Back to EUR-Lex homepage

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search
You are here

Document 52021IP0453

Eiropas Parlamenta 2021. gada 11. novembra rezolūcija par rīcības plānu intelektuālā īpašuma jomā ES atveseļošanas un noturības atbalstam (2021/2007(INI))

OJ C 205, 20.5.2022, p. 26–36 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

20.5.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/26

P9_TA(2021)0453

Rīcības plāns intelektuālā īpašuma jomā ES atveseļošanas un noturības atbalstam

Eiropas Parlamenta 2021. gada 11. novembra rezolūcija par rīcības plānu intelektuālā īpašuma jomā ES atveseļošanas un noturības atbalstam (2021/2007(INI))

(2022/C 205/03)

Eiropas Parlaments,

—

ņemot vērā Komisijas 2020. gada 25. novembra paziņojumu “Eiropas zāļu stratēģija” (COM(2020)0761),

—

ņemot vērā Komisijas 2020. gada 19. februāra paziņojumu “Eiropas Datu stratēģija” (COM(2020)0066),

—

ņemot vērā Komisijas 2020. gada 25. novembra paziņojumu “ES inovāciju potenciāla maksimāla izmantošana. Rīcības plāns intelektuālā īpašuma jomā ES atveseļošanās un noturības atbalstam” (COM(2020)0760),

—

ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu (“Harta”) un jo īpaši tās 17. panta 2. punktu,

—

ņemot vērā Vienotās patentu tiesas izveides nolīgumu (1),

—

ņemot vērā 1995. gada PTO Līgumu par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (TRIPS līgums),

—

ņemot vērā Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Ženēvas aktu, kas stājās spēkā 2020. gada 26. februārī (2),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regulu (ES) 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (3),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. maija Regulu (ES) 2019/933, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 469/2009 par papildu aizsardzības sertifikātu zālēm (4),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa Direktīvu (ES) 2019/790 par autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū un ar ko groza Direktīvas 96/9/EK un 2001/29/EK (5),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/27/EK, ar ko groza Direktīvu 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (6),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu (7),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 13. oktobra Direktīvu 98/71/EK par dizainparaugu tiesisko aizsardzību (8),

—

ņemot vērā Padomes 2001. gada 12. decembra Regulu (EK) Nr. 6/2002 par Kopienas dizainparaugiem (9),

—

ņemot vērā Komisijas 2009. gada ziņojumu par izmeklēšanu farmācijas nozarē,

—

ņemot vērā 2021. gada februāra kopīgo Eiropas Patentu iestādes (EPO) un Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) uzņēmumu līmeņa analīzes ziņojumu par intelektuālā īpašuma tiesībām un uzņēmumu darbību Eiropas Savienībā,

—

ņemot vērā Komisijas novērtējumu par ES tiesību aktiem dizainparaugu aizsardzības jomā,

—

ņemot vērā Padomes secinājumus, ar ko nosaka ES prioritātes cīņā pret smagu un organizētu noziedzību attiecībā uz EMPACT 2022.–2025. gadam,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta pasūtīto 2019. gada janvāra padziļināto analīzi “Standard Essential Patents and the Internet of Things” (“Standartam būtiski patenti un lietu internets”),

—

ņemot vērā 2015. gada 9. jūnija rezolūciju par virzību uz atjaunotu vienprātību par intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanu: ES rīcības plāns (10),

—

ņemot vērā 2020. gada 20. oktobra rezolūciju par intelektuālā īpašuma tiesībām saistībā ar mākslīgā intelekta tehnoloģiju attīstību (11),

—

ņemot vērā 2021. gada 19. maija rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par sporta pasākumu organizatoru problēmām digitālajā vidē (12),

—

ņemot vērā 2015. gada 6. oktobra rezolūciju par Eiropas Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības iespējamo attiecināšanu uz nelauksaimnieciskiem produktiem (13),

—

ņemot vērā 2020. gada 10. jūlija rezolūciju par ES sabiedrības veselības stratēģiju pēc Covid-19 pandēmijas (14),

—

ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

—

ņemot vērā Attīstības komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas un Kultūras un izglītības komitejas atzinumus,

—

ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A9-0284/2021),

A.

tā kā intelektuālā īpašuma tiesību (IĪT) līdzsvarota aizsardzība un īstenošana ir ļoti svarīga Eiropas ekonomikai, kā arī ES atveseļošanai un noturībai, jo īpaši saistībā ar Covid-19 pandēmiju;

B.

tā kā Covid-19 pandēmija ir apliecinājusi, cik svarīga ir intelektuālā īpašuma aizsardzības politika, jo tā parādīja, ka ir vajadzīgi efektīvi pasākumi vakcīnu pret Covid-19 deficīta novēršanai, apdraudēja iztikas līdzekļus un radīja eksistenciālu ienākumu zudumu kultūras un radošo nozaru darbiniekiem;

C.

tā kā 2008. gada ekonomikas krīze ievērojami mazāk ietekmēja ieguldījumus nemateriālos aktīvos un tādējādi parādīja IĪ aktīvu potenciālu radīt ekonomikas stabilitāti un izaugsmi, kā arī pozitīvu saikni starp IĪ tiesībām un nodarbinātības kvalitāti un stabilitāti; tā kā pētījumi liecina, ka uzņēmumi, kas izmanto IĪT, aug ātrāk, ir noturīgāki pret ekonomikas lejupslīdi, palielina uzņēmumu vērtību un nostiprina savu pozīciju vienotajā tirgū; tā kā šie fakti norāda arī uz to, ka ir svarīgi stimulēt MVU un palīdzēt tiem aizsargāt un turēt īpašumā savas IĪT;

D.

tā kā 2021. gada pirmajos mēnešos salīdzinājumā ar to pašu periodu 2020. gadā IĪT reģistrēšanas gadījumu skaits nedaudz palielinājās; tā kā ilgtspējīga un digitāla ekonomikas atveseļošana pēc Covid-19 pandēmijas varētu balstīties uz IĪT; tā kā pašreizējās Covid-19 pandēmijas laikā bīstamiem produktiem paredzētajā ātrās ziņošanas sistēmā (RAPEX) tika reģistrēts vēl nepieredzēts un satraucoši liels ziņojumu skaits,

E.

tā kā IĪ tiesību reģistrācijas gadījumu skaits pastāvīgi pieaug un tā kā valsts tiesību aktu atšķirību dēļ vienotais tirgus joprojām ir sadrumstalots; tā kā pastāvīgi ir nepieciešamas paralēlas valsts validācijas procedūras un tiesas procesi Eiropas patentu jomā; tā kā joprojām pastāv trūkumi, it īpaši piemērošanā, kuri apgrūtina uzņēmumu, sevišķi mazo un vidējo uzņēmumu (MVU), attīstību, ierobežo patērētāju piekļuvi inovatīviem un drošiem produktiem un kavē sarežģītu sociālo problēmu risināšanu ar inovācijas palīdzību;

F.

tā kā zinātnesietilpīgas nozares ir izaugsmes un labklājības avots; tā kā saskaņā ar Eiropas Patentu iestādes (EPO) un Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) (15) 2019. gada nozares līmeņa analīzes ziņojumu laikposmā no 2012. gada līdz 2016. gadam tās ES nodrošināja gandrīz 30 % no visām darbvietām un gandrīz 45 % no kopējās saimnieciskās darbības (IKP); tā kā IĪT ietilpīgās nozares veido 93 % no kopējā ES preču eksporta uz pārējo pasauli;

G.

tā kā saskaņā ar Hartas 17. pantu IĪ ir viena no pamattiesībām;

H.

tā kā uz zināšanām balstītu nozaru attīstība un virzība lielā mērā ir atkarīga no noteikumiem, kas reglamentē IĪT, un jo īpaši no efektīvas aizsardzības nodrošināšanas, izmantojot efektīvus tiesību aktus par patentiem, preču zīmēm, dizainparaugiem, autortiesībām un blakustiesībām, ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un augu šķirņu aizsardzību, kā arī pienācīgi un saskaņoti piemērojot noteikumus par komercnoslēpumu aizsardzību;

I.

tā kā IĪ sistēmas veicina jaunu zāļu izstrādi un intelektuālā īpašuma stimuli ir svarīgi, lai nodrošinātu efektīvu piekļuvi zālēm par pieņemamu cenu; tā kā jaunajām zālēm ir jāatbilst starptautiskajām cilvēktiesībām, starptautiskajām publiskajām tiesībām un sabiedrības veselības prasībām;

J.

tā kā Eiropas novatori ir līderpozīcijās zaļo tehnoloģiju jomā, jo tiem ir liela daļa zaļo patentu un stabili IĪ portfeļi tādās tehnoloģiju jomās kā pielāgošanās klimata pārmaiņām, oglekļa uztveršana un uzglabāšana, ūdens un atkritumu apstrāde;

K.

tā kā ir jāveicina pētniecības un izstrādes vērtības palielināšana un izvēršana Eiropā, par ko liecina tas, ka mākslīgā intelekta (MI) jomā no visiem patentu pieteikumu iesniedzējiem pasaulē tikai neliela daļa ir no Eiropas, lai gan ievērojama daļa augstvērtīgu publikāciju par MI ir Eiropas publikācijas,

Vispārīga informācija

1.

 atbalsta Komisiju tās centienos sasniegt 2020. gada novembra IĪ rīcības plāna mērķus, jo spēcīga, līdzsvarota un noturīga IĪT aizsardzība valstu, Eiropas un starptautiskā līmenī, kas ļauj gūt peļņu no ieguldījumiem, ir īpaši svarīga ekonomikas un sociālajai atveseļošanai no Covid-19 un citām globālām krīzēm un ilgtermiņa noturībai pret tām, lai ES varētu ātri reaģēt uz krīzēm saskaņā ar principiem, kas izklāstīti Regulā (ES) 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (16), un nodrošina juridisko noteiktību un atbilstību Eiropas tiesību aktiem, kā arī ļauj Eiropā izveidot digitālu, pasaulē konkurētspējīgu un ilgtspējīgu ekonomiku, kurā inovācijai ir arī sabiedrības kopējo labumu sekmējoša loma;

2.

 atzīst, ka IĪT aizsardzība veicina radošo darbību, izgudrojumus un inovāciju un tādējādi panāk, ka no šādām darbībām labumu var gūt iespējami liels cilvēku skaits; norāda, ka šī darbība ļauj izgudrotājiem, novatoriem un autoriem saņemt kompensāciju par saviem radošajiem centieniem; aicina Komisiju turpināt atbalstīt Eiropas uzņēmumu spēju ieviest jauninājumus, pamatojoties uz visaptverošu IĪ režīmu, lai saglabātu efektīvu aizsardzību saviem ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā, ar licencēšanu nodrošinātu taisnīgu peļņu, turpinātu izstrādāt atvērto tehnoloģiju standartus, ar ko atbalsta konkurenci un izvēli, un nodrošinātu ES rūpniecības līdzdalību galveno tehnoloģiju izstrādē pasaules līmenī;

MVU un IĪ aizsardzība

3.

 uzsver, ka IĪT sniedz daudz ieguvumu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un mikrouzņēmumiem; uzsver, ka IĪT ietilpīgas nozares piedāvā labākas kvalitātes darbvietas ar labākiem darba apstākļiem un augstāku atalgojumu; norāda, ka MVU, kuriem pieder IĪT, rada līdz pat 68 % lielākus ieņēmumus uz vienu darbinieku un maksā algas, kas ir par 20 % augstākas nekā MVU, kuri to nedara; tādēļ pauž bažas par to, ka daudziem MVU ir grūtības noteikt savu IĪ stratēģiju un pārvaldīt savas IĪT; tādēļ atzinīgi vērtē IĪ vaučerus, IĪ skenēšanu un citas Komisijas un EUIPO iniciatīvas, kuru mērķis ir atbalstīt vienkāršas reģistrācijas procedūras un zemas administratīvās maksas mikrouzņēmumiem un MVU un palīdzēt tiem maksimāli izmantot savu IĪ; aicina Komisiju, Eiropas Patentu iestādi (EPO) un EUIPO apsvērt iespēju šīs iniciatīvas attiecināt uz visu veidu IĪ aktīviem un noteikt turpmākus pasākumus, kuru mērķis ir veicināt IĪT reģistrācijas sniegtās priekšrocības MVU darbības attīstībai;

4.

 pauž pārliecību, ka atbalsts MVU, tostarp finansiāli un nefinansiāli pasākumi, ir pareizais veids, kā nodrošināt tiem labākas zināšanas un sekmēt to labāku piekļuvi IĪT, un ka šajā saistībā ārkārtīgi svarīgi ir Savienības finanšu un juridiskie instrumenti; tādēļ aicina Komisiju un EUIPO turpināt īstenot IĪ pārvaldības atbalsta pasākumus attiecībā uz MVU un mikrouzņēmumiem ekonomikas atveseļošanas periodā, tostarp nodrošināt vienas pieturas aģentūras piekļuvi informācijai un ar IĪ saistītiem pakalpojumiem un konsultācijām; uzsver, ka šis atbalsts palīdzēs izmantot un veicināt visas Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma tīkla (EUIPN) dalībnieku valsts un reģionāla mēroga iniciatīvas;

5.

 pauž bažas par to, ka, lai gan nemateriālie aktīvi ir viens no visvērtīgākajiem aktīviem, tikai daži Eiropas MVU to apzinās un gūst labumu no sava IĪ, kad tie mēģina iegūt finansējumu; tādēļ atzinīgi vērtē izziņoto Eiropas IĪ informācijas centra izveidi kā vienu no daudzajiem pasākumiem, kas nodrošinās, ka Eiropa turpina gūt labumu no to zināšanu vērtības, ko mūsu uzņēmumi pastāvīgi rada, attīsta un kopīgo, un ka tie ir aprīkoti ar nepieciešamajiem instrumentiem un informāciju vai aktīvāk pārvalda šos aktīvus; uzsver, ka funkcionālie modeļi nodrošina ātru un lētu tehnisko izgudrojumu aizsardzību un ir ļoti pievilcīgi MVU; tādēļ mudina dalībvalstis, kuras vēl nepiedāvā šo instrumentu, to izveidot un aicina Komisiju apsvērt iespēju ieviest ES līmeņa funkcionālo modeļu aizsardzību, kas pašlaik nav pieejama;

Vienotā patenta tiesību aktu kopums

6.

 uzsver, ka vienotā patenta tiesību aktu kopums ietver vienota spēka Eiropas patentu (vienotais patents) un Vienoto patentu tiesu (VPT) un tā mērķis ir padarīt patentaizsardzību efektīvāku, kā arī padarīt saprotamāku strīdu izšķiršanu visā Eiropā, izvairoties no paralēlām procedūrām dalībvalstīs un samazinot juridiskās izmaksas, kā arī padarot to pieejamāku un efektīvāku, tādējādi palielinot juridisko noteiktību; tādēļ aicina iesaistītās dalībvalstis, kuras to vēl nav izdarījušas, pēc iespējas drīzāk pabeigt Vienotās patentu tiesas izveides nolīguma (UPCA) Protokola par provizorisku piemērošanu ratifikāciju vai citā veidā atzīt, ka tām šis protokols ir saistošs, lai ļautu Vienotajai patentu tiesai ātri sākt darbību;

7.

 uzsver, ka vienotais patents ir papildu iespēja paralēli valstu patentiem, un mudina dalībvalstis, kuras vēl nepiedalās ciešākā sadarbībā vienotas patentaizsardzības izveidošanai un/vai vēl nav pievienojušās Vienotās patentu tiesas izveides nolīgumam, turpināt procesu, kura rezultātā tiks panākta pilnīga līdzdalība; atgādina, ka inovatīvi MVU gūst labumu no konsekventas Eiropas patentu sistēmas, un uzsver, ka Vienotās patentu tiesas izveides nolīgums un tās reglaments ir rūpīgi līdzsvarots risinājums, kas atspoguļo Savienības pamatprincipus — proporcionalitāti, elastību, godīgumu un taisnīgumu; pieņem zināšanai maksas samazinājumus un maksājumu atlīdzināšanu MVU saskaņā ar Vienotās patentu tiesas reglamentu;

8.

 atzinīgi vērtē vienas pieturas aģentūras alternatīvo strīdu izšķiršanas sistēmu, kas jāizveido saskaņā ar Vienotās patentu tiesas izveides nolīguma 35. pantu un kas neiejaucas spēkā esošajās valstu sistēmās, lai netiktu apdraudētas pušu tiesības uz taisnīgu tiesu; aicina dalībvalstis nodrošināt patentu šķīrējtiesas un mediācijas centra ātru izveidi un aicina Komisiju izvērtēt, vai centrs vidējā termiņā un ilgtermiņā varētu risināt visus IĪ strīdus; atzinīgi vērtē dalībvalstu centienus rast piemērotus risinājumus Brexit radīto seku novēršanai;

Papildu aizsardzības sertifikāti

9.

 uzsver, ka papildu aizsardzības sertifikātu (SPC) režīms ES, lai gan tam ir liela praktiska nozīme, dalībvalstīs tiek īstenots sadrumstaloti; mudina Komisiju izdot pamatnostādnes dalībvalstīm un novērst šo sadrumstalotību, tostarp sagatavojot tiesību aktu priekšlikumus, kuru pamatā ir izsmeļošs ietekmes novērtējums;

10.

 atzīst, ka vienotā patenta tiesību aktu kopums neparedz vienotu papildu aizsardzības sertifikātu nosaukumu, un aicina dalībvalstis atbalstīt šāda nosaukuma izveidi kā loģisku vienotas patentaizsardzības paplašinājumu;

11.

 prasa Komisijai, ja nav vienota papildu aizsardzības sertifikātu nosaukuma, nodrošināt saskaņotību starp gaidāmo vienotā patenta režīmu un pašreizējo papildu aizsardzības sertifikātu režīmu ES un precizēt, ka valstu patentu iestādes var piešķirt valsts mēroga papildu aizsardzības sertifikātus, pamatojoties uz vienoto patentu;

12.

 atzinīgi vērtē to, ka Komisija vēlas novērtēt priekšlikuma par vienotu papildu aizsardzības sertifikātu iespējamo ietekmi; norāda, ka vienota papildu aizsardzības sertifikātu nosaukuma ieviešana ar nosacījumu par atcelšanu atkarībā no oficiāla valsts līmeņa lēmuma varētu notikt pat pirms vienotā patenta stāšanās spēkā, un tādēļ ierosina apsvērt iespēju paplašināt Eiropas Patentu iestādes pilnvaras, lai papildu aizsardzības sertifikātu pieteikumu izskatīšanu varētu veikt, pamatojoties uz vienotiem noteikumiem;

13.

 norāda, ka papildu aizsardzības sertifikātu piešķiršanas procedūru neefektivitāte kavē novatorus un ražotājus un līdz ar to kaitē vienlīdzīgai pacientu piekļuvei ārstēšanai un ka ir būtiski nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus ģenērisko un biolīdzīgo zāļu ražotājiem Savienībā; tādēļ uzsver, ka ir efektīvi jāvēršas pret dalīto patentu pieteikumu un patentu sasaistes ļaunprātīgu izmantošanu; atgādina, ka inovācijai būtu jāatbilst sabiedrības vissteidzamākajām vajadzībām un ka šajā kontekstā būtu jāveicina zāļu, tostarp ģenērisko un biolīdzīgo zāļu, laicīga piegāde, kā arī cenas ziņā pieņemama un ātra pieejamība; uzsver, ka tikai pēc visaptveroša ietekmes novērtējuma veikšanas varēs pārskatīt tā dēvēto Bolāra klauzulu, kas ļauj veikt izmēģinājumus ar patentētiem produktiem, lai pamatotu ģenērisko un biolīdzīgo zāļu tirdzniecības atļauju pieteikumus, neuzskatot tos par zāļu patentu tiesību vai papildu aizsardzības sertifikātu pārkāpumiem, kā arī ļauj īstenot efektīvu un tūlītēju ienākšanu tirgū pēc patentu tiesību un papildu aizsardzības sertifikātu termiņa beigām;

14.

 uzsver, ka publiskajiem ieguldījumiem pētniecībā un izstrādē ir svarīga loma, un aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka publiski finansētas pētniecības un izstrādes farmācijas nozarē rezultāti ir pilnībā pārredzami, lai patentēšanas un licencēšanas nosacījumi nodrošinātu sabiedrības veselības ieguvumus no publiskajiem ieguldījumiem;

Standartam būtiski patenti

15.

 atzīst, ka informācija par standartam būtisko patentu (SEP) esamību, darbības jomu un nozīmi ir svarīga sarunās par godīgiem licencēšanas nosacījumiem un ļautu potenciālajiem standartu izmantotājiem noteikt to, kādā mērā viņus ietekmē standartam būtiski patenti, un iespējamos licenciārus; norāda — lai gan vairumā gadījumu starp ieinteresētajām personām notiek labticīgas sarunas, par standartam būtiskiem patentiem bieži vien tiek ierosināta tiesvedība; ierosina Komisijai apsvērt iespējamus apspriežamos stimulus, kas ļautu izvairīties no tiesvedības, jo tādējādi tiktu novērstas saistītās strīdu izšķiršanas izmaksas un samazinātas citas ar to saistītās problēmas;

16.

 uzsver, ka daudzu tādu patentu pieteikumi, kas standartu noteikšanas procesā standartizācijas organizācijās atzīti par potenciāli būtiskiem, galu galā var izrādīties nebūtiski attiecībā uz beigās pieņemto standartu vai nebūtiski pēc patenta piešķiršanas, un ka atbilstīgs un patiesi neatkarīgs pārbaudes mehānisms uzlabotu pārredzamību un palielinātu juridisko noteiktību; šajā saistībā atzinīgi vērtē izmēģinājuma pētījumu par standartam būtisku patentu nozīmīguma novērtējumu (17);

17.

 prasa Komisijai kopā ar attiecīgajiem iesaistītajiem dalībniekiem sīkāk izpētīt, kādas prasības būtu jāparedz neatkarīgai, neitrālai un pārredzamai trešo personu nozīmīguma pārbaužu sistēmai, un to darīt, apzinot pieprasījumu, novērtējot ietekmi un nosakot lomu, kāda šajā kontekstā varētu būt resursiem, piemēram, tādām jaunām tehnoloģijām kā mākslīgajam intelektam un ar to saistītām tehnoloģijām, un/vai EPO sniegtajām tehniskajām zināšanām, un izmantot iegūtās zināšanas kā ieguldījumu likumdošanas iniciatīvā par standartam būtiskiem patentiem, ko paredzēts īstenot 2022. gada sākumā, pamatojoties uz atbilstīgiem ietekmes novērtējumiem;

18.

 atzīst, ka ir svarīgi ieviest līdzsvarotu standartam būtisku patentu licencēšanas sistēmu, un uzsver stabilu, efektīvu un taisnīgu noteikumu nozīmi šajā jomā; uzsver, ka taisnīgi, saprātīgi un nediskriminējoši noteikumi (FRAND) ir juridiski neskaidrs jēdziens, kas līdz ar to nozīmē juridisko nenoteiktību, un aicina Komisiju uzraudzīt nozares attīstību un nodrošināt lielāku skaidrību par dažādiem FRAND, kā arī judikatūras aspektiem, un šajā nolūkā cita starpā izveidot novērošanas centru (kompetences centru); atgādina Parlamenta iepriekšējo aicinājumu Komisijai publicēt gada ziņojumus, kas apliecina faktiskus FRAND neievērošanas gadījumus un tā dēvētās patenta darbības apturēšanas (“hold-up”) un patenta ignorēšanas (“hold-out”) gadījumus;

19.

 uzsver, ka ir svarīgi palielināt standartizācijas organizāciju datubāzu pārredzamību, un aicina standartizācijas organizācijas atjaunināt to deklarēšanas sistēmu un datubāzes; šajā sakarībā uzsver Regulas (ES) Nr. 1257/2012 (18) 9. panta 1. punkta c) apakšpunktu, kurā noteikts, ka EPO uzdevums ir saņemt un reģistrēt licences piešķiršanas saistības, ko vienotā patenta īpašnieks ir uzņēmies starptautiskajās standartizācijas organizācijās; aicina Komisiju arī turpmāk novērot trešo valstu uzņēmumu rīcību starptautiskās standartizācijas organizācijās, jo tā, ņemot vērā nesenos ārvalstu tiesu lēmumus, nostāda Eiropas uzņēmumus ievērojami nelabvēlīgā situācijā un apdraud Eiropas tirgus konkurētspēju;

20.

 norāda uz pārredzamības nozīmi un vajadzību proaktīvi sniegt nepieciešamo informāciju, licencējot standartam būtiskus patentus ar taisnīgiem, samērīgiem un nediskriminējošiem (FRAND) nosacījumiem tādā veidā, lai nodrošinātu pušu labticīgu sarunu taisnīgu iznākumu; uzsver, ka vēl nav noskaidrots jautājums par to, vai standartam būtiska patenta īpašnieks var izvēlēties licencēšanas līmeni piegādes ķēdē un vai kādam no vērtības ķēdes uzņēmumiem ir jābūt piekļuvei licencei, tādēļ aicina Komisiju sadarboties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai rastu risinājumu šim jautājumam un to īstenotu;

21.

 uzsver pašreizējo nozaru vadīto brīvprātīgo iniciatīvu vērtību standartam būtisku patentu licencēšanas sekmēšanā attiecībā uz lietu internetu, piemēram, licencēšanas kopfondu lomu, jo tie apvieno lielāko daļu Eiropas un starptautisko mobilo tehnoloģiju izstrādātāju;

Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes

22.

 atgādina, ka aptuveni 3 300 produktu ES ir aizsargāti ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm (ĢIN) un ka visu šo produktu gada vērtība ir palielinājusies līdz vairāk nekā 75 miljardiem EUR, un tādēļ atzinīgi vērtē iniciatīvas un darbības, kuru mērķis ir stiprināt, modernizēt, racionalizēt un labāk īstenot lauksaimniecības produktu, pārtikas, vīnu un stipro alkoholisko dzērienu ĢIN sistēmu, lai to padarītu precīzāku un efektīvāku, jo minēto produktu ražošana palīdz radīt un aizsargāt kvalitatīvas darbvietas, veicināt sociālo, vides un ekonomisko ilgtspēju lauku apvidos un veicināt Eiropas kultūras daudzveidību;

23.

 uzskata, ka turpmākajās diskusijās galvenā uzmanība būtu jāpievērš jautājumam par ražotāju pārslogošanu ar administratīviem jautājumiem saistībā ar produktu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un garantētām tradicionālajām īpatnībām specifikāciju reģistrāciju, grozīšanu un pārvaldību; atgādina, ka kopējās lauksaimniecības politikas reformas pārskatīšanā procedūras, ar kurām groza specifikācijas attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, ir vienkāršotas un integrētas attiecībā uz vīnu un lauksaimniecības pārtikas produktiem un ka nākotnē šī pieeja būtu jāstiprina;

24.

 atgādina, ka saskaņā ar aplēsēm dažās Āfrikas valstīs lauku saimniecībās glabātās sēklas veido vairāk nekā 80 % no visām lauksaimniekiem vajadzīgajām sēklām; prasa, lai ES atbalstītu IĪT režīmus, ar ko sekmē vietējiem apstākļiem piemērotu sēklu šķirņu selekciju un saimniecībās glabātu sēklu plašāku izmantošanu, saskaņā ar Starptautiskā līguma par augu ģenētiskajiem resursiem pārtikai un lauksaimniecībai (ITPGRFA) noteikumiem un 19. pantu ANO Deklarācijā par lauksaimnieku un citu lauku apvidos strādājošo personu tiesībām;

25.

 uzskata, ka ir svarīgi aizsargāt IĪT tādā veidā, kas veicina pētniecību un inovāciju, jo īpaši ar mērķi ieviest noturīgākas lauksaimniecības šķirnes, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, panāktu ilgtspējīgus un agroekoloģiskus lauksaimniecības modeļus, kuri aizsargā dabas resursus un ievēro neaizsargāta reproduktīvā un heterogēnā materiāla potenciālu bioloģiskajā sektorā; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt augu šķirņu aizsardzību, un prasa stingru un izpildāmu aizsardzības sistēmu ES, tādēļ uzsver Kopienas augu šķirņu aizsardzības sistēmas un Starptautiskās Jaunu augu šķirņu aizsardzības savienības svarīgo lomu; norāda, ka IĪT ir arī jāveicina nodrošinātība ar pārtiku un ES lauksaimniecības pārtikas modeļa noturība un konkurētspēja;

26.

 uzsver, ka būtu jāturpina centieni palielināt pārredzamību attiecībā uz bioloģiskā materiāla statusu un patentspēju; norāda, ka selekcionāriem būtu jānodrošina pienācīga piekļuve informācijai par bioloģisko materiālu, ko viņi izmantos augu selekcijas procesā; uzsver, ka Komisijai būtu jāievieš jaunas efektīvas apspriešanas un informācijas apmaiņas metodes; iebilst pret jebkādu dzīvu dzīvnieku patentēšanu;

27.

 uzskata, ka nelauksaimniecisko produktu ĢIN atzīšana ir svarīga ES programmu prioritāšu, tostarp rūpniecības stratēģijas prioritāšu, izstrādāšanā, attīstot īsas piegādes ķēdes, kā arī zaļā kursa īstenošanā, kas sekmētu vietējo produktu lielāku izsekojamību un pārredzamību attiecībā uz produkta izcelsmi un izmantotajiem ražošanas procesiem;

28.

 atbalsta Komisijas iniciatīvu izveidot, pamatojoties uz rūpīgu ietekmes novērtējumu, efektīvu un pārredzamu ES sui generis aizsardzību nelauksaimniecisko produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm (ĢIN), kas identificē produktu kā tādu, kura izcelsme ir kādas dalībvalsts teritorijā vai šīs teritorijas reģionā vai apvidū, ja produkta konkrētā kvalitāte, reputācija vai cita īpašība ir galvenokārt saistāma ar tā ģeogrāfisko izcelsmi, nolūkā šo aizsardzību cita starpā saskaņot ar Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Ženēvas aktu, ko ES ir parakstījusi un kas ietver iespēju aizsargāt gan lauksaimniecības produktu, gan nelauksaimniecisko produktu ĢIN; sagaida, ka Komisija pēc iespējas drīz un ne vēlāk kā līdz 2021. gada beigām ierosinās tiesību aktus šajā jomā;

29.

 uzsver, ka ES sui generis aizsardzības sistēmas ieviešanai attiecībā uz nelauksaimniecisko produktu ĢIN vajadzētu būt vērstai uz to, lai sniegtu labumu patērētājiem, veicinot zināšanas par produktu autentiskuma norādēm, pozitīvi ietekmēt mikrouzņēmumus un MVU, veicinot to konkurētspēju, un kopumā ietekmēt nodarbinātību, attīstību un tūrismu lauku un mazāk attīstītos apvidos, kas jo īpaši varētu palīdzēt ES atveseļošanā pēc Covid-19 krīzes; uzskata, ka šāda nelauksaimniecisko produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sui generis aizsardzība arī atvieglotu piekļuvi trešo valstu tirgiem saskaņā ar ES tirdzniecības nolīgumiem; tomēr uzskata, ka minētajā sistēmā ir jāparedz vajadzīgie aizsardzības pasākumi, tostarp efektīvi un pārredzami piemērošanas un iebildumu mehānismi;

30.

 ņem vērā to, ka pašreizējā ES preču zīmju aizsardzība neļauj ražotājiem apliecināt saikni starp kvalitāti un ģeogrāfisko izcelsmi un ka dažas dalībvalstis jau ir izveidojušas valsts mēroga sui generis aizsardzības sistēmas nelauksaimniecisko produktu ĢIN aizsardzībai, jo nepastāv saskaņota aizsardzības sistēma, kā rezultātā ir vērojama tirgus sadrumstalotība un juridiskā nenoteiktība, kā arī kaitējoša ietekme uz ražotājiem; uzskata, ka saskaņota aizsardzība Savienības līmenī radītu nepieciešamo juridisko noteiktību visiem dalībniekiem, kā arī garantētu intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novēršanu attiecībā uz rūpnieciskiem un amatnieciskiem ražojumiem, lai ES varētu labāk aizsargāt savas intereses starptautiskā līmenī;

31.

 ierosina uzticēt EUIPO atbildību par nelauksaimniecisko produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistra izveidi, lai nodrošinātu to vienveidīgu pārbaudi un aizsardzību visā Savienībā;

ES tiesību aktu par dizainparaugu aizsardzību pārskatīšana

32.

 uzsver, ka pašreizējā ES līmeņa dizainparaugu aizsardzības sistēma tika izveidota pirms 20 gadiem un būtu jāpārskata; tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas vēlmi modernizēt Savienības tiesību aktus par dizainparaugu aizsardzību, lai labāk atbalstītu pāreju uz digitālu, ilgtspējīgu un zaļu ekonomiku; aicina Komisiju, no vienas puses, atjaunināt reģistrācijas procedūru, lai dotu iespēju viegli un mazāk apgrūtinošā veidā aizsargāt jaunus dizainparaugu veidus, piemēram, grafiskas lietotājsaskarnes, virtuālus un animētus dizainparaugus, fontus un ikonas, kā arī tos, kas attiecas uz jauniem sasniegumiem un tehnoloģijām, un, no otras puses, vēl vairāk saskaņot pieteikšanās un anulēšanas procedūras dalībvalstīs;

33.

 norāda, ka kompleksu ražojumu remontam izmantoto daļu dizainparaugu aizsardzība ir tikai daļēji saskaņota; norāda, ka dažas dalībvalstis savos tiesību aktos jau ir ieviesušas “rezerves daļu izņēmumu” vai “remonta klauzulu”, kas ļauj ražot un pārdot sarežģītu ražojumu sastāvdaļas, nepārkāpjot intelektuālā īpašuma tiesības; norāda, ka tas rada iekšējā tirgus sadrumstalotību un juridisko nenoteiktību; tādēļ aicina Komisiju tās priekšlikumā iekļaut “remonta klauzulu”, kas palīdzēs veicināt pāreju uz ilgtspējīgāku un zaļāku ekonomiku un novērst konkurences izkropļojumus;

34.

 uzskata, ka ES dizainparaugu aizsardzības sistēma būtu jāsaskaņo ar ES preču zīmju sistēmu, lai dizainparaugu turētājiem būtu iespējas nepieļaut to, ka ES muitas teritorijā tiek ievestas preces, ar kurām pārkāpj dizainparaugus, jo tiesības, kas saistītas ar preču zīmēm, ir īstenojamas, vēršoties pret pārkāpuma precēm, kuras ved cauri ES, savukārt ar dizainparaugu saistītās tiesības nav šādi piemērojamas; aicina Komisiju dizainparauga tiesību aktu pārskatīšanā novērst šo nepilnību un ļaut zīmolu īpašniekiem apturēt to, ka ES teritoriju šķērso dizainparaugu viltojumi;

35.

 pauž pārliecību, ka dizainparaugu aizsardzība būtu jāpiedāvā vienotā veidā visā vienotajā tirgū, un ierosina Komisijai apsvērt iespēju saskaņot Dizainparaugu aizsardzības direktīvu un Kopienas dizainparaugu aizsardzības regulu, lai radītu lielāku juridisko noteiktību;

Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu apkarošana

36.

 norāda, ka viltotas preces, piemēram, viltotas zāles un viltoti individuālās aizsardzības līdzekļi vai maskas saistībā ar tādām veselības jomas krīzēm kā Covid-19 pandēmija, nopietni apdraud ES iedzīvotāju veselību un drošību un var radīt nopietnu kaitējumu sabiedrības veselībai; uzskata, ka, lai gan tirgus uzraudzības pasākumu mērķis ir aizsargāt vispārējās sabiedrības intereses, savukārt viltoti ražojumi skar privāto IĪT aizsardzību, pastāv cieša saistība starp viltotiem ražojumiem un riskiem patērētāju veselībai un drošībai;

37.

 uzsver, ka 2016. gadā līdz pat 6,8 % no ES importa 121 miljarda EUR vērtībā bija viltotas preces un ka to pieejamība vienotajā tirgū radīja tiešus pārdošanas zaudējumus 50 miljardu EUR apmērā un aptuveni 416 000 tiešu darbvietu zudumu 2013.–2017. gadā (19); norāda, ka IĪT pārkāpumiem ir zema līmeņa risks gan to atklāšanas iespējamības, gan sankciju piemērošanas ziņā; mudina dalībvalstis kopā ar Komisiju, muitas iestādēm, ES Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu), Interpolu un tiesībaizsardzības iestādēm koordinēt stratēģijas un izstrādāt efektīvas un preventīvas sankcijas, lai jo īpaši ierobežotu sabiedrībai pieejamo bīstamo produktu daudzumu un cīnītos pret viltošanu un pirātismu, jo sevišķi tad, ja tas ir saistīts ar organizēto noziedzību;

38.

 pauž nožēlu par interneta apjomīgo izmantošanu viltotu ražojumu, nelikumīga satura un IĪT pārkāpjošu pakalpojumu izplatīšanai, kas būtiskā mērā negatīvi ietekmē ES ražošanas nozari, kā arī radošās, kultūras un sporta nozares; atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu digitālo pakalpojumu tiesību aktam; uzsver faktu, ka princips “pazīsti savu klientu” un uzticamu signalizētāju sistēma nodrošinātu milzīgu ieguldījumu cīņā pret viltošanu un ka mākslīgajam intelektam un blokķēdei varētu būt svarīga nozīme to problēmu risināšanā, kas saistītas ar internetā pieejamām viltotām un pirātiskām precēm, un IĪT labākā īstenošanā visā piegādes ķēdē; tādēļ atbalsta jaunu tehnoloģiju izmantošanu IĪT pārkāpumu apkarošanā un atzinīgi vērtē uz pierādījumiem balstītās publikācijas, ko šajā sakarā ir sagatavojis EUIPO novērošanas centrs;

39.

 atzīst blokķēžu tehnoloģiju lielo potenciālu IĪT reģistrēšanā un aizsardzībā; uzsver, ka blokķēžu sistēmas var padarīt piegādes ķēdes drošākas ar izsekojamības palīdzību, nodrošinot drošību un visus soļus pret viltošanas draudiem katrā piegādes ķēdes posmā; norāda, ka jo īpaši attiecībā uz IĪT reģistrāciju intelektuālā īpašuma birojiem (IĪO) ir jāpieņem tehniskie standarti to blokķēžu risinājumiem ar mērķi nodrošināt sadarbspēju; uzsver, ka MI un saistītās tehnoloģijas, ko izmanto reģistrācijas procedūrā IĪT piešķiršanai, nevar aizstāt cilvēka veiktu pārbaudi par katru gadījumu nolūkā nodrošināt lēmumu kvalitāti un taisnīgumu;

40.

 norāda uz saikni starp IĪ noziegumiem un organizēto un smago starptautisko noziedzību; tādēļ atzinīgi vērtē Padomes lēmumu atkal iekļaut IĪT pārkāpumus ES noziedzības prioritāšu sarakstā saistībā ar Eiropas daudzdisciplīnu platformu pret noziedzības draudiem (EMPACT) nākamajam 2022.–2025. gada periodam un aicina Padomi saglabāt tos minētajā sarakstā un pastiprināt pārrobežu sadarbību starp valstu iestādēm, EUIPO, Eiropolu, Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināltiesībās (Eurojust) un Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF);

41.

 atzinīgi vērtē to, ka Komisija plāno nākt klajā ar ES instrumentu kopumu cīņai pret viltošanu, lai uzlabotu sadarbību starp tiesību subjektiem, valsts iestādēm, tiesībaizsardzības iestādēm valstu un ES līmenī un starpniekiem un vēl vairāk precizētu lomas un pienākumus, lai veicinātu efektīvu informācijas un datu apmaiņu starp galvenajiem dalībniekiem, veicinātu jaunu instrumentu izmantošanu un viltošanas apkarošanu; aicina Komisiju veikt konkrētus pasākumus, lai uzraudzītu tīšos IĪT pārkāpumus, tostarp gadījumos, kad pārkāpumi tiek ļaunprātīgi izmantoti kā apzināta tirdzniecības stratēģija, un censties panākt lielāku kontroli un pārrobežu sadarbību starp muitas iestādēm cīņā pret viltotu preču importu; aicina Komisiju apsvērt iespēju izveidot līdzīgu ES instrumentu kopumu cīņai pret citiem IĪT pārkāpumiem;

42.

 uzsver, ka būtu arī jāveic ilgtermiņa izglītošana skolās par IĪ, viltošanu un pirātismu, lai mainītu vēlmi patērēt preces un pakalpojumus, kas pārkāpj IĪT; tādēļ aicina dalībvalstis sadarboties ar EUIPO, lai uzsāktu izpratnes veicināšanas kampaņas, tostarp 3D drukāšanas jomā; atgādina, ka 3D drukāšanas tehnoloģija var radīt konkrētas juridiskas bažas attiecībā uz visām IĪT jomām, piemēram, autortiesībām, patentiem, dizainparaugiem, trīsdimensiju preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm;

43.

 aicina Komisiju turpināt IĪT aizsardzību un īstenošanas veicināšanu trešās valstīs un šajā nolūkā cita starpā palielināt finansējumu mērķtiecīgām ES tehniskās sadarbības programmām un spēju veidošanai, piemēram, pašreizējām trim galvenajām sadarbības programmām IĪ jomā ar Ķīnu, Dienvidaustrumāziju un Latīņameriku un kopīgajai partnerībai ar Āfrikas kontinentu, lai veicinātu labāku IĪ veidošanu un pārvaldību, un atbalstīt IĪ režīmus, kas veicina vietējās lauksaimniecības attīstību; šajā sakarībā mudina Komisiju palīdzēt, balstoties uz ES pieredzi, politikas veidotājiem un tiesībaizsardzības iestādēm un nodrošināt tiem zināšanas un norādījumus par to, kā uzlabot spējas apkarot IĪT pārkāpumus, un veicināt īstenojamus risinājumus, kas varētu ievērojami samazināt izmaksas un vienkāršot procedūras IĪT iegūšanai, uzturēšanai un īstenošanai, kā arī sniegt tiesību turētājiem informāciju par mainīgo situāciju pārkāpumu jomā un viltotu preču piegādi;

Jauni uzdevumi IĪ politikas veidošanā

44.

 uzsver, ka intelektuālā īpašuma aizsardzība saistībā ar mākslīgā intelekta tehnoloģijām ir svarīga un būtu pienācīgi jāapsver un ka, lai gan spēkā esošie noteikumi par datorizēto izgudrojumu aizsardzību ar patentiem var attiekties uz mākslīgā intelekta tehnoloģijām, ir nepieciešami skaidri kritēriji ar mākslīgā intelekta tehnoloģiju palīdzību radīto izgudrojumu aizsardzībai; tādēļ aicina Komisiju sadarbībā ar EPO un EUIPO nodrošināt juridisko noteiktību šajā jautājumā un cieši sekot līdzi šim jautājumam starptautiskā līmenī Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijā (WIPO);

45.

 mudina dalībvalstis nekavējoties transponēt Autortiesību direktīvas noteikumus tādā veidā, kas atspoguļo likumdevēju panākto vienošanos uzlabot aizsardzību, ko tā nodrošina, un pieļaut tādus izņēmumus kā piekļuvi izglītībai tiešsaistē un digitalizētam kultūras mantojumam; aicina Komisiju uzraudzīt pirkšanas līgumus, lai nodrošinātu taisnīgu atlīdzību autoriem, pamatojoties uz autortiesībām jeb tiesībām, kas aizsargā autoru darbus; uzsver, ka noteikumu par autorību un autortiesību īpašumtiesībām nesaskaņošana var novest pie atšķirīgiem valstu risinājumiem attiecībā uz MI atbalstītiem darbiem;

46.

 uzsver, ka, neraugoties uz IĪ tiesību augsto saskaņošanas līmeni visā Eiropā, šīs tiesības joprojām netiek efektīvi īstenotas pārrobežu kontekstā;

47.

 atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu, ka tā pārskatīs Datubāzu direktīvu, lai atvieglotu piekļuvi datiem un to izmantošanu, vienlaikus aizsargājot likumīgās intereses; norāda, ka nevajadzīgi šķēršļi joprojām kavē pētniecību un ka ir jāturpina attīstīt noturīgas datu telpas, lai pētnieki varētu rast zinātniskus risinājumus, tostarp periodos, kad ir ārkārtas laika ierobežojumi; šajā sakarībā uzsver ekskluzīvo tiesību ierobežojumu un izņēmumu nozīmi;

48.

 pauž nožēlu par to, ka Komisijas 2016. gada pētījums par uz patenttiesību izmantošanu orientētiem uzņēmumiem (PAE) Eiropā (20) nesniedza skaidru atbildi uz jautājumu, vai dažu PAE darījumdarbības modeļi, kas ietver patentu iegādi no trešām personām un centienus to aizstāvībā pret iespējamiem pārkāpējiem gūt ieņēmumus, ļaunprātīgi izmantojot tiesvedības asimetriju, ļaunprātīgi izmanto nepilnības spēkā esošajos tiesību aktos un tādējādi rada problēmu, kas būtu jārisina; mudina Komisiju turpināt uzraudzīt šo jautājumu un veikt attiecīgu padziļinātu pētījumu;

49.

 atzinīgi vērtē visu dalībvalstu centienus nodrošināt, ka tiesas aizlieguma lietu izskatīšanā ņem vērā proporcionalitātes principu;

50.

 norāda, ka ir svarīgi īstenot IĪT aizsardzību, lai stimulētu inovatīvu produktu un procesu, tostarp jaunu zāļu, pētniecību un ražošanu, taču ir pārliecināts, ka nolūkā cīnīties pret pasaules mēroga ārkārtas situācijām veselības jomā, risināt jautājumu par konkrētu medicīnisko izstrādājumu pieejamību un ļaut veikt dzīvības glābšanas pasākumus sabiedrības interesēs svarīgi ir īstenot brīvprātīgu patentu apvienošanu, obligātu licencēšanu un elastības iespējas, kas paredzētas PTO TRIPS nolīgumā; tādēļ aicina Komisiju analizēt un izpētīt iespējas, kā nodrošināt obligātās licencēšanas efektivitāti un labāku koordināciju ES, ņemot vērā gadījumus, kad tā Savienībā ir izmantota, tās izmantošanas iemeslus, piešķiršanas nosacījumus, ekonomiskās sekas un to, vai tā ir devusi vēlamo rezultātu;

51.

 uzsver, ka nolūkā efektīvi apkarot Covid-19 un tā mutāciju izplatīšanos ir svarīgi visā pasaulē nodrošināt taisnīgāku vakcīnu sadali un sekmēt vispārēju piekļuvi Covid-19 vakcīnām; norāda, ka jaunattīstības valstīs joprojām liela problēma ir piekļuves trūkums vakcīnām par pieņemamu cenu; tādēļ atbalsta Komisiju un dalībvalstis to centienos mudināt trešās valstis atcelt spēkā esošos eksporta aizliegumus un paplašināt vakcīnu ziedošanu; aicina Komisiju un dalībvalstis vēl vairāk pastiprināt centienus atbalstīt tehnoloģiju nodošanu un IĪT brīvprātīgu licencēšanu, lai sekmētu vispārēju piekļuvi ar Covid-10 saistītiem cenas ziņā pieejamiem medicīniskajiem izstrādājumiem, risinātu ar ražošanas ierobežojumiem un trūkstošām piegādēm pasaulē saistītās problēmas un tādējādi ārstētu pasaules iedzīvotāju endēmiskās vai pandēmiskās infekcijas slimības;

52.

 atzinīgi vērtē to, ka vismazāk attīstītajām valstīm jau ir piešķirts atbrīvojums, kas ir spēkā līdz 2033. gada 1. janvārim, attiecībā uz TRIPS noteikumu par zālēm īstenošanu; tādēļ mudina Komisiju sadarbībā ar PTO pildīt savu solījumu iesaistīties aktīvās un konstruktīvās uz tekstu balstītās sarunās PTO, lai stimulētu un atbalstītu vakcīnu ražošanas jaudas palielināšanu jaunattīstības valstīs un stimulētu brīvprātīgu un ātru IĪT kopīgošanu krīzes situācijās, kā arī brīvprātīgus licencēšanas nolīgumus, un sākt dialogu par pašreizējiem šķēršļiem brīvprātīgai licencēšanai un veidiem to pārvarēšanai;

53.

 ierosina Eiropas līmenī izveidot IĪ koordinatora struktūru, kuras uzdevums būtu nodrošināt visaptverošu un saskaņotu pieeju ES IĪ politikai un veicinātu sadarbību starp dažādām valstu IĪ iestādēm, Komisijas ģenerāldirektorātiem un citām struktūrām, kas ir atbildīgas par IĪT, piemēram, EPO, EUIPO un WIPO, un citiem attiecīgajiem dalībniekiem; IĪ koordinators varētu augstākajā politiskajā līmenī vēl vairāk sekmēt cīņu pret IĪT pārkāpumiem un vajadzības gadījumā uzņemties citus pienākumus saistībā ar IĪT;

54.

 atbalsta ideju, ka ir jāveicina labāka IĪ pārvaldība pētniecības un inovācijas kopienā, lai Eiropas izcilo pētniecību iedzīvinātu inovācijā, kas nāk par labu iedzīvotājiem un uzņēmumiem; uzsver, ka šajā sakarībā publiski finansēts IĪ ir jāizmanto taisnīgi un efektīvi un ka ar ES līdzekļiem panāktie rezultāti būtu jāizmanto, lai uzlabotu ES ekonomiku visas sabiedrības labā;

55.

 atgādina, ka IĪT ietilpīgas nozares rada lielāko daļu ES tirdzniecības darbību un ka ir būtiski arī aizsargāt un īstenot IĪT trešās valstīs; atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos nākamajos brīvās tirdzniecības nolīgumos panākt stingru IĪT aizsardzību; aicina Komisiju pieprasīt, lai IĪT īstenošana tiktu risināta Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) un Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijā (WIPO);

56.

 atgādina, ka viens no galvenajiem jaunattīstības valstu uzdevumiem ir virzīšanās augšup globālajā vērtību ķēdē, veicot ekonomikas diversifikāciju, kurai nepieciešami taisnīgi un attīstībai labvēlīgi pasaules tirdzniecības noteikumi;

57.

 mudina jaunattīstības valstis stiprināt reģionālās vērtību ķēdes un tirdzniecību starp reģioniem, kā arī ieguldījumus veselībā un ar veselību saistītās jomās, un šajā nolūkā jo īpaši īstenot kolektīvus pētniecības un izstrādes centienus medicīniskajos pētījumos un apvienot resursus reģionālā mērogā; ar bažām norāda, ka saskaņā ar iniciatīvas Global Trade Alert datiem kopš 2020. gada sākuma līdz 21. martam 54 valstu valdības bija ieviesušas eksporta ierobežojumus galvenajām medicīnas precēm; uzsver, ka būtu jāizmanto reģionālās tirdzniecības pakti, lai nepieļautu eksporta aizliegumus attiecībā uz svarīgākajām precēm globālas un reģionālas nepietiekamības apstākļos, kā tas ir pašreizējās pandēmijas krīzes gadījumā;

o

o o

58.

 uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1)  OV C 175, 20.6.2013., 1. lpp.

(2)  OV L 271, 24.10.2019.

(3)  OV L 57, 18.2.2021., 17. lpp.

(4)  OV L 153, 11.6.2019., 1. lpp.

(5)  OV L 130, 17.5.2019., 92. lpp.

(6)  OV L 136, 30.4.2004., 34. lpp.

(7)  OV L 157, 30.4.2004., 45. lpp.

(8)  OV L 289, 28.10.1998., 28. lpp.

(9)  OV L 3, 5.1.2002., 1. lpp.

(10)  OV C 407, 4.11.2016., 25. lpp.

(11)  OV C 404, 6.10.2021., 129. lpp.

(12)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0236.

(13)  OV C 349, 17.10.2017., 2. lpp.

(14)  OV C 371, 15.9.2021., 102. lpp.

(15)  EPO-EUIPO, “IPR-intensive industries and economic performances in the EU: Industry-level analysis report”, trešais izdevums, 2019. gada septembris.

(16)  OV L 57, 18.2.2021., 17. lpp.

(17)  Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs, “Pilot study for essentiality Assessment of Standard Essential Patents”, 2020. gads.

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1257/2012 (2012. gada 17. decembris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību attiecībā uz vienotas patentaizsardzības izveidi (OV L 361, 31.12.2012., 1. lpp.).

(19)  EUIPO, 2020. gada ziņojums“Status Report on IPR infringement”, Vidējie gada rādītāji, 2013.–2017. gads.

(20)  Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs, Patent Assertion Entities in Europe: Their impact on innovation and knowledge transfer in ICT markets, 2016. gads.

Top