Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par jaunu finansēšanas stratēģiju NextGenerationEU finansēšanai”

(COM(2021) 250 final)

(2021/C 374/07)

Ziņotāja:

Judith VORBACH

Apspriešanās	Eiropas Komisija, 31.5.2021.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	22.6.2021.
Pieņemts plenārsesijā	8.7.2021.
Plenārsesija Nr.	562
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	186/0/4

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē to, ka visas dalībvalstis ir pabeigušas Lēmuma par pašu resursiem ratifikāciju valsts līmenī un tāpēc 2021. gada 1. jūnijā Padomes Lēmums (ES, Euratom) 2020/2053 (1) (Lēmums par pašu resursiem) stājās spēkā, tādējādi dodot iespēju Komisijai sākt aizņemties līdzekļus atveseļošanas instrumentam. EESK aicina visas ieinteresētās personas ātri veikt nākamos pasākumus, lai sāktos līdzekļu apgrozība.

1.2.

Uzticību veicinošā ietekme, ko radījis instruments NextGenerationEU (NGEU), jau ir palīdzējusi stabilizēt Savienības un dalībvalstu ekonomiku un aizņēmumu izmaksas. NGEU finansējums palielinās drošu ES aktīvu apjomu un palielinās euro starptautisko nozīmi. EESK norāda, ka NGEU finansēšanas stratēģija balstās uz aizņēmumiem kapitāla tirgū un privātajiem ieguldījumiem.

1.3.

Salīdzinājumā ar plašajām debatēm par NGEU izdevumiem finansējums tiek uzskatīts par tehnisku jautājumu. Labi funkcionējošai finansēšanas stratēģijai tomēr ir būtiska nozīme sekmīgā NGEU īstenošanā. Pārdomāts finansējums, stabila risku pārvaldība, zemas aizņēmumu izmaksas un ilgtspējīgs finansējums ir pilsoniskās sabiedrības interesēs, jo tā galu galā uzņemas tirgus risku. Aizņēmumu un parādu pārvaldības pamatā jābūt demokrātiskai kontrolei, leģitimitātei un pārredzamībai.

1.4.

NGEU finansēšanas vajadzībām ir nepieciešama sīki izstrādāta stratēģija, lai nodrošinātu, ka ES savlaicīgi un labvēlīgos tirgus apstākļos var izpildīt maksājumu solījumus. EESK uzsver, ka ir svarīgi, lai tieši Komisija pārvaldītu finansēšanas stratēģiju, un atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir palielinājusi cilvēkresursus šajā jomā. Tomēr tas būtu jādara, ievērojot dzimumu līdzsvara principu. Turklāt būtu jāizveido konsultatīva padome, kurā būtu pārstāvēta Komisija, Eiropas Parlaments, Padome, sociālie partneri un organizēta pilsoniskā sabiedrība.

1.5.

EESK uzsver, ka ir svarīgi saglabāt ES augsto kredītspēju un zemās aizņēmumu izmaksas, lai novērstu pārdalošu ietekmi no aizņēmējiem uz aizdevējiem. Turklāt tas kopā ar ekonomiskās izaugsmes pieaugumu veicinās atmaksāšanu. Kredītspēja galvenokārt būs atkarīga no ES ekonomiskā, politiskā un sociālā spēka un tiks nostiprināta, paplašinot EMS. Jebkurā gadījumā jārēķinās ar gaidāmajām krīzes situācijām, kad arī ECB varētu darboties kā pēdējās instances pircējs.

1.6.

Kopumā jaunās finansēšanas stratēģijas lielākā daļa ir veltīta ieguldītāju attiecībām. EESK atzinīgi vērtē gan lēmumu par aizņemšanos, gan finansēšanas plānus, kas galvenokārt ir finanšu tirgu pārredzamības nodrošināšanas līdzekļi. Tomēr saziņai ar sabiedrību un tās pārstāvjiem nekad nevajadzētu kļūt otršķirīgai. Atzinīgi jāvērtē tas, ka viens no priekšnoteikumiem dalībai primāro tirgotāju tīklā cita starpā ir Savienības kompetentās iestādes veikta uzraudzība. Tā kā attiecīgo noteikumu ievērošana ir obligāta, EESK atbalsta iespējamo OLAF iesaistīšanu šajā uzraudzībā un atzinīgi vērtē to, ka var uzticēt arī citām publiskajām iestādēm pārbaudīt, vai primāro tirgotāju tīkla dalībnieki atbilst lēmumā paredzētajiem noteikumiem.

1.7.

Masveida iesaistīšanās kapitāla tirgos būs saistīta ar virkni risku. EESK atbalsta stabilu riska pārvaldības sistēmu izveidi un tā sauktā NGEU konta turēšanu Eiropas Centrālajā bankā. Ņemot vērā sabiedrības interesi par pareizu riska pārvaldību, risku direktoram, izstrādājot politiku augsta riska pārvaldības un atbilstības nodrošināšanas jomā, būtu jākonsultējas ar Eiropas Parlamentu un Padomi. Visbeidzot, EESK aicina Komisiju jau pašā sākumā nodrošināt pārskatatbildību, pārredzamību un pareizu finanšu pārvaldību saistībā ar NGEU aizņēmumiem un brīdina par pārmērīgu aizņemšanos no ieguldītājiem ārpus ES, un vienlaikus atbalsta jaunu pašu resursu ieviešanu.

1.8.

EESK kopumā atzinīgi vērtē NGEU gadījumā uzlaboto riska dalīšanas elementu, tomēr uzsver arī to, ka ir svarīgi samazināt risku, lai nodrošinātu finanšu tirgus stabilitāti un pienācīgi aizsargātu Savienības finanšu intereses. Ņemot vērā pilsoniskās sabiedrības intereses, EESK atzinīgi vērtē NGEU zaļo obligāciju regulējumu, ko paredzēts izstrādāt, un ierosina apsvērt NGEU sociālo obligāciju emisiju.

2.   Atzinuma konteksts

2.1.

NextGenerationEU (NGEU) instruments dotāciju un aizdevumu veidā ES ekonomikā iepludinās līdz 806 miljardiem euro – 5 % no ES IKP. Komisija aizņemsies šīs summas ES vārdā, izmantojot finansēšanas operācijas starptautiskajos kapitāla tirgos. NGEU ir paredzēts kā pagaidu instruments. Pasākumi tiks īstenoti laikposmā no 2021. gada vidus līdz 2026. gadam. Šajā laikposmā Komisija veiks finansēšanas darījumus 150–200 miljardu EUR apmērā gadā. ES piesaistīto finansējumu jāatmaksā vai nu pašām dalībvalstīm (aizdevumu gadījumā), vai no ES budžeta (neatmaksājama atbalsta gadījumā) vēlākais līdz 2058. gada decembrim.

2.2.

Paziņojums par jaunu finansēšanas stratēģiju NGEU finansēšanai (2) ir pieņemts saskaņā ar Lēmuma (ES, Euratom) 2020/2053 5. panta 3. punktu, kurā noteikts, ka Komisijai ir jāizveido vajadzīgā kārtība aizņēmumu operāciju pārvaldībai un regulāri jāinformē Eiropas Parlaments un Padome par visiem tās parādu pārvaldības stratēģijas aspektiem. Pamatojoties uz to, ka visas dalībvalstis būs apstiprinājušas Lēmumu par pašu resursiem, Komisija īstenos finansēšanas stratēģiju, kā izklāstīts paziņojumā un precizēts trijos lēmumos (3). Kā instrumenti tiks izmantotas ES obligācijas un ES parādzīmes; kā metodes – sindicēti aizdevumi un izsoles. Katru gadu tiks pieņemts lēmums, ar ko nosaka aizņēmumu maksimālās summas un pusgada finansēšanas plānus. Komisija uzlabos savas struktūras un izveidos Eiropas primāro tirgotāju tīklu.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK jau no paša sākuma ir atbalstījusi NGEU un vairākkārt paudusi savu atbalstu (4). Savā atzinumā par ilgtspējīgas izaugsmes stratēģiju 2021. gadam (5) EESK apstiprina, ka “iniciatīva NextGenerationEU ir izstrādāta un pieņemta pareizā veidā un savlaicīgi”. Ņemot vērā uzticību, ko tas veicinājis, instruments NGEU jau tagad pozitīvi ietekmē ES ekonomiku un dažās valstīs ir samazinājis dziļas krīzes iespējamību. Paredzams, ka ilgtermiņā NGEU ievērojami palielinās ES produkciju, kas nozīmē, ka galu galā visas dalībvalstis, visticamāk, kļūs par neto ieguvējām (6). EESK atzinīgi vērtē to, ka visas dalībvalstis ir pabeigušas Lēmuma par pašu resursiem ratifikāciju valsts līmenī, tādējādi ļaujot sākt aizņemties, un aicina visas ieinteresētās personas ātri veikt nākamos pasākumus, lai sāktos līdzekļu apgrozība.

3.2.

Pamatoti notiek plašas debates par NGEU līdzekļu izmantošanu un – mazākā mērā – par jauniem pašu resursiem. Savukārt maz uzmanības tiek pievērsts NGEU finansējumam, un tas tiek uztverts vairāk kā tehnisks, nevis politisks jautājums. Tomēr NGEU aizņēmumi ievērojami palielinās Savienības finanšu saistības, un tie jāveic, nodrošinot demokrātisku kontroli, leģitimitāti un pārredzamību. EESK uzsver, ka pārdomāts un ilgtspējīgs finansējums, stabila risku pārvaldība un zemas aizņēmumu izmaksas ir sabiedrības interesēs. Eiropas pilsoniskā sabiedrība galu galā būs atbildīga par parādiem, un lielākas aizņēmumu izmaksas radītu pārdalošu ietekmi no aizņēmējiem uz aizdevējiem. Labi funkcionējošai finansēšanas stratēģijai ir būtiska nozīme sekmīgā NGEU īstenošanā.

3.3.

EESK norāda, ka ierosinātā stratēģija ir balstīta uz finansējumu no starptautiskajiem kapitāla tirgiem. Nav ieviestas kapitāla rezerves, kādas ir Eiropas Stabilitātes mehānismā (ESM), un nav plānots refinansēt parādu pēc 2058. gada. Tomēr publiski tiek apspriestas arī citas pieejas, piemēram, beztermiņa obligācijas, kuras kopīgi garantē un emitē ECB (7). Ilgtermiņā, it īpaši attiecībā uz pastāvīgu kopīgu parāda vērtspapīru emitēšanu, būtu jāapsver iespēja uzticēt Eiropas Centrālajai bankai pēdējās instances aizdevēja lomu.

3.4.

Ņemot vērā NGEU lielās finansējuma vajadzības, tās sarežģīto un potenciāli neskaidro izmaksu grafiku un to, ka precīzs NGEU gada budžeta finansējums nav zināms, ir nepieciešama sīki izstrādāta finansēšanas stratēģija, lai veiktu aizņēmumus tirgos. Ir jāprognozē finanšu tirgus attīstība, lai nodrošinātu, ka Savienība var savlaicīgi izpildīt maksājumu saistības un nav spiesta piesaistīt kapitālu nelabvēlīgos tirgus apstākļos. Nepieciešama tirgus vadības prasme un elastīgums, lai izlemtu, kad veikt finansēšanas darījumus un kādas finansēšanas metodes izmantot, lai nodrošinātu viszemāko iespējamo izpildes risku un finansēšanas izmaksas. EESK uzsver, ka ir svarīgi, lai tieši Komisija pārvaldītu finansēšanas stratēģiju, nevis uzticētu to kādam citam. Ir nepieciešams veidot jaunas darbības spējas, un Komisija pilnīgi pamatoti palielina attiecīgos cilvēkresursus un kompetenci. Šajā saistībā EESK aicina Komisiju īstenot dzimumu ziņā līdzsvarotu pieeju.

3.5.

Turklāt EESK norāda, ka NGEU finansēšanas stratēģiju papildina arī lielākas atbildības piešķiršana Komisijai, un atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Parlaments un Padome ir regulāri jāinformē par visiem parādu pārvaldības stratēģijas aspektiem, kā arī Iestāžu nolīguma noteikumiem (8). No 2021. gada trešā ceturkšņa katru gadu tiks sniegta atjaunināta informācija. Ņemot vērā sabiedrības lielo interesi par stabilu NGEU finansējumu, šķiet, ka tas ir minimālais iesaistes līmenis. EESK ierosina izveidot NGEU finansēšanas konsultatīvo padomi. NGEU riska un atbilstības komitejas locekļiem reizi pusgadā jātiekas ar Eiropas Parlamenta, Padomes, sociālo partneru un organizētas pilsoniskās sabiedrības izvēlētajiem pārstāvjiem, kas ir kompetenti finanšu tirgus jautājumos.

3.6.

Ņemot vērā ES augsto kredītreitingu un stabilās prognozes, Komisija varēs aizņemties ar izdevīgiem finanšu nosacījumiem un sniegt šādu aizņēmumu priekšrocības dalībvalstīm. EESK uzsver, ka finansēšanas periodā ir svarīgi saglabāt zemas aizņēmumu izmaksas. Tas kopā ar gaidāmo ekonomiskās izaugsmes pieaugumu ievērojami atvieglos atmaksas veikšanu. ES kredītspēja galvenokārt būs atkarīga no ES ekonomiskā, politiskā un sociālā spēka un tiks nostiprināta, paplašinot EMS. Diemžēl centrbēdzes spēki un nemitīgie konflikti starp dalībvalstīm, visticamāk, to vājinās, savukārt garantiju stāšanās spēkā (9) uz dažu dalībvalstu rēķina var izraisīt nopietnas politiskās nesaskaņas (10). Turklāt būtu jārēķinās ar gaidāmajām ekonomikas vai finanšu tirgu, veselības aprūpes vai jebkāda cita veida krīzēm. Tāpēc ir svarīgi izveidot finansēšanas stratēģiju ar iespējami elastīgāku un ilgtspējīgāku pamatu, kas varētu ietvert arī to, ka ECB darbojas kā pēdējās instances pircējs.

3.7.

Lai gan NGEU finansēšanas darbības jau ir sāktas, jaunu pašu resursu ieviešanas laiks ir daudz mazāk konkrēts. Komisija 2021. gada vidū sniegs priekšlikumus par jauniem pašu resursiem, ņemot vērā oglekļa ievedkorekcijas mehānismu, emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu un digitālo nodevu. Turpmāki priekšlikumi 2024. gadā varētu ietvert finanšu darījuma nodokli vai finanšu ieguldījumu, kas saistīts ar uzņēmumu sektoru. Ja līdz 2028. gada janvārim būs pieejami jauni pašu resursi, tos izmantos, lai ātrāk sāktu atmaksu. EESK aicina Komisiju nākt klajā ar 2024. gadam paredzētajiem priekšlikumiem un atbalsta jaunu pašu resursu ātru ieviešanu. Pienācīgi īstenoti, tie kalpos ne tikai kā kompensācija gadījumos, kad nodokļu konkurences dēļ nodokļus nevar efektīvi piemērot valsts līmenī, bet arī veicinās taisnīgu atmaksas shēmu un palīdzēs cīņā pret klimata pārmaiņām. Tas arī palīdzētu izvairīties no nepieciešamības palielināt valstu iemaksas vai samazināt izdevumus no ES budžeta.

3.8.

NGEU ietvaros aizņemoties aptuveni 800 miljardus EUR, euro denominēto drošo aktīvu apjoms palielināsies līdz aptuveni 2 triljoniem EUR, ieskaitot SURE (11) un papildus 800 miljardus EUR aktīvu, kas pirms pandēmijas tika emitēti ar ESM/EFUS un EIB starpniecību (12). Palielinot Eiropas drošos aktīvus, kuru termiņš nepārsniedz 30 gadus, tiks nodrošināti jauni drošie instrumenti ieguldījumiem, sniegts atbalsts bankām dažādot valsts obligāciju rezerves, palielināta eurozonas pievilcība un stiprināta euro starptautiskā nozīme. Turklāt uzticību veicinošā ietekme, ko radījis instruments NGEU, varētu samazināt arī valdības un privātā sektora aizņēmumu izmaksas, it īpaši eurozonas valstīs, kurās ir liela starpība salīdzinājumā Vāciju. NGEU aizdevumi sniegs arī iespēju dalībvalstīm, ja tirgus satricinājumi ietekmēs valstu obligāciju emisiju. EESK atzinīgi vērtē riska dalīšanas elementa uzlabošanu, tomēr uzsver, ka ir svarīgi arī samazināt risku, nodrošinot pareizu finanšu tirgus regulējumu un uzraudzības konverģenci.

4.   Īpašas piezīmes

4.1.

EESK atzinīgi vērtē to, ka ikgadējā pamatlēmumā par aizņemšanos tiks noteikti maksimālie ierobežojumi, piemēram, attiecībā uz ilgtermiņa un īstermiņa finansējumu, un ka aizņemšanās tiks organizēta, pamatojoties uz sešu mēnešu finansēšanas plāniem, kuros ņemta vērā informācija par gaidāmajiem maksājumiem. Acīmredzot tie ir paredzēti, lai tirgu pārredzamību panāktu, nodrošinot ieguldītājiem emisiju paredzamību un sekmējot koordināciju ar citiem emitentiem, un lai vienlaikus kalpotu par pamatu informācijai, kas tiek paziņota Eiropas Parlamentam un Padomei. EESK pilnībā apzinās ieguldītāju un emitentu attiecību nozīmi, taču uzsver, ka saziņai ar sabiedrību un tās pārstāvjiem nekad nevajadzētu būt otršķirīgai un ka Savienības finanšu intereses ir rūpīgi jāaizsargā.

4.2.

Pastāvīga likviditātes plānošana nodrošinās, ka likviditātes rezerves ir pietiekamas, lai izvairītos no likviditātes deficīta un vienlaikus novērstu nevajadzīgi lielu naudas atlikumu. Ņemot vērā to, ka kapitāla tirgu apgūšanas spēja ir ierobežota un ka likviditātes trūkums izraisītu NGEU īstenošanas traucējumus, EESK aicina priekšroku dot stabilas riska rezerves nodrošināšanai, nevis pārmērīgai izmaksu samazināšanai un pilnībā atbalsta pietiekamu likviditātes rezervju turēšanu īpašā ECB kontā ar mērķi nepieļaut šo rezervju pakļaušanu nekādam darījuma partnera riskam.

4.3.

Dalība primāro tirgotāju tīklā dod finanšu iestādēm tiesības piedalīties izsolēs, veicina tirgus likviditāti un objektīvu konsultāciju un tirgus informācijas sniegšanu Komisijai, un tajā pašā laikā šāda dalība nozīmē pirkšanas un ziņošanas saistības. EESK atzinīgi vērtē to, ka pieteikumu iesniedzējiem jau tagad ir jābūt aktīviem ES primāro tirgotāju tīkla dalībniekiem un ka viņus uzrauga kompetenta Savienības iestāde. Primārajiem tirgotājiem būs svarīga nozīme NGEU finansējuma piešķiršanā, un jebkāda nolaidība vai ļaunprātīga rīcība var radīt lielākas aizņēmumu izmaksas. Turklāt jāņem vērā darījuma partnera riski, kā arī primāro tirgotāju ietekme tirgū un sistēmiskā nozīme.

4.3.1.

Ņemot vērā primāro tirgotāju tīkla dalībnieku būtiskos pienākumus, obligāti jānodrošina to atbilstība attiecīgajiem noteikumiem. Lēmumā (13) noteikto noteikumu ievērošanas uzraudzība lielā mērā ir atkarīga no pašu primāro tirgotāju ziņošanas pienākumiem. Turklāt EESK atbalsta iespējamo OLAF iesaistīšanu uzraudzībā un atzinīgi vērtē to, ka līdztekus Komisijai var uzticēt arī citām publiskajām iestādēm kā trešām personām pārbaudīt, vai primāro tirgotāju tīkla dalībnieki atbilst lēmumā paredzētajiem noteikumiem.

4.3.2.

Komisija izstrādās arī metodi, kā noteikt, kuri primārie tirgotāji tiks uzskatīti par sindicētu darījumu dalībniekiem un tiks iecelti katra aizņēmuma darījuma vajadzībām. Īpaši aktīviem dalībniekiem jābūt tiesīgiem vadīt sindicētos darījumus un piedalīties to vadīšanā, un saņemt atlīdzību. Šai grupai jāiesaistās tirgus veidošanas darbībās, jāveicina ieguldītājiem paredzētās emisijas un jāsniedz Komisijai turpmākas objektīvas konsultācijas un tirgus informācija. EESK ņem vērā finanšu iestāžu būtisko nozīmi finansēšanas darbībās un vērš uzmanību uz iespējamiem interešu konfliktiem, it īpaši saistībā ar padomdevēja funkciju. Jebkurā gadījumā ir ļoti vēlams nodrošināt augstvērtīgas finanšu tirgus spējas un tirgus informāciju valsts iestādēs.

4.4.

Masveida iesaistīšanās kapitāla tirgos ietvers virkni risku, ko galu galā uzņemas Eiropas pilsoniskā sabiedrība. EESK pilnībā piekrīt tam, ko apgalvo Komisija: “Ņemot vērā nepieredzēti lielo darījumu apjomu un nepieciešamību pēc sīki izstrādātas finansēšanas stratēģijas, ir ārkārtīgi svarīgi, lai NGEU operācijām tiktu piemērots stabils un neatkarīgs riska pārvaldības un noteikumu ievērošanas satvars.” Patiešām, ir jānodrošina, ka NGEU darbības tiek veiktas atbilstoši visaugstākajiem integritātes, godīguma un pareizas finanšu vadības standartiem. EESK atbalsta to, ka tiek izveidota stabila pārvaldības un riska pārvaldības sistēma, tostarp principi un struktūras, lai nodrošinātu visu NGEU finanšu operāciju stingru un neatkarīgu pārraudzību.

4.4.1.

Šīs sistēmas centrālais pīlārs būs risku direktors, kuram būs pilnīga autonomija, veicot savus uzdevumus, un kurš cita starpā ziņos Budžeta ģenerāldirektorāta ģenerāldirektoram un par budžetu atbildīgajam kolēģijas loceklim. Šī persona būs atbildīga par augsta riska un atbilstības politikas izstrādi un nodrošinās visu NGEU operāciju atbilstību šai politikai, vienlaikus saņemot atbalstu no atbilstības uzraudzības amatpersonas un Riska un atbilstības komitejas. Ņemot vērā pareizas riska pārvaldības nozīmi un sabiedrības interesi par to, būtu jāapsver iespēja, ka risku direktors, izstrādājot augsta riska un atbilstības politiku, konsultējas ar Eiropas Parlamentu un Padomi.

4.4.2.

Joprojām jārisina riska pārvaldības jautājumi aizņēmumu darbību sākumā, it īpaši laikposmā pirms risku direktora iecelšanas un trīs mēnešu periodā, kas paredzēts augsta riska un atbilstības politikas izstrādei. Lai kompensētu termiņu nesakritību starp aizdevumiem un to pamatā esošajiem finansēšanas instrumentiem, it īpaši 2021. gadā, Komisija izmantos finanšu tirgus instrumentu kopumu, tostarp mijmaiņas darījumus un, iespējams, komerciālus vērtspapīrus, kas ir īpaši riskanti. EESK aicina Komisiju jau pašā sākumā nodrošināt pārskatatbildību, pārredzamību un pareizu finanšu pārvaldību saistībā ar NGEU aizņēmumiem.

4.5.

Ir skaidrs, ka ir vajadzīga pārdomāta un visaptveroša grāmatvedības sistēma, lai pienācīgi pārvaldītu daudzveidīgu finansēšanas stratēģiju. EESK atzinīgi vērtē Komisijas atbalsta un grāmatvedības funkciju pastiprināšanu. Izmēģinātas un pārbaudītas programmatūras izmantošanai, protams, vajadzētu būt standartam. EESK norāda, ka Komisijas grāmatvedim ir svarīga nozīme, lai nodrošinātu atbilstošu grāmatvedību visām NGEU operācijām un atvērtu tā saukto NGEU kontu Eiropas Centrālajā bankā.

4.6.

EESK atzīst, ka jaunās finansēšanas stratēģijas lielākā daļa ir veltīta tam, lai izveidotu ieguldītāju attiecību stratēģijas un ar to saistītos instrumentus. Viens no elementiem būs biļetens par ES finansējumu; tas sniegs Komisijai iespēju regulāri un pārredzami sazināties ar ieguldītāju aprindām. Komisija, izmantojot sistemātisku strukturētu apmeklējumu programmu, aktīvi sazināsies arī ar “ieguldītājiem visā pasaulē”. Tomēr EESK brīdina par pārmērīgu aizņemšanos no ieguldītājiem ārpus ES, jo tas it sevišķi krīzes laikā varētu būt saistīts ar pieaugošiem riskiem, piemēram, aizdevumu darbību pēkšņu pārtraukšanu.

4.7.

Komisija centīsies piesaistīt 30 % NGEU līdzekļu, emitējot zaļās obligācijas, kuru kopējais apmērs varētu sasniegt 250 miljardus EUR, un tādējādi ES kļūs par vienu no lielākajiem zaļo obligāciju emitentiem pasaulē un stiprinās ES politiku un tirgus līderību ilgtspējīga finansējuma jomā. EESK atzinīgi vērtē NGEU zaļo obligāciju regulējumu, ko paredzēts izstrādāt un kura pamatā ir dalībvalstu pienākums nodrošināt, ka 37 % no Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) finansētajiem izdevumiem ir paredzēti klimata pārmaiņu novēršanai. Turklāt NGEU ietvaros jāpalielina arī sociālo obligāciju emisija, un šādā veidā būtu jāpapildina SURE instrumenta vajadzībām 100 miljardu EUR apmērā paredzētais budžets. Lai saņemtu atbalstu no ANM, ES valstis tiek aicinātas izstrādāt projektus tādās jomās kā iekļaujoša izaugsmes un sociālās kohēzijas politika, kas ir pamats sociālo obligāciju emisijas sistēmas izstrādei. Tādējādi finansēšanas stratēģijā varētu pilnībā ņemt vērā pilsoniskās sabiedrības intereses.

---

(1)  Padomes Lēmums (ES, Euratom) 2020/2053 (2020. gada 14. decembris) par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu un ar ko atceļ Lēmumu 2014/335/ES, Euratom (OV L 424, 15.12.2020., 1. lpp.).

(2)  COM(2021) 250 final.

(3)  C(2021) 2500 final (OV L 131, 16.4.2021., 170. lpp.), C(2021) 2501 final, C(2021) 2502 final.

(4)  OV C 364, 28.10.2020., 124. lpp.

(5)  OV C 155, 30.4.2021., 45. lpp.

(6)  The nonsense of Next Generation EU net balance calculations (Bruegel).

(7)  Covid Perpetual Eurobonds: Jointly guaranteed and supported by the ECB.

(8)  Iestāžu nolīgums (16.12.2020.), kas noslēgts starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju.

(9)  Sakarā ar Lēmuma par pašu resursiem pieņemšanu.

(10)  Skatīt 9. panta 5. punktu Lēmumā (ES, Euratom) 2020/2053.

(11)  Eiropas pagaidu atbalsta instruments bezdarba riska mazināšanai ārkārtas situācijā.

(12)  Klaus Regling, tīmekļseminārs Deepening EMU and the role of ESM (EMS padziļināšana un ESM nozīme), 5.5.2021.

(13)  C(2021) 2500 final.