EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 30.9.2020
SWD(2020) 306 final
KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS
2020. gada ziņojums par tiesiskumu
Valstu sadaļa - tiesiskuma situācija Īrijā
Pavaddokuments dokumentam
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI
2020. gada ziņojums par tiesiskumu
Tiesiskuma situācija Eiropas Savienībā
{COM(2020) 580 final} - {SWD(2020) 300 final} - {SWD(2020) 301 final} - {SWD(2020) 302 final} - {SWD(2020) 303 final} - {SWD(2020) 304 final} - {SWD(2020) 305 final} - {SWD(2020) 307 final} - {SWD(2020) 308 final} - {SWD(2020) 309 final} - {SWD(2020) 310 final} - {SWD(2020) 311 final} - {SWD(2020) 312 final} - {SWD(2020) 313 final} - {SWD(2020) 314 final} - {SWD(2020) 315 final} - {SWD(2020) 316 final} - {SWD(2020) 317 final} - {SWD(2020) 318 final} - {SWD(2020) 319 final} - {SWD(2020) 320 final} - {SWD(2020) 321 final} - {SWD(2020) 322 final} - {SWD(2020) 323 final} - {SWD(2020) 324 final} - {SWD(2020) 325 final} - {SWD(2020) 326 final}
Kopsavilkums
Vairākas tiesu sistēmas reformas tika veiktas 2019. gadā vai tiek gatavotas. Konkrētāk, 2019. gadā tika izveidota neatkarīga Tiesnešu padome. Lai arī sabiedrības priekšstatā tiesu sistēmas neatkarības līmenis jau ir augsts, padome turpinās veicināt tiesu sistēmas neatkarību no izpildvaras un likumdevējvaras. Tiesnešu rīcības komiteja būs atbildīga par disciplinārlietām, savukārt galīgā lēmuma pieņemšana par tiesnešu atcelšanu arī turpmāk būs Oireachtas (parlamenta) pārziņā. Plānotās reformas mērķis ir tiesnešu iecelšanas un paaugstināšanas amatā sistēmas grozījumi. Ir svarīgi, lai šī reforma aizsargātu tiesu sistēmas neatkarību, ņemot vērā Eiropas Padomes ieteikumus. Darba grupai jāizvērtē tiesnešu skaits un veids, kas nepieciešami, lai nodrošinātu efektīvu tiesvedību turpmāko piecu gadu laikā. Notiekošās civiltiesību novērtēšanas gaitā varētu rasties iespēja uzlabot tiesu iestāžu pieejamību, jo īpaši ar juridiskās palīdzības sistēmas starpniecību. Tiesu sistēmas digitalizācija un resursi, tostarp tiesnešu skaits, joprojām ir problemātiski aspekti.
Īrija ir veikusi vairākas reformas, lai stiprinātu korupcijas apkarošanu, jo īpaši ar 2018. gada Krimināltiesību likumu (korupcijas nodarījumi). Krimināltiesību likumā ir ietverti vairāki nodarījumi saistībā ar korupciju. Tomēr tajā ir arī tiesību norma par abpusēju sodāmību, kas var ierobežot ārvalstu amatpersonas kukuļošanas kriminālvajāšanas iespējas. Īrijā ir ieviests tiesiskais regulējums un iestāžu sistēma attiecībā uz aktīvu deklarācijām un interesēm, kā arī rīcības kodeksi un nodokļu samaksas pienākumi, kas pašlaik tiek pārskatīti. 2015. gada Likumprojekts par standartiem publiskajā sektorā zaudēja spēku līdz ar Dáíl (parlamenta apakšpalāta) sasaukuma darbības beigām 2020. gada janvārī. Jaunās valdības programmā ir ietverta apņemšanās veikt reformu un konsolidāciju attiecībā uz tiesību aktiem amatpersonu ētikas jomā. Attiecībā uz Īrijas tiesību aktiem par neslavas celšanu pastāv bažas saistībā ar preses spēju atklāt korupciju. Pašlaik tiek veikta Īrijas pretkorupcijas regulējuma visaptveroša pārskatīšana, kā arī tiek pabeigta tiesību aktu par neslavas celšanu pārskatīšana.
Attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu plurālismu politiskās kultūras ietvaros darbojas konstitucionālās garantijas un stabilas regulatīvās struktūras, kuras ļauj izvairīties no iejaukšanās plašsaziņas līdzekļu redakcionālajā saturā un novērš interešu konfliktus plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesību jomā. Plašsaziņas līdzekļu regulators veica pasākumus, lai ik gadu atjauninātu un publicētu informāciju par plašsaziņas līdzekļu īpašniekiem. Vārda brīvība un tiesības piekļūt oficiālai informācijai ir vispāratzīti principi. Ar neslavas celšanu saistīto lietu biežums un augstās izmaksas rada bažas. Neatkarīga privātā struktūra, kuru izveidoja un finansē drukātie plašsaziņas līdzekļi un kurā ietilpst Preses padome un Preses ombuds, nodrošina preses sūdzību izskatīšanu atbilstoši Rīcības kodeksam.
Līdzsvara un atsvara sistēmas jomā pastāv noteikta prakse attiecībā uz tiesību aktu projektu apspriešanu valdībā un parlamentā un uz ex-ante ietekmes novērtējumiem. Tāpat ir izstrādāta arī tādu parlamentāriešu ierosināto tiesību aktu pārbaude, kuri nokļūst līdz noteiktam likumdošanas procesa posmam. Neatkarīgā Īrijas Cilvēktiesību un līdztiesības komisija ir labi sagatavota savu pienākumu veikšanai. Pilsoniskās sabiedrības organizāciju telpa Īrijā kopumā ir uzskatāma par atvērtu, tomēr pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir paudušas bažas par ierobežojumiem attiecībā uz pilsoniskās sabiedrības darbībām saistībā ar Vēlēšanu likuma pašreizējās interpretācijas ietekmi, saskaņā ar kuru tiek piemēroti pilsoniskās sabiedrības organizāciju finansēšanas iespēju ierobežojumi.
I. Tiesu sistēma
Īrija ir anglosakšu tiesību jurisdikcija, kuras tiesu sistēma ir iedalīta civiltiesību un krimināltiesību atzarā. Tiesu sistēma ietver pēdējās instances tiesu (Augstāko tiesu), apelācijas tiesu un pirmās instances tiesas — augsto tiesu ar pilnu jurisdikciju visās krimināllietās un civillietās, kā arī ierobežotas jurisdikcijas tiesas: iecirkņa tiesas un apgabaltiesas, kuras izveidotas reģionālā līmenī. Divas speciālās krimināltiesas izskata krimināllietas par paramilitāriem, uz graujošu darbību vērstiem un organizētiem noziegumiem. Turklāt vairākas specializētās tiesas darbojas vairākās jomās, ieskaitot attiecības darbavietā
. Kopš 2019. gada decembra visi tiesneša amata funkciju veicēji ir jaunizveidotās Tiesnešu padomes locekļi. Tiesnešus ieceļ Īrijas prezidents, konsultējoties ar valdību. Tiesnešu iecelšanas konsultatīvās padomes uzdevums ir piemērotu kandidātu atlase. Prokuratūra neietilpst tiesu atzarā. Valsts prokuratūras direktors neatkarīgi piemēro krimināltiesības tiesās. Dalību tiesas prāvās uz apsūdzības pamata īsteno advokāti (barrister), kurus izvirza direktors katrā atsevišķā gadījumā un kuri veic kriminālvajāšanu saskaņā ar direktora norādījumiem. Ģenerālprokurors ir valdības juridiskais padomdevējs. Var nodalīt divus praktizējošo juristu veidus — juriskonsulti (solicitor), kurus pārstāv Juristu biedrība, un advokāti (barrister), kurus pārstāv Īrijas Advokātu padome. 2016. gadā izveidotā neatkarīgā struktūra — Juridisko pakalpojumu regulatīvā iestāde — ir Īrijas valsts oficiālais regulators abiem juridisko profesiju atzariem.
Neatkarība
2019. gada beigās tika izveidota neatkarīga Tiesnešu padome, kuras uzdevums ir aizsargāt tiesu sistēmas neatkarību. Ilgstoša reformu procesa rezultātā ir izveidota Īrijas pirmā pastāvīgā tiesu iestāžu padome. Tās galvenā funkcija saskaņā ar Likumu par Tiesnešu padomi ir izskatīt sūdzības saistībā ar tiesnešu neatbilstīgu rīcību, nodrošināt tiesnešu pastāvīgu izglītību un apmācību un izstrādāt pamatnostādnes par noteiktiem jautājumiem, tostarp zaudējumu atlīdzību par fizisku kaitējumu. Šajā nolūkā padome ir izveidojusi vairākas komitejas, tostarp Tiesnešu rīcības komiteju, Tiesnešu apmācību komiteju, Fiziska kaitējuma lietu komiteju un Sprieduma pieņemšanas pamatnostādņu komiteju. Padomi veido visi tiesu iestāžu darbinieki, kuri pilda amata pienākumus (aptuveni 160 tiesneši), savukārt valdē ietilpst 11 tiesneši: pieci ex-officio locekļi (galvenais tiesnesis un četri tiesu priekšsēdētāji), pieci tiesneši, kurus ievēlē viņu līdzgaitnieki, un viens tiesnesis, kuru kopīgi izraugās pārējie valdes locekļi. Tiesnešu padomes izveide varētu veicināt tiesu sistēmas neatkarības un kvalitātes nodrošināšanu saskaņā ar Pretkorupcijas starpvalstu grupas (“GRECO”) ieteikumiem
.
Gan plašas sabiedrības, gan uzņēmumu vidū valda priekšstats, ka tiesu un tiesnešu neatkarības līmenis ir augsts. 74 % iedzīvotāju un 76 % uzņēmumu uzskata, ka tiesu un tiesnešu neatkarība ir “diezgan liela vai ļoti liela”
. Šāds priekšstats par ļoti augstu tiesu sistēmas neatkarības līmeni ir bijis nemainīgs pēdējos gadus.
Plānotās reformas mērķis ir tiesnešu iecelšanas un paaugstināšanas amatā sistēmas reorganizēšana. Diskusijas par šo reformu norisinās jau vairākus gadus. 2017. gadā valdība iesniedza šajā saistībā parlamentam likumprojektu, kurš zaudēja spēku līdz ar iepriekšējā parlamenta sasaukuma beigām. Pašreizējās sistēmas ietvaros tiesnešu pirmreizējas iecelšanas gadījumā Tiesnešu iecelšanas konsultatīvā padome (JAAB) iesaka tieslietu un līdztiesības ministram vismaz septiņus kandidātus katrai vakancei. Kandidāti sarakstā nav sarindoti prioritārā secībā, un valdībai nav obligāti jāizvēlas tikai no sarakstā minētajiem kandidātiem. Tiesnešu paaugstināšanu amatā veic Īrijas prezidents, konsultējoties ar valdību, un uz to neattiecas JAAB veikta procedūra. GRECO pauda bažas par izpildvarai sniegto rīcības brīvību. Likumprojektā par Tiesnešu iecelšanas komisiju bija paredzēta jaunas tiesnešu iecelšanas komisijas izveidošana, kurā būtu priekšsēdētājs, kas nav tiesnesis, un kurā vairākums locekļu būtu nespeciālisti. Likumprojekta mērķis bija noteikt, ka katrai tiesneša vakancei var izvirzīt ne vairāk kā trīs kandidātus, kurus komiteja sakārto prioritārā secībā. Projektā arī bija ierosināts, ka šī procedūra attiecas uz visu tiesnešu iecelšanu (atšķirībā no pašreizējās procedūras, kuru piemēro tikai tiesnešu pirmreizējai iecelšanai). Šo noteikumu projekts varētu ierobežot politisko rīcības brīvību tiesnešu iecelšanas jomā. Tomēr bažas radīja paredzētais jaunās komisijas sastāvs,, jo saskaņā ar to vairākums locekļu būtu nespeciālisti. 2020. gada jūnijā izveidotās jaunās Īrijas valdības programmā ir ietverta apņemšanās pieņemt Likumprojektu par Tiesnešu iecelšanas komisiju pirmajos sešos tās darbības mēnešos. Valdība ir apņēmusies sadarboties ar ieinteresētajām personām, lai veiktu atbilstošus grozījumus pašreizējā likumprojektā plaša atbalsta nodrošināšanai. Šādi grozījumi cita starpā paredzētu, ka galvenais tiesnesis ir attiecīgās struktūras ex-officio priekšsēdētājs. Ir svarīgi, lai šīs reformas ietvaros tiktu ņemti vērā Eiropas Padomes ieteikumi saistībā ar tās iestādes uzbūvi, kura pieņem lēmumus par tiesnešu atlasi un darbību un tās lomu iecelšanas procedūrā.
Ir izveidota jauna struktūra, kas atbildīga par disciplinārlietām pret tiesnešiem, uzlabojot tiesnešu pārskatatbildību. Tiesnešu padome ir izveidojusi Tiesnešu rīcības komiteju, lai izskatītu sūdzības saistībā ar tiesnešu neatbilstīgu rīcību, kā arī izstrādātu projektu pamatnostādnēm par tiesnešu rīcību un ētiku, kas jāpieņem padomei. Turklāt komiteja sniedz konsultācijas un ieteikumus attiecībā uz tiesnešu rīcību un ētiku. Komiteju veido pieci tiesu priekšsēdētāji kā ex-officio locekļi, trīs tiesneši, kurus ievelē viņu līdzgaitnieki, un pieci valdības iecelti locekļi, kuri nav attiecīgās jomas speciālisti un kurus ieteicis Valsts amatpersonu iecelšanas dienests. Līdz šai reformai vienīgais disciplinārsods attiecībā uz tiesnešiem bija atbrīvošana no amata par “amata pienākumu pārkāpumu vai rīcībnespēju”, pamatojoties uz abu parlamenta palātu izdotām rezolūcijām. Tomēr šāds sods nekad nav piemērots. Minētā disciplinārsodu sistēmas reforma varētu uzlabot tiesnešu pārskatatbildību. Tai būtu jāsaglabā tiesu sistēmas neatkarība atbilstoši ES tiesību aktiem un ņemot vērā Eiropas Padomes ieteikumus. Atbrīvošana no tiesneša amata disciplināru iemeslu dēļ joprojām ir viens no iespējamajiem sodiem. Gadījumos, kuros paredzēts šāds sods, Tiesnešu rīcības komiteja būs atbildīga par prasības iesniegšanu tieslietu un līdztiesības ministram, lai iesniegtu priekšlikumu parlamenta palātām par tiesneša atcelšanu. Parlamenta kompetencē joprojām ir lēmumu pieņemšana par tiesnešu atbrīvošanu no amata, un tam ir rīcības brīvība šajā saistībā. Tas var radīt bažas par procesa politizāciju. Visbeidzot, pieejamās pārbaudes tiesā apjoms disciplinārsodu vai atbrīvošanas no amata gadījumā attiecas tikai uz procedūras tiesiskumu, neparedzot iespēju apstrīdēt to pēc būtības.
Jaunizveidotā Fiziska kaitējuma lietu pamatnostādņu komiteja ir atbildīga par vispārīgo pamatnostādņu sagatavošanu attiecībā uz zaudējumu atlīdzību, kuru var piešķirt tiesas. Šī komiteja ir izveidota, pamatojoties uz ieteikumu Fiziska kaitējuma lietu komisijas ziņojumā, un tās mērķis ir veicināt konsekventa zaudējumu atlīdzības līmeņa piemērošanu. Turklāt Sprieduma pieņemšanas pamatnostādņu un informācijas komitejas uzdevums ir izstrādāt sprieduma pieņemšanas pamatnostādnes. Pamatnostādnes nav saistošas, tomēr Likumā par Tiesnešu padomi ir noteikta prasība, ka tiesām jāņem vērā minētās pamatnostādnes un jānorāda iemesli, ja veiktas atkāpes no šīm pamatnostādnēm. Šāda tiesību norma ļauj novērtēt, cik lielā mērā pamatnostādnes tiek ievērotas un varētu tikt izmantotas apelācijas tiesās, lai noteiktu, vai atkāpju iemesli ir pamatoti. Īstenojot šādas pamatnostādnes, pienācīgi jāņem vērā tiesu sistēmas neatkarības nodrošināšana ne tikai no pārmērīgas ietekmes, kas radusies ārpus tiesu sistēmas, bet arī tiesu sistēmas ietvaros.
Kvalitāte
Tiesu sistēmas budžets un tiesnešu skaits joprojām ir zemāks par ES vidējiem rādītājiem. Tiesu sistēmas budžets uz vienu iedzīvotāju, proti, 55,7 EUR 2018. gadā, pēdējos gados ir pastāvīgi palielinājies, tomēr budžeta īpatsvars IKP ir palicis nemainīgs. Turklāt ar jauno Likumu par tiesām maksimālais vispārējās jurisdikcijas tiesnešu skaits apelācijas tiesā ir palielinājies no 9 līdz 15. Tomēr saskaņā ar 2018. gada datiem Īrijā bija 160 tiesnešu, un tas ir mazākais skaits uz iedzīvotāju Eiropas Savienībā. 2020. gada jūnijā paziņotajā valdības programmā ir ietverta apņemšanās izveidot darba grupu, lai noteiktu tiesnešu skaitu un veidu, kas nepieciešami, lai nodrošinātu efektīvu tiesvedību turpmāko piecu gadu laikā.
Ir izveidota pārskata grupa civilās tiesvedības novērtēšanai, lai cita starpā uzlabotu tiesas pieejamību un samazinātu tiesāšanās izmaksas. Pārskata grupa 2020. gadā ziņos un sniegs ieteikumus tieslietu un līdztiesības ministram. Šajā pārskatā varētu pievērst uzmanību paustajām bažām saistībā ar resursiem, kas pieejami civiltiesiskās juridiskās palīdzības sistēmai, un laiku, kas nepieciešams Juridiskās palīdzības padomei, lai novērtētu atbilstību civiltiesiskās juridiskās palīdzības saņemšanai. Turklāt uz tiesvedību tiesās (piemēram, prasībām Darba tiesisko attiecību uzraudzības komisijā un darba tiesā) nepiemēro juridisko palīdzību, izņemot patvēruma lietas. Īrijas Cilvēktiesību un līdztiesības komisija to minēja kā problēmu 2019. gadā. Pārskata grupa arī izskatīs tādus iespējamos veidus veicināt alternatīvu strīdu risināšanas metožu izmantošanu, kas varētu uzlabot stimulus izmantot alternatīvas strīdu risināšanas metodes, kuru jomā Īrijai pašlaik ir ļoti zemi rādītāji. Pamatojoties uz pārskata grupas ziņojumu, valdības programmā ir ietverta apņemšanās īstenot civilās tiesvedības reformas attiecībā uz tādiem jautājumiem kā efektīvāka un lietderīgāka tiesu un tiesnešu resursu izmantošana. Turklāt ir panākts ievērojams progress darbā pie jauna Likumprojekta par krimināltiesībām (juridisko palīdzību). Jaunā tiesību aktu mērķis ir atjaunināt un stiprināt krimināltiesiskās juridiskās palīdzības sniegšanas sistēmu, tostarp atbildības nodošanu par shēmas pārvaldību no Tieslietu un līdztiesības departamenta Juridiskās palīdzības padomei.
Juridisko pakalpojumu regulatīvā iestāde veic pasākumus, lai novērstu atlikušos šķēršļus juridisko pakalpojumu tirgū. Kopš tika pieņemts 2015. gada Likums par juridisko pakalpojumu regulējumu, joprojām pastāv ierobežojumi attiecībā uz juridisko pakalpojumu sniegšanu, kavējot konkurenci un tādējādi palielinot juridiskās izmaksas. 2019. gadā Juridisko pakalpojumu regulatīvā iestāde ieviesa jaunu darījumdarbības modeli līgumsabiedrībām ar ierobežotu atbildību. 2020. gadā paredzēts ieviest jaunu regulējumu juridiskajām līgumsabiedrībām, kas var būt advokātu līgumsabiedrības, kā arī advokātu un juriskonsultu līgumsabiedrības. Jauna tiesību norma, kas iekļauta Likumā par juridisko pakalpojumu regulējumu 2019. gadā, stiprina prasības juriskonsultiem, ka klientiem jāsniedz precīza jaunākā informācija par juridiskajām izmaksām. Iestāde arī atkārtoti izskatīs jautājumu par daudzdisciplīnu praksi (kurā iesaistīti praktizējoši juristi un citu profesiju pārstāvji) un ir uzsākusi sabiedrisko apspriešanu par iespējamo advokāta un juriskonsulta profesiju apvienošanu.
Tiesu sistēmas digitalizācijas process turpinās.. Īrijai ir mazāks rādītājs nekā vidēji Eiropas Savienībā attiecībā uz elektronisko līdzekļu, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pieejamību lietu pārvaldībai un tiesu aktivitātes statistikai. Tiesu dienests ir izstrādājis stratēģisku dokumentu, lai īstenotu digitalizāciju un tās ietvaros atbalstītu tiesu sistēmu. Šīs pieejas mērķis ir samazināt to lietu skaitu, kuras jāizskata tiesu sistēmā, paredzot, ka sēdes jāapmeklē tikai nepieciešamības gadījumā, rīkojot un pārvaldot sēdes un lietas informāciju digitāli, kā arī pielāgojot digitālo modeli tiesas dokumentu iesniegšanai. Projekta “Tiesas pakalpojumi tiešsaistē” (Courts Service Online — CSOL) mērķis ir nodrošināt vienotu civillietu pārvaldības sistēmu, lai izveidotu kopīgu platformu civiltiesvedībai visās jurisdikcijās. Jaunajā sistēmā ietilpst iespēja iesniegt pieteikumus un veikt maksājumus tiešsaistē, saņemt nolēmumus un iesniegt noteiktus dokumentus elektroniski. Darbības jomas, kuras labvēlīgi ietekmē jaunā platforma, cita starpā ir maksātnespējas un maza apmēra prasību lietas, kā arī tiesvedība Augstākajā tiesā un apelācijas tiesā. 2019. gadā CSOL tika paplašināti, lai veicinātu pieteikumu elektronisku iesniegšanu Juridisko izmaksu šķīrējtiesnešu birojam. Notiekošās civilās tiesvedības sistēmas pārskatīšanas ietvaros arī tiek pārskatīta elektronisko komunikācijas veidu, tostarp elektroniskās tiesvedības, izmantošana un apmērs, kādā tiešsaistē būtu jābūt pieejamiem pieteikumiem, iesniegumiem un citiem tiesas dokumentiem.
Ir veikti pasākumi, lai veicinātu turpmāku tiesu darbību Covid-19 pandēmijas laikā. Konkrētāk, 2020. gada aprīlī tika uzsākta programma, lai veicinātu attālinātu tiesas sēžu norisi, un kopš attiecīgā brīža ir pakāpeniski palielinājies virtuālo tiesas sēžu skaits. Turklāt Augstākā tiesa un apelācijas tiesa plaši izmanto virtuālās tiesas sēdes apelācijas gadījumos. Attiecībā uz kriminālprocesiem ir palielinājies attālināto pieteikumu skaits krimināllietās. Attālinātās tiesas sēdes arvien vairāk tiek izmantotas pirmstiesas sēdēs, drošības naudas pieteikumiem un sēžu atlikšanai, ja apsūdzētais ir apcietinājumā. Ar jaunu 2020. gada augusta likumu ir atļauts biežāk izmantot attālinātās tiesas sēdes civillietās un krimināllietu pārsūdzībās. Ar to arī paplašina iespēju veikt elektronisku iesniegšanu un nosūtīšanu civillietās, kā arī attālināto sanāksmju rīkošanas iespēju. Maznozīmīgi pārkāpumi arī turpmāk tiek izskatīti apgabaltiesā, lai gan tiesu darbspēja ir samazināta. Prioritāte tiek piešķirta gadījumiem, kuros apsūdzētais ir apcietinājumā. Tiesu dienests arī ir sagatavojis publisku informatīvu video par tiesu dienesta telpu apmeklēšanu Covid-19 ierobežojumu laikā.
Efektivitāte
Notiekošās civilās tiesvedības sistēmas pārskatīšanas ietvaros ir aplūkota procedūru un prakses uzlabošana, lai nodrošinātu savlaicīgu tiesas sēžu rīkošanu. Vidējais tiesvedības ilgums pirmās instances augstajā tiesā un iecirkņa tiesā 2018. gadā bija aptuveni 750 dienas, palielinoties par aptuveni 70 dienām salīdzinājumā ar 2017. gadu iecirkņa tiesu gadījumā. Vidējais tiesvedības ilgums augstajā tiesā, kurā tiek izskatītas komerclietas pirmajā instancē, palielinājās no 287 dienām 2017. gadā līdz 321 dienai 2018. gadā, savukārt fiziska kaitējuma lietu ilgums 2018. gadā bija aptuveni 980 dienas. Valdība arī apsolīja pārskatīt tiesnešu skaitu un veidu, kas nepieciešami savlaicīgu tiesas sēžu nodrošināšanai, lai risinātu noteiktas efektivitātes problēmas.
Notiek kriminālprocesa pārskatīšana. 2015. gada jūnijā valdība apstiprināja Kriminālprocesa likumprojekta vispārīgās shēmas pārskatīšanu, taču likumprojekta publicēšana tika vairākas reizes atlikta. Šā tiesību akta galvenais mērķis ir nodrošināt lielāku tiesas procesa efektivitāti un taisnīgumu un samazināt kavējumus krimināltiesību sistēmā kopumā. Ciktāl iespējams, visus strīdīgos jautājumus saistībā ar tiesas procesu un atzītajiem pierādījumiem atrisina līdz tiesvedības uzsākšanai zvērināto klātbūtnē un samazina nevajadzīgu tiesas norises pārtraukumu iespējamību juridiska pamatojuma dēļ. Tas arī varētu labvēlīgi ietekmēt korupcijas apkarošanu.
Joprojām nav ieviesta kompensācijas shēma lietām, kuru tiesvedība ir pārmērīgi ilga. Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumu ir nepieciešami tiesību akti, ar ko izveido kompensācijas shēmu, lai atlīdzinātu zaudējumus ilgstošas tiesvedības gadījumā, taču tie joprojām nav iesniegti parlamentam. Valdība apstiprināja likumprojektu, kurā paredzēts kompensācijas mehānisms ārpustiesas aizsardzības līdzekļu veidā. 2019. gada maijā parlamenta Kopīgā tieslietu un līdztiesības komiteja atzinīgi vērtēja mēģinājumu izveidot minēto tiesiskās aizsardzības līdzekli, taču pauda šaubas, ka ārpustiesas modelis bija efektīvākais veids tā īstenošanai. Eiropas Padomes Ministru komiteja pastiprināti uzrauga ECT sprieduma izpildi.
II.Pretkorupcijas regulējums
Pretkorupcijas politikas izstrāde un īstenošana, kā arī korupcijas novēršana, atklāšana, izmeklēšana un kriminālvajāšana ir vairāku iestāžu kompetencē. Par korupcijas nodarījumu izmeklēšanu ir atbildīgs Garda Valsts ekonomiskās noziedzības apkarošanas birojs, kas izveidojis specializētu Pretkorupcijas vienību. 2015. gada Likumprojekts par standartiem publiskajā sektorā zaudēja spēku līdz ar Dáíl (Īrijas parlamenta apakšpalāta) sasaukuma darbības beigām 2020. gada janvārī. Jaunās valdības programmā ir ietverta apņemšanās veikt reformu un konsolidāciju attiecībā uz tiesību aktiem amatpersonu ētikas jomā. Komisija amatpersonu pienākumu standartu jautājumos (SIPO) ir atbildīga par Vēlēšanu likumu, Ētikas likumu un 2015. gada Likuma par lobēšanas regulēšanu izpildi. Pašlaik tiek veikta Īrijas pretkorupcijas regulējuma visaptveroša pārskatīšana. Valdība nesenajā programmā paziņoja par korupcijas apkarošanu, pamatojoties uz pretkorupcijas regulējuma visaptverošu pārskatīšanu, un pretkorupcijas pasākumu efektivitātes palielinājumu.
2019. gada korupcijas uztveres indeksā Īrijas rezultāts bija 74/100 un tā ierindojās 8. vietā Eiropas Savienībā un 18. vietā pasaulē. Jaunākajā Eirobarometra aptaujā
68 % respondentu Īrijā uzskata, ka korupcija ir plaši izplatīta viņu valstī (vidēji ES: 71 %), un 25 % cilvēku jūtas korupcijas personīgi skarti ikdienas dzīvē (vidēji ES: 28 %). Uzņēmumu atbildes liecina, ka 33 % uzņēmumu uzskata korupciju par plaši izplatītu (vidēji ES: 63 %). 11 % uzņēmumu uzskata, ka korupcija ir problēma, veicot darījumdarbību (vidēji ES: 37 %). 35 % cilvēku uzskata, ka kriminālvajāšana ir pietiekoši sekmīga, lai atturētu cilvēkus no korupcijas (vidēji ES: 36 %), savukārt 26 % uzņēmumu uzskata, ka cilvēki un uzņēmumi, kuri pieķerti augstākā līmeņa ierēdņu kukuļošanā, tiek atbilstoši sodīti (vidēji ES: 31 %)
.
Nesen ir veikti nozīmīgi grozījumi korupcijas apkarošanas tiesiskajā regulējumā un iestāžu sistēmā. Jaunākā pārskatīšana attiecas uz Krimināltiesību likumu (korupcijas nodarījumi)
, kas apstiprināts 2018. gada 5. jūnijā un stājās spēkā 2018. gada 30. jūlijā. Ar likumu tika atcelti un anulēti iepriekšējie pretkorupcijas tiesību akti, vienlaicīgi ieviešot jaunus pārkāpumus un stingrākus sodus par korupcijas nodarījumiem. Saskaņā ar ieteikumiem, kurus izdevusi Mahona izmeklēšanas tiesa, ar attiecīgo likumu ir ieviesti jauni pārkāpumi, piemēram, maksājumu veikšana trešām personām, apzinoties, ka šie maksājumi tiks izmantoti kukuļošanai. Tajā arī ir paplašināti korupcijas pieņēmumi, kuri bija ietverti 2001. gada Korupcijas novēršanas grozījumu likumā. Pārskatītajā tiesību aktā 2018. gadā tika ieviesta uzņēmumu kriminālatbildība, un izmaiņu rezultāti vēl nav noteikti. Ir pārskatīti arī kriminālprocesa tiesību akti (skatīt sadaļu par tiesiskumu). Jānorāda, ka valdība 2020. gada jūnijā paziņoja, ka ir paredzēta turpmāka 2018. gada Krimināltiesību likuma (korupcijas nodarījumi) pārskatīšana, lai uzlabotu “balto apkaklīšu” noziedzīgo nodarījumu kriminālvajāšanas efektivitāti.
Pretkorupcijas politikas izstrāde un īstenošana, kā arī korupcijas novēršana, atklāšana, izmeklēšana un kriminālvajāšana ir vairāku Īrijas iestāžu kompetencē. An Garda Síochána (policija) ir atbildīga par visu kārtības uzturēšanas pienākumu veikšanu Īrijā, ieskaitot kriminālizmeklēšanas korupcijas apkarošanas ietvaros. An Garda Síochána arī ir darbinieki, kuri norīkoti darbā ārējās aģentūrās, lai atbalstītu un koordinētu finanšu noziegumu izmeklēšanu, tostarp Uzņēmumu likumdošanas ieviešanas direktora birojā, Konkurences un patērētāju aizsardzības komisijā un Nodarbinātības un sociālo lietu departamentā. Par korupcijas nodarījumu izmeklēšanu ir atbildīgs Īrijas Valsts policijas dienests An Garda Síochána. Garda Valsts ekonomiskās noziedzības apkarošanas birojs (GNECB) ir izveidojis specializētu Pretkorupcijas vienību, kuras ekskluzīvā kompetencē ir ārvalstu amatpersonas kukuļošanas un korupcijas izmeklēšana, kā arī valsts nozīmes iekšzemes amatpersonas kukuļošanas un korupcijas izmeklēšana. Pretkorupcijas vienība pilda izcilības centra funkciju kukuļošanas un korupcijas izmeklēšanas, novēršanas un apkarošanas jomā, un šajā saistībā nepieciešamības gadījumā nodrošina palīdzību citām valsts līmeņa un vietējām vienībām. Vienība tika izveidota, lai pildītu vadošās organizācijas funkciju korupcijas un kukuļošanas izmeklēšanā. Tās darbības joma ietver kukuļošanas un korupcijas gadījumu novēršanu, atklāšanu, apkarošanu un izmeklēšanu. Vienība aktīvi atklāj šādus gadījumus un vāc ar kukuļošanu un korupciju saistītu informāciju. Salīdzinājumā ar korupcijas apkarošanai paredzētajiem kopējiem resursiem GNECB Pretkorupcijas vienības darbspēja pašlaik ir ierobežota — tajā ir aizpildīti tikai trīs no sešiem amatiem.
Pēc korupcijas izmeklēšanas pabeigšanas, ko veikusi An Garda Síochána, dokumentāciju iesniedz Valsts prokuratūras direktora birojā, ja vien izmeklēšana nav pārtraukta nepietiekamu pierādījumu dēļ. GNECB veiktās korupcijas izmeklēšanas atbalsta attiecīgās valsts operatīvās vienības, piemēram, Finanšu ziņu vākšanas vienība un — attiecībā uz tādu aktīvu izņemšanu, kuri uzskatāmi par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem, — Noziedzīgi iegūtu līdzekļu birojs, kas ir neatkarīga starpaģentūru struktūra. Pēc pabeigšanas visas An Garda Síochána veiktās korupcijas izmeklēšanas tiek nododas Valsts prokuratūras direktora (DPP) birojam. DPP neveic izmeklēšanas funkcijas, bet regulāri sadarbojas ar An Garda Síochána un citām izmeklēšanas aģentūrām kriminālizmeklēšanas laikā, jo īpaši sniedzot attiecīgas juridiskās konsultācijas, kā arī konsultācijas kriminālvajāšanas jomā. Ir arī vairākas sarežģītas korupcijas izmeklēšanas, kuru gadījumā dokumentācija tiks nodota DPP (parasti Īpašajai finanšu noziegumu vienībai) juridisko norāžu nodrošināšanai pirms izmeklēšanas beigām. 2019. gada jūnijā Garda inspekcija sāka pārskatīt, kā Gardaí apkaro korupciju savas organizācijas ietvaros.
Tiek veikts pretkorupcijas struktūru un procedūru novērtējums krimināltiesību piemērošanas jomā. 2018. gadā tieslietu un līdztiesības ministrs iecēla bijušo DPP un pretkorupcijas ekspertu, lai novērtētu, vai pretkorupcijas pasākumos iesaistīto dažādo valsts struktūru sadarbība ir efektīva, lai noteiktu nepilnības vai šķēršļus. Paredzams, ka pārskata grupa sniegs savus konstatējumus 2020. gada rudenī. Valdība 2020. gada jūnijā pieņemtajā programmā paziņoja par korupcijas apkarošanu, turpmāku pasākumu veikšanu pēc pārskatīšanas un pretkorupcijas pasākumu efektivitātes palielināšanu.
Izmeklēšanas tiesas ir izskatījušas dažas augsta līmeņa korupcijas lietas. Parasti šādas procedūras ir ļoti ilgstošas, un dažos gadījumos tiesas atzina pierādījumus par nepieņemamiem. Transparency International Ireland ir nodēvējusi izmeklēšanas tiesas par “ilgstošu, dārgu un neapmierinošu veidu korupcijas atklāšanai”. Kopš 1991. gada ir bijušas 10 izmeklēšanas tiesas. Moriartija tiesa par maksājumiem politiķiem ilga 14 gadus, un Mahona tiesa par plānošanas jautājumiem — 16 gadus.
Ir ieviesti pasākumi korupcijas novēršanai un integritātes pasākumu veicināšanai. Tie ir izklāstīti vairākos tiesību aktos, tostarp Ētikas likumos un 2015. gada Likumā par lobēšanas regulēšanu. Likumā par lobēšanas regulēšanu ir paredzēta prasība nodrošināt informācijas par lobēšanas darbībām un saziņu ar amatpersonām publisku pieejamību tiešsaistes Lobēšanas reģistrā. Ar Ētikas likumiem izveidotā SIPO ir neatkarīga uzraudzības iestāde, kurai ir vairāki pienākumi saistībā ar korupcijas un interešu konfliktu novēršanu. Tai cita starpā ir uzdevums veikt ētikas regulējumu pārvaldību publiskajā sektorā un regulēt lobēšanu. Saskaņā ar Likumu par lobēšanas regulēšanu SIPO var izmeklēt noteikumu neievērošanu un saukt pie atbildības par citiem pārkāpumiem, piemēram, deklarācijas neiesniegšanu tiesību aktos noteiktajā termiņā. Likuma daļa, kurā noteiktas prasības attiecībā uz izmeklēšanu un izpildi, stājās spēkā 2017. gada 1. janvārī. Lobēšanas reģistru uzrauga SIPO.
Vispārīgie noteikumi un procedūras attiecībā uz interešu konfliktiem ir izklāstīti Ētikas likumos. SIPO publicē pamatnostādnes par atbilstību minēto likumu prasībām. Turklāt SIPO ir atbildīga par interešu atklāšanu un nodokļu samaksas režīmu pārvaldību, kā arī ētikas tiesību aktu iespējamo pārkāpumu izmeklēšanu un ziņošanu par tiem. Šīs SIPO funkcijas attiecas uz amatpersonām (tostarp ministriem un valsts ministriem), ģenerālprokuroru, īpašiem konsultantiem un ieceltiem vadītājiem, kā arī ieceltām amatpersonām publiskajā sektorā. Likums par aizsargātu izpaušanu, ar kuru izveidots aptverošs tiesiskais regulējums trauksmes cēlēju aizsardzībai, kā arī aizsardzībai pret represijām, ir spēkā kopš 2014. gada. Kā norāda Transparency International, neraugoties uz to, ka pēc tam, kad 2014. gadā tika ieviesti tiesību akti trauksmes celšanas jomā, salīdzinājumā ar 2011. gadu par 115 % palielinājās tādu personu skaits, kuras lūdz juridiskas konsultācijas vai norādījumus, joprojām pastāv dažas problēmas saistībā ar turpmākiem pasākumiem. Kā liecina Eirobarometra aptaujas rezultāti 32 % respondentu uzskata, ka personām, kuras ziņo par korupciju, nav paredzēti nekādi aizsardzības pasākumi.
Ētikas prasību ievērošanas izmeklēšana un uzraudzība saskaras ar dažiem likumdošanas un strukturāliem šķēršļiem. Saskaņā ar Ētikas likumiem SIPO var iecelt izmeklētāju, lai, balstoties uz saņemto sūdzību, veiktu iepriekšēju izmeklēšanu, kas var novērst kaitējumu reputācijai, ja apsūdzības izrādītos nepamatotas. Tomēr, ja SIPO uzsāk izmeklēšanu pēc pašu iniciatīvas, tā nevar iecelt izmeklētāju. Praksē tas nozīmē, ka slieksnis pilnīgas izmeklēšanas uzsākšanai pēc pašu iniciatīvas ir diezgan augsts. Turklāt pilnīgas izmeklēšanas sēde var norisināties tikai tad, ja tajā piedalās visi seši SIPO locekļi, savukārt pārējās SIPO darbības var veikt ar trīs locekļu kvorumu. Resursi arī ir samērā ierobežoti, ņemot vērā SIPO plašo kompetenci.
III.Plašsaziņas līdzekļu plurālisms
Īrijas konstitūcijā valsts ir norādīta kā pamattiesību, tostarp vārda brīvības un preses brīvības, īstenošanas garants, ievērojot sabiedrisko kārtību un morāles normas. Īrijas Apraides organizācija tika izveidota ar 2009. gada Apraides likumu. Uz informācijas pieejamību attiecas 1997., 2003. un 2014. gada Informācijas brīvības likumi, un aizsardzību trauksmes cēlējiem nodrošina 2014. gada Likums par aizsargātu izpaušanu. Apspriešanās par Īrijas neslavas celšanas tiesību aktu pārskatīšanu notika 2016. gada beigās, un valdība, kura uzsāka darbu 2020. gadā, ir solījusi veikt reformas šajā jomā.
Uzskatāms, ka audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatora Īrijas Apraides organizācijas (BAI) darbība ir rezultatīva, pārredzama un neatkarīga. 2009. gada Apraides likumā ir ietvertas vairākas prasības, kuru mērķis ir nodrošināt, ka BAI ir juridiski nodalīta no valdības un funkcionāli neatkarīga no valdības vai citas struktūras. 2018. un 2019. gada plašsaziņas līdzekļu plurālisma uzraudzības instrumenta (MPM 2020) ziņojumā par Īriju tās neatkarības apdraudējums tika novērtēts kā ļoti zems. BAI sastāvā ir deviņi locekļi. Piecus locekļus, tostarp priekšsēdētāju, ieceļ valdība, pamatojoties uz sakaru ministra izvirzītajiem kandidātiem, un četrus locekļus ieceļ valdība, pamatojoties uz minētā ministra izvirzītajiem kandidātiem, bet konsultējoties ar parlamentāro komiteju. Likumā ir noteikts augsts slieksnis tam, lai valdība varētu atcelt BAI locekļus, paredzot prasību, ka “ir nepieciešamas parlamenta abu palātu rezolūcijas, kurās ir pieprasīta attiecīgā locekļa atcelšana.”
2020. gada janvārī sakaru ministrs ieviesa Likumprojektu par tiešsaistes drošību un plašsaziņas līdzekļu regulējumu, lai daļēji transponētu pārskatīto AVMPD. Jaunās valdības programmā ir paredzēta likumprojekta pieņemšana. Pārskatītajā Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvā (AVMPD) ir noteikta virkne īpašu garantiju valstu plašsaziņas līdzekļu regulatoru neatkarībai un darba efektivitātei. Īrija pašlaik transponē pārskatīto AVMPD. Ar jauno likumprojektu arī tiek izveidots Tiešsaistes drošības komisāra amats un pārveido pašreizējo BAI par Plašsaziņas līdzekļu komisiju, kas būs atbildīga par visu audiovizuālo nozari (apraidi, audiovizuālajiem pakalpojumiem pēc pieprasījuma un tiešsaistes platformām, tostarp sociālajiem plašsaziņas līdzekļiem).
Īrijas Preses padome (PCI) un Preses ombuda (PO) birojs izskata preses sūdzības. To kompetencē ir laikraksti (drukātie un tiešsaistes), žurnāli un vienīgi tiešsaistē pieejamie ziņu izdevumi, kas arī ir Preses padomes locekļi. PCI sastāvā ir 13 locekļi. Septiņi, tostarp priekšsēdētājs, ir neatkarīgi locekļi, kurus ieceļ pēc publiska konkursa. Pārējie seši locekļi tiek izvēlēti no preses nozares. PCI ieceļ PO pēc publiska konkursa. PO saņem sūdzības no sabiedrības locekļiem un risina tās, pildot samierinātāja vai starpnieka lomu. Ja tas nav iespējams, PO pieņem lēmumu, pamatojoties uz Prakses kodeksu. PCI lemj par apelācijām, pamatojoties uz PO lēmumiem, un par sūdzībām, kuras tai nodod tieši PO.
2019. gadā BAI noslēdza līgumu ar Dublinas Universitāti, lai ik gadu atjauninātu un publicētu informāciju par īpašumtiesībām un kontroles struktūru, kā arī tajā veiktajām izmaiņām. Īrijas uzņēmējdarbības tiesībās nav paredzēta prasība, ka uzņēmumam neatkarīgi no tā, vai uzņēmums ir vai nav saistīts ar plašsaziņas līdzekļiem, publiski jāatklāj informācija par personām, kurām faktiski pieder kapitāla daļas. Attiecībā uz BAI licencētiem radio un televīzijas plašsaziņas līdzekļiem sabiedrības pārstāvji BAI birojā var iepazīties ar visiem BAI parakstītajiem līgumiem, kuros ir informācija par plašsaziņas līdzekļu uzņēmumu īpašnieku struktūru. Turklāt 2014. gada Likumā par konkurenci un patērētāju aizsardzību ir noteikts, ka plašsaziņas līdzekļu apvienošanas vai pārņemšanas gadījumā iesaistītajiem uzņēmumiem jāpaziņo sakaru ministram informācija par attiecīgo uzņēmumu īpašniekiem. Likumā arī ir paredzēta prasība, ka BAI jāsagatavo un jāpublicē ziņojums, kurā aprakstītas īpašumtiesības un kontroles struktūras, attiecībā uz uzņēmumiem, kuri Īrijā veic plašsaziņas līdzekļu uzņēmējdarbību. Turklāt ziņojumā izklāsta šādu uzņēmumu īpašumtiesību un kontroles struktūras izmaiņas iepriekšējos trīs gados un sniedz analīzi par šādu izmaiņu ietekmi uz plašsaziņas līdzekļu plurālismu Īrijā. Divi šādi ziņojumi jau ir sagatavoti; viens ziņojums attiecas uz laikposmu no 2012. līdz 2014. gadam un otrs — no 2015. līdz 2017. gadam. Pārskatītā AVMPD mudina dalībvalstis pieņemt leģislatīvus pasākumus ar nosacījumu, ka tiešsaistes plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzēji savā jurisdikcijā dara pieejamu informāciju par to īpašumtiesību struktūru, tai skaitā par faktiskajiem īpašniekiem. Saskaņā ar MPM 2020 ziņojumu par Īriju plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesību pārredzamība ir pakļauta vidējam riskam — šis rādītājs ir nedaudz uzlabojies salīdzinājumā ar iepriekšējiem novērtējumiem, ņemot vērā izmaiņas pēc ES Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvas transponēšanas (2018. gada novembris) un minētā Likuma par konkurenci un patērētāju aizsardzību.
Nav pieņemti īpaši noteikumi attiecībā uz valsts reklāmu plašsaziņas līdzekļos. MPM 2017 ziņojumā par Īriju bija norādīts, ka attiecībā uz valsts reklāmas izvietošanu plašsaziņas līdzekļos nav īpašu noteikumu, izņemot standarta iepirkumu noteikumus. Tiesiskais regulējums paliek nemainīgs. Tomēr šķiet, ka vienīgā nozīmīgā problēma, par kuru ziņots kopš attiecīgā brīža, bija pretrunīgais gadījums, kad vietējiem un reģionālajiem laikrakstiem tika lūgts publicēt tādus materiālus valdības attīstības plāna “Īrija 2040” reklamēšanai, kuros nebija skaidri saskatāma robeža starp redakcionālu un reklāmas materiālu.
Īrijas valdība ir īstenojusi vairākus pasākumus, lai nodrošinātu, ka žurnālistu izmeklēšanas neizraisītu iebiedēšanu un represijas. Neraugoties uz to, ka Īrijā nav īpašu valsts līmeņa mehānismu, kuri paredzēti, lai nodrošinātu žurnālistu drošību, žurnālistu aizsardzības regulējums šķiet stingrs. Piemēram, 2014. gada Likums par aizsargātu izpaušanu aizsargā darbiniekus, kuri izpauž informāciju par pārkāpumiem darbavietā. Eiropas Padomes Žurnālistikas un žurnālistu drošības aizsardzības veicināšanas platformā kopš tās izveides 2015. gadā nav iesniegti brīdinājumi saistībā ar Īriju.
Jaunā valdība ir solījusi veikt reformas tiesību aktos par neslavas celšanu. Mērķis ir nodrošināt līdzsvarotu pieeju attiecībā uz vārda brīvību, tiesībām uz labas slavas un reputācijas aizsardzību un tiesībām uz tiesu pieejamību. Biežas tiesas prāvas par neslavas celšanu, augstas aizstāvības izmaksas un lielas atlīdzināmo zaudējumu summas, kuras nosaka Īrijas tiesas, ir uzskatāmas par pamudinājumu uz pašcenzūru un plašsaziņas līdzekļu brīvības ierobežojumu, kas arī rada kaitējumu korupcijas apkarošanai. 2016. gada beigās un 2017. gada sākumā notika apspriešanās par Īrijas tiesību aktu par neslavas celšanu pārskatīšanu, un pašlaik tā tiek noslēgta ar mērķi veikt tiesības aktu reformas 2021. gada sākumā
. 2017. gadā Eiropas Cilvēktiesību tiesa nosprieda, ka, ņemot vērā 1,25 miljonu EUR kompensācijas piešķiršanu lietā par neslavas celšanu Īrijā, var uzskatīt, ka šādas neparedzami lielas kompensāciju summas lietās par neslavas celšanu spēj radīt atturošu ietekmi uz plašsaziņas līdzekļu tiesībām uz vārda brīvību, tādēļ tās nepieciešams pārbaudīt īpaši rūpīgi. Lieta tika ierosināta un izskatīta saskaņā ar 1961. gada Likumu par neslavas celšanu.
Kopumā informācijas pieejamība ir nodrošināta. 1997., 2003. un 2014. gada Informācijas brīvības likumos ir paredzēta prasība valdības departamentiem un citām valsts struktūrām publicēt informāciju par savām darbībām un nodrošināt iedzīvotājiem pieeju to īpašumā esošajai informācijai. Kopumā atbilstība likuma prasībām ir laba. Maksas piemērošana par informācijas brīvības pieprasījumiem 2003. gadā samazināja pieprasījumu skaitu, taču minētā maksa tika atcelta ar 2014. gada likumu.
IV.Citi institucionāli jautājumi saistībā ar līdzsvara un atsvara sistēmu
Īrijā ir divpalātu parlamentārā sistēma: parlaments (Oireachtas) sastāv no apakšpalātas (Dáil Éireann) un augšpalātas (Seanad Éireann). Valdības ministriem un parlamenta locekļiem ir likumdošanas iniciatīvas tiesības. Konstitūcijā ir noteikts, ka valdībai ir jāatskaitās apakšpalātai. Konstitucionālo pārskatīšanu veic augstā tiesa ar apelācijas tiesībām apelācijas tiesā vai Augstākajā tiesā. Prezidents, konsultējoties ar Valsts padomi, var iesniegt likumprojektu Augstākajā tiesā konstitucionālai pārskatīšanai. Īrijas Cilvēktiesību un līdztiesību komisija ir Īrijas valsts iestāde cilvēktiesību un līdztiesības jomā.
Pastāv likumprojektu un likumu apspriešanas prakse. Lai gan parlamentam nav jārīko sabiedriskā apspriešana tiesību akta projekta izvērtēšanas ietvaros, tas regulāri īsteno šādu apspriešanu, publicējot vispārēju uzaicinājumu iesniegt informāciju vai sadarbojoties ar būtiskākajām ieinteresētajām personām. Turklāt parasti tiek īstenots apspriešanas process, pirms valdība publicē likumprojektu. Attiecīgais departaments var publicēt zaļo grāmatu, kurā izklāstītas valdības idejas un kurā pausts aicinājums fiziskām personām un uzņēmumiem sniegt savu viedokli. Pirms likumprojekta galīgās redakcijas sagatavošanas var tikt publicēta likumprojekta vispārīgā shēma. Valdības likumprojekta vispārīgo shēmu pārbauda parlamentārā komiteja, pirms tiek sagatavota likumprojekta galīgā redakcija. Attiecīgā komiteja var aicināt ieinteresētās personas piedalīties, apmeklējot sanāksmes, lai apspriestu likumprojekta vispārīgo shēmu. Pirmslikumdošanas pārbaudes noslēgumā Komiteja sagatavo ziņojumu un iesniedz to parlamenta palātās. Ziņojumā ir sniegti ieteikumi attiecībā uz likumprojektu, pamatojoties uz komitejas pārbaudi. Parlamenta palātās iesniegtie dokumenti ir publiski pieejami tiešsaistē. Parlamentāriešu ierosinātiem likumprojektiem piemēro līdzīgu komitejas veiktu pārbaudes procedūru tikai tad, ja tie iztur otro posmu apakšpalātā. Parlamenta Izpētes dienestu politikas pārskatos ir ietverts valdības sagatavotā ex-ante ietekmes novērtējuma vērtējums. Izpētes dienests arī sagatavo politikas analīzi par parlamentāriešu ierosinātiem likumprojektiem.
Leģislatīvi pasākumi Covid-19 pandēmijas apkarošanai tika pieņemti normālas likumdošanas procedūras ietvaros, rīkojot mērķtiecīgu apspriešanu. Minētie leģislatīvie pasākumi ietver 2020. gada Likumprojektu par veselību (saglabāšana un aizsardzība un citi ārkārtas pasākumi sabiedrības interesēs) un 2020. gada Likumprojektu par ārkārtas pasākumiem sabiedrības interesēs (Covid-19), ar kuriem veselības aizsardzības ministram tiek piešķirtas plašākas pilnvaras ierobežot visu iedzīvotāju brīvību, lai novērstu Covid-19 turpmāku izplatību Īrijā. Ārkārtas pilnvaras ir spēkā līdz 2020. gada 9. novembrim, kad tās zaudēs spēku, ja vien abas parlamenta palātas neizdos rezolūciju, ar ko apstiprina pasākumu turpināšanu. Augstā tiesa ir noraidījusi prasību attiecībā uz minētajiem likumiem, ka tie ir nesamērīgi un antikonstitucionāli. Abu likumu gadījumā tika izmantoti tā dēvētie “priekšlikumi bez apspriešanas”. Debašu pārtraukšana tiek izmantota steidzamības gadījumā, ja palātas pieņem lēmumu saīsināt laiku grozījumu iesniegšanai, likumprojekta apspriešanai un balsošanai par visiem atlikušajiem posmiem. 2019. gadā debašu pārtraukšanas procedūra tika piemērota 2 jautājumiem no kopumā 53 likumiem/likumprojektiem, kas tika pieņemti attiecīgajā gadā. Turklāt pastāv ārkārtas procedūras, taču tās pēdējā laikā nav izmantotas.
Īrijas Cilvēktiesību un līdztiesību komisija ir akreditēta ar “A” statusu. ANO Valstu cilvēktiesību aizsardzības iestāžu globālās alianses ieteikumos Cilvēktiesību un līdztiesības komisija tika mudināta pieprasīt atbilstošu finansējumu, vienlaicīgi saglabājot finansiālo neatkarību.
Īrijā ir aktīva un daudzveidīga pilsoniskā sabiedrība, taču bažas radīja finansējuma ierobežojumi. Pilsoniskā sabiedrība Īrijā ir atvērta, taču pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir paudušas bažas par ierobežojumiem attiecībā uz pilsoniskās sabiedrības darbībām saistībā ar ietekmi, ko rada Vēlēšanu likumā paredzētais aizliegums, ka ziedojumu, kas paredzēts politiskiem mērķiem kandidātam, politiskai partijai / struktūrvienībai, ievēlētai amatpersonai vai trešai personai, nedrīkst veikt persona, kura nav Īrijas pilsonis, kuras pastāvīgā dzīvesvieta nav Īrijā vai juridiskā persona vai personu grupa bez juridiskās personas statusa, kurai nav darbības vietas Īrijā, ko tā izmanto vismaz viena pamatdarbības veida veikšanai. Aizliegums ir spēkā neatkarīgi no summas. Saskaņā ar SIPO attiecīgā tiesību akta interpretāciju tas attiecas arī uz noteiktām darbībām, ko veic pilsoniskās sabiedrības organizācijas, piemēram, atbalsta pasākumiem arī ārpus vēlēšanu periodiem. Tas radīja pilsoniskās sabiedrības organizāciju bažas. 2019. gada janvārī Īrijas Cilvēktiesību un līdztiesības komisija publicēja politikas ziņojumu par Vēlēšanu likumiem un pilsoniskās sabiedrības telpu Īrijā. Tā minēja bažas, ka jēdzieni “politiski mērķi” un “trešā persona” Vēlēšanu likumā ir pārāk plaši un ietver vairākas Īrijas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kurām attiecīgi tiek ierobežota to atbalsta funkciju veikšana. Īrijas Cilvēktiesību un līdztiesības komisija uzskatīja, ka šādi regulatīvie pasākumi nedrīkstētu radīt nepamatotus ierobežojumus tādu plašas pilsoniskās sabiedrības pārstāvju darbībām, kuri veic likumīgu atbalstīšanu un vēlas ietekmēt politikas lēmumu pieņemšanu, tostarp attiecībā uz cilvēktiesību un līdztiesības jautājumiem. SIPO norādīja, ka tā izskatīts šos jautājumus, ņemot vērā saistību ar vēlēšanām un referendumiem, piemēram, ziedojumiem organizācijām, lai īstenotu lobēšanu referenduma rīkošanai. ES tiesību aktu prasības un Eiropas Padomes standarti ir pienācīgi jāņem vērā saistībā ar pilsoniskās sabiedrības organizāciju piekļuvi finansējumam.
I pielikums. Informācijas avotu saraksts alfabētiskā secībā*
* Saraksts ar informāciju, kas saņemta saistībā ar 2020. gada ziņojuma par tiesiskumu apspriešanu, ir pieejams (COM tīmekļa vietnē).
Amnesty International Ireland, Front Line Defenders, The Wheel, Transparency International Ireland, Uplift un Īrijas Pilsonisko brīvību padome (2020), “Submission to the UN Special Rapporteur on the Rights to Freedom of Peaceful Assembly and of Association”, Clément Nyaletsossi Voule.
Plašsaziņas līdzekļu plurālisma un brīvības centrs (2020), 2020. gada plašsaziņas līdzekļu plurālisma uzraudzības instruments.
https://cmpf.eui.eu/media-pluralism-monitor/mpm-2020
.
CIVICUS, “Monitor tracking civic space: Ireland.”
https://monitor.civicus.org/country/ireland/
.
Eiropas Padome: Ministru komiteja (2019), “Resolution CM/ResDH(2016)358 of the Committee of Ministers on excessive length of criminal and civil proceedings and lack of effective remedies”.
Eiropas Padome: Ministru komiteja (2010), “Recommendation CM/Rec(2010)12 of the Committee of Ministers to member states on judges: independence, efficiency and responsibilities”.
Eiropas Padome: Ministru komiteja (2016), “Recommendation CM/Rec(2016)4 of the Committee of Ministers to member states on the protection of journalism and safety of journalists and other media actors”.
Eiropas Padome: Ministru komiteja (2017), “Recommendation of the Committee of Ministers of the Council of Europe CM/REC(2017)14 on the Legal Status of Non-Governmental Organisations in Europe”.
Eiropas Padome (2020), Žurnālistikas un žurnālistu drošības aizsardzības veicināšanas platforma.
Eiropas Padome: Venēcijas Komisija (2010), “Report on the Independence of the Judicial System Part I: The Independence of Judges adopted by the Venice Commission at its 82nd Plenary Session” (CDL-AD(2010)004-e).
Eiropas Padome: Venēcijas Komisija un EDSO Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību birojs (2014), “Joint Guidelines on Freedom of Association”.
Īrijas Advokātu biedrība (2019), 2019. gada 25. novembrī sniegtā informācija Kopīgajai tieslietu un līdztiesības komitejai par tiesu pieejamību un juridiskajām izmaksām.
Eiropas Savienības Tiesa, 2018. gada 25. jūlija spriedums lietā LM, C‑216/18 PPU.
Eiropas Savienības Tiesas 2019. gada 19. novembra spriedums apvienotajās lietās AK, C‑585/18, C‑624/18 un C‑625/18.
Eiropas Savienības Tiesas 2020. gada 18. jūnija spriedums lietā Eiropas Komisija / Ungārija, C-78/18.
Tiesu dienests, “Long-Term Strategic Vision to 2030: Supporting Access to Justice in a modern, digital Ireland”.
Komunikācijas ģenerāldirektorāts (2020), “Special Eurobarometer 502: Corruption”.
Komunikācijas ģenerāldirektorāts (2019), “Special Eurobarometer 482: Businesses and corruption”.
Eiropas Audiovizuālā observatorija (2019), “The independence of media regulatory authorities in Europe”.
Eiropas Preses un plašsaziņas līdzekļu brīvības centrs (2020), Plašsaziņas līdzekļu brīvības kartēšanas platforma.
Eiropas Komisija (2020), Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā.
Eiropas Komisija (2018), “Country Report Ireland”, SWD(2018) 206 final.
Eiropas Komisija (2019), “Country Report Ireland”, SWD(2019) 1006 final.
Eiropas Komisija (2020), “Country Report Ireland”, SWD(2020) 506 final.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa, 2009. gada 22. decembra spriedums Parlov-Tkalčić / Horvātija, pieteikums Nr. 24810/06.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa, 2010. gada 10. septembra spriedums McFarlane / Īrija, pieteikums Nr. 31333/06.
Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2017. gada 15. jūnija spriedums, Independent Newspapers (Ireland) Limited / Īrija, pieteikums Nr. 28199/15.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa, 2018. gada 6. novembra spriedums, Ramos Nunes de Carvalho e Sá / Portugāle, pieteikums Nr. 55391/19, 57728/13 un 74041/13.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa, 2020. gada 5. maija spriedums Kövesi/Rumānija, pieteikums Nr. 3594/19.
Eiropas Tiesu iestāžu padomju tīkls (2020), Eiropas Tiesu iestāžu padomju tīkla sniegtā informācija apspriedei ar ieinteresētajām personām 2020. gada ziņojumam par tiesiskumu.
Eiropas Parlaments (2016), “A comparative analysis of media freedom and pluralism in the EU Member States”.
Eiropas Parlamenta Izpētes dienests, “Better Regulation practices in national parliaments”.
Freedom House (2020), “Freedom in the World 2020”.
GRECO (2014), ceturtā novērtēšanas kārta. Novērtēšanas ziņojums par Īriju “Corruption prevention in respect of members of Parliament, judges and prosecutors”.
GRECO (2018) ceturtā novērtēšanas kārta. Pagaidu atbilstības ziņojums par Īriju “Corruption prevention in respect of members of parliament, judges and prosecutors”.
Augstās tiesas 2020. gada 13. maija spriedums, O’Doherty un Waters / Veselības aizsardzības ministrs un ģenerālprokurors.
Īrijas valdība (2020), Īrijas sniegtā informācija 2020. gada ziņojumam par tiesiskumu.
Īrijas Cilvēktiesību un līdztiesības komisija (2019), “Ireland and the Convention on the Elimination of Racial Discrimination, Submission to the United Nations Committee on the Elimination of Racial Discrimination on Ireland’s Combined 5th and 6th Report”, 2019. gada oktobris.
Īrijas Cilvēktiesību un līdztiesības komisija (2019), “Policy Statement on the Electoral Acts and Civil Society Space in Ireland”, 2019. gada janvāris.
Īrijas Juristu biedrība (2018), sniegtā informācija Pārskatam par civilo tiesvedību, 2018. gada februāris.
https://cadmus.eui.eu/handle/1814/61144
.
Irish Times (2018), “Regional newspapers reject claims about Government ‘advertorials’”.
https://www.irishtimes.com/news/politics/regional-newspapers-reject-claims-about-government-advertorials-1.3408081
.
Fiziska kaitējuma lietu komisija (2018), Otrais un galīgais ziņojums, Īrijas Uzņēmumu, uzņēmējdarbības un inovācijas departaments, 2018. gada jūlijs.
“Reportieri bez robežām”, Īrija.
https://rsf.org/en/ireland
.
Transparency International (2017), “Speak up report”.
https://transparency.ie/sites/default/files/17.12.13_speak_up_report_ie_final.pdf
.
Transparency International, 2019. gada korupcijas uztveres indekss.
https://www.transparency.org/en/cpi
.
Transparency International Ireland (2019), “Submission to the Department of Justice and Equality Review Group consultation on anti-fraud and anti-corruption structures and procedures”.
https://www.transparency.ie/sites/default/files/19.04.26_ti_ireland_wcc_submission_final.pdf
.
ANO Valstu cilvēktiesību aizsardzības iestāžu globālā alianse (2015), Akreditācijas apakškomiteja (SCA), akreditācijas ziņojums — 2015. gada novembris.
Virtuāls Īrijas apmeklējums 2020. gada ziņojuma par tiesiskumu sagatavošanas kontekstā.
II pielikums. Īrijas apmeklējums
Komisijas dienesti 2020. gada jūnijā organizēja virtuālas sanāksmes ar šādām iestādēm:
·Īrijas Advokātu biedrība
·Īrijas Apraides organizācija
·Pārskata grupas par struktūrām un stratēģijām, lai novērstu, izmeklētu un sodītu ekonomisko noziedzību un korupciju, priekšsēdētājs un bijušais Valsts prokuratūras direktors.
·Tieslietu un līdztiesības departaments
·Garda Ekonomiskās noziedzības apkarošanas birojs
·Garda Síochána ombuda komisija
·Īrijas Pilsonisko brīvību padome
·Tiesnešu iecelšanas konsultatīvās padome
·Tiesnešu padome
·Īrijas Juristu biedrība
·Juridisko pakalpojumu regulatīvā iestāde
·Valsts žurnālistu apvienība
·Uzņēmumu likumdošanas ieviešanas direktora birojs (ODCE)
·Valsts prokuratūras direktora birojs
·Valsts amatpersonu iecelšanas dienests
·Komisija amatpersonu pienākumu standartu jautājumos (SIPO)
·Īrijas Augstākā tiesa
·Transparency International Ireland
* Komisija vairākās horizontālās sanāksmēs tikās arī ar šādām organizācijām:
·Amnesty International
·Eiropas Pilsonisko brīvību savienība
·“Pilsoniskā sabiedrība — Eiropa”
·Eiropas baznīcu konference
·EuroCommerce
·Eiropas Bezpeļņas tiesību centrs
·Eiropas Preses un plašsaziņas līdzekļu brīvības centrs
·Eiropas Pilsoniskās sabiedrības forums
·Free Press Unlimited
·Front Line Defenders
·ILGA-Europe
·Starptautiskā Juristu komisija
·Starptautiskā Cilvēktiesību federācija
·Starptautiskais preses institūts
·Mūžizglītības platforma
·Iniciatīva Open Society Justice / Atvērtās sabiedrības Eiropas politikas institūts
·“Reportieri bez robežām”
·Transparency International EU