EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52020PC0593

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Direktīvu (ES) 2019/1937

COM/2020/593 final

Briselē, 24.9.2020

COM(2020) 593 final

2020/0265(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Direktīvu (ES) 2019/1937

(Dokuments attiecas uz EEZ)

{SEC(2020) 306 final} - {SWD(2020) 380 final} - {SWD(2020) 381 final}


PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Šis priekšlikums ir daļa no Digitālo finanšu paketes – pasākumu kopuma, lai vēl vairāk veicinātu un atbalstītu digitālo finanšu potenciālu inovācijas un konkurences ziņā, vienlaikus mazinot riskus. Tas ir saskaņā ar Komisijas prioritātēm, proti, panākt, lai Eiropa būtu gatava digitālajam laikmetam, un izveidot nākotnei gatavu ekonomiku, kas darbojas iedzīvotāju labā. Digitālo finanšu pasākumu kopums ietver jaunu digitālā finansējuma stratēģiju ES finanšu sektoram 1 , kuras mērķis ir nodrošināt, ka ES pieņem digitālo revolūciju un virza to ar inovatīviem Eiropas uzņēmumiem, gādājot, lai digitālo finanšu sniegtie ieguvumi būtu pieejami Eiropas patērētājiem un uzņēmumiem. Papildus šim priekšlikumam pasākumu kopums ietver arī priekšlikumu izmēģinājuma režīmam attiecībā uz sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas (SVT) tirgus infrastruktūrām 2 , priekšlikumu par digitālās darbības izturētspēju 3 un priekšlikumu precizēt vai grozīt konkrētus saistītus ES noteikumus finanšu pakalpojumu jomā 4 .

Viena no stratēģijā noteiktajām prioritārajām jomām ir nodrošināt, ka ES finanšu pakalpojumu tiesiskais regulējums ir inovācijām labvēlīgs un nerada šķēršļus jaunu tehnoloģiju izmantošanai. Šis priekšlikums kopā ar priekšlikumu par SVT izmēģinājuma režīmu ir pirmā konkrētā darbība šajā jomā.

Kriptoaktīvi ir viens no galvenajiem blokķēdes tehnoloģijas pielietojumiem finanšu jomā. Komisija kopš sava Finanšu tehnoloģijas rīcības plāna 5 publicēšanas 2018. gada martā ir izvērtējusi kriptoaktīvu radītās iespējas un problēmas. Pēc liela kriptoaktīvu tirgus kapitalizācijas pieauguma 2017. gadā priekšsēdētājas izpildvietnieks Dombrovskis 2017. gada decembrī vēstulē, kas adresēta Eiropas Banku iestādei (EBI) un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI), mudināja tās atkārtoti brīdināt ieguldītājus. Komisija Finanšu tehnoloģijas rīcības plānā pilnvaroja EBI un EVTI novērtēt esošā ES finanšu pakalpojumu tiesiskā regulējuma piemērojamību un piemērotību kriptoaktīviem. 2019. gada janvārī sniegtajā konsultācijā 6 tika apgalvots, ka, lai gan daži kriptoaktīvi varētu ietilpt ES tiesību aktu darbības jomā, to efektīva piemērošana šiem aktīviem ne vienmēr ir vienkārša. Turklāt konsultācijā norādīts, ka spēkā esošo ES tiesību aktu noteikumi var kavēt SVT izmantošanu. Tajā pašā laikā EBI un EVTI uzsvēra, ka, neskaitot ES tiesību aktus, kuru mērķis ir apkarot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, uz lielāko daļu kriptoaktīvu neattiecas ES finanšu pakalpojumu tiesību akti un tāpēc uz tiem neattiecas noteikumi cita starpā par patērētāju un ieguldītāju aizsardzību un tirgus integritāti, lai gan tie izraisa šos riskus. Turklāt vairākas dalībvalstis nesen ir pieņēmušas tiesību aktus par jautājumiem, kas saistīti ar kriptoaktīviem, kuru rezultātā veidojas tirgus sadrumstalotība.

Nesen ir parādījusies salīdzinoši jauna kriptoaktīvu apakškopa – tā sauktās “stabilās kriptomonētas” – un piesaistījusi gan sabiedrības, gan regulatoru uzmanību visā pasaulē. Lai gan kriptoaktīvu tirgus joprojām ir pieticīgs un pašlaik neapdraud finanšu stabilitāti 7 , tas var mainīties, parādoties “globālajām stabilajām kriptomonētām”, kuru mērķis ir plašāka to pieņemšana sabiedrībā, iekļaujot iezīmes, kuru mērķis ir stabilizēt to vērtību, un izmantojot tīkla ietekmi, ko rada uzņēmumi, kuri popularizē šos aktīvus 8 .

Ņemot vērā šīs norises, Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena Komisijas plašākas digitālās programmas ietvaros uzsvēra vajadzību pēc “vienotas pieejas ar dalībvalstīm attiecībā uz kriptoaktīviem, lai nodrošinātu, ka mēs saprotam, kā maksimāli izmantot to radītās priekšrocības, un zinām, kā risināt problēmas, ko tie var radīt” 9 . Atzīstot riskus, kas var rasties, arī Komisija un Padome 2019. gada decembrī kopīgi paziņoja, ka tās “ir apņēmušās ieviest regulējumu, kas izmantos potenciālās iespējas, kuras var piedāvāt kriptoaktīvi” 10 . Pavisam nesen Eiropas Parlaments izstrādāja ziņojumu par digitālo finansējumu, kurā īpaša uzmanība pievērsta kriptoaktīviem 11 .

Lai atbildētu uz visiem šiem jautājumiem un radītu ES regulējumu, kas iespējo gan kriptoaktīvu tirgus, gan tradicionālo finanšu aktīvu tokenizāciju un SVT plašāku izmantošanu finanšu pakalpojumos, šim priekšlikumam tiks pievienoti citi tiesību aktu priekšlikumi. Komisija arī ierosina precizēt, ka pašreizējā “finanšu instrumentu” definīcija, kurā definēta Finanšu instrumentu tirgu direktīvas (FITD II) 12 darbības joma, ietver finanšu instrumentus, kuru pamatā ir SVT 13 , kā arī īpašu režīmu SVT tirgus infrastruktūrām šādiem instrumentiem 14 . Izmēģinājuma režīms ļaus eksperimentēt drošā vidē un sniegs pierādījumus iespējamiem turpmākiem grozījumiem.

Šim priekšlikumam, kas attiecas uz kriptoaktīviem, uz kuriem neattiecas spēkā esošie ES tiesību akti finanšu pakalpojumu jomā, kā arī e-naudas tokeniem, ir četri vispārīgi un saistīti mērķi. Pirmais mērķis ir nodrošināt juridisko noteiktību. Lai kriptoaktīvu tirgi attīstītos ES, ir vajadzīgs stabils tiesiskais regulējums, kurā būtu skaidri definēts regulējums attiecībā uz visiem kriptoaktīviem, uz kuriem neattiecas spēkā esošie tiesību akti finanšu pakalpojumu jomā. Otrais mērķis ir atbalstīt inovāciju. Lai veicinātu kriptoaktīvu attīstību un SVT plašāku izmantošanu, ir jāievieš drošs un samērīgs regulējums inovācijas un godīgas konkurences atbalstam. Trešais mērķis ir nodrošināt pienācīgu patērētāju un ieguldītāju aizsardzības un tirgus integritātes līmeni, ņemot vērā to, ka kriptoaktīvi, uz kuriem neattiecas spēkā esošie finanšu pakalpojumu tiesību akti, rada daudzus no tiem pašiem riskiem, kas saistīti ar pazīstamākiem finanšu instrumentiem. Ceturtais mērķis ir nodrošināt finanšu stabilitāti. Kriptoaktīvi pastāvīgi attīstās. Lai gan dažiem no tiem ir diezgan ierobežota darbības joma un izmantošana, citiem, piemēram, jaunajai “stabilo kriptomonētu” kategorijai, ir potenciāls kļūt plaši atzītai un potenciāli sistēmiskai. Šis priekšlikums ietver aizsardzības pasākumus, lai novērstu iespējamos riskus finanšu stabilitātei un sakārtotai monetārajai politikai, kuri varētu rasties no “stabilām kriptomonētām”.

Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Šis priekšlikums ir daļa no plašāka regulējuma attiecībā uz kriptoaktīviem un sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju (SVT), jo tam ir pievienoti priekšlikumi, kas nodrošina, ka spēkā esošie tiesību akti nerada šķēršļus jaunu tehnoloģiju ieviešanai, vienlaikus joprojām sasniedzot attiecīgos regulatīvos mērķus.

Priekšlikuma pamatā ir plaša un ilgstoša tirgus uzraudzība un līdzdalība starptautiskās politikas darbā, piemēram, tādos forumos kā Finanšu stabilitātes padome, Finanšu darījumu darba grupa un G7.

Komisija 2018. gada martā pieņemtā Finanšu tehnoloģijas rīcības plāna 15 ietvaros pilnvaroja Eiropas uzraudzības iestādes (EUI) sagatavot konsultāciju par esošā ES finanšu pakalpojumu tiesiskā regulējuma, kas attiecas uz kriptoaktīviem, piemērojamību un piemērotību. Šajā priekšlikumā ir ņemti vērā no EBI un EVTI saņemtie ieteikumi 16 .

Atbilstība pārējiem Savienības politikas virzieniem

Kā savās politiskajās pamatnostādnēs 17 noteikusi priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena un kā izklāstīts paziņojumā “Eiropas digitālās nākotnes veidošana” 18 , Eiropai ir svarīgi izmantot visus digitālā laikmeta sniegtos ieguvumus un nostiprināt savas rūpniecības un inovācijas spējas, ievērojot drošas un ētiskas robežas. Turklāt Komisijas priekšsēdētāja vietniekam Dombrovskim nosūtītajā pilnvarojuma vēstulē pausts aicinājums ar dalībvalstīm īstenot kopīgu pieeju attiecībā uz kriptovalūtām, lai nodrošinātu, ka Eiropa var maksimāli izmantot iespējas, ko tās piedāvā, un novērst jaunos riskus, ko tās var radīt 19 .

Šis priekšlikums ir cieši saistīts ar plašāku Komisijas politiku blokķēdes tehnoloģijas jomā, jo kriptoaktīvi kā blokķēdes tehnoloģiju galvenais pielietojums ir nesaraujami saistīti ar blokķēdes tehnoloģijas veicināšanu visā Eiropā. Šis priekšlikums atbalsta holistisku pieeju blokķēdēm un SVT, kuras mērķis ir izvirzīt Eiropu blokķēžu inovācijas un ieviešanas priekšplānā. Politikas darbs šajā jomā ietvēra Eiropas Blokķēžu novērošanas centra un foruma izveidi un Eiropas blokķēžu partnerību, kas politiskā līmenī apvieno visas dalībvalstis, kā arī publiskā un privātā sektora partnerības, kas paredzētas ar Starptautisko uzticamo blokķēžu lietojumprogrammu asociāciju 20 . 

Šis priekšlikums arī atbilst Savienības politikas virzieniem, kuru mērķis ir izveidot kapitāla tirgu savienību (KTS). Tas jo īpaši ir atbilde uz Augsta līmeņa foruma galīgo ziņojumu, kurā uzsvērts nepietiekami izmantotais kriptoaktīvu potenciāls un kurā Komisija ir aicināta ieviest juridisko noteiktību un noteikt skaidrus noteikumus kriptoaktīvu izmantošanai 21 . Šis priekšlikums ir saskaņā ar 2020. gada 10. martā pieņemto MVU stratēģiju, kurā arī uzsvērts, ka SVT un kriptoaktīvi ir jauninājumi, kas ļauj MVU tieši sadarboties ar ieguldītājiem 22 .

Visbeidzot, priekšlikums pilnībā atbilst ieteikumam drošības savienības stratēģijā, lai izstrādātu tiesisko regulējumu kriptoaktīviem, ņemot vērā šo jauno tehnoloģiju pieaugošo ietekmi uz to, kā tiek emitēti, apmainīti, koplietoti finanšu aktīvi un kā tiem piekļūst 23 .

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

Juridiskais pamats

Priekšlikuma pamatā ir LESD 114. pants, kas Eiropas iestādēm piešķir kompetenci pieņemt attiecīgus noteikumus, lai tuvinātu dalībvalstu tiesību aktus, kuru mērķis ir iekšējā tirgus izveide un darbība. Priekšlikuma mērķis ir novērst šķēršļus finanšu pakalpojumu iekšējā tirgus izveidei un uzlabot tā darbību, nodrošinot, ka piemērojamie noteikumi ir pilnībā saskaņoti.

Pašlaik kriptoaktīvu emitenti un pakalpojumu sniedzēji nevar pilnībā izmantot iekšējā tirgus priekšrocības, jo trūkst juridiskās noteiktības par kriptoaktīvu regulatīvo režīmu, kā arī nav īpaša un saskaņota regulatīvā un uzraudzības režīma ES līmenī. Lai gan dažas dalībvalstis jau ir ieviesušas īpašu režīmu, lai aptvertu dažus kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus vai to darbības daļas, lielākajā daļā dalībvalstu tie darbojas ārpus jebkāda regulatīva režīma. Turklāt arvien vairāk dalībvalstu apsver izstrādāt pielāgotus valsts regulējumus, lai īpaši ņemtu vērā kriptoaktīvus un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus.

Kriptoaktīvu un kriptoaktīvu pakalpojumu atšķirīgie regulējumi, noteikumi un interpretācijas visā Savienībā ierobežo pakalpojumu sniedzēju spēju izvērst savu darbību ES līmenī. Tas nozīmē, ka šo pēc būtības pārrobežu produktu un pakalpojumu sniedzēji ir spiesti iepazīties ar vairāku dalībvalstu tiesību aktiem, saņemt vairākas valsts atļaujas vai reģistrāciju un ievērot bieži vien atšķirīgus valstu tiesību aktus, dažkārt pielāgojot savu darījumdarbības modeli visā Savienībā. Tas rada augstas izmaksas, juridisko sarežģītību un nenoteiktību pakalpojumu sniedzējiem, kas darbojas kriptoaktīvu telpā, ierobežojot kriptoaktīvu darbību attīstību un izvēršanu Savienībā. Turklāt tas, ka daudzās dalībvalstīs kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem nav piemērojamu režīmu, ierobežo finansējuma pieejamību un dažkārt pat plašāku piekļuvi nepieciešamajiem finanšu pakalpojumiem, piemēram, banku pakalpojumiem, sakarā ar regulatīvo nenoteiktību, kas saistīta ar kriptoaktīviem un līdz ar to kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem.

Šīs atšķirības rada arī nevienlīdzīgus konkurences apstākļus kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem atkarībā no to atrašanās vietas, radot papildu šķēršļus iekšējā tirgus netraucētai darbībai. Visbeidzot, tas palielina juridiskās noteiktības trūkumu, kas apvienojumā ar vienota ES regulējuma trūkumu rada ievērojamu risku patērētājiem un ieguldītājiem.

Ieviešot kopēju ES regulējumu, var noteikt vienotus darbības nosacījumus uzņēmumiem ES, pārvarot atšķirības valstu regulējumos, kas noved pie tirgus sadrumstalotības, un samazinot sarežģītību un izmaksas uzņēmumiem, kas darbojas šajā jomā. Tajā pašā laikā tas nodrošinās uzņēmumiem pilnīgu piekļuvi iekšējam tirgum un juridisko noteiktību, kas nepieciešama, lai veicinātu inovāciju kriptoaktīvu tirgū. Visbeidzot, ar to panāks tirgus integritāti un nodrošinās patērētājiem un ieguldītājiem pienācīgu aizsardzības līmeni un skaidru izpratni par viņu tiesībām, kā arī nodrošinās finanšu stabilitāti.

Subsidiaritāte 

Dalībvalstu atšķirīgās pieejas apgrūtina pārrobežu pakalpojumu sniegšanu kriptoaktīvu jomā. Valstu pieeju izplatīšanās apdraud arī vienlīdzīgus konkurences apstākļus vienotajā tirgū attiecībā uz patērētāju un ieguldītāju aizsardzību, tirgus integritāti un konkurenci. Turklāt, lai gan daži riski ir mazināti dalībvalstīs, kuras ir ieviesušas īpašus režīmus kriptoaktīviem, patērētāji, ieguldītāji un tirgus dalībnieki citās dalībvalstīs joprojām nav aizsargāti pret dažiem no būtiskākajiem riskiem, ko rada kriptoaktīvi (piemēram, krāpšana, kiberuzbrukumi, tirgus manipulācijas).

Rīcība ES līmenī, piemēram, šis regulas priekšlikums, radītu vidi, kurā varētu attīstīties lielāks kriptoaktīvu un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju pārrobežu tirgus, tādējādi pilnībā izmantojot iekšējā tirgus priekšrocības. ES regulējums ievērojami samazinātu sarežģītību, kā arī finansiālo un administratīvo slogu visām ieinteresētajām personām, piemēram, pakalpojumu sniedzējiem, emitentiem, patērētājiem un ieguldītājiem. Pakalpojumu sniedzējiem noteikto darbības prasību, kā arī emitentiem noteikto informācijas atklāšanas prasību saskaņošana arī varētu sniegt skaidrus ieguvumus patērētāju un ieguldītāju aizsardzības un finanšu stabilitātes ziņā.

Proporcionalitāte

Proporcionalitātes princips paredz, ka ES rīcības saturam un veidam nebūtu jāpārsniedz tas, kas nepieciešams Līgumu mērķu sasniegšanai. Ierosinātie noteikumi nepārsniegs to, kas ir vajadzīgs, lai sasniegtu priekšlikuma mērķus. Tie aptvers tikai tos aspektus, kurus dalībvalstis nevar sasniegt vienas pašas un kuros administratīvais slogs un izmaksas ir samērīgas ar konkrētajiem un vispārējiem mērķiem, kas jāsasniedz.

Ierosinātā regula nodrošinās integrētu proporcionalitāti, skaidri nošķirot katra veida pakalpojumus un darbības atkarībā no saistītajiem riskiem, lai piemērojamais administratīvais slogs būtu samērīgs ar saistītajiem riskiem. Jo īpaši šajā regulā noteiktās prasības ir samērīgas ar ierobežotajiem saistītajiem riskiem, ņemot vērā līdz šim salīdzinoši nelielo tirgus apjomu. Tajā pašā laikā priekšlikumā ir noteiktas stingrākas prasības attiecībā uz “stabilām kriptomonētām”, kuru apjoms, visticamāk, strauji pieaugs un kuru rezultātā, iespējams, palielināsies risks ieguldītājiem, darījumu partneriem un finanšu sistēmai.

Juridiskā instrumenta izvēle

LESD 114. pants ļauj pieņemt tiesību aktus regulas vai direktīvas veidā. Šim priekšlikumam tika izvēlēta regula, lai noteiktu vienotu nekavējoties piemērojamu noteikumu kopumu visā vienotajā tirgū.

Ar ierosināto regulu nosaka saskaņotas prasības emitentiem, kuri vēlas piedāvāt savus kriptoaktīvus visā Savienībā, un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kuri vēlas pieteikties atļaujai sniegt savus pakalpojumus vienotajā tirgū. Uz šiem emitentiem un pakalpojumu sniedzējiem nedrīkst attiecināt īpašus valsts noteikumus. Tāpēc šajā gadījumā regula ir piemērotāka nekā direktīva.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

Neattiecas.

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Komisija visā šā priekšlikuma sagatavošanas procesā ir apspriedusies ar ieinteresētajām personām. Konkrētāk:

i)Komisija veica īpašu atklātu sabiedrisko apspriešanu (2019. gada 19. decembris – 2020. gada 19. marts) 24 ;

ii)Komisija apspriedās ar sabiedrību par sākotnējo ietekmes novērtējumu (2019. gada 19. decembris – 2020. gada 16. janvāris) 25 ;

iii)Komisijas dienesti divas reizes (2020. gada 18. maijā un 2020. gada 16. jūlijā) apspriedās ar dalībvalstu ekspertiem ekspertu grupā banku, maksājumu un apdrošināšanas jautājumos (EGBPI) 26 ;

iv)Komisijas dienesti rīkoja īpašu tīmekļsemināru par ES regulējumu par kriptoaktīviem, kas bija daļa no digitālo finanšu informācijas pasākumiem “Digital Finance Outreach 2020” (DFO) (2020. gada 19. maijs).

Sabiedriskās apspriešanas mērķis bija informēt Komisiju par potenciāla ES regulējuma izstrādi attiecībā uz kriptoaktīviem. Tajā bija ietverti jautājumi par kriptoaktīviem, uz ko neattiecas esošie ES finanšu pakalpojumu tiesību akti, kriptoaktīviem, uz kuriem attiecas esošie ES finanšu pakalpojumu tiesību akti (piemēram, kriptoaktīviem, kurus var uzskatīt par pārvedamiem vērtspapīriem vai elektronisko naudu/e-naudu), īpaši jautājumi par tā dēvētajām “stabilajām kriptomonētām”, kā arī vispārīgāki jautājumi par SVT izmantošanu finanšu pakalpojumos.

Lielākā daļa respondentu uzsvēra, ka īpaša režīma izveide kriptoaktīviem, uz kuriem pašlaik neattiecas ES finanšu pakalpojumu tiesību akti, tostarp neregulētām “stabilajām kriptomonētām”, nāktu par labu ilgtspējīgas kriptoaktīvu ekosistēmas izveidei ES. Lielākā daļa respondentu apstiprināja, ka valstu tiesību aktos ir vajadzīga juridiskā noteiktība un saskaņošana, un daudzas ieinteresētās personas atbalstīja lielāko daļu no paraugprasībām, ko varētu noteikt kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem.

Dalībvalstu pārstāvji EGBPI pauda vispārēju atbalstu izvēlētajai pieejai, lai izveidotu atbilstošu pielāgotu tiesisko regulējumu neregulētiem kriptoaktīviem. Viņi uzsvēra nepieciešamību novērst regulējuma arbitrāžu, izvairīties no tā, ka kriptoaktīvu emitenti apiet noteikumus, un nodrošināt, ka visi spēkā esošo tiesību aktu attiecīgie noteikumi par maksājumiem un e-naudu ir iekļauti arī tā saukto “stabilo kriptomonētu” īpašajā režīmā. Tika minēta arī nepieciešamība nodrošināt “stabilo kriptomonētu” izpirkšanas tiesības, lai gan bija atšķirīgi viedokļi par vēlamo risinājumu attiecībā uz uzraudzību.

Kā daļu no vairākiem informatīviem pasākumiem Komisija rīkoja tīmekļsemināru, kas bija veltīts tieši kriptoaktīviem. Tīmekļseminārā piedalījās plašs nozares ieinteresēto personu un publisko iestāžu loks, sniedzot nozares papildu ieguldījumu par mijiedarbību ar finanšu pakalpojumu tiesību aktiem.

Priekšlikuma pamatā ir arī atsauksmes, kas saņemtas sanāksmēs ar ieinteresētajām personām un ES iestādēm un kas ir tajā ietvertas. Lielākā daļa ieinteresēto personu, tostarp kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kopumā ir izrādījušas atbalstu, vēlreiz uzsverot, ka nozare ļoti vēlas panākt juridisko noteiktību, lai turpinātu attīstīties.

Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Šā priekšlikuma sagatavošanā Komisija izmantoja kvalitatīvus un kvantitatīvus pierādījumus, kas iegūti no atzītiem avotiem, tostarp abiem EBI un EVTI ziņojumiem. Tie tika papildināti ar publiski pieejamiem ziņojumiem no uzraudzības iestādēm, starptautiskām standartu noteikšanas struktūrām un vadošajiem pētniecības institūtiem, kā arī ar kvantitatīvu un kvalitatīvu ievadinformāciju no ieinteresētajām personām visā pasaules finanšu sektorā.

Ietekmes novērtējums

Šim priekšlikumam ir pievienots ietekmes novērtējums, kas 2020. gada 29. aprīlī tika iesniegts Regulējuma kontroles padomei (RKP) un 2020. gada 29. maijā tika apstiprināts 27 . RKP ieteica uzlabojumus dažās jomās, lai: i) iekļautu šo iniciatīvu saistībā ar pašreizējiem ES un starptautiskajiem regulatīvajiem centieniem; ii) nodrošinātu lielāku skaidrību par to, kā iniciatīva mazinās krāpšanas, uzlaušanas un tirgus ļaunprātīgas izmantošanas riskus, un arī izskaidrotu saikni ar gaidāmo to tiesību aktu pārskatīšanu, kuri attiecas uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu; un iii) labāk izskaidrotu bažas par finanšu stabilitāti saistībā ar “stabilām kriptomonētām” un precizētu, kā uzraudzības iestādes nodrošinās ieguldītāju un patērētāju tiesību aizsardzību. Ietekmes novērtējums ir attiecīgi grozīts, ņemot vērā arī sīkākus RKP komentārus.

Pirmkārt, Komisija apsvēra divus politikas risinājumus kriptoaktīvu regulējuma izstrādei tādiem kriptoaktīviem, uz kuriem neattiecas spēkā esošie ES tiesību akti finanšu pakalpojumu jomā (izņemot “stabilās kriptomonētas”, attiecībā uz kurām tika apsvērts cits risinājumu kopums – skatīt turpmāk).

·1. risinājums – izvēles režīms neregulētiem kriptoaktīviem

Saskaņā ar 1. risinājumu emitenti un pakalpojumu sniedzēji, kas izvēlas pievienoties ES režīmam, gūtu labumu no ES pases, lai paplašinātu savu darbību pāri robežām. Pakalpojumu sniedzēji, kuri nolemj nepiedalīties, paliktu nereglamentēti vai būtu pakļauti īpašiem valstu režīmiem, nesaņemot ES pasi.

·2. risinājums - pilnīga saskaņošana

Saskaņā ar 2. risinājumu uz visiem emitentiem (izņemot tos, kas iesniedz mazus piedāvājumus) un pakalpojumu sniedzējiem attiektos ES tiesību akti un tie gūtu labumu no ES pases. Kriptoaktīviem piemērojamie valstu īpašie režīmi vairs nebūtu piemērojami.

Lai gan 1. risinājums varētu būt mazāk apgrūtinošs maziem emitentiem un pakalpojumu sniedzējiem, kuri var nolemt nepiedalīties, 2. risinājums nodrošinātu augstāku juridiskās noteiktības, ieguldītāju aizsardzības, tirgus integritātes un finanšu stabilitātes līmeni un samazinātu tirgus sadrumstalotību visā vienotajā tirgū. Pilnīga saskaņošana ir saskaņotāka pieeja salīdzinājumā ar izvēles režīmu. Tāpēc priekšroka tika dota 2. risinājumam.

Turklāt Komisija novērtēja arī konkrētus risinājumus attiecībā uz tā sauktajām “stabilajām kriptomonētām”, kuros tās arī būtu uzskatāmas par kriptoaktīviem, uz kuriem neattiecas spēkā esošie ES tiesību akti finanšu pakalpojumu jomā:

·1. risinājums – pielāgots likumdošanas režīms, kura mērķis ir novērst riskus, ko rada “stabilas kriptomonētas” un “globālas stabilas kriptomonētas”

Izmantojot stingru, uz risku balstītu pieeju un pamatojoties uz ieteikumiem, ko pašlaik izstrādā, piemēram, Finanšu stabilitātes padome, šis risinājums novērstu finanšu stabilitātes apdraudējumus, ko rada stabilas kriptomonētas, vienlaikus ļaujot izstrādāt dažādus “stabilu kriptomonētu” darījumdarbības modeļu veidus. Tie ietvertu īpašas informācijas atklāšanas prasības attiecībā uz “stabilo kriptomonētu” emitentiem, kā arī prasības attiecībā uz rezervēm, kas nodrošina “stabilo kriptomonētu”.

·2. risinājums – “stabilu kriptomonētu” reglamentēšana saskaņā ar Elektroniskās naudas direktīvu

“Stabilas kriptomonētas”, kuru vērtību nodrošina viena vienota valūta, kas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis, ir tuvu elektroniskās naudas definīcijai saskaņā ar Elektroniskās naudas direktīvu. Daudzu “stabilo kriptomonētu” mērķis ir radīt “maksājumu līdzekļus”, un, izmantojot aktīvu rezervi, dažas “stabilās kriptomonētas” varētu kļūt par uzticamu vērtības apmaiņas un uzkrāšanas līdzekli. Šajā ziņā “stabilajām kritpomonētām”, iespējams, var būt kopīgas iezīmes ar e-naudu. Tomēr šis risinājums prasītu, lai “stabilo kriptomonētu” emitenti ievērotu spēkā esošos tiesību aktus, kas var neatbilst mērķim. Lai gan Elektroniskās naudas direktīva un līdz ar to arī Maksājumu pakalpojumu direktīva varētu attiekties uz dažiem “stabilo kriptomonētu” pakalpojumu sniedzējiem, tā varētu nepietiekami mazināt būtiskākos riskus patērētāju tiesību aizsardzībai, piemēram, tos, ko rada digitālo maku pakalpojumu sniedzēji. Turklāt Elektroniskās naudas direktīvā nav paredzēti īpaši noteikumi sistēmiskām vienībām, par ko, iespējams, varētu kļūt “globālās stabilās kriptomonētas”.

·3. risinājums – pasākumi, kuru mērķis ir ierobežot “stabilu kriptomonētu” izmantošanu ES

3. risinājums būtu ierobežot “stabilo kriptomonētu" emisiju un ar šāda veida kriptoaktīvu saistītu pakalpojumu sniegšanu. Šādu pieeju, iespējams, varētu pamatot, jo riski, ko rada “stabilās kriptomonētas” un jo īpaši riski, kas varētu sasniegt pasaules mērogu (tostarp riski finanšu stabilitātei, monetārajai politikai un monetārajai suverenitātei), pārsniegtu ieguvumus, ko ES patērētājiem sniedz ātru, lētu, efektīvu un iekļaujošu maksāšanas līdzekļu ziņā. Tomēr 3. risinājums ne tikai radītu izmaksas “stabilām kriptomonētām”, kas jau darbojas, bet arī neļautu gūt labumu no šāda jauna veida kriptoaktīviem. 3. risinājums neatbilstu ES līmenī noteiktajiem mērķiem veicināt inovāciju finanšu nozarē. Turklāt 3. risinājums varētu atstāt dažus finanšu stabilitātes riskus nerisinātus, ja ES patērētāji plaši izmantotu trešās valstīs emitētas “stabilas kriptomonētas”.

Komisija uzskatīja, ka 1. risinājums bija vēlamais risinājums attiecībā uz “stabilām kriptomonētām” apvienojumā ar 2. risinājumu, lai novērstu regulējuma arbitrāžu starp “stabilām kriptomonētām”, kas nav nošķiramas no e-naudas, un e-naudai piemērojamo režīmu, kas emitēta sadalītajā virsgrāmatā. Kopā ar 2. risinājumu (pilnīga saskaņošana, kā aprakstīts iepriekš) attiecībā uz citiem kriptoaktīviem, uz kuriem neattiecas spēkā esošie ES tiesību akti finanšu pakalpojumu jomā, tie radītu visaptverošu un holistisku ES regulējumu par “stabilām kriptomonētām”, kas spētu mazināt Finanšu stabilitātes padomes 28 identificētos riskus, jo īpaši finanšu stabilitātes riskus. “Stabilo kriptomonētu” struktūra ir sarežģīta un ietver daudzas savstarpēji atkarīgas funkcijas un juridiskas personas. Regulatīvā pieeja saskaņā ar 1. risinājumu (kopā ar 2. risinājumu attiecībā uz līdz šim neregulētiem kriptoaktīviem) attiektos uz dažādām funkcijām, kas parasti ir “stabilo kriptomonētu” struktūrās (pārvaldības struktūra, aktīvu pārvaldība, maksājumu un klientu saskarnes funkcijas), un aptvertu arī to mijiedarbību starp vienībām, kas var palielināt finanšu stabilitātes risku.

Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Šī regula uzliek par pienākumu kriptoaktīvu emitentiem publicēt informācijas dokumentu (sauktu par “balto grāmatu”) ar obligātajām informācijas atklāšanas prasībām. Lai izvairītos no administratīvā sloga radīšanas, mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) tiks atbrīvoti no šāda informācijas dokumenta publicēšanas, ja kopējā atlīdzība par kriptoaktīvu piedāvājumu 12 mēnešu laikā ir mazāka par 1 000 000 EUR. Uz “stabilo kriptomonētu” emitentiem neattieksies valsts kompetentās iestādes (VKI) atļauja, ja neatmaksātā “stabilo kriptomonētu” summa ir mazāka par 5 000 000 EUR. Turklāt kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem noteiktās prasības ir samērīgas ar riskiem, ko rada sniegtie pakalpojumi.

Pamattiesības

ES ir apņēmusies ievērot augstus pamattiesību aizsardzības standartus un ir parakstījusi plašu konvenciju kopumu cilvēktiesību jomā. Šajā kontekstā šim priekšlikumam, visticamāk, nebūs tiešas ietekmes uz minētajām tiesībām, kā minēts galvenajās ANO konvencijās par cilvēktiesībām, Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, kas ir ES līgumu būtiska daļa, un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā (ECTK).

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Šis risinājums ietekmē VKI, EBI un EVTI izmaksas un administratīvo slogu. Šo izmaksu apmērs un sadalījums būs atkarīgs no precīzām prasībām, kas izvirzītas kriptoaktīvu emitentiem un pakalpojumu sniedzējiem, un saistītajiem uzraudzības un pārraudzības uzdevumiem.

Aplēstās uzraudzības izmaksas katrai dalībvalstij (tostarp personāls, apmācība, IT infrastruktūra un specializēti izmeklēšanas rīki) var būt no 350 000 EUR līdz 500 000 EUR gadā, un vienreizējās izmaksas tiek lēstas 140 000 EUR apmērā. Tomēr to daļēji kompensētu uzraudzības maksas, ko VKI iekasētu no kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem un emitentiem.

Attiecībā uz EBI laika gaitā tai būs nepieciešams, lai kopumā 18 pilnas slodzes darbinieki (FTE) uzņemtos nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu vai e-naudas tokenu emitentu uzraudzību. EBI radīsies arī papildu IT izmaksas, komandējumu izmaksas par pārbaudēm uz vietas un tulkošanas izmaksas. Tomēr visas šīs izmaksas tiktu pilnībā segtas no maksām, ko iekasē no nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitentiem un nozīmīgu e-naudas tokenu emitentiem.

EVTI aplēstās izmaksas par visu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju reģistra izveidi un tā uzturēšanu ar informāciju, kas saņemta no VKI un EBI, ir jāsedz no to darbības budžeta.

Šā priekšlikuma finansiālā ietekme un ietekme uz budžetu sīkāk izskaidrota šim priekšlikumam pievienotajā tiesību akta finanšu pārskatā.

5.CITI ELEMENTI

Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Stabila uzraudzības un novērtēšanas mehānisma nodrošināšana ir būtiska, lai nodrošinātu, ka veiktās reglamentējošās darbības ir efektīvas to attiecīgo mērķu sasniegšanā. Tādēļ Komisija ir izveidojusi programmu šīs regulas rezultātu un ietekmes uzraudzībai. Komisija būs atbildīga par vēlamo politikas risinājumu ietekmes uzraudzību, pamatojoties uz neizsmeļošu rādītāju sarakstu, kas norādīts ietekmes novērtējumā (64.–65. lpp.). Komisija būs atbildīga arī par šīs regulas ietekmes novērtēšanu, un tās uzdevums būs sagatavot ziņojumu Padomei un Parlamentam (priekšlikuma 122. pants).    

Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Šā priekšlikuma mērķis ir nodrošināt juridisko noteiktību kriptoaktīviem, uz kuriem neattiecas spēkā esošie ES tiesību akti finanšu pakalpojumu jomā, un izveidot vienotus noteikumus kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem un emitentiem ES līmenī. Ar ierosināto regulu aizstās spēkā esošos valstu regulējumus, ko piemēro kriptoaktīviem, uz kuriem neattiecas spēkā esošie ES tiesību akti finanšu pakalpojumu jomā, un arī izveidos īpašus noteikumus tā sauktajām “stabilajām kriptomonētām”, tostarp gadījumos, kad tās ir e-nauda. Ierosinātā regula ir sadalīta deviņās sadaļās.

I sadaļā ir noteikts priekšmets, darbības joma un definīcijas. 1. pantā noteikts, ka regula attiecas uz kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem un emitentiem, un noteiktas vienotas prasības attiecībā uz pārredzamību un informācijas atklāšanu saistībā ar kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju emisiju, darbību, organizāciju un pārvaldību, kā arī noteikti patērētāju tiesību aizsardzības noteikumi un pasākumi, lai novērstu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu. Regulas 2. pants ierobežo regulas darbības jomu, attiecinot to tikai uz kriptoaktīviem, kas saskaņā ar ES tiesību aktiem finanšu pakalpojumu jomā nav uzskatāmi par finanšu instrumentiem, noguldījumiem vai strukturētiem noguldījumiem. 3. pantā ir izklāstīti termini un definīcijas, ko izmanto šajā regulā, tostarp “kriptoaktīvi”, “kriptoaktīvu emitents”, “aktīviem piesaistīts tokens” (bieži apzīmēts kā “stabila kriptomonēta”), “e-naudas tokens” (bieži apzīmēts kā “stabila kriptomonēta”), “kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs”, “patēriņa funkcijas tokens” un citi. Priekšlikuma 3. pantā ir definēti arī dažādi kriptoaktīvu pakalpojumi. Svarīgi ir tas, ka Komisija var pieņemt deleģētos aktus, lai precizētu dažus definīciju tehniskos elementus un pielāgotu tās tirgus un tehnoloģiju attīstībai.

II sadaļa reglamentē tādu kriptoaktīvu piedāvājumus un publisku pārdošanu, kas nav aktīviem piesaistīti tokeni un e-naudas tokeni. Tajā norādīts, ka emitents ir tiesīgs publiski piedāvāt šādus kriptoaktīvus Savienībā vai lūgt šādu kriptoaktīvu pielaidi tirdzniecībai tirdzniecības platformā, ja tas atbilst 4. panta prasībām, piemēram, pienākumam veikt darījumdarbību juridiskas personas formā vai pienākumam sagatavot kriptoaktīvu balto grāmatu saskaņā ar 5. pantu (ar I pielikumu) un paziņot kompetentajām iestādēm par šādu kriptoaktīvu balto grāmatu (7. pants) un to publicēt (8. pants). Pēc tam, kad ir publicēta baltā grāmata, kriptoaktīvu emitents var piedāvāt savus kriptoaktīvus ES vai lūgt šādu kriptoaktīvu pielaidi tirdzniecībaigot tirdzniecības platformā (10. pants). 4. pants ietver arī dažus atbrīvojumus no pienākuma publicēt balto grāmatu, tostarp attiecībā uz nelieliem kriptoaktīvu piedāvājumiem (mazāk par 1 miljonu EUR divpadsmit mēnešu periodā) un piedāvājumiem, kas paredzēti kvalificētiem ieguldītājiem, kā noteikts Prospektu regulā (Regula (ES) 2017/1129). Priekšlikuma 5. pantā un I pielikumā ir izklāstītas informācijas prasības attiecībā uz kriptoaktīvu balto grāmatu, kas pievienota kriptoaktīvu publiskajam piedāvājumam vai kriptoaktīvu pielaidei kriptoaktīvu tirdzniecības platformā, savukārt 6. pantā ir noteiktas dažas prasības, kas saistītas ar tādu kriptoaktīvu emitentu izstrādātajiem tirdzniecības materiāliem, kas nav aktīviem piesaistīti tokeni vai e-naudas tokeni. Kriptoaktīvu baltajai grāmatai nepiemēros iepriekšējas apstiprināšanas procedūru, ko veic valstu kompetentās iestādes (7. pants). Tas tiks paziņots valstu kompetentajām iestādēm, novērtējot, vai attiecīgais kriptoaktīvs ir finanšu instruments saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgu direktīvu (Direktīva 2014/65/ES). Pēc paziņojuma par kriptoaktīvu balto grāmatu saņemšanas kompetentās iestādes būs pilnvarotas apturēt vai aizliegt piedāvājumu, pieprasīt papildu informācijas iekļaušanu kriptoaktīvu baltajā grāmatā vai publiskot faktu, ka emitents neievēro regulu (7. pants). II sadaļā ir iekļauti arī īpaši noteikumi par kriptoaktīvu piedāvājumiem, kuru termiņš ir ierobežots (9. pants), grozījumiem sākotnējā kriptoaktīvu baltajā grāmatā (11. pants), atteikuma tiesībām, kas piešķirtas kriptoaktīvu pircējiem (12. pants), pienākumiem, kas noteikti visiem kriptoaktīvu emitentiem (13. pants), un emitentu atbildību, kas izriet no kriptoaktīvu baltās grāmatas (14. pants).

III sadaļas 1. nodaļā ir aprakstīta procedūra, saskaņā ar kuru valstu kompetentajām iestādēm ir jāpiešķir atļauja aktīviem piesaistītu tokenu emitentiem un jāapstiprina to kriptoaktīvu baltā grāmata (16.–19. pants un I un II pielikums). Lai saņemtu atļauju darboties Savienībā, aktīviem piesaistītu tokenu emitenti tiek iekļauti kā juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību ES (15. pants). 15. pantā arī norādīts, ka aktīviem piesaistītus tokenus Savienībā nevar publiski piedāvāt vai pielaist tirdzniecībai kriptoaktīvu tirdzniecības platformā, ja emitents nav saņēmis atļauju Savienībā un tas nepublicē kriptoaktīvu balto grāmatu, ko apstiprinājusi tā kompetentā iestāde. 15. pants ietver arī atbrīvojumus maza mēroga aktīviem piesaistītiem tokeniem un aktīviem piesaistītiem tokeniem, ko tirgo un izplata kvalificēti ieguldītāji un kas ir tikai šādu kvalificētu ieguldītāju turējumā. Atļaujas atsaukšana ir sīki izklāstīta 20. pantā, un 21. pantā ir izklāstīta procedūra kriptoaktīvu baltās grāmatas grozīšanai.

III sadaļas 2. nodaļā ir noteikti aktīviem piesaistītu tokenu emitentu pienākumi. Tajā noteikts, ka tie rīkojas godīgi, taisnīgi un profesionāli (23. pants). Tajā ir izklāstīti noteikumi par kriptoaktīvu baltās grāmatas un potenciālo tirgvedības paziņojumu publicēšanu (24. pants) un prasības attiecībā uz šiem paziņojumiem (25. pants). Turklāt emitentiem ir pienākums pastāvīgi sniegt informāciju (26. pants), un tiem ir jāizveido sūdzību izskatīšanas procedūra (27. pants).

Tie panāk atbilstību arī citām prasībām, piemēram, noteikumi par interešu konfliktiem (28. pants), paziņojumi savai kompetentajai iestādei par izmaiņām vadības struktūrā (29. pants), pārvaldības pasākumi (30. pants), pašu kapitāls (31. pants), noteikumi par to aktīvu rezervēm, ar kuriem nodrošina aktīviem piesaistītus tokenus (32. pants), un prasības par rezerves aktīvu glabāšanu (33. pants). 34. pantā paskaidrots, ka emitents iegulda rezerves aktīvus tikai aktīvos, kas ir droši, zema riska aktīvi. 35. pantā arī noteikts, ka aktīviem piesaistītu tokenu emitentiem jāatklāj informācija par tiesībām, kas saistītas ar aktīviem piesaistītiem tokeniem, tostarp par visiem tiešajiem prasījumiem pret emitentu vai aktīvu rezervēm. Ja aktīviem piesaistītu tokenu emitents nepiedāvā tiešas izpirkšanas tiesības vai prasījumus pret emitentu vai rezerves aktīviem visiem aktīviem piesaistītu tokenu turētājiem, 35. pants paredz minimālās tiesības aktīviem piesaistītu tokenu turētājiem. 36. pants neļauj aktīviem piesaistītu tokenu emitentiem un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem piešķirt jebkādus procentus aktīviem piesaistītu tokenu turētājiem.

III sadaļas 4. nodaļā ir izklāstīti noteikumi par aktīviem piesaistītu tokenu emitentu iegādi, un 37. pantā ir sīki izklāstīts plānotās iegādes novērtējums, un 38. pantā ir izklāstīts šāda novērtējuma saturs.

III sadaļas 5. nodaļas 39. pantā ir noteikti kritēriji, ko EBI izmanto, lai noteiktu, vai aktīviem piesaistīts tokens ir nozīmīgs. Šīs pazīmes ir: aktīviem piesaistītu tokenu tirgotāju klientu bāzes lielums, aktīviem piesaistītu tokenu vai to tirgus kapitalizācijas vērtība, darījumu skaits un vērtība, aktīvu rezerves apjoms, emitentu pārrobežu darbību nozīmīgums un savstarpējā saistība ar finanšu sistēmu. 39. pants ietver arī pilnvaras Komisijai pieņemt deleģētu aktu, lai sīkāk precizētu apstākļus un robežvērtības, kuru pārsniegšanas gadījumā aktīviem piesaistītu tokenu emitents tiks uzskatīts par nozīmīgu. Regulas 39. pantā ir iekļautas dažas minimālās robežvērtības, kuras deleģētajam aktam jebkurā gadījumā ir jāievēro. 40. pantā ir sīki izklāstīta iespēja aktīviem piesaistīta tokena emitentam, iesniedzot pieteikumu atļaujas saņemšanai pēc savas iniciatīvas, klasificēt to kā nozīmīgu. 41. pantā ir uzskaitīti papildu pienākumi, kas piemērojami nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitentiem, piemēram, papildu pašu kapitāla prasības, likviditātes pārvaldības politika un sadarbspēja.

III sadaļas 6. nodaļas 42. pantā emitentam ir noteikts pienākums ieviest procedūru savas darbības organizētai likvidācijai.

IV sadaļas 1. nodaļā ir aprakstīta atļaujas piešķiršanas procedūra attiecībā uz e-naudas tokenu emitentu. 43. pantā aprakstīts, ka e-naudas tokenus publiski nepiedāvā Savienībā vai neatļauj to tirdzniecību kriptoaktīvu tirdzniecības platformā, izņemot, ja emitents ir saņēmis atļauju darboties kā kredītiestāde vai kā “elektroniskās naudas iestāde” Direktīvas 2009/110/EK 2. panta 1. punkta nozīmē. 43. pantā arī noteikts, ka “e-naudas tokenus” uzskata par elektronisko naudu Direktīvas 2009/110/EK izpratnē.

44. pantā aprakstīts, kā e-naudas tokenu turētājiem nodrošina prasījumu pret emitentu: e-naudas tokenus emitē par nominālvērtību un pēc naudas līdzekļu saņemšanas, un pēc e-naudas tokenu turētāja pieprasījuma emitentiem tie ir jāizpērk jebkurā brīdī un par nominālvērtību. 45. pants neļauj e-naudas tokenu emitentiem un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem piešķirt jebkādus procentus e-naudas tokenu turētājiem. Regulas 46. pantā un III pielikumā ir noteiktas prasības attiecībā uz kriptoaktīvu balto grāmatu, ko pievieno e-naudas tokenu emisijai, piemēram: emitenta apraksts, detalizēts emitenta projekta apraksts, norāde par to, vai tas attiecas uz e-naudas tokenu publisku piedāvājumu vai to pielaidi tirdzniecības platformā, kā arī informācija par riskiem, kas saistīti ar e-naudas emitentu, e-naudas tokeniem un jebkura potenciāla projekta īstenošanu. 47. pantā ir iekļauts noteikums par atbildību, kas saistīta ar šādu kriptoaktīvu balto grāmatu attiecībā uz e-naudas tokeniem. 48. pantā ir noteiktas prasības iespējamiem tirgvedības paziņojumiem, kas sagatavoti saistībā ar e-naudas tokenu piedāvājumu, un 49. pantā ir noteikts, ka jebkuri naudas līdzekļi, ko emitents saņem apmaiņā pret e-naudas tokeniem, tiek ieguldīti aktīvos, kas denominēti tajā pašā valūtā, kādai ir piesaistīts e-naudas tokens.

IV sadaļas 2. nodaļas 50. pantā noteikts, ka EBI e-naudas tokenus klasificē kā nozīmīgus, pamatojoties uz 39. pantā uzskaitītajiem kritērijiem. 51. pantā ir sīki izklāstīta iespēja e-naudas tokena emitentam, iesniedzot pieteikumu atļaujas saņemšanai pēc savas iniciatīvas, klasificēt to kā nozīmīgu. 52. pantā ir ietverti papildu pienākumi, kas piemērojami nozīmīgu e-naudas tokenu emitentiem. Nozīmīgu e-naudas tokenu emitentiem jāpiemēro 33. pants par rezerves aktīvu turēšanu un 34. pants par šo aktīvu ieguldīšanu, nevis Direktīvas 2009/110/EK 7. pants, 41. panta 1., 2. un 3. punkts par atalgojumu, sadarbspēju un likviditātes pārvaldību, 41. panta 4. punkts, nevis Direktīvas 2009/110/EK 5. pants un 42. pants par savu darbību organizētu likvidāciju.

V sadaļā ir izklāstīti noteikumi par kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju atļaujām un darbības nosacījumiem. 1. nodaļā ir izklāstīti noteikumi par atļauju piešķiršanu (53. pants), sīki izklāstot šāda pieteikuma saturu (54. pants), pieteikuma novērtējumu (55. pants) un kompetentajām iestādēm piešķirtās tiesības atsaukt atļauju (56. pants). Šajā nodaļā EVTI ir arī piešķirtas pilnvaras izveidot visu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju reģistru (57. pants), kas ietvers arī informāciju par kriptoaktīvu baltajām grāmatām, kuras paziņojušas kompetentās iestādes. Attiecībā uz kriptoaktīvu pakalpojumu pārrobežu sniegšanu 58. pantā ir sīki izklāstīta informācija un veids, kā informācija par kriptoaktīvu pārrobežu darbībām no piederības dalībvalsts kompetentās iestādes būtu jāpaziņo uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei.

2. nodaļā ir noteiktas prasības visiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, pienākums rīkoties godīgi, taisnīgi un profesionāli (59. pants), prudenciālie aizsardzības pasākumi (60. pants un IV pielikums), organizatoriskās prasības (61. pants), noteikumi par klientu kriptoaktīvu un naudas līdzekļu glabāšanu (63. pants), pienākums izveidot sūdzību izskatīšanas procedūru (64. pants), noteikumi par interešu konfliktu (65. pants) un noteikumi par ārpakalpojumu izmantošanu (66. pants). V sadaļas 3. nodaļā ir noteiktas prasības īpašiem pakalpojumiem: kriptoaktīvu turēšana (67. pants), kriptoaktīvu tirdzniecības platformas (68. pants), kriptoaktīvu apmaiņa pret papīra valūtu vai citiem kriptoaktīviem (69. pants), rīkojumu izpilde (70. pants), kriptoaktīvu izvietošana (71. pants), rīkojumu pieņemšana un nodošana trešo personu vārdā (72. pants) un konsultācijas par kriptoaktīviem (73. pants). 4. nodaļā ir precizēti noteikumi par kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju iegādi.

VI sadaļā ir noteikti aizliegumi un prasības, lai novērstu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, kas saistīta ar kriptoaktīviem. 76. pantā ir definēta noteikumu par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu darbības joma. 77. pantā definēts iekšējās informācijas jēdziens un norādīts, ka emitents, kura kriptoaktīvus ir atļauts tirgot kriptoaktīvu tirdzniecības platformā, atklāj iekšējo informāciju. Citi sadaļas noteikumi aizliedz iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu (78. pants), iekšējās informācijas nelikumīgu izpaušanu (79. pants) un tirgus manipulācijas (80. pants).

VII sadaļā ir sniegta sīkāka informācija par valstu kompetento iestāžu, EBI un EVTI pilnvarām. VII sadaļas 1. nodaļā dalībvalstīm ir noteikts pienākums šīs regulas vajadzībām izraudzīties vienu vai vairākas kompetentās iestādes, tostarp vienu kompetento iestādi, kas izraudzīta par vienotu kontaktpunktu (81. pants). 1. nodaļā ir arī sīki izklāstīti noteikumi par valstu kompetento iestāžu pilnvarām (82. pants), sadarbību starp kompetentajām iestādēm (83. pants), ar EVTI un EBI (84. pants) vai ar citām iestādēm (85. pants). Tajā arī sīki izklāstīti dalībvalstu ziņošanas pienākumi (86. pants), noteikumi par dienesta noslēpumu (87. pants), datu aizsardzību (88. pants) un piesardzības pasākumi, ko var veikt uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes (89. pants). 90. pantā ir izklāstīti noteikumi par sadarbību ar trešām valstīm, un 91. pantā ir noteikts, kā kompetentās iestādes izskata sūdzības.

VII sadaļas 2. nodaļā ir sīki izklāstīti administratīvie sodi un pasākumi, ko var piemērot kompetentās iestādes (92. pants), savu uzraudzības pilnvaru un sodu piemērošanas pilnvaru īstenošana (93. pants), pārsūdzības tiesības (94. pants), lēmumu publicēšana (95. pants), ziņošana par sodiem EVTI un EBI (96. pants), ziņošana par pārkāpumiem un to personu aizsardzība, kuras ziņo par šādiem pārkāpumiem (97. pants).

VII sadaļas 3. nodaļā ir sīki izklāstīti noteikumi par EBI pilnvarām un kompetencēm saistībā ar nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu un nozīmīgu e-naudas tokenu emitentu uzraudzību, tostarp uzraudzības pienākumi (98. pants), un noteikumi par uzraudzības kolēģijām attiecībā uz nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitentiem ir minēti 99. pantā. Kolēģiju cita starpā veido tās piederības dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā ir izsniegta atļauja aktīviem piesaistītu tokenu emitentam, EBI, EVTI, kompetentās iestādes, kas uzrauga svarīgākās kriptoaktīvu tirdzniecības platformas, rezerves aktīvu turētāji, kredītiestādes u. c., kas sniedz pakalpojumus saistībā ar nozīmīgo aktīviem piesaistīto tokenu, un ECB. Ja nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitents veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, kuras valūta nav euro, vai ja valūta, kas nav euro, ir iekļauta rezerves aktīvos, minētās dalībvalsts centrālā banka ietilpst kolēģijā. Kompetentās iestādes, kas neietilpst kolēģijā, var pieprasīt no kolēģijas visu informāciju, kas ir būtiska to uzraudzības pienākumu veikšanai. 99. pantā arī aprakstīts, kā EBI sadarbībā ar EVTI un Eiropas Centrālo banku sistēmu ir jāizstrādā regulatīvo standartu projekts, lai noteiktu svarīgākās tirdzniecības platformas un rezerves aktīvu turētājus, kā arī kolēģijas praktisko pasākumu detaļas.

Pilnvaras sniegt nesaistošus atzinumus kolēģijai ir piešķirtas ar 100. pantu. Šie atzinumi var būt saistīti ar prasību emitentam turēt lielāku pašu kapitāla summu, grozītu kriptoaktīvu balto grāmatu, paredzēto atļaujas atsaukšanu, paredzēto vienošanos par informācijas apmaiņu ar trešās valsts uzraudzības iestādi utt. Kompetentās iestādes vai EBI pienācīgi ņem vērā kolēģijas atzinumus un, ja tās nepiekrīt atzinumam, tostarp jebkādiem ieteikumiem, to galīgajā lēmumā ietver skaidrojumus par jebkādām būtiskām novirzēm no atzinuma vai ieteikumiem.

101. pantā ir izklāstīti noteikumi par uzraudzības kolēģijām attiecībā uz nozīmīgu e-naudas tokenu emitentiem, kas darbojas tāpat kā kolēģijas attiecībā uz aktīviem piesaistītiem tokeniem (papildu dalībnieki ietver kompetentās iestādes no visnozīmīgākajām maksājumu iestādēm, kas sniedz maksājumu pakalpojumus saistībā ar nozīmīgiem e-naudas tokeniem), un 102. pantā – pilnvaras sniegt šādas kolēģijas nesaistošus atzinumus.

4. nodaļā ir precizētas EBI pilnvaras un kompetences attiecībā uz nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitentiem un nozīmīgu e-naudas tokenu emitentiem. Juridiska konfidencialitāte (103. pants), informācijas pieprasījums (104. pants), vispārējas izmeklēšanas pilnvaras (105. pants), pārbaudes uz vietas (106. pants), informācijas apmaiņa (107. pants), nolīgums par informācijas apmaiņu ar trešām valstīm (108. pants), no trešām valstīm saņemtās informācijas atklāšana (109. pants) un sadarbība ar citām iestādēm (110. pants). Dienesta noslēpuma ievērošanas pienākums ir minēts 111. pantā un EBI uzraudzības pasākumi – 112. pantā. Administratīvie sodi un citi pasākumi, jo īpaši naudas sodi, ir sīki izklāstīti 113. pantā un turpmākajos pantos, kas reglamentē periodiskos soda maksājumus (114. pants), informācijas atklāšanu par naudas sodiem, to būtību un izpildi (115. pants) un attiecīgos procedūras noteikumus par uzraudzības pasākumu veikšanu un naudas sodu uzlikšanu (116. pants). 117. un 118. pantā noteiktas prasības attiecīgi par attiecīgo personu uzklausīšanu un Tiesas neierobežoto jurisdikciju par EBI lēmumiem. Saskaņā ar 119. pantu EBI vajadzētu būt iespējai iekasēt maksu no nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitentiem un nozīmīgu e-naudas tokenu emitentiem, pamatojoties uz deleģēto aktu, kas pieņemts saskaņā ar šo regulu. Ar 120. pantu EBI tiek piešķirtas pilnvaras deleģēt konkrētus uzraudzības uzdevumus kompetentajām iestādēm, ja tas ir nepieciešams, lai pienācīgi uzraudzītu nozīmīga aktīviem piesaistīta tokena emitentu vai nozīmīga e-naudas tokena emitentu.

Deleģēšanas īstenošana ar mērķi pieņemt Komisijas deleģētos aktus aprakstīta VIII nodaļā. Regulas priekšlikumā ir iekļauti pilnvarojumi Komisijai pieņemt deleģētus aktus, kuros precizēti konkrēti aspekti, prasības un kārtība, kā izklāstīts šajā regulā (121. pants).

IX sadaļā ir ietverti pārejas un nobeiguma noteikumi, tostarp Komisijas pienākums sagatavot ziņojumu, kurā novērtēta regulas ietekme (122. pants). Pārejas pasākumi, kas ietver klauzulu par tiesībām saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus attiecībā uz kriptoaktīviem, kas emitēti pirms šīs regulas stāšanās spēkā, izņemot aktīviem piesaistītus tokenus un e-naudas tokenus, ir uzskaitīti 123. pantā. Ar 124. pantu groza direktīvu par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (Direktīva (ES) 2019/1937 29 ), tai pievienojot šo regulu, un 125. pantā ir precizēts, ka šis grozījums ir jātransponē valsts tiesību aktos 12 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Regulas 126. pantā norādīts, ka šo regulu sāk piemērot 18 mēnešus pēc tās stāšanās spēkā, izņemot noteikumus, kas attiecas uz e-naudas tokeniem un aktīviem piesaistītiem tokeniem un kas stājas spēkā šīs regulas spēkā stāšanās dienā.

2020/0265 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Direktīvu (ES) 2019/1937

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu 30 ,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 31 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Komisijas paziņojuma par digitālo finanšu stratēģiju 32 mērķis ir nodrošināt, ka Savienības finanšu pakalpojumu tiesību akti ir piemēroti digitālajam laikmetam, un tas veicina nākotnei sagatavotu ekonomiku, kas strādā cilvēku labā, cita starpā iespējojot inovatīvu tehnoloģiju izmantošanu. Savienības paziņotās un apstiprinātās politikas interesēs ir attīstīt un veicināt transformatīvu tehnoloģiju, piemēram, blokķēžu un sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas (“SVT”), pieņemšanu finanšu sektorā.

(2)Finanšu jomā kriptoaktīvi ir viens no SVT galvenajiem pielietojumiem. Kriptoaktīvi ir vērtības vai tiesību digitāli atveidojumi, kas var sniegt ievērojamu labumu gan tirgus dalībniekiem, gan patērētājiem. Racionalizējot kapitāla palielināšanas procesus un veicinot konkurenci, kriptoaktīvu emisija var nodrošināt lētāku, mazāk apgrūtinošu un iekļaujošāku mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) finansēšanas veidu. Ja maksājumu tokeni tiek izmantoti kā maksāšanas līdzeklis, tie var radīt iespējas veikt lētākus, ātrākus un efektīvākus maksājumus, jo īpaši pārrobežu mērogā, ierobežojot starpnieku skaitu.

(3)Daži kriptoaktīvi ir uzskatāmi par finanšu instrumentiem, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/65/ES 33 4. panta 1. punkta 15) apakšpunktā. Tomēr lielākā daļa kriptoaktīvu neietilpst Savienības tiesību aktu par finanšu pakalpojumiem darbības jomā. Nav noteikumu par pakalpojumiem, kas saistīti ar kriptoaktīviem, tostarp par kriptoaktīvu tirdzniecības platformu darbību, pakalpojumiem kriptoaktīvu apmaiņai pret papīra valūtu vai citiem kriptoaktīviem vai kriptoaktīvu turēšanu. Šādu noteikumu trūkums kriptoaktīvu turētājus pakļauj riskam, jo īpaši jomās, uz kurām neattiecas patērētāju tiesību aizsardzības noteikumi. Šādu noteikumu trūkums var arī radīt būtiskus riskus tirgus integritātei kriptoaktīvu sekundārajā tirgū, tostarp tirgus manipulācijas. Lai novērstu minētos riskus, dažas dalībvalstis ir ieviesušas īpašus noteikumus visiem kriptoaktīviem vai to apakškopai, uz kuriem neattiecas Savienības tiesību akti par finanšu pakalpojumiem. Citas dalībvalstis apsver iespēju pieņemt tiesību aktus šajā jomā.

(4)Tas, ka nav vispārēja Savienības regulējuma kriptoaktīviem, var novest pie lietotāju uzticības trūkuma šiem aktīviem, kas kavēs šo aktīvu tirgus attīstību un var radīt neizmantotas iespējas attiecībā uz inovatīviem digitālajiem pakalpojumiem, alternatīviem maksājumu instrumentiem vai jauniem finansējuma avotiem Savienības uzņēmumiem. Turklāt uzņēmumiem, kas izmanto kriptoaktīvus, nebūs juridiskās noteiktības par to, kā to kriptoaktīvi tiks apstrādāti dažādās dalībvalstīs, un tas mazinās to centienus izmantot kriptoaktīvus digitālajai inovācijai. Vispārēja Savienības regulējuma trūkums kriptoaktīvu jomā varētu arī radīt regulējuma sadrumstalotību, kas kropļotu konkurenci vienotajā tirgū, apgrūtinātu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju darbību izvēršanu pārrobežu mērogā un izraisītu regulējuma arbitrāžu. Kriptoaktīvu tirgus joprojām ir pieticīgs un vēl nerada draudus finanšu stabilitātei. Tomēr ir iespējams, ka patērētāji varētu plaši izmantot kriptoaktīvu apakškopu, kuras mērķis ir stabilizēt to cenu, sasaistot to vērtību ar konkrētu aktīvu vai aktīvu grozu. Šāda attīstība varētu radīt papildu problēmas finanšu stabilitātei, monetārās politikas transmisijai vai monetārajai suverenitātei.

(5)Tāpēc ir nepieciešams īpašs un saskaņots regulējums Savienības līmenī, lai paredzētu īpašus noteikumus kriptoaktīviem un saistītām darbībām, un pakalpojumiem un precizētu piemērojamo tiesisko regulējumu. Šādam saskaņotam regulējumam būtu jāattiecas arī uz pakalpojumiem, kas saistīti ar kriptoaktīviem, ja uz šiem pakalpojumiem vēl neattiecas Savienības tiesību akti finanšu pakalpojumu jomā. Šādam regulējumam būtu jāatbalsta inovācija un godīga konkurence, vienlaikus nodrošinot augstu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni un tirgus integritāti kriptoaktīvu tirgos. Skaidram regulējumam būtu jādod iespēja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem paplašināt savu darījumdarbību pārrobežu mērogā un jāatvieglo to piekļuve banku pakalpojumiem, lai tie varētu netraucēti veikt savu darbību. Tam būtu arī jānodrošina finanšu stabilitāte un jānovērš monetārās politikas riski, ko varētu radīt kriptoaktīvi, kuru mērķis ir stabilizēt to cenu, atsaucoties uz valūtu, aktīvu vai šādu aktīvu grozu. Palielinot patērētāju tiesību aizsardzību, tirgus integritāti un finanšu stabilitāti, reglamentējot kriptoaktīvu vai ar šādiem kriptoaktīviem saistītu pakalpojumu publiskos piedāvājumus, Savienības regulējumam kriptoaktīvu tirgos nebūtu jāreglamentē pamatā esošā tehnoloģija un būtu jāļauj izmantot gan bezatļaujas, gan uz atļaujām balstītas sadalītās virsgrāmatas.

(6)Savienības tiesību aktos par finanšu pakalpojumiem nevajadzētu dot priekšroku vienai konkrētai tehnoloģijai. Tāpēc kriptoaktīvi, kas kvalificējami kā “finanšu instrumenti”, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 15) apakšpunktā, joprojām būtu jāreglamentē saskaņā ar vispārējiem spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem, tostarp Direktīvu 2014/65/ES, neatkarīgi no tehnoloģijas, kas izmantota to emitēšanai vai nodošanai.

(7)Kriptoaktīviem, ko emitējušas centrālās bankas, kuras darbojas kā monetārās iestādes, vai citas publiskas iestādes, nebūtu jāpiemēro Savienības regulējums, kas attiecas uz kriptoaktīviem, un tas nebūtu jāpiemēro arī pakalpojumiem, kas saistīti ar kriptoaktīviem, kurus sniedz šādas centrālās bankas vai citas publiskas iestādes.

(8)Visiem tiesību aktiem, kas pieņemti kriptoaktīvu jomā, jābūt specifiskiem, nākotnes vajadzībām atbilstošiem un jāspēj sekot līdzi jauninājumiem un tehnoloģiju attīstībai. Tāpēc “kriptoaktīvi” un “sadalītās virsgrāmatas tehnoloģija” būtu jādefinē pēc iespējas plašāk, lai aptvertu visu veidu kriptoaktīvus, uz kuriem pašlaik neattiecas Savienības tiesību akti par finanšu pakalpojumiem. Šādiem tiesību aktiem būtu arī jāpalīdz sasniegt mērķi apkarot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Tāpēc jebkurai “kriptoaktīvu” definīcijai būtu jāatbilst “virtuālo aktīvu” definīcijai, kas izklāstīta Finanšu darījumu darba grupas (FATF) ieteikumos 34 . Tā paša iemesla dēļ jebkuram kriptoaktīvu pakalpojumu sarakstam būtu jāietver arī virtuālo aktīvu pakalpojumi, kas varētu radīt bažas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un kurus kā tādus ir identificējusi FATF.

(9)Būtu jānošķir trīs kriptoaktīvu apakškategorijas, uz kurām būtu jāattiecina konkrētākas prasības. Pirmo apakškategoriju veido tāds kriptoaktīvu veids, kas paredzēts, lai nodrošinātu digitālu piekļuvi precei vai pakalpojumam, kas pieejams SVT, un to pieņem tikai šā tokena emitents (patēriņa funkcijas tokeni, utility tokens). Šādiem “patēriņa funkcijas tokeniem” ir nefinanšu mērķi, kas saistīti ar digitālās platformas un digitālo pakalpojumu darbību, un tie būtu jāuzskata par īpašu kriptoaktīvu veidu. Otrā kriptoaktīvu apakškategorija ir aktīviem piesaistīti tokeni. Šādu aktīviem piesaistītu tokenu mērķis ir uzturēt stabilu vērtību, atsaucoties uz vairākām valūtām, kas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis, vienu vai vairākām precēm vai vienu vai vairākiem kriptoaktīviem, vai šādu aktīvu grozu. Stabilizējot to vērtību, šie aktīviem piesaistītie tokeni bieži vien ir vērsti uz to, lai to turētāji tos izmantotu kā maksāšanas līdzekli preču un pakalpojumu iegādei un kā vērtības uzkrāšanas līdzekli. Kriptoaktīvu trešā apakškategorija ir kriptoaktīvi, kas galvenokārt paredzēti kā maksāšanas līdzeklis, lai stabilizētu to vērtību, atsaucoties tikai uz vienu papīra valūtu. Šādu kriptoaktīvu funkcija ir ļoti līdzīga elektroniskās naudas funkcijai, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/110/EK 35 2. panta 2. punktā. Tāpat kā elektroniskā nauda, šādi kriptoaktīvi ir monētu un banknošu elektroniski aizstājēji un tiek izmantoti maksājumu veikšanai. Šos kriptoaktīvus definē kā “elektroniskās naudas tokenus” vai “e-naudas tokenus”.

(10)Neraugoties uz to līdzību, elektroniskā nauda un kriptoaktīvi, kas atsaucas uz vienu papīra valūtu, dažos svarīgos aspektos atšķiras. Direktīvas 2009/110/EK 2. panta 2. punktā definētās elektroniskās naudas turētājiem vienmēr tiek nodrošināts prasījums pret elektroniskās naudas iestādi, un viņiem ir līgumiskas tiesības jebkurā brīdī izpirkt savu elektronisko naudu pret papīra valūtu, kas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis, šādas valūtas nominālvērtībā. Turpretī daži kriptoaktīvi, kas atsaucas uz vienu papīra valūtu, kas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis, nenodrošina to turētājiem šādu prasījumu pret šādu aktīvu emitentiem un varētu neietilpt Direktīvas 2009/110/EK darbības jomā. Citi kriptoaktīvi, kas atsaucas uz vienu papīra valūtu, nenodrošina prasījumu pret tādas valūtas nominālvērtību, kuriem tie piesaistīti, vai ierobežo izpirkšanas periodu. Tas, ka šādu kriptoaktīvu turētājiem nav prasījuma pret šādu aktīvu emitentiem vai ka šāds prasījums nav līdzvērtīgs tādas valūtas nominālvērtībai, kuriem šie kriptoaktīvi piesaistīti, varētu mazināt šādu kriptoaktīvu lietotāju uzticēšanos. Lai izvairītos no Direktīvā 2009/110/EK paredzēto noteikumu apiešanas, jebkurai “e-naudas tokenu” definīcijai vajadzētu būt pēc iespējas plašākai, lai aptvertu visus kriptoaktīvu veidus, kas piesaistīti vienai atsevišķai papīra valūtai, kas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis. Lai izvairītos no regulējuma arbitrāžas, būtu jāparedz stingri nosacījumi e-naudas tokenu emisijai, tostarp pienākums šādus e-naudas tokenus emitēt vai nu kredītiestādei, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 575/2013 36 , vai elektroniskās naudas iestādei, kas saņēmusi atļauju saskaņā ar Direktīvu 2009/110/EK. Tā paša iemesla dēļ šādu e-naudas tokenu emitentiem būtu arī jānodrošina šādu tokenu lietotājiem prasījums izpirkt savus tokenus jebkurā brīdī un tādas valūtas nominālvērtībā, kurai šie tokeni piesaistīti. Tā kā e-naudas tokeni ir arī kriptoaktīvi un var radīt jaunas problēmas saistībā ar patērētāju tiesību aizsardzību un tirgus integritāti, kas raksturīga kriptoaktīviem, tiem būtu jāpiemēro arī šajā regulā paredzētie noteikumi, lai risinātu šīs problēmas saistībā ar patērētāju tiesību aizsardzību un tirgus integritāti.

(11)Ņemot vērā kriptoaktīvu radītos dažādos riskus un iespējas, ir jāparedz noteikumi kriptoaktīvu emitentiem, kuriem vajadzētu būt jebkurai juridiskai personai, kas publiski piedāvā jebkāda veida kriptoaktīvus vai lūdz šādu kriptoaktīvu pielaidi kriptoaktīvu tirdzniecības platformā.

(12)Ir jāparedz noteikumi vienībām, kas sniedz ar kriptoaktīviem saistītus pakalpojumus. Šādu pakalpojumu pirmā kategorija ir kriptoaktīvu tirdzniecības platformas darbības uzturēšana, kriptoaktīvu apmaiņa pret papīra valūtām, kas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis, vai pret citiem kriptoaktīviem, veicot darījumus savā vārdā, un pakalpojumu sniegšana trešo personu vārdā kriptoaktīvu turēšanas un pārvaldības nodrošināšanai vai tādu līdzekļu kontroles nodrošināšanai, ar kuriem piekļūst šādiem kriptoaktīviem. Otra šādu pakalpojumu kategorija ir kriptoaktīvu izvietošana, kriptoaktīvu rīkojumu pieņemšana vai nodošana, kriptoaktīvu rīkojumu izpilde trešo personu vārdā un konsultāciju sniegšana par kriptoaktīviem. Jebkura persona, kas profesionāli sniedz šādus kriptoaktīvu pakalpojumus, būtu jāuzskata par “kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju”.

(13)Lai nodrošinātu, ka kompetentās iestādes pienācīgi uzrauga un pārrauga visus kriptoaktīvu piedāvājumus, kas nav aktīviem piesaistīti tokeni vai e-naudas tokeni, Savienībā, vai visas šādu kriptoaktīvu pielaides tirdzniecībai kriptoaktīvu tirdzniecības platformā, visiem kriptoaktīvu emitentiem vajadzētu būt juridiskām personām.

(14)Lai nodrošinātu patērētāju tiesību aizsardzību, kriptoaktīvu potenciālie pircēji būtu jāinformē par kriptoaktīvu, ko tie plāno iegādāties, īpašībām, funkcijām un riskiem. Veicot kriptoaktīvu publisku piedāvājumu Savienībā vai pieprasot kriptoaktīvu pielaidi tirdzniecībai kriptoaktīvu tirdzniecības platformā, kriptoaktīvu emitentiem būtu jāsagatavo, jāpaziņo savai kompetentajai iestādei un jāpublicē informācijas dokuments (“kriptoaktīvu baltā grāmata”), kurā ietverta obligāti atklājamā informācija. Šādā kriptoaktīvu baltajā grāmatā būtu jāietver vispārīga informācija par emitentu, par projektu, kas īstenojams ar piesaistīto kapitālu, par kriptoaktīvu publisko piedāvājumu vai par to pielaidi tirdzniecībai kriptoaktīvu tirdzniecības platformā, par kriptoaktīviem piesaistītām tiesībām un pienākumiem, par pamatā esošo tehnoloģiju, ko izmanto šādiem aktīviem, un par saistītajiem riskiem. Lai nodrošinātu taisnīgu un nediskriminējošu attieksmi pret kriptoaktīvu turētājiem, informācija kriptoaktīvu baltajā grāmatā un attiecīgā gadījumā tirgvedības paziņojumos, kas saistīti ar publisko piedāvājumu, ir patiesa, skaidra un nav maldinoša.

(15)Lai nodrošinātu samērīgu pieeju, prasības izstrādāt un publicēt kriptoaktīvu balto grāmatu nebūtu jāpiemēro tādu kriptoaktīvu piedāvājumiem, kas nav aktīviem piesaistīti tokeni vai e-naudas tokeni, kas tiek piedāvāti bez maksas, vai kriptoaktīvu piedāvājumiem, kas tiek piedāvāti tikai kvalificētiem ieguldītājiem, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1129 37 2. panta e) punktā, un kurus var turēt tikai šādi kvalificēti ieguldītāji, vai kas katrā dalībvalstī tiek piedāvāti tikai nelielam skaitam cilvēku, vai kas ir unikāli un nav aizstājami ar citiem kriptoaktīviem.

(16)Maziem un vidējiem uzņēmumiem un jaunizveidotiem uzņēmumiem nevajadzētu radīt pārmērīgu administratīvo slogu. Tāpēc tādi kriptoaktīvu publiskie piedāvājumi Savienībā, kas nepārsniedz atbilstīgu kopējo robežvērtību 12 mēnešu laikposmā, būtu jāatbrīvo no pienākuma sagatavot kriptoaktīvu balto grāmatu. Tomēr ES horizontālie tiesību akti, kas nodrošina patērētāju tiesību aizsardzību, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/83/ES 38 , Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/29/EK 39 vai Padomes Direktīva 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 40 , tostarp visi tajā ietvertie informēšanas pienākumi, joprojām ir piemērojami šiem kriptoaktīvu publiskajiem piedāvājumiem, ja tie ietver attiecības starp uzņēmumiem un patērētājiem.

(17)Ja publiskais piedāvājums attiecas uz patēriņa funkcijas tokeniem pakalpojumam, kas vēl nav ekspluatācijā, publiskā piedāvājuma ilgums, kā aprakstīts kriptoaktīvu baltajā grāmatā, nepārsniedz divpadsmit mēnešus. Šis publiskā piedāvājuma ilguma ierobežojums nav saistīts ar brīdi, kad produkts vai pakalpojums faktiski sāk darboties, un patēriņa funkcijas tokena turētājs to var izmantot pēc publiskā piedāvājuma beigām.

(18)Lai nodrošinātu uzraudzību, kriptoaktīvu emitentiem pirms kriptoaktīvu publiska piedāvājuma Savienībā vai pirms kriptoaktīvi ir atļauti tirdzniecībai kriptoaktīvu tirdzniecības platformā, būtu jāpaziņo par savu kriptoaktīvu balto grāmatu un attiecīgā gadījumā par saviem tirgvedības paziņojumiem tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā ir to juridiskā adrese vai filiāle. Emitentiem, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, par savu kriptoaktīvu balto grāmatu un attiecīgā gadījumā par savu tirgvedības paziņojumu būtu jāpaziņo tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā ir paredzēts piedāvāt kriptoaktīvus vai kurā vispirms tiek lūgta kriptoaktīvu pielaide tirdzniecībai tirdzniecības platformā.

(19)Būtu jāizvairās no nevajadzīga administratīvā sloga. Tāpēc kompetentajām iestādēm nebūtu jāprasa apstiprināt kriptoaktīvu balto grāmatu pirms tās publicēšanas. Tomēr kompetentajām iestādēm pēc publicēšanas vajadzētu būt pilnvarotām pieprasīt, lai kriptoaktīvu baltajā grāmatā un attiecīgā gadījumā tirgvedības paziņojumos tiktu iekļauta papildu informācija.

(20)Kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai apturēt vai aizliegt kriptoaktīvu publisku piedāvājumu vai šādu kriptoaktīvu pielaidi tirdzniecībai kriptoaktīvu tirdzniecības platformā, ja šāds publisks piedāvājums vai pielaide tirdzniecībai neatbilst piemērojamajām prasībām. Kompetentajām iestādēm vajadzētu būt arī pilnvarām publicēt brīdinājumu par to, ka emitents nav izpildījis minētās prasības, vai nu savā tīmekļa vietnē, vai izmantojot paziņojumu presei.

(21)Kriptoaktīvu baltās grāmatas un attiecīgā gadījumā tirgvedības paziņojumi, kas ir pienācīgi paziņoti kompetentajai iestādei, būtu jāpublicē, un pēc tam kriptoaktīvu emitentiem būtu jāļauj piedāvāt savus kriptoaktīvus visā Savienībā un lūgt šādu kriptoaktīvu pielaidi tirdzniecībai kriptoaktīvu tirdzniecības platformā.

(22)Lai vēl vairāk nodrošinātu patērētāju tiesību aizsardzību, patērētājiem, kuri iegādājas kriptoaktīvus, kas nav aktīviem piesaistīti tokeni vai e-naudas tokeni, tieši no emitenta vai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja, kas emitenta vārdā izvieto kriptoaktīvus, būtu jānodrošina atteikuma tiesības ierobežotā laikposmā pēc to iegādes. Lai nodrošinātu tādu kriptoaktīvu publiska piedāvājuma netraucētu izpildi, kuriem emitents ir noteicis termiņu, patērētājam pēc parakstīšanās perioda beigām nebūtu jāizmanto šīs atteikuma tiesības. Turklāt atteikuma tiesības nebūtu jāpiemēro, ja kriptoaktīvi, kas nav aktīviem piesaistīti tokeni vai e-naudas tokeni, ir pielaisti tirdzniecībai kriptoaktīvu tirdzniecības platformā, jo šādā gadījumā šādu kriptoaktīvu cena būtu atkarīga no kriptoaktīvu tirgu svārstībām.

(23)Pat tad, ja tie ir atbrīvoti no pienākuma publicēt kriptoaktīvu balto grāmatu, visiem tādu kriptoaktīvu emitentiem, kas nav aktīviem piesaistīti tokeni vai e-naudas tokeni, būtu jārīkojas godīgi, taisnīgi un profesionāli, būtu godīgi, skaidri un patiesi jāsazinās ar kriptoaktīvu turētājiem, būtu jāapzina, jānovērš, jāpārvalda un jāatklāj interešu konflikti, būtu jāievieš efektīva administratīvā kārtība, lai nodrošinātu, ka to sistēmas un drošības protokoli atbilst Savienības standartiem. Lai palīdzētu kompetentajām iestādēm veikt to uzraudzības uzdevumus, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI) ciešā sadarbībā ar Eiropas Banku iestādi (EBI) būtu jāpilnvaro publicēt pamatnostādnes par šīm sistēmām un drošības protokoliem, lai sīkāk precizētu šos Savienības standartus.

(24)Lai vēl vairāk aizsargātu kriptoaktīvu turētājus, kriptoaktīvu emitentiem un to vadības struktūrai būtu jāpiemēro civiltiesiskās atbildības noteikumi attiecībā uz informāciju, ko sabiedrībai sniedz kriptoaktīvu baltajā grāmatā.

(25)Aktīviem piesaistītu tokenu mērķis ir stabilizēt to vērtību, atsaucoties uz vairākām papīra valūtām, vienu vai vairākām precēm, vienu vai vairākiem citiem kriptoaktīviem vai šādu aktīvu groziem. Tāpēc lietotāji tos varētu plaši izmantot vērtības nodošanai vai kā maksāšanas līdzekli, tādējādi radot lielāku risku patērētāju tiesību aizsardzībai un tirgus integritātei salīdzinājumā ar citiem kriptoaktīviem. Tāpēc uz aktīviem piesaistītu tokenu emitentiem būtu jāattiecina stingrākas prasības nekā uz citu kriptoaktīvu emitentiem.

(26)Tā sauktās algoritmiskās “stabilās kriptomonētas”, kuru mērķis ir saglabāt stabilu vērtību, izmantojot protokolus, kas paredz palielināt vai samazināt šādu kriptoaktīvu piedāvājumu, reaģējot uz pieprasījuma izmaiņām, nebūtu jāuzskata par aktīviem piesaistītiem tokeniem, ja to mērķis nav stabilizēt to vērtību, atsaucoties uz vienu vai vairākiem citiem aktīviem.

(27)Lai nodrošinātu aktīviem piesaistītu tokenu publisko piedāvājumu pienācīgu uzraudzību un pārraudzību, aktīviem piesaistītu tokenu emitentiem vajadzētu būt juridiskajai adresei Savienībā.

(28)Aktīviem piesaistītu tokenu publiskiem piedāvājumiem Savienībā vai šādu kriptoaktīvu pielaidei tirdzniecībai kriptoaktīvu tirdzniecības platformā vajadzētu būt iespējamai tikai tad, ja kompetentā iestāde ir piešķīrusi atļauju šādu kriptoaktīvu emitentam un apstiprinājusi kriptoaktīvu balto grāmatu attiecībā uz šādiem kriptoaktīviem. Tomēr atļaujas saņemšanas prasība nebūtu jāpiemēro, ja aktīviem piesaistītus tokenus piedāvā tikai kvalificētiem ieguldītājiem vai ja aktīviem piesaistītu tokenu publiskais piedāvājums ir mazāks par noteiktu robežvērtību. Kredītiestādēm, kas saņēmušas atļauju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES 41 , nebūtu vajadzīga cita atļauja saskaņā ar šo regulu, lai emitētu aktīviem piesaistītus tokenus. Šādos gadījumos aktīviem piesaistītu tokenu emitentam joprojām vajadzētu būt pienākumam sagatavot kriptoaktīvu balto grāmatu, lai informētu pircējus par šādu aktīviem piesaistītu tokenu īpašībām un riskiem, un pirms publicēšanas par to paziņot attiecīgajai kompetentajai iestādei.

(29)Kompetentajai iestādei būtu jāatsaka atļauja, ja potenciālā aktīviem piesaistīto tokenu emitenta darījumdarbības modelis var radīt nopietnus draudus finanšu stabilitātei, monetārās politikas transmisijai un monetārajai suverenitātei. Pirms atļaujas piešķiršanas vai atļaujas atteikšanas kompetentajai iestādei būtu jāapspriežas ar EBI un EVTI un – ja aktīviem piesaistīti tokeni ir piesaistīti Savienības valūtām – ar Eiropas Centrālo banku (ECB) un valsts centrālo banku, kas emitē šādas valūtas. EBI, EVTI un attiecīgā gadījumā ECB un valstu centrālajām bankām būtu jāsniedz kompetentajai iestādei nesaistošs atzinums par potenciālā emitenta pieteikumu. Piešķirot atļauju potenciālajam aktīviem piesaistītu tokenu emitentam, kompetentajai iestādei būtu jāapstiprina arī minētās vienības izstrādātā kriptoaktīvu baltā grāmata. Kompetentās iestādes atļaujai vajadzētu būt derīgai visā Savienībā, un tai būtu jāļauj aktīviem piesaistītu tokenu emitentam piedāvāt šādus kriptoaktīvus vienotajā tirgū un lūgt pielaidi tirdzniecībai kriptoaktīvu tirdzniecības platformā. Tāpat kriptoaktīvu baltajai grāmatai vajadzētu būt derīgai visā Savienībā, bez iespējas dalībvalstīm noteikt papildu prasības.

(30)Lai nodrošinātu patērētāju tiesību aizsardzību, aktīviem piesaistītu tokenu emitentiem būtu jāsniedz aktīviem piesaistītu tokenu turētājiem skaidra, patiesa un nemaldinoša informācija. Kriptoaktīvu baltajā grāmatā par aktīviem piesaistītiem tokeniem būtu jāiekļauj informācija par stabilizācijas mehānismu, rezerves aktīvu ieguldījumu politiku, rezerves aktīvu turēšanas kārtību un turētājiem nodrošinātajām tiesībām. Ja aktīviem piesaistītu tokenu emitenti nepiedāvā tieša prasījuma vai izpirkšanas tiesības uz rezerves aktīviem visiem šādu aktīviem piesaistītu tokenu turētājiem, kriptoaktīvu baltajā grāmatā, kas saistīta ar aktīviem piesaistītiem tokeniem, būtu jāiekļauj skaidrs un nepārprotams brīdinājums šajā sakarā. Aktīviem piesaistītu tokenu emitenta tirgvedības paziņojumos būtu jāiekļauj arī viens un tas pats paziņojums, ja emitenti nepiedāvā šādas tiešas tiesības visiem aktīviem piesaistītu tokenu turētājiem.

(31)Papildus informācijai, kas iekļauta kriptoaktīvu baltajā grāmatā, aktīviem piesaistītu tokenu emitentiem būtu arī pastāvīgi jāsniedz informācija šādu tokenu turētājiem. Jo īpaši tiem vismaz reizi mēnesī savā tīmekļa vietnē būtu jāatklāj apgrozībā esošo aktīviem piesaistīto tokenu summa un rezerves aktīvu vērtība un sastāvs. Aktīviem piesaistītu tokenu emitentiem būtu arī jāatklāj informācija par jebkuru notikumu, kas varētu būtiski ietekmēt aktīviem piesaistīto tokenu vai rezerves aktīvu vērtību, neatkarīgi no tā, vai šādus kriptoaktīvus ir atļauts tirgot kriptoaktīvu tirdzniecības platformā.

(32)Lai nodrošinātu patērētāju tiesību aizsardzību, aktīviem piesaistītu tokenu emitentiem vienmēr būtu jārīkojas godīgi, taisnīgi un profesionāli, kā arī aktīviem piesaistītu tokenu turētāju interesēs. Aktīviem piesaistītu tokenu emitentiem būtu arī jāievieš skaidra procedūra, lai izskatītu sūdzības, kas saņemtas no kriptoaktīvu turētājiem.

(33)Aktīviem piesaistītu tokenu emitentiem būtu jāievieš politika, lai identificētu, pārvaldītu un, iespējams, atklātu interešu konfliktus, kas var rasties to attiecībās ar saviem vadītājiem, akcionāriem, klientiem vai trešo personu pakalpojumu sniedzējiem.

(34)Aktīviem piesaistītu tokenu emitentiem vajadzētu būt stingriem pārvaldības noteikumiem, tostarp skaidrai organizatoriskajai struktūrai, kurā ir precīzi definēts, pārredzams un konsekvents atbildības sadalījums un efektīvas procedūras esošo vai varbūtējo risku identificēšanai, pārvaldībai, uzraudzībai un ziņošanai par tiem. Šādu emitentu un to akcionāru vadības struktūrai vajadzētu būt labai reputācijai un pietiekamām zināšanām, un tai vajadzētu būt piemērotai un atbilstīgai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un terorisma finansēšanas apkarošanas mērķiem. Aktīviem piesaistītu tokenu emitentiem būtu arī jāizmanto resursi, kas ir samērīgi to darbības apjomam, un vienmēr būtu jānodrošina darbības nepārtrauktība un regularitāte. Šajā nolūkā aktīviem piesaistītu tokenu emitentiem būtu jāizveido darbības nepārtrauktības politika, kuras mērķis ir nodrošināt, ka gadījumā, ja tiek pārtraukta to sistēmu un procedūru darbība, tiek veiktas to maksājumu pamatdarbības. Aktīviem piesaistītu tokenu emitentiem vajadzētu būt arī spēcīgam iekšējās kontroles un riska novērtēšanas mehānismam, kā arī sistēmai, kas garantē saņemtās informācijas integritāti un konfidencialitāti.

(35)Aktīviem piesaistītu tokenu emitenti parasti ir tādu vienību tīkla centrā, kas nodrošina šādu kriptoaktīvu emisiju, to nodošanu un sadali turētājiem. Tādēļ būtu jāprasa, lai aktīviem piesaistītu tokenu emitenti izveidotu un uzturētu atbilstīgas līgumiskas vienošanās ar tām trešām personām, kas nodrošina stabilizācijas mehānismu un rezerves aktīvu ieguldījumus, kuri nodrošina aktīviem piesaistītu tokenu vērtību, šādu rezerves aktīvu turēšanu un attiecīgā gadījumā aktīviem piesaistīto tokenu publisku izplatīšanu.

(36)Lai novērstu riskus finanšu stabilitātei plašākā finanšu sistēmā, uz aktīviem piesaistītu tokenu emitentiem būtu jāattiecina kapitāla prasības. Šīm kapitāla prasībām vajadzētu būt samērīgām ar aktīviem piesaistītu tokenu emisijas apjomu un tāpēc tās būtu jāaprēķina kā procentuāla daļa no aktīvu rezerves, ar kuriem nodrošina aktīviem piesaistītu tokenu vērtību. Tomēr kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai palielināt vai samazināt pašu kapitāla prasību summu, pamatojoties, inter alia, uz emitenta riska novērtēšanas mehānisma novērtējumu, rezervē esošo aktīvu kvalitāti un svārstīgumu, ar kuriem nodrošina aktīviem piesaistītus tokenus, vai aktīviem piesaistītu tokenu kopējo vērtību un skaitu.

(37)Lai stabilizētu savu aktīviem piesaistīto tokenu vērtību, aktīviem piesaistīto tokenu emitentiem vienmēr būtu jāveido un jāuztur aktīvu rezerve, kas nodrošina šos kriptoaktīvus. Aktīviem piesaistītu tokenu emitentiem būtu jānodrošina šādu aktīvu rezerves piesardzīga pārvaldība un jo īpaši būtu jānodrošina, ka aktīviem piesaistītu tokenu izveide un iznīcināšana vienmēr atbilst atbilstīgam rezerves aktīvu palielinājumam vai samazinājumam un ka šāds palielinājums vai samazinājums tiek pienācīgi pārvaldīts, lai izvairītos no negatīvas ietekmes uz rezerves aktīvu tirgu. Tādēļ ar aktīviem nodrošinātu kriptoaktīvu emitentiem būtu jāizstrādā, jāuztur un sīki jāizklāsta politika, kas cita starpā apraksta rezerves aktīvu sastāvu, aktīvu sadalījumu, rezerves aktīvu radīto risku visaptverošu novērtējumu, procedūru, ar ko izveido un iznīcina aktīviem piesaistītos tokenus, procedūru, ar ko pērk un izpērk aktīviem piesaistītos aktīvus pret rezerves aktīviem, un, ja rezerves aktīvi tiek ieguldīti, – ieguldījumu politiku, ko ievēro emitents.

(38)Lai novērstu risku zaudēt aktīviem piesaistītus tokenus un saglabātu šo aktīvu vērtību, aktīviem piesaistītu tokenu emitentiem vajadzētu būt atbilstīgai turēšanas politikai attiecībā uz rezerves aktīviem. Šai politikai būtu jānodrošina, ka rezerves aktīvi vienmēr ir pilnībā nošķirti no emitenta paša aktīviem, ka rezerves aktīvi nav apgrūtināti vai ieķīlāti kā nodrošinājums un ka aktīviem piesaistīto tokenu emitentam ir tūlītēja piekļuve šiem rezerves aktīviem. Rezerves aktīvi atkarībā no to veida būtu jātur glabāšanā vai nu kredītiestādei Regulas (ES) Nr. 575/2013 nozīmē, vai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam, kam ir piešķirta atļauja. Kredītiestādēm vai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kas tur glabāšanā rezerves aktīvus, ar kuriem nodrošina aktīviem piesaistītus tokenus, vajadzētu būt atbildīgiem par šādu rezerves aktīvu zaudējumu attiecībā pret emitentu vai aktīviem piesaistītu tokenu turētājiem, ja vien tie nepierāda, ka šāds zaudējums ir radies no ārēja notikuma, ko nevar kontrolēt.

(39)Lai aizsargātu atkīviem piesaistītu tokenu turētājus pret tādu aktīvu vērtības samazinājumu, ar ko nodrošina minēto tokenu vērtību, aktīviem piesaistītu tokenu emitentiem rezerves aktīvi būtu jāiegulda drošos zema riska aktīvos ar minimālu tirgus risku un kredītrisku. Tā kā aktīviem piesaistītus tokenus var izmantot kā maksāšanas līdzekli, visa peļņa vai zaudējumi, kas rodas no rezerves aktīvu ieguldījuma, būtu jāsedz aktīviem piesaistītu tokenu emitentam.

(40)Daži aktīviem piesaistīti tokeni var piedāvāt visiem to turētājiem tiesības, piemēram, izpirkšanas tiesības vai prasījumus attiecībā uz rezerves aktīviem vai emitentu, savukārt citi aktīviem piesaistīti tokeni var nepiešķirt šādas tiesības visiem to turētājiem un var attiecināt izpirkšanas tiesības tikai uz konkrētiem turētājiem. Jebkuriem noteikumiem attiecībā uz aktīviem piesaistītiem tokeniem vajadzētu būt pietiekami elastīgiem, lai aptvertu visas šīs situācijas. Tādēļ aktīviem piesaistītu tokenu emitentiem būtu jāinformē aktīviem piesaistītu tokenu turētāji par to, vai tiem ir nodrošināts tiešs prasījums pret emitentu vai izpirkšanas tiesības. Ja aktīviem piesaistītu tokenu emitenti piešķir tiešas tiesības pret emitentu vai rezerves aktīviem visiem turētājiem, minētajiem emitentiem būtu precīzi jāizklāsta nosacījumi, saskaņā ar kuriem šādas tiesības var izmantot. Ja aktīviem piesaistītu tokenu emitenti piešķir šādas tiešas tiesības pret emitentu vai rezerves aktīviem tikai ierobežotam skaitam aktīviem piesaistītu tokenu turētāju, minētajiem emitentiem joprojām būtu jāpiedāvā minimālās tiesības visiem aktīviem piesaistītu tokenu turētājiem. Aktīviem piesaistītu tokenu emitentiem būtu jānodrošina šo tokenu likviditāte, noslēdzot un uzturot atbilstīgus likviditātes pasākumus ar kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kas ir atbildīgi par stabilu cenu piedāvājumu sniegšanu paredzamā veidā, lai pirktu un pārdotu aktīviem piesaistītus tokenus attiecībā pret papīra valūtu. Ja aktīviem piesaistītu tokenu vērtība ievērojami atšķiras no rezerves aktīvu vērtības, aktīviem piesaistītu tokenu turētājiem vajadzētu būt tiesībām pieprasīt to aktīviem piesaistītu tokenu izpirkšanu tieši no emitenta. Aktīviem piesaistītu tokenu emitentiem, kuri brīvprātīgi pārtrauc savu darbību vai tiek pienācīgi likvidēti, vajadzētu būt līgumsaistībām, lai nodrošinātu, ka ieņēmumi no rezerves aktīviem tiek izmaksāti aktīviem piesaistītu tokenu turētājiem.

(41)Lai nodrošinātu, ka aktīviem piesaistītus tokenus galvenokārt izmanto kā maiņas līdzekli, nevis kā vērtības uzkrāšanas līdzekli, aktīviem piesaistītu tokenu emitentiem un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem nebūtu jāpiešķir procentus aktīviem piesaistītu tokenu lietotājiem uz laiku, kad šādi lietotāji tur minētos aktīviem piesaistītos tokenus. Daži aktīviem piesaistīti tokeni un e-naudas tokeni būtu jāuzskata par nozīmīgiem, ņemot vērā to tirgotāju un akcionāru potenciālo lielo klientu loku, to iespējamo lielo tirgus kapitalizāciju, iespējamo aktīvu rezerves lielumu, ar ko nodrošina šādu aktīviem piesaistītu tokenu vai e-naudas tokenu vērtību, iespējamo lielo darījumu skaitu, potenciālo mijiedarbību ar finanšu sistēmu vai šādu kriptoaktīvu iespējamo pārrobežu izmantošanu. Uz nozīmīgiem aktīviem piesaistītiem tokeniem vai nozīmīgiem e-naudas tokeniem, kurus varētu izmantot liels skaits turētāju un kuri varētu radīt īpašas problēmas saistībā ar finanšu stabilitāti, monetārās politikas transmisiju vai monetāro suverenitāti, būtu jāattiecina stingrākas prasības nekā uz citiem aktīviem piesaistītiem tokeniem vai e-naudas tokeniem.

(42)To lielā mēroga dēļ nozīmīgi aktīviem piesaistīti tokeni var radīt lielākus riskus finanšu stabilitātei nekā citi kriptoaktīvi un aktīviem piesaistīti tokeni ar ierobežotāku emisiju. Tāpēc uz nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitentiem būtu jāattiecina stingrākas prasības nekā uz citu kriptoaktīvu vai aktīviem piesaistītu tokenu emitentiem ar ierobežotāku emisiju. Tiem jo īpaši būtu jāpiemēro augstākas kapitāla prasības, sadarbspējas prasības, un tiem būtu jāizveido likviditātes pārvaldības politika.

(43)Aktīviem piesaistītu tokenu emitentiem vajadzētu būt organizētas likvidācijas plānam, lai nodrošinātu, ka aktīviem piesaistītu tokenu turētāju tiesības tiek aizsargātas, ja aktīviem piesaistītu tokenu emitenti pārtrauc savu darbību vai ja tie likumīgi izbeidz savu darbību saskaņā ar valsts tiesību aktiem maksātnespējas jomā.

(44)E-naudas tokenu emitentiem būtu jāsaņem atļauja vai nu kā kredītiestādei saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES, vai kā elektroniskās naudas iestādei saskaņā ar Direktīvu 2009/110/EK, un tiem būtu jāizpilda attiecīgās Direktīvas 2009/110/EK operacionālās prasības, ja vien šajā regulā nav noteikts citādi. E-naudas tokenu emitentiem būtu jāsagatavo kriptoaktīvu baltā grāmata un par to jāpaziņo savai kompetentajai iestādei. Ja e-naudas tokenu emisija ir mazāka par noteiktu robežvērtību vai ja e-naudas tokenus var turēt vienīgi kvalificēti ieguldītāji, šādu e-naudas tokenu emitentiem nebūtu jāpiemēro prasība par atļauju. Tomēr emitentiem vienmēr būtu jāsagatavo kriptoaktīvu baltā grāmata un par to jāpaziņo savai kompetentajai iestādei.

(45)E-naudas tokenu turētājiem būtu jānodrošina prasījums pret šādu attiecīgo e-naudas tokenu emitentu. E-naudas tokenu turētājiem vienmēr būtu jāpiešķir izpirkšanas tiesības uz tādas papīra valūtas nominālvērtību, kurai e-naudas tokens ir piesaistīts, un jebkurā brīdī. E-naudas tokenu emitentiem būtu jāļauj piemērot maksu, ja e-naudas tokenu turētāji pieprasa savu tokenu izpirkšanu pret papīra valūtu. Šādai maksai vajadzētu būt samērīgai ar faktiskajām izmaksām, kas rodas elektroniskās naudas tokenu emitentam.

(46)E-naudas tokenu emitentiem un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem nebūtu jāpiešķir procentus e-naudas tokenu turētājiem uz laiku, kad šādi turētāji tur minētos e-naudas tokenus.

(47)Kriptoaktīvu baltajā grāmatā, ko sagatavo e-naudas tokenu emitents, būtu jāiekļauj visa attiecīgā informācija par šo emitentu un e-naudas tokenu piedāvājumu vai to pielaidi tirdzniecībai kriptoaktīvu tirdzniecības platformā, kas ir nepieciešama, lai potenciālie pircēji varētu pieņemt uz informāciju balstītu lēmumu par pirkumu un izprast riskus, kas saistīti ar e-naudas tokenu piedāvājumu. Kriptoaktīvu baltajā grāmatā būtu arī skaidri jānorāda, ka e-naudas tokenu turētājiem ir nodrošināts prasījums tiesību veidā izpirkt savus e-naudas tokenus pret papīra valūtu par nominālvērtību un jebkurā brīdī.

(48)Ja e-naudas tokenu emitents iegulda apmaiņā pret e-naudas tokeniem saņemtos naudas līdzekļus, šādi naudas līdzekļi būtu jāiegulda aktīvos, kas denominēti tajā pašā valūtā, kurai piesaistīts e-naudas tokens, lai izvairītos no valūtas riskiem.

(49)Nozīmīgi e-naudas tokeni var radīt lielāku risku finanšu stabilitātei nekā nenozīmīgi e-naudas tokeni un tradicionālā elektroniskā nauda. Tāpēc šādu nozīmīgu e-naudas tokenu emitentiem būtu jāpiemēro papildu prasības. E-naudas tokenu emitentiem jo īpaši būtu jāpiemēro augstākas kapitāla prasības nekā citiem e-naudas tokenu emitentiem, sadarbspējas prasības, un tiem būtu jāizveido likviditātes pārvaldības politika. E-naudas tokenu emitentiem būtu arī jāievēro konkrētas prasības, kas attiecas uz aktīviem piesaistītu tokenu emitentiem, piemēram, rezerves aktīvu turēšanas prasības, rezerves aktīvu ieguldījumu noteikumi un pienākums izveidot organizētas likvidācijas plānu.

(50)Tikai tādām juridiskām personām, kuru juridiskā adrese ir kādā Savienības dalībvalstī un kuras tās dalībvalsts kompetentā iestādes, kurā atrodas to juridiskā adrese, ir pilnvarojušas kā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējas, būtu jāsniedz kriptoaktīvu pakalpojumi.

(51)Šai regulai nebūtu jāietekmē iespēja personām, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, pēc savas iniciatīvas saņemt kriptoaktīvu pakalpojumus no trešās valsts sabiedrības. Ja trešās valsts sabiedrība sniedz kriptopakalpojumus personai, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, tieši pēc šīs personas iniciatīvas, nevajadzētu uzskatīt, ka šos kriptopakalpojumus sniedz Savienībā. Ja trešās valsts sabiedrība piesaista klientus vai potenciālus klientus Savienībā vai tirgo vai reklamē kriptoaktīvu pakalpojumus vai darbības Savienībā, tos nevajadzētu uzskatīt par kriptoaktīvu pakalpojumiem, kas sniegti pēc klienta paša iniciatīvas. Šādā gadījumā trešās valsts sabiedrībai būtu jāsaņem atļauja kā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam.

(52)Ņemot vērā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju salīdzinoši nelielo apjomu, pilnvaras atļaut un uzraudzīt šādus pakalpojumu sniedzējus būtu jāpiešķir valstu kompetentajām iestādēm. Atļauja būtu jāpiešķir, jāatsaka vai jāatsauc tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā attiecīgajai vienībai ir juridiskā adrese. Šādā atļaujā būtu jānorāda kriptoaktīvu pakalpojumi, attiecībā uz kuriem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam ir piešķirta atļauja, un tai vajadzētu būt derīgai visā Savienībā.

(53)Lai kriptoaktīvu turētājiem atvieglotu pārredzamību attiecībā uz kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanu, EVTI būtu jāizveido kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju reģistrs, kurā būtu jāiekļauj informācija par vienībām, kam atļauts sniegt minētos pakalpojumus visā Savienībā. Minētajā reģistrā būtu jāiekļauj arī kriptoaktīvu baltās grāmatas, kas paziņotas kompetentajām iestādēm un ko publicējuši kriptoaktīvu emitenti.

(54)Dažām sabiedrībām, uz kurām attiecas Savienības tiesību akti par finanšu pakalpojumiem, būtu jāļauj sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus bez iepriekšējas atļaujas. Kredītiestādēm, kas saņēmušas atļauju saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES, nebūtu vajadzīga cita atļauja kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai. Ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kurām saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES ir atļauts sniegt vienu vai vairākus ieguldījumu pakalpojumus, kas definēti minētajā direktīvā un ir līdzīgi kriptoaktīvu pakalpojumiem, kurus tās plāno sniegt, būtu arī jāļauj sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus visā Savienībā bez vēl vienas atļaujas.

(55)Lai nodrošinātu patērētāju tiesību aizsardzību, tirgus integritāti un finanšu stabilitāti, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem vienmēr būtu jārīkojas godīgi, taisnīgi un profesionāli savu klientu interesēs. Kriptoaktīvu pakalpojumi būtu jāuzskata par “finanšu pakalpojumiem”, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/65/EK 42 . Ja tos pārdod attālināti, uz līgumiem starp kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem un patērētājiem būtu jāattiecina minētā direktīva. Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem būtu jāsniedz saviem klientiem skaidra, patiesa un nemaldinoša informācija un jābrīdina par riskiem, kas saistīti ar kriptoaktīviem. Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem būtu jāpublisko sava cenu politika, jāizveido sūdzību izskatīšanas procedūra un jāīsteno stingra politika interešu konfliktu identificēšanai, novēršanai, pārvaldībai un atklāšanai.

(56)Lai nodrošinātu patērētāju tiesību aizsardzību, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem būtu jāievēro dažas prudenciālās prasības. Šīs prudenciālās prasības būtu jānosaka kā fiksēta summa vai proporcionāli to fiksētajiem pieskaitāmajiem izdevumiem iepriekšējā gadā atkarībā no to sniegto pakalpojumu veida.

(57)Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem būtu jāpiemēro stingras organizatoriskās prasības. To vadītājiem un galvenajiem akcionāriem vajadzētu būt piemērotiem un atbilstošiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un terorisma finansēšanas apkarošanai. Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem būtu jānodarbina vadība un personāls ar atbilstīgām prasmēm, zināšanām un kompetenci un jāveic visi pamatotie pasākumi, lai veiktu savas funkcijas, tostarp sagatavojot darbības nepārtrauktības plānu. To rīcībā vajadzētu būt stabiliem iekšējās kontroles un riska novērtēšanas mehānismiem, kā arī atbilstīgām sistēmām un procedūrām, lai nodrošinātu saņemtās informācijas integritāti un konfidencialitāti. Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem vajadzētu būt piemērotiem pasākumiem, lai reģistrētu visus darījumus, rīkojumus un pakalpojumus, ko tie sniedz saistībā ar kriptoaktīviem. Tiem vajadzētu būt arī ieviestām sistēmām, lai atklātu iespējamo tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, ko veikuši klienti.

(58)Lai nodrošinātu patērētāju tiesību aizsardzību, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem vajadzētu būt atbilstošiem pasākumiem, lai aizsargātu to klientu īpašumtiesības, kuri tur kriptoaktīvus. Ja to darījumdarbības modeļa dēļ tiem jātur naudas līdzekļi, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/2366 43 4. panta 25. punktā, banknošu, monētu, virtuālās naudas vai elektroniskās naudas veidā, kas pieder to klientiem, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem šādi naudas līdzekļi būtu jānovieto kredītiestādē vai centrālajā bankā. Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem vajadzētu būt piešķirtai atļaujai veikt maksājumu darījumus, kas saistīti ar to piedāvātajiem kriptoaktīvu pakalpojumiem, tikai tad, ja tiem ir piešķirta atļauja kā maksājumu iestādes saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/2366.

(59)Atkarībā no tā, kādus pakalpojumus tie sniedz, un ņemot vērā katra pakalpojumu veida radītos īpašos riskus, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem būtu jāpiemēro šiem pakalpojumiem specifiskas prasības. Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kas trešo personu vārdā sniedz kriptoaktīvu glabāšanas un pārvaldīšanas pakalpojumus, vajadzētu būt līgumattiecībām ar saviem klientiem ar obligātiem līguma noteikumiem, un tiem būtu jāizveido un jāīsteno rezerves aktīvu turēšanas politika. Minētie kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji būtu arī jāsauc pie atbildības par jebkādu kaitējumu, kas radies ar IKT saistīta incidenta rezultātā, tostarp par incidentu, ko izraisījis kiberuzbrukums, zādzība vai darbības traucējumi.

(60)Lai nodrošinātu kriptoaktīvu tirgu pienācīgu darbību, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kas uztur kriptoaktīvu tirdzniecības platformu, vajadzētu būt sīki izstrādātiem darbības noteikumiem, tiem būtu jānodrošina, ka to sistēmas un procedūras ir pietiekami noturīgas un ka uz tiem būtu jāattiecina pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārredzamības prasības, kas pielāgotas kriptoaktīvu tirgum. Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem būtu jānodrošina, ka darījumi, kas izpildīti to kriptoaktīvu tirdzniecības platformā, tiek ātri nokārtoti un reģistrēti SVT. Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kas uztur kriptoaktīvu tirdzniecības platformu, vajadzētu būt arī pārredzamai maksas struktūrai par sniegtajiem pakalpojumiem, lai izvairītos no tādu rīkojumu izdošanas, kas varētu veicināt tirgus ļaunprātīgu izmantošanu vai nesakārtotus tirdzniecības apstākļus.

(61)Lai nodrošinātu patērētāju tiesību aizsardzību, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kas kriptoaktīvus maina pret papīra valūtām vai citiem kriptoaktīviem, izmantojot pašu kapitālu, būtu jāizveido nediskriminējoša tirdzniecības politika. Tiem būtu jāpublicē vai nu stingri cenu piedāvājumi, vai metode, ko tie izmanto, lai noteiktu to kriptoaktīvu cenu, kurus tie vēlas pirkt vai pārdot. Uz tiem būtu jāattiecina arī pēctirdzniecības pārredzamības prasības. Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kas trešo personu vārdā izpilda kriptoaktīvu rīkojumus, būtu jāizveido izpildes politika un vienmēr jācenšas panākt labāko iespējamo rezultātu saviem klientiem. Tiem būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai novērstu, ka to darbinieki ļaunprātīgi izmanto informāciju, kas saistīta ar klientu rīkojumiem. Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kas saņem rīkojumus un nosūta šos rīkojumus citiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, būtu jāīsteno procedūras šo rīkojumu tūlītējai un pienācīgai nosūtīšanai. Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem nebūtu jāsaņem nekādi monetāri vai nemonetāri labumi par šo rīkojumu nosūtīšanu uz kādu konkrētu kriptoaktīvu tirdzniecības platformu vai jebkuru citu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju.

(62)Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kas potenciālajiem emitentiem izvieto kriptoaktīvus, pirms līguma noslēgšanas būtu jāpaziņo minētajām personām informācija par to, kā viņi plāno sniegt savus pakalpojumus. Tiem būtu arī jāievieš īpaši pasākumi, lai novērstu interešu konfliktus, kas izriet no minētās darbības.

(63)Lai nodrošinātu patērētāju tiesību aizsardzību, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kas vai nu pēc trešās personas pieprasījuma, vai pēc savas iniciatīvas sniedz konsultācijas par kriptoaktīviem, būtu jāveic sākotnējs novērtējums par savu klientu pieredzi, zināšanām, mērķiem un spēju segt zaudējumus. Ja klienti kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem nesniedz informāciju par savu pieredzi, zināšanām, mērķiem un spēju segt zaudējumus vai ir skaidrs, ka šiem klientiem nav pietiekamas pieredzes vai zināšanu, lai izprastu saistītos riskus vai spējas segt zaudējumus, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem būtu jābrīdina šie klienti, ka attiecīgais kriptoaktīvs vai kriptoaktīvu pakalpojumi var nebūt tiem piemēroti. Sniedzot konsultācijas, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem būtu jāsagatavo ziņojums, kurā apkopotas klientu vajadzības un prasības, kā arī sniegtās konsultācijas.

(64)Ir jānodrošina lietotāju uzticība kriptoaktīvu tirgiem un tirgus integritāte. Tādēļ ir jāparedz noteikumi, lai novērstu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu attiecībā uz kriptoaktīviem, kurus atļauts tirgot kriptoaktīvu tirdzniecības platformā. Tomēr, tā kā kriptoaktīvu emitenti un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji ļoti bieži ir MVU, būtu nesamērīgi tiem piemērot visus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 596/2014 44 noteikumus. Tādēļ ir jāparedz īpaši noteikumi, kas aizliedz konkrētas darbības, kuras varētu mazināt lietotāju uzticēšanos kriptoaktīvu tirgiem un vājināt kriptoaktīvu tirgus integritāti, tostarp iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu, iekšējās informācijas nelikumīgu izpaušanu un tirgus manipulācijas saistībā ar kriptoaktīviem. Šie īpašie noteikumi par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu saistībā ar kriptoaktīviem būtu jāpiemēro, ja kriptoaktīvi ir pielaisti tirdzniecībai kriptoaktīvu tirdzniecības platformā.

(65)Kompetentajām iestādēm būtu jāpiešķir pietiekamas pilnvaras uzraudzīt kriptoaktīvu, tostarp aktīviem piesaistītu tokenu vai e-naudas tokenu, emisiju, kā arī kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus, tostarp pilnvaras apturēt vai aizliegt kriptoaktīvu emisiju vai kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanu, un izmeklēt tirgus ļaunprātīgas izmantošanas noteikumu pārkāpumus. Ņemot vērā kriptoaktīvu tirgu pārrobežu raksturu, kompetentajām iestādēm būtu savstarpēji jāsadarbojas, lai atklātu un novērstu jebkādus tāda tiesiskā regulējuma pārkāpumus, kas reglamentē kriptoaktīvus un kriptoaktīvu tirgus. Kompetentajām iestādēm vajadzētu būt arī pilnvarām piemērot sodus kriptoaktīvu, tostarp aktīviem piesaistītu tokenu vai e-naudas tokenu, emitentiem un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem.

(66)Nozīmīgus aktīviem piesaistītus tokenus var izmantot kā apmaiņas līdzekli un lai veiktu lielus pārrobežu maksājumu darījumu apjomus. Lai novērstu uzraudzības arbitrāžu dalībvalstīs, ir lietderīgi uzticēt EBI uzdevumu uzraudzīt aktīviem piesaistītu tokenu emitentus, tiklīdz šādi aktīviem piesaistīti tokeni ir klasificēti kā nozīmīgi.

(67)EBI būtu jāizveido uzraudzītāju kolēģija aktīviem piesaistītu tokenu emitentiem. Minētie emitenti parasti ir tādu vienību tīkla centrā, kas nodrošina šādu kriptoaktīvu emisiju, to nodošanu un sadali turētājiem. Tādēļ uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļiem būtu jāietver visas attiecīgo vienību kompetentās iestādes un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus, kas cita starpā nodrošina rezerves aktīvu turēšanu, kriptoaktīvu tirdzniecības platformu uzturēšanu, kurās ir atļauts tirgot nozīmīgus aktīviem piesaistītus tokenus, un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus, kas turētāju vārdā nodrošina nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu turēšanu un administrēšanu. Uzraudzības iestāžu kolēģijai būtu jāatvieglo sadarbība un informācijas apmaiņa starp tās locekļiem un būtu jāizdod nesaistoši atzinumi par uzraudzības pasākumiem vai izmaiņām atļaujā attiecībā uz nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitentiem vai attiecīgajām vienībām, kas sniedz pakalpojumus vai veic darbības saistībā ar nozīmīgiem aktīviem piesaistītiem tokeniem.

(68)Kompetentajām iestādēm, kas atbild par uzraudzību saskaņā ar Direktīvu 2009/110/EK, būtu jāuzrauga e-naudas tokenu emitenti. Tomēr, ņemot vērā nozīmīgo e-naudas tokenu iespējamo plašo izmantošanu kā maksāšanas līdzekli un riskus, ko tie var radīt finanšu stabilitātei, ir nepieciešama gan kompetento iestāžu, gan EBI dubulta uzraudzība attiecībā uz nozīmīgo e-naudas tokenu emitentiem. EBI būtu jāuzrauga, vai nozīmīgu e-naudas tokenu emitenti ievēro šajā regulā noteiktās īpašās papildu prasības attiecībā uz nozīmīgiem e-naudas tokeniem.

(69)EBI būtu jāizveido uzraudzītāju kolēģija nozīmīgu e-naudas tokenu emitentiem. Nozīmīgu e-naudas tokenu emitenti parasti ir tādu vienību tīkla centrā, kas nodrošina šādu kriptoaktīvu emisiju, to nodošanu un sadali turētājiem. Tādēļ nozīmīgu e-naudas tokenu emitentu uzraudzības iestāžu kolēģijas locekļiem būtu jāietver visas attiecīgo vienību kompetentās iestādes un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus, kas cita starpā nodrošina kriptoaktīvu tirdzniecības platformu uzturēšanu, kurās nozīmīgi e-naudas tokeni ir pielaisti tirdzniecībai, un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus, kas turētāju vārdā nodrošina nozīmīgu e-naudas tokenu turēšanu un administrēšanu. Nozīmīgu e-naudas tokenu emitentu uzraudzības iestāžu kolēģijai būtu jāatvieglo sadarbība un informācijas apmaiņa starp tās locekļiem un būtu jāizdod nesaistoši atzinumi par izmaiņām atļaujā attiecībā uz nozīmīgu e-naudas tokenu emitentiem vai attiecīgajām vienībām, kas sniedz pakalpojumus vai veic darbības saistībā ar nozīmīgiem e-naudas tokeniem.

(70)Lai uzraudzītu aktīviem piesaistītu tokenu emitentus, EBI vajadzētu būt pilnvarām cita starpā veikt pārbaudes uz vietas, veikt uzraudzības pasākumus un uzlikt naudas sodus. EBI vajadzētu būt arī pilnvarām uzraudzīt nozīmīgu e-naudas tokenu emitentu atbilstību šajā regulā noteiktajām papildu prasībām.

(71)EBI būtu jāiekasē maksas no nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitentiem un nozīmīgu e-naudas tokenu emitentiem, lai segtu savas izmaksas, tostarp netiešās izmaksas. Attiecībā uz aktīviem piesaistītu tokenu emitentiem maksai vajadzētu būt samērīgai ar to rezerves aktīvu apjomu. Attiecībā uz nozīmīgu e-naudas tokenu emitentiem maksai vajadzētu būt samērīgai ar to naudas līdzekļu summām, kas saņemti apmaiņā pret nozīmīgiem e-naudas tokeniem.

(72)Lai nodrošinātu šīs regulas vienādu piemērošanu, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu attiecībā uz šajā regulā noteikto definīciju grozījumiem, lai tās pielāgotu tirgus un tehnoloģiju attīstībai, precizētu kritērijus un robežvērtības, lai noteiktu, vai aktīviem piesaistīts tokens vai e-naudas tokens būtu klasificējams kā nozīmīgs, un lai precizētu to maksu veidu un summu, ko EBI var iekasēt par nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu vai nozīmīgu e-naudas tokenu emitentu uzraudzību. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu 45 . Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlamentam un Padomei visi dokumenti būtu jāsaņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem vajadzētu būt sistemātiskai piekļuvei Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(73)Lai veicinātu šīs regulas konsekventu piemērošanu, tostarp ieguldītāju un patērētāju pienācīgu aizsardzību visā Savienībā, būtu jāizstrādā tehniskie standarti. Būtu efektīvi un lietderīgi uzticēt EBI un EVTI kā struktūrām ar augsti specializētām zināšanām izstrādāt regulatīvo tehnisko standartu projektus, kas nav saistīti ar politikas izvēlēm, lai tos iesniegtu Komisijai.

(74)Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt EBI un EVTI izstrādātos regulatīvos tehniskos standartus attiecībā uz kredītiestāžu sagatavoto kriptoaktīvu balto grāmatu apstiprināšanas procedūru, kad tiek emitēti aktīviem piesaistīti tokeni, informāciju, kas jāsniedz pieteikumā atļaujai darboties kā aktīviem piesaistītu tokenu emitentam, metodiku kapitāla prasību aprēķināšanai aktīviem piesaistītu tokenu emitentiem, pārvaldības kārtību aktīviem piesaistītu tokenu emitentiem, informāciju, kas nepieciešama, lai novērtētu būtisku līdzdalību aktīviem piesaistītu tokenu emitenta kapitālā, interešu konfliktu procedūru, ko noteikuši aktīviem piesaistītu tokenu emitenti, aktīvu veidu, kuros var ieguldīt aktīviem piesaistītu tokenu emitenti, pienākumiem, kuri noteikti kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, ar kuriem nodrošina aktīviem piesaistītu tokenu likviditāti, sūdzību izskatīšanas procedūru aktīviem piesaistītu tokenu emitentiem, uzraudzītāju kolēģiju darbību nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitentiem un nozīmīgu e-naudas tokenu emitentiem, informāciju, kas nepieciešama būtiskas līdzdalības novērtēšanai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja kapitālā, informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm, EBI un EVTI saskaņā ar šo regulu un sadarbību starp kompetentajām iestādēm un trešām valstīm. Komisijai minētie regulatīvie tehniskie standarti būtu jāpieņem ar deleģētajiem aktiem, ievērojot LESD 290. pantu un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 46 10.–14. pantu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 47 .

(75)Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt EBI un EVTI izstrādātos īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz mašīnlasāmiem formātiem kriptoaktīvu baltajām grāmatām, standarta veidlapām, veidnēm un procedūrām, lai pieteiktos atļaujai darboties kā aktīviem piesaistītu tokenu emitentam, standarta veidlapām un veidnēm informācijas apmaiņai starp kompetentajām iestādēm un starp kompetentajām iestādēm, EBI un EVTI. Komisijai minētie īstenošanas tehniskie standarti būtu jāpieņem ar īstenošanas aktiem, ievērojot LESD 291. pantu un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

(76)Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, novērst kriptoaktīvu un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju emitentiem piemērojamā tiesiskā regulējuma sadrumstalotību, lai nodrošinātu kriptoaktīvu tirgu pareizu darbību, vienlaikus nodrošinot ieguldītāju aizsardzību, tirgus integritāti un finanšu stabilitāti, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, izveidojot satvaru, kurā varētu attīstīties lielāks kriptoaktīvu un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju pārrobežu tirgus, Savienība saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu var pieņemt pasākumus. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(77)Lai netraucētu tirgus dalībniekiem, kas sniedz pakalpojumus un veic darbības saistībā ar kriptoaktīviem, kuri emitēti pirms šīs regulas stāšanās spēkā, šādu kriptoaktīvu emitenti būtu jāatbrīvo no pienākuma publicēt kriptoaktīvu balto grāmatu un citām piemērojamām prasībām. Tomēr minētie pārejas noteikumi nebūtu jāpiemēro aktīviem piesaistītu tokenu emitentiem, e-naudas tokenu emitentiem vai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kuriem jebkurā gadījumā būtu jāsaņem atļauja, tiklīdz sāk piemērot šo regulu.

(78)Trauksmes cēlēji var vērst kompetento iestāžu uzmanību uz jaunu informāciju, kas tām palīdz konstatēt šīs regulas pārkāpumus un uzlikt sodus. Tādēļ šai regulai būtu jānodrošina, ka tiek ieviesti adekvāti pasākumi, lai trauksmes cēlējiem dotu iespēju brīdināt kompetentās iestādes par faktiskiem vai iespējamiem šīs regulas pārkāpumiem un lai pasargātu tos no atriebības. Tas būtu jādara, grozot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/1937 48 , lai to padarītu piemērojamu šīs regulas pārkāpumiem.

(79)Šīs regulas piemērošanas diena būtu jāatliek par 18 mēnešiem, lai varētu pieņemt regulatīvos tehniskos standartus, īstenošanas tehniskos standartus un deleģētos aktus, kas vajadzīgi, lai precizētu konkrētus šīs regulas elementus,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I SADAĻA
Priekšmets, darbības joma un definīcijas

1. pants
Priekšmets

Šajā regulā ir noteikti vienoti noteikumi attiecībā uz:

(a)pārredzamības un informācijas atklāšanas prasībām kriptoaktīvu emisijai un pielaidei tirdzniecībai;

(b)kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju un aktīviem piesaistītu tokenu emitentu un elektroniskās naudas tokenu emitentu pilnvarošanu un uzraudzību;

(c)aktīviem piesaistītu tokenu emitentu, elektroniskās naudas tokenu emitentu un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju darbību, organizāciju un pārvaldību;

(d)patērētāju tiesību aizsardzības noteikumiem attiecībā uz kriptoaktīvu emisiju, tirdzniecību, apmaiņu un turēšanu;

(e)pasākumiem tirgus ļaunprātīgas izmantošanas novēršanai, lai nodrošinātu kriptoaktīvu tirgu integritāti.

2. pants
Darbības joma

1.Šo regulu piemēro personām, kas ir iesaistītas kriptoaktīvu emitēšanā vai sniedz ar kriptoaktīviem saistītus pakalpojumus Savienībā.

2.Tomēr šo regulu nepiemēro kriptoaktīviem, kas kvalificējami kā:

(a)finanšu instrumenti, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 15) apakšpunktā;

(b)elektroniskā nauda, kā definēts Direktīvas 2009/110/EK 2. panta 2. punktā, izņemot gadījumus, kad tos var uzskatīt par elektroniskās naudas tokeniem saskaņā ar šo regulu;

(c)noguldījumi, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/49/ES 49 2. panta 1. punkta 3) apakšpunktā;

(d)strukturētie noguldījumi, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 43) apakšpunktā;

(e)vērtspapīrošana, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 2017/2402 50 2. panta 1. punktā.

3.Šī regula neattiecas uz šādām vienībām un personām:

(a)Eiropas Centrālā banka, dalībvalstu centrālās bankas, kad tās rīkojas kā monetāras vai citas publiskās iestādes;

(b)apdrošināšanas sabiedrības vai uzņēmumi, kas veic Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/138/EK 51 definētās pārapdrošināšanas un retrocesijas darbības, kad tās veic minētajā direktīvā minētās darbības;

(c)likvidators vai administrators, kas darbojas maksātnespējas procedūras gaitā, izņemot 42. panta nolūkā;

(d)personas, kas sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus tikai saviem mātesuzņēmumiem, saviem meitasuzņēmumiem vai citiem savu mātesuzņēmumu meitasuzņēmumiem;

(e)Eiropas Investīciju banka;

(f)Eiropas Finanšu stabilitātes instruments un Eiropas Stabilizācijas mehānisms;

(g)publiskās starptautiskās organizācijas.

4.Emitējot aktīviem piesaistītus tokenus, tostarp nozīmīgus aktīviem piesaistītus tokenus, kredītiestādēm, kas saņēmušas atļauju saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES, nepiemēro:

(a)III sadaļas I nodaļas noteikumus, izņemot 21. un 22. pantu;

(b)31. pantu.

5.Sniedzot vienu vai vairākus kriptoaktīvu pakalpojumus, kredītiestādēm, kas saņēmušas atļauju saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES, nepiemēro V sadaļas I nodaļas noteikumus, izņemot 57. un 58. pantu.

6.Ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas saņēmušas atļauju saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES, nepiemēro V sadaļas I nodaļas noteikumus, izņemot 57., 58., 60. un 61. pantu, ja tās sniedz tikai vienu vai vairākus kriptoaktīvu pakalpojumus, kas ir līdzvērtīgi ieguldījumu pakalpojumiem un darbībām, attiecībā uz kurām tās ir saņēmušas atļauju saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES. Šim nolūkam:

(a)kriptoaktīvu pakalpojumus, kas definēti šīs regulas 3. panta 1. punkta 11) apakšpunktā, uzskata par līdzvērtīgiem Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma A iedaļas 8. un 9. punktā minētajām ieguldījumu darbībām;

(b)kriptoaktīvu pakalpojumus, kas definēti šīs regulas 3. panta 1. punkta 12) un 13) apakšpunktā, uzskata par līdzvērtīgiem ieguldījumu pakalpojumiem, kas minēti Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma A iedaļas 3. punktā;

(c)kriptoaktīvu pakalpojumus, kas definēti šīs regulas 3. panta 1. punkta 14) apakšpunktā, uzskata par līdzvērtīgiem ieguldījumu pakalpojumiem, kas minēti Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma A iedaļas 2. punktā;

(d)kriptoaktīvu pakalpojumus, kas definēti šīs regulas 3. panta 1. punkta 15) apakšpunktā, uzskata par līdzvērtīgiem Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma A iedaļas 6. un 7. punktā minētajiem ieguldījumu pakalpojumiem;

(e)kriptoaktīvu pakalpojumus, kas definēti šīs regulas 3. panta 1. punkta 16) apakšpunktā, uzskata par līdzvērtīgiem Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma A iedaļas 1. punktā minētajiem ieguldījumu pakalpojumiem;

(f)kriptoaktīvu pakalpojumus, kas definēti šīs regulas 3. panta 1. punkta 17) apakšpunktā, uzskata par līdzvērtīgiem ieguldījumu pakalpojumiem, kas minēti Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma A iedaļas 5. punktā.

3. pants
Definīcijas

1.Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1)“sadalītās virsgrāmatas tehnoloģija” jeb “SVT” ir tehnoloģijas veids, kas atbalsta šifrētu datu ierakstīšanu;

(2)“kriptoaktīvs” ir vērtības vai tiesību digitāls atveidojums, ko var nodot un uzglabāt elektroniski, izmantojot sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju vai līdzīgu tehnoloģiju;

(3)“aktīviem piesaistīts tokens” ir kriptoaktīvu veids, kura mērķis ir uzturēt stabilu vērtību, atsaucoties uz vairāku tādu papīra valūtu vērtību, kas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis, vienu vai vairākām precēm vai vienu vai vairākiem kriptoaktīviem, vai šādu aktīvu kombināciju;

(4)“elektroniskās naudas tokens” jeb “e-naudas tokens” ir kriptoaktīva veids, kuru galvenokārt izmanto kā maiņas līdzekli un kura mērķis ir uzturēt stabilu vērtību, atsaucoties uz tādas papīra valūtas vērtību, kas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis;

(5)“patēriņa funkcijas tokens” (utility token) ir kriptoaktīvs, kas paredzēts, lai nodrošinātu digitālu piekļuvi precei vai pakalpojumam, kas pieejams SVT, un to pieņem tikai šā tokena emitents;

(6)“kriptoaktīvu emitents” ir juridiska persona, kas publiski piedāvā jebkāda veida kriptoaktīvus vai lūdz šādu kriptoaktīvu pielaidi kriptoaktīvu tirdzniecības platformā;

(7)“publisks piedāvājums” ir piedāvājums trešām personām iegādāties kriptoaktīvu apmaiņā pret papīra valūtu vai citiem kriptoaktīviem;

(8)“kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs” ir jebkura persona, kuras nodarbošanās vai darījumdarbība ir profesionāli sniegt vienu vai vairākus kriptoaktīvu pakalpojumus trešām personām;

(9)“kriptoaktīvu pakalpojums” ir jebkurš no turpmāk uzskaitītajiem pakalpojumiem un darbībām, kas attiecas uz kriptoaktīviem:

(a)kriptoaktīvu turēšana un pārvaldīšana trešo personu vārdā;

(b)kriptoaktīvu tirdzniecības platformas uzturēšana;

(c)kriptoaktīvu apmaiņa pret papīra valūtu, kas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis;

(d)kriptoaktīvu apmaiņa pret citiem kriptoaktīviem;

(e)ar kriptoaktīviem saistītu rīkojumu izpilde trešo personu vārdā;

(f)kriptoaktīvu izvietošana;

(g)ar kriptoaktīviem saistītu rīkojumu pieņemšana un nodošana trešo personu vārdā;

(h)konsultāciju sniegšana par kriptoaktīviem;

(10)“kriptoaktīvu turēšana un pārvaldīšana trešo personu vārdā” ir kriptoaktīvu vai piekļuves līdzekļu šādiem kriptoaktīviem turēšana vai kontrole trešo personu vārdā, attiecīgā gadījumā privātu kriptogrāfijas atslēgu veidā;

(11)“kriptoaktīvu tirdzniecības platformas uzturēšana” ir vienas vai vairāku kriptoaktīvu tirdzniecības platformu pārvaldība, kurās vairākas trešo personu pirkšanas un pārdošanas intereses attiecībā uz kriptoaktīviem var mijiedarboties tā, ka rezultātā tiek noslēgts līgums, vai nu apmainot vienu kriptoaktīvu pret citu, vai kriptoaktīvu pret papīra valūtu, kas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis;

(12)“kriptoaktīvu apmaiņa pret papīra valūtu” ir pirkšanas vai pārdošanas līgumu slēgšana ar trešām personām par kriptoaktīviem pret papīra valūtu, kas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis, izmantojot pašu kapitālu;

(13)“kriptoaktīvu apmaiņa pret citiem kriptoaktīviem” ir pirkšanas vai pārdošanas līgumu slēgšana ar trešām personām par kriptoaktīviem pret citiem kriptoaktīviem, izmantojot pašu kapitālu;

(14)“kriptoaktīvu rīkojumu izpilde trešo personu vārdā” ir līgumu slēgšana par viena vai vairāku kriptoaktīvu pirkšanu vai pārdošanu vai parakstīšanos uz vienu vai vairākiem kriptoaktīviem trešo personu vārdā;

(15)“kriptoaktīvu izvietošana” ir nesen emitētu kriptoaktīvu vai tādu kriptoaktīvu, kuri jau ir emitēti, bet kuri nav pielaisti tirdzniecībai kriptoaktīvu tirdzniecības platformā, pārdošana konkrētiem pircējiem, un kura neietver publisku piedāvājumu vai piedāvājumu emitenta kriptoaktīvu esošajiem turētājiem;

(16)“kriptoaktīvu rīkojumu pieņemšana un nodošana trešo personu vārdā” ir rīkojuma pieņemšana no personas par viena vai vairāku kriptoaktīvu pirkšanu vai pārdošanu vai parakstīšanos uz vienu vai vairākiem kriptoaktīviem un minētā rīkojuma nodošana trešai personai izpildei;

(17)“konsultāciju sniegšana par kriptoaktīviem” ir piedāvāt, sniegt vai piekrist sniegt individualizētus vai konkrētus ieteikumus trešai personai vai nu pēc trešās personas pieprasījuma, vai pēc tā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja iniciatīvas, kurš sniedz konsultācijas par viena vai vairāku kriptoaktīvu iegādi vai pārdošanu, vai par kriptoaktīvu pakalpojumu izmantošanu;

(18)“vadības struktūra” ir kriptoaktīvu emitenta vai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja struktūra, kas ir izraudzīta saskaņā ar valstu tiesību aktiem un ir tiesīga noteikt attiecīgās vienības stratēģiju, mērķus un vispārējo virzību un pārzina un uzrauga lēmumu pieņemšanu vadības līmenī un kurā darbojas personas, kas faktiski virza vienības darbību.

(19)“kredītiestāde” ir kredītiestāde, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) apakšpunktā;

(20)“kvalificēti ieguldītāji” ir kvalificēti ieguldītāji, kā tie definēti Regulas (ES) Nr. 2017/1129 2. panta e) punktā;

(21)“rezerves aktīvi” ir tādu papīra valūtu grozs, kas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis, preces vai kriptoaktīvi, kas nodrošina aktīvam piesaistītu tokenu vērtību, vai šādu aktīvu ieguldījums;

(22)“piederības dalībvalsts” ir:

(a)ja kriptoaktīvu, kas nav aktīviem piesaistīti tokeni vai elektroniskās naudas tokeni, emitenta juridiskā adrese vai filiāle ir Savienībā – dalībvalsts, kurā kriptoaktīvu emitentam ir juridiskā adrese vai filiāle;

(b)ja kriptoaktīvu, kas nav aktīviem piesaistīti tokeni vai elektroniskās naudas tokeni, emitentam Savienībā nav juridiskās adreses, bet ir divas vai vairākas filiāles – dalībvalstu starpā emitenta izvēlētā dalībvalsts, kurā kriptoaktīvu emitentam ir filiāles;

(c)ja tādu kriptoaktīvu emitents, kuri nav aktīvam piesaistīti tokeni vai elektroniskās naudas tokeni, veic uzņēmējdarbību trešā valstī un tam nav filiāles Savienībā, pēc emitenta izvēles – vai nu dalībvalsts, kurā kriptoaktīvus ir paredzēts publiski piedāvāt pirmo reizi, vai dalībvalsts, kurā ir iesniegts pirmais pieteikums par pielaidi tirdzniecībai kriptoaktīvu tirdzniecības platformā;

(d)attiecībā uz aktīviem piesaistītu tokenu emitentu – dalībvalsts, kurā ir aktīviem piesaistītu tokenu emitenta juridiskā adrese;

(e)attiecībā uz elektroniskās naudas tokenu emitentiem – dalībvalstis, kurās elektroniskās naudas tokenu emitents ir saņēmis atļauju kā kredītiestāde saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES vai kā e-naudas iestāde saskaņā ar Direktīvu 2009/110/EK;

(f)kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem – dalībvalsts, kurā ir kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja juridiskā adrese;

(23)“uzņēmēja dalībvalsts” ir dalībvalsts, kurā kriptoaktīvu emitents ir publiski piedāvājis kriptoaktīvus vai lūdz pielaidi tirdzniecībai kriptoaktīvu tirdzniecības platformā, vai kurā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus, ja tā nav piederības dalībvalsts;

(24)“kompetentā iestāde” ir:

(a) iestāde, ko katra dalībvalsts saskaņā ar 81. pantu izraudzījusies kriptoaktīvu emitentiem, aktīviem piesaistītu tokenu emitentiem un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem;

(b)katras dalībvalsts izraudzītā iestāde Direktīvas 2009/110/EK piemērošanai e-naudas tokenu emitentiem;

(25) “prece” ir prece saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2017/565 52 2. panta 6. punktu;

(26)“būtiska līdzdalība” ir tieša vai netieša līdzdalība aktīviem piesaistītu tokenu emitentā vai kriptoaktīvu pakalpojuma sniedzējā vismaz 10 % apmērā no kapitāla vai balsstiesībām, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/109/EK 53 9. un 10. pantā, ņemot vērā minētās direktīvas 12. panta 4. un 5. punktā noteiktos nosacījumus par balsstiesību summēšanu, vai kas ļauj ievērojami ietekmēt tās ieguldījumu brokeru sabiedrības pārvaldību, kurā ir šī līdzdalība;

(27)“iekšēja informācija” ir precīza rakstura informācija, kas nav nodota atklātībai un kas tieši vai netieši attiecas uz vienu vai vairākiem kriptoaktīvu emitentiem vai vienu vai vairākiem kriptoaktīviem, un kas, ja to nodotu atklātībai, varētu ievērojami ietekmēt minēto kriptoaktīvu cenas;

(28)“patērētājs” ir jebkura fiziska persona, kas rīkojas nolūkos, kuri nav saistīti ar viņa komercdarbību, darījumdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju.

2.Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 121. pantu, lai precizētu 1. punktā iekļauto definīciju tehniskos elementus un lai pielāgotu minētās definīcijas tirgus norisēm un tehnoloģiju attīstībai.

II SADAĻA
Kriptoaktīvi, kas nav aktīviem piesaistīti tokeni vai e-naudas tokeni

4. pants
Kriptoaktīvu, kas nav aktīviem piesaistīti tokeni vai e-naudas tokeni, publiskie piedāvājumi un šādu kriptoaktīvu pielaide tirdzniecībā kriptoaktīvu tirdzniecības platformā

1.Neviens kriptoaktīvu emitents, kas nav aktīviem piesaistītu tokenu vai e-naudas tokenu emitents, Savienībā nepiedāvā šādus kriptoaktīvus publiski vai nelūdz šādu kriptoaktīvu pielaidi tirdzniecībai kriptoaktīvu tirdzniecības platformā, izņemot, ja minētais emitents:

(a)ir juridiska persona;

(b)ir izstrādājis informatīvu dokumentu (kriptoaktīvu balto grāmatu) par minētajiem kriptoaktīviem saskaņā ar 5. pantu;

(c)ir paziņojis par kriptoaktīvu balto grāmatu saskaņā ar 7. pantu;

(d)ir publicējis kriptoaktīvu balto grāmatu saskaņā ar 8. pantu;

(e)atbilst 13. pantā noteiktajām prasībām.

2.Šā panta 1. punkta b) līdz d) apakšpunktu nepiemēro, ja:

(a)kriptoaktīvi tiek piedāvāti bez maksas;

(b)kriptoaktīvi tiek automātiski radīti ieguves ceļā kā atlīdzība par SVT uzturēšanu vai darījumu validēšanu;

(c)kriptoaktīvi ir unikāli, un tie nav aizstājami ar citiem kriptoaktīviem;

(d)kriptoaktīvi tiek piedāvāti mazāk nekā 150 fiziskām vai juridiskām personām katrā dalībvalstī, ja šādas personas rīkojas savā vārdā;

(e)12 mēnešu laikā kriptoaktīvu publiskā piedāvājuma kopējā atlīdzība Savienībā nepārsniedz 1 000 000 EUR vai līdzvērtīgu summu citā valūtā vai kriptoaktīvos;

(f)kriptoaktīvu publiskais piedāvājums ir adresēts tikai kvalificētiem ieguldītājiem, un kriptoaktīvi var būt tikai šādu kvalificētu ieguldītāju turējumā.

Šā punkta a) apakšpunkta nolūkā kriptoaktīvi netiek uzskatīti par piedāvātiem bez maksas, ja pircējiem ir jāsniedz vai jāapņemas sniegt personas datus emitentam apmaiņā pret minētajiem kriptoaktīviem vai ja šo kriptoaktīvu emitents saņem no šo kriptoaktīvu potenciālajiem turētājiem jebkādas trešo personu maksas, komisijas maksas, monetāros labumus vai nemonetāros labumus apmaiņā pret minētajiem kriptoaktīviem.

3.Ja kriptoaktīvu publiskais piedāvājums, izņemot aktīviem piesaistītus tokenus vai e-naudas tokenus, attiecas uz patēriņa funkcijas tokeniem pakalpojumam, kas vēl nav ekspluatācijā, publiskā piedāvājuma ilgums, kā aprakstīts kriptoaktīvu baltajā grāmatā, nepārsniedz divpadsmit mēnešus.

5. pants
Kriptoaktīvu baltās grāmatas saturs un formāts

1.Kriptoaktīvu baltajā grāmatā, kas minēta 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā, iekļauj šādu informāciju:

(a)emitenta detalizēts apraksts un projekta izstrādē un īstenošanā iesaistīto galveno dalībnieku izklāsts;

(b)detalizēts emitenta projekta apraksts, kriptoaktīvu veids, kas tiks publiski piedāvāts vai attiecībā uz kuru tiek lūgta pielaide tirdzniecībai, iemesli, kāpēc kriptoaktīvi tiks publiski piedāvāti vai kāpēc tiek lūgta pielaide tirdzniecībai, un plānotā papīra valūtas vai citu kriptoaktīvu, kas savākti, izmantojot publisko piedāvājumu, izmantošana;

(c)detalizēts apraksts par publiskā piedāvājuma iezīmēm, jo īpaši par to kriptoaktīvu skaitu, kuri tiks emitēti vai kuriem tiek lūgta pielaide tirdzniecībai, kriptoaktīvu emisijas cenu un parakstīšanās noteikumiem;

(d)detalizēts apraksts par tiesībām un pienākumiem, kas saistīti ar kriptoaktīviem, un šo tiesību īstenošanas procedūrām un nosacījumiem;

(e)informācija par pamatā esošo tehnoloģiju un standartiem, ko piemēro kriptoaktīvu emitents un kas ļauj turēt, uzglabāt un nodot šos kriptoaktīvus;

(f)detalizēts apraksts par riskiem, kas saistīti ar kriptoaktīvu emitentu, kriptoaktīviem, kriptoaktīvu publisko piedāvājumu un projekta īstenošanu;

(g)informācijas atklāšanas elementi, kas norādīti I pielikumā.

2.Visa 1. punktā minētā informācija ir patiesa, skaidra un nav maldinoša. Kriptoaktīvu baltajā grāmatā nav būtisku izlaidumu, un to izklāsta kodolīgā un saprotamā veidā.

3.Kriptoaktīvu baltajā grāmatā ir šāds paziņojums: “Kriptoaktīvu emitents ir vienīgais atbildīgais par šīs kriptoaktīvu baltās grāmatas saturu. Šo kriptoaktīvu balto grāmatu nav pārskatījusi vai apstiprinājusi neviena Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentā iestāde.”

4.Kriptoaktīvu baltajā grāmatā neietver nekādus apgalvojumus par kriptoaktīvu nākotnes vērtību, kas nav 5. punktā minētais paziņojums, izņemot, ja šo kriptoaktīvu emitents var garantēt šādu nākotnes vērtību.

5.Kriptoaktīvu baltajā grāmatā ir ietverts skaidrs un nepārprotams paziņojums, ka:

(a)kriptoaktīvi var daļēji vai pilnībā zaudēt savu vērtību;

(b)kriptoaktīvi ne vienmēr ir nododami;

(c)kriptoaktīvi var nebūt likvīdi;

(d)ja publiskais piedāvājums attiecas uz patēriņa funkcijas tokeniem, šādi patēriņa funkcijas tokeni var nebūt apmaināmi pret kriptoaktīvu baltajā grāmatā apsolīto preci vai pakalpojumu, jo īpaši projekta neveiksmes vai pārtraukšanas gadījumā.

6.Katrā kriptoaktīvu baltajā grāmatā iekļauj kriptoaktīvu emitenta vadības struktūras paziņojumu. Ar šo paziņojumu apstiprina, ka kriptoaktīvu baltā grāmata atbilst šīs sadaļas prasībām un ka, cik vadības struktūrai zināms, informācija, kas sniegta kriptoaktīvu baltajā grāmatā, ir pareiza un ka nav būtisku izlaidumu.

7.Kriptoaktīvu baltajā grāmatā ietver kopsavilkumu, kas īsā un netehniskā valodā sniedz pamatinformāciju par kriptoaktīvu publisko piedāvājumu vai par kriptoaktīvu paredzēto pielaidi tirdzniecībai kriptoaktīvu tirdzniecības platformā, un jo īpaši par attiecīgo kriptoaktīvu būtiskajiem elementiem. Kriptoaktīvu baltās grāmatas kopsavilkuma formāts un saturs kopā ar kriptoaktīvu balto grāmatu sniedz atbilstīgu informāciju par attiecīgo kriptoaktīvu būtiskiem elementiem, lai palīdzētu potenciālajiem kriptoaktīvu pircējiem pieņemt uz informāciju balstītu lēmumu. Kopsavilkumā ietver brīdinājumu par to, ka:

(a)tas būtu jālasa kā ievads kriptoaktīvu baltajai grāmatai;

(b)iespējamajam pircējam, pieņemot lēmumu par kriptoaktīva iegādi, būtu jāpamatojas uz visas kriptoaktīvu baltās grāmatas saturu;

(c)kriptoaktīvu publiskais piedāvājums nav piedāvājums vai aicinājums pārdot finanšu instrumentus un ka jebkuru šādu piedāvājumu vai aicinājumu pārdot finanšu instrumentus var izdarīt, tikai izmantojot prospektu vai citus piedāvājuma dokumentus saskaņā ar valsts tiesību aktiem;

(d)kriptoaktīvu baltā grāmata nav prospekts, kā minēts Regulā (ES) 2017/1129, vai cits piedāvājuma dokuments saskaņā ar Savienības vai valstu tiesību aktiem.

8.Katrai kriptoaktīvu baltajai grāmatai jābūt datētai.

9.Kriptoaktīvu balto grāmatu sagatavo vismaz vienā no attiecīgās piederības dalībvalsts oficiālajām valodām vai valodā, ko parasti lieto starptautisko finanšu jomā.

10.Kriptoaktīvu balto grāmatu dara pieejamu mašīnlasāmā formātā.

11.EVTI pēc apspriešanās ar EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, lai noteiktu standarta veidlapas, formātus un veidnes 10. punkta vajadzībām.

Minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz [lūgums ievietot datumu, kurā aprit 12 mēneši pēc stāšanās spēkā].

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

6. pants
Tirgvedības paziņojumi

Visi tirgvedības paziņojumi, kas attiecas uz kriptoaktīvu, izņemot aktīviem piesaistītos tokenus vai e-naudas tokenus, publiskošanu vai šādu kriptoaktīvu pielaidi tirdzniecībai kriptoaktīvu tirdzniecības platformā, atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:

(a)tirgvedības paziņojumi ir skaidri identificējami kā tādi;

(b)visa tirgvedības paziņojumos minētā informācija ir patiesa, skaidra un nav maldinoša;

(c)tirgvedības paziņojumos iekļautā informācija atbilst kriptoaktīvu baltajā grāmatā ietvertajai informācijai, ja šāda kriptoaktīvu baltā grāmata ir vajadzīga saskaņā ar 4. pantu;

(d)tirgvedības paziņojumos skaidri norāda, ka ir publicēta kriptoaktīvu baltā grāmata, un norāda attiecīgo kriptoaktīvu emitenta tīmekļa vietnes adresi.

7. pants
Paziņojums par kriptoaktīvu balto grāmatu un attiecīgā gadījumā – par tirgvedības paziņojumiem

1.Kompetentās iestādes nepieprasa ne kriptoaktīvu baltās grāmatas, ne ar to saistīto tirgvedības paziņojumu ex ante apstiprinājumu pirms to publicēšanas.

2.Kriptoaktīvu, kas nav aktīviem piesaistīti tokeni vai e-naudas tokeni, emitenti, paziņo savu kriptoaktīvu balto grāmatu un 6. pantā minēto tirgvedības paziņojumu gadījumā – šādus tirgvedības paziņojumus savas piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei vismaz 20 darbdienas pirms kriptoaktīvu baltās grāmatas publicēšanas. Minētā kompetentā iestāde var īstenot 82. panta 1. punktā noteiktās pilnvaras.

3.Paziņojumā par kriptoaktīvu balto grāmatu paskaidro, kāpēc kriptoaktīvu baltajā grāmatā aprakstītais kriptoaktīvs nav uzskatāms par:

(a)finanšu instrumentu, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 15) apakšpunktā;

(b)elektronisko naudu, kā definēts Direktīvas 2009/110/EK 2. panta 2. punktā;

(c)noguldījumu, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 2. panta 1. punkta 3) apakšpunktā;

(d)strukturēto noguldījumu, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 43) apakšpunktā.

4.Kriptoaktīvu, izņemot aktīviem piesaistītus tokenus vai e-naudas tokenus, emitenti, kopā ar 2. un 3. punktā minēto paziņojumu iesniedz savas piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei sarakstu ar uzņēmējām dalībvalstīm, ja tādas ir, kurās tie plāno publiski piedāvāt savus kriptoaktīvus vai plāno lūgt pielaidi to tirdzniecībai kriptoaktīvu tirdzniecības platformā. Tie arī informē savu piederības dalībvalsti par kriptoaktīviem paredzētā publiskā piedāvājuma vai plānotās pielaides tirdzniecībai šādā tirdzniecības platformā sākuma datumu.

Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde divu darbdienu laikā pēc pirmajā daļā minētā saraksta saņemšanas paziņo uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei par kriptoaktīviem paredzēto publisko piedāvājumu vai paredzēto pielaidi tirdzniecībai tirdzniecības platformā.

5.Kompetentās iestādes paziņo EVTI par kriptoaktīvu baltajām grāmatām, par kurām tām ir paziņots, un to paziņošanas datumu. EVTI paziņotās kriptoaktīvu baltās grāmatas dara pieejamas 57. pantā minētajā reģistrā.

8. pants
Kriptoaktīvu baltās grāmatas un attiecīgā gadījumā tirgvedības paziņojumu publicēšana

1.Kriptoaktīvu, izņemot aktīviem piesaistītus tokenus vai e-naudas tokenus, emitenti publicē savu kriptoaktīvu balto grāmatu un attiecīgā gadījumā savus tirgvedības paziņojumus savā tīmekļa vietnē, kas ir publiski pieejama, ne vēlāk kā dienā, kad sākas šo kriptoaktīvu publiskais piedāvājums vai šo kriptoaktīvu pielaide tirdzniecībai, izmantojot kriptoaktīvu tirdzniecības platformu. Kriptoaktīvu baltā grāmata un attiecīgā gadījumā tirgvedības paziņojumi ir pieejami emitenta tīmekļa vietnē tik ilgi, kamēr kriptoaktīvi ir publiski pieejami.

2.Publicētā kriptoaktīvu baltā grāmata un attiecīgā gadījumā tirgvedības paziņojumi ir identiski versijai, kas paziņota attiecīgajai kompetentajai iestādei saskaņā ar 7. pantu vai attiecīgā gadījumā grozīta saskaņā ar 11. pantu.

9. pants
Tādu kriptoaktīvu, izņemot aktīviem piesaistītus tokenus vai e-naudas tokenus, piedāvājums, kas ir ierobežoti laikā

1.Kriptoaktīvu, izņemot aktīviem piesaistītus tokenus vai e-naudas tokenus, emitenti, kas savam minēto kriptoaktīvu publiskajam piedāvājumam nosaka termiņu, publicē attiecīgā piedāvājuma rezultātu savā tīmekļa vietnē 16 darbdienu laikā no parakstīšanās perioda beigām.

2.Kriptoaktīvu, izņemot aktīviem piesaistītus tokenus vai e-naudas tokenus, emitenti, kas savam minēto kriptoaktīvu publiskajam piedāvājumam nosaka termiņu, ir ieviesuši efektīvus pasākumus, lai uzraudzītu un aizsargātu naudas līdzekļus vai citus kriptoaktīvus, kas piesaistīti šāda piedāvājuma laikā. Šajā nolūkā šādi emitenti nodrošina, ka naudas līdzekļus vai citus kriptoaktīvus, kas savākti publiskā piedāvājuma laikā, glabā:

(a)vai nu kredītiestāde, ja naudas līdzekļi, kas iegūti, publiski piedāvājot naudas līdzekļus, ir papīra valūta;

(b)vai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas saņēmis atļauju kriptoaktīvu turēšanai un pārvaldīšanai trešo personu vārdā.

10. pants
Atļauja publiski piedāvāt kriptoaktīvus, izņemot aktīviem piesaistītus tokenus vai e-naudas tokenus, vai lūgt šādu kriptoaktīvu pielaidi tirdzniecībai kriptoaktīvu tirdzniecības platformā

1.Pēc kriptoaktīvu baltās grāmatas publicēšanas saskaņā ar 8. pantu un attiecīgā gadījumā 11. pantu kriptoaktīvu emitenti var piedāvāt savus kriptoaktīvus, izņemot aktīviem piesaistītus tokenus vai e-naudas tokenus, visā Savienībā un lūgt šādu kriptoaktīvu pielaidi tirdzniecībai kriptoaktīvu tirdzniecības platformā.

2.Tādu kriptoaktīvu emitentiem, kas nav aktīviem piesaistīti tokeni vai e-naudas tokeni, kas ir publicējuši kriptoaktīvu balto grāmatu saskaņā ar 8. pantu un attiecīgā gadījumā 11. pantu, nepiemēro nekādas papildu informācijas prasības attiecībā uz šo kriptoaktīvu piedāvājumu vai šādu kriptoaktīvu pielaidi tirdzniecībai kriptoaktīvu tirdzniecības platformā.

11. pants
Grozījumi publicētajās kriptoaktīvu baltajās grāmatās un attiecīgā gadījumā publicētajos tirgvedības ziņojumos pēc to publicēšanas

1.Tādu kriptoaktīvu emitenti, kas nav aktīviem piesaistīti tokeni vai e-naudas tokeni, veic grozījumus savā publicētajā kriptoaktīvu baltajā grāmatā un attiecīgā gadījumā publicētajos tirgvedības paziņojumos, lai aprakstītu jebkādas izmaiņas vai jaunu faktu, kas varētu būtiski ietekmēt jebkura šādu kriptoaktīvu pircēja lēmumu par pirkumu vai šādu kriptoaktīvu turētāju lēmumu pārdot vai apmainīt šādus kriptoaktīvus.

2.Emitents savā tīmekļa vietnē nekavējoties informē sabiedrību par to, ka piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei ir paziņots par grozīto kriptoaktīvu balto grāmatu, un sniedz kopsavilkumu par iemesliem, kuru dēļ tas ir paziņojis par grozītu kriptoaktīvu balto grāmatu.

3.Informācijas secība grozītajā kriptoaktīvu baltajā grāmatā un attiecīgā gadījumā grozītajos tirgvedības paziņojumos atbilst saskaņā ar 8. pantu publicētās kriptoaktīvu baltās grāmatas vai tirgvedības paziņojumu secībai.

4.Kriptoaktīvu, kas nav aktīviem piesaistīti tokeni vai e-naudas tokeni, emitenti, paziņo par savu kriptoaktīvu balto grāmatu un attiecīgā gadījumā par grozītajiem tirgvedības paziņojumiem, tostarp par šādu grozījumu iemesliem, savas piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei vismaz septiņas darbdienas pirms to publicēšanas. Minētā kompetentā iestāde var īstenot 82. panta 1. punktā noteiktās pilnvaras.

5.Divu darbdienu laikā pēc grozītā kriptoaktīvu baltās grāmatas projekta un attiecīgā gadījumā grozīto tirgvedības paziņojumu saņemšanas piederības dalībvalsts kompetentā iestāde 7. panta 4. punktā minētajai uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei paziņo par grozīto kriptoaktīvu baltās grāmatas projektu un attiecīgā gadījumā par grozītajiem tirgvedības paziņojumiem.

6.Tādu kriptoaktīvu emitenti, kas nav aktīviem piesaistīti tokeni vai e-naudas tokeni, publicē grozīto kriptoaktīvu balto grāmatu un attiecīgā gadījumā grozītos tirgvedības paziņojumus, tostarp šādu izmaiņu iemeslus, savā tīmekļa vietnē saskaņā ar 8. pantu.

7.Grozītā kriptoaktīvu baltā grāmata un attiecīgā gadījumā grozītie tirgvedības paziņojumi ir laikapzīmogoti. Jaunāko grozīto kriptoaktīvu balto grāmatu un attiecīgā gadījumā grozītos tirgvedības paziņojumus marķē kā piemērojamo versiju. Visas kriptoaktīvu baltās grāmatas, kurās ir veikti grozījumi, un attiecīgā gadījumā tirgvedības paziņojumi, kuros ir veikti grozījumi, ir pieejami tik ilgi, kamēr kriptoaktīvi ir publiski pieejami.

8.Ja piedāvājums sabiedrībai attiecas uz patēriņa funkcijas tokeniem, izmaiņas, kas izdarītas grozītajā kriptoaktīvu baltajā grāmatā un attiecīgā gadījumā grozītajos tirgvedības paziņojumos, nepagarina 4. panta 3. punktā minēto 12 mēnešu termiņu.

12. pants
Atteikuma tiesības

1.Tādu kriptoaktīvu emitenti, kas nav aktīviem piesaistīti tokeni un e-naudas tokeni, piedāvā atteikuma tiesības jebkuram patērētājam, kurš šādus kriptoaktīvus pērk tieši no emitenta vai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja, kas šā emitenta vārdā izvieto kriptoaktīvus.

Patērētājiem ir 14 kalendārās dienas, lai atsauktu savu piekrišanu iegādāties šos kriptoaktīvus bez jebkādām izmaksām un nenorādot iemeslus. Atteikuma periods sākas no dienas, kurā patērētāji ir pauduši piekrišanu iegādāties šos kriptoaktīvus.

2.Visus no patērētāja saņemtos maksājumus, tostarp attiecīgā gadījumā jebkādas maksas, atmaksā bez nepamatotas kavēšanās un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 14 dienas pēc dienas, kurā kriptoaktīvu emitents vai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas minētā emitenta vārdā izvieto kriptoaktīvus, ir informēts par patērētāja lēmumu atteikties no līguma.

Atmaksāšana tiek veikta, izmantojot tādu pašu maksāšanas līdzekli, kādu patērētājs izmantoja sākotnējam darījumam, ja vien patērētājs nav skaidri piekritis citam maksāšanas līdzeklim, ar noteikumu, ka patērētājam atmaksāšanas rezultātā nerodas nekādi izdevumi.

3.Kriptoaktīvu emitenti informāciju par 1. punktā minētajām atteikuma tiesībām sniedz savā kriptoaktīvu baltajā grāmatā.

4.Atteikuma tiesības nepiemēro, ja kriptoaktīvi ir pielaisti tirdzniecībai kriptoaktīvu tirdzniecības platformā.

5.Ja kriptoaktīvu emitenti ir noteikuši termiņu šādu kriptoaktīvu publiskajam piedāvājumam saskaņā ar 9. pantu, atteikuma tiesības pēc parakstīšanās perioda beigām neizmanto.

13. pants
Tādu kriptoaktīvu, kas nav aktīviem piesaistīti tokeni vai e-naudas tokeni, emitentu pienākumi

1.Kriptoaktīvu, kas nav aktīviem piesaistīti tokeni vai e-naudas tokeni, emitenti:

(a)rīkojas godīgi, taisnīgi un profesionāli;

(b)godīgi, skaidri un nemaldinoši sazinās ar kriptoaktīvu turētājiem;

(c)novērš, konstatē, pārvalda un atklāj jebkādus interešu konfliktus, kas varētu rasties;

(d)uztur visas savas sistēmas un drošības piekļuves protokolus atbilstīgi attiecīgajiem Savienības standartiem.

Šā punkta d) apakšpunkta nolūkā EVTI sadarbībā ar EBI izstrādā pamatnostādnes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu, lai precizētu Savienības standartus.

2.Tādu kriptoaktīvu emitenti, kas nav aktīviem piesaistīti tokeni vai e-naudas tokeni, rīkojas šādu kriptoaktīvu turētāju interesēs un pret tiem izturas vienādi, ja vien kriptoaktīvu baltajā grāmatā un attiecīgā gadījumā tirgvedības paziņojumos nav atklāts kāds preferenciāls režīms.

3.Ja tādu kriptoaktīvu publiskais piedāvājums, kas nav aktīviem piesaistīti tokeni vai e-naudas tokeni, jebkāda iemesla dēļ tiek atcelts, šādu kriptoaktīvu emitenti nodrošina, ka visi naudas līdzekļi, kas iegūti no pircējiem vai potenciālajiem pircējiem, tiem tiek pienācīgi atdoti, cik drīz vien iespējams.

14. pants
Tādu kriptoaktīvu emitentu, kas nav aktīviem piesaistīti tokeni vai e-naudas tokeni, atbildība attiecībā uz informāciju, kas sniegta kriptoaktīvu baltajā grāmatā

1.Ja tādu kriptoaktīvu emitents, kas nav aktīviem piesaistīti tokeni vai e-naudas tokeni, vai tā vadības struktūra ir pārkāpusi 5. pantu, savā kriptoaktīvu baltajā grāmatā vai grozītajā kriptoaktīvu baltajā grāmatā sniedzot informāciju, kas nav pilnīga, patiesa vai skaidra, vai sniedzot maldinošu informāciju, kriptoaktīvu turētājs var pieprasīt no tādu kriptoaktīvu emitenta, kas nav aktīviem piesaistīti tokeni vai e-naudas tokeni, vai tā vadības struktūras zaudējumu atlīdzību par tam radītajiem zaudējumiem pārkāpuma rezultātā.

Jebkādai civiltiesiskās atbildības izslēgšanai nav nekādu juridisku seku.

2.Kriptoaktīvu turētāju pienākums ir sniegt pierādījumus par to, ka tādu kriptoaktīvu emitents, kas nav aktīviem piesaistīti tokeni vai e-naudas tokeni, ir pārkāpis 5. pantu un ka šāds pārkāpums ir ietekmējis viņa lēmumu pirkt, pārdot vai apmainīt minētos kriptoaktīvus.

3.Kriptoaktīvu turētājs nevar pieprasīt zaudējumu atlīdzību par informāciju, kas sniegta kopsavilkumā, kā minēts 5. panta 7. punktā, tostarp par tās tulkojumu, izņemot gadījumus, kad:

(a)kopsavilkums ir maldinošs, neprecīzs vai pretrunīgs, lasot to kopā ar pārējām kriptoaktīvu baltās grāmatas daļām;

(b)kopsavilkumā, lasot to kopā ar citām kriptoktīvu baltās grāmatas daļām, nav sniegta pamatinformācija, kas palīdzētu patērētājiem un ieguldītājiem izlemt, vai iegādāties šādus kriptoaktīvus.

4.Šis pants neizslēdz turpmākas civiltiesiskās atbildības prasības saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

III SADAĻA

Aktīviem piesaistīti tokeni

1. nodaļa

Atļauja publiski piedāvāt aktīviem piesaistītus tokenus un lūgt to pielaidi tirdzniecībai kriptoaktīvu tirdzniecības platformā

15. pants
Atļauja

1.Neviens aktīviem piesaistītu tokenu emitents Savienībā nepiedāvā šādus tokenus publiski vai nelūdz šādu aktīvu pielaidi tirdzniecībai kriptoaktīvu tirdzniecības platformā, ja vien to piederības dalībvalsts kompetentā iestāde nav atļāvusi šādiem emitentiem to darīt saskaņā ar 19. pantu.

2.Šā panta 1. punktā minēto atļauju piešķir tikai juridiskām personām, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā.

3.Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja:

(a)12 mēnešu laikposmā, kas aprēķināts katras kalendārās dienas beigās, aktīviem piesaistītu tokenu vidējā neatmaksātā summa nepārsniedz 5 000 000 EUR vai līdzvērtīgu summu citā valūtā;

(b)aktīviem piesaistīto tokenu publiskais piedāvājums ir adresēts tikai kvalificētiem ieguldītājiem, un aktīviem piesaistīti tokeni var būt tikai šādu kvalificētu ieguldītāju turējumā.

Tomēr šādu aktīviem piesaistītu tokenu emitenti sagatavo kriptoaktīvu balto grāmatu, kā minēts 17. pantā, un paziņo par šo kriptoaktīvu balto grāmatu un attiecīgā gadījumā par saviem tirgvedības paziņojumiem savas piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei saskaņā ar 7. pantu.

4.Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja aktīviem piesaistītu tokenu emitenti ir saņēmuši atļauju darboties kā kredītiestāde saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 8. pantu.

Tomēr šādi emitenti sagatavo 17. pantā minēto kriptoaktīvu balto grāmatu un iesniedz šo kriptoaktīvu balto grāmatu apstiprināšanai savas piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei saskaņā ar 7. punktu.

5.Kompetentās iestādes piešķirtā atļauja ir derīga visā Savienībā un ļauj emitentam piedāvāt aktīviem piesaistītus tokenus, attiecībā uz kuriem tam ir piešķirta atļauja visā Savienībā, vai lūgt šādu aktīviem piesaistītu tokenu pielaidi tirdzniecībai kriptoaktīvu tirdzniecības platformā.

6.Apstiprinājums, ko saskaņā ar 19. pantu kompetentā iestāde piešķīrusi emitenta kriptoaktīvu baltajai grāmatai vai saskaņā ar 21. pantu grozītai kriptoaktīvu baltajai grāmatai, ir derīgs visā Savienībā.

7.EBI ciešā sadarbībā ar EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu 4. punktā minētās kriptoaktīvu baltās grāmatas apstiprināšanas procedūru.

Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EBI iesniedz Komisijai līdz [lūgums ievietot datumu, kurā aprit 12 mēneši pēc stāšanās spēkā].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

16. pants
Pieteikums atļaujas saņemšanai

1.Aktīviem piesaistītu tokenu emitenti iesniedz pieteikumu atļaujas saņemšanai, kā minēts 15. pantā, savas piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei.

2.Šā panta 1. punktā minētajā pieteikumā iekļauj visu turpmāk minēto informāciju:

(a)pieteikuma iesniedzēja emitenta adrese;

(b)pieteikuma iesniedzēja emitenta statūti;

(c)darbības programma, kurā izklāstīts darījumdarbības modelis, ko pieteikuma iesniedzējs emitents plāno ievērot;

(d)juridisks atzinums, ka aktīviem piesaistīti tokeni nav uzskatāmi par finanšu instrumentiem, elektronisko naudu, noguldījumiem vai strukturētiem noguldījumiem;

(e)detalizēts apraksts par pieteikuma iesniedzēja emitenta pārvaldības kārtību;

(f)pieteikuma iesniedzēja emitenta vadības struktūras locekļu identitāte;

(g)pierādījumus tam, ka f) apakšpunktā minētajām personām ir laba reputācija un piemērotas zināšanas, un pieredze, lai pārvaldītu pieteikuma iesniedzēju emitentu;

(h)attiecīgā gadījumā – pierādījums, ka fiziskām personām, kurām tieši vai netieši pieder vairāk nekā 20 % no pieteikuma iesniedzēja emitenta pamatkapitāla vai balsstiesībām vai kuras jebkādā citā veidā īsteno kontroli pār minēto pieteikuma iesniedzēju emitentu, ir laba reputācija un kompetence;

(i)kriptoaktīvu baltā grāmata, kā minēts 17. pantā;

(j)politika un procedūras, kas minētas 30. panta 5. punkta a) līdz k) apakšpunktā;

(k)apraksts par līgumattiecībām ar trešām personām, kas minētas 30. panta 5. punkta pēdējā daļā;

(l)apraksts par pieteikuma iesniedzēja emitenta darbības nepārtrauktības politiku, kas minēta 30. panta 8. punktā;

(m)apraksts par iekšējās kontroles mehānismiem un riska pārvaldības procedūrām, kas minētas 30. panta 9. punktā;

(n)apraksts par procedūrām un sistēmām, lai aizsargātu 30. panta 10. punktā minēto drošību, tostarp kiberdrošību, informācijas integritāti un konfidencialitāti;

(o)apraksts par pieteikuma iesniedzēja emitenta sūdzību izskatīšanas procedūrām, kā minēts 30. panta 27. punktā.

3.Piemērojot šā panta 2. punkta g) un h) apakšpunktu, aktīviem piesaistītu tokenu emitenti sniedz pierādījumu par visu turpmāk minēto:

(a)attiecībā uz visām personām, kas iesaistītas aktīviem piesaistītu tokenu emitenta, kas iesniedzis pieteikumu, pārvaldībā, – sodāmības reģistra neesamība attiecībā uz notiesājošiem spriedumiem vai sodiem saskaņā ar spēkā esošajiem valsts noteikumiem komerctiesību, maksātnespējas tiesību, finanšu pakalpojumu tiesību aktu, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas tiesību aktu, terorisma apkarošanas tiesību aktu, krāpšanas apkarošanas tiesību aktu vai profesionālās atbildības jomā;

(b)locekļiem, kas iesaistīti aktīviem piesaistītu tokenu emitenta, kas iesniedzis pieteikumu, vadības struktūrā, kopā ir pietiekamas zināšanas, prasmes un pieredze, lai pārvaldītu aktīviem piesaistītu tokenu emitentu, un ka šīm personām ir jāvelta pietiekami daudz laika savu pienākumu veikšanai.

4.EBI ciešā sadarbībā ar EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu informāciju, kas ietverta pieteikumā, papildus 2. punktā minētajai informācijai.

Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EBI iesniedz Komisijai līdz [lūgums ievietot datumu, kurā aprit 12 mēneši pēc stāšanās spēkā].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

5.EBI ciešā sadarbībā ar EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, kurā nosaka standarta veidlapas, veidnes un procedūras saistībā ar pieteikumu par atļaujas saņemšanu.

Minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu EBI iesniedz Komisijai līdz [lūgums ievietot datumu, kurā aprit 12 mēneši pēc stāšanās spēkā].

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantā izklāstīto procedūru pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

17. pants
Kriptoaktīvu baltās grāmatas saturs un formāts attiecībā uz aktīviem piesaistītiem tokeniem

1.Kriptoaktīvu baltā grāmata, kas minēta 16. panta 2. punkta i) apakšpunktā, atbilst visām 4. pantā noteiktajām prasībām. Tomēr papildus 4. pantā minētajai informācijai kriptoaktīvu baltajā grāmatā iekļauj visu šo informāciju:

(a)sīks apraksts par emitenta pārvaldības kārtību, tostarp apraksts par 30. panta 5. punkta h) apakšpunktā minēto trešo personu struktūru lomu, pienākumiem un pārskatatbildību;

(b)sīks apraksts par 32. pantā minēto aktīvu rezervi;

(c)sīks apraksts par rezerves aktīvu turēšanas kārtību, tostarp par aktīvu nošķiršanu, kā minēts 33. pantā;

(d)rezerves aktīvu ieguldījuma gadījumā, kā minēts 34. pantā, sīks apraksts par šo rezerves aktīvu ieguldījumu politiku;

(e)sīka informācija par tiesību, tostarp visu tiešas izpirkšanas tiesību vai prasījumu, būtību un izpildāmību, kas aktīviem piesaistītu tokenu turētājiem un jebkurai juridiskai vai fiziskai personai, kā minēts 35. panta 3. punktā, var būt uz rezerves aktīviem vai pret emitentu, tostarp par to, kā šādas tiesības var izmantot maksātnespējas procedūru gadījumā;

(f)ja emitents nepiedāvā tiešas tiesības uz rezerves aktīviem – sīka informācija par mehānismiem, kas minēti 35. panta 4. punktā, lai nodrošinātu aktīviem piesaistītu tokenu likviditāti;

(g)sīks apraksts par 27. panta minēto sūdzību izskatīšanas procedūru;

(h)informācijas atklāšanas elementi, kas norādīti I un II pielikumā.

Piemērojot šā punkta e) apakšpunktu, ja nav piešķirtas tiešas prasījuma vai izpirkšanas tiesības visiem aktīviem piesaistītu tokenu turētājiem, kriptoaktīvu baltajā grāmatā ietver skaidru un nepārprotamu paziņojumu, ka visiem kriptoaktīvu turētājiem nav prasījuma pret rezerves aktīviem vai ka tie nevar izpirkt šos rezerves aktīvus pie emitenta jebkurā laikā.

2.Kriptoaktīvu baltajā grāmatā ietver kopsavilkumu, kas īsā un netehniskā valodā sniedz pamatinformāciju par aktīviem piesaistīto tokenu publisko piedāvājumu vai par aktīviem piesaistīto tokenu paredzēto pielaidi tirdzniecībai kriptoaktīvu tirdzniecības platformā, un jo īpaši par attiecīgo aktīviem piesaistīto tokenu būtiskajiem elementiem. Kriptoaktīvu baltās grāmatas kopsavilkuma formāts un saturs kopā ar kriptoaktīvu balto grāmatu sniedz atbilstīgu informāciju par attiecīgo aktīviem piesaistīto tokenu būtiskiem elementiem, lai palīdzētu potenciālajiem aktīviem piesaistīto tokenu pircējiem pieņemt uz informāciju balstītu lēmumu. Kopsavilkumā ietver brīdinājumu par to, ka:

(a)tas būtu jālasa kā ievads kriptoaktīvu baltajai grāmatai;

(b)iespējamajam pircējam, pieņemot lēmumu par aktīviem piesaistīta tokena iegādi, būtu jāpamatojas uz visas kriptoaktīvu baltās grāmatas saturu;

(c)aktīviem piesaistīto tokenu publiskais piedāvājums nav piedāvājums vai aicinājums pārdot finanšu instrumentus un ka jebkuru šādu piedāvājumu vai aicinājumu pārdot finanšu instrumentus var izdarīt, tikai izmantojot prospektu vai citus piedāvājuma dokumentus saskaņā ar valsts tiesību aktiem;

(d)kriptoaktīvu baltā grāmata nav prospekts, kā minēts Regulā (ES) 2017/1129, vai cits piedāvājuma dokuments saskaņā ar Savienības vai valstu tiesību aktiem.

3.Katra kriptoaktīvu baltā grāmata ir datēta.

4.Kriptoaktīvu balto grāmatu sagatavo vismaz vienā no attiecīgās piederības dalībvalsts oficiālajām valodām vai valodā, ko parasti lieto starptautisko finanšu jomā.

5.Kriptoaktīvu balto grāmatu dara pieejamu mašīnlasāmā formātā.

6.EVTI pēc apspriešanās ar EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, lai noteiktu standarta veidlapas, formātus un veidnes 10. punkta vajadzībām.

Minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz [lūgums ievietot datumu, kurā aprit 12 mēneši pēc stāšanās spēkā].

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

18. pants
Atļaujas pieteikuma novērtēšana

1.Kompetentās iestādes, kas saņem 16. pantā minēto atļaujas pieteikumu, 20 darbdienu laikā pēc šāda pieteikuma saņemšanas novērtē, vai minētais pieteikums, tostarp 16. panta 2. punkta i) apakšpunktā minētā kriptoaktīvu baltā grāmata, ir pilnīgs. Tās nekavējoties informē pieteikuma iesniedzēju emitentu par to, vai pieteikums, tostarp kriptoaktīvu baltā grāmata, ir pilnīgs. Ja pieteikums, tostarp kriptoaktīvu baltā grāmata, nav pilnīgs, tās nosaka termiņu, līdz kuram pieteikuma iesniedzējam emitentam jāsniedz trūkstošā informācija.

2.Kompetentās iestādes trīs mēnešu laikā pēc pilnīga pieteikuma saņemšanas novērtē, vai pieteikuma iesniedzējs emitents ievēro šajā sadaļā noteiktās prasības, un pieņem pilnībā motivētu lēmumu, ar ko piešķir vai atsaka piešķirt atļauju. Minēto trīs mēnešu laikā kompetentās iestādes var pieprasīt pieteikuma iesniedzējam emitentam jebkādu informāciju par pieteikumu, tostarp par kriptoaktīvu balto grāmatu, kas minēta 16. panta 2. punkta i) apakšpunktā.

3.Kompetentās iestādes pēc 2. punktā minētajiem trim mēnešiem nosūta lēmuma projektu pieteikuma iesniedzējam emitentam un lēmuma projektu un pieteikuma dokumentāciju EBI, EVTI un ECB. Ja pieteikuma iesniedzējs emitents veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, kuras valūta nav euro, vai ja valūta, kas nav euro, ir iekļauta rezerves aktīvos, kompetentās iestādes apspriežas ar minētās dalībvalsts centrālo banku. Pieteikuma iesniedzējiem emitentiem ir tiesības iesniegt savai kompetentajai iestādei apsvērumus un komentārus par saviem lēmumu projektiem.

4.EBI, EVTI, ECB un attiecīgā gadījumā 3. punktā minētā centrālā banka 2 mēnešu laikā pēc lēmuma projekta un pieteikuma dokumentācijas saņemšanas sniedz nesaistošu atzinumu par pieteikumu un nosūta savus nesaistošos atzinumus attiecīgajai kompetentajai iestādei. Minētā kompetentā iestāde pienācīgi ņem vērā šos nesaistošos atzinumus un pieteikuma iesniedzēja emitenta apsvērumus un komentārus.

19. pants
Atļaujas piešķiršana vai atteikšana

1.Kompetentās iestādes viena mēneša laikā pēc 18. panta 4. punktā minētā nesaistošā atzinuma saņemšanas pieņem pilnībā pamatotu lēmumu piešķirt vai atteikt atļauju pieteikuma iesniedzējam emitentam un piecu darbdienu laikā paziņo šo lēmumu pieteikuma iesniedzējiem emitentiem. Ja pieteikuma iesniedzējam emitentam ir piešķirta atļauja, tā kriptoaktīvu balto grāmatu uzskata par apstiprinātu.

2.Kompetentās iestādes atsaka atļauju, ja ir objektīvs un pierādāms iemesls uzskatīt, ka:

(a)pieteikuma iesniedzēja emitenta vadības struktūra apdraud tā efektīvu, pareizu un piesardzīgu pārvaldību un darbības nepārtrauktību, un tā klientu interešu pienācīgu ievērošanu un tirgus integritāti;

(b)pieteikuma iesniedzējs emitents neatbilst vai, iespējams, neatbildīs kādām šīs sadaļas prasībām;

(c)pieteikuma iesniedzēja emitenta darījumdarbības modelis var nopietni apdraudēt finanšu stabilitāti, monetārās politikas transmisiju vai monetāro suverenitāti.

3.Kompetentās iestādes informē EBI, EVTI un ECB un attiecīgā gadījumā 18. panta 3. punktā minētās centrālās bankas par visām piešķirtajām atļaujām. EVTI 57. pantā minētajā kriptoaktīvu un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju reģistrā iekļauj šādu informāciju:

(a)aktīviem piesaistītu tokenu emitenta nosaukums, juridiskā forma un juridiskās personas identifikators;

(b)aktīviem piesaistītu tokenu emitenta komercnosaukums, fiziskā adrese un tīmekļa vietne;

(c)kriptoaktīvu baltā grāmata vai kriptoaktīvu baltās grāmatas, kurās izdarīti grozījumi;

(d)jebkādi citi pakalpojumi, kurus sniedz aktīviem piesaistītu tokenu emitents un uz kuriem neattiecas šī regula, ar atsauci uz attiecīgajiem Savienības vai valstu tiesību aktiem.

20. pants
Atļaujas atsaukšana

1.Kompetentās iestādes atsauc atļauju aktīviem piesaistītu tokenu emitentiem jebkurā no šādām situācijām:

(a)emitents nav izmantojis atļauju 6 mēnešu laikā pēc atļaujas piešķiršanas;

(b)emitents nav izmantojis savu atļauju 6 mēnešus pēc kārtas;

(c)emitents ir ieguvis atļauju nelikumīgi, tostarp sniedzot nepatiesas ziņas 16. pantā minētajā pieteikumā atļaujas saņemšanai vai jebkurā kriptoaktīvu baltajā grāmatā, kas grozīta saskaņā ar 21. pantu;

(d)emitents vairs neatbilst nosacījumiem, saskaņā ar kuriem atļauja tika piešķirta;

(e)emitents ir smagi pārkāpis šīs sadaļas noteikumus;

(f)emitents ir iekļauts organizētas likvidācijas plānā saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem maksātnespējas jomā;

(g)emitents ir skaidri atteicies no atļaujas vai ir nolēmis pārtraukt savu darbību.

Aktīviem piesaistītu tokenu emitenti paziņo savām kompetentajām iestādēm par visām f) un g) apakšpunktā minētajām situācijām.

2.Kompetentās iestādes nekavējoties paziņo aktīviem piesaistīta tokenu emitenta kompetentajai iestādei šādu informāciju:

(a)faktu, ka trešā persona, kas minēta 30. panta 5. punkta h) apakšpunktā, ir zaudējusi atļauju kā kredītiestāde, kā minēts Direktīvas 2009/36/ES 8. pantā, kā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kā minēts šīs regulas 53. pantā, kā maksājumu iestāde, kā minēts Direktīvas (ES) 2015/2366 11. pantā, vai kā elektroniskās naudas iestāde, kā minēts Direktīvas 2013/110/EK 3. pantā;

(b)faktu, ka aktīviem piesaistītu tokenu emitents vai tā vadības struktūras locekļi ir pārkāpuši valsts noteikumus, ar kuriem transponē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/849 54 attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai terorisma finansēšanu.

3.Kompetentās iestādes atsauc aktīviem piesaistītu tokenu emitenta atļauju, ja tās uzskata, ka 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētie fakti ietekmē minētā emitenta vadības labo reputāciju vai liecina par pārvaldības kārtības vai iekšējās kontroles mehānismu nepilnību, kā minēts 30. pantā.

Ja atļauju atsauc, aktīviem piesaistītu tokenu emitents īsteno 42. pantā noteikto procedūru.

21. pants
Grozījumi publicētajās kriptoaktīvu baltajās grāmatās par aktīviem piesaistītiem tokeniem

1.Aktīviem piesaistītu tokenu emitenti paziņo savas piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei arī par visām plānotajām izmaiņām emitenta darījumdarbības modelī, kurām varētu būt būtiska ietekme uz jebkura faktiskā vai potenciālā aktīviem piesaistītu tokenu turētāja lēmumu par pirkumu un kuras tiek ieviestas pēc 19. pantā minētās atļaujas saņemšanas. Šādas izmaiņas cita starpā ietver jebkādas būtiskas izmaiņas:

(a)pārvaldības kārtībā;

(b)rezerves aktīvos un rezerves aktīvu turēšanā;

(c)tiesībās, kas piešķirtas aktīviem piesaistītu tokenu turētājiem;

(d)mehānismos, ar kuru palīdzību emitē, izveido un iznīcina aktīviem piesaistītus tokenus;

(e)protokolos, ar ko validē darījumus ar aktīviem piesaistītiem tokeniem;

(f)emitenta īpašumā esošās SVT darbībā, ja šādā SVT tiek emitēti, nodoti un uzglabāti aktīviem piesaistīti tokeni;

(g)mehānismos, lai nodrošinātu aktīviem piesaistītu tokenu izpirkšanu vai lai nodrošinātu to likviditāti;

(h)vienošanās ar trešām personām, tostarp par rezerves aktīvu un rezervju ieguldījumu pārvaldīšanu, rezerves aktīvu turēšanu un attiecīgā gadījumā aktīviem piesaistītu tokenu izplatīšanu sabiedrībai;

(i)likviditātes pārvaldības politikā attiecībā uz nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitentiem;

(j)sūdzības izskatīšanas procedūrā.

2.Ja kompetentajai iestādei ir paziņots par jebkādām plānotajām izmaiņām, kā minēts 1. punktā, aktīviem piesaistītu tokenu emitents sagatavo grozītas kriptoaktīvu baltās grāmatas projektu un nodrošina, ka tajā ietvertās informācijas secība atbilst sākotnējās kriptoaktīvu baltās grāmatas secībai.

Kompetentā iestāde iespējami drīz un divu darbdienu laikā pēc grozītās kriptoaktīvu baltās grāmatas projekta saņemšanas elektroniski apstiprina tā saņemšanu.

Kompetentā iestāde piešķir apstiprinājumu vai atsakās apstiprināt grozīto kriptoaktīvu baltās grāmatas projektu divdesmit darba dienu laikā pēc paziņojuma par pieteikuma saņemšanu. Izskatot grozītās kriptoaktīvu baltās grāmatas projektu, kompetentā iestāde var arī pieprasīt jebkādu papildu informāciju, paskaidrojumus vai pamatojumus par grozīto kriptoaktīvu baltās grāmatas projektu. Ja kompetentā iestāde pieprasa šādu papildu informāciju, divdesmit darba dienu termiņš sākas tikai tad, kad kompetentā iestāde ir saņēmusi pieprasīto papildu informāciju.

Kompetentā iestāde var arī apspriesties ar EBI, EVTI un ECB un attiecīgā gadījumā ar to dalībvalstu centrālajām bankām, kuru valūta nav euro.

3.Apstiprinot grozīto kriptoaktīvu balto grāmatu, kompetentā iestāde var pieprasīt, lai aktīviem piesaistītu tokenu emitents:

(a)ievieš mehānismus, lai nodrošinātu aktīviem piesaistītu tokenu turētāju aizsardzību, ja iespējamas izmaiņas emitenta darbībā var būtiski ietekmēt aktīviem piesaistītu tokenu vai rezerves aktīvu vērtību, stabilitāti vai riskus;

(b)veic attiecīgus korektīvus pasākumus, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti.

22. pants
Aktīviem piesaistītu tokenu emitentu atbildība attiecībā uz informāciju, kas sniegta kriptoaktīvu baltajā grāmatā

1.Ja aktīviem piesaistītu tokenu emitents vai tā vadības struktūra ir pārkāpusi 17. pantu, savā kriptoaktīvu baltajā grāmatā vai grozītajā kriptoaktīvu baltajā grāmatā sniedzot informāciju, kas nav pilnīga, patiesa vai skaidra, vai sniedzot maldinošu informāciju, šādu aktīviem piesaistītu tokenu turētājs var pieprasīt no aktīviem piesaistītu tokenu emitenta vai tā vadības struktūras zaudējumu atlīdzību par pārkāpuma rezultātā tam radītajiem zaudējumiem.

Jebkādai civiltiesiskās atbildības izslēgšanai nav nekādu juridisku seku.

2.Aktīviem piesaistītu tokenu turētāju pienākums ir sniegt pierādījumus par to, ka aktīviem piesaistītu tokenu emitents ir pārkāpis 17. pantu un ka šāds pārkāpums ir ietekmējis viņa lēmumu pirkt, pārdot vai apmainīt minētos aktīviem piesaistītos tokenus.

3.Aktīviem piesaistītu tokenu turētājs nevar pieprasīt zaudējumu atlīdzību par informāciju, kas sniegta kopsavilkumā, kā minēts 17. panta 2. punktā, tostarp par tās tulkojumu, izņemot gadījumus, kad:

(a)kopsavilkums ir maldinošs, neprecīzs vai pretrunīgs, lasot to kopā ar pārējām kriptoaktīvu baltās grāmatas daļām;

(b)kopsavilkumā, lasot to kopā ar citām kriptoktīvu baltās grāmatas daļām, nav sniegta pamatinformācija, kas palīdzētu patērētājiem un ieguldītājiem izlemt, vai iegādāties šādus aktīviem piesaistītus tokenus.

4.Šis pants neizslēdz turpmākas civiltiesiskās atbildības prasības saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

2. nodaļa

Visu aktīviem piesaistītu tokenu emitentu pienākumi

23. pants
Pienākums rīkoties godīgi, taisnīgi un profesionāli atbilstoši aktīviem piesaistītu tokenu turētāju labākajām interesēm

1.Aktīviem piesaistītu tokenu emitenti:

(a)rīkojas godīgi, taisnīgi un profesionāli;

(b)godīgi, skaidri un nemaldinoši sazinās ar aktīviem piesaistītu tokenu turētājiem.

2.Aktīviem piesaistītu tokenu emitenti rīkojas šādu tokenu turētāju labākajās interesēs un pret tiem izturas vienlīdzīgi, ja vien kriptoaktīvu baltajā grāmatā un attiecīgā gadījumā tirgvedības paziņojumos nav atklāts kāds preferenciāls režīms.

24. pants
Kriptoaktīvu baltās grāmatas un attiecīgā gadījumā tirgvedības paziņojumu publicēšana

Aktīviem piesaistītu tokenu emitenti savā tīmekļa vietnē publicē savu 19. panta 1. punktā minēto apstiprināto kriptoaktīvu balto grāmatu un attiecīgā gadījumā 21. pantā minēto grozīto kriptoaktīvu balto grāmatu un 25. pantā minētos tirgvedības paziņojumus. Apstiprinātās kriptoaktīvu baltās grāmatas ir publiski pieejamas ne vēlāk kā no dienas, kad sāk publiski piedāvāt nozīmīgus aktīviem piesaistītus tokenus vai kad šie tokeni ir pielaisti tirdzniecībai kriptoaktīvu tirdzniecības platformā. Apstiprinātā kriptoaktīvu baltā grāmata un attiecīgā gadījumā grozītie tirgvedības paziņojumi ir pieejami emitenta tīmekļa vietnē tik ilgi, kamēr aktīviem piesaistītie tokeni ir publiski pieejami.

25. pants
Tirgvedības paziņojumi    

1.Visi tirgvedības paziņojumi, kas attiecas uz aktīviem piesaistītu tokenu publiskošanu vai šādu aktīviem piesaistītu tokenu pielaidi tirdzniecībai kriptoaktīvu tirdzniecības platformā, atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:

(a)tirgvedības paziņojumi ir skaidri identificējami kā tādi;

(b)visa tirgvedības paziņojumos minētā informācija ir patiesa, skaidra un nav maldinoša;

(c)tirgvedības paziņojumos iekļautā informācija atbilst informācijai kriptoaktīvu baltajā grāmatā;

(d)tirgvedības paziņojumos skaidri norāda, ka ir publicēta kriptoaktīvu baltā grāmata, un norāda attiecīgo kriptoaktīvu emitenta tīmekļa vietnes adresi.

2.Ja nav piešķirtas tiešas prasījuma vai izpirkšanas tiesības visiem aktīviem piesaistītu tokenu turētājiem, tirgvedības paziņojumos ietver skaidru un nepārprotamu paziņojumu, ka visiem aktīviem piesaistītu tokenu turētājiem nav prasījuma pret rezerves aktīviem vai ka tie nevar izpirkt šos rezerves aktīvus pie emitenta jebkurā laikā.

26. pants
Informācija, ko pastāvīgi sniedz aktīviem piesaistītu tokenu turētāji

1.Aktīviem piesaistītu tokenu emitenti vismaz reizi mēnesī un skaidrā, precīzā un pārredzamā veidā savā tīmekļa vietnē izpauž apritē esošo aktīviem piesaistīto tokenu summu un 32. pantā minēto rezerves aktīvu vērtību un sastāvu.

2.Aktīviem piesaistītu tokenu emitenti pēc iespējas ātrāk un skaidrā, precīzā un pārredzamā veidā savā tīmekļa vietnē izpauž 32. pantā minētās rezerves aktīvu revīzijas rezultātus.

3.Neskarot 77. pantu, aktīviem piesaistītu tokenu emitenti, cik drīz vien iespējams, skaidrā, precīzā un pārredzamā veidā savā tīmekļa vietnē atklāj informāciju par jebkuru notikumu, kas būtiski ietekmē vai varētu būtiski ietekmēt aktīviem piesaistītu tokenu vērtību vai 32. pantā minētos rezerves aktīvus.

27. pants
Sūdzību izskatīšanas procedūras

1.Aktīviem piesaistītu tokenu emitenti izveido un uztur efektīvas un pārredzamas procedūras no aktīviem piesaistītu tokenu turētājiem saņemto sūdzību tūlītējai, taisnīgai un konsekventai izskatīšanai. Ja aktīviem piesaistītus tokenus pilnībā vai daļēji izplata trešās personas, kā minēts 30. panta 5. punkta h) apakšpunktā, aktīviem piesaistītu tokenu emitenti izveido procedūras, lai atvieglotu šādu sūdzību izskatīšanu starp tādu aktīviem piesaistītu tokenu turētājiem un šādām trešām personām.

2.Aktīviem piesaistītu tokenu turētāji var bez maksas iesniegt sūdzības to aktīviem piesaistīto tokenu emitentiem.

3.Aktīviem piesaistītu tokenu emitenti izstrādā un dara klientiem pieejamu standarta sūdzību veidni un veic uzskaiti par visām saņemtajām sūdzībām un veiktajiem pasākumiem.

4.Aktīviem piesaistītu tokenu emitenti izskata visas sūdzības laikus un taisnīgi un saprātīgā laikposmā paziņo šādas izmeklēšanas rezultātus saviem aktīviem piesaistīto tokenu turētājiem.

5.EBI ciešā sadarbībā ar EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu prasības, veidnes un procedūras sūdzību izskatīšanai.

EBI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz ... [lūgums ievietot datumu, kas ir 12 mēnešus no šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

28. pants
Interešu konfliktu novēršana, identificēšana un izpaušana

1.Aktīviem piesaistītu tokenu emitenti uztur un īsteno efektīvu politiku un procedūras, lai novērstu, identificētu, pārvaldītu un atklātu interešu konfliktus starp tiem un:

(a)to akcionāriem;

(b)to vadības struktūras locekļiem;

(c)to darbiniekiem;

(d)jebkurām fiziskām personām, kurām tieši vai netieši pieder vairāk nekā 20 % no aktīviem piesaistītu tokenu emitenta akciju kapitāla vai balsstiesībām, vai kuras ar jebkādiem citiem līdzekļiem īsteno kontroles pilnvaras pār minēto emitentu,

(e)aktīviem piesaistītu tokenu turētājiem;

(f)visām trešām personām, kas veic kādu no 30. panta 5. punkta h) apakšpunktā minētajām funkcijām;

(g)attiecīgā gadījumā jebkuru 35. panta 3. punktā minēto juridisko vai fizisko personu.

Aktīviem piesaistītu tokenu emitenti jo īpaši veic visus atbilstīgos pasākumus, lai novērstu, konstatētu, pārvaldītu un atklātu interešu konfliktus, kas izriet no 32. pantā minēto rezerves aktīvu pārvaldības un ieguldījumiem.

2.Aktīviem piesaistītu tokenu emitenti atklāj saviem aktīviem piesaistītu tokenu turētājiem interešu konfliktu vispārējo raksturu un avotus un informē par pasākumiem, kas veikti, lai tos mazinātu.

3.Šādu informāciju dara zināmu aktīviem piesaistītu tokenu emitenta tīmekļa vietnē labi pamanāmā vietā.

4.Informācijas atklāšana, kas minēta 3. punktā, ir pietiekami precīza, lai aktīviem piesaistītu tokenu turētāji varētu pieņemt uz informāciju balstītu iegādes lēmumu par aktīviem piesaistītiem tokeniem.

5.EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu:

(a)prasības 1. punktā minētajai politikai un procedūrām;

(b)kārtību, kādā tiek atklāta 3. punktā minētā informācija.

EBI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz ... [lūgums ievietot datumu, kurā aprit 12 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā].

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

29. pants
Informācija kompetentajām iestādēm

Aktīviem piesaistītu tokenu emitenti paziņo savām kompetentajām iestādēm par jebkādām izmaiņām savā vadības struktūrā.

30. pants
Pārvaldības kārtība

1.Aktīviem piesaistītu tokenu emitentiem ir stingri pārvaldības noteikumi, tostarp skaidra organizatoriskā struktūra, kurā ir precīzi definēts, pārredzams un konsekvents atbildības sadalījums, efektīvas procedūras esošo vai varbūtējo risku identificēšanai, pārvaldībai, uzraudzībai un ziņošanai un atbilstīgi iekšējās kontroles mehānismi, tostarp pareizas administratīvās un grāmatvedības procedūras.

2.Aktīviem piesaistītu tokenu emitentu vadības struktūras locekļiem ir vajadzīgā labā reputācija un kompetence kvalifikācijas, pieredzes un prasmju ziņā, lai pildītu savus pienākumus vai nodrošinātu šādu emitentu pareizu un piesardzīgu pārvaldību. Viņi arī pierāda, ka spēj atvēlēt pietiekami daudz laika, lai efektīvi veiktu savas funkcijas.

3.Fiziskām personām, kurām tieši vai netieši pieder vairāk nekā 20 % no to aktīviem piesaistītu tokenu emitentu pamatkapitāla vai balsstiesībām vai kuras ar jebkādiem citiem līdzekļiem īsteno kontroles pilnvaras pār šādiem emitentiem, ir vajadzīgā labā reputācija un kompetence.

4.Neviena no 2. vai 3. punktā minētajām personām nav tiesāta par noziedzīgiem nodarījumiem, kas ir saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu, vai citiem finanšu noziegumiem.

5.Aktīviem piesaistītu tokenu emitenti pieņem politiku un procedūras, kas ir pietiekami efektīvas, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, ieskaitot tā vadītāju un darbinieku atbilstību visiem šīs sadaļas noteikumiem. Jo īpaši aktīviem piesaistītu tokenu emitenti izveido, uztur un īsteno politiku un procedūras attiecībā uz:

(a)32. pantā minēto aktīvu rezervi;

(b)33. pantā minēto rezerves aktīvu turēšanu;

(c)tiesībām vai tiesību neesamību, kas piešķirtas aktīviem piesaistītu tokenu turētājiem, kā noteikts 35. pantā;

(d)mehānismiem, ar kuru palīdzību emitē, izveido un iznīcina aktīviem piesaistītus tokenus;

(e)protokoliem, ar ko validē darījumus ar aktīviem piesaistītiem tokeniem;

(f)emitenta īpašumā esošo SVT darbību, ja aktīviem piesaistītus tokenus emitē, nodod un uzglabā šādā SVT vai līdzīgā tehnoloģijā, ko uztur emitents vai trešā persona, kas rīkojas tā vārdā;

(g)mehānismiem, lai nodrošinātu aktīviem piesaistītu tokenu izpirkšanu vai lai nodrošinātu to likviditāti, kā precizēts 35. panta 4. punktā;

(h)vienošanos ar trešo personu struktūrām, tostarp par rezerves aktīvu un rezervju ieguldījumu pārvaldīšanu, rezerves aktīvu turēšanu un attiecīgā gadījumā aktīviem piesaistītu tokenu izplatīšanu sabiedrībai;

(i)sūdzību izskatīšanu, kā norādīts 27. pantā;

(j)interešu konfliktiem, kā norādīts 28. pantā;

(k)likviditātes pārvaldības politiku attiecībā uz nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitentiem, kā norādīts 41. panta 3. punktā.

Aktīviem piesaistītu tokenu emitenti, kuri h) apakšpunktā noteikto funkciju veikšanai izmanto trešās personas, izveido un uztur līgumiskas vienošanās ar šīm trešām personām, kurās precīzi nosaka gan aktīviem piesaistītu tokenu emitentu, gan katras trešās personas lomas, pienākumus, tiesības un saistības. Līgumiska vienošanās, kurai ir pārrobežu jurisdikciju ietekme, paredz nepārprotamu tiesību aktu izvēli.

6.Ja vien tie nav uzsākuši 42. pantā minēto plānu, aktīviem piesaistītu tokenu emitenti izmanto piemērotas un samērīgas sistēmas, resursus vai procedūras, lai nodrošinātu nepārtrauktu un regulāru savu pakalpojumu un darbību veikšanu. Šajā nolūkā aktīviem piesaistītu tokenu emitenti uztur visas savas sistēmas un drošības piekļuves protokolus atbilstīgi attiecīgajiem Savienības standartiem.

7.Aktīviem piesaistītu tokenu emitenti identificē darbības riska cēloņus un mazina tos, izstrādājot atbilstošas sistēmas, veicot pārbaudi un izmantojot procedūras.

8.Aktīviem piesaistītu tokenu emitents ievieš darbības nepārtrauktības politiku, kas tā sistēmu un procedūru pārtraukšanas gadījumā nodrošina būtisku datu un funkciju saglabāšanu un tā darbību uzturēšanu, vai, ja tas nav iespējams, šādu datu un funkciju savlaicīgu atgūšanu un savu darbību savlaicīgu atsākšanu.

9.Aktīviem piesaistītu tokenu emitentiem ir iekšējās kontroles mehānismi un efektīvas riska novērtēšanas procedūras, tostarp efektīvi kontroles un aizsardzības pasākumi IKT sistēmu pārvaldībai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/xx 55 . Procedūrās paredz visaptverošu novērtējumu attiecībā uz paļaušanos uz trešām personām, kā minēts 5. punkta h) apakšpunktā. Aktīviem piesaistītu tokenu emitenti uzrauga un regulāri izvērtē iekšējās kontroles mehānismu un riska novērtēšanas procedūru atbilstību un efektivitāti un veic atbilstīgus pasākumus, lai novērstu jebkurus trūkumus.

10.Aktīviem piesaistītu kriptoaktīvu emitentiem ir sistēmas un procedūras, lai aizsargātu informācijas drošību, integritāti un konfidencialitāti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/xx 56 . Minētās sistēmas reģistrē un aizsargā attiecīgos datus un informāciju, kas savākta un sagatavota emitenta darbības gaitā.

11.Aktīviem piesaistītu tokenu emitenti nodrošina, ka tos regulāri revidē neatkarīgi revidenti. Minēto revīziju rezultātus paziņo attiecīgajai emitenta vadības struktūrai un dara zināmus kompetentajai iestādei.

12.EBI ciešā sadarbībā ar EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā nosaka pārvaldības pasākumu minimālo saturu attiecībā uz:

(a)šā panta 1. un 7. punktā minētajiem risku uzraudzības instrumentiem;

(b)šā panta 1. un 9. punktā minētajiem iekšējās kontroles mehānismiem;

(c)šā panta 8. punktā minēto darbības nepārtrauktības plānu;

(d)šā panta 11. punktā minētajām revīzijām.

Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EBI iesniedz Komisijai līdz [lūgums ievietot datumu, kurā aprit 12 mēneši pēc stāšanās spēkā]. 

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

31. pants
Pašu kapitāla prasības

1.Aktīviem piesaistītu tokenu emitentu rīcībā visu laiku ir pašu kapitāls, kas atbilst vismaz augstākajai no šādām summām:

(a)350 000 EUR;

(b)2 % no 32. pantā minēto rezerves aktīvu vidējās summas.

Piemērojot šā punkta b) apakšpunktu, rezerves aktīvu vidējā summa ir rezerves aktīvu vidējā summa katras kalendārās dienas beigās, kas aprēķināta par iepriekšējiem sešiem mēnešiem.

Ja emitents piedāvā vairāk nekā vienu aktīviem piesaistītu tokenu kategoriju, b) apakšpunktā minētā summa ir summa, ko veido rezerves aktīvu vidējā summa, ar kuriem nodrošina katru aktīviem piesaistītu tokenu kategoriju.

2.Šā panta 1. punktā minēto pašu kapitālu veido Regulas (ES) Nr. 575/2013 26. līdz 30. pantā minētie pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņi un instrumenti pēc tam, kad saskaņā ar minētās regulas 36. pantu ir pilnībā veikti atskaitījumi, nepiemērojot minētās regulas 46. un 48. pantā minētās atbrīvojumu robežvērtības.

3.Piederības dalībvalstu kompetentās iestādes var pieprasīt, lai aktīviem piesaistītu tokenu emitenti turētu pašu kapitāla summu, kas ir līdz 20 % lielāka nekā summa, ko iegūst, piemērojot 1. punkta b) apakšpunktu, vai atļaut šādiem emitentiem turēt pašu kapitāla summu, kas ir līdz 20 % mazāka nekā summa, ko iegūst, piemērojot 1. punkta b) apakšpunktu, ja turpmāk minētais novērtējums norāda uz augstāku vai zemāku riska pakāpi:

(a)aktīviem piesaistītu tokenu emitenta riska pārvaldības procesu un iekšējās kontroles mehānismu novērtējums, kā minēts 30. panta 1., 7. un 9. punktā;

(b)32. pantā minēto rezerves aktīvu kvalitāte un svārstīgums;

(c)tiesību veidi, ko aktīviem piesaistītu tokenu emitents piešķīris aktīviem piesaistītu tokenu turētājiem saskaņā ar 35. pantu;

(d)ja tiek ieguldīti rezerves aktīvi – riski, ko rada rezerves aktīvu ieguldījumu politika;

(e)darījumu, kas veikti ar aktīviem piesaistītiem tokeniem, kopējā vērtība un skaits;

(f)to tirgu nozīme, kuros tiek piedāvāti un tirgoti aktīviem piesaistīti tokeni;

(g)attiecīgā gadījumā aktīviem piesaistītu tokenu tirgus kapitalizācija.

4.EBI ciešā sadarbībā ar EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā precizē:

(a)šā panta 1. punktā izklāstīto pašu kapitāla aprēķināšanas metodiku;

(b)procedūru un termiņu, kādā nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitentam jāpielāgojas augstākām pašu kapitāla prasībām, kā noteikts 3. punktā;

(c)kritērijus lielāka pašu kapitāla pieprasīšanai vai mazāka pašu kapitāla atļaušanai, kā noteikts 3. punktā.

Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EBI iesniedz Komisijai līdz [lūgums ievietot datumu, kurā aprit 12 mēneši pēc stāšanās spēkā].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

3. nodaļa

Aktīvu rezerves

32. pants
Pienākums turēt rezerves aktīvus un šādu rezerves aktīvu sastāvs un pārvaldība

1.Aktīviem piesaistītu tokenu emitenti pastāvīgi veido un uztur aktīvu rezervi.

2.Emitenti, kas publiski piedāvā divas vai vairākas aktīviem piesaistītu tokenu kategorijas, izmanto un uztur atsevišķu aktīvu rezervi katrai aktīviem piesaistītu tokenu kategorijai, ko pārvalda atsevišķi.

Aktīviem piesaistītu tokenu emitenti, kas publiski piedāvā tos pašus aktīviem piesaistītus tokenus, izmanto un uztur tikai vienu aktīvu rezervi šai aktīviem piesaistītu tokenu kategorijai.

3.Aktīviem piesaistītu tokenu emitentu vadības struktūras nodrošina rezerves aktīvu efektīvu un piesardzīgu pārvaldību. Emitenti nodrošina, ka aktīviem piesaistītu tokenu izveide un iznīcināšana vienmēr atbilst atbilstīgam rezerves aktīvu palielinājumam vai samazinājumam un ka šāds palielinājums vai samazinājums tiek pienācīgi pārvaldīts, lai izvairītos no negatīvas ietekmes uz rezerves aktīvu tirgu.

4.Aktīviem piesaistītu tokenu emitentiem ir skaidra un detalizēta politika, kurā aprakstīts šādu tokenu stabilizācijas mehānisms. Minētā politika un procedūra jo īpaši:

(a)uzskaita atsauces aktīvus, attiecībā uz kuriem aktīviem piesaistītu tokenu mērķis ir stabilizēt to vērtību, un šādu atsauces aktīvu sastāvu;

(b)apraksta aktīvu veidu un aktīvu rezervē iekļauto aktīvu precīzu sadalījumu;

(c)ietver detalizētu novērtējumu par riskiem, tostarp kredītrisku, tirgus risku un likviditātes risku, kas izriet no rezerves aktīviem;

(d)apraksta procedūru, ar kuru izveido un iznīcina aktīviem piesaistītus tokenus un šādas izveides vai iznīcināšanas sekas rezerves aktīvu pieaugumam un samazinājumam;

(e)norāda, vai rezerves aktīvi ir ieguldīti;

(f)ja aktīviem piesaistītu tokenu emitenti iegulda daļu rezerves aktīvu, sīki apraksta ieguldījumu politiku un ietver novērtējumu par to, kā šī ieguldījumu politika var ietekmēt rezerves aktīvu vērtību;

(g)apraksta procedūru, kā iegādāties aktīviem piesaistītus tokenus un izpirkt šādus tokenus ar rezerves aktīviem, un uzskaita personas vai personu kategorijas, kam ir tiesības to darīt.

5.Neskarot 30. panta 11. punktu, aktīviem piesaistītu tokenu emitenti pilnvaro veikt rezerves aktīvu neatkarīgu revīziju ik pēc sešiem mēnešiem no dienas, kad tie saņēmuši atļauju, kā minēts 19. pantā.

33. pants
Rezerves aktīvu turēšana

1.Aktīviem piesaistītu tokenu emitenti izstrādā, uztur un īsteno turēšanas politiku, procedūras un līgumiskas vienošanās, kas vienmēr nodrošina, ka:

(a)rezerves aktīvi ir nošķirti no emitentu pašu aktīviem;

(b)rezerves aktīvi nav apgrūtināti vai ieķīlāti kā “līgums par finanšu nodrošinājumu”, “līgums par finanšu nodrošinājumu īpašumtiesību nodošanas nolūkā” vai kā “līgums par finanšu nodrošinājumu galvojuma veidā” Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/47/EK 57 2. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunkta nozīmē;

(c)rezerves aktīvus tur glabāšanā saskaņā ar 4. punktu;

(d)aktīviem piesaistītu tokenu emitentiem ir tūlītēja piekļuve rezerves aktīviem, lai izpildītu jebkādus izpirkšanas pieprasījumus, ko iesnieguši aktīviem piesaistītu tokenu turētāji.

Aktīviem piesaistītu tokenu emitentiem, kas Savienībā emitē divas vai vairākas aktīviem piesaistītu tokenu kategorijas, ir turēšanas politika attiecībā uz katru aktīvu rezervi. Aktīviem piesaistītu tokenu emitenti, kuri ir emitējuši tās pašas kategorijas aktīviem piesaistītus tokenus, izmanto un uztur tikai vienu turēšanas politiku.

2.Rezerves aktīvus, kas saņemti apmaiņā pret aktīviem piesaistītiem tokeniem, ne vēlāk kā piecas darba dienas pēc aktīviem piesaistītu tokenu emisijas tur glabāšanā:

(a)kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas saskaņā ar 53. pantu ir piešķirta atļauja sniegt 3. panta 1. punkta 10) apakšpunktā minēto pakalpojumu, ja rezerves aktīvi ir kriptoaktīvi;

(b)kredītiestāde attiecībā uz visiem citiem rezerves aktīvu veidiem.

3.Aktīviem piesaistītu tokenu emitenti īsteno visas pienācīgās prasmes, rūpību un uzticamību, izvēloties, ieceļot un pārskatot kredītiestādes un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus, kas iecelti par rezerves aktīvu turētājiem saskaņā ar 2. pantu.

Aktīviem piesaistītu tokenu emitenti nodrošina, ka kredītiestādēm un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kas iecelti par rezerves aktīvu turētājiem, ir vajadzīgā pieredze un tirgus reputācija, lai darbotos kā šādu rezerves aktīvu turētāji, ņemot vērā minēto kredītiestāžu un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju grāmatvedības praksi, kontu turēšanas procedūras un iekšējās kontroles mehānismus. Līgumiskas vienošanās starp aktīviem piesaistītu tokenu emitentiem un rezerves aktīvu turētājiem nodrošina, ka glabāšanā turētie rezerves aktīvi ir aizsargāti pret rezerves aktīvu turētāju kreditoru prasījumiem.

Šā panta 1. punktā minētajā turēšanas politikā un procedūrās nosaka atlases kritērijus kredītiestāžu vai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju iecelšanai par rezerves aktīvu turētājiem un procedūru šādu iecelšanu pārskatīšanai.

Aktīviem piesaistītu tokenu emitenti regulāri pārskata kredītiestāžu vai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju iecelšanu par rezerves aktīvu turētājiem. Šajā nolūkā aktīviem piesaistītu tokenu emitents novērtē savus riska darījumus ar šādiem turētājiem, ņemot vērā visas savas attiecības ar viņiem, un pastāvīgi uzrauga šādu turētāju finansiālos apstākļus.

4.Rezerves aktīvus, ko tur aktīviem piesaistītu tokenu emitentu vārdā, uztic kredītiestādēm vai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kas iecelti saskaņā ar 3. punktu, šādā veidā:

(a)kredītiestādes tur glabāšanā papīra valūtas kontā, kas atvērts kredītiestādes reģistros;

(b)attiecībā uz finanšu instrumentiem, kurus var turēt glabāšanā, kredītiestādes tur visus finanšu instrumentus, kurus var reģistrēt finanšu instrumentu kontā, kas atvērts kredītiestāžu reģistros, un visus finanšu instrumentus, kurus var fiziski piegādāt šādām kredītiestādēm;

(c)attiecībā uz kriptoaktīviem, ko var turēt glabāšanā, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji glabā rezerves aktīvos iekļautos kriptoaktīvus vai līdzekļus piekļuvei šādiem kriptoaktīviem, attiecīgā gadījumā privātu kriptogrāfijas atslēgu veidā;

(d)attiecībā uz citiem aktīviem kredītiestādes pārbauda aktīviem piesaistītu tokenu emitentu īpašumtiesības, un reģistrē tos rezerves aktīvus, par kuriem tās ir pārliecinājušās, ka aktīviem piesaistītu tokenu emitentiem pieder šie rezerves aktīvi.

Piemērojot šā punkta a) apakšpunktu, kredītiestādes nodrošina, ka papīra valūtas tiek reģistrētas kredītiestāžu reģistros nošķirtā kontā saskaņā ar valsts noteikumiem, ar kuriem transponē Komisijas Direktīvas 2006/73/EK 58 16. pantu dalībvalstu tiesiskajā regulējumā. Rezerves aktīvu pārvaldīšanas nolūkā kontu atver aktīviem piesaistītu tokenu emitentu vārdā, lai glabāšanā turētās papīra valūtas varētu skaidri identificēt kā piederīgas aktīvu rezervei.

Piemērojot šā punkta b) apakšpunktu, kredītiestādes nodrošina, ka visus tos finanšu instrumentus, kurus var reģistrēt finanšu instrumentu kontā, kas atvērts attiecīgās kredītiestādes reģistrā, reģistrē kredītiestāžu reģistros nošķirtā kontā saskaņā ar valsts noteikumiem, ar kuriem transponē Komisijas Direktīvas 2006/73/EK 59 16. pantu dalībvalstu tiesiskajā regulējumā. Rezerves aktīvu pārvaldīšanas nolūkā finanšu instrumentu kontu atver aktīviem piesaistītu tokenu emitentu vārdā, lai glabāšanā turētos finanšu instrumentus varētu skaidri identificēt kā piederīgus aktīvu rezervei.

Piemērojot c) apakšpunktu, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji rezerves aktīvu pārvaldīšanas nolūkā atver pozīciju reģistru aktīviem piesaistītu tokenu emitentu vārdā, lai glabāšanā turētos kriptoaktīvus varētu skaidri identificēt kā piederīgus aktīvu rezervei.

Piemērojot šā punkta d) apakšpunktu, novērtējums par to, vai to aktīviem piesaistītu tokenu emitentiem pieder rezerves aktīvi, pamatojas uz informāciju vai dokumentiem, ko iesnieguši aktīviem piesaistītu tokenu emitenti, un, ja iespējams, uz ārējiem pierādījumiem.

5.Kredītiestādes vai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja iecelšanu par rezerves aktīvu turētāju saskaņā ar 3. punktu apliecina ar rakstisku līgumu, kā minēts 30. panta 5. punkta otrajā daļā. Minētie līgumi cita starpā reglamentē tādas informācijas plūsmu, ko uzskata par vajadzīgu, lai dotu iespēju aktīviem piesaistītu tokenu emitentiem un kredītiestādēm, un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem veikt savas funkcijas.

6.Kredītiestādes un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas iecelti par turētājiem saskaņā ar 3. punktu, rīkojas godīgi, taisnīgi, profesionāli, neatkarīgi un aktīviem piesaistītu tokenu emitenta un šādu tokenu turētāju interesēs.

7.Kredītiestādes un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas iecelti par turētājiem saskaņā ar 3. punktu, neveic darbības attiecībā uz aktīviem piesaistītu tokenu emitentiem, kas var radīt interešu konfliktu starp šiem emitentiem, aktīviem piesaistītu tokenu turētājiem un pašiem, ja vien nav izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

(a)kredītiestādes vai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji ir funkcionāli un hierarhiski nošķīruši turēšanas uzdevumu izpildi no potenciāli pretrunīgiem uzdevumiem;

(b)aktīviem piesaistītu tokenu emitents potenciālos interešu konfliktus ir pienācīgi identificējis, pārvaldījis, uzraudzījis un atklājis saskaņā ar 28. pantu aktīviem piesaistītu tokenu turētājiem.

8.Finanšu instrumenta vai kriptoaktīva, kas tiek turēts glabāšanā, kā minēts 4. punktā, zaudējuma gadījumā kredītiestāde vai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas ir zaudējis minēto finanšu instrumentu vai kriptoaktīvu, bez liekas kavēšanās atdod aktīviem piesaistītu tokenu emitentam tāda paša veida finanšu instrumentu vai kriptoaktīvu, vai tā atbilstošo vērtību. Attiecīgā kredītiestāde vai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs nav atbildīgs, ja tas var pierādīt, ka zaudējumi ir radušies tāda ārēja notikuma rezultātā, kuru tā nevar kontrolēt un no kura sekām nebūtu bijis iespējams izvairīties, neraugoties uz visiem saprātīgiem centieniem panākt pretējo.

34. pants
Rezerves aktīvu ieguldījumi

1.Aktīviem piesaistītu tokenu emitenti, kas iegulda daļu rezerves aktīvu, iegulda šos rezerves aktīvus tikai augsti likvīdos finanšu instrumentos ar minimālu tirgus risku un kredītrisku. Minētie ieguldījumi ir ātri likvidējami ar minimālu iespējamo negatīvo ietekmi uz cenu.

2.Finanšu instrumenti, kuros ieguldīti rezerves aktīvi, tiek turēti glabāšanā saskaņā ar 33. pantu.

3.Visu peļņu vai zaudējumus, tostarp 1. punktā minēto finanšu instrumentu vērtības svārstības, un visus darījumu partneru riskus vai operacionālos riskus, kas izriet no rezerves aktīvu ieguldījuma, uzņemas aktīviem piesaistīto tokenu emitents.

4.EBI pēc apspriešanās ar EVTI un Eiropas Centrālo banku sistēmu izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, precizējot finanšu instrumentus, kurus var uzskatīt par augsti likvīdiem un kuriem ir minimāls kredītrisks un tirgus risks, kā minēts 1. punktā. Precizējot 1. punktā minētos finanšu instrumentus, EBI ņem vērā:

(a)dažādos rezerves aktīvu veidus, ar kuriem var nodrošināt aktīviem piesaistītu tokenu;

(b)korelāciju starp šiem rezerves aktīviem un augsti likvīdiem finanšu instrumentiem, kuros emitenti var ieguldīt;

(c)nosacījumus atzīšanai par augstas kvalitātes likvīdiem aktīviem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 412. pantu un Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2015/61 60 .

Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EBI iesniedz Komisijai līdz [lūgums ievietot datumu, kurā aprit 12 mēneši pēc stāšanās spēkā].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

35. pants
Tiesības attiecībā uz aktīviem piesaistītu tokenu emitentiem vai rezerves aktīviem

1.Aktīviem piesaistītu tokenu emitenti izveido, uztur un īsteno skaidru un detalizētu politiku un procedūras attiecībā uz tiesībām, kas piešķirtas aktīviem piesaistītu tokenu turētājiem, tostarp attiecībā uz jebkādām tiešajiem prasījumiem vai izpirkšanas tiesībām pret minēto aktīviem piesaistītu tokenu emitentu vai rezerves aktīviem.

2.Ja aktīviem piesaistītu tokenu turētājiem ir piešķirtas 1. punktā minētās tiesības, aktīviem piesaistītu tokenu emitenti izstrādā politiku, kurā nosaka:

(a)nosacījumus, tostarp robežvērtības, periodus un termiņus, ar kādiem aktīviem piesaistītu tokenu turētāji var izmantot šīs tiesības;

(b)mehānismus un procedūras, lai nodrošinātu aktīviem piesaistītu tokenu izpirkšanu, tostarp saspringtos tirgus apstākļos, 42. pantā minēto aktīviem piesaistītu tokenu emitenta organizētas likvidācijas gadījumā vai gadījumā, ja šāds emitents pārtrauc darbību;

(c)aktīviem piesaistītu tokenu un rezerves aktīvu vērtēšanu vai vērtēšanas principus, ja šīs tiesības izmanto aktīviem piesaistītu tokenu turētājs;

(d)norēķinu nosacījumus, kad šīs tiesības tiek izmantotas;

(e)maksas, ko piemēro aktīviem piesaistītu tokenu emitenti, kad turētāji izmanto šīs tiesības.

Šā punkta e) apakšpunktā minētās maksas ir proporcionālas un samērīgas ar faktiskajām izmaksām, kas radušās aktīviem piesaistītu tokenu emitentiem.

3.Ja aktīviem piesaistītu tokenu emitenti nepiešķir 1. punktā minētās tiesības visiem aktīviem piesaistītu tokenu turētājiem, sīki izstrādātajā politikā un procedūrās norāda fiziskās vai juridiskās personas, kurām šādas tiesības ir nodrošinātas. Sīki izstrādātajā politikā un procedūrās precizē arī nosacījumus šādu tiesību izmantošanai un šīm personām uzliktos pienākumus.

Aktīviem piesaistītu tokenu emitenti izveido un uztur atbilstīgas līgumiskas vienošanās ar tām fiziskajām vai juridiskajām personām, kurām ir piešķirtas šādas tiesības. Minētajās līgumiskajās vienošanās precīzi nosaka aktīviem piesaistītu tokenu emitentu un katras šīs fiziskās vai juridiskās personas lomu, atbildību, tiesības un pienākumus. Līgumiska vienošanās, kurai ir pārrobežu jurisdikciju ietekme, paredz nepārprotamu tiesību aktu izvēli.

4.Ja aktīviem piesaistītu tokenu emitenti nepiešķir 1. punktā minētās tiesības visiem šādu aktīviem piesaistītu tokenu turētājiem, tie ievieš mehānismus, lai nodrošinātu aktīviem piesaistīto tokenu likviditāti. Šajā nolūkā tie noslēdz un uztur rakstiskas vienošanās ar kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kam ir piešķirta atļauja sniegt 3. panta 1. punkta 12) apakšpunktā minēto kriptoaktīvu pakalpojumu. Aktīviem piesaistītu tokenu emitents nodrošina, ka pietiekams skaits kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju regulāri un paredzami nosūta stabilus cenu piedāvājumus par konkurētspējīgām cenām.

Ja aktīviem piesaistītu tokenu tirgus vērtība ievērojami atšķiras no atsauces tokenu vai rezerves aktīvu vērtības, aktīviem piesaistītu tokenu turētājiem ir tiesības tieši izpirkt kriptoaktīvus no kriptoaktīvu emitenta. Šādā gadījumā jebkura maksa, ko piemēro šādai izpirkšanai, ir proporcionāla un samērīga ar faktiskajām izmaksām, kas radušās aktīviem piesaistītu tokenu emitentam.

Attiecīgais emitents izveido un uztur līgumiskas vienošanās, lai nodrošinātu, ka ieņēmumi no rezerves aktīviem tiek izmaksāti aktīviem piesaistītu tokenu turētājiem, ja emitents nolemj pārtraukt darbību vai ja tam ir piemērota organizēta likvidācija, vai ja tā atļauja ir atsaukta.

5.EBI ciešā sadarbībā ar EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā precizē:

(a)pienākumus, kas uzlikti kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, nodrošinot aktīviem piesaistītu tokenu likviditāti, kā izklāstīts 4. punkta pirmajā daļā;

(b)vērtības izmaiņas, kas rada tiešas tiesības uz izpirkšanu no aktīviem piesaistītu tokenu emitenta, kā noteikts 4. punkta otrajā daļā, un šādu tiesību izmantošanas nosacījumus.

Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EBI iesniedz Komisijai līdz ... [lūgums ievietot datumu, kas ir 12 mēnešus no šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

36. pants
Procentu maksājumu aizliegums

Aktīviem piesaistītu tokenu emitenti vai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji nenodrošina procentus vai jebkādu citu labumu, kas saistīts ar laikposmu, kurā aktīviem piesaistītu tokenu turētājs tur aktīviem piesaistītus tokenus.

4. nodaļa

Aktīviem piesaistītu tokenu emitentu iegādes

37. pants
Aktīviem piesaistītu tokenu emitentu plānoto iegāžu novērtējums

1.Jebkura fiziska vai juridiska persona vai šādas personas, kas rīkojas saskaņoti (“potenciālais iegādātājs”) un kas plāno vai nu tieši vai netieši iegādāties būtisku līdzdalību aktīviem piesaistītu tokenu emitentā vai arī tieši vai netieši palielināt šādu būtisku līdzdalību tā, ka balsstiesību vai kapitāla daļa, kas tam pieder, sasniegtu vai pārsniegtu 10 %, 20 %, 30 % vai 50 % vai ka šis aktīviem piesaistītu tokenu emitents kļūtu par tā meitasuzņēmumu (“potenciālā iegāde”), tā rakstveidā paziņo minētā emitenta kompetentajai iestādei, norādot plānotās līdzdalības apjomu un informāciju, kas ir noteikta regulatīvajos tehniskajos standartos, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar 38. panta 4. punktu.

2.Jebkura fiziska vai juridiska persona, kas pieņēmusi lēmumu tieši vai netieši atsavināt būtisku līdzdalību aktīviem piesaistītu tokenu emitentā (“potenciālais pārdevējs”), vispirms rakstiski paziņo par to kompetentajai iestādei, norādot šīs līdzdalības apmēru. Šāda persona paziņo kompetentajai iestādei arī, ja tā ir pieņēmusi lēmumu samazināt būtisko līdzdalību tā, ka tās īpašumā esošo balsstiesību vai kapitāla daļa kļūtu mazāka par 10 %, 20 %, 30 % vai 50 %, vai tā, ka aktīviem piesaistīto tokenu emitents vairs nebūtu šīs personas meitasuzņēmums.

3.Kompetentās iestādes nekavējoties un jebkurā gadījumā divu darbdienu laikā pēc 1. punktā prasītā paziņojuma saņemšanas rakstveidā apstiprina tā saņemšanu.

4.Kompetentās iestādes sešdesmit darbdienu laikā no 3. punktā minētā rakstiskā saņemšanas apliecinājuma dienas novērtē 1. punktā minēto plānoto iegādi un informāciju, kas prasīta regulatīvajos tehniskajos standartos, kurus Komisija pieņēmusi saskaņā ar 38. panta 4. punktu.

Apstiprinot paziņojuma saņemšanu, kompetentās iestādes informē 1. punktā minētās personas par dienu, kad novērtējums tiks pabeigts.

5.Veicot 4. punkta pirmajā daļā minēto novērtējumu, kompetentās iestādes var pieprasīt no 1. punktā minētajām personām jebkādu papildu informāciju, kas ir vajadzīga minētā novērtējuma pabeigšanai. Šādu pieprasījumu iesniedz pirms novērtējuma pabeigšanas un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 50. darbdienā pēc 3. punktā minētā rakstiskā saņemšanas apstiprinājuma datuma. Šos pieprasījumus iesniedz rakstiski, konkrēti norādot, kāda papildu informācija ir vajadzīga.

Kompetentās iestādes aptur 4. punkta pirmajā daļā minēto novērtējumu, kamēr tās nav saņēmušas šā punkta pirmajā daļā minēto papildu informāciju, bet ne ilgāk kā uz 20 darbdienām. Nekādi turpmāki kompetento iestāžu pieprasījumi pēc papildu informācijas vai saņemtās informācijas precizēšanas nerada papildu pārtraukumu novērtējumā.

Kompetentā iestāde var pagarināt šā punkta otrajā daļā minēto apturēšanu līdz 30 darbdienām, ja 1. punktā minētās personas atrodas vai tiek regulētas ārpus Savienības.

6.Kompetentās iestādes, kas pēc novērtējuma pabeigšanas nolemj iebilst pret 1. punktā minēto plānoto iegādi, par to paziņo 1. punktā minētajām personām divu darbdienu laikā, bet pirms 4. punkta otrajā daļā minētās dienas, kas attiecīgā gadījumā pagarināta saskaņā ar 5. punkta otro un trešo daļu. Minētajā paziņojumā sniedz minētā lēmuma pamatojumu.

7.Ja kompetentās iestādes neiebilst pret 1. punktā minēto plānoto iegādi pirms 4. punkta otrajā daļā minētā datuma, kas attiecīgā gadījumā pagarināts saskaņā ar 5. punkta otro un trešo daļu, plānoto iegādi vai plānoto atsavināšanu uzskata par apstiprinātu.

8.Kompetentā iestāde var noteikt maksimālo laikposmu 1. punktā minētās plānotās iegādes pabeigšanai un attiecīgā gadījumā šo maksimālo laikposmu pagarināt.

38. pants
Aktīviem piesaistītu tokenu emitentu plānoto iegāžu novērtējuma saturs

1.Veicot 37. panta 4. punktā minēto novērtējumu, kompetentās iestādes novērtē 37. panta 1. punktā minēto personu piemērotību un plānotās iegādes finanšu stabilitāti, ņemot vērā visus turpmāk minētos kritērijus:

(a)37. panta 1. punktā minēto personu reputācija;

(b)jebkuras personas, kura plānotās līdzdalības iegūšanas rezultātā vadīs aktīviem piesaistītu tokenu emitenta darījumdarbību, reputācija un pieredze;

(c)37. panta 1. punktā minēto personu finanšu stabilitāte, jo īpaši saistībā ar veiktās un plānotās darījumdarbības veidu aktīviem piesaistītu tokenu emitentā, kurā plānots iegūt līdzdalību;

(d)tas, vai aktīviem piesaistītu tokenu emitents spēs ievērot un turpināt ievērot šīs sadaļas noteikumus;

(e)tas, vai nav pamata domāt, ka saistībā ar plānoto iegādi ir veikta vai mēģināta nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana vai terorisma finansēšana Direktīvas (ES) 2015/849 1. panta nozīmē vai ka plānotā iegāde varētu palielināt šādu risku.

2.Kompetentās iestādes var iebilst pret plānoto iegādi tikai tad, ja tām ir pamatots iemesls tā rīkoties tāpēc, ka nav izpildīti 1. punktā norādītie kritēriji, vai saskaņā ar 37. pantu iesniegtā informācija ir nepilnīga vai nepatiesa.

3.Dalībvalstis nenosaka nekādus priekšnoteikumus attiecībā uz iegādājamo līdzdalības līmeni un neļauj attiecīgās valsts kompetentajām iestādēm izvērtēt plānoto iegādi saistībā ar tirgus ekonomiskajām vajadzībām.

4.EBI ciešā sadarbībā ar EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai izveidotu izsmeļošu sarakstu ar informāciju, kas ir vajadzīga, lai veiktu 37. panta 4. punkta pirmajā daļā minēto novērtējumu, un ko kompetentajām iestādēm sniedz 37. panta 1. punktā minētā paziņojuma brīdī. Pieprasītā informācija ir būtiska prudenciāla novērtējuma veikšanai, samērīga un pielāgota 37. panta 1. punktā minēto personu būtībai un plānotajai iegādei.

EBI šo regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai iesniedz līdz [ieraksta datumu, kas ir 12 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

5. nodaļa

Nozīmīgi aktīviem piesaistīti tokeni

39. pants
Aktīviem piesaistītu tokenu klasificēšana par nozīmīgiem aktīviem piesaistītiem tokeniem

1.EBI klasificē aktīviem piesaistītus tokenus kā nozīmīgus aktīviem piesaistītus tokenus, pamatojoties turpmāk minētajiem kritērijiem, kā precizēts saskaņā ar 6. punktu, un ja ir izpildīti vismaz trīs no minētajiem kritērijiem:

(a)aktīviem piesaistītu tokenu tirgotāju, aktīviem piesaistītu tokenu emitenta akcionāru vai jebkuras trešās personas, kas minēta 30. panta 5. punkta h) apakšpunktā, klientu bāzes lielums;

(b)emitēto aktīviem piesaistīto tokenu vērtība vai attiecīgā gadījumā to tirgus kapitalizācija;

(c)ar minētajiem aktīviem piesaistītajiem tokeniem veikto darījumu skaits un vērtība;

(d)aktīviem piesaistītu tokenu emitenta aktīvu rezerves apjoms;

(e)to, cik nozīmīgas ir aktīviem piesaistītu tokenu emitenta pārrobežu darbības, tostarp to dalībvalstu skaits, kurās tiek izmantoti aktīviem piesaistīti tokeni, aktīviem piesaistītu tokenu izmantošana pārrobežu maksājumiem un pārvedumiem un to dalībvalstu skaits, kurās veic uzņēmējdarbību 30. panta 5. punkta h) apakšpunktā minētās trešās personas;

(f)mijiedarbība ar finanšu sistēmu.

2.Kompetentās iestādes, kas saskaņā ar 19. pantu ir piešķīrušas atļauju aktīviem piesaistītu tokenu emitentam, vismaz reizi gadā sniedz EBI informāciju par kritērijiem, kas minēti šā panta 1. punktā un precizēti saskaņā ar 6. punktu.

3.Ja EBI uzskata, ka aktīviem piesaistīti tokeni atbilst 1. punktā minētajiem kritērijiem, kā precizēts saskaņā ar 6. punktu, EBI šajā nolūkā sagatavo lēmuma projektu un paziņo šo lēmuma projektu minēto aktīviem piesaistīto tokenu emitentiem un emitenta piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei. EBI pirms galīgā lēmuma pieņemšanas dod iespēju šādu aktīviem piesaistītu tokenu emitentiem un to kompetentajām iestādēm sniegt rakstiskus apsvērumus un piezīmes. EBI pienācīgi ņem vērā šos apsvērumus un piezīmes.

4.EBI pieņem galīgo lēmumu par to, vai aktīviem piesaistīts tokens ir nozīmīgs aktīviem piesaistīts tokens, trīs mēnešu laikā pēc 3. punktā minētā paziņojuma un nekavējoties par to informē šādu aktīviem piesaistītu tokenu emitentus un to kompetentās iestādes.

5.Uzraudzības pienākumus attiecībā uz nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitentiem nodod EBI vienu mēnesi pēc 4. punktā minētā lēmuma paziņošanas.

EBI un attiecīgā kompetentā iestāde sadarbojas, lai nodrošinātu uzraudzības kompetenču raitu nodošanu.

6.Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 121. pantu, lai sīkāk precizētu 1. punktā izklāstītos kritērijus, saskaņā ar kuriem aktīviem piesaistītu tokenu uzskata par nozīmīgu, un lai noteiktu:

(a)robežvērtības kritērijiem, kas minēti 1. punkta a) līdz e) apakšpunktā, ievērojot šādus nosacījumus:

i) klientu bāzes robežvērtība nav mazāka par diviem miljoniem fizisku vai juridisku personu;

ii) emitētā aktīviem piesaistītā tokena vērtības robežvērtība vai, attiecīgā gadījumā, šāda aktīviem piesaistīta tokena tirgus kapitalizācijas robežvērtība nav mazāka par 1 miljardu EUR;

iii) šo aktīviem piesaistīto tokenu darījumu skaita un vērtības robežvērtība nav mazāka par attiecīgi 500 000 darījumiem dienā vai 100 miljoniem EUR dienā;

iv)rezerves aktīvu apjoma robežvērtība, kā minēts d) apakšpunktā, nav mazāka par 1 miljardu EUR;

v) to dalībvalstu skaita robežvērtība, kurās tiek izmantoti aktīviem piesaistīti tokeni, tostarp to izmantošana pārrobežu maksājumiem un pārvedumiem, un to dalībvalstu skaita robežvērtība, kurās veic darījumdarbību 30. panta 5. punkta h) apakšpunktā minētās trešās personas, nav mazāka par septiņi;

(b)apstākļi, kādos aktīviem piesaistītus tokenus un to emitentus uzskata par savstarpēji saistītiem ar finanšu sistēmu;

(c)tās informācijas saturs un formāts, ko kompetentās iestādes iesniegušas EBI saskaņā ar 2. punktu;

(d)procedūra un grafiks lēmumiem, ko EBI pieņem saskaņā ar 3.–5. punktu.

40. pants
Aktīviem piesaistītu tokenu brīvprātīga klasificēšana par nozīmīgiem aktīviem piesaistītiem tokeniem

1.Pieteikumu iesniedzēji aktīviem piesaistītu tokenu emitenti, kuri iesniedz pieteikumu 16. pantā minētās atļaujas saņemšanai, var savā pieteikumā norādīt, ka tie vēlas klasificēt savus aktīviem piesaistītus tokenus kā nozīmīgus aktīviem piesaistītus tokenus. Šādā gadījumā kompetentā iestāde nekavējoties informē EBI par potenciālā emitenta pieprasījumu.

Lai aktīviem piesaistītus tokenus klasificētu kā nozīmīgus, aktīviem piesaistītu tokenu emitenti, kas iesnieguši pieteikumu, izmantojot detalizētu darbības programmu, kas minēta 16. panta 2. punkta c) apakšpunktā, pierāda, ka tas, visticamāk, atbildīs vismaz trim 39. panta 1. punktā minētajiem kritērijiem, kā precizēts saskaņā ar 39. panta 6. punktu.

2.Ja, pamatojoties uz darbības programmu, EBI uzskata, ka aktīviem piesaistīti tokeni atbilst 39. panta 1. punktā minētajiem kritērijiem, kā precizēts saskaņā ar 39. panta 6. punktu, EBI šajā nolūkā sagatavo lēmuma projektu un paziņo šo lēmuma projektu pieteikuma iesniedzēja emitenta piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei.

EBI pirms galīgā lēmuma pieņemšanas dod iespēju pieteikuma iesniedzēja emitenta piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei sniegt rakstiskus apsvērumus un piezīmes. EBI pienācīgi ņem vērā šos apsvērumus un piezīmes.

3.Ja, pamatojoties uz darbības programmu, EBI uzskata, ka aktīviem piesaistīti tokeni neatbilst 39. panta 1. punktā minētajiem kritērijiem, kā precizēts saskaņā ar 39. panta 6. punktu, EBI šajā nolūkā sagatavo lēmuma projektu un paziņo šo lēmuma projektu pieteikuma iesniedzējam emitentam un tā piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei.

EBI pirms galīgā lēmuma pieņemšanas dod iespēju pieteikuma iesniedzējam emitentam un tā piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei sniegt rakstiskus apsvērumus un piezīmes. EBI pienācīgi ņem vērā šos apsvērumus un piezīmes.

4.EBI pieņem galīgo lēmumu par to, vai aktīviem piesaistīts tokens ir nozīmīgs aktīviem piesaistīts tokens, trīs mēnešu laikā pēc 1. punktā minētā paziņojuma un nekavējoties par to informē šādu aktīviem piesaistītu tokenu emitentus un to kompetentās iestādes.

5.Ja saskaņā ar 4. punktā minēto lēmumu aktīviem piesaistīti tokeni ir klasificēti kā nozīmīgi, uzraudzības pienākumus nodod EBI dienā, kad kompetentā iestāde pieņem lēmumu piešķirt 19. panta 1. punktā minēto atļauju.

41. pants
Īpaši papildu pienākumi nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitentiem

1.Nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitenti pieņem, īsteno vai uztur tādu atlīdzības politiku, kas sekmē šādu emitentu stabilu un efektīvu riska pārvaldību un nerada stimulus vājināt riska standartus.

2.Nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitenti nodrošina, ka šādus tokenus var turēt glabāšanā dažādi kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas saņēmuši atļauju 3. panta 1. punkta 10) apakšpunktā minētajam pakalpojumam, tostarp kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas nepieder pie vienas un tās pašas grupas, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES 61 2. panta 11. punktā, taisnīgā, saprātīgā un nediskriminējošā veidā.

3.Nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitents izvērtē un uzrauga likviditātes vajadzības, lai apmierinātu izpirkšanas pieprasījumus vai izmantotu tiesības, kā minēts 34. pantā, ko veic aktīviem piesaistītu tokenu turētāji. Šajā nolūkā nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitenti izveido, uztur un īsteno likviditātes pārvaldības politiku un procedūras. Minētā politika un minētās procedūras nodrošina, ka rezerves aktīviem ir noturīgs likviditātes profils, kas ļauj nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitentam turpināt normāli darboties, tostarp likviditātes spriedzes scenārijos.

4.Procentuālo daļu, kas minēta 31. panta 1. punkta b) apakšpunktā, nosaka 3 % apmērā no rezerves aktīvu vidējās summas nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitentiem.

5.Ja vairāki emitenti piedāvā vienu un to pašu aktīviem piesaistītu tokenu, kas klasificēts kā nozīmīgs, katram no šiem emitentiem piemēro 1. līdz 4. punktā noteiktās prasības.

Ja emitents Savienībā piedāvā divas vai vairākas aktīviem piesaistītu tokenu kategorijas un vismaz viens no šiem aktīviem piesaistītiem tokeniem ir klasificēts kā nozīmīgs, uz šādu emitentu attiecas 1. līdz 4. punktā noteiktās prasības.

6.EBI ciešā sadarbībā ar EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā precizē:

(a)šā panta 1. punktā minēto atalgojuma politikas pārvaldības pasākumu minimālo saturu;

(b)procedūru un termiņu, kādā nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitentam jāpielāgojas augstākām pašu kapitāla prasībām, kā noteikts 4. punktā.

Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EBI iesniedz Komisijai līdz [lūgums ievietot datumu, kurā aprit 12 mēneši pēc stāšanās spēkā]. 

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

6. nodaļa

Organizēta likvidācija

42. pants
Organizēta likvidācija

1.Aktīviem piesaistītu tokenu emitenti ievieš plānu, kas ir piemērots, lai atbalstītu to darbību organizētu likvidāciju saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem, tostarp jebkādu tādu kritiski svarīgu darbību nepārtrauktību vai atjaunošanu, ko veic minētie emitenti vai trešās personas, kā minēts 30. panta 5. punkta h) apakšpunktā. Minētais plāns pierāda, ka aktīviem piesaistītu tokenu emitents spēj veikt organizētu likvidāciju, neradot nepamatotu ekonomisku kaitējumu aktīviem piesaistītu tokenu turētājiem vai rezerves aktīvu tirgu stabilitātei.

2.Šā panta 1. punktā ietvertais plāns ietver līgumiskas vienošanās, procedūras un sistēmas, ar kurām nodrošina, ka ieņēmumi no atlikušo rezerves aktīvu pārdošanas tiek izmaksāti aktīviem piesaistīto tokenu turētājiem.

3.Šā panta 1. punktā minēto plānu regulāri pārskata un atjaunina.

IV SADAĻA Elektroniskās naudas tokeni

1. nodaļa

Prasības, kas jāizpilda visiem elektroniskās naudas tokenu emitentiem

43. pants
Atļauja

1.Elektroniskās naudas tokenus Savienībā publiski nepiedāvā vai tiem nav pielaide tirdzniecībai kriptoaktīvu tirdzniecības platformā, izņemot, ja šādu elektroniskās naudas tokenu emitents:

(a)ir saņēmis atļauju kā kredītiestāde vai kā “elektroniskās naudas iestāde” Direktīvas 2009/110/EK 2. panta 1. punkta nozīmē;

(b)atbilst prasībām, ko piemēro elektroniskās naudas iestādēm un kas noteiktas Direktīvas 2009/110/EK II un III sadaļā, ja vien šajā sadaļā nav noteikts citādi;

(c)publicē kriptoaktīvu balto grāmatu, kas paziņota kompetentajai iestādei saskaņā ar 46. pantu.

Piemērojot šā punkta a) apakšpunktu, “elektroniskās naudas iestādei”, kā definēts Direktīvas 2009/110/EK 2. panta 1. punktā, ir atļauts emitēt “e-naudas tokenus”, un elektroniskās naudas tokenus uzskata par “elektronisko naudu”, kā definēts Direktīvas 2009/110/EK 2. panta 2. punktā.

E-naudas tokenu, kas atsaucas uz Savienības valūtu, uzskata par publiski piedāvātu Savienībā.

2.Šā panta 1. punktu nepiemēro:

(a)e-naudas tokeniem, ko tirgo, izplata un tur kvalificēti ieguldītāji un ko var turēt tikai kvalificēti ieguldītāji;

(b)ja 12 mēnešu laikposmā, kas aprēķināts katras kalendārās dienas beigās, e-naudas tokenu vidējā neatmaksātā summa nepārsniedz 5 000 000 EUR vai līdzvērtīgu summu citā valūtā;

Piemērojot šā punkta b) apakšpunktu, ja dalībvalsts ir noteikusi robežvērtību, kas ir mazāka par 5 000 000 EUR saskaņā ar Direktīvas 2009/110/EK 9. panta 1. punkta a) apakšpunktu, šādu robežvērtību piemēro.

Šā punkta a) un b) apakšpunktā minētajā gadījumā elektroniskās naudas tokenu emitenti sagatavo kriptoaktīvu balto grāmatu un paziņo par šādu kriptoaktīvu balto grāmatu kompetentajai iestādei saskaņā ar 46. pantu.

44. pants
Elektroniskās naudas tokenu emitēšana un izpirkšanas iespējamība

1.Atkāpjoties no Direktīvas 2009/110/EK 11. panta, elektroniskās naudas tokenu emitentiem piemēro tikai šādas prasības attiecībā uz elektroniskās naudas tokenu emitēšanu un izpirkšanas iespējamību.

2.E-naudas tokenu turētājiem nodrošina prasījumu pret šādu e-naudas tokenu emitentu. E-naudas tokens, kas nenodrošina prasījumu visiem turētājiem, ir aizliegts.

3.Šādu e-naudas tokenu emitenti emitē e-naudas tokenus par nominālvērtību un pēc naudas līdzekļu saņemšanas Direktīvas 2015/2366 4. panta 25. punkta nozīmē.

4.Pēc e-naudas tokenu turētāja pieprasījuma attiecīgajam emitentam jebkurā brīdī un par nominālvērtību jāizpērk no e-naudas tokenu turētājiem turēto e-naudas tokenu monetārā vērtība vai nu skaidrā naudā, vai ar kredīta pārvedumu.

5.E-naudas tokenu emitenti 46. pantā minētajā kriptoaktīvu baltajā grāmatā skaidri norāda izpirkšanas nosacījumus, tostarp ar to saistītās maksas.

6.Par izpirkšanu var iekasēt maksu tikai tad, ja tas ir norādīts kriptoaktīvu baltajā grāmatā. Šāda maksa ir proporcionāla un samērīga ar faktiskajām izmaksām, kas ir radušās e-naudas tokenu emitentiem.

7.Ja e-naudas tokenu emitenti neizpilda e-naudas tokenu turētāju likumīgos izpirkšanas pieprasījumus laikposmā, kas norādīts kriptoaktīvu baltajā grāmatā un nepārsniedz 30 dienas, 3. punktā noteiktais pienākums attiecas uz visām turpmāk minētajām trešām personām, kas bijušas līgumattiecībās ar e-naudas tokenu emitentiem:

(a)vienības, kas nodrošina to naudas līdzekļu aizsardzību, kurus e-naudas tokenu emitenti saņem apmaiņā pret e-naudas tokeniem saskaņā ar Direktīvas 2009/110/EK 7. pantu;

(b)jebkura fiziska vai juridiska persona, kas atbild par e-naudas tokenu izplatīšanu e-naudas tokenu emitentu vārdā.

45. pants
Procentu maksājumu aizliegums

Atkāpjoties no Direktīvas 2009/110/EK 12. panta, neviens e-naudas tokenu emitents vai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs nepiešķir procentus vai jebkādu citu labumu, kas saistīts ar laikposmu, kurā e-naudas tokenu turētājs tur šādus e-naudas tokenus.

46. pants
Kriptoaktīvu baltās grāmatas saturs un formāts attiecībā uz elektroniskās naudas tokeniem

1.Pirms e-naudas tokenu publiskas piedāvāšanas ES vai šādu e-naudas tokenu pielaides tirdzniecībai tirdzniecības platformā, e-naudas tokenu emitents savā tīmekļa vietnē publicē kriptoaktīvu balto grāmatu.

2.Kriptoaktīvu baltajā grāmatā, kas minēta 1. punktā, iekļauj šādu saistīto informāciju:

(a)e-naudas tokenu emitenta apraksts;

(b)emitenta projekta detalizēts apraksts un projekta izstrādē un īstenošanā iesaistīto galveno dalībnieku izklāsts;

(c)norāde par to, vai kriptoaktīvu baltā grāmata attiecas uz e-naudas tokenu publisku piedāvājumu un/vai šādu e-naudas tokenu pielaidi tirdzniecībai kriptoaktīvu tirdzniecības platformā;

(d)sīks apraksts par tiesībām un pienākumiem, kas saistīti ar e-naudas tokeniem, tostarp par izpirkšanas tiesībām par nominālvērtību, kā minēts 44. pantā, un šo tiesību izmantošanas procedūrām un nosacījumiem;

(e)informācija par pamatā esošo tehnoloģiju un standartiem, ko piemēro e-naudas tokenu emitents un kas ļauj turēt, uzglabāt un nodot šādus e-naudas tokenus;

(f)riski, kas saistīti ar e-naudas emitenta emitentu, e-naudas tokenu un projekta īstenošanu, tostarp tehnoloģiju;

(g)informācijas atklāšanas elementi, kas norādīti III pielikumā.

3.Visa šāda 2. punktā minētā informācija ir patiesa, skaidra un nav maldinoša. Kriptoaktīvu baltajā grāmatā nav būtisku izlaidumu, un tā ir jāizklāsta kodolīgā un saprotamā veidā.

4.Katra kriptoaktīvu baltā grāmata ietver arī e-naudas emitenta vadības struktūras paziņojumu, ar ko apstiprina, ka kriptoaktīvu baltā grāmata atbilst šīs sadaļas prasībām un ka, cik vadības struktūrai zināms, informācija, kas sniegta kriptoaktīvu baltajā grāmatā, ir pareiza un ka nav būtisku izlaidumu.

5.Kriptoaktīvu baltajā grāmatā ietver kopsavilkumu, kas īsā un netehniskā valodā sniedz pamatinformāciju par e-naudas tokenu publisko piedāvājumu vai par šādu e-naudas tokenu pielaidi tirdzniecībai, un jo īpaši par attiecīgo e-naudas tokenu būtiskajiem elementiem. Kopsavilkumā norāda:

(a)to, ka e-naudas tokenu turētājiem ir izpirkšanas tiesības jebkurā brīdī un par nominālvērtību;

(b)izpirkšanas nosacījumus, tostarp visas ar to saistītās maksas.

6.Katra kriptoaktīvu baltā grāmata ir datēta.

7.Kriptoaktīvu balto grāmatu sagatavo vismaz vienā no attiecīgās piederības dalībvalsts oficiālajām valodām vai valodā, ko parasti lieto starptautisko finanšu jomā.

8.Kriptoaktīvu balto grāmatu dara pieejamu mašīnlasāmā formātā saskaņā ar 5. pantu.

9.E-naudas tokenu emitents vismaz divdesmit darba dienas pirms publicēšanas dienas paziņo attiecīgajai 3. panta 1. punkta 24) apakšpunkta b) punktā minētajai kompetentajai iestādei par savu kriptoaktīvu baltās grāmatas projektu un attiecīgā gadījumā par saviem tirgvedības paziņojumiem.

Pēc paziņošanas un neskarot pilnvaras, kas noteiktas Direktīvā 2009/110/EK vai valsts tiesību aktos, ar kuriem to transponē, piederības dalībvalsts kompetentā iestāde var īstenot pilnvaras, kas noteiktas šīs regulas 82. panta 1. punktā.

10.Visas izmaiņas vai jaunus faktus, kam varētu būt būtiska ietekme uz jebkura potenciālā pircēja lēmumu par pirkumu vai uz e-naudas turētāju lēmumu pārdot šādus e-naudas tokenus emitentam vai apmainīt tos ar emitentu, kas notiek pēc sākotnējā kriptoaktīvu baltās grāmatas piedāvājuma publicēšanas, apraksta grozītajā kriptoaktīvu baltajā grāmatā, ko sagatavo emitents un par ko paziņo attiecīgajai kompetentajai iestādei saskaņā ar 9. punktu.

47. pants
E-naudas tokenu emitentu atbildība par informāciju, kas sniegta kriptoaktīvu baltajā grāmatā

1.Ja e-naudas tokenu emitents vai tā vadības struktūra ir pārkāpusi 46. pantu, savā kriptoaktīvu baltajā grāmatā vai grozītajā kriptoaktīvu baltajā grāmatā sniedzot informāciju, kas nav pilnīga, patiesa vai skaidra, vai sniedzot maldinošu informāciju, šādu e-naudas tokenu turētājs var pieprasīt no e-naudas tokenu emitenta vai tā vadības struktūras zaudējumu atlīdzību par tam pārkāpuma rezultātā radītajiem zaudējumiem.

Jebkādai civiltiesiskās atbildības izslēgšanai nav nekādu juridisku seku.

2.E-naudas tokenu turētāju pienākums ir sniegt pierādījumus par to, ka e-naudas tokenu emitents ir pārkāpis 46. pantu un ka šāds pārkāpums ir ietekmējis viņa lēmumu pirkt, pārdot vai apmainīt minētos e-naudas tokenus.

3.E-naudas tokenu turētājs nevar pieprasīt zaudējumu atlīdzību par informāciju, kas sniegta kopsavilkumā, kā minēts 46. panta 5. punktā, tostarp par tās tulkojumu, izņemot gadījumus, kad:

(a)kopsavilkums ir maldinošs, neprecīzs vai pretrunīgs, lasot to kopā ar pārējām kriptoaktīvu baltās grāmatas daļām;

(b)kopsavilkumā, lasot to kopā ar citām kriptoktīvu baltās grāmatas daļām, nav sniegta pamatinformācija, kas palīdzētu patērētājiem un ieguldītājiem izlemt, vai iegādāties šādus e-naudas tokenus.

4.Šis pants neizslēdz turpmākas civiltiesiskās atbildības prasības saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

48. pants
   Tirgvedības paziņojumi    

1.Visi tirgvedības paziņojumi, kas attiecas uz e-naudas tokenu publisku piedāvājumu vai šādu e-naudas tokenu pielaidi tirdzniecībai kriptoaktīvu tirdzniecības platformā, atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:

(a)tirgvedības paziņojumi ir skaidri identificējami kā tādi;

(b)visa tirgvedības paziņojumos minētā informācija ir patiesa, skaidra un nav maldinoša;

(c)tirgvedības paziņojumos iekļautā informācija atbilst informācijai kriptoaktīvu baltajā grāmatā;

(d)tirgvedības paziņojumos skaidri norāda, ka ir publicēta kriptoaktīvu baltā grāmata, un norāda attiecīgo e-naudas tokenu emitenta tīmekļa vietnes adresi.

2.Tirgvedības paziņojumos ietver skaidru un nepārprotamu paziņojumu, ka visiem e-naudas tokenu turētājiem ir izpirkšanas tiesības pie emitenta jebkurā laikā un par nominālvērtību.

49. pants
Tādu naudas līdzekļu ieguldījums, ko e-naudas tokenu emitenti saņēmuši apmaiņā pret šādiem tokeniem

Naudas līdzekļus, ko e-naudas tokenu emitenti saņēmuši apmaiņā pret e-naudas tokeniem un kas ir ieguldīti drošos, zema riska aktīvos saskaņā ar Direktīvas 2009/110/EK 7. panta 2. punktu, iegulda aktīvos, kuri denominēti tajā pašā valūtā, kādai ir piesaistīts e-naudas tokens.

2. nodaļa

Nozīmīgi e-naudas tokeni

50. pants
E-naudas tokenu klasificēšana par nozīmīgiem e-naudas tokeniem

1.EBI klasificē e-naudas tokenus kā nozīmīgus e-naudas tokenus, pamatojoties uz 39. panta 1. punktā minētajiem kritērijiem, kā precizēts saskaņā ar 39. panta 6. punktu, un ja ir izpildīti vismaz trīs no minētajiem kritērijiem.

2.Emitenta piederības dalībvalsts kompetentās iestādes vismaz reizi gadā sniedz EBI informāciju par kritērijiem, kas minēti šā panta 39. panta 1. punktā un precizēti saskaņā ar 39. panta 6. punktu.

3.Ja EBI uzskata, ka e-naudas tokeni atbilst 39. panta 1. punktā minētajiem kritērijiem, kā precizēts saskaņā ar 39. panta 6. punktu, EBI šajā nolūkā sagatavo lēmuma projektu un paziņo šo lēmuma projektu minēto e-naudas tokenu emitentiem un emitenta piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei. EBI pirms galīgā lēmuma pieņemšanas dod iespēju šādu e-naudas tokenu emitentiem un to kompetentajām iestādēm sniegt rakstiskus apsvērumus un piezīmes. EBI pienācīgi ņem vērā šos apsvērumus un piezīmes.

4.EBI pieņem galīgo lēmumu par to, vai e-naudas tokens ir nozīmīgs e-naudas tokens, trīs mēnešu laikā pēc 3. punktā minētā paziņojuma un nekavējoties par to informē šādu e-naudas tokenu emitentus un to kompetentās iestādes.

51. pants
E-naudas tokenu brīvprātīga klasificēšana par nozīmīgiem e-naudas tokeniem

1.E-naudas tokenu emitents, kam atļauja piešķirta kā kredītiestādei vai kā “elektroniskās naudas iestādei”, kā definēts Direktīvas 2009/110/EK 2. panta 1. punktā, vai kas piesakās šādas atļaujas saņemšanai, var norādīt, ka tas vēlas klasificēt savus e-naudas tokenus kā nozīmīgus e-naudas tokenus. Šādā gadījumā kompetentā iestāde nekavējoties informē EBI par emitenta vai pieteikuma iesniedzēja emitenta pieprasījumu.

Lai e-naudas tokenus klasificētu kā nozīmīgus, e-naudas tokenu emitents vai pieteikuma iesniedzējs emitents, izmantojot detalizētu darbības programmu, pierāda, ka tas, visticamāk, atbildīs vismaz trim 39. panta 1. punktā minētajiem kritērijiem, kā precizēts saskaņā ar 39. panta 6. punktu.

2.Ja, pamatojoties uz darbības programmu, EBI uzskata, ka e-naudas tokeni atbilst 39. panta 1. punktā minētajiem kritērijiem, kā precizēts saskaņā ar 39. panta 6. punktu, EBI šajā nolūkā sagatavo lēmuma projektu un paziņo šo lēmuma projektu emitenta vai pieteikuma iesniedzēja emitenta piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei.

EBI pirms galīgā lēmuma pieņemšanas dod iespēju emitenta vai pieteikuma iesniedzēja emitenta piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei sniegt rakstiskus apsvērumus un piezīmes. EBI pienācīgi ņem vērā šos apsvērumus un piezīmes.

3.Ja, pamatojoties uz darbības programmu, EBI uzskata, ka e-naudas tokeni neatbilst 39. panta 1. punktā minētajiem kritērijiem, kā precizēts saskaņā ar 39. panta 6. punktu, EBI šajā nolūkā sagatavo lēmuma projektu un paziņo šo lēmuma projektu emitentam vai pieteikuma iesniedzējam emitentam un emitenta vai emitenta piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei.

EBI pirms galīgā lēmuma pieņemšanas dod iespēju emitentam vai pieteikuma iesniedzējam emitentam un tā piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei sniegt rakstiskus apsvērumus un piezīmes. EBI pienācīgi ņem vērā šos apsvērumus un piezīmes.

4.EBI pieņem galīgo lēmumu par to, vai e-naudas tokens ir nozīmīgs e-naudas tokens, trīs mēnešu laikā pēc 1. punktā minētā paziņojuma un nekavējoties par to informē šādu e-naudas tokenu emitentus vai pieteikumu iesniedzējus emitentus un to kompetentās iestādes. Lēmumu nekavējoties paziņo e-naudas tokenu emitentam vai pieteikuma iesniedzējam emitentam un tā piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei.

52. pants
Īpaši papildu pienākumi nozīmīgu e-naudas tokenu emitentiem

Emitenti, kas emitē vismaz vienu e-naudas tokenu kategoriju, piemēro šādas prasības, kas attiecas uz aktīviem piesaistītu tokenu emitentiem vai nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitentiem:

(a)šīs regulas 33. un 34. pantu, nevis Direktīvas 2009/110/EK 7. pantu;

(b)šīs regulas 41. panta 1., 2. un 3. punktu;

(c)šīs regulas 41. panta 4. punktu, nevis Direktīvas 2009/110/EK 5. pantu;

(d)šīs regulas 42. pantu.

V SADAĻA Atļaujas piešķiršana kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem un to darbības nosacījumi

1. nodaļa. Atļaujas piešķiršana kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem

53. pants
Atļauja

1.Kriptoaktīvu pakalpojumus sniedz tikai juridiskas personas, kuru juridiskā adrese ir kādā Savienības dalībvalstī un kur ām ir piešķirta atļauja kā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji saskaņā ar šīs regulas 55. pantu.

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji pastāvīgi ievēro atļaujas nosacījumus.

Neviena persona, kas nav kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, neizmanto vārdu vai uzņēmuma nosaukumu, neizdod tirgvedības paziņojumus vai izmanto kādu citu procesu, kas vedina domāt, ka tai ir piešķirta atļauja kā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējsam vai kas varētu radīt neskaidrības šajā ziņā.

2.Kompetentās iestādes, kas piešķir atļauju saskaņā ar 55. pantu, nodrošina, ka šādā atļaujā tiek precizēts, kādus kriptoaktīvu pakalpojumus kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem ir atļauts sniegt.

3.Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja atļauja ir derīga visā Savienībā un tā ļauj kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem sniegt pakalpojumus, attiecībā uz kuriem tiem ir piešķirta atļauja, visā Savienībā, vai nu izmantojot tiesības veikt uzņēmējdarbību, tostarp veidojot filiāles, vai izmantojot brīvību sniegt pakalpojumus.

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus pāri robežām, nav jābūt fiziskai klātbūtnei uzņēmējas dalībvalsts teritorijā.

4.Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas vēlas savai atļaujai pievienot kriptoaktīvu pakalpojumus, pieprasa kompetentajām iestādēm, kas piešķīrušas atļauju, paplašināt atļauju, papildinot un atjauninot 54. pantā minēto informāciju. Paplašināšanas pieprasījumu izskata saskaņā ar 55. pantu.

54. pants
Pieteikums atļaujas saņemšanai

1.Juridiskas personas, kas plāno sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus, iesniedz pieteikumu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja atļaujas saņemšanai tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā ir to juridiskā adrese.

2.Šā panta 1. punktā minētajā pieteikumā iekļauj visus šos elementus:

(a)pieteikuma iesniedzēja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja nosaukums (tostarp juridiskais nosaukums un jebkurš cits izmantojamais komercnosaukums), minētā pakalpojumu sniedzēja uzturētā tīmekļa vietne un tā fiziskā adrese;

(b)pieteikuma iesniedzēja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja juridiskais statuss;

(c)pieteikuma iesniedzēja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja statūti;

(d)darbības programma, kurā izklāstīti kriptoaktīvu pakalpojumu veidi, ko pieteikuma iesniedzējs kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs vēlas sniegt, tostarp, kur un kā šie pakalpojumi tiks tirgoti;

(e)apraksts par pieteikuma iesniedzēja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja pārvaldības kārtību;

(f)attiecībā uz visām fiziskajām personām, kas iesaistītas pieteikuma iesniedzēja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja vadības struktūrā, un visām fiziskajām personām, kurām tieši vai netieši pieder 20 % vai vairāk akciju kapitāla vai balsstiesību, – pierādījums par sodāmības neesamību attiecībā uz valsts noteikumu pārkāpumiem komerctiesību, maksātnespējas tiesību, finanšu pakalpojumu tiesību, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas tiesību aktu, terorisma apkarošanas tiesību aktu un profesionālās atbildības pienākumu jomā;

(g)pierādījums tam, ka fiziskām personām, kas iesaistītas pieteikuma iesniedzēja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja vadības struktūrā, kopā ir pietiekamas zināšanas, prasmes un pieredze, lai pārvaldītu minēto pakalpojumu sniedzēju, un ka minētajām fiziskajām personām ir pienākums veltīt pietiekami daudz laika savu pienākumu veikšanai;

(h)pieteikuma iesniedzēja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja iekšējās kontroles mehānisma, riska novērtēšanas procedūras un darbības nepārtrauktības plāna apraksts;

(i)pieteikuma iesniedzēja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja IT sistēmu un drošības pasākumu apraksti gan tehniskā, gan netehniskā valodā;

(j)pierādījumi tam, ka pieteikuma iesniedzējs kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs ievēro prudenciālos aizsardzības pasākumus saskaņā ar 60. pantu;

(k)apraksts par pieteikuma iesniedzēja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja procedūrām klientu sūdzību izskatīšanai;

(l)apraksts par klienta kriptoaktīvu un naudas līdzekļu nošķiršanas procedūru;

(m)tirgus ļaunprātīgas izmantošanas atklāšanas procedūras un sistēmas apraksts;

(n)ja pieteikuma iesniedzējs kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs plāno nodrošināt kriptoaktīvu uzraudzību un pārvaldību trešo personu vārdā – rezerves aktīvu turēšanas politikas apraksts;

(o)ja pieteikuma iesniedzējs kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs plāno izmantot kriptoaktīvu tirdzniecības platformu – tirdzniecības platformas darbības noteikumu apraksts;

(p)ja pieteikuma iesniedzējs kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs plāno kriptoaktīvus apmainīt pret papīra valūtu vai kriptoaktīvus pret citiem kriptoaktīviem – nediskriminējošās tirdzniecības politikas apraksts;

(q)ja pieteikuma iesniedzējs kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs plāno izpildīt kriptoaktīvu rīkojumus trešo personu vārdā – izpildes politikas apraksts;

(r)ja pieteikuma iesniedzējs plāno saņemt un nosūtīt kriptoaktīvu pasūtījumus trešo personu vārdā – pierādījums, ka fiziskajām personām, kas sniedz konsultācijas pieteikuma iesniedzēja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja vārdā, ir nepieciešamās zināšanas un pieredze, lai pildītu savus pienākumus.

3.Kompetentās iestādes nepieprasa pieteikuma iesniedzējam kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam sniegt jebkādu informāciju, ko tas jau ir saņēmis saskaņā ar Direktīvu 2009/110/EK, Direktīvu 2014/65/ES, Direktīvu (ES) 2015/2366 vai valsts tiesību aktiem, kas piemērojami kriptoaktīvu pakalpojumiem pirms šīs regulas stāšanās spēkā, ja šāda informācija vai dokumenti joprojām ir atjaunināti un ir pieejami kompetentajām iestādēm. 

55. pants
Atļaujas pieteikuma novērtēšana un atļaujas piešķiršana vai atteikums piešķirt atļauju

1.Kompetentās iestādes 25 darbdienu laikā pēc 54. panta 1. punktā minētā pieteikuma saņemšanas novērtē, vai minētais pieteikums ir pilnīgs, pārbaudot, vai ir iesniegta 54. panta 2. punktā norādītā informācija. Ja pieteikums nav pilnīgs, iestādes nosaka termiņu, kurā pieteikuma iesniedzējiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem ir jāsniedz trūkstošā informācija.

2.Kompetentās iestādes var atteikties pārskatīt pieteikumus, ja pēc 1. punktā minētā termiņa šādi pieteikumi ir nepilnīgi.

3.Kompetentās iestādes nekavējoties informē pieteikuma iesniedzējus kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus par to, ka pieteikums ir pilnīgs.

4.Pirms kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja atļaujas piešķiršanas vai atteikšanās šādu atļauju piešķirt kompetentā iestāde apspriežas ar citas dalībvalsts kompetento iestādi šādos gadījumos:

(a)pieteikuma iesniedzējs kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs ir tāda kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja meitasuzņēmums, kuram minētajā citā dalībvalstī ir piešķirta atļauja;

(b)pieteikuma iesniedzējs kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs ir tāda kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja mātesuzņēmuma meitasuzņēmums, kuram minētajā citā dalībvalstī ir piešķirta atļauja;

(c)pieteikuma iesniedzēju kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju kontrolē tās pašas fiziskās vai juridiskās personas, kuras kontrolē kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju, kuram minētajā citā dalībvalstī ir piešķirta atļauja.

5.Kompetentās iestādes trīs mēnešu laikā pēc pilnīga pieteikuma saņemšanas dienas novērtē, vai pieteikuma iesniedzējs kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs ievēro šajā sadaļā noteiktās prasības, un pieņem pilnībā motivētu lēmumu, ar ko piešķir vai atsaka piešķirt atļauju kā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam. Minētajā novērtēšanā ņem vērā to kriptoaktīvu pakalpojumu raksturu, apjomu un sarežģītību, kurus pieteikuma iesniedzējs kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs ir iecerējis sniegt.

Kompetentās iestādes var atteikt atļauju, ja ir objektīvs un pierādāms iemesls uzskatīt, ka:

(a)pieteikuma iesniedzēja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja vadības struktūra apdraud tā efektīvu, pareizu un piesardzīgu pārvaldību un darbības nepārtrauktību, un tā klientu interešu pienācīgu ievērošanu un tirgus integritāti;

(b)pieteikuma iesniedzējs neatbilst vai, iespējams, neatbildīs kādām šīs sadaļas prasībām.

6.Kompetentās iestādes informē EVTI par visām atļaujām, kas piešķirtas saskaņā ar šo pantu. EVTI visu sekmīgos pieteikumos iesniegto informāciju pievieno atļauju saņēmušo kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju reģistram, kas paredzēts 57. pantā. EVTI var pieprasīt informāciju, lai nodrošinātu, ka kompetentās iestādes atļaujas saskaņā ar šo pantu piešķir konsekventā veidā.

7.Kompetentās iestādes par savu lēmumu piešķirt vai atteikt atļauju informē kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus, kas iesnieguši pieteikumus, trīs darbdienu laikā pēc minētā lēmuma dienas.

56. pants
Atļaujas atsaukšana

1.Kompetentās iestādes atsauc atļaujas jebkurā no šādiem gadījumiem, ja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs:

(a)nav izmantojis atļauju 18 mēnešu laikā pēc atļaujas piešķiršanas dienas;

(b)ir nepārprotami atteicies no atļaujas;

(c)nav sniedzis kriptoaktīvu pakalpojumus deviņus secīgus mēnešus;

(d)ir saņēmis atļauju, izmantojot nelikumīgus līdzekļus, tostarp savā pieteikumā atļaujas saņemšanai sniedzot nepatiesas ziņas;

(e)vairs neatbilst nosacījumiem, saskaņā ar kuriem atļauja tika piešķirta, un noteiktajā laikā nav veicis kompetentās iestādes norādītās korektīvās darbības;

(f)ir nopietni pārkāpis šo regulu.

2.Kompetentās iestādes ir arī pilnvarotas atsaukt atļaujas arī jebkurā no šādiem gadījumiem:

(a)kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs vai tā vadības struktūras locekļi ir pārkāpuši valsts tiesību aktus, ar kuriem īsteno Direktīvu (ES) 2015/849 62 attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu;

(b)kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs ir zaudējis atļauju kā maksājumu iestāde saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/2366 13. pantu vai atļauju kā elektroniskās naudas iestāde, kas piešķirta saskaņā ar Direktīvas 2009/110/EK II sadaļu, un minētais kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs nav novērsis situāciju 40 kalendāro dienu laikā.

3.Ja kompetentā iestāde atsauc atļauju, tad kompetentā iestāde, kas minētajā dalībvalstī izraudzīta par vienoto kontaktpunktu saskaņā ar 81. pantu, bez liekas kavēšanās par to paziņo EVTI un uzņēmēju dalībvalstu kompetentajām iestādēm. EVTI informāciju par atļaujas atsaukšanu ievada 57. pantā minētajā reģistrā.

4.Kompetentās iestādes var ierobežot atļaujas atsaukšanu, attiecinot to tikai uz konkrētu pakalpojumu.

5.Pirms atļaujas atsaukšanas kompetentās iestādes apspriežas ar citas dalībvalsts kompetento iestādi, ja attiecīgais kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs:

(a)ir tāda kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja meitasuzņēmums, kuram minētajā citā dalībvalstī ir piešķirta atļauja;

(b)ir tāda kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja mātesuzņēmuma meitasuzņēmums, kuram minētajā citā dalībvalstī ir piešķirta atļauja;

(c)to kontrolē tās pašas fiziskās vai juridiskās personas, kuras kontrolē kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju, kuram minētajā citā dalībvalstī ir piešķirta atļauja.

6.EBI, EVTI un jebkura uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde var jebkurā laikā pieprasīt piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei pārbaudīt, vai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs joprojām atbilst nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tika piešķirta atļauja.

7.Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji izveido, īsteno un uztur atbilstīgas procedūras, kas nodrošina savlaicīgu un sakārtotu klienta kriptoaktīvu un naudas līdzekļu nodošanu citam kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam, kad atļauja tiek atsaukta.

57. pants 
Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju reģistrs

1.EVTI izveido visu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju reģistru. Minētais reģistrs ir publiski pieejams tās tīmekļa vietnē, un to regulāri atjaunina.

2.Šā panta 1. punktā minētajā reģistrā ir šādi dati:

(a)kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja nosaukums, juridiskā forma un juridiskās personas identifikators, kā arī tā filiāles;

(b)kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja komercnosaukums, fiziskā adrese un tīmekļa vietne vai kriptoaktīvu tirdzniecības platforma, ko uztur kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs;

(c)tās kompetentās iestādes nosaukums un adrese, kas piešķīrusi atļauju, un tās kontaktinformācija;

(d)to kriptoaktīvu pakalpojumu saraksts, attiecībā uz kuriem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam ir piešķirta atļauja;

(e)saraksts ar dalībvalstīm, kurās kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs ir paziņojis par savu nodomu sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus saskaņā ar 58. pantu;

(f)jebkādi citi pakalpojumi, kurus sniedz kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs un uz kuriem neattiecas šī regula, ar atsauci uz attiecīgajiem Savienības vai valstu tiesību aktiem.

3.Jebkuru kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja atļaujas atsaukumu saskaņā ar 56. pantu saglabā publiskotu reģistrā piecus gadus.

58. pants
Kriptoaktīvu pakalpojumu pārrobežu sniegšana

1.Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas plāno sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus vairāk nekā vienā dalībvalstī, kompetentajai iestādei, kas izraudzīta par vienoto kontaktpunktu saskaņā ar 81. pantu, iesniedz šādu informāciju:

(a)saraksts ar dalībvalstīm, kurās kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs ir iecerējis sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus;

(b)kriptoaktīvu pakalpojumu plānotās sniegšanas sākuma datums;

(c)saraksts ar visām citām darbībām, ko kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs veic un uz ko neattiecas šī regula.

2.Vienotais kontaktpunkts dalībvalstī, kurā tika piešķirta atļauja, 10 darbdienu laikā pēc šā panta 1. punktā minētās informācijas saņemšanas minēto informāciju paziņo uzņēmējas dalībvalstu kompetentajām iestādēm, EVTI un EBI. EVTI minēto informāciju ievada 57. pantā minētajā reģistrā.

3.Tās dalībvalsts vienotais kontaktpunkts, kura piešķīrusi atļauju, nekavējoties informē attiecīgo kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju par 2. punktā minēto paziņojumu.

4.Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs var sākt sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus dalībvalstī, kas nav tā piederības dalībvalsts, no dienas, kad saņemts 3. punktā minētais paziņojums, vai vēlākais 15 kalendārās dienas pēc 1. punktā minētās informācijas iesniegšanas.

2. nodaļa: Visu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju pienākums

59. pants
Pienākums rīkoties godīgi, taisnīgi un profesionāli atbilstoši klientu labākajām interesēm un informēt klientus

1.Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji rīkojas godīgi, taisnīgi un profesionāli atbilstoši savu klientu un potenciālo klientu labākajām interesēm.

2.Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji saviem klientiem sniedz patiesu, skaidru un nemaldinošu informāciju, jo īpaši tirgvedības paziņojumos, ko attiecīgi identificē. Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji netīši vai nolaidības dēļ nemaldina klientu attiecībā uz kriptoaktīvu faktiskajām vai šķietamajām priekšrocībām.

3.Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji brīdina klientus par riskiem, kas saistīti ar kriptoaktīvu iegādi.

4.Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji dara publiski pieejamu savu cenu politiku, tiešsaistē izvietojot to tīmekļa vietnē labi pamanāmu informāciju.

60. pants
Uzraudzības prasības

1.Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju rīcībā visu laiku ir prudenciālie aizsardzības pasākumi, kas atbilst vismaz augstākajai no šādām summām:

(a)IV pielikumā norādīto pastāvīgo minimālo kapitāla prasību summa atkarībā no sniegto kriptoaktīvu pakalpojumu veida;

(b)ceturtā daļa no fiksētajiem pieskaitāmajiem izdevumiem iepriekšējā gadā, kurus ik gadu pārskata. 

2.Prudenciālie aizsardzības pasākumi, kas minēti 1. punktā, ir jebkuri no šādiem veidiem:

(a)pašu kapitāls, ko veido Regulas (ES) Nr. 575/2013 26. līdz 30. pantā minētie 1. līmeņa pamata kapitāla posteņi, pēc tam, kad pilnībā veikti atskaitījumi saskaņā ar minētās regulas 36. pantu, nepiemērojot atbrīvojumu robežvērtības saskaņā ar minētās regulas 46. un 48. pantu;

(b)apdrošināšanas polise, kas aptver Savienības teritorijas, kurās aktīvi tiek sniegti kriptoaktīvu pakalpojumi, vai salīdzināma garantija.

3.Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas nav veikuši darījumdarbību vienu gadu no dienas, kad tie sāka sniegt pakalpojumus, 1. punkta b) apakšpunktā minētajam aprēķinam izmanto prognozētos fiksētos pieskaitāmos izdevumus, kas iekļauti to prognozēs pirmajiem 12 pakalpojumu sniegšanas mēnešiem, kā iesniegts kopā ar to pieteikumu atļaujas saņemšanai.

4.Šā panta 2. punktā minētajai apdrošināšanas polisei ir vismaz visas šādas īpašības:

(a)tās sākotnējais termiņš ir vismaz viens gads;

(b)termiņš, kurā paziņo par tās anulēšanu, ir vismaz 90 dienas;

(c)tā ir iegādāta no uzņēmuma, kam ir atļauts sniegt apdrošināšanas pakalpojumus saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem;

(d)to nodrošina trešā persona.

5.Šā panta 2. punkta b) apakšpunktā minētā apdrošināšanas polise ietver segumu pret risku, ko rada:

(a)dokumentu nozaudēšana;

(b)sagrozījumi vai maldinoši paziņojumi;

(c)darbības, kļūdas vai bezdarbība, pārkāpjot:

i) juridiskos un normatīvos pienākumus;

ii) pienākumu rīkoties godīgi, taisnīgi un profesionāli pret klientiem;

iii) konfidencialitātes ievērošanas pienākumu;

(d)tas, ka nav izveidotas, īstenotas un uzturētas atbilstīgas procedūras interešu konfliktu novēršanai;

(e)zaudējumi uzņēmējdarbības pārrāvumu vai sistēmas traucējumu dēļ;

(f)ja attiecināms uz darījumdarbības modeli, – rupja nolaidība klientu kriptoaktīvu un līdzekļu aizsardzībā.

6.Piemērojot 1. punkta b) apakšpunktu, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji aprēķina savus iepriekšējā gada fiksētos pieskaitāmos izdevumus, izmantojot skaitļus, kas izriet no piemērojamā grāmatvedības regulējuma, atskaitot šādus posteņus no kopējiem izdevumiem pēc tam, kad to nesenākajos revidētajos gada finanšu pārskatos sadalīta peļņa akcionāriem vai, ja nav revidētu pārskatu, gada finanšu pārskatos, ko apstiprinājusi valsts uzraudzības iestāde:

(a)darbinieku prēmijas un cits atalgojums, ciktāl minētās prēmijas un minētais atalgojums ir atkarīgs no kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja neto peļņas attiecīgajā gadā;

(b)darbinieku, direktoru un partneru peļņas daļas;

(c)cita peļņas sadale un cita atalgojuma mainīgā daļa, ciktāl tās ir pilnībā diskrecionāras;

(d)vienreizējie izdevumi no neikdienišķām darbībām.

61. pants
Organizatoriskās prasības

1.Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju vadības struktūras locekļiem ir nepieciešamā labā reputācija un kompetence kvalifikācijas, pieredzes un prasmju ziņā, lai veiktu savus pienākumus. Viņi pierāda, ka spēj atvēlēt pietiekami daudz laika, lai efektīvi veiktu savas funkcijas.

2.Fiziskas personas, kurām tieši vai netieši pieder vairāk nekā 20 % kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja pamatkapitāla vai balsstiesību vai kuras jebkādā citā veidā īsteno kontroles pilnvaras pār minēto kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju, sniedz pierādījumus, ka tām ir nepieciešamā labā reputācija un kompetence.

3.Neviena no 1. vai 2. punktā minētajām personām nav tiesāta par noziedzīgiem nodarījumiem, kas ir saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu, vai citiem finanšu noziegumiem.

4.Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji pieņem darbā darbiniekus ar tādām spējām, zināšanām un kompetenci, kas ir nepieciešama tiem piešķirto pienākumu izpildē, un ņemot vērā sniegto kriptoaktīvu pakalpojumu mērogu, veidu un klāstu.

5.Vadības struktūra novērtē un periodiski pārskata to politikas pasākumu un procedūru efektivitāti, kas ieviesti, lai izpildītu šīs sadaļas 2. un 3. nodaļā izklāstītos pienākumus, un veic atbilstīgus pasākumus, lai novērstu jebkādus trūkumus.

6.Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji veic visus pamatotos pasākumus, lai nodrošinātu kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību un regularitāti. Šajā nolūkā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji izmanto atbilstīgus un samērīgus resursus un procedūras, tostarp noturīgas un drošas IKT sistēmas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/xx 63 .

Tie izveido darbības nepārtrauktības politiku, kas ietver IKT darbības nepārtrauktību, kā arī negadījuma seku novēršanas plānus, kas sagatavoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/xx 64 un kuru mērķis ir nodrošināt svarīgu datu un funkciju saglabāšanu un kriptoaktīvu pakalpojumu uzturēšanu gadījumā, ja to sistēmās un procedūrās rodas pārtraukumi, vai – ja tas nav iespējams – iespēju laikus atjaunot šādus datus un funkcijas un laikus atsākt kriptoaktīvu pakalpojumus.

7.Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem ir iekšējās kontroles mehānismi un efektīvas riska novērtēšanas procedūras, tostarp efektīvi kontroles un aizsardzības pasākumi IKT sistēmu pārvaldībai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/xx 65 . Tie uzrauga un regulāri izvērtē iekšējās kontroles mehānismu un riska novērtēšanas procedūru atbilstību un efektivitāti un veic atbilstīgus pasākumus, lai novērstu jebkurus trūkumus.

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem ir sistēmas un procedūras, lai aizsargātu informācijas drošību, integritāti un konfidencialitāti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/xx 66 .

8.Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji nodrošina visu kriptoaktīvu pakalpojumu, rīkojumu un darījumu uzskaiti. Minētā uzskaite ir pietiekama, lai kompetentās iestādes varētu pildīt savus uzraudzības uzdevumus un veikt izpildes darbības un jo īpaši lai pārliecinātos, ka kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs ir izpildījis visus pienākumus, tostarp attiecībā uz klientiem vai potenciālajiem klientiem un tirgus integritāti.

9.Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem ir sistēmas, procedūras un mehānismi, lai uzraudzītu un atklātu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, kā minēts VI sadaļā. Tie nekavējoties ziņo savai kompetentajai iestādei par jebkādām aizdomām, ka var pastāvēt apstākļi, kas norāda uz to, ka ir bijusi, ka notiek vai varētu notikt tirgus ļaunprātīga izmantošana.

62. pants
Informācija kompetentajām iestādēm

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji paziņo kompetentajai iestādei par jebkādām izmaiņām savā vadības struktūrā un sniedz kompetentajai iestādei visu informāciju, kas vajadzīga, lai novērtētu atbilstību 61. pantam.

63. pants
Klientu kriptoaktīvu un līdzekļu glabāšana

1.Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas tur klientiem piederošus kriptoaktīvus vai līdzekļus piekļuvei šādiem kriptoaktīviem, veic atbilstīgus pasākumus, lai aizsargātu klientu īpašumtiesības, jo īpaši kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja maksātnespējas gadījumā, un lai nepieļautu klientu kriptoaktīvu izmantošanu savā labā bez klienta skaidras piekrišanas.

2.Ja saskaņā ar to darījumdarbības modeļiem vai kriptoaktīvu pakalpojumiem ir nepieciešams turēt klientu naudas līdzekļus, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji ievieš atbilstīgus pasākumus, lai aizsargātu klientu tiesības un novērstu klientu līdzekļu izmantošanu savā vārdā, kā noteikts Direktīvas (ES) 2015/2366 67 4. panta 25. punktā.

3.Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji nekavējoties nogulda klienta naudas līdzekļus centrālajā bankā vai kredītiestādē.

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka klientu naudas līdzekļi, kas tiek turēti centrālajā bankā vai kredītiestādē, tiek turēti kontā vai kontos, kas ir atsevišķi identificējami no kontiem, kurus izmanto kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja naudas līdzekļu turēšanai.

4.Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji var paši vai ar trešās personas starpniecību sniegt maksājumu pakalpojumus, kas saistīti ar to piedāvāto kriptoaktīvu pakalpojumu, ja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs pats vai trešā persona ir maksājumu iestāde, kā definēts Direktīvas (ES) 2015/2366 4. panta 4. punktā.

5.Šā panta 2. un 3. punktu nepiemēro kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kas ir elektroniskās naudas iestādes, kā definēts Direktīvas 2009/110/EK 2. panta 1. punktā, vai maksājumu iestādes, kā definēts Direktīvas (ES) 2015/2366 4. panta 4. punktā.

64. pants
Sūdzības izskatīšanas procedūra

1.Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji izveido un uztur efektīvas un pārredzamas procedūras no klientiem saņemto sūdzību tūlītējai, taisnīgai un konsekventai izskatīšanai.

2.Klientiem ir iespēja iesniegt sūdzības kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem bez maksas.

3.Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji izstrādā un dara klientiem pieejamu sūdzību veidni un reģistrē visas saņemtās sūdzības un visus pasākumus, kas veikti, reaģējot uz tām.

4.Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji laikus un taisnīgi izskata visas sūdzības un saprātīgā termiņā paziņo saviem klientiem šādas izmeklēšanas rezultātus.

65. pants
Interešu konfliktu novēršana, identificēšana, pārvaldība un atklāšana

1.Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji uztur un īsteno efektīvu politiku, lai novērstu, konstatētu, pārvaldītu vai atklātu interešu konfliktus starp tiem un:

(a)to akcionāriem vai jebkuru personu, kas ir ar viņiem tieši vai netieši saistīta ar kontroli;

(b)to vadītājiem un darbiniekiem,

(c)to klientiem vai starp vienu klientu un citu klientu.

2.Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji atklāj saviem klientiem un potenciālajiem klientiem interešu konfliktu vispārējo raksturu un avotus un pasākumus, kas veikti, lai tos mazinātu.

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji atklāj šo informāciju labi pamanāmā vietā to tīmekļa vietnē.

3.Informācijas atklāšana, kas minēta 2. punktā, ir pietiekami precīza, ņemot vērā katra klienta īpatnības, lai katrs klients varētu pieņemt uz informāciju balstītu lēmumu par pakalpojumu, saistībā ar kuru rodas interešu konflikti.

4.Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji novērtē un vismaz reizi gadā pārskata savu politiku attiecībā uz interešu konfliktiem un veic visus atbilstīgos pasākumus, lai novērstu visus trūkumus.

66. pants
Ārpakalpojumi

1.Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas paļaujas uz trešām personām to operatīvo funkciju izpildei, veic visus pamatotos pasākumus, lai izvairītos no papildu operacionālā riska. Tie saglabā pilnu atbildību par visu savu pienākumu izpildi saskaņā ar šo sadaļu un vienmēr nodrošina, ka tiek ievēroti visi turpmāk minētie nosacījumi:

(a)ārpakalpojumu rezultātā netiek deleģēta kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju atbildība;

(b)ārpakalpojumi nemaina ne attiecības starp kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem un to klientiem, ne kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju pienākumus pret saviem klientiem;

(c)ārpakalpojumi nemaina nosacījumus kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju atļaujas saņemšanai;

(d)ārpakalpojumā iesaistītās trešās personas sadarbojas ar kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju piederības dalībvalsts kompetento iestādi, un ārpakalpojums neliedz minētajām kompetentajām iestādēm veikt uzraudzības funkcijas, tostarp piekļuvi uz vietas, lai iegūtu visu attiecīgo informāciju, kas vajadzīga minēto funkciju veikšanai;

(e)kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji patur speciālās zināšanas un resursus, kas vajadzīgi, lai novērtētu sniegto pakalpojumu kvalitāti, efektīvi uzraudzītu ārpakalpojumus un pastāvīgi pārvaldītu ar ārpakalpojumu izmantošanu saistītos riskus;

(f)kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem ir tieša piekļuve attiecīgajai informācijai par ārpakalpojumu sniedzējiem sniegtajiem pakalpojumiem;

(g)kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka ārpakalpojumā iesaistītās trešās personas atbilst standartiem, kas noteikti attiecīgajos datu aizsardzības tiesību aktos, kurus piemērotu, ja trešās personas veiktu uzņēmējdarbību Savienībā.

Piemērojot g) apakšpunktu, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji ir atbildīgi par to, lai nodrošinātu, ka 3. punktā minētajā līgumā ir izklāstīti standarti, kas noteikti attiecīgajos datu aizsardzības tiesību aktos.

2.Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem ir izstrādāta politika to ārpakalpojumiem, tostarp attiecībā uz ārkārtas rīcības plāniem un izejas stratēģijām.

3.Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji noslēdz rakstisku līgumu ar trešām personām, kas iesaistītas ārpakalpojumu sniegšanā. Minētajā rakstiskajā līgumā precizē gan kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju, gan attiecīgo trešo personu tiesības un pienākumus un ļauj attiecīgajiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem izbeigt minēto līgumu.

4.Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji un trešās personas pēc pieprasījuma kompetentajām iestādēm un attiecīgajām iestādēm dara pieejamu visu informāciju, kas vajadzīga, lai minētās iestādes varētu novērtēt ārpakalpojumu darbību atbilstību šīs sadaļas prasībām.

3. nodaļa. Pienākumi attiecībā uz īpašu kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanu

67. pants
Kriptoaktīvu turēšana un pārvaldīšana trešo personu vārdā

1.Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas ir saņēmuši atļauju turēt un pārvaldīt kriptoaktīvus trešo personu vārdā, noslēdz līgumu ar saviem klientiem, lai precizētu savus pienākumus un atbildību. Šādā līgumā ietver vismaz šādus elementus:

(a)līguma pušu identitāti;

(b)sniegtā pakalpojuma veidu un šā pakalpojuma aprakstu;

(c)saziņas līdzekļus starp kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju un klientu, tostarp klienta autentifikācijas sistēmu;

(d)kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja izmantoto drošības sistēmu aprakstu;

(e)kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja piemērotās maksas;

(f)līgumam piemērojamos tiesību aktus.

2.Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas ir saņēmuši atļauju turēt un pārvaldīt kriptoaktīvus trešo personu vārdā, uztur katra klienta vārdā atvērtu pozīciju reģistru, kas atbilst katra klienta tiesībām uz kriptoaktīviem. Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji pēc iespējas ātrāk minētajā reģistrā reģistrē visas izmaiņas, kas izriet no klientu norādījumiem. To iekšējās procedūras nodrošina, ka jebkuras izmaiņas, kas ietekmē kriptoaktīvu reģistrāciju, apliecina darījums, kas regulāri tiek reģistrēts klienta pozīciju reģistrā.

3.Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas ir saņēmuši atļauju turēt un pārvaldīt kriptoaktīvus trešo personu vārdā, īsteno turēšanas politiku saskaņā ar iekšējiem noteikumiem un procedūrām, lai nodrošinātu šādu kriptoaktīvu vai līdzekļu piekļuvei kriptoaktīviem, piemēram, kriptogrāfijas atslēgām, turēšanu vai kontroli.

Minētie noteikumi un procedūras nodrošina, ka kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs krāpšanas, kiberdraudu vai nolaidības dēļ nevar zaudēt klientu kriptoaktīvus vai ar šiem aktīviem saistītās tiesības. 

4.Attiecīgā gadījumā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas ir saņēmuši atļauju turēt un pārvaldīt kriptoaktīvus trešo personu vārdā, veicina ar kriptoaktīviem saistīto tiesību īstenošanu. Jebkuru notikumu, kas varētu radīt vai mainīt klienta tiesības, pēc iespējas ātrāk reģistrē klienta pozīciju reģistrā.

5.Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas ir saņēmuši atļauju turēt un pārvaldīt kriptoaktīvus trešo personu vārdā, vismaz reizi trijos mēnešos un pēc katra attiecīgā klienta pieprasījuma saviem klientiem sniedz paziņojumu par to kriptoaktīvu pozīciju, kas reģistrēti šo klientu vārdā. Šo paziņojumu par pozīciju sniedz uz pastāvīga informācijas nesēja. Paziņojumā par pozīciju norāda attiecīgos kriptoaktīvus, to atlikumu, vērtību un kriptoaktīvu pārvedumu, kas veikts attiecīgajā periodā.

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas ir saņēmuši atļauju turēt un pārvaldīt kriptoaktīvus trešo personu vārdā, pēc iespējas ātrāk sniedz saviem klientiem jebkādu informāciju par darbībām ar kriptoaktīviem, par kurām tiem no šiem klientiem ir jāsaņem atbilde.

6.Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas ir saņēmuši atļauju turēt un pārvaldīt kriptoaktīvus trešo personu vārdā, nodrošina, ka kriptoaktīvus, kas tiek turēti to klientu vārdā, vai līdzekļus piekļuvei šiem kriptoaktīviem pēc iespējas ātrāk atdod šiem klientiem.

7.Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas ir saņēmuši atļauju turēt un pārvaldīt kriptoaktīvus trešo personu vārdā, nošķir turējumus klientu vārdā no saviem turējumiem. Tie nodrošina, ka sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijā (SVT) klientu kriptoaktīvi netiek turēti adresēs, kurās tiek turēti viņu pašu kriptoaktīvi.

8.Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas ir saņēmuši atļauju turēt un pārvaldīt kriptoaktīvus trešo personu vārdā, ir atbildīgi savu klientu priekšā par kriptoaktīvu zaudējumu, kas radies darbības traucējumu vai hakeru dēļ, apmērā, kas nepārsniedz zaudēto kriptoaktīvu tirgus vērtību.

68. pants
Kriptoaktīvu tirdzniecības platformas darbība  

1.Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas ir saņēmuši atļauju pārvaldīt kriptoaktīvu tirdzniecības platformu, ievieš šīs tirdzniecības platformas darbības noteikumus. Šajos darbības noteikumos vismaz:

(a)nosaka prasības, uzticamības pārbaudes un apstiprināšanas procesus, ko piemēro pirms kriptoaktīvu pielaides tirdzniecībai tirdzniecības platformā;

(b)definē izslēgšanas kategorijas, ja tādas ir, kāda veida kriptoaktīvi netiks pielaisti tirdzniecībai tirdzniecības platformā, ja tādi ir;

(c)nosaka politiku, procedūras un maksu līmeni, ja tādas ir, par kriptoaktīvu pielaidi tirdzniecībai tirdzniecības platformā;

(d)nosaka objektīvus un samērīgus kritērijus dalībai tirdzniecības darbībās, kas veicina godīgu un atklātu tirdzniecības platformas piekļuvi klientiem, kuri vēlas veikt tirdzniecību;

(e)nosaka prasības, lai nodrošinātu godīgu un sakārtotu tirdzniecību;

(f)paredz nosacījumus kriptoaktīviem, lai tie arī turpmāk būtu pieejami tirdzniecībai, tostarp likviditātes robežvērtības un periodiskas informācijas atklāšanas prasības;

(g)paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem kriptoaktīvu tirdzniecību var apturēt;

(h)nosaka procedūras, lai nodrošinātu efektīvus norēķinus gan par kriptoaktīvu darījumiem, gan par papīra valūtas darījumiem.

Piemērojot šā punkta a) apakšpunktu, darbības noteikumos ir skaidri noteikts, ka kriptoaktīvu nepielaiž tirdzniecībai tirdzniecības platformā, ja nav publicēta kriptoaktīvu baltā grāmata, ja vien uz šādu kriptoaktīvu neattiecas 4. panta 2. punktā noteiktais atbrīvojums.

Pirms kriptoaktīvam piešķir pielaidi tirdzniecībai, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas ir saņēmuši atļauju uzturēt kriptoaktīvu tirdzniecības platformu, nodrošina, ka kriptoaktīvs atbilst tirdzniecības platformas darbības noteikumiem, un novērtē attiecīgā kriptoaktīva kvalitāti. Novērtējot kriptoaktīva kvalitāti, tirdzniecības platforma ņem vērā emitenta un tā izstrādes komandas pieredzi, darbības rezultātus un reputāciju. Tirdzniecības platforma arī novērtē to kriptoaktīvu kvalitāti, uz kuriem attiecas 4. panta 2. punktā noteiktais atbrīvojums.

Kriptoaktīvu tirdzniecības platformas darbības noteikumi nepieļauj tādu kriptoaktīvu pielaidi tirdzniecībai, kuriem ir anonimizācijas funkcija, ja vien kriptoaktīvu turētājus un viņu darījumu vēsturi nevar identificēt kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kuri ir saņēmuši atļauju pārvaldīt kriptoaktīvu tirdzniecības platformu, vai kompetentās iestādes.

2.Šā panta 1. punktā minētos darbības noteikumus izstrādā vienā no piederības dalībvalsts oficiālajām valodām vai citā valodā, ko parasti lieto finanšu jomā. Šos darbības noteikumus publisko attiecīgā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja tīmekļa vietnē.

3.Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas ir saņēmuši atļauju pārvaldīt kriptoaktīvu tirdzniecības platformu, neveic darījumus savā vārdā to pārvaldīto kriptoaktīvu tirdzniecības platformā, pat ja tie ir saņēmuši atļauju kriptoaktīvu apmaiņai pret papīra valūtu vai kriptoaktīvu apmaiņai pret citiem kriptoaktīviem.

4.Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kas ir saņēmuši atļauju pārvaldīt kriptoaktīvu tirdzniecības platformu, ir ieviestas efektīvas sistēmas, procedūras un kārtība, lai nodrošinātu, ka to tirdzniecības sistēmas:

(a)ir noturīgas;

(b)ir pietiekami jaudīgas, lai nodrošinātu sakārtotu tirdzniecību smagas tirgus spriedzes apstākļos;

(c)var noraidīt rīkojumus, kas pārsniedz iepriekš noteiktu apjomu un cenu robežvērtības vai ir nepārprotami kļūdaini;

(d)ir pilnībā pārbaudītas, lai nodrošinātu a), b) un c) apakšpunktā minēto nosacījumu izpildi;

(e)ir pakļautas efektīviem darbības nepārtrauktības pasākumiem, lai nodrošinātu to pakalpojumu nepārtrauktību, ja to tirdzniecības sistēmā rodas jebkāda kļūme.

5.Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas ir saņēmuši atļauju pārvaldīt kriptoaktīvu tirdzniecības platformu, publisko visas pirkšanas un pārdošanas cenas un tirdzniecības interešu apjomu pie šādām cenām, kas publiskotas attiecībā uz kriptoaktīviem, izmantojot kriptoaktīvu tirdzniecības platformas sistēmas. Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji pastāvīgi dara šo informāciju pieejamu sabiedrībai tirdzniecības laikā.

6.Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas ir saņēmuši atļauju pārvaldīt kriptoaktīvu tirdzniecības platformu, publisko cenu, apjomu un laiku darījumiem, kas izpildīti attiecībā uz kriptoaktīviem, kurus tirgo to tirdzniecības platformās. Tie publisko informāciju par visiem šādiem darījumiem tik tuvu reāllaikam, cik tas ir tehniski iespējams.

7.Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas ir saņēmuši atļauju pārvaldīt kriptoaktīvu tirdzniecības platformu, saskaņā ar 5. un 6. punktu publicēto informāciju dara publiski pieejamu atbilstoši pamatotiem komercnosacījumiem un nodrošina nediskriminējošu piekļuvi minētajai informācijai. Šo informāciju dara pieejamu bez maksas 15 minūtes pēc publicēšanas mašīnlasāmā formātā un saglabā publiskotu vismaz 2 gadus.

8.Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas ir saņēmuši atļauju pārvaldīt kriptoaktīvu tirdzniecības platformu, pabeidz kriptoaktīvu darījuma galīgo norēķinu sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijā tajā pašā dienā, kurā darījumi ir izpildīti tirdzniecības platformā.

9.Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas ir saņēmuši atļauju pārvaldīt kriptoaktīvu tirdzniecības platformu, nodrošina, ka to maksu struktūras ir pārredzamas, taisnīgas un nediskriminējošas un ka tās nerada stimulu izvietot, grozīt vai atcelt rīkojumus vai veikt darījumus tā, lai veicinātu nesakārtotus tirdzniecības apstākļus vai tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, kā minēts VI sadaļā.

10.Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas ir saņēmuši atļauju pārvaldīt kriptoaktīvu tirdzniecības platformu, uztur resursus un izveido rezerves sistēmas, lai tie jebkurā laikā varētu ziņot savai kompetentajai iestādei.

69. pants
Kriptoaktīvu apmaiņa pret papīra valūtu vai kriptoaktīvu apmaiņa pret citiem kriptoaktīviem

1.Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas ir saņēmuši atļauju veikt kriptoaktīvu apmaiņu pret papīra valūtu vai citiem kriptoaktīviem, ievieš nediskriminējošu tirdzniecības politiku, kurā jo īpaši norāda klientu veidus, ar kuriem tie piekrīt veikt darījumus, un nosacījumus, kas klientiem jāievēro.

2.Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas ir saņēmuši atļauju veikt kriptoaktīvu apmaiņu pret papīra valūtu vai citiem kriptoaktīviem, publicē kriptoaktīvu fiksētu cenu vai to kriptoaktīvu cenas noteikšanas metodi, kurus tie ierosina apmainīt pret papīra valūtu vai citiem kriptoaktīviem.

3.Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas ir saņēmuši atļauju veikt kriptoaktīvu apmaiņu pret papīra valūtu vai citiem kriptoaktīviem, izpilda klientu rīkojumus par cenām, kas norādītas to saņemšanas brīdī.

4.Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas ir saņēmuši atļauju veikt kriptoaktīvu apmaiņu pret papīra valūtu vai citiem kriptoaktīviem, publicē sīkāku informāciju par rīkojumiem un noslēgtajiem darījumiem, tostarp par darījumu apjomiem un cenām.

70. pants
Kriptoaktīvu rīkojumu izpilde trešo personu vārdā

1.Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas ir saņēmuši atļauju izpildīt rīkojumus par kriptoaktīviem trešo personu vārdā, veic visus vajadzīgos pasākumus, lai, izpildot rīkojumus, iegūtu labākos iespējamos rezultātus saviem klientiem, ņemot vērā vislabākos izpildes faktorus – cenu, izmaksas, ātrumu, izpildes un norēķinu iespējamību, apjomu, būtību vai jebkādus citus ar rīkojuma izpildi saistītus apsvērumus, ja vien attiecīgais kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs neizpilda kriptoaktīvu rīkojumus, ievērojot klientu sniegtos īpašos norādījumus.

2.Lai nodrošinātu atbilstību 1. punktam, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas ir saņēmis atļauju izpildīt rīkojumus par kriptoaktīviem trešo personu vārdā, ievieš un īsteno efektīvus izpildes pasākumus. Tie izveido un īsteno rīkojumu izpildes politiku, lai tie attiecībā uz savu klientu rīkojumiem varētu gūt labāko iespējamo rezultātu. Jo īpaši šī rīkojumu izpildes politika paredz klientu rīkojumu ātru, taisnīgu un ātru izpildi un nepieļauj to, ka kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju darbinieki ļaunprātīgi izmantotu jebkādu informāciju, kas attiecas uz klientu rīkojumiem.

3.Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas ir saņēmuši atļauju izpildīt rīkojumus par kriptoaktīviem trešo personu vārdā, sniedz saviem klientiem atbilstīgu un skaidru informāciju par rīkojumu izpildes politiku un jebkādām būtiskām tās izmaiņām.

71. pants
Kriptoaktīvu izvietošana

1.Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas ir saņēmuši atļauju izvietot kriptoaktīvus, pirms līguma noslēgšanas ar emitentu vai trešo personu, kas rīkojas tā vārdā, paziņo tiem šādu informāciju:

(a)apsvērto izvietošanas veidu, tostarp to, vai ir garantēta minimālā pirkuma summa;

(b)norādi par darījuma maksas summu, kas saistīta ar piedāvātās darbības pakalpojumu;

(c)ierosinātās darbības paredzēto laiku, procesu un cenu;

(d)informāciju par iecerētajiem pircējiem.

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas ir saņēmuši atļauju izvietot kriptoaktīvus, pirms attiecīgo kriptoaktīvu izvietošanas saņem emitentu vai trešās personas, kas rīkojas to vārdā, piekrišanu attiecībā uz a) līdz d) apakšpunktu.

2.Saskaņā ar noteikumiem par interešu konfliktiem, kas minēti 65. pantā, ir ieviestas īpašas un atbilstīgas procedūras, lai novērstu, uzraudzītu, pārvaldītu un, iespējams, atklātu jebkādus interešu konfliktus, kas izriet no šādām situācijām:

(a)kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji izvieto kriptoaktīvus pie saviem klientiem;

(b)piedāvātā kriptoaktīvu izvietošanas cena ir novērtēta pārāk augstu vai pārāk zemu.

72. pants
Rīkojumu pieņemšana un nodošana trešo personu vārdā

1.Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas ir saņēmuši atļauju pieņemt un nodot rīkojumus trešo personu vārdā, izveido un īsteno procedūras un pasākumus, kas nodrošina klienta rīkojumu ātru un pienācīgu nodošanu izpildei kriptoaktīvu tirdzniecības platformā vai citam kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam.

2.Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas ir saņēmuši atļauju pieņemt un nodot rīkojumus trešo personu vārdā, nesaņem nekādu atlīdzību, atlaides vai nefinansiālu labumu par klientu rīkojumu, kas saņemti no klientiem, novirzīšanu uz konkrētu kriptoaktīvu tirdzniecības platformu vai citam kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam.

3.Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas ir saņēmuši atļauju pieņemt un nodot rīkojumus trešo personu vārdā, ļaunprātīgi neizmanto informāciju, kas attiecas uz neizpildītiem klientu rīkojumiem, un veic visus pamatotos pasākumus, lai novērstu to, ka to darbinieki ļaunprātīgi izmanto šādu informāciju.

73. pants
Konsultācijas par kriptoaktīviem

1.Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas ir saņēmuši atļauju sniegt konsultācijas par kriptoaktīviem, novērtē šādu kriptoaktīvu saderību ar klientu vajadzībām un iesaka tos tikai tad, ja tas ir klientu interesēs.

2.Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas ir saņēmuši atļauju sniegt konsultācijas par kriptoaktīviem, nodrošina, ka fiziskām personām, kas to vārdā sniedz konsultācijas vai informāciju par kriptoaktīvu vai kriptoaktīvu pakalpojumu, ir nepieciešamās zināšanas un pieredze, lai pildītu savus pienākumus.

3.Šā panta 1. punktā minētā novērtējuma vajadzībām kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas ir saņēmuši atļauju sniegt konsultācijas par kriptoaktīviem, pieprasa informāciju par klienta vai potenciālā klienta zināšanām un pieredzi kriptoaktīvu jomā, tā mērķiem, finansiālo situāciju, tostarp spēju segt zaudējumus, un pamatizpratni par riskiem, kas saistīti ar kriptoaktīvu iegādi.

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas ir saņēmuši atļauju sniegt konsultācijas par kriptoaktīviem, brīdina klientus, ka kriptoaktīvu vērtība to tirgojamības dēļ var svārstīties.

4.Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas ir saņēmuši atļauju sniegt konsultācijas par kriptoaktīviem, izstrādā, uztur un īsteno politiku un procedūras, lai tie varētu apkopot un novērtēt visu informāciju, kas vajadzīga, lai veiktu šo novērtējumu par katru klientu. Tie veic visus pamatotos pasākumus, lai nodrošinātu, ka informācija, kas apkopota par to klientiem vai potenciālajiem klientiem, ir ticama.

5.Ja klienti nesniedz informāciju, kas prasīta saskaņā ar 3. punktu, vai ja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kuri ir saņēmuši atļauju sniegt konsultācijas par kriptoaktīviem, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta saskaņā ar 4. punktu, uzskata, ka potenciālajiem klientiem vai klientiem nav pietiekamu zināšanu, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kuri ir saņēmuši atļauju sniegt konsultācijas par kriptoaktīvu, informē šos klientus vai potenciālos klientus, ka kriptoaktīvi vai kriptoaktīvu emisijas riski var būt viņiem nepiemēroti un brīdina viņus par riskiem, kas saistīti ar kriptoaktīviem. Minētajā brīdinājumā par risku skaidri norāda risku pazaudēt visu ieguldīto vai kriptoaktīvos konvertēto naudu. Klienti skaidri apliecina, ka ir saņēmuši un sapratuši attiecīgā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja pausto brīdinājumu.

6.Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas ir saņēmuši atļauju sniegt konsultācijas par kriptoaktīviem, par katru klientu pārskata 1. punktā minēto novērtējumu reizi divos gados pēc sākotnējā novērtējuma, kas veikts saskaņā ar minēto punktu.

7.Kad ir veikts 1. punktā minētais novērtējums, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas ir saņēmuši atļauju sniegt konsultācijas par kriptoaktīviem, sniedz klientiem ziņojumu, kurā apkopotas šiem klientiem sniegtās konsultācijas. Šo ziņojumu sagatavo un dara zināmu klientiem, izmantojot pastāvīgu informācijas nesēju. Minētajā ziņojumā kā minimums:

(a)precizē klientu prasības un vajadzības;

(b)īsi apraksta sniegtās konsultācijas.

4. nodaļa. Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju iegāde

74. pants
Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju plānotās iegādes novērtējums

1.Jebkura fiziska vai juridiska persona vai šādas personas, kas rīkojas saskaņoti (“potenciālais iegādātājs”) un kas ir pieņēmušas lēmumu vai nu tieši vai netieši iegādāties būtisku līdzdalību kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējā vai arī tieši vai netieši palielināt šādu būtisku līdzdalību kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējā tā, ka balsstiesību vai kapitāla daļa, kas tam pieder, sasniegtu vai pārsniegtu 10 %, 20 %, 30 % vai 50 % vai ka šis kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja uzņēmums kļūtu par tā meitasuzņēmumu (“plānotā iegāde”), tā rakstveidā paziņo minētā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja kompetentajai iestādei, norādot plānotās līdzdalības apjomu un informāciju, kas ir noteikta regulatīvajos tehniskajos standartos, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar 75. panta 4. punktu.

2.Jebkura fiziska vai juridiska persona, kas pieņēmusi lēmumu tieši vai netieši atsavināt būtisku līdzdalību kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja uzņēmumā (“potenciālais pārdevējs), vispirms rakstiski paziņo par to kompetentajai iestādei, norādot šīs līdzdalības apmēru. Šāda persona paziņo kompetentajai iestādei arī, ja tā ir pieņēmusi lēmumu samazināt būtisko līdzdalību tā, ka tās īpašumā esošo balsstiesību vai kapitāla daļa kļūtu mazāka par 10 %, 20 %, 30 % vai 50 %, vai tā, ka kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja uzņēmums vairs nebūtu šīs personas meitasuzņēmums.

3.Kompetentās iestādes nekavējoties un jebkurā gadījumā divu darbdienu laikā pēc 1. punktā prasītā paziņojuma saņemšanas rakstveidā apstiprina tā saņemšanu potenciālajam iegādātājam.

4.Kompetentās iestādes sešdesmit darbdienu laikā no 3. punktā minētā rakstiskā saņemšanas apliecinājuma dienas novērtē 1. punktā minēto plānoto iegādi un informāciju, kas prasīta regulatīvajos tehniskajos standartos, kurus Komisija pieņēmusi saskaņā ar 75. panta 4. punktu.

Apstiprinot paziņojuma saņemšanu, kompetentās iestādes informē 1. punktā minētās personas par dienu, kad novērtējums tiks pabeigts.

5.Veicot 4. punkta pirmajā daļā minēto novērtējumu, kompetentās iestādes var pieprasīt no 1. punktā minētajām personām jebkādu papildu informāciju, kas ir vajadzīga minētā novērtējuma pabeigšanai. Šādu pieprasījumu iesniedz pirms novērtējuma pabeigšanas un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 50. darbdienā pēc 3. punktā minētā rakstiskā saņemšanas apstiprinājuma datuma. Šos pieprasījumus iesniedz rakstiski, konkrēti norādot, kāda papildu informācija ir vajadzīga.

Kompetentās iestādes aptur 4. punkta pirmajā daļā minēto novērtējumu, kamēr tās nav saņēmušas šā punkta pirmajā daļā minēto papildu informāciju, bet ne ilgāk kā uz 20 darbdienām. Nekādi turpmāki kompetento iestāžu pieprasījumi pēc papildu informācijas vai saņemtās informācijas precizēšanas nerada papildu pārtraukumu novērtējumā.

Kompetentā iestāde var pagarināt šā punkta otrajā daļā minēto apturēšanu līdz 30 darbdienām, ja 1. punktā minētās personas atrodas vai tiek regulētas ārpus Savienības.

6.Kompetentās iestādes, kas pēc novērtējuma pabeigšanas nolemj iebilst pret 1. punktā minēto plānoto iegādi, par to paziņo 1. punktā minētajām personām divu darbdienu laikā, bet pirms 4. punkta otrajā daļā minētās dienas, kas attiecīgā gadījumā pagarināta saskaņā ar 5. punkta otro un trešo daļu. Minētajā paziņojumā sniedz minētā lēmuma pamatojumu.

7.Ja kompetentās iestādes neiebilst pret 1. punktā minēto plānoto iegādi pirms 4. punkta otrajā daļā minētā datuma, kas attiecīgā gadījumā pagarināts saskaņā ar 5. punkta otro un trešo daļu, plānoto iegādi vai plānoto atsavināšanu uzskata par apstiprinātu.

8.Kompetentā iestāde var noteikt maksimālo laikposmu 1. punktā minētās plānotās iegādes pabeigšanai un attiecīgā gadījumā šo maksimālo laikposmu pagarināt.

75. pants
Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju plānoto iegāžu novērtējuma saturs

1.Veicot 74. panta 4. punktā minēto novērtējumu, kompetentās iestādes novērtē 74. panta 1. punktā minēto personu piemērotību un plānotās iegādes finanšu stabilitāti. ņemot vērā visus turpmāk minētos kritērijus:

(a)74. panta 1. punktā minēto personu reputācija;

(b)jebkuras personas, kura plānotās iegādes vai atsavināšanas rezultātā vadīs kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja darbību, reputācija un pieredze;

(c)74. panta 1. punktā minēto personu finanšu stabilitāte, jo īpaši saistībā ar tā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja veiktās un plānotās uzņēmējdarbības veidu, kurā paredzēta iegāde;

(d)tas, vai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs spēs ievērot un turpināt ievērot šīs sadaļas noteikumus;

(e)tas, vai nav pamata domāt, ka saistībā ar plānoto iegādi ir veikta vai mēģināta nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana vai terorisma finansēšana Direktīvas (ES) 2015/849 1. panta nozīmē vai ka plānotā iegāde varētu palielināt šādu risku.

2.Kompetentās iestādes var iebilst pret plānoto iegādi tikai tad, ja tām ir pamatots iemesls tā rīkoties tāpēc, ka nav izpildīti 1. punktā norādītie kritēriji, vai saskaņā ar 74. pantu iesniegtā informācija ir nepilnīga vai nepatiesa.

3.Dalībvalstis nenosaka nekādus priekšnoteikumus attiecībā uz iegādājamo līdzdalības līmeni un neļauj attiecīgās valsts kompetentajām iestādēm izvērtēt plānoto iegādi saistībā ar tirgus ekonomiskajām vajadzībām.

4.EVTI ciešā sadarbībā ar EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai izveidotu izsmeļošu sarakstu ar informāciju, kas ir vajadzīga, lai veiktu 74. panta 4. punkta pirmajā daļā minēto novērtējumu, un ko kompetentajām iestādēm sniedz 74. panta 1. punktā minētā paziņojuma brīdī. Pieprasītā informācija ir būtiska prudenciāla novērtējuma veikšanai, samērīga un pielāgota 74. panta 1. punktā minēto personu būtībai un plānotajai iegādei.

EVTI šo regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai iesniedz līdz [lūgums ievietot datumu, kas ir 12 mēnešus no šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

VI SADAĻA Ar kriptoaktīviem saistītas tirgus ļaunprātīgas izmantošanas novēršana

76. pants 
Noteikumu par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu darbības joma

Šajā sadaļā noteiktos aizliegumus un prasības piemēro darbībām, ko veic jebkura persona un kas attiecas uz kriptoaktīviem, kuri ir pielaisti tirdzniecībai kriptoaktīvu tirdzniecības platformā, kuru pārvalda pilnvarots kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, vai par kuriem ir iesniegts pieteikums par tirdzniecības pielaidi šādā tirdzniecības platformā.

77. pants 
Iekšējās informācijas izpaušana

1.Kriptoaktīvu emitenti iespējami drīz informē sabiedrību par iekšējo informāciju, kas uz tiem attiecas, tādā veidā, lai cilvēki varētu viegli piekļūt šai informācijai un pilnībā, pareizi un laikus novērtēt šo informāciju.

2.Kriptoaktīvu emitenti uz savu atbildību var atlikt iekšējās informācijas atklāšanu sabiedrībai, ja ir ievēroti visi šādi nosacījumi:

(a)tūlītēja atklāšana varētu apdraudēt emitentu leģitīmās intereses;

(b)informācijas atklāšanas atlikšana nevarētu maldināt sabiedrību;

(c)emitenti var nodrošināt minētās informācijas konfidencialitāti.

78. pants 
Iekšējas informācijas ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums

1.Neviena persona neizmanto iekšējo informāciju par kriptoaktīviem, lai iegādātos šos kriptoaktīvus vai atsavinātu tos tieši vai netieši, savā vārdā vai trešās personas vārdā.

2.Neviena persona, kuras rīcībā ir iekšējā informācija par kriptoaktīviem:

(a)uz minētās iekšējās informācijas pamata neiesaka citai personai iegādāties vai atsavināt šos kriptoaktīvus, uz kuriem minētā informācija attiecas, vai nemudina konkrēto personu veikt šādu iegādi vai atsavināšanu;

(b)uz minētās iekšējās informācijas pamata neiesaka citai personai atcelt vai grozīt rīkojumu, kas attiecas uz šiem kriptoaktīviem, vai nemudina konkrēto personu veikt šādu atcelšanu vai grozīšanu.

79. pants 
Iekšējās informācijas nelikumīgas izpaušanas aizliegums

Neviena persona, kuras rīcībā ir iekšējā informācija, neizpauž šādu informāciju nevienai citai personai, izņemot gadījumus, kad izpaušanu veic, izpildot parastos darba, profesionālos vai dienesta pienākumus.

80. pants 
Tirgus manipulāciju aizliegums

1.Neviena persona neiesaistās tirgus manipulācijās, kas ietver jebkuru no šādām darbībām:

(a)ja vien persona, kas iesaistās darījumā, dod tirdzniecības rīkojumu vai iesaistās jebkādā citā rīcībā, nepierāda, ka šāds darījums, rīkojums vai rīcība ir veikta likumīgu iemeslu dēļ, iesaistoties darījumā, dodot tirdzniecības rīkojumu vai veicot jebkādu citu rīcību, kas:

i) sniedz vai var sniegt nepareizas vai maldinošas norādes attiecībā uz kriptoaktīva piedāvājumu, pieprasījumu vai cenu;

ii) nosaka vai var noteikt viena vai vairāku kriptoaktīvu cenu neatbilstošā vai mākslīgā līmenī.

(b)iesaistīšanās darījumā, tirdzniecības rīkojuma došana vai jebkāda cita darbība vai rīcība, kas ietekmē vai kas varētu ietekmēt viena vai vairāku kriptoaktīvu cenu, izmantojot fiktīvus mehānismus vai cita veida krāpšanu vai viltu;

(c)tādas informācijas, tostarp baumu, izplatīšana, izmantojot plašsaziņas līdzekļus, tostarp internetu vai kādus citus līdzekļus, kas dod vai var dot nepareizas vai maldinošas norādes attiecībā uz kriptoaktīva piedāvājumu, pieprasījumu vai cenu, vai nodrosina vai var nodrošināt viena vai vairāku kriptoaktīvu cenu neatbilstošā vai mākslīgā līmenī, ja šo informāciju izplatījusī persona zināja vai tai bija jāzina, ka šī informācija ir nepareiza vai maldinoša.

2.Par tirgus manipulācijām cita starpā uzskata šādu rīcību:

(a)rīcību dominējoša stāvokļa nodrošināšanai attiecībā uz kriptoaktīva piedāvājumu vai pieprasījumu, kurai ir vai var būt tieša vai netieša ietekme uz pirkšanas vai pārdošanas cenas nodrošināšanu vai kura rada vai var radīt citus negodīgas tirdzniecības apstākļus;

(b)rīkojumu došanu kriptoaktīvu tirdzniecības platformai, tostarp šo rīkojumu atcelšanu vai mainīšanu, izmantojot jebkādus pieejamos tirdzniecības līdzekļus, kuriem ir kāda no 1. punkta a) apakšpunktā minētajām sekām:

i) traucējot vai kavējot kriptoaktīvu tirdzniecības platformas darbību vai iesaistoties jebkādās darbībās, kurām varētu būt šādas sekas;

ii) traucējot citām personām identificēt patiesus rīkojumus kriptoaktīvu tirdzniecības platformā, vai iesaistoties jebkādās darbībās, kam varētu būt šādas sekas, tostarp ievadot rīkojumus, kuru rezultātā tiek destabilizēta kriptoaktīvu tirdzniecības platformas normāla darbība;

iii) radot nepareizu vai maldinošu signālu par kriptoaktīva piedāvājumu, pieprasījumu vai cenu, jo īpaši ievadot rīkojumus, lai ierosinātu vai saasinātu kādu tendenci, vai iesaistoties jebkādās darbībās, kurām varētu būt šādas sekas;

(c)tādu priekšrocību izmantošana, ko dod regulāra vai gadījuma rakstura pieeja tradicionālajiem vai elektroniskajiem informācijas līdzekļiem un iespēja izteikt viedokli par kriptoaktīvu, vienlaikus iepriekš pieņemot pozīciju attiecībā uz šo kriptoaktīvu un pēc tam gūstot labumu no tā viedokļa ietekmes, kas tika pausts par minētā kriptoaktīva cenu, vienlaikus pienācīgi un efektīvi neizpaužot šo interešu konfliktu sabiedrībai.

VII sadaļa: Kompetentās iestādes, EBI un EVTI

1. nodaļa. Kompetento iestāžu pilnvaras un sadarbība starp kompetentajām iestādēm, EBI un EVTI

81. pants
Kompetentās iestādes

1.Dalībvalstis izraugās kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par šajā regulā paredzēto funkciju un pienākumu izpildi, un par to informē EBI un EVTI.

2.Ja dalībvalstis izraugās vairāk nekā vienu kompetento iestādi saskaņā ar 1. punktu, tās nosaka to attiecīgos uzdevumus un vienu no tām izraugās par vienotu kontaktpunktu pārrobežu administratīvajai sadarbībai starp kompetentajām iestādēm, kā arī ar EBI un EVTI.

3.EVTI savā tīmekļa vietnē publicē saskaņā ar 1. punktu norīkoto kompetento iestāžu sarakstu.

82. pants
Kompetento iestāžu pilnvaras

1.Lai veiktu savus pienākumus saskaņā ar šīs regulas II, III, IV un V sadaļu, kompetentajām iestādēm saskaņā ar valsts tiesībām ir vismaz šādas uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras:

(a)pieprasīt kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem un fiziskām vai juridiskām personām, kuras tos kontrolē vai ir to kontrolē, sniegt informāciju un dokumentus;

(b)pieprasīt kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju vadības struktūras locekļiem sniegt informāciju;

(c)apturēt vai pieprasīt kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam apturēt kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanu uz laiku, kas nepārsniedz 10 secīgas darbdienas jebkurā atsevišķā gadījumā, ja ir pamatots iemesls uzskatīt, ka ir pārkāpta šī regula;

(d)aizliegt kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanu, ja tās konstatē, ka ir pārkāpta šī regula;

(e)atklāt vai pieprasīt kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam atklāt visu būtisko informāciju, kas var ietekmēt kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanu, lai nodrošinātu patērētāju tiesību aizsardzību vai netraucētu tirgus darbību;

(f)publiskot to, ka kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs nepilda savus pienākumus;

(g)apturēt vai pieprasīt kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam apturēt kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanu, ja kompetentās iestādes uzskata, ka kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja situācija ir tāda, ka kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšana kaitētu patērētāju interesēm;

(h)nodot esošos līgumus citam kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam gadījumos, kad kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja atļauja tiek atsaukta saskaņā ar 56. pantu, ja tam piekrīt klienti un saņemošais kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs;

(i)ja ir iemesls uzskatīt, ka persona sniedz kriptoaktīvu pakalpojumu bez atļaujas, pieprasīt no šīs personas informāciju un dokumentus;

(j)ja ir iemesls uzskatīt, ka persona bez atļaujas emitē aktīviem piesaistītos tokenus vai e-naudas tokenus, pieprasīt no šīs personas informāciju un dokumentus;

(k)steidzamos gadījumos, ja ir pamats uzskatīt, ka persona sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus bez atļaujas, izdot rīkojumu nekavējoties izbeigt darbību bez iepriekšēja brīdinājuma vai termiņa noteikšanas;

(l)pieprasīt kriptoaktīvu, tostarp aktīviem piesaistīto tokenu vai e-naudas tokenu, emitentiem, vai personām, kuras lūdz tirdzniecības pielaidi kriptoaktīvu tirdzniecības platformā, un personām, kuras tos kontrolē vai ir to kontrolē, sniegt informāciju un dokumentus;

(m)pieprasīt kriptoaktīvu, tostarp aktīviem piesaistīto tokenu vai e-naudas tokenu, emitenta vadības struktūras locekļiem vai personai, kas lūdz šādu kriptoaktīvu pielaidi tirdzniecībai kriptoaktīvu tirdzniecības platformā, sniegt informāciju;

(n)pieprasīt kriptoaktīvu, tostarp aktīviem piesaistīto tokenu vai e-naudas tokenu, emitentiem iekļaut kriptoaktīvu baltajā grāmatā papildu informāciju, ja tas nepieciešams patērētāju tiesību aizsardzībai vai finanšu stabilitātei;

(o)apturēt kriptoaktīvu, tostarp aktīviem piesaistīto tokenu vai e-naudas tokenu, publisko piedāvājumu vai tirdzniecības pielaidi kriptoaktīvu tirdzniecības platformā uz laiku, kas nepārsniedz 10 secīgas darbdienas jebkurā atsevišķā gadījumā, ja ir pamatots iemesls aizdomām, ka ir pārkāpta šī regula;

(p)aizliegt kriptoaktīvu, tostarp aktīviem piesaistīto tokenu vai e-naudas tokenu, publisku piedāvājumu vai tirdzniecības pielaidi kriptoaktīvu tirdzniecības platformā, ja tās konstatē, ka šī regula ir pārkāpta, vai ja ir pamatots iemesls aizdomām, ka tā tiktu pārkāpta;

(q)apturēt vai pieprasīt kriptoaktīvu tirdzniecības platformai apturēt kriptoaktīvu, tostarp aktīviem piesaistīto tokenu vai e-naudas tokenu, tirdzniecību uz laiku, kas nepārsniedz 10 secīgas darbdienas jebkurā atsevišķā gadījumā, ja ir pamatots iemesls uzskatīt, ka ir pārkāpta šī regula;

(r)aizliegt kriptoaktīvu, tostarp aktīviem piesaistīto tokenu vai e-naudas tokenu, tirdzniecību kriptoaktīvu tirdzniecības platformā, ja tās konstatē, ka ir pārkāpta šī regula;

(s)publiskot to, ka kriptoaktīvu, tostarp aktīviem piesaistīto tokenu vai e-naudas tokenu, emitents vai persona, kas lūdz tirdzniecības pielaidi kriptoaktīvu tirdzniecības platformā, nepilda savus pienākumus;

(t)atklāt vai pieprasīt kriptoaktīvu, tostarp aktīviem piesaistīto tokenu vai e-naudas tokenu, emitentam atklāt visu būtisko informāciju, kas var ietekmēt to kriptoaktīvu novērtējumu, kuri tiek piedāvāti publiski vai kuri ir pielaisti tirdzniecībai kriptoaktīvu tirdzniecības platformā, lai nodrošinātu patērētāju tiesību aizsardzību vai netraucētu tirgus darbību;

(u)apturēt vai pieprasīt attiecīgajai kriptoaktīvu tirdzniecības platformai apturēt kriptoaktīvu, tostarp aktīviem piesaistīto tokenu vai e-naudas tokenu, tirdzniecību, ja tās uzskata, ka emitenta situācija ir tāda, ka tirdzniecība kaitētu patērētāju interesēm;

(v)steidzamos gadījumos, ja ir iemesls uzskatīt, ka persona bez atļaujas emitē aktīviem piesaistītus tokenus vai e-naudas tokenus vai persona emitē kriptoaktīvus bez kriptoaktīvu baltās grāmatas, kas paziņota saskaņā ar 7. pantu, likt nekavējoties izbeigt darbību bez iepriekšēja brīdinājuma vai termiņa noteikšanas;

(w)pieprasīt jebkādas tādas prakses pagaidu pārtraukšanu, par kuru kompetentā iestāde uzskata, ka tā ir pretrunā šai regulai;

(x)veikt inspekcijas vai izmeklēšanas vietās, kas nav fizisko personu privātā dzīvesvieta, un minētajam nolūkam iekļūt telpās, lai piekļūtu dokumentiem un citai informācijai jebkādā formātā, ja pastāv pamatotas aizdomas par to, ka dokumenti un citi ar inspekcijas vai izmeklēšanas priekšmetu saistīti dati var būt svarīgi, lai pierādītu šīs regulas noteikumu pārkāpumu.

Uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras, ko īsteno attiecībā uz e-naudas tokenu emitentiem, neskar pilnvaras, kas attiecīgajām kompetentajām iestādēm piešķirtas saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar kuriem transponē Direktīvu 2009/110/EK.

2.Lai veiktu savus pienākumus saskaņā ar šīs regulas VI sadaļu, kompetentajām iestādēm papildus 1. punktā minētajām pilnvarām saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir vismaz šādas uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras:

(a)piekļūt jebkādiem dokumentiem un datiem jebkādā formātā un saņemt vai izgatavot to kopiju;

(b)lūgt vai pieprasīt informāciju no jebkuras personas, arī no tām personām, kas ir secīgi iesaistītas rīkojumu nodošanā vai attiecīgo darbību veikšanā, kā arī no to augstākās vadības, un vajadzības gadījumā izsaukt un iztaujāt šādu personu, lai iegūtu informāciju;

(c)ieiet fizisko un juridisko personu telpās, lai izņemtu dokumentus un datus jebkurā formā, ja ir pamatotas aizdomas, ka šie dokumenti vai dati, kas saistīti ar inspekciju vai izmeklēšanu, var būt vajadzīgi, lai pierādītu iekšējās informācijas izmantošanu tirdzniecībā vai tirgus manipulācijas, pārkāpjot šo regulu;

(d) nodot lietas kriminālizmeklēšanai;

(e)ciktāl to atļauj valsts tiesību akti, pieprasīt telekomunikāciju operatora rīcībā esošos datu plūsmas ierakstus, ja ir pamatotas aizdomas par pārkāpumu, un šādi ieraksti var būt vajadzīgi 77., 78., 79. un 80. panta pārkāpuma izmeklēšanai;

(f)pieprasīt aktīvu iesaldēšanu vai sekvestrāciju vai abus;

(g)noteikt pagaidu aizliegumu veikt profesionālo darbību;

(h) veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka sabiedrība ir pareizi informēta, inter alia nepareizas vai maldinošas atklātās informācijas labošanu, pieprasot kriptoaktīvu emitentam vai citai personai, kas atklājusi vai izplatījusi nepareizu vai maldinošu informāciju, publicēt paziņojumu par tās labošanu.

3.Vajadzības gadījumā saskaņā ar valsts tiesību aktiem kompetentā iestāde var lūgt attiecīgo tiesu iestādi lemt par 1. un 2. punktā minēto pilnvaru izmantošanu.

4.Kompetentās iestādes savas 1. un 2. punktā minētās funkcijas un pilnvaras īsteno kādā no šādiem veidiem:

(a)tieši;

(b)sadarbībā ar citām iestādēm;

(c)uz savu atbildību deleģējot savas pilnvaras šādām iestādēm;

(d)vēršoties kompetentajās tiesu iestādēs.

5.Dalībvalstis nodrošina, ka tiek veikti atbilstīgi pasākumi, lai kompetentajām iestādēm būtu visas uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras, kas tām vajadzīgas pienākumu izpildei.

6.Ja persona kompetentajai iestādei dara pieejamu informāciju saskaņā ar šo regulu, neuzskata, ka tā pārkāpusi kādu informācijas atklāšanas ierobežojumu, kas paredzēts līgumā vai kādā normatīvo vai administratīvo aktu noteikumā, un attiecīgo personu saistībā ar šādu paziņošanu nesauc ne pie kāda veida atbildības.

83. pants
Kompetento iestāžu sadarbība

1.Kompetentās iestādes šīs regulas vajadzībām cita ar citu sadarbojas. Tās bez liekas kavēšanās veic informācijas apmaiņu un sadarbojas izmeklēšanas, uzraudzības un izpildes darbībās.

Ja dalībvalstis saskaņā ar 92. panta 1. punktu ir izvēlējušās noteikt kriminālsodus par šīs regulas pārkāpumu, tās nodrošina, ka ir ieviesti atbilstīgi pasākumi, lai kompetentajām iestādēm būtu visas nepieciešamās pilnvaras uzturēt sakarus ar to jurisdikcijā esošajām tiesu, prokuratūras vai tiesībaizsardzības iestādēm, lai saņemtu konkrētu informāciju, kas saistīta ar kriminālizmeklēšanu vai kriminālprocesu, kas sākts par šīs regulas pārkāpumiem, un lai tādu pašu informāciju sniegtu citām kompetentajām iestādēm, kā arī EBI un EVTI nolūkā izpildīt to pienākumu sadarboties šīs regulas nolūkos.

2.Kompetentā iestāde var atteikties atbildēt uz informācijas pieprasījumu vai lūgumu sadarboties ar izmeklēšanu vienīgi šādos ārkārtas apstākļos, proti, ja:

(a)pieprasījuma ievērošana varētu kaitēt kompetentās iestādes pašas veiktajai izmeklēšanai, izpildes pasākumiem vai kriminālizmeklēšanai;

(b)pirms pieprasījuma saņemšanas dalībvalsts iestādes jau ir sākušas tiesvedību saistībā ar tām pašām darbībām un pret tām pašām fiziskām vai juridiskām personām;

(c)attiecībā uz šādām fiziskām vai juridiskām personām un sakarā ar tām pašām darbībām jau ir pasludināts galīgs spriedums šajā valstī.

3.Pēc pieprasījuma kompetentās iestādes bez nepamatotas kavēšanās sniedz jebkuru informāciju, kas vajadzīga šīs regulas nolūkos.

4.Kompetentā iestāde var lūgt palīdzību citas dalībvalsts kompetentajai iestādei saistībā ar inspekcijām vai izmeklēšanām uz vietas.

Ja kompetentā iestāde saņem citas dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījumu veikt inspekciju vai izmeklēšanu uz vietas, tā var veikt vienu no šīm darbībām:

(a)pati veikt šādu pārbaudi uz vietas vai izmeklēšanu;

(b)atļaut kompetentajai iestādei, kas iesniegusi pieprasījumu, piedalīties inspekcijā vai izmeklēšanā uz vietas;

(c)atļaut kompetentajai iestādei, kas iesniegusi pieprasījumu, pašai veikt inspekciju vai izmeklēšanu uz vietas;

(d)kopīgi ar citām kompetentajām iestādēm veikt konkrētus uzdevumus, kas saistīti ar uzraudzības darbībām.

5.Kompetentās iestādes var informēt EVTI par situācijām, kad lūgums sadarboties, jo īpaši apmainīties ar informāciju, ir noraidīts vai uz to nav atbildēts atbilstīgā termiņā.

Neskarot LESD 258. pantu, EBI šādās situācijās var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu.

6.Atkāpjoties no 5. punkta, kompetentās iestādes var vērsties pie EBI situācijās, kad lūgums sadarboties, jo īpaši apmainīties ar informāciju, attiecībā uz emitentu, kas emitē aktīviem piesaistītus tokenus vai e-naudas tokenus, vai attiecībā uz kriptoaktīvu pakalpojumiem, kas saistīti ar aktīviem piesaistītiem tokeniem vai e-naudas tokeniem, ir noraidīts vai uz to nav sniegta atbilde saprātīgā termiņā.

Neskarot LESD 258. pantu, EBI šādās situācijās var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu.

7.Kompetentās iestādes cieši koordinē uzraudzību, lai apzinātu un novērstu šīs regulas pārkāpumus, izstrādātu un sekmētu paraugpraksi, veicinātu sadarbību, stiprinātu interpretācijas saskaņotību un nodrošinātu vairākjurisdikciju novērtējumus jebkādu domstarpību gadījumā.

Pirmās daļas nolūkā EVTI un EBI veic koordinatora funkciju starp kompetentajām iestādēm un kolēģijām, kas minētas 99. un 101. pantā, nolūkā veidot kopēju uzraudzības kultūru un konsekventu uzraudzības praksi, nodrošināt vienotas procedūras un konsekventas pieejas, kā arī stiprināt uzraudzības rezultātu konsekvenci, jo īpaši attiecībā uz uzraudzības jomām, kurām ir pārrobežu dimensija vai iespējama pārrobežu ietekme.

8.Ja kompetentā iestāde konstatē, ka nav izpildīta kāda no šīs regulas prasībām, vai tai ir pamats tā uzskatīt, tā par saviem konstatējumiem pietiekami detalizētā veidā informē par šādu pārkāpumu aizdomās turētās sabiedrības vai aizdomās turēto sabiedrību kompetento iestādi.

9.EVTI pēc apspriešanās ar EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm saskaņā ar 1. punktu.

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu.

Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz ... [lūgums ievietot datumu, kas ir 12 mēnešus no šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

10.EVTI pēc apspriešanās ar EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai izveidotu standarta formātus, veidnes un procedūras sadarbībai un informācijas apmaiņai starp kompetentajām iestādēm.

Komisija ir pilnvarota pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

Minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz ... [lūgums ievietot datumu, kas ir 12 mēnešus no šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

84. pants
Sadarbība ar EBI un EVTI

1.Šīs regulas piemērošanas nolūkā kompetentās iestādes cieši sadarbojas ar EVTI saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010 un ar EBI saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1093/2010. Tās apmainās ar informāciju, lai veiktu savus pienākumus saskaņā ar šo nodaļu un šīs sadaļas 2. nodaļu.

2.Kompetentā iestāde, kas iesniedz pieprasījumu, informē EBI un EVTI par ikvienu 83. panta 4. punktā minēto pieprasījumu.

Ja inspekcijai vai izmeklēšanai uz vietas ir pārrobežu ietekme, EVTI pēc vienas no kompetentajām iestādēm pieprasījuma koordinē inspekciju vai izmeklēšanu. Ja pārbaude uz vietas vai izmeklēšana ar pārrobežu ietekmi attiecas uz aktīviem piesaistītu tokenu vai e-naudas tokenu emitentu vai kriptoaktīvu pakalpojumiem, kas saistīti ar aktīviem piesaistītiem tokeniem vai e-naudas tokeniem, EBI pēc kompetentās iestādes pieprasījuma koordinē pārbaudi vai izmeklēšanu.

3.Kompetentās iestādes nekavējoties sniedz EBI un EVTI visu informāciju, kas tai nepieciešama to pienākumu izpildei, attiecīgi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 35. pantu un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 35. pantu.

4.Lai nodrošinātu vienādus šā panta piemērošanas nosacījumus, EVTI ciešā sadarbībā ar EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai ieviestu standarta veidlapas, veidnes un procedūras sadarbībai un informācijas apmaiņai starp kompetentajām iestādēm un ar EBI un EVTI.

Minēto īstenošanas tehnisko standartu projektus EVTI iesniedz Komisijai līdz ... [lūgums ievietot datumu, kas ir 12 mēnešus no šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

Komisija ir pilnvarota pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

85. pants
Sadarbība ar citām iestādēm

Ja kriptoaktīvu, tostarp aktīviem piesaistītu tokenu vai e-naudas tokenu, emitents, vai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs iesaistās darbībās, uz kurām neattiecas šī regula, kompetentās iestādes sadarbojas ar iestādēm, kas ir atbildīgas par šādu citu darbību uzraudzību vai pārraudzību, kā paredzēts attiecīgajos Savienības vai valsts tiesību aktos, tostarp nodokļu iestādēm.

86. pants
Ziņošanas pienākumi

Dalībvalstis līdz... [lūgums ievietot datumu, kas ir 12 mēnešus no šīs regulas spēkā stāšanās dienas] paziņo Komisijai, EBI un EVTI normatīvos un administratīvos aktus, ar kuriem īsteno šo sadaļu, tostarp visus attiecīgos krimināltiesību noteikumus. Dalībvalstis bez liekas kavēšanās informē Komisiju un EVTI par jebkādiem turpmākiem grozījumiem šajos noteikumos.

87. pants 
Dienesta noslēpums

1.Visu informāciju, ar ko kompetentās iestādes apmainās saskaņā ar šo regulu un kas attiecas uz darījumdarbību vai darbības apstākļiem un citiem ekonomiska vai personiska rakstura jautājumiem, uzskata par konfidenciālu, un uz to attiecas prasības par dienesta noslēpumu, izņemot gadījumus, kad kompetentā iestāde šādas informācijas paziņošanas laikā dara zināmu, ka šādu informāciju atļauts atklāt vai ka šāda atklāšana nepieciešama tiesvedībai.

2.Pienākums glabāt dienesta noslēpumu attiecas uz visām fiziskām vai juridiskām personām, kas strādā vai ir strādājušas kompetentajās iestādēs. Informāciju, uz kuru attiecas dienesta noslēpums, citām fiziskām vai juridiskām personām vai iestādēm drīkst izpaust tikai Savienības vai valsts tiesību aktos noteiktajā kārtībā.

88. pants 
Datu aizsardzība

Attiecībā uz personas datu apstrādi saskaņā ar šīs regulas piemērošanas jomu kompetentās iestādes šīs regulas piemērošanas nolūkos savus uzdevumus pilda saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 68 .

Attiecībā uz personas datu apstrādi, ko saskaņā ar šīs regulas piemērošanas jomu veic EBI un EVTI, tās ievēro Regulu (ES) 2018/1725 69 .

89. pants
Piesardzības pasākumi

1.Ja uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei ir nepārprotams un pierādāms pamats uzskatīt, ka kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs vai kriptoaktīvu, tostarp aktīviem piesaistītu tokenu vai e-naudas tokenu, emitents, ir izdarījis pārkāpumus, tā par to paziņo piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei un EVTI.

Ja pārkāpumi skar ar aktīviem piesaistītu tokenu vai e-naudas tokenu emitentu vai kriptoaktīvu pakalpojumu, kas saistīts ar aktīviem piesaistītiem tokeniem vai e-naudas tokeniem, uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes par to paziņo arī EBI.

2.Ja, neraugoties uz piederības dalībvalsts kompetentās iestādes veiktajiem pasākumiem, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs vai kriptoaktīvu emitents turpina pārkāpt šo regulu, uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde pēc piederības dalībvalsts kompetentās iestādes, EVTI un attiecīgā gadījumā EBI informēšanas veic visus atbilstīgos pasākumus, lai aizsargātu patērētājus, un bez liekas kavēšanās par to informē Komisiju, EVTI un attiecīgā gadījumā EBI.

3.Ja kompetentā iestāde nepiekrīt kādam no pasākumiem, ko veikusi cita kompetentā iestāde, ievērojot šā panta 2. punktu, tā var vērst EVTI uzmanību uz šo jautājumu. EVTI var rīkoties saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantā piešķirtajām pilnvarām.

Atkāpjoties no pirmās daļas, ja pasākumi attiecas uz aktīviem piesaistīto tokenu vai e-naudas tokenu emitentu vai tādu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju, kas saistīti ar aktīviem piesaistītiem tokeniem vai e-naudas tokeniem, kompetentā iestāde var vērst EBI uzmanību uz šo jautājumu. EBI var rīkoties saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantā piešķirtajām pilnvarām.

90. pants
Sadarbība ar trešām valstīm

1.Dalībvalstu kompetentās iestādes vajadzības gadījumā slēdz sadarbības vienošanās ar trešo valstu uzraudzības iestādēm attiecībā uz informācijas apmaiņu ar uzraudzības iestādēm trešās valstīs un no šīs regulas izrietošo saistību izpildi trešās valstīs. Ar minētajiem sadarbības mehānismiem nodrošina vismaz efektīvu informācijas apmaiņu, kas ļauj kompetentajām iestādēm veikt to pienākumus saskaņā ar šo regulu.

Kompetentā iestāde informē EBI, EVTI un citas kompetentās iestādes, ja tā ierosina noslēgt tādu mehānismu.

2.Ja iespējams, EVTI ciešā sadarbībā ar EBI veicina un koordinē kompetento iestāžu un trešo valstu attiecīgo uzraudzības iestāžu sadarbības nolīgumu izstrādāšanu.

EVTI ciešā sadarbībā ar EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, kuros iekļauts sadarbības nolīguma dokumenta paraugs, kas dalībvalstu kompetentajām iestādēm jāizmanto, kad tas iespējams.

Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz [lūgums ievietot datumu, kas ir 12 mēnešus no šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt otrajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu.

3.Ja iespējams, EVTI ciešā sadarbībā ar EBI veicina un koordinē arī tādas informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm, kas iegūta no trešo valstu uzraudzības iestādēm un kas var būt svarīga, piemērojot pasākumus saskaņā ar 2. nodaļu.

4.Kompetentās iestādes slēdz sadarbības nolīgumus par informācijas apmaiņu ar trešo valstu uzraudzības iestādēm tikai tad, ja uz sniegto informāciju attiecas dienesta noslēpuma garantijas, kuras ir vismaz līdzvērtīgas 87. pantā minētajām garantijām. Šādas informācijas apmaiņas nolūks ir minēto kompetento iestāžu uzdevumu izpilde.

91. pants
Sūdzību izskatīšana kompetentajās iestādēs

1.Kompetentās iestādes ievieš procedūras, kas ļauj klientiem un citām ieinteresētajām personām, tostarp patērētāju apvienībām, iesniegt kompetentajām iestādēm sūdzības par kriptoaktīvu, tostarp aktīviem piesaistīto tokenu vai e-naudas tokenu, emitentu un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju iespējamiem šīs regulas pārkāpumiem. Visos gadījumos sūdzības būtu jāpieņem rakstiski vai elektroniski tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kurā sūdzība ir iesniegta, vai valodā, kas ir pieņemama minētās dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

2.Informāciju par 1. punktā minētajām sūdzību procedūrām dara pieejamu katras kompetentās iestādes tīmekļa vietnē un dara zināmu EBI un EVTI. EVTI 57. pantā minētajā kriptoaktīvu reģistrā publicē atsauces uz kompetento iestāžu tīmekļa vietņu sadaļām, kas saistītas ar sūdzību procedūrām.

2. nodaļa. Kompetento iestāžu administratīvie pasākumi un sodi

92. pants
Administratīvie sodi un citi administratīvie pasākumi

1.Neskarot kriminālsodus un neskarot kompetento iestāžu uzraudzības pilnvaras saskaņā ar 82. pantu, dalībvalstis saskaņā ar valstu tiesību aktiem paredz kompetentajām iestādēm pilnvaras piemērot atbilstīgus administratīvus sodus vai citus administratīvus pasākumus vismaz par šādiem pārkāpumiem:

(a)4. līdz 14. panta pārkāpumi;

(b)17. un 21. panta, 23. līdz 36. panta un 42. panta pārkāpumi;

(c)43. līdz 49. panta, izņemot 47. pantu, pārkāpumi;

(d)56. panta un 58. līdz 73. panta pārkāpumi;

(e)76. līdz 80. panta pārkāpumi;

(f)nesadarbošanās vai nepakļaušanās izmeklēšanai, inspekcijai vai pieprasījumam, kā minēts 82. panta 2. punktā.

Dalībvalstis līdz [lūgums ievietot datumu, kas ir 12 mēnešus no šīs regulas spēkā stāšanās dienas] var pieņemt lēmumu neparedzēt noteikumus par administratīvajiem sodiem, kā minēts pirmajā daļā, ja par pārkāpumiem, kas minēti pirmās daļas a), b), c) d) vai e) apakšpunktā, to valsts tiesību aktos jau ir paredzēti kriminālsodi. Ja dalībvalsts pieņem šādu lēmumu, tā detalizēti informē Komisiju, EVTI un EBI par attiecīgajām tās krimināllikuma daļām.

Līdz [lūgums ievietot datumu, kas ir 12 mēnešus no šīs regulas spēkā stāšanās dienas] dalībvalstis detalizēti paziņo Komisijai, EVTI un EBI pirmajā un otrajā daļā minētos noteikumus. Tās nekavējoties ziņo Komisijai, EVTI un EBI par jebkādiem šo noteikumu turpmākiem grozījumiem.

2.Dalībvalstis saskaņā ar valstu tiesību aktiem nodrošina, ka kompetentajām iestādēm ir pilnvaras par 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem pārkāpumiem noteikt vismaz šādus administratīvos sodus un citus administratīvos pasākumus:

(a)publisku paziņojums, kurā norādīta par pārkāpumu atbildīgā fiziskā vai juridiskā persona un pārkāpuma būtība saskaņā ar 82. pantu;

(b)rīkojumu, ar ko par pārkāpumu atbildīgajai fiziskai vai juridiskai personai liek pārtraukt šādu rīcību, kas veido pārkāpumu;

(c)ja var noteikt pārkāpuma dēļ gūto peļņu vai novērstos zaudējumus, – maksimālo administratīvo naudas sodu vismaz divkāršā šīs peļņas vai zaudējumu apmērā;

(d)juridiskām personām maksimālo administratīvo naudas sodu vismaz 5 000 000 EUR apmērā vai atbilstošā vērtībā tajās dalībvalstīs, kur euro nav oficiālā valūta [ieraksta datumu, kad šī regula stājas spēkā] vai 3 % apmērā no minētās juridiskās personas kopējā gada apgrozījuma saskaņā ar jaunāko pieejamo vadības struktūras apstiprināto finanšu pārskatu. Ja juridiskā persona ir mātesuzņēmums vai mātesuzņēmuma meitasuzņēmums, kam ir jāsagatavo konsolidētais finanšu pārskats saskaņā ar Direktīvu 2013/34/ES 70 , attiecīgais kopējais gada apgrozījums ir kopējais gada apgrozījums vai tam atbilstošs ienākumu veids saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem grāmatvedības jomā, ņemot vērā jaunāko pieejamo galvenā mātesuzņēmuma vadības struktūras apstiprināto konsolidēto pārskatu.

(e)attiecībā uz fiziskām personām — administratīvo finansiālo sankciju maksimālo summu vismaz 700 000 EUR apmērā vai atbilstošā vērtībā tajās dalībvalstīs, kur euro nav oficiālā valūta [ieraksta datumu, kad šī regula stājas spēkā].

3.Dalībvalstis saskaņā ar valstu tiesību aktiem nodrošina, ka kompetentajām iestādēm ir pilnvaras par 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem pārkāpumiem noteikt vismaz šādus administratīvos sodus un citus administratīvos pasākumus:

(a)publisku paziņojumu, kurā norādīta atbildīgā fiziskā vai juridiskā persona un pārkāpuma būtība;

(b)rīkojumu, ar ko par pārkāpumu atbildīgajai fiziskai vai juridiskai personai liek pārtraukt šādu rīcību, kas veido pārkāpumu;

(c)ja var noteikt pārkāpuma dēļ gūto peļņu vai novērstos zaudējumus, – maksimālo administratīvo naudas sodu vismaz divkāršā šīs peļņas vai zaudējumu apmērā;

(d)attiecībā uz juridiskajām personām — administratīvo finansiālo sankciju maksimālo summu vismaz 15 % apmērā no minētās juridiskās personas kopējā ikgadējā apgrozījuma saskaņā ar jaunākajiem pieejamajiem finanšu pārskatiem, ko apstiprinājusi vadības struktūra.

4.Dalībvalstis saskaņā ar valstu tiesību aktiem nodrošina, ka kompetentajām iestādēm ir pilnvaras par 1. punkta c) apakšpunktā minētajiem pārkāpumiem noteikt vismaz šādus administratīvos sodus un citus administratīvos pasākumus:

(a)publisku paziņojumu, kurā norādīta atbildīgā fiziskā vai juridiskā persona un pārkāpuma būtība;

(b)rīkojumu, ar ko par pārkāpumu atbildīgajai fiziskai vai juridiskai personai liek pārtraukt šādu rīcību, kas veido pārkāpumu;

(c)ja var noteikt pārkāpuma dēļ gūto peļņu vai novērstos zaudējumus, – maksimālo administratīvo naudas sodu vismaz divkāršā šīs peļņas vai zaudējumu apmērā;

(d)attiecībā uz juridiskajām personām — administratīvo finansiālo sankciju maksimālo summu vismaz 15 % apmērā no minētās juridiskās personas kopējā ikgadējā apgrozījuma saskaņā ar jaunākajiem pieejamajiem finanšu pārskatiem, ko apstiprinājusi vadības struktūra.

5.Dalībvalstis saskaņā ar valstu tiesību aktiem nodrošina, ka kompetentajām iestādēm ir pilnvaras par 1. punkta pirmās daļas d) apakšpunktā minētajiem pārkāpumiem noteikt vismaz šādus administratīvos sodus un citus administratīvos pasākumus:

(a)publisku paziņojumu, kurā norādīta atbildīgā fiziskā vai juridiskā persona un pārkāpuma būtība;

(b)rīkojumu fiziskai vai juridiskai personai pārtraukt attiecīgo pārkāpuma rīcību un atturēties no tās atkārtošanas;

(c)aizliegumu jebkuram par pārkāpumu atbildīgās juridiskās personas vadības struktūras loceklim vai jebkurai citai fiziskai personai, ko uzskata par atbildīgu par pārkāpumu, veikt vadības funkcijas šādos uzņēmumos;

(d)maksimālo administratīvo naudas sodu, kas vismaz divreiz pārsniedz no pārkāpuma gūto ieguvumu summu (ja šādu ieguvumu var konstatēt), pat ja tas pārsniedz c) apakšpunktā minēto maksimālo summu;

(e)juridiskas personas gadījumā – maksimālo administratīvo naudas sodu vismaz 500 000 EUR apmērā vai atbilstošā vērtībā tajās dalībvalstīs, kur euro nav oficiālā valūta... [ieraksta datumu, kad šī regula stājas spēkā] vai 5 % apmērā no minētās juridiskās personas kopējā ikgadējā apgrozījuma saskaņā ar jaunākajiem pieejamajiem finanšu pārskatiem, ko apstiprinājusi vadības struktūra. Ja juridiskā persona ir mātesuzņēmums vai mātesuzņēmuma meitasuzņēmums, kam ir jāsagatavo konsolidētais finanšu pārskats saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/34/ES, attiecīgais kopējais gada apgrozījums ir kopējais gada apgrozījums vai tam atbilstošs ienākumu veids saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem grāmatvedības jomā, ņemot vērā jaunāko pieejamo galvenā mātesuzņēmuma vadības struktūras apstiprināto konsolidēto pārskatu;

(f)fiziskas personas gadījumā – maksimālo administratīvo naudas sodu vismaz 500 000 EUR apmērā vai atbilstošā vērtībā tajās dalībvalstīs, kur euro nav oficiālā valūta ... [ieraksta datumu, kad šī regula stājas spēkā].

6.Dalībvalstis saskaņā ar valstu tiesību aktiem nodrošina, ka kompetentajām iestādēm ir pilnvaras par pārkāpumiem, kas minēti 1. punkta pirmās daļas e) apakšpunktā, piemērot vismaz šādus administratīvus sodus un veikt vismaz šādus administratīvus pasākumus:

(a)rīkojumu, ar kuru par pārkāpumu atbildīgajai personai prasa pārtraukt šādu rīcību un atturēties no šādas rīcības atkārtošanas;

(b)pārkāpuma dēļ nelikumīgi gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu atmaksāšanu gadījumos, ciktāl tos iespējams noteikt;

(c)publisku brīdinājumu, kurā norādīta par pārkāpumu atbildīgā persona un pārkāpuma būtība;

(d)kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja atļaujas atsaukšanu vai apturēšanu;

(e)pagaidu aizliegumu jebkuram kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja vadības struktūras loceklim vai jebkurai citai fiziskai personai, ko uzskata par atbildīgu par pārkāpumu, veikt vadības funkcijas kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējā;

(f)šīs regulas 78., 79. vai 80. panta atkārtotu pārkāpumu gadījumos pastāvīgu aizliegumu jebkuram kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja vadības struktūras loceklim vai jebkurai citai fiziskai personai, ko uzskata par atbildīgu par pārkāpumu, veikt vadības funkcijas kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējā;

(g)pagaidu aizliegumu jebkuram kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja vadības struktūras loceklim vai jebkurai citai fiziskai personai, ko uzskata par atbildīgu par pārkāpumu, veikt darījumus savā vārdā;

(h)ja var noteikt pārkāpuma dēļ gūto peļņu vai novērstos zaudējumus – maksimālos administratīvos naudas sodus vismaz trīskāršā šīs peļņas vai zaudējumu apmērā;

(i)attiecībā uz fiziskām personām — administratīvo finansiālo sankciju maksimālo summu vismaz 5 000 000 EUR apmērā vai atbilstošā vērtībā tajās dalībvalstīs, kur euro nav oficiālā valūta [ieraksta datumu, kad šī regula stājas spēkā];

(j)attiecībā uz juridiskām personām – maksimālās administratīvās finansiālās sankcijas vismaz 15 000 000 EUR apmērā vai 15 % apmērā no juridiskās šīs personas kopējā gada apgrozījuma saskaņā ar jaunākajiem pieejamajiem pārskatiem, ko apstiprinājusi vadības struktūra, vai atbilstošā vērtībā tajās dalībvalstīs, kur euro nav oficiālā valūta [ieraksta datumu, kad šī regula stājas spēkā]. Ja juridiskā persona ir mātesuzņēmums vai mātesuzņēmuma meitasuzņēmums, kam ir jāsagatavo konsolidētais finanšu pārskats saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/34/ES, attiecīgais kopējais gada apgrozījums ir kopējais gada apgrozījums vai tam atbilstošs ienākumu veids saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem grāmatvedības jomā, ņemot vērā jaunāko pieejamo galvenā mātesuzņēmuma vadības struktūras apstiprināto konsolidēto pārskatu.

7.Dalībvalstis var noteikt, ka kompetentajām iestādēm ir sankciju noteikšanas pilnvaras papildus 2. līdz 6. punktā minētajām un var paredzēt augstākus sankciju līmeņus, nekā noteikts minētajos punktos gan attiecībā uz fiziskām, gan juridiskām personām, kas ir atbildīgas par pārkāpumu.

93. pants
Uzraudzības pilnvaru un sodu piemērošanas pilnvaru īstenošana

1.Kompetentās iestādes, nosakot saskaņā ar 92. pantu uzlikta administratīvā soda vai citu administratīvo pasākumu veidu un apmēru, ņem vērā visus nozīmīgos apstākļus, tostarp to, cik lielā mērā pārkāpums izdarīts tīši vai izriet no neuzmanības, un visus citus atbilstīgos apstākļus, tostarp vajadzības gadījumā:

(a)pārkāpuma nopietnību un ilgumu;

(b)fiziskās vai juridiskās personas, kas ir atbildīga par pārkāpumu, atbildības pakāpi;

(c)par pārkāpumu atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas finansiālo stāvokli, uz ko norāda atbildīgās juridiskās personas kopējais apgrozījums vai atbildīgās fiziskās personas gada ienākumi un neto aktīvi;

(d)fiziskās vai juridiskās personas, kas ir atbildīga par pārkāpumu, gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu nozīmīgumu, ciktāl tos var noteikt;

(e)pārkāpuma dēļ trešām personām nodarītos zaudējumus, ciktāl tos var konstatēt;

(f)par pārkāpumu atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas sadarbības līmeni ar kompetento iestādi, neskarot nepieciešamību nodrošināt minētās personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu atdošanu;

(g)fiziskās vai juridiskās personas, kas ir atbildīga par pārkāpumu, iepriekš izdarītos pārkāpumus;

(h)par pārkāpumu atbildīgās personas veiktos pasākumus, lai novērstu pārkāpuma atkārtošanos;

(i)pārkāpuma ietekmi uz patērētāju vai ieguldītāju interesēm.

2.Īstenojot 92. pantā izklāstītās pilnvaras noteikt administratīvos sodus un citus administratīvus pasākumus, kompetentās iestādes cieši sadarbojas, lai nodrošinātu, ka to uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaru īstenošana un administratīvie sodi un citi administratīvie pasākumi, ko tās nosaka, ir efektīvi un atbilstīgi saskaņā ar šo regulu. Tās koordinē savas darbības, lai izvairītos no dublēšanās un pārklāšanās, īstenojot uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras un nosakot administratīvos sodus un citus administratīvos pasākumus saistībā ar pārrobežu gadījumiem.

94. pants
Pārsūdzības tiesības

Dalībvalstis nodrošina, ka jebkurš saskaņā ar šo regulu pieņemtais lēmums ir pienācīgi pamatots un to var apstrīdēt tiesā. Tiesības pārsūdzēt augstākās instances tiesā piemēro arī tad, ja attiecībā uz kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja atļaujas pieteikumu, kurā sniegta visa vajadzīgā informācija, nav pieņemts lēmums sešu mēnešu laikā pēc tā iesniegšanas.

95. pants
Lēmumu publicēšana

1.Jebkuru lēmumu piemērot administratīvu sodu un citus administratīvus pasākumus par šīs regulas pārkāpumiem kompetentās iestādes publicē savās oficiālajās tīmekļa vietnēs uzreiz pēc tam, kad fiziskā vai juridiskā persona, uz kuru attiecas minētais lēmums, ir tikusi informēta par minēto lēmumu. Šādā publikācijā ietver informāciju vismaz par minētā pārkāpuma veidu un būtību un atbildīgo fizisko vai juridisko personu identitāti. Minētais pienākums neattiecas uz lēmumiem, ar ko piemēro pasākumus, kuriem piemīt izmeklēšanas raksturs.

2.Ja kompetentās iestādes uzskata, ka juridisko personu identitātes vai fizisko personu identitātes vai personas datu publicēšana ir nesamērīga, ņemot vērā katra gadījuma atsevišķu izvērtējumu, ko veic saistībā ar šādas datu publicēšanas samērīgumu, vai ja šāda publicēšana nopietni apdraudētu notiekošu izmeklēšanu, kompetentās iestādes veic vienu no šādām darbībām:

(a)atliek lēmuma par sodu vai pasākuma noteikšanas publicēšanu līdz brīdim, kad beidz pastāvēt nepublicēšanas iemesli;

(b)publicē lēmumu par sodu vai pasākuma noteikšanu anonīmi veidā, kas ir saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ja šāda anonīma publicēšana nodrošina attiecīgo personas datu efektīvu aizsardzību;

(c)nepublicē lēmumu, ar kuru piemēro sodu vai pasākumu, ja šā punkta a) un b) apakšpunktā izklāstītie risinājumi netiek uzskatīti par pietiekamiem, lai nodrošinātu: 

i) ka netiek apdraudēta finanšu tirgu stabilitāte;

ii) šāda lēmuma publicēšanas samērīgumu attiecībā uz pasākumiem, kuri tiek uzskatīti par maznozīmīgiem.

Ja tiek pieņemts lēmums sodu vai pasākumu publicēt anonīmi, kā minēts pirmās daļas b) apakšpunktā, attiecīgo datu publicēšanu var atlikt uz saprātīgu laikposmu, ja tiek paredzēts, ka minētajā laikposmā anonīmas publicēšanas iemesli beidz pastāvēt.

3.Ja lēmumu par soda vai pasākuma noteikšanu var pārsūdzēt attiecīgās tiesu vai citās iestādēs, kompetentās iestādes nekavējoties savā oficiālajā tīmekļa vietnē publicē šādu informāciju un jebkādu turpmāku informāciju par šādas pārsūdzības iznākumu. Turklāt publicē arī jebkuru lēmumu, ar ko anulē iepriekšēju lēmumu par soda vai pasākuma piemērošanu.

4.Kompetentās iestādes nodrošina, lai ikviena publikācija, kas veikta saskaņā ar šo pantu, būtu pieejama to oficiālajā tīmekļa vietnē vismaz piecus gadus pēc tās publicēšanas. Publikācijā ietvertos personas datus kompetentās iestādes oficiālajā tīmekļa vietnē saglabā tikai tik ilgu laikposmu, cik ir nepieciešams saskaņā ar piemērojamajiem datu aizsardzības noteikumiem.

96. pants
EVTI un EBI informēšana par sodiem un administratīvajiem pasākumiem

1.Kompetentā iestāde ik gadu EVTI un EBI sniedz apkopotu informāciju par visiem administratīvajiem sodiem un citiem administratīvajiem pasākumiem, kas noteikti saskaņā ar 92. pantu. Minēto informāciju EVTI publicē savā gada pārskatā.

Ja dalībvalstis saskaņā ar 92. panta 1. punktu ir nolēmušas noteikt kriminālsodus par minētā punkta norādīto noteikumu pārkāpumiem, to kompetentās iestādes ik gadu EBA un EVTI iesniedz anonimizētus un apkopotus datus par visām veiktajām kriminālizmeklēšanām un noteiktajiem kriminālsodiem. Datus par piemērotajiem kriminālsodiem EVTI publicē savā gada pārskatā.

2.Ja kompetentā iestāde ir atklājusi informāciju par administratīvajiem sodiem, citiem administratīvajiem pasākumiem vai kriminālsodiem, tā vienlaikus ziņo par tiem EVTI.

3.Kompetentās iestādes informē EBI un EVTI par visiem administratīvajiem sodiem vai citiem administratīviem pasākumiem, kas tika noteikti, bet par kuriem informācija nav publicēta, tostarp par jebkādu ar konkrētu sankciju saistītu pārsūdzību un tās iznākumu. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes saņem informāciju un galīgo spriedumu par ikvienu piemēroto kriminālsodu un iesniedz to EBI un EVTI. EVTI uztur tai paziņoto sodu un administratīvo pasākumu centrālu datubāzi, kuras vienīgais mērķis ir nodrošināt informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm. Minētā datubāze ir pieejama tikai EBI, EVTI un kompetentajām iestādēm, un to atjaunina saskaņā ar kompetento iestāžu sniegto informāciju.

97. pants

Ziņošana par pārkāpumiem un ziņojošo personu aizsardzība

Attiecībā uz ziņošanu par šīs regulas pārkāpumiem un to personu aizsardzību, kuras ziņo par šādiem pārkāpumiem, piemēro Direktīvu (ES) 2019/1937 71 .

3. nodaļa. EBI uzraudzības pienākumi pret nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu un nozīmīgu e-naudas tokenu emitentiem un uzraudzītāju kolēģijām

98. pants
EBI uzraudzības pienākumi pret nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu un nozīmīgu e-naudas tokenu emitentiem

1.Ja aktīviem piesaistīts tokens ir klasificēts kā nozīmīgs saskaņā ar 39. vai 40. pantu, šādu aktīviem piesaistītu tokenu emitents veic savas darbības EBI uzraudzībā.

EBI īsteno kompetento iestāžu pilnvaras, kas tai piešķirtas ar 21., 37. un 38. pantu attiecībā uz aktīviem piesaistītu nozīmīgu tokenu emitentiem.

2.Ja nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitents sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus vai emitē kriptoaktīvus, kas nav nozīmīgi aktīviem piesaistīti tokeni, šādus pakalpojumus un darbības turpina uzraudzīt piederības dalībvalsts kompetentā iestāde.

3.Ja aktīviem piesaistīts tokens ir klasificēts kā nozīmīgs saskaņā ar 39. pantu, EBI veic uzraudzības atkārtotu novērtēšanu, lai nodrošinātu, ka tādu nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitenti atbilst III sadaļas prasībām.

4.Ja e-naudas tokens ir klasificēts kā nozīmīgs saskaņā ar 50. vai 51. pantu, EBI ir atbildīga par šādu nozīmīgu e-naudas tokenu emitenta atbilstību 52. pantā noteiktajām prasībām.

99. pants
Nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitentu kolēģijas

1.Lai atvieglotu šajā regulā paredzēto uzraudzības uzdevumu izpildi, 30 kalendāro dienu laikā pēc lēmuma klasificēt aktīviem piesaistītu tokenu kā nozīmīgu tokenu EBI izveido, pārvalda un vada konsultatīvu uzraudzības kolēģiju attiecībā uz katru nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitentu.

2.Kolēģiju veido:

(a)EBI kā kolēģijas priekšsēdētāja;

(b)EVTI;

(c)tās piederības dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā uzņēmējdarbību veic nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitents;

(d) visbūtiskāko kredītiestāžu vai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju kompetentās iestādes, kas nodrošina rezerves aktīvu turēšanu saskaņā ar 33. pantu;

(e)attiecīgā gadījumā – to visbūtiskāko kriptoaktīvu tirdzniecības platformu kompetentās iestādes, kurās ir tirdzniecībai pielaisti nozīmīgi aktīviem piesaistīti tokeni;

(f)attiecīgā gadījumā – to visbūtiskāko kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu likviditātes nodrošināšanu saskaņā ar 35. panta 4. punkta pirmo daļu;

(g)attiecīgā gadījumā – to vienību kompetentās iestādes, kas nodrošina funkcijas, kuras minētas 30. panta 5. punkta h) apakšpunktā;

(h)attiecīgā gadījumā – to visbūtiskāko kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju kompetentās iestādes, kuri sniedz 3. panta 1. punkta 10) apakšpunktā minēto kriptoaktīvu pakalpojumu saistībā ar nozīmīgiem aktīviem piesaistītiem tokeniem;

(i)ECB;

(j)ja nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitents veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, kuras valūta nav euro, vai ja valūta, kas nav euro, ir iekļauta rezerves aktīvos – šīs dalībvalsts valsts centrālā banka;

(k)to trešo valstu attiecīgās uzraudzības iestādes, ar kurām EBI ir noslēgusi administratīvu nolīgumu saskaņā ar 108. pantu.

3.Dalībvalsts kompetentā iestāde, kas nav kolēģijas dalībniece, var pieprasīt no kolēģijas jebkuru informāciju, kas ir svarīga tās uzraudzības pienākumu izpildē.

4.Kolēģija neatkarīgi no kompetento iestāžu pienākumiem saskaņā ar šo regulu nodrošina:

(a)šīs regulas 100. pantā minētā nesaistošā atzinuma sagatavošanu;

(b)informācijas apmaiņu saskaņā ar 107. pantu;

(c)vienošanos par uzdevumu brīvprātīgu uzticēšanu tās locekļiem, tostarp par uzdevumu deleģēšanu saskaņā ar 120. pantu;

(d)uzraudzības pārbaudes programmu koordinēšanu, pamatojoties uz riska novērtējumu, ko saskaņā ar 30. panta 9. punktu veic nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitents.

Lai atvieglotu tādu uzdevumu veikšanu, kas kolēģijām uzticēti saskaņā ar pirmo daļu, 2. punktā minētie kolēģijas locekļi ir pilnvaroti piedalīties kolēģijas sanāksmju darba kārtības noteikšanā, jo īpaši, sanāksmes darba kārtībai pievienojot punktus.

5.Kolēģijas izveides un darbības pamatā ir visu tās locekļu rakstiska vienošanās.

Vienošanās paredz kolēģijas praktisko darbības kārtību, tostarp sīki izstrādātus noteikumus par šādiem aspektiem:

(a)balsošanas procedūras, kas minētas 100. panta 4. punktā;

(b)procedūras kolēģijas sanāksmju darba kārtības noteikšanai;

(c)kolēģijas sanāksmju biežums;

(d)tās informācijas formāts un apjoms, kas EBI jāsniedz kolēģijas locekļiem, īpaši attiecībā uz riska novērtējumu saskaņā ar 30. panta 9. punktu;

(e)piemēroti minimālie laikposmi, kuros kolēģijas locekļi veic attiecīgās informācijas izvērtēšanu;

(f)saziņas kārtība starp kolēģijas locekļiem.

Ar vienošanos arī var noteikt uzdevumus, kas jāuztic EBI vai citam kolēģijas loceklim.

6.Lai nodrošinātu konsekventu un saskaņotu kolēģiju darbību, EBI sadarbībā ar EVTI un Eiropas Centrālo banku sistēmu izstrādā regulatīvo standartu projektu, precizējot nosacījumus, saskaņā ar kuriem 2. punkta d) līdz h) apakšpunktā minētās vienības ir uzskatāmas par visbūtiskākajām, un 5. punktā minētās praktiskās kārtības detaļas.

Minēto regulatīvo standartu projektu EBI iesniedz Komisijai līdz [lūgums ievietot datumu, kas ir 12 mēnešus no šīs regulas spēkā stāšanās dienas]. 

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

100. pants
Nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitentu kolēģiju nesaistoši atzinumi

1.Nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitentu kolēģija var izdot nesaistošu atzinumu par šādiem jautājumiem: 

(a)uzraudzības atkārtota novērtēšana, kā minēts 98. panta 3. punktā;

(b)jebkāds lēmums par to, lai noteiktu prasību nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitentam turēt lielāku pašu kapitāla summu, vai atļautu šādam emitentam turēt mazāku pašu kapitāla summu saskaņā ar 41. panta 4. punktu;

(c)jebkāds atjauninājums nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitenta organizētas likvidācijas plānā saskaņā ar 42. pantu;

(d)jebkādas izmaiņas nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitenta darījumdarbības modelī saskaņā ar 21. panta 1. punktu;

(e)kriptoaktīvu baltās grāmatas grozījumu projekts saskaņā ar 21. panta 2. punktu;

(f)jebkādi pasākumi, kas paredzēti saskaņā ar 21. panta 3. punktu;

(g)jebkādi paredzēti uzraudzības pasākumi saskaņā ar 112. pantu;

(h)jebkāda paredzēta vienošanās par informācijas apmaiņu ar trešās valsts uzraudzības iestādi saskaņā ar 108. pantu;

(i)EBI uzraudzības uzdevumu deleģēšana kompetentajai iestādei saskaņā ar 120. pantu;

(j)jebkādas paredzētās izmaiņas 99. panta 2. punkta d) līdz h) apakšpunktā minēto vienību un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju atļaujā vai jebkādos paredzētajos uzraudzības pasākumos.

2.Ja kolēģija sniedz atzinumu saskaņā ar 1. punktu, pēc kolēģijas locekļa pieprasījuma un pēc tam, kad kolēģijas vairākums to ir pieņēmis saskaņā ar 4. punktu, atzinumā var iekļaut jebkādus ieteikumus, kuru mērķis ir novērst trūkumus EBI vai kompetento iestāžu plānotajā darbībā vai pasākumā.

3.EBI veicina atzinuma pieņemšanu saskaņā ar tās vispārējo koordinācijas funkciju atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1093/2010 31. pantam.

4.Kolēģijas vairākuma atzinumu pieņem ar vienkāršu tās locekļu balsu vairākumu.

Kolēģijās, kurās ir līdz 12 locekļiem (ieskaitot), balsstiesības ir ne vairāk kā diviem kolēģijas locekļiem no vienas dalībvalsts un katram balsstiesīgam loceklim ir tikai viena balss. Kolēģijās, kurās ir vairāk nekā 12 locekļi, no vienas dalībvalsts ir ne vairāk kā trīs balsstiesīgi locekļi un katram balsstiesīgam loceklim ir viena balss.

Ja ECB ir kolēģijas locekle saskaņā ar 99. panta 2. punkta i) apakšpunktu, tai ir divas balsis.

99. panta 2. punkta k) apakšpunktā minētajām uzraudzības iestādēm nav balsstiesību par kolēģijas atzinumiem.

5.EBI un kompetentās iestādes pienācīgi ņem vērā kolēģijas atzinumu, kas panākts saskaņā ar 1. punktu, tostarp jebkādus ieteikumus, kuru mērķis ir novērst trūkumus plānotajā darbībā vai uzraudzības pasākumā, kas paredzēts attiecībā uz nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitentu vai 99. panta 2. punkta d) līdz h) apakšpunktā minētajām vienībām un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem. Ja EBI vai kompetentā iestāde nepiekrīt kolēģijas atzinumam, tostarp jebkādiem ieteikumiem, kuru mērķis ir novērst paredzētās darbības vai uzraudzības pasākuma trūkumus, lēmumā iekļauj pilnīgu pamatojumu un skaidrojumu par jebkādām būtiskām novirzēm no minētā atzinuma vai ieteikumiem.

101. pants
Nozīmīgu elektroniskās naudas tokenu emitentu kolēģija

1.Lai atvieglotu šajā regulā paredzēto uzraudzības uzdevumu izpildi, 30 kalendāro dienu laikā pēc lēmuma klasificēt e-naudas tokenu kā nozīmīgu tokenu EBI izveido, pārvalda un vada konsultatīvu uzraudzības kolēģiju attiecībā uz katru nozīmīgu e-naudas tokenu emitentu.

2.Kolēģiju veido:

(a)EBI kā priekšsēdētāja;

(b)tās piederības dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā e-naudas tokena emitents ir saņēmis atļauju vai nu kā kredītiestāde vai kā elektroniskās naudas iestāde;

(c)EVTI;

(d)visbūtiskāko kredītiestāžu kompetentās iestādes, kas nodrošina saņemto līdzekļu turēšanu apmaiņā pret nozīmīgiem e-naudas tokeniem;

(e)to visbūtiskāko maksājumu iestāžu kompetentās iestādes, kurām piešķirta atļauja saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/2366 11. pantu un kuras sniedz maksājumu pakalpojumus saistībā ar nozīmīgiem e-naudas tokeniem;

(f)attiecīgā gadījumā – to visbūtiskāko kriptoaktīvu tirdzniecības platformu kompetentās iestādes, kurās ir tirdzniecībai pielaisti nozīmīgi e-naudas tokeni;

(g)attiecīgā gadījumā – to visbūtiskāko kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju kompetentās iestādes, kuri sniedz 3. panta 1. punkta 9) apakšpunktā minēto kriptoaktīvu pakalpojumu saistībā ar nozīmīgiem e-naudas tokeniem;

(h)ECB, ja nozīmīgu e-naudas tokenu emitents veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, kuras valūta ir euro, vai ja nozīmīgais e-naudas tokens atsaucas uz euro;

(i)ja nozīmīgu e-naudas tokenu emitents veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, kuras valūta nav euro, vai ja nozīmīgais e-naudas tokens atsaucas uz valūtu, kas nav euro, – šīs dalībvalsts valsts centrālā banka;

(j)to trešo valstu attiecīgās uzraudzības iestādes, ar kurām EBI ir noslēgusi administratīvu nolīgumu saskaņā ar 108. pantu.

3.Dalībvalsts kompetentā iestāde, kas nav kolēģijas dalībniece, var pieprasīt no kolēģijas jebkuru informāciju, kas ir svarīga tās uzraudzības pienākumu izpildē.

4.Kolēģija neatkarīgi no kompetento iestāžu pienākumiem saskaņā ar šo regulu nodrošina:

(a)šīs regulas 102. pantā minētā nesaistošā atzinuma sagatavošanu;

(b)informācijas apmaiņu saskaņā ar šo regulu;

(c)vienošanos par uzdevumu brīvprātīgu uzticēšanu tās locekļiem, tostarp par uzdevumu deleģēšanu saskaņā ar 120. pantu.

Lai atvieglotu tādu uzdevumu veikšanu, kas kolēģijām uzticēti saskaņā ar pirmo daļu, 2. punktā minētie kolēģijas locekļi ir pilnvaroti piedalīties kolēģijas sanāksmju darba kārtības noteikšanā, jo īpaši, sanāksmes darba kārtībai pievienojot punktus.

5.Kolēģijas izveides un darbības pamatā ir visu tās locekļu rakstiska vienošanās.

Vienošanās paredz kolēģijas praktisko darbības kārtību, tostarp sīki izstrādātus noteikumus par šādiem aspektiem:

(a)balsošanas procedūras, kas minētas 102. pantā;

(b)procedūras kolēģijas sanāksmju darba kārtības noteikšanai;

(c)kolēģijas sanāksmju biežums;

(d)tās informācijas formāts un apjoms, ko nozīmīgu e-naudas tokenu emitenta kompetentā iestāde sniedz kolēģijas locekļiem;

(e)piemēroti minimālie laikposmi, kuros kolēģijas locekļi veic attiecīgās informācijas izvērtēšanu;

(f)saziņas kārtība starp kolēģijas locekļiem.

Vienošanās var arī noteikt uzdevumus, kas jāuztic nozīmīgu e-naudas tokenu emitenta kompetentajai iestādei vai citam kolēģijas loceklim.

6.Lai nodrošinātu konsekventu un saskaņotu kolēģiju darbību, EBI sadarbībā ar EVTI un Eiropas Centrālo banku sistēmu izstrādā regulatīvo standartu projektu, precizējot nosacījumus, saskaņā ar kuriem 2. punkta d) līdz g) apakšpunktā minētās vienības ir uzskatāmas par visbūtiskākajām, un 5. punktā minētās praktiskās kārtības detaļas.

Minēto regulatīvo standartu projektu EBI iesniedz Komisijai līdz [lūgums ievietot datumu, kas ir 12 mēnešus no šīs regulas spēkā stāšanās dienas]. 

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

102. pants
Nozīmīgu e-naudas tokenu emitentu kolēģiju nesaistoši atzinumi

1.Nozīmīgu e-naudas tokenu emitentu kolēģija var izdot nesaistošu atzinumu par šādiem jautājumiem:

(a)jebkāds lēmums par to, lai noteiktu prasību nozīmīgu e-naudas tokenu emitentam turēt lielāku pašu kapitāla summu, vai atļautu šādam emitentam turēt mazāku pašu kapitāla summu saskaņā ar 31. pantu un 41. panta 4. punktu;

(b)jebkāds atjauninājums nozīmīgu e-naudas tokenu emitenta organizētas likvidācijas plānā saskaņā ar 42. pantu;

(c)kriptoaktīvu baltās grāmatas grozījumu projekts saskaņā ar 46. panta 10. punktu;

(d)jebkāda paredzēta atļaujas atsaukšana nozīmīgu e-naudas tokenu emitentam kā kredītiestādei vai saskaņā ar Direktīvu 2009/110/EK;

(e)jebkādi paredzēti uzraudzības pasākumi saskaņā ar 112. pantu;

(f)jebkāda paredzēta vienošanās par informācijas apmaiņu ar trešās valsts uzraudzības iestādi;

(g)jebkāda to uzraudzības uzdevumu deleģēšana EBI vai citai kompetentajai iestādei, ko veic nozīmīgu e-naudas tokenu emitenta kompetentā iestāde, vai jebkāda to uzraudzības uzdevumu deleģēšana kompetentajai iestādei, ko veic EBI, saskaņā ar 120. pantu;

(h)jebkādas paredzētās izmaiņas 101. panta 2. punkta d) līdz g) apakšpunktā minēto vienību un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju atļaujā vai jebkādos paredzētajos uzraudzības pasākumos.

2.Ja kolēģija sniedz atzinumu saskaņā ar 1. punktu, pēc kolēģijas locekļa pieprasījuma un pēc tam, kad kolēģijas vairākums to ir pieņēmis saskaņā ar 4. punktu, atzinumā var iekļaut jebkādus ieteikumus, kuru mērķis ir novērst trūkumus EBI vai kompetento iestāžu plānotajā darbībā vai pasākumā.

3.EBI veicina atzinuma pieņemšanu saskaņā ar tās vispārējo koordinācijas funkciju atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1093/2010 31. pantam.

4.Kolēģijas vairākuma atzinuma pamatā ir vienkāršs tās locekļu balsu vairākums.

Kolēģijās, kurās ir līdz 12 locekļiem (ieskaitot), balsstiesības ir ne vairāk kā diviem kolēģijas locekļiem no vienas dalībvalsts un katram balsstiesīgam loceklim ir tikai viena balss. Kolēģijās, kurās ir vairāk nekā 12 locekļi, no vienas dalībvalsts ir ne vairāk kā trīs balsstiesīgi locekļi un katram balsstiesīgam loceklim ir viena balss.

Ja ECB ir kolēģijas locekle saskaņā ar 101. panta 2. punkta h) apakšpunktu, tai ir divas balsis.

101. panta 2. punkta j) apakšpunktā minētajām uzraudzības iestādēm nav balsstiesību par kolēģijas atzinumiem.

5.Nozīmīgu e-naudas tokenu emitenta kompetentā iestāde, EBI vai jebkura 101. panta 2. punkta d) līdz g) apakšpunktā minēto vienību un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju kompetentā iestāde pienācīgi ņem vērā kolēģijas atzinumu, par ko vienošanās panākta saskaņā ar 1. punktu, tostarp jebkādus ieteikumus, kuru mērķis ir novērst trūkumus jebkurā plānotajā darbībā vai uzraudzības pasākumā. Ja EBI vai kompetentā iestāde nepiekrīt kolēģijas atzinumam, tostarp jebkādiem ieteikumiem, kuru mērķis ir novērst paredzētās darbības vai uzraudzības pasākuma trūkumus, lēmumā iekļauj pilnīgu pamatojumu un skaidrojumu par jebkādām būtiskām novirzēm no minētā atzinuma vai ieteikumiem.

4. nodaļa. EBI pilnvaras un kompetences attiecībā uz nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitentiem un nozīmīgu e-naudas tokenu emitentiem

103. pants
Šīs regulas 104. līdz 107. pantā minēto pilnvaru īstenošana

Pilnvaras, kas EBI piešķirtas saskaņā ar 104.–107. pantu, vai jebkurai amatpersonai vai citai EBI pilnvarotai personai, nedrīkst izmantot, lai pieprasītu tādas informācijas atklāšanu, uz kuru attiecas juridiska konfidencialitāte.

104. pants
Informācijas pieprasījums

1.Lai EBI varētu pildīt 98. pantā minētos pienākumus, tā var ar vienkāršu pieprasījumu vai ar lēmumu turpmāk minētajām personām pieprasīt sniegt visu informāciju, kas ir vajadzīga, lai EBI varētu izpildīt šajā regulā noteiktos pienākumus:

(a)nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitents vai persona, kura kontrolē nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitentu vai ir tiešā vai netiešā tā kontrolē;

(b)visas trešās personas, kā minēts 30. panta 5. punkta h) apakšpunktā, ar kurām nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitentiem ir līgumiska vienošanās;

(c)jebkurš kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kā minēts 35. panta 4. punktā, kas nodrošina nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu likviditāti;

(d)kredītiestādes vai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas nodrošina rezerves aktīvu turēšanu saskaņā ar 33. pantu;

(e)nozīmīgu e-naudas tokenu emitents vai persona, kura kontrolē nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitentu vai ir tiešā vai netiešā tā kontrolē;

(f)visas maksājumu iestādes, kam piešķirta atļauja saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/2366 11. pantu un kas sniedz maksājumu pakalpojumus saistībā ar nozīmīgiem e-naudas tokeniem;

(g)jebkura fiziska vai juridiska persona, kas atbild par nozīmīgu e-naudas tokenu izplatīšanu nozīmīgu e-naudas tokenu emitenta vārdā;

(h)jebkurš kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz 3. panta 1. punkta 10) apakšpunktā minēto kriptoaktīvu pakalpojumu saistībā ar nozīmīgiem aktīviem piesaistītiem tokeniem vai nozīmīgiem e-naudas tokeniem;

(i)jebkura kriptoaktīvu tirdzniecības platforma, kurā ir tirdzniecībai pielaisti nozīmīgi aktīviem piesaistīti tokeni vai nozīmīgi e-naudas tokeni

(j)šā punkta a) līdz i) apakšpunktā minēto personu vadības struktūra.

2.Ikvienā vienkāršā informācijas pieprasījumā, kas minēts 1. punktā:

(a)atsaucas uz šo pantu kā minētā pieprasījuma juridisko pamatu;

(b)norāda pieprasījuma mērķi;

(c)norāda, kāda informācija tiek prasīta;

(d)iekļauj termiņu, līdz kuram informācija ir jāsniedz;

(e)norāda, cik liels naudas sods piemērojams saskaņā ar 113. pantu, ja sniegtā informācija ir nepatiesa vai maldinoša.

3.Ja informācijas pieprasījums saskaņā ar 1. punktu pamatojas uz lēmumu, EBI:

(a)atsaucas uz šo pantu kā minētā pieprasījuma juridisko pamatu;

(b)norāda pieprasījuma mērķi;

(c)norāda, kāda informācija tiek prasīta;

(d)nosaka termiņu, līdz kuram informācija ir jāsniedz;

(e)norāda 114. pantā paredzēto periodisko soda maksājumu, ja tiek prasīta informācija;

(f)norāda naudas sodu, kas 113. pantā paredzēts gadījumā, ja atbildes uz uzdotajiem jautājumiem ir nepareizas vai maldinošas;

(g)norāda uz tiesībām šo lēmumu apstrīdēt EBI Apelācijas padomē un uz iespēju to pārskatīt Eiropas Savienības Tiesā (“Tiesa”) saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 60. un 61. pantu.

4.Personas, kas minētas 1. punktā, vai viņu pārstāvji un – juridisko personu vai asociāciju bez juridiskas personas statusa gadījumā – personas, kam ar likumu vai statūtiem piešķirtas pilnvaras tās pārstāvēt, sniedz pieprasīto informāciju. Juristi, kas ir attiecīgi pilnvaroti rīkoties, var sniegt informāciju savu klientu vārdā. Klienti ir pilnībā atbildīgi, ja sniegtā informācija ir nepilnīga, nepareiza vai maldinoša.

5.EBI nekavējoties nosūta vienkāršā pieprasījuma vai lēmuma kopiju tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā pastāvīgi uzturas vai veic uzņēmējdarbību 1. punktā minētās personas, uz kurām attiecas pieprasījums sniegt informāciju.

105. pants
Vispārējas izmeklēšanas pilnvaras

1.Lai veiktu savus pienākumus saskaņā ar šīs regulas 98. pantu, EBI var veikt izmeklēšanu par nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitentiem un nozīmīgu e-naudas tokenu emitentiem. Šajā nolūkā amatpersonas un citas EBI pilnvarotas personas ir tiesīgas:

(a)pārbaudīt visus uzskaites dokumentus, datus, procedūras un pārējos materiālus, kas saistīti ar tās uzdevumu izpildi, neatkarīgi no tā, kādā veidā šī informācija tiek glabāta;

(b)iegūt šādu uzskaites dokumentu, datu, procedūru un citu materiālu apstiprinātas kopijas vai izrakstus;

(c)uzaicināt jebkuru nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitentu vai nozīmīgu e-naudas tokenu emitentu, vai to vadības struktūru vai personālu un prasīt tiem sniegt mutiskus vai rakstiskus paskaidrojumus par faktiem vai dokumentiem, kas attiecas uz pārbaudes priekšmetu un mērķi, un fiksēt atbildes;

(d)iztaujāt jebkuru citu fizisku vai juridisku personu, kas piekrīt iztaujāšanai, lai savāktu informāciju, kas saistīta ar izmeklēšanas priekšmetu;

(e)pieprasīt telefona sarunu izdrukas vai datplūsmas pārskatus.

Šīs regulas 99. pantā minēto nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitentu kolēģiju vai 101. pantā minēto nozīmīgu e-naudas tokenu emitentu kolēģiju bez liekas kavēšanās informē par visiem konstatējumiem, kas var būt svarīgi tās uzdevumu izpildei.

2.Amatpersonas un citas personas, ko EBI pilnvarojusi veikt 1. punktā minēto izmeklēšanu, īsteno savas pilnvaras, uzrādot rakstisku atļauju, kurā norādīts izmeklēšanas priekšmets un mērķis. Minētajā atļaujā norāda arī periodiskos soda maksājumus, kas paredzēti 114. pantā, ja pieprasītā uzskaite, dati, procedūras vai jebkāds cits materiāls vai atbildes uz jautājumiem, kas uzdoti nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitentiem vai nozīmīgu e-naudas tokenu emitentiem, nav sniegtas vai ir nepilnīgas, un naudas sodus, kas paredzēti 113. pantā, ja atbildes uz jautājumiem, kas uzdoti nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitentiem vai nozīmīgu e-naudas tokenu emitentiem, ir nepareizas vai maldinošas.

3.Nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitentiem un nozīmīgu e-naudas tokenu emitentiem ir pienākums pakļauties izmeklēšanām, kas sāktas, pamatojoties uz EBI lēmumu. Šajā lēmumā nosaka izmeklēšanas priekšmetu un mērķi, periodiskos soda maksājumus, kas paredzēti 114. pantā, tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kuri pieejami saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1093/2010, un tiesības vērsties Tiesā, lai šo lēmumu pārskatītu.

4.Pirms 1. punktā minētās izmeklēšanas EBI laikus informē tās dalībvalsts kompetento iestādi, kurā ir veicama izmeklēšana, par izmeklēšanu un par pilnvaroto personu identitāti. Attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes amatpersonas pēc EBI pieprasījuma sniedz palīdzību minētajām pilnvarotajām personām viņu pienākumu izpildē. Attiecīgās kompetentās iestādes amatpersonas pēc pieprasījuma var arī apmeklēt uz vietas veiktās pārbaudes.

5.Ja saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem 1. punkta e) apakšpunktā minētajam pieprasījumam saņemt telefonsakaru vai datplūsmu reģistrus ir nepieciešama tiesu iestādes atļauja, iesniedz pieteikumu šādas atļaujas saņemšanai. Šādu pilnvarojumu arī var ierosināt kā piesardzības pasākumu.

6.Ja valsts tiesu iestāde saņem pieteikumu, lai saņemtu atļauju telefonsakaru vai datplūsmu reģistru pieprasījumam, kas minēts 1. punkta e) apakšpunktā, minētā iestāde pārbauda, vai ir izpildīti šādi nosacījumi:

(a)EBI pieņemtais lēmums, kas minēts 3. punktā, ir autentisks;

(b)visi veicamie pasākumi ir samērīgi un nav patvaļīgi vai pārmērīgi.

7.Piemērojot 6. punkta b) apakšpunktu, valsts tiesu iestāde var lūgt EBI sniegt sīkus paskaidrojumus, jo īpaši par iemesliem, kas EBI radījuši pamatu aizdomām, ka ir pārkāpta šī regula, un par iespējamā pārkāpuma smagumu, kā arī par tās personas iesaistes būtību, uz kuru attiecas piespiedu pasākumi. Tomēr valsts tiesu iestāde nepārskata izmeklēšanas nepieciešamību un nepieprasa tai sniegt EBI lietas materiālos iekļauto informāciju. EBI lēmuma likumīgumu var pārskatīt vienīgi Tiesa, ievērojot Regulā (ES) Nr. 1093/2010 paredzēto procedūru.

106. pants
Pārbaudes uz vietas

1.Lai veiktu savus pienākumus saskaņā ar šīs regulas 98. pantu, EBI var veikt visas vajadzīgās pārbaudes uz vietas jebkurā nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitentu un nozīmīgu e-naudas tokenu emitentu darījumdarbības vietā.

Šīs regulas 99. pantā minēto nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitentu kolēģiju vai 101. pantā minēto nozīmīgu e-naudas tokenu emitentu kolēģiju bez liekas kavēšanās informē par visiem konstatējumiem, kas var būt svarīgi tās uzdevumu izpildei.

2.Amatpersonas un citas personas, ko EBI pilnvarojusi veikt pārbaudes uz vietas, drīkst iekļūt to personu uzņēmumu telpās, uz kurām attiecas EBI pieņemtais lēmums par izmeklēšanu, un tām ir visas 105. panta 1. punktā paredzētās pilnvaras. Turklāt tās ir pilnvarotas uz pārbaudes laiku, ciktāl tas ir nepieciešams pārbaudes veikšanai, aizzīmogot jebkuras saimnieciskās darbības telpas un uzskaites grāmatas vai reģistrus.

3.Pirms pārbaudes veikšanas EBI laikus par to paziņo tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā tā jāveic. Ja tas vajadzīgs, lai pienācīgi un efektīvi veiktu pārbaudi, EBI pēc attiecīgās kompetentās iestādes informēšanas var veikt pārbaudi uz vietas, iepriekš to nepaziņojot nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitentam vai nozīmīgu e-naudas tokenu emitentam.

4.Amatpersonas un citas personas, ko EBI pilnvarojusi veikt pārbaudes uz vietas, īsteno savas pilnvaras, uzrādot rakstisku atļauju, kurā norādīts pārbaudes priekšmets un mērķis un 114. pantā paredzētie periodiskie soda maksājumi, ja attiecīgās personas nesadarbojas pārbaudē.

5.Nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitents vai nozīmīgu e-naudas tokenu emitents pakļaujas ar EBI lēmumu noteiktām pārbaudēm uz vietas. Šajā lēmumā norāda pārbaudes priekšmetu un mērķi, nosaka dienu, kurā tā sāksies, un norāda periodiskos soda maksājumus, kas paredzēti 114. pantā, tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas pieejami saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1093/2010, kā arī tiesības vērsties Tiesā, lai šo lēmumu pārskatītu.

6.Tās dalībvalsts kompetentās iestādes amatpersonas, kurā pārbaude jāveic, kā arī šīs kompetentās iestādes pilnvarotas vai ieceltas personas pēc EBI pieprasījuma sniedz aktīvu palīdzību amatpersonām un citām EBI pilnvarotām personām. Attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes amatpersonas turklāt var būt klāt šajās pārbaudēs uz vietas.

7.EBI var arī pieprasīt kompetentajām iestādēm tās vārdā veikt konkrētus izmeklēšanas uzdevumus un pārbaudes uz vietas, kas paredzētas šajā pantā un 105. panta 1. punktā.

8.Ja amatpersonas un citas EBI pilnvarotas pavadošās personas konstatē, ka persona nesadarbojas pārbaudē, kuras veikšana uzdota saskaņā ar šo pantu, attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde tām sniedz nepieciešamo atbalstu, vajadzības gadījumā lūdzot policijas vai līdzvērtīgas tiesībaizsardzības iestādes palīdzību, lai dotu šīm personām iespēju veikt pārbaudi uz vietas.

9.Ja saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem 1. punktā minētajai pārbaudei uz vietas vai 7. punktā minētajai palīdzībai ir nepieciešama tiesu iestādes atļauja, iesniedz pieteikumu šādas atļaujas saņemšanai. Šādu pilnvarojumu arī var ierosināt kā piesardzības pasākumu.

10.Ja valsts tiesu iestāde saņem pieteikumu, lai saņemtu atļauju veikt 1. punktā paredzēto pārbaudi uz vietas vai sniegt 7. punktā paredzēto palīdzību, šī iestāde pārbauda, vai ir izpildīti šādi nosacījumi:

(a)EBI pieņemtais lēmums, kas minēts 5. punktā, ir autentisks;

(b)visi veicamie pasākumi ir samērīgi un nav patvaļīgi vai pārmērīgi.

11.Piemērojot 10. punkta b) apakšpunktu, valsts tiesu iestāde var lūgt EBI sniegt sīkus paskaidrojumus, jo īpaši par iemesliem, kas EBI radījuši pamatu aizdomām, ka ir pārkāpta šī regula, un par iespējamā pārkāpuma smagumu, kā arī par tās personas iesaistes būtību, uz kuru attiecas piespiedu pasākumi. Tomēr valsts tiesu iestāde nepārskata izmeklēšanas nepieciešamību un nepieprasa tai sniegt EBI lietas materiālos iekļauto informāciju. EBI lēmuma likumīgumu var pārskatīt vienīgi Tiesa, ievērojot Regulā (ES) Nr. 1093/2010 paredzēto procedūru.

107. pants
Informācijas apmaiņa

Lai veiktu savus pienākumus saskaņā ar 98. pantu un neskarot 84. pantu, EBI un kompetentās iestādes bez liekas kavēšanās sniedz viena otrai informāciju, kas vajadzīga to pienākumu veikšanai saskaņā ar šo regulu. Šajā nolūkā kompetentās iestādes ar EBI apmainās ar jebkādu informāciju, kas attiecas uz:

(a)nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitentu vai personu, kura kontrolē nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitentu vai ir tiešā vai netiešā tā kontrolē;

(b)visām trešām personām, kā minēts 30. panta 5. punkta h) apakšpunktā, ar kurām nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitentiem ir līgumiska vienošanās;

(c)jebkuru kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju, kā minēts 35. panta 4. punktā, kas nodrošina nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu likviditāti;

(d)kredītiestādi vai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju, kas nodrošina rezerves aktīvu turēšanu saskaņā ar 33. pantu;

(e)nozīmīgu e-naudas tokenu emitentu vai personu, kura kontrolē nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitentu vai ir tiešā vai netiešā tā kontrolē;

(f)visām maksājumu iestādēm, kam piešķirta atļauja saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/2366 11. pantu un kas sniedz maksājumu pakalpojumus saistībā ar nozīmīgiem e-naudas tokeniem;

(g)jebkuru fizisku vai juridisku personu, kas atbild par nozīmīgu e-naudas tokenu izplatīšanu nozīmīgu e-naudas tokenu emitenta vārdā;

(h)jebkuru kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju, kas sniedz 3. panta 1. punkta 10) apakšpunktā minēto kriptoaktīvu pakalpojumu saistībā ar nozīmīgiem aktīviem piesaistītiem tokeniem vai nozīmīgiem e-naudas tokeniem;

(i)jebkuru kriptoaktīvu tirdzniecības platformu, kurā ir tirdzniecībai pielaisti nozīmīgi aktīviem piesaistītu tokeni vai nozīmīgi e-naudas tokeni;

(j)šā punkta a) līdz i) apakšpunktā minēto personu vadības struktūru.

108. pants
Administratīvi nolīgumi par informācijas apmaiņu starp EBI un trešām valstīm

1.Lai veiktu savus pienākumus saskaņā ar 98. pantu, EBI var slēgt administratīvus nolīgumus par informācijas apmaiņu ar trešo valstu uzraudzības iestādēm tikai tad, ja uz izpausto informāciju attiecas dienesta noslēpuma garantijas, kas ir vismaz līdzvērtīgas 111. pantā noteiktajām garantijām.

2.1. punktā minētās informācijas apmaiņas nolūks ir EBI vai minēto uzraudzības iestāžu uzdevumu izpilde.

3.Attiecībā uz personas datu nosūtīšanu uz trešo valsti EBI piemēro Regulu (ES) Nr. 2018/1725.

109. pants
No trešām valstīm saņemtas informācijas atklāšana

EBI drīkst atklāt no trešo valstu uzraudzības iestādēm saņemto informāciju tikai tad, ja EBI vai kompetentā iestāde ir saņēmusi skaidru piekrišanu no uzraudzības iestādes, kas sniegusi informāciju, un attiecīgā gadījumā – ja informāciju atklāj tikai tiem nolūkiem, kuriem minētā uzraudzības iestāde ir devusi savu piekrišanu, vai ja šāda atklāšana ir nepieciešama tiesvedībai.

110. pants
Sadarbība ar citām iestādēm

Ja nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitents vai nozīmīgu e-naudas tokenu emitents iesaistās darbībās, uz kurām neattiecas šī regula, EBI sadarbojas ar iestādēm, kas ir atbildīgas par šādu citu darbību uzraudzību vai pārraudzību, kā paredzēts attiecīgajos Savienības vai valsts tiesību aktos, tostarp nodokļu iestādēm.

111. pants
Dienesta noslēpums

Pienākumu ievērot dienesta noslēpumu piemēro EBI un visām personām, kas strādā vai ir strādājušas EBI vai pie jebkuras citas personas, kurai EBI ir deleģējusi uzdevumus, arī revidentiem un ekspertiem, ar ko EBI ir noslēgusi līgumus.

112. pants
EBI veiktie uzraudzības pasākumi

1.Ja EBI konstatē, ka nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitents ir izdarījis kādu no V pielikumā uzskaitītajiem pārkāpumiem, tā var veikt vienu vai vairākus šādus pasākumus:

(a)pieņemt lēmumu, ar ko pieprasa, lai nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitents izbeigtu konkrēto pārkāpumu;

(b)pieņemt lēmumu par naudas sodu vai periodisku soda maksājumu piemērošanu saskaņā ar 113. un 114. pantu;

(c)pieņemt lēmumu, ar ko pieprasa, lai nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitents sniegtu papildinformāciju, ja tas nepieciešams patērētāju tiesību aizsardzībai;

(d)pieņemt lēmumu, ar ko pieprasa, lai nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitents apturētu kriptoaktīvu publisko piedāvājumu uz laiku, kas nepārsniedz 10 secīgas darbdienas, jebkurā atsevišķā gadījumā, ja ir pamatots iemesls aizdomām, ka ir pārkāpta šī regula;

(e)pieņemt lēmumu, ar ko aizliedz publiski piedāvāt nozīmīgus aktīviem piesaistītus tokenus, ja tā konstatē, ka ir pārkāpta šī regula, vai ja ir pamatots iemesls aizdomām, ka tā tiktu pārkāpta;

(f)pieņemt lēmumu, ar ko pieprasa, lai attiecīgā kriptoaktīvu tirdzniecības platforma, kurā ir tirdzniecībai pielaisti nozīmīgi aktīviem piesaistīti tokeni, apturētu to tirdzniecību ne vairāk kā uz 10 secīgām darbdienām jebkurā atsevišķā gadījumā, ja ir pamatots iemesls uzskatīt, ka šī regula ir pārkāpta;

(g)pieņemt lēmumu, ar ko aizliedz nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu tirdzniecību kriptoaktīvu tirdzniecības platformā, ja tā konstatē, ka ir pārkāpta šī regula;

(h)pieņemt lēmumu, ar ko pieprasa, lai nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitents atklāj visu būtisko informāciju, kas var ietekmēt novērtējumu par nozīmīgiem aktīviem piesaistītiem tokeniem, kurus publiski piedāvā vai kuri ir pielaisti tirdzniecībai kriptoaktīvu tirdzniecības platformā, lai nodrošinātu patērētāju tiesību aizsardzību vai tirgus vienmērīgu darbību;

(i)brīdināt par to, ka nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitents nepilda savas saistības;

(j)atsaukt nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitenta atļauju.

2.Ja EBI konstatē, ka nozīmīgu e-naudas tokenu emitents ir izdarījis kādu no VI pielikumā uzskaitītajiem pārkāpumiem, tā var veikt vienu vai vairākus šādus pasākumus:

(a)pieņemt lēmumu, ar ko pieprasa, lai nozīmīgu e-naudas tokenu izdevējs izbeigtu šo pārkāpumu;

(b)pieņemt lēmumu par naudas sodu vai periodisku soda maksājumu piemērošanu saskaņā ar 113. un 114. pantu;

(c)brīdināt par to, ka nozīmīgu e-naudas tokenu emitents nepilda savus pienākumus.

3.Veicot 1. un 2. punktā minētos pasākumus, EBI ņem vērā pārkāpuma veidu un smagumu, ievērojot šādus kritērijus:

(a)pārkāpuma ilgumu un biežumu;

(b)to, vai pārkāpums ir veicinājis vai izraisījis finanšu noziegumu vai kā citādi ir ar to saistīts;

(c)to, vai pārkāpums ir atklājis nopietnus vai sistēmiskus trūkumus nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitenta vai nozīmīgu e-naudas tokenu emitenta procedūrās, politikā un riska pārvaldības pasākumos;

(d)to, vai pārkāpums ir izdarīts tīši vai nolaidības dēļ;

(e)par pārkāpumu atbildīgā nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitenta vai nozīmīgu e-naudas tokenu emitenta atbildības pakāpi;

(f)par pārkāpumu atbildīgā nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitenta vai nozīmīgu e-naudas tokenu emitenta finansiālo stāvokli, par ko liecina atbildīgās juridiskās personas kopējais apgrozījums vai atbildīgās fiziskās personas gada ienākumi un neto aktīvi;

(g)pārkāpuma ietekmi uz nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu vai nozīmīgu e-naudas tokenu turētāju interesēm;

(h)par pārkāpumu atbildīgā nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitenta vai nozīmīgu e-naudas tokenu emitenta gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu apmēru vai pārkāpuma rezultātā radīto zaudējumu trešām personām, ciktāl to var noteikt;

(i)par pārkāpumu atbildīgā nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitenta vai nozīmīgu e-naudas tokenu emitenta sadarbības līmeni ar EBI, neskarot nepieciešamību nodrošināt minētās personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu atdošanu;

(j)par pārkāpumu atbildīgo nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitenta vai e-naudas tokenu emitenta iepriekš izdarītos pārkāpumus;

(k)pasākumus, kas veikti pēc nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitenta vai e-naudas tokenu emitenta izdarītā pārkāpuma, lai novērstu šāda pārkāpuma atkārtošanos.

4.Pirms 1. punkta d) līdz g) apakšpunktā un j) apakšpunktā minēto darbību veikšanas EBI informē EVTI un, ja nozīmīgi aktīviem piesaistīti tokeni atsaucas uz Savienības valūtām, šo valūtu emisiju centrālās bankas.

5.Pirms 2. punkta a) līdz c) apakšpunktā minēto darbību veikšanas EBI informē nozīmīgu e-naudas tokenu emitenta kompetento iestādi un tās valūtas emisijas centrālo banku, uz kuru nozīmīgais e-naudas tokens atsaucas.

6.EBI bez nevajadzīgas kavēšanās par ikvienu pasākumu, kas veikts saskaņā ar 1. punktu, informē par pārkāpumu atbildīgo nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitentu vai nozīmīgu e-naudas tokenu emitentu un minēto pasākumu dara zināmu attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Komisijai. EBI publisko visus šos lēmumus savā tīmekļa vietnē desmit darbdienās no minētā lēmuma pieņemšanas dienas.

7.Publiskošana, kas minēta 6. punktā, ietver vismaz:

(a)paziņojumu, kas apliecina par pārkāpumu atbildīgās personas tiesības pārsūdzēt lēmumu Tiesā;

(b)attiecīgā gadījumā paziņojumu, kas apstiprina, ka ir iesniegta pārsūdzība, un kurā norāda, ka šādai pārsūdzībai nav apturošas iedarbības;

(c)paziņojumu, kurā norāda, ka EBI Apelācijas padome var apturēt apstrīdētā lēmuma piemērošanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 60. panta 3. punktu.

113. pants
Naudas sodi

1.EBI pieņem lēmumu, ar ko uzliek naudas sodu saskaņā ar 3. vai 4. punktu, ja tā saskaņā ar 116. panta 8. punktu konstatē, ka:

(a)nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitents tīši vai nolaidības dēļ ir izdarījis kādu no V pielikumā uzskaitītajiem pārkāpumiem;

(b)nozīmīgu e-naudas tokenu emitents tīši vai nolaidības dēļ ir izdarījis kādu no VI pielikumā uzskaitītajiem pārkāpumiem.

Pārkāpums tiek uzskatīts par tīšu pārkāpumu, ja EBI ir konstatējusi objektīvus apstākļus, kuri pierāda, ka šāds emitents vai tā vadības struktūra, izdarot pārkāpumu, ir rīkojusies apzināti.

2.Veicot 1. punktā minētos pasākumus, EBI ņem vērā pārkāpuma veidu un smagumu, ievērojot šādus kritērijus:

(a)pārkāpuma ilgumu un biežumu;

(b)to, vai pārkāpums ir veicinājis vai izraisījis finanšu noziegumu vai kā citādi ir ar to saistīts;

(c)to, vai pārkāpums ir atklājis nopietnus vai sistēmiskus trūkumus nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitenta vai nozīmīgu e-naudas tokenu emitenta procedūrās, politikā un riska pārvaldības pasākumos;

(d)to, vai pārkāpums ir izdarīts tīši vai nolaidības dēļ;

(e)par pārkāpumu atbildīgā nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitenta vai nozīmīgu e-naudas tokenu emitenta atbildības pakāpi;

(f)par pārkāpumu atbildīgā nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitenta vai nozīmīgu e-naudas tokenu emitenta finansiālo stāvokli, par ko liecina atbildīgās juridiskās personas kopējais apgrozījums vai atbildīgās fiziskās personas gada ienākumi un neto aktīvi;

(g)pārkāpuma ietekmi uz nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu vai nozīmīgu e-naudas tokenu turētāju interesēm;

(h)par pārkāpumu atbildīgā nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitenta gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu apmēru vai pārkāpuma rezultātā radīto zaudējumu trešām personām, ciktāl to var noteikt;

(i)par pārkāpumu atbildīgā nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitenta vai nozīmīgu e-naudas tokenu emitenta sadarbības līmeni ar EBI, neskarot nepieciešamību nodrošināt minētās personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu atdošanu;

(j)par pārkāpumu atbildīgo nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitenta vai nozīmīgu e-naudas tokenu emitenta iepriekš izdarītos pārkāpumus;

(k)pasākumus, kas veikti pēc nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitenta vai e-naudas tokenu emitenta izdarītā pārkāpuma, lai novērstu šāda pārkāpuma atkārtošanos.

3.Attiecībā uz nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitentiem 1. punktā minētā naudas soda maksimālā summa nepārsniedz 15 % no gada apgrozījuma, kā noteikts attiecīgajos Savienības tiesību aktos, iepriekšējā uzņēmējdarbības gadā vai divkāršu pārkāpuma dēļ gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu summu, ja tos var noteikt.

4.Attiecībā uz nozīmīgu e-naudas tokenu emitentiem 1. punktā minētā naudas soda maksimālā summa nepārsniedz 5 % no gada apgrozījuma, kā noteikts attiecīgajos Savienības tiesību aktos, iepriekšējā uzņēmējdarbības gadā vai divkāršu pārkāpuma dēļ gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu summu, ja tos var noteikt.

114. pants
Periodiski soda maksājumi

1.EBI ar lēmumu piemēro periodiskus soda maksājumus, lai panāktu, ka:

(a)persona izbeidz pārkāpumu saskaņā ar lēmumu, kas pieņemts atbilstoši 112. pantam;

(b)šīs regulas 104. panta 1. punktā minētā persona:

i) sniedz pilnīgu informāciju, kas pieprasīta ar lēmumu saskaņā ar 104. pantu;

ii) sadarbojas izmeklēšanā un jo īpaši uzrāda visus pieprasītos reģistrus, datus, procedūras vai jebkādus citus materiālus un papildina un izlabo citu informāciju, kura sniegta izmeklēšanai, kas sākta ar lēmumu, kurš pieņemts atbilstoši 105. pantam;

iii) sadarbojas pārbaudē uz vietas, kas pieprasīta ar lēmumu, kurš pieņemts saskaņā ar 106. pantu.

2.Periodiskie soda maksājumi ir iedarbīgi un samērīgi. Periodisko soda maksājumu piemēro par katru kavējuma dienu.

3.Neatkarīgi no 2. punkta periodisko soda maksājumu summa ir 3 % no dienas vidējā apgrozījuma iepriekšējā saimnieciskajā gadā vai – fizisku personu gadījumā – 2 % no dienas vidējiem ienākumiem iepriekšējā kalendārajā gadā. To aprēķina no dienas, kas noteikta lēmumā, ar kuru uzliek periodisko soda maksājumu.

4.Periodisku soda maksājumu piemēro ne ilgāk kā uz sešiem mēnešiem pēc EBI lēmuma paziņošanas. Beidzoties termiņam, EBI pārskata šo pasākumu.

115. pants
Informācijas publiskošana par sodanaudām un periodiskiem soda maksājumiem, to veids, piemērošanas kārtība un izmantošana

1.EBI atklātībai dara zināmu informāciju par ikvienu sodanaudu un periodisku soda maksājumu, kas piemērots saskaņā ar 113. un 114. pantu, ja vien šāda atklāšana būtiski nekaitē finanšu stabilitātei un nerada nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām pusēm. Šajā publiskotajā informācijā neiekļauj personas datus Regulas (ES) Nr. 2016/6791 72 nozīmē.

2.Naudas sodiem un periodiskajiem soda maksājumiem, kas piemēroti saskaņā ar 113. un 114. pantu, ir administratīvs raksturs.

3.Ja EBI nolemj nepiemērot sodanaudu vai soda maksājumu, tā attiecīgi informē Eiropas Parlamentu, Padomi, Komisiju un attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes, kā arī pamato savu lēmumu.

4.Naudas sodi un periodiskie soda maksājumi, kas piemēroti saskaņā ar 113. un 114. pantu, ir izpildāmi.

5.Izpildi reglamentē tās valsts spēkā esošās civilprocesa normas, kurā izpilde notiek.

6.Naudas sodu un periodisku soda maksājumu summas ieskaita Eiropas Savienības vispārējā budžetā.

116. pants
Procedūras noteikumi par uzraudzības pasākumu veikšanu un naudas sodu piemērošanu

1.Ja, pildot 98. pantā noteiktos pienākumus, EBI konstatē, ka ir nopietnas aizdomas par to, ka, iespējams, pastāv fakti, kas varētu liecināt par V vai VI pielikumā uzskaitītu pārkāpumu vai pārkāpumiem, EBI lietas izmeklēšanai ieceļ neatkarīgu izmeklēšanas darbinieku, kas darbojas EBI ietvaros. Ieceltais darbinieks ir tāds, kurš nav iesaistīts un nav bijis tieši vai netieši iesaistīts nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitentu vai nozīmīgu e-naudas tokenu emitentu uzraudzībā, un savas funkcijas pilda neatkarīgi no EBI.

2.Izmeklēšanas darbinieks, kas minēts 1. punktā, izmeklē iespējamos pārkāpumus, ņemot vērā visas piezīmes, ko iesniegušas personas, uz kurām attiecas konkrētā izmeklēšana, un visus lietas materiālus kopā ar saviem konstatējumiem iesniedz EBI.

3.Lai varētu izpildīt noteiktos uzdevumus, izmeklēšanas darbinieks var izmantot pilnvaras pieprasīt informāciju saskaņā ar 104. pantu un veikt izmeklēšanu un pārbaudes uz vietas saskaņā ar 105. un 106. pantu. Īstenojot minētās pilnvaras, izmeklēšanas darbinieks ievēro 103. pantu.

4.Uzdevumu veikšanas laikā izmeklēšanas darbiniekam ir piekļuve visiem dokumentiem un informācijai, ko, veicot uzraudzību, ir apkopojusi EBI.

5.Kad izmeklēšana ir pabeigta un pirms atzinumu kopums tiek iesniegts EBI, izmeklēšanas darbinieks tām personām, uz kurām izmeklēšana attiecas, dod iespēju tikt uzklausītām par jautājumiem, kas tiek izmeklēti. Izmeklēšanas darbinieks savus konstatējumus balsta vienīgi uz tādiem faktiem, par kuriem attiecīgajām personām ir bijusi iespēja izteikt piezīmes.

6.Izmeklēšanā, kas veikta saskaņā ar šo pantu, pilnībā ievēro attiecīgo personu tiesības uz aizstāvību.

7.Lietas materiālus kopā ar konstatējumiem iesniedzot EBI, izmeklēšanas darbinieks par to paziņo personām, uz kurām attiecās izmeklēšana. Personas, uz kurām izmeklēšana attiecas, ir tiesīgas piekļūt lietas materiāliem, ievērojot citu personu likumīgās intereses attiecībā uz viņu komercnoslēpumu aizsardzību. Tiesības piekļūt lietai neattiecas uz konfidenciālu informāciju, kas skar trešās personas, un EBI iekšējiem darba sagatavošanas dokumentiem.

8.Pamatojoties uz izmeklēšanas darbinieka konstatējumiem un ja to pieprasa personas, uz kurām attiecas izmeklēšana, pēc šo personu uzklausīšanas saskaņā ar 117. pantu EBI pieņem lēmumu par to, vai nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitents vai nozīmīgu e-naudas tokenu emitents, uz kuru attiecas izmeklēšana, ir izdarījis vienu vai vairākus V vai VI pielikumā uzskaitīto noteikumu pārkāpumus, un šādā gadījumā veic uzraudzības pasākumu saskaņā ar 112. pantu un/vai piemēro naudas sodu saskaņā ar 113. pantu.

9.Izmeklēšanas darbinieks nepiedalās EBI apspriedēs un arī nekā citādi neiejaucas EBI lēmumu pieņemšanas procesā.

10.Komisija saskaņā ar 121. pantu līdz [lūgums ievietot datumu, kas ir 12 mēnešus no šīs regulas spēkā stāšanās dienas] pieņem deleģētos aktus, kuros nosaka papildu procedūras noteikumus par naudas sodu vai periodisko soda maksājumu piemērošanas pilnvaru īstenošanu, tostarp noteikumus par tiesībām uz aizstāvību, par termiņiem, par naudas sodu vai periodisko soda maksājumu iekasēšanu un par noilguma termiņiem naudas sodu un periodisko soda maksājumu piemērošanai un izpildei.

11.Ja, veicot šajā regulā noteiktos pienākumus, EBI konstatē, ka ir nopietnas aizdomas par iespējamiem faktiem, kas varētu būt noziedzīgi, tā lietu nodod attiecīgajām valsts iestādēm izmeklēšanas veikšanai un iespējamai kriminālvajāšanai. Turklāt EBI atturas no naudas sodu vai periodisko soda maksājumu piemērošanas gadījumos, kad kriminālprocesā saskaņā ar valsts tiesību aktiem res judicata spēku jau ir ieguvusi attaisnošana vai notiesāšana, kas izriet no identiska fakta vai faktiem, kuru būtība ir tāda pati.

117. pants
Attiecīgo personu uzklausīšana

1.Pirms pieņemt lēmumus saskaņā ar 112., 113. un 114. pantu, EBI dod iespēju procesā iesaistītām personām tikt uzklausītām par tās konstatējumiem. EBI savus lēmumus balsta vienīgi uz apsvērumiem, par kuriem šajā procesā iesaistītajām personām bijusi iespēja sniegt paskaidrojumu.

2.1. punktu nepiemēro, ja ir jārīkojas steidzami, lai novērstu būtisku un tūlītēju kaitējumu finanšu stabilitātei vai patērētāju tiesību aizsardzībai. Šādā gadījumā EBI var pieņemt pagaidu lēmumu, un tā dod attiecīgajām personām iespēju tikt uzklausītām pēc iespējas drīz pēc tās lēmuma pieņemšanas.

3.Izskatot lietu, pilnībā ievēro personu, par kurām tiek veikta izmeklēšana, tiesības uz aizstāvību. Šīs personas ir tiesīgas piekļūt EBI lietas materiāliem, ievērojot citu personu likumīgās intereses attiecībā uz to komercnoslēpumu aizsardzību. Tiesības piekļūt lietai neattiecas uz konfidenciālu informāciju un EBI iekšējiem darba sagatavošanas dokumentiem.

118. pants
Pārskatīšana Tiesā

Tiesas neierobežotā jurisdikcijā ir pārskatīt lēmumus, ar ko EBI ir piemērojusi naudas sodu vai periodisko soda maksājumu vai piemērojusi jebkuru citu sankciju vai administratīvu pasākumu saskaņā ar šo regulu. Tā var anulēt, samazināt vai palielināt uzlikto naudas sodu vai periodisko soda maksājumu.

119. pants
Uzraudzības maksa

1.EBI iekasē maksu no nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitentiem un nozīmīgu e-naudas tokenu emitentiem saskaņā ar šo regulu un saskaņā ar deleģētajiem aktiem, kas pieņemti atbilstīgi 3. punktam. Minētā maksa sedz EBI izdevumus, kas saistīti ar nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitentu uzraudzību un nozīmīgu e-naudas tokenu emitentu uzraudzību saskaņā ar 98. pantu, kā arī to izmaksu atlīdzināšanu, kas kompetentajām iestādēm var rasties, veicot darbu saskaņā ar šo regulu, jo īpaši saistībā ar uzdevumu deleģēšanu saskaņā ar 120. pantu.

2.Maksas apmērs, ko iekasē no atsevišķa nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitenta, ir proporcionāla tā rezerves aktīvu apjomam, un tā sedz visas izmaksas, kas EBI radušās, pildot uzraudzības uzdevumus saskaņā ar šo regulu.

Maksas apmērs, ko iekasē no atsevišķa nozīmīgu e-naudas tokenu emitenta, ir proporcionāla tās e-naudas apjomam, kas emitēta apmaiņā pret līdzekļiem, un sedz visas izmaksas, kas EBI radušās, pildot uzraudzības uzdevumus saskaņā ar šo regulu.

3.Komisija pieņem deleģētu aktu saskaņā ar 121. pantu [lūgums ievietot datumu, kas ir 12 mēnešus no šīs regulas spēkā stāšanās dienas], lai precizētu maksu veidu, pozīcijas, par ko pienākas maksas, maksu apmēru un veidu, kādā tās tiek maksātas, un metodiku maksimālās summas aprēķināšanai uz vienu vienību saskaņā ar 2. punktu, kuru EBI var iekasēt.

120. pants
EBI uzdevumu deleģēšana kompetentajām iestādēm

1.Ja tas nepieciešams, lai pienācīgi veiktu uzraudzības uzdevumu attiecībā uz nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu vai nozīmīgu e-naudas tokenu emitentiem, EBI var deleģēt īpašus uzraudzības uzdevumus dalībvalsts kompetentajai iestādei. Šie konkrētie uzraudzības uzdevumi jo īpaši var ietvert pilnvaras pieprasīt informāciju saskaņā ar 104. pantu un veikt izmeklēšanu un pārbaudes uz vietas saskaņā ar 105. un 106. pantu.

2.Pirms uzdevumu deleģēšanas EBI apspriežas ar attiecīgo kompetento iestādi par:

(a)deleģējamā uzdevumu apjomu;

(b)uzdevuma izpildes grafiku; kā arī

(c)vajadzīgās informācijas apmaiņu ar EBI.

3.Saskaņā ar regulu par maksām, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar 119. panta 3. punktu, EBI kompetentajai iestādei atlīdzina izmaksas, kas radušās, veicot deleģētos uzdevumus.

4.Attiecīgos laikposmos EBI pārskata 1. punktā minēto lēmumu. Deleģējumu var anulēt jebkurā laikā.

VIII sadaļa: Deleģētie akti un īstenošanas akti

121. pants
Deleģēšanas īstenošana

1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.Pilnvaras pieņemt 3. panta 2. punktā, 39. panta 6. punktā, 116. panta 10. punktā un 119. panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz 36 mēnešu laikposmu no... [ieraksta šīs regulas spēkā stāšanās datumu].

3.Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3. panta 2. punktā, 39. panta 6. punktā, 116. panta 10. punktā un 119. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.Saskaņā ar 3. panta 2. punktu, 39. panta 6. punktu, 116. panta 10. punktu un 119. panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešu laikā no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.

IX sadaļa. Pārejas un nobeiguma noteikumi

122. pants
Ziņojums

1.Līdz [36 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] Komisija pēc apspriešanās ar EBI un EVTI iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas piemērošanu, kam attiecīgā gadījumā pievienots tiesību akta priekšlikums.

2.Ziņojumā iekļauj šādu informāciju:

(a)kriptoaktīvu emisiju skaits Eiropas Savienībā, kompetentajās iestādēs reģistrēto kriptoaktīvu balto grāmatu skaits, emitēto kriptoaktīvu veids un to tirgus kapitalizācija, to kriptoaktīvu skaits, kuri ir pielaisti tirdzniecībai kriptoaktīvu tirdzniecības platformā;

(b)aplēses par to ES iedzīvotāju skaitu, kuri izmanto Eiropas Savienībā emitētos kriptoaktīvus vai iegulda tajos;

(c)Eiropas Savienībā ziņoto krāpšanas un uzlaušanas gadījumu un kriptoaktīvu zādzību skaits un vērtība, krāpnieciskas rīcības veidi, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju un aktīviem piesaistītu tokenu emitentu saņemto sūdzību skaits, kompetento iestāžu saņemto sūdzību skaits un saņemto sūdzību temati;

(d) aktīviem piesaistītu tokenu emitentu skaits, kas saņēmuši atļauju saskaņā ar šo regulu,un rezervēs iekļauto aktīvu kategoriju analīze, rezervju apjoms un maksājumu apjoms, izmantojot aktīviem piesaistītus tokenus;

(e) nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitentu skaits, kas saņēmuši atļauju saskaņā ar šo regulu, un rezervēs iekļauto aktīvu kategoriju analīze, rezervju apjoms un maksājumu apjoms, izmantojot nozīmīgus aktīviem piesaistītus tokenus;

(f)e-naudas tokenu emitentu skaits, kas saņēmuši atļauju saskaņā ar šo regulu un Direktīvu 2009/110/EK, un analīze par valūtām, ar kurām nodrošina e-naudas tokenus, rezervju apjoms un e-naudas tokenos veikto maksājumu apjoms;

(g)nozīmīgu e-naudas tokenu emitentu skaits, kas saņēmuši atļauju saskaņā ar šo regulu un Direktīvu 2009/110/EK, un analīze par valūtām, ar kurām nodrošina nozīmīgus e-naudas tokenus, rezervju apjoms un nozīmīgos e-naudas tokenos veikto maksājumu apjoms;

(h)kriptoaktīvu pakalpojumu tirgus darbības novērtējums Savienībā, tostarp par tirgus attīstību un tendencēm, ņemot vērā uzraudzības iestāžu pieredzi, atļauju saņēmušo kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju skaitu un to attiecīgo vidējo tirgus daļu;

(i)patērētāju tiesību aizsardzības līmeņa novērtējums, tostarp ņemot vērā kriptoaktīvu emitentu un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju operacionālo noturību, tirgus integritāti un šajā regulā paredzēto finanšu stabilitāti;

(j)novērtējums par to, vai kriptoaktīvu pakalpojumu darbības joma, uz ko attiecas šī regula, ir atbilstīga un vai šajā regulā noteiktās definīcijas ir jāpielāgo;

(k)novērtējums par to, vai būtu jāizveido līdzvērtības režīms trešo valstu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, aktīviem piesaistītu tokenu emitentiem vai e-naudas tokenu emitentiem saskaņā ar šo regulu;

(l)novērtējums par to, vai atbrīvojumi saskaņā ar 4. un 15. pantu ir atbilstīgi;

(m)novērtējums par šīs regulas ietekmi uz kriptoaktīvu iekšējā tirgus pienācīgu darbību, tostarp jebkādu ietekmi uz mazo un vidējo uzņēmumu piekļuvi finansējumam un jaunu maksājumu instrumentu izstrādi;

(n)apraksts par darījumdarbības modeļu un tehnoloģiju attīstību kriptoaktīvu tirgū;

(o)novērtējums par to, vai ir vajadzīgas izmaiņas šajā regulā izklāstītajos pasākumos, lai nodrošinātu patērētāju tiesību aizsardzību, tirgus integritāti un finanšu stabilitāti;

(p)administratīvo sodu un citu administratīvo pasākumu piemērošana;

(q)novērtējums par sadarbību starp kompetentajām iestādēm, EBI un EVTI un novērtējums par priekšrocībām un trūkumiem saistībā ar kompetento iestāžu un EBI atbildību par uzraudzību saskaņā ar šo regulu;

(r)šīs regulas ievērošanas izmaksas kriptoaktīvu, izņemot aktīviem piesaistītu tokenu un e-naudas tokenu, emitentiem, kas izteiktas kā procentuāla daļa no summas, kas iegūta, emitējot kriptoaktīvus;

(s)kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju izmaksas, kas izteiktas kā procentuāla daļa no to darbības izmaksām, lai izpildītu šīs regulas prasības;

(t)aktīviem piesaistītu tokenu emitentu un e-naudas tokenu emitentu izmaksas, kas izteiktas kā procentuāla daļa no to darbības izmaksām, lai izpildītu šīs regulas prasības;

(u) to administratīvo sodu un kriminālsodu skaits un apmērs, kurus kompetentās iestādes un EBI ir piemērojušas par šīs regulas pārkāpumiem.

123. pants
Pārejas posma pasākumi

1.Šīs regulas 4. līdz 14. pantu nepiemēro kriptoaktīviem, izņemot aktīviem piesaistītus tokenus un e-naudas tokenus, kurus Savienībā piedāvāja publiski vai kuri ir pielaisti tirdzniecībai kriptoaktīvu tirdzniecības platformā pirms [ieraksta piemērošanas sākumdienu].

2.Atkāpjoties no šīs regulas, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas sniedza savus pakalpojumus saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem pirms [ieraksta piemērošanas sākumdienu], var turpināt to darīt līdz [ieraksta datumu, kas ir 18 mēnešus pēc piemērošanas datuma] vai līdz brīdim, kad tiem piešķir atļauju saskaņā ar 55. pantu, atkarībā no tā, kurš termiņš ir agrāk.

3.Atkāpjoties no 54. un 55. panta, dalībvalstis var piemērot vienkāršotu procedūru atļaujas pieteikumiem, ko no [ieraksta šīs regulas piemērošanas datumu] līdz [ieraksta datumu, kas ir 18 mēnešus pēc piemērošanas datuma] iesniegušas vienības, kuras šīs regulas spēkā stāšanās brīdī saskaņā ar valsts tiesību aktiem bija saņēmušas atļauju sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus. Kompetentās iestādes nodrošina IV sadaļas 2. un 3. nodaļā noteikto prasību ievērošanu pirms atļaujas piešķiršanas saskaņā ar šādām vienkāršotām procedūrām.

4.EBI pilda savus uzraudzības pienākumus saskaņā ar 98. pantu no dienas, kad sāk piemērot 39. panta 6. punktā minētos deleģētos aktus.

124. pants 
Grozījums Direktīvā (ES) 2019/1937

Direktīvas (ES) 2019/1937 pielikuma I.B daļā iekļauj šādu punktu:

“xxi) Eiropas Parlamenta un Padomes... Regula (ES)..../... par kriptoaktīvu tirgiem (ES) 2021/XXX un ar ko groza Direktīvu (ES) 2019/37 (OV L..) 73 .”

125. pants
Direktīvas (ES) 2019/1937 grozījuma transponēšana

1.Dalībvalstis līdz... [12 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] pieņem, publicē un piemēro normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu 97. panta prasības. Tomēr, ja minētais datums ir pirms Direktīvas (ES) 2019/1937 26. panta 1. punktā minētā transponēšanas datuma, šādu normatīvo un administratīvo aktu piemērošanu atliek līdz Direktīvas (ES) 2019/1937 26. panta 1. punktā minētajam transponēšanas datumam.

2.Dalībvalstis informē Komisiju, EBI un EVTI par savu 97. panta darbības jomā pieņemto tiesību aktu galveno normu saturu.

126. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana

1.Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.Šo regulu piemēro no [ieraksta datumu, kas ir 18 mēnešus pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

3.Tomēr III un IV sadaļas noteikumus piemēro no [ieraksta šīs regulas spēkā stāšanās dienu]. 

4.Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā –    Padomes vārdā –

priekšsēdētājs    priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

Saturs

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā rīcībpolitikas joma

1.3.Priekšlikums attiecas uz

1.4.Mērķi

1.4.1.Vispārīgie mērķi

1.4.2.Konkrētais(-ie) mērķis(-i)

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

1.4.4.Snieguma rādītāji

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Aplēstā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz izdevumiem

3.2.2.Paredzamā ietekme uz [struktūras] darbības apropriācijām

3.2.3.Paredzamā ietekme uz EBI un EVTI cilvēkresursiem

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5.Trešo personu iemaksas

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS 

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

ES regulējums attiecībā uz kriptoaktīviem

1.2.Attiecīgā rīcībpolitikas joma

Politikas joma: Iekšējais tirgus

Darbība: Finanšu tirgi:

1.3.Priekšlikums attiecas uz 

 jaunu darbību

 jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību 74  

 esošas darbības pagarināšanu 

 vienas vai vairāku darbību apvienošanu ar citu/jaunu darbību 

1.4.Mērķi

1.4.1.Vispārīgie mērķi 

Šai iniciatīvai ir četri vispārīgi mērķi. Pirmais mērķis ir nodrošināt juridisko skaidrību un noteiktību, lai veicinātu kriptoaktīvu drošu attīstību un SVT izmantošanu finanšu pakalpojumos. Otrkārt, šai iniciatīvai būtu jāatbalsta inovācija un godīga konkurence, radot veicinošu regulējumu ar kriptoaktīviem saistītu pakalpojumu emitēšanai un sniegšanai. Trešais mērķis ir nodrošināt augstu patērētāju un ieguldītāju aizsardzības līmeni un tirgus integritāti, un ceturtais mērķis ir novērst iespējamos finanšu stabilitātes un monetārās politikas riskus, ko varētu radīt kriptoaktīvu un SVT plašāka izmantošana.

1.4.2.Konkrētais(-ie) mērķis(-i) 

Konkrētie šīs iniciatīvas mērķi ir šādi:

novērst regulatīvos šķēršļus tādu kriptoaktīvu emitēšanai, tirdzniecībai un pēctirdzniecības darījumiem, kurus var atzīt kā finanšu instrumentus, vienlaikus ievērojot tehnoloģiskās neitralitātes principu;

vairot finansējuma avotus uzņēmumiem, palielinot sākotnējos virtuālās valūtas piedāvājumus un vērtspapīru tokenu piedāvājumus;

ierobežot krāpšanas un nelikumīgas prakses risku kriptoaktīvu tirgos;

ļaut ES patērētājiem un ieguldītājiem piekļūt jaunām ieguldījumu iespējām vai jauniem maksājumu instrumentu veidiem, jo īpaši pārrobežu situācijās. 

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem/mērķgrupām.

Paredzams, ka priekšlikumi nodrošinās pilnībā saskaņotu regulējumu kriptoaktīviem, uz kuriem pašlaik neattiecas spēkā esošie finanšu pakalpojumu tiesību akti, un dos iespēju veikt eksperimentus ar SVT un finanšu instrumentu izmantošanu kriptoaktīvu veidā.

Kriptoaktīvu īpašais režīms nodrošinās augstu patērētāju un ieguldītāju aizsardzības līmeni un tirgus integritāti, regulējot galvenās darbības, kas saistītas ar kriptoaktīviem (piemēram, kriptoaktīvu emisiju, digitālo maku pakalpojumu sniegšanu, apmaiņas un tirdzniecības platformas). Nosakot prasības (piemēram, pārvaldības, darbības prasības) galvenajiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem un emitentiem, kas darbojas ES, priekšlikums varētu samazināt krāpšanas un kriptoaktīvu zādzības apjomu.

Turklāt īpašais režīms ieviesīs īpašas prasības attiecībā uz e-naudas tokeniem, nozīmīgiem e-naudas tokeniem, aktīviem piesaistītiem tokeniem un nozīmīgiem aktīviem piesaistītiem tokeniem, lai novērstu iespējamos riskus, ko tie var radīt finanšu stabilitātei un monetārās politikas transmisijai. Visbeidzot, tas risinās tirgus sadrumstalotības jautājumus, kas izriet no dažādām valstu pieejām visā ES.

Pievienotais priekšlikums regulai par izmēģinājuma režīmu attiecībā uz SVT tirgus infrastruktūrām dos iespēju veikt eksperimentus. Tas ļaus izveidot sekundāru tirgu finanšu instrumentiem kriptoaktīvu veidā, vēl vairāk izmantojot šīs tehnoloģijas piedāvātās potenciālās priekšrocības. Turklāt šis eksperiments radīs papildu pieredzi un pierādījumus, kas vajadzīgi, lai novērtētu, vai un kā grozīt spēkā esošos finanšu pakalpojumu tiesību aktus, lai nodrošinātu, ka tie ir tehnoloģiski neitrāli.

1.4.4.Snieguma rādītāji 

Norādīt, pēc kādiem rādītājiem seko līdzi progresam un sasniegumiem.

Neizsmeļošs iespējamo rādītāju saraksts:

·Kriptoaktīvu emisiju skaits un apjomi ES

·To vienību skaits, kuras Eiropas Savienībā ir saņēmušas atļauju darboties kā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji

·To vienību skaits, kuras Eiropas Savienībā ir saņēmušas atļauju darboties kā ar aktīviem nodrošinātu kriptoaktīvu vai nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitenti

·Krāpšanas un kriptoaktīvu zādzību skaits un vērtība ES

·To vienību skaits, kurām VKI piešķīrusi atļauju kā SVT tirgus infrastruktūrai saskaņā ar izmēģinājuma režīmu

·To darījumu apjoms, kuri tirgoti un par kuriem veikti norēķini SVT tirgus infrastruktūrā

·VKI paziņoto un VKI izmeklēto ar kriptoaktīviem saistīto tirgus ļaunprātīgas izmantošanas gadījumu skaits

·Ar aktīviem nodrošinātu kriptoaktīvu un nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu tirgus kapitalizācija

·Maksājumu apjoms, izmantojot aktīviem piesaistītus tokenus un nozīmīgus aktīviem piesaistītus tokenus

·Novērtējums, vai citi kriptoaktīvi/infrastruktūra vai tirgus dalībnieki, kas izmanto SVT un/vai nodarbojas ar kriptoaktīviem, ir sasnieguši sistēmiski būtisku līmeni

·To finanšu instrumentu skaits un apjoms ES, kas emitēti kā kriptoaktīvi

·To finanšu instrumentu kā kriptoaktīvu prospektu skaits, kurus apstiprinājušas VKI

·To vienību skaits, kurām VKI ir piešķīrušas atļauju sniegt pakalpojumus saskaņā ar spēkā esošajiem ES tiesību aktiem (piemēram, FITD II/FITR, CVDR, NGD) un kuras izmanto SVT/finanšu instrumentus kriptoaktīvu veidā

·Darījumu apjoms, kurus tirgo un par kuriem norēķinās pakalpojumu sniedzēji, kas saņēmuši atļauju saskaņā ar spēkā esošajiem ES tiesību aktiem (piemēram, FITD II/FITR, CVDR, NGD), un kuri izmanto SVT/finanšu instrumentus kriptoaktīvu veidā

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums 

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

Šiem priekšlikumiem būtu jārisina šādi jautājumi:

1) Patērētāju tiesību aizsardzība un šķēršļu novēršana inovācijai: Kriptoaktīvi ir viens no galvenajiem blokķēdes tehnoloģijas pielietojumiem finanšu jomā. Kopš Komisijas Finanšu tehnoloģiju rīcības plāna publicēšanas 2018. gada martā Komisija ir pētījusi iespējas un problēmas, ko rada kriptoaktīvi.

EBI un EVTI 2019. gada 9. janvārī publicēja ziņojumus, sniedzot konsultācijas Eiropas Komisijai par ES finanšu pakalpojumu tiesiskā regulējuma attiecībā uz kriptoaktīviem piemērojamību un piemērotību. Šo ziņojumu pamatā bija pilnvaras, kas tām piešķirtas saskaņā ar Komisijas 2018. gada martā publicēto Finanšu tehnoloģijas rīcības plānu.

Gan EBI, gan EVTI apgalvo, ka, lai gan daži kriptoaktīvi varētu ietilpt ES finanšu pakalpojumu tiesību aktu darbības jomā, lielākā daļa tajā neietilpst. Turklāt pat tad, ja kriptoaktīvi ietilpst finanšu pakalpojumu tiesību aktu darbības jomā, tiesību aktu efektīva piemērošana šiem aktīviem ne vienmēr ir vienkārša, un daži noteikumi var kavēt SVT izmantošanu.

2) Sadrumstalotība: Vairākas dalībvalstis apsver vai jau ir īstenojušas īpašus pasākumus saistībā ar kriptoaktīviem, kas rada sadrumstalotību visā Savienībā.

3) Finanšu stabilitāte: Tā saukto “stabilo kriptomonētu” jaunā kategorija ir piesaistījusi lielu uzmanību, jo tām ir potenciāls panākt plašu ieviešanu. Tāpat kā citi kriptoaktīvi, tās var būt ļoti dažādas, un dažas no tam var būt ārpus pašreizējā tiesiskā regulējuma.

1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

Eiropas līmeņa rīcības pamatojums (ex ante)

Nav skaidrības par to, vai un kā ir piemērojami spēkā esošie ES noteikumi (par kriptoaktīviem, uz kuriem attiecas ES noteikumi, un šķēršļiem SVT piemērošanai tirgus infrastruktūrās)

Ja kriptoaktīvs kvalificējams kā FITD II finanšu instruments, trūkst skaidrības par to, kā spēkā esošais finanšu pakalpojumu tiesiskais regulējums attiecas uz šādiem aktīviem un pakalpojumiem, kas ar tiem saistīti. Tā kā spēkā esošais tiesiskais regulējums netika izstrādāts, ņemot vērā kriptoaktīvus un SVT, VKI saskaras ar problēmām, interpretējot un piemērojot dažādās ES tiesību aktu prasības, kas var kavēt inovāciju. Tāpēc minētās VKI var atšķirīgi interpretēt un piemērot spēkā esošos ES noteikumus. Šī VKI atšķirīgā pieeja rada tirgus sadrumstalotību.

ES līmeņa noteikumu trūkums un atšķirīgi valstu noteikumi par kriptoaktīviem, uz kuriem neattiecas ES noteikumi

Attiecībā uz kriptoaktīviem, uz kuriem neattiecas ES tiesību akti finanšu pakalpojumu jomā, noteikumu trūkums pakļauj patērētājus un ieguldītājus būtiskiem riskiem. Tā kā ES līmenī nav noteikumu, trīs dalībvalstis (Francija, Vācija un Malta) jau ir ieviesušas valsts režīmus, kas reglamentē dažus kriptoaktīvu aspektus, kuri nav kvalificējami ne kā finanšu instrumenti saskaņā ar FITD II, ne kā elektroniskā nauda saskaņā ar END2. Šie režīmi ir atšķirīgi: i) Francijā noteikumi ir fakultatīvi, bet Maltā un Vācijā tie ir obligāti; ii) kriptoaktīvu darbības joma un darbības atšķiras; iii) prasības, ko piemēro emitentiem vai pakalpojumu sniedzējiem, nav vienādas; un iv) pasākumi tirgus integritātes nodrošināšanai nav līdzvērtīgi.

Citas dalībvalstis arī apsver iespēju pieņemt tiesību aktus par kriptoaktīviem un saistītām darbībām.

Sagaidāmā Savienības pievienotā vērtība (ex post).

Rīcība ES līmenī sniegtu vairāk priekšrocību salīdzinājumā ar darbībām valstu līmenī.

Attiecībā uz kriptoaktīviem, uz kuriem attiecas ES regulējums (t. i., tiem, kas saskaņā ar FITD II varētu tikt kvalificēti kā “finanšu instrumenti”), reglamentējoša rīcība ES līmenī izmēģinājuma režīma veidā, kas ļautu tirgus infrastruktūrām pārbaudīt SVT piemērošanu finanšu instrumentu emisijā, tirdzniecībā un norēķinos, varētu veicināt tādu kriptoaktīvu primāro un sekundāro tirgu ieviešanu, kuri kvalificējami kā finanšu instrumenti visā vienotajā tirgū, vienlaikus nodrošinot finanšu stabilitāti un augstu ieguldītāju aizsardzības līmeni.

Attiecībā uz kriptoaktīviem, uz kuriem pašlaik neattiecas ES tiesību akti, ES līmeņa rīcība, piemēram, ES tiesiskā regulējuma izveide, radītu pamatu, uz kura varētu attīstīties lielāks kriptoaktīvu un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju pārrobežu tirgus, tādējādi pilnībā izmantojot vienotā tirgus priekšrocības. ES režīms ievērojami samazinātu sarežģītību, kā arī finansiālo un administratīvo slogu visām ieinteresētajām personām, piemēram, pakalpojumu sniedzējiem, emitentiem un ieguldītājiem/lietotājiem. Operatīvo prasību saskaņošana attiecībā uz pakalpojumu sniedzējiem, kā arī emitentiem piemērojamo informācijas izpaušanas prasību saskaņošana varētu arī radīt acīmredzamus ieguvumus no ieguldītāju tiesību aizsardzības un finanšu stabilitātes viedokļa.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Neattiecas.

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

Šīs iniciatīvas mērķi saskan ar vairākām citām ES politikas jomām un pašreizējām iniciatīvām.

Kā izklāstīts paziņojumā “Eiropas digitālās nākotnes veidošana”, Eiropai ir ļoti svarīgi izmantot visas digitālā laikmeta priekšrocības un stiprināt rūpniecības un inovācijas spējas, ievērojot drošas un ētiskas robežas.

Priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena uzsvēra, ka ir vajadzīga ar dalībvalstīm “kopēja pieeja attiecībā uz kriptoaktīviem, lai mums būtu kopēja izpratne par to, kā vislabāk izmantot to radītās iespējas un novērst varbūtējos to radītos riskus”. Arī Komisijas priekšsēdētājas vietnieks Valdis Dombrovskis ir paudis nodomu ierosināt jaunu tiesību aktu par kopīgu ES pieeju kriptoaktīviem, tostarp par “stabilajām kriptomonētām”. Atzīstot riskus, ko tās var radīt, Komisija un Padome 2019. gada decembrī arī kopīgi paziņoja, ka tās “ir apņēmušās ieviest sistēmu, ar ko tiktu izmantotas iespējas, kuras var sniegt kriptoaktīvi”.

Šī iniciatīva ir cieši saistīta ar plašāku Komisijas politiku blokķēdes tehnoloģiju jomā, jo kriptoaktīvi kā blokķēdes tehnoloģiju galvenais pielietojums ir nesaraujami saistīti ar blokķēdes tehnoloģijas veicināšanu visā Eiropā. Šis priekšlikums atbalsta holistisku pieeju blokķēdēm un SVT, kuras mērķis ir izvirzīt Eiropu blokķēžu inovācijas un ieviešanas priekšplānā. Politikas darbs šajā jomā ietvēra Eiropas Blokķēžu novērošanas centra un foruma izveidi un Eiropas blokķēžu partnerību, kas politiskā līmenī apvieno visas dalībvalstis, kā arī publiskā un privātā sektora partnerības, kas paredzētas saistībā ar Starptautisko uzticamo blokķēžu lietotņu asociāciju.

Tas atbilst arī Savienības politikai, kuras mērķis ir izveidot kapitāla tirgu savienību (KTS). Tas jo īpaši atsaucas uz augsta līmeņa foruma galīgo ziņojumu, kurā uzsvērts kriptoaktīvu nepietiekami izmantotais potenciāls un Komisija aicināta nodrošināt juridisko noteiktību un izstrādāt skaidrus noteikumus kriptoaktīvu izmantošanai. Visbeidzot, šī iniciatīva ir saskaņā ar 2020. gada 10. martā pieņemto MVU stratēģiju, kurā SVT un kriptoaktīvi ir uzsvērti kā jauninājumi, kas ļauj MVU tieši sadarboties ar ieguldītājiem.

Tiesību akta priekšlikumam būtu ļoti ierobežota ietekme uz DFS, jo tajā ir paredzēts Savienības papildu ieguldījums EVTI, kas izriet no papildu 2 pilnslodzes ekvivalentiem, kurus iestāde saņemtu, lai īstenotu papildu uzdevumus, ko tai uzticējuši likumdevēji. Jaunās darbības, kas jāveic EBI, būtu pilnībā finansētas no maksām.

Tas izpaudīsies kā priekšlikums palielināt aģentūras pilnvaroto darbinieku skaitu nākamās ikgadējās budžeta procedūras laikā. Aģentūra turpinās strādāt, lai maksimāli palielinātu sinerģiju un efektivitātes pieaugumu (cita starpā izmantojot IT sistēmas), un cieši uzraudzīs ar šo priekšlikumu saistīto papildu darba slodzi, kas atspoguļosies aģentūras pieprasīto pilnvaroto darbinieku skaitā ikgadējā budžeta procedūrā.

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme

 Ierobežots ilgums

   Priekšlikumā/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

   Finansiālā ietekme: no GGGG. līdz GGGG. gadam.

 Beztermiņa

Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG līdz GGGG. gadam,

pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 75   

 Komisijas īstenota tieša pārvaldība

   ar izpildaģentūru starpniecību

 Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

 Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

◻EIB un Eiropas Investīciju fondam;

⌧ 71. pantā minētajām struktūrām;

◻ publisko tiesību subjektiem;

◻ privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, tādā mērā, kādā tiem ir pienācīgas finanšu garantijas;

◻ dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuri sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

◻ personām, kurām, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu, uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI 

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi 

Norādīt biežumu un nosacījumus.

Stabila uzraudzības un novērtēšanas mehānisma nodrošināšana ir būtiska, lai garantētu, ka veiktās reglamentējošās darbības ir efektīvas to attiecīgo mērķu sasniegšanā. Komisija izveidotu sīki izstrādātu programmu šīs iniciatīvas iznākumu un ietekmes uzraudzībai. Komisija būs atbildīga par jauno prasību ietekmes uzraudzību. Papildus šiem rādītājiem Komisijai sadarbībā ar EVTI būtu pēc trim gadiem jāsagatavo ziņojums par SVT tirgus infrastruktūru izmēģinājuma programmu. Pamatojoties uz šo ziņojumu, Komisija informēs Parlamentu un Padomi par piemērotu turpmāko rīcību (piemēram, turpināt eksperimentu, paplašināt tā darbības jomu, grozīt spēkā esošos tiesību aktus...).

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma 

2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

Pārvaldība notiks, izmantojot trīs Eiropas uzraudzības iestādes (EUI).

Attiecībā uz kontroles stratēģiju šīs trīs EUI cieši sadarbojas ar Komisijas Iekšējās revīzijas dienestu, lai nodrošinātu atbilstīgu standartu ievērošanu visās iekšējās kontroles sistēmas jomās. Šo kārtību piemēros arī attiecībā uz aģentūru lomu saskaņā ar šo priekšlikumu.

Turklāt katru finanšu gadu Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma un, ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas konstatējumus, apsver, vai apstiprināt aģentūru budžeta izpildi.

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

Saistībā ar juridisku, ekonomisku, efektīvu un konstruktīvu apropriāciju izmantošanu, kas izriet no darbībām, kuras EUI jāveic saistībā ar šo priekšlikumu, šī iniciatīva nerada jaunus būtiskus riskus, ko nesegtu esošā iekšējās kontroles sistēma. Darbības, kas jāveic saistībā ar šo priekšlikumu, tiks uzsāktas 2022. gadā un veiktas arī turpmāk.

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī) 

Pārvaldības un kontroles sistēmas ir noteiktas regulās, kas pašlaik reglamentē EUI darbību. Šīs struktūras cieši sadarbojas ar Komisijas Iekšējās revīzijas dienestu, lai nodrošinātu, ka attiecīgie standarti tiek ievēroti visās iekšējās kontroles sistēmas jomās.

Katru finanšu gadu Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma sniedz apstiprinājumu katrai EUI par budžeta izpildi.

Kontroles izmaksas – EUI uzraudzība

Attiecībā uz EBI aplēsts, ka ir vajadzīgi 18 pilnslodzes ekvivalenti (pašlaik darbojas 24 aktīviem piesaistīti tokeni, bet tikai daži no tiem ietilptu tādu nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu vai e-naudas tokenu kategorijā, uz kuru attiecas EBI uzraudzība). Šie personāla resursi tiks uzkrāti laika gaitā.

Visas šīs izmaksas tiktu segtas ar maksām, ko iekasē no nozīmīgu aktīviem piesaistītu vai e-naudas tokenu emitentiem. EBI būs jāsagatavojas uzņemties šos pienākumus.

Par EVTI lomu SVT tirgus infrastruktūras izmēģinājuma režīmā EVTI būs jāsniedz sākotnējs atzinums par VKI izsniegto atļauju un pēc tam jāveic pastāvīga uzraudzība, tomēr tiešu uzraudzību īstenotu valstu uzraudzības iestādes. Šīs darbības pilnībā segs no to darbības budžeta, kas attiecīgi tiks palielināts.


2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi 

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus, piemēram, krāpšanas apkarošanas stratēģijā iekļautos pasākumus.

Krāpšanas, korupcijas un citu nelikumīgu darbību apkarošanai EVTI bez ierobežojumiem piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Regulu (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF).

EVTI pievienojas Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai, un tā nekavējoties izdod attiecīgus noteikumus, kas attiecas uz visu EVTI personālu.

Lēmumi par finansējumu un nolīgumi, kā arī no tiem izrietošie īstenošanas pasākumi skaidri nosaka, ka Revīzijas palāta un OLAF nepieciešamības gadījumā var veikt EVTI izmaksāto līdzekļu saņēmēju, kā arī par šo līdzekļu sadali atbildīgā personāla klātienes pārbaudes.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas 

·Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Budžeta pozīcija

Izdevumu 
veids

Iemaksas

Nr.  

Dif./nedif 76 .

no EBTA valstīm 77

no kandidātvalstīm 78

no trešām valstīm

Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē

1

EVTI: <03.10.04>

Dif.

·Jaunveidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Budžeta pozīcija

Izdevumu 
veids

Iemaksas

Nr.  

Dif./nedif.

no EBTA valstīm

no kandidātvalstīm

no trešām valstīm

Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē

[XX.YY.YY.YY]

JĀ/NĒ

JĀ/NĒ

JĀ/NĒ

JĀ/NĒ

3.2.Aplēstā ietekme uz izdevumiem 

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz izdevumiem 

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu 
kategorija

Nr.

1. pozīcija vienotais tirgus, inovācijas un digitālā joma

EVTI: <03.10.04>

2022 79

2023.

2024.

2025.

2026.

2027.

KOPĀ

1. sadaļa.

Saistības

(1)

0,059

0,118

0,118

0,118

0,118

0,118

0,649

Maksājumi

(2)

0,059

0,118

0,118

0,118

0,118

0,118

0,649

2. sadaļa:

Saistības

(1a)

0,010

0,020

0,020

0,020

0,020

0,020

0,110

Maksājumi

(2 a)

0,010

0,020

0,020

0,020

0,020

0,020

0,110

3. sadaļa:

Saistības

(3 a)

Maksājumi

(3b)

KOPĀ apropriācijas 
EVTI: <03.10.04>

Saistības

=1.+1.a +3.a

0,069

0,138

0,138

0,138

0,138

0,138

0,759

Maksājumi

=2+2 a

+3b

0,069

0,138

0,138

0,138

0,138

0,138

0,759

 





Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu 
kategorija

7

“Eiropas publiskā pārvalde”

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Gads 
N

Gads 
N+1

Gads 
N+2

Gads 
N+3

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

KOPĀ

ĢD: <…….>

• Cilvēkresursi

• Citi administratīvie izdevumi

KOPĀ <….> ĢD <…….>

Apropriācijas

KOPĀ apropriācijas 
7. IZDEVUMU KATEGORIJĀ 
daudzgadu finanšu shēmā 

(Saistību summa = maksājumu summa)

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Gads 
N 80

Gads 
N+1

Gads 
N+2

Gads 
N+3

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

KOPĀ

KOPĀ apropriācijas
1.–7. IZDEVUMU KATEGORIJĀ
 
daudzgadu finanšu shēmā 

Saistības

Maksājumi

3.2.2.Paredzamā ietekme uz [struktūras] darbības apropriācijām 

   Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas

   Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:

Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un iznākumus

Gads 
N

Gads 
N+1

Gads 
N+2

Gads 
N+3

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

KOPĀ

REZULTĀTI

Veids 81

Vidējās izmaksas

Izmaksas

Izmaksas

Izmaksas

Izmaksas

Izmaksas

Izmaksas

Izmaksas

Kopējais daudzums

Kopējās izmaksas

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1 82

- Rezultāts

- Rezultāts

- Rezultāts

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 1

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2 ...

- Rezultāts

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 2

KOPĒJĀS IZMAKSAS

3.2.3.Paredzamā ietekme uz EBI un EVTI cilvēkresursiem 

3.2.3.1.Kopsavilkums

   Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

   Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

2022.

2023.

2024.

2025.

2026.

2027.

KOPĀ

Pagaidu darbinieki (AD kategorijas) EBI un EVTI 83

1,404

3,061

3,309

3,309

3,309

3,309

17,701

Pagaidu darbinieki (AST pakāpe)

Līgumdarbinieki

Norīkotie valsts eksperti

KOPĀ

1,404

3,061

3,309

3,309

3,309

3,309

17,701

Personāla vajadzības (PSE):

2022

2023

2024

2025

2026

2027

KOPĀ

Pagaidu darbinieki (AD kategorijas) EBI = 15 darbinieki 2022. gadā un 18 darbinieki 2023. gadā, EVTI = 2

17

20

20

20

20

20

20

Pagaidu darbinieki (AST pakāpe)

Līgumdarbinieki

Norīkotie valsts eksperti

KOPĀ

17

20

20

20

20

20

20

Tiek prognozēts, ka:

·2022. gadā tiks pieņemti darbā aptuveni 50 % no konkrētajā gadā nepieciešamā personāla, 2023. gadā tiks pieņemti darbā aptuveni 50 % no papildu 3 amata vietām, kas nepieciešamas konkrētajā gadā, un 2024. gadā tiks sasniegts pilns darbinieku skaits.

3.2.3.2.Paredzamās iesaistītā ĢD vajadzības pēc cilvēkresursiem

   Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi

   Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:

Aplēse izsakāma veselos skaitļos (vai maksimāli ar vienu zīmi aiz komata)

Gads 
N

Gads 
N+1

N+2 gads

N+3 gads

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

·Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)

XX 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības)

XX 01 01 02 (Delegācijas)

XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība)

10 01 05 01 (Tiešā pētniecība)

Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu — PSE) 84

XX 01 02 01 (AC, END, INT, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām)

XX 01 02 02 (AC, AL, END, INT un JED delegācijās)

XX 01 04 gg 85

- galvenajā mītnē 86  

- delegācijās

XX 01 05 02 (AC, END, INT – netiešā pētniecība)

10 01 05 02 (AC, END, INT – tiešā pētniecība)

Citas budžeta pozīcijas (norādīt)

KOPĀ

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Nepieciešamie cilvēkresursi tiks nodrošināti, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts:

Ierēdņi un pagaidu darbinieki

Ārštata darbinieki

PSE vienību izmaksu aprēķins jāiekļauj 3. iedaļas V pielikumā.

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu 

   Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai

   Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā

Aprakstiet, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas.

   Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma 87 .

Paskaidrojiet, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un atbilstošās summas.

3.2.5.Trešo personu iemaksas 

Priekšlikums/iniciatīva neparedz līdzfinansējumu no trešām personām

Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

2022.

2023.

2024.

2025.

2026.

2027.

Kopā

Nozares maksas 88 EBI

2,234

3,957

4,042

4,042

4,042

4,042

22,359

KOPĀ līdzfinansētās apropriācijas

2,234

3,957

4,042

4,042

4,042

4,042

22,359

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

2022.

2023.

2024.

2025.

2026.

2027.

Kopā

Valstu kompetento iestāžu iemaksas EVTI 89

0,115

0,230

0,230

0 230

0,230

0,230

1,265

KOPĀ līdzfinansētās apropriācijas

0,115

0,230

0,230

0,230

0,230

0,230

1,265

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem 

   Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

   Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

   pašu resursus

   citus ieņēmumus

  Atzīmējiet, ja ieņēmumi ir piešķirti izdevumu pozīcijām

Budžeta ieņēmumu pozīcija:

Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas

Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme 90

Gads 
N

Gads 
N+1

Gads 
N+2

Gads 
N+3

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

Pants ….

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Attiecībā uz dažādiem piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgās budžeta izdevumu pozīcijas.

Norādīt, ar kādu metodi aprēķināta ietekme uz ieņēmumiem.

PIELIKUMS

Vispārīgi pieņēmumi

1. sadaļa. Personāla izdevumi

Personāla izdevumu aprēķinā, pamatojoties uz identificētajām personāla vajadzībām, kā paskaidrots turpmāk, ir izmantoti šādi konkrēti pieņēmumi:

·Par papildu darbiniekiem, kas tiks pieņemti darbā 2022. gadā, izmaksas tiek rēķinātas 6 mēnešu ilgumā, ņemot vērā laiku, kas vajadzīgs, lai pieņemtu darbā papildu darbiniekus. Par 3 papildu darbiniekiem, kas būs nepieciešami 2023. gadā (papildus 2022. gadā nepieciešamajam personālam), izmaksas tiek rēķinātas 6 mēnešu ilgumā, ņemot vērā laiku, kas nepieciešams, lai pieņemtu darbā papildu darbiniekus. Pilns darbinieku skaits tiks sasniegts 2024. gadā.

·Pagaidu darbinieka gada vidējās izmaksas ir 150 000 EUR, līgumdarbinieka izmaksas ir 85 000 EUR, un norīkota valsts eksperta izmaksas ir 80 000 EUR, kurās visās ir iekļautas “ekspluatācijas izmaksas” (ēkas, IT u. c.) izmaksas 25 000 EUR apmērā.

·Korekcijas koeficienti, ko piemēro darbinieku algām Parīzē (EBI un EVTI) ir 117,7.

·Darba devēja pensiju iemaksas pagaidu darbiniekiem ir balstītas uz standarta pamatalgām, kas iekļautas standarta vidējās gada izmaksās, t. i., 95 660 EUR.

·Visiem papildu pagaidu darbiniekiem ir AD5 kategorija.

II sadaļa. Infrastruktūras un darbības izdevumi

Izmaksas nosaka, reizinot nodarbināto skaitu ar attiecīgo to nodarbinātības ilgumu konkrētajā gadā un gada standarta izmaksām saistībā ar ekspluatācijas izmaksām, t. i., 25 000 EUR.

III sadaļa. Pamatdarbības izdevumi

Izmaksas tiek aplēstas, ņemot vērā šādus pieņēmumus:

·Tulkošanas izmaksas EBI ir noteiktas 350 000 EUR apmērā gadā.

·Tiek pieņemts, ka vienreizējās IT izmaksas 500 000 EUR apmērā, kas domātas EBI, tiks īstenotas divu gadu laikā 2022. un 2023. gadā, pamatojoties uz 50 % un 50 % sadalījumu. EBI ikgadējās uzturēšanas izmaksas tiek lēstas 50 000 EUR apmērā.

·EBI ikgadējās uzraudzības izmaksas tiek lēstas 200 000 EUR apmērā.

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu 
kategorija

Skaits

Šeit izklāstīto aplēšu rezultātā gadā rodas šādas izmaksas:

EBI: <>

2022.

2023.

2024.

2025.

2026.

2027.

KOPĀ

1. sadaļa.

Saistības

(1)

1,246

2,744

2,992

2,992

2,992

2,992

15,958

Maksājumi

(2)

1,246

2,744

2,992

2,992

2,992

2,992

15,958

2. sadaļa:

Saistības

(1a)

0,188

0,413

0,450

0,450

0,450

0,450

2,401

Maksājumi

(2a)

0,188

0,413

0,450

0,450

0,450

0,450

2,401

3. sadaļa:

Saistības

(3a)

0,800

0,800

0,600

0,600

0,600

0,600

4,000

Maksājumi

(3b)

0,800

0,800

0,600

0,600

0,600

0,600

4,000

KOPĀ apropriācijas 
EBI:

Saistības

=1.+1.a +3.a

2,234

3,957

4,042

4,042

4,042

4,042

22,359

Maksājumi

=2+2 a

+3b

2,234

3,957

4,042

4,042

4,042

4,042

22,359

Salīdzināmās cenās

Priekšlikumam ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:

Saistību apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata) salīdzināmās cenās

EBI

Norādīt mērķus un iznākumus

2022.

2023.

2024.

2025.

2026.

2027.

REZULTĀTI

Veids 91

Vidējās izmaksas

Izmaksas

Izmaksas

Izmaksas

Izmaksas

Izmaksas

Izmaksas

Kopējais daudzums

Kopējās izmaksas

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1 92 Tieša nozīmīgu ar aktīviem nodrošinātu kriptoaktīvu emitentu uzraudzība

- Rezultāts

0,800

0,800

0,600

0,600

0,600

0,600

4,000

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 1

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2 Grozītās kriptoaktīvu baltās grāmatas apstiprināšana, ko iesniedzis nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitents

- Rezultāts

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 2

KOPĒJĀS IZMAKSAS

0,800

0,800

0,600

0,600

0,600

0,600

4,000

EBI tiešās uzraudzības darbības pilnībā finansē no šādām no uzraudzītajām vienībām:

EBI

2022.

2023.

2024.

2025.

2026.

2027.

Kopā

Izmaksas 100 % apmērā sedz no uzraudzītajām iestādēm iekasētās maksas.

2,234

3,957

4,042

4,042

4,042

4,042

22,359

KOPĀ līdzfinansētās apropriācijas

2,234

3,957

4,042

4,042

4,042

4,042

22,359

EVTI koordinācijas darbības saskaņā ar SVT izmēģinājuma režīmu, kas izklāstīts saistītajā priekšlikumā regulai par SVT tirgus infrastruktūrām, finansē no to darbības budžeta, ES iemaksām atbilstot 40 % (summas norādītas 3.2.1. tabulā “Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz izdevumiem”), un valstu kompetento iestāžu iemaksām atbilstot 60 % (summas norādītas 3.2.5. tabulā “Trešo valstu iemaksas”) no kopējām izmaksām.

ĪPAŠA INFORMĀCIJA

Tiešas uzraudzības pilnvaras

Eiropas Banku iestāde (EBI) ir īpaša Savienības struktūra, kas tika izveidota, lai aizsargātu sabiedrības intereses, veicinot finanšu sistēmas īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa stabilitāti un efektivitāti Savienības ekonomikai, tās iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

Lai gan EBI būs jāpieņem darbā speciālisti, pienākumi un funkcijas, kas jāveic, lai īstenotu ierosinātos tiesību aktus, atbilst EBI kompetencei un uzdevumiem.

Konkrētāk, EBI būs jāapmāca un jānodarbina speciālists, lai pildītu tiešās uzraudzības pienākumus, kā paredzēts šajā priekšlikumā par nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitentu uzraudzību.

Citi priekšlikumi, uz kuriem attiecas šis tiesību akta finanšu pārskats.

Šis tiesību akta finanšu pārskats attiecas arī uz finansiālo ietekmi, kas izriet no priekšlikuma regulai par SVT tirgus infrastruktūrām, kuras dēļ palielinās finansējums EVTI.

(1)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par ES digitālā finansējuma stratēģiju, 2020. gada 23. septembris, COM(2020)591 final.
(2)    Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par izmēģinājuma režīmu tirgus infrastruktūrām, kuru pamatā ir sadalītās virsgrāmatas tehnoloģija – COM(2020)594.
(3)    Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par finanšu sektora digitālās darbības izturētspēju un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1060/2009, (ES) Nr. 648/2012, (ES) Nr. 600/2014 un (ES) Nr. 909/2014 – COM(2020)595.
(4)    Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvas 2006/43/EK, 2009/65/EK, 2009/138/ES, 2011/61/ES, ES/2013/36, 2014/65/ES, (ES) 2015/2366 un ES/2016/2341 – COM(2020)596.
(5)    Eiropas Komisija, Finanšu tehnoloģijas rīcības plāns, COM/2018/109 final.
(6)    EVTI konsultācija par sākotnējo virtuālās valūtas piedāvājumu un kriptoaktīviem, 2019. gads; EBI ziņojums ar konsultāciju par kriptoaktīviem, 2019. gads.
(7)    FSP priekšsēdētāja vēstule G20 finanšu ministriem un centrālo banku vadītājiem, 2018. gads.
(8)    G7 Stabilo kriptomonētu darba grupa, Ziņojums “Izpēte par globālo stabilo kriptomonētu ietekmi”, 2019. gads
(9)    Ievēlētās priekšsēdētājas fon der Leienas pilnvarojuma vēstule priekšsēdētājas vietniekam Dombrovskim, 2019. gada 10. septembris.
(10)    Eiropas Komisijas un Padomes kopīgais paziņojums par “stabilajām kriptomonētām”, 2019. gada 5. decembris.
(11)    “Ziņojums ar ieteikumiem Komisijai par digitālajām finansēm: jauni ar kriptoaktīviem saistīti riski — regulējuma un uzraudzības problēmas finanšu pakalpojumu, iestāžu un tirgu nozarē (2020/2034(INL) https://oeil.secure.europarl.europa.eu/oeil/popups/ficheprocedure.do?reference=2020/2034(INL)&l=en .
(12)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES.
(13)    Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvas 2006/43/EK, 2009/65/EK, 2009/138/ES, 2011/61/ES, ES/2013/36, 2014/65/ES, (ES) 2015/2366 un ES/2016/2341 – COM(2020)596
(14)    Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par izmēģinājuma režīmu tirgus infrastruktūrām, kuru pamatā ir sadalītās virsgrāmatas tehnoloģija – COM(2020)594.
(15)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par finanšu tehnoloģijas rīcības plānu, COM(2018)109, 8.3.2018.
(16)    EVTI konsultācija par sākotnējo virtuālās valūtas piedāvājumu un kriptoaktīviem, 2019. gads; EBI ziņojums ar konsultāciju par kriptoaktīviem, 2019. gads.
(17)     https://ec.europa.eu/commission/sites/beta-political/files/political-guidelines-next-commission_lv.pdf
(18)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas digitālās nākotnes veidošana”, COM(2020) 67 final, 19.2.2020.
(19)    Ievēlētās priekšsēdētājas fon der Leienas pilnvarojuma vēstule priekšsēdētājas vietniekam Dombrovskim, 2019. gada 10. septembris.
(20)     https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/blockchain-technologies
(21)    Augsta līmeņa foruma par kapitāla tirgu savienību galīgā ziņojuma 7. ieteikums. ( https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/business_economy_euro/growth_and_investment/documents/200610-cmu-high-level-forum-final-report_en.pdf ).
(22)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par MVU stratēģiju ilgtspējīgai un digitālai Eiropai, COM(2020)103 final, 10.3.2020.
(23)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par ES Drošības savienības stratēģiju COM(2020)605 final, 24.7.2020.
(24)    https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/business_economy_euro/banking_and_finance/documents/2019-crypto-assets-consultation-document_en.pdf
(25)    Ietekmes novērtējums, kas pievienots dokumentam “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kriptoaktīvu tirgiem (MiCA)” – SWD(2020)380
(26)    https://ec.europa.eu/info/publications/egbpi-meetings-2020_en
(27)    Ietekmes novērtējums, kas pievienots dokumentam “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kriptoaktīvu tirgiem (MiCA)” – SWD(2020)380
(28)    Finanšu stabilitātes padome, “Regulējuma, uzraudzības un pārraudzības problēmu risināšana saistībā ar pasaules mēroga stabilās kriptomonētas mehānismu” (Addressing the regulatory, supervisory and oversight challenges raised by “global stablecoin” arrangements).
(29)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1937 (2019. gada 23. oktobris) par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (OV L 305, 26.11.2019., 17. lpp.).
(30)    OV C [...], [...], [...]. lpp.
(31)    OV C [...], [...], [...]. lpp.
(32)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par ES digitālā finansējuma stratēģiju, COM(2020)591.
(33)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).
(34)    FATF (2012-2019), International Standards on Combating Money Laundering and the Financing of Terrorism & Proliferation (Starptautiskie standarti cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu un ieroču izplatīšanu), FATF, Parīze, Francija (www.fatf-gafi.org/recommendations.html).
(35)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/110/EK (2009. gada 16. septembris) par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību, par grozījumiem Direktīvā 2005/60/EK un Direktīvā 2006/48/EK un par Direktīvas 2000/46/EK atcelšanu (OV L 267, 10.10.2009., 7. lpp.).
(36)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).
(37)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1129 (2017. gada 14. jūnijs) par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību regulētā tirgū, un ar ko atceļ Direktīvu 2003/71/EK (OV L 168, 30.6.2017., 12. lpp.).
(38)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/83/ES (2011. gada 25. oktobris) par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK (OV L 304, 22.11.2011., 64. lpp.).
(39)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/29/EK (2005. gada 11. maijs), kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (“Negodīgas komercprakses direktīva”) (OV L 149, 11.6.2005., 22. lpp.);
(40)    Padomes Direktīva 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV L 95, 21.4.1993., 29. lpp.).
(41)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.)
(42)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/65/EK (2002. gada 23. septembris) par patēriņa finanšu pakalpojumu tālpārdošanu un grozījumiem Padomes Direktīvā 90/619/EEK un Direktīvās 97/7/EK un 98/27/EK (OV L 271, 9.10.2002., 16. lpp.);
(43)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2366 (2015. gada 25. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK (OV L 337, 23.12.2015., 35. lpp.).
(44)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 596/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (Tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula) un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK un Komisijas Direktīvas 2003/124/EK, 2003/125/EK un 2004/72/EK (OV L 173, 12.6.2014., 1. lpp.).
(45)    OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
(46)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).
(47)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).
(48)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1937 (2019. gada 23. oktobris) par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (OV L 305, 26.11.2019., 17. lpp.).
(49)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/49/ES (2014. gada 16. aprīlis) par noguldījumu garantiju sistēmām (OV L 173, 12.6.2014., 149. lpp.).
(50)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2402 (2017. gada 12. decembris), ar ko nosaka vispārēju regulējumu vērtspapīrošanai un izveido īpašu satvaru attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu, un groza Direktīvas 2009/65/EK, 2009/138/EK un 2011/61/ES un Regulas (EK) Nr. 1060/2009 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 347, 28.12.2017., 35. lpp.).
(51)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.).
(52)    Komisijas Deleģētā regula (ES) 2017/565 (2016. gada 25. aprīlis), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrību organizatoriskām prasībām un darbības nosacījumiem un jēdzienu definīcijām minētās direktīvas mērķiem (OV L 87, 31.3.2017., 1. lpp.).
(53)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/109/EK (2004. gada 15. decembris) par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem Direktīvā 2001/34/EK (OV L 390, 31.12.2004., 38. lpp.).
(54)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).
(55)    Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par finanšu sektora digitālās darbības izturētspēju un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1060/2009, (ES) Nr. 648/2012, (ES) Nr. 600/2014 un (ES) Nr. 909/2014 – COM(2020)595.
(56)    Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par finanšu sektora digitālās darbības izturētspēju un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1060/2009, (ES) Nr. 648/2012, (ES) Nr. 600/2014 un (ES) Nr. 909/2014 – COM(2020)595.
(57)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/47/EK (2002. gada 6. jūnijs) par finanšu nodrošinājuma līgumiem (OV L 168, 27.6.2002., 43. lpp.).
(58)    Komisijas Direktīva 2006/73/EK (2006. gada 10. augusts), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību organizatoriskām prasībām un darbības nosacījumiem un jēdzienu definīcijām minētās direktīvas mērķiem (OV L 241, 2.9.2006., 26. lpp.).
(59)    Komisijas Direktīva 2006/73/EK (2006. gada 10. augusts), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību organizatoriskām prasībām un darbības nosacījumiem un jēdzienu definīcijām minētās direktīvas mērķiem (OV L 241, 2.9.2006., 26. lpp.).
(60)    Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/61 (2014. gada 10. oktobris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz likviditātes seguma prasību kredītiestādēm (OV L 011, 17.1.2015., 1. lpp.).
(61)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).
(62)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73.-117. lpp.).
(63)    Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par finanšu sektora digitālo darbības noturību un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1060/2009, (ES) Nr. 648/2012, (ES) Nr. 600/2014 un (ES) Nr. 909/2014 – COM(2020)595.
(64)    Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par finanšu sektora digitālo darbības noturību un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1060/2009, (ES) Nr. 648/2012, (ES) Nr. 600/2014 un (ES) Nr. 909/2014 – COM(2020)595.
(65)    Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par finanšu sektora digitālo darbības noturību un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1060/2009, (ES) Nr. 648/2012, (ES) Nr. 600/2014 un (ES) Nr. 909/2014 – COM(2020)595.
(66)    Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par finanšu sektora digitālo darbības noturību un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1060/2009, (ES) Nr. 648/2012, (ES) Nr. 600/2014 un (ES) Nr. 909/2014 – COM(2020)595.
(67)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2366 (2015. gada 25. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK (OV L 33, 23.12.2015., 35. lpp.).
(68)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula), (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).
(69)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 295, 21.11.2018., 39.–98. lpp.).
(70)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).
(71)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1937 (2019. gada 23. oktobris) par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (OV L 305, 26.11.2019., 17. lpp.).
(72)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula), (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).
(73)    OV: Tekstā ieraksta šīs regulas numuru, datumu un OV atsauci.
(74)    Kā paredzēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.
(75)    Sīkāku informāciju par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: https://myintracomm.ec.europa.eu/budgweb/EN/man/budgmanag/Pages/budgmanag.aspx .
(76)    Dif. – diferencētās apropriācijas, nedif. – nediferencētās apropriācijas.
(77)    EBTA - Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.
(78)    Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.
(79)    N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot. Aizstājiet “N” ar paredzēto pirmo īstenošanas gadu (piemēram, 2021. gads) Tas pats attiecas uz turpmākajiem gadiem.
(80)    N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot. Aizstājiet “N” ar paredzēto pirmo īstenošanas gadu (piemēram, 2021. gads) Tas pats attiecas uz turpmākajiem gadiem.
(81)    Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).
(82)    Kā aprakstīts 1.4.2. punktā. “Konkrētais(-ie) mērķis(-i)...”
(83)    EBI izmaksas ietver 100 % darba devēja pensiju iemaksu, un EVTI izmaksas ietver pensiju iemaksas, kas atbilst 60 % no valstu kompetento iestāžu iemaksu daļas.
(84)    AC = līgumdarbinieki; AL – vietējie darbinieki, END = valstu norīkotie eksperti; INT – aģentūru darbinieki, JED — jaunākie eksperti delegācijās.
(85)    Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām BA pozīcijām).
(86)    Galvenokārt struktūrfondiem, Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fondam (EZF).
(87)    Skatīt Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. /2020, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.-2027. gadam.
(88)    100 % no priekšlikuma īstenošanas izmaksām segs no maksām.
(89)    60 % no kopējām aplēstajām izmaksām (ES iemaksa ir aplēsta 40 % apmērā) plus 60 % daļa no darba devēja pensiju iemaksām
(90)    Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 20 % apmērā.
(91)    Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).
(92)    Kā aprakstīts 1.4.2. punktā. “Konkrētais(-ie) mērķis(-i)...”
Top

Briselē, 24.9.2020

COM(2020) 593 final

PIELIKUMI

dokumentam

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI

par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Direktīvu (ES) 2019/1937















{SEC(2020) 306 final} - {SWD(2020) 380 final} - {SWD(2020) 381 final}


I PIELIKUMS. Kripotaktīvu baltā grāmata kriptoaktīvu emitentiem – minimālais saturs

A daļa. Vispārīgas ziņas par emitentu

1.Emitenta nosaukums

2.Juridiskā adrese

3.Reģistrācijas datums

4.Juridiskās personas identifikators

5.Attiecīgā gadījumā uzņēmumu grupa, kurā emitents ietilpst

6.Emitenta vadības struktūrai piederīgo personu identitāte, adrese un funkcijas

7.5. panta 5. punktā minētais paziņojums

8.Iespējamie interešu konflikti

9.Ziņas par emitenta finanšu darbības rezultātiem pēdējos trīs gados vai, ja emitents nav reģistrēts pēdējos trīs gadus, ziņas par emitenta finanšu darbības rezultātiem kopš tā reģistrācijas dienas. Ja piedāvājums attiecas uz patēriņa funkcijas tokeniem, kurus emisijas brīdī var faktiski apmainīt pret produktu vai pakalpojumu, emitents ir atbrīvots no šīs prasības.

B daļa. Informācija par projektu

1.Projekta vai kriptoaktīvu nosaukums (ja atšķiras no emitenta nosaukuma)

2.Sīka informācija par visām fiziskām vai juridiskām personām (tostarp uzņēmuma adresēm un/vai domicilu), kas iesaistītas projekta īstenošanā, piemēram, konsultantiem, izstrādes komandu un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem

3.Kriptoaktīvu emisijas iemeslu apraksts

4.Ja kriptoaktīvu publiskais piedāvājums attiecas uz patēriņa funkcijas tokeniem– izstrādāto vai izstrādājamo produktu vai pakalpojumu galvenās iezīmes

5.Informācija par projekta organizāciju, tostarp projekta iepriekšējo un turpmāko starpposma mērķu apraksts un attiecīgā gadījumā projektam jau piešķirtie resursi

6.Attiecīgā gadījumā informācija par līdzekļu plānoto izmantošanu

7.Izņemot attiecībā uz patēriņa funkcijas tokeniem – izdevumi, kas saistīti ar kriptoaktīvu publisko piedāvājumu.

C daļa. Informācija par kriptoaktīvu publisko piedāvājumu vai to pielaidi tirdzniecībai kriptoaktīvu tirdzniecības platformā

1.Norāde par to, vai baltā grāmata attiecas uz kriptoaktīvu publisko piedāvājumu un/vai kriptoaktīvu pielaidi tirdzniecībai kriptoaktīvu tirdzniecības platformā.

2.Attiecīgā gadījumā summa, ko piedāvājums paredz palielināt jebkurā papīra valūtā vai jebkuros citos kriptoaktīvos. Attiecīgā gadījumā jebkura minimālā robežvērtība (minimālā summa, kas vajadzīga, lai īstenotu projektu) vai maksimālā robežvērtība (maksimālā publiskā piedāvājuma summa), kas noteikta kriptoaktīvu publiskajam piedāvājumam.

3.Piedāvātā kriptoaktīva emisijas cena (papīra valūtā vai jebkuros citos kriptoaktīvos).

4.Attiecīgā gadījumā kriptoaktīvu kopējais skaits, kas jāpiedāvā un/vai jāpielaiž tirdzniecībai kriptoaktīvu tirdzniecības platformā.

5.Norāda turētājus/pircējus, kuri publiski piedāvā kriptoaktīvus un/vai pieņem šādus kriptoaktīvus tirdzniecības mērķiem, tostarp jebkādus ierobežojumus attiecībā uz šādu kriptoaktīvu pircēju vai turētāju veidu.

6.Īpašs paziņojums par to, ka pircēji, kas piedalās kriptoaktīvu publiskajā piedāvājumā, varēs saņemt atpakaļ savu ieguldījumu, ja publiskā piedāvājuma beigās netiks sasniegta minimālā robežvērtība (minimālā summa, kas nepieciešama projekta īstenošanai) vai ja piedāvājums tiks atcelts, un detalizēts atmaksāšanas mehānisma apraksts, tostarp paredzamais termiņš, kad šāda atmaksāšana tiks pabeigta.

7.Informācija par kriptoaktīvu piedāvājuma dažādajiem periodiem, tostarp informācija par pirkšanas atlaides cenu kriptoaktīvu agrīnajiem pircējiem (pārdošana pirms publiska piedāvājuma).

8.Ierobežota termiņa piedāvājumiem – parakstīšanās laikposms, kurā publiskais piedāvājums ir atvērts, un pasākumi, lai aizsargātu līdzekļus vai citus kriptoaktīvus, kā minēts 9. pantā.

9.Maksāšanas metodes piedāvāto kriptoaktīvu iegādei.

10.Attiecībā uz kriptoaktīviem, izņemot aktīviem piesaistītus tokenus vai e-naudas tokenus – informācija par atteikuma tiesībām, kā minēts 12. pantā.

11.Informācija par veidu un grafiku, kādā nopirktie kriptoaktīvi tiek nodoti turētājiem.

12.Attiecīgā gadījumā par kriptoaktīvu izvietošanu atbildīgā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja nosaukums un šādas izvietošanas veids (garantēts vai negarantēts).

13.Attiecīgā gadījumā kriptoaktīvu tirdzniecības platformas nosaukums, ja tiek lūgta atļauja veikt tirdzniecību.

14.Tiesību akti, kas piemērojami kriptoaktīvu publiskam piedāvājumam, kā arī kompetentās tiesas.

D daļa. Ar kriptoaktīviem saistītās tiesības un pienākumi

1.5. panta 6. punktā minētais paziņojums.

2.Kriptoaktīvu, ko piedāvā vai ko atļauts tirgot kriptoaktīvu tirdzniecības platformā, raksturlielumu un funkcionalitātes apraksts, tostarp informācija par to, kad plānots piemērot funkcionalitātes.

3.To tiesību un pienākumu (ja tādi ir) apraksts, uz kuriem pircējam ir tiesības, un šo tiesību izmantošanas procedūra un nosacījumi.

4.Attiecīgā gadījumā informācija par kriptoaktīvu turpmākiem piedāvājumiem, ko veic emitents, un kriptoaktīvu skaitu, ko patur pats emitents.

5.Ja kriptoaktīvu piedāvājums vai pielaide tirdzniecībai kriptoaktīvu tirdzniecības platformā attiecas uz patēriņa funkcijas tokeniem – informācija par to produktu un/vai pakalpojumu kvalitāti un kvantitāti, kuriem patēriņa funkcijas tokeni nodrošina piekļuvi.

6.Ja kriptoaktīvu piedāvājumi vai pielaide tirdzniecībai kriptoaktīvu tirdzniecības platformā attiecas uz patēriņa funkcijas tokeniem – informācija par to, kā patēriņa funkcijas tokeni var tikt izpirkti pret produktiem vai pakalpojumiem, uz kuriem tie attiecas.

7.Ja netiek lūgta atļauja tirdzniecībai kriptoaktīvu tirdzniecības platformā – informācija par to, kā un kur kriptoaktīvus var iegādāties vai pārdot pēc publiskā piedāvājuma.

8.Visi ierobežojumi attiecībā uz piedāvājumā esošo vai kriptoaktīvu tirdzniecības platformā tirdzniecībai pielaisto kriptoaktīvu brīvu pārvedamību.

9.Ja kriptoaktīvu mērķis ir saglabāt stabilu vērtību, izmantojot protokolus to piedāvājuma palielināšanai vai samazināšanai, reaģējot uz pieprasījuma izmaiņām, šādu protokolu darbības apraksts.

E daļa. Informācija par pamatā esošo tehnoloģiju

1.Informācija par izmantoto tehnoloģiju, tostarp sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju, izmantotajiem protokoliem un tehniskajiem standartiem.

2.Apraksts par pamatā esošā protokola sadarbspēju ar citiem protokoliem.

3.Attiecīgā gadījumā konsensa algoritms.

4.Stimulu mehānismi, lai nodrošinātu darījumus, un visas piemērojamās maksas.

5.Ja kriptoaktīvi ir emitēti, nodoti un uzglabāti sadalītā virsgrāmatā, kuru uztur emitents vai trešā persona, kas rīkojas tā vārdā, sīks apraksts par šādas sadalītās virsgrāmatas darbību.

6.Informācija par izmantotās tehnoloģijas (ja tāda ir) revīzijas rezultātiem.

F daļa. Riski

1.Apraksts par riskiem, kuri saistīti ar konkrēto kriptoaktīvu emitentu.

2.Apraksts par riskiem, kuri saistīti ar kriptoaktīvu piedāvājumu un/vai to pielaidi tirdzniecībai kriptoaktīvu tirdzniecības platformā.

3.Ar kriptoaktīviem saistīto risku apraksts.

4.Ar projekta īstenošanu saistīto risku apraksts.

5.Apraksts par riskiem, kas saistīti ar izmantoto tehnoloģiju, kā arī riska mazināšanas pasākumi (ja tādi ir).



II Pielikums. Papildu informācija, kas aktīviem piesaistītu tokenu emitentiem jāietver kriptoaktīvu baltajā grāmatā

A daļa. Vispārīga informācija par emitentu

1.Detalizēts apraksts par emitenta pārvaldību.

2.Izņemot aktīviem piesaistītu tokenu emitentus, kuri ir atbrīvoti no atļaujas saņemšanas saskaņā ar 15. panta 3. punktu, – sīka informācija par atļauju, kas piešķirta kā aktīviem piesaistītu tokenu emitentam, un tās kompetentās iestādes nosaukums, kura piešķīrusi šādu atļauju.

B daļa. Informācija par projektu

1.Apraksts par 30. panta 5. punkta h) apakšpunktā minēto trešo personu lomu, pienākumiem un pārskatatbildību.

D daļa. Ar kriptoaktīviem saistītās tiesības un pienākumi

1.Informācija par tiesību, tostarp tiešas izpirkšanas tiesību, būtību un izpildāmību un visiem prasījumiem, kas turētājiem un jebkurai juridiskai vai fiziskai personai, kā minēts 35. panta 3. punktā, var būt uz rezerves aktīviem vai pret emitentu, tostarp par to, kā šādas tiesības var izmantot maksātnespējas procedūru gadījumā.

2.Attiecīgā gadījumā 17 panta 1. punkta pēdējā daļā minētais paziņojums.

3.Attiecīgā gadījumā informācija par pasākumiem, ko emitents ieviesis, lai nodrošinātu aktīviem piesaistītu tokenu likviditāti, tostarp to vienību nosaukumus, kuras ir atbildīgas par šādas likviditātes nodrošināšanu.

4.Apraksts par sūdzību izskatīšanas procedūru un jebkādu strīdu izšķiršanas mehānismu vai tiesiskās aizsardzības procedūru, ko izveidojis aktīviem piesaistītu tokenu emitents.

F daļa. Riski

1.Riski, kas saistīti ar rezerves aktīvu vērtību, tostarp likviditātes riski.

2.Riski, kas saistīti ar rezerves aktīvu turēšanu.

3.Riski, kas saistīti ar rezerves aktīvu ieguldījumiem.

G daļa. Rezerves aktīvi

1.Detalizēts apraksts par mehānismu, kura mērķis ir stabilizēt aktīviem piesaistītu tokenu vērtību, tostarp juridiskie un tehniskie aspekti.

2.Sīks apraksts par rezerves aktīviem un to sastāvu.

3.Apraksts par mehānismiem, ar kuru palīdzību emitē, izveido un iznīcina aktīviem piesaistītus tokenus.

4.Informācija par to, vai daļa rezerves aktīvu ir ieguldīta, un attiecīgā gadījumā apraksts par rezerves aktīvu ieguldījumu politiku.

5.Apraksts par rezerves aktīvu turēšanas kārtību, tostarp aktīvu nošķiršanu, kredītiestāžu nosaukumiem vai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kas iecelti par rezerves aktīvu turētājiem.


6.

III pielikums. Baltā grāmata, ko piemēro e-naudas tokenu emitentiem – minimālais saturs

A daļa. Vispārīga informācija par emitentu

1.Emitenta nosaukums

2.Juridiskā adrese

3.Reģistrācijas datums

4.Juridiskās personas identifikators

5.Attiecīgā gadījumā uzņēmumu grupa, kurā emitents ietilpst

6.Emitenta vadības struktūrai piederīgo personu identitāte, adrese un funkcijas

7.46. panta 4. punktā minētais paziņojums.

8.Iespējamie interešu konflikti

9.Sīka informācija par emitenta finanšu darbības rezultātiem pēdējos trīs gados vai, ja emitents nav reģistrēts pēdējos trīs gadus, ziņas par emitenta finanšu darbības rezultātiem kopš tā reģistrācijas dienas.

10.Izņemot e-naudas emitentus, kuri ir atbrīvoti no atļaujas saņemšanas saskaņā ar 43. panta 2. punktu, sīka informācija par atļauju būt par e-naudas tokenu emitentu un tās kompetentās iestādes nosaukums, kura piešķīrusi šādu atļauju.

B daļa. Informācija par projektu

1.Sīka informācija par visām fiziskām vai juridiskām personām (tostarp uzņēmuma adresēm un/vai domicilu), kas iesaistītas projekta izstrādē un attīstīšanā, piemēram, konsultantiem, izstrādes komandu un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem.

C daļa. Informācija par e-naudas tokenu publisko piedāvājumu vai to pielaidi tirdzniecībai

1.Norāde par to, vai baltā grāmata attiecas uz e-naudas tokenu publisko piedāvājumu un/vai to pielaidi tirdzniecībai kriptoaktīvu tirdzniecības platformā.

2.Attiecīgā gadījumā e-naudas tokenu kopējais skaits, kas jāpiedāvā publiski un/vai jāpielaiž tirdzniecībai kriptoaktīvu tirdzniecības platformā.

3.Attiecīgā gadījumā kriptoaktīvu tirdzniecības platformas nosaukums, ja tiek lūgta pielaide e-naudas tokenu tirdzniecībai.

4.Tiesību akti, kas piemērojami e-naudas tokenu publiskam piedāvājumam, kā arī kompetentās tiesas.

D daļa. Tiesības un pienākumi, kas saistīti ar e-naudas tokeniem

1.Sīks apraksts par tiesībām un pienākumiem (ja tādi ir), uz kuriem e-naudas tokena turētājam ir tiesības, tostarp par tiesībām uz izpirkšanu par nominālvērtību, kā arī par procedūru un nosacījumiem šo tiesību izmantošanai.

2.Visas saistītās maksas, ko piemēro e-naudas tokenu emitents, ja e-naudas tokenu turētājs izmanto izpirkšanas tiesības par nominālvērtību. 

E daļa. Informācija par pamatā esošo tehnoloģiju

1.Informācija par izmantoto tehnoloģiju, tostarp sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju, izmantotajiem protokoliem un tehniskajiem standartiem, kas ļauj turēt, uzglabāt un nodot šādus e-naudas tokenus.

2.Apraksts par pamatā esošā protokola sadarbspēju ar citiem protokoliem.

3.Attiecīgā gadījumā konsensa algoritms.

4.Stimulu mehānismi, lai nodrošinātu darījumus, un visas piemērojamās maksas.

5.Ja kriptoaktīvi ir emitēti, nodoti un uzglabāti sadalītā virsgrāmatā, kuru pārvalda emitents vai trešā persona, kas rīkojas tā vārdā, sīks apraksts par šādas sadalītās virsgrāmatas darbību.

6.Informācija par izmantotās tehnoloģijas (ja tāda ir) revīzijas rezultātiem.

F daļa. Riski

1.Apraksts par riskiem, kuri saistīti ar konkrēto e-naudas tokenu emitentu.

2.Ar e-naudas tokeniem saistīto risku apraksts.

3.Apraksts par riskiem, kas saistīti ar izmantoto tehnoloģiju, kā arī riska mazināšanas pasākumi (ja tādi ir).

IV pielikums. Minimālās kapitāla prasības kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji

Kriptoaktīvu pakalpojumu veids

Minimālās kapitāla prasības saskaņā ar 1. panta a) punktu

1. klase

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kam piešķirta atļauja sniegt šādus kriptoaktīvu pakalpojumus:

rīkojumu pieņemšana un nosūtīšana trešo personu vārdā; un/vai

konsultāciju sniegšana par kriptoaktīviem; un/vai

rīkojumu izpilde trešo personu vārdā; un/vai

kriptoaktīvu izvietošana.

50 000 EUR

2. klase

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kam piešķirta atļauja sniegt jebkādus kriptoaktīvu pakalpojumus, kuri ietilpst 1. klasē, un:

kriptoaktīvu turēšana un administrēšana trešo personu vārdā.

125 000 EUR

3. klase

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kam piešķirta atļauja sniegt jebkādus kriptoaktīvu pakalpojumus, kuri ietilpst 2. klasē, un:

kriptoaktīvu apmaiņa pret papīra valūtu, kas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis;

kriptoaktīvu apmaiņa pret citiem kriptoaktīviem;

kriptoaktīvu tirdzniecības platformas uzturēšana.

150 000 EUR

V pielikums. III un VI sadaļā minēto pārkāpumu saraksts attiecībā uz nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitentiem

1.Emitents pārkāpj 21. pantu, ja tas nepaziņo EBI par jebkādām izmaiņām tā darījumdarbības modelī, kas varētu būtiski ietekmēt jebkura faktiskā vai potenciālā aktīviem piesaistītu tokenu turētāja pirkšanas lēmumu, vai neapraksta šādas izmaiņas kriptoaktīvu baltajā grāmatā.

2.Emitents pārkāpj 21. pantu, ja tas neievēro pasākumu, ko EBI pieprasījusi saskaņā ar 21. panta 3. punktu.

3.Emitents pārkāpj 23. panta 1. punkta a) apakšpunktu, ja tas nerīkojas godīgi, taisnīgi un profesionāli.

4.Emitents pārkāpj 23. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ja tas godīgi, skaidri un nemaldinoši nesazinās ar nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu turētājiem.

5.Emitents pārkāpj 23. panta 2. punktu, ja tas nerīkojas nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu turētāju interesēs vai nodrošina preferenciālu režīmu konkrētiem turētājiem, kas nav atklāts emitenta baltajā grāmatā.

6.Emitents pārkāpj 24. pantu, ja tas savā tīmekļa vietnē nepublicē savu 19. panta 1. punktā minēto apstiprināto kriptoaktīvu balto grāmatu un attiecīgā gadījumā 21. pantā minēto grozīto kriptoaktīvu balto grāmatu un 25. pantā minētos tirgvedības paziņojumus.

7.Emitents pārkāpj 24. pantu, ja tas nedara baltās grāmatas publiski pieejamas pirms dienas, kad sāk publiski piedāvāt nozīmīgus aktīviem piesaistītus tokenus vai kad šos tokenus atļauj tirgot kriptoaktīvu tirdzniecības platformā.

8.Emitents pārkāpj 24. pantu, ja tas nedara pieejamu kriptoaktīvu balto grāmatu un tirgvedības paziņojumus tik ilgi, kamēr nozīmīgie aktīviem piesaistītie tokeni ir publiski pieejami.

9.Emitents pārkāpj 25. panta 1. punktu, ja tas publicē tādus tirgvedības paziņojumus, kas attiecas uz nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu publisko piedāvājumu vai šādu nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu pielaidi tirdzniecībai kriptoaktīvu tirdzniecības platformā, kuri neatbilst 25. panta 1.punkta a) līdz d) apakšpunktā noteiktajām prasībām.

10.Ja nav tiešu prasījumu vai izpirkšanas tiesību, kas piešķirtas visiem nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu turētājiem, emitents pārkāpj 25. panta 2. punktu, ja tas savos tirgvedības paziņojumos neiekļauj skaidru un nepārprotamu paziņojumu, ka šādu tokenu turētājiem nav prasījuma pret rezerves aktīviem vai ka tie nevar jebkurā laikā izpirkt šos tokenus pie emitenta.

11.Emitents pārkāpj 26. panta 1. punktu, ja tas vismaz reizi mēnesī un/vai skaidrā, precīzā un pārredzamā veidā savā tīmekļa vietnē neizpauž apritē esošo nozīmīgo aktīviem piesaistīto tokenu summu un 32. pantā minēto rezerves aktīvu vērtību un sastāvu.

12.Emitents pārkāpj 26. panta 2. punktu, ja tas pēc iespējas ātrāk un/vai skaidrā, precīzā un pārredzamā veidā savā tīmekļa vietnē neizpauž 32. pantā minētās rezerves aktīvu revīzijas rezultātus.

13.Emitents pārkāpj 26. panta 3. punktu, ja tas pēc iespējas ātrāk skaidri, precīzi un pārredzami neatklāj nevienu notikumu, kas būtiski ietekmē vai varētu būtiski ietekmēt nozīmīgo aktīviem piesaistīto tokenu vai rezerves aktīvu vērtību.

14.Emitents pārkāpj 27. panta 1. punktu, ja tas neievieš un/vai neuztur efektīvas un pārredzamas procedūras ātrai, taisnīgai un konsekventai to sūdzību izskatīšanai, kas saņemtas no nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu turētājiem, vai neievieš procedūras, lai atvieglotu sūdzību izskatīšanu starp turētājiem un trešām personām, kā minēts 30. panta 5. punkta h) apakšpunktā.

15.Emitents pārkāpj 27. panta 2. punktu, ja tas neļauj nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu turētājiem iesniegt sūdzību bez maksas.

16.Emitents pārkāpj 27. panta 3. punktu, ja tas neizstrādā un/vai nenodod nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu turētājiem veidni sūdzību iesniegšanai un/vai neuzskaita visas saņemtās sūdzības un pasākumus, kas veikti, reaģējot uz šīm sūdzībām.

17.Emitents pārkāpj 27. panta 4. punktu, ja tas neizskata visas sūdzības laikus un taisnīgi un/vai saprātīgā laikposmā nepaziņo šādas izmeklēšanas rezultātus nozīmīgo aktīviem piesaistīto tokenu turētājiem.

18.Emitents pārkāpj 28. panta 1. punktu, ja tas neuztur un neīsteno efektīvu politiku un procedūras, lai novērstu, identificētu, pārvaldītu un atklātu interešu konfliktus starp pašu emitentu un tā akcionāriem, tā vadības struktūras locekļiem, tā darbiniekiem, jebkurām fiziskām personām, kurām tieši vai netieši pieder vairāk nekā 20 % no emitenta akciju kapitāla vai balsstiesībām, vai kuras ar jebkādiem citiem līdzekļiem īsteno kontroles pilnvaras pār minēto emitentu, nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu turētājiem, jebkuru trešo personu, kas nodrošina kādu no 30. panta 5. punkta h) apakšpunktā minētajām funkcijām, vai jebkuru fizisku vai juridisku personu, kam piešķirtas tieša prasījuma vai izpirkuma tiesības saskaņā ar 35. panta 3. punktu.

19.Emitents pārkāpj 28. panta 1. punktu, ja tas neveic visus atbilstīgos pasākumus, lai novērstu, konstatētu, pārvaldītu un atklātu interešu konfliktus, kas izriet no rezerves aktīvu pārvaldības un ieguldījumiem.

20.Emitents pārkāpj 28. panta 2. līdz 4. punktu, ja tas neizpauž nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu turētājiem interešu konfliktu vispārējo būtību un avotus, un pasākumus, kas veikti, lai mazinātu šos riskus, vai nedara šo informāciju zināmu uz pastāvīga informācijas nesēja, vai ja tas nav pietiekami precīzs informācijas izpaušanā, lai nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu turētāji varētu pieņemt uz informāciju balstītu iegādes lēmumu par šādiem tokeniem.

21.Emitents pārkāpj 29. pantu, ja tas nepaziņo EBI par izmaiņām savā vadības struktūrā.

22.Emitents pārkāpj 30. panta 1. punktu, ja tam nav stingru pārvaldības noteikumu, kas ietver skaidru organizatorisko struktūru ar precīzi definētu, pārredzamu un konsekventu atbildības sadalījumu, efektīvas procedūras esošo vai varbūtējo risku identificēšanai, pārvaldībai, uzraudzībai un ziņošanai un atbilstīgi iekšējās kontroles procesi, tostarp pareizas administratīvās un grāmatvedības procedūras.

23.Emitents pārkāpj 30. panta 2. punktu, ja tam ir vadības struktūras locekļi, kuriem nav vajadzīgās labās reputācijas un kompetences kvalifikācijas, pieredzes un prasmju ziņā, lai pildītu savus pienākumus vai nodrošinātu emitenta pareizu un piesardzīgu pārvaldību.

24.Emitents pārkāpj 30. panta 5. punktu, ja tas nepieņem politiku un procedūru politiku, kas nav pietiekami efektīva, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, tostarp tā vadītāju un darbinieku atbilstību visiem šīs sadaļas noteikumiem, tostarp neievieš, neuztur un neīsteno politiku un procedūras, kas minētas 30. panta 5. punkta a) līdz k) apakšpunktā.

25.Emitents pārkāpj 30. panta 5. punktu, ja tas nedibina un neuztur līgumiskas vienošanās ar trešām personām, kā minēts 30. panta 5. punkta h) apakšpunktā, kurās precīzi noteiktas katras trešās personas un emitenta lomas, pienākumi, tiesības un saistības, vai neparedz nepārprotamu tiesību aktu izvēli attiecībā uz šādiem līgumiem, kuriem ir pārrobežu ietekme.

26.Ja vien emitents nav uzsācis 42. pantā minēto plānu, tas pārkāpj 30. panta 6. punktu, ja tas neizmanto piemērotas un samērīgas sistēmas, resursus vai procedūras, lai nodrošinātu nepārtrauktu un regulāru savu pakalpojumu un darbību veikšanu, vai neglabā visas savas sistēmas un drošības piekļuves protokolus atbilstīgi attiecīgajiem Savienības standartiem.

27.Emitents pārkāpj 30. panta 7. punktu, ja tas neatklāj darbības riska cēloņus vai nemēģina tos mazināt, izstrādājot atbilstošas sistēmas, kontroles un procedūras.

28.Emitents pārkāpj 30. panta 8. punktu, ja tas neievieš darbības nepārtrauktības politiku, kas savu sistēmu un procedūru pārtraukšanas gadījumā nodrošina būtisku datu un funkciju saglabāšanu un to darbību uzturēšanu, vai, ja tas nav iespējams, šādu datu un funkciju savlaicīgu atgūšanu un savu darbību savlaicīgu atsākšanu.

29.Ja vien nav atļauts turēt mazāku pašu kapitāla summu saskaņā ar 31. panta 3. punktu, emitents pārkāpj 31. panta 1. punkta a) apakšpunktu vai 41. panta 4. punktu, ja tas pastāvīgi neievēro pašu kapitāla prasību.

30.Emitents pārkāpj 31. panta 2. punktu, ja tā pašu kapitālu neveido Regulas (ES) Nr. 575/2013 26. līdz 30. pantā minētie pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņi un instrumenti pēc tam, kad saskaņā ar minētās regulas 36. pantu ir pilnībā veikti atskaitījumi, nepiemērojot minētās regulas 46. un 48. pantā minētās atbrīvojumu robežvērtības.

31.Emitents pārkāpj 31. panta 3. punktu, ja tas neievēro pašu kapitālu, ko pieprasa kompetentā iestāde, pēc novērtējuma, kas veikts saskaņā ar minēto 31. panta 3. punktu.

32.Emitents pārkāpj 32. panta 1. punktu, ja tas pastāvīgi neveido un neuztur rezerves aktīvus.

33.Emitents pārkāpj 32. panta 3. punktu, ja tā vadības struktūra nenodrošina rezerves aktīvu efektīvu un piesardzīgu pārvaldību.

34.Emitents pārkāpj 32.  panta 3. punktu, ja tas nenodrošina, ka nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu izveide un iznīcināšana vienmēr atbilst atbilstīgam rezerves aktīvu palielinājumam vai samazinājumam un ka šāds palielinājums vai samazinājums tiek pienācīgi pārvaldīts, lai izvairītos no negatīvas ietekmes uz rezerves aktīvu tirgu.

35.Emitents pārkāpj 32. panta 4. punktu, ja tam nav skaidras un/vai detalizētas politikas attiecībā uz šādu tokenu stabilizācijas mehānismu, kas neatbilst 32. panta 4. punkta a) līdz g) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem.

36.Emitents pārkāpj 32. panta 5. punktu, ja tas nepilnvaro veikt rezerves aktīvu neatkarīgu revīziju ik pēc sešiem mēnešiem, sākot no dienas, kad tas saņēmis atļauju.

37.Emitents pārkāpj 33. panta 1. punktu, ja tas neizstrādā, neuztur vai neīsteno rezerves aktīvu turēšanas politiku, procedūras un līgumiskas vienošanās, kas vienmēr nodrošina, ka ir izpildīti 33. panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā uzskaitītie nosacījumi.

38.Emitents pārkāpj 33. panta 1. punktu, ja tam nav turēšanas politikas attiecībā uz katru tā pārvaldīto aktīvu rezervi.

39.Emitents pārkāpj 33. panta 2. punktu, ja rezerves aktīvus ne vēlāk kā piecas darba dienas pēc nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emisijas netur kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs vai kredītiestāde.

40.Emitents pārkāpj 33. panta 3. punktu, ja tas neīsteno visas pienācīgās prasmes, rūpību un uzticamību, izvēloties, ieceļot un pārskatot kredītiestādes un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus, kas iecelti par rezerves aktīvu turētājiem.

41.Emitents pārkāpj 33. panta 3. punktu, ja tas nenodrošina, ka kredītiestādēm un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kas iecelti par rezerves aktīvu turētājiem, ir nepieciešamās zināšanas un tirgus reputācija, lai tie varētu darboties kā šādu rezerves aktīvu turētāji.

42.Emitents pārkāpj 33. panta 3. punktu, ja tam nav līgumisku vienošanos ar turētājiem, kas nodrošina, ka turēšanā esošie rezerves aktīvi ir aizsargāti pret rezerves aktīvu turētāju kreditoru prasījumiem.

43.Emitents pārkāpj 33. panta 3. punktu, ja tam nav turēšanas politikas un procedūru, kurās būtu noteikti atlases kritēriji kredītiestāžu vai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju iecelšanai par rezerves aktīvu turētājiem, un/vai procedūra šādu iecelšanu pārskatīšanai.

44.Emitents pārkāpj 33. panta 3. punktu, ja regulāri nepārskata kredītiestāžu vai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju iecelšanu par rezerves aktīvu turētājiem un/vai nenovērtē savus riska darījumus ar šādiem turētājiem un/vai pastāvīgi neuzrauga šādu turētāju finansiālos apstākļus.

45.Emitents pārkāpj 33. panta 4. punktu, ja rezerves aktīvi nav uzticēti kredītiestādēm vai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar 33. panta 4. punkta a) līdz d) apakšpunktu.

46.Emitents pārkāpj 33. panta 5. punktu, ja rezerves aktīvu turētāja iecelšana nav apliecināta ar rakstisku līgumu vai ja šāds līgums nereglamentē tādas informācijas plūsmu, ko uzskata par nepieciešamu, lai emitenti, kredītiestādes un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji varētu pildīt savas funkcijas.

47.Emitents pārkāpj 34. panta 1. punktu, ieguldot rezerves aktīvus produktos, kas nav augsti likvīdi finanšu instrumenti ar minimālu tirgus risku un kredītrisku, vai gadījumos, kad šādus ieguldījumus nevar ātri likvidēt ar minimālu ietekmi uz cenu.

48.Emitents pārkāpj 34. panta 2. punktu, ja tas netur glabāšanā finanšu instrumentus, kuros tiek turēti rezerves aktīvi.

49.Emitents pārkāpj 34. panta 3. punktu, ja tas negūst visu peļņu un neuzņemas visus zaudējumus, kas rodas no rezerves aktīvu ieguldījuma.

50.Emitents pārkāpj 35. panta 1. punktu, ja tas neievieš, neuztur un neīsteno skaidru un detalizētu politiku un procedūras attiecībā uz tiesībām, kas piešķirtas nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu turētājiem.

51.Ja nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu turētājiem ir piešķirtas tiesības, kā minēts 35. panta 1. punktā, emitents pārkāpj 35. panta 2. punktu, ja tas neizveido politiku, kas atbilst 35. panta 2. punkta a) līdz e) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem.

52.Ja 35. panta 1. punktā minētās tiesības tiek piešķirtas nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu turētājiem, emitents pārkāpj 35. panta 2. punktu, ja tas neparedz maksas, kas ir proporcionālas un samērīgas ar faktiskajām izmaksām, kas radušās nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitentiem.

53.Ja emitents nepiešķir tiesības, kā minēts 35. panta 1. punktā, visiem nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu turētājiem, šāds emitents pārkāpj 35. panta 3. punktu, ja tas neizstrādā politiku, kurā norādītas fiziskās vai juridiskās personas, kam šādas tiesības piešķirtas, vai neprecizē šādu tiesību izmantošanas nosacījumus vai šīm personām uzliktos pienākumus.

54.Ja emitents nepiešķir tiesības, kā minēts 35. panta 1. punktā, visiem nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu turētājiem, šāds emitents pārkāpj 35. panta 3. punktu, ja tas nedibina vai neuztur attiecīgas līgumiskas vienošanās ar šīm fiziskajām vai juridiskajām personām, kam piešķirtas šādas tiesības, vai ja tam nav līgumiskas vienošanās, kurās ir noteiktas emitentu un katras minētās fiziskās vai juridiskās personas lomas, pienākumi, tiesības un saistības, vai ja tam nav nepārprotamas tiesību aktu izvēles attiecībā uz šādām līgumsaistībām ar pārrobežu ietekmi.

55.Ja emitents nepiešķir tiesības, kā minēts 35. panta 1. punktā, visiem nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu turētājiem, šāds emitents pārkāpj 35. panta 4. punktu, ja tas neievieš mehānismu, lai nodrošinātu būtisko aktīviem piesaistīto tokenu likviditāti.

56.Ja emitents nepiešķir tiesības, kā minēts 35. panta 1. punktā, visiem nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu turētājiem, šāds emitents pārkāpj 35. panta 4. punktu, ja tas neizveido vai nesaglabā rakstiskas vienošanās ar kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem vai nenodrošina, ka pietiekams skaits kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju regulāri un paredzami nosūta stabilus cenu piedāvājumus par konkurētspējīgām cenām.

57.Ja emitents nepiešķir tiesības, kā minēts 35. panta 1. punktā, visiem nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu turētājiem, šāds emitents pārkāpj 35. panta 4. punktu, ja tas nenodrošina šādu nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu vai rezerves aktīvu vērtības tiešu izpirkšanu ievērojamu svārstību gadījumā vai nepiemēro maksas, kas ir proporcionālas un samērīgas ar šādas izpirkšanas faktiskajām izmaksām.

58.Ja emitents nepiešķir tiesības, kā minēts 35. panta 1. punktā, visiem nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu turētājiem, šāds emitents pārkāpj 35. panta 4. punktu, ja tas neizveido un neuztur spēkā līgumiskas vienošanās, lai nodrošinātu, ka ieņēmumi no rezerves aktīviem tiek izmaksāti nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu turētājiem, ja emitents nolemj pārtraukt darbību vai ja tam ir piemērota organizēta likvidācija, vai ja tā atļauja ir atsaukta.

59.Emitents pārkāpj 36. pantu, ja tas nodrošina procentus vai jebkādus citus labumus, kas saistīti ar laikposmu, kurā nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu turētājs tur šādus nozīmīgus aktīviem piesaistītus tokenus.

60.Emitents pārkāpj 41. panta 1. punktu, ja tas nepieņem, neīsteno vai neuztur tādu atlīdzības politiku, kas sekmē šādu emitentu stabilu un efektīvu riska pārvaldību un nerada stimulus vājināt riska standartus.

61.Emitents pārkāpj 41. panta 2. punktu, ja tas nenodrošina, ka tā nozīmīgos aktīviem piesaistītos tokenus var turēt glabāšanā dažādi kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kam piešķirta atļauja sniegt 3. panta 1. punkta 10) apakšpunktā minēto pakalpojumu, taisnīgi, saprātīgi un bez diskriminācijas.

62.Emitents pārkāpj 41. panta 2. punktu, ja tas neizvērtē vai neuzrauga likviditātes vajadzības, lai izpildītu izpirkšanas pieprasījumus vai tiesību izmantošanu, kā minēts 36. pantā, ko veic nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu turētāji.

63.Emitents pārkāpj 41. panta 3. punktu, ja tas neizveido, neuztur vai neīsteno likviditātes pārvaldības politiku un procedūras vai ja tam nav politikas un procedūru, kas nodrošina, ka rezerves aktīviem ir noturīgs likviditātes profils, kas ļauj nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitentam turpināt normālu darbību, tostarp likviditātes spriedzes scenārijos.

64.Emitents pārkāpj 42. panta 1. punktu, ja tas nav ieviesis plānu, kas ir piemērots, lai atbalstītu savu darbību organizētu likvidāciju saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem, vai ja tam nav plāna, kurā parādīta nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu emitenta spēja veikt organizētu likvidāciju, neradot nepamatotu ekonomisku kaitējumu nozīmīgu aktīviem piesaistītu tokenu turētājiem vai rezerves aktīvu tirgu stabilitātei.

65.Emitents pārkāpj 42. panta 2. punktu, ja tam nav plāna, kas ietver līgumiskas vienošanās, procedūras vai sistēmas, ar kurām nodrošina, ka ieņēmumi no atlikušo rezerves aktīvu pārdošanas tiek izmaksāti nozīmīgo aktīviem piesaistīto tokenu turētājiem.

66.Emitents pārkāpj 42. panta 2. punktu, ja tas regulāri nepārskata vai neatjaunina plānu.

67.Izņemot, ja ir izpildīti 77. panta 2. punkta nosacījumi, emitents pārkāpj 77. panta 1. punktu, ja tas pēc iespējas ātrāk neinformē sabiedrību par iekšējo informāciju, kas attiecas uz šo emitentu, tādā veidā, kas ļauj viegli un plaši piekļūt šai informācijai un sabiedrībai veikt tās pilnīgu, pareizu un savlaicīgu novērtējumu.



VI pielikums. Pārkāpumu saraksts, kas minēts III sadaļā, attiecībā uz nozīmīgu elektroniskās naudas tokenu emitentiem

1.Emitents pārkāpj 33. panta 1. punktu, ja tas neizstrādā, neuztur vai neīsteno turēšanas politiku, procedūras un līgumiskas vienošanās, kas vienmēr nodrošina, ka ir izpildīti 33. panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā uzskaitītie nosacījumi.

2.Emitents pārkāpj 33. panta 1. punktu, ja tam nav turēšanas politikas attiecībā uz katru tā pārvaldīto aktīvu rezervi.

3.Emitents pārkāpj 33. panta 2. punktu, ja rezerves aktīvus ne vēlāk kā piecas darba dienas pēc nozīmīgu e-naudas tokenu emisijas netur glabāšanā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs vai kredītiestāde.

4.Emitents pārkāpj 33. panta 3. punktu, ja tas neīsteno visas pienācīgās prasmes, rūpību un uzticamību, izvēloties, ieceļot un pārskatot kredītiestādes un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus, kas iecelti par rezerves aktīvu turētājiem.

5.Emitents pārkāpj 33. panta 3. punktu, ja tas nenodrošina, ka kredītiestādēm un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kas iecelti par rezerves aktīvu turētājiem, ir nepieciešamās zināšanas un tirgus reputācija, lai tie varētu darboties kā šādu rezerves aktīvu turētāji.

6.Emitents pārkāpj 33. panta 3. punktu, ja tam nav līgumisku vienošanos ar turētājiem, kas nodrošina, ka glabāšanā turētie rezerves aktīvi ir aizsargāti pret rezerves aktīvu turētāju kreditoru prasījumiem.

7.Emitents pārkāpj 33. panta 3. punktu, ja tam nav turēšanas politikas un procedūru, kurās būtu noteikti atlases kritēriji kredītiestāžu vai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju iecelšanai par rezerves aktīvu turētājiem, un/vai procedūra šādu iecelšanu pārskatīšanai.

8.Emitents pārkāpj 33. panta 3. punktu, ja tas regulāri nepārskata kredītiestāžu vai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju iecelšanu par rezerves aktīvu turētājiem un/vai nenovērtē savus riska darījumus ar šādiem turētājiem un/vai pastāvīgi neuzrauga šādu turētāju finansiālos apstākļus.

9.Emitents pārkāpj 33. panta 4. punktu, ja rezerves aktīvi nav uzticēti kredītiestādēm vai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar 33. panta 4. punkta a) līdz d) apakšpunktu.

10.Emitents pārkāpj 33. panta 5. punktu, ja rezerves aktīvu turētāja iecelšana nav apliecināta ar rakstisku līgumu vai ja šāds līgums nereglamentē tādas informācijas plūsmu, ko uzskata par nepieciešamu, lai emitenti un kredītiestādes, un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji varētu pildīt savas funkcijas.

11.Emitents pārkāpj 34. panta 1. punktu, ieguldot rezerves aktīvus produktos, kas nav augsti likvīdi finanšu instrumenti ar minimālu tirgus risku un kredītrisku, vai gadījumos, kad šādus ieguldījumus nevar ātri likvidēt ar minimālu ietekmi uz cenu.

12.Emitents pārkāpj 34. panta 2. punktu, ja tas netur finanšu instrumentus, kuros rezerves aktīvi tiek turēti glabāšanā saskaņā ar 33. pantu.

13.Emitents pārkāpj 34. panta 3. punktu, ja tas negūst visu peļņu un neuzņemas visus zaudējumus, kas rodas no rezerves aktīvu ieguldījuma.

14.Emitents pārkāpj 41. panta 1. punktu, ja tas nepieņem, neīsteno vai neuztur tādu atlīdzības politiku, kas sekmē šādu emitentu stabilu un efektīvu riska pārvaldību un nerada stimulus vājināt riska standartus.

15.Emitents pārkāpj 41. panta 2. punktu, ja tas nenodrošina, ka tā nozīmīgos e-naudas tokenus var glabāt dažādi kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kam piešķirta atļauja sniegt 3. panta 1. punkta j) apakšpunktā minēto pakalpojumu, taisnīgi, saprātīgi un bez diskriminācijas.

16.Emitents pārkāpj 41. panta 3. punktu, ja tas neizveido, neuztur vai neīsteno likviditātes pārvaldības politiku un procedūras vai ja tam nav politikas un procedūru, kas nodrošina, ka rezerves aktīviem ir noturīgs likviditātes profils, kas ļauj emitentam turpināt normālu darbību, tostarp likviditātes spriedzes scenārijos.

17