EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52020PC0781
Proposal for a COUNCIL DECISION on the position to be adopted on behalf of the European Union in the Ministerial Council of the Energy Community and in the Permanent High Level Group of the Energy Community (Tivat, Montenegro, 16 and 17 December 2020)
Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Enerģētikas kopienas Ministru padomē un Pastāvīgajā augsta līmeņa grupā (Tivatā (Melnkalne) 2020. gada 16. un 17. decembrī)
Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Enerģētikas kopienas Ministru padomē un Pastāvīgajā augsta līmeņa grupā (Tivatā (Melnkalne) 2020. gada 16. un 17. decembrī)
COM/2020/781 final
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 26.11.2020
COM(2020) 781 final
2020/0346(NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Enerģētikas kopienas Ministru padomē un Pastāvīgajā augsta līmeņa grupā (Tivatā (Melnkalne) 2020. gada 16. un 17. decembrī)
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.Priekšlikuma priekšmets
Šis priekšlikums attiecas uz lēmumu, ar kuru nosaka nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Enerģētikas kopienas Ministru padomē un Enerģētikas kopienas Pastāvīgajā augsta līmeņa grupā (PALG) saistībā ar vairākiem aktiem, ko šīs abas struktūras iecerējušas pieņemt 2020. gada 16. un 17. decembrī un kas Eiropas Savienībai radīs juridiskas sekas ES LESD 218. panta 9. punkta nozīmē. Turklāt tajā ir iekļauti arī tādi Ministru padomes darba kārtības jautājumi, kuri LESD 218. panta 9. punkta darbības jomā neietilpst, bet attiecībā uz kuriem ir vajadzīgs Padomes politisks apstiprinājums (šis apstiprinājums tiks pieprasīts atsevišķi).
2.Priekšlikuma konteksts
2.1.Enerģētikas kopienas līgums
Enerģētikas kopienas līguma (turpmāk “EKL”) mērķis ir izveidot stabilu regulatīvo un tirgus satvaru un vienotu regulatīvo telpu tīkla enerģijas tirdzniecībai, pusēm, kas nav ES dalībvalstis, īstenojot ES enerģētikas acquis daļas, par kurām ir panākta vienošanās. Šī vienošanās stājās spēkā 2006. gada 1. jūlijā. Eiropas Savienība ir EKL puse 1 . EKL puses, kas nav ES dalībvalstis, tiek apzīmētas kā “Līgumslēdzējas puses”.
2.2.Enerģētikas kopienas Ministru padome un PALG
Ministru padome nodrošina, ka tiek sasniegti EKL nospraustie mērķi. Tā sniedz vispārīgas politikas pamatnostādnes, veic pasākumus un pieņem procedūras aktus. Katrai pusei ir viena balss, taču Ministru padome atkarībā no izskatāmā jautājuma piemēro atšķirīgus balsošanas noteikumus. ES ir viena no deviņām pusēm, un tai ir viena balss, taču tas ir arī atkarīgs no izskatāmā jautājuma.
Paredzētajiem aktiem, kas uzskaitīti 2.3. iedaļas 2.3.1. un 2.3.2. punktā (EKL 100. pants) un 2.3.5. punktā (EKL 92. panta 1. punkts), ir piemērojams vienprātības balsojums.
Paredzētajiem aktiem, kas minēti 2.3. iedaļas 2.3.3. punktā un 2.4. iedaļas 4. punktā (EKL 82. un 83. pants) ir piemērojams divu trešdaļu balsu vairākums.
Paredzētajiem aktiem, kas uzskaitīti 2.3. iedaļas 2.3.4. punktā (EKL 91. panta 1. punkta a) apakšpunkts), ir piemērojams vienkāršs balsu vairākums.
Attiecībā uz paredzēto aktu, kas minēts 2.3. iedaļas 2.3.6. punktā, Ministru padome Padomdevējas komitejas locekļus ieceļ konsensa ceļā.
Attiecībā uz paredzēto aktu, kas minēts 2.4. iedaļas 1., 2. un 3. punktā, Ministru padome lēmumu pieņem konsensa ceļā.
PALG ir svarīga Ministru padomes palīgstruktūra. Tā cita starpā var pieņemt pasākumus, ja Ministru padome tai ir devusi attiecīgu pilnvarojumu. ES ir pārstāvēta PALG, un tai ir viena balss.
EKL 47. pants nosaka: “Ministru padome nodrošina šajā Līgumā izklāstīto mērķu sasniegšanu. Ministru padome [..] b) veic pasākumus [..].”
Attiecībā uz paredzēto aktu, kas minēts 2.3. iedaļas 7. punktā, Pastāvīgā augsta līmeņa grupa balso ar divu trešdaļu nodoto balsu vairākumu.
2.3.Paredzētie Ministru padomes un PALG akti
2020. gada 17. decembrī Ministru padome un 2020. gada 16. decembrī PALG katra pieņems vairākus aktus.
Šis priekšlikums lēmumam saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu attiecas uz nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem attiecībā uz šādiem paredzētajiem Ministru padomes aktiem:
2.3.1. Lēmums 2020/.../MC-EnC par to, lai tiktu īstenota Komisijas Regula (ES) 2019/2146 (2019. gada 26. novembris), ar ko attiecībā uz ikgadējās, ikmēneša un ikmēneša īstermiņa enerģētikas statistikas atjauninājumu īstenošanu groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1999/2008 par enerģētikas statistiku
2.3.2. Lēmums 2020/.../MC-EnC par to, lai tiktu īstenota Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/803 (2019. gada 17. maijs) par tehniskajām prasībām saturam kvalitātes ziņojumos par Eiropas statistiku attiecībā uz dabasgāzes un elektroenerģijas cenām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1952
2.3.3. Lēmums 2020/.../MC-EnC par Enerģētikas kopienas interešu projektu saraksta izveidi
2.3.4. Lēmumi saskaņā ar EKL 91. panta 1. punktu, ar kuriem konstatē EKL pārkāpumu esību:
a)Lēmums 2020/…/Mc-EnC par Serbijas nespēju nodrošināt atbilstību Enerģētikas kopienas līgumam lietā ECS-13/17
b)Lēmums 2020/…/MC-EnC par Bosnijas un Hercegovinas nespēju nodrošināt atbilstību Enerģētikas kopienas līgumam lietā ECS-10/18
2.3.5. Lēmumi saskaņā ar EKL 92. panta 1. punktu
a)Lēmums 2020/.../MC-EnC par pasākumu pieņemšanu, reaģējot uz nopietniem un ilgstošiem Bosnijas un Hercegovinas pārkāpumiem saskaņā ar Enerģētikas kopienas līguma 92. panta 1. punktu lietās ECS-8/11S, ECS-2/13S un ECS-6/16S
b)Lēmums 2020/.../MC-EnC par nopietna un ilgstoša pārkāpuma konstatēšanu pret Ukrainu saskaņā ar Līguma 92. panta 1. punktu lietā ECS-1/18S
c) Lēmums 2020/.../MC-EnC par nopietna un ilgstoša pārkāpuma konstatēšanu pret Serbiju saskaņā ar Līguma 92. panta 1. punktu lietā ECS-10/17S
2.3.6. Padomdevējas komitejas locekļu iecelšana saskaņā ar 32. panta 3. punktu Procedūras aktā 2008/01/MC-EnC par strīdu izšķiršanas reglamentu, kas grozīts ar Procedūras aktu 2015/04/MC-EnC.
Šis priekšlikums lēmumam saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu attiecas uz nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem attiecībā uz šādiem paredzētajiem PALG aktiem:
2.3.7. Procedūras akts, ar kuru groza Enerģētikas kopienas Pastāvīgās augsta līmeņa grupas 2011. gada 23. marta Procedūras aktu Nr. 01/2011 PHLG-EnC, ar ko nosaka noteikumus, kuri reglamentē arbitrāžas procedūru personāla jautājumos saskaņā ar Enerģētikas kopienas Civildienesta noteikumu 14. pantu
Ministru padomes un PALG paredzēto aktu (turpmāk kopā “paredzētie akti”) nolūks ir sekmēt EKL mērķu sasniegšanu un Vīnē bāzētā Enerģētikas kopienas sekretariāta darbību; sekretariāts cita starpā sniedz Ministru padomei administratīvu atbalstu.
2.4.Citi darba kārtības jautājumi
Pilnīguma labad ir jānorāda, ka papildus paredzētajiem aktiem Ministru padomes un PALG sanāksmju darba kārtībā būs arī vairāki citi jautājumi. Attiecībā uz šiem jautājumiem Komisija plāno Savienības vārdā ieņemt šādu nostāju.
1.2020. gada vispārīgās politikas pamatnostādnes par 2030. gada mērķrādītājiem un klimatneitralitāti, kas jāsasniedz Enerģētikas kopienai un tās Līgumslēdzējām pusēm
Viens no Enerģētikas kopienas līguma galvenajiem mērķiem ir izveidot integrētu un ilgtspējīgu Eiropas mēroga enerģijas tirgu, kura pamatā būtu stabils regulatīvais un tirgus satvars, kas spēj piesaistīt ekonomikas attīstībai un sociālajai stabilitātei vajadzīgās investīcijas, uzlabot vides stāvokli, kā arī veicināt atjaunojamās enerģijas izmantošanu. Tā kā enerģētikas nozare ir viena no galvenajām nozarēm, kas rada siltumnīcefekta gāzu emisijas, un ņemot vērā ciešo saikni starp enerģētikas rīcībpolitiku un klimatu, ir svarīgi Enerģētikas kopienā nostiprināt energoefektivitātes, atjaunojamās enerģijas un siltumnīcefekta gāzu emisiju rīcībpolitisko satvaru.
Enerģētikas kopienas Ministru padome ir pieņēmusi Ieteikumu 2016/02/MC-EnC par gatavošanos īstenot Regulu (ES) Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un Ieteikumu 2018/01/MC-EnC par gatavošanos Enerģētikas kopienas Līgumslēdzēju pušu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu izstrādei.
Enerģētikas kopiena ar Ministru padomes lēmumiem pieņēma 2009. gada Atjaunojamo energoresursu direktīvu un 2012. gada Energoefektivitātes direktīvu, un tās kļuva par daļu no Enerģētikas kopienas tiesiskās kārtības; ar tiem Enerģētikas kopienas līmenī 2020. gadam nosprauda energoefektivitātes mērķrādītāju, ko izteica gan primārās enerģijas patēriņa, gan enerģijas galapatēriņa izteiksmē, un specifiski katrai Līgumslēdzējai pusei nosprauda 2020. gada atjaunojamās enerģijas mērķrādītāju.
2018. gada novembrī Ministru padome par 2030. gada mērķrādītājiem, kas jāsasniedz Enerģētikas kopienas Līgumslēdzējām pusēm, pieņēma vispārīgas politikas pamatnostādnes. Pamatnostādnes atspoguļo politisko konsensu par to, ka 2030. gadam enerģētikas un klimata jomā tiek nosprausti šādi trīs atsevišķi mērķrādītāji: energoefektivitātes mērķrādītājs, atjaunojamo energoresursu devuma mērķrādītājs un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītājs. Šiem mērķrādītājiem jābūt saskanīgiem ar ES 2030. gadam nospraustajiem mērķrādītājiem, tiem jābūt vienlīdz vērienīgiem visām Līgumslēdzējām pusēm un tajos jāņem vērā relevantās sociāli ekonomiskās atšķirības, tehnoloģiskie jauninājumi un Parīzes klimata nolīgums.
2018. gadā un 2019. gada sākumā panāktās Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Parlamenta politiskās vienošanās nodrošināja, ka 2019. gada jūnijā stājās spēkā visi ar tiesību aktu paketi “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā” ieviestie noteikumi. Trīs 2030. gadam nospraustie enerģētikas un klimata mērķrādītāji – samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 40 % salīdzinājumā ar 1990. gadu, uzlabot energoefektivitāti vismaz par 32,5 % un panākt, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars ir vismaz 32 %, – ir pilnībā nostiprināti ES tiesību aktos, bet, tā kā Komisija 2020. gada 17. septembrī izteica priekšlikumu līdz 2030. gadam ES siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināt vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, šos mērķrādītājus 2021. gadā ir plānots palielināt.
Pēc Ieteikuma 2018/01/MC-EnC pieņemšanas un ņemot vērā Līgumslēdzēju pušu pienākumus ES pievienošanās procesā un saistības, ko tās uzņēmušās Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) un Parīzes nolīguma satvarā, kā arī to attiecīgos nacionāli noteiktos devumus (NND), Enerģētikas kopienas Ministru padome 2020. gada 17. decembrī turpinās apspriest energoefektivitātes, atjaunojamo energoresursu un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas 2030. gada mērķrādītājus, kas būtu tikpat vērienīgi kā Eiropas Savienības 2030. gadam nospraustie mērķrādītāji un atbilstu ES vērienīgākajām iecerēm, kas izklāstītas Eiropas Klimata akta priekšlikuma grozījumos, kas paredz 2030. gadam nospraust emisiju samazināšanas mērķrādītāju – vismaz 55 % –, kas palīdzēs sasniegt 2050. gadam nosprausto klimatneitralitātes mērķi.
2020. gada vispārīgo politikas pamatnostādņu projekts par Enerģētikas kopienas un tās Līgumslēdzēju pušu 2030. gada mērķrādītājiem un klimata neitralitāti atspoguļos Ministru padomē panākto politisko konsensu un kalpos par politiskām pamatnostādnēm šo mērķrādītāju nospraušanai.
Eiropas Savienības vārdā Komisija plāno atbalstīt 2020. gada vispārīgo politikas pamatnostādņu projekta pieņemšanu. Nelielām izmaiņām 2020. gada vispārīgo politikas pamatnostādņu projektā (ņemot vērā Enerģētikas kopienas Līgumslēdzēju pušu komentārus pirms Ministru padomes sanāksmes vai tās laikā) Komisija var piekrist bez jauna Padomes lēmuma.
2.Ikgadējais pārskats par Enerģētikas kopienas darbību 2019.–2020. gadā
Eiropas Savienības vārdā Komisija plāno atbalstīt 2019.–2020. gada ziņojuma pieņemšanu.
3. Direktora finanšu atskaite par 2019. gadu, kas balstīta uz revīzijas ziņojumu par gadu, kurš noslēdzās 2019. gada 31. decembrī, revidentu atzinumu par pārskatu ticamību un Budžeta komitejas ziņojumu
Komisija Eiropas Savienības vārdā plāno atbalstīt Lēmuma 2020/1/MC-EnC par Enerģētikas kopienas sekretariāta direktora 2019. gada finanšu atskaiti pieņemšanu.
4. Ieteikums 2020/1/MC-EnC par Līgumslēdzēju pušu un Eiropas Savienības dalībvalstu abpusējas intereses projektiem
2015. gada 16. oktobrī Enerģētikas kopienas Ministru padome pieņēma Lēmumu par to, kā īstenot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 347/2013, ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes 2 . Šā pasākuma mērķis bija izveidot juridisko satvaru galveno energoinfrastruktūras projektu prioritizēšanai starp Līgumslēdzējām pusēm un starp Līgumslēdzējām pusēm un ES dalībvalstīm.
Regula (ES) Nr. 347/2013, kas pieņemta Enerģētikas kopienā, nosaka visaptverošu satvaru atļauju izsniegšanas, regulatīvo un izmaksu sadales procedūru saskaņošanai starp Līgumslēdzējām pusēm. Tā arī prasa, lai, ievērojot vairākus kritērijus, tiktu pieņemts Ministru padomes lēmums, ar ko saskaņā ar Enerģētikas kopienas līguma III sadaļu izveido prioritāro infrastruktūras projektu — jeb t. s. Enerģētikas kopienas interesēs esošo projektu (EKIP) — sarakstu. Regula arī dod iespēju tās noteikumus piemērot abpusējas intereses projektiem (AIP); tie ir projekti, kurus divas kaimiņvalstis (kāda Līgumslēdzēja puse, no vienas puses, un kāda dalībvalsts, no otras puses) ir atzinušas par svarīgiem, bet kuriem nav EKIP juridiskā statusa. Regulas galveno noteikumu galīgais transponēšanas datums un EKIP saraksta izveides datums bija 2016. gada 31. decembris.
Atbilstīgi Enerģētikas kopienā pieņemtās Regulas (ES) Nr. 347/2013 noteikumiem tika izveidotas divas darba grupas, kuru uzdevums ir sagatavot attiecīgi EKIP un AIP sarakstu. Projektu virzītāju iesniegtie projekti ir nodoti sabiedriskajai apspriešanai, ko 2020. gada 30. martā sāka Enerģētikas kopienas sekretariāts. 2020. gada gaitā tika novērtēts projektu atbilstīgums EKIP un AIP statusa saņemšanai.
Katram projektam tika veikta izmaksu un ieguvumu analīze, kā rezultātā projekti tika sarindoti pēc dažādiem rezultātiem, kas atspoguļo kritēriju izpildes līmeni. Procesa beigās, balstoties uz konsensu, Pastāvīgajai augsta līmeņa grupai tika iesniegts provizoriskā AIP saraksta projekta priekšlikums, kas 2020. gada 16. jūlijā tika apstiprināts. Pēc Enerģētikas kopienas Regulatīvās padomes pozitīvā atzinuma, kas tika saņemts 2020. gada 28. jūlijā, Ministru padomei 2020. gada 17. decembrī ir jāvienojas par galīgo AIP sarakstu.
AIP saraksts ir derīgs divus gadus no tā pieņemšanas dienas, un tam ir piemērojams ar Regulu (ES) Nr. 347/2013 noteiktais satvars. Jebkādai turpmākai šā saraksta atjaunināšanai Enerģētikas kopienā būtu pienācīgi jāatspoguļo norises ES un Enerģētikas kopienas līmenī, jo īpaši attiecībā uz 2030. gada mērķrādītājiem un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, kā arī Regulas (ES) Nr. 347/2013 turpmāku pārskatīšanu.
Nostājai, kas Savienības vārdā jāieņem Ministru padomē, vajadzētu būt – apstiprināt ieteikuma projektu.
Vajadzības gadījumā Komisija lūgs Padomes apstiprinājumu.
3.Savienības vārdā ieņemamā nostāja
3.1.Paredzētie Ministru padomes akti
3.1.1.Lēmums 2020/.../MC-EnC par to, lai tiktu īstenota Komisijas Regula (ES) 2019/2146 (2019. gada 26. novembris), ar ko attiecībā uz ikgadējās, ikmēneša un ikmēneša īstermiņa enerģētikas statistikas atjauninājumu īstenošanu groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1999/2008 par enerģētikas statistiku
Komisija attiecībā uz enerģētikas statistiku, kas tiek vākta saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1099/2008, apzināja vairākus aspektus, kuri bija jāatjaunina un kuri tika attiecīgi mainīti ar Regulu (ES) 2019/2146. Minētās izmaiņas attiecas uz šādiem aspektiem: lielāka dezagregācijas pakāpe statistikā par enerģijas galapatēriņu rūpniecībā, konceptuāli pielāgojumi dabasgāzes tirdzniecības definīcijās ar mērķi uzlabot konsekvenci, dažu ziņošanas pozīciju noteikšana par obligātām un savlaicīgāka ikmēneša datu vākšana par oglēm un elektroenerģiju. Lai Enerģētikas kopienas Līgumslēdzējas puses statistikas datus vāktu pienācīgi, ir lietderīgi Regulu (ES) 2019/2146 transponēt Enerģētikas kopienas acquis.
Eiropas Savienības vārdā Komisija plāno atbalstīt lēmuma pieņemšanu.
3.1.2.Lēmums 2020/.../MC-EnC par to, lai tiktu īstenota Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/803 (2019. gada 17. maijs) par tehniskajām prasībām saturam kvalitātes ziņojumos par Eiropas statistiku attiecībā uz dabasgāzes un elektroenerģijas cenām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1952
Regulā (ES) 2016/1952 ir izklāstīts regulējums salīdzināmas Eiropas statistikas sagatavošanai par dabasgāzes un elektroenerģijas cenām. Saskaņā ar minēto regulu dalībvalstīm par datiem ik pēc 3 gadiem jāsniedz Komisijai (Eurostat) standarta kvalitātes ziņojumi. Minētajos ziņojumos iekļaujama informācija par datu tvērumu un vākšanu, aprēķināšanas kritērijiem, metodiku un izmantotajiem datu avotiem, kā arī visas izmaiņas tajā. Lai Enerģētikas kopienas Līgumslēdzējas puses statistikas datus vāktu pienācīgi, ir lietderīgi Regulu (ES) 2016/1952 transponēt Enerģētikas kopienas acquis.
Eiropas Savienības vārdā Komisija plāno atbalstīt lēmuma pieņemšanu.
3.1.3. Lēmums 2020/.../MC-EnC par Enerģētikas kopienas interešu projektu saraksta izveidi
2015. gada 16. oktobrī Enerģētikas kopienas Ministru padome pieņēma Lēmumu par to, kā īstenot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 347/2013, ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes 3 . Šā pasākuma mērķis bija izveidot juridisko satvaru galveno energoinfrastruktūras projektu prioritizēšanai starp Līgumslēdzējām pusēm un starp Līgumslēdzējām pusēm un ES dalībvalstīm.
Regula (ES) Nr. 347/2013, kas pieņemta Enerģētikas kopienā, nosaka visaptverošu satvaru atļauju izsniegšanas, regulatīvo un izmaksu sadales procedūru saskaņošanai starp Līgumslēdzējām pusēm. Tā arī prasa, lai, ievērojot vairākus kritērijus, tiktu pieņemts Ministru padomes lēmums, ar ko saskaņā ar Enerģētikas kopienas līguma III sadaļu izveido prioritāro infrastruktūras projektu — jeb t. s. Enerģētikas kopienas interesēs esošo projektu (EKIP) — sarakstu. Regulas galveno noteikumu galīgais transponēšanas termiņš un pirmā EKIP saraksta izveides termiņš bija 2016. gada 31. decembris. Sarakstu atjaunina reizi divos gados.
Atbilstīgi Enerģētikas kopienā pieņemtās Regulas (ES) Nr. 347/2013 noteikumiem EKIP saraksta sagatavošanai tika izveidotas divas darba grupas. Projektu virzītāju iesniegtie projekti tika nodoti sabiedriskajai apspriešanai, ko 2020. gada 30. martā sāka Enerģētikas kopienas sekretariāts. 2020. gada gaitā tika novērtēts projektu atbilstīgums EKIP statusa saņemšanai. Katram projektam tika veikta izmaksu un ieguvumu analīze, kā rezultātā projekti tika sarindoti pēc dažādiem rezultātiem, kas atspoguļo kritēriju izpildes līmeni. Procesa beigās, balstoties uz konsensu, Pastāvīgajai augsta līmeņa grupai tika iesniegts provizoriskā EKIP saraksta projekta priekšlikums, kas 2020. gada 16. jūlijā tika apstiprināts. Pēc Enerģētikas kopienas Regulatīvās padomes pozitīvā atzinuma, kas tika sniegts 2020. gada 28. jūlijā, Ministru padomei 2020. gada 17. decembrī ir jāvienojas par galīgo EKIP sarakstu.
EKIP saraksts ir derīgs divus gadus no tā pieņemšanas dienas, un tam ir piemērojams ar Regulu (ES) Nr. 347/2013 noteiktais satvars. Jebkādai turpmākai šā saraksta atjaunināšanai Enerģētikas kopienā būtu pienācīgi jāatspoguļo norises ES un Enerģētikas kopienas līmenī, jo īpaši attiecībā uz 2030. gada mērķrādītājiem un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, kā arī Regulas (ES) Nr. 347/2013 turpmāku pārskatīšanu.
Nostājai, kas Savienības vārdā jāieņem Ministru padomē, vajadzētu būt – atbalstīt lēmuma pieņemšanu.
3.1.4. Lēmumi saskaņā ar EKL 91. panta 1. punktu, ar kuriem konstatē EKL pārkāpumu esību:
Strīdu izšķiršanas kārtība ir noteikta līguma satvarā radušos strīdu izšķiršanas reglamenta III sadaļas 1. nodaļā un IV sadaļas 1. nodaļā 4 .
a)Lēmums 2020/…/Mc-EnC par Serbijas nespēju nodrošināt atbilstību Enerģētikas kopienas līgumam lietā ECS-13/17
Eiropas Savienības Tiesa lēma, ka trešo personu piekļuve pārvades sistēmām ir “viens no būtiskākajiem pasākumiem” 5 , kas Līgumslēdzējām pusēm ir jāīsteno, lai izpildītu savas saistības saskaņā ar EKL. Saskaņā ar Gāzes direktīvas 32. panta 1. punktu Līgumslēdzējas puses nodrošina tādas sistēmas ieviešanu, kas trešām personām dod piekļuvi dabasgāzes pārvades sistēmai; tā attiecas uz visiem sistēmas izmantotājiem, un to piemēro objektīvi un bez diskriminācijas, pamatojoties uz publicētiem tarifiem. Gāzes regulas 16. panta 1. un 2. punkts PSO uzliek pienākumu visos relevantajos punktos darīt tirgus dalībniekiem pieejamu maksimālo jaudu, ņemot vērā sistēmas integritāti un efektīvu tīkla darbību, un ieviest un publicēt nediskriminējošus un pārredzamus jaudas piešķiršanas mehānismus. Saskaņā ar Gāzes regulas 18. panta 3. punktu, lasot to saistībā ar minētās regulas I pielikuma 3.2. punkta 1. apakšpunkta a) punktu, relevantie punkti ietver visus PSO ekspluatētā dabasgāzes pārvades tīkla ieejas un izejas punktus. Pienākumus, kas saistīti ar trešo personu piekļuvi dabasgāzes pārvades sistēmai un kas izriet no Enerģētikas kopienas acquis, Serbijas valsts tiesību aktos transponēja ar Enerģētikas likumu, un PSO ir jāīsteno saskaņā ar noteikumiem.
EKS uzskata, ka Srbijagas, t. i., uzņēmums, kas Serbijas Republikā pašlaik darbojas kā dabasgāzes PSO un ir atbildīgs par visiem Serbijas dabasgāzes pārvades sistēmas ieejas un izejas punktiem, šos pienākumus nav izpildījis, jo tas Horgoš ieejas punktā turpināja no atvērtām jaudas piešķiršanas procedūrām vienpusēji izslēgt dabasgāzes pārrobežu pārvades jaudas, tādējādi nenodrošinādams trešo personu piekļuvi attiecīgajam ieejas punktam. Tāpat EKS pieprasa, lai Serbijas iestādes, kuru kompetencē ir attiecīgo pienākumu izpildes panākšana, panāktu faktisku izpildi.
EKS sākotnēji konstatēja, ka, tā kā Srbijagas nepamatoti liedz trešām personām neierobežoti un bez diskriminācijas piekļūt Horgoš ieejas punktam un nepamatoti izslēdz šo punktu no atvērtām jaudas piešķiršanas procedūrām, Serbijas Republika pārkāpj Direktīvas 2009/73/EK 32. pantu un Regulas (EK) Nr. 715/2009 16. pantu un tādējādi nepilda pienākumus, kas noteikti Enerģētikas kopienas līguma 6., 10. un 11. pantā. Tāpēc EKS Ministru padomei iesniedza argumentētu pieprasījumu.
Ņemot vērā argumentētajā pieprasījumā izklāstītos faktus un argumentus, nostājai, kas Savienības vārdā jāieņem Ministru padomē, vajadzētu būt – apstiprināt lēmumu, ar ko konstatē pārkāpuma esību lietā ECS-13/17, ar nosacījumu, ka Enerģētikas kopienas Padomdevēja komiteja savlaicīgi, t. i., pirms Ministru padomes sanāksmes, sniegs atzinumu, kas atbalsta EKS konstatējumus.
Turklāt šis apstiprinājums jādod ar nosacījumu, ka tiek grozīts argumentētā pieprasījuma pamatojums, no 71. punkta svītrojot obiter dictum, kas attiecas uz iespējamu dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Šis obiter dictum nav relevants, lai konkrētajā gadījumā konstatētu, vai ir noticis pārkāpums, un var radīt juridisku nenoteiktību.
b) Lēmums 2020/…/MC-EnC par Bosnijas un Hercegovinas nespēju nodrošināt atbilstību Enerģētikas kopienas līgumam lietā ECS-10/18
Enerģētikas kopienas līguma 18. panta 1. punkta c) apakšpunktā ir noteikts valsts atbalsta aizliegums, kas saskaņā ar Līguma 19. pantu attiecas arī uz publiskiem uzņēmumiem un uzņēmumiem, kuriem piešķirtas īpašas vai ekskluzīvas tiesības. Šie noteikumi kopā ar Līguma 6. pantu paredz, ka Līgumslēdzējām pusēm jāievieš atbilstošs valsts atbalsta aizliegums savās nacionālajās tiesību sistēmās un jānodrošina tā izpildes panākšana.
EKS provizoriski konstatēja, ka Bosnijas un Hercegovinas Valsts atbalsta padome kļūdaini nolēma, ka garantija, ko Bosnijas un Hercegovinas Federācija izsniedza Ķīnas Eksporta un importa bankai, lai nodrošinātu sabiedrisko pakalpojumu uzņēmuma Elektroprivreda Bosne i Hercegovine aizdevumu projektam “Tuzla 7”, nav valsts atbalsts Enerģētikas kopienas līguma 18. panta 1. punkta c) apakšpunkta nozīmē. Sekretariāts novērtēja Valsts atbalsta padomes lēmumu attiecībā uz tā atbilstību valsts atbalsta definīcijai LESD 107. panta 1. punktā, aptverot šādus elementus: (1) uzņēmumam ir piešķirta priekšrocība (2) no valsts vai no valsts līdzekļiem, (3) ar kuru dod priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētiem energoresursiem, (4) kura var izkropļot konkurenci un (5) kura var ietekmēt tīkla enerģijas tirdzniecību starp Līgumslēdzējām pusēm. Sekretariāts provizoriski secināja, ka Valsts atbalsta padomes lēmums neatbilst valsts atbalsta definīcijai un ka publiskā garantija ir valsts atbalsts. Tā kā Valsts atbalsta padome ir valsts struktūra, tās darbības ir attiecināmas uz Bosniju un Hercegovinu, kas tādējādi nav izpildījusi savas saistības saskaņā ar Enerģētikas kopienas līguma 18. pantu. EKS iesniedza Ministru padomei argumentētu pieprasījumu pasludināt, ka Bosnija un Hercegovina nav izpildījusi savas saistības saskaņā ar Enerģētikas kopienas līguma 18. pantu.
Ņemot vērā argumentētajā pieprasījumā izklāstītos faktus un argumentus, nostājai, kas Savienības vārdā jāieņem Ministru padomē, vajadzētu būt – apstiprināt lēmumu, ar ko konstatē pārkāpuma esību lietā ECS-10/18, tiklīdz Enerģētikas kopienas Padomdevēja komiteja pēc 2020. gada 9. decembra uzklausīšanas būs sniegusi atzinumu, kurā atbalstīti EKS konstatējumi, un ņemot vērā jaunākos notikumus šajā lietā.
3.1.5.Lēmumi saskaņā ar EKL 92. panta 1. punktu
a)Lēmums par pasākumu pieņemšanu, reaģējot uz nopietniem un ilgstošiem Bosnijas un Hercegovinas pārkāpumiem saskaņā ar EKL 92. panta 1. punktu lietās ECS-8/11S, ECS-2/13S un ECS-6/16S
i)Pasākumu piemērošana Bosnijai un Hercegovinai saskaņā ar EKL 92. panta 1. punktu lietā ECS-8/11S
2015. gada 16. oktobrī Ministru padome pieņēma Lēmumu 2015/10/MC-EnC, ar kuru pasludināja, ka Bosnija un Hercegovina nav īstenojusi Ministru padomes Lēmumu 2013/04/MC-EnC un Lēmumu 2014/04/MC-EnC lietā ECS-8/11 (kas saistīta ar to, ka Bosnija un Hercegovina nav izpildījusi otrās enerģētikas paketes (gāze) noteikumus) un tādējādi nav novērsusi nopietnus un ilgstošus pārkāpumus, kas minēti šajos lēmumos. Neatbilstība attiecās uz to, ka tajā laikā nebija regulatīvas iestādes, kurai būtu kompetence valsts līmenī, nebija regulatīvas iestādes, kura būtu kompetenta gāzes jomā Bosnijas un Hercegovinas Federācijā, nebija pienācīgas juridiskās, funkcionālās un grāmatvedības nošķirtības nevienā no šīm iestādēm, nebija pienācīgi noteiktu un publicētu tīkla tarifu, bija problēmas, kas saistītas ar atbrīvojumiem attiecībā uz jaunu infrastruktūru, nebija tirgus atvērtības un nebija transponēti toreizējās Gāzes regulas (ES) Nr. 1775/2005 un toreizējās Piegādes drošības direktīvas (ES) 2004/67/EK noteikumi. Ministru padome saskaņā ar EKL 92. pantu pieņēma šādus pasākumus:
·tika apturētas Bosnijas un Hercegovinas tiesības piedalīties balsojumos par pasākumiem un procedūras aktiem, ko pieņem saskaņā ar Līguma V sadaļas VI nodaļu (saistībā ar budžetu), un EKS tika lūgts apturēt atlīdzināšanas noteikumu piemērošanu Bosnijas un Hercegovinas pārstāvjiem attiecībā uz visām Enerģētikas kopienas rīkotajām sanāksmēm.
Tika noteikts, ka saskaņā ar 92. pantu pieņemtie pasākumi ir spēkā vienu gadu, un to darbība tika apturēta periodā no 2016. gada oktobra līdz 2017. gada 31. martam, lai Bosnija un Hercegovina varētu īstenot “Nolīgumu par nopietnu un ilgstošu Enerģētikas kopienas līguma pārkāpumu novēršanu gāzes nozarē”, kas tika parakstīts 2016. gada 14. oktobra Ministru padomes laikā.
Tā kā Bosnija un Hercegovina neveica nekādus pasākumus, lai novērstu pārkāpumu, pasākumi, kas tika pieņemti ar Lēmumu 2015/10/MC-EnC, atkal stājās spēkā 2017. gada 1. aprīlī. 2018. gada 29. novembrī Ministru padome pieņēma Lēmumu 2018/17/MC-EnC, ar ko Bosnijai un Hercegovinai līdz šim piemēroto pasākumu darbības termiņu pagarināja par vienu gadu. Turklāt tā apturēja Bosnijas un Hercegovinas tiesības piedalīties balsošanā par pasākumiem, ko pieņem saskaņā ar Līguma II sadaļu un kas attiecas uz jaunu acquis pieņemšanu gāzes nozarē, ko veic visas Enerģētikas kopienas institūcijas. Tā arī apturēja Bosnijas un Hercegovinas tiesības piedalīties balsošanā par pasākumiem saskaņā ar Līguma 92. pantu (sankcijas par Līguma pārkāpumiem).
Tā kā Bosnija un Hercegovina neveica nekādus pasākumus, lai novērstu Lēmumā 2018/17/MC-EnC minēto pārkāpumu, 2019. gada 8. oktobrī EKS saskaņā ar līguma 92. pantu Ministru padomei iesniedza argumentētu pieprasījumu par sankciju darbības termiņa pagarināšanu. Vienprātības trūkuma dēļ Ministru padome 2019. gada sesijā šo pieprasījumu neakceptēja, un līdz ar to spēkā esošo pasākumu darbības termiņš pagarināts netika. 2019. gadā nostāja, kas Savienības vārdā bija jāieņem Ministru padomē, bija – atbalstīt EKS pieprasījumu pagarināt darbības termiņu.
Jaunajā argumentētajā pieprasījumā, ko Ministru padomei iesniedza 2020. gada 22. septembrī, EKS lūdz atkārtoti apstiprināt, ka Bosnija un Hercegovina nopietni un ilgstoši pārkāpj Līgumā noteiktās saistības, jo nav iesniegti pierādījumi par centieniem to labot. Attiecībā uz pasākumiem tas ierosina:
·pagarināt darbības termiņu pasākumiem, kas jau pieņemti ar Lēmumu 2015/10/EnC un Lēmumu 2016/16/MC-EnC (balsstiesību apturēšana budžeta jautājumos un atlīdzināšanas noteikumu apturēšana), par diviem gadiem no lēmuma pieņemšanas dienas;
·pievienot pasākumu, ar ko līdz Ministru padomes sanāksmei 2022. gadā tiktu apturētas Bosnijas un Hercegovinas tiesības piedalīties balsojumos par lēmumiem saskaņā ar Līguma 91. pantu;
·pagarināt tā pasākuma piemērošanu, ar ko līdz Ministru padomes sanāksmei 2022. gadā tiek apturētas Bosnijas un Hercegovinas tiesības piedalīties balsojumos par lēmumiem saskaņā ar EKL 92. pantu.
Ņemot vērā konstatēto pārkāpumu nopietnību un ilgstamību, ierosinātie pasākumi ir piemēroti un samērīgi, ciktāl to pamatā ir EKL 92. panta 1. punkts. Tāpēc nostājai, kas Savienības vārdā jāieņem Ministru padomē, vajadzētu būt – apstiprināt lēmuma projektu, izņemot Lēmuma 2016/16/MC-EnC 3. panta 1. punktā minētos pasākumus, kuru darbības termiņa pagarinājums nebūtu jāapstiprina.
ii)Pasākumu piemērošana Bosnijai un Hercegovinai saskaņā ar EKL 92. panta 1. punktu lietā ECS-2/13S
2016. gada 14. oktobrī Ministru padome lietā ECS-02/13 pieņēma Lēmumu 2016/03/MC-EnC, ar ko konstatēja, ka Bosnija un Hercegovina ir pārkāpusi Enerģētikas kopienas tiesību aktus, jo tā nenodrošināja, ka visā tās teritorijā netiek izmantotas smagās degvieleļļas, kurās sēra saturs pārsniedz 1,00 % (masas), un nenodrošināja, ka visā tās teritorijā netiek izmantotas gāzeļļas, kurās sēra saturs pārsniedz 0,1 % (masas). Tādējādi Bosnija un Hercegovina nenodrošināja atbilstību Direktīvas 1999/32/EK 3. panta 1. punktam un 4. panta 1. punktam saistībā ar Līguma 16. pantu.
Tā kā Bosnija un Hercegovina neveica nekādus pasākumus, lai novērstu Lēmumā 2016/03/MC-EnC minēto pārkāpumu, 2018. gada 12. septembrī EKS saskaņā ar līguma 92. pantu Ministru padomei iesniedza argumentētu pieprasījumu, ar ko iniciēja lietu ECS-2/13S. Ministru padome ar 2018. gada 29. novembra Lēmumu 2018/13/MC-EnC konstatēja, ka Bosnija un Hercegovina ir ilgstoši un nopietni pārkāpusi Enerģētikas kopienas tiesību aktus Līguma 92. panta 1. punkta nozīmē, jo tā nav novērsusi pārkāpumus, kas konstatēti Ministru padomes 2016. gada lēmumā. Tomēr Līguma 92. pantā minēto pasākumu pieņemšanu tā atlika uz 2019. gadu. Progresa trūkuma dēļ EKS 2019. gada Ministru padomes sesijai iesniedza argumentētu pieprasījumu, kurā lūdza piemērot Līguma 92. pantā minētos pasākumus. Tomēr vienprātības trūkuma dēļ Ministru padome lēmumu nepieņēma, un pasākumi netika noteikti. Eiropas Savienība 2019. gadā šādu pasākumu piemērošanu atbalstīja.
Bosnija un Hercegovina joprojām uzstāj, ka tai ir vajadzība pēc vispārēja un beznosacījumu atbrīvojuma no Direktīvas 1999/32/EK noteikumiem. Lai gan 2020. gada jūlijā tā paziņoja par īpašas darba grupas izveidi šķidro naftas degvielu kvalitātes jautājumos, EKS neuzskata, ka tas būtu pietiekams solis, lai novērstu pašreizējo tiesiskā satvara pārkāpumu. Uz šā pamata 2020. gada 22. septembrī EKS iesniedza Ministru padomei argumentētu pieprasījumu, kurā lūdza:
·apstiprināt, ka joprojām pastāv nopietns un ilgstošs Līguma pārkāpums saskaņā ar EKL 92. panta 1. punktu;
·piemērot pasākumus saskaņā ar EKL 92. pantu, proti, līdz Ministru padomes sanāksmei 2022. gadā apturēt Bosnijas un Hercegovinas tiesības piedalīties balsojumos par lēmumiem saskaņā ar EKL 91. un 92. pantu.
Ņemot vērā konstatēto pārkāpumu nopietnību un ilgstamību, ierosinātie pasākumi ir piemēroti un samērīgi. Tāpēc nostājai, kas Savienības vārdā jāieņem Ministru padomē, vajadzētu būt – apstiprināt lēmuma projektu.
iii)Pasākumu piemērošana Bosnijai un Hercegovinai saskaņā ar EKL 92. panta 1. punktu lietā ECS-6/16S
2016. gada 14. oktobrī Ministru padome pieņēma Lēmumu 2016/07/MC-EnC lietā ECS-06/16, ar ko konstatē, ka Bosnija un Hercegovina ir pārkāpusi Enerģētikas kopienas tiesību aktus, jo tā nav pieņēmusi un piemērojusi normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai līdz 2015. gada 1. janvārim panāktu atbilstību trešajai enerģētikas paketei gāzes un elektroenerģijas nozarē 6 , saskaņā ar Ministru Lēmuma 2011/02/MC-EnC 3. panta 1. punktu un šos pasākumus nav paziņojusi EKS. Tādējādi tā nav nodrošinājusi atbilstību Līguma 6. un 89. pantam, kā arī Ministru padomes Lēmuma 2011/02/MC-EnC 3. panta 1. un 2. punktam.
Tā kā Bosnija un Hercegovina neveica nekādus pasākumus, lai novērstu Lēmumā 2016/07/MC-EnC minēto pārkāpumu, 2018. gada 12. septembrī EKS saskaņā ar Līguma 92. pantu Ministru padomei iesniedza argumentētu pieprasījumu, ar ko iniciēja lietu ECS-6/16S. Ministru padome ar 2018. gada 29. novembra Lēmumu 2018/16/MC-EnC konstatēja, ka Bosnija un Hercegovina nopietni un ilgstoši pārkāpj Enerģētikas kopienas tiesību aktus, jo tā nav īstenojusi Ministru padomes Lēmumu 2016/07/MC-EnC un tādējādi nav novērsusi minētajā lēmumā konstatētos pārkāpumus. Tomēr Līguma 92. pantā minēto pasākumu pieņemšanu tā atlika uz 2019. gadu.
Tā kā Bosnija un Hercegovina neveica nekādus pasākumus, lai novērstu Lēmumā 2018/16/MC-EnC minēto pārkāpumu, un situācija ar minēto Bosnijas un Hercegovinas pienākumu izpildi joprojām ir pretrunā Enerģētikas kopienas acquis, 2019. gada 8. oktobrī EKS Ministru padomei iesniedza pieprasījumu veikt pasākumus saskaņā ar Līguma 92. pantu. Tomēr vienprātības trūkuma dēļ Ministru padome lēmumu šajā jautājumā nepieņēma. Eiropas Savienības nostāja 2019. gadā bija atbalstīt EKS ierosināto pasākumu pieņemšanu. 2020. gada 22. septembrī sekretariāts Ministru padomei iesniedza jaunu argumentētu pieprasījumu, kurš bija balstīts uz faktu, ka Bosnija un Hercegovina joprojām nav nodrošinājusi atbilstību trešajai enerģētikas paketei gāzes un elektroenerģijas nozarē. Sekretariāts lūdz:
·apstiprināt, ka joprojām pastāv nopietns un ilgstošs Līguma pārkāpums saskaņā ar EKL 92. panta 1. punktu;
·piemērot pasākumus saskaņā ar Līguma 92. pantu, proti, līdz Ministru padomes sanāksmei 2022. gadā apturēt Bosnijas un Hercegovinas tiesības piedalīties balsojumos par lēmumiem saskaņā ar EKL 91. un 92. pantu.
Ņemot vērā konstatēto pārkāpumu nopietnību un ilgstamību, ierosinātie pasākumi ir piemēroti un samērīgi. Tāpēc nostājai, kas Savienības vārdā jāieņem Ministru padomē, vajadzētu būt – apstiprināt lēmuma projektu.
b)Lēmums 2020/.../MC-EnC par nopietna un ilgstoša pārkāpuma konstatēšanu pret Ukrainu saskaņā ar EKL 92. panta 1. punktu lietā ECS-1/18S
Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīva 2012/27/ES par energoefektivitāti tika iekļauta Enerģētikas kopienas acquis communautaire ar Enerģētikas kopienas Ministru padomes 2015. gada 16. oktobra Lēmumu 2015/08/MC-EnC.
Lēmuma 2015/08/MC-EnC 1. pantā noteikts, ka Līgumslēdzējām pusēm Direktīva 2012/27/ES jātransponē valsts tiesiskajā satvarā un jāīsteno no 2017. gada 15. oktobra. Ministru padomes Lēmuma 2015/08/MC-EnC 1. pantā arī noteikts, ka Līgumslēdzējām pusēm ir jāpaziņo EKS savu tiesību aktu galvenie noteikumi, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas Lēmums 2015/08/MC-EnC. Līguma 6. pants uzliek Pusēm vispārēju pienākumu veikt jebkādus vispārīgus vai specifiskus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu no Līguma izrietošo saistību izpildi. Līguma 89. pantā noteikts, ka Puses tām adresētos lēmumus savā tiesību sistēmā īsteno lēmumā noteiktajā termiņā.
Ministru padomes 2018. gada 29. novembra Lēmumā 2018/06/MC-EnC tika konstatēts, ka Ukraina nav nodrošinājusi atbilstību Enerģētikas kopienas līgumam, jo tā līdz 2017. gada 15. oktobrim nebija pieņēmusi normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti prasības. Tādējādi Ukraina nav nodrošinājusi atbilstību Līguma 6. un 89. pantam, kā arī Ministru padomes Lēmuma 2015/08/MC-EnC 1. pantam. Ministru padomes lēmumā Ukraina tika aicināta šo trūkumu novērst līdz 2019. gada 1. jūlijam un regulāri ziņot sekretariātam un Pastāvīgajai augsta līmeņa grupai. EKS uzskata, ka līdz šim Ukraina pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu savus pienākumus saskaņā ar Direktīvu 2012/27/ES, kā noteikts Ministru padomes Lēmumā 2018/06/MC-EnC, nav veikusi. Tādēļ tā iesniedza pieprasījumu Ministru padomei pieņemt lēmumu, ar ko tiktu konstatēts, ka Ukraina ilgstoši un nopietni pārkāpj EKL Līguma 92. panta 1. punkta nozīmē.
Nostājā, kas Savienības vārdā jāieņem Ministru padomē, būtu jāņem vērā Ukrainas jau panāktais progress šajā jautājumā, kā arī plānotā ES tehniskā palīdzība Ukrainai energoefektivitātes jomā, ko paredzēts apgūt no 2020. gada 1. decembra uz diviem gadiem. Šai tehniskajai palīdzībai vajadzētu Ukrainai dot iespēju savus tiesību aktus sekmīgi saskaņot ar Direktīvu 2012/27/ES. Tādēļ 2021. gada 1. jūlija vietā, ko ierosināja EKS, ziņošanas un konstatēto pārkāpumu novēršanas termiņš būtu jāpagarina līdz Ministru padomes 2021. gada sesijai.
Nostājai, kas Savienības vārdā jāieņem Ministru padomē, vajadzētu būt – apstiprināt Ministru padomes lēmumu, ar ko konstatē, ka lietā ECS-1/18S pastāv nopietns un ilgstošs pārkāpums, ar nosacījumu, ka par termiņu, līdz kuram Ukrainai jāziņo Ministru padomei un jānovērš pārkāpums, tiek noteikta Ministru padomes 2021. gada sesijas diena.
c) Lēmums 2020/…/Mc-EnC par Serbijas nespēju nodrošināt atbilstību EKL lietā ECS-10/17S
PSO nodalīšana ir viens no galvenajiem principiem, kas nostiprināts trešajā enerģētikas tiesību aktu paketē. Lai to realizētu, enerģijas pārvades darbības ir faktiski jānodala no ražošanas un piegādes interesēm. Ja tiek sertificēts PSO, ko kontrolē persona vai personas no trešās valsts vai trešām valstīm, piemēro Gāzes direktīvas 7 11. pantu. Gāzes direktīvas 10. pantā ir noteikts, ka uzņēmumu var apstiprināt un iecelt par PSO tikai tad, kad ir veikta sertifikācija. Lai uzņēmumu varētu sertificēt, tam jāizpilda trešajā enerģētikas paketē noteiktās nodalīšanas prasības, t. i., Gāzes direktīvas 9. pants.
Gāzes direktīvu, kā arī Gāzes regulu 8 Enerģētikas kopienas acquis iekļāva ar Ministru padomes 2011. gada 6. oktobra Lēmumu 2011/02/MC-EnC.
EKS konstatēja, ka, sertificēdama Yugorosgaz-Transport saskaņā ar ISO modeli, Serbijas Republika nav izpildījusi savus pienākumus saskaņā ar Direktīvas 2009/73/EK 10. pantu, 14. panta 2. punkta a) apakšpunktu, 14. panta 2. punkta b) apakšpunktu, 14. panta 2. punkta d) apakšpunktu, 15. pantu un 11. pantu, kā arī Regulas (EK) Nr. 715/2009 24. pantu, kas ir iekļauti Enerģētikas kopienas acquis. Ministru padome 2019. gadā Lēmumā 2019/02/MC-EnC pasludināja, ka Serbijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas izriet no Gāzes direktīvas un Gāzes regulas. Sekretariāts apgalvo, ka Serbijas Republika Lēmumu 2019/02/MC-EnC joprojām nav īstenojusi un minēto Enerģētikas kopienas acquis pārkāpumu nav novērsusi. Tādēļ EKS iesniedza Ministru padomei pieprasījumu konstatēt nopietnu un ilgstošu EKL saistību pārkāpumu EKL 92. panta 1. punkta nozīmē.
Ņemot vērā EKS pieprasījumā izklāstītos faktus un argumentus, nostājai, kas Savienības vārdā jāieņem Ministru padomē, vajadzētu būt – apstiprināt lēmumu, ar ko lietā ECS-10/17S konstatē nopietna un ilgstoša pārkāpuma esību.
3.1.6.Padomdevējas komitejas locekļu iecelšana saskaņā ar 32. panta 3. punkta noteikumiem Procedūras aktā 2008/01/MC-EnC par strīdu izšķiršanas reglamentu, kas grozīts ar Procedūras aktu 2015/04/MC-EnC
Ar ierosināto iecelšanu amatā pašreizējo Padomdevējas komitejas locekļu un to aizstājēju mandāts tiktu pagarināts uz vēl vienu termiņu līdz 2024. gada 31. decembrim saskaņā ar 32. panta 3. punktu Procedūras aktā 2008/01/MC-EnC par strīdu izšķiršanas reglamentu, kas grozīts ar Procedūras aktu 2015/04/MC-EnC.
Komisija Eiropas Savienības vārdā plāno atbalstīt ierosināto iecelšanu amatā.
3.2.Paredzētie PALG akti
Vienam no 2.3. iedaļā minētajiem jautājumiem ir vajadzīgs lēmums, ko pieņems PALG, kurā Eiropas Savienības nostāju paudīs Eiropas Komisijas pārstāvis.
2011. gadā PALG pieņēma Procedūras aktu Nr. 01/2011 PHLG-EnC, ar ko nosaka noteikumus, kuri reglamentē arbitrāžas procedūru personāla jautājumos saskaņā ar Enerģētikas kopienas Civildienesta noteikumu 14. pantu. Pieredze, kas gūta, īstenojot šo procedūras aktu, liecina, ka nolūkā aizsargāt lietas taisnīgas izskatīšanas principu un veicināt produktīvu darba vidi, EKS pašreizējie procedūras noteikumi ir jāuzlabo. Ņemot to vērā, ar ierosināto PALG lēmumu tiek grozīti Procedūras akta Nr. 01/2011 PHLG-EnC noteikumi, kuri reglamentē procedūru Arbitrāžas komitejā. Paredzēto grozījumu galvenie elementi ir šādi:
·ļaut Komisijai un pārējām Līgumslēdzējām pusēm iecelt pastāvīgos pārstāvjus Arbitrāžas komitejā, kura būtu gatava izskatīt arbitrāžas pieprasījumus īsā laikā;
·ļaut Arbitrāžas komitejai sākt pildīt savas funkcijas, pat ja daži pārstāvji nebūs iecelti laikus;
·pilnvarot Arbitrāžas komiteju atteikties apstiprināt izlīgumu, ja šāds izlīgums Enerģētikas kopienas budžetam rada finansiālas sekas, kas ir acīmredzami nesaderīgas ar pareizas finanšu pārvaldības principu; kā arī
·dot iespēju Arbitrāžas komitejai sniegt ieteikumus EKS un attiecīgi informēt Ministru padomi, ja arbitrāžas process liecina, ka EKS pastāv strukturālas nepilnības.
Efektivitātes labad un ar nosacījumu, ka PALG pieņems ierosināto Procedūras akta Nr. 01/2011 PHLG-EnC grozījumu, Komisija par Arbitrāžas komitejas pastāvīgo locekli, kurš pārstāv Eiropas Komisiju, ir iecēlusi Manuel Kellerbauer kungu un par viņa pastāvīgo aizstājēju, kurš pārstāv Eiropas Komisiju, – Lars Albath kungu. Šiem diviem Komisijas ierēdņiem ir veicamajiem pienākumiem atbilstoša kompetence, un nav pamata šaubām par viņu objektivitāti vai neatkarību. Kā Arbitrāžas komitejas locekļi viņi darbosies pilnīgi neatkarīgi un nebūs pakļauti nekādiem norādījumiem.
Pamatojoties uz to, nostājai, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Pastāvīgajā augsta līmeņa grupā, vajadzētu būt – apstiprināt projektu PALG Procedūras aktam, ar kuru groza Enerģētikas kopienas Pastāvīgās augsta līmeņa grupas 2011. gada 23. marta Procedūras aktu Nr. 01/2011, ar ko nosaka noteikumus, kuri reglamentē arbitrāžas procedūru personāla jautājumos saskaņā ar Enerģētikas kopienas Civildienesta noteikumu 14. pantu. Ja Enerģētikas kopienas Līgumslēdzējas puses vai EKS pirms PALG sanāksmes vai tās laikā izteiktu komentārus, drīkst piekrist nelielām izmaiņām PALG lēmuma projektā.
Ar nosacījumu, ka PALG pieņems ierosināto grozījumu Procedūras aktā Nr. 01/2011 PHLG-EnC, Padomei būtu arī jāapstiprina, ka Eiropas Komisija abus norādītos Komisijas ierēdņus kā Eiropas Komisijas pārstāvjus ieceļ par Arbitrāžas komitejas pastāvīgo locekli un par tā pastāvīgo aizstājēju.
4.Juridiskais pamats
4.1.Procesuālais juridiskais pamats
4.1.1.Principi
Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 9. punktā paredzēti lēmumi, ar kuriem nosaka “nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu”.
Jēdziens “lēmumi ar juridiskām sekām” ietver aktus, kam ir juridiskas sekas saskaņā ar starptautisko tiesību normām, kuras reglamentē attiecīgo struktūru. Tas ietver arī instrumentus, kam nav saistoša spēka saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, bet kas “var būtiski ietekmēt Savienības likumdevēja pieņemtā tiesiskā regulējuma saturu” 9 .
4.1.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
Ministru padome un PALG ir struktūras, kas izveidotas ar vienošanos, proti, ar Enerģētikas kopienas līgumu.
Akti, ko Ministru padome un PALG tiek aicinātas pieņemt, ir akti ar juridiskām sekām. Atbilstoši EKL 76. pantam, saskaņā ar kuru lēmums ir juridiski saistošs tiem, kam tas adresēts, paredzētais akts būs saistošs saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.
Paredzētie akti nepapildina un negroza nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu.
Tāpēc ierosinātā lēmuma procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 9. punkts.
4.2.Materiālais juridiskais pamats
4.2.1.Principi
Lēmumam, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, materiālais juridiskais pamats galvenokārt ir atkarīgs no tā, kāds mērķis un saturs ir paredzētajam aktam, attiecībā uz kuru Savienības vārdā tiek ieņemta nostāja. Ja paredzētajam aktam ir divi mērķi vai divi komponenti un viens no tiem ir atzīstams par galveno, bet otram ir pakārtota nozīme, tad lēmums, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, jābalsta uz viena materiālā juridiskā pamata, proti, tā, ko prasa galvenais jeb dominējošais mērķis vai komponents.
4.2.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
Paredzētā akta galvenais mērķis un saturs attiecas uz enerģētiku.
Tāpēc ierosinātā lēmuma materiālais juridiskais pamats ir LESD 194. pants.
4.3.Secinājumi
Ierosinātā lēmuma juridiskajam pamatam vajadzētu būt LESD 194. pantam saistībā ar LESD 218. panta 9. punktu.
2020/0346 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Enerģētikas kopienas Ministru padomē un Pastāvīgajā augsta līmeņa grupā (Tivatā (Melnkalne) 2020. gada 16. un 17. decembrī)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 194. pantu saistībā ar 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)Enerģētikas kopienas līgumu (“Līgums”) Savienība noslēdza ar Padomes 2006. gada 29. maija Lēmumu 2006/500/EK 10 , un tas stājās spēkā 2006. gada 1. jūlijā.
(2)Atbilstīgi Līguma 47. un 76. pantam Ministru padome drīkst pieņemt pasākumus lēmuma vai ieteikuma formā.
(3)Ministru padome 18. sesijas laikā 2020. gada 17. decembrī plāno pieņemt vairākus aktus, kas uzskaitīti šā lēmuma 1. pielikumā.
(4)Pastāvīgā augsta līmeņa grupa 59. sanāksmē 2020. gada 16. decembrī plāno pieņemt aktu, kas minēts šā lēmuma 2. pielikumā.
(5)Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Ministru padomē un Pastāvīgajā augsta līmeņa grupā, jo paredzētie akti Savienībai radīs juridiskas sekas.
(6)Paredzēto aktu nolūks ir sekmēt Līguma mērķu sasniegšanu un Vīnē bāzētā Enerģētikas kopienas sekretariāta darbību; sekretariāts cita starpā sniedz Ministru padomei administratīvu atbalstu,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem Ministru padomes 18. sesijā 2020. gada 17. decembrī Tivatā (Melnkalne) attiecībā uz jautājumiem, kuri ietilpst LESD 218. panta 9. punkta piemērošanas jomā, ir izklāstīta šā lēmuma 1. pielikumā.
2. pants
Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem Pastāvīgās augsta līmeņa grupas 59. sanāksmē 2020. gada 16. decembrī Tivatā (Melnkalne) attiecībā uz jautājumiem, kuri ietilpst LESD 218. panta 9. punkta piemērošanas jomā, ir izklāstīta šā lēmuma 2. pielikumā.
3. pants
Šis lēmums ir adresēts Komisijai.
Briselē,
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 26.11.2020
COM(2020) 781 final
PIELIKUMI
dokumentam
Priekšlikums Padomes Lēmumam
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Enerģētikas kopienas Ministru padomē un Pastāvīgajā augsta līmeņa grupā (Tivatā (Melnkalne) 2020. gada 16. un 17. decembrī)
I PIELIKUMS
Ministru padome
1.Lēmums 2020/.../MC-EnC par to, lai tiktu īstenota Komisijas Regula (ES) 2019/2146 (2019. gada 26. novembris), ar ko attiecībā uz ikgadējās, ikmēneša un ikmēneša īstermiņa enerģētikas statistikas atjauninājumu īstenošanu groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1999/2008 par enerģētikas statistiku
Nostāja, kas jāieņem Eiropas Savienības vārdā, ir apstiprināt lēmuma projektu saskaņā ar Komisijas 2020. gada 26. novembra Lēmumu (C(2020) 8439 final), ar ko izveido Komisijas priekšlikumu Enerģētikas kopienas Ministru padomei par Enerģētikas kopienas Ministru padomes lēmumu par to, lai tiktu īstenota Komisijas Regula (ES) 2019/2146 (2019. gada 26. novembris), ar ko attiecībā uz ikgadējās, ikmēneša un ikmēneša īstermiņa enerģētikas statistikas atjauninājumu īstenošanu groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1999/2008 par enerģētikas statistiku.
2.Lēmums 2020/.../MC-EnC par to, lai tiktu īstenota Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/803 (2019. gada 17. maijs) par tehniskajām prasībām saturam kvalitātes ziņojumos par Eiropas statistiku attiecībā uz dabasgāzes un elektroenerģijas cenām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1952
Nostāja, kas jāieņem Eiropas Savienības vārdā, ir apstiprināt lēmuma projektu saskaņā ar Komisijas 2020. gada 26. novembra Lēmumu (C(2020) 8439 final), ar ko izveido Komisijas priekšlikumu Enerģētikas kopienas Ministru padomei par Enerģētikas kopienas Ministru padomes lēmumu par to, lai tiktu īstenota Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/803 (2019. gada 17. maijs) par tehniskajām prasībām saturam kvalitātes ziņojumos par Eiropas statistiku attiecībā uz dabasgāzes un elektroenerģijas cenām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1952.
3.Lēmums 2020/.../MC-EnC par Enerģētikas kopienas interešu projektu saraksta izveidi
Nostāja, ka jāieņem Eiropas Savienības vārdā, ir atbalstīt šā pielikuma papildinājumā pievienoto lēmuma projektu.
4.LĒMUMI SASKAŅĀ AR EKL 91. PANTA 1. PUNKTU, AR KURIEM KONSTATĒ NOLĪGUMA PĀRKĀPUMA ESĪBU ŠĀDĀS LIETĀS
Nostāja, kas jāieņem Eiropas Savienības vārdā, ir atbalstīt lēmuma projektu saskaņā ar EKL 91. panta 1. punktu, ar kuru konstatē pārkāpuma esību šādās lietās:
(a)lietā ECS-13/17 (Serbija), ar nosacījumu, ka Enerģētikas kopienas Padomdevēja komiteja pirms Ministru padomes sanāksmes būs sniegusi atzinumu, kurā atbalstīti Enerģētikas kopienas sekretariāta konstatējumi, un ka argumentētā pieprasījuma 71. punktā tiek svītrots obiter dictum;
(b)lietā ECS-10/18 (Bosnija un Hercegovina), tiklīdz Enerģētikas kopienas Padomdevēja komiteja pēc 2020. gada 9. decembra uzklausīšanas būs sniegusi atzinumu, kurā atbalstīti Enerģētikas kopienas sekretariāta konstatējumi, un ņemot vērā jaunākās norises šajā lietā.
5.LĒMUMI SASKAŅĀ AR EKL 92. PANTA 1. PUNKTU PAR PASĀKUMU PIEŅEMŠANU, REAĢĒJOT UZ TO, KA BOSNIJA UN HERCEGOVINA NOPIETNI UN ILGSTOŠI PĀRKĀPUSI ENERĢĒTIKAS KOPIENAS LĪGUMU LIETĀS ECS-8/11S, ECS-2/13S UN ECS-6/16S; PAR UKRAINU LIETĀ ECS-1/18S UN PAR SERBIJU LIETĀ ECS-10/17S.
Nostāja, kas jāieņem Eiropas Savienības vārdā, ir apstiprināt lēmumu projektus saskaņā ar EKL 92. panta 1. punktu par Bosniju un Hercegovinu lietās ECS-2/13S un ECS-6/16S. Kas attiecas uz lietu ECS-8/11S par Bosniju un Hercegovinu, nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem Ministru padomē, ir apstiprināt lēmuma projektu, izņemot Lēmuma 2016/16/MC-EnC 3. panta 1. punktā minētos pasākumus, kuru darbības termiņa pagarinājums nebūtu jāapstiprina.
Nostājai, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Ministru padomē par Ukrainu lietā ECS-1/18S, vajadzētu būt – apstiprināt Ministru padomes lēmumu, ar ko konstatē nopietna un ilgstoša pārkāpuma esību, ar nosacījumu, ka par termiņu, līdz kuram Ukrainai jāziņo Ministru padomei un jānovērš pārkāpums, tiek noteikta Ministru padomes 2021. gada sesijas diena.
Nostāja, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Ministru padomē, ir apstiprināt lēmumu, ar ko konstatē nopietna un ilgstoša pārkāpuma esību saskaņā ar EKL 92. panta 1. punktu lietā ECS-10/17S par Serbiju.
6.Padomdevējas komitejas locekļu iecelšana saskaņā ar 32. panta 3. punkta noteikumiem Procedūras aktā 2008/01/MC-EnC par strīdu izšķiršanas reglamentu, kas grozīts ar Procedūras aktu 2015/04/MC-EnC
Nostāja, kas jāieņem Eiropas Savienības vārdā, ir atbalstīt ierosināto iecelšanu amatā.
I PIELIKUMA PAPILDINĀJUMS
Lēmums 2020/.../MC-EnC par Enerģētikas kopienas interešu projektu saraksta (“Enerģētikas kopienas saraksts”) izveidi
ENERĢĒTIKAS KOPIENAS MINISTRU PADOME,
ņemot vērā Enerģētikas kopienas dibināšanas līgumu (“Līgums”) un jo īpaši tā 2., 26., 27. un 82. pantu,
ņemot vērā Enerģētikas kopienas Ministru padomes Lēmumu D/2015/09/MC-EnC par to, kā īstenot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 347/2013, ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes, un jo īpaši Enerģētikas kopienā pieņemtās Regulas (ES) Nr. 347/2013 3. panta 4. punktu,
ņemot vērā Enerģētikas kopienas sekretariāta priekšlikumu,
tā kā:
(1) 2015. gada 16. oktobrī Enerģētikas kopienas Ministru padome pieņēma Lēmumu par to, kā īstenot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 347/2013, ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes 1 .
(2) Saskaņā ar Līguma 82. pantu pasākumus ierosina Puse vai sekretariāts.
(3) Projekti, kurus ierosināts iekļaut Enerģētikas kopienas interesēs esošo projektu (EKIP) sarakstā, ir saņēmuši grupu novērtējumu, un tie atbilst regulā noteiktajiem kritērijiem.
(4) Par provizoriskā EKIP saraksta projektu grupas vienojās tehniskā līmeņa sanāksmēs. Pēc pozitīva atzinuma saņemšanas no Enerģētikas kopienas Regulatīvās padomes (EKRP) par novērtēšanas kritēriju konsekventu piemērošanu un konsekventu izmaksu un ieguvumu analīzi, saraksta priekšlikums tika apspriests Enerģētikas kopienas Pastāvīgās augsta līmeņa grupas (PALG) 2020. gada 16. jūlija 56. sanāksmē, un PALG, rīkojoties kā lēmējstruktūra, sagatavoja lēmuma galīgo versiju un apstiprināja to.
(5) Projekti, kuri bija izvirzīti iekļaušanai Enerģētikas kopienas sarakstā, tika apspriesti ar organizācijām, kas pārstāv attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp enerģijas ražotājus, sadales sistēmu operatorus un piegādātājus, un patērētāju un vides aizsardzības organizācijām.
(6) Iekļaušana EKIP sarakstā neskar attiecīgā vides ietekmējuma novērtējuma un atļauju piešķiršanas procedūras iznākumu. Saskaņā ar pieņemtās regulas 5. panta 8. punktu Enerģētikas kopienas tiesību aktiem neatbilstošu projektu no Enerģētikas kopienas saraksta var svītrot. EKIP īstenošana, tostarp to atbilstība Enerģētikas kopienas tiesību aktiem, būtu jāuzrauga saskaņā ar minētās regulas 5. pantu.
(7) Saskaņā ar pieņemtās regulas 3. panta 4. punkta otro daļu Enerģētikas kopienas sarakstu izveido ik pēc diviem gadiem, pieņemot lēmumu saskaņā ar līguma III sadaļu,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Pieņem šā lēmuma pielikumā ietverto EKIP sarakstu.
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Šis lēmums ir adresēts Enerģētikas Kopienas Līgumslēdzējām pusēm.
Tivatā, 2020. gada...
Prezidentvalsts vārdā
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1. Ievads
2015. gada 16. oktobrī Enerģētikas kopienas Ministru padome pieņēma Lēmumu par to, kā īstenot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 347/2013, ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes 2 . Šā pasākuma mērķis bija izveidot juridisko satvaru galveno energoinfrastruktūras projektu prioritizēšanai starp Līgumslēdzējām pusēm un starp Līgumslēdzējām pusēm un ES dalībvalstīm.
Regula (ES) Nr. 347/2013, kas pieņemta Enerģētikas kopienā, nosaka visaptverošu satvaru atļauju izsniegšanas, regulatīvo un izmaksu sadales procedūru saskaņošanai starp Līgumslēdzējām pusēm. Tā arī prasa, lai, ievērojot vairākus kritērijus, tiktu pieņemts Ministru padomes lēmums, ar ko saskaņā ar EKL III sadaļu izveido prioritāro infrastruktūras projektu — jeb t. s. Enerģētikas kopienas interesēs esošo projektu (EKIP) — sarakstu. Regulas galveno noteikumu galīgais transponēšanas termiņš un pirmā EKIP saraksta izveides termiņš bija 2016. gada 31. decembris. Sarakstu atjaunina reizi divos gados.
Atbilstīgi Enerģētikas kopienā pieņemtās Regulas (ES) Nr. 347/2013 noteikumiem EKIP saraksta sagatavošanai tika izveidotas divas darba grupas. Projektu virzītāju iesniegtie projekti tika nodoti sabiedriskajai apspriešanai, ko 2020. gada 30. martā sāka Enerģētikas kopienas sekretariāts. 2020. gada gaitā tika novērtēts projektu atbilstīgums EKIP statusa saņemšanai. Katram projektam tika veikta izmaksu un ieguvumu analīze, kā rezultātā projekti tika sarindoti pēc dažādiem rezultātiem, kas atspoguļo kritēriju izpildes līmeni. Procesa noslēgumā konsensa ceļā vienojās par provizoriskā EKIP saraksta projektu un priekšlikums tika iesniegts lēmējstruktūrai, kas ir Enerģētikas kopienas Pastāvīgā augsta līmeņa grupa (PALG), un 2020. gada 16. jūlijā tas tika apstiprināts. Pēc Enerģētikas kopienas Regulatīvās padomes pozitīvā atzinuma, kas tika saņemts 2020. gada 28. jūlijā, Ministru padomei 2020. gada 17. decembrī ir jāvienojas par galīgo EKIP sarakstu.
Pielikumu ar attiecīgo projektu sarakstu izveido, ievērojot iepriekš aprakstīto lēmumu pieņemšanas procesu.
2. Priekšlikuma juridiskais pamats
Saskaņā ar EKL 82. pantu Ministru padome veic pasākumus saskaņā ar III sadaļu pēc Puses vai sekretariāta priekšlikuma.
Saskaņā ar lēmuma 7. panta 5. punkta a) apakšpunktu Ministru padome izveido Enerģētikas kopienas interesēs esošo projektu sarakstu, pieņemot lēmumu saskaņā ar līguma III sadaļu.
Sekretariāts pielikumā pievienoto EKIP saraksta priekšlikumu iesniedz pēc attiecīgi elektroenerģijas, gāzes un naftas grupas iniciatīvas un vienojoties ar Eiropas Komisijas dienestiem. Ja un ciktāl sekretariāts tiek informēts par bažām saistībā ar kāda Enerģētikas kopienas interešu projekta atbilstību Enerģētikas kopienas tiesību aktiem, tas Ministru padomei var ierosināt projektu no saraksta svītrot saskaņā ar 5. panta 8. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 347/2013, ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes, kura iekļauta Enerģētikas kopienas acquis.
PIELIKUMS
EKIP saraksts elektroenerģijas sektorā
|
EL_01 |
Transbalkānu koridors |
|
a |
Jauna 400 kV gaisvadu līnija (GL) posmā apakštacija (AS) Kragujevac 2 (RS) – AS Kraljevo 3 (RS) ar sprieguma līmeņa paaugstināšanu AS Kraljevo 3 (RS) līdz 400 kV |
|
b |
Jauna divķēžu 400 kV GL posmā AS Obrenovac (RS) – AS Bajina Basta (RS) ar AS Bajina Basta (RS) modernizāciju līdz 400 kV |
|
c |
Jauns 400 kV starpsavienojums posmā AS Bajina Basta (RS)–Visegrad (BA)–Pljevlja (ME) |
EKIP saraksts gāzes sektorā
|
Projekta nosaukums |
Kopa |
|
|
Gas_13 |
Albānijas–Kosovas 3* gāzes cauruļvads (ALKOGAP) |
Kosovas konkurējošo projektu kopas apgāde |
|
Gas_26 |
Ziemeļmaķedonijas–Kosovas starpsavienotājs |
Kosovas konkurējošo projektu kopas apgāde |
|
Gas_11 |
Serbijas–Ziemeļmaķedonijas starpsavienotājs |
Ziemeļmaķedonijas konkurējošo projektu kopas apgāde |
|
Gas_09 |
Bulgārijas–Serbijas starpsavienotājs (KIP) kā projekts, kas konkurē ar TurkStream paplašināšanu Serbijā (projekts Gastrans) |
Neattiecas |
EKIP saraksts naftas sektorā
|
Oil_01 |
Ukrainas–Polijas naftas cauruļvads (Brody–Adamowo) |
II PIELIKUMS
PALG
Procedūras akts 2020/…/phlg-enc, ar kuru groza Enerģētikas kopienas Pastāvīgās augsta līmeņa grupas Procedūras aktu Nr. 01/2011 PHLG-EnC, ar ko nosaka noteikumus, kuri reglamentē arbitrāžas procedūru personāla jautājumos saskaņā ar Civildienesta noteikumu 14. pantu
Nostāja, kas jāieņem Eiropas Savienības vārdā, ir apstiprināt procedūras akta projektu saskaņā ar Komisijas 2020. gada 26. novembra Lēmumu (C(2020) 8437 final), ar ko izveido Komisijas priekšlikumu Enerģētikas kopienas Pastāvīgajai augsta līmeņa grupai par Enerģētikas kopienas Pastāvīgās augsta līmeņa grupas Procedūras aktu, ar kuru groza Enerģētikas kopienas Pastāvīgās augsta līmeņa grupas 2011. gada 23. marta Procedūras aktu Nr. 01/2011 PHLG-EnC, ar ko nosaka noteikumus, kuri reglamentē arbitrāžas procedūru personāla jautājumos saskaņā ar Enerģētikas kopienas Civildienesta noteikumu 14. pantu.
Ja Enerģētikas kopienas Līgumslēdzējas puses vai Enerģētikas kopienas sekretariāts pirms PALG sanāksmes vai tās laikā izteiktu komentārus, drīkst piekrist nelielām izmaiņām procedūras akta projektā.
Ņemot to vērā un ar nosacījumu, ka Pastāvīgā augsta līmeņa grupa pieņems ierosināto Procedūras akta Nr. 01/2011 PHLG-EnC grozījumu, Padome apstiprina, ka par Arbitrāžas komitejas pastāvīgo locekli, kurš pārstāv Eiropas Komisiju, ieceļ Manuel Kellerbauer kungu un par viņa pastāvīgo aizstājēju, kurš pārstāv Eiropas Komisiju, – Lars Albath kungu.
