EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 15.9.2021

COM(2021) 573 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI EMPTY

Jaunais Eiropas "Bauhaus":













pievilcība, ilgtspēja, kopība

Saturs

1.    Ievads    

2.    Kopizstrāde visa pamatā — kopīgs pārveides kopības labā    

3.    Jaunā Eiropas “Bauhaus” veidols    

3.1.    No vēsturiskas kustības līdz Jaunajam Eiropas “Bauhaus”    

3.2.    Trīs galvenie principi    

3.2.1.    Daudzlīmeņu pieeja — no globālā uz lokālo    

3.2.2.    Līdzdalīga pieeja    

3.2.3.    Starpdisciplināra pieeja    

3.3.    Transformācijas ceļa tematiskie virzieni    

3.3.1.    Atjaunot saikni ar dabu    

3.3.2.    Atgūt piederības sajūtu    

3.3.3.    Priekšroku dot vietām un cilvēkiem, kam tas vajadzīgs visvairāk    

3.3.4.    Industriālajā ekosistēmā ieviest ilgtermiņa aprites cikla domāšanu    

4.    Jaunā Eiropas “Bauhaus” īstenošana    

4.1.    Sadarbība ar Jaunā Eiropas “Bauhaus” kopienu — JEB laboratorija    

4.2.    Trīskārša pārveide    

4.2.1.    Pārmaiņas uz vietas    

4.2.2.    Inovācijai labvēlīgās vides transformācija    

4.2.3.    Jaunu nozīmju izplatīšana    

5.    Nākamie posmi    

1.Ievads 

Jaunais Eiropas “Bauhaus” atspoguļo ES ieceri likt pamatus tādai dzīves telpai, produktiem un dzīves veidam, kas ir gan pievilcīgs, gan ilgtspējīgs, gan iekļaujošs. Tas veicina jaunu dzīvesveidu, kur ilgtspējai un stilam ir vienāds svars, tādējādi paātrinot zaļo pārkārtošanos dažādos mūsu ekonomikas sektoros (piem., būvniecībā, mēbeļu ražošanā, modes industrijā), mūsu sabiedrībā un citās mūsu ikdienas dzīves jomās.

Mērķis ir nodrošināt, ka ikvienam iedzīvotājam ir pieejamas preces, kas ir apritīgas un mazāk oglekļietilpīgas, kas sekmē dabas atjaunošanos un aizsargā bioloģisko daudzveidību.

Jaunais Eiropas “Bauhaus” (JEB) ir cerību un perspektīvu projekts. Ar to Eiropas zaļajam kursam tiek piešķirta kultūras un radošā dimensija, kas bagātinās ilgtspējīgu inovāciju, tehnoloģiju un ekonomiku. Ieguvumus no vidiskās pārkārtošanās tas padarīs par taustāmiem sasniegumiem vietējā līmenī. Tas uzlabos mūsu ikdienas dzīvi.

Tas ir iespējams tikai tad, ja cilvēki no dažādām vidēm un jomām domā un strādā līdzdalīgi un ciešā kopībā. Tāpēc Komisija sāka šo projektu ar sešu mēnešu kopizstrādes posmu, kurā ikviens var nākt klajā ar idejām, redzējumiem, piemēriem un uzdevumiem Jaunajam Eiropas “Bauhaus”.

Šajā paziņojumā ir izklāstīta Jaunā Eiropas “Bauhaus” koncepcija, pamatojoties uz konstatējumiem, kas gūti kopizstrādes posmā, un ir noteikti turpmāk veicamie pasākumi. Plašāka informācija par kopizstrādes procesu atrodama 1. pielikumā.

Lai sasniegtu Jaunā Eiropas “Bauhaus” mērķus, Komisija turpinās veidot ieinteresēto personu un organizāciju kustību. Īstenošanas vajadzībām Komisija apvieno relevantās ES iniciatīvas un nāk klajā ar jaunām darbībām un finansēšanas iespējām, kuru kopsavilkums ir sniegts šā paziņojuma 5. nodaļā. To vidū ir, piemēram,

·JEB laboratorijas izveide, lai paplašinātu kopienu un sagatavotu rīcībpolitikas;

·darbības uzsākšanas finansējums transformatīviem JEB projektiem ES dalībvalstīs;

·finansējums sociālo mājokļu projektiem, kuros tiek ievērotas Jaunā Eiropas “Bauhaus” vērtības;

·jauna pieeja pašas Komisijas ēku stratēģijai;

·zaļās pārkārtošanās ceļvežu līdzizstrāde būvniecības un tekstilizstrādājumu ekosistēmās;

·uzaicinājumi veidot jaunuzņēmumus un pilsoņu iniciatīvas;

·ikgadējais Jaunā Eiropas “Bauhaus” festivāls un balva;

·eTwinning un DiscoverEU 2022 par Jaunā Eiropas “Bauhaus” tematiku.

Izmaiņas nenotiks vienā dienā. Jaunais Eiropas “Bauhaus” radīs telpu, kurā izpētīt un izmēģināt rīcībpolitikas,, finansējumu un citus rīkus, kas palīdzēs plānot un veidot labāku ikdienas dzīvi visām paaudzēm.

2.Kopizstrāde visa pamatā — kopīgs pārveides kopības labā 

Šā līdzdalīgā projekta sākumā — kopizstrādes posmā — Komisija uzrunāja pilsonisko sabiedrību un ieinteresētās personas. Pēc tam, kad 2020. gada septembrī par projektu paziņoja priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena 1 , šajā kopizstrādes posmā ikviens tika aicināts atklāti paust, kādam vajadzētu būt Jaunajam Eiropas “Bauhaus”, informēt, kādas problēmas tam vajadzētu risināt, un dalīties ar savām idejām un zināšanām par to, kā to paveikt 2 . Jaunā Eiropas “Bauhaus” koncepcijas pamatā ir šajā posmā saņemtā daudzveidīgā informācija.

Kopizstrādes process balstījās uz interesentiem, organizācijām, politiskām iestādēm un uzņēmumiem, kas organizēja pasākumus, apspriedes un darbseminārus. Oficiālie Jaunā Eiropas “Bauhaus” partneri 3 arī ir palīdzējuši izplatīt vēstījumus un organizēt pasākumus. Astoņpadsmit domātāji un praktiķi izveidoja Jaunā Eiropas “Bauhaus” augsta līmeņa apaļo galdu, kas darbojas kā iniciatīvas apspriežu forums un regulāri dod savu ieguldījumu 4 . Pirmā konference par Jauno Eiropas “Bauhaus”, kas notika 2021. gada aprīlī, bija šīs globālās apspriedes kulminācija, kurā piedalījās aptuveni 8000 tiešsaistes dalībnieku no visas pasaules, kas vēlreiz apliecināja, ka kustībai jāuzrunā ļaudis visā pasaulē.

Lielākā daļa darbību notika ES valstīs, taču pieaug arī interese no citām pasaules daļām — gan tuvajām kaimiņvalstīm, gan Dienvidamerikas un Ziemeļamerikas. Lai uzsvērtu projekta globālo dimensiju, Komisija aicināja viedokli paust arī aizrobežu dalībniekus.

Jaunā Eiropas “Bauhaus” iniciatīva ir radusi labvēlīgu augsni, un tās vadugunis ir ēkas, sabiedriskās telpas, uzņēmējdarbības un sociālā prakse, kultūras pasākumi un izglītības programmas, kas iedvesmo jaunām idejām. Lai piesaistītu uzmanību šiem iedvesmojošajiem piemēriem un jauno talantu idejām, kopizstrādes posmā tika izsludināta pirmā Jaunā Eiropas “Bauhaus” balva 5 .

3.Jaunā Eiropas “Bauhaus” veidols

3.1.No vēsturiskas kustības līdz Jaunajam Eiropas “Bauhaus” 

Vairākas vēsturiskā “Bauhaus” iezīmes tika izmantotas par pamatu jaunā Eiropas “Bauhaus” redzējumam.

Vēsturiskais “Bauhaus” radās 1919. gadā, brīdī, kad notika gan sabiedrība, gan rūpniecība mainījās pašos pamatus un iestājās mūsdienu laikmets. Kustības dibinātāju uzmanības lokā bija šīs pārkārtošanās un jauno problēmu risinājumu meklējumi. “Bauhaus” ātri kļuva par globālu kultūras kustību. Tas pulcēja kopā māksliniekus, dizainerus, arhitektus un amatniekus. Šī starpdisciplinārā pieeja ir ļoti vajadzīga problēmu risināšanai arī mūsdienās, kad mēs atkal esam nonākuši fundamentālas pārkārtošanās priekšā.

Tāpat kā pirms simts gadiem viens no galvenajiem jautājumiem ir inovatīvi materiāli. Tolaik risinājums bija cements un tērauds, tagad mums jāizpēta ilgtspējīgi, vairāk dabā balstīti materiāli un jārod risinājumi, kā visus šos materiālus saražot ar mazām oglekļa emisijām. Tas attiecas gan uz būvniecību, gan modi, dizainu, mēbelēm, transportu un enerģiju. Vērtību trīsstūris

Jaunā Eiropas “Bauhaus” pamatā ir trīs nedalāmu pamatvērtību trīsstūris:

·ilgtspēja 6 , sākot no klimata mērķiem līdz apritīgumam, nulles piesārņojumam un bioloģiskajai daudzveidībai,

·estētika, tātad ne tikai funkcionalitāte, bet arī pieredzes kvalitāte un stils,

·iekļautība, daudzveidības vērtības atzīšana, līdztiesība visiem un pieejamība piekļuves un cenas ziņā.

Grūtākais uzdevums ir ievērot visas šīs trīs vērtības vienlaikus, lai izstrādātu radošus risinājumus, kas vislabāk atbilst cilvēku vajadzībām, turklāt ar zemākām kopējām izmaksām.

3.2.Trīs galvenie principi 

Koprades procesā izkristalizējās Jaunā Eiropas “Bauhaus” trīs galvenie principi, pēc kuriem vadās Komisija un kuriem jābūt tālāko risinājumu pamatā:

·globālās un vietējās dimensijas apvienojums;

·dalība;

·Starpdisciplinaritāte

3.2.1.Daudzlīmeņu pieeja — no globālā uz lokālo 

Jaunais Eiropas “Bauhaus” atbalsta daudzlīmeņu — no globālas līdz lokālai  — pieeju pārveidei. Klimata pārmaiņas un zaļā pārkārtošanās rada globālas problēmas, kuras prasa globālus risinājumus. Tajā pašā laikā tieši lokālais, vietējais līmenis ir tas, kur pārmaiņas notiek un kalpo cilvēkiem 7 . Tāpēc Jaunais Eiropas “Bauhaus” aptver visdažādākos pārvaldes līmeņus, sākot ar visu pasauli un beidzot ar apkaimēm, ciematiem un pilsētām.

Jaunā Eiropas “Bauhaus” īstenošana nozīmē, ka tiek aptvertas vietējās teritorijas un izmantota vietējiem apstākļiem pielāgota pieeja. Nelieli sekmīgi projekti liecina, ka transformatīvas iniciatīvas neatkarīgi to lieluma var īstenot ikviens un jebkur. Jaunais Eiropas “Bauhaus” pētīs veidus, kā atbalstīt nelielas iniciatīvas, ko īsteno atsevišķi cilvēki, apkaimes un vietējās kopienas.

Šajā ziņā nevar aprobežoties tikai ar Eiropas Savienību. Laika gaitā Jaunais Eiropas “Bauhaus” sniegsies tālāk par Eiropas robežām ar mērķi visā pasaulē izplatīt savus principus — ilgtspēja, iekļaušana un estētika.

3.2.2. Līdzdalīga pieeja 

Eiropas Komisija aktīvi popularizē līdzdalīgu pieeju, par ko liecina arī pašlaik notiekošā konference par Eiropas nākotni, kuras uzdevums ir padziļināt un uzturēt saikni ar iedzīvotājiem. Komisija arī turpmāk uzklausīs vietējos cilvēkus un kopīgiem spēkiem noskaidrot, kā politika, finansējums un citi instrumenti patiešām nes gaidītās pārmaiņas. Tas galvenokārt notiks JEB laboratorijā. Līdzdalīga pieeja nozīmē, ka iesaistās pilsoniskā sabiedrība un visu vecumu ļaudis no visām sabiedrības grupām, tostarp sievietes (kuras ir nepietiekami pārstāvētas konkrētās galvenajās nozarēs) un neizdevīgā stāvoklī esošas grupas 8 . Šāds uzsvars uz iekļaušanu vajadzīgs tāpēc, lai nevienu neatstātu novārtā, un apliecina, ka visradošākie risinājumi rodas kolektīvā domāšanā. Jauniem risinājumiem ir jānovērš ikdienas problēmas un jāuzlabo ikviena dzīves kvalitāte.

3.2.3. Starpdisciplināra pieeja 

Jaunais Eiropas “Bauhaus” nozīmē darīt galu izolētībai starp viedokļiem un profesijām. Ja roku rokā iet kultūra un tehnoloģija, inovācija un dizains, inženierija, amatniecība, māksla un zinātne, tas ir ceļš uz labāku rītdienu.

Koronavīrusa pandēmija ir parādījusi, ka, lai risinātu sarežģītās problēmas, ar kurām saskaras mūsu planēta un sabiedrība, vairāk nekā jebkad iepriekš ir vajadzīgas integrētas pieejas. Jēgpilnai pārveidei ir nepieciešams iesaistīt daudzas dažādas kompetences un zināšanas. Strādāšana un mācīšanās dažādās disciplīnās veicina savstarpēju bagātināšanos ar idejām, zināšanām, prasmēm un metodēm.

3.3.Transformācijas ceļa tematiskie virzieni

Kustības izveide nozīmē, darbu ar cilvēkiem un viņu interesēm, vajadzībām un motivāciju. Kopizstrādes posmā saņemto datu analīzē tika noteikti četri tematiskie virzieni, ko Komisija nolēma ievērot Jaunā Eiropas “Bauhaus” īstenošanā. 

3.3.1.Atjaunot saikni ar dabu

Sniegtā informācija liecina par lielāku informētību un lielāku gatavību risināt klimata pārmaiņu (mazināšanas un pielāgošanās) jautājumus un mazināt eksponētību piesārņojumam.

To, ka cilvēki izjūt vajadzību atjaunot saikni ar dabu, tostarp lai uzlabotu veselību un labklājību, apstiprina pētījumi — lielākas iespējas uzturēties publiskajās zaļajās zonās nozīmē labākus iedzīvotāju veselības rādītājus un mazāku ar ienākumiem saistīto nevienlīdzību veselības jomā 9 . Dabā balstīti risinājumi pilsētās var palīdzēt mazināt plūdus un citus ekstrēmus laikapstākļus, vienlaikus padarot būvēto vidi pievilcīgāku.

Klimatrīcība vairs netiek uzskatīta par abstraktu cīņu, bet gan par mūsu ikdienas dzīves neatņemamu sastāvdaļu, kas var uzlabot gaisa, ūdens un augsnes kvalitāti un vispārējos dzīves apstākļus. Šī pieredze aktualizējās pandēmijas laikā, kad mūsu dzīves telpas kļuva ierobežotas un cilvēki no jauna iepazina savas pilsētas, ciematus, zaļās zonas. Pandēmijas laikā sevišķi skaidri atklājās, ka dabas aizsardzība ir nesaraujami saistīta ar mūsu visu fizisko un garīgo veselību.

Ir jāpāriet no cilvēkcentrētas perspektīvas uz dzīvescentrētu perspektīvu, iedvesmojoties un mācoties no dabas. Risinājumi ir visdažādākie: no pilsētu zaļināšanas un ilgtspējīgi iegūtu dabisko materiālu izmantošanas līdz inovatīviem risinājumiem, kas kuru pamatā ir dabā atrodamo elementu “atdarināšana” ; no rūpēm par augsni līdz atkritumu atkalizmantošanai vai reciklēšanai; no pilsētu zaļo koridoru izveides par labu aktīvai mobilitātei līdz transporta infrastruktūras pārdomāšanai.

Vēlme atjaunot saikni ar dabu rodas jau jaunībā. Miljoniem jauniešu ir aicinājuši aktīvāk rīkoties, lai planēta kļūtu labāka, un ir modinājuši mūsos vidisko apziņu. Kopizstrādes posmā paustās idejas izceļ izglītības un kultūras būtisko lomu paradigmas maiņā uz jaunu uzvedību un vērtībām. Ja līdzdalīgi izglītosim un iespēcināsim bērnus un jauniešus, lai viņi saprastu, piedzīvotu un aptvertu, ko nozīmē ilgtspēja un iekļautība, tas arī nākamajām paaudzēm palīdzēs iedibināt spēcīgas saiknes ar dabu.

3.3.2.Atgūt piederības sajūtu

Jaunā Eiropas “Bauhaus” kustība pievēršas mūsu kolektīvajai un privātajai pieredzei. Kustībā iesaistītie ir nepārprotami pauduši, ka jātiecas pārvarēt plaisu starp cilvēkiem.

Tas nozīmē meklēt starppaaudžu solidaritāti, veicināt saiknes starp izglītību un mākslu vietējā vidē, uzlabot mūsu kopējo telpu un vietas, kur tiekamies. Tuvienes ekonomika ar tādām koncepcijām kā “15 minūšu pilsētas” 10 , kur iedzīvotājiem galvenie pakalpojumi un ērtības ir pieejamas gājiena attālumā, arī ir veids, kā stiprināt sakarus un veicināt veselīgu, ilgtspējīgu un aktīvu mobilitāti.

Kultūras vērtības (mantojums, māksla, vietējā amatniecība, zinātība utt.), dabas bagātības (ainavas, dabas resursi utt.), kā arī sociālie aktīvi (sociālās ekonomikas uzņēmumi, vietējās organizācijas un asociācijas utt.) padara vietu unikālu. Kultūras dzīve, mākslas pasākumi, koncerti sniedz sakaru veidošanas un sociālās mijiedarbības iespējas, kas ir saistošais elements, kurš rada piederības sajūtu.

3.3.3.Priekšroku dot vietām un cilvēkiem, kam tas vajadzīgs visvairāk 

Kopizstrādes posms parādīja, ka Jaunajam Eiropas “Bauhaus” ir jābūt iekļaujošam. Tas attiecas ne tikai uz cilvēkiem, bet arī uz vietām, kur viņi dzīvo.

Pievilcīgiem un ilgtspējīgiem risinājumiem jābūt pieejamiem visiem, arī cenas ziņā. Būtu pienācīgi jāņem vērā to grupu īpašā situācija, kuras ir vairāk pakļautas atstumtības, nabadzības vai bezpajumtniecības riskam. Piemēram, ES gadā ir nepieciešams renovēt 800 000 sociālo mājokļu vienību (5 % no sociālo mājokļu kopējā fonda), un katru gadu ir vajadzīgi 450 000 jaunu sociālo mājokļu 11 . Neizdevīgā stāvoklī esošās grupas ir pakļautas lielākam enerģētiskās nabadzības riskam un gaisa piesārņojumam, un arī sabiedriskais transports tām ir mazāk pieejams.

Iekļautība nozīmē piekopt universālā dizaina pieeju, lai novērstu šķēršļus, kas apgrūtina piekļuvi būvētajai un virtuālajai videi, kā arī precēm un pakalpojumiem.

Jaunā Eiropas “Bauhaus” mērķis ir neaprobežoties tikai ar lielo pilsētu centriem, bet aptvert visdažādākās vietas, tostarp mazus ciematus, lauku apvidus, sarūkošas pilsētas, degradētus pilsētu rajonus un deindustrializētas teritorijas. Lai to panāktu, ir vajadzīga tādā teritoriālā attīstība, kas nepieļauj sociālo grupu telpisko nošķirtību, lai radītu kopības sajūtu. Būtu jāsavieno dažādās pilsētas, ciemata vai apkaimes daļas. Būtu jārisina problēmas, ko rada trūkstošie savienojumi starp lauku un pilsētu apvidiem. Kā to parādīja Covid-19 pandēmija, digitāli sakari starp cilvēkiem ir būtisks faktors, kas paver iespējas neatkarīgai dzīvei, piekļuvei informācijai vai kultūras pasākumu apmeklējumiem.

Covid-19 pandēmija lika skaidri saprast, ka tas, vai cilvēkiem ir pieejami digitāli sakari 12 , ir būtisks faktors, kas paver iespējas neatkarīgai dzīvei, piekļuvei informācijai vai kultūras pasākumu apmeklējumiem.

3.3.4.Industriālajā ekosistēmā ieviest ilgtermiņa aprites cikla domāšanu

Respondenti kopizstrādes posmā skaidri norādīja uz acīmredzamu vajadzību pēc lielāka apritīguma, lai risinātu resursu un atkritumu ilgtspējīgas izmantošanas problēmas, tostarp novecojušu ēku vai infrastruktūras izmantošanas problēmas. Atbilstīgi aprites ekonomikas domāšanas veidam šo problēmu risināšana skar visu industriālo ekosistēmu no ražošanas līdz piegādei un patēriņam.

Piemēram, kad vien tas iespējams, jaunu ēku būvēšanas vietā priekšroka būtu dodama esošo ēku atkalizmantošanai, atjaunošanai, ekspluatācijas laika pagarināšanai un pārveidei. . Par jauno normu jākļūst apritīgam, ilgtspējīgam dizainam un arhitektūrai.

Turklāt visām relevantajās disciplīnās ir lielāka ievērība jāvelta atgūtiem un atjaunīgiem materiāliem, kuriem jākļūst par daļu no dizaina paradigmas. Būtu jāuzlabo ilgtspējīgi ražotu un iegūtu dabisku būvmateriālu, piemēram, koka, bambusa, salmu, korķa vai akmens, izmantošana. Jaunām ražošanas tehnoloģijām būtu jāpalīdz samazināt tērauda vai cementa oglekļa pēdu, reciklēt tekstilizstrādājumus, kas citādi tiktu izmesti atkritumos, un paātrināt energoietilpīgu nozaru zaļo pārkārtošanos.

Jauni darījumdarbības modeļi, bioekonomika, sociālās ekonomikas pieejas un dizains ilgtspējai 13 var palīdzēt tādu nozaru pārveidē kā tekstilizstrādājumi, tūrisms, atkritumu apsaimniekošana vai enerģijas ražošana. Jaunā Eiropas “Bauhaus” attīstībā un īstenošanā sistēmiski nozīmīgu lomu spēlēs digitālā pārkārtošanās. Materiālu, produktu un ēku sniegumu ilgtspējas aspektā var uzlabot digitālie rīki, piem., 5G, mākslīgais intelekts, datu rīki, robotika. 3D printēšana vai digitālie dvīņu būvniecības nozarē.

4.Jaunā Eiropas “Bauhaus” īstenošana 

Komisija sadarbībā ar Eiropas Parlamentu un citām ES iestādēm, kā arī dalībvalstīm vēlas izveidot Jaunā Eiropas “Bauhaus” veicinošu satvaru, kas būtu integrēts ilgtspējīgas attīstības mērķos (IAM) un citās attiecīgās ES rīcībpolitikās un iniciatīvās. Šis veicinošais satvars ir paredzēts, lai radītu telpu, kurā attīstīt un novērtēt rīcībpolitikas un finansēšanas instrumentus mūsu sabiedrības un ekonomikas pārveidei.

Šis satvars vispirms ir vērsts uz to, lai panāktu vairāk ar rīcībpolitikas un finansēšanas instrumentiem, kas mums jau ir. Būtu jāpastiprina sinerģija starp esošajām un plānotajām ES rīcībpolitikām vai programmām, lai tās varētu atbalstīt jaunā Eiropas “Bauhaus” mērķus. Tās visas var dot savu artavu kultūras projektā, kas ienes ilgtspēju, iekļautību un estētiku cilvēku dzīves vietā un dzīves veidā.

Jaunais Eiropas “Bauhaus” liek aizdomāties par lietām, kuras nevar pienācīgi atrisināt ar vienu instrumentu un kuras bieži tiek palaistas garām.

Turklāt Jaunais Eiropas “Bauhaus” paredz specifiskas un specializētas darbības, kas palīdzēs pārveidei kļūt par īstenību.

Šis pirmais iniciatīvas īstenošanas satvars tiks izvērsts, ņemot vērā rezultātus un veicot atkārtotus novērtējumus un pārskatus.

4.1.Sadarbība ar Jaunā Eiropas “Bauhaus” kopienu — JEB laboratorija

Lai atbalstītu Jaunā Eiropas “Bauhaus” ieviešanu, Komisija izveidos JEB laboratoriju, proti, domdarbnīcu, kur līdzradīt, prototipēt un testēt rīkus, risinājumus un rīcībpolitiku, kas veicinās pārveidi vietējā līmenī. Laboratorija darbosies kā “paātrinātājs un savienotājs”.

Sākot ar augsta līmeņa apaļā galda dalībniekiem un oficiālajiem partneriem, laboratorija veidos kopienu un aptvers konkrētus projektus, ko iedvesmojis Jaunais Eiropas “Bauhaus”, neatkarīgi no tā, vai tie tiek atbalstīti no ES fondiem vai citām iniciatīvām, un tā palīdzēs iedibināt sakarus par labu savstarpējam atbalstam un pieredzes apmaiņai. Tā iedibinās sakarus arī ar kopienām, kas jau tagad strādā pie šiem jautājumiem, un tieksies rast sasaisti ar rīcībpolitikas, rūpniecības un sabiedrības pārstāvjiem, lai novērstu izolētību un eksperimentētu ar sadarbības iespējām.

Veidodama veicinošo infrastruktūru, tostarp digitālu platformu, Komisija aicinās Jaunā Eiropas “Bauhaus” kopienu sadarboties turpmāk norādītajās jomās un izstrādās konkrētus ieteikumus.

·Zīmolveides stratēģija. Kā raksturot un atpazīt konkrētas iniciatīvas, kas atbilst Jaunā Eiropas “Bauhaus” iecerei? Kas padara projektu par Jaunā Eiropas “Bauhaus” projektu? Kā panākt, ka Jaunā Eiropas “Bauhaus” zīmolam ir svars, kad tiek lemts par projektu finansējumu?

·Inovatīvā finansēšana. Vai kolektīvo finansēšanu var lietderīgi apvienot ar publisko finansēšanu, lai palīdzētu vietējām iniciatīvām un uzlabotu projektu atlasi? Ar kādu pieeju varētu vislabāk piesaistīt privāto finansējumu, tostarp no filantropiem, lai atbalstītu Jaunā Eiropas “Bauhaus” projektus? Kā stimulēt investorus dažādās nozarēs, piemēram, nekustamā īpašuma, tūrisma infrastruktūras un citās nozarēs, pieņemt Jaunā Eiropas “Bauhaus” ieceri? Kā sociālā ekonomika var atbalstīt Jauno Eiropas “Bauhaus”?

·Regulatīvā analīze un eksperimenti. Kā tiesiskais regulējums var atbalstīt Jaunā Eiropas “Bauhaus” projektu attīstību tādās nozarēs kā būvniecība, energoietilpīgas nozares, mobilitāte, tuvienes un sociālā ekonomika, kultūras un radošās nozares, tūrisms, tekstilizstrādājumi? Kā JEB var pilnvērtīgi izmantot jaunos tehnoloģiskos sasniegumus, t. sk. digitālo pārkārtošanos? Kādi ir atlikušie šķēršļi un regulatīvie trūkumi? Kā publiskais iepirkums un regulatīvā vienkāršošana var veicināt Jaunā Eiropas “Bauhaus” prioritāšu īstenošanu Eiropas, valstu un reģionālā līmenī? Vai sadarbībā ar dalībvalstīm un vietējām iestādēm varētu izveidot regulatīvus eksperimentālus apstākļus, kādos izmēģina dzīvē jaunās regulatīvās pieejas, kas aktīvāk veicina Jaunā Eiropas “Bauhaus” ieceres virzīšanu?

·Galvenie izpildes rādītāji Kā var novērtēt Jaunā Eiropas “Bauhaus” panākumus 2024. un 2030. gadā? Kādi ir nodevumi, ko mēs vēlamies redzēt dažādajos projekta posmos? Kā mēs varam jēgpilni novērtēt rezultātus?

Komisija JEB laboratorijas darba rezultātus ņems vērā gan turpmākos pasākumos, gan iniciatīvās, kurās tiks iesaistītas dalībvalstis, Eiropas Parlaments, Reģionu komiteja un citi partneri. Tā uzraudzīs un analizēs notikumu attīstību, veicinās sakarus starp ieinteresētajām personām, apkopos un novērtēs pozitīvos rezultātus un konstatējumus. Tā apzinās jaunas laboratorijā pētāmās tēmas un laika gaitā veicinās ES atbalsta sistēmas pielāgošanu.

4.2.Trīskārša pārveide

Ņemot vērā daudzos kopizstrādes gaitā apkopotos stāstus, sarunas un esejas, ir noteikti trīs “sviras” punkti, kam būtu jāvelta specifiski pasākumi: i) pārmaiņu īstenošana vietējā līmenī konkrētās vietās, ii) vajadzība darīt lietas citādi, lai inovācija kļūtu par realitāti, tostarp uzlabojot mūsu prasmes un metodes, un iii) vajadzība pielāgot ieceres un pašu domāšanas veidu, kas ir pamatā mūsu darbībām 14 . Atbalsta un finansējuma instrumenti ir strukturēti, pamatojoties uz šiem trīs punktiem.

Jaunā Eiropas “Bauhaus” panākumu ķīla ir tas, vai izdosies radīt kopības sajūtu un izcelt inovācijas. Lai neatstātu ēnā pārmaiņu virzītājus, iepazīstinātu ar sasniegto un apspriestu rezultātus, lai stiprinātu iedzīvotāju iesaisti, Komisija 2022. gada pavasarī pirmoreiz rīkos Jaunā Eiropas “Bauhaus” festivālu.

Šajā pasākumā gan klātienē, gan virtuāli pulcēsies visi iesaistītie, lai apspriestos, dalītos informācijā, mācītos un svinētu.

Festivālā būs trīs daļas:

·forums, kur noritēs debates par to, kā strukturēt projektu. Tā būs domātāju, politikas veidotāju un praktiķu diskusija par visdažādākajiem tematiem, sākot ar zinātni un tehnoloģijām un beidzot ar kultūru un izglītību, sākot ar reģionālo un lokālo attīstību un beidzot ar starptautisku perspektīvus;

·gadatirgus, kurā varēs iepazīties ar projektiem, prototipiem un rezultātiem, kas dod savu artavu Jaunajā Eiropas “Bauhaus”, un kura ietvaros tiks piešķirta arī Jaunā Eiropas “Bauhaus” balva;

·festivāls ar kultūras programmu — klātienes un virtuālām izstādēm, izrādēm un mākslas darbiem.

Pirmais festivāls notiks Briselē, un to organizēs un finansēs Eiropas Komisija. Balstoties uz pirmajā gadā gūto pieredzi, Komisija izvērtēs, vai no 2023. gada tam nevajadzētu kļūt par ikgadēju pasākumu, kas ideālā variantā notiktu gan ES, gan aiz tās robežām.

4.2.1.Pārmaiņas uz vietas

Pārmaiņām jāizpaužas konkrētā vietā, un šīm vietām jābūt pēc iespējas kuplākā skaitā — mājokļos, apkaimēs, pilsētās, laukos, fiziskās un virtuālās telpās. Lai sekmīgi izvērstu jauno Eiropas “Bauhaus”, būs vērīgi un sadarbīgi jāmācās no inovatīviem un priekšzīmīgiem projektiem. Ja šādi “izmēģinājuma demonstrējumprojekti” izpelnās ievērību, tas motivē iesaistīties un darīt ko līdzīgu. Tajā pašā laikā iniciatīva bieži vien nāk no vietējiem dalībniekiem, tāpēc būs vajadzīgs atbalsts nelieliem projektiem.

Lai finansētu transformatīvus Jaunā Eiropas “Bauhaus” projektus, būs vajadzīgas ne tikai Komisijas vadītas iniciatīvas, bet arī cieša sadarbība ar dalībvalstīm. Tādas kohēzijas politikas pieejas, kuru uzmanības centrā ir vietējā attīstība, kas orientēta uz reālām vietām un ko virza paši iedzīvotāji, var popularizēt Jaunā Eiropas “Bauhaus” projektus reģionālā un vietējā līmenī ar vietējo kopienu līdzdalību.

4.2.2.Inovācijai labvēlīgās vides transformācija

Transformācija Jaunā Eiropas “Bauhaus” garā ir atkarīga no industriālajām ekosistēmām — sākot no būvniecības līdz dzīvesstila un radošajām nozarēm, no materiāliem līdz darījumdarbības modeļiem, no digitalizācijas līdz lauksaimniecībai —, lai nodrošinātu apstākļiem pielāgotus un cenas ziņā pieejamus risinājumus. Kā ir apliecinājis izstrādes posms, būtiska loma ir inovācijai. Tā nav tikai inovācija jaunu tehnoloģiju ziņā — tā var būt arī jaunu un tradicionālu tehnisko paņēmienu apvienojums vai vietējās amatniecības un zināšanu pielāgošana jaunai situācijai.

Attiecīgo tiesību aktu daudzveidība un sarežģītība un administratīvo procesu ilgums var apgrūtināt transformatīvu projektu īstenošanu vai pat būt šķērslis inovācijai. Inovatīvas pieejas jāpārbauda un jāīsteno eksperimentālos apstākļos, cieši sadarbojoties ar dalībvalstu nacionālajām, reģionālajām un vietējām iestādēm.

Jaunu materiālu, ražošanas procesu un citu rīku efektīva izmantošana nozīmē, ka nepieciešama strādājošo pārkvalificēšanās dažādos sektoros un līmeņos, tostarp izmantojot profesionālās izglītības un apmācības sniegtās iespējas.

4.2.3. Jaunu nozīmju izplatīšana

Kustības iedvesmošana sākas ar vērtībām. Ir svarīgi sadarboties ar tiem, kuri apdomā, pēta un nes mūsu vērtības, piemēram, māksliniekiem, sociālajiem zinātniekiem, izglītotājiem un izglītības iestādēm, un jaunatnes organizācijām.

Mākslinieki un radošie speciālisti jau sen ir palīdzējuši veicināt informētību par mūsu laika sociālekonomiskajām un vides problēmām. Viņu kritiskā nostāja un izaicinošie darbi mūsdienu sabiedrībai var atvērt acis un palīdzēt pārveidot mūsu nākotnes pasauli. Tas attiecas arī uz estētikas un skaistuma jēdzieniem, kuriem vairs nav universālu standartu vai kanonu.

Kopā ar izglītības, apmācības un jaunatnes organizācijām kultūras un radošās nozares un sektori ir jauni gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes un nodarbinātības avoti. To ieguldījumu inovācijā arvien vairāk virza ar tehnoloģijām nesaistīti faktori, piemēram, radošums, dizains un jauni organizatoriskie procesi vai darījumdarbības modeļi un sadarbība. Tāpēc ES jaunatnes un izglītības politikā, tostarp augstākās izglītības un atbalsta sistēmā, galvenais uzsvars tiek likts uz ilgtspēju, ļaujot radīt daudzas sinerģijas ar Jaunā Eiropas “Bauhaus” iniciatīvu.

5.Nākamie posmi

Jaunā Eiropas “Bauhaus” pamatā būs tā augošās kopienas spēks. Pēdējā pusgada laikā šī iniciatīva ir radījusi entuziasmu un tūkstošiem ideju, uz kurām ir balstīts šis paziņojums. Turpināsies ieinteresēto dalībnieku iesaistīšana, un šī apspriede sadarbībā ar Eiropas Ārējās darbības dienestu, Eiropas Savienības delegācijām, kā arī ieinteresētajām starptautiskajām organizācijām un tīkliem izvērsīsies gan visā Eiropā, gan ārpus tās. Šajā ziņā tiks apzināta sinerģija ar attiecīgajiem rīcībpolitikas un sadarbības satvariem, jo īpaši ES kaimiņvalstīs.

Eiropas Komisija paļausies uz Eiropas Parlamenta, Padomes, Reģionu komitejas un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas sadarbību, lai veicinātu izpratni, sekmētu debates to vēlēšanu apgabalos, iesaistītu iedzīvotājus un privātā sektora dalībniekus un dalītos ar pieejamajiem resursiem Jaunā Eiropas “Bauhaus” atbalstīšanai.

Būtiska būs dalībvalstu un publisko iestāžu sadarbība starptautiskā, valsts, reģionālā un vietējā līmenī, tostarp pilsoniskās sabiedrības un dažādu kopienu pārstāvju dalība. Sākot ar līdzdalīguma veicināšanu kopizstrādes procesos un beidzot ar spēju atbalstīt vietējo pārveides projektu finansēšanu, Jaunajam Eiropas “Bauhaus” būs nepieciešama cieša sadarbība visā šajā daudzlīmeņu pārvaldības sistēmā.

Sākumā dalībvalstis tiks aicinātas pilnvarot kādu struktūru būt par Jaunā Eiropas “Bauhaus” iniciatīvas kontaktpunktu, kas saskaņos un koordinēs centienus savā valstī un iesaistīsies neoficiālā ES mēroga informācijas un pieredzes apmaiņas tīklā.

Eiropas Komisija ziņos par iniciatīvas sasniegumiem 2022. gadā.

Pielikumi

1.    Ziņojums par kopizstrādes posmu

2.    ES programmu piesaistīšana

3.    Jaunā Eiropas “Bauhaus” rīcībpolitikas ekosistēma

Autortiesības

VĀKS:

·Tree-House School © Valentino Gareri

·Architecture © Adobe Stock – lilymary

·Ļaudis atpūšas parka mauriņā © Adobe Stock – Watman

Iekšlapas

·Nautila gliemežnīca © Adobe Stock – Dean Pennala

·Zaļo lapu tekstūra © Adobe Stock – Vera Kuttelvaserova

·Ļaudis atpūšas parka mauriņā © Adobe Stock – Watman

·Laračas veselības centrs © H. Santos-Díez

·Domo - izglītošana par ilgtspējīgu arhitektūru vidusskolā © Dolores Victoria

·La Ferme du Rail © Myr Muratet.

·The Arch © O.S.T. & Constructlab

·Wunderbugs © Francesco Lipari

·Palaluxottica © Simone Bossi

·Holmes Road Studios © Peter Barber Architects

·Proto-Habitat © Flavien Menu

·Tropiskie dārzi Rundelsgatanā, Velingē © Avots: edge​s

·Tree-House School © Valentino Gareri

·Domo - izglītošana par ilgtspējīgu arhitektūru vidusskolā © Dolores Victoria

·Gleis 21 © H. Hurnaus

·Garden house © C. Pavlou

·Garden house © C. Pavlou

·The Salt House © R. Hofmanis

(1)   Jaunais Eiropas “Bauhaus”: Komisija sāk izstrādes posmu (europa.eu) .

(2)   Jaunā Eiropas “Bauhaus” kopizstrāde (europa.eu) .

(3)   Partneri (europa.eu) .

(4)   Augsta līmeņa apaļais galds (europa.eu) .

(5)   2021. gada balvas (europa.eu) .

(6)      Jaunajā Eiropas “Bauhaus” iniciatīvā “ilgtspēja” tiek saprasta kā “vidiskā ilgtspēja”.

(7)      Šim vietējam kontekstam ir vairākas šķautnes, no kuru kombinācijas var būt atkarīga dzīves kvalitāte attiecīgajā vietā — labi atalgota darba tirgus tuvums, piekļuve dažādu veidu infrastruktūrai, mājokļu cenas u. c.

(8) Te var minēt ļaudis, kurus vairāk apdraud nabadzības, marginalizācijas un/vai diskriminācijas risks, piemēram, jauniešus un vecāka gadagājuma cilvēkus, cilvēkus ar invaliditāti, lesbietes, gejus, biseksuāļus, transpersonas, nebināras personas, interseksuāļus un kvīrus (LGBTIK), cilvēkus ar rases vai etnisko piederību minoritātei, piemēram, romus, un cilvēkus ar zemiem ienākumiem.

(9)      Sk. EVA ziņojumu Nr. 21/2019, 3. nodaļu “Veselīga vide, veselīga dzīve — kā vide ietekmē veselību un labklājību Eiropā”.

(10)       15-Minute City (15minutecity.com) .

(11) Boosting investment in social infrastructure in Europe - Publications Office of the EU (europa.eu) https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/d3129b80-6f7c-11e8-9483-01aa75ed71a1/language-en/format-PDF  

(12)   https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/policies/digital-compass  

(13)   https://www.routledge.com/Design-for-Sustainability-A-Multi-level-Framework-from-Products-to-Socio-technical/Gaziulusoy/p/book/9781032089959

(14)

  http://revistas.unisinos.br/index.php/sdrj/article/view/sdrj.2021.141.02 . 

(15)       “Explanatory MEMO: European Urban Initiative — POST 2020” (europa.eu) .

(16)       “Apvārsnis Eiropa” uzdevumi | Eiropas Komisija (europa.eu) .

(17) Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts ir izsludinājis ar Jaunā Eiropas “Bauhaus” iniciatīvu saskaņotu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus pilsoņu iesaistei. Mērķis ir izstrādāt pasākumus, kuros iedzīvotāji ne tikai tiek aicināti apzināt savas pilsētas problēmas, bet viņiem ir arī iespēja ideju radīšanas procesā kopīgi līdzradīt potenciālos risinājumus ( https://www.eiturbanmobility.eu/launch-of-cross-kic-new-european-bauhaus-call-for-proposals-for-citizen-engagement /).

(18)   Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT) (europa.eu) .

(19)   Eiropas Inovācijas padome (europa.eu) .

(20) Programmas “LIFE” apakšprogrammas “Daba un bioloģiskā daudzveidība” un “Aprites ekonomika un dzīves kvalitāte”, “LIFE” (europa.eu) .

(21)   Vienotā tirgus programma | Eiropas Komisija (europa.eu) .

(22)   “COSME”. Eiropas programma maziem un vidējiem uzņēmumiem | Iekšējais tirgus, rūpniecība, uzņēmējdarbība un MVU (europa.eu) .

(23)   “WORTH” partnerības projekts (worthproject.eu) .

(24) Norādīt saiti uz uzaicinājumu, ja to var izsludināt līdz 14. septembrim.

(25) https://bigbuyers.eu/

(26)      Tas ir vērsts uz sadarbību starp plašāku ieinteresēto personu loku — studentiem, universitātēm, uzņēmumiem, NVO, pilsonisko sabiedrību utt.

(27)      Sk. Davosas “Baukultur” kvalitātes sistēmu Davosas 2018. gada deklarācijā.

(28)      Ekspertu grupas galīgais ziņojums par kvalitatīvu arhitektūru un būvētu vidi ikvienam tiks publicēts 2021. gada septembra otrajā pusē.

(29)       “eTwinning” mājas lapa .

(30)       “DiscoverEU” | Eiropas Jaunatnes portāls (europa.eu) .

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 15.9.2021

COM(2021) 573 final

Ziņojums par līdzizstrādes posmu

PIELIKUMS

dokumentam

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai

Jaunais Eiropas "Bauhaus": pievilcība, ilgtspēja, kopība

Saturs

ZIŅOJUMS PAR LĪDZIZSTRĀDES POSMU

1.    Līdzizstrādes posma grafiks    

2.    Galvenie principi:    

2.1.    sākot ar vērtībām    

2.2.    Iedvesmojieties no pastāvošajiem projektiem un idejām    

2.3.    Kā galveno rīku izplatiet sarunas    

2.4.    Kopienas paplašināšana    

2.4.1.    Partneri    

2.4.2.    Augsta līmeņa apaļais galds    

3.    Metodika un rīki    

3.1.    Jaunā Eiropas “Bauhaus” vietne kā pirmais iesaistes rīks    

3.1.1.    Īso stāstu kolekcionārs    

3.1.2.    Brīvās formas kolekcionārs    

3.1.3.    Sarunu apkopošana    

3.2.    Datu analīze: vispārīga pieeja    

3.2.1.    Principi    

3.2.2.    Īstenotāji un mērogi: matrica    

4.    Pasākumi un secinājumi    

4.1.    Pasākumi    

4.2.    Informēšana    

4.2.1.    digitālā komunikācija    

4.2.2.    Jaunā Eiropas “Bauhaus” oficiālie partneri    

4.2.3.    Apkopotie stāsti    

4.2.4.    Ģeogrāfiskais un nozaru līdzsvars    

4.3.    Secinājumi    

5.    Jaunās asis    

5.1.    Atjaunot saikni ar dabu    

5.2.    Atgūt piederības sajūtu    

5.3.    Kā prioritāti izvirzīt vietas un cilvēkus, kuriem tas visvairāk nepieciešams    

5.4.    Nepieciešamība pēc ilgtermiņa, dzīves cikla un integrētas domāšanas rūpnieciskajā ekosistēmā    

6.    Idejas rīcībai    

6.1.    Maza mēroga pasākumiem veltītā uzmanība    

6.2.    Darbs vairākos mērogos vienlaikus    

6.3.    Darbs ar starpdisciplinaritāti integrētai pieejai    

6.4.    Sākt ar līdzdalības pieeju    

6.5.    Inovācijas, kas pārsniedz tehnoloģiju virzību    

6.6.    Starp pagātni un tagadni    

6.7.    Jauni finansējuma veidi    

7.    VII. Secinājumi un turpmākie pasākumi    

ZIŅOJUMS PAR LĪDZIZSTRĀDES POSMU

Jaunā Eiropas “Bauhaus” iniciatīvai Komisija izvēlējās neparastu pieeju: tā izstrādāja “augšupēju” projektu, kura pamatā bija līdzdalība un iekļaušana. Pēc tam, kad 2020. gada septembrī 1 Komisijas priekšsēdētāja Ursula von der Leyen uzsāka projektu, Komisija sāka darboties uzklausīšanas režīmā un deva iespēju visiem interesentiem dalīties ar idejām, piemēriem, redzējumiem un problēmjautājumiem, kas būtu jāņem vērā attiecībā uz projektu. 

Šajā pielikumā ir pieejams ziņojums par šo “līdzizstrādes posmu”, kas iepazīstināja ar Jaunā Eiropas “Bauhaus” jēdzienu, kurš šodien tika prezentēts Komisijas paziņojumā. Sešu mēnešu laikā Komisija ir īstenojusi plašu sadarbību ar iedzīvotājiem, speciālistiem un organizācijām un tās rezultātā apkopojusi galvenos problēmjautājumus un idejas, kas virzīs Jauno Eiropas “Bauhaus” īstermiņā un ilgtermiņā.

Kopumā norisinājās vairāk nekā 200 starpnozaru sarunas, un vairāk nekā 2000 atbalstītāju tiešā veidā dalījās ar savām idejām, problēmjautājumiem un redzējumu, izmantojot Jaunā Eiropas “Bauhaus” tīmekļa vietni. Turklāt aptuveni 12 000 cilvēku sekoja līdzi iniciatīvai un izteicās par to Instagram, un vairāk nekā 8500 skatītāju tiešsaistē vēroja Jaunā Eiropas “Bauhaus” konferenci 2 . Šajā posmā būtisks bija gan Jaunā Eiropas “Bauhaus” oficiālo partneru, gan Augsta līmeņa apaļā galda dalībnieku atbalsts, jo viņi strādāja kā pastiprinātāji, aktivizējot savus tīklus un veicinot jaunas sarunas.

Šajā dokumentā ir apkopoti galvenie līdzizstrādes posma secinājumi. Tajā ir arī aprakstītas izmantotās metodes un rīki.

1.Līdzizstrādes posma grafiks

·No janvāra līdz februāra vidum: iniciatīvas oficiālā uzsākšana 2021. gada 18. janvārī, atklājot tai veltīto tīmekļa vietni. Stratēģijas izstrāde, lai aktivizētu sarunas par iniciatīvu (informācijas tīmekļsemināri, aicinājums partneriem, tīklu meklēšana). Augsta līmeņa apaļā galda dalībnieku atlase.

·No februāra vidus līdz marta vidum: iknedēļas tīmekļsemināri un darbsemināri, lai pastiprinātu organizāciju un kopienu iesaistīšanos; tiek veidots Augsta līmeņa apaļais galds. tiek atlasīta pirmā partneru partija.

·No marta vidus līdz aprīļa vidum: pienesumu pārbaudes sākums: tendenču, galveno tēmu, problēmjautājumu iegūšana no apkopotajiem datiem; Konferences par Jauno Eiropas “Bauhaus” organizēšana (22.–23. aprīlis). Augsta līmeņa apaļā galda pirmās sanāksmes; Partnerorganizāciju rīkotie pasākumi

·No aprīļa vidus līdz jūnija beigām: Pienesumu apkopošana un pārbaude. Augsta līmeņa apaļā galda sanāksmes notiek reizi divās nedēļās. Katru nedēļu tiek atlasīta jauna partneru partija. Pirmie rezultāti, kas iegūti, interpretējot pienesumus tīmekļa vietnē, tiek koplietoti, apspriesti, pārbaudīti un papildināti daudzajos partneru un citu neatkarīgu ieinteresēto pušu rīkotajos pasākumos.

·Jūnija beigas: Līdzizstrādes posma noslēgums.

2.Galvenie principi: 

2.1.sākot ar vērtībām 

Kopš pirmsākumiem Jaunais Eiropas “Bauhaus” ir saistīts ar trim pamatvērtībām: estētiku, ilgtspējību un iekļautību, īpašu uzmanību pievēršot dzīvojamām telpām un dzīvesveidam. Mērķis padarīt Zaļo kursu par kultūras pieredzi, kuras centrā ir cilvēks un kas ir pozitīva un taustāma, ir balstīts uz šo precīzo vērtību kopumu.

Attiecībā uz trijstūri “pievilcība – ilgtspēja – kopība” līdzizstrādes posma mērķis bija atbildēt uz šādiem pamatjautājumiem.

·Ko estētikas, ilgtspējības un sociālās iekļautības jēdzieni nozīmē cilvēkiem saistībā ar dzīvesvietām un dzīvesveidu?

·Kādas ir aktuālākās problēmas, ar kurām saskaras iedzīvotāji saistībā ar savu dzīves vidi?

·Kādas konkrētas idejas varētu atbalstīt Jaunā Eiropas “Bauhaus” kustību?

·Kādai vajadzētu būt Jaunā Eiropas “Bauhaus” iniciatīvas galīgajai darbības jomai un galvenajām prioritātēm?

2.2.Iedvesmojieties no pastāvošajiem projektiem un idejām

Jau tagad pastāv daudzas labas iniciatīvas saistībā ar ilgtspējības, iekļaušanas un estētikas mijiedarbību. Tas attiecas uz ilgtspējīgu arhitektūru, kā to parāda 2021. gada Pritzker balvas ieguvēji 3 par sociālo mājokļu kvartālu pārveidi Bordo pilsētā 4 . Tas atspoguļojas arī, piemēram, pieaugošajā kopienu dārzu skaitā, kuru veidošanā kaimiņi piedalās publiskas zaļās teritorijas pārveidošanā, vai kultūras festivālos, kuros ar mākslas palīdzību tiek veicināta izpratne par vides jautājumiem.

Lai aktivizētu tos, kuri jau strādā pie Jaunā Eiropas “Bauhaus” dimensijām, novērtētu savus projektus un īstenotu savas idejas, līdzizstrādes posmā viens no uzsvariem tika likts uz esošajiem projektiem, kuri var iedvesmot šo iniciatīvu. Kopumā tīmekļa vietnē tika iesniegti aptuveni 1800 piemēru.

Jaunā Eiropas “Bauhaus” 5 balvas 2021. gadā pastiprināja šo pieeju.

Tika noteiktas desmit dažādas kategorijas, lai aptvertu Jaunā Eiropas “Bauhaus” dimensiju daudzveidību: Katrā kategorijā tika piešķirta īpaša balva jaunajai paaudzei:

1.Būvniecības un projektēšanas metodes, materiāli un procesi

2.Ēkas, kas atjaunotas aprites garā

3.Risinājumi būvētas vides un dabas paralēlai attīstībai

4.Atjaunoti pilsētu un lauku apvidi

5.Produkti un dzīvesveids

6.Kultūras mantojuma saglabāšana un pārveide

7.Jaunizveidotas tikšanās vietas domu apmaiņai

8.Kultūras, mākslas un kopienu mobilizēšana

9.Modulāri, pielāgojami un mobili mājokļu risinājumi

10. Starpdisciplināri izglītības modeļi

Atsaucība ir bijusi iespaidīga, jo viena mēneša laikā no visas ES tika saņemti vairāk nekā 2000 pieteikumu. Atlases procesā tika ievērota arī līdzdalība, publiski balsojot un novērtējot Jaunā Eiropas “Bauhaus” oficiālos partnerus. Laureāti tiks paziņoti 16. septembrī apbalvošanas ceremonijā Briselē.

2.3.Kā galveno rīku izplatiet sarunas

Mēs visi zinām no mūsu pusdienu galdiem un biroja sanāksmēm, ka labākās idejas rodas sarunās. Tās kļūst vēl labākas, ja tiek savesti kopā cilvēki, kuriem ir atšķirīgi uzskati un kuri nāk no dažādām vidēm. Tieši tāpēc līdzizstrādes posma galvenais rīks bija sarunas dažādos līmeņos.

Uzsvars tika likts uz dažādu nozaru, institucionālo dalībnieku vai pēc iespējas daudzveidīgāku grupu sadarbības meklēšanu, lai izjauktu izveidotos “silos” un sāktu jaunu savienojumu veidošanu, kuru pamatā ir sadarbība kopīgu mērķu sasniegšanai.

Komisija atbalstīja šīs sarunas ar tīmekļa vietnē pieejamo instrumentu klāstu, pašai tajās piedaloties.

Sarunas aptvēra vietējā līmenī organizētās gan valstu valdību, gan Eiropas mēroga iniciatīvas. Šo sarunu rezultāti tika iesniegti Komisijai. 

Aprīlī Komisija organizēja visaptverošas sarunas: Jaunā Eiropas “Bauhaus” konference — hibrīda pasākums, kurā piedalījās vairāk nekā 40 starptautisku runātāju un koordinatoru. Konference pulcēja vairāk nekā 8500 skatītāju no 85 valstīm. Vairākas paneļdiskusijas un astoņi darbsemināri deva iespēju izvērst auglīgus dialogus starp dalībniekiem. Darbsemināru rezultāti tika apkopoti sesiju laikā un ņemti vērā nozīmes veidošanā.

2.4.Kopienas paplašināšana 

Jaunais Eiropas “Bauhaus” balstās uz augošu kopienu, kura veic divas darbības, lai iedvesmotu kustību: aicinājums oficiālajiem partneriem un Augsta līmeņa apaļajam galdam.

2.4.1.Partneri

Līdzizstrādes posma sākumā Komisija tīmekļa vietnē izsludināja uzaicinājumu Jaunā Eiropas “Bauhaus” oficiālajiem partneriem.

Oficiālie partneri ir bezpeļņas organizācijas, kurām ir kopīgas Jaunā Eiropas “Bauhaus” vērtības un kuras ir ierosinājušas konkrētas darbības tā tālākai attīstībai un īstenošanai, piemēram, pasākumus, ziņojumus, sarunas.

Sākot ar pirmo 20 partneru grupu 25. martā, līdzizstrādes posma beigās oficiālo partneru kopiena sasniedza vairāk nekā 200 dalībniekus. Aicinājums partneriem paliks aktīvs visā ieviešanas posmā, lai palīdzētu kopienai augt arī turpmāk. 6

2.4.2.Augsta līmeņa apaļais galds 

No sākotnēji gandrīz 80 ekspertu grupas, kuru Komisija apzināja, lai veidotu Augsta līmeņa apaļo galdu šai iniciatīvai, tika izvēlēti 18 locekļi 7 , ņemot vērā viņu personīgo pieredzi un zināšanas, tādējādi aptverot Jaunā Eiropas “Bauhaus” dažādās dimensijas. Viņi nepārstāv organizācijas vai valstis. Atlases procesā īpaša uzmanība tika pievērsta ģeogrāfiskajam, nozaru un dzimumu līdzsvaram.

Augsta līmeņa apaļā galda uzdevums ir kopīgot un izteikt savas idejas par galvenajām tēmām, inovatīvām idejām un problēmjautājumiem. Dalībnieki regulāri apmainījās idejām ar priekšsēdētāju un abiem vadošajiem komisāriem, un viņi kopā strādāja vairākos darbsemināros. Viņi arī darbojās kā kopienas vēstnieki, sadarbojoties ar saviem tīkliem, lai turpinātu sarunas un gūtu ieskatus savā mītnes zemē un ārpus tās.

Pamatojoties uz šādu informācijas apmaiņu, Augsta līmeņa apaļā galda dalībnieki dalījās ar savu redzējumu un idejām par rīcību koncepcijas dokumentā 8 .

3.Metodika un rīki

3.1.Jaunā Eiropas “Bauhaus” vietne kā pirmais iesaistes rīks

Ņemot vērā pandēmijas radītos ierobežojumus, sabiedrības tiešas piekļuves nodrošināšana līdzizstrādes posmam nozīmēja digitālās platformas izveidi, kurā cilvēki varētu viegli dalīties ar savām idejām un pieredzi. Kopš tās atklāšanas 2021. gada 18. janvārī tīmekļa vietne piedāvāja divus galvenos ceļus, kā iesniegt pienesumus: viens paredzēts īsu stāstu apkopošanai, otrs — pienesumiem brīvā formātā.

3.1.1.Īso stāstu kolekcionārs

Šis ceļš tika izveidots, lai apkopotu īsus aprakstus (vidēji aptuveni 2000 rakstzīmes). Ar tiem bija iespējams dalīties, izmantojot trīs atsevišķus kanālus, no kuriem katrs piedāvāja risinājumus atšķirīgām dimensijām.

·Esošie piemēri un projekti: kas jau ir īstenots un attīstīts.

·Redzējumi un idejas: priekšlikumi projektiem, kuri vēl nav īstenoti.

·Problēmas: pilsoņu vēlmes un vajadzības.

3.1.2.Brīvās formas kolekcionārs

Vēl viena saziņas iespēja — iesniedzot pienesumu, aizpildīt veidlapu, kurā ir četri atvērtie jautājumi, lai atbalstītu ieraksta formulējumu NEB iniciatīvā.

3.1.3.Sarunu apkopošana

Visā līdzizstrādes posmā tika organizētas daudzas sarunas par Jaunā Eiropas “Bauhaus” iniciatīvu. Īpaši pirmajās nedēļās Komisija organizēja desmitiem “aktivizācijas sesijas”, lai veicinātu konkrētu tīklu līdzdalību. Lai gan pati NEB komanda cieši sekoja līdzi šīm pirmajām sanāksmēm un tās organizēja, arvien lielāks skaits savstarpēji saistītu pasākumu autonomi sāka parādīties katru nedēļu, it īpaši pēc konferences par Jauno Eiropas “Bauhaus” aprīlī. Daudzos gadījumos pasākumu organizatori tīmekļa vietnē dalījās ar sarunu rezultātiem.

3.2.Datu analīze: vispārīga pieeja 

3.2.1. Principi

Līdzizstrādes posms un jo īpaši darbības, kas saistītas ar pienesumu apkopošanu, tika balstītas uz vairākiem pamatprincipiem.

3.2.1.1. Pārredzamība

Lai process būtu pilnībā atvērts un tiktu nodrošināta līdzdalība, tam ir jābūt viscaur pārredzamam. Šī principa ievērošana tika nodrošināta, izmantojot Jaunā Eiropas “Bauhaus” tīmekļa vietni, kurā kopā ar pamatsaitēm uz līdzdalības rīkiem ir iespējams atrast informāciju par Augsta līmeņa apaļo galdu, partneriem un kalendāru, lai sekotu līdzi galvenajiem pasākumiem, kas notiek saistībā ar šo iniciatīvu. Turklāt visi pienesumi pakāpeniski tika publiskoti i 9 , izstrādājot vizualizācijas sistēmu. Pateicoties šim rīkam un tā izpētes funkcijām, jebkuram ieinteresētam lietotājam vai organizācijai ir iespēja pašai interpretēt un analizēt šos pienesumus.

3.2.1.2. Daudzveidība un vienlīdzīga attieksme

Rakstu autoru profili ir patiesi dažādi, sākot no īsiem situāciju aprakstiem līdz gariem notikumu virkņu kopsavilkumiem un pat esejām, nostādnēm vai pētnieciskiem rakstiem. Neskatoties uz sarežģītības, formulējuma un garuma atšķirībām, bija svarīgi pārbaudīt katru pienesumu, tam piešķirot vienlīdz lielu uzmanību.  

3.2.1.3.Apkopošana

Vēl viens būtisks aspekts, kas vadīja skrīningu, bija iecere izvairīties no obligātas pienesumu iesniegšanas konkrētās, iepriekš noteiktās kategorijās un pēc tam turpināt ar pieeju, kas balstīta uz kvantitāti, kura būtu ierobežojusi analīzi pēc kritērija, cik daudz ierakstos tiek skatīta noteikta tēma.

Šī metode tika nepārtraukti pielāgota atkarībā no laika gaitā apkopotā satura, grupējot stāstus un idejas dažādos to tēmu un jautājumu apkopojumos, uz kuriem viņi varēja atbildēt.

Pēc tam, kad tika identificētas konkrētas tendences, bija ārkārtīgi svarīgi nepazaudēt atsevišķus viedokļus lielajā apjomā un ar īpašu uzmanību novērtēt unikālos pienesumus, lai līdzsvarotu līdzīgu pienesumu lielu grupu daudzumu.

3.2.2.Īstenotāji un mērogi: matrica

Papildus tendenču un noviržu noteikšanai apkopošanas procesa mērķis bija arī identificēt īstenotāju kopumu — resursu tipoloģiju, kas bija nepieciešama, lai atbalstītu transformāciju (tīkli, kultūra, izglītība, pētniecība, infrastruktūra, vietas, tehnoloģija, politika un tiesiskais regulējums, stratēģijas un programmas). Īstenotāju saraksts tika savietots ar piemērojuma mērogu, sākot no vietējās dimensijas un “attālinoties” līdz pasaules mēroga kontekstam (ēka, apkaime, ciemats un pilsēta, reģionāls, nacionāls, Eiropas, pasaules mēroga un dažādu mērogu).

Īstenotāju un mērogu apvienošana matricā bija svarīgs solis, lai savienotu vispārējās mēģinājumu tendences ar konkrētākām idejām par to, kā virzīties uz vēlamajām pārmaiņām.

4.Pasākumi un secinājumi

4.1.Pasākumi 

Notikušos pasākumus raksturoja liela dažādība un daudzveidība. Komisija nekontrolēja pasākumus, kurus ierosināja citas organizācijas, lai saruna būtu pēc iespējas iekļaujošāka un atklātāka. Šajā dokumentā nav iespējams pieminēt visas organizācijas un pasākumus. Ir vēl tik daudz citu piemēru.

Tika sasniegta plaša auditorija: tā svārstījās no arhitektiem līdz zinātniekiem, no sociālo mājokļu organizācijām līdz rūpniecībai, no bērniem un mākslas studentiem līdz valsts iestādēm.

Vietējās nevalstiskās organizācijas apvienojās un organizēja pasākumus savā apkaimē vai reģionā (Galīcija Spānijā, Gdiņa Polijā). Citos gadījumos partneri vērsās pie Eiropas tīkliem, lai nostiprinātu Eiropas mēroga sarunas par noteiktu tēmu (Housing Europe 10 , Eiropas dizaina asociāciju apvienība (BEDA) 11 , IFLA Europe (Starptautiskā ainavu arhitektu federācija), New European Bauhaus Collective 12 , Europeana 13 , Europa Nostra 14 , Triennale Milano 15 , Wood4Bauhaus Alliance 16 ). 

Dažās dalībvalstīs šo iniciatīvu pieņēma valsts līmeņa dalībnieki vai ministrijas (Zviedrija, Dānija, Spānija, Lietuva, Vācija, Slovēnija, Igaunija, Itālija un citas). Citas pilsētas un dalībvalstis centās iesaistīt

kolēģus kaimiņvalstīs, lai organizētu reģionālas sarunas (Nordic Bauhaus 17 , Bauhaus of the Sea 18 vai “NEB goes South” — platforma, kas saved kopā sešu universitāšu arhitektūras nodaļas 19 )

Jaunā Eiropas “Bauhaus” oficiālajiem partneriem un Augstā līmeņa apaļā galda dalībniekiem ļoti bieži bija izšķirošā loma šajās iniciatīvās.

Jaunais Eiropas “Bauhaus” veicināja daudzu aktivitāšu īstenošanu, kurās iesaistīti bērni un jaunieši, bieži vien ar mērķi izmantot viņu radošumu līdzizstrādes posmā. Piemēram, Bavārijas Federālās zemes mājokļu, būvniecības un transporta ministrija izsludināja konkursu bērniem, kuri ir jaunāki par 14 gadiem, lūdzot viņus iesniegt attēlu, kas iedvesmotu māju būvniecības un kopdzīves nākotni. Saksijas Federālās zemes tieslietu un demokrātijas, Eiropas un vienlīdzības ministrija kopā ar Hemnicas pilsētu un tās Federālās zemes skolu un izglītības biroju organizēja līdzīgu konkursu, piedāvājot balvu jauniem pilsoņiem vecumā no 14 līdz 18 gadiem par labāko nākotnes redzējumu, kas jāattēlo ar zīmējumiem, gleznām, grafiskiem attēliem, skulptūrām vai maketiem.

Somijas kultūras platforma Arkki izsludināja mākslas konkursu saistībā ar NEB iniciatīvu, savukārt Lietuvas bezpeļņas organizācija “Architektūros Fondas” organizēs piecu dienu seminārus septiņās mazpilsētās visā valstī nolūkā uzlabot jauniešu izpratni par savu dzīves vidi, veicināt radošumu un uzlabot personīgās atbildības sajūtu.

Jaunais Eiropas “Bauhaus” arī izraisīja lielu interesi rūpniecības nozares aprindās. Vairākas nozaru organizācijas pieteicās kā Jaunā Eiropas “Bauhaus” partneri, organizējot pasākumus un darbnīcas (piemēram, Fashion Council Germany, LafargeHolcim fonds vai šī konkrētā iniciatīva). Eiropas kokrūpniecība izveidoja “Wood4Bauhaus” aliansi — tā ir pirmā reize, kad nozare mēģina apvienot spēkus kopējā projektā. Eiropas Rūpniecības apaļais galds organizēja divas tikšanās par jauno Eiropas “Bauhaus”, koncentrējoties galvenokārt uz būvniecības nozari. Atjaunojamās enerģijas kopiena pievienojās sarunām un sniedza interesantu ieskatu šajā procesā.

Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT) aktivizēja savu partneru ekosistēmu, kas atrodas visā ES, lai veicinātu izpratni par Jauno Eiropas “Bauhaus” un kopīgi īstenotu starpnozaru pasākumus pilsētās un lauku apvidos par tādiem tematiem kā zaļā pāreja līdz pat arhitektūras, kultūras un vēstures vietām, kā arī apriti un pilsētu noturību, vispārēju mobilitāti kā galveno sociālās iekļaušanas veicinātāju.

Līdzizstrādes posmā aktīvi piedalījās arī valstu valdības un reģionālās struktūras. Piemēram, Spānijas Transporta, mobilitātes un pilsētu darba kārtības ministrija organizēja konferenci, lai izpētītu Spānijas lomu Jaunā Eiropas “Bauhaus” definēšanā un īstenošanā, kā arī uzsāka institucionālu dialogu un pieredzes apmaiņu starp attiecīgajiem projektiem un dalībniekiem. Līdzīgs gadījums ir “Nordic Bauhaus”, kur vairāk nekā 1600 cilvēku no dažādām Ziemeļvalstīm Somijas Vides ministrijas vadībā apsprieda ar Ziemeļvalstu klimatu saistītas svarīgas tēmas, iedvesmojoties no tradicionālajām vietējām koka pilsētiņām un Ziemeļvalstu labklājības valsts. Vācijā Iekšlietu ministrija organizēja darbsemināru, lai apkopotu dažādu dalībnieku sniegto informāciju. Lietuvā Vides ministrija kopā ar Kultūras ministriju organizēja Jaunā Eiropas “Bauhaus” valsts diskusiju (The New European Bauhaus National Discussion).

Jaunais Eiropas “Bauhaus” izraisīja lielu interesi Eiropas Parlamentā: Kultūras un izglītības komiteja (CULT) un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja (ITRE) organizēja virkni pasākumu saistībā ar “Bauhaus”, sākot no neformālas apmaiņas ar Komisiju līdz oficiālai uzklausīšanai, kurā piedalījās dažādu dalībvalstu eksperti 20 . Tika nodibināta starppartiju un starpkomiteju draudzības grupa, kas atspoguļo Jaunā Eiropas “Bauhaus” visaptverošo pieeju un pulcēja vairāk nekā 30 EP deputātus. Viņi piedalījās, sniedzot ieguldījumu līdzizstrādes posmā, un organizēja publisku pasākumu, kurā piedalījās pilsoniskā sabiedrība.

Reģionu komiteja ar Komisijas atbalstu un līdzdalību organizēja sarunu starp Eiropas kultūras galvaspilsētu un Eiropas inovāciju galvaspilsētu mēriem un komitejas locekļiem.

Eiropas Komisija rīkoja tīmekļsemināru sēriju, lai informētu dažādas kopienas un apkopotu informāciju, kā arī konferenci par Jauno Eiropas “Bauhaus 21 . Dažādie Komisijas dienesti, kuri strādā pie konkrētiem Jaunā Eiropas “Bauhaus” aspektiem, vērsās pie savām, attiecīgajām kopienām un organizēja darbseminārus un pasākumus, piemēram, ar jauniešu vai ogļu reģionu pārstāvjiem, lai izpētītu, kā Jaunais Eiropas “Bauhaus” varētu palīdzēt progresīvi mainīt viņu uzskatus.

Lielākā daļa sarunu un notikumu bija vērsti uz Eiropas auditoriju. Taču pasākumi tika organizēti arī ārpus ES, piemēram, Turcijā, Dienvidamerikā un ASV. Komisija apzināti izvēlējās Augsta līmeņa apaļajā galdā iekļaut personas ārpus ES, lai uzsvērtu projekta pasaules mēroga mērķi. Turklāt vairāki aizrobežu partneri organizēja pasākumus, kur tie iedibināja sakarus ar Eiropas partneriem.

4.2.Informēšana 

4.2.1.digitālā komunikācija

Komunikācijas stratēģijas galvenie principi ir atvērtība, iesaistīšanās un kopīga radīšana, veidojot saturu, kura pamatā ir stāsti, ar kuriem dalījušies cilvēki. Līdzizstrādes posma vizuālā identitāte bija ļoti viegla — izmantojot skices. Mērķis bija sniegt cilvēkiem iespēju izvēlēties koncepciju un kļūt radošiem.

Kopš 2021. gada janvāra kampaņa ir sasniegusi un piesaistījusi ievērojamu auditoriju visā Eiropā:

·Instagram: Konts (tā vizuālo īpašību dēļ izvēlēts par galveno komunikācijas platformu) sasniedza vairāk nekā 12 000 sekotāju.

·Twitter: Bez īpaša Twitter konta sarunas ar mirkļbirku #NewEuropeanBauhaus izraisīja aptuveni 23 000 iesaistīšanās gadījumu

·Oficiālajā vietnē tika reģistrēti vairāk nekā 350 000 apmeklējumu

·Biļetena saņemšanai ir parakstījušies vairāk nekā 20 000 abonentu.

·Tika aktivizēta Pinterest lapa.

·Tiešsaistes semināri piesaistīja 4300 dalībnieku auditoriju.

4.2.2.Jaunā Eiropas “Bauhaus” oficiālie partneri

Projektēšanas posma beigās 750 subjekti bija pieteikušies oficiālai partnerībai, no kuriem 270 tika pieņemti un publicēti tīmekļa vietnē.

Kopienas oficiālo partneru piesaiste svārstās no organizācijām, kas darbojas vietējā mērogā, līdz ES mēroga tīkliem, kas aptver vairākas struktūras. Līdz šim par oficiālajiem partneriem kļuvušās organizācijas kumulatīvi spēj uzrunāt miljonus..

(tīkli attiecas uz partnerorganizācijām, kuru dalībnieki ir no dažādām valstīm, turpretim pasākumi attiecas uz partneriem, kas reģistrēti tikai vienā valstī, bet daļu no pasākumiem attīsta citās valstīs)

Partneri pārstāv plašu nozaru un kompetences jomu daudzveidību.

Kopiena aptver partnerus no lielākās daļas dalībvalstu, un 36 % no tiem ir starptautiski tīkli ar dalībniekiem daudzās dalībvalstīs un ārpus tām, kas tādējādi uzlabo ģeogrāfisko sasniedzamību un līdzsvaru.

Partneru ģeogrāfiskais sadalījums, ieskaitot tīklu pārklājumu

4.2.3.Apkopotie stāsti

4.2.3.1.Īso stāstu kolekcionārs

Izmantojot īso stāstu kolekcionāru, kopā tika apkopoti aptuveni 1800 pienesumi. Daži no tiem bija gari pētījumu skaidrojumi; citi bija īsas piezīmes par idillisku vietu, atmiņu vai konkrētu ēku vai metodi.

Pienesumu skaits: Piemēri (1145), idejas (452), problēmjautājumi (167)

4.2.3.2.Brīvās formas kolekcionārs

Brīvās formas kolekcionārā dalījās ar aptuveni 200 pienesumiem. Šo iespēju izmantoja ļoti dažādi dalībnieki: profesionāļi, pētnieki un pētniecības grupas, privāti uzņēmumi, skolas un universitātes, kultūras organizācijas, valsts un nevalstiskās organizācijas, reģionālās un valsts aģentūras, tīkli un centri. To grupu un apvienību vidū, kuras iesniedza savus pienesumus, arī viņu iesaistīšanās apjoms ir atšķirīgs, un tas svārstās no vietējās dimensijas uz starptautisko un globālo līmeni.

4.2.4.Ģeogrāfiskais un nozaru līdzsvars

Komisija īpašu uzmanību pievērsa ģeogrāfiskajam un nozaru līdzsvaram: pirmajās apkopošanas nedēļās starp valstīm, kurās tika konstatēts vislielākais iesniedzēju un pasākumu skaits, bija Itālija, Spānija un Vācija. Projekts, kuru veicināja Komisijas, partnerorganizāciju, Augsta līmeņa apaļā galda dalībnieku un citu runātāju prezentācijas, varēja sasniegt plašāku auditoriju visu pasākumu, sarunu un aktivizācijas tikšanos laikā.

Attiecībā uz rakstu autoru nozīmi Jaunais Eiropas “Bauhaus”, protams, piesaistīja lielu būvniecības nozares (arhitektu un inženieru) interesi, galvenokārt tāpēc, ka projekta nosaukumā bija ietverta skaidra atsauce uz arhitektūras pasauli. Virkne aktuālu pasākumu, kuri tika plānoti tieši kopā ar konkrētām organizāciju grupām un bija tām paredzēti, atbalstīja nepārstāvēto (vai mazāk pārstāvētu) nozaru sasniegšanu. Tas kopā ar dažādu jomu partneru integrāciju ir uzlabojis nozaru daudzveidību.

Kāds ir jūsu uzdevums?

Lielākā daļa bija vietējā līmeņa pienesumi.

4.3.Secinājumi 

Secinājumu analīze balstās uz datiem, kas apkopoti no īso stāstu kolekcionāra, brīvās formas kolekcionāra, apkopotajām sarunām un notikumiem, kurus Eiropas Komisija ir organizējusi un/vai kuros tā ir piedalījusies. 

Apskatot, ko cilvēkiem nozīmē estētikas, ilgtspējības un iekļautības jēdzieni saistībā ar dzīvesvietu un dzīvesveidu, bija jānošķir pienesumi un daudzās dimensijas.

Ilgtspēja galvenokārt bija saistīta ar “zaļajiem” aspektiem, piemēram, aprites ekonomiku, energoefektivitāti, materiālu atkārtotu izmantošanu. Iekļautība bija saistīta ar lielākas uzmanības piešķiršanu sociāli atstumto vai neaizsargāto grupu vajadzībām, visu sabiedrības grupu līdzdalību lēmumu pieņemšanā, lielāku mājokļu pieejamību cenas ziņā un piekļuvi, cilvēku sasaisti un savienošanu. Estētika parasti tika saistīta ar vēstures un arhitektūras mantojuma atklāšanu no jauna, vietām, kuras sajūtu ziņā šķiet pazīstamas vai ir saskaņā ar dabas pasauli, vietām vai formām, kuras piesaista cilvēku radošumu un iztēli.

Lielākā daļa tematu ir savstarpēji saistīti. piemēram, iespēja piekļūt zaļajām zonām var arī likt cilvēkiem sanākt kopā; mājām ar pieejamu cenu ir nepieciešams atrasties tuvu darba tirgum, lai radītu veselīgas un funkcionālas dzīvošanas ekosistēmu. Vietas vietējo uzlabošanu nevar veikt, neņemot vērā vietas DNS.

5.Jaunās asis

Kā paskaidrots šajā paziņojumā, pienesumu grupēšana ir novedusi pie četrām galvenajām asīm:

·Atjaunot saikni ar dabu 

·Kopienas un piederības sajūtas atgūšana 

·Kā prioritāti izvirzīt vietas un cilvēkus, kuriem tas visvairāk nepieciešams

·Nepieciešamība pēc ilgtermiņa, dzīves cikla un integrētas (aprites) domāšanas rūpniecības        ekosistēmā 

5.1.Atjaunot saikni ar dabu

Pienesumos bieži un vairākkārt bija pausta būtiskā nepieciešamība atjaunot un nostiprināt saikni ar dabu. Novērojama vispārējā tendence atgriezties pie holistiskas domāšanas, kad dzīvesveids un domāšanas veids, ekonomika un sabiedrība un planētas iespēju robežas tiek skatītas caur ekocentrisku prizmu.

 Vairākas personas iebilda, ka būvētā un dabiskā vide nav jāuzskata par atsevišķiem elementiem, bet gan par vienas ekosistēmas savstarpēji saistītām daļām. Pilsētās dabai vajadzētu būt neatņemamai pilsētvides struktūrai, kura ieplūst, sākot no maza mēroga dārziem līdz lielākiem projektiem, ar kopīgu mērķi “atjaunot dabas klātbūtni” pilsētā un ļaut dabai to pārņemt. Viena no atkārtoti minētām idejām ir degradēto pilsētas teritoriju uzlabošana, it īpaši, ja pamestajām telpām piemīt potenciāls tās pārvērst par augstas kvalitātes dzīves un aktīvām telpām, kuras var veicināt bioloģisko daudzveidību un atjaunošanos.

Telpiskā izteiksmē pilsētplānošanā vienlaicīgi jāpievērš uzmanība vairākām dimensijām. Bioloģiskās daudzveidības un biotopu atjaunošana ir jāsaskaņo kopsakarā ar pārvietošanās modeļu maiņu no automašīnu dominējošiem uz gājējiem draudzīgiem un savienotiem izkārtojumiem veselīgākām un dzīvojamākām pilsētām. Gaisa un ūdens kvalitātes uzlabošana, risinot jautājumu par resursu ilgtspējīgu izmantošanu un atkritumu apsaimniekošanu, uzlabos arī pilsētas iedzīvotāju un dabas dzīves kvalitāti un veselību.

Ārpus pilsētu teritorijas bioloģiskās daudzveidības samazināšanās, vides neaizsargātība, vietējo zināšanu un saimniecību zudums ir problēmas, ar kurām saskaras daudzi lauku apvidi. Šādos gadījumos piedāvātie risinājumi galvenokārt attiecas uz ilgtspējīga tūrisma piemērošanu, permakultūras vai agromežsaimniecības modeļiem, viediem vai ekoloģiskiem ciematiem, bioloģiskās daudzveidības atjaunošanu un lauku un pilsētu dinamikas integrāciju.

5.2.Atgūt piederības sajūtu

Galvenā tēma, kas izriet no pienesumiem, ir nepieciešamība veicināt piederības sajūtu un no jauna atklāt vietas garu, kas atkal savieno cilvēkus ar viņu dzīves vidi un vietējo kultūru un vēsturi.

Labs piemērs šajā jautājumā ir minēts sarunās starp dažādām ieinteresētajām personām no ogļu reģioniem to pārejas laikā. Tās pievērsa uzmanību faktam, ka pārejas politika ir vērsta uz ilgtspējību, inovācijām un jaunu darbvietu radīšanu, taču bieži vien netiek ņemta vērā kopienas veidošanas, kultūras un arhitektūras mantojuma un mērķa dimensija. Pārejai ir jākoncentrējas uz kopienas vajadzībām un redzējumu par apkārtnes pārveidošanu.

Vēl viena svarīga problēma, kuru cilvēki minēja, ir kvalitatīvu vietu trūkums, kurās viņi varētu satikties, apmainīties ar idejām un socializēties ar citiem, kas negatīvi ietekmē gan sociālo vienotību, gan individuālo labklājību. Piemēram, tas attiecas uz kādreizējiem padomju laika rajoniem un ēkām, kurās renovācijas procesā nevajadzētu koncentrēties tikai uz faktisko (pār-)būvi, bet arī uz jaunas identitātes izjūtas atrašanu un labklājības veicināšanu.

Kultūrai un mākslai ir ārkārtīgi svarīga loma, lai atjaunotu cilvēku saikni ar būtību, vēsturi un tradīcijām, kas veido neatkārtojamu vietas “sajūtu”. Turklāt tās darbojas kā katalizatori, lai tuvinātu cilvēkus un pārvarētu sociālos attālumus, daloties ar dažādiem viedokļiem un pieredzi, un tiem var būt nozīme arī apkaimes vai pat teritorijas atdzīvināšanā.

Kultūras jēdziena paplašināšanai, arhitektūras mantojuma un kultūras pieminekļu saglabāšanai varētu būt nozīmīga loma, jo īpaši pārbūves un renovēšanas projektos. Vietējo zināšanu un paņēmienu izmantošana ir ne tikai veids, kā atjaunot cilvēku saikni ar dzīvesvietu, bet arī iespēja dot jaunu elpu ekonomikai.

Turklāt cilvēki ir izteikuši vēlmi aktīvi atbalstīt vietējās uzņēmējdarbības ekosistēmu un vairāku piegādes ķēžu decentralizāciju, sākot no pārtikas ražošanas līdz dažādu preču izkliedētai ražošanai. Atbalsts “tuvienes ekonomikai” un “15 minūšu pilsētas” modelim (jeb “pilnvērtīgām kopienām”) var radīt vairāk vietējo iespēju un dinamiskas jauktas apbūves teritorijas, kurās viss nepieciešamais ir ikvienam pieejamā attālumā

5.3.Kā prioritāti izvirzīt vietas un cilvēkus, kuriem tas visvairāk nepieciešams 

Galvenās dimensijas, kas parādījušās šajā jomā, ir šādas:

·Pilsoņu vienlīdzīgas līdzdalības nozīme lēmumu pieņemšanā un nepieciešamība pēc iekļaujošas pieejas, kurā tiek ņemta vērā dažādu grupu pieredze un vajadzības gan publiskā, gan privātā kontekstā.

·Nepieciešamība savienot lauku teritorijas ar pilsētām, kā arī pārvarēt digitālo plaisu,

·Nepieciešamība risināt bezpajumtniecības problēmas un uzlabot pieejamību cenu ziņā un piekļuvi mājokļiem tām grupām, kuras saskaras ar vislielākajām problēmām.

Lai uzlabotu sociālo iekļaušanu, ir jārod risinājums sociāli atstumto vai neaizsargāto grupu, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēku, invalīdu vai imigrantu, vajadzībām un jānodrošina visiem vienlīdzīga piekļuve pakalpojumiem, zaļajām teritorijām un digitāliem rīkiem. Attiecībā uz šo pēdējo tēmu daudzi pienesumi tos dēvē par labiem instrumentiem, lai dotu iespēju cilvēkiem un demokratizētu līdzdalību lēmumu pieņemšanā.

Daudzi lauku apvidi cieš no iedzīvotāju skaita samazināšanās, kas savukārt izraisa ekonomisku un/vai sociālu trūkumu un dabiskās un uzbūvētās vides degradāciju. Lauku teritorijas bieži cieš no (fiziskas un digitālas) savienojamības trūkuma un no tā izrietošā iespēju trūkuma attiecībā uz darbvietām vai inovāciju potenciālu. Savienojamības un pieejamības problēmu risināšana kā veids, kas palīdz uzlabot sociālo iekļaušanu, attiecas arī uz pilsētu teritorijām, kurās dažas apkaimes nav fiziski un/vai sociāli savienotas un tādējādi cieš no sociālās atstumtības un nevienlīdzīgas piekļuves pakalpojumiem. Pilsētu teritorijās pilsētu “sarukšanas” jautājumam ir arī negatīvas ekonomiskas, sociālas un infrastruktūras sekas, kurām nepieciešama ilgtermiņa stratēģija.

Ievērojams skaits pienesumu un sarunu apliecina, ka galvenā uzmanība jāpievērš ne tikai mājokļiem un uzbūvētai videi, bet arī pakalpojumu un infrastruktūras pieejamības veicināšanai.

5.4.Nepieciešamība pēc ilgtermiņa, dzīves cikla un integrētas domāšanas rūpnieciskajā ekosistēmā

Steidzami jārisina resursu un atkritumu neilgtspējīga izmantošana dažādās nozarēs (piemēram, būvniecība, mode, ražošana).

Būvniecības nozarē galvenais vēstījums ir izvairīties no nojaukšanas, koncentrējoties uz veco ēku atjaunošanu un adaptīvu atkārtotu izmantošanu.

Uz dabu balstīti risinājumi un materiāli ir būtiski jaunam domāšanas veidam rūpnieciskajās ekosistēmās. Risinājumi, kas aizgūti no dabas pasaules, var veicināt integrētāku aprites pieeju. Ēkas un rūpnieciskie procesi jāuzskata par dabiskās ekosistēmas sastāvdaļu. Aprites prakses piemērus, pārstrādāšanu, izvairīšanos no dažādu veidu atkritumu radīšanas un to atkārtotu izmantošanu var nodot un pielāgot plašākā mērogā.

Attiecībā uz pilsētu atjaunošanu vai mājokļu renovēšanu integrētai ilgtermiņa pieejai ir jāņem vērā vairāki pamatelementi.

Jaunas metodes un materiāli varētu piedāvāt risinājumus ilgtermiņa perspektīvai būvniecības nozarē. Pārstrādātu materiālu vai nojaukšanas atkritumu, kā arī bioloģiski ražotu materiālu izmantošana renovācijai, lai stiprinātu veco ēku konstrukcijas integritāti vai uzlabotu siltumizolāciju. Papildus dabiskiem un aprites risinājumiem liela nozīme var būt citām tehnoloģijām un jauninājumiem. Piemēram, siltuma atgūšana un atjaunojamā enerģija, 3D drukāšana, datu vākšanas un kopīgošanas rīki, lai uzlabotu energoefektivitāti, ūdens izmantošanu un atkritumu apsaimniekošanu. Digitālajiem rīkiem var būt liela nozīme, lai tvertu kopienu “dzīvi” un veicinātu sadarbību un sabiedrības iesaisti pilsētu attīstībā, vai sniegtu visaptverošu informāciju par iedzīvotāju vajadzībām saistībā ar viņu dzīves vidi.

Lai pārveidotu noteiktas ekonomikas nozares, ir nepieciešams labāk apmācīt un pārkvalificēt darbaspēku nolūkā integrēt dzīves cikla domāšanu un praksi visās rūpniecības ekosistēmas dimensijās un procesos. Lai noteiktu prioritātes un novirzītu visgraujošākos ciklus, būtu jāveic atkārtots novērtējums un vairāk pētījumu par neilgtspējīgas prakses izmaksām.

Dzīves cikla domāšana ir jāpiemēro visos mērogos: kaimiņattiecību mērogā, strādājot un atkārtoti izmantojot vietējos materiālus, piemēram, pārveidojot izmestos materiālus par pilsētas mēbelēm vai koplietošanas vietām, vai valsts vai starptautiskā mērogā, veicot izmaiņas galveno nozaru vērtību ķēdē.

6.Idejas rīcībai

Rakstu iesniedzēji izcēla dažādas vajadzības, lai nodrošinātu pāreju un ieviestu Jauno Eiropas “Bauhaus”. Tās svārstās no finansējuma līdz sadarbības tīkla izveidei un daudzsološu projektu un produktu labākai pārredzamībai:

papildus šai horizontālajai norādei pienesumu iesniedzēji pievienoja dažus skaidrus ieteikumus rīcībai.

6.1.Maza mēroga pasākumiem veltītā uzmanība

Jaunajā Eiropas “Bauhaus” īpaša uzmanība jāpievērš darbībām un izmaiņām ielu un apkaimju līmenī, jo pat vismazākās darbības var radīt lielas pārmaiņas. Turklāt kaimiņi ir savas apkaimes eksperti. Sekmīgi maza mēroga projekti pazemina arī izmaiņu slieksni: nelielas iniciatīvas jau pastāv, un tās ir tikai jānostiprina. Tiem bieži ir grūtības pieteikties ES finansējumam uzaicinājumu noformējuma dēļ.

6.2.Darbs vairākos mērogos vienlaikus 

Arvien pieaug informētība par to, ka Eiropā veiktās darbības ietekmē pārējo pasauli — un otrādi. Rodas arī izpratne par mazāku un lielāku mērogu savstarpējo saistību un potenciālu strādāt, izmantojot vienādus principus dažādās struktūrās. Tāpēc sagaidāms, ka Jaunā Eiropas “Bauhaus” saruna un sadarbība kļūs pasaules mēroga, un daži pienesumi attīstīja konkrētas idejas šajā jomā.

6.3.Darbs ar starpdisciplinaritāti integrētai pieejai

Lai veiktu nozīmīgu vietu pārveidošanu, ir ne tikai jāpiesaista daudzas un dažādas kompetences un zināšanas, bet tās arī jāiesaista starpdisciplināros dialogos un izpētē. Bieži tiek minēti daudznozaru darba veidi, taču daudzi stāsti pārsniedz starpnozaru vai daudznozaru jēdzienu. Tiem patiesa inovācija nozīmē ekspertu un citu personu, kas nav eksperti, zināšanu atbalsta apvienošana un pieņemšana, vienlīdz svarīgi vērtējot “darīšanu” un “domāšanu”. Ideālā gadījumā to var saskaņot, strādājot drošā vidē, kuras pamatā ir savstarpēja uzticēšanās un sadarbība.

6.4. Sākt ar līdzdalības pieeju

Sekmīgam iekļaujošam projektam un pilsētplānošanai jāsākas ar visu cilvēku uzaicināšanu piedalīties sarunā. Nepiedodami daudz reižu autori rakstīja, ka šajā sistēmā līdzdalības process ir tikai daļējs vai pat tīri simbolisks. Būt drošam par to, ka procesu vada cilvēki, kuri arī gūs labumu no tā izstrādātā projekta, ir galvenais, lai pārliecinātos, ka risinājumi pēc iespējas labāk atbilst vajadzībām un pasākumu īstenošanas vietai. To rīku starpā, kas nepieciešami, lai panāktu lielāku līdzdalību, dalībnieki bieži min kolektīvo finansējumu un citas pilsoņu kooperatīvās finansēšanas iespējas.

6.5.Inovācijas, kas pārsniedz tehnoloģiju virzību

Lai pārsniegtu stingri tehnoloģiskus modeļus un panāktu harmoniskas attiecības starp tehnoloģiju un sabiedrību, ir nepieciešama jauna inovāciju paradigma. Tehnoloģiskās inovācijas var daudz ko sniegt Jaunā Eiropas “Bauhaus” idejai, sākot no digitālo rīku gudras izmantošanas un beidzot ar jauniem materiāliem. Tomēr inovāciju ietekme ne vienmēr izriet no novitātes vai pašas tehnoloģijas: sarežģījumi ar inovācijām var rasties, piemēram, izmantojot jaunas rūpnieciskas metodes, kas samazina izmaksas un padara pieejamos risinājumus vēl pieejamākus cenas ziņā, vai arī izmantojot jaunas tehnoloģijas un tradicionālus amatniecības un vietējos risinājumus, lai tie atbilstu konkrētam kontekstam vai estētiskai izvēlei. “Mākslas un zinātnes” joma ir minēta arī kā daudzsološs virziens, kas veicina plašāku inovāciju pieeju.

6.6.Starp pagātni un tagadni

Mantojuma, vietējo zināšanu un tradīciju nozīmes un to lomas ilgtspējīgas nākotnes veidošanā atzīšana un saprašana. Nepieciešamība pārvērtēt praksi, kas nav piemērota pašreizējām sociālajām un vides problēmām, vienlaikus ņemot vērā vecās zināšanu formas, kas varētu veicināt jaunu nākotnes virzienu veidošanu.

6.7. Jauni finansējuma veidi

Inovācija var izpausties kā finansējuma risinājumi. Jaunas publiskā un privātā sektora partnerības, citāda projektu vadība, jaunas iespējas, kas ļaus pilsoņiem un mazākiem uzņēmumiem vairāk iesaistīties.

7.VII. Secinājumi un turpmākie pasākumi 

Līdzizstrādes posms bija pirmais nozīmīgais solis Jaunā Eiropas “Bauhaus” iniciatīvai. Tas veidoja tā identitāti — gan procesa, gan satura ziņā.

Nākamajos posmos Jaunais Eiropas “Bauhaus” saglabās līdzdalības pieeju un turpinās darbu pie to virzienu padziļināšanas, kas radušies līdzizstrādes posmā. Lai nodrošinātu plašākas auditorijas un vēl iekļaujošākas pieejas sasniegšanu, tas pastiprinās centienus uzrunāt cilvēkus.

Rīki, kas tika izmantoti, lai apkopotu piemērus un redzējumu, ir bijuši piemēroti, ņemot vērā pandēmijas noteiktos ierobežojumus. Tomēr digitālie rīki izslēdz iespēju noteiktām grupām vai cilvēkiem dalīties ar savu viedokli. Nākamajos posmos būtu jāiekļauj dažādi iestatījumi un apstākļi, kas ļautu strādāt ar cilvēkiem klātienē.

Partneru kopiena kļūs lielāka un daudzveidīgāka, un īpaša uzmanība jāpievērš partneriem ārpus Eiropas, lai veidotu un stiprinātu iniciatīvas pasaules mēroga dimensiju. Tas arī vairāk iesaistīs politiskos spēkus un nozari kā galvenos dalībniekus, tādējādi ļaujot pārveidot rūpniecības ekosistēmu.

Pateicības

Mēs vēlamies izteikt sirsnīgu pateicību visiem cilvēkiem un organizācijām, kuras ieguldīja pūles, daloties ar ziņojumiem, viedokļiem un zināšanām, kā arī organizējot un piedaloties sarunās. Kopā mēs īstenojam šo iniciatīvu.

Autortiesības

3. lpp.

·Nautila gliemežnīca © Adobe Stock – Dean Pennala

·Zaļo lapu tekstūra © Adobe Stock – Vera Kuttelvaserova

·Ļaudis atpūšas parka mauriņā © Adobe Stock – Watman

8. lpp.

· https://www.nordicbauhaus.eu/digital-bauhaus#/page=1  

· https://www.up.pt/neb-goes-south/  

· https://bauhaus-mar.pt/en/conference/  

· https://www.janvaneyck.nl/news/het-nieuwe-bauhaus  

· https://www.activehouse.info/wp-content/uploads/2021/02/Active-House-Newsletter-February-2021.pdf  

· https://www.daysoforis.com/en/homepage-spring-en/  

· https://centrumdesignu.gdynia.pl/  

· https://www.arcticdesignweek.fi/en/  

· https://europa.eu/new-european-bauhaus/events/bauhaus-north-rhine-westphalia-focus-europe_en  

· https://wood4bauhaus.eu/  

· https://www.dcci.ie/consumers/blog/new-european-bauhaus  

· https://www.uni-weimar.de/en/media/news/news/titel/open-call-for-a-new-european-bauhaus-weimar-2/  

· https://triennale.org/bauhaus

15. lpp.

·Wunderbugs / © Francesco Lipari

·Tree-House School / © Valentino Gareri

·The Arch / © O.S.T. & Constructlab

·Protegemos las escuelas © Barcelona City Council

·Palaluxottica / © Simone Bossi

·Street Carnival in Clonakilty / © Cork County Council

·UMAR unit / © Empa - Swiss Federal Laboratories for Materials Science and Technology

·Ljuba in Drago / © Ksenja Perko

·Tropiskie dārzi Rundelsgatanā, Velingē © Avots: edge

·Gyermely / © Balázs Danyi

·© Ireland’s Greenest town initiative

·House of Blivande / © Ketter Raudmets

·Backyard / © CC BY-NC-SA In My Backyard - rioneiva.com/nomeuquintal

·Pupils of Sustainable Dream City © Navet Science Center

·Reincarnation project © Akna Márquez

·Proto-Habitat / © Flavien Menu

·3D printed house / © Avots: Prvok

·Workshop in Salak / © Keliaujančios dirbtuvės

·Housing solution / © A. De Smet, B. Pak & Y. Schoonjans (KU Leuven Faculty of Architecture), G. Bruyneel & T. Van Heesvelde (Samenlevinsopbouw Brussel), B. Van Hoecke (CAW Brussel)

·Projekthaus Potsdam / © Natalia Irina Roman

·Group using the toolkit / © Dan Lockton

·Shot from the 2019 "Bag from banner recovery" workshop / © Open Design School

·Home for The Homeless © xystudio

·Holmes Road Studios © Peter Barber Architects

·© De Ceuvel

·Domo - izglītošana par ilgtspējīgu arhitektūru vidusskolā © Dolores Victoria

·The Salt House © R. Hofmanis

(1)

  https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/ov/SPEECH_20_1655

(2)

  https://europa.eu/new-european-bauhaus/co-design/conference_en    

(3)

 Anne Lacaton un Jean-Philippe Vassal saņem Pritzker arhitektūras balvu 2021. gadā, slavinot savus darbus saistībā ar esošo būvju atjaunošanu.

(4)

Sīkāku informāciju skatīt vietnē EUMiesAward 

(5)

  https://europa.eu/new-european-bauhaus/2021-prizes_en

(6)

  https://europa.eu/new-european-bauhaus/partners-0/partners_en

(7)

  https://europa.eu/new-european-bauhaus/about/high-level-roundtable_en

(8)

  https://europa.eu/new-european-bauhaus/high-level-roundtable-visions_en    

(9)

  https://europa.eu/new-european-bauhaus/co-design/co-designing-new-european-bauhaus-0_en    

(10)

  https://www.housingeurope.eu/blog-1558/the-new-european-bauhaus

(11)

  https://www.beda.org/news/new-european-bauhaus/

(12)

  https://www.ace-cae.eu/activities/new-european-bauhaus-collective-nebc/

(13)

  https://pro.europeana.eu/page/new-european-bauhaus  

(14)

  https://www.europanostra.org/cultural-heritage-as-an-integral-dimension-of-the-new-european-bauhaus-initiative/

(15)

  https://triennale.org/bauhaus

(16)

  https://wood4bauhaus.eu/

(17)

  https://www.nordicbauhaus.eu/#/page=1

(18)

  https://bauhaus-mar.pt/en/

(19)

Atēnas, Zagreba, Valensija, Porto, Boloņa un Tulūza

(20)

  http://www.eu-smart.community/index.html

(21)

  https://europa.eu/new-european-bauhaus/co-design/conference_en

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 15.9.2021

COM(2021) 573 final

ES programmu mobilizēšana

PIELIKUMS

dokumentam

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai

Jaunais Eiropas "Bauhaus": pievilcība, ilgtspēja, kopība

Saturs

ES PROGRAMMU MOBILIZĒŠANA    

ĪPAŠIE JAUNĀ EIROPAS “BAUHAUS” UZAICINĀJUMI    

A.1. PĀRMAIŅAS UZ VIETAS    

A.1.1.    Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” 2. pīlārs “Globālās problēmas un Eiropas rūpniecības konkurētspēja”    

A.1.2.    Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF)    

A.1.3.    Vienotā tirgus programma    

A.2.    PĀRVEIDE PAR LABU INOVĀCIJAI LABVĒLĪGAI EKOSISTĒMAI    

A.2.1.    Programma “LIFE”    

A.2.2.    Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” 3. pīlārs “Inovatīvā Eiropa”    

A.2.3.    Vienotā tirgus programma, pīlārs “COSME”    

A.3.    JAUNU NOZĪMJU IZPLATĪŠANA    

A.3.1.    “LIFE”, Jaunā Eiropas “Bauhaus” zināšanu apmaiņas platforma    

A.3.2.    “ERASMUS+” darbības jaunatnei, skolas izglītībai un skolotājiem    

UZAICINĀJUMI, KAS PAREDZ SEKMĒT JAUNO EIROPAS “BAUHAUS”    

B.1. PĀRMAIŅAS UZ VIETAS    

B.1.1.    Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” 2. pīlārs “Globālās problēmas un Eiropas rūpniecības konkurētspēja”    

B.2.    INOVĀCIJAI LABVĒLĪGAS EKOSISTĒMAS PĀRVEIDE    

B.2.1.    Vienotā tirgus programma    

B.2.2.    Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” 2. pīlārs “Globālās problēmas un Eiropas rūpniecības konkurētspēja”    

B.2.3.    Programma “Radošā Eiropa”: starpnozaru sadaļa    

B.2.4.    Programmas “ERASMUS+” inovācijas partnerības — inovācijas alianses    

B.2.5.    Programmas “ERASMUS+” izcilības partnerības — profesionālās izcilības centri (PIC)    

B.3.    JAUNU NOZĪMJU IZPLATĪŠANA    

B.3.1.    Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” 2. pīlārs “Globālās problēmas un Eiropas rūpniecības konkurētspēja”    

B.3.2.    Programmas “Radošā Eiropa” KULTŪRAS sadaļa    

B.3.3.    Eiropas Solidaritātes korpuss    

ES PROGRAMMU MOBILIZĒŠANA

Komisijas dienesti ir definējuši pirmos atbalsta sistēmas elementus Jaunā Eiropas “Bauhaus” īstenošanai, kas sāksies 2021. gada septembrī ar vairākiem izmēģinājuma pasākumiem. Finanšu dimensijā būs nepieciešami kolektīvi centieni, tāpēc Eiropas Savienības (ES) līmenī būtisks elements būs vairāku Eiropas Komisijas (EK) finansēšanas instrumentu kombinācija, kas pamatosies uz to savstarpēji papildinošo tvērumu. Ar ES ieguldījumu saistītā priekšlikuma finansiālā ietekme tiks pielāgota attiecīgo programmu 2021.–2027. gada finansējumam un saskaņotajiem personāla resursiem.

Lai nodrošinātu koncepcijas izplatīšanos uz vietas, ES programmu piedāvātais finansiālais atbalsts būs jāpastiprina ar citiem vietējiem, reģionāliem, nacionāliem fondiem, kas ir dalītā pārvaldībā. Jo īpaši būvētās vides pārmaiņas prasa milzīgu finansējumu, ko var iegūt, tikai apvienojot visus iespējamos avotus. Dažādu programmu izmantošanas laikā Komisija īpašu uzmanību pievērsīs to koordinēšanai.

Atbalsta sistēmu var iedalīt divās daļās: pirmais uzaicinājumu kopums ir īpaši veltīts Jaunā Eiropas “Bauhaus” projektu finansēšanai, bet otrajā uzaicinājumu kopumā Jaunais Eiropas “Bauhaus” ir iekļauts kā prioritāte vai konteksta elements, proti, projektiem ir iespējas dot savu artavu iniciatīvā, taču tā nav to vienīgais mērķis.

ĪPAŠIE JAUNĀ EIROPAS “BAUHAUS” UZAICINĀJUMI

A.1. PĀRMAIŅAS UZ VIETAS

Atbalsta sistēmas pirmajai kārtai jābūt vērstai uz to, lai vietējā līmenī atbalstītu konkrētu būvētās vides pārveidi atbilstīgi estētikas, ilgtspējas un sociālās iekļaušanas pamatvērtībām. Lai sasniegtu Jaunā Eiropas “Bauhaus” mērķus, īstenojot vietējos pārveides projektus, būs vajadzīgs plašs atbalsts gan reģionālo un vietējo iestāžu, gan vadošo iestāžu spēju veidošanai.

A.1.1.    Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” 2. pīlārs “Globālās problēmas un Eiropas rūpniecības konkurētspēja”

A.1.2.    Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF)

A.1.3.    Vienotā tirgus programma

A.2.    PĀRVEIDE PAR LABU INOVĀCIJAI LABVĒLĪGAI EKOSISTĒMAI

Mūsu ražošanas sistēmām pilnībā jābalstās uz dziļāku izpratni par produktu un pakalpojumu ietekmi uz sabiedrību un kultūru, pamatojoties arī uz pieeju “universālais dizains”, kas var aptvert dažādas disciplīnas. Inovācijai arī jābūt vērstai uz ilgtspējas, iekļautības un estētikas integrēšanu jaunos risinājumos un produktos.

A.2.1.    Programma “LIFE”

A.2.2.    Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” 3. pīlārs “Inovatīvā Eiropa” 

A.2.3.    Vienotā tirgus programma, pīlārs “COSME” 1

A.3.    JAUNU NOZĪMJU IZPLATĪŠANA

Galvenais elements, ar ko risināt sociālās un vidiskās problēmas, par kurām ziņoja Jaunā Eiropas “Bauhaus” kopizstrādes posma dalībnieki, varētu būt sistemātiskāka kopizstrādes procesu izmantošana, iesaistot kopienas un pilsonisko sabiedrību un balstoties uz starppaaudžu un daudzdisciplīnu (tostarp zinātnes un tehnoloģijas, digitālo lietotņu, socioloģijas, sociālo zinātņu, politikas zinātnes, ekonomikas, kultūras, izglītības, dizaina) sadarbību.

A.3.1.    “LIFE”, Jaunā Eiropas “Bauhaus” zināšanu apmaiņas platforma

A.3.2.    “ERASMUS+” darbības jaunatnei, skolas izglītībai un skolotājiem 2  

UZAICINĀJUMI, KAS PAREDZ SEKMĒT JAUNO EIROPAS “BAUHAUS”

Vairākas citas darbības veicinās Jaunā Eiropas “Bauhaus” mērķu sasniegšanu, proti, uzaicinājumos šī iniciatīva tiks iekļauta kā konteksta elements.

B.1. PĀRMAIŅAS UZ VIETAS

Jaunā Eiropas “Bauhaus” īstenošanu var veicināt ar būvniecības, renovācijas un mantojuma nozari saistītie pētījumi un eksperimenti, proti, tie var palīdzēt izstrādāt jaunus instrumentus un jaunus risinājumus, kurus var iekļaut pārveides projektos.

B.1.1.    Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” 2. pīlārs “Globālās problēmas un Eiropas rūpniecības konkurētspēja”

B.2.    INOVĀCIJAI LABVĒLĪGAS EKOSISTĒMAS PĀRVEIDE

Lai pārveidotu vietas atbilstīgi Jaunā Eiropas “Bauhaus” principiem, būs arī jāpielāgo darījumdarbības modeļi un jāizstrādā jaunas pieejas. Šajā sakarā būtisku ieguldījumu iniciatīvā var dot sociālā ekonomika.

B.2.1.    Vienotā tirgus programma

B.2.2.    Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” 2. pīlārs “Globālās problēmas un Eiropas rūpniecības konkurētspēja”

Inovācija, kas saistīta ar radošo un izglītības nozari, arī var veicināt Jaunā Eiropas “Bauhaus” mērķu sasniegšanu.

B.2.3.    Programma “Radošā Eiropa”: starpnozaru sadaļa

B.2.4.    Programmas “ERASMUS+” inovācijas partnerības — inovācijas alianses

B.2.5.    Programmas “ERASMUS+” izcilības partnerības — profesionālās izcilības centri (PIC) 6  

B.3.    JAUNU NOZĪMJU IZPLATĪŠANA

Jaunā Eiropas “Bauhaus” mācību pamattelpa būs sadarbība ar kopienām.

B.3.1.    Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” 2. pīlārs “Globālās problēmas un Eiropas rūpniecības konkurētspēja”

Jaunā Eiropas “Bauhaus” īstenošanu var lietderīgi veicināt kultūras, izglītības un jauniešu brīvprātīgā darba projekti.

B.3.2.    Programmas “Radošā Eiropa” KULTŪRAS sadaļa 7

B.3.3.    Eiropas Solidaritātes korpuss

(1)

https://eufundingoverview.be/funding/cosme.

(2)

“Erasmus” finansējumu var papildināt ar citiem valsts vai Eiropas līdzekļiem, piemēram, no Atveseļošanas un noturības mehānisma, Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Eiropas Sociālā fonda (ESF+), tehniskā atbalsta instrumenta (TAI), programmām “Apvārsnis Eiropa” un “InvestEU”.

(3)

Agrīnā pirmsskolas izglītība un aprūpe.

(4)

Ikgadējo “eTwinning” tēmu organizē un īsteno “Erasmus+” finansētais “eTwinning” centrālais atbalsta dienests. Visas saistītās darbības, publikācijas un kampaņas ir attiecīgā pakalpojumu līguma neatņemama sastāvdaļa.

(5)

Šīs darbības budžets ir daļa no “Erasmus+” 2022. gada darba programmas, ieskaitot gada budžeta sadalījumu starp darbībām, kuras jāapstiprina “Erasmus+” komitejai un par kurām katru gadu lemj Komisija.

(6)

Profesionālās izcilības centru tīmekļa lapa.

(7)

Šīs darbības budžets ir daļa no “Radošā Eiropa” 2022. gada darba programmas, ieskaitot gada budžeta sadalījumu starp darbībām, kuras jāapstiprina “Radošā Eiropa” komitejai un par kurām katru gadu lemj Komisija.

(8)

Šīs darbības budžets ir daļa no 2022. gada Eiropas Solidaritātes korpusa, ieskaitot gada budžeta sadalījumu starp darbībām, kuras jāapstiprina Eiropas Solidaritātes korpusa komitejai un par kurām katru gadu lemj Komisija.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 15.9.2021

COM(2021) 573 final

Jaunā Eiropas "Bauhaus" rīcībpolitikas ekosistēma

PIELIKUMS

dokumentam

Eiropas Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai

Jaunais Eiropas "Bauhaus": pievilcība, ilgtspēja, kopība

Saturs

JAUNĀ EIROPAS “BAUHAUS” RĪCĪBPOLITIKAS EKOSISTĒMA    

1.Zaļais kurss    

1.1.    Renovācijas vilnis    

1.2.    Pakete “Gatavi mērķrādītājam 55 %”    

1.3.    ES rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku (CEAP)    

1.4.    Nulles piesārņojuma rīcības plāns    

1.5.    ES Zaļās infrastruktūras stratēģija    

1.6.    Eiropas Klimatadaptācijas stratēģija    

1.7.    ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģija 2030. gadam    

1.8.    Stratēģija “No lauka līdz galdam”    

1.9.    ES Meža stratēģija    

1.10.    Tekstilrūpniecības stratēģija    

1.11.    Ilgtspēju sekmējoša ķimikāliju stratēģija    

1.12.    ES Bioekonomikas stratēģija    

1.13.    Eiropas Klimata pakts    

1.14.    Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģija    

2.Teritoriālā politika    

2.1.    Kohēzijas politika    

2.2.    Ilgtermiņa redzējums par ES lauku apvidiem    

3.Kultūras un radošā nozare    

3.1.    Jaunā Eiropas darba kārtība kultūrai    

3.2.    Eiropas satvars rīcībai kultūras mantojuma jomā    

4.Sociālā dimensija    

4.1.    Stratēģijas Līdztiesības savienībai    

4.2.    Eiropas sociālo tiesību pīlārs    

4.3.    ES stratēģija par bērna tiesībām un Eiropas Garantija bērniem    

5 Izglītība un prasmes    

5.1.    Eiropas izglītības telpa    

5.2.    Vidisko ilgtspēju sekmējoša izglītība    

5.3.    Eiropas Prasmju programma 2030. gadam    

6. Digitālā desmitgade    

6.1.    Digitālais kompass 2030. gadam    

6.2.    Programma "Digitālā Eiropa"    

6.3.    Datu pārvaldības akts    

6.4.    Mākslīgā intelekta pakete    

7.Pētniecība un inovācija    

7.1.    “Apvārsnis Eiropa”    

7.2.    Programmas “Apvārsnis Eiropa” uzdevumi:    

8.Rūpniecības un darījumdarbības dimensija    

8.1.    Jauna Eiropas industriālā stratēģija    

JAUNĀ EIROPAS “BAUHAUS” RĪCĪBPOLITIKAS EKOSISTĒMA

Jaunā Eiropas “Bauhaus” mērķis ir apvienot ilgtspēju ar sociālo iekļaušanu, estētiku un citiem pieredzes kvalitāti noteicošiem elementiem. Tāpēc tam vienlaikus ir transversāla būtība un starpdisciplināra koncepcija.

Jaunā Eiropas “Bauhaus” mērķis ir veidot tiltus un saiknes starp nozarēm, vietām un cilvēkiem, izmantojot kolektīvo intelektu un zināšanas, lai risinātu nākotnes sarežģītās problēmas. Integrētas pieejas spēj arī palielināt rīcībpolitiku ietekmi, sekmējot sinerģiju, lai tās savstarpēji cita citu pastiprinātu.

Jaunā Eiropas “Bauhaus” pamatā ir daudzveidīgais ES politikas konteksts, kas sniedz stratēģiskus mērķus un orientierus dažādās dimensijās, kuru integrēšana būs šīs iniciatīvas mērķis. Lai gan bieži vien rīcībpolitikas ir orientētas tikai uz kādu vienu Jaunā Eiropas “Bauhaus” dimensiju, daudzas no tām jau tagad palīdz radīt labvēlīgus apstākļus tā attīstībai. Šā pielikuma mērķis ir iepazīstināt ar relevantajām rīcībpolitikām.

1.Zaļais kurss

1.1.Renovācijas vilnis 1

Paziņojums par Renovācijas vilni COM(2020) 662 ir piemērs tam, kādi ir ierosinātā Jaunā Eiropas “Bauhaus” mērķi. Kopumā Renovācijas vilnis nosaka vairākus būtiskus principus, kas ievērojami, lai līdz 2050. gadam panāktu dekarbonizāciju, piemēram: skatījumu dzīves cikla perspektīvā un apritīgumu; dekarbonizāciju un atjaunīgo energoresursu integrāciju; pieejamību cenas ziņā; energoefektivitātes izvirzīšanu pirmajā vietā; augstus veselības un vides standartus; drošumu; piekļūstamību; divējā — zaļās un digitālās pārkārtošanās — uzdevuma kopīgu risināšanu; uzmanības pievēršanu estētikai un arhitektūras kvalitātei. Tajā noskaidrots, kādas ir pašas mazaizsargātākās ļaužu grupas un pašas neefektīvākās ēkas mājokļu, administratīvajā, izglītības un veselības aprūpes sektorā, un izvirza tās par renovācijas prioritātēm.

No Renovācijas viļņa rīcības plāna izriet vairākas iniciatīvas dažādās rīcībpolitiskās jomās. Te var minēt Renovācijas viļņa ietvaros izstrādāto Ceļvedi 2050. gadam par to, kā samazināt ēku pilna aprites cikla oglekļa emisijas (tiks pabeigts 2023. gadā), kas būs pamats turpmākai rīcībpolitikas un tirgus attīstībai ilgtermiņā un dažādos ģeogrāfiskos līmeņos — gan ES, gan nacionālā, gan vietējā līmenī. Tā pamatā būs skatījums dzīves cikla perspektīvā, un tajā īpaši tiks ņemts vērā apritīguma potenciāls oglekļa emisiju samazināšanā kopumā un līdz ar to klimata mērķu sasniegšanā. Tas iezīmēs redzējumu un tātad arī nozares un publisko iestāžu darbības virzienu.

1.2. Pakete “Gatavi mērķrādītājam 55 %”

Divi paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” elementi ir īpaši interesanti saistībā ar Jauno Eiropas “Bauhaus”: Direktīva 2012/27/ES par energoefektivitāti un Direktīva 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti. Abas direktīvas atbalsta būvētās vides pārveidi atbilstoši Eiropas Savienības klimata mērķrādītājiem.

Papildus tām Jaunais Eiropas “Bauhaus” arī sekmēs tiesību aktu paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” īstenošanu, piedāvājot jaunas inovatīvas idejas energoefektivitātes paaugstināšanai būvētajā vidē, ilgtspējīgai infrastruktūrai, kā arī atjaunīgās enerģijas un dabā rastu risinājumu integrēšanai būvētajā vidē. Tajā ir apvienoti klimata pārmaiņu apsvērumi un ilgtspēja ar mūsu dzīves pieredzes kvalitāti.

1.3.ES rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku 2 (CEAP)

2020. gadā pieņemtā otrā CEAP mērķis ir uzlabot resursu izmantošanas efektivitāti, samazināt patēriņa pēdu un kopējo ietekmi uz vidi un klimatu. Papildus vairākiem likumdošanas pasākumiem tajā ierosināta virkne brīvprātīgu instrumentu, tostarp zaļais publiskais iepirkums (ZPI), ES ekomarķējums un satvars "Level(s)", lai veicinātu ilgtspējīgu ražošanu un resursu patēriņu, tādējādi sekmējot EZK mērķu sasniegšanu. Īpaši svarīga saistībā ar Jaunā Eiropas “Bauhaus” ir ZPI kritēriju pārskatīšana attiecībā uz ilgtspējīgām ēkām, lai, izmantojot "Level(s)" 3 rādītājus, tie būtu stingri pamatoti apritīguma koncepcijās. Darbības joma ir vērsta uz tipiskām sabiedriskām ēkām, piemēram, birojiem, sociālajiem mājokļiem un skolām, un attiecas gan uz jaunbūvēm, gan renovācijām. Šie kritēriji ietver apritīgumu, veselību un komfortu, noturību pret klimata pārmaiņām un aprites cikla izmaksu kritērijus, un tie palīdzēs publisko iepirkumu veicējiem rādīt priekšzīmi ceļā uz ilgtspējīgākām ēkām. Šī darbība sekmēs Jaunā Eiropas “Bauhaus” pašnovērtējuma rīka izstrādi, kas palīdzēs noteikt, cik lielā mērā projekts ir ilgtspējīgs, iekļaujošs un estētisks. Uzņēmumi un patērētāji var dot ieguldījumu Jaunā Eiropas “Bauhaus” iniciatīvā, iegādājoties ES ekomarķētus produktus un pakalpojumus, kas atbilst augstiem vides standartiem visā to aprites ciklā. ES ekomarķējuma kritēriji ir pieejami cietajiem segumiem, koka, korķa un bambusa grīdas segumiem, krāsām un lakām, tekstilizstrādājumiem, mēbelēm un gultas matračiem. CEAP tika izziņota ES tiesību aktu par atkritumiem modernizācija un atkārtoti uzsvērts, ka Komisija apsvērs iespēju noteikt atkalizmantošanas un reciklēšanas mērķrādītājus būvgružiem un ēku nojaukšanas atkritumiem un konkrētu to materiālu frakcijām.

1.4.Nulles piesārņojuma rīcības plāns 4

ES “Gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plānā” ir izvirzīts mērķis nodrošināt, lai piesārņojums, tostarp iekštelpu piesārņojums, nekaitētu mūsu veselībai un ekosistēmām. Tas ir īpaši svarīgi vietās, kur mēs dzīvojam. Tāpēc tajā ir noteiktas pamatiniciatīvas, kā apzināt galvenās pilsētu zaļināšanas un inovācijas vajadzības un izmantot vietēja mēroga digitālos dvīņus, lai novērstu piesārņojumu gan iekštelpās, gan ārpus tām. Tādējādi tā veicinās Jaunā Eiropas “Bauhaus” ilgtspējības dimensiju.

1.5.ES Zaļās infrastruktūras stratēģija 5

Zaļā infrastruktūra ļauj atkal savienot vitāli svarīgas dabas teritorijas ar pilsētu centriem, kā arī atjaunot un uzlabot to funkcionālo nozīmi. Tā ir būtiska dabas kapitāla aizsardzības un vienlaikus dzīves kvalitātes uzlabošanas plānošanas koncepcija, un tādējādi tā būtiski sekmē ilgtspēju, kas ir nozīmīgs Eiropas “Bauhaus” iniciatīvas elements.

1.6.Eiropas Klimatadaptācijas stratēģija 6

Jaunās ES Klimatadaptācijas stratēģijas mērķis ir pastiprināt un paātrināt ES centienus aizsargāt dabu, cilvēkus un iztikas līdzekļus pret klimata pārmaiņu nenovēršamo ietekmi. Tāpēc tā veicinās Jaunā Eiropas “Bauhaus” ilgtspējības dimensiju, sekmējot klimata noturības apsvērumu ievērošanu ēku un kritiskās infrastruktūras būvniecībā un renovācijā. Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” misija “Klimatadaptācija” ir galvenais šīs stratēģijas īstenošanas virzītājspēks. Pielāgota un teritoriāli orientēta reaģēšana un pasākumi, cieši iesaistot iedzīvotājus to izstrādē, attīstībā un testēšanā, būs viena no jomām, kurā Jauno Eiropas “Bauhaus” ir iespējams saskaņot ar klimatadaptācijas politiku.

1.7.ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģija 2030. gadam 7

ES Biodaudzveidības stratēģijā ir uzsvērts, ka zaļā pilsētvide, tostarp zaļie jumti un sienas, ir daudzpusīgs ieguvums un viens no galvenajiem Jaunā Eiropas “Bauhaus” iniciatīvas elementiem gan ilgtspējības veicināšanas, gan estētiskā aspekta ziņā. Nesenie Covid-19 pandēmijas dēļ noteiktie ierobežojumi atklāja, cik vērtīgas ir pilsētu zaļās zonas mūsu fiziskai un garīgai labklājībai. Turklāt veģetācija palīdzēs atvēsināt pilsētu teritorijas un mazināt dabas katastrofu ietekmi. Biodaudzveidības stratēģijas īstenošana un dabā rastu risinājumu ieviešana plašā mērogā sekmēs Jauno Eiropas “Bauhaus”, jo dabas veidots dizains ir viens no efektīvākajiem, ilgtspējīgākajiem un katrā ziņā arī estētiskākajiem.

1.8.Stratēģija “No lauka līdz galdam” 8

Stratēģijas “No lauka līdz galdam” mērķis ir panākt, lai pārtikas sistēmas būtu taisnīgas, veselīgas un videi nekaitīgas. Tās mērķis ir panākt, ka ikvienam ir pieejama pietiekama, droša, uzturvielām bagāta un ilgtspējīga pārtika, kā arī samazināt pārtikas zudumus un novērst pārtikas atkritumu rašanos. Stratēģija “No lauka līdz galdam” sekmē Jaunā Eiropas “Bauhaus” ilgtspējības un iekļautības mērķu sasniegšanu, piemēram, izmantojot pilsētu pārtikas sistēmas, ēdamu augu dārzus un aprites pārtikas sistēmas.

1.9.ES Meža stratēģija 9

ES Meža stratēģija paredz, ka mežiem jākļūst plašākiem, veselīgākiem un daudzveidīgākiem nekā pašlaik, un to uzdevums nākamajās desmitgadēs būs uzglabāt un sekvestrēt oglekli, apturēt dzīvotņu un sugu izzušanu un pildīt sociālekonomiskās funkcijas. Tajā arī apgalvots, ka, veidojot ilgtspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku, mēs nodrošinām optimālu koksnes izmantošanu saskaņā ar kaskādes principu. Tas nozīmē, ka koksne būtu pēc iespējas jāizmanto ilglietojamu materiālu un produktu ražošanā. Ir jāpalielina pašreizējais zemais koksnes īpatsvars būvmateriālu tirgū, ar to aizstājot energoietilpīgus un uz fosilo kurināmo bāzētus materiālus. Lai šo nozari izvērstu plašā mērogā, būs nepieciešami turpmāki pētījumi un inovācijas ilglietojamu un drošu koksnes būvmateriālu jomā. Tas attiecas arī uz ēku būvniecībā izmantojamu koksni, kam būs liela nozīme Jaunā Eiropas “Bauhaus” iniciatīvā.

1.10.Tekstilrūpniecības stratēģija 10

Šī stratēģija mainīs veidu, kā mēs ražojam, izmantojam un atkalizmantojam tekstilizstrādājumus. Jaunajai paaudzei būs īpaša nozīme saiknes veidošanā starp paaudzēm, mūsu tekstilizstrādājumu pārveidošanā, kā arī inovācijas un darījumdarbības veicināšanā. Tas tiks veicināts, atbalstot jaunus darījumdarbības modeļus attiecībā uz izturību, labojamību un koplietošanu, inovatīvu materiālu izstrādi, materiālu atgūšanu mēbeļu vai būvizstrādājumu ražošanai saskaņā ar atkritumu hierarhiju un Jaunā Eiropas “Bauhaus” principiem, demonstrējumus un izpratnes veicināšanas projektus, kas tiek finansēti ar ES finansējuma programmu, piemēram, LIFE un “Apvārsnis Eiropa”, starpniecību.

1.11.Ilgtspēju sekmējoša ķimikāliju stratēģija 11

ES iedzīvotāji pauž nopietnas bažas par kaitīgām ķimikālijām un ar tām saistītajām sekām veselībai un videi. Materiāli un produkti, ko izmanto būvniecībā interjera un eksterjera dizainā, tekstilizstrādājumos, mazoglekļa mobilitātē, akumulatoros, vēja turbīnās, atjaunīgo energoresursu avotos un patēriņa produktos, satur ļoti dažādas ķimikālijas, no kurām daudzas ir kaitīgas un var ietekmēt mūsu dzīves kvalitāti. Saskaņā ar Ilgtspēju sekmējoša ķimikāliju stratēģiju, kuras mērķis ir panākt no toksiskām vielām brīvu vidi, tiek īstenoti pasākumi, lai labāk aizsargātu iedzīvotājus un vidi un veicinātu tādu ķimikāliju un materiālu izmantošanu, kas ir radīti droši un ilgtspējīgi, izstrādājot attiecīgus kritērijus, lai atbalstītu zaļo pārkārtošanos, un tādējādi nodrošinot arī to, ka ēkas, infrastruktūra un citi produkti nākotnē būs drošāki un veicinās ilgtspējīgu nākotni un samazināsies to kopējā ietekme uz vidi.

1.12.ES Bioekonomikas stratēģija 12

Bioekonomika cenšas rast jaunus veidus, kā ražot un patērēt resursus, vienlaikus ievērojot mūsu planētas iespēju robežas un atkāpjoties no lineārās ekonomikas, kuras pamatā ir fosilo un minerālo resursu plaša izmantošana. Atjaunīgie biobāzētie materiāli un zaļā vide var palīdzēt: 1) sasniegt oglekļa neitralitātes, apritīguma un ilgtspējības mērķus; 2) radīt darbvietas, jo īpaši darbvietas un iztikas līdzekļus laukos un 3) uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti (piemēram, attiecībā uz būvmateriāliem tiek uzskatīts, ka koks ir estētiski patīkams, mazina stresu un tam ir labas akustiskās īpašības).

1.13.Eiropas Klimata pakts 13

Jaunais Eiropas “Bauhaus” ir cieši saistīts ar Eiropas Klimata paktu — ES mēroga iniciatīvu, kas cilvēkus, kopienas un organizācijas aicina iesaistīties klimatrīcībā un Eiropu darīt zaļāku. Pakts mudina paust apņemšanos, mēra sasniegto progresu un sekmē diskusijas starp renovācijas piegādes ķēdes dalībniekiem. Izmantojot programmu “Apvārsnis Eiropa”, kopā ar iedzīvotājiem tiks meklēti risinājumi un izstrādātas idejas, kas varētu sekmēt Jauno Eiropas “Bauhaus”. Jau tagad ir vairāk nekā 500 Eiropas Klimata pakta sūtņu 14 , kas paātrinās klimatrīcību un tādējādi sekmēs konkrētas jomas, uz kurām norādīts Jaunajā Eiropas “Bauhaus”.

1.14.Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģija 15

Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģijā iezīmēts, kādai jābūt Eiropas transporta sistēmai, lai būtu iespējama zaļā un digitālā pārkārtošanās un lielāka noturība pret nākotnes krīzēm. Stratēģijai ir saskares punkti arī ar Jauno Eiropas “Bauhaus", jo tā paredz, ka transports ir viens no galvenajiem faktoriem, kas nodrošina sociālo saskarsmi, un tās mērķis ir satuvināt Eiropas ļaudis un reģionus. Stratēģijā arī ieskicēti risinājumi, kā transportu un mobilitāti padarīt ilgtspējīgāku, kas savukārt palīdzēs padarīt pilsētas piemērotākas veselīgai dzīvei. Tāpat tās mērķis ir panākt, ka mobilitāte ir pieejamāka — arī finansiāli — ikvienam, tostarp ļaudīm, kam grūti pārvietoties, saskaņā ar Jaunā Eiropas “Bauhaus” iekļaušanas principu.

2.Teritoriālā politika

2.1.Kohēzijas politika

Kohēzijas politika ir galvenais instruments, kas atbalsta zaļu un taisnīgu pārveidi Eiropas pilsētās un reģionos, tādējādi veicinot Eiropas “Zaļā kursa” un “Renovācijas viļņa” īstenošanu. Tā kā kohēzijas politika tiek īstenota saskaņā ar dalītu pārvaldību, tā sniedz nozīmīgu potenciālu un iespēju Jaunā Eiropas “Bauhaus” iedibināšanai pilsētu un reģionālās attīstības ekosistēmās un turpmākai valsts, reģionālo un vietējo iestāžu līdzdalībai. Integrētā teritoriālā attīstība, ko veicina kohēzijas politika un īpaši instrumenti, ļauj ieinteresētajām personām valsts, reģionālajā un vietējā mērogā piemērot Jaunā Eiropas “Bauhaus” principus investīcijām teritoriāli saudzīgā veidā. Turklāt kohēzijas politika nodrošina unikālu iespēju radīt jaunus risinājumus, izmantojot pārrobežu un starpvalstu sadarbību.

Atbalsts ilgtspējīgai pilsētu attīstībai, izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda obligāto pilsētām paredzēto finansējumu (8 % no kopējā valsts piešķīruma) un Eiropas pilsētvides iniciatīvu (400 miljoni EUR), kā arī integrētu un iekļaujošu pieeju un vietējo ieinteresēto personu iesaistīšanu, sniedz iespējas pievērsties sarežģītām pilsētu problēmām, kuru risināšanai nepieciešama starpdisciplināras politikas izstrāde, lai īstenotu zaļo pārkārtošanos un ievērotu Jaunā Eiropas “Bauhaus” principus.

Turklāt paredzams, ka 2021.–2027. gadā kohēzijas politikā ar klimatu un vidi saistītos projektos tiks investēti vairāk nekā 100 miljardi EUR. Turklāt no tās finansēs pētījumus par ekonomikas zaļināšanu. Attiecībā uz investīcijām ēkās kohēzijas politika var atbalstīt projektus, kas vērsti uz sabiedriskām ēkām, daudzdzīvokļu namiem un “sociālajiem mājokļiem”. Kohēzijas politika var arī palīdzēt reģioniem veicināt pētniecību, izstrādi un inovācijas būvniecības un celtniecības nozarē un atbalstīt jaunu materiālu un risinājumu izstrādi pieejamai un ilgstošai renovācijai.

2.2.Ilgtermiņa redzējums par ES lauku apvidiem

Komisijas paziņojumā par ilgtermiņa redzējumu par ES lauku apvidiem ir apzinātas galvenās problēmas, ar kurām saskaras lauku apvidi, un uzsvērtas pieejamās iespējas.

Šā redzējuma mērķis ir minētās problēmas risināt, izmantojot sociāli ilgtspējīgas zaļās un digitālās pārkārtošanās piedāvātās jaunās iespējas un Covid-19 pandēmijas laika pieredzi un apzinot veidus, kādos uzlabot laucinieku dzīves kvalitāti, panākt teritoriālās attīstības līdzsvarotību un stimulēt ekonomisko izaugsmi. Pamatojoties uz prognozēm un plašu apspriešanos ar iedzīvotājiem un citiem lauku apvidu politikas subjektiem, ar šo redzējumu tiek ierosināts Lauku pakts un Lauku rīcības plāns, kuru mērķis ir padarīt mūsu lauku apvidus spēcīgākus, savienotus, izturētspējīgus un pārtikušus; tajā visi fondi tiek aicināti sadarboties lauku apvidu ilgtspējīgas attīstības labā.

Viena no ierosinātajām darbībām ir pamatiniciatīva “Atbalsts lauku pašvaldībām enerģētikas pārkārtošanas un klimata pārmaiņu apkarošanas jomā”, kas ietver pasākumus lauku mājokļu un citu ēku kvalitātes uzlabošanai, un tajā tiek veicināta struktūrfondu izmantošana renovācijas viļņa finansēšanai, jo īpaši saistībā ar Jaunā Eiropas “Bauhaus” iniciatīvu.

3.Kultūras un radošā nozare

3.1.Jaunā Eiropas darba kārtība kultūrai 16

Viens no pamatprincipiem jaunajā Eiropas darba kārtībā kultūrai un Padomes 2019.–2022. gada darba plānā kultūrai ir kultūras ieguldījums ilgtspējīgā sociālajā un ekonomiskajā attīstībā. Tas tiek apspriests vairākās dalībvalstu ekspertu grupās, kuras pašlaik koordinē Komisija (attiecībā uz augstas kvalitātes arhitektūru, kultūras mantojumu, klimata pārmaiņām un kultūras dimensiju ilgtspējīgas attīstības procesā), savukārt citas pievēršas ekosistēmai plašākā nozīmē (mākslinieku darba apstākļiem, dzimumu līdztiesībai utt.). Turklāt Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT) izveidos zināšanu un inovāciju kopienu tieši kultūras un radošo nozaru un nozaru (CCSI) jomā. Vēl viens programmas stratēģiskais mērķis paredz izmantot kultūras un kultūras daudzveidības spēku sociālās kohēzijas un labklājības vajadzībām. Tādējādi programma veicina Jaunā Eiropas “Bauhaus” mērķu un triju dimensiju sasniegšanu.

3.2.Eiropas satvars rīcībai kultūras mantojuma jomā 17

2018. Eiropas kultūras mantojuma gada rezultātā tapušajā Eiropas kultūras mantojuma rīcības programmā ar 60 pasākumiem ir uzsvērts kultūras mantojuma potenciāls sociālā kapitāla stiprināšanā, ekonomiskās izaugsmes veicināšanā un vides ilgtspējas nodrošināšanā. Kultūras mantojums un vēsturiskās ēkas kā mūsu (būvētās) vides raksturīga daļa var palīdzēt sasniegt Jaunā Eiropas “Bauhaus” mērķus — iekļaujošu, pievilcīgu un ilgtspējīgu attīstību.

4.Sociālā dimensija

4.1.Stratēģijas Līdztiesības savienībai 

Eiropas Komisija ir apņēmības pilna panākt, ka Savienībā valda līdztiesība. Konkrētās stratēģijās 18 ir izklāstīti mehānismi un pasākumi, kā radīt apstākļus, kur ikviens var dzīvot un gūt panākumus, lai kāds būtu viņa dzimums, rase vai etniskā piederība, reliģija vai ticība, invaliditāte, vecums vai seksuālā orientācija. Līdztiesības savienību izveidot palīdzēt ne tikai specifiskas darbības, bet arī līdztiesības un piekļūstamības principu iestrādāšana visās relevantajās ES rīcībpolitikās, tiesību aktos un finansējuma programmās, tostarp Jaunajā Eiropas “Bauhaus".

Personu ar invaliditāti tiesību stratēģijā 2021.-2030. gadam 19 uzsvērts, ka būvētās un virtuālās vides piekļūstamība ir priekšnosacījums, lai personas ar invaliditāti spētu vest neatkarīgu dzīvi un pilnvērtīgi piedalīties visos dzīves aspektos. Piekļūstamība ir arī būtisks ēku ilgtspējas elements, kas padara tās iekļaujošākas, izmantojamākas dažādām cilvēku grupām un ilgmūžīgākas, jo tās ir labāk piemērotas novecojošas sabiedrības mainīgajām vajadzībām. Jaunajam Eiropas “Bauhaus” relevants ir arī ES romu stratēģiskajā satvarā izvirzītais mērķis līdz 2030. gadam palielināt faktisku līdztiesīgu piekļuvi pienācīgiem, desegregētiem mājokļiem un pamatpakalpojumiem.

4.2.Eiropas sociālo tiesību pīlārs 20

Komisija Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā ir izvirzījusi vērienīgu mērķrādītāju — līdz 2030. gadam vismaz par 15 miljoniem samazināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vismaz 5 miljonu bērnu, skaitu ES. Jaunais Eiropas “Bauhaus” veicinās sociālo iekļaušanu, sekmējot piekļūstamības principus ne tikai attiecībā uz fizisko piekļuvi, bet arī uz informācijas un lēmumu pieņemšanas procesu pieejamību. Īpaša uzmanība tiks pievērsta arī ar finansiālo pieejamību saistītiem pasākumiem. Tādējādi abas iniciatīvas ir savstarpēji cieši saistītas.

4.3.ES stratēģija par bērna tiesībām 21 un Eiropas Garantija bērniem 22

Cīņa pret bērnu nabadzību un iekļaujošas un bērniem draudzīgas sabiedrības, veselības un izglītības sistēmas veicināšana ir gan ES stratēģijas par bērna tiesībām, gan Jaunā Eiropas “Bauhaus” nozīmīgi elementi. Apgalvojot, ka ikvienam bērnam ir tiesības uz pienācīgu dzīves līmeni jau no agrīnā dzīves posma, stratēģijā ir uzsvērts, ka bērniem no ģimenēm ar zemiem ienākumiem ir lielāks risks saskarties ar ļoti sliktiem sadzīves apstākļiem vai pārapdzīvotību, turklāt viņi ir vairāk pakļauti bezpajumtniecības riskam. Padomes ieteikumā, ar ko izveido Eiropas Garantiju bērniem, dalībvalstis tiek aicinātas nodrošināt efektīvu piekļuvi atbilstošam mājoklim (kā arī vairākiem citiem svarīgiem pakalpojumiem, no kuriem dažiem jābūt bezmaksas) visiem bērniem, kuriem draud nabadzība vai sociālā atstumtība. Valstu rīcības plāniem par to, kā īstenot Eiropas Garantiju bērniem, būtu jāaptver laikposms līdz 2030. gadam, un tie būtu jāapvieno ar rīcības plāniem, kuru mērķis ir īstenot ar Zaļo kursu saistītas teritoriālās pārmaiņas.

5.Izglītība un prasmes

5.1.Eiropas izglītības telpa

Klimatizglītības koalīcija 23 tiecas kopīgi veidot līdzdalības izglītības kopienu, lai atbalstītu pārmaiņas, kas nepieciešamas klimatneitrālai sabiedrībai. Izmantojot savu tiešsaistes platformu, kā arī vispārīgi kontaktējoties ar sabiedrību, Klimatizglītības koalīcija var organizēt sarunas un piedāvāt uzņemties līdzdalības saistības (“solījumus”) attiecībā uz Jaunā Eiropas “Bauhaus” prioritātēm. Konkrēti, Klimatizglītības koalīcija var ierosināt pasākumus, kas veicina savstarpēju mijiedarbību starp zaļajām skolām kā fiziskām struktūrām un pārējiem mācību vides elementiem (inovatīvu pedagoģiju, projektveida mācīšanos, starppriekšmetu skolotāju komandām u. c.).

Eiropas universitāšu 24 apvienības var dot ieguldījumu Jaunajā Eiropas “Bauhaus”, mudinot dažādu specialitāšu un valstu studentus sadarboties ar arhitektiem, māksliniekiem, inženieriem un dizaineriem, lai nodrošinātu ilgtspējību. Tās arī veicinās visas iestādes mēroga pieeju, kurā ilgtspējība ir iestrādāta visās darbībās atbilstīgi Jaunajam Eiropas “Bauhaus”.

5.2.Vidisko ilgtspēju sekmējoša izglītība

Priekšlikumu Padomes ieteikumam par vidisko ilgtspēju sekmējošu izglītību ir paredzēts izstrādāt 2021. gada beigās. Tā mērķis ir atbalstīt zaļās pārkārtošanās un ilgtspējas integrēšanu visos izglītības un mācību posmos un stadijās, tostarp skolā, augstākajā izglītībā un profesionālajā izglītībā.

Programma “Erasmus+” nodrošina dažādus atbalsta veidus skolu un augstākās izglītības pasākumiem, kas veltīti vidisko ilgtspēju sekmējošai izglītībai, tostarp atbalsta visaptverošu iestādes pieeju ilgtspējai, kā arī radošumu un inovāciju saskaņā ar Jauno Eiropas “Bauhaus”.

5.3.Eiropas Prasmju programma 2030. gadam 25

Straujo tehnoloģisko pārmaiņu, digitalizācijas, klimata pārmaiņu, demogrāfisko tendenču un jaunu nodarbinātības veidu kopīgā ietekme rada nepieciešamību izstrādāt inovatīvas idejas, lai nodrošinātu, ka izglītība un profesionālā izglītība ne tikai pielāgojas pārmaiņām, bet arī spēj izprast šīs pārmaiņas un būt to virzītājspēks. Eiropas Prasmju programma būs būtiski svarīga Jaunā Eiropas “Bauhaus” īstenošanā, jo tās mērķis ir ES uzlabot prasmju relevanci ilgtspējīgas konkurētspējas nostiprināšanā, nodrošināt sociālo taisnīgumu, kā arī stiprināt mūsu noturību, nosakot tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību, mācībām un mūžizglītību. Tādēļ tā ir cieši saistīta ar Eiropas Zaļo kursu, jauno Digitālo stratēģiju, jauno industriālo stratēģiju un MVU stratēģiju, jo prasmes ir priekšnosacījums to veiksmīgam iznākumam. Turklāt tā atbalsta arī priekšlikumu Padomes ieteikumam “Tilts uz nodarbinātību — Garantijas jauniešiem pastiprināšana”.

6.Digitālā desmitgade

6.1.Digitālais kompass 2030. gadam 26

Pamatojoties uz stratēģiju “Eiropas digitālās nākotnes veidošana”, kurā izklāstīta rīcībpolitikas reformu programma (Datu pārvaldības akts, Digitālo pakalpojumu akts, Digitālo tirgu akts, Mākslīgā intelekta akts un Kiberdrošības stratēģija), digitālās desmitgades mērķis ir taustāmi realizēt ES 2030. gadam izvirzītās digitālās — panākt savu digitālo suverenitāti atvērtā un iekšēji savienotā pasaulē un īstenot digitālo rīcībpolitiku, kas uzņēmumiem un sabiedrībai piedāvā plašas iespējas ceļā uz cilvēkorientētu, ilgtspējīgu un plaukstošāku digitālo nākotni. Mērķrādītāji, kas noteikti, lai paātrinātu digitālo tehnoloģiju un pakalpojumu (prasmju, savienojamības, darījumdarbības un publisko pakalpojumu digitalizācijas) transversālu nodrošināšanu, palīdzēs risināt Jaunā Eiropas “Bauhaus” identificētās problēmas (savienojamību, digitālo plaisu, vietējā un globālā līmeņa savienošanu). Eiropas digitālo inovāciju centru mobilizēšana un stiprināšana ir viens no galvenajiem Digitālās desmitgades mērķiem. Paredzams, ka daži no 200 tīkla centriem pievērsīsies arī būvniecības nozarei vai radošumam un mākslai. Tie tiks mobilizēti saistībā ar Jauno Eiropas “Bauhaus”, lai attīstītu ilgtspējīgu, iekļaujošu, reālu un virtuālu vidi un pieredzi.

6.2.Programma "Digitālā Eiropa"

Jaunizveidotā programma “Digitālā Eiropa” nodrošinās stratēģisku finansējumu, lai paātrināto ekonomikas atveseļošanos un liktu pamatus Eiropas sabiedrības un ekonomikas digitālajai pārveidei, kur īpašs uzsvars ir uz digitālo tehnoloģiju izstrādi un plašu izmantošanu.

Konkrētāk, programma "Digitālā Eiropa” atbalstīs līdzdalīgas pieejas un viedām kopienām vajadzīgās infrastruktūras iekārtošanu, kas savukārt palīdzēs īstenot Jauno Eiropas “Bauhaus". Vietēja mēroga digitālo dvīņu prasmīga izmantošana var sekmēt līdzdalīgu pilsētplānošanu, kuras mērķis ir zaļāka un ilgtspējīgāka dzīves vide. Programma “Digitālā Eiropa” arī atbalstīs vairākus mākslīgā intelekta testēšanas un eksperimentu centrus, kas sekmēs inovāciju, tostarp veselīgās un viedās kopienās.

Jaunā Eiropas “Bauhaus” sekmes kaldināt palīdzēs arī vairākas digitālās iniciatīvas, kas, pateicoties programmām “Radošā Eiropa", “Europeana” un “S+T+ARTS”, palīdzēs pārvarēt plaisu starp digitālajiem inovatoriem un “reālajiem darītājiem” (māksliniekiem, pilsētu pārvaldes un attīstības sektoru, veselības sektoru).

6.3.Datu pārvaldības akts

2020. gada novembrī Komisija nāca klajā ar priekšlikumu Datu pārvaldības aktam, kas ir datu kopīgošanas un datu telpu pārvaldības satvars. Tas būs tiesiskais regulējums, kas nodrošinās, ka ir iespējams vākt, izmantot un izlietot vairāk datu, lai radītu tādas nākotnes ēkas, kas ir draudzīgākas videi un rada iespējami mazāku vai nekādu oglekļa pēdu.

6.4.Mākslīgā intelekta pakete

Ar 2021. gada aprīlī pieņemto MI paketi Komisija lika pamatus pirmajam mākslīgā intelekta tiesiskajam regulējumam ES un izvirzīja kopā ar dalībvalstīm nāca klajā ar koordinētu plānu. Paketes mērķis ir nodrošināt cilvēku un uzņēmumu drošumu un pamattiesības, tajā pašā laikā stiprinot MI ieviešanu, investīcijas un inovāciju visā ES. MI izmantošana būs svarīgs Jaunā Eiropas “Bauhaus” ietvaros radušos jauno uzņēmējdarbības modeļu komponents un personalizētu pieeju sekmējošu, inovatīvu digitālo risinājumu avots, kas tajā pašā laikā ļaus saglabāt optimālu līdzsvaru gan ar estētisko elementu, gan ar dabā rodamiem risinājumiem un saiknes atjaunošanu ar dabu.

7.Pētniecība un inovācija 

7.1.“Apvārsnis Eiropa” 27  

Programma “Apvārsnis Eiropa” atbalstīs Eiropas zaļo pārkārtošanos, kuras pamatā ir konkurētspējīgas Eiropas rūpniecības un pakalpojumu pievienotās vērtības veidošanas ķēdes. Lai īstenotu šādu pārkārtošanos, ir jāiegulda ievērojami centieni starpdisciplinārā pētniecībā un inovācijā tīro tehnoloģiju un sociālo pārmaiņu jomā, ko sekmē Jaunais Eiropas “Bauhaus”. Pētniecība un inovācija noteiks šīs pārkārtošanās īstenošanas ātrumu un tieši iespaidos tās ietekmi un papildu ieguvumus, piemēram, labāku gaisa kvalitāti, lielāku nodarbinātību, sociālo iekļaušanu, ilgtspējīgu resursu pārvaldību un mazāku atkarību no fosilā kurināmā. Visi šie pasākumi dos labumu sabiedrībai un iedzīvotājiem, piedāvājot risinājumus, kuros pievēršas mūsdienu problēmām. Sadarbība un radošums — jo īpaši zinātniskais, sociālais un tehnoloģiskais — ir miera un labklājības pamats visiem. Pētniecībai un inovācijai var būt nozīme arī Jaunā Eiropas “Bauhaus” izplatīšanā ārpus ES, izmantojot globālo pieeju pētniecībai un inovācijai 28 , piemēram, daloties ar informāciju par standartiem, paraugpraksi un jaunām idejām.

Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT) ar zināšanu un inovāciju kopienu (ZIK) starpniecību īsteno pasākumus, kas apvieno zināšanu trīsstūri — izglītību, pētniecību un inovāciju —, lai īstenotu Jaunā Eiropas “Bauhaus” mērķus. Izmantojot teritoriālas intervences modeli un vairāk nekā 2000 partneru ekosistēmu visā ES, EIT sadarbojas ar iedzīvotājiem un palielina informētību par Jauno Eiropas “Bauhaus”, atbalsta jaunas darījumdarbības idejas, kurās integrēti Jaunā Eiropas “Bauhaus” principi, un paātrina Jaunā Eiropas “Bauhaus” jaunuzņēmumu izaugsmi.

7.2.Programmas “Apvārsnis Eiropa” uzdevumi 29 : 

Lai palīdzētu veicināt vērienīgu, drosmīgu, ilgtermiņa pētniecību un inovāciju, pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” ir ierosināti pieci uzdevumi. Tie ir šādi: 1) 100 klimatneitrālas pilsētas līdz 2030. gadam — iedzīvotāju labā un viņu pašu rokām; 2) Klimatnoturīga Eiropa: sagatavot Eiropu klimata izraisītiem traucējumiem un paātrināt pārkārtošanos uz klimatnoturīgu un taisnīgu Eiropu līdz 2030. gadam; 3) Rūpes par augsni ir rūpes par dzīvību; 4) Misija “Starfish 2030”: mūsu okeāna un ūdeņu atjaunošana, un 5) Uzveikt vēzi: šis uzdevums ir izpildāms. Šo uzdevumu mērķis ir nodrošināt plaša mēroga Eiropas sabiedriskos labumus, lai atrisinātu galvenās sistēmiskās problēmas. Līdzīgi Jaunajam Eiropas “Bauhaus”, šo uzdevumu mērķis ir iedvesmot sabiedrību un aizraut tās iztēli, iesaistīt līdzradīšanā iedzīvotājus un ieinteresētās personas, kā arī izstrādāt idejas, prototipus, produktus un risinājumus, lai veicinātu zaļu un digitālu pārkārtošanos. Papildus Jaunā Eiropas “Bauhaus” “bākas” demonstrējumu sākšanai uzdevumi, kas attiecas uz pilsētām un klimatadaptāciju, rada lielas cerības, ka turpmāk būs iespējams attīstīt sinerģijas ar Jauno Eiropas “Bauhaus”. Pilsētu uzdevumā tiks sākta īpaša rīcība, lai iekļautu Jaunā Eiropas “Bauhaus” principus un vērtības Klimata pilsētu līgumu izstrādē.

8.Rūpniecības un darījumdarbības dimensija

8.1.Jauna Eiropas industriālā stratēģija 30

Rūpniecībai un uzņēmumiem ir svarīga nozīme tādas infrastruktūras, produktu un pakalpojumu nodrošināšanā, kas ļauj īstenot Jauno Eiropas “Bauhaus” un sekmēt to visā Eiropā un ārpus tās.

Eiropas Komisija 2021. gada maijā atjaunināja savu industriālo stratēģiju, lai nodrošinātu, ka mūsu rūpniecības centienos tiek ņemti vērā jaunie apstākļi pēc Covid-19 krīzes, vienlaikus pārliecinoties, ka Eiropas rūpniecība var vadīt pārkārtošanos uz zaļu, digitālu un noturīgu ekonomiku. Lai sasniegtu šo mērķi, svarīga nozīme būs pārkārtošanās ceļiem, kas paredzēti 14 identificētajām ekosistēmām. Būvniecības ekosistēma ir noteikta kā prioritāra šīs pārkārtošanās īstenošanā, un tās pamatā būs ceļvedis, kas tiks izstrādāts kopā ar ieinteresētajām personām un dažādām Komisijas nozarēm, izmantojot augsta līmeņa forumu par būvniecību.

Būvniecības ekosistēmas pārkārtošanās ceļvedis ir būtisks Jaunajam Eiropas “Bauhaus”, jo tajā ir aplūkoti ilgtspējas jautājumi, lai palīdzētu labāk aizsargāt cilvēkus un vidi, veicinot inovāciju un iedzīvotāju kvalifikācijas paaugstināšanu, kā arī izstrādājot drošas un ilgtspējīgas alternatīvas vai nodrošinot būvizstrādājumu ilgtspēju un uzlabojot būvēto aktīvu energoefektivitāti un ekoloģiskos raksturlielumus. Jaunajā Eiropas “Bauhaus” papildus būvniecībai ir nozīmīgas arī tādas rūpniecības ekosistēmas kā “tuvums, sociālā ekonomika un civilā drošība”, “kultūra un radošās nozares”, “tūrisms” un “tekstilrūpniecība”, kas ir noteiktas industriālajā stratēģijā. Zaļā un digitālā transformācija šajās ekosistēmās un to atbalstam paredzētie pārkārtošanās ceļi var ievērojami palīdzēt konkrēti sekmēt Jaunā Eiropas “Bauhaus” vērtības dažādās vērtību ķēdēs.

(1)

  https://ec.europa.eu/energy/topics/energy-efficiency/energy-efficient-buildings/renovation-wave_en  

(2)

  https://ec.europa.eu/environment/pdf/circular-economy/new_circular_economy_action_plan.pdf  

(3)

  https://ec.europa.eu/environment/levels_en  

(4)

COM(2021) 400: https://ec.europa.eu/environment/strategy/zero-pollution-action-plan_en  

(5)

  https://ec.europa.eu/environment/nature/ecosystems/strategy/index_en.htm  

(6)

“ES Klimatadaptācijas stratēģija”,  COM(2021) 82 final .

(7)

  https://ec.europa.eu/environment/strategy/biodiversity-strategy-2030_en  

(8)

  https://ec.europa.eu/food/horizontal-topics/farm-fork-strategy_en

(9)

  https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say/initiatives/12674-Forests-new-EU-strategy_en  

(10)

  https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say/initiatives/12822-EU-strategy-for-sustainable-textiles_en  

(11)

  https://ec.europa.eu/environment/strategy/chemicals-strategy_en

(12)

  https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/bioeconomy/bioeconomy-strategy_en  

(13)

  https://ec.europa.eu/clima/policies/eu-climate-action/pact_en  

(14)

https://europa.eu/climate-pact/ambassadors/meet-our-ambassadors_en  

(15)

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A52020DC0789

(16)

  EUR-Lex - 52018DC0267 - LV - EUR-Lex (europa.eu)

(17)

  Eiropas satvarā rīcībai kultūras mantojuma jomā — ES Publikāciju birojs (europa.eu)  

(18)

Dzimumu līdztiesības stratēģija 2020.-2025. gadam, ES rasisma apkarošanas rīcības plāns 2020.–2025. gadam, ES romu līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības stratēģiskais satvars 2020.–2030. gadam, LGBTIK līdztiesības stratēģija un Personu ar invaliditāti tiesību stratēģija 2021.-2030. gadam.

(19)

  https://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=738&langId=en&pubId=8376&furtherPubs=yes  

(20)

  https://ec.europa.eu/info/strategy/priorities-2019-2024/economy-works-people/jobs-growth-and-investment/european-pillar-social-rights_en  

(21)

  https://eur-lex.europa.eu/legal-content/lv/TXT/?uri=CELEX%3A52021DC0142  

(22)

  https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=uriserv%3AOJ.L_.2021.223.01.0014.01.ENG&toc=OJ%3AL%3A2021%3A223%3ATOC  

(23)

  https://education-for-climate.ec.europa.eu/_en

(24)

  https://ec.europa.eu/education/education-in-the-eu/european-education-area/european-universities-initiative_lv  

(25)

  https://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=1223&langId=lv

(26)

  https://ec.europa.eu/info/strategy/priorities-2019-2024/europe-fit-digital-age/europes-digital-decade-digital-targets-2030_lv  

(27)

https://op.europa.eu/en/web/eu-law-and-publications/publication-detail/-/publication/3c6ffd74-8ac3-11eb-b85c-01aa75ed71a1  

(28)

  https://ec.europa.eu/info/files/communication-global-approach-research-and-innovation_en  

(29)

  https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/funding/funding-opportunities/funding-programmes-and-open-calls/horizon-europe/missions-horizon-europe_en  

(30)

  https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52020DC0102&from=EN