EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 8.7.2021

COM(2021) 398 final

2021/0216(NLE)

Priekšlikums

PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

par Kipras atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu

{SWD(2021) 196 final}

2021/0216 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

par Kipras atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu 1 , un jo īpaši tās 20. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Covid-19 uzliesmojums ir negatīvi ietekmējis Kipras ekonomiku, saasinot problēmas, kas pastāvēja pirms pandēmijas. Kipras iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju 2019. gadā bija 81 % no ES vidējās vērtības. Saskaņā ar Komisijas 2021. gada pavasara prognozi Kipras reālais IKP 2020. gadā samazinājās par 5,1 % un sagaidāms, ka 2020. un 2021. gadā tas kopumā būs samazinājies par 2,1 %. Ekonomikas rezultātus vidējā termiņā ietekmē tādi ilgtermiņa aspekti kā samērā nedaudzos izaugsmes avotos balstīts izaugsmes modelis un augsts privātā, publiskā un ārējā parāda uzkrājumu līmenis, kas rada neaizsargātību finanšu sektorā.

(2)Padome 2019. gada 9. jūlijā un 2020. gada 20. jūlijā adresēja Kiprai ieteikumus Eiropas pusgada kontekstā. Jo īpaši Padome ieteica efektīvi vērsties pret pandēmiju, spēcināt ekonomiku un atbalstīt gaidāmo atveseļošanos. Padome ieteica Kiprai, kad to pieļaus ekonomiskie apstākļi, īstenot fiskālo politiku, kuras mērķis ir panākt piesardzīgu vidēja termiņa fiskālo stāvokli un nodrošināt parāda atmaksājamību, vienlaikus veicinot investīcijas. Turklāt Padome ieteica stiprināt veselības aprūpes sistēmas noturību un spēju nodrošināt kvalitatīvus un cenas ziņā pieejamus pakalpojumus, tostarp, uzlabojot veselības nozares darbinieku darba apstākļus, un nodrošināt, ka 2020. gadā, kā plānots, sāk darboties valsts veselības aprūpes sistēma un vienlaikus tiek saglabāta tās ilgtermiņa ilgtspēja. Padome arī ieteica Kiprai nodrošināt pienācīgu ienākumu aizstāšanu un piekļuvi visiem pieejamai sociālās aizsardzības sistēmai, stiprināt valsts nodarbinātības dienestus, pastiprināt jauniešu informēšanas un aktivizēšanas atbalstu, veicināt elastīga darba režīma izmantošanu, uzlabot izglītības un apmācības atbilstību darba tirgus vajadzībām, īstenot izglītības un apmācības sistēmas reformu, kas ietver skolotāju novērtēšanu, un palielināt darba devēju un izglītojamo iesaistīšanos profesionālajā izglītībā un apmācībā, kā arī nodrošināt izmaksu ziņā pieejamu pirmsskolas izglītību un aprūpi. Padome arī ieteica Kiprai nodrošināt pienācīgu piekļuvi finansējumam un likviditātei, īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, pieņemt tiesību aktus, kas stratēģiskajiem investoriem atvieglotu atļauju un licenču iegūšanas procedūras, atsākt privatizācijas projektu īstenošanu, paātrināt tādu publisko investīciju projektu īstenošanu, kuri jau sagatavoti realizēšanai, veicināt privātās investīcijas, kas sekmē ekonomikas atveseļošanu, un koncentrēt investīcijas ap zaļo un digitālo pārkārtošanos, jo īpaši tīru un efektīvu enerģijas ražošanu un izmantošanu, atkritumu un ūdens resursu apsaimniekošanu, ilgtspējīgu transportu, digitalizāciju, pētniecību un inovāciju. Turklāt Kipra tika aicināta intensīvāk pārveidot tos nodokļu sistēmas elementus, kas privātpersonām un starptautiskiem uzņēmumiem atvieglo agresīvu nodokļu plānošanu, jo īpaši izejošo maksājumu jomā. Kiprai tika arī ieteikts uzlabot efektivitāti un kvalitāti, tostarp digitalizāciju, i) tiesu sistēmā, tostarp administratīvo tiesu darbā, civilprocesa pārskatīšanā, kā arī izteiktākas tiesu specializācijas veidošanā un ii) publiskajā sektorā, tostarp valsts pārvaldes iestāžu un pašvaldību, kā arī valstij piederošu struktūrvienību darbā, un veikt pasākumus, lai nostiprinātu prasījumu tiesisko izpildi un nodrošinātu uzticamas un ātrdarbīgas sistēmas īpašumtiesības apliecinošu dokumentu izdošanai un īpašumtiesību uz nekustamo īpašumu nodošanai. Kipra tika arī aicināta samazināt ieņēmumus nenesošu aizdevumu īpatsvaru, tostarp izveidojot efektīvu valsts aktīvu pārvaldības uzņēmuma pārvaldības struktūru, veicot pasākumus maksājumu disciplīnas uzlabošanai un uzņēmumu, kuri iegādājas kredītus, un nebanku finanšu sektora uzraudzības nostiprināšanai, tai skaitā pilnībā integrējot apdrošināšanas un pensiju fondu uzraudzības iestādes. Turklāt Kipra tika aicināta paātrināt korupcijas apkarošanas reformas, aizsargāt prokuratūras neatkarību un stiprināt tiesībaizsardzības spēju. Komisija novērtēja, kāds Kiprai atveseļošanas un noturības plāna iesniegšanas laikā bijis progress tai adresēto ieteikumu īstenošanā, un secina, ka ieteikums veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai efektīvi vērstos pret pandēmiju, spēcinātu ekonomiku un atbalstītu turpmāko atveseļošanu, ir īstenots pilnībā.

(3)Komisija 2021. gada 2. jūnijā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1176/2011 2 5. pantu publiskoja padziļinātu pārskatu par Kipru. Komisijas analīzē tika secināts, ka Kiprā pastāv pārmērīga makroekonomikas nelīdzsvarotība, jo īpaši saistībā ar lieliem ārējā, valdības un privātā sektora parāda uzkrājumiem un joprojām augsto ieņēmumus nenesošo aizdevumu apjomu, kā arī ievērojams tekošā konta deficīts.

(4)[Padomes ieteikumā par eurozonas ekonomikas politiku eurozonas dalībvalstīm tika ieteikts rīkoties, tai skaitā izmantojot savus atveseļošanas un noturības plānus, lai cita starpā nodrošinātu politikas nostāju, kas atbalsta ekonomikas atveseļošanu, un vēl vairāk sekmētu konverģenci, noturību un ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi. Padome ieteica arī stiprināt valstu institucionālās sistēmas, nodrošināt makrofinansiālo stabilitāti, pabeigt ekonomiskās un monetārās savienības izveidi un stiprināt euro starptautisko nozīmi.] [Apsvērumu dzēst, ja līdz PĪL pieņemšanai Padomes ieteikums nebūs pieņemts.]

(5)Kipra 2021. gada 17. maijā saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 18. panta 1. punktu iesniedza Komisijai savu atveseļošanas un noturības plānu. Pirms plāna iesniegšanas saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu notika apspriešanās ar vietējām pašvaldībām, sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, jaunatnes organizācijām un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām. Lai nodrošinātu atveseļošanas un noturības plānu sekmīgu īstenošanu, paliekošu ietekmi valsts līmenī un ticamību Eiropas Savienības līmenī, būtiska ir valstu līdzatbildība šajos plānos. Atbilstoši minētās regulas 19. pantam Komisija ir novērtējusi atveseļošanas un noturības plāna atbilstību, efektivitāti, lietderīgumu un saskanīgumu, ņemot vērā minētās regulas V pielikumā sniegtās novērtēšanas vadlīnijas.

(6)Atveseļošanas un noturības plāniem būtu jātiecas sasniegt ar Regulu (ES) 2021/241 izveidotā Atveseļošanas un noturības mehānisma un ar Padomes Regulu (ES) 2020/2094 3 izveidotā ES Atveseļošanas instrumenta vispārējie mērķi, lai atbalstītu ekonomikas atveseļošanu pēc Covid-19 krīzes. Šiem plāniem būtu jāveicina Savienības ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija, nosedzot visus sešus pīlārus, kas minēti Regulas (ES) 2021/241 3. pantā.

(7)Īstenojot dalībvalstu atveseļošanas un noturības plānus, visā Savienībā tiks veiktas koordinētas investīcijas un reformas. Pateicoties tam, ka minētās reformas un investīcijas tiks īstenotas koordinēti un vienlaicīgi un ka tiks īstenoti pārrobežu projekti, šīs reformas un investīcijas radīs savstarpēji pastiprinošu iedarbību un pozitīvu blakusietekmi visā Savienībā. Tiek lēsts, ka aptuveni trešo daļu no mehānisma ietekmes uz dalībvalstu izaugsmi un darbvietu radīšanu veidos blakusietekme no citām dalībvalstīm.

Līdzsvarota reakcija, kas sniedz ieguldījumu sešos pīlāros

(8)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta a) apakšpunktā un V pielikuma 2.1. punktā, atveseļošanas un noturības plāns lielā mērā (A reitings) ir visaptveroša un pienācīgi līdzsvarota reakcija uz ekonomisko un sociālo situāciju, tādējādi sniedzot pienācīgu ieguldījumu visos sešos pīlāros, kas minēti Regulas (ES) 2021/241 3. pantā, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts konkrētās problēmas un finanšu piešķīrumu.

(9)Atveseļošanas un noturības plānu veido plašas un līdzsvarotas reformas un investīcijas, kas palīdz risināt galvenās politikas problēmas, kuras skar Kipras sabiedrību un ekonomiku, un vienlaikus nodrošina pienācīgu reakciju uz Covid-19 pandēmijas ietekmi. Plāns ir strukturēts ap pamatmērķi – stiprināt ekonomikas noturību un valsts potenciālu panākt ekonomiski, sociāli un vides ziņā ilgtspējīgu ilgtermiņa izaugsmi un labklājību. Plānā galvenā uzmanība pievērsta pieciem prioritāriem politikas virzieniem: veselība un civilā aizsardzība; pāreja uz zaļo ekonomiku; ekonomikas noturība un konkurētspēja; digitālā pārveide; darba tirgus, sociālā aizsardzība, izglītība un cilvēkkapitāls. Plānā ir labi izskaidrots, kā katrs politikas virziens veicina Regulas (ES) 2021/241 3. pantā minētos sešus pīlārus. Tas palīdz nodrošināt visaptverošu un saskanīgu ieguldījumu katrā pīlārā.

(10)Plāna mērķis ir palīdzēt risināt svarīgākās ar zaļo pārkārtošanos saistītās problēmas, tostarp augstās siltumnīcefekta gāzu emisijas, nepilnības ūdens un atkritumu apsaimniekošanā, nepieciešamību aizsargāt bioloģisko daudzveidību un savvaļas dabu. Šajā kontekstā plānotie pasākumi ietver zaļo nodokļu sistēmas ieviešanu, elektroenerģijas tirgus reformu, ko papildina atvieglojumi atjaunīgās enerģijas izmantošanai, ēku fonda renovāciju energoefektivitātes uzlabošanas nolūkā, transportlīdzekļu parka zaļināšanu, aizsardzību pret meža ugunsgrēkiem, jūras ekosistēmas aizsardzību un ūdens resursu viedu apsaimniekošanu. Plānā ir ietverti arī pasākumi, kuru mērķis ir sekmēt digitālo pārveidi, liekot uzsvaru uz savienojamību un e-pārvaldes risinājumiem, turklāt digitalizācijas apsvērumi ir integrēti citās jomās plānotajos pasākumos, piemēram, tieslietu, veselības un izglītības un apmācības sistēmu reformā. Uzņēmumu, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, digitalizācijai atbalstu nodrošina tiešie pasākumi, kuru mērķis ir palielināt šo uzņēmumu produktivitāti un konkurētspēju. Paredzams, ka gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi veicinās pasākumi, kas uzlabo uzņēmumu piekļuvi finansējumam, mērķorientētas pētniecības un inovācijas reformas un investīcijas, izglītības reforma, kas palīdzēs risināt gan izglītības rezultātu kvalitātes problēmu, gan nepieciešamību samazināt sociālekonomiskās atšķirības, un atbalsts lielākam tīrās enerģijas īpatsvaram energoresursu struktūrā un ekonomikas oglekļa pēdas samazināšanai taisnīgā un iekļaujošā veidā. Paralēli ir izveidots finanšu un fiskālās stabilitātes komponents, kura mērķis ir stiprināt banku sektora stabilitāti, uzlabot maksātnespējas regulējuma darbību un novērst augstu privātā sektora parādu, kā arī veidot efektīvāku un taisnīgāku nodokļu sistēmu, tādējādi uzlabojot ekonomikas noturību. Plānā arī paredzētas reformas un investīcijas lauksaimniecības pārtikas nozarē, vieglajā rūpniecībā, ilgtspējīgā tūrismā un aprites ekonomikā, – tās palīdzēs risināt Kipras ekonomikas problēmas, kas saistītas ar konkurētspēju, produktivitāti un nepieciešamību diversificēt izaugsmes modeli.

(11)Plāns veicina izteiktāku ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un Kipras konverģenci ar Savienību, izmantojot pasākumus, kas uzlabo veselības un ilgtermiņa aprūpes sistēmas pieejamību, noturību un kvalitāti, atjauno sociālo infrastruktūru, apkaro enerģētisko nabadzību, nodrošina vienlīdzīgāku piekļuvi digitālajai infrastruktūrai un pastiprina nodarbinātības un sociālo atbalstu neaizsargātākajām iedzīvotāju grupām. Dažiem minētajiem pasākumiem būtu jāveicina arī veselība un ekonomiskā, sociālā un institucionālā noturība un jānodrošina sinerģija ar citām mērķorientētām reformām un investīcijām, piemēram, novēršot trūkumus sociālās aizsardzības sistēmā, ar prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iniciatīvu palīdzību un pamatnostādņu palīdzību samazinot prasmju neatbilstību darba tirgum, kā arī modernizējot un digitalizējot publisko pārvaldi un pakalpojumus, tostarp skolas un veselības aprūpes iestādes. Plānā liela nozīme ir arī nākamās paaudzes, bērnu un jauniešu politikai, kas ietver izglītības un apmācības sistēmas modernizāciju un uzlabošanu visos līmeņos, pieejamāku pirmsskolas izglītību un aprūpi, izteiktākus centienus nodrošināt, lai informācija sasniegtu jauniešus, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu, un atbalstu visos līmeņos tādu prasmju veidošanai, kas ir būtiskas digitālajai un zaļajai pārejai.

Risinājumi, kas attiecas uz visām konkrētajai valstij adresētajos ieteikumos konstatētajām problēmām vai uz ievērojamu to daļu

(12)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta b) apakšpunktā un V pielikuma 2.2. punktā, gaidāms, ka atveseļošanas un noturības plāns palīdzēs efektīvi risināt visas tās problēmas vai ievērojamu to problēmu daļu (A reitings), kuras ir konstatētas attiecīgajos konkrētajai valstij adresētajos ieteikumos, ieskaitot to fiskālos aspektus, un ieteikumos, kas Kiprai sniegti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 6. pantu, vai problēmas, kuras ir konstatētas citos atbilstīgos dokumentos, ko Komisija ir oficiāli pieņēmusi Eiropas pusgada kontekstā

(13)Plānā ir ietverts plašs savstarpēji pastiprinošu reformu un investīciju kopums, kas palīdz efektīvi risināt visas tās ekonomiskās un sociālās problēmas, kuras izklāstītas ieteikumos, ko Padome adresējusi Kiprai 2019. un 2020. gada Eiropas pusgadā, vai ievērojamu šo problēmu daļu. Sagaidāms, ka atveseļošanas un noturības plāns, risinādams iepriekš minētās problēmas, arī palīdzēs koriģēt Kiprā pastāvošo pārmērīgo makroekonomikas nelīdzsvarotību 4 , jo īpaši saistībā ar lieliem ārējā, valdības un privātā sektora parāda uzkrājumiem un joprojām augsto ieņēmumus nenesošo aizdevumu apjomu, kā arī ievērojamu tekošā konta deficītu.

(14)Paredzams, ka ļoti augstas veiktspējas tīklu izvēršana nepietiekami apkalpotās teritorijās un Gigabit-ready pieslēgumam piemērotu kabeļu ievilkšana uzlabos interneta savienojamību Kiprā un veicinās tās paplašināšanos. Paredzams, ka digitālo pārkārtošanos veicinās administratīvo pakalpojumu digitalizācija un e-tiesiskuma, e-veselības un viedo pilsētu sistēmas ieviešana. Turklāt paredzams, ka plāns uzlabos publiskās pārvaldes efektivitāti, stiprinot cilvēkresursu stratēģisko lomu un nozaru ministriju cilvēkresursu funkcijas un administratīvās spējas labāk īstenot valsts pārvaldes politiku, ieviešot jaunu sistēmu vakanču aizpildīšanai civildienestā un darbinieku snieguma novērtēšanai. Ir gaidāms jauns vietējo pašvaldību tiesiskais regulējums, kas uzlabos to darbību. Turklāt paredzams, ka korupcijas apkarošanas iestādes izveidošana palīdzēs efektīvāk apkarot korupciju un ka tas ļaus novērst, konstatēt un koriģēt pārkāpumus valsts līdzekļu izmantošanā. Plānā iekļautie pasākumi, piemēram, nodokļu ieturēšana no izejošajiem dividenžu, autoratlīdzību un procentu maksājumiem, paredzams, palīdzēs novērst tos Kipras nodokļu sistēmas elementus, kas veicina agresīvu nodokļu plānošanu, jo īpaši starptautiskajos uzņēmumos.

(15)Paredzams, ka izglītības un apmācības kvalitāti un piemērotību darba tirgus vajadzībām uzlabos absolventu izsekojamības valsts sistēmas izveide un vidējās izglītības programmu modernizēšana, lai uzlabotu digitālo pratību, vispārīgās prasmes un uzņēmējdarbības prasmes, kā arī vairākas apmācības shēmas, kuru mērķis ir dažādās iedzīvotāju grupās pilnveidot digitālās, zaļās, jūrnozaru un uzņēmējdarbības prasmes. Turklāt paredzams, ka, digitalizējot darbā pieņemšanas stimulu shēmu sistēmu un izstrādājot valsts nodarbinātības dienestu darbības rezultātu pārvaldības sistēmu, tiks uzlabota darbību efektivitāte un pakalpojumu kvalitāte. Paredzams, ka konsultācijas un ieteikumi, kā arī stimulu shēma, kura mudina pieņemt darbā jauniešus, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu, pastiprinās jauniešu informēšanas un aktivizēšanas atbalstu. Paredzams, ka izglītības un apmācības sistēmu uzlabos jauna skolotāju un skolu novērtēšanas sistēma, prasmju neatbilstības novēršanai domāta valsts rīcības plāna īstenošana, bezmaksas obligātās pirmsskolas izglītības paplašināšana, to sākot jau četru gadu vecumā, un divu tehnisku paraugskolu būvniecība, kas vēl vairāk stiprinās profesionālo izglītību un apmācību. Turklāt paredzams, ka investīcijas pirmsskolas izglītībā un aprūpē un valsts stratēģijas un rīcības plāna pieņemšana uzlabos pirmsskolas izglītības un aprūpes kvalitāti un pieejamību cenas ziņā. Ievērojot konkrētajai valstij paredzētos ieteikumus, plānā ir paredzēts pieņemt tiesību aktu, kas reglamentē elastīgu darba režīmu jeb tāldarbu, un paplašina sociālo aizsardzību, to attiecinot arī uz pašnodarbinātām personām un darba ņēmējiem, kuru darba attiecības atbilst jauniem nodarbinātības veidiem. Paredzams, ka plāna īstenošana stiprinās veselības un civilās aizsardzības sistēmu kapacitāti, kvalitāti un noturību, izmantojot pasākumus, kuru mērķis ir modernizēt aprīkojumu un izveidot īpašas informācijas sistēmas, vienlaikus veicinot investīcijas sakaru sistēmās un e-veselībā. Plānots arī paplašināt esošās specializētās aprūpes vienības un izbūvēt jaunas.

(16)Paredzams, ka valsts attīstību veicinošas aģentūras izveide un finansēšanas programmu un shēmu ieviešana uzlabos piekļuvi finansējumam un likviditāti, īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Paredzams, ka pētniecības un inovācijas dotāciju shēmas, kā arī centrāla zināšanu pārneses biroja izveide palielinās investīcijas pētniecībā un inovācijā.

(17)Atveseļošanas un noturības plānā ir iekļauti pasākumi, kas, paredzams, veicinās zaļo pārkārtošanos. Plānā paredzēti dažādi pasākumi, kas veicina tīru un efektīvu enerģijas ražošanu un izmantošanu, – tostarp zaļo nodokļu sistēma, elektroenerģijas tirgus atvēršana, zaļo investīciju atbalsts un ēku fonda un citas infrastruktūras energoefektīvas renovācijas projekti. Plānā ir iekļauti arī pasākumi, kuru mērķis ir pastiprināt aizsardzību pret mežu ugunsgrēkiem un aizsargāt jūras ekosistēmu. Ar atkritumu un ūdens apsaimniekošanas saistīto pasākumu mērķis ir samazināt ūdens zudumus un modernizēt esošo infrastruktūru un ūdens resursu apsaimniekošanu. Turklāt, lai veicinātu transporta ilgtspēju, ir paredzētas investīcijas bezemisiju vai mazemisiju transportlīdzekļos, kā arī transporta nozares digitalizācijā.

(18)Plānā iecerēts samazināt riskus banku nozarē, kas saistīti ar agrākiem ieņēmumus nenesošiem aizdevumiem, – tam veltīts īpašs rīcības plāns, kā arī pasākumi, kas uzlabos darba vidi kredītu pircējiem un kredītu apkalpotājiem. Attiecībā uz augsto privātā sektora parādu un maksājumu disciplīnu plānā ir ierosināts uzlabot parādu uzraudzību un maksātnespējas regulējuma darbību un izveidot stratēģiju finanšu analfabētisma apkarošanai. Paredzams, ka pieejamo cilvēkresursu palielināšana un pieejamo uzraudzības instrumentu uzlabošana nodrošinās labāku apdrošināšanas un pensiju fondu nozares uzraudzību.

(19)Būtu uzskatāms, ka ieteikumi par tūlītējiem fiskālās politikas pasākumiem reaģēšanai uz pandēmiju neietilpst Kipras atveseļošanas un noturības plāna tvērumā, kaut gan jāatzīmē, ka Kipra kopumā ir adekvāti un pietiekami reaģējusi uz tūlītējo vajadzību 2020. un 2021. gadā atbalstīt ekonomiku, izmantojot fiskālus līdzekļus, atbilstoši vispārējās izņēmuma klauzulas noteikumiem.

Ieguldījums izaugsmes potenciālā, darbvietu radīšanā un ekonomiskajā, sociālajā un institucionālajā noturībā

(20)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta c) apakšpunktā un V pielikuma 2.3. punktā, gaidāms, ka atveseļošanas un noturības plāns būtiski palīdzēs (A reitings) stiprināt dalībvalsts izaugsmes potenciālu, darbvietu radīšanu un ekonomisko, sociālo un institucionālo noturību, veicinot Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu, tostarp veicinot rīcībpolitikas attiecībā uz bērniem un jauniešiem, un mazinās Covid‑19 krīzes ekonomisko un sociālo ietekmi, tādējādi uzlabojot ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un konverģenci Savienībā.

(21)No Komisijas dienestu veiktās modelēšanas izriet, ka plānam ir potenciāls līdz 2026. gadam palielināt Kipras IKP par 1,1 % līdz 1,8 % 5 . Plānā ietverts plašs investīciju kopums fiziskajā kapitālā, cilvēkkapitālā un reformās, kas, paredzams, veicinās ekonomikas izaugsmi un nodarbinātības pieaugumu. Plāna mērķis ir paātrināt Kipras ekonomikas atveseļošanos un ielikt pamatus ilgtspējīgam ilgtermiņa izaugsmes modelim. Uzlabojot izaugsmes potenciālu, radot darbvietas un vairojot ekonomisko, sociālo un institucionālo noturību, ir sagaidāms, ka plānā ietvertie pasākumi samazinās valsts neaizsargātību pret satricinājumiem. Paredzams arī, ka plāns sekmēs Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu, piemēram, veicinot politiku, kas rada vienlīdzīgas iespējas visiem bērniem un palielina jauniešu nodarbinātību, un palīdzēs Kipras sabiedrībai būt iekļaujošai, ar labu piekļuvi veselības aprūpei un produktīvu un ilgtspējīgu ekonomiku.

(22)Kipras plānā ir risinātas nodarbinātības, ar izglītību un prasmēm saistītās un sociālās problēmas, kam ir nozīme Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanā. Lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas un piekļuvi darba tirgum, plānā ir ierosinātas reformas, kas uzlabos digitālās un zaļās prasmes, modernizēs skolotāju un skolu novērtēšanas sistēmu un risinās vispārējo prasmju neatbilstības problēmu. Ir paredzēts investēt arī profesionālās izglītības un apmācības modernizēšanā, tādējādi papildinot Eiropas Sociālā fonda Plus pasākumus. Tiecoties uzlabot darba tirgus dinamiku un darba apstākļus, Kipra ir ierosinājusi vairākus pasākumus, tostarp tiesību aktus, lai paplašinātu elastīga darba režīma pieejamību. Ievērojot Komisijas ieteikumu par iedarbīgu un aktīvu atbalstu nodarbinātībai 6 , plānā paredzēta integrēta pieeja darba tirgus pakalpojumiem un politikai, piemēram, valsts nodarbinātības dienestiem un aktīvai darba tirgus politikai. Galvenā mērķgrupa ir jaunieši: plānā ir paredzēts mērķorientēts stimuls darbā pieņemšanai, kā arī apmācības. Lai uzlabotu sociālo aizsardzību un iekļaušanu, plānā ir ierosināti pasākumi deinstitucionalizācijas un ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu atbalstam.

(23)Plānā ir izklāstīts visaptverošs pasākumu kopums, kas risinās problēmas darba tirgū un uzlabos sociālo kohēziju. Šie pasākumi ietver reformas un investīcijas izglītībā un prasmēs, aktivizācijas politiku un sociālos pakalpojumus, nevienlīdzības apkarošanu, darba tirgus modernizāciju un intensīvāku sociālo iekļaušanu. Plānā ir sniegts detalizēts pārskats par izvēlēto rīcību, kas risinās neaizsargātības faktorus, kuri konstatēti Eiropas sociālo tiesību pīlāra pamatā esošajā sociālo rezultātu pārskatā.

(24)Plānā ir ietvertas valsts pārvaldes reformas, kuru mērķis ir veicināt pārvaldes digitalizāciju, samazināt administratīvo slogu iedzīvotājiem un uzņēmumiem un vēl vairāk paātrināt publisko investīciju projektu plānošanu un apstiprināšanu. Paredzams, ka šo pasākumu rezultātā uzņēmējdarbības vide ilgtermiņā kļūs investīcijām labvēlīgāka un ekonomika – konkurētspējīgāka, jo tiks nodrošināti efektīvi digitālās pārvaldes pakalpojumi un radīsies ilgstoša, produktivitāti kāpinoša ietekme.

Princips “nenodari būtisku kaitējumu”

(25)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta d) apakšpunktā un V pielikuma 2.4. punktā, gaidāms, ka atveseļošanas un noturības plāns nodrošinās, ka neviens (A reitings) atveseļošanas un noturības plānā iekļauto reformu un investīciju projektu īstenošanas pasākums nerada būtisku kaitējumu vides mērķiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/852 7 17. panta nozīmē (princips “nenodari būtisku kaitējumu”).

(26)Kā paredzams, Kipras atveseļošanas un noturības plāns attiecībā uz katru pasākumu nodrošinās, ka netiek radīts būtisks kaitējums nevienam no sešiem Regulas (ES) 2020/852 17. pantā minētajiem vides mērķiem, kuri ir klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās klimata pārmaiņām, ilgtspējīga ūdens un jūras resursu izmantošana un aizsardzība, aprites ekonomika, piesārņojuma novēršana un kontrole, kā arī bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana. Kipra tam sniedza pamatojumu saskaņā ar Eiropas Komisijas tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C 58/01).

(27)Dažiem pasākumiem, kuros būtu jāizsludina uzaicinājums iesniegt priekšlikumus vai izteikt ieinteresētību, lai turpmāk varētu atlasīt konkrētus projektus, būtu jāievēro princips “nenodari būtisku kaitējumu” – izpildot ar šiem pasākumiem saistītos atskaites punktus, tiks nodrošināts, ka uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus vai izteikt ieinteresētību minētajos noteikumos ir ietverti izslēgšanas kritēriji, kas novērsīs tādu darbību atlasīšanu, kuras var nodarīt būtisku kaitējums vides mērķiem.

Zaļās pārkārtošanās, tostarp bioloģiskās daudzveidības, sekmēšana

(28)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta e) apakšpunktā un V pielikuma 2.5. punktā, atveseļošanas un noturības plānā ir iekļauti pasākumi, kas lielā mērā (A reitings) sekmē zaļo pārkārtošanos, tostarp bioloģisko daudzveidību, vai palīdz risināt no minētās pārkārtošanās izrietošās problēmas. Klimata mērķu sasniegšanai paredzēto pasākumu izdevumi atbilst 41 % no plāna kopējā piešķīruma (šis apjoms aprēķināts saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 VI pielikumu). Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 17. pantā, atveseļošanas un noturības plāns ir saderīgs ar informāciju, kas iekļauta Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.–2030. gadam.

(29)Raugoties uz ieguldījumu Savienības 2030. gada klimata un enerģētikas mērķrādītāju sasniegšanā, ir sagaidāms, ka plāna īstenošana palīdzēs risināt dažas no galvenajām politikas problēmām, kas apzinātas Komisijas ieteikumos par Kipras Nacionālo enerģētikas un klimata plānu. Plānā ir ietvertas reformas, kas saistītas ar zaļās nodokļu sistēmas ieviešanu, elektroenerģijas tirgus liberalizāciju, energoefektīvas ēku renovācijas veicināšanu un elektromobilitātes paātrināšanu. Plānā turklāt ir ietverts plašs energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu investīciju klāsts, kas paredzēts mājsaimniecībām, uzņēmumiem, pašvaldībām un plašākam publiskajam sektoram un nevalstiskajām organizācijām. Plānā ir iekļautas investīcijas, kas saistītas ar viedo skaitītāju masveida ieviešanu, kā arī starpsavienojuma projekts EuroAsia, kam būtu jāsekmē elektroenerģijas ģenerēšana no tīrākiem avotiem (jo īpaši no atjaunīgajiem). Plāns arī veicina tradicionālo transportlīdzekļu aizstāšanu ar bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļiem, alternatīvu, tīrāku degvielu un transporta veidu, kā arī sabiedriskā transporta izmantošanu.

(30)Plāna īstenošana, paredzams, arī palīdzēs sasniegt Savienības vides politikas mērķus, īpaši pievēršoties ūdens resursu apsaimniekošanai un aprites ekonomikai. Plāns ietver ūdens resursu apsaimniekošanas reformu, kā arī savstarpēji saistītu un savstarpēji pastiprinošu investīciju kopumu, kuru mērķis ir modernizēt ūdens resursu apsaimniekošanu un veidot to ilgtspējīgāku. Plānā ir iekļauti arī pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot aprites ekonomiku tūrisma nozarē un rūpniecībā, kā arī paplašināt ilgtspējīgu atkritumu apsaimniekošanas praksi, tostarp reciklēšanu. Plānā arī risinātas problēmas, kas saistītas ar pielāgošanos klimata pārmaiņām, – paredzēti vairāki aizsardzības un preventīvi pasākumi tādās jomās kā aizsardzība pret meža ugunsgrēkiem un pretplūdu pārvaldība. Jautājumu par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu risina viens pasākums, kas vērsts uz jūras ekosistēmas aizsardzību pret apdraudējumiem.

Digitālās pārkārtošanās sekmēšana

(31)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta f) apakšpunktā un V pielikuma 2.6. punktā, atveseļošanas un noturības plānā ir iekļauti pasākumi, kas lielā mērā (A reitings) sekmē digitālo pārkārtošanos vai palīdz risināt no minētās pārkārtošanas izrietošās problēmas. Digitālās pārkārtošanās mērķu sasniegšanai paredzēto pasākumu izdevumi atbilst 23 % no plāna kopējā piešķīruma (šis apjoms aprēķināts saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 VII pielikumu).

(32)Kipras ierosinātajā atveseļošanas un noturības plānā spēcīgs uzsvars ir likts uz digitālo pārkārtošanos un no tās izrietošo izaicinājumu risināšanu visās nozarēs, līdz ar to digitālajiem aspektiem ir atvēlēta liela daļa no kopējā budžeta un tie izceļas lielākajā daļā plāna komponentu.

(33)Gandrīz katrs komponents ietver pasākumus, kas tiešā veidā atbalsta digitālo pārkārtošanos vai risina ar to saistītos izaicinājumus. Visbūtiskākais devums ir komponentiem, kas domāti savienojamības infrastruktūrai un publiskā sektora digitalizācijai, tiem seko trīs komponenti, kas pievēršas e-tiesiskumam, fiskālajai un finansiālajai stabilitātei un digitālo prasmju atbalstam. Tāpēc pasākumi, kas saistīti ar digitālo pārkārtošanos vai tās radīto izaicinājumu risināšanu, ir sastopami visā plānā. Sagaidāms, ka tie veicinās vairāku ekonomikas nozaru un sociālo jomu (piemēram, izglītības vai veselības aizsardzības) digitālo pārveidi un risinās šai valstij specifiskos izaicinājumus, kas izriet no digitālās pārkārtošanās.

Ilgstoša ietekme

(34)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta g) apakšpunktā un V pielikuma 2.7. punktā, gaidāms, ka atveseļošanas un noturības plānam lielā mērā būs ilgstoša ietekme (A reitings) uz Kipru.

(35)Plānā ir izklāstīti vairāki pasākumi, kuru mērķis ir veicināt digitālo pārkārtošanos un novērst digitālo publisko pakalpojumu zemo līmeni. Paredzams, ka iekļautie pasākumi nodrošinās ļoti augstas veiktspējas platjoslas pārklājumu (fiksētajā un bezvadu, tai skaitā mobilajā, piemēram, 5G, tīklā) 100 % iedzīvotāju, kas dzīvo organizētās kopienās, ieviesīs 5G galvenajos sauszemes koridoros un nodrošinās vispārēju un cenas ziņā pieejamu piekļuvi gigabitos mērāmai savienojamībai visās pilsētu un lauku teritorijās, tostarp 5G savienojamībai. Plāns, kurā paredzētas vairākas reformas un investīcijas, arī sekmē e-pārvaldi. Paredzams, ka digitālie projekti, piemēram, tiesu digitālā pārveide, viedās pilsētas un likumdošanas procesa digitalizācija apvienojumā ar pārvaldības sistēmas uzlabošanas projektiem, valsts pārvaldes darbinieku novērtēšanu un pieņemšanu darbā un vietējo pašvaldību reformu, radīs strukturālas un ilgstošas pārmaiņas publiskās pārvaldes un tiesu sistēmas darbībā un tādējādi galu galā uzlabos uzņēmējdarbības vidi. Būtisks elements iestāžu strukturālo pārmaiņu plānā ir iecere izveidot neatkarīgu iestādi, kas koordinēs un pārraudzīs korupcijas apkarošanas pasākumus.

(36)Sagaidāms, ka Kipras plānā paredzēto reformu un investīciju īstenošana ieviesīs paliekošas pārmaiņas izglītības un apmācības sistēmā un darba tirgū. Plānā ir ietvertas būtiskas reformas izglītības sistēmā, piemēram, paredzēts ieviest jaunu skolotāju un skolu novērtēšanas sistēmu, plašāk izvērst bezmaksas obligāto pirmsskolas izglītību un pielāgot augstākās un vidējās izglītības programmas darba tirgus vajadzībām. Plānā ir paredzēts arī nodrošināt apmācību, lai pilnveidotu skolēnu un studentu, darba ņēmēju un bezdarbnieku digitālās prasmes. Turklāt tajā ir plānots izstrādāt visaptverošu valsts stratēģiju, kas risinās prasmju neatbilstības problēmu, kā arī sagatavot valsts stratēģiju pirmsskolas izglītībai un aprūpei. Sagaidāms, ka šie pasākumi uzlabos izglītību un apmācību visās vecumu kategorijās un izglītojamo sniegumu, kā arī gādās par labāku sasaisti starp izglītības sistēmu un darba tirgu.

(37)Plāna paliekošo ietekmi var pastiprināt arī sinerģija starp plānu un citām programmām, kuras finansē no kohēzijas politikas līdzekļiem, un to īpaši sekmētu teritoriālo problēmu risināšana pēc būtības un sabalansētas attīstības veicināšana.

Uzraudzība un īstenošana

(38)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta h) apakšpunktā un V pielikuma 2.8. punktā, atveseļošanas un noturības plānā ir ierosināta pienācīga kārtība (A reitings), kas nodrošinās efektīvu atveseļošanas un noturības plāna uzraudzību un īstenošanu, tostarp attiecībā uz paredzēto grafiku, ierosinātajiem atskaites punktiem un mērķrādītājiem, un saistītajiem rādītājiem.

(39)Par īstenošanas progresa centrālo uzraudzību atbild Uzraudzības komiteja, kuru vada Eiropas programmu, koordinācijas un attīstības ģenerāldirektorāta (DG EPCD) ģenerāldirektors un kuras darbā piedalās plānā iesaistīto ministriju un viceministriju ģenerāldirektori. Vispārējā atbildība par atveseļošanas un noturības plāna uzraudzību un īstenošanu ir uzticēta DG EPCD Atveseļošanas un noturības direktorātam, kas ir koordinējošā iestāde. Tās uzdevums ir koordinēt pasākumu īstenošanu, apliecināt atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanu, sagatavot progresa ziņojumus un uzturēt sakarus ar Komisiju, tai skaitā iesniegt maksājumu pieprasījumus saskaņā ar Regulu (ES) 2021/241. Šo uzdevumu veikšanā tai palīdz divas specializētas uzraudzības struktūras, kas apliecina atskaites punktu un mērķrādītāju izpildi tiem plānā iekļautajiem pasākumiem, kuriem vajadzīgs specializēts ieguldījums. Par dažādo plānā ietverto investīciju un reformu īstenošanu atbild īstenošanas struktūras. 

(40)Kipras plāna atskaites punkti un mērķrādītāji nodrošina piemērotu sistēmu, kurā var uzraudzīt plāna īstenošanu. Tie ir pietiekami skaidri, reālistiski un visaptveroši, lai nodrošinātu, ka izpildei var sekot līdzi un to var pārbaudīt, un šiem atskaites punktiem un mērķrādītājiem ierosinātie rādītāji ir atbilstīgi, pieņemami un stabili. Atskaites punkti un mērķrādītāji ir būtiski arī attiecībā uz jau pabeigtajiem pasākumiem, kas ir attiecināmi saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 17. panta 2. punktu. Šie atskaites punkti un mērķrādītāji laika gaitā jātiek apmierinoši izpildītiem, lai maksājuma pieprasījums būtu pamatots. Kipras iestāžu aprakstītie pārbaudes mehānismi, datu vākšana un pienākumi šķiet pietiekami stabili, lai pienācīgi pamatotu izmaksu pieprasījumus, kurus iesniedz pēc tam, kad atskaites punktus un mērķrādītājus atzīst par izpildītiem.

(41)Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka saskaņā ar mehānismu sniegtais finansiālais atbalsts tiek paziņots un atzīts saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 34. pantu. Lai saņemtu palīdzību plāna īstenošanā, dalībvalstis tehniskā atbalsta instrumenta ietvaros var pieprasīt tehnisko atbalstu.

Izmaksas

(42)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta i) apakšpunktā un V pielikuma 2.9. punktā, atveseļošanas un noturības plānā sniegtais pamatojums par plānā aplēsto kopējo izmaksu summu ir zināmā mērā (B reitings) pamatots un ticams, izmaksu lietderības principam atbilstīgs un samērīgs ar paredzamo ietekmi uz valsts ekonomiku un sociālo ietekmi.

(43)Lielākajai pasākumu daļai sniegtā izmaksu informācija ir diezgan detalizēta, metodika ir labi izskaidrota, aprēķiniem ir viegli sekot līdzi, un tos var pamatot ar pierādījumiem. Sniegtā informācija rada iespaidu, ka izmaksas atbildīs paredzēto reformu un investīciju būtībai un veidam, un līdz ar to apliecina to ticamību. Tomēr neliela izmaksu summa par pamatotu un ticamu tika atzīta tikai vidējā mērā. Visbeidzot, atzīts, ka atveseļošanas un noturības plāna lēsto kopējo izmaksu summa ir atbilstīga izmaksu lietderības principam un samērīga ar paredzamo ietekmi uz valsts ekonomiku un sociālo ietekmi.

Finanšu interešu aizsardzība

(44)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta j) apakšpunktā un V pielikuma 2.10. punktā, atveseļošanas un noturības plānā ierosinātie pasākumi un šajā lēmumā paredzētie papildu pasākumi pienācīgi (A reitings) ļaus novērst, atklāt un izbeigt korupciju, krāpšanu un interešu konfliktus minētajā regulā paredzēto līdzekļu izmantošanā, un ir gaidāms, ka pasākumi pārliecinoši novērsīs dubultu finansēšanu no minētās regulas un citām Savienības programmām. Minētais neskar citu instrumentu un rīku piemērošanu, kas paredzēti Savienības tiesību ievērošanas veicināšanai un panākšanai, tai skaitā ar mērķi novērst, atklāt un izbeigt korupciju, krāpšanu un interešu konfliktus un aizsargāt Savienības finanses saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2020/2092 8 .

(45)Kipras izstrādātā kontroles un revīzijas sistēma ir izstrādāta saskanīgi, lai tā atbilstu Regulas (ES) 2021/241 prasībām. Konkrētāk, kamēr nav izstrādāta specializēta uzraudzības informācijas sistēma plāna pārvaldībai un uzraudzībai saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 22. panta 2. punkta d) apakšpunktu, būtu jāizveido piemērota pārejas repozitorija sistēma. Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 22. panta 2. punkta d) apakšpunktu pārejas repozitorija sistēmā vai specializētajā uzraudzības informācijas sistēmā būtu jāreģistrē un jāglabā būtiskie dati, kas saistīti ar atveseļošanas un noturības plāna īstenošanu, īpaši par atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanu, dati par galasaņēmējiem, līgumslēdzējiem, apakšuzņēmējiem un faktiskajiem īpašniekiem. Kiprai saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 20. panta 5. punkta e) apakšpunktu būtu jāievieš pārejas repozitorija sistēma ar nepieciešamajām funkcionalitātēm, lai panāktu atbilstību minētās regulas 22. pantam, un līdz ar pirmo maksājuma pieprasījumu jāapliecina, ka tas ir izdarīts. Īpašai sistēmas revīzijai būtu jāapliecina, ka tās funkcionalitāte atbilst Regulas (ES) 2021/241 22. panta 2. punkta d) apakšpunkta prasībām.

(46)Iekšējās kontroles sistēmas pamatā ir stabili procesi un struktūra. Dalībnieku uzdevumi un pienākumi attiecībā uz kontrolēm un revīzijām ir skaidri, attiecīgās kontroles funkcijas ir pienācīgi nodalītas, un ir nodrošināta to dalībnieku neatkarība, kuri veic revīzijas. Dalībniekiem, kas ir atbildīgi par kontroli, ir juridiskas pilnvaras un administratīvā spēja veikt paredzētos uzdevumus un pienākumus. Kontroles un revīzijas plānā aprakstītās procedūras ir stājušās spēkā, un iesaistīto struktūru pienākumi ir noteikti Kipras Ministru padomes lēmumā, ar ko apstiprina plānu. Izraudzītās revīzijas struktūras ir Kipras Republikas Revīzijas birojs un Kipras Republikas Iekšējās revīzijas dienests. Tās ir pilnvarotas veikt ex post revīzijas, lai pārbaudītu, vai īstenošanas struktūras, kuras izlieto Regulā (ES) 2021/241 paredzētos līdzekļus, veic procedūras, lai novērstu, atklātu un labotu krāpšanu, korupciju un interešu konfliktus. Turklāt vairākos līmeņos pastāv kontroles pasākumi, kuru mērķis ir novērst dubultu finansēšanu no citām Savienības programmām, kā arī nodrošināt piemērojamo noteikumu ievērošanu.

Plāna saskanīgums

(47)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta k) apakšpunktā un V pielikuma 2.11. punktā, plānā lielā mērā (A reitings) ir iekļauti saskanīgi reformu un publisko investīciju projektu īstenošanas pasākumi.

(48)Kipras atveseļošanas un noturības plānā izklāstītās reformas un investīcijas papildina cita citu. To pamatā ir visaptverošs izaugsmes plāns, kas nodrošina to saskaņotību virzībā uz gudru, iekļaujošu un ilgtspējīgu ekonomikas attīstību nākotnē. Plāna pieci galvenie politikas virzieni – “Noturīga un efektīva veselības sistēma, uzlabota civilā aizsardzība”, “Klimatneitralitāte, energoefektivitāte un atjaunojamo energoresursu enerģijas izplatība”, “Ekonomikas noturības un konkurētspējas stiprināšana”, “Ceļā uz digitālo laikmetu” un “Darba tirgus, sociālā aizsardzība, izglītība un cilvēkkapitāls” – ir savstarpēji cieši saistīti un cits citu pastiprina. Tie ietver ar digitālo pārveidi saistītus pasākumus, kas ir Kipras ekonomikas zaļās un aprites pārkārtošanās galvenie veicinātāji. Plānā ir ietvertas arī reformas, kas pastiprina plānotās investīcijas, piemēram, ūdenssaimniecības nozarē, un nodokļu reforma, lai stimulētu emisiju samazināšanu un zaļās investīcijas. Politikas virzienā “Ekonomikas noturības un konkurētspējas stiprināšana” paredzētas publiskās investīcijas, lai vairotu konkurētspēju, atbalstītu produktivitāti un ilgtermiņa izaugsmi un radītu jaunas darbvietas, ko atbalsta reformas institucionālās sistēmas un līdz ar to uzņēmējdarbības vides uzlabošanai. Politikas virziens “Darba tirgus, sociālā aizsardzība, izglītība un cilvēkkapitāls” palīdz veicināt zaļo un digitālo pārkārtošanos, uzlabojot izglītības un prasmju pilnveidošanas sistēmu visos līmeņos un tādējādi Kipras sabiedrībā attīstot nepieciešamās prasmes, nodrošināt digitālās un zaļās pārejas taisnīgumu, par prioritāti izvirzot ilgtspējīgu darbvietu radīšanu, jo īpaši jauniešiem, kā arī investīcijas sociālās aprūpes pakalpojumos, savukārt politikas virziena “Noturīga un efektīva veselības sistēma, uzlabota civilā aizsardzība” mērķis ir vispārēja piekļuve efektīviem augstas kvalitātes veselības aprūpes pakalpojumiem, tai skaitā digitālajiem. Tiek rosināts līdzsvarots resursu teritoriālais sadalījums, lai sekmētu plašāku saskanīgumu ar citiem instrumentiem, īpaši Eiropas kohēzijas politikas fondiem.

Līdztiesība

(49)Plānā ir virkne pasākumu, kas ir piederīgi vairākiem komponentiem un kas, paredzams, palīdzēs risināt problēmas dzimumu līdztiesības un visiem vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanas jomā. Starp vissvarīgākajiem pasākumiem izceļami ir tie, kuru mērķis ir uzlabot piekļuvi cenas ziņā pieejamai kvalitatīvai pirmsskolas izglītībai un aprūpei un ilgtermiņa aprūpei, kā arī veicināt elastīgu darba režīmu, kas atvieglo aprūpes pienākumu veicēju (īpaši sieviešu) iesaistīšanu darba tirgū, sociālo iekļaušanu un nelabvēlīgas sociālekonomiskās vides izskaušanu. Tiek risināti arī izaicinājumi saistībā ar sieviešu iesaistīšanos uzņēmējdarbībā vai gados vecāku sieviešu finanšu pratības trūkumu. Jauniešiem, kas nestrādā un nemācās, paredzēts atbalsts noderēs jauniešiem no neaizsargātām sabiedrības grupām, tai skaitā migrantu izcelsmes jauniešiem. Plānā ir ņemtas vērā personu ar invaliditāti vajadzības un ir iekļauts kvantitatīvais mērķrādītājs, kas attiecas uz energoefektivitātes uzlabošanu mājsaimniecībās ar personām, kurām ir invaliditāte.

Drošības pašnovērtējums

(50)Plānā ir ietverts drošības pašnovērtējums saistībā ar investīcijām digitālajās spējās un savienojamībā. Attiecībā uz investīcijām savienojamībā plānā ir apzināti nozīmīgākie drošības jautājumi un ar tām saistītie riski un noteikti riska mazināšanas pasākumi, kas veicami attiecībā uz katru no tiem, balstoties uz kopējā mērķa kritēriju, kas iekļauts ES rīkkopā 5G kiberdrošībai.

Pārrobežu un vairākvalstu projekti

(51)Kipra savā plānā ir iekļāvusi divus pārrobežu projektus: energotīklu starpsavienojuma izbūvi un zemūdens kabeļu ievilkšanu datu tīkla savienojamībai. Abiem projektiem ir ar Grieķiju saistīts pārrobežu elements. Pirmajā projektā, kurā tiks izbūvēts starpsavienojums EuroAsia, Kipras energotīklu caur Krētā pieejamo Grieķijas tīklu iecerēts pievienot Savienības kontinentālajai sistēmai un tādējādi panākt energoapgādes drošību un konkurētspējīgākas elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas un nodrošināt, ka plašāk tiek izmantota no tīrākiem (jo īpaši no atjaunīgajiem) avotiem iegūta elektroenerģija. Tas ietilpst plašākā investīciju plānā, kurā paredzēts izbūvēt pavisam 1208 km garu pārrobežu starpsavienojumu starp Krētu, Kipru un Izraēlu. Otrajā – zemūdens kabeļu ievilkšanas – projektā paredzēts Kiprā ierīkot augstas veiktspējas noturīgu interneta pamattīkla savienojamību, izveidojot jaunu datu tīkla savienojuma zemūdens posmu starp Kipru un Grieķiju. Paredzams, ka jauna, atsevišķa datu pamatmaršruta izveide starp Kipru un Grieķiju atbalstīs Kipras savienojamību. Ir arī paredzams, ka tas pozitīvi ietekmēs pieejamo jaudu un radīs komerciālus pamatsavienojamības piedāvājumus, kas nodrošinās ļoti ātrdarbīgus pakalpojumus galalietotājiem. Visbeidzot, ir sagaidāms, ka tā tiks piedāvāta augstāka veiktspēja nekā ar līdzšinējiem novecojušajiem kabeļiem.

Apspriešanās process

(52)Kā minēts plānā iekļautajā kopsavilkumā par apspriešanās procesu, plāna sagatavošanas posmā saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu ir notikusi apspriešanās ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, piemēram, sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības un jaunatnes organizācijām. Dažādās ministrijas, valsts dienesti un vietējās iestādes savas atbildības jomas robežās jau agrīnā stadijā un vairākos plāna izstrādes posmos bija iesaistītas šajā procesā. Parlaments tika regulāri informēts par plāna saturu. Turklāt ir notikusi apspriešanās ar Kipras Ekonomikas un konkurētspējas padomi, kas veic valsts produktivitātes padomes funkcijas. Pēc apspriešanās ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām daļa sākotnēji plānoto reformu un investīciju plānā tika pielāgotas vai svītrotas.

(53)Paredzams, ka arī plāna īstenošanas posmā process tiks koordinēts ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, tai skaitā sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību. Lai nodrošinātu attiecīgo dalībnieku līdzatbildību, ir būtiski visā plānā paredzēto investīciju un reformu īstenošanā iesaistīt visas attiecīgās vietējās iestādes un ieinteresētās personas, tai skaitā sociālos partnerus.

Pozitīvs novērtējums

(54)Tā kā Komisijas novērtējums par Kipras atveseļošanas un noturības plānu saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 20. panta 2. punktu ir pozitīvs un ir konstatēts, ka plāns apmierinoši atbilst minētajā regulā noteiktajiem novērtējuma kritērijiem, šajā lēmumā būtu jānorāda, kādas reformas un investīciju projekti ir nepieciešami plāna īstenošanai, kādi ir attiecīgie atskaites punkti, mērķrādītāji un citi rādītāji un kādu summu neatmaksājama finansiālā atbalsta un aizdevumu veidā Savienība dara pieejamu plāna īstenošanai.

Finanšu iemaksa

(55)Kipras atveseļošanas un noturības plānā aplēstās kopējās izmaksas ir 1 206 400 000 EUR. Tā kā atveseļošanas un noturības plāns apmierinoši atbilst Regulā (ES) 2021/241 noteiktajiem novērtējuma kritērijiem un atveseļošanas un noturības plānā aplēsto kopējo izmaksu summa ir lielāka par Kiprai pieejamo maksimālo finanšu iemaksu, tad Kipras atveseļošanas un noturības plāna īstenošanai piešķiramajai finanšu iemaksai vajadzētu būt vienādai ar kopējo Kiprai pieejamo finanšu iemaksas summu.

(56)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 11. panta 2. punktā, Kiprai aprēķinātā maksimālā finanšu iemaksa līdz 2022. gada 30. jūnijam tiks atjaunināta. Tādējādi saskaņā ar minētās regulas 23. panta 1. punktu Kiprai paredzētā summa būtu jādara pieejama tagad ar nolūku noslēgt juridiskās saistības līdz 2022. gada 31. decembrim. Padomei pēc Komisijas priekšlikuma būtu jāgroza šis lēmums, bez liekas kavēšanās iekļaujot tajā atjaunināto maksimālo finanšu iemaksu, ja pēc maksimālās finanšu iemaksas atjaunināšanas rodas šāda vajadzība.

(57)Kipra turklāt ir pieprasījusi aizdevuma atbalstu, lai sekmētu papildu reformas un investīcijas. Kipras pieprasītā aizdevuma maksimālais apjoms nepārsniedz 6,8 % no tās 2019. gada nacionālā kopienākuma faktiskajās cenās. Atveseļošanas un noturības plānā aplēsto kopējo izmaksu summa ir vienāda ar Kiprai pieejamo finanšu iemaksu un pieprasīto aizdevuma atbalstu, kopā ņemtiem.

(58)Sniedzamo atbalstu finansē no līdzekļiem, ko Komisija aizņemas Savienības vārdā, pamatojoties uz Padomes Lēmuma (ES, Euratom) 2020/2053 9 5. pantu. Atbalsts būtu jāizmaksā pa daļām, tiklīdz Kipra ir apmierinoši izpildījusi attiecīgos atskaites punktus un mērķrādītājus, kas bija noteikti saistībā ar atveseļošanas un noturības plāna īstenošanu.

(59)Kipra ir pieprasījusi priekšfinansējumu 13 % apmērā no finanšu iemaksas un 13 % apmērā no aizdevuma. Priekšfinansējums Kiprai būtu jādara pieejams ar nosacījumu, ka ir stājies spēkā Regulas (ES) 2021/241 23. panta 1. punktā paredzētais finansēšanas nolīgums un minētās regulas 15. panta 2. punktā paredzētais aizdevuma nolīgums, un saskaņā ar to noteikumiem.

(60)Šis lēmums nedrīkstētu skart iznākumu procedūrās par Savienības fondu piešķiršanu citās Savienības programmās, kuras netiek īstenotas saskaņā ar Regulu (ES) 2021/241, vai ar iekšējā tirgus darbības izkropļošanu saistītās procedūras, kuras var tikt sāktas jo īpaši saskaņā ar Līguma 107. un 108. pantu. Tas neatbrīvo dalībvalstis no prasības saskaņā ar Līguma 108. pantu paziņot Komisijai par potenciālu valsts atbalstu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants
Atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšana

Ar šo, pamatojoties uz Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punktā sniegtajiem kritērijiem, tiek apstiprināts Kipras atveseļošanas un noturības plāna novērtējums. Atveseļošanas un noturības plānā iekļautās reformas un investīciju projekti, atveseļošanas un noturības plāna uzraudzības un īstenošanas kārtība un grafiks, tostarp attiecīgie atskaites punkti un mērķrādītāji, kā arī ar aizdevuma izmaksu saistītie papildu atskaites punkti un mērķrādītāji, un citi attiecīgie rādītāji, kas attiecas uz paredzēto atskaites punktu un mērķrādītāju izpildi, un kārtība, kādā Komisijai nodrošina pilnīgu piekļuvi attiecīgajiem pamatojošajiem datiem, ir sniegti šā lēmuma pielikumā.

2. pants
Finanšu iemaksa

1.Savienība Kiprai neatmaksājama atbalsta veidā dara pieejamu finanšu iemaksu, kuras summa ir 1 005 946 047 EUR 10 . Tiek darīti pieejami 818 213 837 EUR, par kuriem juridiskas saistības ir jāuzņemas līdz 2022. gada 31. decembrim. Ja Regulas (ES) 2021/241 11. panta 2. punktā paredzētajā atjaunināšanā Kiprai aprēķinātā summa ir vienāda ar šo summu vai pārsniedz to, tiek darīti pieejami vēl 187 732 210 EUR, par kuriem juridiskas saistības ir jāuzņemas no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim.

2.Komisija Savienības finanšu iemaksu Kiprai dara pieejamu pa daļām saskaņā ar šā lēmuma pielikumu. 130 772 986 EUR tiek darīti pieejami kā priekšfinansējuma maksājums, kas atbilst 13 % no finanšu iemaksas. Priekšfinansējumu un daļas Komisija var izmaksāt vienā vai vairākos maksājumos. Maksājuma lielums ir atkarīgs no finansējuma pieejamības.

3.Priekšfinansējumu dara pieejamu ar nosacījumu, ka ir stājies spēkā Regulas (ES) 2021/241 23. panta 1. punktā paredzētais finansēšanas nolīgums, un saskaņā ar tā noteikumiem. Priekšfinansējumu dzēš, proporcionāli atskaitot no daļu maksājumiem.

4.Daļas tiek darītas pieejamas saskaņā ar finansēšanas nolīgumu ar nosacījumu, ka ir pieejams finansējums un Komisija saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 24. pantu ir pieņēmusi lēmumu par to, ka Kipra ir apmierinoši izpildījusi attiecīgos atskaites punktus un mērķrādītājus, kas bija noteikti saistībā ar atveseļošanas un noturības plāna īstenošanu. Ar nosacījumu, ka ir stājušās spēkā 1. punktā minētās juridiskās saistības, maksājumu var veikt, ja atskaites punkti un mērķrādītāji tiek sasniegti vēlākais līdz 2026. gada 31. augustam.

3. pants
Aizdevuma atbalsts

1.Savienība Kiprai dara pieejamu aizdevumu, kura maksimālā summa ir 200 320 000 EUR.

2.Šo aizdevuma atbalstu Komisija Kiprai izmaksā pa daļām saskaņā ar pielikumu. 26 041 600 EUR tiek darīti pieejami kā priekšfinansējuma maksājums, kas atbilst 13 % no aizdevuma. Priekšfinansējumu un daļas Komisija var izmaksāt vienā vai vairākos maksājumos. Maksājuma lielums ir atkarīgs no finansējuma pieejamības.

3.Priekšfinansējumu dara pieejamu ar nosacījumu, ka ir stājies spēkā Regulas (ES) 2021/241 15. panta 2. punktā paredzētais aizdevuma nolīgums, un saskaņā ar tā noteikumiem. Priekšfinansējumu dzēš, proporcionāli atskaitot no daļu maksājumiem.

4.Daļas izmaksā saskaņā ar aizdevuma nolīgumu ar nosacījumu, ka ir pieejams finansējums un Komisija saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 24. pantu ir pieņēmusi lēmumu par to, ka Kipra ir apmierinoši sasniegusi papildu atskaites punktus un mērķrādītājus, kas attiecas uz aizdevumu un bija noteikti saistībā ar atveseļošanas un noturības plāna īstenošanu. Maksājumu var veikt, ja atskaites punkti un mērķrādītāji, kas attiecas uz aizdevumu, tiek sasniegti vēlākais līdz 2026. gada 31. augustam.

4. pants
Adresāts

Šis lēmums ir adresēts Kipras Republikai.

Briselē,

(1)    OV L 57, 18.2.2021., 17. lpp.

(2)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1176/2011 (2011. gada 16. novembris) par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību (OV L 306, 23.11.2011., 25. lpp.).

(3)    Padomes Regula (ES) 2020/2094 (2020. gada 14. decembris), ar ko izveido Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu ekonomikas atveseļošanas atbalstam pēc Covid-19 krīzes (OV L 433I, 22.12.2020., 23. lpp.).

(4)    Uz šo makroekonomikas nelīdzsvarotību ir atsauce ieteikumos, kas sniegti 2019. un 2020. gadā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 6. pantu.

(5)    Šajā modelēšanā ir atspoguļota NGEU kopējā ietekme, kas ietver arī ReactEU paredzēto finansējumu un palielinātu finansējumu programmām “Apvārsnis Eiropa”, InvestEU, TPF, lauku attīstībai un RescEU. Modelēšanā nav ietverta strukturālo reformu iespējamā pozitīvā ietekme, kas var būt būtiska.

(6)    Komisijas Ieteikums (ES) 2021/402 (2021. gada 4. marts) par iedarbīgu un aktīvu atbalstu nodarbinātībai pēc Covid-19 krīzes (EASE) (OV L 80, 8.3.2021.).

(7)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).

(8)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2020/2092 (2020. gada 16. decembris) par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai (OV L 433I, 22.12.2020, 1. lpp.).

(9)    Padomes Lēmums (ES, Euratom) 2020/2053 (2020. gada 14. decembris) par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu un ar ko atceļ Lēmumu 2014/335/ES, Euratom (OV L 424, 15.12.2020., 1. lpp.).

(10)    Šī summa atbilst saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 11. pantu aprēķinātajam finanšu piešķīrumam, no kura ir atskaitīta Kipras proporcionālā daļa no minētās regulas 6. panta 2. punktā minētajiem izdevumiem.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 8.7.2021

COM(2021) 398 final

PIELIKUMS

dokumentam

Priekšlikums Padomes īstenošanas lēmumam

par Kipras atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu

{SWD(2021) 196 final}

PIELIKUMS

1. IEDAĻA. ATVESEĻOŠANAS UN NOTURĪBAS PLĀNĀ PAREDZĒTĀS REFORMAS UN INVESTĪCIJAS

1.Reformu un investīciju apraksts

A. KOMPONENTS NR. 1.1: Noturīga un efektīva veselības sistēma, uzlabota civilā aizsardzība

Šis Kipras atveseļošanas un noturības plāna komponents risina problēmu saistībā ar vispārēju piekļuvi augstas kvalitātes veselības aprūpei Kiprā, kā arī civilās aizsardzības vispārējo gatavību ārkārtas situācijām un reaģēšanu uz tām. Šā komponenta mērķis ir stiprināt veselības aprūpes nozares efektivitāti, pieejamību un vispārējo noturību, atbalstot nesen ieviesto valsts veselības aprūpes sistēmu ar dažādiem intervences pasākumiem. Tie ietver i) veselības aprūpes infrastruktūras un aprīkojuma modernizāciju un digitalizāciju, ii) e-veselības pakalpojumu pastiprināšanu, iii) sniegto veselības aprūpes pakalpojumu akreditāciju un uz pierādījumiem balstītu klīnisko protokolu un kvalitātes uzraudzības sistēmu ieviešanu, kā arī iv) veselības aprūpes darbinieku prasmju pilnveides iespējas. Tās mērķis ir arī uzlabot Kipras civilās aizsardzības sistēmu, izveidojot modernu sabiedrības brīdināšanas sistēmu.

Komponents attiecas uz konkrētai valstij adresētajiem ieteikumiem par veselību (valstij adresētais 2020. gada 1. ieteikums un 2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

A.1.    Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Reforma Nr. 1 (C1.1R1): Valsts klīnisko pierādījumu un kvalitātes uzlabošanas centrs

Reformas mērķis ir uzlabot veselības aprūpes sistēmas kvalitāti un ilgtspēju.

Šajā nolūkā ciešā sadarbībā ar veselības aprūpes speciālistiem un pacientiem izveido Valsts klīnisko pierādījumu un kvalitātes uzlabošanas centru, kas izstrādā uz pierādījumiem balstītas medicīnas klīniskās pamatnostādnes, protokolus un kanālus visiem aprūpes līmeņiem (primārā, sekundārā un terciārā veselības aprūpe), kā arī uzraudzības un izvērtēšanas procesus, piemēram, klīniskās revīzijas, salīdzinošo izvērtēšanu un inspekcijas. Turklāt izstrādā IT sistēmu, kas ļauj īstenot un uzraudzīt klīniskos standartus un protokolus, un iekļaut e-mācību platformu. Reforma ietver veselības aprūpes speciālistu apmācību attiecīgajos jaunizveidotajos protokolos un procesos.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Reforma Nr. 2 (C1.1R2): Elektroniskās platformas dizains Nozokomiālā antibiotiku patēriņa un veselības aprūpes uzraudzībai – saistītās infekcijas

Reformas mērķis ir atbalstīt veselības aprūpes nozares digitālo pārkārtošanos un stiprināt veselības aprūpes sistēmas efektivitāti un noturību.

Tā ietver elektroniskas platformas izveidi, lai apstrādātu datus no slimnīcu aptiekām (nosokomiālā antibiotiku lietošana), mikrobioloģijas laboratorijām (pretmikrobu rezistence) un slimnīcām (ar veselības aprūpi saistītas infekcijas).

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Ieguldījums Nr. 1 (C1.1I1): Jaunas iekārtas Kipras Asins centram un jaunāko ar tehnoloģijām saistīto iekārtu iegādei

Ieguldījumu mērķis ir uzlabot centrālā Asins centra izveides darbības Kiprā.

Pasākums ietver jaunu telpu būvniecību Kipras Asins centram un jaunāko iekārtu iegādei Aptuveni 80 000 asins pagatavojumu (piemēram, sarkanās asins šūnas, trombocīti un svaiga saldēta plazma) ir jāspēj izplatīt klīniskai izmantošanai visā valstī. Jaunajās telpās primārās enerģijas pieprasījums ir vismaz par 20 % zemāks nekā noteikts gandrīz nulles enerģijas ēkas (NZEB) prasībā.

Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 30. jūnijam.

Ieguldījums Nr. 2 (C1.1I2): Kipras Novatoriska sabiedrības veselības informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) sistēma

Pasākuma mērķis ir izveidot Kipras Novatoriskās sabiedrības veselības informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) sistēmas gripas Sentinel novērošanas moduli, lai palīdzētu sabiedrības veselības nozares struktūrām pieņemt uz pierādījumiem balstītus lēmumus.

Tas ietver gan nepieciešamo digitālo rīku (piemēram, programmatūras un IKT infrastruktūras) izstrādi, kā arī veselības aprūpes darbinieku un Veselības ministrijas personāla kvalifikācijas celšanu, lai izmantotu sistēmu datu vākšanai un informācijas ieguvei. Saskaņā ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) un Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pamatnostādnēm Kipras Novatoriskās sabiedrības veselības IKT sistēmas gripas Sentinel Surveillance (ISS) modulis reģistrē epidemioloģiskos datus, ar kuriem Veselības ministriju informē par iespējamiem epidemioloģiskiem uzliesmojumiem. Veselības ministrija norīko 150 ārstus kā kontrolziņotājus, kas ievada datus Kipras Novatoriskās sabiedrības veselības IKT sistēmas (IKS) modulī “Influenza Sentinel Surveillance” (ISS). 

Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Ieguldījums Nr. 3 (C1.1I3): Medicīniskā aprīkojuma iegāde/aizstāšana slimnīcās

Ieguldījumu mērķis ir dot iespēju privātām slimnīcām īsā laikā ieguldīt sava medicīniskā aprīkojuma modernizācijā, uzlabojot sniegto veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti.

Pasākums ietver atbalsta shēmu privātām slimnīcām, kas atbalsta medicīniskā aprīkojuma modernizāciju vai nomaiņu. Pieteikumus finansējuma saņemšanai izvērtē īpašā vērtēšanas komiteja, kuru ieceļ veselības ministrs, pamatojoties uz pārredzamiem atlases kritērijiem.

Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Ieguldījums Nr. 4 (C1.1I4): Valsts un privāto slimnīcu akreditācija

Šā ieguldījuma mērķis ir atbalstīt slimnīcu akreditāciju, ļaujot tām reģistrēties Valsts veselības aprūpes sistēmā (NHS) un uzlabojot sniegto veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanu.

Tā sastāv no sponsorēšanas shēmas, kas atvieglo slimnīcu akreditāciju, sedzot daļu no i) izmaksām, kas rodas privātām un publiskām slimnīcām saistībā ar ārējo ekspertu sniegtajiem akreditācijas konsultāciju pakalpojumiem (par to, kā veikt vajadzīgos sagatavošanās darbus akreditācijai), un ii) akreditācijas maksu, ko iekasē starptautiski atzītas struktūras.

Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Ieguldījums Nr. 6 (C1.1I6): Vispārēju pārrobežu e-veselības pakalpojumu izvietošana Kiprā

Pasākuma mērķis ir paplašināt e-veselības pakalpojumus, lai pārrobežu apmaiņa ar pacientu veselības informāciju (jo īpaši pacientu kopsavilkumiem un e-receptēm) kļūtu par daļu no droša vienādranga e-veselības tīkla ES.

Tas ietver pārrobežu datu apmaiņu starp Kipru un Savienības dalībvalstīm ar operatīvajiem valsts e-veselības kontaktpunktiem (VKPeH), piemēram, e-receptēm, e-izsniegšanas atļaujām, pacientu kopsavilkumiem un papildu datu kopām (tostarp izvades veidlapām, laboratorijas rezultātiem un attēlu veidošanu), par ko panākta vienošanās ar e-veselības digitālo pakalpojumu infrastruktūru (eHDSI).

Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 30. jūnijam.

Ieguldījums Nr. 7 (C1.1I7): Sabiedrības brīdināšanas sistēma ārkārtas situāciju atbalstam, izmantojot SMS

Ieguldījumu mērķis ir uzlabot Kipras civilās aizsardzības sistēmu, izveidojot modernu sabiedrības brīdināšanas sistēmu, kas paredzēta visiem iedzīvotājiem, izmantojot mobilo lietotni, lai palielinātu sabiedrības drošību, sagatavotību un noturību.

Pasākums ietver tādas sabiedrības brīdināšanas sistēmas darbības uzsākšanu, kas sasniedz visus iedzīvotājus, izmantojot mobilo lietotni vai SMS, lai brīdinātu par nenovēršamām vai draudošām ārkārtas situācijām.

Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

A.2.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

A.3.    Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Reforma Nr. 3 (C1.1R3): Veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas un atlīdzināšanas regulējuma pakāpeniska pāreja uz modeļiem, kuru pamatā ir vērtība

Reformas mērķis ir ieviest uz vērtībām balstītus veselības aprūpes modeļus un pakāpeniski pāriet uz tiem, lai papildinātu pašreizējos uz apjomu balstītos veselības aprūpes modeļus, uzlabotu veselības rezultātus un ierobežotu izmaksas.

Tā ietver atbilstīgu uz vērtībām balstītu modeļu un iniciatīvu izstrādi ar attiecīgiem uzraudzības mehānismiem, lai izmērītu un izsekotu reformas panākumus, un uz vērtību balstītu modeļu ieviešanu lēmumā par primārās un stacionārās aprūpes izmaksu atlīdzināšanu saskaņā ar Vispārējās veselības sistēmas tiesību aktiem.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. martam.

Ieguldījums Nr. 5 (C1.1I5): Kipras valsts slimnīcu uzlabošana, modernizācija un modernizācija

Šo ieguldījumu mērķis ir uzlabot, modernizēt un/vai modernizēt Kipras valsts slimnīcas, lai tās varētu vienlīdzīgi konkurēt ar privāto sektoru, vienlaikus uzlabojot veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti, kā arī veselības aprūpes darbinieku darba apstākļus valsts slimnīcās.

Šis pasākums ietver šādu deviņu valsts slimnīcu uzlabošanu, modernizāciju un/vai modernizāciju: 1) Bērniem paredzētās Makarios slimnīcas uzlabošana, lai bērniem piedāvātu pilnīgu ārstēšanu; 2) Pafosas un Limasolas slimnīcu hemodialīzes vienības būvniecība un/vai paplašināšana; 3) garīgās veselības slimnīcas būvniecība; 4) Limasolas vispārējās slimnīcas paplašināšana; 5) negadījumu un ārkārtas situāciju vienību uzlabošana visās Kipras valsts slimnīcās; 6) Paphos Vispārējās slimnīcas uzlabošana; 7) invazīvās radioloģijas vienības, tostarp medicīniskā aprīkojuma (piemēram, angiogrāfijas iekārtas) paplašināšana; 8) Covid-19 vienības būvniecība Famagustas slimnīcā; Un 9) Limasolas Galvenās slimnīcas Infekciozo slimību nodaļas izveide. Ēku renovācijas mērķis ir panākt vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas pieprasījuma samazinājumu. Paphos slimnīcas hemodialīzes vienībai primārās enerģijas pieprasījums ir vismaz par 20 % zemāks nekā noteikts gandrīz nulles enerģijas ēkas (NZEB) prasībā.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

A.4.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks

B. KOMPONENTS NR. 2.1 Klimatneitralitāte, energoefektivitāte un atjaunojamie energoresursi

Šā Kipras Atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir risināt klimata pārmaiņu mazināšanas problēmu, veicinot valsts pāreju uz klimatneitralitāti.

Komponenta mērķi ir uzlabot vides politiku, veicot pasākumus, kas saistīti ar zaļajiem nodokļiem, elektroenerģijas tirgus atvēršanu un atjaunojamo energoresursu enerģijas un renovācijas projektu licencēšanas atvieglošanu. Komponenta mērķis ir uzlabot ēku fonda un citas infrastruktūras energoefektivitāti un atbalstīt zaļās investīcijas MVU, mājsaimniecībām, plašākam publiskajam sektoram un NVO. Komponents ir vērsts arī uz enerģētiskās nabadzības mazināšanu, un tā mērķis ir risināt Kipras enerģētiskās izolētības problēmu.

Komponents palīdz īstenot konkrētām valstīm adresētos ieteikumus 2019. un 2020. gadam, kuros ieteikts ar ieguldījumiem un investīcijām saistītu politiku koncentrēt uz energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu enerģiju (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 4 un 2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

B.1.    Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Reforma Nr. 1 (C2.1R1): “Zaļie nodokļi”

Pasākuma mērķi ir veicināt pāreju uz efektīvāku vides resursu izmantošanu, samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un palielināt atjaunojamās enerģijas izplatību.

Reforma ietver izmaiņas tiesību aktos, ar ko ievieš oglekļa nodokli degvielai, ko izmanto ekonomikas nozarēs, uz kurām neattiecas ES siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma. Reforma ietver arī pakāpenisku ūdens nodevas ieviešanu, kā arī maksas ieviešanu par mājsaimniecības/poligonu atkritumiem. Reformas mērķis ir sniegt taustāmu ieguldījumu 2030. gada klimata un enerģētikas mērķrādītāju sasniegšanā, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas un palielinātu atjaunojamo energoresursu īpatsvaru. Izmaiņas tiesību aktos pamatojas uz rezultātiem, kas gūti neatkarīgā pētījumā, kurš jāveic.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Reforma Nr. 2 (C2.1R2): Kipras pārvades sistēmas operatora (TSOC) neatkarība no Kipras Elektroenerģijas iestādes

Pasākuma mērķis ir veicināt konkurenci elektroenerģijas tirgū, radot apstākļus jauniem ieguldītājiem elektroenerģijas ražošanā, uzkrāšanā, agregēšanā, pieprasījumreakcijā un piegādē.

Reforma paredz nodrošināt Kipras pārvades sistēmas operatora (TSOC) neatkarību no Kipras Elektroenerģijas iestādes (EAC) pārvaldības, finanšu un personāla vadības ziņā. Pasākums arī atvieglo piegādātāju maiņu, kas, paredzams, samazinās elektroenerģijas izmaksas vietējiem un komerciālajiem/rūpnieciskajiem patērētājiem.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2021. gada 31. decembrim.

Reforma Nr. 3 (C2.1R3): Digitālās vienas pieturas aģentūras, lai racionalizētu AER projektus, kas pieļauj enerģijas atjaunošanu ēkās, un veicinātu energoefektivitāti ēkās

Pasākuma mērķis ir veicināt AER projektu īstenošanu, racionalizējot AER projektu atļaušanas procesu. Reformas mērķis ir arī paātrināt ēku energorenovāciju.

Reforma ietver AER projektu licencēšanas atļaujas piešķiršanas procesa digitalizāciju un vienota kontaktpunkta izveidi tehniskajam un finansiālajam atbalstam ēku energorenovācijas nolūkā.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.

Reforma Nr. 4 (C2.1R4): Enerģijas uzglabāšanas tiesiskais regulējums

Pasākuma mērķis ir izveidot tiesisko regulējumu, lai veicinātu uzkrātuvju dalību elektroenerģijas tirgū.

Reforma ietver pārvades un sadales noteikumu (TDR) un tirdzniecības un norēķinu noteikumu (TSR) grozīšanu, lai uzglabāšanas iekārtas varētu piedalīties elektroenerģijas vairumtirdzniecības tirgū. Paredzams, ka tas veicinās elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamās enerģijas sistēmām un veicinās elektroenerģijas tirgus efektivitāti un ekonomisko dzīvotspēju kopumā.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2021. gada 31. decembrim.

Ieguldījums Nr. 1 (C2.1I1): Veicināt ieguldījumus energoefektivitātē MVU, pašvaldībās, kopienās un plašākā publiskajā sektorā

Pasākuma mērķis ir samazināt primārās enerģijas patēriņu un enerģijas galapatēriņu un CO2 emisijas ēkās un/vai objektos, kas pieder MVU, vietējām pašvaldībām (pašvaldībām un kopienām) vai organizācijām plašākā nozīmē.

Investīcijas ietver atbalsta sniegšanu vismaz 275 struktūrām ēku renovācijai un ražošanas procesu efektivitātes uzlabošanai. Dotāciju shēma veicina arī energoauditu veikšanu, kā arī digitālo tehnoloģiju ieviešanu un atjaunojamo energoresursu integrāciju. Investīciju mērķis ir panākt vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas pieprasījuma samazinājumu.

Paredzams, ka šis pasākums neradīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā pasākuma aprakstu un atveseļošanas un noturības plānā izklāstītos riska mazināšanas pasākumus saskaņā ar NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01). Uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus par šo pasākumu jo īpaši norāda, ka biomasas katlu iegāde atbilst Direktīvas 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai noteikumiem, Atjaunojamo energoresursu direktīvai (ES) 2018/2001 un attiecīgajiem nacionālajiem tiesību aktiem par gaisu piesārņojošo vielu emisijām.

Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Ieguldījums Nr. 2 (C2.1I2): Atjaunojamo energoresursu un individuālo energoefektivitātes pasākumu veicināšana mājokļos un enerģētiskās nabadzības novēršana mājsaimniecībās ar invaliditāti

Pasākuma mērķis ir veicināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu un enerģijas ietaupījumus no liela vecu mājokļu fonda, kā arī subsidēt maza mēroga energorenovācijas īstenošanu enerģētiskās nabadzības skartās mājsaimniecībās, kā arī mājsaimniecībās ar invaliditāti.

Ieguldījumu veido divi apakšpasākumi: i) atbalsta shēmu atjaunojamo energoresursu un individuālu energoefektivitātes pasākumu veicināšanai mājokļos un ii) atbalsta shēmu enerģētiskās nabadzības novēršanai mājsaimniecībās ar invaliditāti.

1. apakšpasākums: Atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes pasākumu veicināšana mājokļos

Ieguldījumu veido dotāciju piešķiršana vismaz 16 200 mājokļiem (tostarp neaizsargātu elektroenerģijas patērētāju mājsaimniecībām) jumtu siltumizolācijai un/vai fotoelementu sistēmas uzstādīšanai un/vai esoša mājokļa saules enerģijas ūdensapsildīšanas (SWH) sistēmu uzstādīšanai vai nomaiņai.

2. apakšpasākums: Enerģētiskās nabadzības novēršana mājsaimniecībās ar invaliditāti

Investīcijas ietver atbalstu maza mēroga energorenovācijas, piemēram, siltumizolācijas un energoefektīvu iekārtu, īstenošanai vismaz 270 enerģētiskās nabadzības skartās mājsaimniecībās, kā arī mājsaimniecībās ar invaliditāti.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Ieguldījums Nr. 3 (C2.1I3): Veicināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu un energotaupību, ko veic vietējās/plašākas publiskās iestādes, kā arī NVO, un veicināt vietējo kopienu pāreju uz klimata pārmaiņu mazināšanu unampām;

Pasākuma mērķis ir veicināt AER izmantošanu un energoietaupījumus, ko nodrošina lielais veco infrastruktūru kopums, ko izmanto vietējās pašvaldības, kā arī izveidot ilgtspējīgas enerģētikas un klimata pārmaiņu pielāgošanās investīciju projektu plānojumu Kipras lauku kopienās.

Ieguldījumu veido divi apakšpasākumi: i) mudināt vietējās/plašākās publiskās iestādes, kā arī NVO izmantot atjaunojamos energoresursus un taupīt enerģiju; Un ii) veicināt vietējo kopienu pāreju uz klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām. Investīciju mērķis ir panākt vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas pieprasījuma samazinājumu.

1. apakšpasākums: Veicināt to, lai vietējās/plašākās publiskās iestādes, kā arī NVO varētu izmantot atjaunojamos energoresursus un taupīt enerģiju

Apakšpasākums ietver dotāciju shēmas izveidi, lai sniegtu atbalstu plaša mēroga energoefektivitātes un AER pasākumiem ēkās, infrastruktūrā un sociālajos mājokļos, kas paredzēti vietējām valsts iestādēm un NVO.

2. apakšpasākums: Veicināt vietējo kopienu pāreju uz klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām

Apakšpasākums ietver tehniskā atbalsta sniegšanu Kopienas lauku padomēm ilgtspējīgas enerģētikas un klimata plānu izstrādē un enerģētikas un klimata investīciju īstenošanā, kā arī dotāciju shēmas izveidē, lai atbalstītu investīcijas ilgtspējīgā enerģētikā un pielāgošanos klimata pārmaiņām.

Abi apakšpasākumi kopā ļaus vietējām iestādēm vai NVO veikt vismaz 580 ieguldījumus energoefektivitātes un noturības pret klimata pārmaiņām uzlabošanai.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Ieguldījums Nr. 4 (C2.1I4): CO2 emisiju samazināšana rūpniecībā, uzņēmumos un organizācijās

Pasākuma mērķis ir mudināt nozares, uzņēmumus un organizācijas iesaistīties pārveidē, kas vērsta uz dekarbonizāciju, un īstenot rīcības plānus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai savās darbībās un/vai piegādes ķēdēs.

Investīcijas ietver tādas atbalsta shēmas izveidi, ar kuru nodrošina finansējumu, kas līdzvērtīgs siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu iegādes izmaksām, kuras jānovērš, samazinot emisijas, kas izriet no saņēmēju darbībām. Sniegtā atbalsta rezultātā samazina vismaz 354 566 tonnas CO2 ekv.

Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01), atbilstības kritērijos, kas ietverti darba uzdevumā turpmākajiem uzaicinājumiem iesniegt projektus, izslēdz šādu darbību sarakstu: i) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtota izmantošana 1 ; ii) darbības ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) ietvaros, lai nodrošinātu prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav zemākas par attiecīgajiem etaloniem 2 ; iii) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 3 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 4 ; un iv) darbības, kurās atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi. Darba uzdevumā papildus nosaka, ka var izvēlēties tikai tās darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Ieguldījums Nr. 5 (C2.1I5): Sabiedrisko ēku energoefektivitātes uzlabošana

Pasākuma mērķis ir veicināt atsevišķu sabiedrisko ēku, t. i., ugunsdzēsēju ēku, skolu, Nikosijas Vispārējās slimnīcas, ūdens attīrīšanas iekārtu un ūdenssūkņu staciju, energoefektivitātes uzlabošanu un energoefektivitāti.

Ieguldījumu veido trīs apakšpasākumi: i) Ugunsdzēsības dienesta rekvizīti un skolas; ii) Nikozijas Vispārīgā slimnīca; Un iii) ar tīklu savienotu fotoelementu enerģijas sistēmu uzstādīšana ūdens attīrīšanas iekārtās un ūdenssūkņu stacijās.

1. apakšpasākums: Ugunsdzēsības dienesta rekvizīti un skolas

Apakšpasākumā ietilpst enerģētikas modernizācijas īstenošana 16 pilsētu ugunsdzēsības stacijās Kiprā, Ugunsdzēsības brigādes galvenajā mītnē un divās lauku ugunsgrēku stacijās. Apakšpasākums attiecas arī uz siltumizolācijas un fotoelementu sistēmu uzstādīšanu vismaz 405 skolās.

Investīciju mērķis ir panākt vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas pieprasījuma samazinājumu.

2. apakšpasākums: Nikozijas Vispārējā slimnīca

Apakšpasākumā ietilpst fotoelementu sistēmas izveide un uzstādīšana Nikosijas Vispārējā slimnīcā ar kopējo jaudu 943 kW.

3. apakšpasākums: Ūdens attīrīšanas iekārtas un ūdens sūkņu stacijas

Apakšpasākums ietver tīklā savienotu fotoelementu enerģijas sistēmu uzstādīšanu ar kopējo jaudu 2 MWp ūdens attīrīšanas iekārtās un ūdenssūkņu stacijās.

Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Ieguldījums Nr. 6 (C2.1I6): Atjaunojamās enerģijas un viedo tīklu testēšanas infrastruktūras modernizācija Kipras Universitātē

Pasākuma mērķis ir atjaunināt Kipras Universitātes atjaunojamo energoresursu un viedo tīklu testēšanas infrastruktūru un integrēt šo infrastruktūru nākotnes viedtīklā.

Investīcijas ietver viedo tīklu aprīkojuma piegādi, uzstādīšanu, testēšanu, kalibrēšanu, nodošanu ekspluatācijā un pieņemšanu, kam seko galīgā infrastruktūras integrācija. Pasākums ietver arī orientāciju uz personālu un apmācību.

Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 30. jūnijam.

Ieguldījums Nr. 7 (C2.1I7): Viedo mērierīču infrastruktūras (uzlabotās mērīšanas infrastruktūras) masveida uzstādīšana un ekspluatācija, ko veic sadales sistēmas operators (SSO)

Pasākuma mērķis ir veicināt viedo skaitītāju masveida ieviešanu Kiprā.

Investīcijas ietver 400 000 viedo skaitītāju piegādi un uzstādīšanu elektroenerģijas galalietotājiem, tostarp fiziskām un juridiskām personām.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Ieguldījums Nr. 8 (C2.1I8): SEG emisiju monitorings un samazināšana lauksaimniecībā

Pasākuma mērķis ir uzlabot lauksaimniecības radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu Kiprā un dot ieguldījumu to samazināšanā.

Investīcijas ietver SEG monitoringa sistēmas izveidi lauksaimniecībā, kas nodrošina datus efektīvākas mazināšanas prakses īstenošanai un palīdz līdz 2025. gada beigām panākt lauksaimniecības radīto SEG emisiju samazinājumu par 10 %.

Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Ieguldījums Nr. 9 (C2.1I9): Mežu ugunsdrošība

Pasākuma mērķis ir uzlabot Kipras attiecīgo iestāžu spējas tikt galā ar ugunsbriesmām un stiprināt aizsardzību pret riskiem, ar ko saskaras iedzīvotāji, infrastruktūra un meži.

Ieguldījums ietver ugunsdzēšanas gaisa kuģu, transportlīdzekļu, aprīkojuma un ar to saistītās apmācības un apkopes iegādi pasākuma īstenošanas laikā. Tas ietver šādu transportlīdzekļu, mehānismu un aprīkojuma piegādi: 75 transportlīdzekļi patruļas vajadzībām meža aizsardzībai un darbinieku pārcelšanai ugunsgrēka gadījumā; 12 lieli ugunsdzēsības automobiļi; 25 avārijas ugunsdzēsības transportlīdzekļi; Četrus buldozerus ugunsdrošības darbiem ar iespēju transportēt ar kravas automobili ātrai transportēšanai uz ugunsgrēkiem; Četras maltas buldozerus ugunsdrošības darbu būvniecībai; Seši lauksaimniecības traktori, kas aprīkoti ar ugunsdrošības pasākumu īstenošanai vajadzīgajiem instrumentiem; Četrriteņu ekskavatori/krāvēji; Seši zaru smalcinātāji; Četri iekrāvēji (kravas kuģi) un seši 20 tonnu tankkuģi ugunsdrošībai; Viens ugunsdzēšanas lidaparāts.

Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Ieguldījums Nr. 10 (C2.1I10): Tirgus pārvaldības sistēma, lai veicinātu elektroenerģijas tirgus atvēršanu konkurencei

Pasākuma mērķis ir ieviest Kipras pārvades sistēmas operatora izveidotu tirgus pārvaldības sistēmu kā līdzekli, lai veicinātu elektroenerģijas tirgus atvēršanu konkurencei.

Investīcijas ietver tirgus pārvaldības sistēmas uzstādīšanu un ieviešanu Kipras elektroenerģijas tirgum un ar to saistīto apmācību 100 % pārvades sistēmas operatora personāla.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. martam.

B.2.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

B.3.    Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Ieguldījums 11 (C2.1I11) Enerģētiskās izolācijas izbeigšana – kopīgu interešu projekts “EuroAsia starpsavienojums”

Pasākuma mērķis ir nodrošināt piegādes drošību un konkurētspējīgākas elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas, kā arī ļaut plašāk izmantot elektroenerģiju no tīrākiem avotiem, jo īpaši no atjaunojamiem energoresursiem, savienojot Kipras elektroenerģijas tīklu ar ES kontinentālo sistēmu.

Ieguldījums ietver 3.10.2. KIP starpsavienojuma pabeigšanu un nodošanu ekspluatācijā starp Kipru un Grieķiju, kas ietver 1000 MW līdzstrāvas pārveidotājstaciju Kiprā un ar to saistīto infrastruktūru Kiprā un Krētā, kas savieno 898 km HVDC zemūdens kabeļu ar 1000 MW jaudu. Paredzams, ka tas būs daļa no plašāka ieguldījuma, lai izveidotu pārrobežu starpsavienojumu, kura kopējais garums ir 1208 km starp Krētu, Kipru un Izraēlu. Paredzams, ka dažādas projekta daļas saņems finansējumu no dažādiem avotiem, proti, no Atveseļošanas un noturības mehānisma, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta, Eiropas Investīciju bankas aizdevuma, komercaizdevumiem un pašu kapitāla.

Paredzams, ka šis pasākums neradīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā pasākuma aprakstu un atveseļošanas un noturības plānā izklāstītos riska mazināšanas pasākumus saskaņā ar NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01). Jo īpaši ietekmes uz vidi mazināšanas pasākumus, kuru mērķis ir jūras vides saglabāšana, pienācīgi ievēro projekta īstenošanas laikā, kā noteikts ietekmes uz vidi novērtējumā un būvatļaujā. Visus pasākumus, kas IVN un novērtējumos saistībā ar Direktīvu 2000/60/EK noteikti kā nepieciešami, lai nodrošinātu atbilstību NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01), integrē projektā un stingri ievēro infrastruktūras būvniecības, ekspluatācijas un ekspluatācijas pārtraukšanas posmos.

Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

B.4.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks

C. KOMPONENTS NR. 2.2 Ilgtspējīgs transports

Šā Kipras atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir veicināt tīrāku, viedāku, drošāku un taisnīgāku mobilitāti pilsētās, veicinot pāreju no privātiem automobiļiem uz ilgtspējīgākiem transporta veidiem, piemēram, sabiedrisko transportu, riteņbraukšanu, iešanu kājām, un veicināt bezemisiju vai mazemisiju transportlīdzekļu (LEV) izmantošanu, kā arī digitālo sistēmu izmantošanu transporta nozarē.

Komponents attiecas uz konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem par ieguldījumiem ilgtspējīgā transportā (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 4 un 2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

C.1.    Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Reforma Nr. 1 (C2.2R1): Intelektiskas transporta sistēmas izveide, izmantojot divciparu tehnoloģijas

Pasākuma mērķis ir uzlabot tehnoloģisko infrastruktūru, nodrošināt labāku un efektīvāku infrastruktūras uzraudzību un ieviest tajā viedās funkcijas.

Reforma paredz izstrādāt un ieviest inteliģentu transporta sistēmu, lai uzlabotu mobilitātes pārvaldību pilsētu teritorijās un TEN-T tīklu Kiprā, tostarp uzlabojot sadarbību starp dažādām ieinteresētajām personām. Reforma ietver 300 sensoru piegādi, uzstādīšanu un pieslēgšanu valsts piekļuves punktam. Paredzams, ka šis aprīkojums veidos pamatu fiziskās mobilitātes tīklu digitalizācijai ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (ĢIS) datubāzē un mobilitātes pakalpojumu integrācijai.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Reforma Nr. 2 (C2.2R2): Nodrošināt tiesisko regulējumu sadarbspējīgai un efektīvai elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūrai un efektīvam elektrotransportlīdzekļu uzlādes tirgum

Pasākuma mērķis ir veicināt efektīvas elektromobilitātes infrastruktūras izveidi elektromobiļu uzlādei.

Reformas mērķis ir izveidot mehānismu, lai i) īstenotu un uzraudzītu elektrotransportlīdzekļu uzlādes tirgu un ii) koordinētu datu analīzi, kas ļautu efektīvi uzraudzīt tīklu, kā arī nodrošināt atbilstību valsts un ES tiesību aktiem.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

Reforma Nr. 3 (C2.2R3): Pakāpeniski atteikties no vispiesārņojošākajiem transportlīdzekļiem, jo īpaši piesārņotajās pilsētu teritorijās

Reformas mērķis ir nodrošināt tiesisko regulējumu, lai radītu impulsu vecā un piesārņojošā ritošā sastāva aizstāšanai, un nodrošināt stimulus ilgtspējīgu svārstmigrācijas un mobilitātes risinājumu izmantošanai.

Ar šo reformu izveido tiesisko regulējumu, kas ļauj īstenot pasākumus, kuru mērķis ir izslēgt piesārņojošus transportlīdzekļus no galvenajām jomām, piemēram, bezemisiju zonas, nodevas par transportlīdzekļu kustību konkrētās teritorijās un obligātu elektrotransportlīdzekļu izmantošanu konkrētās transporta darbībās. Reformu atbalsta 3. ieguldījums (veicināt plašu EV, vieglo transportlīdzekļu un alternatīvu transportlīdzekļu izmantošanu).

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Ieguldījums Nr. 1 (C2.2I1): Ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes projektu (SUMP) un piekļūstamības uzlabošanas pasākumu īstenošana

Pasākumu mērķis ir izveidot nepieciešamo infrastruktūru, lai uzlabotu mobilitāti pilsētās ar videi draudzīgākām iespējām, uzlabotu pilsētas vidi un satiksmes drošību Limasolā un Larnakā. Investīcijas ietver arī pasākumus gājēju, riteņbraucēju un personu ar invaliditāti pieejamības un drošas pārvietošanās veicināšanai visos pilsētu centros.

Konkrētāk, ieguldījumi ietver veloceliņu, autobusu braukšanas joslu un attiecīgo ITS iekārtu (t. i., viedās luksoforu sistēmas ar autobusu prioritāro sistēmu) ieviešanu, kā arī velostāvvietu, autobusu nojumes un ceļu satiksmes drošības apstākļu uzlabošanu izvēlētajos krustojumos. Tas ietver arī Park & amp, Ride staciju un attiecīgo ITS iekārtu izveidi, kā arī esošā ceļu tīkla modernizāciju pilsētu centros (piemēram, gājēju, gājēju, riteņbraucēju un/vai invalīdu pārejas, brīdināšanas sistēmas vājredzīgiem cilvēkiem, velosipēdu stāvvietas, gājēju uzbrauktuves).

Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. martam.

Ieguldījums Nr. 2 (C2.2I2): Elektromobilitātes infrastruktūras izveide

Pasākumu mērķis ir izveidot nepieciešamo infrastruktūru, lai atvieglotu pāreju uz elektromobilitāti un veicinātu uzlādes punktu izvietošanu.

Ieguldījumu veido trīs apakšpasākumi: i) publiski pieejamu elektrotransportlīdzekļu ātras uzlādes staciju uzstādīšanu; ii) dotāciju shēmu publiski pieejamu uzlādes punktu ierīkošanai uzņēmumu un vietējo iestāžu telpās; Un iii) dotāciju shēmu, lai iekasētu maksu par EV no atjaunojamiem energoresursiem (AER).

1. apakšpasākums: Publiski pieejamu ātras uzlādes staciju uzstādīšana elektrotransportlīdzekļiem

Investīcijas ietver 10 ātras uzlādes staciju uzstādīšanu kā demonstrējumu projektu elektromobilitātes veicināšanai. Tā nodrošina elektrotransportlīdzekļu piekļuvi ātras uzlādes infrastruktūrai, un tādēļ ir sagaidāms, ka tā palīdzēs novērst patērētāju kavēkļus attiecībā uz elektrotransportlīdzekļu autonomiju. 10 ātrās uzlādes stacijas izvieto publiski pieejamās vietās, piemēram, slimnīcās, lielās publiski pieejamās stāvvietās vai ārpus sabiedrisko pakalpojumu ēkām (piemēram, ministrijās vai tiesās).

2. apakšpasākums: Dotāciju shēma publiski pieejamu uzlādes punktu ierīkošanai uzņēmumu un vietējo iestāžu telpās

Sistēma veicina uzlādes punktu ierīkošanu publiski pieejamās teritorijās, kas pieder uzņēmumiem vai vietējām iestādēm.

3. apakšpasākums: Dotāciju shēma EV maksas iekasēšanai no AER

Shēma paredz finansiālus stimulus, lai veicinātu elektromobilitātei nepieciešamās infrastruktūras attīstību, jo īpaši uzlādējot elektriskos transportlīdzekļus no AER. Subsīdiju shēma ietver fotoelementu sistēmu un uzlādes iekārtu uzstādīšanu mājokļos, lai uzlādētu elektriskos privātos transportlīdzekļus, un finansējumu vietējām/publiskām iestādēm publisku uzlādes punktu būvniecībai elektrotransportlīdzekļiem. Paredzams, ka elektroenerģija publiskajiem uzlādes punktiem lielā mērā tiks ražota no AER.

Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Ieguldījums Nr. 3 (C2.2I3): Veicināt elektrisko transportlīdzekļu (EV) plašu izmantošanu

Pasākuma mērķis ir veicināt elektrotransportlīdzekļu, vieglo transportlīdzekļu (t. i., automašīnas, kas emitē mazāk par 50 g/km CO2), elektrisko velosipēdu un sabiedriskā vai nemotorizētā transporta veidu (piemēram, autobusu, velosipēdu) iegādi, vienlaikus pakāpeniski likvidējot vecākus piesārņojošus transportlīdzekļus no aprites. Paredzams, ka ieguldījums papildinās 3. reformu (pakāpeniski atteikties no vispiesārņojošākajiem transportlīdzekļiem, jo īpaši piesārņotās teritorijās).

Ieguldījumu veido trīs apakšpasākumi: i) uzsākt pāreju uz elektromobilitāti valdības sektorā; ii) atbalsta shēmu EV iegādei; Un iii) shēma kuģu nodošanai metāllūžņos vispiesārņojošākajiem transportlīdzekļiem apvienojumā ar stimuliem attiecībā uz mobilitātes iespējām, kas nav vai ir mazemisiju.

1. apakšpasākums: Uzsākt pāreju uz elektromobilitāti valdības sektorā

Investīcijas ietver pasākumus, kuru mērķis ir uzsākt pakāpenisku valdības parasto transportlīdzekļu parka aizstāšanu ar elektrotransportlīdzekļiem un veicināt pāreju uz elektromobilitāti. Tas ietver 100 elektrotransportlīdzekļu iegādi vispārējās valdības vajadzībām un attiecīgo uzlādes punktu uzstādīšanu valdības telpās. Turklāt Pasta pakalpojumu departaments visu motociklu parku aizstāj ar elektriskajiem motocikliem.

Paredzams, ka tas kalpos kā demonstrējumu projekts elektromobilitātes veicināšanai plašākā sabiedrībā.

2. apakšpasākums: Atbalsta shēma elektrotransportlīdzekļu iegādei

Shēma nodrošina stimulus elektrotransportlīdzekļu iegādei un reģistrācijai un elektrisko velosipēdu iegādei dotācijas veidā. Tas ir tieši saistīts ar 3. reformu, proti, “pakāpeniski pakāpeniski atteikties no vispiesārņojošākajiem transportlīdzekļiem, jo īpaši piesārņotās pilsētu teritorijās”, kā paralēlu, atbalstošu un papildinošu pasākumu.

3. apakšpasākums: Shēma kuģu nodošanai metāllūžņos vispiesārņojošākajiem transportlīdzekļiem apvienojumā ar stimuliem attiecībā uz mobilitātes iespējām, kas nav saistītas ar/mazām emisijām;

Shēma stimulē autovadītājus atteikties no vecākiem un piesārņojošākiem transportlīdzekļiem apmaiņā pret alternatīvām mobilitātes iespējām, piemēram, LET vai elektrisko velosipēdu iegādi un/vai bezmaksas ikgadējām autobusu biļetēm. Paredzams, ka vecāku transportlīdzekļu aizvākšana palīdzēs samazināt transporta radītās siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas, kā arī mazināt tās ietekmi uz gaisa, ūdens, augsnes un trokšņa piesārņojumu. Transportlīdzekļus, kas nodoti lūžņos, pārstrādā licencēti pārstrādātāji. Priekšroku dod vecākajiem transportlīdzekļiem, kurus paredzēts nodot metāllūžņos.

Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

C.2.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

D. KOMPONENTS NR. 2.3 Gudra un ilgtspējīga ūdens resursu apsaimniekošana

Šis Kipras atveseļošanas un noturības plāna komponents novērš ūdens resursu apsaimniekošanas nepilnības. Šā komponenta mērķi ir nodrošināt pienācīgu un nepārtrauktu labas kvalitātes dzeramā ūdens piegādi, maksimāli palielinot kanalizācijas sistēmu infrastruktūru, notekūdeņu attīrīšanu un attīrīto notekūdeņu atkārtotu izmantošanu lauksaimniecībā; Samazināt ūdens zudumus, ūdens zudumus un gruntsūdeņu ieguvi, uzlabot pretplūdu infrastruktūru, uzlabot patērētājiem sniegto pakalpojumu darbības efektivitāti, izmantojot tehnoloģiju attīstību, un nodrošināt finanšu darījumu pārredzamību.

Komponents attiecas uz konkrētai valstij adresēto ieteikumu par ūdens resursu apsaimniekošanu (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3 un 2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 4).

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

D.1.    Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Reforma Nr. 1 (C2.3R1): Ūdens resursu apsaimniekošanas reforma

Pasākuma mērķis ir noteikt darbības, ar kurām novērš strukturālus trūkumus ūdens resursu apsaimniekošanā Kiprā un uzlabo tās efektivitāti un ilgtspēju.

Reforma ietver augsta līmeņa darba grupas (“darba grupa”) izveidi, kuru vada Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides ministrija un kuras dalībnieki pārstāv Iekšlietu ministriju, Finanšu ministriju, Eiropas programmu, koordinācijas un attīstības ģenerāldirektorātu un visas Ūdens un kanalizācijas padomes, kā arī vietējās administrācijas koordinācijas struktūras, kas pārstāv visas ieinteresētās personas valsts ūdens resursu apsaimniekošanā. Darba grupa darbojas kā struktūra sadarbībai starp dažādām ūdens apsaimniekošanas iestādēm un kā koordinācijas un uzraudzības struktūra ierosināto ieguldījumu un darbību īstenošanai. Darba grupa ierosina rīcības plānu ar nepieciešamajiem regulatīvajiem un pielāgošanas pasākumiem, kas jāīsteno nākamo 10 līdz 15 gadu laikā. Ierosinātā rīcības plāna mērķi ir i) palielināt darbības efektivitāti, apvienojot apgabala ūdensapgādes un novadu padomes, ii) samazināt ūdeni, kas nesaņem ieņēmumus, iii) uzlabot ūdens izmantošanu un iv) uzlabot Ūdens attīstības departamenta infrastruktūru drošību un ilgtspējīgu darbību. Darba grupa koordinē un uzrauga rīcības plāna īstenošanu un sniedz attiecīgajām ūdens apsaimniekošanas iestādēm vajadzīgo tehnisko palīdzību reformu pasākumu, kā arī komponentā iekļauto investīciju veikšanai.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 30. jūnijam.

Ieguldījums Nr. 1 (C2.3I1): Choirokitia-Famagusta Conveyor aizstāšana

Pasākuma mērķi ir uzlabot ūdensapgādes drošību, uzlabojot konveijeru infrastruktūru ar palielinātu cauruļvadu jaudu starp galvenajiem ūdens avotiem (piemēram, ūdens attīrīšanas iekārtām) un patēriņa zonām. Ieguldījums arī palīdzēs samazināt ūdens zudumus un kļūmes, uzlabot ūdens kvalitāti, sajaucot atsāļotu un attīrītu ūdeni, pirms tas sasniedz galapatērētājus, un panākt enerģijas ietaupījumus, samazinot ūdens sūknēšanu.

Pasākums ir esošā ūdens konveijera nomaiņa. Projekts ietver topogrāfisku pētījumu un ietekmes uz vidi novērtējumu veikšanu. Pēc iepriekš minētajiem priekšdarbiem un nepieciešamo atļauju izsniegšanas Ūdens attīstības departaments būvdarbus uztic būvuzņēmējam, kurš būvdarbu veikšanai tiks izraudzīts publiskā iepirkuma procedūrā.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Ieguldījums Nr. 2 (C2.3I2): Ūdens attīrīšanas iekārtas: Modernizācija ūdens kvalitātes uzlabošanai

Pasākuma mērķi ir uzlabot ūdens kvalitāti, samazināt enerģijas patēriņu un dzeramā ūdens ražošanas izmaksas, ierobežojot vajadzību pēc ūdens atsāļošanas, kā arī samazināt ūdens piegādes un sadales traucējumus.

Pasākums ietver Limasolas, Asprokremmas, Tersefanou, Kornosas un Kannaviou ūdens attīrīšanas iekārtu atjaunošanu. Tas ietver esošās hlorēšanas infrastruktūras aizstāšanu šajās piecās ūdens attīrīšanas iekārtās, aktivētās ogles pulēšanas iekārtu uzstādīšanu Limasolas, Asprokremmas un Tersefanou ūdens attīrīšanas iekārtām, Asprokremmos ūdens attīrīšanas iekārtas jaudas palielināšanu par 10000 m³ dienā un monitoringa un kontroles sistēmas, kā arī tās automatizācijas sistēmas modernizāciju.

Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Ieguldījums Nr. 3 (C2.3I3): Integrēta monitoringa un kontroles pārvaldības sistēma Ūdens attīstības departamenta infrastruktūrai

Pasākuma mērķis ir uzlabot ūdens resursu apsaimniekošanas efektivitāti un palielināt kompetento iestāžu darbības spējas. Pasākuma mērķis ir samazināt uzņēmējdarbības traucējumu risku, nodrošinot dažādas sistēmas pret kiberuzbrukumiem un fiziskiem uzbrukumiem, samazināt enerģijas patēriņu un SEG emisijas, palielinot efektivitāti, samazināt ūdens trūkumu apūdeņošanā, uzlabojot infrastruktūru un monitoringa jaudu, kā arī samazināt piesārņojuma risku un ilgstošu sausuma periodu ietekmi, cieši apsaimniekojot ūdens resursus un prognozējot tos.

Pasākums ietver tādas integrētas platformas izveidi, kas sastāv no vairākām apakšsistēmām, kurās katra no tām risina galvenās problēmas, tostarp ūdens kvalitāti, plūdu pārvaldību, ūdens pieprasījuma pārvaldību un ūdens piešķiršanu apūdeņošanas vajadzībām, energoefektivitāti, kā arī kiberdrošību un fizisko drošību. Pasākumu īstenošana ietver: i) 500 hidraulisko un kvalitātes sensoru uzstādīšanu visos ezeros, rezervuāros, upēs, kā arī ūdenstransporta tīklā līdz kopienu līmenim; ii) enerģijas skaitītāju uzstādīšanu, lai uzraudzītu to sūkņu staciju enerģijas patēriņu, kuras jāpārvada un jāuzglabā datubāzē; iii) programmatūras platforma, kas saistīta ar inteliģentu analīzi un metodēm, lai palīdzētu lēmumu pieņemšanas procesā attiecībā uz ūdens ražošanu no dažādiem avotiem (ūdens atsāļošana un attīrīšana no rezervuāriem), ņemot vērā ūdens piegādes drošību, ūdens ražošanas izmaksas dažādās sistēmās un sausuma prognozes. Turklāt ar pasākumu risina kiberdrošības un fiziskās drošības problēmas, izmantojot IKT sistēmu aizsardzības uzlabošanas rīkus. Projektu īsteno, ievērojot šādu darbību secību: Sīki izstrādāta prasību analīze ar specializētu konsultantu palīdzību; Aprīkojuma iegāde un uzstādīšana; Un IT apakšsistēmu ieviešana, novērtēšana un nodošana ekspluatācijā.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Ieguldījums Nr. 4 (C2.3I4): Vieda ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu pārvaldība

Pasākuma mērķis ir uzlabot darbības efektivitāti un energoefektivitāti, digitalizējot Larnakas kanalizācijas un Drainage Board, Larnakas Ūdens pārvaldi un Limasolas Ūdens pārvaldi, jo īpaši modernizējot organizāciju darbību un pakalpojumus un integrējot IT sistēmas, kuras pašlaik izmanto vienotā sistēmā mākoņdatošanas pakalpojumu sniegšanai.

Pasākums sastāv no vairākiem viediem un digitāliem jauninājumiem katrā no trim organizācijām: i) Larnakas kanalizācijas un Draināžas padome veic tehnoekonomisku pētījumu, lai kartētu savu enerģijas pēdu un noteiktu enerģijas patēriņa samazināšanas potenciālu, piemēram, izmantojot saules un biogāzes risinājumus. Tā uzstāda arī viedos skaitītājus, sensorus un sistēmas hidroloģiskā līdzsvara reģistrēšanai, lai varētu laikus atklāt bojātos cauruļvadus un monitorēt patogēnus. ii) Larnakas Ūdens pārvalde savos sadales tīklos uzstāda ūdens kvalitātes un spiediena sensorus, un tādējādi ir sagaidāms, ka tā vismaz 50 % no saviem parastajiem patēriņa skaitītājiem aizstās ar viedajiem skaitītājiem. Turklāt tā izstrādā Digitālo dvīņu lēmumu atbalsta instrumentu un datu banku. Šīs sistēmas iegūst informāciju no uzstādītajiem sensoriem, viedajiem ūdens skaitītājiem un esošajām sistēmām, kas jāapvieno, lai precīzi aplēstu ūdens plūsmu, spiedienu un ūdens kvalitāti notikumu savlaicīgai atklāšanai. iii) Limasolas Ūdens pārvalde aizstāj parastos patēriņa skaitītājus ar automatizētiem viedajiem skaitītājiem un uzstāda spiediena un kvalitātes sensorus infrastruktūras uzraudzībai un inovatīvu klientu pakalpojumu izstrādei, piemēram, agrīnai brīdināšanai noplūdes gadījumā. Turklāt ir paredzēts, ka tā izstrādās pielāgotu programmatūru, kas integrēs visas tās darbības, un atbalstīs uz datiem balstītu lēmumu pieņemšanu.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Ieguldījums Nr. 5 (C2.3I5): Pretplūdu un ūdens savākšanas pasākumi

Pasākuma mērķis ir mazināt plūdu radīto negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību, vidi, kultūras objektiem un ienākumiem, pārvaldot plūdu risku. Konkrēts mērķis, kas izriet no īstenojamām darbībām, ir samazināt erozijas no ekstremāliem noteces gadījumiem gan lauksaimniecības, gan pilsētu teritorijās.

Pasākums sastāv no vairākiem pretplūdu un ūdens savākšanas pasākumiem. Darbi koncentrējas trīs jomās, proti, Livadijā, Kladeri un Nikosijas centrā: i) Larnakas pašvaldība Livadijā modernizē un nomaina plūdu kanālus, uzlabojot upju gultnes un upju krastus. ii) Kladeri apgabalā Ypsonas pašvaldība izbūvē pilnu lietusūdens savākšanas tīklu 4600 m garumā, lai nosegtu teritoriju, kas beidzas ar 35 absorbcijas bedrēm. iii) Nikozijā Nikosijas pašvaldība jau ir izvēlējusies astoņas teritorijas, kurās tiks būvēta pilnīga kanalizācijas sistēma. Darbi ietver ielu un ietvju rekonstrukciju un lietusūdens tīkla paplašināšanu.

Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Ieguldījums Nr. 6 (C2.3I6): Uzlabot ūdensapgādes drošību Nikosijas un Larnakas reģionos

Pasākuma mērķis ir palielināt ūdens resursu pietiekamību Nikosijas un Larnakas ūdens pārvaldes vajadzībām.

Pasākums paredz uzbūvēt trīs jaunas paaudzes stikla lineārā tērauda (GLS) ūdens rezervuārus, kuru kopējais garums ir 26000 m³, Nikosijas reģionā un 10000m³ ūdenskrātuves celtniecību noteiktā apgabalā Klavdia, Larnakā.

Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 30. jūnijam.

Ieguldījums Nr. 7 (C2.3I7): Austrumnikijas infrastruktūra attīrītu notekūdeņu atkārtotai izmantošanai

Pasākuma mērķis ir palielināt Vathia Gonia apgabala notekūdeņu attīrīšanas iekārtas uzglabāšanas jaudu, lai varētu izmantot visu attīrīto notekūdeņu daudzumu. To panāk, izbūvējot infrastruktūru, kas vajadzīga tūlītējai ūdens izmantošanai, izvairoties no jebkādas novadīšanas un apmierinot apūdeņošanas tīklam pieslēgto lauksaimnieku esošās apūdeņošanas vajadzības.

Projektus īsteno Ūdens attīstības departaments, un tie ietver arī attīrītu notekūdeņu sūknēšanu, pārvadi, sadali un uzglabāšanu no Vathia Gonia notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kas atrodas Nikosijas austrumos. Attīrīto ūdeni galu galā izmanto apūdeņošanai konkrētos lauksaimniecības reģionos, kas atrodas plašākā Nikozijas austrumu daļā Kipras Republikas kontrolē, tādējādi izvairoties no novadīšanas.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Ieguldījums (C2.3I8) Jūras ekosistēmas aizsardzība pret apdraudējumiem, ko rada naftas noplūde

Pasākuma mērķis ir aizsargāt jūras ekosistēmas, uzlabojot Zivsaimniecības un jūras pētniecības departamenta operatīvās spējas, lai ātri, pienācīgi un efektīvi reaģētu uz incidentiem no naftas piesārņojuma līdz jūras piesārņojumam.

Pasākums ietver trīs mazgāšanas līdzekļu kuģu iegādi ar iespēju izveidot autonomus naftas pārstrādes uzņēmumus, no kuriem divi darbojas tuvu krasta līnijai un lielākie kuģi atklātā jūrā, kā arī divu autonomu naftas disperģējošo gaisa smidzināšanas iekārtu iegāde.

Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

D.2.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

E. KOMPONENTS NR. 3.1 Jauns izaugsmes modelis un ekonomikas dažādošana

Komponents risina Kipras ekonomikas problēmas attiecībā uz konkurētspēju, ražīgumu un ieguldījumiem, kā arī pārmērīgu paļaušanos uz konkrētām ekonomikas nozarēm, piemēram, tūrismu.

Komponenta mērķis ir palīdzēt ekonomikai pāriet uz jaunu ekonomikas izaugsmes modeli (Eiropas ilgtspējīgas uzņēmējdarbības un tirdzniecības centrs), risinot nozaru problēmas šādi:

Primārais sektors: Mērķis ir attīstīt konkurētspējīgu lauksaimniecības nozari, galvenokārt izmantojot agrotehnoloģiju un ciešu sadarbību ar uzņēmumiem, augstākās izglītības iestādēm un pētniecības centriem.

Sekundārais sektors: Mērķis ir attīstīt konkurētspējīgu vieglās ražošanas nozari, kurā galvenā uzmanība pievērsta tādām jomām kā zaļās tehnoloģijas un agrotehnoloģijas.

Ilgtspējīgs tūrisms: Mērķis ir attīstīt spēcīgu agrotūrismu un ilgtspējīgu viesmīlības infrastruktūru, kā arī piesaistīt veselību un viesus; labklājīgus tūristus, izmantojot konkurētspējīgu un slavējamu veselības aprūpi.

Aprites ekonomika (ar uzsvaru uz atkritumu apsaimniekošanu): Mērķis ir palīdzēt virzīties uz aprites ekonomiku, labāk izmantojot izejvielas, samazinot atkritumu daudzumu, palielinot informētību par ilgtspējīgu attīstību un pārejot uz atjaunojamo energoresursu enerģiju, lai mazinātu klimata krīzi, aizsargātu sociālo labklājību un veidotu noturīgu ekonomiku. Komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresēto ieteikumu, kas saistīts ar “prioritārām investīcijām zaļajā un digitālajā pārkārtošanā” un “Atkritumu un ūdens resursu apsaimniekošanu” (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3), “ar ieguldījumiem saistītā ekonomikas politika ilgtspējīgam transportam, videi” un “videi, jo īpaši atkritumu un ūdens apsaimniekošanai” (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 4).

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

E.1.    Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Apakškomponents 3.1.1 – noturīga un konkurētspējīga primārā nozare

Reforma Nr. 1 (C3.1R1): Lauksaimniecības prakses pārvietošana no 20. gadsimta uz 21. gs., ieguldot valsts lauksaimniecības tehnoloģiju izcilības centrā

Reformas mērķis ir risināt problēmas primārajā nozarē, tostarp zemu produktivitāti un tehnoloģisko zināšanu trūkumu, izveidojot centralizētu darbības modeli, cieši sadarbojoties Lauksaimniecības pētniecības institūtam un publiskām augstskolām.

Reforma paredz izveidot Kipras Lauksaimniecības pētniecības institūtu kā valsts izcilības centru lauksaimniecībā, lopkopībā un vides aizsardzībā un stiprināt sadarbību starp Lauksaimniecības pētniecības institūtu un universitātēm, lai izstrādātu jaunas mācību programmas.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 30. jūnijam.

Reforma Nr. 2 (C3.1R2): Tiešsaistes mākoņdatošanas platforma tirdzniecības un informācijas simetrijas uzlabošanai svaigu produktu piegādes ķēdē

Reformas mērķis ir novērst ieilgušos trūkumus svaigu produktu piegādes ķēdē, jo īpaši attiecībā uz izsekojamību, tirgus cenu izkropļojumiem un informācijas asimetriju, kas vājina ražotāju pozīciju tirgū.

Reforma ietver jaunu likumu par negodīgu praksi darījumos vietējā svaigu produktu tirgū un platformas darbību darījumu reģistrēšanai vietējā svaigu produktu tirgū.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Reforma Nr. 3 (C3.1R3): Kipras aitu un kazu populācijas ģenētiskā uzlabošana

Reformas mērķis ir uzlabot primārās nozares produktivitāti un ilgtspēju, veicinot agrotehnoloģiju, progresīvu aitu un kazu reproduktīvo un genomisko uzlabošanu, lai optimizētu piena produktu ražošanu.

Reforma ietver atbalstu aitkopjiem un kazkopjiem, lai uzlabotu to lietvedību saimniecībās, ražošanas procesus, produktu kvalitātes novērtēšanas centienus un dalību valsts finansētajā AGRICYGEN projektā, kas nodrošina viņiem padziļinātas zināšanas un norādījumus par savu dzīvnieku ģenētisko vērtību. Tas ļauj lauksaimniekiem pieņemt informētus lēmumus par dzīvnieku pavairošanu, lai uzlabotu ražīgumu, galvenokārt piena ražošanas ziņā.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Ieguldījums nr. 1 (C3.1I1): Sadarbīgas jūras akvakultūras infrastruktūras (ostas un sauszemes iekārtas) būvniecība Pentakomo piekrastes apgabalā

Pasākuma mērķis ir novērst to, ka trūkst pietiekamas ostu un sauszemes infrastruktūras šīs darbības ikdienas vajadzībām, apmierinot pašreizējās un turpmākās vajadzības vairāk nekā 70 % Kiprā darbojošos jūras akvakultūras vienību, lai nodrošinātu šīs nozares netraucētu darbību. Pasākuma mērķis ir saglabāt akvakultūras dzīvotspēju, uzlabot tās konkurētspēju un nodrošināt turpmāku ilgtspējīgu attīstību un paplašināšanos, stiprinot primārās nozares noturību, konkurētspēju un ieguldījumu Kipras ekonomikas ilgtspējīgā attīstībā.

Ieguldījumu veido sadarbības infrastruktūras izbūve jūras akvakultūrai Pentakomo apgabalā, kas ir īpaši izstrādāta tā, lai apmierinātu jūras akvakultūras darbību vajadzības (drošie dienesta kuģi pietauvošanās, aprīkojuma apkopes zonas, uzglabāšanas vietas, iekraušanas un izkraušanas zonas un degvielas uzpildes stacija). Tā attiecas uz mazas ostas celtniecību ar vajadzīgajām un piemērotajām sauszemes iekārtām, kas spēj apkalpot septiņas akvakultūras vienības ar aptuveni 40 dažāda lieluma apkalpojošiem kuģiem.

Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. martam.

Ieguldījums Nr. 2 (C3.1I2): Uzlabot esošās Kipras vietējo tradicionālo pārtikas produktu/dzērienu izotopu datubāzes, izveidojot Blokķēdes platformu, lai nodrošinātu to identitāti

Pasākuma mērķis ir izstrādāt mehānismu un mērķim atbilstošu verifikācijas metodiku Kipras produktu, kā arī Eiropas pārtikas autentiskuma noteikšanai kopumā, izmantojot stabilas izotopu datubāzes, tādējādi izmantojot pētniecību un tehnoloģijas. Jo īpaši ar pasākumu izstrādā pārbaudes metodiku vismaz trim autentiskuma jomām (piena produktiem, medum un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem), ko būtiski ietekmē viltošana un krāpšana.

Investīcijas ietver zināšanu tīkla izveidi, kas informē regulatīvās un ražošanas nozares ieinteresētās personas par pārtikas autentiskuma jautājumiem un problēmām, esošajām datu kopām, pieejamo metodiku un drošu datu un informācijas apmaiņu. Turklāt tā izstrādā šim nolūkam piemērotu pārbaudes metodiku vismaz trim autentiskuma jomām (piena produkti, medus un stiprie alkoholiskie dzērieni), ko būtiski ietekmē viltošana un krāpšana. Turklāt tā veicina zināšanu pārnesi par “IsoDataBase” rezultātiem pārtikas nozarē, regulatīvajā, izpildes nodrošināšanas, pētniecības un patērētāju tiesību aizsardzības jomā un veido konfigurējamu tīmekļa un mobilu uzņēmumu resursu plānošanu, kas papīra piegādes ķēdi var pārveidot par digitālu.

Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. martam.

Ieguldījums Nr. 3 (C3.1I3): Esošo lauksaimnieku prasmju uzlabošana un nākotnes darbaspēka profesionalizēšana, ieguldot cilvēkkapitālā

Pasākuma mērķis ir uzlabot lauksaimnieku prasmes, nododot zināšanas un veicinot inovāciju. Tādējādi tās mērķis ir veicināt konkurētspējīgāku lauksaimniecības nozari ar lielāku potenciālu, izmantojot spēju veidošanu un zināšanu nodošanu.

Ieguldījumu veido desmit stipendiju piešķiršana lauksaimniecības nozarē, katra EUR 10 000 apmērā, lai atbalstītu nākotnes darbaspēka attīstību šajā nozarē. Tā atbalsta arī zināšanu un inovāciju pārnesi esošajā darbaspēkā, izmantojot Lauksaimniecības zināšanu un inovāciju sistēmu ar saikni ar akadēmiskajām aprindām, novēršot plaisu starp praktisko pielietojumu, no vienas puses, un zināšanām, zinātni, pieredzi un pētniecību, no otras puses.

Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.

Apakškomponents 3.1.2 – inovatīva un konkurētspējīga sekundārā nozare

Ieguldījums Nr. 4 (C3.1I4): Pirmā Ekorūpnieciskās zinātnes parka izveides uzsākšana

Pasākuma mērķis ir izveidot satvaru, lai veicinātu tiešo ieguldījumu pieaugumu jaunās nozarēs, un tajā būtu izvietots vieglās ražošanas struktūru kopums, kas koncentrējas uz atjaunojamiem energoresursiem (saules enerģijas), agrotehnoloģiju risinājumu un IKT jautājumiem.

Ieguldījums ietver to, ka Ministru padome, pamatojoties uz pamatpētījumu, apstiprina rīcības plānu Eco-Industrial Science Park izveidei. Parks ir uzņēmumu kopums, kas specializējas tādu tehnoloģiju iekārtu ražošanā, kas vērstas uz atjaunojamo enerģiju (jo īpaši saules enerģiju), agrotehnoloģiju risinājumiem un IKT.

Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 30. septembrim.

Ieguldījums Nr. 5 (C3.1I5): Nacionālās tirdzniecības identitātes izveide un tradicionālā produkta “halloumi” popularizēšana

Pasākuma mērķis ir izveidot Kipras produktu zīmolvārdu, lai veicinātu to eksportu.

Ieguldījumu veido rīcības plānu izstrāde, pamatojoties uz diviem pētījumiem: a) par valsts komerciālās identitātes “Ražots Kiprā” (marķējums) izveidi, galveno uzmanību pievēršot Kipras produktu un pakalpojumu kvalitātei un strukturālajām īpašībām apvienojumā ar salas tradīciju un vēstures elementiem, un b) pētījumu par halloumi siera stratēģijas īstenošanu, lai palielinātu tā kā autentiska Kipras produkta atpazīstamību, un reklāmas un izpratnes veicināšanas kampaņas izstrādi.

Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. martam.

Ieguldījums Nr. 6 (C3.1I6): Shēma lauksaimniecības produktu ražošanā un tirdzniecībā iesaistītu uzņēmumu modernizācijai un digitalizācijai

Pasākuma mērķis ir stiprināt lauksaimniecības nozares izturētspēju, veicināt saimnieciskās darbības dažādošanu un galu galā paātrināt ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi. Pasākuma mērķis ir stimulēt ieguldījumus jaunos uzņēmumos vai esošo uzņēmumu tehnoloģiskajā attīstībā, tādējādi palīdzot tiem laist tirgū uzlabotus produktus, palielināt ražīgumu un stiprināt izaugsmes izredzes, radīt vietējas darbvietas un nodrošināt pamatu vispārējās ekonomikas ilgtspējīgai izaugsmei.

Ieguldījumu veido dotāciju shēmas izmantošana, kas sniedz atbalstu esošiem un jaunizveidotiem uzņēmumiem, jo īpaši MVU, kas nodarbojas ar tādu lauksaimniecības produktu pārstrādi, tirdzniecību un izstrādi, uz kuriem attiecas Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikums, izņemot vīnu, vīna etiķi un darbības, kas saistītas ar zivsaimniecību un akvakultūru. Shēma palīdz uzņēmumiem finansēt ieguldījumus materiālos vai nemateriālos aktīvos, lai modernizētu un uzlabotu to ražošanas iekārtas, paplašinātu un palielinātu to ražošanas jaudu, ieviestu jaunas tehnoloģijas un procedūras un izstrādātu jaunus vai augstākas kvalitātes lauksaimniecības produktus. Finansējums arī palīdzēs uzņēmumiem uzlabot savas digitālās spējas, tādējādi palīdzot uzlabot procesus.

Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. martam.

Ieguldījums Nr. 7 (C3.1I7): Shēma lielu uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanai ražošanas nozarē

Pasākuma mērķis ir palīdzēt lieliem uzņēmumiem ar kapitālizdevumiem modernizācijas pasākumiem, kas, kā sagaidāms, ļaus šiem uzņēmumiem augt, kļūt konkurētspējīgākiem, radīt darbvietas un tādējādi veicināt valsts ekonomisko attīstību.

Ieguldījumu veido dotāciju shēma līdz 7000000 EUR apmērā, lai attīstītu un veicinātu esošus un jaunus lielus uzņēmumus ražošanas nozarē. Katrs uzņēmums saņem ne vairāk kā EUR 750 000. Dotāciju shēma stimulē uzņēmumus saglabāt savu darbību un nodarbinātību.

Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01), atbilstības kritērijos, kas ietverti darba uzdevumā turpmākajiem uzaicinājumiem iesniegt projektus, izslēdz šādu darbību sarakstu 5 : i) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtota izmantošana; ii) darbības ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) ietvaros, lai nodrošinātu prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm; iii) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām; un iv) darbības, kurās atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi. Darba uzdevumā papildus nosaka, ka var izvēlēties tikai tās darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Apakškomponents 3.1.3 – Ilgtspējīga tūrisma nozare ar augstu pievienoto vērtību

Ieguldījums Nr. 8 (C3.1I8): Tūrisma nozares pievienotās vērtības palielināšana, īpašu uzmanību pievēršot laukiem, kalnainiem un attāliem apvidiem

Ieguldījumu mērķis ir bagātināt tūrisma produktu, piesaistīt jaunus tirgus, vienlaikus samazinot sezonalitāti un uzlabojot apbūvēto vidi laukos, kalnainos un attālos apvidos.

Ieguldījumu veido dotāciju atbalsts trim uzņēmumu kategorijām: 1) izmitināšanas nozares MVU, piemēram, viesnīcas, lauku apvidos, kalnainos un attālos reģionos renovācijas projektiem, 2) tradicionālie restorāni vai uzņēmumi, kas pārdod tradicionālos produktus, kurus iekļauj marķējumā “Kipras taste” renovācijas darbiem, un 3) izmitināšanas nozares MVU, piemēram, viesnīcas, lai iekļautu medicīnas un automatizētas dzīves telpas.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Ieguldījums Nr. 9 (C3.1I9): Aprites ekonomikas veicināšana viesnīcu uzņēmumos

Ieguldījumu mērķis ir atvieglot viesnīcu uzņēmējdarbības modeļa pāreju uz aprites ekonomiku vai izstrādāt aprites produktus vai pakalpojumus.

Investīcijas ietver diagnostiku, ieteikumus, apmācību un konsultēšanu, kā arī to ieteikumu īstenošanas uzraudzību, kuru rezultātā tiek veikta sertifikācija.

Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. martam.

Ieguldījums Nr. 10 (C3.1I10): Tūrisma produkta bagātināšana lauku, kalnu un attālos apgabalos 

Ieguldījumu mērķis ir atbalstīt ekonomiku lauku, kalnu un attālos apgabalos, attīstot pasākumu piedāvājumu apmeklētājiem, piemēram, darbnīcas, dzīvas demonstrācijas un tradicionālos suvenīrus. Tās mērķis ir veicināt tūrisma nozares dažādošanu, radot darbvietas un samazinot izceļošanu.

Ieguldījumu veido i) 300 km garš “Autentiskās pieredzes maršruts” (Autentic Experience route), kas šķērso valsts kalnu, lauku un attālos rajonus, un ii) sniedz atbalstu uzņēmumiem un vietējām kopienu padomēm privātu un publisku ēku ierobežota mēroga atjaunošanai un galvenokārt to pārprofilēšanai, lai uzņemtu mikrouzņēmumus un mazos uzņēmumus radošajās un ražošanas nozarēs, piemēram, māksliniekus, amatniecības un tradicionālos produktus.

Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Apakškomponents 3.1.4 – Aprites ekonomika

Reforma Nr. 4 (C3.1R4): Aprites ekonomikas uzlabošana rūpniecībā

Pasākuma mērķis ir uzlabot aprites ekonomikas modeli valstī, īstenojot konkrētu rīcības plānu. Rīcības plānā iekļauj dotāciju shēmu, lai veicinātu uzņēmējdarbības ieguldījumus aprites ekonomikā, kā arī tādas darbības kā i) patērētāju un uzņēmēju aprindu izpratnes veicināšana par ieguvumiem, ko aprites produkti sniedz attiecībā uz vidi, un par priekšrocībām un uzņēmējdarbības iespējām, ko piedāvā aprites ekonomika, ii) konsultāciju pakalpojumu sniegšana attiecībā uz darījumdarbības diagnostiku, uzņēmējdarbībasudzināšanu, darbinieku apmācību un ceļveža sagatavošanu pārejai uz aprites ekonomiku un iv) tirdzniecības vietas platformas izmantošana aprites ekonomikai, lai savienotu atkritumu piegādi un pieprasījumu,

Dotāciju shēma ir pieejama MVU, kuri vēlas pāriet uz aprites darbības modeli. Dotācijas var sasniegt EUR 317 500 katram saņēmējam, sedzot līdz 60 % no ieguldījumu izmaksām, kas radušās katram MVU. Šo dotāciju shēmu īsteno.

Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01), atbilstības kritērijos, kas ietverti darba uzdevumā turpmākajiem uzaicinājumiem iesniegt projektus, izslēdz šādu darbību sarakstu 6 : i) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtota izmantošana; ii) darbības ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) ietvaros, lai nodrošinātu prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm; iii) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām; un iv) darbības, kurās atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi. Darba uzdevumā papildus nosaka, ka var izvēlēties tikai tās darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Reforma Nr. 5 (C3.1R5): Koordinācijas iestādes izveide starp centrālo valdību un vietējo valdību

Pasākuma mērķis ir paplašināt atkritumu apsaimniekošanu, lai novērstu atkritumu rašanos un dalītu savākšanu, tādējādi veicinot atbilstību ES atkritumu apsaimniekošanas direktīvām, kā arī veicinot aprites ekonomiku. Reforma nodrošina mehānismu, lai tehniski un finansiāli atbalstītu vietējās iestādes, palīdzētu tām sadarboties ar centrālo valdību, veidot speciālās zināšanas un izmantot finansējuma iespējas atkritumu apsaimniekošanas jomā.

Reforma paredz izveidot koordinācijas struktūru starp centrālo valdību un pašvaldību, kas veicina darbības atkritumu apsaimniekošanas hierarhijā un atkritumu apsaimniekošanas plānā un atbalsta vietējās pašvaldības šajā sakarā. Tā arī piedalās pētniecības programmās, atbalsta izmēģinājuma programmas un rīko izglītojošas un informatīvas kampaņas, kuru mērķis ir novērst atkritumu rašanos un atkritumu šķirošanu, kā arī uztur atkritumu apsaimniekošanas programmu un projektu datubāzi.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 30. jūnijam.

Ieguldījums Nr. 11 (C3.1I12): Atkritumu apsaimniekošana aprites ekonomikas virzienā

Pasākuma mērķis ir efektīvi veicināt centienus, kas vērsti uz bioloģisko atkritumu un sauso reciklējamo materiālu atkārtotu izmantošanu, kā arī pārstrādi. Ieguldījumu mērķis ir palīdzēt sasniegt bioatkritumu samazināšanas mērķus, palielināt atkritumu rašanās novēršanu, kas ir vissvarīgākais veids, kā uzlabot resursu izmantošanas efektivitāti un samazināt atkritumu ietekmi uz vidi.

Ieguldījumu veido trīs komponenti: i) 50 mazu un vidēju komposteru un 2000 mājas komposteru piegāde lauku un daļēji lauku kopienās, lai atvieglotu bioloģisko atkritumu dalītu savākšanu un pienācīgu apstrādi, ii) 50 zaļo kiosku izstrāde, ierīkošana, uzstādīšana un ekspluatācija sausajiem reciklējamiem materiāliem, lai palīdzētu pašvaldībām attālos apgabalos uzlabot atkritumu apsaimniekošanas shēmas, un iii) divu atkalizmantošanas un remontdarbu centru būvniecība un darbība stratēģiskās vietās Kiprā, kas var uzlabot visu piecu reģionu ekoloģisko efektivitāti, kopā ar saistītajiem tīkliem radīt divus atkārtotas izmantošanas un remontdarbu centrus Kiprā.

Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

E.2.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

E.3.    Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Ieguldījums Nr. 11 (C3.1I11): Kipras zaļo punktu tīkla uzlabošana un paplašināšana un savākšanas punktu un pārstrādes stūru tīkla izveide

Pasākuma mērķi ir uzlabot cieto atkritumu apsaimniekošanu, vides aizsardzību un sabiedrības veselību. Tās mērķis ir mazināt nekontrolētu un nelikumīgu atkritumu izgāšanu sabiedriskās vietās, palielināt reģenerācijas un reciklēšanas rādītājus un palielināt lietotāju informētību par ilgtspējīgu attīstību un aprites ekonomiku.

Ieguldījumā paredzēts uzbūvēt četrpadsmit zaļos punktus, kas aptver vismaz 50500 m² lielu platību, lai kalpotu iedzīvotājiem un vietējām iestādēm īpašu sadzīves un sadzīves atkritumu plūsmu noglabāšanai. Papildus jaunu zaļo punktu izveidei ieguldījumi paredz pārstrādes stūru tīkla un savākšanas punktu tīkla būvniecību, lai lauku kopienu iedzīvotājiem nodrošinātu piekļuvi atkritumu apglabāšanai.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Ieguldījums Nr. 13 (C3.1I13): Orounda lopkopības atkritumu un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apsaimniekošanas iekārtu izveide

Pasākuma mērķis ir izveidot reģionālas lopkopības atkritumu apsaimniekošanas iekārtas, kas kalpotu saimniecībām plašākā Orounda kompleksajā teritorijā, lai nodrošinātu integrētu risinājumu to organisko atkritumu efektīvai apsaimniekošanai, kas rodas galvenokārt no cūku audzēšanas, mājputnu, aitu, kazu un liellopu audzēšanas saimniecībām. Attiecībā uz šīm kopienām ieguldījumu mērķis ir panākt ciešu darbību, samazināt ārējo ietekmi un atjaunot barības vielas augsnes uzlabošanai, kā arī mazināt sociālo ietekmi un ietekmi uz vidi.

Investīcijas paredz tādu iekārtu būvniecību notekūdeņu attīrīšanai, kompostēšanai un anaerobajai noārdīšanai, kas ļautu attīrīt lielus šajā teritorijā radušos lauksaimniecības dzīvnieku atkritumus, ražot elektroenerģiju no biogāzes, apkarot pārtuksnešošanos vietējā līmenī, samazināt vietējo kopienu smaku kairinājumu līdz mazāk nekā 10 % no dienas ilguma, samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un radīt ūdeni apūdeņošanai.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Paredzams, ka šis pasākums neradīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā pasākuma aprakstu un atveseļošanas un noturības plānā izklāstītos riska mazināšanas pasākumus saskaņā ar NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01). Jo īpaši pasākumam pirmajā īstenošanas gadā veic ietekmes uz vidi novērtējumu, un visās iepirkuma procedūrās iekļauj prasību ievērot DNSH principu.

E.4.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks

F. KOMPONENTS NR. 3.2 Uzlabota pētniecība un inovācija

Kipras atveseļošanas un noturības plāna komponents risina problēmas, ar kurām Kipra saskaras attiecībā uz pētniecības un izstrādes ekosistēmu, kurai ir salīdzinoši ierobežota loma ekonomikas izaugsmē. Tas galvenokārt ir saistīts ar to, ka zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) absolventu īpatsvars ir zems, publiskās pētniecības sistēmas mijiedarbība ar uzņēmējdarbības sektoru ir ierobežota un riska finansējuma pieejamība ir ierobežota.

Komponenta mērķi ir stiprināt saiknes starp pētniecības organizācijām un uzņēmumiem, komercializēt pētījumu rezultātus, palielināt pētniecības un inovācijas intensitāti, izstrādes (R &D) darbību un publisko un privāto organizāciju ieguldījumus, kā arī padarīt visu publiski finansēto pētniecības infrastruktūru pieejamu visai ekosistēmai. Turklāt tā mērķis ir palielināt finansiālo atbalstu jaunuzņēmumiem, augošiem uzņēmumiem, MVU, internacionalizēt vietējās pētniecības un inovācijas (R &I) ekosistēmu, attīstīt vietējos talantus un piesaistīt talantus no ārvalstīm darbam pētniecības un inovācijas jomā; I ar uzsvaru uz konkrētām tematiskajām jomām.

Šis komponents attiecas uz konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem par to, kā palielināt uzsvaru uz ekonomikas politiku, kas saistīta ar ieguldījumiem, pētniecības un inovācijas jomā (2020. gada konkrētām valstīm adresētie ieteikumi Nr. 3 un 2019. gada 4. ieteikums).

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

F.1.    Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Reforma Nr. 1 (C3.2R1): Visaptveroša valsts pētniecības un inovācijas politika, ko atbalsta ar uz datiem balstītiem politikas instrumentiem pētniecības un inovācijas ekosistēmas atbalstam un saiknes stiprināšanai starp politikas veidošanu un īstenošanu

Pasākuma mērķis ir veicināt pētniecības un inovācijas pārvaldības sistēmas efektīvu koordināciju, veicināt izpratnes veicināšanu un inovācijas kultūru, mobilizēt ieinteresētās personas un izstrādāt un paplašināt valsts pētniecības un inovācijas ekosistēmas pamatelementus (trīs līmeņos: Politikas veidošana, stratēģija un īstenošana, ieinteresētās personas un lietotāji/pilsoņi).

Reforma ietver valsts pētniecības un inovācijas stratēģijas rīcības plāna īstenošanu. Tas notiek pēc tam, kad rīcības plāns ir politiski apstiprināts, kā arī pieņemta valsts stratēģija pētniecības un inovācijas jomā un pārskatītā pārdomātas specializācijas stratēģija Kiprai. Tas ietver arī mehānisma izveidi uz ietekmi orientētai uzraudzībai un sešu izcilības centru atbalstam un digitāla rīka izstrādei pētniecības un inovācijas ekosistēmas dinamiskai kartēšanai (ieinteresētās personas, politikas pasākumi un instrumenti, pētniecība un inovācija, inovatīvu uzņēmumu reģistrs un nozares analīze).

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

Reforma Nr. 2 (C3.2R2): Stimuli investīciju un cilvēkkapitāla veicināšanai un piesaistīšanai pētniecībā un inovācijā

Pasākuma mērķis ir piesaistīt ieguldījumus inovatīvos uzņēmumos un uzņēmējdarbības un zinātnes talantos no ārvalstīm.

Reforma paredz paplašināt nodokļu shēmas piemērošanu ieguldījumiem inovatīvos uzņēmumos, attiecinot to arī uz juridiskām personām (pašlaik no fiziskām personām). Atbilstīgi ieguldījumi līdz EUR 150 000 vienam ieguldītājam saskaņā ar šo stimulu ietver pašu kapitālu, aizdevumus, garantijas un faktoringu. Turklāt tas ietver pašreizējo veicināšanas shēmu pārskatīšanu, veicināšanu un attiecīgā gadījumā grozīšanu, kuru mērķis ir piesaistīt trešo valstu talantus, tostarp zinātnisko VISA shēmu pētniekiem un viņu ģimenēm un jaunuzņēmumu VISA shēmu inovatīvu uzņēmumu dibinātājiem un viņu ģimenēm.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 30. septembrim.

Reforma Nr. 3 (C3.2R3): Ieviest politiku un stimulus, lai atvieglotu un veicinātu piekļuvi publiski finansētai pētniecības infrastruktūrai un laboratorijām

Pasākuma mērķis ir optimizēt to, kā uzņēmēji izmanto publiski finansētu pētniecības infrastruktūru un laboratorijas.

Reforma ietver i) rīcības plāna apstiprināšanu, koncentrējoties uz pētniecības infrastruktūras optimālu izmantošanu, un tādu pasākumu pieņemšanu, kuru mērķis ir veicināt un uzlabot sadarbību starp pētniecības organizācijām, akadēmiskajām aprindām un privāto sektoru; ii) tāda dinamiska digitāla rīka izstrādi un ieviešanu, kas būtu pieejams visām pētniecības un inovācijas ekosistēmas ieinteresētajām personām, nodrošinot informācijas apriti, rīkus un pakalpojumus, lai veicinātu sadarbības partnerības nolīgumu starp dažādām pētniecības un inovācijas organizācijām un grupām (publiskām un privātām) attiecībā uz publiski finansētām pētniecības infrastruktūrām un laboratorijām; iii) pārskatīt valsts finansētu pētniecības iestāžu tiesisko un darbības regulējumu un veicināt darbības, kuru mērķis ir veicināt un atbalstīt pētniecības infrastruktūras optimālu izmantošanu, nodrošinot piekļuvi citām pētniecības iestādēm un uzņēmējdarbības nozarei; iv) pasākumu un stimulu ieviešana (piemēram, pētniecības un inovācijas fonda dotāciju nolīgumā iekļaujot klauzulu par finansētas infrastruktūras atvēršanu), lai veicinātu pētniecību veicošo organizāciju sadarbību ar uzņēmumiem un uzņēmumiem.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

Ieguldījums Nr. 1 (C3.2I1): Izveidot un uzturēt centrālu zināšanu pārneses biroju

Pasākuma mērķis ir uzlabot tehnoloģiju nodošanu Kiprā, uzlabojot akadēmisko aprindu un uzņēmumu sadarbību un pētniecības komercializāciju.

Investīcijas ietver zināšanu pārneses biroja (KTO) izveidi un darbības uzsākšanu, ko veic Pētniecības un inovācijas fonds, lai nodrošinātu rentablu risinājumu tehnoloģiju nodošanas atbalstam, kura pamatā ir pētniecības rezultātu kritiskās masas un apjomradītu ietaupījumu iegūšanas principi. KTO sniedz zināšanu nodošanas pakalpojumus universitātēm, citām pētniecības organizācijām un uzņēmumiem, veicinot pētniecības komercializāciju. Orientējošs pakalpojumu saraksts: a) komercializācijas perspektīvu novērtēšana, b) konsultācijas intelektuālā īpašuma tiesību jomā, c) patentu reģistrācijas un intelektuālā īpašuma tiesību uzturēšanas lietas, d) komercializācijas stratēģijas izstrāde, e) tehnoloģiju tirgvedība, f) atbalsts atdalošu uzņēmumu izveidē un g) finansējuma nodrošināšana praktiskās pētniecības atbalstam. Reforma ietver arī esošās iestāžu sistēmas pārskatīšanu attiecībā uz zināšanu nodošanu Kiprā, tostarp attiecīgos tiesību aktus, kā arī valsts un iestāžu politiku attiecībā uz intelektuālā īpašuma komerciālu izmantošanu, zināšanu nodošanu un atdalošu uzņēmumu izveidi.

KTO kļūst pašfinansēts no 2026. gada 1. janvāra, ieturot 20 % no ieņēmumiem no KTO pārvaldītajiem līgumiem par darbības izmaksām, kas jānosaka līgumos starp Pētniecības un inovācijas fondu un saņēmēju.

Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Ieguldījums Nr. 2 (C3.2I2): Inovācijas finansēšanas programmas & finansēšanas shēmas izaugsmes un nodarbinātības veicināšanai; jaunuzņēmumu, inovatīvu uzņēmumu un MVU konkurētspēja

Pasākuma mērķis ir sniegt dotāciju atbalstu, izmantojot inovācijas programmas (piemēram, “Ātrās ķēdes inovācija”, “pirmssēklas”, “sēkls”, “Innovate”), lai uzlabotu finansējuma pieejamību inovatīviem MVU un jaunuzņēmumiem.

Ieguldījumu veido dotāciju atbalsts, izmantojot inovācijas programmas (piemēram, ātra inovācija, pirmssēklošana, sēklas, inovācija), lai uzņēmumi varētu izstrādāt inovatīvus produktus un pakalpojumus ar starptautisku ievirzi no koncepcijas līdz tirgum gataviem. Finansēšanas programmas i) veicina uzņēmumu sadarbību ar pētniecības organizācijām; ii) veicināt pētniecības rezultātu komercializāciju, orientējoties uz tirgum tuvāku izlaidi un iznākumiem, tādējādi ļaujot radīt īsāku ekonomisko ietekmi; iii) radīt darba vietas; iv) veicināt uzņēmumu kopu veidošanu un v) paātrināt pāreju uz zaļo ekonomiku un uz digitālo efektivitātes un produktivitātes ēru. Šīs programmas prasa uzņēmumiem piesaistīt privātos/pašu līdzekļus kopā ar publisko finansējumu (ko nodrošina Pētniecības un inovācijas fonds), tādējādi veicinot pētniecības un izstrādes ieguldījumu vispārējo pieaugumu.

Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01), atbilstības kritērijos, kas ietverti darba uzdevumā turpmākajiem uzaicinājumiem iesniegt projektus, izslēdz šādu darbību sarakstu 7 : i) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtota izmantošana; ii) darbības ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ietvaros, lai nodrošinātu prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav zemākas par attiecīgajiem etaloniem; iii) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām; un iv) darbības, kurās atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi. Darba uzdevumā papildus nosaka, ka var izvēlēties tikai tās darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Ieguldījums Nr. 3 (C3.2I3): Tematiskā pētniecības un inovācijas finansēšanas programma zaļās pārkārtošanās jomā

Pasākuma mērķis ir sniegt dotāciju atbalstu, izmantojot tematiskas pētniecības un inovācijas programmas ar salīdzinoši augstu tehnoloģiskās sagatavotības līmeni, koncentrējoties uz zaļo pārkārtošanos.

Investīcijas ietver dotāciju atbalstu projektiem, kas izmanto jaunākās digitālās tehnoloģijas, lai nodrošinātu rentablus zaļās pārkārtošanās risinājumus, tādējādi uzlabojot valsts pētniecības spējas. Atbalstītie projekti ir vērsti uz atjaunojamo enerģiju, energoefektivitāti un ilgtspējīgu transportu, ietver sadarbību ar pētniecības un inovācijas izcilības centriem un veicina pētniecības rezultātu komercializāciju.

Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01), atbilstības kritērijos, kas ietverti darba uzdevumā turpmākajiem uzaicinājumiem iesniegt projektus, izslēdz šādu darbību sarakstu 8 : i) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtota izmantošana; ii) darbības ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ietvaros, lai nodrošinātu prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav zemākas par attiecīgajiem etaloniem; iii) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām; un iv) darbības, kurās atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi. Darba uzdevumā papildus nosaka, ka var izvēlēties tikai tās darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Ieguldījums Nr. 4 (C3.2I4): Finansēšanas shēmas, lai atbalstītu organizācijas, kas nodarbojas ar pētniecību un nodarbošanos ar divējāda lietojuma tehnoloģijām, tostarp jaunu laboratoriju izveidi vai esošo laboratoriju modernizēšanu un klasificētu laboratoriju attīstību

Pasākuma mērķis ir veicināt divējāda lietojuma pētniecību un izmantot tehnoloģijas, kas citādi kalpotu tikai valdības/militāriem mērķiem civilām, komerciālām un sabiedriskām interesēm.

Ieguldījumu veido dotāciju atbalsts, kas pētniecības organizācijām un uzņēmumiem dotu iespēju iesaistīties pētniecībā un izstrādē divējāda lietojuma tehnoloģiju jomā. Finansēšanas shēmas ļauj uzlabot pētniecības un inovācijas spējas un spējas Izcilības pētniecības centriem, akadēmiskajām iestādēm, pētniecības organizācijām, kā arī uzņēmumiem, kas nodarbojas ar divējāda lietojuma tehnoloģiju pētniecību un attīstību. Jo īpaši tās ļauj šīm organizācijām iegūt drošības klasifikācijas sertifikātus, lai tās varētu piedalīties konsorcijos Eiropas finansējuma saņemšanai (piemēram, “Apvārsnis Eiropa”, Eiropas Aizsardzības fonds), kā arī uzlabot to pētniecības un inovācijas spējas un konkurētspēju divējāda lietojuma tehnoloģiju jomā.

Finansējums ir vērsts tikai uz civilo uzņēmējdarbību, un pētniecības rezultāti un infrastruktūra dod labumu tikai civilajiem lietojumiem. Pasākums atbilst Padomes Regulai (EK) Nr. 428/2009 (2009. gada 5. maijs) par Kopienas režīma izveidi divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības un tranzīta kontrolei attiecībā uz divējāda lietojuma tehnoloģijām finansēšanas shēmas īstenošanas laikā, un tas ir izstrādāts saskaņā ar dokumentu “ES divējāda lietojuma finansējums – praktiska rokasgrāmata par piekļuvi ES līdzekļiem Eiropas reģionālajām iestādēm un MVU”.

Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01), atbilstības kritērijos, kas ietverti darba uzdevumā turpmākajiem uzaicinājumiem iesniegt projektus, izslēdz šādu darbību sarakstu 9 : i) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtota izmantošana; ii) darbības ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ietvaros, lai nodrošinātu prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav zemākas par attiecīgajiem etaloniem; iii) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām; un iv) darbības, kurās atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi. Darba uzdevumā papildus nosaka, ka var izvēlēties tikai tās darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

F.2.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

G. KOMPONENTS NR. 3.3 Uzņēmējdarbības atbalsts konkurētspējai

Šis Kipras atveseļošanas un noturības komponents risina problēmas saistībā ar zemu ražīgumu un ekonomikas konkurētspēju, ko rada uzņēmumu vidējais mazais lielums, sarežģītais licencēšanas process, kas nepieciešams ieguldījumiem, un grūtības piekļūt finansējumam uzņēmumiem. Šā komponenta mērķi ir atbalstīt uzņēmējus un uzņēmumus un uzlabot to konkurētspēju un ieguldījumu ekonomikas izaugsmē, uzlabojot tiesisko regulējumu attiecībā uz ieguldījumiem un uzņēmējdarbību, kā arī uzlabot MVU produktivitāti, galvenokārt izmantojot digitalizāciju. To veido sešas reformas un sešas investīcijas, kas jāpabeidz līdz 2026. gada 2. ceturksnim.

Komponents atbilst 2020. gada konkrētai valstij adresētajam ieteikumam Nr. 3 un 2019. gada konkrētai valstij adresētajam ieteikumam Nr. 4.

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

G.1.    Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Reforma Nr. 1 (C3.3R1): Stratēģisko investīciju veicināšana

Pasākuma mērķis ir izstrādāt jaunu sistēmu stratēģisko ieguldījumu atbalstam, kuras mērķis ir veicināt ieguldījumu aktivitāti valstī, izmantojot racionalizētus noteikumus un mehānismus, vienkāršojot licencēšanas un atļauju izsniegšanas procedūras, samazinot administratīvo slogu un padarot stratēģisko ieguldījumu vidi efektīvāku. Stratēģisko ieguldījumu definīcija attiecas uz ieguldījumiem stratēģiskās nozarēs (tostarp veselības un sociālās aprūpes, izglītības, kultūras, sporta, vides, rūpniecības, tūrisma, enerģētikas, pētniecības, attīstības un inovācijas nozarēs), kas būtiski veicina ekonomikas attīstību.

Reforma ietver tiesību akta stāšanos spēkā par stratēģisku ieguldījumu veicināšanu attiecībā uz ieguldījumu licenču un būvatļauju saņemšanas efektivitāti. Stratēģisko investīciju apstrādei piešķir īpašu valdības sektoru. Tas sastāv no darbības pamatnostādņu, procesa plūsmu un citu ISO 9001:2015 prasību sagatavošanas procesa integrēšanai. Tā izstrādā saprašanās memorandu ar citām nodaļām, kas attiecas uz procesa daļām, lai nodrošinātu paātrinātā mehānisma īstenojamību. Turklāt ieviešamās procedūras ietver darbinieku apmācību. Turklāt reforma gūst labumu no tādas digitālās platformas izveides, kas ļauj digitāli pieteikties, pētīt un izdot plānošanas un būvniecības atļaujas, izmantojot lietojumprogrammu pārvaldības rīku un ĢIS sistēmu (projekts saskaņā ar 3.4. komponentu: “Būvatļauju izsniegšanas e-sistēmas uzlabošana”).

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 30. jūnijam.

Reforma Nr. 2 (C3.3R2): Operatīvās uzņēmējdarbības aktivizēšanas mehānisma uzlabošana

Pasākuma mērķi ir procedūru vienkāršošana, valdības dienestu digitalizācija un tāda Uzņēmējdarbības atbalsta centra darbība, kas sniedz visu nepieciešamo un atbalstošo informāciju un pakalpojumus.

Reforma ietver interaktīvas digitālās platformas izveidi, kas uzlabo jau darbojošos Ātrās darbības aktivizēšanas mehānismu. Izmantojot platformu, ieguldītājs var izsekot viņa pieteikumam, bet arī kompetentās iestādes varēs mijiedarboties, apmainīties ar dokumentiem un apstrādāt pieteikumu.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Reforma Nr. 3 (C3.3R3): Uzņēmējdarbības likuma modernizācija

Pasākuma mērķis ir atbalstīt uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, pārskatot Uzņēmumu likumu, padarot to skaidrāku, interpretējot un piemērojot tiesību aktus praksē.

Reforma ietver Kipras Uzņēmumu likuma modernizēšanu, izmantojot citu paražu tiesību jurisdikciju paraugpraksi, lai nodrošinātu pamatu zināšanām un skaidrībai judikatūras un literatūras veidā, lai palīdzētu interpretēt un praksē piemērot tiesību aktus. Jāpārskata arī saistītie uzņēmumu noteikumi. Turklāt Kipra norīko juridisko ekspertu grupu, lai īstenotu jauno Uzņēmumu likuma un noteikumu konsultāciju un izstrādes pakalpojumu projektu. Turklāt tiesību aktu pārskatīšana ietver maksātnespējas procedūras saskaņā ar Likumu par sabiedrībām, kas ir likvidācijas, saņemšanas un eksaminācijas procedūras. Reforma ietver arī MVU testa veikšanu likumprojekta sagatavošanas laikā.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Reforma Nr. 4 (C3.3R4): Valsts attīstību veicinošas aģentūras izveide un izveide

Reformas mērķis ir uzlabot mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) piekļuvi finansējumam, atvieglojot piekļuvi aizdevumiem, garantijām un pašu kapitāla finansējumam, un uzlabot ES finansējuma apguves spēju, izmantojot ES instrumentus.

Reforma ietver ex ante novērtējuma analīzi, kas aptver MVU piekļuvi finansējumam visās ekonomikas nozarēs, galveno uzmanību pievēršot zaļajai un aprites ekonomikai, digitālajam iespējām un alternatīvam finansējumam. Ziņojumā nosaka ierosinātās JPV darbības jomu. Valsts attīstību veicinošās aģentūras juridisko un organizatorisko struktūru nosaka pēc tās darbības jomas galīgās izvēles. Ierosinātā struktūra nodrošina augstu NPA darbības pārredzamību un autonomiju. Aģentūra nedarbosies ar banku darbības licenci, tāpēc tā a priori nebūs jākapitalizē. Īstenošanu uzrauga vadības komiteja, kurā piedalās Finanšu ministrijas un Enerģētikas, tirdzniecības un rūpniecības ministrijas pārstāvji.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 30. septembrim.

Reforma Nr. 5 (C3.3R5): Kipras biržas stratēģiskais ieguldītājs

Reformas mērķis ir Kipras biržas privatizācija.

Reforma sastāv no konkursa procedūras, kas pašlaik notiek, kad Kipras Fondu birža vēlas iecelt pazīstamu neatkarīgu konsultantu vai tā konsorciju, kuram ir plašas attiecīgās zināšanas, lai atrastu vispiemērotāko stratēģisko ieguldītāju Kipras biržā. Līguma privatizācijas fāzi noslēdz ar Kipras Republikas Pārstāvju palātas galīgo apstiprinājumu pēc tam, kad ir izpildīti visi pārējie nosacījumi.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

Reforma Nr. 6 (C3.3R6): Stimuli uzņēmumu apvienošanās un iznomāšanas veicināšanai;

Pasākuma mērķis ir stimulēt MVU lieluma palielināšanu.

Reforma ietver mērķtiecīgus stimulus uzņēmumu apvienošanās vai pārņemšanas veicināšanai, lai izvērstos un kļūtu konkurētspējīgāki. Reforma jo īpaši ietver ziņojuma un tam pievienotā rīcības plāna apstiprināšanu Ministru padomē pēc līdzīgu režīmu izvērtēšanas Eiropas Savienībā un apspriešanos ar ieinteresētajām personām par konkrētiem stimuliem apvienošanās un pārņemšanas veicināšanai.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.

Ieguldījums Nr. 2 (C3.3I2): Normatīvās sistēmas izveide, lai varētu izmantot FinTech

Pasākuma mērķis ir dot FinTech, jaunuzņēmumiem un citiem inovatīviem uzņēmumiem iespēju paplašināt savu piedāvājumu jaunu produktu vai pakalpojumu jomā, izveidojot “testēšanas pamatu”, kas ļautu tiem veikt dzīvus eksperimentus kontrolētā vidē to uzraudzībā.

Investīcijas ietver piemērota un pievilcīga finanšu tehnoloģiju un inovatīvu tehnoloģiju regulatīvā režīma izveides veicināšanu un līdzsvara panākšanu starp inovatīvu produktu vai pakalpojumu netraucētu ieviešanu un ieguldītāju aizsardzības nodrošināšanu.

Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 30. septembrim.

Ieguldījums Nr. 3 (C3.3I3): Konsultāciju pakalpojumi maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU)

Pasākuma mērķis ir veicināt MVU attīstību Kiprā un palielināt to konkurētspēju, izmantojot pielāgotus konsultāciju pakalpojumus un citus nefinansiāla atbalsta instrumentus.

Ieguldījums ietver ekspertu palīdzības sniegšanu MVU, konsultācijas uzņēmējdarbības jomā, mērķtiecīgas apmācības un uzņēmumu piemeklēšanas darbības.

Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Ieguldījums Nr. 4 (C3.3I4): Uzņēmumu digitālās modernizācijas shēma

Ieguldījumu mērķis ir veicināt digitālo tehnoloģiju integrāciju esošajos un turpmākajos MVU, kas veic uzņēmējdarbību Kiprā. Konkrētāk, pasākuma mērķis ir uzlabot uzņēmumu digitālo identitāti, palielinot to mazo un vidējo uzņēmumu īpatsvaru, kuri izmanto informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, tostarp e-komercijas nozari, un veicināt digitālo uzņēmējdarbību.

Ieguldījumu veido finanšu dotāciju piešķiršana aptuveni EUR 30 000 apmērā katram saņēmējam kā daļa no tā, ko tie būs ieguldījuši atbilstīgos ieguldījumos savu uzņēmumu digitālajai modernizācijai.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Ieguldījums Nr. 5 (C3.3I5): Atbalstīt Kipras uzņēmumu ekstrurāciju un atvērtību starptautiskajai tirdzniecībai

Ieguldījumu mērķis ir stiprināt to jauno un esošo uzņēmumu ekstrurāciju, kuri darbojas lauksaimniecības un rūpniecības ražojumu ražošanas, pārstrādes un tirdzniecības jomā, kā arī pakalpojumu sniedzējus.

Ieguldījumu veido dotāciju shēma EUR 8 000 000 apmērā vismaz 140 Kipras uzņēmumiem, finansējot darbības, kuru mērķis ir stiprināt to ekstrurāciju uzņēmumiem, kas darbojas lauksaimniecības un rūpniecības ražojumu ražošanas/apstrādes un tirdzniecības jomā, un pakalpojumu sniedzējiem. Atlasītie finansējuma izdevumi var ietvert konsultācijas un citus attiecināmos izdevumus saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem.

Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01), atbilstības kritērijos, kas ietverti darba uzdevumā turpmākajiem uzaicinājumiem iesniegt projektus, izslēdz šādu darbību sarakstu 10 : i) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtota izmantošana; ii) darbības ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) ietvaros, lai nodrošinātu prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm; iii) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām; un iv) darbības, kurās atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi. Darba uzdevumā papildus nosaka, ka var izvēlēties tikai tās darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Ieguldījums Nr. 6 (C3.3I6): Valsts finansēts pašu kapitāla fonds

Pasākuma mērķis ir izveidot fondu, lai atbalstītu valdības centienus uzlabot piekļuvi alternatīviem finansējuma avotiem, lai i) veicinātu ekonomikas attīstību un izaugsmi un uzlabotu mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju Kiprā; ii) palielināt alternatīvu finansējuma avotu pieejamību, jo īpaši inovatīviem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem; Un iii) veicināt ekosistēmas uzlabošanu pašu kapitāla un riska kapitāla ieguldījumiem.

Ieguldījumu veido konkursa procedūra, lai izvēlētos un ieceltu ārēju fondu pārvaldnieku uz ieguldījumu periodu, kas paredzēts pieciem gadiem.

Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst tehniskajām vadlīnijām “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), juridiska vienošanās starp Kipru un fondu, kas atbildīgs par finanšu instrumentu, un turpmākā finanšu instrumenta ieguldījumu politika:

I.pieprasīt piemērot Komisijas tehniskos norādījumus par ilgtspējas pārbaudi fondam InvestEU; kā arī

II.izslēgt no atbilstības šādas darbības un aktīvus: i) darbības un aktīvi, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtota izmantošana 11 ; ii) darbības un aktīvi ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) ietvaros, lai nodrošinātu prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav zemākas par attiecīgajiem etaloniem 12 ; iii) darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 13 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 14 ; un iv) darbības un aktīvi, ja atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi; kā arī

III.pieprasīt, lai fonds pārbauda projektu juridisko atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā attiecībā uz visiem darījumiem, tostarp tiem, uz kuriem neattiecas ilgtspējas pārbaude.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

G.2.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks