(1)

Šajā regulā ir noteikts programmas “Digitālā Eiropa” (“Programma”) finansējums laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, un tas Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauces summa Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Komisijas 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai (4) 18. punkta izpratnē.

(2)

Programma būtu jāizveido septiņiem gadiem, lai tās ilgumu saskaņotu ar daudzgadu finanšu shēmas ilgumu, kas noteikts Padomes Regulā (ES, Euratom) 2020/2093 (5).

(3)

Programmai piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 (6) (“Finanšu regula”). Tajā ir izklāstīti noteikumi par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumi par dotācijām, godalgām, iepirkumu, netiešo pārvaldību, finanšu instrumentiem, budžeta garantijām, finansiālo palīdzību un ārējo ekspertu izdevumu atlīdzināšanu.

(4)

Saskaņā ar Finanšu regulas 193. panta 2. punktu dotāciju var piešķirt par jau uzsāktu pasākumu ar noteikumu, ka pieteikuma iesniedzējs var pierādīt, ka pasākumu nepieciešams uzsākt pirms dotāciju nolīguma parakstīšanas. Tomēr izmaksas, kas radušās pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas dienas, nav attiecināmās izmaksas, izņemot pienācīgi pamatotus izņēmuma gadījumus. Lai izvairītos no jebkādiem Savienības atbalsta traucējumiem, kas varētu kaitēt Savienības interesēm, vajadzētu būt iespējai finansēšanas lēmumā – uz ierobežotu laikposmu daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam darbības sākumā un tikai pienācīgi pamatotos gadījumos – paredzēt darbību un ar tām saistīto izmaksu attiecināmību no 2021. finanšu gada sākuma, pat ja aktivitātes īstenotas un izmaksas radušās pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas.

(5)

Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (7) un Padomes Regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (8), (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (9) un (ES) 2017/1939 (10) Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pasākumus attiecībā uz pārkāpumu, arī krāpšanas, novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un – attiecīgā gadījumā – administratīvu sodu uzlikšanu. Saskaņā jo īpaši ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 2185/96 un Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir pilnvarots veikt administratīvu izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noskaidrotu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) ir pilnvarota veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 (11).

Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, Revīzijas palātai un, attiecībā uz tām dalībvalstīm, kas īsteno ciešāku sadarbību saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939, – EPPO nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir visas Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

(6)

Ievērojot Padomes Lēmumu 2013/755/ES (12), fiziskām personām un subjektiem, kas iedibinājušies aizjūras zemēs un teritorijās, vajadzētu būt tiesīgiem saņemt finansējumu saskaņā ar Programmas noteikumiem un mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstī, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta. Komisijai būtu jāuzrauga un regulāri jāizvērtē tas, cik efektīvi minētās personas un subjekti piedalās Programmas īstenošanā.

(7)

Ievērojot 22. un 23. punktu 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (13), Programmu būtu jānovērtē, pamatojoties uz informāciju, kas savākta, īstenojot īpašas uzraudzības prasības, kas atbilst faktiskajām vajadzībām un kas ir saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (14), bet vienlaikus izvairoties no administratīvā sloga, jo īpaši dalībvalstīm, un pārmērīga regulējuma, un ņemot vērā esošās mērīšanas un salīdzinošās novērtēšanas sistēmas digitālajā jomā. Minētajās prasībās vajadzības gadījumā būtu jāiekļauj izmērāmi kvantitatīvi un kvalitatīvi rādītāji, ko izmanto par pamatu, lai novērtētu Programmas ietekmi uz vietas.

(8)

Programmai būtu jānodrošina ar Savienības budžetu saistīto inovatīvo finanšu instrumentu un mehānismu pilnīga pārredzamība un pārskatatbildība, attiecībā uz to sniegto ieguldījumu virzībā uz Savienības mērķu sasniegšanu gan saistībā ar sākotnējām iecerēm, gan galarezultātiem.

(9)

Tallinas digitālajā samitā, kas norisinājās 2017. gada septembrī, un Eiropadomes 2017. gada 19. oktobra secinājumos tika norādīts, ka Savienībai ir jāinvestē savu tautsaimniecību digitalizācijā un prasmju deficīta novēršanā, lai saglabātu un stiprinātu Eiropas konkurētspēju un inovāciju, dzīves kvalitāti un sociālo struktūru. Eiropadome secināja, ka digitālā pārveide paver lielas inovācijas, izaugsmes un nodarbinātības iespējas, un tā sekmēs mūsu globālo konkurētspēju un uzlabos radošo un kultūras daudzveidību. Lai minētās iespējas varētu izmantot, ir kopīgi jārisina daži digitālās pārveides radīti problēmjautājumi un jāpārskata digitālās pārveides skartās rīcībpolitikas.

(10)

Eiropadome secināja, ka Savienībai būtu steidzami jāpievēršas jaunajām tendencēm, tostarp tādiem jautājumiem kā mākslīgais intelekts (MI) un sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas (piemēram, blokķēde), taču vienlaikus ir jānodrošina augsta līmeņa datu aizsardzība, pilnībā ievērojot Regulu (ES) 2016/679, digitālās tiesības, pamattiesības un ētikas standartus. Eiropadome aicināja Komisiju līdz 2018. gada sākumam izstrādāt Eiropas pieeju MI un nākt klajā ar nepieciešamajām iniciatīvām, lai nostiprinātu pamatnosacījumus nolūkā ļaut Savienībai apgūt jaunus tirgus, izmantojot radikālas, riskos balstītas inovācijas, un no jauna apliecināt, ka tās rūpniecība ir līderpozīcijās.

(11)

Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, un Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/1972 (15), pienācīga īstenošana palīdzētu veidot spēcīgu Eiropas digitālo ekonomiku un sabiedrību.

(12)

Savā 2018. gada 14. februāra paziņojumā “Jauna un moderna Eiropas Savienības daudzgadu finanšu shēma, kura efektīvi īsteno tās prioritātes pēc 2020. gada” Komisija, ņemot vērā jaunās daudzgadu finanšu shēmas elementus, izklāsta Eiropas digitālās pārveides programmu, lai panāktu ievērojamu progresu virzībā uz gudru izaugsmi tādās jomās kā augstas kvalitātes datu infrastruktūra, savienojamība un kiberdrošība. Programma palīdzētu nodrošināt Eiropas vadošo lomu attiecībā uz superdatošanu, nākamās paaudzes internetu, MI, robotiku un lielajiem datiem. Tas nostiprinātu Eiropas rūpniecības un uzņēmējdarbības konkurētspēju digitālajā ekonomikā un būtiski ietekmētu iespējas mazināt un novērst prasmju deficītu Savienībā, tā nodrošinot, ka iedzīvotājiem ir prasmes un zināšanas, kas vajadzīgas saistībā ar digitālo pārveidi.

(13)

Komisijas 2018. gada 25. aprīļa paziņojumā “Ceļā uz vienotas datu telpas izveidi Eiropā” ir aplūkoti jaunie pasākumi, kurus ir svarīgi veikt, lai Savienībā izveidotu vienotu datu telpu – vienotu digitālo telpu tādā mērogā, pateicoties kuram būs iespējama jaunu produktu un pakalpojumu izstrāde un inovācija, kuri ir pamatoti ar datiem.

(14)

Programmas vispārīgajiem mērķiem vajadzētu būt – atbalstīt rūpniecības digitālo pārveidi un veicināt inovācijas, pētniecības un tehnoloģiskās attīstības rīcībpolitiku rūpnieciskā potenciāla labāku izmantošanu, lai ieguvēji būtu iedzīvotāji un uzņēmumi visā Savienībā, tostarp tās tālākos reģionos un tās ekonomiski nelabvēlīgākā situācijā esošos reģionos. Programma būtu jāstrukturē, par pamatu ņemot piecus konkrētus mērķus, kas atspoguļo galvenās rīcībpolitikas jomas, proti: Augstas veiktspējas datošana, Mākslīgais intelekts, Kiberdrošība un uzticamība, Padziļinātas digitālās prasmes un izvēršana un Digitālo spēju optimāla izmantošana un sadarbspēja. Visās minētajās jomās ar Programmu būtu jācenšas labāk saskaņot Savienības, dalībvalstu un reģionālās rīcībpolitikas un sakopot privātos un rūpniecības nozares resursus, lai palielinātu investīcijas un veidotu spēcīgākas sinerģijas. Turklāt ar Programmu būtu jāpastiprina Savienības konkurētspēja un tās tautsaimniecības izturētspēja.

(15)

Lai arī minētie pieci konkrētie mērķi ir atšķirīgi, tie ir savstarpēji atkarīgi. Piemēram, lai varētu uzticēties MI, ir vajadzīga kiberdrošība, un augstas veiktspējas datošanas (HPC) jaudām ir izšķiroša nozīme mācību atbalstīšanā MI kontekstā, turklāt visiem trim minētajiem elementiem ir vajadzīgas padziļinātas digitālās prasmes. Pat ja ar šo Programmu īstenojamās atsevišķās darbības var attiekties uz vienu konkrētu mērķi, mērķus nevajadzētu skatīt šķirti, bet gan drīzāk kā viena saskaņota kopuma pamatelementus.

(16)

Ir nepieciešams atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus (“MVU”), kuri plāno digitālo pārveidi izmantot savos ražošanas procesos. Šāds atbalsts ļautu MVU, efektīvi izmantojot resursus, veicināt Eiropas ekonomikas izaugsmi.

(17)

Programmas īstenošanā centrāla loma būtu jāpiešķir Eiropas digitālās inovācijas centriem, kuriem būtu jāsekmē progresīvu digitālo tehnoloģiju plaša ieviešana rūpniecībā, jo īpaši MVU un citos subjektos, kas nodarbina līdz 3 000 cilvēku (“uzņēmumi ar vidēji lielu kapitālu”), publiskā sektora organizācijās un akadēmiskajā sabiedrībā. Lai precizētu atšķirību starp digitālās inovācijas centriem, kas ievēro atbilstības kritērijus saskaņā ar Programmu, un digitālās inovācijas centriem, kas ir izveidoti pēc Komisijas 2016. gada 19. aprīļa paziņojuma “Eiropas rūpniecības digitalizācija – Digitālā vienotā tirgus priekšrocību izmantošana pilnā apmērā” un finansēti no citiem avotiem, centri, ko finansē saskaņā ar Programmu, būtu jāsauc par Eiropas digitālās inovācijas centriem. Eiropas digitālās inovācijas centriem būtu jābūt piekļuves punktiem jaunākajām digitālajām spējām, tostarp HPC, MI, kiberdrošībai, kā arī citām esošām inovatīvām tehnoloģijām, piemēram, svarīgām pamattehnoloģijām, kas pieejamas arī ražošanas laboratorijās (fablabs) vai pilsētlaboratorijās (citylabs). Eiropas digitālās inovācijas centriem būtu jādarbojas kā vienotas piekļuves punktiem, kuros iespējams piekļūt pārbaudītām un validētām tehnoloģijām, un tiem būtu jāsekmē atvērta inovācija. Tiem būtu arī jāsniedz atbalsts padziļinātu digitālo prasmju jomā, piemēram, koordinējot ar pasniedzējiem īstermiņa apmācību rīkošanu darbiniekiem un prakses iespējas studentiem. Eiropas digitālās inovācijas centru tīklam būtu jānodrošina plašs Eiropas ģeogrāfiskais aptvērums un jāveicina tālāko reģionu dalība digitālajā vienotajā tirgū.

(18)

Programmas pirmajā īstenošanas gadā atklāta atlases procesa rezultātā no dalībvalstu izraudzītiem subjektiem būtu jāizveido sākotnējs Eiropas digitālās inovācijas centru tīkls. Minētajā sakarā dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai saskaņā ar savām valsts procedūrām un administratīvām un institucionālām struktūrām brīvi piedāvāt kandidātus. Komisijai būtu maksimāli jāņem vērā katras dalībvalsts viedoklis, pirms minētās dalībvalsts teritorijā tiek izvēlēts Eiropas digitālās inovācijas centrs. Dalībvalstis atklāta atlases procesa rezultātā par kandidātiem varētu izraudzīties subjektus, kuri jau pilda digitālās inovācijas centru funkcijas saistībā ar Eiropas rūpniecības digitalizācijas iniciatīvu. Komisijai atlases procesā vajadzētu spēt iesaistīt neatkarīgus ārējos ekspertus. Komisijai un dalībvalstīm būtu jāizvairās no nevajadzīgas kompetenču un funkciju dublēšanās Savienības un valstu līmenī. Tāpēc, izraugoties centrus un nosakot to aktivitātes un sastāvu, vajadzētu būt adekvātai elastībai. Lai nodrošinātu plašu Eiropas ģeogrāfisko aptvērumu, kā arī tehnoloģiju un nozaru līdzsvarotu aptvērumu, turpmāka atklāta atlases procesa rezultātā tīklu varētu vēl vairāk paplašināt.

(19)

Eiropas digitālās inovācijas centriem būtu jāveido atbilstošas sinerģijas ar attiecīgām darbībām, kas tiek finansētas no pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/… (16) (*1) (pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa”) vai citām pētniecības un inovācijas programmām, ar Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu (EIT), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas pārstrādātu redakciju, jo īpaši ar tā zināšanu un inovāciju kopienām (ZIK), kā arī ar tādiem jau izveidotiem tīkliem kā Eiropas Biznesa atbalsta tīkls vai ar konsultāciju centru InvestEU, kas izveidots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/… (17) (*2).

(20)

Eiropas digitālās inovācijas centriem būtu jādarbojas kā koordinatoriem, kas palīdz savest kopā nozares, uzņēmumus un publiskas pārvaldes iestādes, kam ir vajadzīgi jauni tehnoloģiskie risinājumi, ar uzņēmumiem, jo īpaši jaunuzņēmumiem un MVU, kuri var piedāvāt tirgū laižamus risinājumus.

(21)

Par Eiropas digitālās inovācijas centru var izraudzīties tiesību subjektu konsorciju saskaņā ar Finanšu regulas 197. panta 2. punkta c) apakšpunktu, kura ļauj subjektiem, kas nav juridiskas personas saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem, piedalīties uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus ar noteikumu, ka to pārstāvjiem ir tiesības uzņemties juridiskas saistības minēto subjektu vārdā un ka minētie subjekti piedāvā tādas pašas Savienības finanšu interešu aizsardzības garantijas kā tās, ko piedāvā juridiskās personas.

(22)

Būtu jāparedz iespēja Eiropas digitālās inovācijas centriem saņemt iemaksas no dalībvalstīm un iesaistītajām trešām valstīm, tostarp no publiskajām iestādēm dalībvalstīs un minētajās trešajās valstīs, iemaksas no starptautiskām struktūrām vai iestādēm, un privātā sektora iemaksas, it īpaši Eiropas digitālās inovācijas centru dalībnieku, ieinteresēto personu vai partneru iemaksas. Eiropas digitālās inovācijas centriem arī būtu jāļauj saņemt Eiropas digitālās inovācijas centru pašu aktīvu un darbību rezultātā gūtos ieņēmumus, saņemt novēlējumus, ziedojumus un iemaksas no privātpersonām un Programmas un citu Savienības programmu finansējumu, tostarp dotāciju formā.

(23)

Programma būtu jāīsteno ar tādu projektu palīdzību, kuri nostiprina un paplašina digitālo pamatspēju izmantošanu. Šādai īstenošanai vajadzētu ietvert dalībvalstu līdzfinansējumu un vajadzības gadījumā privātā sektora līdzfinansējumu. Līdzfinansējuma īpatsvars būtu jānosaka darba programmā. Atkāpjoties no vispārīgā noteikuma, Savienības finansējumam būtu jāspēj segt līdz 100 % no attiecināmajām izmaksām. It īpaši šādam finansējumam vajadzētu sasniegt kritisko masu iepirkumos, lai iegūtu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu un nodrošinātu, ka piegādātāji Eiropā paliek tehnoloģisko sasniegumu priekšgalā.

(24)

Programmas politikas mērķi būtu jāīsteno arī ar finanšu instrumentiem un budžeta garantijām no programmas InvestEU, kas izveidota ar Regulu (ES) 2021/… (*3).

(25)

Programmas darbības būtu jāizmanto, lai vēl vairāk uzlabotu Savienības digitālās spējas un samērīgā veidā novērstu tirgus nepilnības vai neoptimālas ieguldījumu situācijas, nedublējot vai neizstumjot privāto finansējumu, un tām vajadzētu sniegt skaidru Eiropas pievienoto vērtību.

(26)

Lai panāktu maksimālu elastīgumu visā Programmas dzīves ciklā un radītu sinerģijas starp Programmas komponentiem, vajadzētu būt iespējai katru konkrēto mērķi īstenot ar jebkuru no Finanšu regulā paredzētajiem instrumentiem. Izmantojamie izpildes mehānismi ir tieša pārvaldība un netieša pārvaldība, ja Savienības finansējumu vajadzētu kombinēt ar citiem finansējuma avotiem vai ja izpildes vajadzībām ir nepieciešams izveidot kopīgi pārvaldītas struktūras. Turklāt, lai reaģētu jo īpaši uz jaunām norisēm un vajadzībām, tādām kā jaunās tehnoloģijas, Komisija ikgadējā budžeta procedūrā un saskaņā ar Finanšu regulu var ierosināt atkāpties no šajā regulā norādītajām orientējošām summām.

(27)

Lai līdzekļi no Savienības budžeta tiktu iedalīti efektīvi, jānodrošina, lai visām Programmas ietvaros veiktajām darbībām un aktivitātēm būtu Eiropas pievienotā vērtība un lai tie būtu papildināmi ar dalībvalstu darbībām, vienlaikus cenšoties nodrošināt konsekvenci, papildināmību un sinerģijas ar finansēšanas programmām, ar kurām atbalsta savstarpēji cieši saistītas politikas jomas. Lai gan attiecīgās darba programmas ir paredzēts konsekvences nodrošināšanas instruments tieši un netieši pārvaldītām darbībām, tomēr Komisijai un attiecīgajām dalībvalstu iestādēm būtu jāveido sadarbība, lai konsekvenci un papildināmību nodrošinātu starp tieši vai netieši pārvaldītiem fondiem un fondiem, uz kuriem attiecas dalīta pārvaldība, vienlaikus ievērojot piemērojamos noteikumus, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zivsaimniecības un akvakultūru fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzām (“Kopīgo noteikumu regula 2021.–2027. gadam”).

(28)

HPC jaudām un saistītajai datu apstrādei Savienībā būtu jānodrošina plašāks HPC izmantojums rūpniecībā un sabiedrībai nozīmīgās jomās kopumā, lai izmantotu unikālās iespējas, ko superdatošana paver sabiedrībai veselības, vides un drošības jomā, kā arī attiecībā uz rūpniecības, jo īpaši MVU, konkurētspēju. Iegādājoties pasaules klases superdatorus, būtu nodrošināta Savienības datu piegādes sistēma, un tas palīdzētu izvērst simulācijas, vizualizācijas un prototipēšanas pakalpojumus, turklāt nodrošinot, ka HPC sistēmas atbilst Savienības vērtībām un principiem.

(29)

Atbalstu Savienības intervencei HPC jomā ir paudis Eiropas Parlaments un Padome. Turklāt laikposmā starp 2017. un 2018. gad 22 dalībvalstis parakstīja Eiropas deklarāciju par HPC, kas ir vairāku valdību vienošanās, kurā tās apņemas sadarboties ar Komisiju, lai Eiropā izveidotu un izvērstu modernas HPC un datu infrastruktūras, kuras būtu pieejamas zinātnieku aprindām un publiskajiem un privātajiem partneriem visā Savienībā.

(30)

Kā uzsvērts ietekmes novērtējumā, kas pievienots Komisijas priekšlikumam par Regulu par Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma izveidi, lai sasniegtu konkrētu mērķi – Augstas veiktspējas datošana –, kopuzņēmums ir vispiemērotākais īstenošanas pasākums, jo īpaši, lai koordinētu Savienības un valstu stratēģijas un investīcijas HPC infrastruktūrā, kā arī pētniecībā un izstrādē, sakopotu resursus no publiskajiem un privātajiem fondiem un aizsargātu Savienības ekonomiskās un stratēģiskās intereses. Turklāt nacionālie augstas veiktspējas datošanas kompetences centri Padomes Regulas (ES) 2018/1488 izpratnē (18) nodrošina HPC pakalpojumus uzņēmumiem, tostarp MVU un jaunuzņēmumiem, akadēmiskajai kopienai un publiskās pārvaldes iestādēm.

(31)

Ļoti svarīgs dzinējspēks, kas virza rūpniecības, pakalpojumu un publiskā sektora digitālo pārveidi, ir ar MI saistīto spēju pilnveidošana. Rūpnīcās, dziļūdens izpētē, mājokļos, pilsētās un slimnīcās izmanto arvien autonomākus robotus. Komerciālas MI platformas no testēšanas ir pārgājušas uz reālu lietotņu izmantošanu veselības un vides jomās. Visi lielie automobiļu ražotāji izstrādā pašbraucošus automobiļus, un visu galveno tīmekļa vietņu platformu un lielo datu lietojumprogrammu pamatā ir mašīnmācīšanās paņēmieni. Lai Eiropa būtu starptautiski konkurētspējīga, tai ir būtiski apvienot spēkus visos līmeņos. Dalībvalstis to ir atzinušas, uzņemoties konkrētas saistības sadarboties koordinētā rīcības plānā.

(32)

Algoritmu krātuves var aptvert lielu algoritmu kopumu, tostarp vienkāršus risinājumus, piemēram, klasifikācijas algoritmus, neironu tīkla algoritmus un plānošanas vai argumentācijas algoritmus. Tās var aptvert arī kompleksus risinājumus, piemēram, runas atpazīšanas algoritmus, navigācijas algoritmus, kas iebūvēti autonomās ierīcēs, piemēram, dronos vai autonomos vieglajos automobiļos, un ar MI algoritmiem aprīkotus robotus, kas tiem ļauj mijiedarboties ar apkārtējo vidi un pielāgoties tai. Algoritmu krātuves būtu jāpadara viegli pieejamas ikvienam, pamatojoties uz taisnīgiem, saprātīgiem un nediskriminējošiem noteikumiem.

(33)

Eiropas Parlaments 2017. gada 1. jūnija rezolūcijā par Eiropas rūpniecības digitalizāciju norādīja uz valodas barjeru ietekmi uz rūpniecību un uz industrijas digitalizāciju. Minētajā kontekstā tādu mākslīgajā intelektā balstītu lielapjoma valodu tehnoloģiju kā automātiskās tulkošanas, runas atpazīšanas, lielo datu teksta analīzes, dialoga un jautājumu un atbilžu sistēmu izstrādei ir būtiska nozīme, lai saglabātu valodu daudzveidību, nodrošinātu iekļaušanu un veicinātu cilvēku savstarpējo saziņu un cilvēka–mašīnas komunikāciju.

(34)

Produktiem un pakalpojumiem, kas balstīti uz MI, vajadzētu būt pēc noklusējuma saskaņā ar tiesību aktiem un tiem vajadzētu būt lietotājdraudzīgiem, un ar tiem būtu jānodrošina patērētājiem lielākas izvēles iespējas un plašāka informācija, jo īpaši attiecībā uz produktu un pakalpojumu kvalitāti.

(35)

MI attīstīšanai ir ļoti svarīgi, lai būtu pieejamas liela mēroga datu kopas un testēšanas un eksperimentu iekārtas, tostarp valodu tehnoloģijas.

(36)

Savā rezolūcijā par Eiropas rūpniecības digitalizāciju Eiropas Parlaments uzsvēra kopīgu Eiropas kiberdrošības pieejas nozīmību un atzina nepieciešamību vairot informētību. Tas pauda uzskatu, ka ir kritiski svarīgi, lai atbildību par kibernoturību uzņemtos uzņēmumu vadītāji un Eiropas un valstu rūpnieciskās un drošības politikas veidotāji, turklāt īstenojot drošības un privātuma aizsardzību integrēti un pēc noklusējuma.

(37)

Kiberdrošība ir problēmjautājums, kas jārisina visai Savienībai, kuru nevar atrisināt tikai ar valstu iniciatīvām. Būtu jānostiprina Eiropas kiberdrošības jauda, lai Eiropai būtu vajadzīgās spējas aizsargāt savus iedzīvotājus, publiskās pārvaldes iestādes un uzņēmumus pret kiberdraudiem. Turklāt būtu jāaizsargā patērētāji, kad tie izmanto tīklā savienotus produktus, kas var tikt uzlauzti un var apdraudēt patērētāju drošību. Šāda aizsardzība būtu jāpanāk kopā ar dalībvalstīm un privāto sektoru, izstrādājot projektus, lai stiprinātu Eiropas kiberdrošības spējas, koordinējot minētos projektus un nodrošinot jaunāko kiberdrošības risinājumu, tostarp divējāda lietojuma projektu, pakalpojumu, kompetenču un lietotņu, plašu lietošanu visā ekonomikā, kā arī apkopojot kompetences šajā jomā, lai panāktu kritisko masu un izcilību.

(38)

Komisija 2017. gada septembrī nāca klajā ar iniciatīvu paketi, ar kuru izklāstīja vispusīgu Savienības pieeju kiberdrošībai nolūkā nostiprināt Eiropas spēju tikt galā ar kiberuzbrukumiem un kiberdraudiem un stiprināt tehnoloģiskās un rūpnieciskās spējas šajā jomā. Minētajā paketē ir ietverta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/881 (19).

(39)

Lai digitālais vienotais tirgus spētu darboties, ir vajadzīga uzticēšanās. Lai varētu garantēt drošību un panākt, ka iedzīvotāji, publiskās pārvaldes iestādes un uzņēmumi uzticas tiešsaistes darbībām un darījumiem, ļoti svarīga loma ir tādām kiberdrošības tehnoloģijām kā digitālā identitāte, kriptogrāfija un ielaušanās atklāšana un to izmantojumam tādās jomās kā finanses, 4.0 rūpniecība, enerģētika, transports, veselības aprūpe un e-pārvalde.

(40)

Eiropadome savos 2017. gada 19. oktobra secinājumos uzsvēra – lai sekmīgi veidotu digitālu Eiropu, Savienībai ir vajadzīgi darba tirgi un apmācības un izglītības sistēmas, kas ir digitālajam laikmetam atbilstoši, un ir jāiegulda digitālajās prasmēs, lai visiem Eiropas iedzīvotājiem nodrošinātu iespējas un spējas.

(41)

Eiropadome 2017. gada 14. decembra secinājumos aicināja dalībvalstis, Padomi un Komisiju virzīt uz priekšu 2017. gada novembra Gēteborgas sociālā samita programmu, ieskaitot Eiropas sociālo tiesību pīlāru, kā arī izglītību un mācības, un īstenot jauno Prasmju programmu Eiropai. Eiropadome arī lūdza Komisiju, Padomi un dalībvalstis izskatīt iespējamus pasākumus, lai risinātu ar digitalizāciju, kiberdrošību, medijpratību un MI saistītus prasmju izaicinājumus un ņemt vērā nepieciešamību izglītībai un mācībās piemērot iekļaujošu un uz mūžizglītību balstītu un inovācijās virzītu pieeju. Atbildot uz šo lūgumu, Komisija 2018. gada 17. janvārī nāca klajā ar pirmo pasākumu paketi, pievēršoties pamatkompetencēm, digitālajām prasmēm, kopīgajām vērtībām un iekļaujošai izglītībai. Tam 2018. gada maijā sekoja otrā pasākumu pakete, kas palīdz sagatavoties Eiropas izglītības telpas izveidei līdz 2025. gadam, un arī šajā paketē uzsvērta digitālo prasmju centrālā loma. Medijpratība ietver būtiskākās kompetences (zināšanas, prasmes un attieksme), pateicoties kurām iedzīvotāji var efektīvi kontaktēties ar plašsaziņas līdzekļiem un citiem informācijas sniedzējiem un attīstīt kritisko domāšanu un mūžizglītībai vajadzīgās prasmes, lai iekļautos sabiedrības dzīvē un kļūtu par aktīviem sabiedrības locekļiem.

(42)

Ņemot vērā vajadzību pēc holistiskas pieejas, Programmā būtu jāņem vērā arī iekļaušana, kvalifikācija, apmācība un specializācija, kuriem – līdz ar padziļinātām digitālajām prasmēm – ir izšķiroša nozīme, lai zināšanu sabiedrībā būtu iespējams radīt pievienoto vērtību.

(43)

Savā rezolūcijā par Eiropas rūpniecības digitalizāciju Eiropas Parlaments norādīja, ka digitālajā sabiedrībā izglītība, apmācība un mūžizglītība ir sociālās kohēzijas pamats. Parlaments arī pieprasīja visās digitālajās iniciatīvās ietvert dzimumu līdzsvara aspektu, uzsverot, ka ir jārisina dzimumu nevienlīdzība informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarē, jo tas ir būtiski Eiropas ilgtermiņa izaugsmei un labklājībai.

(44)

Ar Programmu atbalstītās progresīvās digitālās tehnoloģijas, piemēram, HPC, kiberdrošība un MI, ir sasniegušas pietiekamu brieduma pakāpi, lai no pētniecības posma varētu pāriet pie izvēršanas, īstenošanas un mēroga paplašināšanas Savienības līmenī. Savienības līmeņa rīcība vajadzīga ne tikai minēto tehnoloģiju izvēršanai, bet arī padziļinātu digitālo prasmju jomā. Ir jāpanāk, ka padziļinātu digitālo prasmju, tostarp datu aizsardzības kompetenču, apgūšanas iespējas ir plašākas, šādu iespēju ir vairāk un tās ir pieejamas visā Savienībā. Pretējā gadījumā tas varētu kavēt progresīvu digitālo tehnoloģiju raitu ieviešanu un vājināt Savienības ekonomikas konkurētspēju kopumā. Ar Programmu atbalstītās darbības papildina tās darbības, kuras atbalsta ar Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu (“ERAF un KF regula 2021.–2027. gadam”), programmu Erasmus+, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, ar ko izveido Savienības programmu izglītības un mācību, jaunatnes un sporta jomās “Erasmus+”, un pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”. Minēto darbību mērķauditorija būs Savienības darbaspēks privātajā sektorā, kā arī publiskajā sektorā, jo īpaši IKT profesionāļi un citi saistīti profesionāļi, kā arī studenti, apmācāmie un izglītotāji. Jēdziens “darbaspēks” nozīmē ekonomiski aktīvos iedzīvotājus un ietver gan darba ņēmējus un pašnodarbinātas personas, gan bezdarbniekus.

(45)

Publiskās pārvaldes iestāžu un pakalpojumu modernizēšanai ar digitāliem līdzekļiem ir svarīga nozīme, lai uzņēmumiem, tai skaitā MVU, un iedzīvotājiem kopumā samazinātu administratīvo slogu, ļaujot tiem ātrāk, ērtāk un lētāk sazināties ar publiskajām iestādēm, kā arī palielinot iedzīvotājiem un uzņēmumiem sniegto pakalpojumu efektivitāti, pārredzamību un kvalitāti un vienlaikus paaugstinot publisko izdevumu lietderību. Vairākiem sabiedriskas nozīmes pakalpojumiem jau ir Savienības dimensija, tāpēc ar sniegto atbalstu to īstenošanai un izvēršanai Savienības līmenī būtu jāpanāk, lai iedzīvotājiem un uzņēmumiem būtu iespēja baudīt priekšrocības, ko visā Savienībā sniedz piekļuve augstas kvalitātes digitālajiem pakalpojumiem, kas, ja iespējams, ir daudzvalodu. Turklāt ir sagaidāms, ka Savienības atbalsts šajā jomā veicinās publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu.

(46)

Ar digitalizāciju var atvieglot un uzlabot netraucētu piekļuvi ikvienam – arī vecāka gadagājuma cilvēkiem, cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām vai ar invaliditāti un cilvēkiem, kuri dzīvo attālos vai lauku apvidos.

(47)

Lai varētu īstenot digitālo pārveidi tādās sabiedrības interešu jomās kā veselības aprūpe, mobilitāte, tiesiskums, zemes novērošana, vides uzraudzība, drošība, oglekļa emisiju samazināšana, energoinfrastruktūra, izglītība un mācības un kultūra, ir jāturpina izstrādāt un jāpaplašina digitālo pakalpojumu infrastruktūras, kas dara iespējamu drošu pārrobežu datu apmaiņu un kas veicina valstu attīstību. Šādu digitālo pakalpojumu infrastruktūru koordinācija saskaņā ar šo regulu sniegtu vislabākās iespējas izmantot sinerģiju potenciālu.

(48)

Nepieciešamo digitālo tehnoloģiju, jo īpaši to, kas atbilst konkrētajiem mērķiem Augstas veiktspējas datošana, Mākslīgais intelekts, Kiberdrošība un uzticamība, izvēršana ir ļoti būtiska, lai gūtu labumu no digitālās pārveides sniegtajām priekšrocībām, un to varētu papildināt ar citām augstajām un nākotnes tehnoloģijām – tādām kā sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas (piemēram, blokķēde).

(49)

Ar digitālo pārveidi būtu jānodrošina iedzīvotājiem iespējas droši piekļūt saviem personas datiem, tos izmantot un pārvaldīt pāri robežām neatkarīgi no savas vai datu fiziskās atrašanās vietas.

(50)

Ministri, kuri ir atbildīgi par e-pārvaldi un koordināciju, no dalībvalstīm un valstīm, kuras ir Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas locekles, 2017. gada 6. oktobra Tallinas deklarācijā par e-pārvaldi secināja, ka digitālais progress nozīmē sabiedrības un ekonomikas fundamentālu pārveidi, liekot apšaubīt senāk izstrādāto rīcībpolitiku lietderīgumu daudzās jomās, kā arī publiskās pārvaldes iestāžu lomu un funkcijas kopumā, un tas ir viņu pienākums minētās grūtības paredzēt un tikt ar tām galā, lai apmierinātu iedzīvotāju un uzņēmumu vajadzības un gaidas.

(51)

Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu modernizācija ir viena no galvenajām prioritātēm, lai varētu sekmīgi ieviest digitālo vienoto tirgu. Digitālā vienotā tirgus stratēģijas vidusposma izvērtējumā tika uzsvērta nepieciešamība stiprināt publiskās pārvaldes iestāžu pārveidi un nodrošināt, ka iedzīvotājiem ir viegla, uzticama un ērta piekļuve sabiedriskajiem pakalpojumiem.

(52)

Komisijas 2017. gadā publicētais gada izaugsmes pētījums liecina, ka Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu kvalitāte tieši ietekmē ekonomikas vidi, tāpēc tai ir izšķiroša nozīme produktivitātes, konkurētspējas, ekonomiskās sadarbības, ilgtspējīgas izaugsmes, nodarbinātības un kvalitatīvu darbvietu radīšanas veicināšanā. Jo īpaši ir vajadzīgas efektīvas un pārredzamas publiskās pārvaldes iestādes un iedarbīgas tiesu sistēmas, lai atbalstītu ekonomikas izaugsmi un lai iedzīvotāji un uzņēmumi saņemtu augstas kvalitātes pakalpojumus.

(53)

Eiropas sabiedrisko pakalpojumu sadarbspēja ir aktuāls jautājums visos pārvaldes līmeņos: Savienības, valsts, reģionālā un vietējā līmenī. Sadarbspēja ne vien likvidē šķēršļus vienotā tirgus darbībai, bet arī sekmē pārrobežu sadarbību, Eiropas standartu popularizēšanu un rīcībpolitiku veiksmīgu īstenošanu un sniedz lielisku iespēju novērst pārrobežu elektroniskos šķēršļus, tā vēl vairāk sekmējot pilnīgi jaunu kopīgu sabiedrisko pakalpojumu rašanos vai izstrādes stadijā esošo pakalpojumu konsolidāciju Savienības līmenī. Lai novērstu Eiropas sabiedrisko pakalpojumu sadrumstalotību un atbalstītu pamatbrīvības un funkcionējošu savstarpējo atzīšanu Savienībā, būtu jāveicina holistiska starpnozaru un pārrobežu pieeja sadarbspējai veidā, kas galalietotājiem sniegtu vislabākos rezultātus un būtu visatbilstošākais. Šāda pieeja nozīmē, ka sadarbspēja ir jāsaprot plaši, aptverot tehniskus un juridiskus aspektus un šajā jomā īstenojamās rīcībpolitikas elementus. Tādējādi darbību spektrs pārsniegtu risinājumu ierasto dzīves ciklu, jo tikai tā varēs aptvert visus intervences elementus, kas palīdzētu veicināt nepieciešamos pamatnosacījumus ilgtspējīgai sadarbspējai plašā mērogā. Ar Programmu būtu arī jāveicina dažādu tādu valsts iniciatīvu savstarpējā bagātināšanās, kuras sekmē digitālās sabiedrības attīstību.

(54)

Programmai būtu jāveicina atklātā pirmkoda risinājumi, lai nodrošinātu, ka ir iespējama atkalizmantošana, palielinās uzticēšanās un ir garantēta pārredzamība. Šāda pieeja pozitīvi ietekmēs finansēto projektu ilgtspēju.

(55)

Paredzams, ka budžets, kas iedalīts konkrētām darbībām, kuras paredzētas sadarbspējas satvara ieviešanai un izstrādāto risinājumu sadarbspējas nodrošināšanai, būs 194 miljoni EUR.

(56)

Eiropas Parlamenta rezolūcijā par Eiropas rūpniecības digitalizāciju ir uzsvērts, ka ir svarīgi rast pietiekamu publisko un privāto finansējumu Eiropas rūpniecības digitalizācijai.

(57)

Komisija 2016. gada 19. aprīlī pieņēma Eiropas rūpniecības digitalizācijas iniciatīvu, lai nodrošinātu, ka visa Eiropas rūpniecība neatkarīgi no nozares, atrašanās vietas un lieluma var pilnībā gūt labumu no digitālās inovācijas. Tas ir jo īpaši svarīgi MVU kultūras un radošajās nozarēs.

(58)

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja Komisijas paziņojumu “Eiropas rūpniecības digitalizācija” vērtēja atzinīgi un pauda uzskatu, ka kopā ar pavaddokumentiem tas “ir pirmais pasākums plašā Eiropas darba programmā, kas īstenojama ciešā sadarbībā ar visiem ieinteresētajiem publiskā un privātā sektora dalībniekiem”.

(59)

Izvirzīto mērķu sasniegšanai var būt nepieciešama papildinošu tehnoloģiju potenciāla veicināšana tīklošanas un datošanas jomās, kā norādīts Komisijas paziņojumā “Eiropas rūpniecības digitalizācija”, kurā atzīts, ka “augstākā līmeņa tīklošanas un mākoņa infrastruktūras pieejamība” ir būtisks industrijas digitalizācijas komponents.

(60)

Nodrošinot vienotu noteikumu kopumu, kas ir tieši piemērojams dalībvalstu tiesību sistēmās, Regula (ES) 2016/679 garantē personas datu brīvu apriti starp dalībvalstīm un nostiprina personu uzticēšanos un drošību – divus neaizstājamus patiesa digitālā vienotā tirgus elementus. Tādēļ ar visām darbībām, ko veic saskaņā ar šo Programmu un kas ietver personas datu apstrādi, būtu jāatbalsta minētās regulas sekmīga piemērošana, piemēram, MI un sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju (piemēram, blokķēdes) jomā. Ar minētajām darbībām būtu jāatbalsta tādu digitālo tehnoloģiju izstrāde, kuras atbilst pienākumiem nodrošināt “integrētu datu aizsardzību un datu aizsardzību pēc noklusējuma”.

(61)

Programma būtu jāīsteno tādā veidā, kas pilnībā atbilst Savienības un starptautiskajam regulējumam intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un izpildes jomā. Intelektuālā īpašuma efektīvai aizsardzībai ir būtiska loma inovācijā, un tādēļ ir vajadzīga, lai šo Programmu varētu efektīvi īstenot.

(62)

Trešās valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstis, Savienības programmās var piedalīties tādas sadarbības ietvaros, kura izveidota saskaņā ar Līgumu par Eiropas Ekonomisko Zonu (20), kas paredz programmu īstenošanu, pamatojoties uz lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar minēto līgumu. Trešās valstis arī var piedalīties, pamatojoties uz citiem juridiskiem instrumentiem. Ar minētajiem instrumentiem vajadzētu būt iespējai paredzēt daļēju asociāciju, proti, asociāciju ar ierobežota skaita konkrētiem mērķiem, kurus tiecas sasniegt saskaņā ar Programmu. Šajā regulā būtu jāievieš īpašs noteikums, kas prasa lai trešās valstis atbildīgajam kredītrīkotājam, OLAF un Revīzijas palātai piešķirtu vajadzīgās tiesības un piekļuvi, lai tie varētu pilnīgi īstenot savu attiecīgo kompetenci.

(63)

Struktūrām, kurām uzticēta šīs Programmas īstenošana, būtu jāievēro Savienības iestādēm piemērojamie noteikumi un valstu tiesību akti, kas attiecas uz rīkošanos ar datiem, jo īpaši – ar sensitīvu neklasificētu informāciju un ES klasificētu informāciju. Kas attiecas uz konkrēto mērķi Kiberdrošība un uzticamība, drošības apsvērumu dēļ no uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus un piedāvājumus saskaņā ar šo Programmu var nākties izslēgt trešo valstu kontrolētus tiesību subjektus. Izņēmuma gadījumos šāda izslēgšana var būt nepieciešama arī saistībā ar konkrētajiem mērķiem – Augstas veiktspējas datošana un Mākslīgais intelekts. Drošības apsvērumiem šādai izslēgšanai vajadzētu būt samērīgiem un pienācīgi pamatotiem, ņemot vērā riskus, ko radītu šādu subjektu iekļaušana.

(64)

Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstīgi Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu, kas pieņemts saskaņā ar ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (21), un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, Programma ir paredzēta, lai integrētu klimata politikas aspektus un sasniegtu vispārējo mērķi, kas paredz, ka 30 % Savienības budžeta izdevumu tiek izlietoti klimata mērķu atbalstam, un lai sasniegtu mērķi, proti, ka 2024. gadā 7,5 % un 2026. gadā un 2027. gadā – 10 % budžeta atspoguļotu izdevumus bioloģiskajai daudzveidībai, vienlaikus ņemot vērā, ka patlaban klimata un bioloģiskās daudzveidības mērķi pārklājas. Attiecīgās darbības būtu jānosaka Programmas sagatavošanas un īstenošanas posmā, un tās būtu atkārtoti jānovērtē atbilstošo izvērtēšanas un pārskatīšanas procesu kontekstā.

(65)

Tā kā Programma ir jauna, ir lietderīgi pielikumā sniegt Programmas darbību piemērošanas jomu tehnisko aprakstu. Komisijai, sagatavojot darba programmas, būtu jāņem vērā šadā pielikumā iekļautais minētais tehniskais apraksts, savukārt darba programmām būtu jāatbilst šajā regulā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem.

(66)

Darba programmas principā būtu jāpieņem kā daudzgadu darba programmas (parasti ik pēc diviem gadiem) vai, ja to prasa ar Programmas īstenošanu saistītas vajadzības, – kā gada darba programmas. Savienības finansēšanas veidi un Programmas īstenošanas metodes būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to spēju sasniegt konkrētos darbību mērķus un dot rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un sagaidāmo neatbilstības risku. Minētajā izvēlē būtu jāapsver iespēja izmantot vienreizējus maksājumus, vienotas likmes un vienības izmaksas, kā arī finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā.

(67)

Būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu, lai grozītu šīs regulas I pielikumu nolūkā atspoguļot tehnoloģiskas izmaiņas un tirgus attīstību attiecībā uz tajā izklāstītajām darbībām tādā veidā, kas atbilst šīs regulas mērķiem, un lai grozītu II pielikumu attiecībā uz izmērāmiem rādītājiem, ja tas tiek uzskatīts par nepieciešamu, kā arī lai papildinātu šo regulu ar noteikumiem par uzraudzības un izvērtēšanas sistēmas izveidi. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(68)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jādeleģē Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz subjektu atlasi sākotnējiem un papildu Eiropas digitālās inovācijas centriem un attiecībā uz konkrēto mērķu Nr. 2., 4., un 5. darba programmu pieņemšanu un iespējamām citām ar konkrētiem mērķiem Nr. 1. un 3. saistītām tiešās pārvaldības darbībām, lai Programmas mērķi tiktu sasniegti saskaņā ar Savienības un dalībvalstu prioritātēm, vienlaikus nodrošinot Savienības un dalībvalstu kopīgās rīcības konsekvenci, pārredzamību un nepārtrauktību. Minētās īstenošanas pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (22). Darbībām, kas ir pakļautas netiešai pārvaldībai, darba programmas pieņem atbilstīgi struktūru, kurām uzticēta Programmas īstenošana, valžu noteikumiem.

(69)

Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“Harta”) un jo īpaši tās, kas attiecas uz personas datu aizsardzību, vārda un informācijas brīvību, darījumdarbības brīvību, diskriminācijas aizliegumu, veselības aprūpi, patērētāju tiesību aizsardzību un tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu. Dalībvalstīm šī regula būtu jāpiemēro, ievērojot minētās tiesības un principus.

(70)

Uz šo regulu attiecas horizontālie finanšu noteikumi, kurus pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz LESD 322. pantu. Minētie noteikumi ir izklāstīti Finanšu regulā, un tie jo īpaši nosaka procedūru Savienības budžeta izveidei un izpildei, izmantojot dotācijas, godalgas, iepirkumu, netiešu pārvaldību, un paredz finanšu dalībnieku atbildības kontroli. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, iekļauj arī vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai.

(71)

Tā kā šīs Regulas mērķus, proti, atbalstīt un paātrināt Eiropas ekonomikas, industrijas un sabiedrības transformāciju, sniegt labumu pilsoņiem, valstu pārvaldes iestādēm un uzņēmējiem visā Savienībā, un uzlabot Eiropas konkurētspēju globālajā digitālajā ekonomikā, vienlaikus veicinot digitālās plaisas mazināšanos visā Savienībā un stiprinot Savienības stratēģisko autonomiju, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet darbības mēroga vai iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(72)

Lai nodrošinātu nepārtrauktību atbalsta sniegšanā attiecīgajā politikas jomā un lai Programmu varētu īstenot no daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam darbības sākuma, šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā un tā būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku no 2021. gada 1. janvāra.

(73)

Tādēļ Eiropas Parlamenta un Padomes lēmums (ES) 2015/2240 (23) būtu jāatceļ,