EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 17.3.2021
COM(2021) 140 final
2021/0071(COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA
par sadarbspējīgu vakcinācijas, testēšanas un pārslimošanas sertifikātu izdošanas, verifikācijas un akceptēšanas satvaru attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kas Covid-19 pandēmijas laikā likumīgi uzturas vai likumīgi dzīvo dalībvalstu teritorijā (digitālais zaļais sertifikāts)
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
•Priekšlikuma pamatojums un mērķi
Saskaņā ar Konvenciju, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, trešo valstu valstspiederīgie, kas likumīgi uzturas vai likumīgi dzīvo dalībvalstī, var brīvi ceļot citu dalībvalstu teritorijā ar noteikumu, ka viņi atbilst konkrētiem nosacījumiem. Tādējādi Savienības izstrādātā politika, kas nodrošina, ka personas, šķērsojot iekšējās robežas, netiek kontrolētas, nāk par labu ne tikai Savienības pilsoņiem, bet arī trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem ir tiesības ceļot ES. Tomēr daži no ierobežojumiem, ko dalībvalstis pieņēmušas, lai ierobežotu smagā akūtā respiratorā sindroma koronavīrusa 2 (SARS-CoV-2) izplatīšanos, kas izraisa 2019. gada koronavīrusa slimību (“Covid-19”), ir ietekmējuši šo tiesību īstenošanu. Šie pasākumi bieži ietvēra ieceļošanas ierobežojumus vai citas īpašas prasības, kas piemērojamas pārrobežu ceļotājiem, piemēram, karantīnu vai pašizolāciju vai SARS-CoV-2 infekcijas testu pirms un/vai pēc ierašanās.
Lai nodrošinātu labi koordinētu, paredzamu un pārredzamu pieeju pārvietošanās brīvības ierobežojumu pieņemšanai, Padome 2020. gada 13. oktobrī pieņēma Padomes Ieteikumu (ES) 2020/1475 par koordinētu pieeju brīvas pārvietošanās ierobežošanai sakarā ar Covid-19 pandēmiju, kurā pievēršas arī to trešo valstu valstspiederīgo situācijai, kuri likumīgi uzturas vai likumīgi dzīvo Savienībā. Saskaņā ar Padomes Ieteikuma (ES) 2020/1475 17. punktu dalībvalstis varētu pieprasīt personām, kas ceļo no riska zonām citā ES dalībvalstī, iziet karantīnu/pašizolāciju un/vai veikt SARS-CoV-2 infekcijas testu pirms un/vai pēc ierašanās.
Lai pierādītu atbilstību dažādajām prasībām, ceļotājiem tiek prasīts iesniegt dažāda veida dokumentārus pierādījumus, piemēram, medicīniskās izziņas, testu rezultātus vai deklarācijas. Tā kā nav standartizētu un drošu formātu, ceļotāji saskaras ar grūtībām attiecībā uz viņu dokumentu pieņemšanu, kā arī tiek ziņots par krāpnieciskiem vai viltotiem dokumentiem. Šīs problēmas, kas var izraisīt nevajadzīgu kavēšanos un šķēršļus, visticamāk, vēl vairāk aktualizēsies, jo arvien vairāk eiropiešu tiek testēti un vakcinēti pret Covid-19 un saņem dokumentārus pierādījumus par to. Šim jautājumam ir pievērsusies Eiropadome. Eiropadomes locekļi pēc neformālajām videokonferencēm 2021. gada 25. un 26. februārī pieņemtajā paziņojumā aicināja turpināt darbu pie vienotas pieejas vakcinācijas sertifikātiem.
Dalībvalstis ir vienisprātis par šādu sertifikātu izmantošanu medicīniskiem nolūkiem, piemēram, lai nodrošinātu pienācīgu pēckontroli starp pirmo un otro devu, kā arī visām nepieciešamajām atkārtotajām devām. Dalībvalstis strādā pie vakcinācijas sertifikātu izstrādes, bieži izmantojot informāciju, kas pieejama imunizācijas reģistros.
Komisija kopā ar dalībvalstīm e-veselības tīklā, kurā uz brīvprātības principiem ir savienotas par e-veselību atbildīgās valstu iestādes, strādā pie vakcinācijas sertifikātu sadarbspējas nodrošināšanas. E-veselības tīkls 2021. gada 27. janvārī pieņēma Pamatnostādnes attiecībā uz medicīniskam nolūkam izdotu vakcinācijas pierādījumu, kuras tas atjaunināja 2021. gada 12. martā. Šajās pamatnostādnēs ir definēti centrālie sadarbspējas elementi, proti, vakcinācijas sertifikātu minimālā datu kopa un unikāls identifikators. E-veselības tīkls un Veselības drošības komiteja, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 1082/2013/ES 17. pantu, ir strādājuši arī pie Covid-19 testa rezultātu sertifikātu vienotas standartizētas datu kopas, pamatnostādnēm par pārslimošanas sertifikātiem un attiecīgajām datu kopām, kā arī pie veselības sertifikātu sadarbspējas apraksta.
Pamatojoties uz līdz šim veikto tehnisko darbu, Komisija priekšlikumā regulai par digitālo zaļo sertifikātu (COM(2021)/xxx), kas ir iesniegts paralēli šim priekšlikumam, ierosina izveidot ES mēroga regulējumu vakcinācijas sertifikātu izsniegšanai, verifikācijai un akceptēšanai Eiropas Savienībā kā daļu no “digitālā zaļā sertifikāta”. Vienlaikus šim satvaram būtu jāattiecas arī uz citiem sertifikātiem, kas izdoti Covid-19 pandēmijas laikā, proti, dokumentiem, kas apliecina negatīvu SARS-CoV-2 infekcijas testa rezultātu, kā arī dokumentiem, kas apliecina, ka attiecīgā persona ir iepriekš pārslimojusi SARS-CoV-2 infekciju. Tas ļauj personām, kuras nav vakcinētas vai kurām vēl nav bijusi iespēja tikt vakcinētām, gūt labumu no šādas sadarbspējīga satvara, atvieglojot viņu ceļošanu. Lai gan, piemēram, bērni pagaidām nevar gūt labumu no vakcinācijas pret Covid-19, viņiem vajadzētu būt iespējai saņemt testēšanas vai pārslimošanas sertifikātu, ko viņu vecāki varētu saņemt arī viņu vārdā.
Satvaru, kas izklāstīts priekšlikumā regulai par digitālo zaļo sertifikātu (COM(2021)/xxx), piemēro Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kas var būt trešās valsts valstspiederīgie. Šā priekšlikuma mērķis ir nodrošināt, ka tādu pašu regulējumu piemēro citiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri likumīgi uzturas vai likumīgi dzīvo kādas ES dalībvalsts teritorijā un kuriem ir tiesības ceļot uz citu dalībvalsti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.
Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 77. panta 2. punkta c) apakšpunktu Savienība izstrādā politiku, kurā izklāstīti nosacījumi, ar kādiem trešo valstu pilsoņiem ir ceļošanas brīvība Savienības teritorijā. Tomēr daži dalībvalstu pieņemtie pasākumi Covid-19 uzliesmojuma izplatības ierobežošanai ir ietekmējuši to trešo valstu valstspiederīgo, kuri likumīgi uzturas vai likumīgi dzīvo Savienībā, brīvību ceļot Savienībā. Šie pasākumi bieži vien ir bijuši ieceļošanas ierobežojumi vai citas īpašas prasības, kas piemērojamas pārrobežu ceļotājiem un kam ir īpaši liela ietekme uz personām, kuras dzīvo pierobežas reģionos un šķērso robežas savā ikdienas dzīvē saistībā ar darbu, izglītību, veselības aprūpi, iepirkšanos, kultūras un atpūtas pasākumiem, piemēram, prasība ievērot karantīnu vai pašizolāciju vai veikt Covid-19 infekcijas testu pirms un/vai pēc ierašanās.
Ar Padomes Ieteikumu (ES) 2020/1475 tika izveidota koordinēta pieeja šādos galvenajos jautājumos: Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) publicēto kopējo kritēriju un robežvērtību piemērošanu, lemjot par to, vai ieviest brīvas pārvietošanās ierobežojumus, Covid-19 pārnešanas riska kartēšanu, izmantojot saskaņotu krāsu kodu, un koordinētu pieeju pasākumiem, ja tādi ir, kurus var piemērot personām, kas pārvietojas no vienas teritorijas uz citu, atkarībā no pārnešanas riska līmeņa šajās zonās.
Padome 2020. gada 30. oktobrī pieņēma Padomes Ieteikumu (ES) 2020/1632 par koordinētu pieeju brīvas pārvietošanās ierobežošanai sakarā ar Covid-19 pandēmiju Šengenas zonā, kurā tā ieteica dalībvalstīm, kurām ir saistošs Šengenas acquis, piemērot Padomes Ieteikumā (ES) 2020/1475 noteiktos principus, kopējos kritērijus, kopējās robežvērtības un kopējo pasākumu satvaru. Lai nodrošinātu sadarbspēju starp dažādiem tehniskajiem risinājumiem, ko dalībvalstis izstrādā vakcinācijas sertifikātiem, no kurām dažas jau ir sākušas pieņemt vakcinācijas apliecinājumus, lai ceļotājus atbrīvotu no konkrētiem ierobežojumiem, ir vajadzīgi vienoti nosacījumi Covid-19 vakcinācijas, testēšanas un pārslimošanas sertifikātu izsniegšanai, verifikācijai un akceptēšanai.
“Digitālā zaļā sertifikāta” satvarā, kas jāizveido, būtu jānosaka Covid-19 vakcinācijas, testēšanas un pārslimošanas sertifikātu formāts un saturs. Komisija arī ierosina, ka “digitālā zaļā sertifikāta” satvaram būtu jānodrošina, ka šos sertifikātus var izdot sadarbspējīgā formātā un tos var uzticami verificēt, ja turētājs tos uzrāda citās dalībvalstīs, tādējādi atvieglojot ceļošanu Eiropas Savienībā.
Sertifikātos būtu jāiekļauj tikai tādi persondati, kas ir nepieciešami. Ņemot vērā to, ka persondati ietver sensitīvus medicīniskos datus, būtu jānodrošina ļoti augsts datu aizsardzības līmenis un būtu jāievēro datu minimizēšanas principi. Jo īpaši “digitālā zaļā sertifikāta” satvarā nevajadzētu prasīt izveidot un uzturēt datubāzi ES līmenī, bet būtu jāļauj decentralizēti pārbaudīt digitāli parakstītus sadarbspējīgus sertifikātus.
Ierosinātajā Regulā (ES) 2021/XXX ir ņemti vērā pašreizējie centieni starptautiskā līmenī, piemēram, Pasaules Veselības organizācijas (PVO) un citu specializētu ANO aģentūru aizgādībā esošie, lai noteiktu vakcinācijas statusa dokumentēšanas digitālo tehnoloģiju izmantošanas specifikācijas un norādījumus. Atceļot ierobežojumus doties nebūtiskos ceļojumos, trešās valstis būtu jāmudina atzīt “digitālo zaļo sertifikātu”. Tas jo īpaši varētu ietvert sadarbspēju starp pasaules līmenī izveidotām tehnoloģiskajām sistēmām un sistēmām, kas izveidotas šīs regulas nolūkā, lai atvieglotu ceļošanu Eiropas Savienībā.
•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā
Šis priekšlikums neskar Šengenas noteikumus attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas nosacījumiem. Ierosinātā regula nekādā gadījumā nebūtu jāuzskata par tādu, kas veicina vai atvieglo robežkontroles atjaunošanu uz iekšējām robežām, kas joprojām ir galējais līdzeklis, uz kuru attiecas Regulas (ES) 2016/399 (“Šengenas Robežu kodeksa”) nosacījumi.
Priekšlikums papildina citas politikas iniciatīvas, kas pieņemtas Covid-19 pandēmijas laikā brīvas pārvietošanās un ceļošanas jomā, piemēram, Padomes Ieteikumu (ES) 2020/1475, Padomes Ieteikumu (ES) 2021/119, Padomes Ieteikumu (ES) 2020/912 un Padomes Ieteikumu (ES) 2021/132. Konkrētāk, Padomes Ieteikumā (ES) 2020/1475 ir aprakstīti vispārējie principi, uz kuru pamata dalībvalstīm būtu jākoordinē savas darbības, pieņemot un piemērojot sabiedrības veselības aizsardzības pasākumus, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, un Padomes Ieteikumā (ES) 2020/912 ir uzskaitītas trešās valstis, no kurām būtu jāatļauj nebūtiska ceļošana, kā arī funkcijas un vajadzības, kuru veikšanai ir atļauti būtiski ceļojumi neatkarīgi no izcelsmes trešās valsts. Tuvākajā nākotnē Komisija cieši uzraudzīs minētā ieteikuma darbību un ierosinās grozījumus atbilstīgi norisēm šajā jomā.
•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām
Šis priekšlikums ir daļa no ES pasākumu kopuma reaģēšanai uz Covid-19 pandēmiju. Tā pamatā jo īpaši ir iepriekš veiktais tehniskais darbs Veselības drošības komitejā un e-veselības tīklā, kas ir brīvprātīgs tīkls, kurā apvienotas par e-veselību atbildīgās valsts iestādes.
Šis priekšlikums ir saskaņā ar Savienības politiku attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo imigrāciju.
Spēkā esošajos ES tiesību aktos nav noteikumu par tādu sertifikātu izsniegšanu, verificēšanu un akceptēšanu, kuros dokumentēts sertifikāta turētāja veselības statuss, pat ja šādu sertifikātu uzrādīšana var būt nepieciešama, lai atceltu dažus ierobežojumus attiecībā uz tiesībām uz ceļošanu, kas noteikti pandēmijas laikā. Tādēļ ir jānosaka noteikumi, lai nodrošinātu šādu sertifikātu sadarbspēju un drošību.
Šajā priekšlikumā ir ņemti vērā pašreizējie centieni starptautiskā līmenī, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas specializēto aģentūru, tostarp Pasaules Veselības organizācijas (“PVO”), aizbildnībā esošie, pamatojoties uz starptautiskajiem veselības aizsardzības noteikumiem, lai noteiktu vakcinācijas statusa dokumentēšanas un digitālo tehnoloģiju izmantošanas specifikācijas un norādījumus. Atceļot ierobežojumus doties nebūtiskos ceļojumos, trešās valstis būtu jāmudina atzīt “digitālo zaļo sertifikātu”.
2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
•Juridiskais pamats
LESD 77. panta 2. punkta c) apakšpunktā ir noteikts, ka Savienība paredz nosacījumus, ar kādiem trešo valstu valstspiederīgiem, kuri likumīgi uzturas Savienībā, ir īslaicīga ceļošanas brīvība Savienības teritorijā. Piemēro parasto likumdošanas procedūru.
Priekšlikuma mērķis ir atvieglot trešo valstu valstspiederīgo ceļošanu Eiropas Savienībā Covid-19 pandēmijas laikā, izveidojot vienotu satvaru sadarbspējīgu Covid-19 vakcinācijas, testēšanas un pārslimošanas sertifikātu izsniegšanai un akceptēšanai. Tam būtu jāļauj trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri likumīgi uzturas vai likumīgi dzīvo dalībvalstī un kuriem ir tiesības ceļot uz citām dalībvalstīm, pierādīt, ka viņi atbilst sabiedrības veselības prasībām, ko saskaņā ar Savienības tiesību aktiem noteikusi galamērķa dalībvalsts. Priekšlikuma mērķis ir arī nodrošināt, ka pašlaik spēkā esošos ceļošanas brīvības ierobežojumus Covid-19 izplatības ierobežošanai var atcelt koordinēti, tiklīdz kļūst pieejami vairāk zinātnisku pierādījumu.
Šajā priekšlikumā nav noteikts ne pienākums vakcinēties, ne tiesības uz vakcināciju. Vakcinācijas stratēģijas ir dalībvalstu kompetencē.
•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)
Šā priekšlikuma mērķus, proti, atvieglot ceļošanu Savienībā Covid-19 pandēmijas laikā, izveidojot drošus un sadarbspējīgus sertifikātus par sertifikāta turētāja vakcinācijas, testēšanas un pārslimošanas statusu, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet rīcības mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī.
ES līmeņa rīcības trūkums, visticamāk, novestu pie tā, ka dalībvalstis pieņemtu atšķirīgas sistēmas, kā rezultātā trešo valstu valstspiederīgie, kas likumīgi uzturas vai likumīgi dzīvo Savienībā, izmantojot savu ceļošanas brīvību, varētu saskarties ar problēmām saistībā ar viņiem izdoto dokumentu atzīšanu citās dalībvalstīs. Jo īpaši ir jāvienojas par tehniskajiem standartiem, kas jāizmanto, lai nodrošinātu izdoto sertifikātu sadarbspēju, drošību un verificējamību.
•Proporcionalitāte
ES rīcība var sniegt ievērojamu pievienoto vērtību iepriekš minēto problēmu risināšanā, un tas ir vienīgais veids, kā panākt un uzturēt konverģētu un saderīgu satvaru.
Vienpusēju vai nekoordinētu pasākumu pieņemšana attiecībā uz Covid-19 veselības sertifikātiem var novest pie pasākumiem, kas ierobežo iespēju pa Savienību ceļot trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem ir šādas tiesības.
Saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Regulā (ES) 2021/XXXX un kas pilnībā attiecas uz šo ierosināto regulu, ierosinātā regula būtu jāaptur, tiklīdz ir pārvarēta Covid-19 pandēmija, jo no minētā brīža nav pamata likt trešo valstu valstspiederīgajiem uzrādīt veselības dokumentus, ceļojot Savienībā. Tai pat laikā tās piemērošana būtu jāatsāk, ja PVO izsludina jaunu pandēmiju, ko izraisījis SARS-CoV-2, tā varianta vai līdzīgu infekcijas slimību, kas potenciāli var izvērsties epidēmijā, uzliesmojums.
•Juridiskā instrumenta izvēle
Regula nodrošina tiešu, tūlītēju un vienotu ES tiesību aktu īstenošanu visās dalībvalstīs.
3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI
•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām
Priekšlikumā ņemtas vērā regulāras diskusijas ar dalībvalstīm, tehniskās informācijas apmaiņa, kas notiek Veselības drošības komitejā un e-veselības tīklā, pieejamā informācija par epidemioloģiskās situācijas attīstību un attiecīgie pieejamie zinātniskie pierādījumi.
•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana
Priekšlikuma pamatā ir tehniskas informācijas apmaiņa, kas notiek Veselības drošības komitejā un e-veselības tīklā, ECDC publicētā informācija par epidemioloģisko situāciju saistībā ar Covid-19 pandēmiju un attiecīgie pieejamie zinātniskie pierādījumi.
•Ietekmes novērtējums
Ņemot vērā steidzamību, Komisija ietekmes novērtējumu neveica.
•Pamattiesības
Šis priekšlikums paredz persondatu, tostarp veselības datu, apstrādi. Pastāv potenciāla ietekme uz personu pamattiesībām, proti, Hartas 7. pantu attiecībā uz privātās dzīves neaizskaramību un 8. pantu attiecībā uz tiesībām uz persondatu aizsardzību. Fizisku personu persondatu apstrāde, tostarp persondatu vākšana, piekļuve tiem un to izmantošana, ietekmē tiesības uz privātumu un tiesības uz persondatu aizsardzību saskaņā ar Hartu. Ir jābūt pamatotam iemeslam, lai iejauktos šajās pamattiesībās.
Attiecībā uz tiesībām uz persondatu aizsardzību, tostarp datu drošību, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679. Nav paredzēta atkāpe no Savienības datu aizsardzības režīma, un dalībvalstīm saskaņā ar ES datu aizsardzības noteikumiem jāievēro skaidri noteikumi, nosacījumi un stingri aizsardzības pasākumi. Ar ierosināto regulu netiek izveidota Eiropas datubāze par vakcināciju, testēšanu vai pārslimošanu no Covid-19. Ierosinātās regulas vajadzībām persondati ir jāiekļauj tikai izsniegtajā sertifikātā, kas būtu jāaizsargā pret viltošanu un neatļautām manipulācijām.
4.IETEKME UZ BUDŽETU
Uz šīs iniciatīvas atbalstam paredzēto darbību finansēšana būs aplūkota tiesību akta finanšu pārskatā, kas tiks iesniegts kopā ar priekšlikumu par Regulu (ES) 2021/XXX.
5.CITI ELEMENTI
•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība
•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums
Priekšlikuma 1. pantā ir aprakstīts ierosinātās regulas priekšmets.
2. pants paredz paātrinātu regulas stāšanos spēkā.
2021/0071 (COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA
par sadarbspējīgu vakcinācijas, testēšanas un pārslimošanas sertifikātu izdošanas, verifikācijas un akceptēšanas satvaru attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kas Covid-19 pandēmijas laikā likumīgi uzturas vai likumīgi dzīvo dalībvalstu teritorijā (digitālais zaļais sertifikāts)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 77. panta 2. punkta c) apakšpunktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,
tā kā:
(1)Saskaņā ar Šengenas acquis trešo valstu valstspiederīgie, kas likumīgi uzturas ES, un trešo valstu valstspiederīgie, kas likumīgi ieceļojuši kādas dalībvalsts teritorijā, drīkst brīvi pārvietoties visu pārējo dalībvalstu teritorijā 90 dienas jebkurā 180 dienu periodā.
(2)2020. gada 30. janvārī Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ģenerāldirektors izsludināja starptautisku sabiedrības veselības ārkārtas situāciju sakarā ar pasaulē uzliesmojušo smagā akūtā respiratorā sindroma koronavīrusu 2 (SARS-CoV-2), kas izraisa 2019. gadā atklāto koronavīrusa slimību (Covid-19). 2020. gada 11. martā PVO atzina, ka Covid-19 uzliesmojumu var raksturot kā pandēmiju.
(3)Lai ierobežotu vīrusa izplatīšanos, dalībvalstis ir pieņēmušas dažādus pasākumus, no kuriem daži, piemēram, ieceļošanas ierobežojumi vai prasības pārrobežu ceļotājiem ievērot karantīnu, ir ietekmējuši ceļošanu uz dalībvalstīm un pa dalībvalstu teritoriju.
(4)2020. gada 13. oktobrī Padome pieņēma Padomes Ieteikumu (ES) 2020/1475 par koordinētu pieeju brīvas pārvietošanās ierobežošanai sakarā ar Covid-19 pandēmiju.
(5)2020. gada 30. oktobrī Padome pieņēma Padomes Ieteikumu (ES) 2020/1632 par koordinētu pieeju brīvas pārvietošanās ierobežošanai sakarā ar Covid-19 pandēmiju Šengenas zonā, kurā tā ieteica dalībvalstīm, kam ir saistošs Šengenas acquis, piemērot Padomes Ieteikumā (ES) 2020/1475 noteiktos principus, kopējos kritērijus, kopējās robežvērtības un kopējo pasākumu satvaru.
(6)Daudzas dalībvalstis ir sākušas vai plāno sākt vakcinācijas sertifikātu izsniegšanas iniciatīvas. Tomēr, lai šādus sertifikātus varētu efektīvi izmantot saistībā ar pārrobežu ceļošanu pa Savienību, tiem ir jābūt pilnībā sadarbspējīgiem, drošiem un verificējamiem. Dalībvalstīm attiecībā uz šādu sertifikātu saturu, formātu, principiem un tehniskajiem standartiem ir vajadzīga savstarpēji saskaņota pieeja.
(7)Jau tagad vairākas dalībvalstis no noteiktiem ceļošanas ierobežojumiem atbrīvo vakcinētas personas. Ja dalībvalstis akceptē vakcinācijas apliecinājumu nolūkā atbrīvot no ceļošanas ierobežojumiem, kas ar Savienības tiesību aktiem ieviesti, lai ierobežotu Covid-19 izplatību, piemēram, no prasības ievērot karantīnu/pašizolāciju vai veikt SARS-CoV-2 infekcijas testu, tām būtu ar tādiem pašiem nosacījumiem jāakceptē derīgi vakcinācijas sertifikāti, kurus izdevušas citas dalībvalstis saskaņā ar Regulas par digitālu zaļo sertifikātu (COM(2021)/XXX) projektu. Akcepts būtu jādod ar tādiem pašiem nosacījumiem – piemēram, ja dalībvalsts uzskata, ka pietiek ar vienu ievadīto vakcīnas devu, šāds pats nosacījums būtu jāpiemēro arī tāda vakcinācijas sertifikāta turētājiem, kurā norādīta viena attiecīgās vakcīnas deva. Aiz sabiedrības veselības apsvērumiem šis pienākums būtu jāattiecina tikai uz tām personām, kas saņēmušas Covid-19 vakcīnas, kurām piešķirta tirdzniecības atļauja saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 726/2004. Tam nevajadzētu liegt dalībvalstīm pieņemt lēmumu akceptēt vakcinācijas sertifikātus, kas izdoti par citām Covid-19 vakcīnām, piemēram, vakcīnām, kurām dalībvalsts kompetentā iestāde piešķīrusi tirdzniecības atļauju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/83/EK, vakcīnām, kuru izplatīšana ir atļauta uz laiku, pamatojoties uz Direktīvas 2001/83/EK 5. panta 2. punktu, vai vakcīnām, kas iekļautas PVO ārkārtas lietojuma sarakstā. Regula (ES) 2021/XXXX (2021. gada xx. xx) nosaka sadarbspējīgu vakcinācijas, testēšanas un pārslimošanas sertifikātu izdošanas, verifikācijas un akceptēšanas satvaru nolūkā atvieglot brīvu pārvietošanos Covid-19 pandēmijas laikā. Tā ir piemērojama Savienības pilsoņiem un trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir Savienības pilsoņu ģimenes locekļi.
(8)Saskaņā ar Šengenas konvencijas 19., 20. un 21. pantu trešo valstu valstspiederīgie, uz kuriem šie noteikumi attiecas, drīkst brīvi ceļot pa pārējo dalībvalstu teritoriju.
(9)Lai atvieglotu to trešo valstu valstspiederīgo ceļošanu pa dalībvalstu teritoriju, kuriem ir tādas tiesības ceļot, ar Regulu (ES) 2021/XXXX noteiktais sadarbspējīgu Covid-19 vakcinācijas, testēšanas un pārslimošanas sertifikātu izdošanas, verifikācijas un akceptēšanas satvars būtu jāattiecina arī uz tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri minētās regulas darbības jomā vēl nav ietverti, ar noteikumu, ka viņi likumīgi uzturas vai likumīgi dzīvo kādas dalībvalsts teritorijā un viņiem ir tiesības ceļot uz citām dalībvalstīm saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.
(10)Lai šādus sertifikātus varētu efektīvi izmantot saistībā ar pārrobežu ceļošanu, tiem ir jābūt pilnībā sadarbspējīgiem.
(11)Nevajadzētu domāt, ka, reaģējot uz pandēmiju, šī regula atvieglo vai veicina ceļošanas ierobežojumu noteikšanu, kas ierobežo pārvietošanās brīvību vai citas pamattiesības. Turklāt jebkāda vajadzība verificēt ar Regulu (ES) 2021/XXXX noteiktos sertifikātus pati par sevi nevar attaisnot robežkontroles pagaidu atjaunošanu uz iekšējām robežām. Pārbaudes uz iekšējām robežām arī turpmāk vajadzētu izmantot vienīgi kā galēju risinājumu, ievērojot īpašus noteikumus, kas izklāstīti Regulā (ES) 2016/399 (Šengenas Robežu kodeksā).
(12)Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un LESD, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro. Tā kā šī regula pilnveido Šengenas acquis, Dānija saskaņā ar minētā protokola 4. pantu sešos mēnešos pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi lēmumu par šo regulu, izlemj, vai tā šo regulu ieviesīs.
(13)Šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK. Tāpēc Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Īrijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro. Kaut arī uz Īriju šī regula neattiecas, lai atvieglotu ceļošanu pa Savienību, arī Īrija trešo valstu valstspiederīgajiem, kas likumīgi dzīvo vai likumīgi uzturas tās teritorijā, varētu izdot sertifikātus, kuri atbilst tām pašām prasībām, kas attiecas uz digitālo zaļo sertifikātu, un dalībvalstis šādus sertifikātus varētu akceptēt. Īrija arī varētu akceptēt sertifikātus, kurus dalībvalstis izdevušas trešo valstu valstspiederīgajiem, kas likumīgi dzīvo vai likumīgi uzturas dalībvalstu teritorijā.
(14)Attiecībā uz Bulgāriju, Horvātiju, Kipru un Rumāniju šī regula ir Šengenas acquis pilnveidošana, kā attiecīgi noteikts 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 1. punktā, 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 1. punktā un 2011. gada Pievienošanās akta 4. panta 1. punktā.
(15)Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Padomes Lēmuma 1999/437/EK 1. panta C. punktā.
(16)Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta C. punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK 3. pantu.
(17)Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta C. punktā, to lasot saistībā ar Lēmuma 2011/350/ES 3. pantu.
(18)Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 42. pantu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju un Eiropas Datu aizsardzības kolēģiju, kas sniedza atzinumu [..],
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
1. pants
Dalībvalstis piemēro Regulā (ES) 2021/XXXX [Regula par digitālo zaļo sertifikātu] noteiktos noteikumus tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri minētās regulas darbības jomā nav ietverti, bet likumīgi dzīvo vai uzturas to teritorijā un kuriem ir tiesības ceļot uz citām dalībvalstīm saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.
2. pants
Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē,
Eiropas Parlamenta vārdā –
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
priekšsēdētājs