Apstiprināšanas pieteikuma publikācija attiecībā uz produkta specifikācijas grozījumu, kas nav maznozīmīgs, saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2020/C 150/07)

Šī publikācija dod tiesības trīs mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas pret šo grozījuma pieteikumu izteikt iebildumus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

APSTIPRINĀŠANAS PIETEIKUMS ATTIECĪBĀ UZ PRODUKTA SPECIFIKĀCIJAS GROZĪJUMU, KAS NAV MAZNOZĪMĪGS, AIZSARGĀTA CILMES VIETAS NOSAUKUMA / AIZSARGĀTAS ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀDES GADĪJUMĀ

Grozījuma apstiprināšanas pieteikums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta pirmo daļu

“Mojama de Isla Cristina”

ES Nr.: PGI-ES-01211- AM01 – 3.10.2018.

AĢIN (X) ACVN ( )

1.   Pieteikuma iesniedzēja grupa un tās likumīgās intereses

Consejo Regulador de las Indicaciones Geográficas Protegidas Mojama de Barbate y Mojama de Isla Cristina

Glorieta del Agua n° 4, planta 2, módulo 9

41940 Tomares

Seville

ESPAÑA

Tālr. +34 954151823

E-pasts: consejoregulador@consejoreguladordelamojama.com

Pieteikuma iesniedzējas grupas likumīgās intereses balstās uz to, ka tā ir par aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes “Mojama de Isla Cristina” pārvaldību atbildīgā struktūra un ka tā ir nosaukuma reģistrācijas pieteikuma sākotnējā iesniedzēja.

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Spānija

3.   Produkta specifikācijas punkts, uz kuru attiecas grozījums vai grozījumi

☐	Produkta nosaukums

☒	Produkta apraksts

☐	Ģeogrāfiskais apgabals

☒	Izcelsmes apliecinājums

☒	Ražošanas metode

☐

Saikne

☒

Marķējums

☐	Cits [norādīt]

4.   Grozījuma vai grozījumu veids

☒	Ar reģistrētu ACVN vai AĢIN apzīmēta produkta specifikācijas grozījums, kuru nevar uzskatīt par maznozīmīgu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta trešo daļu.

☐	Ar reģistrētu ACVN vai AĢIN apzīmēta produkta specifikācijas grozījums, kuru nevar uzskatīt par maznozīmīgu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta trešo daļu, ja vienots dokuments (vai tā ekvivalents) attiecībā uz produktu nav publicēts.

5.   Grozījums vai grozījumi

B iedaļa. Produkta apraksts

5.1.

Specifikācijas B iedaļas pirmajā daļā un vienotā dokumenta 3.2. punktā vārds “sazonado” (“sālīta ar garšvielām”) aizstāts ar vārdu “salado” (“sālīta”). Tā bija kļūda, kas ir labota. Pareizais, Spānijas tiesību aktiem atbilstošais apraksts ir “sālīta un žāvēta”. Apzīmējumu “sazonado” izmanto attiecībā uz sezonas pārtikas produktiem, proti, tādiem, kuru patērēšanai pienācisir īstais laiks, proti, kuri ir vispiemērotākajā gatavības pakāpē.

5.2.

Specifikācijas B iedaļas trešajā daļā un vienotā dokumenta 3.2. punktā, kur definēts jēdziens Categoría Extra (“augstākā šķira”), svītroti vārdi “ir mazāk taukaina”. Specifikācijas B iedaļas ceturtajā daļā un vienotā dokumenta 3.2. punktā, kur definēts jēdziens Categoría Primera (“pirmā šķira”), svītroti vārdi “satur vairāk tauku”. Šīs frāzes svītrotas, jo tās ir aprakstošas un nekādi neraksturo produktu.

5.3.

Specifikācijas B iedaļā un vienotā dokumenta 3.2. punktā parametrs “humedad relativa” (“relatīvais mitrums”) aizstāts ar parametru “actividad de agua” (“ūdens aktivitāte”). Tā bija kļūda, jo relatīvais mitrums ir vides parametrs, savukārt ūdens aktivitāte izsaka mitruma līmeni pārtikas produktā. Ir noteikts, ka ūdens aktivitātes (aw) rādītājam ir jābūt zem 0,90.

5.4.

B.1. apakšiedaļas pirmajā daļā un 3.3. punktā zilās tunzivs svars no 200 kg mainīts uz 150 kg. Tas ir pamatoti, jo pašreiz tiek nozvejotas mazākas zivis; protams, joprojām tiek ievērotas minimālā atļautā izmēra prasības un netiek mazināta gatavā izstrādājuma kvalitāte.

5.5.

B.2. apakšiedaļā norāde par aerobajām mezofilajām baktērijām ir svītrota no parametru tabulas, jo tās nav patogēni mikroorganismi. Uz tām attiecas horizontālie noteikumi, un tās neuzlabo produkta kvalitāti.

5.6.

Smago metālu tabula no B.2. apakšiedaļas pārvietota uz B.1. apakšiedaļu. Tas darīts tāpēc, ka B.1. apakšiedaļa attiecas uz izejvielām, saistībā ar kurām jāpārbauda arī smago metālu saturs. Izmaiņu pamatā ir nepieciešamība zināt smago metālu koncentrāciju, pirms svaigos izcirtņus sāk izmantot ražošanas procesā. Tādējādi tiek nodrošināts, ka gatavos izstrādājumus nekad negatavo no izejvielām ar augstu smago metālu saturu.

D iedaļa. Pierādījumi, ka produkta izcelsmes vieta ir attiecīgais apgabals

5.7.

D iedaļas ceturtajā daļā prasība produkcijas žurnālus veidot atbilstoši regulatīvās padomes ieviestajām veidnēm ir svītrota, jo produkcijas žurnāls ir operatoru paškontroles rīks un regulatīvā padome nebūtu jāiesaista. D iedaļā arī svītrota visa septītā daļa, proti, “Padomei jāizsniedz sertificētajām sālīšanas ražotnēm numurētas etiķetes, kas kalpo par izcelsmes un amatniecisko procesu apliecinājumu, kad produktus laiž tirgū”. Šī daļa svītrota tādēļ, ka numurētu etiķešu izmantošanu neuzskata par vajadzīgu produktu kontrolei, kuru var efektīvi veikt, izmantojot produktu un partiju identifikācijas numurus. Šīs prasības svītrošana atvieglo produkta laišanu tirgū.

E iedaļa. Ražošanas metodes apraksts

5.8.

E iedaļas c) punkts “Ronqueo” (“tunzivs griešana”) ir izstrādāts galvenokārt tāpēc, lai sīkāk aprakstītu procesu, kuru uzskata par vienu no svarīgākajiem posmiem kvalitatīvu mojama ražošanā. Otrajā daļā svītrots teksts “tunzivi atgriež, un izņem mugurkaulu” un tas aizstāts ar tekstu: “veic iegriezumu pa līniju starp vēdera spuru un anālajām spuriņām; tad veic vēl vienu iegriezumu pa muguras spuru un spuriņu līniju. Šajā brīdī rodas skaņa, pēc kuras procesam dots nosaukums ronqueo. Kad nazis beržas gar mugurkaulu, rodas skaņa, kas atgādina krākšanu (spāņu valodā – ronquido). Kad veikti minētie iegriezumi, veic vēl divus iegriezumus – katru savā zivs pusē pie vēdera spuras pamatnes. Mērķis ir atdalīt abas mugurdaļas (negros jeb descargamentos) no abām vēderdaļām (blancos jeb descargados)”. Trešajā daļā svītrots teksts “No filejas noņem ādu, atlikušās asakas un tumšo gaļu. Pēc tīrīšanas četras no muguras daļas iegūtās filejas un četras no vēdera daļas iegūtās filejas nomazgā un sagriež strēmelēs. Strēmeļu garums atkarīgs no tunzivs filejas platuma. Biezums nedrīkst pārsniegt 5 cm” un tas aizstāts ar tekstu “Noņem ādu un atdala filejas. Tām iztīra asakas un izņem sangacho (tā tradicionāli dēvē no sarecējušām asinīm radušos tumšākas gaļas strēmeli visas zivs garumā). Tādējādi ir sagatavotas četras augstākās šķiras filejas un četras pirmās šķiras filejas. Pēc tīrīšanas tās nomazgā un sagriež strēmelēs, kuras galu galā kļūst par mojama. Strēmeļu garums atkarīgs no tunzivs filejas platuma”. Trešajā daļā arī svītrota prasība, ka strēmeļu biezums nedrīkst “pārsniegt 5 cm”. Griešanu veic ar rokām – pat ja griezējs ir ārkārtīgi prasmīgs, sagrieztā fileja ir nevienmērīga. Ja strēmeles biezums kādā vietā pārsniedz 5 cm, nevienmērīguma dēļ nav iespējams sertificēt citādi nevainojami veiktu darbību. Turklāt 5.2. punktā izskaidrotā iemesla dēļ no šīs iedaļas svītrotas atsauces uz tauku daudzumu iegūto fileju klasifikācijā.

5.9.

E iedaļas d) punkta “Sālīšana” pirmajā daļā svītrota prasība, ka sāls kārtas biezumam jābūt 2–4 cm. Tā svītrota tāpēc, ka gada laikā veiktajās pārbaudēs konstatēts, ka sāls nevienmērīguma dēļ ir grūti veikt precīzus mērījumus. Svarīgākais, lai filejas būtu pilnībā klātas ar sāli un nekad nesaskartos. Tajā pašā daļā tā paša iemesla dēļ svītrots teksts “Tunzivs strēmeles noklāj pilnībā, veidojot vienmērīgu sāls klājumu” un tas aizstāts ar tekstu “nodrošinot, ka tunzivs filejas nesaskaras. Sāls klājumam jābūt vienmērīgam, lai tunzivs strēmeles būtu pilnībā noklātas”. Tāpat vārds “tunzivs” aizstāts ar vārdu savienojumu “tunzivs fileja”, lai precīzāk aprakstītu materiālu. Tas attiecas arī uz specifikācijas E iedaļas e) un g) punktu, lai visā tekstā izejviela tiktu dēvēta par tunzivs fileju. Otrajā daļā veic grozījumu attiecībā uz sālīšanas laiku – no “18–36 stundām” uz “18–50 stundām”, jo veiktajās pārbaudēs konstatēts, ka biezākas filejas jāsāla ilgāk.

5.10.

E iedaļas e) punkta “Fileju mazgāšana” otrajā daļā svītrots teksts “kaudzītēs sakrautas strēmeles atstāj nostāvēties aukstā ūdenī” un tas aizstāts ar tekstu “tunzivs filejas strēmeles ievieto auksta ūdens vannās. Tām veic pirmreizējo mazgāšanu, lai atbrīvotos no pielipuša sāls. Tad tās ievieto auksta ūdens vannās un atstāj nostāvēties”. Šā grozījuma mērķis ir tikai uzlabot procesa aprakstu, lai atvieglotu pārbaudes par atbilstību specifikācijai. Tajā pašā daļā svītrots teksts “Šajā procesā ūdeni maina trīs līdz četras reizes” un tas aizstāts ar tekstu “Ūdeni maina vismaz vienu reizi”. Pamatojums – pārbaudēs konstatēts, ka tik bieža ūdens maiņa nav nepieciešama.

5.11.

Specifikācijas E iedaļas g) un h) punkts apvienots vienā punktā – “g) Žāvēšana”, jo šādi process tiek raksturots precīzāk. Faktiski dalījums divos punktos ir mākslīgs, jo runa ir nevis par divām atsevišķām darbībām (konservēšanu un žāvēšanu), bet par vienu nepārtrauktu procesu (žāvēšanu), kas norisinās žāvēšanas iekārtā, kurā nomazgātās un – nepieciešamības gadījumā – presētās tunzivs filejas strēmeles ievieto, lai tās izžāvētu, un no kuras žāvētās tunzivs filejas strēmeles izņem, kad tās ir gatavas gatavā izstrādājuma pagatavošanai. Lai noteiktu minimālo dabiskās žāvēšanas laiku, g) punkta ceturtajā daļā iekļauta frāze “tomēr tas nedrīkst būt īsāks par 15 dienām”. Piektajā daļā, kur minēts kombinētais process, izlabota kļūda saistībā ar maksimālo atļauto temperatūru. Tā no 16 °C mainīta uz 17 °C, un noteikts minimālais žāvēšanas periods, kas nedrīkst būt īsāks par 15 dienām. Sestajā daļā, kur minēta žāvēšana tuneļos, svītrots noteiktais žāvēšanas laiks – “15–21 diena”. Tagad prasība ir tikai tāda, ka procesam jāilgst “vismaz 12 dienas”. Grozījums veikts tāpēc, ka pārbaudēs konstatēts, ka 12 dienu žāvēšanas periods ir pietiekams, lai iegūtu izcilu mojama nepieciešamajā kvalitātē. Piektajā un sestajā daļā precizēts, ka “mitrums”, ko pārbauda iekārtās, ir “relatīvais mitrums”.

5.12.

Iepriekšējo punktu apvienošanas dēļ vajadzīgās pārnumurēšanas rezultātā i) punkts pārdēvēts par h) punktu. Izlabota kļūda, jēdzienu “fileja” aizstājot ar jēdzienu “mojama”, jo šajā procesa posmā runa jau ir par mojama. Svītrots teksts “atlikušie liekie ārējie oksidētie tauki, kuri var būt kaitīgi vai radīt sliktu garšu”, un tas aizstāts ar tekstu “ārējās nepilnības, kas pasliktina produkta izskatu”. Šāds procesa apraksts ir precīzāks. Svītrota frāze “un tāpēc tālāk no mugurkaula”, jo tā ir lieka.

5.13.

Minētās pārnumurēšanas dēļ j) punkts pārdēvēts par i) punktu. Šā punkta un vienotā dokumenta 3.2. punkta teksts grozīts, lai uzlabotu formulējumu, ieviestu jaunu iepakojuma veidu – plastmasas paplātes – un svītrotu aprakstošas frāzes. Iepriekšējā redakcija: “Iepakojums un identifikācija: produktu fasē vakuumiepakojumā caurspīdīgos plastmasas maisiņos, kas ir pienācīgi marķēti, sagrieztu dažāda svara gabalos vai šķēlēs, olīvu vai saulespuķu eļļā. To, sagrieztu šķēlēs, olīvu vai saulespuķu eļļā, var fasēt arī stikla burkās. Produkts jāfasē ražotnē, lai procesa nobeigumā būtu saglabātas fizikālās un ķīmiskās īpašības, it īpaši sāls saturs un relatīvais mitrums.” Jaunais teksts: “Iepakojums un identifikācija: produktu var fasēt vakuumiepakojumā caurspīdīgos plastmasas maisiņos, sagrieztu dažāda svara gabalos vai šķēlēs. To, sagrieztu šķēlēs, olīvu vai saulespuķu eļļā, var fasēt arī uz plastmasas paplātēm vai stikla burkās. Produkts jāfasē ražotnē, lai procesa nobeigumā būtu saglabātas fizikālās, ķīmiskās un organoleptiskās īpašības.” Attiecīgi grozītas B iedaļā “Produkta apraksts” iekļautās atsauces uz gatavā izstrādājuma noformējumu.

H iedaļa. Marķējums

5.14.

Iepriekš 5.7. punktā norādītā grozījuma dēļ specifikācijas H iedaļā ar nosaukumu “Marķējums” svītrota prasība par numurētām etiķetēm. Tāpat H iedaļā un vienotā dokumenta 3.6. punktā arī svītrota prasība izmantot AĢIN regulatīvās padomes logotipu, kurš nepareizi dēvēts par “aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes logotipu”. Prasība izmantot Eiropas Savienības AĢIN logotipu, protams, saglabāta. Tāpēc H iedaļā un vienotā dokumenta 3.6. punktā teksts “uz marķējuma jābūt turpmāk norādītajam aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes logotipam:” un attiecīgā logotipa attēls ir svītroti.

VIENOTS DOKUMENTS

“Mojama de Isla Cristina”

ES Nr.: PGI-ES-01211- AM01 – 3.10.2018.

AĢIN (X) ACVN ( )

1.   Nosaukums vai nosaukumi [ACVN vai AĢIN]

“Mojama de Isla Cristina”

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Spānija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1.   Produkta veids

1.7. grupa. Svaigas zivis, gliemji un vēžveidīgie un to izstrādājumi

3.2.   Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Produktu “Mojama de Isla Cristina” gatavo no tunzivs augstvērtīgās daļas, ko dēvē par fileju, izmantojot gan muguras, gan vēdera filejas daļas, kuras konservē, sālot un žāvējot dabiskos apstākļos vai speciāli šim nolūkam izveidotos tuneļos.

“Mojama de Isla Cristina” var būt Extra (“augstākās”) vai Primera (“pirmās”) šķiras.

Augstākā šķira: šī mojama ir pagatavota no filejas iekšdaļas, proti, tās, kura atrodas pie tunzivs mugurkaula.

Pirmā šķira: šī mojama ir pagatavota no tām filejas daļām, kas atrodas blakus tām, kuras izmanto augstākās šķiras produkta gatavošanā.

“Mojama de Isla Cristina” ārpuse ir tumšbrūna, savukārt iekšpusē ir redzamas tunzivs filejai raksturīgās svītras, kas pirmās šķiras gabalos ir daudz izteiktākas nekā augstākās šķiras gabalos. Griezumā vietā produkts ir dažādu toņu tumšsarkanā krāsā, filejas malās krāsa ir tumšāka; konsistence blīva un gluda, ne pārāk šķiedraina; produktam piemīt treknas zivs smarža un garša.

Gatavā izstrādājuma sāls saturs ir no 3 % līdz 9 %, ūdens aktivitāte – zem 0,90.

“Mojama de Isla Cristina” fasē vakuumiepakojumā caurspīdīgos plastmasas maisiņos, sagrieztu dažāda svara gabalos vai šķēlēs. To, sagrieztu šķēlēs, olīvu vai saulespuķu eļļā, var fasēt arī uz plastmasas paplātēm vai stikla burkās.

3.3.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

“Mojama de Isla Cristina” gatavo no šādu sugu tunzivju filejas: Thunnus albacares, kas tirdzniecībā pazīstama kā dzeltenspuru tunzivs, gaišā tunzivs jeb rabil un Thunnus thynnus, kas tirdzniecībā pazīstama kā zilā tunzivs, ar dzīvsvaru virs 150 kg. Attiecībā uz “Mojama de Isla Cristina” izejvielas izcelsmes apgabalu ierobežojumu nav, taču ražošanā drīkst izmantot vienīgi savvaļas tunzivis.

3.4.   Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā jāveic šādas darbības: tunzivs mazgāšana, griešana (ko tradicionāli dēvē par ronqueo), iegūto izcirtņu mazgāšana, sālīšana, atkārtota mazgāšana vēlamā sāļuma līmeņa iegūšanai, presēšana, fileju konservēšana žāvējot, aplīdzināšana un galīgā atlase iepakošanai.

3.5.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

“Mojama de Isla Cristina” jāiepako ražotnē, lai procesa nobeigumā būtu saglabātas fizikālās, ķīmiskās un organoleptiskās īpašības.

3.6.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

Katram ražotājam, kurš tirgo “Mojama de Isla Cristina”, uz ko attiecas aizsargātā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, jāmarķē produkts ar etiķeti, kurā labi redzamā vietā iekļauta norāde “Mojama de Isla Cristina” un Eiropas Savienības AĢIN logotips.

4.   Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

“Mojama de Isla Cristina” ražošanas apgabals ir Velvas (Huelva) provinces Islakristinas (Isla Cristina), Lepes (Lepe), Kartajas (Cartaya) un Ajamontes (Ayamonte) pašvaldības teritorija.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

“Mojama de Isla Cristina” ir Spānijas tirgū atzīta delikatese, kas izceļas ar rūpīgo pagatavošanas veidu, augsto cenu un ekskluzīvo patēriņu. Dažādās Spānijas vietās to var iegādāties pārtikas veikalos, kuri specializējas reģionālās gastronomijas delikatesēs.

“Mojama de Isla Cristina” un ģeogrāfisko apgabalu vieno saikne, kuras pamatā ir prestižs un reputācija, ko šis produkts ieguvis, pateicoties minētā apgabala zivju sālīšanas tradīcijai. Ar tunzivju zveju ļaudis šajā apgabalā ir nodarbojušies jau gadsimtiem un nodarbojas joprojām. Apgabalā saglabājušās lietpratīgas šā produkta pagatavošanas metodes, kas sakņojas no paaudzes paaudzē pārmantotajās zināšanās un pieredzē.

Visā Kadisas (Cádiz) līča piekrastē ir senas zvejošanas un tunzivju sālīšanas tradīcijas, kuru pirmsākumi meklējami feniķiešu un tartēsiešu laikos, kad viņi šā apgabala pirmajiem iedzīvotājiem iemācīja zvejas paņēmienus, un pastāv liecības, ka tajā laikā notikusi tunzivju zveja, kurā izmantoti tīklu labirinti.

Zvejniecība kā dzīvesveids piedzīvoja uzplaukumu, un, tā kā zivis bija nepieciešams iesālīt, lai tās varētu tirgot, Islakristinas, Ajamontes un Kartajas apkaimē, kā arī citviet gar Velvas piekrasti izveidojās daudzi zivju sālīšanas uzņēmumi, kuros tika gatavotas visu veidu tunzivis un citas makreļu dzimtas zivis, ko eksportēja uz visu pasauli.

Iedzīvotāji, kuri vēlāk apmetās uz dzīvi Spānijas dienvidos, turpināja nodarboties ar zvejniecību, attīstot šo nozari, kas saglabājusies līdz mūsu dienām ar pārmantotām tradicionālajām amatniecības metodēm, kuras izmanto tunzivs fileju apstrādē un sālīšanā.

Velvas tradicionālā sālīšanas nozare ir koncentrēta Islakristinas, Lepes un Ajamontes apgabalā, kur joprojām izmanto tradicionālos gatavošanas paņēmienus un kur valda sevišķi piemēroti klimatiskie apstākļi.

“Mojama de Isla Cristina” ir visnozīmīgākais sālītās tunzivs produkts, un tā ražošanas nozari galvenokārt veido mazi un vidēji ģimenes uzņēmumi, kurus vada to dibinātāji vai viņu mantinieki, un tas ir ļāvis produkta gatavošanas metodēm šajos uzņēmumos saglabāties līdz mūsdienām, sekojot senākajām tradīcijām un kvalitātes uzlabošanos nolūkos ieviešot tikai tās jaunās metodes, kuras uzlabo pārtikas produkta nekaitīgumu un nodrošina ražošanas procesa visaptverošu kontroli.

Produkta gatavošanas laikā ir nepieciešama zinātība un pieredze ikvienā procesa posmā: zivs liemeņa sadalīšanā, “Mojama de Isla Cristina” gatavošanai nepieciešamo fileju izgriešanā, griezumu veikšanā pareizajās vietās, sālīšanā, kur vajadzīga zinātība sāls daudzuma izvēlē, pēc tam mazgāšanā, kas jādara kontrolēti, lai nodrošinātu, ka tiek noskalots liekais (un vienīgi liekais) sāls daudzums, un, visbeidzot, žāvēšanā, kura vietējā mikroklimata ietekmē notiek optimālos apstākļos vai nu dabiskā vidē, vai speciāli šim nolūkam izveidotos tuneļos.

Kopš 2001. gada Islakristinā tiek rīkots festivāls Jornadas del Atún (“Tunzivju dienas”), kurā pulcējas nozares eksperti no visas pasaules, lai dalītos zināšanās par šo zivju sugu, kas ir tik nozīmīga tūrismam, ekonomikai un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai. Šo notikumu organizē Zilās tunzivs un vīna draugu apvienība (Muy Noble Sociedad de Amigos del Atún Thunnus Thynnus y Amantes del Vino), un, cildinot tradicionālo virtuvi, tajā rīkoto pasākumu vidū ir arī mojama profesionāla degustācija, kurā godalgas pasniedz par Islakristinas labākajām mojama; notiek arī “Augstās gastronomijas nedēļa” (Semana de Alta Gastronomía), kurā piedalās slaveni restorānu īpašnieki ar izsmalcinātiem tunzivju ēdieniem, un “Tunzivju kulinārijas izstāde” (Muestra Culinaria del Atún), kurā iesaistās lielākā daļa Islakristinas bāru, krogu, restorānu un viesu namu, degustāciju sacensībās piedāvājot izcilākos tunzivju ēdienus, kuru receptes zvejnieku ģimenēs ir pārmantotas no paaudzes paaudzē.

Lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ministrijas publikācijā “Inventario Español de Productos Tradicionales” (1996) un Fundación Unicaja publicētajā pētījumā “Catalogación y Caracterización de los Productos Típicos Agroalimentarios de Andalucía” (II sējums, 2006) “Mojama de Isla Cristina” ir iekļauts tradicionālo produktu sarakstā.

Par produkta reputāciju kulinārijas aprindās ārpus šīs pašvaldības teritorijas liecina laikraksta “ABC de Sevilla”2003. gada 1. aprīļa numurā publicētā reportāža “III Jornadas Gastronómicas Andaluzas en el Ritz de Madrid: De Lepe a la Castellana”. Minētajā rakstā teikts, ka pasākumu atklāja restorāns Coral Playa no Laantiljas (La Antilla), kas atrodas Lepē (Velvā), un tā ēdienkartē bija Arasenas (Aracena) kalnu šķiņķis, “Mojama de Isla Cristina” un Velvas slavenās garneles.

2010. gadā rīkotajā gastronomijas pasākumā XIX Jornada Gastronómica de Granada viens no degustēšanai piedāvātajiem ēdieniem bija “Mojama de Isla Cristina en tostas con Salmorejo”.

“Mojama de Isla Cristina” ir minēts Spānijas un citu Eiropas zemju delikatešu izlasē “Anuario de la Cocina de la Comunitat Valenciana 2013”, kuru 2012. gada 7. decembrī publicēja pavārmākslas cienītājs Hosē Manuels Ruvio (José Manuel Rubio).

Restorāns Acánthum savā ēdienkartē piedāvā “Mojama de Isla Cristina” kā vienu no iecienītākajām uzkodām.

Arī restorāna Casa Machaquito ēdienkartē “Mojama de Isla Cristina” ir iekļauts kā vietējā apgabala gastronomijas produkts.

Hotel Eurostar Tartessos piederošais restorāns La Mirta internetā piedāvā plašu ēdienkarti, kurā ir gan “Mojama de Isla Cristina”, gan vēl divi augstu vērtēti Velvas provinces produkti – garneles un šķiņķis.

“Mojama de Isla Cristina” iekļauts arī pārtikas produktu uzziņu krājumā “Gruta”, kurā sniegts detalizēts apraksts ar produkta fizikālajām īpašībām un pagatavošanas norādījumi.

Produkta nosaukumu lieto arī sarunvalodā, kā par to liecina laikraksta ABC de Sevilla2000. gada 7. augusta izdevumā publicēts raksts, kurā ievietots izteiciens: “(..) tiesos cual mojama de Barbate o de Isla Cristina” (šis izteiciens nozīmē “pilnīgi izputējuši”).

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(šīs regulas 6. panta 1. punkta otrā daļa)

Ar produkta specifikācijas pilno tekstu var iepazīties, izmantojot šo saiti:

https://www.juntadeandalucia.es/export/drupaljda/Pliego_Isla_Cristina_modificado.pdf

---

(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.