52021PC0130

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 17.3.2021

COM(2021) 130 final

2021/0068(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par sadarbspējīgu vakcinācijas, testēšanas un pārslimošanas sertifikātu izdošanas, verifikācijas un akceptēšanas satvaru nolūkā atvieglot brīvu pārvietošanos Covid-19 pandēmijas laikā (digitālais zaļais sertifikāts)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

ES pilsoņu tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties Eiropas Savienībā ir viens no ES veiksmīgākajiem sasniegumiem un svarīgs ekonomikas virzītājspēks.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 21. pantu ikvienam ES pilsonim ir tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstu teritorijā, ievērojot Līgumos noteiktos ierobežojumus un nosacījumus, kā arī to īstenošanai pieņemtos pasākumus. Tomēr, lai apturētu koronavīrusa slimību (“Covid-19”) izraisošā akūtā respiratorā sindroma koronavīrusa 2 (SARS-CoV-2) izplatīšanos , dalībvalstis ir pieņēmušas dažus ierobežojumus, kas ietekmē pilsoņu tiesības uz brīvu pārvietošanos. Šie pasākumi bieži ietvēra ieceļošanas ierobežojumus vai citas īpašas prasības, kas piemērojamas pārrobežu ceļotājiem, piemēram, karantīnas vai pašizolācijas ievērošanu vai SARS-CoV-2 infekcijas testa veikšanu pirms un/vai pēc ierašanās. Īpaši tas skāra personas, kas dzīvo pierobežas reģionos un šķērso robežas ikdienā darba, izglītības, veselības aprūpes, ģimenes vai citu iemeslu dēļ.

Lai nodrošinātu labi koordinētu, paredzamu un pārredzamu pieeju pārvietošanās brīvības ierobežojumu pieņemšanai, Padome 2020. gada 13. oktobrī pieņēma Padomes Ieteikumu (ES) 2020/1475 par koordinētu pieeju brīvas pārvietošanās ierobežošanai sakarā ar Covid-19 pandēmiju 1 . Ar Padomes ieteikumu tika izveidota koordinēta pieeja šādos galvenajos jautājumos: kopēju kritēriju un robežvērtību piemērošana, kad tiek lemts, vai ieviest brīvas pārvietošanās ierobežojumus, Covid‑19 pārneses riska kartēšana, ko publicējis Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) 2 , izmantojot saskaņotus krāsu kodus, un koordinēta pieeja pasākumiem (ja tādi tiek noteikti), kurus var atbilstoši piemērot personām, kas pārvietojas starp apgabaliem, atkarībā no pārneses riska līmeņa attiecīgajos apgabalos.

Ar Padomes Ieteikumu (ES) 2020/1475 tiecas panākt ciešāku koordināciju starp tām dalībvalstīm, kuras apsver iespēju pieņemt pasākumus, ar kuriem pandēmijas apstākļos sabiedrības veselības apsvērumu dēļ tiek ierobežota brīva pārvietošanās. Pieņemot un piemērojot brīvas pārvietošanās ierobežojumus, dalībvalstīm būtu jāievēro ES noteikumi, jo īpaši proporcionalitātes un nediskriminēšanas princips. Padomes Ieteikums (ES) 2020/1475 vēlāk tika grozīts, ņemot vērā ļoti augsto slimības pārneses līmeni sabiedrībā visā ES, iespējams, saistībā ar jauno bažas raisošo SARS-CoV-2 variantu lielāku pārnesamību 3 .

Saskaņā ar Padomes Ieteikuma (ES) 2020/1475 17. punktu dalībvalstis varēja pieprasīt personām, kas ceļo no riska zonām citā dalībvalstī, ievērot karantīnu/pašizolāciju un/vai veikt SARS-CoV-2 infekcijas testu pirms un/vai pēc ierašanās. Saskaņā ar Padomes ieteikuma 17. punktu ceļotājiem, kuri ierodas no apgabaliem, kas atzīmēti ar tumši sarkanu krāsu, būtu jāpiemēro pastiprināti sabiedrības veselības aizsardzības pasākumi.

Lai pierādītu atbilstību dažādajām prasībām, ceļotājiem tika lūgts iesniegt dažāda veida dokumentārus pierādījumus, piemēram, medicīniskās izziņas, testu rezultātus vai deklarācijas. Tā kā nav standartizētu un drošu formātu, ceļotāji saskaras ar grūtībām saistībā ar viņu dokumentu pieņemšanu, kā arī ir saņemti ziņojumi par viltotiem vai falsificētiem dokumentiem 4 .

Šie jautājumi, kas var izraisīt nevajadzīgu kavēšanos un šķēršļus, visticamāk, kļūs vēl aktuālāki, jo arvien vairāk eiropiešu tiek testēti un vakcinēti pret Covid-19 un saņem dokumentārus pierādījumus par to. Tas Eiropadomei rada arvien lielākas bažas. Eiropadomes locekļi savā paziņojumā, kas tika pieņemts pēc neformālām videokonferencēm 2021. gada 25. un 26. februārī 5 , aicināja turpināt darbu pie vienotas pieejas vakcinācijas sertifikātiem.

Dalībvalstis ir vienisprātis par šādu sertifikātu izmantošanu medicīniskiem nolūkiem, piemēram, lai nodrošinātu pienācīgu pēckontroli starp pirmo un otro vakcīnas devu, kā arī nepieciešamo turpmāko revakcināciju. Dalībvalstis strādā pie vakcinācijas sertifikātu izstrādes, bieži izmantojot informāciju, kas pieejama imunizācijas reģistros.

Komisija ir sadarbojusies ar dalībvalstīm e-veselības tīklā, kas ir brīvprātīgs tīkls, kas savieno par e-veselību atbildīgās valstu iestādes, lai sagatavotu vakcinācijas sertifikātu sadarbspēju. E-veselības tīkls 2021. gada 27. janvārī pieņēma pamatnostādnes par medicīniskajiem nolūkiem veiktas vakcinācijas pierādījumu, kuras tas atjaunināja 2021. gada 12. martā 6 . Šajās pamatnostādnēs ir definēti centrālie sadarbspējas elementi, proti, vakcinācijas sertifikātu minimālā datu kopa un unikālais identifikators. E-veselības tīkls un Veselības drošības komiteja, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 1082/2013/ES 7 17. pantu, ir strādājuši arī pie vienota standartizēta Covid-19 testa rezultātu sertifikātu datu kopuma 8 , pamatnostādnēm par pārslimošanas sertifikātiem un attiecīgajām datu kopām, kā arī pie izklāsta par veselības sertifikātu sadarbspēju 9 .

Pamatojoties uz līdz šim veikto tehnisko darbu, Komisija ierosina izveidot ES mēroga satvaru vakcinācijas sertifikātu izsniegšanai, verificēšanai un akceptēšanai ES kā daļu no “digitālā zaļā sertifikāta”. Vienlaikus šim satvaram būtu jāaptver arī citi sertifikāti, kas izdoti Covid-19 pandēmijas laikā, proti, dokumentiem, kas apliecina negatīvu SARS-CoV-2 infekcijas testa rezultātu, kā arī dokumentiem, kas apliecina, ka attiecīgā persona ir pārslimojusi iepriekšēju SARS-CoV-2 infekciju. Tas ļauj personām, kuras nav vakcinētas vai kurām vēl nav bijusi iespēja tikt vakcinētām, arī gūt labumu no šāda sadarbspējīga satvara, atvieglojot to brīvu pārvietošanos. Lai gan, piemēram, bērni pagaidām nevar gūt labumu no vakcinācijas pret Covid-19, viņiem vajadzētu būt iespējai saņemt testēšanas vai pārslimošanas sertifikātu, ko vecāki varētu saņemt arī viņu vārdā.

Turklāt būtu jāprecizē, ka “digitālajā zaļajā sertifikātā” iekļauto sertifikātu mērķis ir atvieglot brīvas pārvietošanās īstenošanu. “Digitālajam zaļajam sertifikātam”, jo īpaši vakcinācijas sertifikātam, nevajadzētu būt brīvas pārvietošanās priekšnosacījumam. Personām, kas nav vakcinētas, piemēram, medicīnisku iemeslu dēļ, jo tās nav mērķgrupā, kurai vakcīna pašlaik tiek ieteikta, piemēram, bērniem, vai tāpēc, ka tām vēl nav bijusi iespēja vai tās nevēlas vakcinēties, ir jābūt iespējai turpināt izmantot savas pamattiesības brīvi pārvietoties, vajadzības gadījumā ievērojot tādus ierobežojumus kā obligātā testēšana un karantīnas/pašizolācijas ievērošana. Jo īpaši šo regulu nevar interpretēt kā tādu, kas nosaka pienākumu vai tiesības vakcinēties.

Lai nodrošinātu sadarbspēju starp dažādajiem tehniskajiem risinājumiem, ko izstrādājušas dalībvalstis, no kurām dažas jau ir sākušas pieņemt vakcinācijas apliecinājumus, lai ceļotājus atbrīvotu no konkrētiem ierobežojumiem, ir vajadzīgi vienoti nosacījumi Covid-19 vakcinācijas, testēšanas un pārslimošanas sertifikātu izsniegšanai, verifikācijai un akceptēšanai.

“Digitālā zaļā sertifikāta” satvaram, kas jāizveido, būtu jānosaka Covid-19 vakcinācijas, testēšanas un pārslimošanas sertifikātu formāts un saturs. Komisija arī ierosina, ka “digitālā zaļā sertifikāta” satvaram būtu jānodrošina, ka šos sertifikātus var izdot sadarbspējīgā formātā un tos var ticami verificēt, ja sertifikāta turētājs tos uzrāda citās dalībvalstīs, tādējādi atvieglojot brīvu pārvietošanos ES.

Sertifikātos būtu jāiekļauj tikai tādi persondati, kas ir nepieciešami. Ņemot vērā to, ka persondati ietver sensitīvus medicīniskos datus, būtu jānodrošina ļoti augsts datu aizsardzības līmenis un būtu jāsaglabā datu minimizēšanas principi. Jo īpaši saistībā ar “digitālā zaļā sertifikāta” satvaru nebūtu vajadzīgs izveidot un uzturēt datubāzi ES līmenī, bet tam būtu jāļauj decentralizēti verificēt digitāli parakstītus sadarbspējīgus sertifikātus.

•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Priekšlikums papildina citas politikas iniciatīvas, kas Covid-19 pandēmijas laikā pieņemtas brīvas pārvietošanās jomā, piemēram, Padomes Ieteikumus 2020/1475 un 2021/119. Konkrētāk, Padomes Ieteikumā 2020/1475 ir aprakstīti vispārējie principi, uz kuru pamata dalībvalstīm būtu jākoordinē savas darbības, pieņemot un piemērojot pasākumus brīvas pārvietošanās jomā, lai aizsargātu sabiedrības veselību, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/38/EK 10 ir izklāstīti nosacījumi ES pilsoņu un viņu ģimenes locekļu brīvas pārvietošanās un (gan pagaidu, gan pastāvīgas) uzturēšanās tiesību izmantošanai ES. Direktīva 2004/38/EK paredz, ka dalībvalstis neatkarīgi no valstiskās piederības drīkst ierobežot Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu pārvietošanās un uzturēšanās brīvību sabiedriskās kārtības, valsts drošības vai sabiedrības veselības apsvērumu dēļ.

Spēkā esošajos ES tiesību aktos nav noteikumu par tādu sertifikātu izsniegšanu, verificēšanu un akceptēšanu, kuros dokumentēts sertifikāta turētāja veselības statuss, pat ja šādu sertifikātu uzrādīšana var būt nepieciešama, lai atceltu dažus ierobežojumus attiecībā uz tiesībām uz brīvu pārvietošanos, kas noteikti pandēmijas laikā. Tādēļ ir jānosaka noteikumi, lai nodrošinātu šādu sertifikātu sadarbspēju un drošību.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Šis priekšlikums ir daļa no ES pasākumu kopuma reaģēšanai uz Covid-19 pandēmiju. Tas jo īpaši balstās uz iepriekšējo tehnisko darbu, kas veikts Veselības drošības komitejā un e-veselības tīklā.

Šo priekšlikumu papildina priekšlikums COM(2021)/xxx, kura mērķis ir nodrošināt, ka šajā priekšlikumā izklāstītos noteikumus piemēro trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem neattiecas šis priekšlikums un kuri likumīgi uzturas vai dzīvo tādas valsts teritorijā, uz kuru attiecas ierosinātā regula, un kuriem ir tiesības ceļot uz citām valstīm saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

Šis priekšlikums neskar Šengenas noteikumus attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas nosacījumiem. Ierosinātā regula nebūtu jāuzskata par tādu, kas veicina vai atvieglo robežkontroles atjaunošanu, kas joprojām ir galējais līdzeklis, uz kuru attiecas Šengenas Robežu kodeksa nosacījumi.

Šajā priekšlikumā ir ņemti vērā pašreizējie centieni starptautiskā līmenī, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas specializēto aģentūru, tostarp Pasaules Veselības organizācijas (“PVO”), aizbildnībā esošie, pamatojoties uz starptautiskajiem veselības aizsardzības noteikumiem, lai noteiktu vakcinācijas statusa dokumentēšanas un digitālo tehnoloģiju izmantošanas specifikācijas un norādījumus. Atceļot ierobežojumus attiecībā uz nebūtiskiem ceļojumiem, trešās valstis būtu jāmudina atzīt “digitālo zaļo sertifikātu”.

Šajā priekšlikumā ir arī pilnībā ievērota dalībvalstu kompetence, nosakot savu veselības politiku (LESD 168. pants).

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 21. panta 1. punktā ikvienam Savienības pilsonim ir paredzētas tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstu teritorijā. Līguma 21. panta 2. punktā ir paredzēta iespēja ES rīkoties un pieņemt noteikumus, lai atvieglotu tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstu teritorijā, ja šā mērķa sasniegšanai ir vajadzīga rīcība, kas atvieglotu šo tiesību īstenošanu. Piemēro parasto likumdošanas procedūru.

Priekšlikuma mērķis ir atvieglot tiesību brīvi pārvietoties Eiropas Savienībā īstenošanu Covid-19 pandēmijas laikā, izveidojot vienotu satvaru sadarbspējīgu Covid-19 vakcinācijas, testēšanas un pārslimošanas sertifikātu izsniegšanai, verifikācijai un akceptēšanai. Pateicoties šim satvaram, ES pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kas izmanto savas tiesības brīvi pārvietoties, būtu iespēja pierādīt, ka viņi izpilda sabiedrības veselības prasības, ko saskaņā ar ES tiesību aktiem noteikusi galamērķa dalībvalsts. Priekšlikuma mērķis ir arī nodrošināt, ka pašlaik spēkā esošos brīvas pārvietošanās ierobežojumus Covid-19 izplatības ierobežošanai var atcelt koordinēti, tiklīdz kļūst pieejami vairāk zinātnisku pierādījumu.

•Subsidiaritāte

Šā priekšlikuma mērķus, proti, atvieglot brīvu pārvietošanos ES Covid-19 pandēmijas laikā, izveidojot drošus un sadarbspējīgus sertifikātus par sertifikāta turētāja vakcinācijas, testēšanas un pārslimošanas statusu, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet rīcības mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt ES līmenī. Tāpēc ir vajadzīga rīcība ES līmenī.

Ja nerīkotos ES līmenī, dalībvalstis, visticamāk, pieņemtu atšķirīgas sistēmas, kā rezultātā pilsoņi, kas izmanto savas tiesības brīvi pārvietoties, saskartos ar problēmām saistībā ar dokumentu akceptēšanu citās dalībvalstīs. Jo īpaši ir jāvienojas par tehniskajiem standartiem, kas jāizmanto, lai nodrošinātu izdoto sertifikātu sadarbspēju, drošību un pārbaudāmību.

•Proporcionalitāte

ES rīcība var sniegt ievērojamu pievienoto vērtību iepriekš minēto problēmu risināšanā, un tas ir vienīgais veids, kā panākt un uzturēt vienotu, racionalizētu un pieņemtu satvaru.

Vienpusēju vai nekoordinētu pasākumu pieņemšana attiecībā uz Covid-19 sertifikātiem par Covid-19 vakcināciju, testēšanu un pārslimošanu, visticamāk, radīs brīvas pārvietošanās ierobežojumus, kas ir nekonsekventi un sadrumstaloti, kā rezultātā ES iedzīvotājiem būs neskaidrība par to, kā izmantot savas ES tiesības.

Priekšlikums ierobežo persondatu apstrādi līdz nepieciešamajam minimumam, iekļaujot tikai ierobežotu persondatu kopumu izsniedzamajos sertifikātos, nosakot, ka sertifikātu pārbaudē iegūtos datus nevajadzētu saglabāt, un izveidojot satvaru, kas neprasa centrālās datubāzes izveidi un uzturēšanu.

Ierosinātās regulas noteikumi par vakcinācijas, testēšanas vai pārslimošanas sertifikātu izsniegšanu, kā arī uzticamības satvars būtu jāaptur, tiklīdz Covid-19 pandēmija būs pārvarēta, jo no minētā brīža nav pamata pieprasīt iedzīvotājiem iesniegt veselības dokumentus, kad viņi izmanto savas tiesības brīvi pārvietoties. Tai pat laikā to piemērošana būtu jāatsāk, ja PVO izsludina citu pandēmiju, ko izraisījis SARS-CoV-2, tā varianta vai līdzīgu infekcijas slimību, kas potenciāli var izvērsties epidēmijā, uzliesmojums.

•Juridiskā instrumenta izvēle

Regula ir vienīgais juridiskais instruments, kas nodrošina tiešu, tūlītēju un vienotu ES tiesību aktu īstenošanu visās dalībvalstīs.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Priekšlikumā ņemtas vērā regulāras diskusijas ar dalībvalstīm dažādos forumos.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Priekšlikuma pamatā ir tehniskas informācijas apmaiņa, kas notiek Veselības drošības komitejā un e-veselības tīklā, ECDC publicētā informācija par epidemioloģisko situāciju saistībā ar Covid-19 pandēmiju un attiecīgie pieejamie zinātniskie pierādījumi.

•Ietekmes novērtējums

Ņemot vērā steidzamību, Komisija neveica ietekmes novērtējumu.

•Pamattiesības

Šis priekšlikums pozitīvi ietekmē pamattiesības uz pārvietošanās un uzturēšanās brīvību saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (Harta) 45. pantu. Tas tiek panākts, nodrošinot pilsoņiem sadarbspējīgus un savstarpēji akceptētus sertifikātus par Covid-19 vakcināciju, testēšanu un pārslimošanu, ko viņi var izmantot ceļojot. Ja dalībvalstis atceļ dažus brīvas pārvietošanās ierobežojumus personām, kurām ir apliecinājumi par vakcināciju, testēšanu vai pārslimošanu, šajā priekšlikumā paredzētie sertifikāti ļaus pilsoņiem gūt labumu no šiem atbrīvojumiem. Tā kā kļūst pieejami vairāk zinātnisku datu, jo īpaši par vakcinācijas pret SARS-CoV-2 infekciju ietekmi, sadarbspējīgam veselības sertifikātu satvaram būtu jāļauj dalībvalstīm koordinēti atcelt ierobežojumus.

Šī regula nebūtu jāsaprot kā tāda, kas pandēmijas laikā atvieglo vai veicina brīvas pārvietošanās ierobežojumu pieņemšanu. Tās mērķis drīzāk ir nodrošināt saskaņotu regulējumu Covid-19 veselības sertifikātu atzīšanai gadījumā, ja dalībvalsts piemēro šādus ierobežojumus. Visiem pārvietošanās brīvības ierobežojumiem ES teritorijā, kas pamatoti ar sabiedriskās kārtības, valsts drošības vai sabiedrības veselības apsvērumiem, jābūt nepieciešamiem, samērīgiem un balstītiem uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem. Lēmums par brīvas pārvietošanās ierobežojumu ieviešanu paliek dalībvalstu kompetencē, un tām ir jāievēro ES tiesību prasības. Tāpat dalībvalstis saglabā rīcības brīvību neieviest brīvas pārvietošanās ierobežojumus.

Šis priekšlikums paredz persondatu, tostarp veselības datu, apstrādi. Pastāv potenciāla ietekme uz personu pamattiesībām, proti, Hartas 7. pantu attiecībā uz privātās dzīves neaizskaramību un 8. pantu attiecībā uz tiesībām uz persondatu aizsardzību. Fizisku personu persondatu apstrāde, tostarp persondatu vākšana, piekļuve tiem un to izmantošana, ietekmē tiesības uz privātumu un tiesības uz persondatu aizsardzību saskaņā ar Hartu. Ir jābūt pamatotam iemeslam, lai iejauktos šajās pamattiesībās.

Attiecībā uz tiesībām uz persondatu aizsardzību, tostarp datu drošību, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 11 . Nav paredzēta atkāpe no ES datu aizsardzības režīma, un dalībvalstīm saskaņā ar ES datu aizsardzības noteikumiem jāievēro skaidri noteikumi, nosacījumi un stingri aizsardzības pasākumi. Ar ierosināto regulu netiek izveidota Eiropas datubāze par vakcināciju, testēšanu vai pārslimošanu no Covid-19. Ierosinātās regulas vajadzībām persondati ir jāiekļauj tikai izsniegtajā sertifikātā, kas būtu jāaizsargā pret viltošanu vai neatļautām manipulācijām.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Komisija izmantos Ārkārtas atbalsta instrumenta līdzekļus, lai sākotnēji atbalstītu steidzamākos pasākumus iniciatīvas ietvaros, un, tiklīdz stāsies spēkā programmas “Digitālā Eiropa” juridiskais pamats, pētīs, kā dažus no izdevumiem varētu veikt saskaņā ar šo programmu. Iniciatīvas īstenošanai varētu būt nepieciešams izmantot vienu no īpašajiem instrumentiem vai to kombināciju, kā noteikts Padomes Regulā (ES, Euratom) 2020/2093 12 . Kopā ar šo priekšlikumu ir iesniegts tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskats.

Ņemot vērā ārkārtas situāciju veselības jomā, lielākā daļa sagatavošanas izdevumu tiks segti no Ārkārtas atbalsta instrumenta pirms ierosinātās regulas stāšanās spēkā. Jebkura ES līmeņa atbalsta sistēma tiks aktivizēta tikai pēc ierosinātās regulas stāšanās spēkā.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Gadu pēc tam, kad PVO izsludina, ka Covid-19 pandēmija ir beigusies, Komisija sagatavo ziņojumu par šīs regulas piemērošanu.

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

1. un 2. pantā ir aprakstīts ierosinātās regulas priekšmets un noteiktas vairākas definīcijas. Lai veicinātu brīvu pārvietošanos Covid-19 pandēmijas laikā, ar ierosināto regulu tiek izveidots “digitālais zaļais sertifikāts”, kas ir satvars sadarbspējīgu veselības sertifikātu izdošanai, verifikācijai un akceptēšanai.

3. pantā ir precizēti trīs sertifikātu veidi, kas iekļauti “digitālā zaļā sertifikāta” satvarā, proti, vakcinācijas sertifikāts, testēšanas sertifikāts un pārslimošanas sertifikāts. Tajā arī izklāstītas vispārīgās prasības, kurām šādiem sertifikātiem jāatbilst, piemēram, sadarbspējīga svītrkoda iekļaušana, un paredzēta nepieciešamās tehniskās infrastruktūras izveide. Būtu jāpieņem sertifikāti, ko saskaņā ar šo regulu izsniegušas EEZ valstis – Islande, Lihtenšteina un Norvēģija –, integrējot šo instrumentu EEZ satvarā. Sertifikāti, ko, pamatojoties uz šo regulu, Šveice izsniegusi personām, kas izmanto tiesības brīvi pārvietoties, būtu jāpieņem pēc Komisijas īstenošanas lēmuma, ja tā ir pārliecināta, ka sertifikātu akceptēšana ir savstarpēja.

Ar 4. pantu izveido “digitālā zaļā sertifikāta” uzticamības satvaru, kuram pēc iespējas būtu jānodrošina sadarbspēja ar starptautiskā līmenī izveidotām tehnoloģiskām sistēmām. Tajā arī paredzēta tādu drošu un verificējamu sertifikātu akceptēšana, ko trešās valstis izsniegušas ES pilsoņiem un ģimenes locekļiem saskaņā ar starptautisku standartu, kurš ir sadarbspējīgs ar šajā regulā izveidoto uzticamības satvaru un kurā ir ietverti nepieciešamie persondati, saskaņā ar Komisijas īstenošanas lēmumu.

5. līdz 7. pantā ir sniegta sīkāka informācija par vakcinācijas sertifikāta, testēšanas sertifikāta un pārslimošanas sertifikāta izdošanu, saturu un akceptēšanu.

Ar 8. pantu Komisija tiek pilnvarota pieņemt uzticamības satvara nepieciešamās tehniskās specifikācijas, vajadzības gadījumā izmantojot paātrinātu procedūru.

9. pantā ir ietverti noteikumi par datu aizsardzību.

10. pantā ir noteikta paziņošanas procedūra, kuras mērķis ir nodrošināt, ka citas dalībvalstis un Komisija ir informētas par brīvas pārvietošanās ierobežojumiem, kas pandēmijas dēļ ir vajadzīgi.

11. un 12. pantā ir ietverti noteikumi par to, kā Komisija īsteno deleģētās pilnvaras, vajadzības gadījumā izmantojot steidzamības procedūru.

13. pantā ir ietverti noteikumi par komiteju, kuras uzdevums ir palīdzēt Komisijai regulas īstenošanā.

14. pantā noteikts, ka Komisijai būtu jāiesniedz ziņojums par regulas piemērošanu gadu pēc tam, kad PVO izsludina, ka SARS-CoV-2 pandēmija ir beigusies, jo īpaši izklāstot tās ietekmi uz brīvu pārvietošanos un datu aizsardzību.

15. pants paredz paātrinātu regulas stāšanos spēkā. Tajā arī noteikts, ka ar deleģētu aktu 3., 4., 5., 6., 7. un 10. panta piemērošana būtu jāaptur, tiklīdz PVO izsludina, ka Covid-19 pandēmija ir beigusies. Tai pat laikā ar deleģētu aktu to piemērošana būtu jāatsāk, ja PVO izsludina citu pandēmiju, ko izraisījis SARS-CoV-2, tā varianta vai līdzīgu infekcijas slimību uzliesmojums, kas potenciāli var izvērsties epidēmijā.

Pielikumā ir ietverti persondati, kas jāiekļauj sertifikātos, uz kuriem attiecas šī regula.

2021/0068 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 21. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Ikvienam Savienības pilsonim ir tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstīs, ievērojot Līgumos noteiktos ierobežojumus un nosacījumus, kā arī to īstenošanai paredzētos pasākumus. Sīki izstrādāti noteikumi, kā minētās tiesības ir izmantojamas, ir noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/38/EK 13 .

(2)2020. gada 30. janvārī Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ģenerāldirektors izsludināja starptautiska mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situāciju sakarā ar to, ka pasaulē ir uzliesmojis smagā akūtā respiratorā sindroma koronavīruss 2 (SARS-CoV-2), kurš izraisa 2019. gadā atklāto koronavīrusa slimību (Covid-19). 2020. gada 11. martā PVO atzina, ka Covid-19 uzliesmojumu var raksturot kā pandēmiju.

(3)Lai ierobežotu vīrusa izplatīšanos, dalībvalstis noteica dažādus pasākumus, no kuriem daži, piemēram, iebraukšanas ierobežojumi vai prasības pārrobežu ceļotājiem ievērot karantīnu/pašizolāciju vai veikt SARS-CoV-2 infekcijas testu, ietekmēja Savienības pilsoņu tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā.

(4)2020. gada 13. oktobrī Padome pieņēma Padomes Ieteikumu (ES) 2020/1475 par koordinētu pieeju brīvas pārvietošanās ierobežošanai sakarā ar Covid-19 pandēmiju 14 . Minētais ieteikums nosaka koordinētu pieeju šādos galvenajos jautājumos: kopēju kritēriju un robežvērtību piemērošana, kad tiek lemts, vai ieviest brīvas pārvietošanās ierobežojumus, Covid‑19 pārneses riska kartēšana, izmantojot saskaņotus krāsu kodus, un koordinēta pieeja pasākumiem (ja tādi tiek noteikti), kurus var atbilstoši piemērot personām, kas pārvietojas starp apgabaliem, atkarībā no pārneses riska līmeņa attiecīgajos apgabalos. Ieteikumā arī uzsvērts, ka personas ar būtisku ceļošanas iemeslu, kas uzskaitītas tā 19. punktā, un pārrobežu darba ņēmēji, kuru dzīvi šādi ierobežojumi ietekmē īpaši jūtami, jo īpaši personas, kuras veic kritiski svarīgas funkcijas vai kuras ir būtiskas kritiskai infrastruktūrai, no Covid-19 sakarā noteiktajiem ceļošanas ierobežojumiem, ņemot vērā šo personu īpašo situāciju, principā būtu jāatbrīvo.

(5)Nolūkā dalībvalstīm atvieglot lēmumu pieņemšanu Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC), vadoties pēc Ieteikumā (ES) 2020/1475 noteiktajiem kritērijiem un robežvērtībām, reizi nedēļā publicē dalībvalstu karti, kas sadalīta pa reģioniem 15 .

(6)Kā uzsvērts Ieteikumā (ES) 2020/1475, visiem ierobežojumiem attiecībā uz personu brīvu pārvietošanos Savienībā, kuri tiek ieviesti, lai ierobežotu Covid-19 izplatīšanos, būtu jābalstās uz konkrētiem un ierobežotiem apsvērumiem sabiedrības interesēs, proti, sabiedrības veselības aizsardzību. Šādi ierobežojumi ir jāpiemēro, ievērojot Savienības tiesību vispārīgos principus, jo īpaši proporcionalitātes un nediskriminēšanas principu. Tas nozīmē, ka noteiktie pasākumi nedrīkstētu pārsniegt sabiedrības veselības aizsardzībai absolūti nepieciešamo. Turklāt tiem vajadzētu būt saskanīgiem ar Savienības veiktajiem pasākumiem, lai nodrošinātu netraucētu preču un pamatpakalpojumu brīvu apriti vienotajā tirgū, tai skaitā medicīnas preču brīvu apriti un personāla brīvu pārvietošanos, izmantojot tā dēvētās “zaļās joslas” robežšķērsošanas vietas, kas minētas Komisijas Paziņojumā par zaļo joslu ieviešanu atbilstoši Vadlīnijām par robežu pārvaldības pasākumiem veselības aizsardzībai un preču un pamatpakalpojumu pieejamības nodrošināšanai 16 .

(7)To personu brīva pārvietošanās, kuras sabiedrības veselību neapdraud, piemēram, tāpēc, ka tās ir imūnas pret SARS-CoV-2 un nevar to pārnēsāt, nebūtu jāierobežo, jo izvirzīto mērķi var sasniegt bez šādiem ierobežojumiem.

(8)Daudzas dalībvalstis ir sākušas vai plāno sākt vakcinācijas sertifikātu izsniegšanas iniciatīvas. Tomēr, lai sertifikātus varētu sekmīgi izmantot pārrobežu kontekstā, pilsoņiem izmantojot savas tiesības brīvi pārvietoties, ir jānodrošina, ka šādi sertifikāti ir pilnībā sadarbspējīgi, droši un verificējami. Dalībvalstīm attiecībā uz šādu sertifikātu saturu, formātu, principiem un tehniskajiem standartiem ir vajadzīga kopīgi saskaņota pieeja.

(9)Vienpusēji pasākumi šajā jomā var radīt būtiskus traucējumus brīvas pārvietošanās tiesību izmantošanā, jo valstu iestādes un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniedzēji, piemēram, aviokompānijas vai vilcienu, autobusu vai prāmju operatori, saskaras ar daudziem atšķirīgiem dokumentu formātiem ne tikai attiecībā uz personas vakcinācijas statusu, bet arī attiecībā uz testiem un iespējamu Covid-19 pārslimošanu.

(10)Lai tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā turpmāk būtu vieglāk izmantot, būtu jāizveido vienots sadarbspējīgu Covid-19 vakcinācijas, testēšanas un pārslimošanas sertifikātu izdošanas, verifikācijas un akceptēšanas satvars ar nosaukumu “digitālais zaļais sertifikāts”.

(11)Šī regula nebūtu jāsaprot kā tāda, kas atvieglo vai veicina brīvas pārvietošanās vai citu pamattiesību ierobežojumu pieņemšanu sakarā ar pandēmiju. Proti, būtu jāturpina piemērot Ieteikumā (ES) 2020/1475 minētie atbrīvojumi no brīvas pārvietošanās ierobežojumiem, kas noteikti Covid-19 pandēmijas sakarā. Vienlaikus digitālā zaļā sertifikāta satvars nodrošinās, ka sadarbspējīgi sertifikāti ir pieejami arī personām ar būtisku ceļošanas iemeslu.

(12)Vienota pieeja šādu sadarbspējīgu sertifikātu izdošanai, verifikācijai un akceptēšanai balstās uz uzticību. Falsificēti Covid-19 sertifikāti var radīt būtisku risku sabiedrības veselībai. Iestādēm vienā dalībvalstī ir jābūt pārliecinātām, ka citā dalībvalstī izdotajā sertifikātā norādītā informācija ir uzticama, ka sertifikāts nav viltots, ka sertifikāts pieder personai, kas to uzrāda, un ka ikvienam, kas verificē šo informāciju, ir pieejams tikai nepieciešamais informācijas minimums.

(13)Apdraudējums, ko rada falsificēti Covid-19 sertifikāti, ir reāls. 2021. gada 1. februārī Eiropols izdeva agrīnās brīdināšanas paziņojumu par falsificētu negatīvu Covid-19 testa sertifikātu nelikumīgu tirdzniecību 17 . Ņemot vērā pieejamos un viegli piekļūstamos tehnoloģiskos līdzekļus, piemēram, augstas izšķirtspējas printerus un dažādu grafiskās rediģēšanas programmatūru, krāpnieki spēj izgatavot augstas kvalitātes daļēji viltotus, safabricētus vai pilnībā viltotus sertifikātus. Ir ziņots par falsificētu testēšanas sertifikātu nelikumīgas tirdzniecības gadījumiem, kuros iesaistītas organizētas viltotāju grupas un individuāli oportūnistiski krāpnieki, kas pārdod falsificētus sertifikātus bezsaistē un tiešsaistē.

(14)Lai nodrošinātu sadarbspēju un vienlīdzīgu piekļuvi, dalībvalstīm digitālajam zaļajam sertifikātam piederīgie sertifikāti būtu jāizdod digitālā vai papīra formātā vai abos formātos. Tam būtu jāļauj potenciālajam turētājam pieprasīt un saņemt sertifikāta kopiju papīra formātā vai glabāt un uzrādīt sertifikātu mobilajā ierīcē. Sertifikātiem būtu jāsatur sadarbspējīgs, digitāli lasāms svītrkods, kas satur relevantos datus, kuri attiecas uz sertifikātiem. Dalībvalstīm sertifikātu autentiskums, derīgums un integritāte būtu jāgarantē ar elektroniskiem zīmogiem vai līdzīgiem līdzekļiem. Sertifikātā iekļautā informācija būtu jānorāda arī cilvēklasāmā formātā, proti, informācijai vajadzētu būt drukātai vai attēlotai vienkārša teksta formā. Sertifikātu izkārtojumam vajadzētu būt viegli saprotamam, un ir jānodrošina tā vienkāršība un lietotājdraudzīgums. Lai nerastos šķēršļi brīvai apritei, sertifikāti būtu jāizdod bez maksas, un pilsoņiem vajadzētu būt tiesībām uz to saņemšanu. Dalībvalstīm sertifikāti, kas veido digitālo zaļo sertifikātu, būtu jāizdod automātiski vai pēc pieprasījuma, turklāt būtu jānodrošina, ka tie ir viegli iegūstami, un vajadzības gadījumā jāsniedz atbalsts, kas nepieciešams, lai visiem pilsoņiem būtu vienlīdzīga piekļuve.

(15)Lai sertifikāti tiktu akceptēti visās dalībvalstīs, ir svarīga digitālajam zaļajam sertifikātam piederīgo sertifikātu drošība, autentiskums, integritāte un derīgums un to atbilstība Savienības datu aizsardzības tiesību aktiem. Tāpēc ir jāizveido uzticamības satvars, kurā būtu izklāstīti uzticamas un drošas sertifikātu izdošanas un verifikācijas noteikumi un infrastruktūra. Uzticamības satvaram par pamatu vajadzētu izmantot izklāstu par veselības sertifikātu sadarbspēju 18 , ko 2021. gada 12. martā pieņēma saskaņā ar Direktīvas 2011/24/ES 14. pantu 19 izveidotais e-veselības tīkls.

(16)Saskaņā ar šo regulu sertifikāti, kas veido digitālo zaļo sertifikātu, būtu jāizdod Direktīvas 2004/38/EK 3. pantā minētajiem saņēmējiem, t. i., Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem neatkarīgi no viņu valstspiederības, un to vajadzētu darīt vakcinācijas vai testēšanas dalībvalstij vai dalībvalstij, kurā atrodas slimību pārslimojusī persona. Attiecīgos vai piemērotos gadījumos sertifikāti būtu jāizdod vakcinētās, testētās vai pārslimojušās personas vārdā, piemēram, rīcībnespējīgu personu vārdā vai vecākiem viņu bērnu vārdā. Attiecībā uz sertifikātiem nevajadzētu prasīt veikt legalizāciju vai citas līdzīgas formalitātes.

(17)Sertifikātus, kas veido digitālo zaļo sertifikātu, varētu izdot arī Andoras, Monako, Sanmarīno un Vatikāna/Svētā Krēsla valstspiederīgajiem vai iedzīvotājiem, jo īpaši tad, ja tie kādā dalībvalstī saņēmuši vakcīnu.

(18)Ir jāņem vērā, ka nolīgumos par personu brīvu pārvietošanos, ko noslēgusi Savienība un tās dalībvalstis, no vienas puses, un noteiktas trešās valstis, no otras puses, ir paredzēta iespēja ierobežot brīvu pārvietošanos sabiedrības veselības apsvērumu dēļ. Ja šādā nolīgumā nav paredzēts Eiropas Savienības tiesību aktu inkorporācijas mehānisms, sertifikāti, kas izdoti šādu nolīgumu labuma guvējiem, būtu jāakceptē saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem. Lai to varētu darīt, Komisijai ir jāpieņem īstenošanas akts, ar ko nosaka, ka šāda trešā valsts izdod sertifikātus, kas ir saskaņā ar šo regulu, un ka tā ir sniegusi oficiālu apliecinājumu, ka tā akceptēs dalībvalstu izdotos sertifikātus.

(19)Trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri neietilpst šīs regulas darbības jomā un kuri dzīvo vai likumīgi uzturas tādas valsts teritorijā, uz ko attiecas Regula (ES) 2021/XXXX, un kuriem ir tiesības ceļot uz citām valstīm saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, piemēro Regulu (ES) 2021/XXXX.

(20)Satvaram, kas jāizveido šīs regulas vajadzībām, būtu jātiecas nodrošināt saskaņotību ar globālām iniciatīvām, it sevišķi tām, kurās iesaistīta PVO. Ja iespējams, tam būtu jāietver sadarbspēja starp globālā līmenī izveidotām tehnoloģiskajām sistēmām un sistēmām, kuras izveidotas šīs regulas vajadzībām, lai atvieglotu brīvu pārvietošanos Savienībā, tai skaitā ar līdzdalību publiskās atslēgas infrastruktūrā vai publisko atslēgu divpusēju apmaiņu. Lai trešo valstu vakcinētajiem Savienības pilsoņiem atvieglotu brīvas pārvietošanās tiesību izmantošanu, šajā regulā būtu jāparedz, ka tiek akceptēti sertifikāti, ko trešās valstis izdevušas Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, ja Komisija konstatē, ka šie sertifikāti ir izdoti atbilstoši standartiem, kas ir līdzvērtīgi saskaņā ar šo regulu noteiktajiem.

(21)Lai atvieglotu brīvu pārvietošanos un nodrošinātu, ka Covid-19 pandēmijas laikā spēkā esošos brīvas pārvietošanās ierobežojumus, pamatojoties uz jaunākajiem pieejamajiem zinātniskajiem pierādījumiem, var koordinēti atcelt, būtu jāizveido sadarbspējīgs vakcinācijas sertifikāts. Šis vakcinācijas sertifikāts kalpotu par apliecinājumu, ka tā turētājs kādā no dalībvalstīm ir saņēmis vakcīnu pret Covid-19. Sertifikātā būtu jāiekļauj tikai tā informācija, kas vajadzīga, lai skaidri identificētu sertifikāta turētāju, kā arī Covid-19 vakcīnu, vakcinācijas numuru, datumu un vietu. Dalībvalstīm vakcinācijas sertifikāti būtu jāizdod personām, kas saņēmušas vakcīnas, kurām piešķirta tirdzniecības atļauja saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 726/2004 20 , vakcīnām, kurām piešķirta tirdzniecības atļauja saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/83/EK 21 , vai vakcīnām, kuru izplatīšana ir atļauta uz laiku saskaņā ar Direktīvas 2001/83/EK 5. panta 2. punktu.

(22)Arī personām, kas vakcinētas pirms šīs regulas piemērošanas dienas, tai skaitā klīnisko izmēģinājumu ietvaros, vajadzētu būt iespējai saņemt šai regulai atbilstīgu sertifikātu par vakcināciju pret Covid-19. Tajā pašā laikā dalībvalstīm arī turpmāk vajadzētu būt rīcības brīvībai izdot vakcinācijas apliecinājumus citos formātos citām vajadzībām, it sevišķi medicīniskām vajadzībām.

(23)Dalībvalstīm šādi vakcinācijas sertifikāti būtu jāizdod arī tiem Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri vakcinēti trešā valstī un kuri iesniedz ticamus apliecinošos pierādījumus.

(24)2021. gada 27. janvārī e-veselības tīkls pieņēma pamatnostādnes par medicīniskām vajadzībām izsniegtu vakcinācijas apliecinājumu, kuras 2021. gada 12. martā tika atjauninātas 22 . Šīm pamatnostādnēm, jo īpaši vēlamajiem kodu standartiem, būtu jāveido pamats tehniskajām specifikācijām, ko pieņem šīs regulas vajadzībām.

(25)Vakcinētās personas jau tagad vairākās dalībvalstīs ir atbrīvotas no dažiem ierobežojumiem, kas noteikti attiecībā uz brīvu pārvietošanos Savienībā. Ja dalībvalstis akceptē vakcinācijas apliecinājumu nolūkā atbrīvot no brīvas pārvietošanās ierobežojumiem, kas ieviesti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, lai ierobežotu Covid-19 izplatību, piemēram, no prasības ievērot karantīnu/pašizolāciju vai veikt SARS-CoV-2 infekcijas testu, tām būtu ar tādiem pašiem nosacījumiem jāakceptē derīgi vakcinācijas sertifikāti, kurus izdevušas citas dalībvalstis saskaņā ar šo regulu. Akcepts būtu jādod ar tādiem pašiem nosacījumiem, piemēram, ja dalībvalsts uzskata, ka viena ievadītā vakcīnas deva ir pietiekama, šāds pats nosacījums būtu jāpiemēro arī tāda vakcinācijas sertifikāta turētājiem, kurā norādīta viena tās pašas vakcīnas deva. Sabiedrības veselības apsvērumu dēļ šis pienākums būtu jāattiecina tikai uz personām, kas saņēmušas Covid-19 vakcīnas, kurām piešķirta tirdzniecības atļauja saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 726/2004. Tam nevajadzētu liegt dalībvalstīm pieņemt lēmumu akceptēt vakcinācijas sertifikātus, kas izdoti attiecībā uz citām Covid-19 vakcīnām, piemēram, vakcīnām, kurām dalībvalsts kompetentā iestāde piešķīrusi tirdzniecības atļauju saskaņā ar Direktīvu 2001/83/EK, vakcīnām, kuru izplatīšana ir atļauta uz laiku, pamatojoties uz Direktīvas 2001/83/EK 5. panta 2. punktu, vai vakcīnām, kas iekļautas PVO ārkārtas lietojuma sarakstā.

(26)Nedrīkst pieļaut, ka tiek diskriminētas personas, kuras nav vakcinētas, piemēram, tāpēc, ka pastāv medicīniski iemesli, tāpēc, ka persona neietilpst mērķgrupā, kurai vakcīna pašlaik tiek ieteikta, vai tāpēc, ka personai vēl nav bijusi izdevība vakcinēties vai tā izvēlējusies nevakcinēties. Tāpēc vakcinācijas sertifikāta esībai vai tāda vakcinācijas sertifikāta esībai, kurā norādīta konkrēta vakcīna, nevajadzētu būt priekšnosacījumam brīvas pārvietošanās tiesību izmantošanai, jo īpaši tad, ja personas savu atbilstību likumīgām, ar sabiedrības veselību saistītām prasībām spēj pierādīt ar citiem līdzekļiem, un sertifikāta esība nedrīkst būt priekšnosacījums tādu pasažieru pārrobežu pārvadājumu pakalpojumu izmantošanai kā aviopārvadājumi vai vilcienu, autobusu vai prāmju pārvadājumi.

(27)Vairākas dalībvalstis prasa, lai personas, kas plāno ieceļot to teritorijā, pirms vai pēc ierašanās veiktu SARS-CoV-2 infekcijas testu. Covid-19 pandēmijas sākumā dalībvalstis Covid-19 diagnostikai parasti izmantoja reversās transkripcijas polimerāzes ķēdes reakciju (RT-PCR), kas ir nukleīnskābes amplifikācijas tests (NAAT), kuru izmanto Covid-19 diagnostikai un kuru PVO un ECDC uzskata par t. s. zelta standartu, proti, visticamāko metodiku saslimušo un kontaktu testēšanai 23 . Pandēmijas laikā Eiropas tirgū ir ienākuši ātrāki un lētāki jaunās paaudzes testi, proti, tā sauktie ātrie antigēna testi, kas detektē vīrusa proteīnu (antigēnu) klātbūtni, lai atklātu inficēšanos. 2020. gada 18. novembrī Komisija pieņēma Komisijas Ieteikumu (ES) 2020/1743 par ātro antigēna testu izmantošanu, lai diagnosticētu SARS-CoV-2 infekciju 24 .

(28)2021. gada 22. janvārī Padome pieņēma Padomes Ieteikumu 2021/C 24/01 par vienotu sistēmu ātro antigēna testu izmantošanai un validēšanai un Covid-19 testa rezultātu savstarpējai atzīšanai ES 25 , kas paredz Covid-19 ātro antigēna testu kopīga saraksta izveidi. Uz šā pamata 2021. gada 18. februārī Veselības drošības komiteja vienojās par Covid-19 ātro antigēna testu kopīgu sarakstu, kurā iekļauti ātrie antigēna testi, kuru rezultātus dalībvalstis savstarpēji atzīs, un par vienotu standartizētu datu kopumu, kas iekļaujams Covid-19 testa rezultātu sertifikātos 26 .

(29)Neraugoties uz šiem kopīgajiem centieniem, Savienības pilsoņi un viņu ģimenes locekļi, kas izmanto savas tiesības brīvi pārvietoties, joprojām saskaras ar problēmām, kad tie vienā dalībvalstī iegūtus testa rezultātus mēģina izmantot citā dalībvalstī. Šīs problēmas bieži vien ir saistītas ar valodu, kurā testa rezultāts tiek izdots, vai neuzticību uzrādītā dokumenta autentiskumam.

(30)Lai sekmētu citā dalībvalstī veikto testu rezultātu akceptēšanu, kad šādus rezultātus uzrāda brīvas pārvietošanās vajadzībām, būtu jāizveido sadarbspējīgs testēšanas sertifikāts, kurā būtu iekļauta informācija, kas vajadzīga, lai skaidri identificētu sertifikāta turētāju, kā arī SARS-CoV-2 infekcijas testa veidu, datumu un rezultātu. Lai nodrošinātu testa rezultātu ticamību, testēšanas sertifikāts uz šīs regulas pamata būtu jāizdod tikai par tādu NAAT testu un ātro antigēna testu rezultātiem, kas iekļauti uz Padomes Ieteikuma 2021/C 24/01 pamata izveidotajā sarakstā. Pamatu tehniskajām specifikācijām, ko pieņem šīs regulas vajadzībām, būtu jāveido vienotajam standartizētajam Covid-19 testa rezultātu sertifikātos iekļaujamo datu kopumam, it sevišķi vēlamajiem kodu standartiem, par ko Veselības drošības komiteja vienojusies, pamatojoties uz Padomes Ieteikumu 2021/C 24/01.

(31)Dalībvalstīm, kuras Covid-19 izplatības ierobežošanai ieviesto brīvas pārvietošanās ierobežojumu sakarā pieprasa apliecinājumu par SARS-CoV-2 infekcijas testa veikšanu, būtu jāakceptē testēšanas sertifikāti, ko dalībvalstis izdevušas saskaņā ar šo regulu.

(32)Saskaņā ar esošajiem pierādījumiem personas, kuras ir pārslimojušas Covid-19, pozitīvu SARS-CoV-2 testa rezultātu var uzrādīt vēl zināmu laiku pēc simptomu parādīšanās 27 . Ja šādas personas vēlas izmantot tiesības uz brīvu pārvietošanos un tām ir jāveic tests, tām faktiski var būt liegts ceļot, neraugoties uz to, ka šīs personas vairs nav infekciozas. Lai atvieglotu brīvu pārvietošanos un nodrošinātu, ka Covid-19 pandēmijas laikā spēkā esošos brīvas pārvietošanās ierobežojumus, pamatojoties uz jaunākajiem pieejamajiem zinātniskajiem pierādījumiem, var koordinēti atcelt, būtu jāizveido sadarbspējīgs pārslimošanas sertifikāts, kurā būtu norādīta informācija, kas nepieciešama, lai skaidri identificētu attiecīgo personu, un iepriekšēja pozitīva SARS-CoV-2 infekcijas testa rezultāta datums. Pārslimošanas sertifikāts būtu jāizdod ne agrāk kā vienpadsmitajā dienā pēc pirmā pozitīvā testa rezultāta, un tam vajadzētu būt derīgam ne ilgāk kā 180 dienas. Saskaņā ar ECDC jaunākie pierādījumi liecina, ka, lai arī dzīvotspējīgas SARS-CoV-2 daļiņas izdalās vēl desmit līdz divdesmit dienu pēc simptomu parādīšanās, pārliecinoši epidemioloģiskie pētījumi nav spējuši pierādīt slimības pārnesi pēc desmitās dienas. Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai šo periodu mainīt, pamatojoties uz norādījumiem no Veselības drošības komitejas vai ECDC, kas rūpīgi pēta pierādījumu bāzi par iegūtās imunitātes ilgumu pēc pārslimošanas.

(33)Pārslimojušās personas jau tagad vairākās dalībvalstīs ir atbrīvotas no dažiem ierobežojumiem, kas noteikti attiecībā uz brīvu pārvietošanos Savienībā. Ja dalībvalstis akceptē pārslimošanas apliecinājumu nolūkā atbrīvot no brīvas pārvietošanās ierobežojumiem, kas ieviesti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, lai ierobežotu Covid-19 izplatību, piemēram, no prasības ievērot karantīnu/pašizolāciju vai veikt SARS-CoV-2 infekcijas testu, tām būtu ar tādiem pašiem nosacījumiem jāakceptē derīgi pārslimošanas sertifikāti, kurus izdevušas citas dalībvalstis saskaņā ar šo regulu. E-veselības tīkls kopdarbībā ar Veselības drošības komiteju strādā arī pie pārslimošanas sertifikātu un attiecīgo datu kopu pamatnostādnēm.

(34)Lai varētu ātri panākt vienotu nostāju, Komisijai vajadzētu būt iespējai lūgt ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 1082/2013/ES 28 17. pantu izveidoto Veselības drošības komiteju izdot norādījumus par pieejamajiem zinātniskajiem pierādījumiem par to medicīnisko notikumu ietekmi, kuri dokumentēti saskaņā ar šo regulu izveidotajos sertifikātos, arī par Covid-19 vakcīnu sniegtās imunitātes efektivitāti un ilgumu, par to, vai vakcīnas novērš asimptomātisku infekciju un vīrusa pārnesi, par to, kāds ir vīrusu pārslimojušo cilvēku stāvoklis, un par to, kāda ir jauno SARS-CoV-2 variantu ietekme uz cilvēkiem, kuri ir vakcinēti vai jau ir kontaminēti.

(35)Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus ar šo regulu izveidoto uzticamības satvara sertifikātu ieviešanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 29 .

(36)Komisijai būtu jāpieņem īstenošanas akti, kas jāpiemēro nekavējoties, ja pienācīgi pamatotos gadījumos saistībā ar sadarbspējīgu sertifikātu izveidei nepieciešamajām tehniskajām specifikācijām tas vajadzīgs nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ vai ir pieejami jauni zinātniskie pierādījumi.

(37)Šīs regulas īstenošanas vajadzībām veiktajai datu apstrādei piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 30 . Ar šo regulu izveido juridisko pamatu persondatu apstrādei Regulas (ES) 2016/679 6. panta 1. punkta c) apakšpunkta un 9. panta 2. punkta g) apakšpunkta nozīmē, kas ir vajadzīga šajā regulā paredzēto sadarbspējīgo sertifikātu izdošanai un verifikācijai. Tā nereglamentē persondatu apstrādi, kas saistīta ar vakcinācijas, testēšanas vai pārslimošanas fakta dokumentēšanu citām vajadzībām, piemēram, farmakovigilances vajadzībām vai individuālo personas veselības datu reģistrēšanai. Juridiskais pamats apstrādei citām vajadzībām ir jāparedz nacionālajos tiesību aktos, kuriem ir jāatbilst Savienības datu aizsardzības tiesību aktiem.

(38)Saskaņā ar persondatu minimizēšanas principu sertifikātos būtu jāiekļauj tikai tie persondati, kas vajadzīgi, lai atvieglotu tiesību uz brīvu pārvietošanos Savienībā izmantošanu Covid-19 pandēmijas laikā. Šajā regulā būtu jānosaka konkrētās persondatu kategorijas un datu lauki, kas jāiekļauj sertifikātos.

(39)Šīs regulas vajadzībām persondatus var nosūtīt / ar tiem apmainīties pāri robežām vienīgi nolūkā iegūt informāciju, kas vajadzīga, lai apstiprinātu un verificētu sertifikāta turētāja vakcinācijas, testēšanas vai pārslimošanas statusu. Proti, šai informācijai būtu jāļauj verificēt sertifikāta autentiskumu.

(40)Šī regula nerada juridisko pamatu saglabāt persondatus, kurus galamērķa dalībvalsts vai pasažieru pārrobežu pārvadājumu pakalpojumu sniedzēji ieguvuši no sertifikāta, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem vajadzīgs dažu sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu īstenošanai Covid-19 pandēmijas laikā.

(41)Lai nodrošinātu koordināciju, tad, ja kāda dalībvalsts pieprasa, lai sertifikātu turētāji pēc ieceļošanas tās teritorijā ievērotu karantīnu/pašizolāciju vai veiktu SARS-CoV-2 infekcijas testu, vai ja tā šādām personām liedz ieceļošanu, par to būtu jāinformē dalībvalstis un Komisija.

(42)Saskaņā ar Ieteikumu (ES) 2020/1475 tiklīdz epidemioloģiskā situācija to ļauj, visi ierobežojumi attiecībā uz personu brīvu pārvietošanos Savienībā, kas ieviesti, lai ierobežotu SARS-CoV-2 izplatību, būtu jāatceļ. Tas attiecas arī uz pienākumiem uzrādīt dokumentus, kas nav prasīti Savienības tiesību aktos, jo īpaši Direktīvā 2004/38/EK, piemēram, sertifikātus, uz kuriem attiecas šī regula. Tāpēc, tiklīdz PVO ģenerāldirektors saskaņā ar Starptautiskajiem veselības aizsardzības noteikumiem pasludinās, ka SARS-CoV-2 izraisītā starptautiska mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situācija ir beigusies, šīs regulas noteikumi par digitālā zaļā sertifikāta satvaru sadarbspējīgu Covid-19 vakcinācijas, testēšanas un pārslimošanas sertifikātu izdošanai, verifikācijai un akceptēšanai būtu jāaptur. Tomēr, ja PVO ģenerāldirektors pasludinātu, ka SARS-CoV-2, tā varianta vai līdzīgu infekcijas slimību, kas potenciāli var izvērsties epidēmijā, uzliesmojums ir izraisījis vēl kādu citu starptautiska mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situāciju, noteikumu piemērošana būtu jāatsāk. Ja tas tā notiktu, pēc starptautiska mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situācijas beigām attiecīgie noteikumi būtu atkal jāaptur.

(43)Vienu gadu pēc tam, kad PVO ģenerāldirektors būs pasludinājis, ka SARS-CoV-2 izraisītā starptautiska mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situācija ir beigusies, Komisijai būtu jāpublicē ziņojums par pieredzi, kas gūta regulas piemērošanā, tai skaitā par tās ietekmi uz brīvas pārvietošanās atvieglošanu un datu aizsardzību.

(44)Lai ņemtu vērā epidemioloģisko situāciju un progresu Covid-19 pandēmijas ierobežošanā un nodrošinātu savietojamību ar starptautiskajiem standartiem, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz dažu šīs regulas pantu piemērošanu, kā arī attiecībā uz to persondatu sarakstu, kas jāiekļauj apliecinājumos, uz kuriem attiecas šī regula. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu pienācīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu 31 . Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(45)Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, atvieglot brīvu pārvietošanos Savienībā Covid-19 pandēmijas laikā, izveidojot sadarbspējīgus sertifikātus, kuri apliecina sertifikāta turētāja vakcinācijas, testēšanas un pārslimošanas statusu, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tās mēroga vai iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(46)Šajā regulā ir respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas atzīti Pamattiesību hartā (“Hartā”), tai skaitā tiesības uz privātās dzīves un ģimenes dzīves neaizskaramību, tiesības uz persondatu aizsardzību, tiesības uz vienlīdzību likuma priekšā un nediskrimināciju, tiesības brīvi pārvietoties un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību. Īstenojot šo regulu, dalībvalstīm būtu jāievēro Harta.

(47)Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 32 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants
Priekšmets

Šī regula nosaka sadarbspējīgu Covid-19 vakcinācijas, testēšanas un pārslimošanas sertifikātu izdošanas, verifikācijas un akceptēšanas satvaru, kas atvieglos sertifikāta turētāju brīvas pārvietošanās tiesību izmantošanu Covid-19 pandēmijas laikā (“digitālais zaļais sertifikāts”).

Tā paredz juridisko pamatu šādu sertifikātu izsniegšanai nepieciešamo persondatu apstrādei un tādas informācijas apstrādei, kas vajadzīga, lai apstiprinātu un verificētu šādu sertifikātu autentiskumu un derīgumu.

2. pants
Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1)“sertifikāta turētājs” ir Savienības pilsoņi vai viņu ģimenes locekļi, kam saskaņā ar šo regulu ir izsniegts sadarbspējīgs sertifikāts, kas ietver informāciju par personas vakcinācijas, testēšanas un/vai pārslimošanas statusu;

(2)“digitālais zaļais sertifikāts” ir sadarbspējīgi sertifikāti, kas satur informāciju par sertifikāta turētāja vakcinācijas, testēšanas un/vai pārslimošanas statusu un kas izsniegti saistībā ar Covid-19 pandēmiju;

(3)“Covid-19 vakcīna” ir imunoloģiskas zāles, kas indicētas aktīvai imunizācijai pret Covid-19;

(4)“NAAT tests” ir molekulārs nukleīnskābes amplifikācijas tests (NAAT), piemēram, reversās transkripcijas polimerāzes ķēdes reakcijas (RT-PCR), cilpmediētas izotermiskas amplifikācijas (LAMP) un transkriptāzes mediētas amplifikācijas (TMA) paņēmieni, ko izmanto SARS-CoV-2 ribonukleīnskābes (RNS) klātbūtnes noteikšanai;

(5)“ātrais antigēna tests” ir testēšanas metode, kas balstās uz vīrusu proteīnu (antigēnu) noteikšanu, izmantojot sānu plūsmas imūnanalīzi, un kas dod rezultātus mazāk nekā 30 minūtēs;

(6)“sadarbspēja” ir dalībvalsts verificēšanas sistēmu spēja izmantot citas dalībvalsts kodētus datus;

(7)“svītrkods” ir datu uzglabāšanas un atveidošanas veids vizuālā, mašīnlasāmā formātā;

(8)“elektroniskais zīmogs” ir elektroniski dati, kas pievienoti citiem elektroniskajiem datiem vai loģiski saistīti ar tiem, lai garantētu šo pēdējo izcelsmi un integritāti;

(9)“unikāls sertifikāta identifikators” ir unikāls identifikators, ko saskaņā ar vienotu struktūru piešķir katram sertifikātam, kas izdots saskaņā ar šo regulu;

(10)“uzticamības satvars” ir noteikumi, politika, specifikācijas, protokoli, datu formāti un digitālā infrastruktūra, kas reglamentē un ļauj ticami un droši izdot un verificēt sertifikātus, lai garantētu sertifikātu uzticamību, apstiprinot to autentiskumu, derīgumu un integritāti, potenciāli arī ar elektronisko zīmogu palīdzību.

3. pants
Digitālais zaļais sertifikāts

1.Sadarbspējīgs digitālais zaļais sertifikāts ļauj izdot, pārrobežu mērogā verificēt un akceptēt jebkuru no šiem sertifikātiem:

(a)sertifikāts, kas apliecina, ka sertifikāta turētājs ir saņēmis Covid-19 vakcīnu sertifikāta izdevējā dalībvalstī (“vakcinācijas sertifikāts”);

(b)sertifikāts, kurā norādīts sertifikāta turētāja saņemtais rezultāts un datums, kurā veikts NAAT tests vai ātrā antigēna tests, kas minēts Covid-19 ātro antigēna testu kopīgajā un atjauninātajā sarakstā, kurš izveidots, pamatojoties uz Padomes Ieteikumu 2021/C 24/01 33 (“testēšanas sertifikāts”);

(c)sertifikāts, kas apliecina, ka sertifikāta turētājs pēc pozitīva NAAT testa vai pozitīva ātrā antigēna testa, kas minēts kopīgajā un atjauninātajā Covid-19 ātro antigēna testu sarakstā, kurš izveidots, pamatojoties uz Ieteikumu 2021/C 24/01, ir pārslimojis SARS-CoV-2 infekciju (“pārslimošanas sertifikāts”).

2.Dalībvalstis 1. punktā minētos sertifikātus izsniedz digitālā vai papīra formātā, vai abos formātos. Dalībvalstu izdotajos sertifikātos ir sadarbspējīgs svītrkods, kas ļauj verificēt sertifikāta autentiskumu, derīgumu un integritāti. Svītrkods atbilst tehniskajām specifikācijām, kas noteiktas saskaņā ar 8. pantu. Sertifikātos iekļauto informāciju norāda arī cilvēklasāmā formātā, un tā ir vismaz izdevējas dalībvalsts oficiālajā valodā vai valodās un angļu valodā.

3.Šā panta 1. punktā minētos sertifikātus izsniedz bez maksas. Sertifikāta turētājs ir tiesīgs pieprasīt jauna sertifikāta izsniegšanu, ja sertifikātā ietvertie persondati nav vai vairs nav precīzi vai atjaunināti vai sertifikāts tā turētājam vairs nav pieejams.

4.Šā panta 1. punktā minēto sertifikātu izdošana neskar tādu citu vakcinācijas, testēšanas vai pārslimošanas pierādījumu derīgumu, kuri izsniegti pirms šīs regulas piemērošanas sākuma vai citiem mērķiem, jo īpaši medicīniskiem nolūkiem.

5.Ja Komisija ir pieņēmusi īstenošanas aktu saskaņā ar otro daļu, sertifikātus, ko saskaņā ar šo regulu izdevusi trešā valsts, ar kuru Eiropas Savienība un tās dalībvalstis ir noslēgušas nolīgumu par personu brīvu pārvietošanos, kas ļauj līgumslēdzējām pusēm nediskriminējošā veidā ierobežot šādu brīvu pārvietošanos sabiedrības veselības apsvērumu dēļ un neietver Eiropas Savienības aktu iestrādāšanas mehānismu, akceptē saskaņā ar 5. panta 5. punktā minētajiem nosacījumiem.

Komisija novērtē, vai šāda trešā valsts izdod sertifikātus, kas ir saskaņā ar šo regulu, un vai tā ir sniegusi oficiālu apliecinājumu, ka tā akceptēs sertifikātus, ko izsniegušas dalībvalstis. Šādā gadījumā tā pieņem īstenošanas aktu saskaņā ar 13. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

6.Komisija var lūgt Veselības drošības komiteju, kas izveidota ar Lēmuma Nr. 1082/2013/ES 17. pantu, izdot norādījumus par pieejamajiem zinātniskajiem pierādījumiem par 1. punktā minētajos sertifikātos dokumentēto medicīnisko notikumu ietekmi.

4. pants
Digitālā zaļā sertifikāta uzticamības satvars

1.Komisija un dalībvalstis izveido un uztur uzticamības satvara digitālo infrastruktūru, kas ļauj droši izdot un verificēt 3. pantā minētos sertifikātus.

2.Uzticamības satvars pēc iespējas nodrošina sadarbspēju ar starptautiskā līmenī izveidotām tehnoloģiskām sistēmām.

3.Ja Komisija ir pieņēmusi īstenošanas aktu saskaņā ar otro daļu, sertifikātus, ko trešās valstis saskaņā ar starptautisku standartu un tehnoloģisku sistēmu izsniegušas Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kas ir sadarbspējīgi ar uzticamības satvaru, kurš izveidots saskaņā ar šo regulu, un kas ļauj verificēt sertifikāta autentiskumu, derīgumu un integritāti, un kas satur pielikumā norādītos persondatus, uzskata par līdzvērtīgiem tiem sertifikātiem, ko dalībvalstis izsniegušas saskaņā ar šo regulu, lai palīdzētu sertifikātu turētājiem izmantot savas tiesības brīvi pārvietoties Eiropas Savienībā. Piemērojot šo daļu, dalībvalstis trešo valstu izdotos vakcinācijas sertifikātus akceptē saskaņā ar 5. panta 5. punktā minētajiem nosacījumiem.

Komisija novērtē, vai trešās valsts izdotie sertifikāti atbilst šajā punktā izklāstītajiem nosacījumiem. Šādā gadījumā tā īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 13. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

5. pants
Vakcinācijas sertifikāts

1.Katra dalībvalsts vai nu automātiski, vai pēc personas pieprasījuma izsniedz 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētos vakcinācijas sertifikātus personai, kura ir saņēmusi Covid-19 vakcīnu.

2.Vakcinācijas sertifikātā ietver šādas persondatu kategorijas:

(a)sertifikāta turētāja identifikācija;

(b)informācija par ievadīto vakcīnu;

(c)sertifikāta metadati, piemēram, sertifikāta izdevējs vai unikālais sertifikāta identifikators.

Persondatus vakcinācijas sertifikātā iekļauj atbilstīgi konkrētajiem datu laukiem, kas noteikti pielikuma 1. punktā.

Saskaņā ar 11. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu pielikuma 1. punktu, pievienojot, grozot vai dzēšot šajā punktā minēto persondatu kategoriju datu laukus.

3.Vakcinācijas sertifikātu izsniedz drošā un sadarbspējīgā formātā, kā paredzēts 3. panta 2. punktā, un tajā skaidri norāda, vai vakcinācijas kurss ir pabeigts.

4.Ja tas nepieciešams nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ, jo iegūti jauni zinātniski pierādījumi vai jānodrošina sadarbspēja ar starptautiskiem standartiem un tehnoloģiskajām sistēmām, deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, piemēro 12. pantā paredzēto procedūru.

5.Ja dalībvalstis akceptē vakcinācijas apliecinājumu nolūkā atbrīvot no brīvas pārvietošanās ierobežojumiem, kas ieviesti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, lai ierobežotu Covid-19 izplatību, tās ar tādiem pašiem nosacījumiem arī akceptē derīgus vakcinācijas sertifikātus, kurus saskaņā ar šo regulu citas dalībvalstis izdevušas attiecībā uz Covid-19 vakcīnu, kam tirdzniecības atļauja piešķirta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 726/2004.

Dalībvalstis šim pašam nolūkam var arī akceptēt derīgus vakcinācijas sertifikātus, ko saskaņā ar šo regulu citas dalībvalstis izdevušas attiecībā uz Covid-19 vakcīnu, kam dalībvalsts kompetentā iestāde piešķīrusi tirdzniecības atļauju saskaņā ar Direktīvu 2001/83/EK, Covid-19 vakcīnu, kuras izplatīšana ir atļauta uz laiku, pamatojoties uz Direktīvas 2001/83/EK 5. panta 2. punktu, vai Covid-19 vakcīnu, kas iekļauta PVO ārkārtas lietojuma sarakstā.

6.Ja Savienības pilsonis vai Savienības pilsoņa ģimenes loceklis trešā valstī ir vakcinēts ar kādu no šā panta 5. punktā minētajām Covid-19 vakcīnām un ja dalībvalsts iestādēm ir sniegta visa vajadzīgā informācija, tostarp ticams vakcinācijas apliecinājums, tās attiecīgajai personai izsniedz 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto vakcinācijas sertifikātu.

6. pants
Testēšanas sertifikāts

1.Katra dalībvalsts vai nu automātiski, vai pēc personas pieprasījuma izsniedz 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētos testēšanas sertifikātus personai, kura ir veikusi Covid-19 testu.

2.Testēšanas sertifikātā ietver šādas persondatu kategorijas:

(a)sertifikāta turētāja identifikācija;

(b)informācija par veikto testu;

(c)sertifikāta metadati, piemēram, sertifikāta izdevējs vai unikālais sertifikāta identifikators.

Persondatus testēšanas sertifikātā iekļauj atbilstīgi konkrētajiem datu laukiem, kas noteikti pielikuma 2. punktā.

Saskaņā ar 11. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu pielikuma 2. punktu, pievienojot, grozot vai dzēšot šajā punktā minēto persondatu kategoriju datu laukus.

3.Testēšanas sertifikātu izsniedz drošā un sadarbspējīgā formātā, kā paredzēts 3. panta 2. punktā.

5.Ja dalībvalstis sakarā ar brīvas pārvietošanās ierobežojumiem, kas ieviesti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, lai ierobežotu Covid-19 izplatīšanos, pieprasa apliecinājumu par SARS-CoV-2 infekcijas testa veikšanu, tās arī akceptē derīgus testēšanas sertifikātus, ko saskaņā ar šo regulu izdevušas citas dalībvalstis.

7. pants
Pārslimošanas sertifikāts

1.Katra dalībvalsts pēc pieprasījuma izsniedz 3. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētos pārslimošanas sertifikātus ne agrāk kā vienpadsmitajā dienā pēc tam, kad persona saņēmusi pirmo pozitīvo SARS-CoV-2 infekcijas testa rezultātu.

Pamatojoties uz norādījumiem, kas saņemti no Veselības drošības komitejas saskaņā ar 3. panta 6. punktu, vai uz ECDC izskatītiem zinātniskiem pierādījumiem, saskaņā ar 11. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu to laikposmu, no kura var izdot pārslimošanas sertifikātu.

2.Pārslimošanas sertifikātā ietver šādas persondatu kategorijas:

(a)sertifikāta turētāja identifikācija;

(b)informācija par pārslimoto SARS-CoV-2 infekciju;

(c)sertifikāta metadati, piemēram, sertifikāta izdevējs vai unikālais sertifikāta identifikators.

Persondatus pārslimošanas sertifikātā iekļauj atbilstīgi konkrētajiem datu laukiem, kas noteikti pielikuma 3. punktā.

Saskaņā ar 11. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu pielikuma 3. punktu, pievienojot, grozot vai dzēšot šajā punktā minēto persondatu kategoriju datu laukus, arī laiku, līdz kuram pārslimošanas sertifikāts ir derīgs.

3.Pārslimošanas sertifikātu izsniedz drošā un sadarbspējīgā formātā, kā paredzēts 3. panta 2. punktā.

5.Ja dalībvalstis akceptē apliecinājumu par SARS-CoV-2 infekcijas pārslimošanu nolūkā atbrīvot no brīvas pārvietošanās ierobežojumiem, kas ieviesti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, lai ierobežotu Covid-19 izplatīšanos, tās ar tādiem pašiem nosacījumiem arī akceptē derīgus pārslimošanas sertifikātus, ko saskaņā ar šo regulu izdevušas citas dalībvalstis..

8. pants
Tehniskās specifikācijas

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus ar šo regulu izveidotā uzticamības satvara īstenošanai, Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros ietvertas tehniskās specifikācijas un noteikumi par to, kā:

(a)droši izdot un verificēt 3. pantā minētos sertifikātus;

(b)nodrošināt persondatu drošību, ņemot vērā datu raksturu;

(c)aizpildīt 3. pantā minētos sertifikātus, ietverot kodēšanas sistēmu un citus relevantus elementus;

(d)noteikt sertifikāta unikālā identifikatora vienoto struktūru;

(e)izsniegt derīgu, drošu un sadarbspējīgu svītrkodu;

(f)nodrošināt sadarbspēju ar starptautiskajiem standartiem un/vai tehnoloģiskajām sistēmām;

(g)sadalīt pienākumus starp datu pārziņiem un datu apstrādātājiem.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 13. panta 2. punktā.

Pienācīgi pamatotu un steidzamu iemeslu gadījumā, īpaši lai nodrošinātu uzticamības satvara savlaicīgu īstenošanu, Komisija pieņem nekavējoties piemērojamus īstenošanas aktus saskaņā ar 13. panta 3. punktā minēto procedūru.

9. pants
Persondatu aizsardzība

1.Persondatus, kas ietverti saskaņā ar šo regulu izdotajos sertifikātos, apstrādā nolūkā piekļūt sertifikātā iekļautajai informācijai un verificēt to, lai Covid-19 pandēmijas laikā atvieglotu brīvas pārvietošanās tiesību īstenošanu Savienībā.

2.Šīs regulas 3. pantā minētajos sertifikātos iekļautos persondatus nolūkā apstiprināt un verificēt sertifikāta turētāja vakcinācijas, testēšanas vai pārslimošanas statusu apstrādā galamērķa dalībvalsts kompetentās iestādes vai pārrobežu pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniedzēji, kam saskaņā ar valsts tiesību aktiem Covid-19 pandēmijas laikā ir jāīsteno konkrēti sabiedrības veselības pasākumi. Šajā nolūkā persondati nepārsniedz to, kas ir absolūti nepieciešams. Persondatus, kuriem piekļūst saskaņā ar šo punktu, neglabā.

3.Persondatus, ko apstrādā, lai izsniegtu 3. pantā minētos sertifikātus, arī lai izdotu jaunu sertifikātu, neglabā ilgāk, kā tas vajadzīgs šim nolūkam, un nekādā gadījumā ne ilgāk kā uz laiku, kurā sertifikātus var izmantot, lai īstenotu tiesības brīvi pārvietoties.

4.Iestādes, kas ir atbildīgas par 3. pantā minēto sertifikātu izdošanu, uzskata par Regulas (ES) 2016/679 4. panta 7. punktā minētajiem datu pārziņiem.

10. pants
Paziņošanas procedūra

1.Ja dalībvalsts pieprasa, lai 3. pantā minēto sertifikātu turētāji pēc ieceļošanas tās teritorijā ievērotu karantīnu/pašizolāciju vai veiktu SARS-CoV-2 infekcijas testu, vai tā šādām personām liedz ieceļošanu, attiecīgā dalībvalsts pirms plānotās šādu ierobežojumu ieviešanas par to paziņo pārējām dalībvalstīm un Komisijai. Šajā nolūkā dalībvalsts sniedz šādu informāciju:

(a)šādu ierobežojumu iemesli, tostarp visi attiecīgie epidemioloģiskie dati, kas pamato šādus ierobežojumus;

(b)šādu ierobežojumu darbības joma, norādot, uz kuriem ceļotājiem attiecas vai neattiecas šādi ierobežojumi;

(c)ierobežojumu sākumdatums un ilgums.

Vajadzības gadījumā Komisija var pieprasīt attiecīgajai dalībvalstij papildu informāciju.

11. pants
Deleģēšanas īstenošana

1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.Pilnvaras pieņemt 5. panta 2. punktā, 6. panta 2. punktā, 7. panta 1. un 2. punktā un 15. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [spēkā stāšanās datuma].

3.Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 5. panta 2. punktā, 6. panta 2. punktā, 7. panta 1. un 2. punktā un 15. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.Pirms deleģēta akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas paredzēti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.Saskaņā ar 5. panta 2. punktu, 6. panta 2. punktu, 7. panta 1. un 2. punktu un 15. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

12. pants
Steidzamības procedūra

1.Deleģētie akti, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties, un tos piemēro, kamēr nav izteikti nekādi iebildumi atbilstīgi 2. punktam. Paziņojot deleģēto aktu Eiropas Parlamentam un Padomei, izklāsta iemeslus, kādēļ izmanto steidzamības procedūru.

2.Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu saskaņā ar 11. panta 6. punktā minēto procedūru. Šādā gadījumā Komisija atceļ aktu nekavējoties pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojuma par lēmumu izteikt iebildumus.

13. pants
Komiteju procedūra

1.Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

3.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 5. pantu.

14. pants
Ziņošana

Vienu gadu pēc tam, kad Pasaules Veselības organizācijas ģenerāldirektors saskaņā ar Starptautiskajiem veselības aizsardzības noteikumiem ir pasludinājis, ka SARS-CoV-2 izraisītā starptautiska mēroga ārkārtas situācija sabiedrības veselības jomā ir beigusies, Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas piemērošanu.

Ziņojumā jo īpaši iekļauj novērtējumu par šīs regulas ietekmi uz Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu brīvas pārvietošanās atvieglošanu un uz persondatu aizsardzību Covid-19 pandēmijas laikā.

15. pants
Stāšanās spēkā un piemērojamība

1.Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.Tiklīdz Pasaules Veselības organizācijas ģenerāldirektors saskaņā ar Starptautiskajiem veselības aizsardzības noteikumiem ir izsludinājis, ka SARS-CoV-2 izraisītā starptautiska mēroga ārkārtas situācija sabiedrības veselības jomā ir beigusies, Komisija saskaņā ar 11. pantu pieņem deleģēto aktu, ar ko nosaka datumu, no kura aptur 3., 4., 5., 6., 7. un 10. panta piemērošanu.

3.Ja pēc šā panta 2. punktā minētās piemērošanas apturēšanas Pasaules Veselības organizācijas ģenerāldirektors pasludina, ka saistībā ar SARS-CoV-2, tā variantu vai līdzīgu infekcijas slimību, kas potenciāli var izvērsties epidēmijā, ir radusies starptautiska mēroga ārkārtas situācija sabiedrības veselības jomā, Komisija saskaņā ar 11. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģēto aktu, ar ko nosaka datumu, no kura atkal piemēro 3., 4., 5., 6., 7. un 10. pantu. Pēc šāda deleģētā akta pieņemšanas piemēro šā panta 2. punktu.

4.Ja tas nepieciešams nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ, ņemot vērā norises saistībā ar starptautiska mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situāciju, deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, piemēro 12. pantā paredzēto procedūru.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā rīcībpolitikas joma

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

1.4.Mērķi

1.4.1.Vispārīgie mērķi

1.4.2.Konkrētie mērķi

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

1.4.4.Snieguma rādītāji

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes aplēse un pamatojums

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām

3.2.1. Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

3.2.2. Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām

3.2.3. Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām

3.2.4. Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5. Trešo personu iemaksas

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par sadarbspējīgu vakcinācijas, testēšanas un pārslimošanas sertifikātu izdošanas, verifikācijas un akceptēšanas satvaru nolūkā atvieglot brīvu pārvietošanos Covid-19 pandēmijas laikā (digitālais zaļais sertifikāts)

1.2.Attiecīgā rīcībpolitikas joma

Personu brīva pārvietošanās Eiropas Savienībā

Atveseļošana un noturība

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

⌧ jauna darbība

◻ jauna darbība, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību 34

◻ esošas darbības pagarināšana

◻ vienas vai vairāku darbību apvienošana vai pārorientēšana uz citu/jaunu darbību

1.4.Mērķi

1.4.1.Vispārīgie mērķi

Šīs regulas vispārīgais mērķis ir nodrošināt sadarbspējīgu Covid-19 vakcinācijas, testēšanas un pārslimošanas sertifikātu izdošanu, verifikāciju un akceptēšanu nolūkā atvieglot brīvu pārvietošanos ES Covid-19 pandēmijas laikā.

1.4.2.Konkrētie mērķi

Konkrētais mērķis Nr. 1

Noteikt dalībvalstu izdotu vakcinācijas, testēšanas un pārslimošanas sertifikātu formātu un saturu nolūkā veicināt brīvu pārvietošanos.

Konkrētais mērķis Nr. 2

Nodrošināt, ka dalībvalstu izdotie sertifikāti ir sadarbspējīgi, droši un verificējami.

Konkrētais mērķis Nr. 3

Paredzēt noteikumus dalībvalstu izdotu vakcinācijas, testēšanas un pārslimošanas sertifikātu akceptēšanai nolūkā atvieglot brīvu pārvietošanos.

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem/mērķgrupām.

Priekšlikuma mērķis ir atvieglot tiesību brīvi pārvietoties Eiropas Savienībā īstenošanu Covid-19 pandēmijas laikā, izveidojot vienotu satvaru sadarbspējīgu Covid-19 vakcinācijas, testēšanas un pārslimošanas sertifikātu izdošanai, verifikācijai un akceptēšanai. Tādējādi ES pilsoņi un viņu ģimenes locekļi, kas izmanto savas tiesības brīvi pārvietoties, varētu pierādīt, ka viņi atbilst sabiedrības veselības prasībām, kuras saskaņā ar ES tiesību aktiem noteikusi galamērķa dalībvalsts. Priekšlikuma mērķis ir arī nodrošināt, ka pašlaik spēkā esošos brīvas pārvietošanās ierobežojumus Covid-19 izplatības ierobežošanai var atcelt koordinēti, tiklīdz ir pieejami jauni zinātniski pierādījumi.

Dalībvalstīm tiks sniegts atbalsts tādas infrastruktūras izveidei, kas vajadzīga “digitālā zaļā sertifikāta” satvaru veidojošo sertifikātu sadarbspējīgai izdošanai un verifikācijai. Turklāt Komisija un dalībvalstis izveidos un uzturēs “digitālā zaļā sertifikāta” satvaram nepieciešamo tehnoloģisko infrastruktūru.

1.4.4.Snieguma rādītāji

Norādīt, pēc kādiem rādītājiem seko līdzi progresam un sasniegumiem.

Sagatavošanās izstrādei

Pēc tam, kad būs apstiprināts regulas projekts un pieņemtas uzticamības satvara tehniskās specifikācijas, ES līmenī būtu jāizveido atbilstoša un droša digitālā infrastruktūra starp valstu sistēmām, tādējādi nodrošinot sertifikātu uzticamu verifikāciju. Ja tas ir tehniski iespējams, šādu infrastruktūru izveides nolūkā var izmantot esošos risinājumus, kas jau darbojas ES līmenī un atvieglo informācijas apmaiņu starp rezerves serveru risinājumiem dalībvalstīs.

Gatavība ekspluatācijai pēc iespējas drīzāk 2021. gadā

Pirms ES līmeņa digitālās infrastruktūras darbības uzsākšanas, Komisijai un dalībvalstīm būtu jāveic visaptveroši testi attiecībā uz gaidāmā darījumu apjoma apstrādi.

Sistēma darbībā

Komisijai būtu jānodrošina, ka ir izveidota ES līmeņa atbalstoša digitālā infrastruktūra un ka tā tiek ekspluatēta un pārraudzīta efektīvi.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

Lai nodrošinātu sadarbspēju starp dažādajiem tehniskajiem risinājumiem, ko izstrādājušas dalībvalstis, no kurām dažas jau ir sākušas pieņemt vakcinācijas apliecinājumus, lai ceļotājus atbrīvotu no konkrētiem ierobežojumiem, ir vajadzīgi vienādi nosacījumi Covid-19 vakcinācijas, testēšanas un pārslimošanas sertifikātu izdošanai, verifikācijai un akceptēšanai.

“Digitālā zaļā sertifikāta” satvars nosaka Covid-19 vakcinācijas, testēšanas un pārslimošanas sertifikātu formātu un saturu. “Digitālā zaļā sertifikāta” satvaram būtu jānodrošina, ka šos sertifikātus var izdot sadarbspējīgā formātā un ticami verificēt, kad turētājs tos uzrāda citās dalībvalstīs, tādējādi atvieglojot brīvu pārvietošanos ES.

Priekšlikuma mērķis ir arī koordinētā, saskaņotā un sadarbspējīgā veidā papildināt valstu vakcinācijas, testēšanas un pārslimošanas sertifikātu izveides iniciatīvas, lai izvairītos no centienu dublēšanās.

Covid-19 pandēmijas laikā tiks piemērots “digitālā zaļā sertifikāta” satvars, kas ir pilsoņu brīvas pārvietošanās tiesības veicinošs pasākums, un tā piemērošana tiks apturēta, tiklīdz būs pasludināts, ka pandēmija ir beigusies. To var atsākt piemērot turpmāku pandēmiju gadījumā.

1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

Eiropas līmeņa rīcības pamatojums (ex ante) Šā priekšlikuma mērķus, proti, atvieglot brīvu pārvietošanos Eiropas Savienībā Covid-19 pandēmijas laikā, izveidojot drošus un sadarbspējīgus sertifikātus par sertifikāta turētāja vakcinācijas, testēšanas un pārslimošanas statusu, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tā mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt ES līmenī. Tāpēc ir nepieciešama ES līmeņa rīcība.

Sagaidāmā Savienības pievienotā vērtība (ex post) Ja netiks īstenota ES līmeņa rīcība, dalībvalstis, visticamāk, pieņems atšķirīgas sistēmas, kā rezultātā pilsoņi, kas izmanto savas tiesības brīvi pārvietoties, saskarsies ar problēmām saistībā ar viņu dokumentu akceptēšanu citās dalībvalstīs. Jo īpaši ir jāvienojas par tehniskajiem standartiem, kas jāizmanto, lai nodrošinātu, ka izdotie sertifikāti ir sadarbspējīgi, droši un verificējami.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Darbs balstīsies uz pieredzi, kura gūta digitālās infrastruktūras izveidē, kas pazīstama kā “Eiropas Federācijas vārtejas pakalpojums” (“European Federation Gateway Service”) un paredzēta datu pārrobežu apmaiņai starp nacionālajām kontaktu izsekošanas un brīdināšanas mobilajām lietotnēm saistībā ar Covid-19 pandēmijas apkarošanu. Lai nodrošinātu ierosināto risinājumu raitu un vienmērīgu ieviešanu visās dalībvalstīs, ļoti svarīgs ir ES līmeņa atbalsts valstu aizmugursistēmas serveru savienošanai, kā arī palīdzība risinājumu izstrādē un ieviešanā visās dalībvalstīs.

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

Komisija plāno atbalstīt steidzamus pasākumus, izmantojot Ārkārtas atbalsta instrumentu, un tā pētīs, kā daļu finansiālā atbalsta varētu sniegt, izmantojot citas programmas, piemēram, “Digitālā Eiropa”, vēlākā posmā. Finansējums būs saderīgs ar daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam. Iniciatīvas īstenošanai varētu būt nepieciešams izmantot vienu no DSF regulā noteiktajiem īpašajiem instrumentiem vai to kombināciju. Komisija uzņemsies atbilstīgu iniciatīvu, lai nodrošinātu resursu savlaicīgu mobilizāciju.

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

Savienības finansiālais atbalsts var aptvert turpmāk uzskaitītās darbības.

1) Atbalsts saistībā ar satvara tehniskajām specifikācijām:

a. specifikācijas attiecībā uz digitālā zaļā sertifikāta izdošanas un verifikācijas vispārējo struktūru un uz datu struktūrām (drošība, digitālie sertifikāti / zīmogi “digitālā zaļā sertifikāta” satvaru veidojošo sertifikātu digitālai parakstīšanai, uzticamības iestādes utt.);

b. specifikācijas, kuras jāievēro dalībvalstīm, lai izdotu un verificētu “digitālā zaļā sertifikāta” satvaru veidojošos sertifikātus;

c. specifikācijas attiecībā uz pienācīgu visas dalībvalstis aptverošu atbalsta sistēmu, kas var darboties ES līmenī (komunikācija starp dalībvalstu sistēmām).

2) Koncepcijas pierādīšana un izmēģinājuma darbības, kas ietver drošības pārbaudes, 1. punkta kā standartrisinājuma īstenošana

3) Izvēršana dažās izmēģinātājās dalībvalstīs:

a. novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību (ja nepieciešams);

b. drošības revīzija;

c. sistēmas faktiskā ieviešana un pievienošanās procesa izveide.

4) ES finansiālais atbalsts, kura mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm un izstrādāt valstu risinājumus izdošanai un verifikācijai, kuri būtu sadarbspējīgi Eiropas Savienībā, un, ja iespējams, arī ar starptautiskā līmenī izveidotām tehnoloģiskām sistēmām

5) Dalībvalstu pievienošanās process

6) Sadarbspēju atbalstošu ES sistēmu darbība un uzturēšana

Komisija izmantos Ārkārtas atbalsta instrumenta piešķirtos līdzekļus, lai atbalstītu steidzamākos pasākumus iniciatīvas ietvaros, un, tiklīdz būs stājies spēkā programmas “Digitālās Eiropa” juridiskais pamats, pētīs, kā dažus izdevumus varētu finansēt saskaņā ar minēto programmu.

Ņemot vērā sabiedrības veselības ārkārtas situāciju, lielākā daļa sagatavošanas izdevumu pirms “digitālā zaļā sertifikāta” juridiskā pamata stāšanās spēkā tiks segti, izmantojot Ārkārtas atbalsta instrumentu. Jebkura ES līmeņa sistēma tiks aktivizēta tikai pēc tam, kad būs stājies spēkā tā juridiskais pamats.

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

⌧ Ierobežots ilgums

–⌧ spēkā no pieņemšanas dienas līdz brīdim, kad tiek apturēts “digitālā zaļā sertifikāta” satvars sadarbspējīgu Covid-19 vakcinācijas, testēšanas un pārslimošanas sertifikātu izdošanai, verifikācijai un akceptēšanai, tiklīdz PVO ģenerāldirektors saskaņā ar Starptautiskajiem veselības noteikumiem būs pasludinājis, ka SARS-CoV-2 izraisītā starptautiska mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situācija ir beigusies;

–⌧ finansiālā ietekme uz saistību un maksājumu apropriācijām – no 2021. gada. Ārkārtas atbalsta instrumenta saistības būs jānoslēdz līdz 2022. gada 31. janvārim.

◻ Beztermiņa

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 35

⌧ Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

–⌧ ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

–◻ ko veic izpildaģentūras.

◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

◻ Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

–◻ trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām;

–◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

–◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;

–◻ Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām;

–◻ publisko tiesību subjektiem;

–◻ privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, tādā mērā, kādā tiem ir pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuri sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ personām, kurām, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu, uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.

–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

Nav.

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt biežumu un nosacījumus.

Darbības, kas saņem finansiālu palīdzību saskaņā ar šo priekšlikumu, regulāri uzrauga.

Gadu pēc tam, kad PVO pasludina, ka SARS-CoV-2 pandēmija ir beigusies, Komisija iesniegs ziņojumu par šīs regulas piemērošanu, kurā jo īpaši tiks izklāstīta tās ietekme uz brīvu pārvietošanos un datu aizsardzību.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

Pārvaldības veids

Regulas mērķus atbalstošas darbības tiks īstenotas tieši, kā paredzēts Finanšu regulā.

Komisijai ir jāsniedz jebkāds atbalsts, kuru dalībvalstis ir pieprasījušas un pienācīgi pamatojušas, un šajā nolūkā jāpiešķir tiešas dotācijas attiecīgajām ministrijām vai struktūrām, ko tās pilnvarojušas, vai arī tai jāveic iepirkums par jebkādas nepieciešamās ES līmeņa sadarbspējas infrastruktūras izstrādi un darbību. Šī struktūra tiek uzskatīta par vispiemērotāko regulas mērķu sasniegšanai, pilnībā ņemot vērā saimnieciskuma, lietderīguma un saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma principus.

Finansēšanas instrumenti

Darbības, kas jāfinansē, lai sasniegtu regulas mērķus, tiks finansētas, izmantojot Ārkārtas atbalsta instrumentu. Tiklīdz spēkā būs stājies programmas “Digitālās Eiropa” juridiskais pamats, Komisija pētīs, kā dažus izdevumus varētu finansēt saskaņā ar minēto programmu.

Komisija, ievērojot Finanšu regulas noteikumus, piešķirs dalībvalstīm dotācijas, lai palīdzētu tām īstenot tehnisko infrastruktūru, kas vajadzīga sadarbspējas nodrošināšanai.

Kontroles stratēģijas

Kontroles stratēģijās tiks ņemts vērā ar attiecīgo īstenošanas mehānismu un finansēšanas instrumentiem saistītais risks.

Dotācijām attiecīgi tiks izstrādāta kontroles stratēģija, kura saskaņā ar Finanšu regulu būs vērsta uz trim galvenajiem dotāciju apguves posmiem:

a. uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus organizēšana un regulas politikas mērķiem atbilstošo priekšlikumu atlase;

b. darbības, pārraudzības un ex ante kontroles, kas aptver projekta īstenošanu, publisko iepirkumu, priekšfinansējumu, starpposma un galīgos maksājumus.

c. projektu un maksājumu ex post kontrole.

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

Apzinātie riski ir šādi:

a. kavējumi uzticamības satvara specifikāciju izstrādē;

b. kavējumi dalībvalstu sadarbspējas infrastruktūras un/vai ES pārvaldītas vārtejas īstenošanā;

c. iespējamas kļūdas ES līdzekļu pārvaldībā / to nepareiza pārvaldība.

Saistībā ar īstenošanu tiks izmantotas dotācijas, kurām ir mazāka kļūdu iespējamība.

Galvenās programmai paredzētās kontroles funkcijas ietver koncentrēšanos uz politikas mērķiem, vienlaikus ņemot vērā iekšējās kontroles mērķus (likumību un pareizību, kontroles lietderīgumu un izmaksefektivitāti). To mērķis būs nodrošināt visu dalībnieku iesaisti, pienācīgu budžeta elastīgumu un konsekventas ex ante un ex post kontroles; iespējama arī to diferencēšana pēc riska.

Komisijas pašreizējā iekšējās kontroles sistēma tiek piemērota, lai nodrošinātu, ka saskaņā ar Ārkārtas atbalsta instrumenta (un programmas “Digitālā Eiropa”, pēc tās pieņemšanas) pieejamie līdzekļi tiek izmantoti pareizi un atbilstīgi attiecīgajiem tiesību aktiem.

Esošās sistēmas struktūra ir šāda:

a. Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektorāta iekšējās kontroles vienība koncentrējas uz atbilstību spēkā esošajām administratīvajām procedūrām un tiesību aktiem. Šajā nolūkā tiek izmantota Komisijas iekšējās kontroles sistēma. Citi instrumenta īstenošanā iesaistītie Komisijas dienesti darbosies saskaņā ar to pašu kontroles sistēmu;

b. saskaņā ar šo regulu piešķirto dotāciju un līgumu regulāra revīzija, ko veic ārējie revidenti, tiks pilnībā iekļauta gada revīzijas plānos;

c. vispārējo darbību izvērtēšana, ko veic ārējie vērtētāji.

Veikto darbību revīziju var īstenot Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Revīzijas palāta.

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)

Aplēstais kļūdu līmenis

Mērķis ir atlikušo kļūdu īpatsvaru noturēt zem 2 % attiecībā uz visiem izdevumiem, kas saistīti ar pasākumiem, kurus īsteno regulas mērķa sasniegšanas nolūkā, un vienlaikus ierobežot kontroles slogu dalībvalstīm, lai panāktu pareizo līdzsvaru starp likumības un pareizības mērķi un citiem mērķiem, piemēram, digitālā zaļā sertifikāta satvara efektivitāti.

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus, piemēram, krāpšanas apkarošanas stratēģijā iekļautos pasākumus.

Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektorāts ir apņēmies apkarot krāpšanu visos pārvaldības procesa posmos. Minētais ģenerāldirektorāts ir izstrādājis un piemēro vispusīgu krāpšanas apkarošanas stratēģiju, kas aptver visus galvenos darījumdarbības veidus un apzinātos krāpšanas riskus. Tas ietver izlūkdatu labāku izmantošanu ar progresīvu IT rīku palīdzību (it sevišķi saistībā ar dotāciju pārvaldību) un darbinieku pastāvīgu apmācību un informēšanu. Kopumā ar ierosināto kontroles pasākumu kopumu tiecas arī panākt pozitīvu ietekmi uz krāpšanas apkarošanu.

Ar šo tiesību aktu tiks nodrošināts, ka Komisijas dienesti, ieskaitot OLAF, galvenās kontroles, piemēram, revīzijas un/vai pārbaudes uz vietas, varēs īstenot, izmantojot OLAF ieteiktos standarta noteikumus.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

·Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija	Budžeta pozīcija	Izdevumu veids	Iemaksas
	Numurs	Dif./nedif. 36	no EBTA valstīm 37	no kandidātvalstīm 38	no trešām valstīm	Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē
2.b	06 07 01 Ārkārtas atbalsts Savienībā	Dif.	NĒ	NĒ	NĒ	NĒ
01.	02 04 Programma “Digitālā Eiropa”	Dif.	JĀ	JĀ (ja norādīts gada darba programmā)	Programmas daļa	NĒ

Komisija izmantos Ārkārtas atbalsta instrumenta līdzekļus, lai sākotnēji atbalstītu steidzamākos saistībā ar iniciatīvu veicamos pasākumus, un, tiklīdz spēkā būs stājies programmas “Digitālās Eiropa” juridiskais pamats, pētīs, kā dažus izdevumus varētu finansēt saskaņā ar minēto programmu.

3.2.Aplēstā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz izdevumiem

–◻ Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas

–■ Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu
shēmas izdevumu kategorija

02.

Noturība un vērtības

Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ĢD			2021. gads	2022. gads	2023. gads	2024. gads	KOPĀ
• Darbības apropriācijas
06 07 01 Ārkārtas atbalsts Savienībā	Saistības	(1.a)	46 000	3 000			49 000
	Maksājumi	(2.a)	37 900	11 100			49 000
KOPĀ 2.b izdevumu kategorijas apropriācijas Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektorātam	Saistības	=1.a	46 000	3 000			49 000
	Maksājumi	=2.a	37 900	11 100			49 000

• KOPĀ darbības apropriācijas	Saistības	(4.)	46 000	3 000	49 000
	Maksājumi	(5.)	37 900	11 100	49 000
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 2.b IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas	Saistības	=4.	46 000	3 000	49 000
	Maksājumi	=5.	37 900	11 100	49 000

Daudzgadu finanšu
shēmas izdevumu kategorija

01.

Vienotais tirgus, inovācija un digitalizācija

Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ĢD			2021. gads	2022. gads	2023. gads	2024. gads	KOPĀ
• Darbības apropriācijas
02 04 Programma “Digitālā Eiropa”	Saistības	(1.b)	p.m.	p.m.			p.m.
	Maksājumi	(2.b)	p.m.	p.m.			p.m.
KOPĀ 01. izdevumu kategorijas apropriācijas Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektorātam	Saistības	=1.b	p.m.	p.m.			p.m.
	Maksājumi	=2.b	p.m.	p.m.			p.m.

• KOPĀ darbības apropriācijas	Saistības	(4.)	p.m.	p.m.	p.m.
	Maksājumi	(5.)	p.m.	p.m.	p.m.
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 01. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas	Saistības	=4.	p.m.	p.m.	p.m.
	Maksājumi	=5.	p.m.	p.m.	p.m.

Daudzgadu finanšu
shēmas izdevumu kategorija

“Administratīvie izdevumi”

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

		2021. gads	2022. gads	2023. gads	2024. gads	KOPĀ
Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ĢD + Tiesiskuma un patērētāju ĢD + Veselības un pārtikas nekaitīguma ĢD + Informātikas ĢD
• Cilvēkresursi		2 214	2 518			4 732
• Citi administratīvie izdevumi
KOPĀ Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ĢD + Tiesiskuma un patērētāju ĢD + Veselības un pārtikas nekaitīguma ĢD + Informātikas ĢD	Apropriācijas	2 214	2 518			4 732

KOPĀ
daudzgadu finanšu shēmas
7. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas

(Saistību summa = maksājumu summa)

2 214

2 518

4 732

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

		2021. gads	2022. gads	2023. gads	2024. gads	KOPĀ
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 1.–7. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas	Saistības	48 214	5 518			53 732
	Maksājumi	40 114	13 618			53 732

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām

Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un iznākumus

⇩

2021. g.

2022. g.

2023. g.

2024. g.

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

KOPĀ

IZNĀKUMI

Veids 39

Vidējās izmaksas

Nē

Izmaksas

Nē

Izmaksas

Nē

Izmaksas

Nē

Izmaksas

Nē

Izmaksas

Nē

Izmaksas

Nē

Izmaksas

Kopējais daudzums

Kopējās izmaksas

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1

Noteikt dalībvalstu izdotu vakcinācijas, testēšanas un atveseļošanās sertifikātu formātu un saturu, lai veicinātu brīvu pārvietošanos

Uzticamības satvara izstrāde un īstenošana

2 000

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 1

2 000

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2

Nodrošināt, ka dalībvalstu izdotie sertifikāti ir sadarbspējīgi, droši un verificējami

Dalībvalstu pārējo risinājumu ieviešana, ko atbalsta ES

32 000

Savienojums ar ES vārteju un tās nepārtraukta darbība

2 000

3 000

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 2

34 000

3 000

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 3

Paredzēt noteikumus dalībvalstu izdotu vakcinācijas, testēšanas un pārslimošanas sertifikātu akceptēšanai nolūkā atvieglot brīvu pārvietošanos.

Izmēģinājuma projekta testēšanas sekmīga pabeigšana

10 000

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 3

10 000

KOPSUMMAS

46 000

3 000

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām

–◻ Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

–■ Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

2021.
gads

2022.
gads

2023.
gads

2024.
gads

KOPĀ

daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJA
Cilvēkresursi	2 214	2 518	4 732
Citi administratīvie izdevumi
Starpsumma – daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJA	2 214	2 518	4 732

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS 40
Cilvēkresursi
Pārējie administratīvie izdevumi
Starpsumma – ārpus daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS

KOPĀ

2 214

2 518

4 732

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.3.1.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības

–◻ Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi

–■ Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

		2021. gads 41	2020. gads	2023. gads	2024. gads	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
•Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)
20 01 02 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības)		14	16
20 01 02 03 (Delegācijas)
01 01 01 01 (Netiešā pētniecība)
01 01 01 11 (Tiešā pētniecība)
Citas budžeta pozīcijas (norādīt)
•Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu FTE) 42
20 02 01 (END)		1	1
20 02 03 (AC, AL, END, INT un JED delegācijās)
XX 01 xx yy zz 43	– galvenajā mītnē
	– delegācijās
01 01 01 02 (AC, END, INT – netiešā pētniecība)
01 01 01 12 (AC, END, INT – tiešā pētniecība)
Citas budžeta pozīcijas (norādīt)
KOPĀ		15	17

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Nepieciešamie cilvēkresursi tiks nodrošināti, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts:

Ierēdņi un pagaidu darbinieki

Darbiniekiem tiks uzticēts izstrādāt, pārraudzīt un īstenot šo regulu, tehniskās specifikācijas, ko pieņem uz tās pamata, pārraudzīt tehnisko īstenošanu (izmantojot pamatlīgumu un dotācijas), kā arī sniegt atbalstu dalībvalstīm valstu lietotņu izstrādē.

Ārštata darbinieki

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

Priekšlikums/iniciatīva:

–■ pietiek ar līdzekļu pārvietošanu daudzgadu finanšu shēmas (DFS) attiecīgajās izdevumu kategorijās

Komisija izmantos Ārkārtas atbalsta instrumenta līdzekļus, lai sākotnēji atbalstītu iniciatīvu, un, tiklīdz spēkā būs stājies programmas “Digitālās Eiropa” juridiskais pamats, pētīs, kā dažus izdevumus varētu finansēt saskaņā ar minēto programmu.

–■ jāizmanto no DFS attiecīgās izdevumu kategorijas nepiešķirtās rezerves un/vai īpašie instrumenti, kas noteikti DFS regulā

Iniciatīvas īstenošanai varētu būt nepieciešams izmantot vienu no DSF regulā noteiktajiem īpašajiem instrumentiem vai to kombināciju.

–◻ jāpārskata DFS

3.2.5.Trešo personu iemaksas

Priekšlikums/iniciatīva:

–■ neparedz trešo personu līdzfinansējumu

–◻ paredz trešo personu sniegtu līdzfinansējumu atbilstoši šādai aplēsei:

Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

	N gads 44	N + 1 gads	N + 2 gads	N + 3 gads	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)	Kopā
Norādīt līdzfinansētāju struktūru
KOPĀ līdzfinansētās apropriācijas

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

–■ Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

–◻ Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

pašu resursus

citus ieņēmumus

Atzīmējiet, ja ieņēmumi ir piešķirti izdevumu pozīcijām

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija:	Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas	Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme 45
		N gads	N + 1 gads	N + 2 gads	N + 3 gads	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
…………. pants

Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgās budžeta izdevumu pozīcijas.

Citas piezīmes (piemēram, metode/formula, ko izmanto, lai aprēķinātu ietekmi uz ieņēmumiem, vai jebkura cita informācija).

(1) OV L 337, 14.10.2020., 3. lpp.

(2) https://www.ecdc.europa.eu/en/covid-19/situation-updates/weekly-maps-coordinated-restriction-free-movement .

(3) Padomes Ieteikums (ES) 2021/119 (2021. gada 1. februāris), ar ko groza Ieteikumu (ES) 2020/1475 par koordinētu pieeju brīvas pārvietošanās ierobežošanai sakarā ar Covid-19 pandēmiju (OV L 36I, 2.2.2021., 1. lpp.).

(4) https://www.europol.europa.eu/early-warning-notification-illicit-sales-of-false-negative-covid-19-test-certificates .

(5) SN 2/21.

(6) https://ec.europa.eu/health/sites/health/files/ehealth/docs/vaccination-proof_interoperability-guidelines_en.pdf .

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1082/2013/ES (2013. gada 22. oktobris) par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 2119/98/EK (OV L 293, 5.11.2013., 1. lpp.).

(8) Skatīt: https://ec.europa.eu/health/sites/health/files/preparedness_response/docs/covid-19_rat_common-list_en.pdf .

(9) Skatīt: https://ec.europa.eu/health/sites/health/files/ehealth/docs/trust-framework_interoperability_certificates_en.pdf .

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/38/EK (2004. gada 29. aprīlis) par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp.).

(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(12) Padomes Regula (ES, Euratom) 2020/2093 (2020. gada 17. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam (OV L 433I, 22.12.2020., 11. lpp.).

(13) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/38/EK (2004. gada 29. aprīlis) par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp.).

(14) OV L 337, 14.10.2020., 3. lpp.

(15) Pieejama šādā vietnē: https://www.ecdc.europa.eu/en/covid-19/situation-updates/weekly-maps-coordinated-restriction-free-movement .

(16) OV C 96I, 24.3.2020., 1. lpp.

(17) https://www.europol.europa.eu/early-warning-notification-illicit-sales-of-false-negative-covid-19-test-certificates .

(18) Pieejams šādā vietnē: https://ec.europa.eu/health/sites/health/files/ehealth/docs/trust-framework_interoperability_certificates_en.pdf .

(19) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/24/ES (2011. gada 9. marts) par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē (OV L 88, 4.4.2011., 45. lpp.).

(20) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 726/2004 (2004. gada 31. marts), ar ko nosaka cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Kopienas procedūras un izveido Eiropas Zāļu aģentūru (OV L 136, 30.4.2004., 1. lpp.).

(21) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/83/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp.).

(22) Pieejamas šādā vietnē: https://ec.europa.eu/health/sites/health/files/ehealth/docs/vaccination-proof_interoperability-guidelines_en.pdf .

(23) https://www.ecdc.europa.eu/sites/default/files/documents/TestingStrategy_Objective-Sept-2020.pdf .

(24) OV L 392, 23.11.2020., 63. lpp.

(25) OV C 24, 22.1.2021., 1. lpp.

(26) https://ec.europa.eu/health/sites/health/files/preparedness_response/docs/covid-19_rat_common-list_en.pdf .

(27) https://www.ecdc.europa.eu/sites/default/files/documents/Guidance-for-discharge-and-ending-of-isolation-of-people-with-COVID-19.pdf

(28) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1082/2013/ES (2013. gada 22. oktobris) par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 2119/98/EK (OV L 293, 5.11.2013., 1. lpp.).

(29) OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

(30) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(31) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(32) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(33) Padomes Ieteikums par vienotu sistēmu ātro antigēna testu izmantošanai un validēšanai un Covid-19 testa rezultātu savstarpējai atzīšanai ES (2021/C 24/01) (OV C 24, 22.1.2021., 1. lpp.).

(34) Kā paredzēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.

(35) Sīkāku informāciju par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html .

(36) Dif. – diferencētās apropriācijas, nedif. – nediferencētās apropriācijas.

(37) EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(38) Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(39) Iznākumi ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

(40) Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(41) 2021. gada aprēķinā ir iekļauti tikai 10 mēneši.

(42) AC – līgumdarbinieki, AL – vietējie darbinieki, END – valstu norīkotie eksperti, INT – aģentūru darbinieki, JED – jaunākie eksperti delegācijās.

(43) Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām BA pozīcijām).

(44) N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot. Aizstājiet “N” ar paredzēto pirmo īstenošanas gadu (piemēram, 2021.) Tas pats attiecas uz turpmākajiem gadiem.

(45) Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 20 % apmērā.

Top

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 17.3.2021

COM(2021) 130 final

PIELIKUMS

dokumentam

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai

PIELIKUMS
Sertifikāta datu kopas

1.Vakcinācijas sertifikātā iekļaujamie datu lauki:

(a)vārds: uzvārds(-i) un vārds(-i) tieši šādā secībā;

(b)dzimšanas datums;

(c)mērķa slimība vai ierosinātājs;

(d)vakcīna/profilakse;

(e)vakcīna (zāles);

(f)vakcīnas tirdzniecības atļaujas turētājs vai ražotājs;

(g)numurs pēc kārtas vakcināciju/devu sērijā;

(h)vakcinācijas datums (norāda datumu, kad saņemta pēdējā deva);

(i)vakcinācijas dalībvalsts;

(j)sertifikāta izdevējs;

(k)unikāls sertifikāta identifikators.

2.Testēšanas sertifikātā iekļaujamie datu lauki:

(a)vārds: uzvārds(-i) un vārds(-i) tieši šādā secībā;

(b)dzimšanas datums;

(c)mērķa slimība vai ierosinātājs;

(d)testa veids;

(e)testa nosaukums (NAAT testam nav jānorāda obligāti);

(f)testa ražotājs (NAAT testam nav jānorāda obligāti);

(g)testa parauga ņemšanas datums un laiks;

(h)testa rezultāta ieguves datums un laiks (ātrajam antigēna testam nav jānorāda obligāti);

(i)testa rezultāts;

(j)testēšanas centrs vai komplekss;

(k)testēšanas dalībvalsts;

(l)sertifikāta izdevējs;

(m)unikāls sertifikāta identifikators.

3.Pārslimošanas sertifikātā iekļaujamie datu lauki:

(a)vārds: uzvārds(-i) un vārds(-i) tieši šādā secībā;

(b)dzimšanas datums;

(c)slimība vai ierosinātājs, no kura persona ir atguvusies;

(d)pirmā pozitīvā testa rezultāta datums;

(e)testēšanas dalībvalsts;

(f)sertifikāta izdevējs;

(g)laiks, no kura sertifikāts ir derīgs;

(h)laiks, līdz kuram sertifikāts ir derīgs (ne ilgāks kā 180 dienas pēc pirmā pozitīvā testa rezultāta datuma);

(i)unikāls sertifikāta identifikators.

Top