EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 2.2.2021

COM(2021) 37 final

2021/0020(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par statistiku par lauksaimniecības ielaidi un izlaidi un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1165/2008, (EK) Nr. 543/2009, (EK) Nr. 1185/2009 un Padomes Direktīvu 96/16/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

·lauku saimniecību līmeņa datu nosūtīšanu ar mikrodatiem, pamatojoties uz modulāru pieeju ar galvenajiem mainīgajiem lielumiem, moduļiem un satelītkontiem,

·ekonomikas pārskatiem lauksaimniecībā un

·agregēto lauksaimniecības ielaides/izlaides statistiku ar tabulāriem datiem.

•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

·sagatavot kvalitatīvu statistiku, kas efektīvi un lietderīgi atbilst lietotāju vajadzībām; un

·uzlabot Eiropas lauksaimniecības statistikas saskaņošanu un saskaņotību.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

·Eiropas zaļais kurss ar pamatā esošo stratēģiju “no lauka līdz galdam” un biodaudzveidības stratēģijām;

·ekonomika cilvēku labā.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

•Proporcionalitāte

Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šādu iemeslu dēļ.

Tas nodrošinās Eiropas lauksaimniecības statistikas, kas savākta un apkopota, visās dalībvalstīs piemērojot vienādus principus, kvalitāti un salīdzināmību. Līdzīgi tas nodrošinās arī to, lai Eiropas lauksaimniecības statistika arī turpmāk būtu atbilstīga un pielāgota lietotāju vajadzībām. Regula nodrošinās lielāku izmaksu lietderību statistikas sagatavošanā, vienlaikus ņemot vērā dalībvalstu sistēmu konkrētās iezīmes.

Saskaņā ar proporcionalitātes principu ierosinātā regula atbilst tās mērķu sasniegšanai vajadzīgajam minimumam un nepārsniedz to, kas vajadzīgs šim nolūkam.

•Juridiskā instrumenta izvēle

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaude

·ar pašreizējiem lauksaimniecības statistikas tiesību aktiem netiek pienācīgi apmierinātas jaunas un augošas vajadzības pēc datiem, jo to sniegšana nav iekļauta minētajos tiesību aktos. Turklāt tiesību akti nav pietiekami elastīgi un integrēti, lai savlaicīgi reaģētu uz jaunām vajadzībām;

·EASS nav pietiekami elastīga un pietiekami ātri nereaģē uz jaunām vajadzībām — daļēji statistikas darbības dēļ, daļēji noteikumu izstrādes veida dēļ, kā arī budžeta un cilvēkresursu trūkuma dēļ;

·datu vākšanas nav pietiekami saskaņotas un konsekventas apmierinošā līmenī, jo rodas jaunas vajadzības pēc datiem, daudzu gadu laikā atsevišķi izstrādāti tiesību akti un dažādās lauksaimniecības statistikas jomās dažkārt izmantotas atšķirīgas definīcijas un jēdzieni;

·statistiku varētu sagatavot efektīvāk, ja tiesību akti tiktu pielāgoti tā, lai varētu izmantot dažādus informācijas avotus, un ja dalībvalstis pielāgotos modernajām tehnoloģijām.

Izvērtēšanai tika veikta sabiedriskā apspriešana, un rezultāti ir sīki izklāstīti atsevišķā ziņojumā 9 .

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

•Ietekmes novērtējums

(1)pamatscenārijs — ES nerīkojas saistībā ar lauksaimniecības strukturālajiem datiem — šā risinājuma rezultātā datu vākšana nonāktu dalībvalstu kompetencē, kas izraisītu daudzas dažādas pieejas un kvalitātes pakāpes;

(2)Regulas (EK) Nr. 1166/2008 pagarināšana — ar šo risinājumu tiktu turpināts status quo;

(3)vienots tiesiskais regulējums visai lauksaimniecības statistikai — saskaņā ar šo risinājumu visu lauksaimniecības statistikas datu vākšana tiktu integrēta vienā jaunā pamatregulā;

(4)lauksaimniecības statistikas divpakāpju integrācija — divos atšķirīgos posmos izveidojot divas jaunas pamatregulas, šis risinājums ļautu saglabāt 3. risinājuma sniegtās priekšrocības, vienlaikus palielinot elastīgumu un risinot laika trūkuma jautājumu.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

•Pamattiesības

4.IETEKME UZ BUDŽETU

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

•Sagatavotās statistikas atbilstības uzraudzība

•    Konkrēto priekšlikuma noteikumu sīks skaidrojums

2021/0020 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par statistiku par lauksaimniecības ielaidi un izlaidi un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1165/2008, (EK) Nr. 543/2009, (EK) Nr. 1185/2009 un Padomes Direktīvu 96/16/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 338. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Statistikas zināšanu bāze ir nepieciešama, lai izstrādātu, īstenotu, uzraudzītu, izvērtētu un pārskatītu ar lauksaimniecību saistīto Savienības politiku, jo īpaši kopējo lauksaimniecības politiku (“KLP”), tostarp lauku attīstības pasākumus, kā arī Savienības politiku, kas cita starpā saistīta ar vidi, klimata pārmaiņām, zemes izmantošanu, reģioniem, sabiedrības veselību un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķiem.

(2)Statistikas datu vākšanai, jo īpaši attiecībā uz lauksaimniecības ielaidi un izlaidi, citu mērķu starpā vajadzētu būt vērstai uz to, lai lēmumu pieņemšanas procesu nodrošinātu ar atjauninātiem datiem nolūkā atbalstīt Eiropas zaļo kursu ar saistīto stratēģiju “no lauka līdz galdam” un biodaudzveidības stratēģijām un turpmākās KLP reformas.

(3)Augstas kvalitātes saskaņoti statistikas dati ir svarīgi, lai novērtētu lauksaimniecības ielaides un izlaides stāvokli un tendences Savienībā, tirgu darbību, pārtikas nodrošinājumu un Savienības un valstu politikas ilgtspēju, kā arī ietekmi uz vidi, ekonomiku un sociālo jomu. Minētie dati cita starpā ietver statistiku par lauksaimniecības dzīvniekiem un gaļu, olu ražošanu un izmantošanu, kā arī piena un piena produktu ražošanu un izmantošanu. Svarīga ir arī statistika par laukaugu platību, ražu un produkciju, dārzeņiem, dažādiem ilggadīgiem stādījumiem un zālājiem un preču bilancēm. Arvien vairāk ir vajadzīga statistika par augu aizsardzības līdzekļu un mēslošanas līdzekļu pārdošanu un izmantošanu.

(4)Lauksaimniecības statistikas starptautiska izvērtējuma rezultātā tika izstrādāta Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas globāla stratēģija lauksaimniecības un lauku statistikas uzlabošanai, ko Apvienoto Nāciju Organizācijas Statistikas komiteja apstiprināja 2010. gadā. Attiecīgā gadījumā Eiropas lauksaimniecības statistikā būtu jāievēro minētās globālās stratēģijas ieteikumi.

(5)Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 223/2009( 12 ) paredzēts Eiropas statistikas izstrādes, sagatavošanas un izplatīšanas regulējums, pamatojoties uz kopīgiem statistikas principiem. Regulā (EK) Nr. 223/2009 noteikti kvalitātes kritēriji un norādīts uz nepieciešamību mazināt apsekojumu respondentu slogu un palīdzēt sasniegt vispārīgo mērķi samazināt administratīvo slogu.

(6)Lauksaimniecības statistikas stratēģijā 2020. gadam un turpmākajam laikposmam( 13 ), ko 2015. gada novembrī atbalstīja Eiropas Statistikas sistēmas komiteja (“ESSK”), paredzēts pieņemt divas pamatregulas, kas ietver visus ES tiesību aktu par lauksaimniecības statistiku aspektus, izņemot ekonomikas pārskatus lauksaimniecībā. Šī regula ir viena no minētajām divām pamatregulām, un tai būtu jāpapildina jau pieņemtā Pamatregula (ES) 2018/1091( 14 ).

(7)Eiropas statistiku par lauksaimniecības ielaidi un izlaidi patlaban vāc, sagatavo un izplata, pamatojoties uz virkni tiesību aktu. Šī struktūra nenodrošina pienācīgu konsekvenci starp atsevišķajām statistikas jomām un neveicina integrētu pieeju lauksaimniecības statistikas izstrādei, sagatavošanai un izplatīšanai. Ar šo regulu būtu jāaizstāj minētie tiesību akti, lai informācija būtu saskaņota un salīdzināma un nodrošinātu Eiropas lauksaimniecības statistikas konsekvenci un koordināciju, atvieglotu attiecīgo statistikas procesu integrāciju un racionalizāciju un nodrošinātu holistiskāku pieeju. Tāpēc ir jāatceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1165/2008( 15 ), (EK) Nr. 543/2009( 16 ) un (EK) Nr. 1185/2009( 17 ) un Padomes Direktīva 96/16/EK( 18 ). Daudzi saistītie Eiropas Statistikas sistēmas (ESS) nolīgumi un neoficiālās vienošanās par datu nosūtīšanu būtu jāiekļauj šajā regulā, ja ir pierādījumi, ka dati atbilst lietotāju vajadzībām, ka saskaņotā metodika darbojas un ka dati ir pienācīgā kvalitātē.

(8)ESS ir vākusi statistiku, kas prasīta saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 617/2008( 19 ) un kas atbilst dažiem, bet ne visiem tās kvalitātes standartiem. Minētā statistika atbalsta Eiropas un valstu politiku ilgākā termiņā, un tā būtu jāintegrē kā Eiropas statistika, lai nodrošinātu datu pieejamību un kvalitāti. Lai izvairītos no tā, ka dalībvalstis datus ziņo dubulti, būtu jāatceļ statistikas prasības saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 617/2008.

(9)Lielu daļu Eiropas lauksaimniecības platības veido zālāji. Agrāk minēto platību produkcija netika uzskatīta par svarīgu, tāpēc šie dati netika iekļauti kultūraugu statistikā. Tā kā klimata pārmaiņu dēļ zālāju un atgremotāju ietekme uz vidi ir kļuvusi nozīmīgāka, ir vajadzīga statistika par zālāju audzēšanu un dzīvnieku ganībām.

(10)Lai saskaņotu informāciju par lauksaimniecības ielaidi un izlaidi ar informāciju par lauku saimniecību struktūru un panāktu tās salīdzināmību, un lai turpinātu īstenot Lauksaimniecības statistikas stratēģiju 2020. gadam un turpmākajam laikposmam, ar šo regulu būtu jāpapildina Regula (ES) 2018/1091.

(11)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 138/2004( 20 ) neattiecas uz lauksaimniecības produktu cenu statistiku, taču būtu jānodrošina tās pieejamība un saskaņotība ar ekonomikas pārskatiem lauksaimniecībā (“EAA”). Tā kā EAA ir nacionālo kontu satelītkonts, nav lietderīgi Regulā (EK) Nr. 138/2004 iekļaut lauksaimniecības produktu cenu statistiku. Tādēļ statistikai par lauksaimniecības ielaidi un izlaidi būtu jāaptver statistika par lauksaimniecības ielaides cenām, kas ir saskaņotas ar EAA. Absolūtajiem lauksaimniecības izlaides cenu datiem vajadzētu būt pieejamiem dalībvalstīs, lai varētu veikt EAA aprēķinus un sagatavot salīdzināmus cenu indeksus.

(12)Dati par pesticīdu laišanu tirgū un izmantošanu, kuri jāiesniedz saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/128/EK( 21 ) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009( 22 ) , būtu jāizmanto šīs regulas prasību nolūkos saskaņā ar attiecīgajiem minētās direktīvas un minētās regulas noteikumiem.

(13)Salīdzināma visu dalībvalstu statistika par lauksaimniecības ielaidi un izlaidi ir svarīga, lai noteiktu KPL attīstību. Tādēļ mainīgajiem lielumiem pēc iespējas būtu jāizmanto standarta klasifikācijas un kopīgas definīcijas.

(14)Statistikas apkopošanai vajadzīgie dati, ja iespējams, būtu jāvāc ar mazākām izmaksām un administratīvo slogu. Tādēļ ir jānosaka vajadzīgo datu avotu iespējamie īpašnieki un jānodrošina, ka datus var izmantot statistikai.

(15)Nosūtāmās datu kopas aptver vairākas statistikas jomas. Lai saglabātu elastīgu pieeju, kas ļauj pielāgot statistiku, mainoties datu prasībām, pamatregulā būtu jāprecizē tikai jomas, temati un detalizētie temati, īstenošanas aktos precizējot detalizētās datu kopas.

(16)Bioloģiskā ražošana kļūst par arvien svarīgāku ilgtspējīgas lauksaimnieciskās ražošanas sistēmu rādītāju. Tādēļ ir jānodrošina, ka pieejamā statistika par bioloģisko lauksaimniecību ir saskanīga ar citu lauksaimnieciskās ražošanas statistiku, integrējot minēto statistiku datu kopās. Minētajai bioloģiskās ražošanas statistikai vajadzētu būt saskaņotai arī ar administratīvo informāciju, kas sagatavota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/848( 23 ), un tajā to vajadzētu izmantot.

(17)Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/2003( 24 ) teritoriālās vienības būtu jānosaka saskaņā ar Statistiski teritoriālo vienību nomenklatūras (“NUTS”) klasifikāciju.

(18)Vajadzētu būt iespējai vākt datus par ad hoc tematiem, kas saistīti ar lauksaimniecības ielaidi un izlaidi konkrētā laikā, lai regulāri savāktos datus papildinātu ar papildu datiem par tematiem, kuriem nepieciešama sīkāka informācija, jaunām parādībām vai inovācijām.

(19)Lai samazinātu administratīvo slogu dalībvalstīm, būtu jāatļauj atbrīvojumi no konkrētām regulārām datu nosūtīšanām, ja dalībvalstu ieguldījums ES kopsummā attiecībā uz šiem datiem ir mazs.

(20)Lai uzlabotu ESS statistikas sagatavošanas procesu efektivitāti un samazinātu respondentu administratīvo slogu, valsts statistikas iestādēm (VSI) un citām valsts iestādēm vajadzētu būt tiesībām ātri un bez maksas piekļūt visiem administratīvajiem datiem, kas iegūti publiskiem mērķiem, un tos izmantot neatkarīgi no tā, vai tos glabā publiskas vai privātas struktūras. VSI un citām valsts iestādēm vajadzētu arī spēt integrēt minētos administratīvos datus statistikā, ciktāl tas nepieciešams, lai izstrādātu, sagatavotu un izplatītu Eiropas lauksaimniecības statistiku, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 223/2009 17.a pantu.

(21)Dalībvalstīm vai atbildīgajām valsts iestādēm būtu jācenšas pēc iespējas modernizēt datu vākšanas veidus. Būtu jāveicina digitālu risinājumu izmantošana.

(22)Lai nodrošinātu elastīgumu un samazinātu administratīvo slogu respondentiem, VSI un citām valsts iestādēm, būtu jāļauj dalībvalstīm izmantot statistikas apsekojumus, administratīvos ierakstus un jebkādus citus avotus, metodes vai inovatīvas pieejas, tostarp zinātniski pamatotas un labi dokumentētas metodes, piemēram, imputāciju, novērtēšanu un modelēšanu. Vienmēr būtu jānodrošina uz šiem avotiem balstītās statistikas kvalitāte un jo īpaši precizitāte, savlaicīgums un salīdzināmība.

(23)Regulā (EK) Nr. 223/2009 ir paredzēti noteikumi par datu nosūtīšanu no dalībvalstīm Komisijai (Eurostat) un par to izmantošanu, tostarp par konfidenciālu datu nosūtīšanu un aizsardzību. Ar pasākumiem, ko veic saskaņā ar šo regulu, jānodrošina, ka konfidenciālie dati tiek nosūtīti un izmantoti tikai statistiskiem mērķiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 223/2009 21. un 22. pantu.

(24)Regula (EK) Nr. 223/2009 nodrošina atsauces sistēmu Eiropas statistikai un paredz, ka dalībvalstīm ir jāievēro šajā regulā noteiktie statistikas principi un kvalitātes kritēriji. Kvalitātes ziņojumi ir svarīgi, lai novērtētu, uzlabotu un ziņotu par Eiropas statistikas kvalitāti. ESSK ir apstiprinājusi vienoto integrēto metadatu struktūru kā ESS standartu ziņošanai par kvalitāti, tādējādi ar vienotiem standartiem un saskaņotām metodēm palīdzot izpildīt statistikas kvalitātes prasības, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 223/2009 12. panta 3. punktā. Minētajam ESS standartam jāpalīdz saskaņot ziņošanu par kvalitāti atbilstīgi šai regulai.

(25)Saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu ir veikts ietekmes novērtējums, lai panāktu, ka ar šo regulu izveidotā statistikas programma ļauj efektīvi sasniegt tās mērķus, un lai ņemtu vērā budžeta ierobežojumus.

(26)Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi — proti, sistemātiski sagatavot Eiropas statistiku par lauksaimniecības ielaidi un izlaidi Savienībā — nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo nepieciešama koordinēta pieeja, bet konsekvences un salīdzināmības dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā paredzēto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(27)Lai ņemtu vērā jaunas vajadzības pēc datiem, kas galvenokārt izriet no jaunākajām tendencēm lauksaimniecībā, pārskatītiem tiesību aktiem un mainīgām politikas prioritātēm, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, lai grozītu šajā regulā uzskaitītos detalizētos tematus un lai noteiktu sniedzamos tematus un detalizētos tematus un citus praktiskus pasākumus ad hoc datu vākšanai, kā noteikts šajā regulā. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu( 25 ). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(28)Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai, lai precizētu datu kopas, kas saistītas ar pielikumā uzskaitītajiem tematiem un detalizētajiem tematiem, un sniedzamo datu tehniskos elementus, lai noteiktu mainīgo lielumu sarakstus un aprakstus un citus praktiskus pasākumus ad hoc datu vākšanai un lai noteiktu praktiskos pasākumus kvalitātes ziņojumiem un to saturu. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011( 26 ).

(29)Ja šīs regulas īstenošanai būtu nepieciešama būtisku pielāgojumu veikšana dalībvalsts statistikas sistēmai, Komisijai vajadzētu būt iespējai pienācīgi pamatotos gadījumos un uz ierobežotu laiku piešķirt attiecīgajām dalībvalstīm atkāpes. Šādi būtiski pielāgojumi var būt vajadzīgi, ja ir jāpielāgo datu vākšanas sistēmas, lai iekļautu jaunās datu prasības, tostarp piekļuve administratīvajiem avotiem.

(30)Savienības finanšu intereses būtu jāaizsargā, visā izdevumu ciklā piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu novēršanu, konstatēšanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un — vajadzības gadījumā — administratīvus un finansiālus sodus.

(31)Šī regula būtu jāpiemēro, neskarot Direktīvu 2003/4/EK( 27 ) un Regulu (EK) Nr. 1367/2006( 28 ).

(32)Būtu jāpastiprina iestāžu sadarbība un koordinācija ESS ietvaros, lai nodrošinātu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 338. panta 2. punktā noteiktajiem principiem sagatavotās Eiropas lauksaimniecības statistikas saskaņotību un salīdzināmību. Datus vāc arī citas Savienības struktūras, kas nav minētas šajā regulā, un citas organizācijas. Tāpēc būtu jāpastiprina sadarbība starp minētajām organizācijām un ESS darbā iesaistītajām pusēm, lai izmantotu sinerģijas sniegtās priekšrocības.

(33)Ir notikusi apspriešanās ar ESS komiteju,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.    

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu izveido regulējumu agregētajai Eiropas statistikai saistībā ar lauksaimniecisko darbību ielaidi un izlaidi, kā arī šādas izlaides starpizlietojumu lauksaimniecībā un tās vākšanu un rūpniecisko pārstrādi.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro Regulas (ES) 2018/1091 2. panta a), b), d) un e) punktā noteikto “lauksaimnieciskās darbības”, “izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes”, “lauksaimniecības dzīvnieku vienības”, “lauku saimniecības” un “kopienas zemes lauksaimniecības vienības” definīciju.

Papildus piemēro šādas definīcijas:

1)    “piensaimniecības uzņēmums” ir uzņēmums vai lauku saimniecība, kas pērk pilnpienu vai dažos gadījumos piena produktus, lai tos pārveidotu par piena produktiem; un uzņēmumi, kas savāc pienu vai krējumu ar mērķi visu vai daļu no tā bez pārstrādes nodot citiem piensaimniecības uzņēmumiem;

2)    “kautuve” ir oficiāli reģistrēts un apstiprināts uzņēmums, kuram ir atļauts kaut un apstrādāt dzīvniekus, kuru gaļa paredzēta lietošanai pārtikā;

3)    “inkubatorijs” ir uzņēmums olu inkubēšanai, perēšanai un cāļu ieguvei;

4)    “ziņojošā vienība” ir vienība, kas sniedz statistikas datus;

5)    “novērojamā vienība” ir identificējama struktūra, par kuru iespējams iegūt datus;

6)    “joma” ir viena vai vairākas datu kopas, kas attiecas uz konkrētiem tematiem;

7)    “temats” ir par novērojamām vienībām apkopojamās informācijas saturs; katrs temats aptver vienu vai vairākus detalizētus tematus;

8)    “detalizēts temats” ir par novērojamām vienībām apkopojamās informācijas detalizētais saturs, kas attiecas uz kādu tematu; katrs detalizētais temats aptver vienu vai vairākus mainīgos lielumus;

9)    “datu kopa” ir viens vai vairāki agregēti mainīgie lielumi, kas sakārtoti kā tabula;

10)    “mainīgais lielums” ir novērojamās vienības raksturlielums, kas var uzrādīt vairāk nekā vienu vērtību no vērtību kopas;

11)    “iepriekš pārbaudīti dati” ir dati, ko dalībvalstis ir pārbaudījušas, pamatojoties uz saskaņotiem kopīgiem validācijas noteikumiem, ja tādi ir pieejami;

12)    “ad hoc dati” ir dati, kas lietotājus konkrētā brīdī īpaši interesē, bet kas nav iekļauti tradicionālajās datu kopās;

13)    “administratīvie dati” ir dati, kurus ir radījis ar statistiku nesaistīts avots, parasti — publisko vai privāto tiesību subjekts, un kuru galvenais mērķis nav statistikas sniegšana;

14)    “metadati” ir informācija, kas ir vajadzīga, lai varētu izmantot un interpretēt statistiku, un kas strukturēti apraksta datus;

15)    “profesionālais lietotājs” ir jebkura persona, kas profesionālajā darbībā lieto augu aizsardzības līdzekļus, tostarp operatori, tehniķi, darba devēji un pašnodarbinātas personas, kas strādā lauksaimniecībā.

3. pants

Statistikas kopa un novērojamās vienības

1.    Aprakstāmo statistikas kopu veido tādas statistikas vienības kā lauku saimniecības, kopienas zemes lauksaimniecības vienības, uzņēmumi, kas lauksaimniecībai piegādā preces un sniedz pakalpojumus vai pērk vai savāc produktus no lauksaimnieciskām darbībām, un uzņēmumi, kas pārstrādā šos lauksaimniecības produktus, jo īpaši inkubatoriji, piensaimniecības uzņēmumi un kautuves.

2.    Statistikas ietvarā atspoguļojamās novērojamās vienības ir 1. punktā minētās statistikas vienības un atkarībā no ziņojamās statistikas šādas vienības:

a)    zeme, ko izmanto lauksaimnieciskai darbībai;

b)    dzīvnieki, ko izmanto lauksaimnieciskai darbībai;

c)    nelauksaimniecības uzņēmumu veikts tādu produktu imports un eksports, kas iegūti no lauksaimnieciskām darbībām;

d)    ražošanas faktoru, preču un pakalpojumu darījumi un plūsmas uz lauksaimniecisko darbību un no tās.

3.    Ziņojošās vienības ir 1. punktā minētās statistikas vienības un citi uzņēmumi un iestādes, kas apstrādā informāciju par 5. un 6. pantā minētajām datu prasībām.

4. pants

Aptvēruma prasības

1. Statistika ir reprezentatīva attiecībā uz statistikas kopu, ko tā apraksta.

2. Attiecībā uz lopkopības produkcijas statistikas jomu, kas minēta 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā, dati aptver 95 % no katras dalībvalsts lauksaimniecības dzīvnieku vienībām un saistītajām darbībām vai izlaides.

3. Attiecībā uz augkopības produkcijas statistikas jomu, kas minēta 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā, un barības vielu tematu, kas minēts 5. panta 1. punkta d) apakšpunkta i) punktā, dati aptver 95 % no katras dalībvalsts kopējās izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes (izņemot piemājas dārziņus) un saistītajiem produkcijas apjomiem.

4. Attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu tematu, kas minēts 5. panta 1. punkta d) apakšpunkta iii) punktā, dati attiecas uz tirgū laistajiem augu aizsardzības līdzekļiem, kā definēts Regulas (EK) Nr. 1107/2009 3. panta 9. punktā.

5. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, sīkāk precizējot 2., 3. un 4. punktā minētās aptvēruma prasības. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

5. pants

Regulāri sniedzamo datu prasības

1.    Minētā statistika, kas attiecas uz lauksaimniecisko darbību ielaidi un izlaidi, aptver šādas jomas un tematus:

a)    lopkopības produkcijas statistika

i)    lauksaimniecības dzīvnieki un gaļa

ii)    olas un cāļi

iii)    piens un piena produkti

b)    augkopības produkcijas statistika

i)    augkopības produkcija

ii)    kultūraugu bilances

iii)    zālāji un ganības

c)    lauksaimniecības produktu cenu statistika

i)    lauksaimniecības produktu cenu indeksi

ii)    absolūtās ielaides cenas

iii)    lauksaimniecības zemes cenas un nomas maksas

d)    statistika par barības vielām un augu aizsardzības līdzekļiem

i)    barības vielas lauksaimniecības mēslošanas līdzekļos

ii)    barības vielu bilances

iii)    augu aizsardzības līdzekļi

2.    Detalizētie temati ir izklāstīti pielikumā.

3.    Datus Komisijai nosūta agregētu datu kopu veidā.

4.    Datu kopās integrē datus par bioloģisko ražošanu un produktiem, kas atbilst Regulai (ES) 2018/848.

5.    Reģionālos datus sniedz NUTS 2. līmenī, kā definēts Regulā (EK) Nr. 1059/2003.

6.    Ja mainīgā lieluma izplatība dalībvalstīs ir neliela vai tas nav izplatīts nemaz, minētā mainīgā lieluma vērtības var izslēgt no nosūtītajām datu kopām, ja attiecīgā dalībvalsts Komisijai (Eurostat) ir pienācīgi pamatojusi tā izslēgšanu.

7.    Dalībvalstis vāc attiecīgo cenu informāciju par lauksaimniecības ielaidi un izlaidi, tostarp par preču un pakalpojumu raksturlielumiem un svariem, salīdzināmu cenu indeksu apkopošanai un mainīgajiem lielumiem, kas vajadzīgi ekonomikas pārskatiem lauksaimniecībā, uz kuriem attiecas Regula (EK) Nr. 138/2004.

8.    Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 14. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza pielikumā paredzētos detalizētos tematus.

9.    Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, lai definētu Komisijai (Eurostat) nosūtāmās datu kopas. Minētajos īstenošanas aktos attiecīgā gadījumā precizē šādus sniedzamo datu tehniskos elementus:

(a)mainīgo lielumu sarakstu;

(b)mainīgo lielumu aprakstus;

(c)mainīgos lielumus par bioloģisko ražošanu un produktiem;

(d)mainīgos lielumus reģionālā līmenī;

(e)novērojamās un ziņojošās vienības;

(f)precizitātes prasības;

(g)metodoloģiskos noteikumus;

(h)datu nosūtīšanas termiņus.

Minētos īstenošanas aktus ne vēlāk kā 9 mēnešus pirms pārskata gada sākuma pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

10.    Dalībvalstis nosūta iepriekš pārbaudītus datus un saistītos metadatus, izmantojot tehnisko formātu, ko katrai datu kopai precizējusi Komisija (Eurostat). Lai nosūtītu datus Komisijai (Eurostat), izmanto vienotā kontaktpunkta pakalpojumus.

6. pants

Ad hoc datu prasības

1.    Komisija saskaņā ar 14. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar ko papildina šo regulu, precizējot ad hoc sniedzamo informāciju, ja papildu informācijas vākšana tiek uzskatīta par nepieciešamu. Minētajos deleģētajos aktos precizē:

(a)tematus un detalizētos tematus, kas jānodrošina ad hoc datu vākšanā, un iemeslus, kāpēc šāda papildu statistika ir vajadzīga;

(b)pārskata periodus.

2.    Komisija ir pilnvarota pieņemt 1. punktā minētos deleģētos aktus, sākot ar [ierakstīt divus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā] pārskata gadu un ievērojot vismaz divu gadu intervālu starp katru ad hoc datu vākšanu.

3.    Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, lai sniegtu:

(a)tādu mainīgo lielumu sarakstu, kuri nosūtāmi Komisijai (Eurostat);

(b)mainīgo lielumu aprakstus;

(c)precizitātes prasības;

(d)datu nosūtīšanas termiņus.

Minētos īstenošanas aktus ne vēlāk kā 12 mēnešus pirms pārskata gada sākuma pieņem saskaņā ar 15. pantā minēto pārbaudes procedūru.

7. pants

Datu kopu nosūtīšanas biežums

1.    Datu kopu nosūtīšanas biežums ir noteikts pielikumā. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, lai sīkāk precizētu katras nosūtīšanas biežumu.

2.    Dalībvalsti var atbrīvot no konkrētām regulārām datu nosūtīšanām, ja dalībvalsts ietekme uz mainīgā lieluma ES kopsummu ir ierobežota. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka mainīgo lielumu robežvērtības saskaņā ar konkrētu metodoloģiju tā, lai minēto robežvērtību piemērošana nesamazinātu informāciju par paredzamo mainīgā lieluma ES kopsummu pārskata gadā par vairāk nekā 5 %. Robežvērtības pēc Komisijas (Eurostat) ierosinājuma pārskata tā, lai tās atbilstu ES kopsummu tendencēm.

3.    Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, lai sīkāk precizētu šādus datus:

(a)robežvērtību, kuru nesasniedzot tiek uzskatīts, ka mainīgā lieluma sagatavošanai ir ierobežota ietekme uz paredzamo ES kopējo agregātu;

(b)datu avotu un metodoloģiju, kas jāizmanto robežvērtības noteikšanai;

(c)mainīgos lielumus, uz kuriem attiecas šis atbrīvojums.

Šā panta 1., 2. un 3. punktā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

8. pants

Datu avoti un metodes

1.    Lai iegūtu šajā regulā minēto statistiku saistībā ar lauksaimniecisko darbību ielaidi un izlaidi, dalībvalstis izmanto vienu vai vairākus no turpmāk minētajiem avotiem vai metodēm ar noteikumu, ka informācija ļauj sagatavot statistiku, kas atbilst 10. pantā noteiktajām kvalitātes prasībām:

(a)statistikas apsekojumi vai citas statistikas datu vākšanas metodes;

(b)administratīvie datu avoti, kas precizēti 2. punktā;

(c)citi avoti, metodes vai inovatīvas pieejas.

2.    Dalībvalstis var izmantot jebkādu informāciju no integrētās administrēšanas un kontroles sistēmas (“IACS”), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013( 29 ), liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmas, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1760/2000( 30 ), un aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēmas, kas izveidota ar Padomes Regulu (EK) Nr. 21/2004( 31 ), vīna dārzu reģistra, kas īstenots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013( 32 ) 145. pantu, un bioloģiskās lauksaimniecības reģistriem, kas izveidoti saskaņā ar Regulu (ES) 2018/848.

3.    Statistiku par augu aizsardzības līdzekļiem, kā minēts 5. panta 1. punkta d) apakšpunkta iii) punktā, sniedz, izmantojot informāciju, ka glabāta un darīta pieejama saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 67. pantu.

4. Šajā nolūkā dalībvalstis no augu aizsardzības līdzekļu profesionālajiem lietotājiem elektroniskā formātā pieprasa informāciju, kas ietver vismaz augu aizsardzības līdzekļa nosaukumu, apstrādes devu, ar augu aizsardzības līdzekli apstrādāto galveno teritoriju un apstrādātos kultūraugus saskaņā ar šo regulu.

5.    Dalībvalstis, kuras nolemj izmantot avotus, metodes vai inovatīvas pieejas, kas minētas 1. punkta c) apakšpunktā, gadā pirms pārskata gada, kurā tiks ieviests avots, metode vai inovatīva pieeja, informē Komisiju (Eurostat) un sniedz sīkas ziņas par iegūto datu kvalitāti.

6.    Valsts iestādēm, kas ir atbildīgas par šīs regulas prasību izpildi, ir tiesības nekavējoties un bez maksas piekļūt datiem un izmantot datus, tostarp individuālos datus par uzņēmumiem un lauku saimniecībām, kas ietverti administratīvajā dokumentācijā, kura saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 223/2009 17.a pantu apkopota to attiecīgajā valsts teritorijā. Valsts iestādes un administratīvo ierakstu īpašnieki izveido nepieciešamos sadarbības mehānismus šādai piekļuvei. Minēto piekļuvi piešķir arī gadījumos, kad kompetentā iestāde tās vārdā veicamos uzdevumus ir deleģējusi privātām vai daļēji publiskām struktūrām.

9. pants

Pārskata periods

Savāktā informācija attiecas uz vienu pārskata periodu, kas ir kopīgs visām dalībvalstīm, atsaucoties uz situāciju noteiktā laikposmā.

Pārskata periods katram detalizētajam tematam ir precizēts pielikumā. Pirmie pārskata periodi sākas kalendārajā gadā [ierakstīt gadu, kas sākas 1. janvārī pēc 18 mēnešiem pēc pieņemšanas].

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, lai sīkāk precizētu pārskata periodus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

10. pants

Kvalitāte un ziņošana par kvalitāti

1.    Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu nosūtīto datu un metadatu kvalitāti.

2.    Dalībvalstis nodrošina, ka dati, kas iegūti, izmantojot 8. pantā noteiktos avotus un metodes, sniedz precīzus novērtējumus par 3. pantā definēto statistikas kopu valsts līmenī un, ja vajadzīgs, reģionālā līmenī.

3.    Šajā regulā piemēro Regulas (EK) Nr. 223/2009 12. panta 1. punktā noteiktos kvalitātes kritērijus.

4.    Komisija (Eurostat) pārredzami un pārbaudāmi novērtē nosūtīto datu un metadatu kvalitāti.

5.    Šajā nolūkā dalībvalstis pirmo reizi līdz [ierakstīt gadu, kas sākas 1. janvārī pēc 30 mēnešiem pēc pieņemšanas] gada 31. decembrim un pēc tam reizi 3 gados nosūta Komisijai (Eurostat) kvalitātes ziņojumu, kurā aprakstīti statistikas procesi, tostarp jo īpaši:

(a)metadatus, kas apraksta izmantoto metodiku un to, kā tika īstenotas tehniskās specifikācijas salīdzinājumā ar šajā regulā izklāstītajām specifikācijām;

(b)informāciju par atbilstību aptvēruma prasībām, kas aprakstītas 4. pantā, tostarp to izstrādi un atjaunināšanu.

6.    Atsevišķus metodoloģiskos ziņojumus par detalizēto tematu “Svari un pārbāzētie indeksi” nosūta vienlaikus ar datiem.

7.    Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros paredz praktiskus pasākumus attiecībā uz kvalitātes ziņojumiem un to saturu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

8.    Dalībvalstis vajadzības gadījumā sniedz Komisijai (Eurostat) visu attiecīgo informāciju vai ziņas par izmaiņām attiecībā uz šīs regulas īstenošanu, kas varētu būtiski ietekmēt nosūtīto datu kvalitāti.

9.    Pēc Komisijas (Eurostat) pieprasījuma dalībvalstis sniedz papildu skaidrojumus, kas nepieciešami, lai novērtētu statistikas informācijas kvalitāti.

11. pants

Savienības ieguldījums

1.    Šīs regulas īstenošanai Savienība Regulas (EK) Nr. 223/2009 5. panta 2. punktā minētajām valsts statistikas iestādēm un citām valsts iestādēm var piešķirt dotācijas, lai segtu ad hoc datu vākšanas īstenošanas izmaksas.

2.    Savienības finansiālais ieguldījums nepārsniedz 90 % no attiecināmajām izmaksām.

12. pants

Savienības finanšu interešu aizsardzība

1.    Komisija veic piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, īstenojot saskaņā ar šo regulu finansētas darbības, Savienības finanšu intereses tiek aizsargātas ar krāpšanas, korupcijas un jebkādu citu nelikumīgu darbību novēršanas pasākumiem, efektīvām pārbaudēm un, ja ir atklāti pārkāpumi, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas un attiecīgā gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un atturošus administratīvus un finansiālus sodus.

2.    Komisijai vai tās pārstāvjiem un Revīzijas palātai ir tiesības, pārbaudot dokumentus un veicot pārbaudes uz vietas, revidēt visus dotāciju saņēmējus, darbuzņēmējus un apakšuzņēmējus, kuri ir saņēmuši Savienības līdzekļus saskaņā ar programmu.

3.    Saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas izklāstītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013( 33 ) un Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96( 34 ), Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai saistībā ar dotāciju nolīgumu vai dotāciju lēmumu, vai līgumu, kas finansēts saskaņā ar programmu, ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses.

4.    Neskarot 1., 2. un 3. punktu, sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un ar starptautiskām organizācijām, līgumos, dotāciju nolīgumos un dotāciju lēmumos, kas izriet no šīs regulas īstenošanas, ietver noteikumus, ar kuriem nepārprotami nosaka Komisijas, Revīzijas palātas un OLAF pilnvaras saskaņā ar to attiecīgajām kompetences jomām veikt šādas revīzijas un izmeklēšanu.

13. pants

Atkāpes

1.    Ja šīs regulas vai īstenošanas pasākumu un deleģēto aktu, kas pieņemti saskaņā ar tiem, piemērošanas nolūkos kādas dalībvalsts statistikas sistēmā ir jāveic būtiski pielāgojumi, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem piešķir piemērošanas atkāpes dalībvalstīm uz laiku, kas nepārsniedz divus gadus.

Attiecīgā dalībvalsts trijos mēnešos pēc attiecīgā akta spēkā stāšanās dienas iesniedz Komisijai pienācīgi pamatotu pieprasījumu šādas atkāpes piešķiršanai.

Šādu atkāpju ietekme uz dalībvalstu datu salīdzināmību vai uz savlaicīgiem un reprezentatīviem Eiropas agregātiem būtu jāsaglabā minimālā līmenī. Piešķirot atkāpi, tiek ņemts vērā respondentiem radītais slogs.

2.    Šā panta 1. punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

14. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.    Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.    Pilnvaras pieņemt 5. panta 8. punktā, 6. panta 1. un 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laikposmu no [Publikāciju birojs: lūdzu ierakstīt precīzu regulas spēkā stāšanās dienu].

3.    Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 5. panta 8. punktā un 6. panta 1. un 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.    Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.    Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.    Saskaņā ar 5. panta 8. punktu un 6. panta 1. un 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

15. pants

Komiteju procedūra

1.    Komisijai palīdz Eiropas Statistikas sistēmas komiteja, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 223/2009. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.    Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

16. pants

Grozījums Regulā (EK) Nr. 617/2008

Regulu (EK) Nr. 617/2008 groza šādi:

1)    regulas 8. panta 3., 4 un 5. punktu svītro;

2)    regulas 11. pantu svītro;

3)    regulas III un IV pielikumu svītro.

Šo grozījumu piemēro no [gada, kas seko 18 mēnešiem pēc pieņemšanas] 1. janvāra.

17. pants

Atcelšana

1.    Regulas (EK) Nr. 1165/2008, (EK) Nr. 543/2009, (EK) Nr. 1185/2009 un Direktīvu 96/16/EK atceļ no [pirmā kalendārā gada, kas sākas vismaz 18 mēnešus pēc pieņemšanas] 1. janvāra.

2.    Atsauces uz atceltajiem tiesību aktiem uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

18. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no [gada, kas seko 18 mēnešiem pēc pieņemšanas] 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā rīcībpolitikas joma

1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:

1.4.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.Ilgums un finansiālā ietekme

1.6.Paredzētie pārvaldības veidi

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Aplēstā ietekme uz izdevumiem 

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz izdevumiem

3.2.2.Aplēstā ietekme uz darbības apropriācijām

3.2.3.Aplēstā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5.Trešo personu iemaksas

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS 

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums 

1.2.Attiecīgā rīcībpolitikas joma (programmu kopums)

1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz: 

◻ jaunu darbību 

◻ jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību 35  

◻ esošas darbības pagarināšanu 

X vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību 

1.4.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums 

1.4.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

1.4.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.4.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.4.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.Ilgums un finansiālā ietekme 

◻ Ierobežots ilgums

◻ Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

◻    Finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām – no GGGG. līdz GGGG. gadam, uz maksājumu apropriācijām – no GGGG. līdz GGGG. gadam.

X Beztermiņa

Īstenošana ar uzsākšanas periodu no 2022. līdz 2024. gadam, pēc kura turpinās normāla darbība

1.6.Paredzētie pārvaldības veidi 36  

X Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

X ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

◻    ko veic izpildaģentūras.

◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

◻ Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

◻ trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām;

◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;

◻ Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām;

◻ publisko tiesību subjektiem;

◻ privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, tādā mērā, kādā tiem ir pienācīgas finanšu garantijas;

◻ dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuri sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

◻ personām, kurām, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu, uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.

Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI 

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi 

Norādīt biežumu un nosacījumus.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma 

Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.1.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.2.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī) 

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi 

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus, piemēram, krāpšanas apkarošanas stratēģijā iekļautos pasākumus.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 

3.1.Attiecīgā daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija un jaunas ierosinātās budžeta izdevumu pozīcijas 

Priekšlikuma finansiālā ietekme regulas pieņemšanas laikā nav zināma. Savienības ieguldījums nav piemērojams regulārai statistikas datu vākšanai, bet tikai ad hoc datu vākšanām, kas precizētas 6. pantā. Pirmo ad hoc datu vākšanu varētu veikt ne agrāk kā 2 gadus pēc pirmā pārskata gada, ja ir konstatēta labi pamatota neplānota datu vajadzība. Tāpēc šajā posmā nav iespējams noteikt finansiālo ietekmi.

3.2.Aplēstā ietekme uz izdevumiem 

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz izdevumiem 

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Šī iedaļa būtu jāaizpilda, izmantojot administratīva rakstura budžeta datu izklājlapu, kas vispirms jānoformē tiesību akta finanšu pārskata pielikumā , kurš starpdienestu konsultāciju vajadzībām tiek augšupielādēts sistēmā DECIDE.

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.2.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām

◻    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

x    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.2.1.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības

◻    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi

x    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

Nepieciešamie cilvēkresursi tiks nodrošināti, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts:

3.2.3.Trešo personu iemaksas 

Priekšlikums/iniciatīva:

x    neparedz trešo personu līdzfinansējumu

◻    paredz trešo personu sniegtu līdzfinansējumu atbilstoši šādai aplēsei:

Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem 

x    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

◻    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

–◻    pašu resursus

–◻    citus ieņēmumus

Atzīmējiet, ja ieņēmumi ir piešķirti izdevumu pozīcijām ◻    

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgās budžeta izdevumu pozīcijas.

Citas piezīmes (piemēram, metode/formula, ko izmanto, lai aprēķinātu ietekmi uz ieņēmumiem, vai jebkura cita informācija). 

(1)    SWD(2017)96 — Komisijas dienestu darba dokuments — izvērtējums, kas pievienots dokumentam “Lauksaimniecības statistikas stratēģija 2020. gadam un turpmākajam laikposmam” un turpmākie iespējamie likumdošanas scenāriji (pieejams tikai angļu valodā).

(2)     https://ec.europa.eu/eurostat/web/agriculture/methodology/strategy-beyond-2020 (pieejams tikai angļu valodā).

(3)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1091 (2018. gada 18. jūlijs) par lauku saimniecību integrētu statistiku un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1166/2008 un (ES) Nr. 1337/2011 (OV L 200, 7.8.2018., 1 lpp.).

(4)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 138/2004 (2003. gada 5. decembris) par ekonomikas pārskatiem Kopienas lauksaimniecībā (OV L 33, 5.2.2004., 1. lpp.).

(5)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 99/2013 (2013. gada 15. janvāris) par Eiropas statistikas programmu 2013.–2017. gadam (OV L 39, 9.2.2013., 12. lpp.).

(6)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1951 (2017. gada 25. oktobris), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 99/2013 par Eiropas statistikas programmu 2013.–2017. gadam, pagarinot to līdz 2020. gadam (OV L 284, 31.10.2017., 1. lpp.).

(7)    COM(2018) 441.

(8)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 (2009. gada 11. marts) par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.).

(9)    Eurostat sabiedriskās apspriešanas tīmekļa vietne: http://ec.europa.eu/eurostat/about/opportunities/consultations/eass       Ziņojums par atklātu sabiedrisko apspriešanu:     http://ec.europa.eu/eurostat/documents/10186/6937766/Agricultural-Statistics-Strategy-2020-Report.docx (pieejams tikai angļu valodā).

(10)     SWD (2016) 430 .

(11)     Ietekmes novērtējums , Ietekmes novērtējuma kopsavilkums , Regulējuma kontroles padomes atzinums (pieejami tikai angļu valodā).  

(12)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 (2009. gada 11. marts) par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.).

(13)     https://ec.europa.eu/eurostat/web/agriculture/methodology/strategy-beyond-2020  

(14)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1091 (2018. gada 18. jūlijs) par lauku saimniecību integrētu statistiku un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1166/2008 un (ES) Nr. 1337/2011 (OV L 200, 7.8.2018., 1 lpp.).

(15)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1165/2008 (2008. gada 19. novembris) par statistiku lauksaimniecības dzīvnieku un gaļas jomā, ar kuru atceļ Padomes Direktīvu Nr. 93/23/EEK, 93/24/EEK un 93/25/EEK (OV L 321, 1.12.2008., 1. lpp.).

(16)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 543/2009 (2009. gada 18. jūnijs), kas attiecas uz statistiku par augkopības kultūrām un ar ko atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 837/90 un (EEK) Nr. 959/93 (OV L 167, 29.6.2009., 1. lpp.).

(17)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1185/2009 (2009. gada 25. novembris) attiecībā uz statistiku par pesticīdiem (OV L 324, 10.12.2009., 1. lpp.).

(18)    Padomes Direktīva 96/16/EK (1996. gada 19. marts) par statistikas apsekojumiem attiecībā uz pienu un piena produktiem (OV L 78, 28.3.1996., 27. lpp.).

(19)    Komisijas Regula (EK) Nr. 617/2008 (2008. gada 27. jūnijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz inkubējamo olu un mājputnu cāļu ražošanu un tirdzniecību (OV L 168, 28.6.2008., 5. lpp.).

(20)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 138/2004 (2003. gada 5. decembris) par ekonomikas pārskatiem Kopienas lauksaimniecībā (OV L 33, 5.2.2004., 1. lpp.).

(21)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/128/EK (2009. gada 21. oktobris), ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai (OV L 309, 24.11.2009., 71. lpp.).

(22)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2009 (2009. gada 21. oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.).

(23)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/848 (2018. gada 30. maijs) par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 (OV L 150, 14.6.2018., 1. lpp.).

(24)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1059/2003 (2003. gada 26. maijs) par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.).

(25)    OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(26)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(27)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/4/EK (2003. gada 28. janvāris) par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un par Padomes Direktīvas 90/313/EEK atcelšanu (OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp.).

(28)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1367/2006 (2006. gada 6. septembris) par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (OV L 264, 25.9.2006., 13. lpp.).

(29)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1307/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 (OV L 347, 20.12.2013., 608. lpp.).

(30)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1760/2000 (2000. gada 17. jūlijs), ar ko izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu, kā arī atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 820/97 (OV L 204, 11.8.2000., 1. lpp.).

(31)    Padomes Regula (EK) Nr. 21/2004 (2003. gada 17. decembris), ar ko izveido aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1782/2003 un Direktīvas 92/102/EEK un 64/432/EEK (OV L 5, 9.1.2004., 8. lpp.).

(32)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.).

(33)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(34)    Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

(35)    Kā paredzēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.

(36)    Sīkāku informāciju par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: https://myintracomm.ec.europa.eu/budgweb/EN/man/budgmanag/Pages/budgmanag.aspx  

(37)    Dif. – diferencētās apropriācijas, nedif. – nediferencētās apropriācijas.

(38)    EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(39)    Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(40)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(41)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(42)    AC = līgumdarbinieki, AL = vietējie darbinieki, END = valstu norīkotie eksperti, INT = aģentūru darbinieki, JPD = jaunākie eksperti delegācijās.

(43)    Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām BA pozīcijām).

(44)    Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 20 % apmērā.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 2.2.2021

COM(2021) 37 final

PIELIKUMS

dokumentam

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai

par statistiku par lauksaimniecības ielaidi un izlaidi un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1165/2008, (EK) Nr. 543/2009, (EK) Nr. 1185/2009 un Padomes Direktīvu 96/16/EK

PIELIKUMS

Jomas, temati un detalizēti temati, nosūtīšanas biežumi un pārskata periodi katram detalizētajam tematam

(a)Lopkopības produkcijas statistika

(b)Augkopības produkcijas statistika

(c)Lauksaimniecības produktu cenu statistika

(d)Statistika par barības vielām un augu aizsardzības līdzekļiem