EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 28.9.2020
COM(2020) 586 final
2020/0271(NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS,
ar ko Padomes 2020. gada 19. maija Lēmumu (ES) 2020/721 groza, lai iekļautu nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Jūras vides aizsardzības komitejas 75. sesijā un Kuģošanas drošības komitejas 102. sesijā attiecībā uz to, ka tiek apstiprināts MSC-MEPC.5. apkārtraksts par paraugnolīgumu tādu atzīto organizāciju pilnvarošanai, kuras rīkojas administrācijas vārdā
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.Priekšlikuma priekšmets
Šis priekšlikums attiecas uz Padomes 2020. gada 19. maija Lēmuma (ES) 2020/721 grozījumu, ar kuru nosaka nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Kuģošanas drošības komitejas 102. sesijā (MSC 102), kas notiks Londonā 2020. gada 4.–11. novembrī, un Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Jūras vides aizsardzības komitejas 75. sesijā (MEPC 75), kas notiks Londonā 2020. gada 16.–20. novembrī, saistībā ar to, ka paredzēts pieņemt MSC-MEPC.5. apkārtrakstu par paraugnolīgumu tādu atzīto organizāciju pilnvarošanai, kuras rīkojas administrācijas vārdā.
Priekšlikuma konteksts
1.1.Konvencija par Starptautisko Jūrniecības organizāciju
Ar Konvenciju par Starptautisko Jūrniecības organizāciju (SJO) ir izveidota SJO. SJO mērķis ir nodrošināt forumu sadarbībai regulējuma un prakses jomā attiecībā uz dažādiem tehniskiem jautājumiem, kuri ietekmē ar starptautisko tirdzniecību saistītu kuģošanu. Tās mērķis ir arī aicināt vispārēji ieviest augstākos iespējamos standartus jautājumos, kuri attiecas uz kuģošanas drošību, navigācijas efektivitāti un kuģu izraisīta jūras piesārņojuma novēršanu un kontroli, veicinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus. SJO nodarbojas arī ar attiecīgiem administratīvajiem un juridiskajiem jautājumiem.
Konvencija stājās spēkā 1958. gada 17. martā.
Visas dalībvalstis ir konvencijas puses.
Visas dalībvalstis ir puses 1974. gada Starptautiskajā konvencijā par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS konvencija), kas stājās spēkā 1980. gada 25. maijā. Savienība nav SOLAS konvencijas puse.
Visas dalībvalstis ir puses 1973. gada Starptautiskajā konvencijā par kuģu izraisīta piesārņojuma novēršanu (MARPOL konvencija), kas stājās spēkā 1983. gada 2. oktobrī, un puses VI pielikumā, kas stājās spēkā 2005. gada 18. maijā. Savienība nav MARPOL konvencijas puse.
1.2.Starptautiskā Jūrniecības organizācija
Starptautiskā Jūrniecības organizācija (SJO) ir specializēta Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūra, kas atbildīga par kuģošanas drošību un drošumu un kuģu izraisīta jūras piesārņojuma novēršanu. Tā ir iestāde, kas nosaka globālos standartus starptautiskās kuģniecības drošības, drošuma un ekoloģisko raksturlielumu jomā. Tās galvenais uzdevums ir izveidot taisnīgu un efektīvu, vispārpieņemtu un visaptveroši īstenotu kuģniecības nozares tiesisko regulējumu.
Organizācijā var iesaistīties jebkura valsts, un visas ES dalībvalstis ir SJO dalībnieces. Eiropas Komisijai kopš 1974. gada Starptautiskajā Jūrniecības organizācijā ir novērotājas statuss. Tas pamatojas uz Starpvaldību jūrniecības konsultatīvās organizācijas (IMCO) un Eiropas Kopienu Komisijas vienošanos par sadarbību jautājumos, par ko ir abpusēja interese.
SJO Kuģošanas drošības komitejā arī darbojas visas SJO dalībnieces, un tās sanāksmes notiek vismaz reizi gadā. Tā izskata jebkādus organizācijas darbības jomā esošus jautājumus, kas attiecas uz navigācijas līdzekļiem, kuģu būvi un aprīkojumu, apkalpes komplektēšanu no drošības viedokļa, noteikumiem par sadursmju novēršanu, bīstamo kravu apstrādi, kuģošanas drošības procedūrām un prasībām, hidrogrāfisko informāciju, kuģu žurnāliem un navigācijas informāciju, jūras negadījumu izmeklēšanu, izcelšanu un glābšanu, un jebkuru citu jautājumu, kas tieši ietekmē kuģošanas drošību.
SJO Kuģošanas drošības komiteja nodrošina mehānismu, kas ļauj tai izpildīt SJO konvencijas, SJO Asamblejas vai SJO Padomes uzticētos pienākumus vai jebkādus iepriekšminētajā darbības jomā esošus pienākumus, kurus tai var uzticēt saskaņā ar citiem starptautiskiem tiesību instrumentiem un kurus atzīst SJO. Kuģošanas drošības komitejas un tās apakšstruktūru lēmumus pieņem ar komitejas locekļu balsu vairākumu.
SJO Jūras vides aizsardzības komitejā darbojas visas SJO dalībnieces, un tās sanāksmes notiek vismaz reizi gadā. Tā risina SJO darbības jomā esošos vidiskos jautājumus, kas saistīti ar kuģu izraisīta piesārņojuma kontroli un novēršanu, uz ko attiecas MARPOL līgums, tostarp ar naftu, ķīmiskām vielām, ko pārvadā kā beztaras kravas, notekūdeņiem, atkritumiem un kuģu emisijām gaisā, ieskaitot gaisu piesārņojošas vielas un siltumnīcefekta gāzu emisijas, saistītus jautājumus. Citi risināmie jautājumi ietver balasta ūdeņu apsaimniekošanu, pretapaugšanas sistēmas, kuģu pārstrādi, gatavību un reaģēšanas darbības piesārņojuma gadījumā un īpašu apgabalu un īpaši jutīgu jūras apgabalu identificēšanu.
SJO Jūras vides aizsardzības komiteja nodrošina mehānismu, kas ļauj tai izpildīt SJO konvencijas, SJO Asamblejas vai SJO Padomes uzticētos pienākumus vai jebkādus iepriekšminētajā darbības jomā esošus pienākumus, kurus tai var uzticēt saskaņā ar citiem starptautiskiem tiesību instrumentiem un kurus atzīst SJO. Jūras vides aizsardzības komitejas un tās apakšstruktūru lēmumus pieņem ar komitejas locekļu balsu vairākumu.
1.3.Paredzētais SJO Kuģošanas drošības komitejas akts
Kuģošanas drošības komiteja 2020. gada 4.–11. novembrī 102. sesijā (MSC 102) paredzējusi apstiprināt MSC-MEPC.5. apkārtrakstu, kurā būs noteikts paraugnolīgums, kas valdībām jāizmanto, lai pilnvarotu atzītas organizācijas, kuras rīkojas to vārdā. Apkārtraksts kopīgi jāapstiprina Kuģošanas drošības komitejai un Jūras vides aizsardzības komitejai.
Kuģošanas drošības komiteja 2016. gadā apstiprināja jaunu darba programmas uzdevumu, kas paredz pārskatīt un grozīt paraugnolīgumu tādu atzīto organizāciju pilnvarošanai, kuras rīkojas administrācijas vārdā, lai to saskaņotu ar Atzīto organizāciju kodeksa (AO kodeksa) prasībām. Paraugnolīguma projekts tika apspriests vairākās SJO instrumentu īstenošanas apakškomitejas sesijās, un tagad tas iesniegts komitejai apstiprināšanai.
1.4.Paredzētais SJO Jūras vides aizsardzības komitejas akts
Jūras vides aizsardzības komiteja 2020. gada 16.–20. novembrī 75. sesijā (MEPC 75) paredzējusi apstiprināt to pašu MSC-MEPC.5. apkārtrakstu, kurā noteikts paraugnolīgums, kas valdībām jāizmanto, lai pilnvarotu atzītas organizācijas, kuras rīkojas to vārdā.
2.Savienības vārdā ieņemamā nostāja
2.1.MSC-MEPC.5. apkārtraksta apstiprināšana
Kuģošanas drošības komitejas 97. sesijā (MSC 97), kas notika Londonā 2016. gada 21.–25. novembrī, tika apstiprināts jauns uzdevums, kas paredz pārskatīt un grozīt paraugnolīgumu tādu atzīto organizāciju pilnvarošanai, kuras rīkojas administrācijas vārdā (MSC.1/Circ.710–MEPC.1/Circ.307), lai to saskaņotu ar AO kodeksa prasībām. Jaunais uzdevums tika iekļauts SJO instrumentu īstenošanas apakškomitejas divgadu darba plānā 2016.–2017. gadam un SJO instrumentu īstenošanas apakškomitejas 4. sesijas (III 4) pagaidu darba kārtībā, nosakot mērķi uzdevumu izpildīt līdz 2018. gadam.
III 4, kas notika Londonā 2017. gada 25.–29. septembrī, nolēma paraugnolīgumu grozīt, par pamatu izmantojot IACS dokumentu, un izveidoja saziņas grupa, kurai uzticēja izstrādāt tekstu. III 5, kas notika Londonā 2018. gada 24.–28. septembrī, pabeidza paraugnolīguma projekta izstrādi un to nosūtīja apstiprināšanai Jūras vides aizsardzības komitejas 74. sesijā (MEPC 74) un Kuģošanas drošības komitejas 101. sesijā (MSC 101).
MEPC 74 laika ierobežojumu dēļ atlika apkārtraksta projekta izskatīšanu uz MEPC 75. MSC 101 apsprieda teksta projektu, bet, tā kā IACS kategoriski iebilda pret to, ka tās ierosinātie būtiskie grozījumi netika pieņemti, MSC 101 nosūtīja projektu ar IACS ierosinātajiem grozījumiem atpakaļ izskatīšanai SJO instrumentu īstenošanas apakškomitejas 6. sesijā (III 6). III 6, kas notika Londonā 2019. gada 1.–5. jūlijā, pārskatīja paraugnolīguma projektu un IACS priekšlikumus. Redakcionālos priekšlikumus III 6 pieņēma, savukārt būtiskos priekšlikumus — noraidīja. Pēc tam III 6 nosūtīja apkārtraksta projektu MEPC 75 un MSC 102 apstiprināšanai.
Savienībai būtu jāatbalsta SJO paraugnolīguma grozījumi, par kuriem vienojās III 6. Jaunais apkārtraksts aizstās MSC/Circ.710 un MEPC/Circ.307, atjauninās paraugnolīgumu un saskaņos to ar AO kodeksu (rezolūcijas MSC.349(92) un MEPC.237(65)). Tas palielinās gan karoga valsts administrācijas, gan AO precizitāti, pārredzamību un pārskatatbildību pasaules mērogā.
2.2.Attiecīgie ES tiesību akti un ES kompetence
Paraugnolīgums, kas pašlaik noteikts MSC/Circ.710 un MEPC/Circ.307, ES tiesību aktos tiek īstenots ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvu 2009/15/EK par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valsts administrācijas jūras lietu jomā. Direktīvas 2009/15/EK 5. pantā ir noteikts:
“1.
Dalībvalstis, kas pieņem lēmumu rīkoties tā, kā aprakstīts 3. panta 2. punktā, izveido “darba attiecības” starp to kompetento administrāciju un organizācijām, kas darbojas tās vārdā.
2.
Darba attiecības reglamentē ar oficiālu rakstisku un nediskriminējošu nolīgumu [..], kurā ietver vismaz: a) noteikumus, kas ir izklāstīti II pielikumā SJO Rezolūcijai A.739(18) par pamatnostādnēm, piešķirot pilnvarojumu organizācijām, kuras darbojas administrācijas vārdā, tajā pašā laikā vadoties pēc pielikuma, pielikuma papildinājumiem un papildinājuma, kas pievienots SJO MSC/Apkārtrakstam 710 un MEPC/Apkārtrakstam 307 par nolīguma paraugu saistībā ar tādu atzīto organizāciju pilnvarošanu, kuras darbojas administrācijas vārdā; [..]”
ES kompetence
MSC/Circ.710 un MEPC/Circ.307 aizstāšana ar MSC/MEPC.5. apkārtraksta projektu ES tiesību aktus ietekmētu, kad tiktu piemērota Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/15/EK par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valsts administrācijas jūras lietu jomā.
Tādējādi saskaņā ar LESD 3. panta 2. punkta beigu daļu Savienībai ir ekskluzīva kompetence, un tāpēc ir nepieciešams noteikt Savienības nostāju attiecībā uz aktiem, ar kuriem pieņem iepriekš minētos grozījumus.
3.Juridiskais pamats
3.1.Procesuālais juridiskais pamats
3.1.1.Principi
Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 9. punktā paredzēti lēmumi, ar kuriem nosaka “nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu”.
LESD 218. panta 9. punktu piemēro neatkarīgi no tā, vai Savienība ir attiecīgās struktūras dalībniece vai nolīguma puse.
Jēdziens “lēmumi ar juridiskām sekām” ietver aktus, kam ir juridiskas sekas saskaņā ar starptautisko tiesību normām, kuras reglamentē attiecīgo struktūru. Tas ietver arī instrumentus, kam nav saistoša spēka saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, bet kas “var būtiski ietekmēt Savienības likumdevēja pieņemtā tiesiskā regulējuma saturu”.
3.1.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
SJO Jūras vides aizsardzības komiteja un Kuģošanas drošības komiteja ir ar nolīgumu, proti, ar Konvenciju par Starptautisko Jūrniecības organizāciju, izveidotas struktūras.
Akti, kurus SJO Jūras vides aizsardzības komiteja un Kuģošanas drošības komiteja aicinātas pieņemt, ir akti ar juridiskām sekām. Paredzētais akts var būtiski ietekmēt šāda ES tiesību akta saturu:
–Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/15/EK par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valsts administrācijas jūras lietu jomā
Tas ir tāpēc, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvā 2009/15/EK par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valsts administrācijas jūras lietu jomā, ir noteikts, ka dalībvalstu administrācijām darba attiecības ar atzītajām organizācijām jāreglamentē, noslēdzot oficiālu rakstisku un nediskriminējošu nolīgumu, kurā jāņem vērā MSC/Circ. 710 un MEPC/Circ. 307 iekļautais paraugnolīgums.
Tāpēc jauns apkārtraksts, kas aizstāj MSC/Circ.710 un MEPC/Circ.307, ES tiesību aktus ietekmētu, kad tiktu piemērota Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/15/EK par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valsts administrācijas jūras lietu jomā.
Paredzētais akts nepapildina un negroza nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu.
Tāpēc ierosinātā lēmuma procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 9. punkts.
3.2.Materiālais juridiskais pamats
3.2.1.Principi
Lēmumam, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, materiālais juridiskais pamats galvenokārt ir atkarīgs no tā, kāds mērķis un saturs ir paredzētajam aktam, attiecībā uz kuru Savienības vārdā tiek ieņemta nostāja. Ja paredzētajam aktam ir divi mērķi vai divi komponenti un viens no tiem ir atzīstams par galveno, bet otram ir pakārtota nozīme, tad lēmums, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, jābalsta uz viena materiālā juridiskā pamata, proti, tā, ko prasa galvenais jeb dominējošais mērķis vai komponents.
3.2.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
Paredzētā akta galvenais mērķis un saturs attiecas uz jūras transportu. Tāpēc ierosinātā lēmuma materiālais juridiskais pamats ir LESD 100. panta 2. punkts.
3.3.Secinājums
Ierosinātā lēmuma juridiskajam pamatam vajadzētu būt LESD 100. panta 2. punktam saistībā ar LESD 218. panta 9. punktu.
2020/0271 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS,
ar ko Padomes 2020. gada 19. maija Lēmumu (ES) 2020/721 groza, lai iekļautu nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Jūras vides aizsardzības komitejas 75. sesijā un Kuģošanas drošības komitejas 102. sesijā attiecībā uz to, ka tiek apstiprināts MSC-MEPC.5. apkārtraksts par paraugnolīgumu tādu atzīto organizāciju pilnvarošanai, kuras rīkojas administrācijas vārdā
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 100. panta 2. punktu saistībā ar 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)Savienības darbībai jūras transporta nozarē vajadzētu būt vērstai uz jūras vides un cilvēku veselības aizsardzību un kuģošanas drošības uzlabošanu.
(2)Konvencija par Starptautisko Jūrniecības organizāciju (SJO) stājās spēkā 1958. gada 17. martā.
(3)SJO ir specializēta Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūra, kas atbildīga par kuģošanas drošību un drošumu un kuģu izraisīta jūras un gaisa piesārņojuma novēršanu. Visas Savienības dalībvalstis ir SJO locekles.
(4)Saskaņā ar Konvencijas par SJO 28. panta b) punktu Kuģošanas drošības komiteja nodrošina mehānismu, kas ļauj izpildīt visus pienākumus, kurus saskaņā ar minēto konvenciju tai uzticējusi SJO Asambleja vai SJO Padome, vai jebkādus minētā panta darbības jomā esošus pienākumus, kurus Kuģošanas drošības komitejai var uzticēt saskaņā ar citu starptautisku tiesību instrumentu un kurus atzīst SJO.
(5)Saskaņā ar Konvencijas par SJO 38. panta a) punktu Jūras vides aizsardzības komiteja veic funkcijas, kuras SJO noteiktas vai var tikt noteiktas saskaņā ar starptautiskajām konvencijām par kuģu izraisīta jūras piesārņojuma novēršanu un kontroli, jo īpaši attiecībā uz noteikumu vai citu nosacījumu pieņemšanu un grozīšanu.
(6)Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (“SOLAS konvencija”) stājās spēkā 1980. gada 25. maijā.
(7)Saskaņā ar SOLAS konvencijas VIII panta b) punkta iii) apakšpunktu SJO Kuģošanas drošības komiteja drīkst pieņemt SOLAS konvencijas grozījumus.
(8)Starptautiskā konvencija par kuģu izraisīta piesārņojuma novēršanu (“MARPOL konvencija”) stājās spēkā 1983. gada 2. oktobrī.
(9)Saskaņā ar MARPOL konvencijas 16. panta 2. punkta c) apakšpunktu konvencijas grozījumus drīkst pieņemt tikai attiecīgā struktūra, kas šajā gadījumā ir Jūras vides aizsardzības komiteja.
(10)Kuģošanas drošības komitejai 102. sesijā, kas notiks 2020. gada 4.–11. novembrī (“MSC 102”), kopīgi ar Jūras vides aizsardzības komiteju ir jāapstiprina MSC-MEPC.5. apkārtraksts par paraugnolīgumu tādu atzīto organizāciju pilnvarošanai, kuras rīkojas administrācijas vārdā.
(11)Jūras vides aizsardzības komitejai 75. sesijā, kas notiks 2020. gada 16.–20. novembrī (“MEPC 75”), kopā ar MSC 102 ir jāapstiprina MSC-MEPC.5. apkārtraksts par paraugnolīgumu tādu atzīto organizāciju pilnvarošanai, kuras rīkojas administrācijas vārdā.
(12)Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem MSC 102, jo MSC-MEPC.5. apkārtraksta apstiprināšana varēs būtiski ietekmēt Savienības tiesību aktu saturu, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/15/EK.
(13)Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem MEPC 75, jo MSC-MEPC.5. apkārtraksta apstiprināšana varēs būtiski ietekmēt Savienības tiesību aktu saturu, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/15/EK.
(14)Apstiprinot MSC-MEPC.5. apkārtrakstu, kas aizstāj apkārtrakstus MSC/Circ.710 un MEPC/Circ.307, paraugnolīgums tiks atjaunināts un saskaņots ar Atzīto organizāciju kodeksu (AO kodeksu) (rezolūcijas MSC.349(92) un MEPC.237(65)). Tas veicinās gan karoga valsts administrācijas, gan AO precizitātes, pārredzamības un pārskatatbildības palielināšanu pasaules mērogā.
(15)Padomes 2020. gada 19. maija Lēmums (ES) 2020/721 būtu jāgroza, lai tajā iekļautu atsauci uz MSC-MEPC.5. apkārtraksta apstiprināšanu.
(16)Savienības nostāja jāpauž Savienības dalībvalstīm, kuras ir SJO Kuģošanas drošības komitejas un Jūras vides aizsardzības komitejai locekles, rīkojoties kopīgi,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Padomes Lēmumu (ES) 2020/721 ar šo groza šādi:
“1. pants
Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Jūras vides aizsardzības komitejas 75. sesijā, ir atbalstīt to, ka tiek pieņemti Starptautiskās konvencijas par kuģu izraisīta piesārņojuma novēršanu VI pielikuma 2., 14. un 18. noteikuma un I un VI papildinājuma grozījumi, kas izklāstīti SJO dokumenta MEPC 75/3 pielikumā, un apstiprināts MSC-MEPC.5. apkārtraksts, kas izklāstīts SJO dokumenta III 6/15 8. pielikumā.
2. pants
1. Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Kuģošanas drošības komitejas 102. sesijā, ir atbalstīt to, ka tiek pieņemti:
a) Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras II-1. nodaļas A-1., B, B-1., B-2. līdz B-4. daļas grozījumi, kas izklāstīti SJO dokumenta MSC 102/3 1. pielikumā;
b) Starptautiskā drošības kodeksa kuģiem, kuros kā degvielu izmanto gāzi vai citas degvielas ar zemu uzliesmošanas temperatūru, A-1. un B-1. daļas grozījumi, kas izklāstīti SJO dokumenta MSC 102/3 2. pielikumā;
c) grozījumi Rezolūcijā A.658(16) par atstarojošu materiālu izmantošanu un uzstādīšanu glābšanas līdzekļiem;
un apstiprināts MSC-MEPC.5. apkārtraksts par paraugnolīgumu tādu atzīto organizāciju pilnvarošanai, kuras rīkojas administrācijas vārdā.”
2. pants
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
Briselē,
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
