Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52021PC0298

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, ko izstrādā atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 6. punktam, par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulas, ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+), pieņemšanu

COM/2021/298 final

Briselē, 3.6.2021

COM(2021) 298 final

2018/0206(COD)

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM,

ko izstrādā atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 6. punktam,

par

Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulas, ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+), pieņemšanu


2018/0206 (COD)

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM,

ko izstrādā atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 6. punktam,


par

Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulas, ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+), pieņemšanu

1.Konteksts

Datums, kad priekšlikums nosūtīts Eiropas Parlamentam un Padomei (dokuments COM(2018) 382 final – 2018/0206 (COD) (2018) 1 ):

2018. gada 30. maijs

Reģionu komitejas atzinuma datums:

2018. gada 5. decembris un 2020. gada 14. oktobris

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinuma datums:

2018. gada 17. oktobris un 2020. gada 18. septembris

Padomes vienošanās par daļējo vispārējo pieeju:

2019. gada 3. aprīlis

Eiropas Parlamenta nostājas datums (pirmais lasījums):

2019. gada 4. aprīlis

Datums, kad grozītais priekšlikums nosūtīts Eiropas Parlamentam un Padomei (dokuments COM(2020) 447 final – 2018/0206 (COD)):  2

2020. gada 28. maijs

Padomes vienošanās par daļējo vispārējo pieeju attiecībā uz grozīto priekšlikumu datums:

2020. gada 22. jūlijs

Trialogu datumi:

2019. gada 9. decembris

2020. gada 23. novembris

2020. gada 10. decembris

2021. gada 28. janvāris

Datums, kad Pastāvīgo pārstāvju komitejā panākta politiskā vienošanās:

2021. gada 3. marts

Datums, kad pieņemta Padomes nostāja pirmajā lasījumā:

2021. gada 27. maijs

2.Komisijas priekšlikuma mērķis

Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+) ir galvenais ES fonds ieguldījumiem cilvēkos. ESF+ mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm sasniegt augstu nodarbinātības līmeni, taisnīgu sociālo aizsardzību un prasmīgu un noturīgu darbaspēku, kas ir gatavs nākotnes darba pasaulei, kā arī iekļaujošu un saliedētu sabiedrību, kas tiecas izskaust nabadzību un īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlārā noteiktos principus.

Galvenie jauninājumi, ko Komisija 2018. gadā ierosināja, lai fondu padarītu efektīvāku un lietderīgāku, bija šādi.

To fondu apvienošana, kas vērsti uz ieguldījumiem cilvēkos: Eiropas Sociālais fonds (ESF), Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva, Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām (EAFVP), Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programma (EaSI) un Veselības programma.

Stingrāka saskaņotība ar Eiropas pusgadu saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra principiem.

Lielāka elastība attiecībā uz tematiskās koncentrācijas prasībām: pielāgotas dalībvalstu vajadzībām.

Plašāka darbības joma, bet mazāk konkrēto mērķu, taču tie ir racionālāki.

Spēcīgāka sociālās iekļaušanas dimensija, integrējot EAFVP un ESF. Tas ļaus vieglāk apvienot pārtikas nodrošināšanu/materiālās palīdzības sniegšanu ar sociālajai iekļautībai paredzēto atbalstu un aktīviem pasākumiem.

Nosacījumu ieviešana attiecībā uz tiešo personāla izmaksu attiecināmību un iekārtu, mēbeļu un transportlīdzekļu iegādi.

Vienkāršoti uzraudzības un ziņošanas pienākumi un samazināti rādītāji.

2020. gada maijā atveseļošanas pasākumu kopuma ietvaros tika uzskatīts par lietderīgu grozīt ESF+ priekšlikumu, lai atspoguļotu Covid-19 pandēmijas izraisītos mainīgos apstākļus un palīdzētu dalībvalstīm vidējā termiņā/ilgtermiņā atgūties no pašreizējās krīzes.

Galvenās izmaiņas bija šādas.

Jaunas un pārskatītas tematiskās koncentrācijas prasības 3 .

Tematiskās koncentrācijas prasība attiecībā uz atbalstu jauniešu nodarbinātībai tika palielināta no 10 % līdz 15 % dalībvalstīs, kurās 15 līdz 29 gadus vecu jauniešu, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu, īpatsvars ir augstāks par ES vidējo rādītāju.

Visām dalībvalstīm tika ieviesta jauna fiksēta tematiskās koncentrācijas prasība 5 % apmērā bērnu nabadzības novēršanai.

Jauns pilnvarojums pagaidu pasākumiem, kas paredzēti, lai reaģētu uz ārkārtējiem un neparastiem apstākļiem.

Lielāks uzsvars uz zaļo un digitālo divējādo pārkārtošanos un dzimumu līdztiesību.

Veselības sadaļas svītrošana, jo šī sadaļa ir kļuvusi par atsevišķu programmu “ES – veselībai”.

3.Komentāri par Padomes nostāju

Padomes nostāja atspoguļo trialogos panākto vienošanos. Svarīgākās izmaiņas, kas ieviestas salīdzinājumā ar Komisijas priekšlikumu, ir šādas.

4. panta 3. punkts par pagaidu pasākumiem ESF+ izmantošanai, reaģējot uz ārkārtējiem un neparastiem apstākļiem. Padome pēc dalībvalsts lūguma ieviesa 18 mēnešu termiņu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko pieņem pagaidu pasākumus, piemēram, saīsināta darbalaika shēmas. Saskaņotajā tekstā ir arī noteikts, ka Komisija var ierosināt grozījumus ESF+ regulā pēc tam, kad ir izvērtēta pagaidu pasākumu izmantošana, un šis priekšlikums var ietvert grozījumus tematiskās koncentrācijas prasībās, izņemot tajās, kas attiecas uz atbalstu jauniešu nodarbinātībai un atbalstu vistrūcīgākajām personām.

5. pants par budžetu. Kopējais ESF+ budžets ir noteikts 88 miljardu EUR apmērā (2018. gada cenās). No šiem 88 miljardiem 87,3 miljardi EUR ir piešķirti ESF+ dalītās pārvaldības sadaļai un 676 miljoni EUR – EaSI tiešās pārvaldības sadaļai. Dalītās pārvaldības sadaļā 473 miljoni EUR tiks piešķirti tālākajiem reģioniem un mazapdzīvotiem ziemeļu apgabaliem to īpašo vajadzību dēļ, kā arī 175 miljoni EUR – transnacionālās sadarbības pasākumiem, kurus pārvaldīs netiešā pārvaldībā.

7. pants par tematiskās koncentrācijas prasībām. Padome lēma par šādām tematiskās koncentrācijas prasībām.

Sociālā iekļaušana: vismaz 25 % visām dalībvalstīm.

Atbalsts vistrūcīgākajām personām: vismaz 3 % visām dalībvalstīm (papildus jau esošajiem 25 %), kā arī fiksēta līdzfinansējuma likme 90 %. Komisija bija ierosinājusi vismaz 2 % iekļaut sociālajai iekļautībai paredzētajos 25 %.

Bērnu nabadzība: vismaz 5 % dalībvalstīm, kurās bērnu nabadzība ir īpaši izplatīta (dalībvalstīs, kurās nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto bērnu, kas jaunāki par 18 gadiem, vidējais rādītājs laikposmā no 2017. līdz 2019. gadam, pamatojoties uz Eurostat datiem, ir augstāks par Savienības vidējo rādītāju šajā laikposmā), un pienākums visām pārējām dalībvalstīm piešķirt atbilstošu summu. Komisija bija ierosinājusi vienotu likmi 5 % apmērā visām dalībvalstīm.

Jauniešu nodarbinātība: vismaz 12,5 % visām dalībvalstīm, kurās jauniešu bezdarbs ir īpaši izplatīts (dalībvalstīs, kurās 15 līdz 29 gadus vecu jauniešu, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu, rādītājs laikposmā no 2017. līdz 2019. gadam, pamatojoties uz Eurostat datiem, ir augstāks par Savienības vidējo rādītāju šajā laikposmā), un pienākums piešķirt atbilstošu summu visām pārējām dalībvalstīm. Komisija bija ierosinājusi 15 % dalībvalstīm, kurās NEET rādītājs pārsniedz vidējo rādītāju.

Sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju spēju veidošana: visām dalībvalstīm ir jāpiešķir atbilstīga summa, un dalībvalstīm, kurām ir attiecīgi konkrētai valstij adresēti ieteikumi, jāpiešķir vismaz 0,25 %. Komisija bija ierosinājusi “atbilstīgu summu” visām dalībvalstīm.

8. pants par saikni starp ESF+ un Pamattiesību hartu. Lai uzlabotu Pamattiesību hartas pamanāmību, šajā jaunajā pantā ir iekļautas savstarpējas atsauces uz attiecīgajiem Kopīgo noteikumu regulas noteikumiem.

EaSI darba programmas pieņemšana — Padome nolēma, ka Komisijai ir jāuzkrāj zināšanas par gada darba programmu sagatavošanu, apspriežoties ar EaSI sadaļas darba grupu, kas izveidota ESF+ komitejā (ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību izveidotā komiteja), un iesaistot arī citas ieinteresētās personas. Darba programmas saturs tiks noteikts saskaņā ar 25. un 26. pantu (grozītais 31. pants), un Komisija pieņems gada darba programmu ar vienkāršu Komisijas lēmumu.

Komisija atzinīgi vērtē to, ka panāktā vienošanās kopumā saglabā Komisijas sākotnējā priekšlikuma vispārējos mērķus.

Komisija nāks klajā ar diviem paziņojumiem, kuros būs uzsvērta Komisijas apņemšanās nodrošināt, ka dalībvalstis no saviem ESF+ līdzekļiem piešķir atbilstošu summu jauniešu bezdarba un bērnu nabadzības novēršanai, kā arī izmanto citus ES finansēšanas instrumentus un pieejamos valstu līdzekļus, lai atbalstītu pienācīgus ieguldījumus šajās jomās.

Par paziņojumiem, kas tiks iesniegti Eiropas Parlamenta plenārsēdes balsojumam, tika paziņots Pastāvīgo pārstāvju komitejas 3. marta sanāksmē, un pēc akta pieņemšanas tos pievienos Padomes protokolam. Tie būs jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā. Paziņojumi ir pievienoti pielikumā.

4.Secinājums

Komisija pieņem Padomes priekšlikumu.

(1)     https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=COM:2018:382:FIN .
(2)     https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A52020PC0447 .
(3)    Aprēķinātas, ņemot vērā valstu dalīti pārvaldīto ESF+ līdzekļu piešķīrumu.
Top

Briselē, 3.6.2021

COM(2021) 298 final

PIELIKUMS

dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM,

ko izstrādā atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 6. punktam,

par

Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulas, ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+), pieņemšanu


PIELIKUMS. Komisijas paziņojumi

Par ESF+ ieguldījumiem bērnu nabadzības apkarošanā

2019. gadā ES bija 18 miljoni nabadzības un sociālās atstumtības apdraudētu bērnu, un dažās dalībvalstīs šis rādītājs bija ļoti augsts. Covid-19 uzliesmojums un tā sociālekonomiskās sekas ir saasinājušas nevienlīdzību un nabadzību, vēl vairāk skarot bērnus. Bērnu nabadzība joprojām pastāv visās dalībvalstīs, un tā aizvien ir izplatītāka nekā nabadzība darbspējīga vecuma pieaugušo vidū.

Tāpēc Komisija atzinīgi vērtē līdzsvaroto vienošanos, kas ESF+ padara par izšķirošu instrumentu bērnu nabadzības problēmas risināšanai. Vienošanās apliecina, ka visās dalībvalstīs ir steidzami jāiegulda bērnos.

Lai strukturāli risinātu šo problēmu, Komisija 2021. gada 24. martā pieņēma priekšlikumu Padomes ieteikumam, ar ko izveido Eiropas Garantiju bērniem. Plānojot ESF+, Komisija darīs visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis piešķir atbilstošu ESF+ finansējumu Eiropas Garantijas bērniem īstenošanai. Turklāt tā mudinās dalībvalstis izmantot arī citus ES finansēšanas instrumentus un pieejamos valstu līdzekļus, lai atbalstītu pienācīgus ieguldījumus šajā jomā.

Par ESF+ ieguldījumiem jauniešu nodarbinātībā

Komisija uzsver, ka pēc Covid-19 uzliesmojuma sociālekonomiskā krīze ir nesamērīgi skārusi jauniešus. No 2019. gada decembra līdz 2020. gada decembrim jauniešu bezdarbs ES ir palielinājies par 3 procentpunktiem, līdz ar to jauniešu bezdarbnieku skaits pārsniedz 3,1 miljonu. Komisija arī atgādina, ka jauniešu bezdarba līmenis pastāvīgi ir bijis ievērojami augstāks nekā pieaugušo iedzīvotāju vidū, un jaunākie dati liecina, ka atšķirība ir vairāk nekā 10 procentpunkti (17,8 % salīdzinājumā ar 6,6 % 2020. gada decembrī).

Komisija atzinīgi vērtē likumdevēju panākto vienošanos, kurā atzīts, ka problēma pastāv visās dalībvalstīs. ESF+ ir vissvarīgākais ES finansēšanas instruments, kas palīdzēs īstenot nesen pieņemto pastiprināto Garantiju jauniešiem, kā arī citus attiecīgus pasākumus Jauniešu nodarbinātības atbalsta iniciatīvas ietvaros.

Plānojot ESF+, Komisija darīs visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis piešķir atbilstošu ESF+ finansējumu pastiprinātās Garantijas jauniešiem īstenošanai. Turklāt tā mudinās dalībvalstis izmantot arī citus ES finansēšanas instrumentus un pieejamos valstu līdzekļus, lai atbalstītu pienācīgus ieguldījumus šajā jomā.

Top