EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52020XR0192

Eiropas Reģionu komitejas rezolūcija “Konference par Eiropas nākotni”

OJ C 141, 29.4.2020, p. 5–7 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

29.4.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 141/5


Eiropas Reģionu komitejas rezolūcija “Konference par Eiropas nākotni”

(2020/C 141/02)

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA (RK)

Tā kā:

a)

Eiropas Savienības demokrātiskā leģitimitāte balstās uz pilsoņu uzticēšanos saviem pārstāvjiem, kas ievēlēti Eiropas, valstu, reģionālā un vietējā līmenī;

b)

pārstāvības demokrātija ir ES projekta pamats; augstāka vēlētāju aktivitāte Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2019. gadā liecina par pilsoņu patiesu ieinteresētību ES jautājumu risināšanā; visiem pārvaldes līmeņiem jāreaģē uz jaunām problēmām un jāmeklē jauni pilsoņu iesaistīšanas veidi;

c)

katru gadu ES dalībvalstīs notiek vēlēšanas valsts, reģionālā un vietējā līmenī un šīs vēlēšanas ir iespēja informēt pilsoņus par to, kā Eiropas politika ietekmē visus pārvaldes līmeņus, tādā veidā palīdzot stiprināt pilsoņu uzticēšanos Eiropas Savienībai;

d)

par vietējo un reģionālo pašvaldību nozīmīgo lomu liecina tas, ka tās ir atbildīgas par pusi no visiem publiskajiem ieguldījumiem, vienu trešdaļu no publiskajiem izdevumiem un vienu ceturtdaļu no ES nodokļu ieņēmumiem;

Eiropas Reģionu komiteja (RK)

1.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas, Eiropas Parlamenta un Padomes iniciatīvu sasaukt konferenci par Eiropas nākotni un ar nepacietību gaida, kad varēs dot savu ieguldījumu konkrētu rezultātu sasniegšanā un rīcībā, kas sniegs reālu labumu ES iedzīvotājiem;

2.

uzskata, ka konference paver iespēju noteikt pasākumus, kas Eiropas Savienībai ir vajadzīgi, lai uzlabotu tās spēju nodrošināt un pilnveidot savu demokrātisko darbību saskaņā ar jauno aktīvas subsidiaritātes principu;

3.

norāda, ka šis vairāk nekā viens miljons vēlēto vietējo un reģionālo pārstāvju visā Savienībā būtu jāiesaista gan ES politikas veidošanā, gan ES sasaistē ar tās iedzīvotājiem; apņemas veicināt debates par ES jautājumiem reģionu parlamentos un pašvaldību padomēs un tādā veidā uzlabot procesa pamanāmību;

4.

atzinīgi vērtē ierosinātos pasākumus, kuru mērķis ir uzrunāt ES iedzīvotājus, un uzsver atklātu un plašu tematisko debašu nozīmību; pilnībā atbalsta viedokli, ka svarīgi konferences elementi būtu jādecentralizē, lai tieši un aktīvi iesaistītu teritorijas un iedzīvotājus ārpus Eiropas un valstu galvaspilsētām. Tāpēc RK atbalstīs savus locekļus konferences tematiem veltītu vietēju pasākumu organizēšanā un izstrādās instrumentus, kas dos iespēju apkopot un nodot konferencei šo debašu rezultātus un ierosinājumus;

5.

aicina konferencē par Eiropas nākotni iesaistīt Europe Direct centrus un uzskatīt tos par reģionāliem līdzdalības centriem, ņemot vērā to darbības jomu un arī to, ka šo centru galvenais uzdevums ir iepazīstināt iedzīvotājus ar Eiropas jautājumiem kopumā. Europe Direct centriem ir nozīmīga pieredze debašu veicināšanā, tāpēc tie būtu nozīmīgs pīlārs, kas nodrošinātu, ka konferencei par Eiropas nākotni ir plašs un visaptverošs tvērums un ka to bagātina dažādi viedokļi;

6.

uzsver, ka konferences procesā ir jānodrošina plurālisms un iekļautība, un pilnībā atbalsta Eiropas Parlamenta priekšlikumu par divējādu pieeju: gan konferences plenārsesija iestāžu līmenī, gan “pilsoņu agoras” un ar tām saistītu decentralizētu pasākumu kopums, turklāt nodrošinot visciešāko saikni starp šiem abiem virzieniem; uzsver, ka konferencē un ar to saistītajās darbībās ir jāatspoguļo Eiropas daudzveidība, lai veicinātu saturīgas debates;

7.

iesaka konferencē izmantot vietējā un reģionālajā līmenī izveidoto līdzdalības demokrātijas instrumentu devumu, lai papildinātu pārstāvības demokrātijas kanālus. Šādi instrumenti ir, piemēram, vairākos reģionos sekmīgi izmēģinātie pilsoņdialogi un pilsoņforumi, kuros piedalījās līdzsvarotas nejauši izvēlētu dalībnieku grupas; turklāt šajā saistībā vērtīgu ieguldījumi devusi arī pilsoņforumu un ekspertu forumu apvienošana;

8.

uzskata, ka pat pēc konferences beigām Eiropas Savienībai ir jāturpina tieši uzrunāt iedzīvotājus un, izmantojot bagātīgo pieredzi, ko devuši līdzdalības modeļi, ir jāizveido pastāvīgs strukturēts mehānisms dialogam ar vietējo līmeni. Šie pastāvīgie mehānismi ir jākombinē ar dialogiem par aktuāliem tematiem un kuru mērķgrupas var mainīties;

9.

piekrīt viedoklim, ka konferencē par Eiropas nākotni ir jāiesaista jaunieši, kuriem ir jāpievērš īpaša uzmanība, lai norādītu uz Eiropas projekta turpmāko virzību, un uzsver, ka visos konferences priekšlikumos jāņem vērā nākamo paaudžu intereses;

10.

aicina skaidri koncentrēties uz galvenajām problēmām, ar kurām saskaras Eiropas Savienība, un rīkot augšupējas debates par konferences tematiem, tostarp arī tādiem kā vides un klimata problēmas, sociālais taisnīgums, ilgtspējīga attīstība, digitālā pārveide, migrācija, Eiropas vērtību kopiena, ekonomika un nodarbinātība, teritoriālā kohēzija, un pievērsties izmaiņām ES politikā, procesos, iestādēs un resursos, tostarp vietējās un reģionālās demokrātijas un pašpārvaldes nozīmei, jo šīs izmaiņas ir nepieciešamas, lai ES varētu reaģēt uz iedzīvotāju vajadzībām un gaidīto šajos jautājumos. Lai pienācīgi īstenotu konferences rezultātus, nevajadzētu izslēgt iespējamas izmaiņas ES līgumos;

11.

atzinīgi vērtē Eiropas Parlamenta nostājā attiecībā uz konferenci par Eiropas nākotni (P9_TA-PROV (2020)0010) iekļauto priekšlikumu, ka visas konferences gaitā būtu jārīko vairākas tematiskas pilsoņu agoras, kas atspoguļotu politiskās prioritātes, un ka tajās būtu jāpiedalās augstākais 200–300 pilsoņiem (vismaz trim katras dalībvalsts pārstāvjiem) un ka pārstāvju skaits jāaprēķina, piemērojot degresīvās proporcionalitātes principu; piekrīt arī Eiropas Parlamenta viedoklim, ka no visiem ES pilsoņiem konferences dalībnieki ir jāizraugās neatkarīgām dalībvalstu iestādēm, piemērojot nejaušības principu un iepriekš minētos kritērijus;

12.

pauž pārliecību: lai panāktu pilsoņu atbalstu Eiropas integrācijai un viņus ciešāk iesaistītu ES lēmumu pieņemšanā, ir svarīgi konferences diskusijās likt uzsvaru uz centieniem turpināt attīstīt Eiropas pilsonības koncepciju, kuras pamatā ir individuālās tiesības Eiropas daudzlīmeņu pārvaldības sistēmā;

13.

uzsver savas bažas par Eiropas Komisijas un Ministru padomes līdz šim paustajām nostājām, kurās trūkst skaidrības un vērienīguma attiecībā uz konferences par Eiropas nākotni darbības jomu un procesu, it īpaši attiecībā uz Eiropas Savienības vietējo un reģionālo pašvaldību un Reģionu komitejas iesaistīšanu;

14.

uzskata, ka konferencei jābūt skaidram mērķim formulēt konkrētus tiesību aktu priekšlikumus vai ES līgumu izmaiņas, ko pēc tam apspriestu 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņas laikā, ņemot vērā gaidāmo Konventu;

15.

atzinīgi vērtē priekšlikumu izveidot konferences pilnsapulci, kurā piedalītos Eiropas Parlamenta deputāti, Eiropas Komisijas locekļi, 27 ES dalībvalstu valdību, valstu parlamentu un Eiropas Reģionu komitejas pārstāvji; aicina noteikt, ka Reģionu komiteju pārstāv vismaz astoņi Komitejas locekļi ar neierobežotām balsstiesībaām; uzskata arī, ka jānodrošina valstu parlamentu otro palātu vienlīdzīga pārstāvība, jo daudzās dalībvalstīs šo palātu sastāvu veido reģionālo pašvaldību pārstāvji;

16.

aicina konferences koordinācijas komitejas izveidē nodrošināt politisku un institucionālu līdzsvaru starp visiem pārvaldes līmeņiem un tās sastāvā iekļaut vienu Eiropas Reģionu komitejas locekli, kuru varētu atbalstīt RK darbinieks, kas tiktu norīkots darbam kopīgajā sekretariātā;

17.

atzinīgi vērtē priekšlikumu debatēs par Eiropas nākotni iesaistīt arī ES kandidātvalstu vietējo un reģionālo pašvaldību pārstāvjus;

18.

aicina Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju šajā rezolūcijā minētos principus integrēt savā kopīgajā deklarācijā un pauž nodomu kļūt par minētās deklarācijas parakstītāju;

19.

uzdod Komitejas priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam, Eiropas Komisijas priekšsēdētājai, Eiropadomes priekšsēdētājam un Padomes prezidentvalstij Horvātijai.

Briselē, 2020. gada 12. februārī

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Apostolos TZITZIKOSTAS


Top