EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52020PC0569

Priekšlikums PADOMES REGULA par Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma izveidi

COM/2020/569 final

Briselē, 18.9.2020

COM(2020) 569 final

2020/0260(NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA

par Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma izveidi

{SWD(2020) 179 final}


PASKAIDROJUMA RAKSTS

PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Augstas veiktspējas datošana (HPC), kas attiecas uz datošanas sistēmām (“superdatoriem”) ar īpaši lielu datošanas jaudu, kuras spēj atrisināt ārkārtīgi sarežģītas un nopietnas problēmas, ir ļoti būtiska spēja mūsu sabiedrības digitalizācijā. Tā ir dzinējspēks, kas virza datu ekonomiku un var nodrošināt iespējas tādām pamattehnoloģijām kā mākslīgais intelekts (AI), datu analītika un kiberdrošība izmantot lielo datu milzīgo potenciālu.

HPC ļauj daudzām rūpniecības nozarēm ieviest inovācijas un pāriet pie augstākas vērtības produktiem un pakalpojumiem, liekot pamatu jaunu rūpniecisku lietojumu attīstībai kopā ar citām progresīvām digitālām tehnoloģijām. Lai panāktu dziļāku zinātnisko izpratni un sasniegumus, HPC lietojumi un infrastruktūras ir būtiski gandrīz katrā pētniecības jomā, sākot no fundamentālās fizikas līdz biomedicīnai. HPC ir būtisks instruments arī pētniekiem un politikas veidotājiem, lai risinātu svarīgas sabiedrības problēmas, sākot no klimata pārmaiņām, gudras un zaļas attīstības un ilgtspējīgas lauksaimniecības līdz personalizētai medicīnai un krīzes pārvarēšanai. Ļoti piemērots piemērs ir Covid-19 pandēmija, kur HPC izmanto, nereti kopā ar AI, lai paātrinātu jaunu medikamentu atklāšanu, prognozētu vīrusa izplatību, plānotu un sadalītu ierobežotos medicīniskos resursus un paredzētu apturēšanas pasākumu un pēcepidēmijas scenāriju lietderību.

Tuvāko gadu laikā Eiropas vadošā nozīme datu ekonomikā, tās zinātnes izcilība un rūpniecības konkurētspēja arvien vairāk būs atkarīgas no tās spējas izstrādāt HPC pamattehnoloģijas, nodrošināt piekļuvi pasaules klases superdatošanas un datu infrastruktūrām un saglabāt savu pašreizējo izcilību HPC lietojumos. Lai tas notiktu, ļoti būtiska ir Eiropas mēroga stratēģiska pieeja.

Kopuzņēmums EuroHPC izveidots 1 2018. gada oktobrī kā juridiska un finansiāla struktūra, kas apvieno Eiropas Savienības (ES), 32 valstu un divu privātā sektora locekļu — Eiropas Augstas veiktspējas datošanas tehnoloģiju platformas (ETP4HPC) un apvienības Big Data Value Association (BDVA) — resursus. Līdz šim kopuzņēmums savām stratēģiskajām investīcijām ir izmantojis līdzekļus no daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 2014.–2020. gadam. Pēc 20 darbības mēnešiem tas Eiropas līmenī ir ievērojami palielinājis kopējās investīcijas HPC jomā un sācis īstenot savu pamatuzdevumu, lai atjaunotu Eiropas kā vadošā HPC virzītājspēka pozīciju. Līdz 2020. gada beigām tas izvērsīs pasaules klases superdatošanas un datu infrastruktūru, kas būs pieejama publiskiem un privātiem lietotājiem visā Eiropā. Tā investīcijas visā Eiropā atbalsta arī HPC kompetences centrus, kas garantē HPC plašu pieejamību Savienībā un nodrošina konkrētus pakalpojumus un resursus rūpnieciskai inovācijai (tostarp MVU) un HPC prasmju attīstībai, kā arī pētniecībai un inovācijai būtisku HPC aparatūras un programmatūras tehnoloģiju un lietojumu jomā. Tas palielinās ES spēju ražot inovatīvas HPC tehnoloģijas.

Padomes regulā, ar ko 2018. gadā izveidoja kopuzņēmumu EuroHPC, ir noteikts mērķis līdz 2022.–2023. gadam sasniegt nākamo superdatošanas robežu, eksalīmeņa veiktspēju 2 , t. i., datošanas sistēmas, kas spēj izpildīt vairāk nekā vienu triljonu (1018) operāciju sekundē. Šo datošanas jaudas pieaugumu varētu radīt arī kvantu datoru ieviešana un pāreja uz pēceksalīmeņa tehnoloģijām.

Ar ierosināto regulu būtībā tiek turpināta pašreizējā iniciatīva, kas izveidota saskaņā ar Padomes Regulu (ES) 2018/1488, ieviešot izmaiņas, lai ne tikai pielāgotu regulu nākamās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) programmām, bet arī atspoguļotu Komisijas prioritātes un ļautu kopuzņēmumam izmantot finansējumu no jaunajām 2021.–2027. gada DFS programmām. Šīs programmas ir “Apvārsnis Eiropa”, “Digitālā Eiropa” un Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments. Šis finansējums būs būtisks Eiropai, lai sasniegtu nākamo superdatošanas robežu — eksalīmeņa datošanu. Tas ļaus Savienībai nodrošināt sevi ar pasaules klases apvienotu, drošu un hipersavienotu superdatošanas un kvantiskās datošanas pakalpojumu un datu infrastruktūru un izstrādāt tehnoloģijas, lietojumus un prasmes, kas nepieciešami, lai sasniegtu eksalīmeņa jaudas, kuras pašlaik paredzēts sasniegt ap 2023.—2025. gadu, un pēceksalīmeņa jaudas, kuras paredzēts sasniegt ap 2025.–2027. gadu, vienlaikus veicinot pasaules klases Eiropas HPC un kvantiskās datošanas inovācijas ekosistēmas izveidi.

Tā kā kopuzņēmuma EuroHPC galvenie virzītājspēki un mērķi ir palikuši nemainīgi kopš tā izveides, 2018. gada janvārī publicētais ietekmes novērtējums 3 paliek spēkā. Turklāt ietekmes novērtējumā, kas pievienots priekšlikumam par Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar kuru izveido programmu “Digitālā Eiropa” 2021.–2027. gada periodam, tika ņemti vērā HPC mērķi 4 . 

Tādējādi Komisijas priekšlikums par jaunu EuroHPC regulu ir papildināts ar Komisijas dienestu darba dokumentu, kurā apkopotas kopš 2018. gada savāktās liecības. Komisijas dienestu darba dokumentā ir analizēta galveno sociālekonomisko un tehnoloģisko virzītājspēku un to lietotāju prasību attīstība, kas ietekmē HPC un datu infrastruktūru, tehnoloģiju un lietojumu turpmāko attīstību ES un pasaulē, ņemot vērā ES 2020.–2025. gada politiskās prioritātes. Tajā ietverti jaunākie HPC tirgus rādītāji un sniegts pārskats par galvenajām atziņām, kas līdz šim gūtas no kopuzņēmuma darbībām. Tajā aprakstīta nozīme, kāda tuvākajā laikā HPC būs Eiropas digitalizācijas jomā, un vienotas Eiropas datu telpas izveide. Visbeidzot, tajā sniegtas liecības par to, cik svarīgas ir kopuzņēmuma EuroHPC darbības, un par ietekmi, kāda tā turpināšanai būs uz būtisku tehnoloģiju un lietojumu skaita pieaugumu nākamajā desmitgadē, jo īpaši Eiropas izcilības uzlabošanu mazstrāvas procesoru tehnoloģiju un AI jomā. 

Kā kopuzņēmums EuroHPC darbosies?

Ierosinātā kopuzņēmuma EuroHPC pamatuzdevums ir 2018. gada oktobrī izveidotā kopuzņēmuma EuroHPC pamatuzdevuma tālāka virzība. Ilgtermiņa mērķi — t. i., izvietot un ekspluatēt pasaules klases augstas veiktspējas datošanas un datu infrastruktūru un attīstīt un veicināt izcilu Eiropas HPC ekosistēmu — būtībā nav mainīti. Uzsvars ir likts uz to, lai sasniegtu eksalīmeņa laikmetu un, pamatojoties uz kvantu tehnoloģijām, paplašinātos un ietvertu jaunas augstas veiktspējas datošanas pieejas.

Ierosinātā kopuzņēmuma darbības ir sagrupētas piecos galvenajos pīlāros:

(a)infrastruktūra. Šis pīlārs turpinās koncentrēties uz pasaules klases superdatošanas infrastruktūras iegādi. Tomēr tā darbības ir paplašinātas, lai iekļautu ne tikai pasaules klases superdatošanas infrastruktūras, bet arī kvantiskās datošanas infrastruktūras iegādi, izvietošanu un ekspluatāciju;

(b)superdatošanas pakalpojumu apvienība. Šis ir jauns pīlārs. Tas ietvers darbības, kas paredzētas, lai visā Eiropā publiskiem un privātiem lietotājiem nodrošinātu Savienības mēroga, uz mākoņtehnoloģijām balstītu piekļuvi apvienotiem, drošiem superdatošanas, kvantiskās datošanas un datu resursiem un pakalpojumiem. Pīlārs ietvers atbalstu augstas veiktspējas datošanas, kvantiskās datošanas un datu resursu savstarpējai savienošanai, to savstarpējai savienošanai ar Savienības vienotajām Eiropas datu telpām un apvienotām mākoņdatošanas infrastruktūrām, kā arī tādas platformas izstrādei, iegādei un ekspluatācijai, kas paredzēta superdatošanas un kvantiskās datošanas pakalpojumu un datu infrastruktūras netraucētai apvienošanai un drošu, uz mākoņtehnoloģijām balstītu pakalpojumu nodrošināšanai;

(c)tehnoloģija. Šis pīlārs turpinās atbalstīt vērienīgu pētniecības un inovācijas programmu, kas paredzēta, lai attīstītu pasaules klases un inovatīvu superdatošanas ekosistēmu. Pīlārs atbalstīs aparatūras un programmatūras tehnoloģijas un to integrāciju datorsistēmās, aptverot visu zinātnisko un rūpniecisko vērtību ķēdi. Turklāt tas atbalstīs tehnoloģijas un sistēmas, kas vajadzīgas klasisku superdatošanas sistēmu savstarpējai savienošanai ar citām tehnoloģijām, bieži vien papildu datošanas — jo īpaši neiromorfiskās vai kvantiskās datošanas — tehnoloģijām, un to ekspluatācijai;

(d)lietojums. Šis pīlārs bija daļa no 2018. gada oktobrī izveidotā kopuzņēmuma EuroHPC tehnoloģijas pīlāra. Tomēr tagad tas ir izdalīts atsevišķi, lai atzītu tā pieaugošo nozīmi, jo īpaši tā paplašināšanos rūpnieciski svarīgu lietojumu ziņā. Šis pīlārs atbalstīs darbības, kas paredzētas, lai sasniegtu izcilību un saglabātu Eiropas pašreizējo vadošo pozīciju to galveno datošanas un datu lietojumu un kodu jomā, kas paredzēti zinātnei, rūpniecībai (tostarp MVU) un publiskajam sektoram, tostarp sniegs atbalstu izcilības centriem HPC lietojumu jomā;

(e)izmantošanas un prasmju paplašināšana. Iepriekš šis pīlārs bija daļa no 2018. gada oktobrī izveidotā kopuzņēmuma EuroHPC tehnoloģijas pīlāra, galvenokārt pievēršoties valstu HPC kompetences centru izveidei un tīklošanai. Tomēr tagad tas ir izdalīts atsevišķi, lai atzītu tā pieaugošo nozīmi, jo īpaši saistībā ar dalību programmas “Digitālā Eiropa” digitālo prasmju prioritātē. Šis pīlārs pievērsīsies darbībām, kas paredzētas, lai veicinātu izcilību superdatošanas, kvantiskās datošanas un datu izmantošanas un prasmju jomā. Tā mērķis būs paplašināt superdatošanas resursu un datu lietojumu zinātnisko un rūpniecisko izmantošanu, veicināt rūpniecisko piekļuvi un superdatošanas un datu infrastruktūru izmantošanu inovācijai, kas pielāgota rūpniecības vajadzībām, un nodrošināt Eiropu ar labi informētiem vadošajiem zinātniekiem un kvalificētu darbaspēku.

Ierosinātajā kopuzņēmumā piedalās:

publiskā sektora locekļi: Savienība (ko pārstāv Komisija), dalībvalstis un pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa”, programmas “Digitālā Eiropa” un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta asociētās valstis, kas vēlas piedalīties (piedalīgās valstis) 5 . Citas dalībvalstis un asociētās valstis var brīvi pievienoties,

privātā sektora locekļi: tie ir tie paši, kas minēti Padomes Regulā (ES) 2018/1488 — rūpniecības apvienības ETP4HPC un BDVA.

Ierosinātā kopuzņēmuma balsstiesību pārvaldība un sadale ir identiskas tām, kas definētas Padomes Regulā (ES) 2018/1488.

Lai izveidotu HPC ekosistēmu, kopuzņēmums EuroHPC turpinās īstenot HPC stratēģisko plānu, kā noteikts daudzgadu stratēģiskajās pētniecības un inovācijas programmās, ko izstrādājusi EuroHPC Pētniecības un inovācijas konsultatīvā grupa (RIAG) 6 un EuroHPC Infrastruktūras konsultatīvā grupa (INFRAG) 7 un ko papildina EuroHPC privātā sektora locekļu stratēģiskā pētniecības programma 8 .

Saskaņā ar 2021.–2027. gada DFS Savienības finansiālais ieguldījums kopuzņēmumā varētu būt [XXXX] EUR, kam piedalīgās valstis un kopuzņēmuma EuroHPC privātie locekļi papildus ieguldīs vismaz kopējam ieguldījumam līdzvērtīgu summu. Kopuzņēmums šos līdzekļus izmantos galvenokārt tam, lai īstenotu savas darbības atbilstīgi iepriekš aprakstītajiem pieciem pīlāriem.

Nākamajā desmitgadē ierosinātā kopuzņēmuma EuroHPC galvenie sagaidāmie rezultāti varētu ietvert:

apvienotu, drošu un hipersavienotu Eiropas HPC un datu infrastruktūru ar vidējas veiktspējas superdatoriem un vismaz divas augstākās klases eksalīmeņa un divas augstākās klases pēceksalīmeņa sistēmas (vismaz vienai sistēmai no katras kategorijas jābūt uzbūvētai, izmantojot Eiropas tehnoloģiju),

hibrīdās datošanas infrastruktūras, kas integrē progresīvas datošanas sistēmas — jo īpaši kvantu simulatorus un kvantu datorus — HPC infrastruktūrās,

drošu, uz mākoņtehnoloģijām balstītu HPC un datu infrastruktūru, kas paredzēta Eiropas privātajiem lietotājiem,

HPC jaudas un pakalpojumus, kas pamatojas uz Eiropas publisko datu telpām, kuras paredzētas zinātniekiem, rūpniecībai un publiskajam sektoram,

nākamās paaudzes tehnoloģiju veidošanas blokus (aparatūru un programmatūru), kā arī to integrāciju inovatīvos eksalīmeņa un pēceksalīmeņa sistēmu HPC arhitektūras elementos,

izcilības centrus HPC lietojumu un HPC programmatūras industrializācijas jomā, kā arī jaunus algoritmus, kodus un rīkus, kas optimizēti nākamajām superdatoru paaudzēm,

liela mēroga rūpnieciskās izmēģināšanas iekārtas un platformas HPC un datu lietojumiem un pakalpojumiem galvenajās rūpniecības nozarēs,

valstu HPC kompetences centrus, kas ES nodrošina plašu HPC pārklājumu ar konkrētiem pakalpojumiem un resursiem, kuri paredzēti rūpnieciskai inovācijai (tostarp MVU),

būtisku Eiropas darbaspēka HPC prasmju un zinātības pieaugumu,

datu glabāšanas, apstrādes jaudas un jaunu pakalpojumu pilnveidi visu dalībvalstu sabiedrības interešu jomās.

Saskanība ar spēkā esošajiem politikas noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Komisija 2020. gada 19. februārī pieņēma paziņojumu “Eiropas Datu stratēģija” 9 , kurā izklāstīta Eiropas stratēģija politikas pasākumu un investīciju jomā, lai atbalstītu datu ekonomikas attīstību nākamajos piecos gados. Tajā uzsvērts, ka HPC un kvantiskā datošana būs būtiska, lai garantētu datošanas resursu netraucētu nodrošināšanu ar dažādiem veiktspējas raksturlielumiem, kas būs nepieciešami, lai palielinātu vienotu Eiropas datu telpu un apvienotu, drošu mākoņdatošanas infrastruktūru izaugsmi un izmantošanu publisko, rūpniecības un zinātnisko lietojumu jomā.

Komisija 2020. gada 19. februārī pieņēma arī paziņojumu “Eiropas digitālās nākotnes veidošana” 10 , kurā izklāstīta Eiropas digitālā stratēģija, kas pievēršas galvenajiem mērķiem, lai nodrošinātu to, ka digitālie risinājumi palīdz Eiropai turpināt savu ceļu uz digitalizāciju, no kuras ikviens gūst labumu. Vienas no galvenajām ierosinātajām darbībām ir investēšana progresīvu kopīgu digitālo spēju veidošanā un izmantošanā, tostarp superdatošanas un kvantu tehnoloģijās, un Eiropas superdatošanas spējas paplašināšana, lai izstrādātu inovatīvus risinājumus medicīnas, transporta un vides jomā.

Saskanība ar citām ES politikas jomām

Komisija 2020. gada 10. martā pieņēma paziņojumu “Jauna Eiropas industriālā stratēģija” 11 , kurā izklāstīta vērienīga Eiropas rūpniecības stratēģija, kas paredzēta, lai vadītu divējādo pārkārtošanos uz klimatneitralitāti un digitālo līderību. Paziņojumā cita starpā ir uzsvērts atbalsts tādu svarīgu pamattehnoloģiju izstrādei, kas ir stratēģiski būtiskas Eiropas industriālajai nākotnei, tostarp HPC un kvantu tehnoloģijām.

Visbeidzot, 2020. gada 27. maija paziņojumā “Eiropas lielā stunda — jāatjaunojas un jāsagatavo ceļš nākamajai paaudzei” 12  HPC tika noteikta kā stratēģiska digitālā spēja, kas būs investīciju avotu — piemēram, Atveseļošanas un noturības mehānisma, InvestEU un Stratēģisko investīciju mehānisma — prioritāte Eiropas atveseļošanā.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

Juridiskais pamats

Ierosinātā kopuzņēmuma EuroHPC iniciatīvas juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 187. pants un 188. panta pirmā daļa.

Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Ierosinātā regula attiecas uz subsidiaritātes principiem tādā pašā veidā, kā Padomes Regula (ES) 2018/1488.

Proporcionalitāte

Ierosinātā regula atbilst proporcionalitātes principam tādā pašā veidā, kā Padomes Regula (ES) 2018/1488.

Juridiskā instrumenta izvēle

Lai izveidotu kopuzņēmumu, kurā piedalās Savienība, un nodrošinātu tā darbību, ir vajadzīga Padomes regula.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Komisijas priekšlikums jaunai regulai par kopuzņēmumu EuroHPC iegūst finansējumu no 2021.–2027. gada DFS, un tam ir pievienots Komisijas dienestu darba dokuments. Ierosinātās jaunās regulas galvenie virzītājspēki un mērķi ir palikuši nemainīgi kopš tās izveides. Tāpēc rezultāts, kas gūts apspriedēs ar ieinteresētajām personām un pievienots Padomes Regulai (ES) 2018/1488, paliek spēkā. Šis rezultāts ir vēl vairāk apstiprināts apspriedē ar ieinteresētajām personām, kas papildina priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam izveido Digitālās Eiropas programmu 13 . Ir veikti turpmāk minētie papildu pasākumi, lai apspriestos ar ieinteresētajām personām par mērķiem un pieeju īstenošanas darbībām, kas saistītas ar jauno kopuzņēmumu, un aicināt šīs personas palīdzēt to veidot.

Ar pašreizējā kopuzņēmuma 32 piedalīgajām valstīm notika apspriešanās, un tās tika aicinātas sniegt atsauksmes par jaunā kopuzņēmuma mērķiem un administratīvo vienkāršošanu, jo īpaši finansiālo ieguldījumu centralizēto pārvaldību.

Kopuzņēmuma EuroHPC privātā sektora locekļi publicēja stratēģisko pētniecības un inovācijas programmu 14 , kurā aprakstītas pētniecības un inovāciju darbību prioritātes HPC jomā, kā arī ar infrastruktūru saistītās darbības, uzsverot tehnoloģiju piegādes un datu analītikas kopienu viedokli. Tāpat ar privātā sektora locekļiem notika apspriešanās par turpmākajām prioritātēm un darbībām, kā arī par pārvaldību, privātā sektora locekļu finansiālajiem ieguldījumiem un ierosinātā kopuzņēmuma īstenoto darbību finansējuma saņēmējiem, dalības noteikumiem un administratīvo noteikumu un procesu vienkāršošanu.

Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Komisijai ir pieredze kopuzņēmumu veidošanā un pārvaldībā. Jo īpaši tā gūs labumu no pieredzes un atziņām, kas gūtas no kopuzņēmuma EuroHPC darbību īstenošanas.

Ietekmes novērtējums

Tā kā kopuzņēmums EuroHPC tika izveidots tikai 2018. gada oktobrī, 2018. gada janvārī publicētais ietekmes novērtējums, kas pievienots Padomes Regulai (ES) 2018/1488, paliek spēkā, jo nav būtiski mainījušies virzītājspēki un mērķi.

Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Šis priekšlikums regulai, ar ko izveido kopuzņēmumu, atbilst Komisijas labāka regulējuma nostādnēm, proti, tajā ierosināts samērīgi regulēt tikai tik, cik nepieciešams. Tajā pēc iespējas uzmanīgāk ir aplūkots kopuzņēmums EuroHPC, kas izveidots ar Padomes Regulu (ES) 2018/1488, pamatojoties uz šajā kontekstā gūto pieredzi un ņemot vērā izmaiņas, kas ieviestas ar finansējuma programmām “Apvārsnis Eiropa”, “Digitālā Eiropa” un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu. Vajadzības gadījumā tajā ņemti vērā arī tā vienotā pamatakta noteikumi, ar ko izveido kopuzņēmumus atbilstīgi pamatprogrammai “Apvārsnis Eiropa”.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Kopuzņēmums EuroHPC varētu iegūt finansējumu no budžetiem, kurus Komisija ierosinājusi augstas veiktspējas datošanas darbībām regulās, ar ko izveido pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, programmu “Digitālā Eiropa” un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu. Kopumā no šīm trim programmām būs pieejami ne vairāk kā [XXXX] EUR [kas sadalīti šādi: ne vairāk kā 2 400 000 000 EUR no programmas “Digitālā Eiropa”, ne vairāk kā 200 000 000 EUR no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta un ne vairāk kā XXXXX EUR no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” — budžets jānosaka vēlākā posmā saskaņā ar “Apvārsnis Eiropa” stratēģisko plānošanu un programmu veidošanu].

Savu valsts un reģionālo augstas veiktspējas datošanas programmu un savu struktūrfondu ietvaros piedalīgajām valstīm jāpievieno vismaz līdzvērtīga summa. Privātā sektora struktūrām jānodrošina summa vismaz [XXXX] EUR apmērā [ieguldījums jānosaka vēlākā posmā, kad pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” budžets tiks definēts saskaņā ar “Apvārsnis Eiropa” stratēģisko plānošanu un programmu veidošanu]. Gan piedalīgās valstis, gan privātā sektora locekļi veiks ieguldījumu kopuzņēmuma administratīvo izmaksu segšanai.

5.CITI ELEMENTI

Īstenošanas plāni un uzraudzības, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Ierosināto kopuzņēmuma darbību izvērtēšana un uzraudzība tiek plānota saskaņā ar programmu “Apvārsnis Eiropa”. Tiks noteikta ne tikai kopuzņēmuma kā juridiska un finansiāla instrumenta lietderība Eiropas augstas veiktspējas datošanas stratēģijas mērķu sasniegšanā, bet arī tā lietderība Savienības politikas sekmēšanā. Jo īpaši tiks izvērtēts, kādā līmenī notiek piedalīgo valstu un privāto locekļu dalība kopuzņēmuma darbībās un tiek veikts ieguldījums tajās.

Ierosinātais kopuzņēmums ik gadu publicēs darbības pārskatu, kurā tiks atspoguļotas veiktās darbības, tām atbilstīgie izdevumi, kā arī kopuzņēmuma iepirktās un tam piederošās augstas veiktspējas datošanas, kvantiskās datošanas un pakalpojumu un datu infrastruktūras iegāde un ekspluatācija. Vispārīgo mērķu sasniegšanu novērtēs, ņemot vērā to kopuzņēmumu vispārējos darbības pamatrādītājus, kurus finansē no programmas “Apvārsnis Eiropa”, un kopuzņēmuma EuroHPC specifiskos darbības pamatrādītājus.

Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Ar 1. pantu izveido kopuzņēmumu EuroHPC un nosaka tā mītnes vietu.

2. pantā sniedz terminu “piekļuves laiks”, “pieņemšanas pārbaude”, “kompetences centrs”, “EuroHPC superdators, “eksalīmeņa”, “jaunākās paaudzes superdators”, “vidējas veiktspējas superdators”, “kvantu dators”, “kvantu simulators”, “mitinātājs”, “mitināšanas nolīgums”, “hipersavienots”, “ieguldījums natūrā”, “piedalīgā valsts”, “privātā sektora loceklis” vai “lietotājs” definīcijas.

3. pantā nosaka kopuzņēmuma EuroHPC pamatuzdevumu un mērķus.

4. pantā nosaka kopuzņēmuma EuroHPC darbību pīlārus.

5. pantā nosaka Savienības finansiālo ieguldījumu kopuzņēmuma EuroHPC administratīvajās un darbības izmaksās, izmantojot pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa”, programmas “Digitālā Eiropa” un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansējumu.

6. pantā nosaka, kādi papildu ieguldījumi no Savienības programmām — izņemot 5. pantā minētos — ir iespējami.

7. pantā nosaka piedalīgo valstu un privātā sektora locekļu finansiālo ieguldījumu administratīvo un darbības izmaksu segšanai.

8. pantā apraksta mitinātāju, kam kopuzņēmums uzticēs pirmseksapakāpes superdatoru ekspluatāciju, un nosaka tā izraudzīšanās kārtību.

9. pantā nosaka mitināšanas nolīguma saturu, izklāstot mitinātāja uzdevumus un pienākumus.

10. pantā izklāsta, ka kopuzņēmums ir tā iegādāto jaunākās paaudzes superdatoru īpašnieks līdz to saimnieciskā dzīves cikla beigām, kad tos nodos mitinātājam.

11. pantā izklāsta, ka kopuzņēmums ir tā iegādāto kvantu datoru un kvantu simulatoru īpašnieks līdz to saimnieciskā dzīves cikla beigām, kad tos nodos mitinātājam.

12. pantā izklāsta, ka kopuzņēmums ir to rūpnieciskās kategorijas superdatoru līdzīpašnieks, ko tas iegādājas kopā ar privātā sektora locekļiem vai privāto partneru konsorciju.

13. pantā izklāsta, ka kopuzņēmums ir to vidējas veiktspējas superdatoru līdzīpašnieks, ko tas iegādājas kopā ar mitinātājiem.

14. pantā nosaka EuroHPC superdatoru lietojumu un superdatoru lietotāju piekļuves nosacījumus.

15. pantā izklāsta, kā Eiropas Komisijai un EuroHPC piedalīgajām valstīm tiks kompensēts to finansiālais ieguldījums pirmseksapakāpes superdatoru iegādes vajadzībām: katram iemaksātājam tiks piešķirta daļa no kopējā piekļuves laika proporcionāli tā finansiālajam ieguldījumam. Tajā arī nosaka, kā tiks piešķirts EuroHPC superdatoru Savienības piekļuves laiks.

16. pantā paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem kopuzņēmums sniegs komercpakalpojumus.

17. pantā nosaka kopuzņēmuma finansiālos noteikumus; tie atbilst Finanšu regulai.

2020/0260 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA

par Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma izveidi

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 187. pantu un 188. panta pirmo daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,

tā kā:    

(1)Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. xxx tika izveidota pētniecības un inovācijas pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa” (2021.–2027. gads) 15 . Lai panāktu iespējami lielāku Savienības finansējuma ietekmi un vislietderīgāko ieguldījumu Savienības politikas mērķu sasniegšanā, programmas “Apvārsnis Eiropa” daļas var īstenot, izmantojot Eiropas partnerības ar privātā un/vai publiskā sektora partneriem.

(2)Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. xxx un Padomes Lēmumu xxx 16 atbalstu var sniegt kopuzņēmumiem, kas ir dibināti pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros. Šādas partnerības būtu jāveido tikai tad, ja citas programmas “Apvārsnis Eiropa” daļas, kā arī cita veida Eiropas partnerības nevarētu sasniegt mērķus vai neradītu vajadzīgo paredzamo ietekmi un ja to pamato ilgtermiņa perspektīva un augsta integrācijas pakāpe. Minētajā lēmumā ir precizēti nosacījumi, saskaņā ar kuriem tiek veidotas šādas partnerības.

(3)Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. xxx un Padomes Lēmumu ir izveidota programma “Digitālā Eiropa” 17 . Programma “Digitālā Eiropa” atbalsta tādu kopīgu interešu projektu īstenošanu, kuru mērķis ir pasaules klases superdatošanas, kvantu un datu infrastruktūras iegāde, ieviešana un ekspluatācija, superdatošanas pakalpojumu apvienošana un savstarpēja savienošana, kā arī izmantošanas paplašināšana un pamatprasmju attīstīšana.

(4)Ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) Nr. xxx tika izveidots Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments 18 . Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments dod iespēju Eiropas komunikāciju tīklu politikas ietvaros sagatavot un īstenot kopīgu interešu projektus transporta, telekomunikāciju un enerģētikas nozarē. Konkrētāk, Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments atbalsta tādu kopīgu interešu projektu īstenošanu, kuru mērķis ir jaunu infrastruktūru un pakalpojumu izstrāde un izveide vai esošo infrastruktūru un pakalpojumu modernizēšana transporta, telekomunikāciju un enerģētikas nozarē. Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments palīdz atbalstīt kopīgu interešu digitālās savienojamības infrastruktūras, kas sniedz būtiskus papildu ieguvumus sabiedrībai.

(5)Komisijas 2020. gada 19. februāra paziņojumā “Eiropas datu stratēģija” ir izklāstīta Eiropas stratēģija attiecībā uz politikas pasākumiem un investīcijām, kuras nepieciešamas, lai nākamo piecu gadu laikā izveidotu datu ekonomiku. Tajā ir uzsvērta Eiropas publisko kopīgo datu telpu izveide, kas veicinās izaugsmi un radīs vērtību. Atbalsts šādu kopīgo Eiropas datu telpu un apvienotu, drošu mākoņdatošanas infrastruktūru izveidei nodrošinātu, ka izmantošanai ekonomikā un sabiedrībā kļūtu pieejams vairāk datu, un vienlaikus tiktu saglabāta kontrole pār uzņēmumiem un privātpersonām, kas ģenerē datus. Augstas veiktspējas datošana un kvantu datošana ir būtiski elementi tam, lai netraucēti nodrošinātu datošanas resursus ar atšķirīgiem veiktspējas raksturlielumiem, kas nepieciešami, lai maksimāli palielinātu Eiropas publisko kopīgo datu telpu un apvienotu, drošu mākoņdatošanas infrastruktūru izaugsmi un izmantošanu publiskiem, rūpnieciskiem un zinātniskiem lietojumiem.

(6)Lai nodrošinātu, ka digitālie risinājumi palīdz Eiropai virzīties uz digitālo pārveidi, kas darbojas cilvēku labā, Komisijas 2020. gada 19. februāra paziņojumā “Eiropas digitālās nākotnes veidošana” ir izklāstīta Eiropas digitālā stratēģija un aplūkoti daži svarīgākie mērķi. Viena no galvenajām darbībām, kas tajā ierosināta, ir ieguldīt progresīvu kopīgu digitālo spēju veidošanā un ieviešanā, arī superdatošanas un kvantu tehnoloģiju jomā, un paplašināt Eiropas superdatošanas spējas, lai izstrādātu inovatīvus risinājumus medicīnā, transportā un vidē.

(7)Lai Eiropa virzītu divējādo pāreju uz klimatneitralitāti un digitālo līderību, Komisijas 2020. gada 10. marta paziņojumā “Jauna Eiropas industriālā stratēģija” ir aprakstīta vērienīga industriālā stratēģija Eiropai. Paziņojumā cita starpā uzsvērts atbalsts tādu svarīgu pamattehnoloģiju izstrādei, kas ir stratēģiski nozīmīgas Eiropas rūpniecības nākotnei, to vidū minamas augstas veiktspējas datošana un kvantu tehnoloģijas.

(8)Komisijas 2020. gada 27. maija paziņojumā “Eiropas lielā stunda – jāatjaunojas un jāsagatavo ceļš nākamajai paaudzei” ir apzinātas vairākas stratēģiski nozīmīgas digitālās spējas un iespējas, to skaitā augstas veiktspējas datori un kvantu tehnoloģijas, kas būs prioritāte tādos instrumentos kā Atveseļošanas un noturības mehānisms, InvestEU un Stratēģisko investīciju mehānisms.

(9)Eiropas vadošā loma datu ekonomikā, tās zinātniskā izcilība un rūpniecības spēks arvien vairāk ir atkarīgi no tās spējas izstrādāt svarīgas augstas veiktspējas datošanas tehnoloģijas, kā arī nodrošināt piekļuvi pasaules klases superdatošanas un datu infrastruktūrām un saglabāt savu pašreizējo vadošo lomu augstas veiktspējas datošanas lietojumos. Augstas veiktspējas datošana ir Eiropas ekonomikas digitālās pārveides galvenā tehnoloģija, kas ļauj daudzām tradicionālajām rūpniecības nozarēm izstrādāt jauninājumus, kas izpaužas kā augstākas vērtības produkti un pakalpojumi. Apvienojumā ar citām progresīvām digitālajām tehnoloģijām, piemēram, mākslīgo intelektu, lielajiem datiem un mākoņdatošanas tehnoloģijām, augstas veiktspējas datošana paver ceļu uz inovatīviem sociāliem un rūpnieciskiem lietojumiem tādās Eiropai svarīgās jomās kā personalizēta medicīna, laikapstākļu prognozes un klimata pārmaiņas, gudra un videi nekaitīga attīstība un transports, jauni materiāli tīrai enerģijai, zāļu izstrāde un virtuāla testēšana, ilgtspējīga lauksaimniecība, kā arī inženierija un ražošana.

(10)Augstas veiktspējas datošana ir stratēģisks resurss politikas veidošanai, kas nodrošina vajadzīgo jaudu lietojumprogrammām, kuras ļauj izprast un izstrādāt efektīvus risinājumus daudzu sarežģītu globālu problēmu risināšanai un krīžu pārvarēšanai. Augstas veiktspējas datošana sniedz ieguldījumu tādās svarīgās politikas jomās kā Eiropas zaļais kurss, jo tā nodrošina modeļus un instrumentus, ar kuriem arvien lielāku skaitu sarežģītu vides problēmu pārvērst sociālās inovācijas un ekonomiskās izaugsmes iespējās. Kā piemērs minama iniciatīva “Galamērķis Zeme”, kas izziņota Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumā “Eiropas zaļais kurss” un 2020. gada 19. februāra paziņojumos “Eiropas datu stratēģija” un “Eiropas digitālās nākotnes veidošana”.

(11)Tādi globāli satricinājumi kā Covid-19 pandēmija ir parādījuši, cik svarīgi ir ieguldīt augstas veiktspējas datošanas un ar veselību saistītas modelēšanas platformās un rīkos, jo cīņā pret pandēmiju tiem ir būtiska nozīme, bieži vien apvienojumā ar citām digitālajām tehnoloģijām, piemēram, lielajiem datiem un mākslīgo intelektu. Augstas veiktspējas datošana tiek izmantota, lai paātrinātu ārstēšanas metožu identificēšanu un izstrādi, prognozētu vīrusa izplatīšanos, palīdzētu plānot medicīnisko preču un resursu sadali un modelētu pēcepidemiskās izejas pasākumus ar mērķi izvērtēt dažādus scenārijus. Augstas veiktspējas datošanas modelēšanas platformas un rīki ir būtiski instrumenti saistībā ar pašreizējo pandēmiju un nākotnes pandēmijām, un tiem būs būtiska nozīme veselības un personalizētās medicīnas jomā.

(12)Ar Padomes 2018. gada 28. septembra Regulu (ES) 2018/1488 tika izveidots kopuzņēmums EuroHPC, kura uzdevums ir Savienībā izstrādāt, ieviest, paplašināt un uzturēt integrētu pasaules klases superdatošanas un datu infrastruktūru un izstrādāt un atbalstīt ļoti konkurētspējīgu un inovatīvu augstas veiktspējas datošanas ekosistēmu.

(13)Ņemot vērā norises augstas veiktspējas datošanas jomā, ir pienācis laiks regulu pārskatīt, lai nodrošinātu iniciatīvas turpināšanu. Padomes Regulas (ES) 2018/1488 pārskatīšana ir vajadzīga, lai kopuzņēmumam EuroHPC noteiktu jaunu uzdevumu un mērķus, ņemot vērā analīzi par galvenajiem sociālekonomiskajiem un tehnoloģiskajiem virzītājspēkiem, kas ietekmē augstas veiktspējas datošanas un datu infrastruktūras, tehnoloģiju un lietojumu turpmāko attīstību ES un visā pasaulē, un pieredzi, kas gūta no kopuzņēmuma EuroHPC pašreizējām darbībām. Tas ir aplūkots Komisijas dienestu darba dokumentā SWD(2020)xxx, kas pievienots Komisijas priekšlikumam Padomes regulai. Pārskatīšana turklāt ļauj saskaņot kopuzņēmuma EuroHPC noteikumus ar jauno tiesisko regulējumu, proti, ar regulu par pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, kā arī ar regulu par programmu “Digitālā Eiropa” un regulu par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu.

(14)Lai apgādātu Savienību ar datošanas veiktspēju, kas tai vajadzīga, lai saglabātu līderpozīcijas tās pētniecības un rūpniecisko spēju jomā, būtu jākoordinē dalībvalstu investīcijas augstas veiktspējas datošanā un kvantu datošanā un gan publiskajā, gan privātajā sektorā būtu jāstiprina augstas veiktspējas datošanas tehnoloģijas un kvantu datošanas tehnoloģijas ienākšana rūpniecībā un tirgū. Savienībai savas tehnoloģiskās izstrādes būtu rezultatīvāk jāpārvērš uz pieprasījumu orientētās un uz lietojumiem vērstās Eiropas augstas veiktspējas datošanas un kvantu datošanas sistēmās, kam būtu visaugstākā kvalitāte, un jāizveido reāla saikne starp tehnoloģiju piegādi, kopizstrādi ar lietotājiem un pasaules klases sistēmu kopīgu iepirkumu, kā arī jārada pasaules klases ekosistēma augstas veiktspējas datošanas un kvantu tehnoloģiju un lietojumu jomā. Tajā pašā laikā Savienībai būtu jānodrošina iespēja Savienības piegādes nozarei balstīties uz šādām investīcijām, nodrošinot to ieviešanu plaša mēroga un jaunu lietojumu jomās, piemēram, personalizētas medicīnas, klimata pārmaiņu, satīklotas un automatizētas braukšanas vai citu pirmtirgu jomās, kuru pamatā ir mākslīgais intelekts, blokķēdes tehnoloģijas, perifērdatošana vai – plašākā mērogā – Eiropas rūpniecības digitalizācija.

(15)Lai Savienība un tās dalībvalstis iegūtu tehnoloģisko autonomiju tādās svarīgās digitālajās tehnoloģijās kā augstas veiktspējas datošana un kvantu datošana, tām būtu jāinvestē nākamās paaudzes mazjaudas superdatošanas tehnoloģijās, inovatīvā programmatūrā un progresīvās superdatošanas sistēmās eksalīmeņa un pēceksalīmeņa datošanai un kvantu datošanai, kā arī inovatīvā superdatošanā un datu lietojumos medicīnas, vides, ražošanas un inženierijas vajadzībām. Tam būtu jāļauj Eiropas piegādes nozarei attīstīties daudzās svarīgās tehnoloģiju un lietojumu jomās, kas sniedzas tālāk par augstas veiktspējas datošanu un kvantu datošanu, un ilgtermiņā ar šādām tehnoloģijām papildināt plašākus IKT tirgus. Tas arī palīdzētu augstas veiktspējas datošanas un kvantu datošanas zinātnes un lietotāju aprindām digitālās pārveides procesā un palielinātu šīs nozares inovācijas potenciālu.

(16)Vienota stratēģiska ES redzējuma īstenošana augstas veiktspējas datošanas un kvantu datošanas jomā ir būtiska, lai īstenotu Savienības un tās dalībvalstu mērķi nodrošināt sev vadošo lomu un stratēģisko autonomiju digitālajā ekonomikā. Mērķis būtu Eiropā izveidot pasaulē vadošu hipersavienotu, apvienotu un drošu augstas veiktspējas datošanas un kvantu datošanas pakalpojumu un datu infrastruktūras ekosistēmu un spēt radīt inovatīvas un konkurētspējīgas augstas veiktspējas datošanas un kvantu datošanas sistēmas, kuru pamatā ir piegādes ķēde, kas nodrošinās sastāvdaļas, tehnoloģijas un zināšanas un tādejādi ierobežos iztrūkuma risku.

(17)Kopuzņēmums ir labākais instruments, kas spēj īstenot ES stratēģisko redzējumu augstas veiktspējas datošanas un kvantu datošanas jomā, nodrošinot, ka Savienībai ir pasaules klases superdatošanas, kvantu datošanas un datu spējas, kas ir samērīgas ar tās ekonomisko potenciālu un atbilst Eiropas lietotāju vajadzībām un kam piemīt vajadzīgā stratēģiskā autonomija kritiski svarīgās augstas veiktspējas datošanas un kvantu datošanas tehnoloģijās. Kopuzņēmums ir labākais instruments pašreizējo ierobežojumu pārvarēšanai, kā aprakstīts šai regulai pievienotajā dienestu darba dokumentā, jo tas piedāvā vislielāko ietekmi uz ekonomiku, sabiedrību un vidi un vislabāk aizsargā Savienības intereses augstas veiktspējas datošanas un kvantu datošanas jomā. Tas var apvienot Savienības, dalībvalstu un pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa”, programmas “Digitālā Eiropa” vai Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta asociēto valstu resursus un privātā sektora resursus. Tas var īstenot iepirkumu un ekspluatēt pasaules klases augstas veiktspējas datošanas un kvantu datošanas sistēmas. Tas var uzsākt pētniecības un inovācijas programmas ar mērķi izstrādāt Eiropas tehnoloģijas un pēc tam tās integrēt pasaules klases superdatošanas sistēmās.

(18)Kopuzņēmums EuroHPC ir daļa no programmas “Apvārsnis Eiropa” institucionalizēto partnerību portfeļa, kam būtu jācenšas stiprināt ES zinātniskās spējas risināt jaunus apdraudējumus un nākotnes problēmas nostiprinātā Eiropas pētniecības telpā, nodrošināt uz ilgtspēju balstītas ES vērtības ķēdes un ES stratēģisko autonomiju galvenajās tehnoloģijās un nozarēs un veicināt inovatīvu risinājumu izmantošanu klimata, vides, veselības un citu globālu sabiedrības problēmu risināšanai saskaņā ar Savienības stratēģiskajām prioritātēm, to skaitā mērķi 2050. gadā Savienībā panākt klimatneitralitāti.

(19)Lai nodrošinātu Savienību ar pasaules klases apvienotu, drošu un hipersavienotu superdatošanas infrastruktūru un izstrādātu nepieciešamās tehnoloģijas, lietojumprogrammas un prasmes eksalīmeņa spēju sasniegšanai ap 2022.–2024. gadu un pēceksalīmeņa sasniegšanai ap 2025.–2027. gadu, vienlaikus sekmējot pasaules klases Eiropas augstas veiktspējas datošanas un kvantu datošanas inovācijas ekosistēmas izveidi, kopuzņēmums būtu jāizveido un tā darbība jāsāk, vēlākais, līdz 2021. gada sākumam, un jāturpina līdz 2033. gada 31. decembrim.

(20)Publiskā un privātā sektora partnerībai kopuzņēmuma veidā būtu jāapvieno finansiālie un tehniskie līdzekļi, kas ir būtiski, lai šajā jomā varētu piemēroties inovācijas sarežģītajai, arvien straujākajai gaitai. Tāpēc kopuzņēmuma loceklēm vajadzētu būt Savienībai, dalībvalstīm un pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa”, programmas “Digitālā Eiropa” vai Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta asociētajām valstīm, kurām jāvienojas par kopīgu Eiropas iniciatīvu augstas veiktspējas datošanas un kvantu datošanas jomā, un apvienībām, kas pārstāv to sastāvā esošos subjektus jeb sastāvvienības un citas organizācijas, kuras ir skaidri un aktīvi iesaistītas pētniecības un inovācijas rezultātu radīšanā, augstas veiktspējas datošanas vai kvantu datošanas spēju izstrādē un ieviešanā vai kuras palīdz novērst prasmju trūkumu un saglabāt zinātību augstas veiktspējas datošanas un kvantu datošanas jomā Eiropā. Kopuzņēmumam vajadzētu būt atvērtam jaunu locekļu uzņemšanai.

(21)Savienībai, piedalīgajām valstīm un kopuzņēmuma privātā sektora locekļiem katram būtu jāsniedz finansiāls ieguldījums kopuzņēmuma administratīvajās izmaksās.

(22)Lai atgūtu vadošo lomu augstas veiktspējas datošanas tehnoloģijās un izveidotu Savienībai pilnīgu augstas veiktspējas datošanas un kvantu datošanas ekosistēmu, privātās apvienības ETP4HPC (Eiropas Tehnoloģiju platforma augstas veiktspējas datošanas jomā) rūpniecības un pētniecības jomā ieinteresētās personas 2014. gadā ir izveidojušas līgumisku publiskā un privātā sektora partnerību ar Savienību. Tās uzdevums ir izveidot Eiropā pasaules klases augstas veiktspējas datošanas tehnoloģijas vērtības ķēdi, kas spētu konkurēt pasaulē, veicinot sinerģiju starp augstas veiktspējas datošanas ekosistēmas trim galvenajām sastāvdaļām, proti, tehnoloģiju izstrādi, lietojumiem un superdatošanas infrastruktūru. Ņemot vērā privātās apvienības ETP4HPC lietpratību un to, ka tā vieno attiecīgās augstas veiktspējas datošanā ieinteresētās personas no privātā sektora, tai vajadzētu būt tiesīgai būt par kopuzņēmuma locekli.

(23)Rūpniecības un pētniecības jomā ieinteresētās personas apvienībā Big Data Value Association (BDVA) 2014. gadā izveidoja līgumisku publiskā un privātā sektora partnerību ar Savienību, lai stiprinātu datu vērtības ķēdi, uzlabotu kopienas veidošanu datu jomā un radītu Savienībā pamatu plaukstošai datu virzītai ekonomikai. Ņemot vērā BDVA lietpratību un to, ka tā vieno attiecīgās lielajos datos ieinteresētās personas no privātā sektora, tai vajadzētu būt tiesīgai būt par kopuzņēmuma locekli.

(24)Privātās apvienības ETP4HPC un BDVA ir rakstiski paudušas gatavību sniegt ieguldījumu kopuzņēmuma tehnoloģiskajā stratēģijā un likt lietā savu lietpratību kopuzņēmuma mērķu īstenošanai. Privātajām apvienībām pienākas apstiprinājuma vēstulē akceptēt šīs regulas pielikumā izklāstītos statūtus.

(25)Kopuzņēmumam būtu jārisina skaidri noteikti jautājumi, kas akadēmiskajām aprindām un Eiropas rūpniecības uzņēmumiem ļautu projektēt, izstrādāt un izmantot pašas inovatīvākās tehnoloģijas augstas veiktspējas datošanā un kvantu datošanā un izveidot visā Savienībā tīklā integrētu, apvienotu un drošu infrastruktūru ar pasaules klases augstas veiktspējas datošanas un kvantu datošanas jaudām, ātrdarbīgiem savienojumiem, pirmrindas lietojumiem un datu un programmatūras pakalpojumiem tās zinātniekiem un citiem vadošiem rūpniecības nozares lietotājiem, to vidū MVU un publiskajam sektoram. Kopuzņēmumam būtu jātiecas izstrādāt un izmantot augstākās klases tehnoloģijas un infrastruktūras, kuras atbilstu Eiropas zinātnes, rūpniecības un publiskā sektora lietotāju augstajām prasībām.

(26)Kopuzņēmumam būtu jācenšas mazināt īpašo prasmju trūkumu visā Savienībā, iesaistoties informētības uzlabošanas pasākumos un palīdzot veidot jaunas zināšanas un cilvēkkapitālu.

(27)Saskaņā ar Savienības ārpolitikas mērķiem un starptautiskajām saistībām kopuzņēmumam būtu jāatvieglo sadarbība starp Savienību un starptautiskajiem dalībniekiem, nosakot sadarbības stratēģiju, tai skaitā apzinot un veidojot sadarbības jomas pētniecības un izstrādes jomā, pilnveidojot prasmes un īstenojot darbības, kurās ir savstarpējs labums, kā arī nodrošinot piekļuves politiku attiecīgajām augstas veiktspējas datošanas un kvantu datošanas spējām un lietojumiem, galvenokārt pamatojoties uz savstarpīgumu.

(28)Kopuzņēmumam būtu jācenšas veicināt visu no tā izrietošo augstas veiktspējas datošanas tehnoloģiju izmantošanu ES. Kopuzņēmuma mērķim vajadzētu būt arī nodrošināt investīcijas superdatoros, ko tas iegādājas. To darot, tam būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, kuri nodrošinātu iegūto tehnoloģiju piegādes ķēdes drošību, kam būtu jāaptver viss šo superdatoru kalpošanas laiks.

(29)Kopuzņēmumam būtu jāliek pamats ilgtermiņa redzējumam un, integrējot klasiskās datošanas arhitektūras ar kvantu datošanas ierīcēm, jāveido pirmā hibrīdā augstas veiktspējas datošanas infrastruktūra Eiropā. Lai pētniecības grupām un Eiropas rūpniecības uzņēmumiem palīdzētu radīt pasaules klases rezultātus, kas visā Savienībā nodrošinātu Eiropas pētniecības un tehnoloģiju ātru un plašu izmantošanu rūpniecībā, radot būtisku pārnesi sabiedrībai, kopā uzņemtos riskus un sakopotu spēkus, saskaņojot stratēģijas un ieguldījumus kopīgu Eiropas interešu īstenošanai, ir vajadzīgs strukturēts un saskaņots Eiropas līmeņa finansiālais atbalsts.

(30)Lai sasniegtu savus mērķus – augstas veiktspējas datošanā un kvantu datošanā projektēt, izstrādāt un izmantot pašas inovatīvākās tehnoloģijas –, kopuzņēmumam būtu jāsniedz finansiāls atbalsts galvenokārt dotāciju un iepirkuma veidā, uz gada darba programmu pamata rīkojot atklātus un uz konkursu balstītus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus un uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus. Šāds finansiāls atbalsts būtu jo īpaši jāvirza uz pierādītām tirgus nepilnībām, kas rada šķēršļus attiecīgās programmas izstrādei, tam nevajadzētu izspiest privātās investīcijas un būtu jāstimulē saņēmēja uzvedības maiņa.

(31)Lai sasniegtu savus mērķus palielināt rūpniecības un jo īpaši MVU inovācijas potenciālu, palīdzētu samazināt īpašo prasmju trūkumu, atbalstītu zināšanu un cilvēkkapitāla palielināšanu un uzlabotu augstas veiktspējas datošanas un kvantu datošanas jaudu, kopuzņēmumam būtu jāatbalsta valstu augstas veiktspējas datošanas kompetences centru izveide un jo īpaši to tīklošana un koordinācija visā Savienībā. Šiem kompetences centriem būtu jānodrošina augstas veiktspējas datošanas un kvantu datošanas pakalpojumi uzņēmumiem, akadēmiskajām aprindām un publiskās pārvaldes iestādēm pēc to pieprasījuma. Tiem galvenokārt būtu jāsekmē augstas veiktspējas datošanas inovācijas ekosistēmas izveide, jānodrošina piekļuve tai, jāatvieglo piekļuve superdatoriem un kvantu datoriem, jānovērš būtisks kvalificētu tehnisko ekspertu trūkums, rīkojot informētības uzlabošanas, apmācības un komunikācijas pasākumus un iesaistoties tīklošanas darbībās ar ieinteresētajām personām un citiem kompetences centriem ar mērķi panākt plašāku inovāciju, piemēram, apmainoties ar paraugpraksi vai lietošanas pieredzi un to popularizējot, daloties ar apmācības iespējām un pieredzi, atvieglinot paralēlu kodu līdzizstrādi un apmaiņu vai atbalstot dalīšanos ar inovatīviem lietojumiem un rīkiem, kas paredzēti publiskā un privātā sektora lietotājiem, jo īpaši MVU.

(32)Lai sagādātu lietotājiem stratēģisko datošanas resursu, kas tiem vajadzīgs, lai izstrādātu jaunus, inovatīvus risinājumus un atrisinātu sabiedrības, vides, ekonomiskās un drošības problēmas, kopuzņēmumam būtu jānodrošina uz pieprasījumu orientēts un uz lietotāju vērsts satvars un jādod iespēja izmantot kopizstrādes pieeju pasaules klases integrētas, apvienotas, drošas un hipersavienotas superdatošanas un kvantu datošanas pakalpojumu un datu infrastruktūras iegādei Savienībā. Šajā nolūkā kopuzņēmumam būtu jāveicina pasaules klases superdatoru iegāde. Kopuzņēmuma superdatori, arī kvantu datori, būtu jāuzstāda piedalīgajā valstī, kas ir dalībvalsts.

(33)Kopuzņēmumam vajadzētu hipersavienot visus superdatorus un datu infrastruktūras, kas tam piederēs vai kas tam būs kopīpašums ar modernu tīklošanas tehnoloģiju starpniecību, un tādējādi padarīt tās plaši pieejamas visā Savienībā, tāpat tam vajadzētu kopīgā platformā savstarpēji savienot un apvienot tā superdatošanas un kvantu datošanas datu infrastruktūru, kā arī valstu, reģionālās un citas datošanas infrastruktūras. Lai nodrošinātu netraucētu pakalpojumu sniegšanu plašam publiskā un privātā sektora lietotāju lokam visā Eiropā, kopuzņēmumam būtu arī jānodrošina apvienotās, drošās superdatošanas un kvantu datošanas pakalpojumu un datu infrastruktūras savienošana ar kopīgām Eiropas datu telpām un apvienotām, drošām mākoņdatošanas infrastruktūrām, par kurām paziņots Komisijas 2020. gada 19. februāra paziņojumā “Eiropas datu stratēģija”.

(34)Pamatprogrammai “Apvārsnis Eiropa” un programmai “Digitālā Eiropa” būtu attiecīgi jāveicina pētniecības un inovācijas plaisas mazināšana Savienībā un plaša mēroga superdatošanas spēju ieviešana, sekmējot sinerģiju ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondiem). Tādēļ kopuzņēmumam būtu jācenšas izveidot ciešu mijiedarbību ar ESI fondiem, kas var īpaši palīdzēt stiprināt vietējās, reģionālās un valstu pētniecības un inovācijas spējas.

(35)Kopuzņēmumam būtu jānodrošina labvēlīgs satvars piedalīgajām valstīm, kas ir dalībvalstis, lai tās varētu izmantot savus ESI fondus augstas veiktspējas datošanas un kvantu datošanas un datu infrastruktūru iegādei un to savstarpējai savienošanai. ESI fondu izmantošanai kopuzņēmuma darbībās ir būtiska nozīme, lai Savienībā izstrādātu integrētu, apvienotu, drošu un hipersavienotu pasaules klases augstas veiktspējas datošanas, kvantu datošanas pakalpojumu un datu infrastruktūru, jo šādas infrastruktūras sniegto priekšrocību ietekme ir daudz plašāka, proti, tās bauda ne tikai dalībvalstu lietotāji. Ja dalībvalstis nolemj izmantot ESI fondus, lai sniegtu ieguldījumu kopuzņēmuma superdatoru un kvantu datoru iegādes izmaksu segšanā, kopuzņēmumam būtu jāņem vērā šīs dalībvalsts ESI fondu Savienības daļa, par valsts ieguldījumu kopuzņēmuma budžetā uzskatot tikai ESI fondu valsts daļu.

(36)Lai atbalstītu kopuzņēmuma mērķi palīdzēt apvienot resursus Savienības aprīkošanai ar augstākās klases superdatoriem un kvantu datoriem, Savienības ieguldījumam no programmas “Digitālā Eiropa” līdzekļiem būtu daļēji jāsedz jaunākās paaudzes superdatoru, kvantu datoru, rūpnieciskās kategorijas superdatoru un vidējas veiktspējas superdatoru iegādes izmaksas. Šo superdatoru un kvantu datoru papildu izmaksas būtu jāsedz piedalīgajām valstīm vai privātā sektora locekļiem, vai privātā sektora partneru konsorcijiem. Savienības piekļuves laika daļai šiem superdatoriem vai kvantu datoriem vajadzētu būt tieši proporcionālai Savienības finansiālajam ieguldījumam šo superdatoru un kvantu datoru iegādē, un tā nedrīkstētu pārsniegt 50 % no šo superdatoru vai kvantu datoru kopējā piekļuves laika.

(37)Jaunākās paaudzes superdatoru un kvantu datoru īpašniekam vajadzētu būt kopuzņēmumam, kas tos ir iegādājies. Katra jaunākās paaudzes klases superdatora vai kvantu datora ekspluatācija būtu jāuztic mitinātājam. Mitinātājam būtu jāspēj pārstāvēt vienu piedalīgo valsti, kas ir dalībvalsts, vai piedalīgo valstu mitinātāju konsorciju. Mitinātājam būtu jāspēj nodrošināt precīzu aplēsi un pārbaudīt superdatora ekspluatācijas izmaksas, nodrošinot, piemēram, kopuzņēmuma jaunākās paaudzes superdatoru vai kvantu datoru funkcionālu nošķiršanu un, ciktāl iespējams, fizisku nošķiršanu no jebkurām valsts vai reģiona datošanas sistēmām, kuras tas darbina. Kopuzņēmuma Valdei (“Valde”) mitinātājs būtu jāizraugās pēc uzaicinājuma izteikt ieinteresētību, ko izvērtē neatkarīgi eksperti. Tiklīdz mitinātājs ir izraudzīts, piedalīgajai valstij, kurā mitinātājs veic uzņēmējdarbību, vai mitinātāju konsorcijam būtu jāspēj pieņemt lēmumu aicināt citas piedalīgās valstis pievienoties un palīdzēt finansēt jaunākās paaudzes superdatoru vai kvantu datoru, kurš jāuzstāda izraudzītajā mitinātājā. Ja izraudzītajam mitināšanas konsorcijam pievienojas vēl citas piedalīgās valstis, tam nevajadzētu skart Savienības piekļuves laiku superdatoriem. Mitinātāju konsorcija piedalīgo valstu ieguldījumi augstas klases superdatorā vai kvantu datorā būtu jāpārvērš minētā superdatora vai kvantu datora piekļuves laika daļās. Piedalīgajām valstīm savā starpā būtu jāvienojas par to, kā sadalīt superdatora vai kvantu datora piekļuves laika daļas.

(38)Kopuzņēmumam būtu jāpaliek tā iegādāto superdatoru vai kvantu datoru īpašniekam līdz šo datoru amortizācijai. Kopuzņēmumam vajadzētu būt iespējai nodot šīs īpašumtiesības mitinātājam izņemšanai no ekspluatācijas, likvidēšanai vai jebkādai citai izmantošanai. Ja īpašumtiesības tiek nodotas mitinātājam vai ja kopuzņēmums tiek likvidēts, mitinātājam būtu jāatlīdzina kopuzņēmumam superdatora vai kvantu datora atlikusī vērtība.

(39)Kopuzņēmumam kopīgi ar piedalīgajām valstīm būtu jāiepērk vidējas veiktspējas superdatori. Katra vidējas veiktspējas superdatora ekspluatācija būtu jāuztic mitinātājam. Mitinātājam būtu jāspēj pārstāvēt vienu piedalīgo valsti, kas ir dalībvalsts, vai piedalīgo valstu mitinātāju konsorciju. Kopuzņēmuma īpašumā vajadzētu būt daļai, kas atbilst Savienības finansiālā ieguldījuma daļai iegādes izmaksās, ko finansē no programmas “Digitālā Eiropa” līdzekļiem. Valdei mitinātājs būtu jāizraugās pēc uzaicinājuma izteikt ieinteresētību, ko izvērtē neatkarīgi eksperti. Savienības katra vidējas veiktspējas superdatora piekļuves laika daļai vajadzētu būt tieši proporcionālai Savienības finansiālajam ieguldījumam no programmas “Digitālā Eiropa” līdzekļiem, kas izmantoti minētā vidējas veiktspējas superdatora iegādei. Kopuzņēmumam vajadzētu būt iespējai likvidācijas gadījumā nodot savas īpašumtiesības mitinātājam. Mitinātājam būtu jāatlīdzina kopuzņēmumam superdatora atlikusī vērtība.

(40)Kopuzņēmumam vajadzētu būt iespējai kopā ar privātā sektora locekļiem vai privātā sektora partneru konsorciju iegādāties rūpnieciskās kategorijas superdatorus. Katra šāda superdatora ekspluatācija būtu jāuztic esošajam mitinātājam. Šāda superdatora iegādē un ekspluatācijā mitinātājam vajadzētu būt iespējai sadarboties ar privātā sektora locekļiem vai privātā sektora partneru konsorciju. Kopuzņēmuma īpašumā vajadzētu būt daļai, kas atbilst Savienības finansiālā ieguldījuma daļai iegādes izmaksās, ko finansē no programmas “Digitālā Eiropa” līdzekļiem. Mitinātājs un ar to saistītie privātā sektora locekļi vai privātā sektora partneru konsorcijs būtu jāizraugās Valdei pēc uzaicinājuma izteikt ieinteresētību, kuru izvērtē neatkarīgi eksperti. Savienības katra šāda superdatora piekļuves laika daļai vajadzētu būt tieši proporcionālai Savienības finansiālajam ieguldījumam no programmas “Digitālā Eiropa” līdzekļiem, kas izmantoti minētā rūpnieciskās kategorijas superdatora iegādei. Kopuzņēmumam būtu jāspēj panākt vienošanos ar privātā sektora locekļiem vai privātā sektora partneru konsorciju par šāda superdatora pārdošanu citam subjektam vai par tā izņemšanu no ekspluatācijas. Alternatīvi kopuzņēmumam vajadzētu būt iespējai nodot šāda superdatora īpašumtiesības privātā sektora locekļiem vai privātā sektora partneru konsorcijam. Šādā gadījumā vai tad, ja kopuzņēmums tiek likvidēts, privātā sektora locekļiem vai privātā sektora partneru konsorcijam būtu jāatlīdzina kopuzņēmumam Savienības superdatora daļas atlikusī vērtība. Ja kopuzņēmums un privātā sektora locekļi vai privātā sektora partneru konsorcijs nolemj veikt superdatora izņemšanu no ekspluatācijas pēc tā pilnīgas amortizācijas, šādas izmaksas būtu jāsedz privātā sektora locekļiem vai privātā sektora partneru konsorcijam.

(41)Attiecībā uz rūpnieciskās kategorijas superdatoriem kopuzņēmumam būtu jāņem vērā rūpniecisko lietotāju īpašās vajadzības, piemēram, piekļuves procedūras, pakalpojumu kvalitāte un veids, datu aizsardzība, rūpniecisko inovāciju un intelektuālā īpašuma aizsardzība, izmantojamība, uzticamība un citas konfidencialitātes un drošības prasības.

(42)Kopuzņēmuma atbalstīto superdatoru projektēšanā un ekspluatācijā būtu jāņem vērā energoefektivitāte un vidiskā ilgtspēja, izmantojot, piemēram, mazjaudas tehnoloģijas, dinamiskus energotaupības un atkalizmantošanas paņēmienus, tādus kā moderna dzesēšana un siltuma reciklēšana.

(43)Kopuzņēmuma superdatorus galvenokārt vajadzētu izmantot civiliem lietojumiem to publiskā un privātā sektora lietotāju vajadzībām, kuri dzīvo, veic uzņēmējdarbību vai atrodas dalībvalstī vai valstī, kas ir programmas “Digitālā Eiropa” vai “Apvārsnis Eiropa” asociētā valsts. Lietotājiem būtu jāpiešķir piekļuves laiks saskaņā ar Valdes noteiktajiem piekļuves politikas noteikumiem. Izmantojot šos superdatorus, būtu jāievēro arī Savienības noslēgtie starptautiskie nolīgumi.

(44)Būtu bez maksas jāiedala publiskajiem lietotājiem laiks, kad tie var piekļūt superdatoriem. Tam vajadzētu būt bez maksas arī attiecībā uz privātā sektora lietotājiem tādu to lietojumu gadījumā, kas saistīti ar pētniecības un inovācijas darbībām, kuras finansē no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” vai programmas “Digitālā Eiropa”, vai kas attiecīgā gadījumā ir MVU privātās inovācijas darbības. Šāda piekļuves laika piešķiršanā galvenokārt būtu jābalstās uz atklātiem uzaicinājumiem izteikt ieinteresētību, ko izsludina kopuzņēmums un izvērtē neatkarīgi eksperti. Izņemot MVU lietotājus, kas veic privātas inovācijas darbības, visiem lietotājiem, kuri gūst labumu no bezmaksas piekļuves laika kopuzņēmuma superdatoriem, saskaņā ar regulu par pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” būtu jāpieņem atvērtās zinātnes pieeja un jāizplata zināšanas, kas iegūtas, izmantojot šo piekļuvi. Lietotāju piekļuves laiks tādām saimnieciskām darbībām, kas nav MVU privātās inovācijas darbības (kuras saskaras ar konkrētām tirgus nepilnībām), būtu jāpiešķir, pamatojoties uz maksu par katru lietojumu, vadoties no tirgus cenām. Piekļuves laika piešķiršana šādām saimnieciskām darbībām būtu jāatļauj, bet jāierobežo, un Valdei būtu jānosaka maksājamās maksas apmērs. Piekļuves tiesības būtu jāpiešķir pārredzamā veidā. Attiecībā uz iniciatīvām, kuras Savienība vai Valde uzskata par stratēģiskām, Valdei būtu jānosaka īpaši noteikumi piekļuves laika piešķiršanai attiecīgā gadījumā bez maksas un bez uzaicinājuma izteikt ieinteresētību. Savienības stratēģisko iniciatīvu reprezentatīvi piemēri ir: “Galamērķis Zeme”, pamatiniciatīvas projekts “Cilvēka smadzenes”, iniciatīva “Vismaz miljons genomu” un kopīgās Eiropas datu telpas, kuras darbojas sabiedrisku interešu jomās, īpaši veselības datu telpa, augstas veiktspējas datošanas izcilības centri un kompetences centri, digitālās inovācijas centri u. c. Pēc Savienības pieprasījuma kopuzņēmumam būtu uz laiku vai pastāvīgi jāpiešķir tieša piekļuve stratēģiskām iniciatīvām un esošajām vai turpmākajām lietojumprogrammu platformām, kuras tas uzskata par būtiskām, lai nodrošinātu ar veselību saistītus vai citus kritiskus ārkārtas atbalsta pakalpojumus sabiedrības labā, ārkārtas situācijās un krīzes pārvaldības situācijās vai gadījumos, ko Savienība uzskata par izšķirīgiem tās drošībai un aizsardzībai. Būtu jāatļauj kopuzņēmumam veikt ierobežotu saimniecisko darbību komerciāliem mērķiem. Piekļuve būtu jāpiešķir lietotājiem, kuri dzīvo, veic uzņēmējdarbību vai atrodas kādā ES dalībvalstī vai programmas “Digitālā Eiropa” vai “Apvārsnis Eiropa” asociētā valstī. Piekļuves tiesībās visiem lietotājiem vajadzētu būt līdztiesīgiem, un tās būtu jāpiešķir pārredzamā veidā. Valdei būtu jānosaka un jāuzrauga tiesības piekļūt katra superdatora piekļuves laika Savienības daļai.

(45)Tiesības piekļūt ar Padomes Regulu (ES) 2018/1488 izveidotā kopuzņēmuma iegādāto eksalīmeņa un petalīmeņa superdatoru prekursoru piekļuves laika Savienības daļai arī turpmāk būtu jāpiešķir lietotājiem, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā vai pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” asociētā valstī.

(46)Kopuzņēmuma superdatori būtu jāekspluatē un jāizmanto saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 19 , Direktīvu 2002/58/EK 20 un Direktīvu (ES) 2016/943 21 .

(47)Kopuzņēmuma pārvaldība jānodrošina divām struktūrām: Valdei un Rūpniecības un zinātnes konsultatīvajai padomei. Valdes sastāvā vajadzētu būt Savienības un piedalīgo valstu pārstāvjiem. Valdei vajadzētu būt atbildīgai par stratēģiskās politikas veidošanu un finansēšanas lēmumiem, kas attiecas uz kopuzņēmuma darbībām, jo īpaši par visiem publiskā iepirkuma jautājumiem. Rūpnieciskajā un zinātniskajā konsultatīvajā padomē vajadzētu būt akadēmisko aprindu un rūpniecības pārstāvjiem, kas ir lietotāji un tehnoloģiju piegādātāji. Tai būtu jāsniedz neatkarīgas konsultācijas Valdei par stratēģisko pētniecības un inovācijas programmu, kopuzņēmumam piederošo superdatoru iegādi un ekspluatāciju, spēju veidošanas un paplašināšanas pasākumu programmu un apvienošanas, savienojamības un starptautiskās sadarbības pasākumu programmu.

(48)Attiecībā uz kopuzņēmuma vispārīgajiem administratīvajiem uzdevumiem piedalīgo valstu balsstiesības būtu jāsadala vienādi starp tām. Attiecībā uz uzdevumiem, kas atbilst tā darba programmas daļas izstrādei, kura attiecas uz superdatoru un kvantu datoru iegādi, mitinātāja izraudzīšanās procedūru un kopuzņēmuma īstenotajām apvienošanas un savienojamības darbībām to piedalīgo valstu balsstiesībām, kas ir dalībvalstis, būtu jābalstās uz kvalificēta balsu vairākuma principu. Piedalīgajām valstīm, kas ir pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa”, programmas “Digitālā Eiropa” un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta asociētās valstis, vajadzētu būt arī balsstiesībām attiecībā uz darbībām, kuras tiek atbalstītas ar budžeta finansējumu no katras no šīm programmām. Attiecībā uz uzdevumiem, kas saistīti ar superdatoru un kvantu datoru iegādi un ekspluatāciju, balsstiesības vajadzētu būt tikai tām piedalīgajām valstīm un Savienībai, kas nodrošina resursus šo uzdevumu veikšanai.

(49)Savienības finansiālais ieguldījums būtu jāpārvalda saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu un attiecīgajiem noteikumiem par netiešu pārvaldību, kas izklāstīti Regulā (ES, Euratom) 2018/1046. Noteikumi, kas piemērojami kopuzņēmuma publiskā iepirkuma procedūrām, būtu jāizklāsta tā finanšu noteikumos.

(50)Lai izveidotu inovatīvu un konkurētspējīgu Eiropas augstas veiktspējas datošanas un kvantu datošanas ekosistēmu ar atzītu izcilību, kopuzņēmumam būtu pienācīgi jāizmanto iepirkuma un dotāciju instrumenti, ieskaitot kopīgo iepirkumu, iepirkumu pirmskomercializācijas posmā un inovatīvu risinājumu publisko iepirkumu.

(51)Vērtējot kopuzņēmuma vispārējo ietekmi, privātā sektora locekļu investīcijas netiešajās darbībās būtu jāņem vērā kā iemaksas natūrā, kas sastāv no attiecināmajām izmaksām, kuras tiem radušās darbību īstenošanā un no kurām atskaitīti kopuzņēmuma, piedalīgo valstu vai citi Savienības ieguldījumi. Vērtējot kopuzņēmuma vispārējo ietekmi, privātā sektora locekļu investīcijas citās darbībās būtu jāņem vērā kā iemaksas natūrā, kas sastāv no attiecināmajām izmaksām, kuras tiem radušās darbību īstenošanā un no kurām atskaitīti kopuzņēmuma, piedalīgo valstu vai citi Savienības ieguldījumi.

(52)Lai visiem iekšējā tirgū aktīvajiem uzņēmumiem saglabātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un lai nodrošinātu publiskā sektora izdevumu lietderīgumu un nepieļautu tirgus traucējumus, kā privātā finansējuma izspiešanu, nelietderīgu tirgus struktūru rašanos, neefektīvu uzņēmumu saglabāšanu vai uz subsīdijām vērstas kultūras veidošanos, Savienības pamatprogrammu finansējumam vajadzētu būt saderīgam ar valsts atbalsta principiem.

(53)Dalībai netiešajās darbībās, ko finansē kopuzņēmums, būtu jāatbilst Regulai (ES) Nr. xxx par pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” izveidi. Turklāt kopuzņēmumam būtu jānodrošina minēto noteikumu konsekventa piemērošana, balstoties uz attiecīgiem Komisijas pieņemtiem pasākumiem. Lai netiešajām darbībām nodrošinātu pietiekamu piedalīgo valstu līdzfinansējumu, ievērojot Regulu (ES) Nr. xxx par pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” izveidi, piedalīgajām valstīm būtu jātiecas ieguldīt summu, kas ir vismaz vienāda ar atlīdzību, ko kopuzņēmums sniedz par attiecināmajām izmaksām, kas radušās saņēmējiem darbībās. Šajā nolūkā būtu attiecīgi jānosaka maksimālās pieļaujamās finansējuma likmes, kas izklāstītas kopuzņēmuma gada darba programmā saskaņā ar 30. pantu Regulā (ES) Nr. xxx par pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” izveidi.

(54)Finansiālā atbalsta sniegšanai darbībām no programmas “Digitālā Eiropa” būtu jāatbilst Regulas (ES) Nr. xxx, ar ko izveido programmu “Digitālā Eiropa”, noteikumiem.

(55)Sniedzot finansiālu atbalstu darbībām no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta, būtu jāievēro Regulas (ES) Nr. xxx, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, noteikumi.

(56)Visā izdevumu ciklā Savienības un citu kopuzņēmuma locekļu finansiālās intereses būtu jāaizsargā ar samērīgiem pasākumiem, ieskaitot pārkāpumu novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu, zaudēto, nepamatoti izmaksāto un nepareizi izlietoto līdzekļu atgūšanu un attiecīgos gadījumos administratīvo un finansiālo sodu piemērošanu saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2018/1046.

(57)Kopuzņēmumam būtu jādarbojas atklāti un pārredzami, laikus sniedzot visu attiecīgo informāciju, kā arī popularizējot savus pasākumus, arī informēšanas un izplatīšanas pasākumus plašākai sabiedrībai. Kopuzņēmuma struktūru reglamentiem vajadzētu būt publiski pieejamiem.

(58)Vienkāršošanas nolūkā būtu jāsamazina visu personu administratīvais slogs. Būtu jāizvairās no dubultām revīzijām un pārmērīgas dokumentēšanas un pārskatu sniegšanas.

(59)Saskaņā ar regulu par pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” piedalīgajām valstīm būtu jāuztic kopuzņēmumam īstenot to ieguldījumus piedalīgo valstu dalībnieku veiktajās netiešajās darbībās. Saņēmējiem būtu jāparaksta vienots dotācijas nolīgums ar kopuzņēmumu, ievērojot pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa”, programmas “Digitālā Eiropa” vai Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta noteikumus, arī attiecīgo intelektuālā īpašuma tiesību satvaru, atkarībā no Savienības programmas, kas atbalsta attiecīgās dotācijas darbību. Kopuzņēmumam būtu jāapstrādā izmaksu deklarācijas un jāveic maksājumi saņēmējiem.

(60)Kopuzņēmumam īstenojot piedalīgo valstu ieguldījumus to dalībnieku veiktajās netiešajās darbībās, būtu jāņem vērā, ka piedalīgajām valstīm ir jāievēro stingri valsts budžeta noteikumi. Šajā sakarā piedalīgajām valstīm un kopuzņēmumam būtu jānoslēdz juridiski saistoši nolīgumi, kas paredz, ka piedalīgajām valstīm visā iniciatīvas darbības laikā ir jāmaksā visa to ieguldījumu summa netiešajās darbībās. Šādi nolīgumi būtu jānoslēdz saistībā ar ikgadējo budžeta procedūru un kopuzņēmuma programmas izstrādi. Valdei gada darba programma būtu jāpieņem, pienācīgi ņemot vērā minētos nolīgumus. Tikai pēc tam un saskaņā ar kopuzņēmuma finanšu noteikumiem kredītrīkotājam būtu jāuzņemas budžeta un juridiskās saistības attiecībā uz minētajām netiešajām darbībām.

(61)Komisijas iekšējam revidentam kopuzņēmumā jābūt tādām pašām pilnvarām, kādas tam ir Komisijā.

(62)Komisijai, kopuzņēmumam, Revīzijas palātai, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Eiropas Prokuratūrai (EPPO) būtu jāsaņem piekļuve visai nepieciešamajai informācijai un telpām, lai varētu veikt kopuzņēmuma dotāciju, parakstīto līgumu un nolīgumu revīzijas un izmeklēšanas.

(63)Visos uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus un uzaicinājumos iesniegt piedāvājumus saskaņā ar šo regulu būtu jāņem vērā attiecīgi pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”, programmas “Digitālā Eiropa” un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta darbības ilgums, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus. Visām kopuzņēmuma iepirkuma procedūrām kopuzņēmuma superdatoru un kvantu datoru iegādei būtu jānotiek, ievērojot piemērojamos programmas “Digitālā Eiropa” noteikumus.

(64)Kopuzņēmuma starpposma un galīgā izvērtēšana būtu jāveic Komisijai ar neatkarīgu ekspertu palīdzību. Pārredzamības labad attiecīgais neatkarīgo ekspertu ziņojums būtu jādara publiski pieejams saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem.

(65)Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus – proti, pētniecības un inovācijas spēju stiprināšanu, superdatošanas spēju veidošanu un paplašināšanu, pasaules klases superdatoru apvienošanu, savstarpēju savienošanu, iegādi un starptautisko sadarbību, piekļuvi augstas veiktspējas datošanas, kvantu datošanas pakalpojumiem un datu infrastruktūrai visā Savienībā, izmantojot kopuzņēmumu, – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet, izvairoties no liekas dublēšanās, var labāk sasniegt Savienības līmenī, saglabājot kritisko masu un nodrošinot publiskā finansējuma optimālu izmantošanu, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Izveide

(1)Īstenojot iniciatīvu par Eiropas augstas veiktspējas datošanu, ar šo tiek izveidots kopuzņēmums Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 187. panta nozīmē (“Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmums”, “kopuzņēmums”).

(2)Ievērojot ar Regulu (ES) Nr. xxx izveidotās Eiropas Pētniecības un inovācijas pamatprogrammas (“Apvārsnis Eiropa”), ar Regulu (ES) Nr. xxx izveidotās programmas “Digitālā Eiropa” un ar Regulu (ES) Nr. xxx izveidotā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (“Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments”) darbības laiku, uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus un uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus atbilstoši šai regulai izsludina līdz 2027. gada 31. decembrim. Pienācīgi pamatotos gadījumos uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus vai uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus var izsludināt līdz 2028. gada 31. decembrim.

(3)Kopuzņēmumam ir juridiskas personas statuss. Katrā dalībvalstī tam ir visplašākā tiesībspēja un rīcībspēja, ko minētās dalībvalsts tiesību akti piešķir juridiskām personām. Tas jo īpaši var iegādāties vai atsavināt kustamu un nekustamu mantu un būt par pusi tiesas procesā.

(4)Kopuzņēmuma mītne ir Luksemburgā.

(5)Kopuzņēmuma statūti (“statūti”) ir izklāstīti pielikumā.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1)“pieņemšanas pārbaude” ir pārbaude, ko veic, lai noteiktu, vai EuroHPC superdators ir izpildījis sistēmas specifikācijas prasības;

(2)“piekļuves laiks” ir superdatora datošanas laiks, kas lietotājam vai lietotāju grupai tiek dots to datorprogrammu izpildei;

(3)“saistīts subjekts” ir tiesību subjekts, kas definēts Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 187. panta 1. punktā;

(4)“izcilības centrs” HPC jomā ir iniciatīva, kuras mērķis ir veicināt jaunu ekstrēmas veiktspējas datošanas spēju izmantošanu, kas lietotāju kopienām sadarbībā ar citām HPC ieinteresētajām personām ļauj paplašināt esošos paralēlos programmkodus eksalīmeņa un ekstrēmi mērogojamas veiktspējas virzienā;

(5)“kopizstrāde” ir sadarbīgā un iteratīvā konstruēšanas procesā iesaistītu tehnoloģiju piegādātāju un lietotāju kopīga pieeja nolūkā izstrādāt jaunas tehnoloģijas, lietojumus un sistēmas;

(6)“kompetences centrs” augstas veiktspējas datošanas (HPC) jomā ir tiesību subjekts, kas ir uzņēmējdarbības veicējs piedalīgajā valstī un pēc pieprasījuma lietotājiem no rūpniecības nozares, arī MVU, akadēmiskajām aprindām un publiskās pārvaldes iestādēm nodrošina piekļuvi superdatoriem un jaunākajām augstas veiktspējas datošanas tehnoloģijām, rīkiem, lietojumiem un pakalpojumiem, kā arī piedāvā speciālās zināšanas, prasmes, apmācību, tīklošanu un informatīvus pasākumus;

(7)“interešu konflikts” ir situācija, kurā iesaistīts finanšu dalībnieks vai cita persona, kā norādīts Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 61. pantā;

(8)“sastāvvienība” ir vienība, no kuras katrs kopuzņēmuma privātā sektora loceklis sastāv, ievērojot katra privātā sektora locekļa statūtus;

(9)“privātā sektora partneru konsorcijs” ir Eiropas tiesību subjektu apvienība, kas izveidota, lai kopīgi ar kopuzņēmumu EuroHPC iegādātos rūpnieciskās kategorijas superdatoru; viens vai vairāki no šiem privātā sektora partneriem drīkst būt kopuzņēmuma privātā sektora locekļi;

(10)EuroHPC superdators” ir jebkāda datošanas sistēma, kas pilnībā pieder kopuzņēmumam vai ir kopīpašumā ar citām piedalīgajām valstīm, privātā sektora locekļiem vai privātā sektora partneru konsorciju. EuroHPC superdators var būt klasisks superdators (jaunākās paaudzes superdators, rūpnieciskās kategorijas superdators vai vidējas veiktspējas superdators), klasiskais-kvantu hibrīddators, kvantu dators vai kvantu simulators;

(11)“eksalīmeņa” nozīmē tādu veiktspējas līmeni, kurā iespējams izpildīt desmit astoņpadsmitajā pakāpē darbības sekundē (jeb 1 eksaflopsu);

(12)“jaunākās paaudzes superdators” ir pasaules klases datošanas sistēma, kas izstrādāta, izmantojot attiecīgajā brīdī visprogresīvāko pieejamo tehnoloģiju, un sasniedz vismaz eksalīmeņa vai augstāka līmeņa veiktspēju (t. i., pēceksalīmeņa) lietojumiem, kuri paredzēti lielākas sarežģītības problēmu risināšanai;

(13)“mitinātāju konsorcijs” ir piedalīgo valstu, privātā sektora locekļu grupa vai privātā sektora partneru konsorcijs, kas ir piekritis piedalīties EuroHPC superdatora iegādē un ekspluatācijā, arī organizācijas, kas pārstāv šīs piedalīgās valstis;

(14)“mitinātājs” ir tiesību subjekts, kuram ir aprīkojums EuroHPC superdatora mitināšanai un ekspluatācijai un kurš veic uzņēmējdarbību piedalīgajā valstī, kas ir dalībvalsts;

(15)“hipersavienots” ir komunikatīvā spēja nodrošināt datu pārsūtīšanu 10 divpadsmitajā pakāpē biti sekundē (1 terabits sekundē) vai vairāk;

(16)“rūpnieciskās kategorijas superdators” ir superdators, kas konstruēts īpaši rūpnieciskajiem lietotājiem atbilstoši drošības, konfidencialitātes un datu integritātes prasībām, kas ir stingrākas nekā zinātniskajām vajadzībām;

(17)“ieguldījumi natūrā netiešajās darbībās”, ko finansē no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa”, ir ieguldījumi, ko veic piedalīgā valsts vai kopuzņēmuma privātā sektora locekļi, vai to sastāvvienības vai saistītie subjekti un ko veido attiecināmās izmaksas, kuras tiem radušās, īstenojot netiešās darbības, un no kurām atņemti minētā kopuzņēmuma, minētā kopuzņēmuma piedalīgo valstu ieguldījumi un visi pārējie Savienības ieguldījumi minēto izmaksu segšanai;

(18)“ieguldījumi natūrā darbībās”, ko finansē no programmas “Digitālā Eiropa” vai Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta, ir ieguldījumi, ko veic piedalīgā valsts vai kopuzņēmuma privātā sektora locekļi, vai to sastāvvienības vai saistītie subjekti un ko veido attiecināmās izmaksas, kuras tiem radušās, īstenojot daļu no kopuzņēmuma darbībām, un no kurām atņemti minētā kopuzņēmuma, minētā kopuzņēmuma piedalīgo valstu ieguldījumi un visi pārējie Savienības ieguldījumi minēto izmaksu segšanai;

(19)“vidējas veiktspējas superdators” ir pasaules klases superdators, kura veiktspējas līmenis ir ne vairāk kā vienu kārtu zemāks nekā jaunākās paaudzes superdatoram;

(20)“valsts augstas veiktspējas datošanas kompetences centrs” ir tiesību subjekts, kas ir uzņēmējdarbības veicējs piedalīgajā valstī, kura ir dalībvalsts, un kas ir saistīts ar minētās dalībvalsts superdatošanas centru, un kas pēc pieprasījuma lietotājiem no rūpniecības nozares, arī MVU, akadēmiskajām aprindām un publiskās pārvaldes iestādēm nodrošina piekļuvi superdatoriem un jaunākajām augstas veiktspējas datošanas tehnoloģijām, rīkiem, lietojumiem un pakalpojumiem un piedāvā speciālās zināšanas, prasmes, apmācību, tīklošanu un informatīvus pasākumus;

(21)“novērotāja valsts” ir valsts, kas ir tiesīga piedalīties pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” vai programmas “Digitālā Eiropa” finansētajās kopuzņēmuma darbībās un kas nav piedalīgā valsts;

(22)“piedalīgā valsts” ir valsts, kas ir kopuzņēmuma locekle;

(23)“veiktspējas līmenis” ir peldošā komata operāciju skaits sekundē (FLOPS), ko var izpildīt superdators;

(24)“privātā sektora loceklis” ir ikviens kopuzņēmuma loceklis, kas nav Savienība vai piedalīgās valstis;

(25)“kvantu dators” ir datošanas ierīce, kas izmanto kvantu mehānikas likumus, lai konkrētus uzdevumus risinātu, izmantojot mazākus skaitļošanas resursus nekā klasiskie datori;

(26)“kvantu simulators” ir viegli kontrolējama kvantu ierīce, kas ļauj gūt ieskatu sarežģītu kvantu sistēmu īpašībās vai atrisināt specifiskas skaitļošanas problēmas, ko nevar atrisināt klasiskie datori;

(27)EuroHPC superdatora “piegādes ķēdes drošība” ir pasākumi, kas iekļaujami šā superdatora visu piegādātāju atlasē, lai nodrošinātu šā superdatora iegādei un ekspluatācijai nepieciešamo sastāvdaļu, tehnoloģiju, sistēmu un zinātības pieejamību; tas ietver pasākumus ilgtermiņa risku mazināšanai saistībā ar iespējamiem traucējumiem šādu sastāvdaļu, tehnoloģiju un sistēmu piegādē, t. sk. saistībā ar cenu izmaiņām, zemāku veiktspēju vai alternatīviem piegādes avotiem. Piegādes ķēdes drošība aptver visu EuroHPC superdatora ekspluatācijas laiku;

(28)“stratēģiskā pētniecības un inovācijas programma” ir privātā sektora locekļu sagatavots dokuments, kurš aptver pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” darbības laiku un kurā noteiktas galvenās prioritātes un būtiskās tehnoloģijas un inovācijas, kas vajadzīgas, lai sasniegtu kopuzņēmuma mērķus;

(29)“superdatošana” ir datošana tādos veiktspējas līmeņos, kuros nepieciešama atsevišķu datošanas elementu, t. sk. kvantu komponentu, masveida integrācija, lai risinātu problēmas, kuras nevar atrisināt ar standarta datošanas sistēmām;

(30)EuroHPC superdatora “īpašumtiesību kopējās izmaksas” ir iegādes izmaksas, kurām pieskaitītas ekspluatācijas izmaksas, arī par uzturēšanu, līdz brīdim, kad superdatora īpašumtiesības tiek nodotas mitinātājam vai tas tiek pārdots, vai līdz brīdim, kad superdators tiek izņemts no ekspluatācijas, nenododot īpašumtiesības;

(31)“darba programma” ir dokuments, kas minēts 2. panta 20. punktā Regulā (ES) Nr. xxx par pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” izveidi, vai attiecīgā gadījumā dokuments, kas darbojas arī kā darba programma, kura minēta xxx. pantā Regulā (ES) Nr. xxx, ar ko izveido programmu “Digitālā Eiropa”, vai xxx. pantā Regulā (ES) Nr. xxx, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu.

3. pants

Pamatuzdevums un mērķi

(1)Kopuzņēmuma uzdevums ir Savienībā izstrādāt, ieviest, izvērst un uzturēt pasaulē vadošu apvienotu, drošu un hipersavienotu superdatošanas, kvantu datošanas pakalpojumu un datu infrastruktūras ekosistēmu; atbalstīt inovatīvu un konkurētspējīgu superdatošanas sistēmu ražošanu, kura balstās uz piegādes ķēdi, kas nodrošina sastāvdaļas, tehnoloģijas un zināšanas, ierobežojot traucējumu risku, un daudzu šīm sistēmām optimāli pielāgotu lietojumu izstrādi; kā arī paplašināt šīs superdatošanas infrastruktūras izmantošanu publiskā un privātā sektora lietotāju vidū, sasniedzot lielu skaitu, un atbalstīt Eiropas zinātnes un rūpniecības pamatprasmju attīstību.

(2)Kopuzņēmuma vispārīgie mērķi ir šādi:

(a)palīdzēt īstenot Regulu (ES) Nr. xxx par pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” izveidi un īpaši tās 3. pantu, nodrošināt zinātnisku, ekonomisku, vidisku, tehnoloģisku un sociālu ietekmi, ko rada Savienības investīcijas pētniecībā un inovācijā, lai tādējādi stiprinātu Savienības zinātnisko un tehnoloģisko bāzi, īstenotu Savienības stratēģiskās prioritātes, veicinātu ES mērķu un rīcībpolitiku īstenošanu un palīdzētu risināt globālas problēmas, arī ilgtspējīgas attīstības mērķus, ievērojot Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam un Parīzes nolīguma principus;

(b)attīstīt ciešu sadarbību un nodrošināt koordināciju ar citām Eiropas partnerībām, t. sk. izmantojot kopīgus uzaicinājumus, kā arī meklēt sinerģiju ar attiecīgajām darbībām un programmām Savienības, valstu un reģionālā līmenī, īpaši tām darbībām, kas attiecīgā gadījumā atbalsta inovatīvu risinājumu ieviešanu, izglītību un reģionālo attīstību;

(c)Savienībā izstrādāt, ieviest, izvērst un uzturēt integrētu, uz pieprasījumu orientētu un uz lietotāju vērstu hipersavienotu pasaules klases superdatošanas un datu infrastruktūru;

(d)apvienot hipersavienoto superdatošanas un datu infrastruktūru un savienot to ar Eiropas datu telpu un mākoņdatošanas ekosistēmu, lai nodrošinātu datošanas un datu pakalpojumus plašam publiskā un privātā sektora lietotāju lokam Eiropā;

(e)turpināt pilnveidot un atbalstīt ļoti konkurētspējīgu un inovatīvu superdatošanas un datu ekosistēmu Eiropā, digitālajā ekonomikā stiprinot Savienības pozīcijas un tehnoloģisko autonomiju, kas spēj patstāvīgi nodrošināt datošanas tehnoloģijas un arhitektūru un to integrāciju vadošajās datošanas sistēmās, kā arī progresīvus, šīm sistēmām optimāli pielāgotus lietojumus;

(f)paplašināt superdatošanas pakalpojumu izmantošanu un Eiropas zinātnei un rūpniecībai nepieciešamo pamatprasmju attīstību.

(3)Iepērkot superdatorus un atbalstot augstas veiktspējas datošanas tehnoloģiju, sistēmu un lietojumu izstrādi, kopuzņēmums palīdz aizsargāt Savienības intereses. Tas dod iespēju izmantot kopizstrādes pieeju pasaules klases superdatoru iegādei, vienlaikus aizsargājot iepirkto tehnoloģiju un sistēmu piegādes ķēdes drošību. Tas veicina Savienības tehnoloģisko autonomiju, atbalstot tādu tehnoloģiju un lietojumu izstrādi, kas stiprina Eiropas HPC tehnoloģiju piegādes ķēdi un veicina to integrāciju superdatošanas sistēmās, kuras risina daudzas sabiedrības un rūpniecības vajadzības.

4. pants

Darbības pīlāri

(1)Kopuzņēmums 3. pantā minēto uzdevumu īsteno saskaņā ar turpmāk minētajiem darbību pīlāriem.

(a)Administratīvais pīlārs, kas aptver kopuzņēmuma darbības un pārvaldības vispārējās darbības.

(b)Infrastruktūras pīlārs, kas ietver darbības drošas, hipersavienotas pasaules klases superdatošanas, kvantu datošanas un datu infrastruktūras iegādei, ieviešanai un ekspluatācijai, t. sk. Savienībā gūto pētniecības un inovācijas rezultātu ieviešanas un sistemātiskas izmantošanas veicināšanai.

(c)Superdatošanas pakalpojumu apvienošanas pīlārs, kas aptver visas darbības, kuru nolūks ir pētniecības un zinātnes aprindām, rūpniecībai (arī MVU) un publiskajam sektoram nodrošināt ES mēroga piekļuvi apvienotiem, drošiem superdatošanas un datu resursiem un pakalpojumiem visā Eiropā. Konkrēti, tajā ietilpst:

i)atbalsts to augstas veiktspējas datošanas, kvantu datošanas un datu resursu savstarpējai savienošanai, kas pilnībā vai daļēji pieder kopuzņēmumam EuroHPC vai ko piedalīgās valstis darījušas pieejamus brīvprātīgi;

ii)atbalsts superdatošanas un kvantu datošanas datu infrastruktūru savstarpējai savienošanai ar Savienības kopīgajām Eiropas datu telpām un apvienotām, drošām mākoņdatošanas infrastruktūrām;

iii)atbalsts tādas platformas izstrādei, iegādei un ekspluatācijai, kas paredzēta superdatošanas un kvantu datošanas pakalpojumu un datu infrastruktūras netraucētai apvienošanai un drošai pakalpojumu sniegšanai, izveidojot vienota kontaktpunkta piekļuves punktu visiem kopuzņēmuma pārvaldītajiem superdatošanas vai datu pakalpojumiem, kas visiem lietotājiem nodrošina vienotu piekļuvi.

(d)Tehnoloģiju pīlārs, kas attiecas uz darbībām vērienīgas pētniecības un inovācijas programmas atbalstam ar mērķi izveidot pasaules klases konkurētspējīgu un inovatīvu superdatošanas ekosistēmu, kas aptver aparatūras un programmatūras tehnoloģijas un to integrēšanu datošanas sistēmās, kā arī visu zinātniskās un rūpnieciskās vērtības ķēdi, nodrošinot Savienības tehnoloģisko autonomiju. Galvenā uzmanība tiks pievērsta energoefektīvām augstas veiktspējas datošanas tehnoloģijām. Darbības cita starpā attiecas uz:

i)mazjaudas mikroprocesora sastāvdaļām un saistītām tehnoloģijām, piemēram, jauniem algoritmiem, programmatūras kodiem, rīkiem un vidi;

ii)jaunām datošanas paradigmām un to integrāciju vadošajās superdatošanas sistēmās, arī augstas veiktspējas datošanas un kvantu datošanas sistēmās, izmantojot kopizstrādes pieeju. Šīs tehnoloģijas ir saistītas ar jaunākās paaudzes superdatoru, t. sk. kvantu datoru, un infrastruktūru izstrādi, iegādi un ieviešanu;

iii)tehnoloģijām un sistēmām klasisko superdatošanas sistēmu savienošanai un ekspluatācijai ar citām, bieži vien savstarpēji papildinošām datošanas tehnoloģijām, piemēram, neiromorfisko vai kvantu datošanu, un to pilnvērtīgas ekspluatācijas nodrošināšanu.

(e)Lietojumu pīlārs, kas aptver darbības, kuru nolūks ir sasniegt un uzturēt Eiropas izcilību attiecībā uz galvenajiem datošanas un datu lietojumiem un programmkodiem zinātnei, rūpniecībai (arī MVU) un publiskajam sektoram, t. sk.:

i)publiskā un privātā sektora lietotājiem paredzēti lietojumi, kas izmanto jaunākās paaudzes superdatoru spējas un to konverģenci ar progresīvām digitālajām tehnoloģijām, piemēram, mākslīgo intelektu, augstas veiktspējas datu analītiku, mākoņdatošanas tehnoloģijām utt., kopīgi izstrādājot, pilnveidojot un optimāli pielāgojot augstas veiktspējas datošanas iespējotus plaša mēroga un jaunus pirmtirgus programmkodus un lietojumus;

ii)atbalsts, piemēram, izcilības centriem augstas veiktspējas datošanas lietojumu jomā un plaša mēroga augstas veiktspējas datošanas iespējotiem izmēģinājuma demonstrējumiem un izmēģinājuma iekārtām attiecībā uz lielo datu lietojumiem un pakalpojumiem visdažādākajos zinātnes un rūpniecības sektoros.

(f)Plašākas izmantošanas un prasmju pīlārs, kura mērķis ir veicināt izcilību superdatošanā, kvantu datošanā, kā arī datu izmantošanā un prasmēs, ņemot vērā sinerģiju ar citām programmām un instrumentiem, īpaši programmu “Digitālā Eiropa”, paplašināt superdatošanas resursu un datu lietojumu zinātnisko un rūpniecisko lietojumu un sekmēt rūpniecisko piekļuvi superdatošanas un datu infrastruktūrām un to izmantošanu inovācijai, kas pielāgota rūpniecības vajadzībām; kā arī nodrošināt Eiropai zinošas vadošās zinātnes aprindas un prasmīgu darbaspēku zinātniskajai līderībai un rūpniecības digitālajai pārveidei, t. sk. atbalsts valstu augstas veiktspējas datošanas kompetenču centriem un augstas veiktspējas datošanas izcilības centriem un to tīklu veidošana.

(g)Starptautiskā sadarbība: saskaņā ar Savienības ārpolitikas mērķiem un starptautiskajām saistībām noteikt un īstenot darbības, kas attiecas uz starptautiskās sadarbības veicināšanu superdatošanas jomā, kā arī piedalīties tajās, lai risinātu globālas zinātnes un sabiedrības problēmas, vienlaikus veicinot Eiropas HPC piegādes un lietotāju ekosistēmas konkurētspēju.

(2)Papildus 1. punktā uzskaitītajām darbībām kopuzņēmumam var uzticēt papildu uzdevumu īstenošanu gadījumā, ja saskaņā ar attiecīgo Komisijas darba programmu tiek piešķirts kumulatīvs, papildinošs vai kombinēts finansējums no citām Savienības programmām. 

5. pants

Savienības finansiālais ieguldījums

(1)Savienības finansiālais ieguldījums kopuzņēmumā, ieskaitot EBTA apropriācijas, ir līdz [XXXXX] EUR, t. sk. līdz [XXXXX] EUR administratīvajām izmaksām, un tas veidojas šādi:

(a)līdz [XXXXX] EUR no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” [budžets tiks noteikts vēlākā posmā saskaņā ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” stratēģisko plānošanu un programmu izstrādi];

(b)līdz [2 400 000 000] EUR no programmas “Digitālā Eiropa”;

(c)līdz [200 000 000] EUR no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta.

(2)Šā panta 1. punktā minēto Savienības finansiālo ieguldījumu izmaksā no Savienības vispārējā budžeta apropriācijām, kas atvēlētas īpašajai programmai.

(3)Lai atbalstītu pētniecības un inovācijas darbības un inovatīvo risinājumu ieviešanu, kopuzņēmumam var tikt atvēlēti papildu Savienības līdzekļi, kas papildina 1. punktā minēto ieguldījumu.

(4)Aprēķinot Savienības maksimālo finansiālo ieguldījumu, Savienības programmu ieguldījumus atbilstoši papildu darbībām, kas kopuzņēmumam uzticētas saskaņā ar šā panta 3. punktu, neņem vērā.

(5)Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa”, programmas “Digitālā Eiropa” un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta asociētās valstis saskaņā ar asociācijas nolīgumiem var kopuzņēmumam atvēlēt papildu Savienības līdzekļus, kas papildina 1. punktā minēto ieguldījumu.

(6)Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto Savienības finansiālo ieguldījumu kopuzņēmumam izmanto, lai atbilstoši pētniecības un inovācijas programmai sniegtu finansiālu atbalstu netiešām darbībām, kas noteiktas pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas xxx. pantā.

(7)Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto Savienības finansiālo ieguldījumu izmanto spēju veidošanai visā Savienībā, arī augstas veiktspējas datoru, kvantu datoru vai kvantu simulatoru iegādei un ekspluatācijai, augstas veiktspējas datošanas un kvantu datošanas pakalpojumu un datu infrastruktūras apvienošanai un to izmantošanas paplašināšanai, kā arī padziļinātu prasmju un apmācības pilnveidošanai.

(8)Šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto Savienības finansiālo ieguldījumu maksā no Savienības vispārējā budžeta apropriācijām, kas atvēlētas Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam, un to izmanto augstas veiktspējas datošanas un datu resursu savstarpējai savienošanai un integrētas Eiropas mēroga hipersavienotas augstas veiktspējas datošanas un datu infrastruktūras izveidei.

6. pants

Citi Savienības ieguldījumi

Ieguldījumus no Savienības programmām, kas nav 5. panta 1. punktā minētie un ir daļa no Savienības līdzfinansējuma programmai, ko īsteno viena no piedalīgajām valstīm, neskaita 5. pantā minētā Savienības maksimālā finansiālā ieguldījuma aprēķinā.

7. pants

Pārējo locekļu, kas nav Savienība, ieguldījums

(1)Piedalīgo valstu kopējais ieguldījums ir vismaz vienāds ar šīs regulas 5. pantā minētā Savienības ieguldījuma summu, t. sk. līdz [XXXXX] EUR ieguldījums administratīvo izmaksu segšanai [vienāds ar šīs regulas 5. pantā minēto Savienības ieguldījumu administratīvo izmaksu segšanai]. Piedalīgās valstis savā starpā vienojas par to, kā tās veiks savu kolektīvo ieguldījumu.

(2)Kopuzņēmuma privātā sektora locekļi veic ieguldījumus kopuzņēmumā vismaz [XXXXX] EUR apmērā vai nodrošina, ka tos veic to sastāvvienības un saistītie subjekti, t. sk. līdz [XXXXX] EUR administratīvo izmaksu segšanai [t. i., 22,22 % no šīs regulas 5. pantā minētā Savienības ieguldījuma administratīvo izmaksu segšanai].

(3)Šā panta 1. un 2. punktā minētos ieguldījumus veido ieguldījumi saskaņā ar statūtu 15. pantā noteikto.

(4)Katra piedalīgā valsts var saņēmējiem, kas ir uzņēmējdarbības veicēji minētajā piedalīgajā valstī, sniegt statūtu 15. panta 3. punkta f) apakšpunktā minētos ieguldījumus. Piedalīgās valstis var papildināt kopuzņēmuma ieguldījumu, nepārsniedzot piemērojamo maksimālo atlīdzināšanas likmi, kas noteikta 30. pantā Regulā (ES) Nr. xxx par pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” izveidi, xxx. pantā Regulā (ES), ar ko izveido programmu “Digitālā Eiropa”, un xxx. pantā Regulā (ES) Nr. xxx, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu. Šādi ieguldījumi neskar valsts atbalsta noteikumus.

(5)Kopuzņēmuma locekļi, kas nav Savienība, līdz katra gada 31. janvārim ziņo Valdei – kā noteikts statūtu 15. pantā – par to šā panta 1. un 2. punktā minēto ieguldījumu vērtību, kuri veikti iepriekšējā finanšu gadā.

(6)Lai varētu novērtēt statūtu 15. panta 3. punkta b)–f) apakšpunktā minētos ieguldījumus, izmaksas nosaka atbilstīgi attiecīgo subjektu ierastajai izmaksu aprēķināšanas praksei, piemērojamiem tās valsts grāmatvedības standartiem, kurā subjekts veic uzņēmējdarbību, un piemērojamiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem. Izmaksas apstiprina attiecīgā subjekta iecelts neatkarīgs ārējs revidents. Ja apstiprināšanā rodas neskaidrības, kopuzņēmums pārbauda vērtēšanas metodi. Nenovērstu neskaidrību gadījumā kopuzņēmums var veikt vērtēšanas metodes revīziju.

(7)Komisija var izbeigt, proporcionāli samazināt vai apturēt Savienības finansiālo ieguldījumu veikšanu kopuzņēmumā vai uzsākt statūtu 24. pantā minēto likvidācijas procedūru šādos gadījumos:

(a)ja kopuzņēmums neatbilst Savienības ieguldījuma piešķiršanas nosacījumiem vai

(b)ja locekļi, kas nav Savienība, vai to sastāvvienības vai saistītie subjekti neveic šā panta 1. un 2. punktā minēto ieguldījumu, to veic tikai daļēji vai neievēro termiņus attiecībā uz to, vai arī

(c)22. pantā minēto izvērtējumu rezultātā.

Komisijas lēmums izbeigt, proporcionāli samazināt vai apturēt Savienības finansiālo ieguldījumu nekavē to attiecināmo izmaksu atlīdzināšanu, kas locekļiem, kuri nav Savienība, radušās, pirms lēmums ir paziņots kopuzņēmumam.

8. pants

Mitinātājs

(1)EuroHPC superdatori ir jānovieto piedalīgajā valstī, kas ir dalībvalsts. Vairāk nekā vienu EuroHPC superdatoru piedalīgā valsts mitina tikai tad, ja starp to iegādi ir vairāk nekā divi gadi vai ja to pamatā ir dažādas tehnoloģijas (klasiskā/kvantu).

(2)Attiecībā uz šīs regulas 10., 11. un 13. pantā minētajiem EuroHPC superdatoriem – mitinātājs var pārstāvēt piedalīgo valsti, kas ir dalībvalsts, vai mitinātāju konsorciju. Mitinātājs un piedalīgās valsts vai mitinātāju konsorcija piedalīgo valstu kompetentās iestādes šajā sakarā slēdz nolīgumu.

(3)Kopuzņēmums mitinātājam uztic katra tāda atsevišķa EuroHPC superdatora ekspluatāciju, kas pilnībā pieder kopuzņēmumam vai ir kopīpašumā saskaņā ar šīs regulas 10., 11. un 13. pantu.

(4)Šā panta 2. punktā norādītos mitinātājus izraugās saskaņā ar šā panta 5. punktu un šīs regulas 17. pantā minētajiem kopuzņēmuma finanšu noteikumiem.

(5)Pēc uzaicinājuma izteikt ieinteresētību šā panta 2. punktā minēto mitinātāju un attiecīgo piedalīgo valsti, kurā mitinātājs veic uzņēmējdarbību, vai attiecīgo mitinātāju konsorciju izraugās Valde taisnīgā un pārredzamā procesā, kas cita starpā balstīts uz šādiem kritērijiem:

(a)atbilstība uzaicinājumā izteikt ieinteresētību noteiktajām vispārīgajām sistēmas specifikācijām;

(b)EuroHPC superdatora īpašumtiesību kopējās izmaksas, t. sk. šā superdatora ekspluatācijas izmaksu precīza aplēse un pārbaudes metode tā ekspluatācijas laikā;

(c)mitinātāja pieredze līdzīgu sistēmu ierīkošanā un ekspluatēšanā;

(d)mitinātāja aprīkojuma fiziskās un IT infrastruktūras kvalitāte, drošība un savienojamība ar pārējo Savienību;

(e)lietotājiem sniedzamo pakalpojumu kvalitāte, proti, spēja izpildīt atlases procedūras pavaddokumentos iekļauto nolīgumu par pakalpojumu līmeni;

(f)tāda atbilstīga pavaddokumenta nodrošināšana, kas apliecina tās dalībvalsts, kurā mitinātājs veic uzņēmējdarbību, vai mitinātāju konsorcija piedalīgo valstu kompetento iestāžu apņemšanos segt daļu no kopējām izmaksām, kas saistītas ar EuroHPC superdatora īpašumtiesībām un ko nesedz ar Savienības ieguldījumu, kas noteikts 5. pantā, vai jebkādu citu Savienības ieguldījumu, kas noteikts 6. pantā, vai nu līdz kopuzņēmums tā īpašumtiesības nodod minētajam mitinātājam, vai līdz superdators tiek pārdots vai izņemts no ekspluatācijas gadījumā, ja nenotiek īpašumtiesību nodošana.

(6)Attiecībā uz šīs regulas 12. pantā minētajiem rūpnieciskās kategorijas EuroHPC superdatoriem mitinātājs apvienojas ar privātā sektora locekļiem vai privātā sektora partneru konsorciju nolūkā iegādāties un ekspluatēt šādus superdatorus vai EuroHPC superdatoru sastāvdaļas. Šajā nolūkā mitinātājs slēdz nolīgumu ar privātā sektora locekļiem vai privātā sektora locekļu konsorciju.

(a)Kopuzņēmums mitinātājam uztic katra tāda atsevišķa rūpnieciskās kategorijas EuroHPC superdatora ekspluatāciju, kas saskaņā ar šīs regulas 12. pantu ir kopīpašumā.

(b)Mitinātājus izraugās saskaņā ar šā panta 5. punktu un šīs regulas 17. pantā minētajiem kopuzņēmuma finanšu noteikumiem.

(c)Pēc uzaicinājuma izteikt ieinteresētību mitinātāju un tā asociētos privātā sektora locekļus vai privātā sektora partneru konsorciju taisnīgā un pārredzamā procesā izraugās Valde, pamatojoties arī uz šā panta 5. punkta a)–e) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem un šādu papildu kritēriju:

tāda atbilstīga pavaddokumenta nodrošināšana, kas apliecina privātā sektora locekļu vai privātā sektora partneru konsorcija apņemšanos segt daļu no kopējām izmaksām, kas saistītas ar EuroHPC superdatora īpašumtiesībām un ko nesedz ar Savienības ieguldījumu, kas noteikts 5. pantā, vai jebkādu citu Savienības ieguldījumu, kas noteikts 6. pantā.

(7)Ja iepriekš ir saņemta Eiropas Komisijas piekrišana, izraudzītais mitinātājs var nolemt uzaicināt pievienoties mitinātāju konsorcijam vēl citas piedalīgās valstis, privātā sektora locekļus vai privātā sektora partneru konsorciju. Jaunpienākušo piedalīgo valstu vai privātā sektora locekļu finansiālais ieguldījums, ieguldījums natūrā vai jebkādas citas saistības neietekmē Savienības finansiālo ieguldījumu un attiecīgās īpašumtiesības un procentuālo daļu no piekļuves laika, kas Savienībai atvēlēts attiecībā uz minēto EuroHPC superdatoru, kā noteikts 10., 11., 12. un 13. pantā.

9. pants

Mitināšanas nolīgums

(1)Pirms EuroHPC superdatora iegādes procedūras sākšanas kopuzņēmums ar katru izraudzīto mitinātāju noslēdz mitināšanas nolīgumu.

(2)Attiecībā uz EuroHPC superdatoriem mitināšanas nolīgumā galvenokārt nosaka šādus elementus:

(a)tiesības un pienākumi superdatora iegādes procedūras laikā, ieskaitot superdatora pieņemšanas pārbaudes;

(b)noteikumi, kas reglamentē atbildību par superdatora ekspluatāciju;

(c)nolīgumā par pakalpojumu līmeni noteikto sniedzamo pakalpojumu kvalitāte, ko lietotājiem nodrošina superdatora ekspluatācijā;

(d)plāni attiecībā uz superdatora energoefektivitāti un vidisko ilgtspēju;

(e)piekļuves nosacījumi attiecībā uz superdatora Savienības piekļuves laika daļu, ko saskaņā ar 15. pantu noteikusi Valde;

(f)piekļuves laika uzskaites kārtība;

(g)daļa no kopējām ar īpašumtiesībām saistītajām izmaksām – mitinātājs gādā, lai tās segtu piedalīgā valsts, kurā mitinātājs veic uzņēmējdarbību, vai mitinātāja konsorcija piedalīgās valstis;

(h)10. panta 4. punktā, 11. panta 5. punktā, 12. panta 5. punktā un 13. panta 4. punktā minēto īpašumtiesību nodošanas nosacījumi, EuroHPC superdatoru gadījumā – arī noteikumi to atlikušās vērtības aprēķināšanai un to izņemšanai no ekspluatācijas;

(i)mitinātāja pienākums nodrošināt piekļuvi EuroHPC superdatoriem, vienlaikus garantējot superdatoru drošību, persondatu aizsardzību saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679, privātuma aizsardzību elektroniskajos sakaros saskaņā ar Direktīvu 2002/58/EK, komercnoslēpumu aizsardzību saskaņā ar Direktīvu (ES) 2016/943 un citu tādu datu slepenuma aizsardzību, uz kuriem attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumu;

(j)mitinātāja pienākums ieviest sertificētas revīzijas procedūru, kas aptver EuroHPC superdatora ekspluatācijas izdevumus un lietotāju piekļuves laikus;

(k)mitinātāja pienākums līdz katra gada 31. janvārim iesniegt Valdei revīzijas ziņojumu un datus par piekļuves laika izmantojumu iepriekšējā finanšu gadā;

(l)īpašie nosacījumi, kas piemērojami, ja mitinātājs EuroHPC superdatoru ekspluatē rūpnieciskā nolūkā.

(3)Mitināšanas nolīgumu regulē Savienības tiesību akti, ko visos jautājumos, kurus neaptver šī regula vai citi Savienības tiesību akti, papildina tās dalībvalsts tiesību akti, kurā atrodas mitinātājs.

(4)Mitināšanas nolīgumā ietver arbitrāžas klauzulu LESD 272. panta nozīmē, kas piekritību visos jautājumos, uz kuriem attiecas nolīgums, piešķir Eiropas Savienības Tiesai.

(5)Pēc mitināšanas nolīguma noslēgšanas un neskarot šā panta 2. punktu, kopuzņēmums ar izraudzītā mitinātāja atbalstu saskaņā ar 17. pantā minētajiem kopuzņēmuma finanšu noteikumiem veic EuroHPC superdatora iegādes procedūru.

(6)Attiecībā uz vidējas veiktspējas superdatoriem – pēc mitināšanas nolīguma noslēgšanas kopuzņēmums vai mitinātājs abu līgumslēdzēju pušu vārdā sāk procedūras EuroHPC superdatora iegādei saskaņā ar 17. pantā minētajiem kopuzņēmuma finanšu noteikumiem.

10. pants

Jaunākās paaudzes superdatoru iegāde un īpašumtiesības

(1)Kopuzņēmums iegādājas jaunākās paaudzes superdatorus un ir to īpašnieks.

(2)Regulas 5. panta 1. punktā norādītais Savienības finansiālais ieguldījums sedz līdz 50 % no jaunākās paaudzes superdatoru iegādes izmaksām un līdz 50 % no jaunākās paaudzes superdatoru ekspluatācijas izmaksām.

Atlikušās kopējās izmaksas, kas saistītas ar jaunākās paaudzes superdatoru īpašumtiesībām, sedz piedalīgā valsts, kurā mitinātājs veic uzņēmējdarbību, vai piedalīgās valstis mitinātāju konsorcijā, un tās attiecīgā gadījumā papildina 6. pantā minētie ieguldījumi.

(3)Jaunākās paaudzes superdatora piegādātāja izraudzīšanā tiek ņemta vērā piegādes ķēdes drošība.

(4)Neskarot statūtu 24. panta 4. punktā norādīto kopuzņēmuma likvidāciju, ne agrāk kā piecus gadus pēc izturētās kopuzņēmuma rīkotās mitinātājā uzstādīto jaunākās paaudzes superdatoru pieņemšanas pārbaudes ar Valdes lēmumu un saskaņā ar mitināšanas nolīgumu jaunākās paaudzes superdatora īpašumtiesības drīkst nodot attiecīgajam mitinātājam, pārdot citam subjektam vai to var izņemt no ekspluatācijas. Jaunākās paaudzes superdatora īpašumtiesību nodošanas gadījumā mitinātājs kopuzņēmumam atlīdzina nodotā superdatora atlikušo vērtību. Ja īpašumtiesības netiek nodotas mitinātājam, bet ir lēmums par izņemšanu no ekspluatācijas, attiecīgās izmaksas vienlīdzīgi sedz kopuzņēmums un mitinātājs. Kopuzņēmumam nav pienākuma segt izmaksas, kas radušās pēc jaunākās paaudzes superdatora īpašumtiesību nodošanas, pēc tā pārdošanas vai izņemšanas no ekspluatācijas.

11. pants

Kvantu datoru un kvantu simulatoru iegāde un īpašumtiesības

(1)Kopuzņēmums iegādājas kvantu datorus un kvantu simulatorus, no izmēģinājuma un eksperimentālām sistēmām līdz prototipiem un operatīvām sistēmām, kuras darbojas kā savrupas iekārtas vai kā hibrīdsistēmas ar augstas veiktspējas datošanas iekārtām (jaunākās paaudzes vai vidējas veiktspējas) un kuras pieejamas ar mākoņa starpniecību, un ir to īpašnieks.

(2)Regulas 5. panta 1. punktā norādītais Savienības finansiālais ieguldījums sedz līdz 50 % no kvantu datoru un kvantu simulatoru iegādes izmaksām un līdz 50 % no to ekspluatācijas izmaksām.

Atlikušās kopējās izmaksas, kas saistītas ar kvantu datoru un kvantu simulatoru īpašumtiesībām, sedz piedalīgā valsts, kurā mitinātājs veic uzņēmējdarbību, vai piedalīgās valstis mitinātāju konsorcijā, un tās attiecīgā gadījumā papildina 6. pantā minētie ieguldījumi.

(3)Kvantu datoru un kvantu simulatoru piegādātāja izraudzīšanā tiek ņemta vērā piegādes ķēdes drošība.

(4)Kvantu datori un kvantu simulatori ir jānovieto EuroHPC superdatora mitinātājā vai 0. pakāpes superdatošanas centrā Savienībā.

(5)Neskarot statūtu 24. panta 4. punktā norādīto kopuzņēmuma likvidāciju, ne agrāk kā četrus gadus pēc izturētās mitinātājā uzstādītā kvantu datora vai kvantu simulatora pieņemšanas pārbaudes ar Valdes lēmumu un saskaņā ar mitināšanas nolīgumu kvantu datora vai kvantu simulatora īpašumtiesības drīkst nodot minētajam mitinātājam, pārdot citam subjektam vai to var izņemt no ekspluatācijas. Kvantu datora vai kvantu simulatora īpašumtiesību nodošanas gadījumā mitinātājs kopuzņēmumam atlīdzina nodotā superdatora atlikušo vērtību. Ja īpašumtiesības netiek nodotas mitinātājam, bet ir lēmums par izņemšanu no ekspluatācijas, attiecīgās izmaksas vienlīdzīgi sedz kopuzņēmums un mitinātājs. Kopuzņēmumam nav pienākuma segt izmaksas, kas radušās pēc kvantu datora vai kvantu simulatora īpašumtiesību nodošanas, pēc tā pārdošanas vai izņemšanas no ekspluatācijas.

12. pants

Rūpnieciskās kategorijas EuroHPC superdatoru iegāde un īpašumtiesības

(1)Kopuzņēmums kopā ar privātā sektora locekļiem vai privātā sektora partneru konsorciju iegādājas galvenokārt rūpnieciskam lietojumam paredzētus superdatorus vai EuroHPC superdatoru sastāvdaļas un ir to īpašnieks vai līdzīpašnieks kopā ar privātā sektora locekļiem vai privātā sektora partneru konsorciju.

(2)Regulas 5. panta 1. punktā norādītais Savienības finansiālais ieguldījums sedz līdz 35 % no EuroHPC superdatoru vai EuroHPC superdatoru sastāvdaļu iegādes izmaksām. Atlikušās kopējās izmaksas, kas saistītas ar EuroHPC superdatoru vai EuroHPC superdatoru sastāvdaļu īpašumtiesībām, sedz privātā sektora locekļi vai privātā sektora partneru konsorcijs.

(3)Rūpnieciskās kategorijas EuroHPC superdatora piegādātāja izraudzīšanā tiek ņemta vērā piegādes ķēdes drošība.

(4)Rūpnieciskam lietojumam paredzētos EuroHPC superdatorus vai EuroHPC superdatoru sastāvdaļas mitina EuroHPC superdatora mitinātājā.

(5)Neskarot statūtu 24. panta 4. punktā norādīto kopuzņēmuma likvidāciju, ne agrāk kā četrus gadus pēc izturētās kopuzņēmuma rīkotās mitinātājā uzstādīto EuroHPC superdatoru pieņemšanas pārbaudes ar Valdes lēmumu un ar privātā sektora locekļu vai privātā sektora partneru konsorcija piekrišanu EuroHPC superdatora īpašumtiesības drīkst nodot privātā sektora locekļiem vai privātā sektora partneru konsorcijam, pārdot citam subjektam vai to var izņemt no ekspluatācijas. EuroHPC superdatora īpašumtiesību nodošanas gadījumā privātā sektora locekļi vai privātā sektora partneru konsorcijs kopuzņēmumam atlīdzina nodotā EuroHPC superdatora atlikušo vērtību. Ja īpašumtiesības nevis tiek nodotas privātā sektora locekļiem vai privātā sektora partneru konsorcijam, bet gan tiek pieņemts lēmums par izņemšanu no ekspluatācijas, attiecīgās izmaksas sedz privātā sektora locekļi vai privātā sektora partneru konsorcijs. Kopuzņēmumam nav pienākuma segt izmaksas, kas radušās pēc EuroHPC superdatora īpašumtiesību nodošanas, pēc tā pārdošanas vai izņemšanas no ekspluatācijas.

13. pants

Vidējas veiktspējas superdatoru iegāde un īpašumtiesības

(1)Kopuzņēmums kopīgi ar tās piedalīgās valsts līgumslēdzējām iestādēm, kurā mitinātājs veic uzņēmējdarbību, vai ar mitinātāju konsorcija piedalīgo valstu līgumslēdzējām iestādēm iegādājas vidējas veiktspējas superdatorus un ir to līdzīpašnieks.

(2)Regulas 5. panta 1. punktā norādītais Savienības finansiālais ieguldījums sedz līdz 35 % no vidējas veiktspējas superdatoru iegādes izmaksām. Atlikušās kopējās izmaksas, kas saistītas ar vidējas veiktspējas superdatoru īpašumtiesībām, sedz piedalīgā valsts, kurā mitinātājs veic uzņēmējdarbību, vai piedalīgās valstis mitinātāju konsorcijā, un tās attiecīgā gadījumā papildina 6. pantā minētie ieguldījumi.

(3)Vidējas veiktspējas superdatora piegādātāja izraudzīšanā tiek ņemta vērā piegādes ķēdes drošība.

(4)Neskarot statūtu 24. panta 4. punktā norādīto kopuzņēmuma likvidāciju, to superdatora īpašumtiesību daļu, kas pieder kopuzņēmumam, mitinātājam nodod pēc superdatora pilnīgas amortizācijas. Mitinātājs kopuzņēmumam atlīdzina nodotā superdatora atlikušo vērtību. Kopuzņēmumam nav pienākuma segt izmaksas, kas radušās pēc vidējas veiktspējas superdatora īpašumtiesību nodošanas.

14. pants

EuroHPC superdatoru izmantošana

(5)EuroHPC superdatoru izmantošana ir pieejama publiskā un privātā sektora lietotājiem un galvenokārt ir paredzēta civiliem lietojumiem. Izņemot rūpnieciskās kategorijas EuroHPC superdatorus, tos izmanto galvenokārt pētniecības un inovācijas mērķiem, uz kuriem attiecas publiskā finansējuma programmas, publiskā sektora lietojumiem un attiecīgā gadījumā privātām MVU inovācijas darbībām.

(6)Valde nosaka vispārīgos piekļuves nosacījumus EuroHPC superdatoru izmantošanai saskaņā ar 15. pantu un var noteikt īpašus piekļuves nosacījumus atšķirīgiem lietotājiem vai lietojumiem. Drošība un pakalpojumu kvalitāte ir vienāda attiecībā uz visiem lietotājiem visās lietotāju kategorijās, izņemot šīs regulas 12. panta 1. punktā minētos rūpnieciskās kategorijas EuroHPC superdatorus, kuru drošība un pakalpojumu kvalitāte atbilst rūpniecības prasībām.

(7)Lietotājiem, kas pastāvīgi dzīvo, veic uzņēmējdarbību vai atrodas kādā dalībvalstī vai pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” asociētā valstī, piešķir piekļuvi Savienības daļai no tādu superdatoru piekļuves laika, ko iegādājies ar Padomes Regulu (ES) 2018/1488 izveidotais kopuzņēmums.

(8)Lietotājiem, kas pastāvīgi dzīvo, veic uzņēmējdarbību vai atrodas kādā dalībvalstī vai programmas “Digitālā Eiropa”, vai pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” asociētā valstī, piekļuves laiku piešķir pēc 2020. gada iegādātiem EuroHPC superdatoriem.

(9)Pienācīgi pamatotos gadījumos, ņemot vērā Savienības intereses, Valde var nolemt piekļuves laiku EuroHPC superdatoriem piešķirt subjektiem, kas pastāvīgi dzīvo, veic uzņēmējdarbību vai atrodas kādā trešā valstī, un starptautiskām organizācijām.

15. pants

EuroHPC superdatoru Savienības piekļuves laika atvēlēšana

(1)Katra EuroHPC superdatora Savienības piekļuves laika daļa ir tieši proporcionāla 5. panta 1. punktā minētajam Savienības finansiālajam ieguldījumam EuroHPC superdatora īpašumtiesību kopējās izmaksās un nepārsniedz 50 % no kopējā piekļuves laika EuroHPC superdatoram.

(2)Katra vidējas veiktspējas superdatora Savienības piekļuves laika daļa ir tieši proporcionāla 5. panta 1. punktā minētajam Savienības finansiālajam ieguldījumam superdatora iegādes izmaksās un nepārsniedz 35 % no kopējā piekļuves laika superdatoram.

(3)Katra rūpnieciskās kategorijas EuroHPC superdatora Savienības piekļuves laika daļa ir tieši proporcionāla 5. panta 1. punktā minētajam Savienības finansiālajam ieguldījumam superdatora iegādes izmaksās un nepārsniedz 35 % no kopējā piekļuves laika superdatoram.

(4)Katrai piedalīgajai valstij, kurā mitinātājs veic uzņēmējdarbību, vai katrai piedalīgajai valstij mitinātāju konsorcijā atvēl daļu no katra EuroHPC superdatora atlikušā piekļuves laika. Mitinātāju konsorcija gadījumā piedalīgās valstis savā starpā vienojas par to, kā sadalīt superdatora piekļuves laiku.

(5)Tiesības piekļūt EuroHPC superdatoru Savienības piekļuves laika daļai nosaka Valde.

(6)Šīs regulas 14. panta 4. punktā minētajiem publiskā sektora lietotājiem EuroHPC superdatoru Savienības piekļuves laika daļas izmantošana ir bez maksas. Tas bez maksas ir arī rūpnieciskajiem lietotājiem attiecībā uz lietojumiem, kas saistīti ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” vai programmas “Digitālā Eiropa” finansētajām pētniecības un inovācijas darbībām, un attiecīgā gadījumā attiecībā uz privātām MVU inovācijas darbībām. Pamatprincips ir tāds, ka piekļuves laiku šādām darbībām atvēl, pamatojoties uz taisnīgu un pārredzamu salīdzinošas izvērtēšanas procesu, ko noteikusi Valde atbilstoši kopuzņēmuma beztermiņa atklātiem uzaicinājumiem izteikt ieinteresētību.

(7)Lai izplatītu zināšanas, kas iegūtas, piekļūstot kopuzņēmuma superdatoriem saskaņā ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas xxx. pantu, citiem lietotājiem, izņemot MVU lietotājus, kuri veic privātas inovācijas darbības, jāievēro atvērtās zinātnes pieeja. Valde sīkāk nosaka piemērojamos atvērtās zinātnes noteikumus.

(8)Par piekļuves nosacījumiem, kas atšķiras no šā panta 6. punktā minētajiem pamatprincipiem, Valde nosaka īpašus noteikumus. Tie attiecas uz piekļuves laika atvēlēšanu projektiem un darbībām, ko Savienība vai Valde uzskata par stratēģiskiem.

(9)Pēc Savienības pieprasījuma izpilddirektors tiešu piekļuvi EuroHPC superdatoriem piešķir iniciatīvām, kuras Savienība uzskata par būtiskām, lai sniegtu ar veselību saistītus vai citus sabiedrībai svarīgus ārkārtas atbalsta pakalpojumus, par ārkārtas un krīzes pārvarēšanas situācijām vai par gadījumiem, kurus Savienība uzskata par būtiskiem tās drošībai un aizsardzībai. Šādas piekļuves īstenošanas kārtību un nosacījumus nosaka piekļuves nosacījumos, ko pieņem Valde.

(10)Valde nosaka rūpnieciskam lietojumam piemērojamos nosacījumus, atbilstoši kuriem piekļuvi drošai augstas veiktspējas datošanai un datu resursiem nodrošina lietojumiem, kas nav minēti šā panta 6. punktā.

(11)Valde regulāri uzrauga Savienības piekļuves laiku, kas piešķirts katrai piedalīgajai valstij un katrai lietotāju kategorijai, arī komerciāliem nolūkiem. Tā var nolemt:

(a)no jauna pielāgot piekļuves laiku katrai darbības vai lietotāju kategorijai ar mērķi optimāli pielāgot EuroHPC superdatoru izmantojumu;

(b)ierosināt papildu atbalsta pasākumus, lai nodrošinātu taisnīgas piekļuves iespējas lietotājiem ar mērķi uzlabot viņu prasmju un speciālo zināšanu līmeni par augstas veiktspējas datošanas sistēmām.

16. pants

Savienības piekļuves laiks EuroHPC superdatoriem komerciālos nolūkos

(1)Uz visiem rūpnieciskajiem lietojumiem komerciālos nolūkos attiecas īpaši nosacījumi. Šāds pakalpojums komerciālos nolūkos ir pakalpojums, kam piemēro maksu par katru lietojumu un kas balstās tirgus cenās. Maksas apmēru nosaka Valde.

(2)Maksas, kas iekasētas par Savienības piekļuves laika komerciālu izmantojumu, ir ieņēmums kopuzņēmuma budžetā, un tās izmanto kopuzņēmuma darbības izmaksu segšanai.

(3)Komercpakalpojumiem atvēlētais piekļuves laiks nepārsniedz 20 % no Savienības kopējā piekļuves laika katram EuroHPC superdatoram. Valde lemj par Savienības piekļuves laika atvēlēšanu komercpakalpojumu lietotājiem, ņemot vērā 15. panta 10. punktā minētās uzraudzības rezultātus.

(4)Komercpakalpojumu kvalitāte visiem lietotājiem ir vienāda.

17. pants

Finanšu noteikumi

(1)Kopuzņēmums pieņem savus īpašos finanšu noteikumus saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 71. pantu.

(2)Finanšu noteikumus publicē kopuzņēmuma tīmekļa vietnē.

18. pants

Personāls

(1)Uz kopuzņēmuma personālu attiecas Padomes Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 22 noteiktie Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība (“Civildienesta noteikumi” un “Nodarbināšanas kārtība”) un noteikumi, kurus Savienības iestādes kopīgi pieņēmušas Civildienesta noteikumu un Nodarbināšanas kārtības piemērošanai.

(2)Attiecībā uz kopuzņēmuma personālu Valde īsteno pilnvaras, kas ar Civildienesta noteikumiem piešķirtas iecēlējam un ar Nodarbināšanas kārtību – iestādei, kura pilnvarota slēgt darba līgumus (“iecēlēja pilnvaras”).

(3)Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu 2. panta 1. punktu un Nodarbināšanas kārtības 6. pantu, Valde pieņem lēmumu, kurā attiecīgās iecēlēja pilnvaras piešķir izpilddirektoram un definē nosacījumus, kādos minēto deleģējumu drīkst apturēt. Izpilddirektors ir pilnvarots šīs pilnvaras deleģēt pakārtoti.

(4)Ārkārtas apstākļos Valde var pieņemt lēmumu uz laiku apturēt iecēlēja pilnvaru deleģējumu izpilddirektoram un minēto pilnvaru pakārtotu deleģēšanu. Šādos gadījumos Valde pati īsteno iecēlēja pilnvaras vai deleģē tās kādam no tās locekļiem vai kopuzņēmuma darbiniekam, kurš nav izpilddirektors.

(5)Valde saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu pieņem atbilstošus Civildienesta noteikumu un Nodarbināšanas kārtības īstenošanas noteikumus.

(6)Personāla resursus nosaka kopuzņēmuma štatu sarakstā, kur norāda uz laiku nolīgto darbinieku skaitu atbilstoši funkciju grupām un pakāpēm, kā arī līgumdarbinieku skaitu, izsakot pilnslodzes ekvivalentos, saskaņā ar kopuzņēmuma gada budžetu.

(7)Kopuzņēmuma personālā ir uz noteiktu laiku pieņemti darbinieki un līgumdarbinieki.

(8)Visas ar personālu saistītās izmaksas sedz kopuzņēmums.

19. pants

Norīkotie valstu eksperti un stažieri

(1)Kopuzņēmums drīkst piesaistīt norīkotus valstu ekspertus un stažierus, kas nav kopuzņēmuma štata darbinieki. Norīkoto valstu ekspertu skaitu, kas izteikts pilnslodzes ekvivalentos, pievieno 18. panta 4. punktā minētajā informācijā par darbinieku resursiem saskaņā ar gada budžetu.

(2)Valde pieņem lēmumu ar noteikumiem par valstu ekspertu norīkošanu kopuzņēmumā un stažieru piesaistīšanu.

20. pants

Privilēģijas un imunitāte

Uz kopuzņēmumu un tā personālu attiecas Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas Savienības darbību pielikuma Protokols Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā.

21. pants

Kopuzņēmuma atbildība

(1)Kopuzņēmuma līgumisko atbildību reglamentē attiecīgie līgumu noteikumi un konkrētajam nolīgumam, lēmumam vai līgumam piemērojamie tiesību akti.

(2)Nelīgumiskas atbildības gadījumā kopuzņēmums atbilstīgi dalībvalstīm kopīgiem vispārējiem tiesību principiem atlīdzina kaitējumu, ko pienākumu izpildē nodarījuši tā darbinieki.

(3)Visi maksājumi, kurus kopuzņēmums izdara 1. un 2. punktā noteikto saistību sakarā, un izmaksas un izdevumi, kas tam rodas tādu saistību dēļ, uzskatāmi par kopuzņēmuma izdevumiem un sedzami no tā līdzekļiem.

(4)Kopuzņēmums atbild vienīgi par savu pienākumu izpildi.

(5)Kopuzņēmums nav atbildīgs par kaitējumu, kas radies mitinātāja darbību rezultātā saistībā ar mitinātāja veikto kopuzņēmumam piederošo superdatoru ekspluatāciju.

22. pants

Uzraudzība un izvērtēšana

(1)Lai nodrošinātu vislielāko ietekmi un izcilību, kā arī resursu visefektīvāko izmantošanu, kopuzņēmuma darbības pastāvīgi uzrauga un periodiski pārskata saskaņā ar tā finanšu noteikumiem. Uzraudzības un periodiskās pārskatīšanas rezultātus iekļauj kopuzņēmuma izvērtējumos pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” izvērtēšanas ietvaros.

(2)Kopuzņēmums organizē savu pārvaldības darbību pastāvīgu uzraudzību un periodisku pārskatīšanu, kurā novērtē to projektu iznākumus, rezultātus un ietekmi, kas īstenoti saskaņā ar 45. pantu un III pielikumu Regulā (ES) Nr. xxx par pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” izveidi.

(3)Kopuzņēmuma darbību izvērtēšanu veic laikus, lai to varētu ņemt vērā pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” vispārējā starpposma izvērtējumā un galīgajā izvērtējumā un ar to saistītajā lēmumu pieņemšanas procesā, kā izklāstīts 47. pantā Regulā (ES) Nr. xxx par pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” izveidi.

(4)Komisija veic katra kopuzņēmuma starpposma izvērtēšanu pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” starpposma izvērtēšanas ietvaros, kas norādīta 47. pantā Regulā (ES) Nr. xxx par pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” izveidi. Šo izvērtēšanu veic ar neatkarīgu ekspertu palīdzību, balstoties pārredzamā procesā, tiklīdz ir pieejama pietiekama informācija par pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” īstenošanu, bet ne vēlāk kā pēc četriem gadiem no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” īstenošanas sākuma. Izvērtēšanā pārbauda, kā kopuzņēmums pilda savu uzdevumu atbilstoši tā ekonomiskajiem, tehnoloģiskajiem, zinātniskajiem, sociālajiem un politiskajiem mērķiem, arī ar klimatu saistītiem mērķiem, un izvērtē pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros veikto darbību lietderību, efektivitāti, būtiskumu, saskaņotību un Savienības pievienoto vērtību, to sinerģiju un papildināmību ar attiecīgajām Eiropas, valstu un attiecīgā gadījumā reģionālajām iniciatīvām, arī sinerģiju ar citām pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” daļām (piemēram, uzdevumiem, kopām vai tematiskajām/īpašajām programmām). Īpaša uzmanība tiks pievērsta ietekmei, kas sasniegta Savienības un valstu līmenī, ņemot vērā sinerģijas un politikas modernizācijas aspektu. Izvērtējumos attiecīgā gadījumā iekļauj arī novērtējumu par kopuzņēmuma ilgtermiņa zinātnisko, sociālo, ekonomisko un politisko ietekmi un iekļauj novērtējumu par visiedarbīgāko politikas intervences veidu attiecībā uz visām turpmākajām darbībām, kā arī – kopuzņēmuma darbības iespējamas pagarināšanas gadījumā – pozicionēšanu Eiropas partnerību vispārējā kontekstā un tā politikas prioritātēs.

(5)Pamatojoties uz šā panta 1. punktā minētās starpposma izvērtēšanas secinājumiem, Komisija var rīkoties saskaņā ar 7. panta 7. punktu vai veikt citu piemērotu darbību.

(6)Lai pārbaudītu kopuzņēmuma progresu izvirzīto mērķu sasniegšanā, noteiktu faktorus, kas veicina darbību īstenošanu, un apzinātu paraugpraksi, Komisija ar pārredzamā procesā izraudzītu ārēju neatkarīgu ekspertu palīdzību var veikt stratēģiskas nozīmes tematu vai jautājumu papildu izvērtēšanu. Veicot minēto papildu izvērtēšanu, Komisija pilnībā ņem vērā administratīvo ietekmi uz kopuzņēmumu.

(7)Kopuzņēmums periodiski pārskata savas darbības un rezultātus iekļauj kopuzņēmuma starpposma un galīgajos izvērtējumos, kuri ietilpst pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” izvērtēšanā, kas norādīta 47. pantā Regulā (ES) Nr. xxx par pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” izveidi.

(8)Saskaņā ar III pielikumu Regulā (ES) Nr. xxx par pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” izveidi periodiskas pārskatīšanas un izvērtēšanas rezultāti ietekmē lēmumu par kopuzņēmuma likvidāciju vai darbības iespējamu pagarināšanu. Sešu mēnešu laikā pēc kopuzņēmuma likvidācijas, bet ne vēlāk kā divus gadus pēc statūtu 24. pantā minētās likvidācijas procedūras sākuma Komisija veic kopuzņēmuma galīgo izvērtēšanu. Galīgās izvērtēšanas rezultātus dara zināmus Eiropas Parlamentam un Padomei.

(9)Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” izvērtēšanas ietvaros, kas norādīta 47. pantā Regulā (ES) Nr. xxx par pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” izveidi, paziņo kopuzņēmuma izvērtēšanas rezultātus, kuros iekļauj arī Komisijas veiktās izvērtēšanas secinājumus un novērojumus.

23. pants

Eiropas Savienības Tiesas piekritība un piemērojamie tiesību akti

(1)Eiropas Savienības Tiesai ir piekritība:

(a)atbilstoši arbitrāžas klauzulai kopuzņēmuma noslēgtos nolīgumos vai līgumos vai tā lēmumos;

(b)strīdos par atlīdzinājumu par kaitējumu, ko kopuzņēmuma darbinieki nodarījuši pienākumu izpildē;

(c)strīdos starp kopuzņēmumu un tā personālu atbilstīgi ierobežojumiem un nosacījumiem, kas paredzēti Civildienesta noteikumos vai Nodarbināšanas kārtībā.

(2)Gadījumos, uz kuriem neattiecas šī regula vai citi Savienības tiesību akti, piemēro kopuzņēmuma mītnes dalībvalsts tiesību aktus.

24. pants

Sūdzību iesniegšana ombudam

Par kopuzņēmuma lēmumiem, kas pieņemti, īstenojot šo regulu, saskaņā ar LESD 228. pantu var iesniegt sūdzību ombudam.

25. pants

Ex post revīzijas

(1)No pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” budžeta finansēto darbību izdevumu ex post revīzijas veic saskaņā ar 48. pantu Regulā (ES) Nr. xxx par pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” izveidi pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” netiešo darbību ietvaros, īpaši saskaņā ar minētās regulas 48. panta 2. punktā norādīto revīzijas stratēģiju.

(2)No programmas “Digitālā Eiropa” budžeta finansēto darbību izdevumu ex post revīzijas kopuzņēmums veic saskaņā ar xxx. pantu Regulā (ES) Nr. xxx, ar ko izveido programmu “Digitālā Eiropa”.

(3)No Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta budžeta finansēto darbību izdevumu ex post revīzijas kopuzņēmums veic saskaņā ar xxx. pantu Regulā (ES) Nr. xxx, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta darbību ietvaros.

26. pants

Kopuzņēmuma locekļu finansiālo interešu aizsardzība

(1)Kopuzņēmums Komisijas personālam un citām attiecīgā kopuzņēmuma vai Komisijas pilnvarotām personām, kā arī Revīzijas palātai piešķir piekļuvi tā objektiem un telpām un visai informācijai, arī informācijai elektroniskā formā, kas vajadzīga revīzijas veikšanai. 

(2)Lai noteiktu, vai saistībā ar kādu nolīgumu, lēmumu vai līgumu, kurš finansēts saskaņā ar šo regulu, notikusi krāpšana, korupcija vai citāda nelikumīga darbība, kas skar Savienības finansiālās intereses, Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Eiropas Prokuratūra (EPPO) var saskaņā ar Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 23 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 24 izklāstītajiem noteikumiem un procedūrām veikt izmeklēšanu, arī pārbaudes un apskates uz vietas. 

(3)Neskarot 1. un 2. punktu, nolīgumos, lēmumos un līgumos, kas izriet no šīs regulas īstenošanas, ietver noteikumus, kas nepārprotami nosaka Komisijas, attiecīgā kopuzņēmuma, Revīzijas palātas, EPPO un OLAF pilnvaras atbilstoši to kompetencei veikt šādas revīzijas, pārbaudes uz vietas un izmeklēšanu.

(4)Veicot vai pasūtot atbilstīgus iekšējas un ārējas kontroles pasākumus, kopuzņēmums gādā par tā locekļu finansiālo interešu pienācīgu aizsardzību.

(5)Kopuzņēmums pievienojas Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) 25 . Kopuzņēmums pieņem pasākumus, kas vajadzīgi, lai atvieglotu OLAF veikto iekšējo izmeklēšanu.

27. pants

Konfidencialitāte

Kopuzņēmums nodrošina tādas konfidenciālas informācijas aizsardzību, kuras izpaušana varētu kaitēt tā locekļu vai kopuzņēmuma darbību dalībnieku interesēm.

28. pants

Pārredzamība

Uz kopuzņēmuma rīcībā esošajiem dokumentiem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 26 .

29. pants

Persondatu apstrāde

Ja šīs regulas īstenošanai ir nepieciešama persondatu apstrāde, tos apstrādā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725 27 .

30. pants

Piekļuve rezultātiem un informācijai par priekšlikumiem

(1)Kopuzņēmums nodrošina Savienības iestādēm un Savienības struktūrām, birojiem vai aģentūrām piekļuvi visai informācijai, kas saistīta ar tā finansētajām netiešajām darbībām. Šāda informācija ietver to saņēmēju rezultātus, kuri piedalās kopuzņēmuma netiešajās darbībās, vai jebkādu citu informāciju, ko uzskata par vajadzīgu Savienības rīcībpolitiku vai programmu izstrādei, īstenošanai, uzraudzībai un izvērtēšanai. Šādas piekļuves tiesības attiecas tikai uz nekomerciālu un ar konkurenci nesaistītu izmantošanu, un tās ir saskanīgas ar piemērojamajiem konfidencialitātes noteikumiem.

(2)Lai izstrādātu, īstenotu, uzraudzītu un izvērtētu Savienības rīcībpolitikas vai programmas, kopuzņēmums sniedz Eiropas Komisijai informāciju, kas iekļauta iesniegtajos priekšlikumos.

31. pants

Noteikumi par dalību un informācijas izplatīšanu, ko piemēro pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” finansētajām netiešajām darbībām

Netiešajām darbībām, kuras kopuzņēmums finansē no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa”, piemēro Regulu (ES) Nr. xxx par pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” izveidi. Saskaņā ar minēto regulu kopuzņēmumu uzskata par finansēšanas struktūru un tas sniedz finansiālu atbalstu netiešajām darbībām, kā izklāstīts statūtu 1. pantā.

Regulu (ES) Nr. xxx par pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” izveidi piemēro arī netiešajām darbībām, kuras finansē no piedalīgās valsts ieguldījumiem, kas minēti statūtu 15. panta 3. punkta f) apakšpunktā.

32. pants

Noteikumi, kas piemērojami Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansētajām darbībām

Darbībām, kuras kopuzņēmums finansē no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta, piemēro Regulu (ES) Nr. xxx, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu.

33. pants

Noteikumi, kas piemērojami programmas “Digitālā Eiropa” finansētajām darbībām

Darbībām, kuras kopuzņēmums finansē no programmas “Digitālā Eiropa”, piemēro Regulu (ES) Nr. xxx, ar ko izveido programmu “Digitālā Eiropa”.

34. pants

Mītnes dalībvalsts atbalsts

Kopuzņēmums un dalībvalsts, kurā atrodas tā mītne, var noslēgt administratīvu vienošanos par privilēģijām un imunitāti un citu atbalstu, kas minētajai valstij jāsniedz kopuzņēmumam.

35. pants

Atcelšana

(1)Neskarot darbības, kas uzsāktas saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1488, t. sk. ikgadējos īstenošanas plānus un ar šīm darbībām saistītos finansiālos pienākumus, Regulu (ES) 2018/1488 ar šo atceļ.

Darbībām, kas uzsāktas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1488 10., 11., 13. un 14. pantu, kā arī minētajai regulai pievienoto statūtu 6. un 7. pantu, regulu turpina piemērot līdz minēto darbību pabeigšanai un vajadzīgajā apmērā.

Arī darbības, kas izriet no uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus un uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus, kuri paredzēti saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1488 pieņemtajos gada īstenošanas plānos, uzskata par darbībām, kas uzsāktas saskaņā ar minēto regulu.

(2)Visas atsauces uz Regulu (ES) 2018/1488 uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

36. pants

Pārejas noteikumi

(1)Šī regula neskar saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1488 pieņemto darbinieku tiesības un pienākumus.

(2)Šajā nolūkā darbinieku darba līgumi šīs regulas darbības laikā paliek spēkā atbilstīgi Civildienesta noteikumiem un Nodarbināšanas kārtībai.

(3)Saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1488 ieceltajam izpilddirektoram uz atlikušo pilnvaru termiņu no šīs regulas stāšanās spēkā uztic šajā regulā paredzētās izpilddirektora funkcijas. Pārējie līguma nosacījumi nemainās.

(4)Ja vien kopuzņēmuma locekļi nevienojas citādi, visas atbilstīgi Regulai (ES) 2018/1488 esošās locekļu tiesības un pienākumus, t. sk. aktīvus, parādus vai saistības, nodod šajā regulā norādītajiem locekļiem.

(5)Pirmajā sanāksmē pēc šīs regulas stāšanās spēkā kopuzņēmuma Valde pieņem sarakstu ar lēmumiem, kas apstiprināti saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1488 un ko turpina piemērot saskaņā ar šo regulu. Visas neizmantotās apropriācijas, uz ko attiecas Regula (ES) 2018/1488, nodod kopuzņēmumam EuroHPC, kas izveidots ar šo regulu.

(6)Visas kopuzņēmuma tiesības un pienākumus, t. sk. aktīvus, parādus vai saistības, un visas neizmantotās apropriācijas, uz ko attiecas Regula (ES) 2018/1488, nodod kopuzņēmumam EuroHPC, kas izveidots ar šo regulu.

37. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

(1)    Padomes Regula (ES) 2018/1488 par Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma izveidi.
(2)    Sk. preambulas 12. iedaļu. “Kopuzņēmumam vajadzētu būt izveidotam un sākt darboties vēlākais 2019. gada sākumā, lai sasniegtu mērķi pirmseksalīmeņa infrastruktūru Savienībai sagādāt līdz 2020. gadam, un eksalīmeņa jaudu sasniegšanai nepieciešamās tehnoloģijas un lietojumus izstrādāt aptuveni 2023.–2025. gadā.”
(3)    SWD(2018) 6 final.
(4)    COM(2018) 434 final, SEC(2018) 289 final, SWD(2018) 306 final.
(5)    Piedalīgās valstis pašreizējā kopuzņēmuma EuroHPC struktūrā ir: Austrija, Beļģija, Bulgārija, Čehijas Republika, Dānija, Francija, Grieķija, Horvātija, Igaunija, Islande, Itālija, Īrija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Melnkalne, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Šveice, Turcija, Ungārija, Vācija, Ziemeļmaķedonija un Zviedrija.
(6)     https://eurohpc-ju.europa.eu/documents/EuroHPC_RIAG_Strategic_Agenda_2019.pdf .
(7)     https://eurohpc-ju.europa.eu/documents/EuroHPC_INFRAG_Multiannual_Strategic_Agenda_2019.pdf .
(8)     https://www.etp4hpc.eu/pujades/files/ETP4HPC_SRA4_2020_web(1).pdf .
(9)    COM(2020) 66 final.
(10)    Sk. iepriekš n. Error! Bookmark not defined.
(11)    Sk. iepriekš n. Error! Bookmark not defined.
(12)    COM(2020) 456 final.
(13)    COM(2018) 434 final, SEC(2018) 289 final, SWD(2018) 306 final.
(14)     https://www.etp4hpc.eu/sra-020.html .
(15)    [...]
(16)    [...]
(17)    [...]
(18)    [...]
(19)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).
(20)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (Direktīva par privātās dzīves aizsardzību un elektronisko komunikāciju) (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).
(21)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/943 (2016. gada 8. jūnijs) par zinātības un darījumdarbības neizpaužamas informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu (OV L 157, 15.6.2016., 1. lpp.).
(22)    Padomes Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (1968. gada 29. februāris), ar ko nosaka Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, kā arī paredz īpašus Komisijas ierēdņiem uz laiku piemērojamus pasākumus (OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.).
(23)    Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).
(24)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).
(25)    OV L 136, 31.5.1999., 15. lpp.
(26)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).
(27)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).
Top

Briselē, 18.9.2020

COM(2020) 569 final

PIELIKUMS

dokumentam

Priekšlikums Padomes Regulai

par Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma izveidi

{SWD(2020) 179 final}


EIROPAS AUGSTAS VEIKTSPĒJAS DATOŠANAS KOPUZŅĒMUMA STATŪTI

1. pants

Uzdevumi

Kopuzņēmums veic šādus uzdevumus:

(a)piesaista publiskā un privātā sektora līdzekļus kopuzņēmuma darbības finansēšanai;

(b)atbalsta to kopuzņēmuma darbību pamatuzdevuma, mērķu un pīlāru īstenošanu, kas uzskaitīti šīs regulas 3. un 4. pantā. Šīs darbības finansēs no Savienības budžeta, kas paredzēts Regulai (ES) xxx, ar ko izveido pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, Regulai (ES) xxx, ar ko izveido programmu “Digitālā Eiropa”, un Regulai (ES) xxx, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, saskaņā ar attiecīgo regulu darbības jomu un no attiecīgo piedalīgo valstu ieguldījumiem kopuzņēmumā. Šim nolūkam kopuzņēmums izsludina uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus un izveido jebkādu citu instrumentu vai procedūru, kas paredzēta pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”, programmā “Digitālā Eiropa” un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentā;

(c)ierosina un pārvalda uzaicinājumus izteikt ieinteresētību par Eiropas augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma (EuroHPC) superdatoru mitināšanu un izvērtē saņemtos piedāvājumus ar neatkarīgu ārējo ekspertu atbalstu;

(d)saskaņā ar šīs regulas 8. pantu taisnīgi, atklāti un pārredzami izraugās EuroHPC superdatoru mitinātāju;

(e)saskaņā ar šīs regulas 9. pantu noslēdz ar mitinātāju mitināšanas nolīgumu par EuroHPC superdatoru ekspluatāciju un apkopi un uzrauga mitināšanas nolīguma saistību ievērošanu, tostarp iegādāto superdatoru pieņemšanas pārbaudi;

(f)definē vispārējos un specifiskos nosacījumus par EuroHPC superdatoru Savienības piekļuves laika daļas piešķiršanu un uzrauga piekļuvi šiem superdatoriem saskaņā ar šīs regulas 15. pantu;

(g)nodrošina, ka ar tā darbībām tiek sniegts ieguldījums pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” mērķu sasniegšanā un daudzgadu stratēģiskās plānošanas, ziņošanas, uzraudzības un izvērtēšanas, kā arī citu minētās programmas prasību — piemēram, kopējās politikas atsauksmju sistēmas ieviešanas — izpildē;

(h)izsludina atklātus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus un saskaņā ar Regulu (ES) xxx, ar ko izveido pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, pieejamo līdzekļu ietvaros piešķir finansējumu par netiešām darbībām, galvenokārt dotāciju veidā;

(i)izsludina atklātus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus un uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus, kā arī saskaņā ar Regulu (ES) xxx, ar ko izveido programmu “Digitālā Eiropa”, un Regulu (ES) xxx, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, pieejamo līdzekļu ietvaros piešķir finansējumu;

(j)uzrauga darbību īstenošanu un pārvalda dotācijas nolīgumus un iepirkuma līgumus;

(k)nodrošina Eiropas augstas veiktspējas datošanas iniciatīvas efektivitāti, pamatojoties uz piemērotu pasākumu kopumu;

(l)uzrauga kopējo progresu kopuzņēmuma mērķu sasniegšanā;

(m)attīsta ciešu sadarbību un nodrošina koordināciju ar Savienības un valstu darbībām, struktūrām un ieinteresētajām personām, radot sinerģiju un uzlabojot pētniecības un inovācijas rezultātu izmantošanu augstas veiktspējas datošanas nozarē;

(n)izveido ciešu sadarbību un nodrošina koordināciju ar citām Eiropas partnerībām, kā arī darbības sinerģiju ar citiem kopuzņēmumiem, tostarp centralizējot administratīvās funkcijas;

(o)nosaka daudzgadu stratēģisko programmu, izstrādā un īsteno attiecīgās gada darba programmas tās izpildei un veic nepieciešamos precizējumus daudzgadu stratēģiskajā programmā;

(p)iesaistās informēšanas, paziņošanas, izmantošanas un izplatīšanas darbībās, mutatis mutandis piemērojot 46. pantu Regulā (ES) Nr. xxx, ar ko izveido pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, tostarp vienotā pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” e-datubāzē darot pieejamu detalizētu informāciju par rezultātiem saistībā ar uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus;

(q)citus uzdevumus, kas nepieciešami šīs regulas 3. pantā minēto mērķu sasniegšanai.

2. pants

Locekļi

(1)Kopuzņēmuma locekļi ir:

(a)Savienība, ko pārstāv Komisija;

(b)Austrija, Beļģija, Bulgārija, Čehijas Republika, Dānija, Francija, Grieķija, Horvātija, Igaunija, Islande, Itālija, Īrija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Kipra, [Melnkalne], Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, [Šveice], [Turcija], Ungārija, Vācija, [Ziemeļmaķedonija], Zviedrija;

(c)pēc šo statūtu pieņemšanas ar garantijas vēstuli — Eiropas Augstas veiktspējas datošanas tehnoloģiju platforma (ETP4HPC), kas ir saskaņā ar Nīderlandes tiesībām reģistrēta apvienība ar juridisko adresi Amsterdamā (Nīderlandē), apvienība Big Data Value Association (BDVA), kas reģistrēta saskaņā ar Beļģijas tiesībām ar juridisko adresi Briselē (Beļģijā);

(d)katra piedalīgā valsts ieceļ savu pārstāvi kopuzņēmuma Valdē un izraugās valsts struktūru vai struktūras, kas atbild par to, lai tiktu izpildīti tās pienākumi saskaņā ar šo regulu.

3. pants

Izmaiņas dalībā

(1)Ar noteikumu, ka dalībvalstis vai pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” vai programmas “Digitālā Eiropa” asociētās valstis, kuras nav minētas šo statūtu 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā, veic ieguldījumu saskaņā ar šīs regulas 7. pantu vai veic šo statūtu 15. pantā minēto finansiālo ieguldījumu šīs regulas 3. pantā izklāstītā kopuzņēmuma pamatuzdevuma un mērķu sasniegšanā, tās var pieteikties kļūt par kopuzņēmuma locekļiem.

(2)Visus dalībvalstu vai pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” vai programmas “Digitālā Eiropa” asociēto valstu pieteikumus par dalību kopuzņēmumā adresē Valdei. Kandidātvalstis rakstiski akceptē šos statūtus un citus noteikumus par kopuzņēmuma darbību, kā arī nodrošina to ieguldījumu kopuzņēmuma administratīvo izmaksu segšanā. Kandidāti arī izklāsta savu motivāciju, lai pieprasītu dalību kopuzņēmumā, un norāda, kā to valsts superdatoru stratēģija ir saskaņota ar kopuzņēmuma mērķiem. Valde novērtē pieteikumu, ņemot vērā kandidāta piemērotību un iespējamo pievienoto vērtību kopuzņēmuma pamatuzdevuma un mērķu sasniegšanā, un pirms pieteikuma apstiprināšanas var pieprasīt skaidrojumus par kandidatūru.

(3)Ikviena juridiska persona, kas nav minēta šo statūtu 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī un kas tieši vai netieši atbalsta pētniecību un inovāciju dalībvalstī, saskaņā ar šā panta 4. punktu var pieteikties kļūt par kopuzņēmuma privātā sektora locekli, ja tā veic šo statūtu 15. pantā minēto finansiālo ieguldījumu šīs regulas 3. pantā noteiktā kopuzņēmuma pamatuzdevuma un mērķu sasniegšanā un akceptē šos statūtus.

(4)Visus saskaņā ar šā panta 3. punktu sagatavotos dalības pieteikumus par to, lai kļūtu par kopuzņēmuma privātā sektora locekli, adresē Valdei. Valde novērtē pieteikumu, ņemot vērā pieteikuma iesniedzēja piemērotību un iespējamo pievienoto vērtību kopuzņēmuma pamatuzdevuma un mērķu sasniegšanā, un pieņem lēmumu par pieteikumu.

(5)Katrs loceklis var izbeigt dalību kopuzņēmumā. Šāda dalības izbeigšana stājas spēkā un kļūst neatsaucama sešus mēnešus pēc paziņošanas izpilddirektoram, kurš par to informē pārējos Valdes locekļus un privātā sektora locekļus. No izbeigšanas dienas bijušo locekli atbrīvo no visiem pienākumiem, izņemot tos, ko kopuzņēmums apstiprinājis vai kas tam radušies pirms paziņošanas par locekļa dalības izbeigšanu.

(6)Katrs privātā sektora loceklis reizi gadā informē kopuzņēmumu par visām būtiskajām izmaiņām šā privātā sektora locekļa sastāvā. Ja Komisija, ņemot vērā drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumus, uzskata, ka šīs izmaiņas sastāvā var ietekmēt Savienības vai kopuzņēmuma intereses, tā var ierosināt Valdei izbeigt attiecīgā privātā sektora locekļa dalību. Dalības izbeigšana stājas spēkā un kļūst neatsaucama sešus mēnešus pēc Valdes lēmuma vai dienā, kas norādīta minētajā lēmumā, atkarībā no tā, kurš no minētajiem termiņiem ir agrāks.

(7)Dalību kopuzņēmumā nevar bez Valdes iepriekšējas piekrišanas nodot trešai personai.

(8)Ja, ievērojot šo pantu, notiek dalības izmaiņas, kopuzņēmums savā tīmekļa vietnē nekavējoties publicē atjauninātu locekļu sarakstu kopā ar šādu izmaiņu datumu.

4. pants

Kopuzņēmuma struktūras

(1)Kopuzņēmuma struktūras ir:

(a)Valde;

(b)izpilddirektors;

(c)Rūpnieciskā un zinātniskā konsultatīvā padome, kas sastāv no Pētniecības un inovācijas konsultatīvās grupas un Infrastruktūras konsultatīvās grupas.

(2)Veicot savus uzdevumus, katra kopuzņēmuma struktūra sasniedz tikai šajā regulā izklāstītos mērķus un rīkojas tikai to kopuzņēmuma darbību ietvaros, kuru īstenošanai tā tika izveidota.

5. pants

Valdes sastāvs

(1)Valdes sastāvā ir Komisijas pārstāvji Savienības vārdā un piedalīgo valstu pārstāvji.

(2)Komisija un katra piedalīgā valsts Valdē ieceļ vienu pārstāvi.

6. pants

Valdes darbība

(1)Valdes locekļu pārstāvji visiem spēkiem cenšas panākt vienprātību. Ja vienprātība netiek panākta, notiek balsojums.

(2)Savienībai ir 50 % balsstiesību. Savienības balsstiesības nav dalāmas.

(3)Attiecībā uz šo statūtu 7. panta 3. punktā minētajiem uzdevumiem atlikušos 50 % no balsstiesībām vienādi izdala starp visām piedalīgajām valstīm.

Šā punkta nolūkos Valdes lēmumus pieņem ar vairākumu, ko veido vismaz 75 % no visām balsīm, ieskaitot klāt neesošo locekļu balsis.

(4)Attiecībā uz šo statūtu 7. panta 4. punktā minētajiem uzdevumiem, izņemot f), g) un h) apakšpunktu, atlikušie 50 % no balsstiesībām ir piedalīgajām valstīm, kas ir dalībvalstis.

Šā punkta nolūkos Valdes lēmumus pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu. Kvalificētu balsu vairākumu uzskata par panāktu, ja to veido Savienība un vismaz 55 % no piedalīgajām valstīm, kuras ir dalībvalstis un kurās ir vismaz 65 % no kopējā piedalīgo valstu iedzīvotāju skaita. Lai noteiktu iedzīvotāju skaitu, izmanto skaitļus, kas izklāstīti Padomes Lēmuma 2009/937/ES 1 III pielikumā.

(5)Attiecībā uz tiem uzdevumiem, kuri minēti šo statūtu 7. panta 4. punkta f), g) un h) apakšpunktā, un attiecībā uz katru EuroHPC superdatoru piedalīgo valstu balsstiesības ir sadalītas proporcionāli to solītajam finansiālajam ieguldījumam un to ieguldījumiem natūrā minētajā superdatorā līdz brīdim, kad vai nu tā īpašumtiesības nodod mitinātājam saskaņā ar šīs regulas 8. panta 3. punktu, vai arī tas tiek pārdots vai izņemts no ekspluatācijas; ieguldījumus natūrā ņem vērā tikai tad, ja to iepriekš ir apstiprinājis neatkarīgs eksperts vai revidents.

Šā punkta nolūkos Valdes lēmumus pieņem ar vairākumu, ko veido vismaz 75 % no visām balsīm, ieskaitot klāt neesošo locekļu balsis.

(6)Attiecībā uz šo statūtu 7. panta 5., 6. un 7. punktā minētajiem uzdevumiem Valdes lēmumus pieņem divos posmos.

Pirmajā posmā atlikušos 50 % no balsstiesībām vienādi izdala starp visām piedalīgajām valstīm. Valdes lēmumus pieņem ar vairākumu, kas sastāv no Savienības balss un vismaz 55 % no visām piedalīgo valstu balsīm, ieskaitot klāt neesošo locekļu balsis.

Otrajā posmā Valde lemj ar šā panta 4. punktā minēto kvalificēto balsu vairākumu.

(7)Neskarot iepriekšējos punktus, valstis, kuras bija kopuzņēmuma locekļi saskaņā ar Padomes Regulu 2018/1488 un sniedza ieguldījumu kopuzņēmuma superdatoru iegādē vai iegādāto superdatoru ekspluatācijā (saskaņā ar minēto regulu), bet kas vairs nav pašreizējā kopuzņēmuma locekļi, saglabā balsstiesības tikai attiecībā uz lēmumiem, kas saistīti ar minētajiem superdatoriem saskaņā ar Padomes Regulai 2018/1488 pievienoto Eiropas augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma statūtu 6. panta 5. punktu un 7. panta 5. punktu.

(8)Valde uz diviem gadiem ievēlē priekšsēdētāju. Priekšsēdētāja pilnvaras var pagarināt tikai vienreiz, pēc Valdes lēmuma.

(9)Valdes priekšsēdētāja vietnieks ir Komisijas pārstāvis.

(10)Valdes kārtējās sēdes notiek vismaz divas reizes gadā. Tā var noturēt ārkārtas sēdes pēc Komisijas pieprasījuma, piedalīgo valstu pārstāvju vairākuma pieprasījuma, priekšsēdētāja pieprasījuma vai izpilddirektora pieprasījuma saskaņā ar šo statūtu 15. panta 5. punktu. Valdes sēdes sasauc tās priekšsēdētājs, un tās parasti notiek kopuzņēmuma mītnes vietā.

Izpilddirektoram ir tiesības apmeklēt sēdes un piedalīties jautājumu apspriešanā, bet nav balsstiesību. Valde atsevišķos gadījumos var uzaicināt citas personas piedalīties tās sēdēs novērotāja statusā.

Katra novērotāja valsts var Valdē iecelt vienu delegātu, kurš saņem visus attiecīgos dokumentus un var piedalīties jebkura Valdes jautājuma apspriešanā, ja vien Valde, izskatot katru gadījumu atsevišķi, nav nolēmusi citādi. Minētajiem delegātiem nav balsstiesību, un viņi nodrošina sensitīvas informācijas konfidencialitāti saskaņā ar šīs regulas 27. pantu un ievēro noteikumus par interešu konfliktu.

(11)Locekļu pārstāvji nav personīgi atbildīgi par darbībām, ko viņi veic kā pārstāvji Valdē.

(12)Valde pieņem un publicē savu reglamentu. Minētajā reglamentā iekļauj īpašas procedūras attiecībā uz interešu konfliktu noteikšanu un izvairīšanos no tiem, un ar to nodrošina sensitīvas informācijas konfidencialitāti.

(13)Ja tiek apspriesti jautājumi, kas attiecas uz viņu uzdevumiem, kopuzņēmuma Pētniecības un inovācijas konsultatīvās grupas priekšsēdētājs un Infrastruktūras konsultatīvās grupas priekšsēdētājs tiek uzaicināti apmeklēt Valdes sēdes novērotāja statusā un piedalīties jautājumu apspriešanā, taču viņiem nav balsstiesību.

(14)Kopuzņēmuma privātā sektora locekļu priekšsēdētājus uzaicina apmeklēt Valdes sēdes novērotāja statusā un piedalīties jautājumu apspriešanā, taču viņiem nav balsstiesību.

7. pants

Valdes uzdevumi

(1)Valdei ir vispārēja atbildība par kopuzņēmuma stratēģisko virzību un darbību, un valde uzrauga tā pasākumu īstenošanu. Tā nodrošina taisnīguma un pārredzamības principu pienācīgu piemērošanu publiskā finansējuma piešķiršanā.

(2)Komisija, pildot savus pienākumus Valdē, cenšas nodrošināt koordināciju starp kopuzņēmuma darbībām un attiecīgajām Savienības finansēšanas programmu darbībām ar mērķi veicināt sinerģijas, izstrādājot superdatoru un datu infrastruktūras integrētu ekosistēmu un identificējot prioritātes, uz kurām attiecas kopīgi pētniecības projekti.

(3)Valde galvenokārt veic šādus kopuzņēmuma vispārīgos administratīvos uzdevumus:

(a)vērtē, pieņem vai noraida dalības pieteikumus saskaņā ar šo statūtu 3. panta 2. punktu;

(b)lemj par tāda locekļa dalības izbeigšanu kopuzņēmumā, kurš nepilda savus pienākumus;

(c)pieņem kopuzņēmuma finanšu noteikumus saskaņā ar šīs regulas 17. pantu;

(d)pieņem kopuzņēmuma gada administratīvo budžetu, tostarp attiecīgo štatu sarakstu, kurā norādīts katras funkciju grupas un pakāpes pagaidu amata vietu skaits, kā arī līgumdarbinieku un norīkoto valsts ekspertu skaits, kas izteikts pilnslodzes ekvivalentos;

(e)ieceļ un atbrīvo no amata izpilddirektoru, pagarina viņa pilnvaru laiku, dod viņam norādījumus un uzrauga viņa darbības rezultātus;

(f)apstiprina konsolidēto gada darbības pārskatu, tostarp šo statūtu 19. panta 1. punktā minētos attiecīgos izdevumus;

(g)īsteno iecēlēja pilnvaras attiecībā uz personālu saskaņā ar šīs regulas 18. pantu;

(h)ja nepieciešams, nosaka Civildienesta noteikumu un Nodarbināšanas kārtības īstenošanas noteikumus saskaņā ar šīs regulas 18. panta 3. punktu;

(i)ja nepieciešams, nosaka kārtību, kādā uz kopuzņēmumu norīko valstu ekspertus, un praktikantu nodarbināšanas kārtību saskaņā ar šīs regulas 19. panta 2. punktu;

(j)ja nepieciešams, papildus šo statūtu 4. pantā minētajām kopuzņēmuma struktūrām izveido konsultatīvās grupas;

(k)pēc izpilddirektora ieteikuma apstiprina programmas biroja organizatorisko struktūru;

(l)ja nepieciešams, iesniedz Komisijai pieprasījumu par šīs regulas grozīšanu, kuru ierosinājis kopuzņēmuma loceklis;

(m)definē vispārējos un specifiskos piekļuves nosacījumus par EuroHPC superdatoru Savienības piekļuves laika daļas izmantošanu saskaņā ar šīs regulas 15. pantu;

(n)nosaka šīs regulas 16. pantā minēto komercpakalpojumu maksas lielumu un lemj par piekļuves laika piešķiršanu šo pakalpojumu nodrošināšanai;

(o)pēc izpilddirektora ieteikuma apstiprina kopuzņēmuma komunikācijas politiku;

(p)atbild par tādu uzdevumu veikšanu, kas nav īpaši uzdoti konkrētai kopuzņēmuma struktūrai; Valde šādus uzdevumus var uzdot jebkurai kopuzņēmuma struktūrai.

(4)Valde galvenokārt veic šādus uzdevumus, kas saistīti ar šīs regulas 14. pantā minēto EuroHPC superdatoru iegādi un ekspluatāciju un gūtajiem ieņēmumiem:

(a)pieņem šo statūtu 19. panta 1. punktā minēto EuroHPC superdatoru iegādes daudzgadu stratēģisko programmu;

(b)pieņem šo statūtu 19. panta 2. punktā minēto gada darba programmas daļu, kas saistīta ar EuroHPC superdatoru iegādi un mitinātāju izraudzīšanos, un attiecīgās izmaksu tāmes;

(c)saskaņā ar gada darba programmu apstiprina, ka tiek izsludināti uzaicinājumi izteikt ieinteresētību;

(d)apstiprina izraudzītos EuroHPC superdatoru mitinātājus, kas saskaņā ar šīs regulas 8. pantu izraudzīti taisnīgā, atklātā un pārredzamā procesā;

(e)katru gadu lemj par to, kā izlietot ieņēmumus, kas gūti no šīs regulas 16. pantā minētajām maksām par komercpakalpojumiem;

(f)saskaņā ar gada darba programmu apstiprina, ka tiek izsludināti uzaicinājumi iesniegt piedāvājumus;

(g)apstiprina finansēšanai izraudzītos piedāvājumus;

(h)lemj par EuroHPC superdatoru īpašumtiesību iespējamo nodošanu mitinātājam, to pārdošanu citam subjektam vai to izņemšanu no ekspluatācijas saskaņā ar šīs regulas 10. panta 4. punktu, 11. panta 5. punktu un 13. panta 4. punktu;

(i)lemj par EuroHPC superdatoru īpašumtiesību iespējamo nodošanu privātā sektora locekļiem vai privāto partneru konsorcijam, to pārdošanu citam subjektam vai to izņemšanu no ekspluatācijas saskaņā ar šīs regulas 12. panta 5. punktu.

(5)Valde galvenokārt veic šādus kopuzņēmuma ar pētniecības un inovācijas darbībām, kā arī ar datu izmantošanas un prasmju darbībām saistītus uzdevumus:

(a)iniciatīvas sākumā pieņem šo statūtu 19. panta 1. punktā minēto stratēģisko pētniecības un inovācijas programmu un vajadzības gadījumā groza to visā pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” īstenošanas laikā; stratēģiskajā pētniecības un inovācijas programmā cita starpā nosaka citas Eiropas partnerības, ar kurām kopuzņēmums izveido oficiālu un regulāru sadarbību, kā arī iespējas sinerģijai starp kopuzņēmuma darbībām un valsts vai reģionālajām iniciatīvām un politikas jomām, pamatojoties uz informāciju, ko saņēmušas piedalīgās valstis;

(b)pieņem šo statūtu 19. panta 2. punktā minēto gada darba programmas daļu, kas saistīta ar pētniecības un inovācijas darbībām, un attiecīgās izmaksu tāmes, lai īstenotu stratēģisko pētniecības un inovāciju programmu, tostarp priekšlikumu iesniegšanas uzaicinājumu saturu, piemērojamo finansējuma likmi katrai uzaicinājuma tēmai, kā arī attiecīgos iesniegšanas, izvērtēšanas, atlases, piešķiršanas un pārskatīšanas procedūru noteikumus;

(c)pieņemot attiecīgo pētniecības un inovācijas darbību izmaksu tāmes, lai nodrošinātu kopuzņēmuma budžeta līdzsvarotības principu, pienācīgi ņem vērā šo statūtu 16. panta 3. punktā minētos nolīgumus;

(d)saskaņā ar gada darba programmu apstiprina, ka tiek izsludināti uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus;

(e)apstiprina finansēšanai izraudzīto darbību sarakstu, pamatojoties uz izpilddirektora ieteikumu;

(f)atbild par to, lai cieši un savlaicīgi pārraudzītu kopuzņēmuma pētniecības un inovācijas programmas un atsevišķu darbību norisi saistībā ar Komisijas prioritātēm un stratēģisko pētniecības un inovācijas programmu un vajadzības gadījumā veiktu koriģējošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka kopuzņēmums sasniedz savus mērķus.

(6)Valde galvenokārt veic šādus ar kopuzņēmuma spēju veidošanas un paplašināšanas darbībām saistītus uzdevumus:

(a)pieņem šo statūtu 19. panta 1. punktā minēto daudzgadu stratēģisko programmu;

(b)pieņem šo statūtu 19. panta 2. punktā minēto gada darba programmas daļu, kas saistīta ar spēju veidošanas un paplašināšanas darbībām, un attiecīgās izmaksu tāmes;

(c)saskaņā ar gada darba programmu apstiprina, ka tiek izsludināti uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus un uzaicinājumi iesniegt piedāvājumus;

(d)apstiprina finansēšanai izraudzīto darbību sarakstu, pamatojoties uz izpilddirektora ieteikumu.

(7)Valde galvenokārt veic šādus ar augstas veiktspējas datošanas un datu infrastruktūras darbību federāciju un savienojamību, kā arī kopuzņēmuma starptautiskās sadarbības darbībām saistītus uzdevumus:

(a)pieņem šo statūtu 19. panta 1. punktā minēto daudzgadu stratēģisko programmu;

(b)pieņem šo statūtu 19. panta 2. punktā minēto gada darba programmas daļu, kas saistīta ar federāciju un savienojamību un ar starptautiskās sadarbības darbībām, un attiecīgās izmaksu tāmes;

(c)saskaņā ar gada darba programmu apstiprina, ka tiek izsludināti uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus un uzaicinājumi iesniegt piedāvājumus;

(d)apstiprina finansēšanai izraudzīto darbību sarakstu, pamatojoties uz izpilddirektora ieteikumu.

8. pants

Izpilddirektora iecelšana vai atbrīvošana no amata vai pilnvaru laika pagarināšana

(1)Komisija ierosina izpilddirektora amata kandidātu sarakstu pēc apspriešanās ar kopuzņēmuma locekļiem, kas nav Savienība. Šādas apspriešanās vajadzībām kopuzņēmuma locekļi, kas nav Savienība, savstarpēji vienojoties, ieceļ pārstāvjus, kā arī novērotāju Valdes vārdā.

Izpilddirektoru ieceļ Valde, izvēloties no tādu kandidātu saraksta, kurus pēc atvērtas un pārredzamas atlases procedūras ir ierosinājusi Komisija.

(2)Izpilddirektors ir personāla loceklis un tiek nodarbināts kā kopuzņēmuma pagaidu darbinieks saskaņā ar Nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punktu.

Līguma slēgšanā ar izpilddirektoru kopuzņēmumu pārstāv Valdes priekšsēdētājs.

(3)Izpilddirektora pilnvaru laiks ir četri gadi. Minētā termiņa beigās Komisija, vajadzības gadījumā piesaistot locekļus, kas nav Savienība, izvērtē izpilddirektora darbības rezultātus un kopuzņēmuma turpmākos uzdevumus un problēmas.

(4)Valde, rīkojoties pēc Komisijas priekšlikuma, kurā ņemts vērā 3. punktā minētais novērtējums, var vienu reizi pagarināt izpilddirektora pilnvaru laiku uz laiku, kas nepārsniedz četrus gadus.

(5)Izpilddirektors, kura pilnvaru laiks ir pagarināts, kopējā laikposma beigās nevar piedalīties citā atlases procedūrā uz to pašu amatu.

(6)Ievērojot šo statūtu 7. panta 3. punkta e) apakšpunktu, izpilddirektoru var atbrīvot no amata tikai pēc Valdes lēmuma, kura rīkojas saskaņā ar Komisijas priekšlikumu, vajadzības gadījumā piesaistot locekļus, kas nav Savienība.

(7)Komisija var iecelt Komisijas amatpersonu, kas darbojas kā pagaidu izpilddirektors un pilda izpilddirektoram noteiktos pienākumus tik ilgi, kamēr izpilddirektora amats ir vakants.

9. pants

Izpilddirektora uzdevumi

(1)Izpilddirektors ir galvenā izpildpersona, kas atbild par kopuzņēmuma ikdienas vadību saskaņā ar Valdes pieņemtajiem lēmumiem.

(2)Izpilddirektors ir kopuzņēmuma juridiskais pārstāvis. Izpilddirektors atbild Valdes priekšā un savus pienākumus sev piešķirto pilnvaru robežās pilda pilnīgi neatkarīgi.

(3)Izpilddirektors īsteno kopuzņēmuma budžetu.

(4)Izpilddirektors neatkarīgi veic galvenokārt šādus uzdevumus:

(a)konsolidē un iesniedz pieņemšanai Valdē šo statūtu 19. panta 1. punktā minētās daudzgadu stratēģiskās programmas projektu;

(b)sagatavo un iesniedz Valdē pieņemšanai gada budžeta projektu, tostarp atbilstīgo štatu izveides programmu, kurā norādīts katras pakāpes un funkciju grupas pagaidu amata vietu skaits, kā arī līgumdarbinieku un norīkoto valsts ekspertu skaits, izsakot pilnslodzes ekvivalentā;

(c)sagatavo un iesniedz Valdē pieņemšanai gada darba programmas projektu, tostarp uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, uzaicinājumu izteikt ieinteresētību un uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus tvērumu, kas nepieciešams, lai īstenotu Rūpnieciskās un zinātniskās konsultatīvās padomes ierosināto pētniecības un inovācijas darbību programmu, iepirkumu programmu, spēju veidošanas un paplašināšanas darbību programmu un federācijas, savienojamības un starptautiskās sadarbības darbību programmu, kā arī piedalīgo valstu un Komisijas ierosināto attiecīgo izmaksu aplēses;

(d)iesniedz Valdei gada pārskatus atzinuma sniegšanai;

(e)sagatavo un iesniedz apstiprināšanai Valdē konsolidēto gada darbības pārskatu, tostarp informāciju par attiecīgajiem izdevumiem;

(f)savas kompetences ietvaros paraksta individuālos dotācijas nolīgumus, līgumus un lēmumus kopuzņēmuma vārdā ;

(g)paraksta iepirkuma līgumus;

(h)uzrauga kopuzņēmumam piederošo vai tā finansēto EuroHPC superdatoru ekspluatāciju, tostarp Savienības piekļuves laika daļas piešķiršanu, akadēmisko aprindu un rūpniecisko lietotāju piekļuves tiesību ievērošanu, kā arī sniegto pakalpojumu kvalitāti;

(i)ierosina Valdei kopuzņēmuma komunikācijas politiku;

(j)organizē, vada un uzrauga kopuzņēmuma darbību un personālu, nepārsniedzot Valdes noteikto pilnvaru deleģējumu, kā paredzēts šīs regulas 18. panta 2. punktā;

(k)izveido lietderīgu un efektīvu iekšējās kontroles sistēmu un nodrošina tās darbību, ziņo Valdei par būtiskām izmaiņām tajā;

(l)nodrošina, ka tiek veikta riska novērtēšana un riska pārvaldība;

(m)attiecīgi organizē kopuzņēmuma iekšējās revīzijas struktūras izveidošanu;

(n)saskaņā ar Valdes noteikto piekļuves politiku piešķir piekļuves laiku ārkārtas un krīzes pārvarēšanas gadījumos;

(o)veic jebkādus citus pasākumus, kas nepieciešami, lai novērtētu kopuzņēmuma panākto progresu šīs regulas 3. pantā noteikto mērķu sasniegšanā;

(p)pilda citus pienākumus, ko izpilddirektoram uzticējusi vai deleģējusi Valde.

(5)Izpilddirektors izveido programmas biroju visu no šīs regulas izrietošo atbalsta uzdevumu izpildei un atbild par tā darbību. Programmas biroju veido kopuzņēmuma personāls, un tas galvenokārt veic šādus uzdevumus:

(a)sniedz atbalstu pienācīgas grāmatvedības sistēmas izveidošanā un pārvaldībā saskaņā ar šīs regulas 17. pantā minētajiem finanšu noteikumiem;

(b)pārvalda gada darba programmā paredzētos uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus un administrē dotāciju nolīgumus un lēmumus;

(c)pārvalda gada darba programmā paredzētos uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus un administrē līgumus;

(d)pārvalda mitinātāju atlases procesu un administrē mitināšanas nolīgumus;

(e)sniedz kopuzņēmuma locekļiem un citām tā struktūrām visu attiecīgo informāciju un atbalstu, kas tiem nepieciešams, lai tie veiktu savus pienākumus, kā arī atbild uz to konkrētajiem pieprasījumiem;

(f)rīkojas kā kopuzņēmuma struktūru sekretariāts un sniedz atbalstu Valdes izveidotajām konsultatīvajām grupām.

10. pants

Rūpnieciskās un zinātniskās konsultatīvās padomes sastāvs

(1)Rūpniecisko un zinātnisko konsultatīvo padomi veido Pētniecības un inovācijas konsultatīvā grupa un Infrastruktūras konsultatīvā grupa.

(2)Pētniecības un inovācijas konsultatīvajā grupā ir ne vairāk kā desmit locekļu, kurus ieceļ privātā sektora locekļi, ņemot vērā to saistības attiecībā pret kopuzņēmumu.

(3)Infrastruktūras konsultatīvajā grupā ir desmit locekļi. Valde nosaka īpašus kritērijus, kas tiks ņemti vērā Infrastruktūras konsultatīvās grupas locekļu atlasē. Valdes priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks ieceļ Infrastruktūras konsultatīvās grupas locekļus, ņemot vērā no Valdes un izpilddirektora saņemto informāciju.

(4)Lai koordinētu savas darbības, Pētniecības un inovācijas konsultatīvā grupa un Infrastruktūras konsultatīvā grupa tiekas vismaz reizi gadā.

11. pants

Pētniecības un inovācijas konsultatīvās grupas darbība

(1)Pētniecības un inovācijas konsultatīvās grupas dalībnieki tiekas vismaz divas reizes gadā.

(2)Ja tas ir nepieciešams, Pētniecības un inovācijas konsultatīvā grupa var iecelt darba grupas, kuru vispārējo koordināciju veic viens vai vairāki locekļi.

(3)Pētniecības un inovācijas konsultatīvā grupa ievēlē savu priekšsēdētāju.

(4)Pētniecības un inovācijas konsultatīvā grupa pieņem savu reglamentu, tostarp ieceļ sastāvvienības, kas pārstāv konsultatīvo grupu, un nosaka, uz kādu laiku tās ieceļ.

12. pants

Infrastruktūras konsultatīvās grupas darbība

(1)Infrastruktūras konsultatīvās grupas dalībnieki tiekas vismaz divas reizes gadā.

(2)Ja tas ir nepieciešams, Infrastruktūras konsultatīvā grupa var iecelt darba grupas, kuru vispārējo koordināciju veic viens vai vairāki locekļi.

(3)Infrastruktūras konsultatīvā grupa ievēlē savu priekšsēdētāju.

(4)Infrastruktūras konsultatīvā grupa pieņem savu reglamentu, tostarp ieceļ sastāvvienības, kas pārstāv konsultatīvo grupu, un nosaka, uz kādu laiku tās ieceļ.

13. pants

Pētniecības un inovācijas konsultatīvās grupas uzdevumi

Pētniecības un inovācijas konsultatīvā grupa:

(a)izstrādā un regulāri atjaunina šo statūtu 19. panta 1. punktā minēto daudzgadu stratēģiskās programmas projektu, lai sasniegtu šīs regulas 3. pantā izklāstītos kopuzņēmuma mērķus. Šīs daudzgadu stratēģiskās programmas projektā ietver: i) stratēģisko pētniecības un inovācijas programmu, kurā noteiktas pētniecības un inovācijas prioritātes tehnoloģiju un galveno prasmju attīstīšanai un pieņemšanai augstas veiktspējas datošanas un kvantiskās datošanas jomā dažādās lietojumu jomās, lai atbalstītu integrētas augstas veiktspējas datošanas, kvantiskās datošanas un datu ekosistēmas izstrādi Savienībā, palielinātu tās noturību un palīdzētu radīt jaunus tirgus un lietojumu veidus sabiedrībā, un pasākumus, lai veicinātu Eiropas tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu, ii) iespējamos starptautiskās sadarbības pasākumus pētniecības un inovācijas jomā, kuri nodrošina pievienoto vērtību un par kuriem ir savstarpēja interese, iii) mācību un izglītības prioritātes, kas paredzētas, lai novērstu prasmju trūkumu augstas veiktspējas datošanas un kvantiskās datošanas tehnoloģiju un lietojumu jomā, jo īpaši nozares gadījumā. To regulāri pārskata saskaņā ar zinātnes un rūpniecības nozaru vajadzību attīstību Eiropā;

(b)Valdes noteiktajos termiņos iesniedz izpilddirektoram daudzgadu stratēģiskās pētniecības un inovācijas programmas projektu, kas ir pamats gada darba programmas izstrādei;

(c)rīko sabiedriskās apspriešanas, kurās var piedalīties visas ieinteresētās personas no publiskā un privātā sektora, kuras interesē augstas veiktspējas datošanas un kvantiskās datošanas joma, lai informētu tās par daudzgadu stratēģiskās programmas projektu, pētniecības un inovācijas darbību programmas projektu, starptautiskās sadarbības darbību programmu un mācību un izglītības programmu konkrētam gadam, kā arī uzklausītu to atsauksmes.

14. pants

Infrastruktūras konsultatīvās grupas uzdevumi

Infrastruktūras konsultatīvā grupa konsultē Valdi par EuroHPC superdatoru iegādi un ekspluatāciju. Šajā nolūkā tā:

(a)izstrādā un regulāri atjaunina šo statūtu 19. panta 1. punktā minēto daudzgadu stratēģiskās programmas projektu, lai sasniegtu šīs regulas 3. pantā izklāstītos kopuzņēmuma mērķus. Daudzgadu stratēģiskās programmas projektā pievēršas: i) EuroHPC superdatoru iegādei, cita starpā ņemot vērā iegādes plānošanu, vajadzīgo jaudas palielinājumu, lietojumu veidus un attiecīgās lietotāju kopienas, attiecīgo lietotāju prasības un piemērotus sistēmas arhitektūras veidus, lietotāju prasības un infrastruktūras arhitektūru, ii) šīs infrastruktūras federācijai un savstarpējam savienojumam, cita starpā ņemot vērā integrāciju ar valsts augstas veiktspējas datošanas vai kvantiskās datošanas infrastruktūru, kā arī hipersavienotas un federalizētas infrastruktūras arhitektūru, un iii) spēju veidošanai, tostarp kompetenču centriem un galalietotājiem paredzētajām paplašināšanas un mācību darbībām, kā arī iespējām veicināt Eiropas tehnoloģiju risinājumu ieviešanu un izmantošanu, jo īpaši kompetenču centru līmenī;

(b)Valdes noteiktajos termiņos iesniedz izpilddirektoram EuroHPC superdatoru iegādes daudzgadu stratēģiskās programmas projektu, kas ir pamats gada darba programmas izstrādei;

(c)rīko sabiedriskās apspriešanas, kurās var piedalīties visas ieinteresētās personas no publiskā un privātā sektora, kuras interesē augstas veiktspējas datošanas — tostarp kvantiskās datošanas — joma, lai informētu tās par EuroHPC superdatoru iegādes un ekspluatācijas daudzgadu stratēģiskās programmas projektu un attiecīgo darba programmas darbību projektu konkrētam gadam, kā arī uzklausītu to atsauksmes.

15. pants

Finansējuma avoti

(1)Kopuzņēmumu kopīgi finansē tā locekļi ar finansiāliem ieguldījumiem, kurus maksā pa daļām, un ieguldījumiem natūrā, kā noteikts 2. un 3. punktā.

(2)Kopuzņēmuma administratīvās izmaksas nepārsniedz euro izteiktu summu [kas vienāda ar 2,22 reizēm no Savienības ieguldījuma summas, kura paredzēta šīs regulas 5. pantā minētajām administratīvajām izmaksām], un tās sedz, izmantojot šīs regulas 5. panta 1. punktā un 7. panta 1. un 2. punktā minētos finansiālos ieguldījumus.

Katras piedalīgās valsts ieguldījums kopuzņēmuma administratīvajās izmaksās ir proporcionāls to iekšzemes kopproduktam (IKP). Katru gadu ieguldījumus aprēķina, pamatojoties uz iepriekšējā kalendārā gada IKP, ko nosaka EUROSTAT.

Ja daļa no administratīvajām izmaksām paredzētajiem ieguldījumiem netiek izmantota, to var izmantot kopuzņēmuma darbības izmaksu segšanai.

(3)Kopuzņēmuma darbības izmaksas sedz, izmantojot:

(a)Savienības finansiālu ieguldījumu;

(b)finansiālus ieguldījumus, ko kopuzņēmumam sniedz piedalīgā valsts, kurā mitinātājs veic uzņēmējdarbību, vai mitinātāju konsorcija piedalīgās valstis augsta līmeņa EuroHPC superdatoru vai kvantu mehānismu iegādei un to ekspluatācijai, līdz šo datoru vai mehānismu īpašumtiesības tiek nodotas mitinātājam, tie tiek pārdoti vai izņemti no ekspluatācijas saskaņā ar šīs regulas 10. panta 4. punktu un 11. panta 5. punktu, no kuriem atņem kopuzņēmuma ieguldījumus un jebkādu citu Savienības ieguldījumu minēto izmaksu segšanai;

(c)ieguldījumus natūrā, ko sniedz piedalīgā valsts, kurā mitinātājs veic uzņēmējdarbību, vai mitinātāju konsorcija piedalīgās valstis, kā noteikts šīs regulas 8. panta 7. punktā;

(d)finansiālus ieguldījumus, ko sniedz piedalīgā valsts, kurā mitinātājs veic uzņēmējdarbību, vai mitinātāju konsorcija piedalīgās valstis un ko veido kopā ar kopuzņēmumu veiktās vidēja līmeņa EuroHPC superdatoru iegādes izmaksas, no kurām atņem kopuzņēmuma ieguldījumus un jebkādu citu Savienības ieguldījumu minēto izmaksu segšanai;

(e)finansiālus ieguldījumus, ko sniedz privātā sektora locekļi vai privāto partneru konsorcijs un ko veido kopā ar kopuzņēmumu veiktās industriāla līmeņa EuroHPC superdatoru iegādes un ekspluatācijas izmaksas, no kurām atņem kopuzņēmuma ieguldījumus un jebkādu citu Savienības ieguldījumu minēto izmaksu segšanai, līdz šo datoru īpašumtiesības tiek nodotas mitinātājam, tie tiek pārdoti vai izņemti no ekspluatācijas saskaņā ar šīs regulas 13. panta 5. punktu;

(f)piedalīgo valstu finansiālus ieguldījumus attiecināmajās izmaksās, kas radušās saņēmējiem, kuri veic uzņēmējdarbību minētajā piedalīgajā valstī, īstenojot netiešas darbības, kas atbilst pētniecības un inovācijas programmai, papildinot šādu izmaksu atlīdzināšanu, ko veic kopuzņēmums, no kurām atņem kopuzņēmuma ieguldījumus un jebkādu citu Savienības ieguldījumu minēto izmaksu segšanai. Šādi ieguldījumi neskar valsts atbalsta noteikumus;

(g)privātā sektora locekļu vai to sastāvvienību un saistīto subjektu ieguldījumus natūrā, kā noteikts šīs regulas 8. panta 7. punktā.

(4)Kopuzņēmuma resursus, ko ieskaita tā budžetā, veido šādi ieguldījumi:

(a)locekļu finansiālie ieguldījumi administratīvo izmaksu segšanai;

(b)locekļu finansiālie ieguldījumi darbības izmaksu segšanai;

(c)kopuzņēmuma gūtie ieņēmumi;

(d)citi finansiāli ieguldījumi, resursi un ieņēmumi.

(e)No kopuzņēmumā iemaksātajiem ieguldījumiem iegūtos procentus uzskata par tā ieņēmumiem.

(5)Ja kopuzņēmuma loceklis neizpilda savas finansiālā ieguldījuma saistības, izpilddirektors to fiksē rakstiski un nosaka pieņemamu laikposmu, kurā neizpilde jānovērš. Ja šāds stāvoklis minētajā termiņā netiek novērsts, izpilddirektors sasauc Valdes sēdi, lai lemtu, vai līdz pienākumu izpildei saistības neizpildījušajam loceklim liedzama dalība vai veicami kādi citi pasākumi. Saistības neizpildījušajam loceklim līdz saistību neizpildes novēršanai atņem balsstiesības.

(6)Kopuzņēmuma resursi un darbības ir vērstas uz šīs regulas 3. pantā noteikto mērķu sasniegšanu.

(7)Kopuzņēmumam pieder visi aktīvi, ko tas radījis vai kas tam nodoti, lai tas varētu sasniegt savus mērķus, kas noteikti šīs regulas 3. pantā. Minētais neietver EuroHPC superdatorus, kuru īpašumtiesības kopuzņēmums ir nodevis mitinātājam saskaņā ar šīs regulas 10. panta 4. punktu, 11. panta 5. punktu, 12. panta 5. punktu un 13. panta 4. punktu.

(8)Ieņēmumus, kas pārsniedz izdevumus, neizmaksā kopuzņēmuma locekļiem, izņemot gadījumu, kad kopuzņēmums tiek likvidēts.

16. pants

Piedalīgo valstu ieguldījumi

(1)Piedalīgās valstis uztic kopuzņēmumam īstenot to ieguldījumus savas valsts dalībnieku netiešajās darbībās, kas minētas šo statūtu 15. panta 3. punkta f) apakšpunktā, izmantojot kopuzņēmuma noslēgtos dotāciju nolīgumus. Tās arī uztic kopuzņēmumam samaksāt to ieguldījumus dalībniekiem. Tās norāda summas, kas atvēlētas netiešām darbībām.

(2)Kopuzņēmuma netiešo darbību finansējuma saņēmēji paraksta ar kopuzņēmumu vienotu dotāciju nolīgumu. Sīki izstrādātajos dotāciju nolīguma noteikumos, tostarp attiecīgajā intelektuālā īpašuma tiesību satvarā, ņem vērā tās atbilstīgās Savienības programmas noteikumus, kas atbalsta attiecīgo dotācijas darbību.

(3)Piedalīgās valstis apņemas veikt maksājumu pilnā savu ieguldījumu apmērā, kas minēts šo statūtu 15. panta 3. punkta f) apakšpunktā, izmantojot juridiski saistošus nolīgumus starp subjektiem, ko minētajam mērķim izraudzījušās piedalīgās valstis un kopuzņēmums. Šādus nolīgumus slēdz, pirms tiek pieņemta gada darba programmas daļa, kas saistīta ar pētniecības un inovācijas darbībām.

(4)Citas vienošanās par sadarbību starp piedalīgajām valstīm un kopuzņēmumu un par saistībām attiecībā uz 1. punktā minētajiem ieguldījumiem panāk, izmantojot nolīgumus, kas noslēdzami starp subjektiem, kurus minētajam mērķim izraudzījušās piedalīgās valstis un kopuzņēmums.

17. pants

Finansiālās saistības

Kopuzņēmuma finansiālās saistības nepārsniedz finansiālo resursu summu, kuri tam ir pieejami vai kurus tā budžetam ir atvēlējuši tā locekļi. Komisija var nodrošināt daudzgadu saistības.

18. pants

Finanšu gads

Finanšu gads ilgst no 1. janvāra līdz 31. decembrim.

19. pants

Darbību un finanšu plānošana

(1)Daudzgadu stratēģiskajā programmā nosaka stratēģiju un plānus šīs regulas 3. pantā noteikto kopuzņēmuma mērķu sasniegšanai. Daudzgadu stratēģisko programmu izstrādā Rūpnieciskā un zinātniskā konsultatīvā padome, un tajā ietver: stratēģisko pētniecības un inovācijas programmu, spēju veidošanas un paplašināšanas darbības, federācijas, savienojamības un starptautiskās sadarbības darbības, kā arī superdatoru iegādi. Tajā ietvers arī daudzgadu finansiālos plānus, kas saņemti no piedalīgajām valstīm un Komisijas.

(2)Izpilddirektors iesniedz Valdei pieņemšanai gada darba programmas projektu, kurā ietver pētniecības un inovācijas darbības, iepirkuma darbības, spēju veidošanas un paplašināšanas darbības, federācijas un savienojamības darbības, starptautiskās sadarbības darbības, administratīvās darbības un attiecīgās izmaksu tāmes nākamajam gadam. Izpilddirektors iesniedz valdei arī šo statūtu 16. panta 3. punktā minētos nolīgumus, kas atbalsta attiecīgo pētniecības un inovācijas darbību izmaksu tāmes.

(3)Gada darba programmu pieņem līdz tā gada beigām, pēc kura tas tiek īstenots. Gada darba programmu publisko.

(4)Izpilddirektors sagatavo nākamā finanšu gada budžeta projektu un iesniedz to Valdei apstiprināšanai.

(5)Konkrēta gada budžetu Valde pieņem līdz tā gada beigām, pēc kura tas tiek īstenots.

(6)Gada budžetu koriģē, ņemot vērā Savienības vispārējā budžetā noteikto Savienības finansiālā ieguldījuma summu.

20. pants

Darbības un finanšu pārskati

(1)Izpilddirektors katru gadu ziņo Valdei par savu pienākumu izpildi saskaņā ar kopuzņēmuma finanšu noteikumiem, kas minēti šīs regulas 17. pantā. Konsolidētajā gada darbības pārskatā cita starpā ietver informāciju par šādiem jautājumiem:

(a)veiktā pētniecība, inovācija un citas darbības, kā arī attiecīgie izdevumi;

(b)infrastruktūras iegāde un ekspluatācija, arī infrastruktūras lietošana un piekļuve tai, tostarp katras piedalīgās valsts faktiski izmantotais piekļuves laiks;

(c)iesniegtie priekšlikumi un piedāvājumi, arī sadalījums pa dalībnieku veidiem, tostarp MVU, un valstīm;

(d)finansēšanai izraudzītās netiešās darbības, arī sadalījums pa dalībnieku veidiem, tostarp MVU, un valstīm, norādot arī kopuzņēmuma ieguldījumus attiecībā uz atsevišķiem dalībniekiem un darbībām;

(e)finansēšanai izraudzītie piedāvājumi, arī sadalījums pa līgumslēdzēju veidiem, tostarp MVU, un valstīm, norādot arī kopuzņēmuma ieguldījumus attiecībā uz atsevišķiem līgumslēdzējiem un iepirkuma darbībām;

(f)iepirkuma darbību rezultāti;

(g)progress šīs regulas 3. pantā noteikto mērķu sasniegšanā un priekšlikumi par to, kas jāveic turpmāk, lai sasniegtu šos mērķus.

(2)Kopuzņēmuma grāmatvedis nosūta provizoriskos pārskatus Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai saskaņā ar kopuzņēmuma finanšu noteikumiem.

(3)Izpilddirektors nosūta ziņojumu par budžeta un finanšu vadību Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai saskaņā ar kopuzņēmuma finanšu noteikumiem.

(4)Budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru veic saskaņā ar kopuzņēmuma finanšu noteikumiem.

21. pants

Iekšējā revīzija

(1)Komisijas iekšējais revidents attiecībā uz kopuzņēmumu īsteno tādas pašas pilnvaras kā attiecībā uz Komisiju.

(2)Kopuzņēmums pats spēj veikt savu iekšējo revīziju.

22. pants

Locekļu atbildība un apdrošināšana

(1)Kopuzņēmuma locekļu finansiālā atbildība par kopuzņēmuma parādiem nepārsniedz to ieguldījumus, ko tie jau snieguši administratīvo izdevumu vajadzībām.

(2)Kopuzņēmums apdrošinās un uztur spēkā attiecīgo apdrošināšanu.

23. pants

Interešu konflikts

(1)Kopuzņēmums, tā struktūras un darbinieki savu pienākumu izpildē izvairās no interešu konflikta.

(2)Valde nosaka kārtību, kā tiek novērsti un pārvaldīti to personu interešu konflikti, kas darbojas Valdē un citās kopuzņēmuma struktūrās vai grupās.

24. pants

Likvidācija

(1)Kopuzņēmumu likvidē šīs regulas 1. pantā noteiktā termiņa beigās.

(2)Papildus 1. punktam, ja Savienība vai visi locekļi, kas nav Savienība, izstājas no kopuzņēmuma, automātiski sāk likvidācijas procedūru.

(3)Kopuzņēmuma likvidācijas procesa vadīšanai Valde ieceļ vienu vai vairākus likvidatorus, kuri ievēro Valdes pieņemtos lēmumus.

(4)Likvidējot kopuzņēmumu, tā aktīvus izmanto tā parādsaistību un ar likvidēšanu saistīto izdevumu segšanai. Superdatorus, kas pieder kopuzņēmumam, nodod attiecīgajam mitinātājam vai privātā sektora loceklim, vai privāto partneru konsorcijam, pārdod vai izņem no ekspluatācijas pēc Valdes lēmuma un saskaņā ar mitināšanas nolīgumu. Kopuzņēmuma locekļiem nav pienākums segt jebkādas izmaksas, kas radušās pēc superdatora īpašumtiesību nodošanas vai tā pārdošanas, vai izņemšanas no ekspluatācijas. Īpašumtiesību nodošanas gadījumā mitinātājs vai privātā sektora loceklis, vai privāto partneru konsorcijs kopuzņēmumam atlīdzina nodoto superdatoru atlikušo vērtību. Pārpalikumu sadala starp locekļiem, kas tādi ir likvidācijas laikā, proporcionāli to finansiālajam ieguldījumam kopuzņēmumā. Savienībai iedalītu pārpalikumu ieskaita atpakaļ Savienības vispārējā budžetā.

(5)Lai nodrošinātu, ka tiek pienācīgi pārvaldīti visi kopuzņēmuma noslēgtie nolīgumi vai pieņemtie lēmumi, kā arī visi iepirkuma līgumi, kuru darbības laiks pārsniedz kopuzņēmuma darbības laiku, izveido īpašu procedūru.

PIELIKUMS […]

PIELIKUMS […]

PIELIKUMS […]

PIELIKUMS […]

PIELIKUMS […]

PIELIKUMS […]

(1)    Padomes Lēmums 2009/937/ES (2009. gada 1. decembris), ar ko pieņem Padomes reglamentu (OV L 325, 11.12.2009., 35. lpp.).
Top

Briselē, 18.9.2020

COM(2020) 569 final

PIELIKUMS

dokumentam

PRIEKŠLIKUMS PADOMES REGULAI

par Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma izveidi















{SWD(2020) 179 final}


TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS



Satura rādītājs

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā(s) rīcībpolitikas joma(s) (programmu kopa)

1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:

1.4.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.4.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

1.4.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība

1.4.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.4.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.Ilgums un finansiālā ietekme

1.6.Paredzētais(-ie) pārvaldības veids(-i)

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija un jauna(s) ierosinātā(s) budžeta izdevumu pozīcija(s)

3.2.Aplēstā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz izdevumiem

3.2.2.Aplēstā ietekme uz kopuzņēmuma cilvēkresursiem

3.2.3.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības — Komisija

3.2.4.Trešo personu ieguldījumi

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS 

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums 

Padomes Regula par Eiropas augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma izveidi

1.2.Attiecīgā(s) rīcībpolitikas joma(s) (programmu kopa)

Pētniecība un inovācija un Eiropas stratēģiskās investīcijas

(Modernizētā datošana — pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” 4. kopa “Digitālā joma, rūpniecība un kosmoss”, augstas veiktspējas datošana — programmas “Digitālā Eiropa” 1. stratēģiskais mērķis)

1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz: 

 jaunu darbību 

 jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību 1  

 esošas darbības pagarināšanu 

 vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību 

1.4.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums 

1.4.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

Eiropas augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma (kopuzņēmuma EuroHPC) mērķis ir Savienībā izstrādāt, ieviest, izvērst un uzturēt pasaulē vadošu, federalizētu, drošu un hipersavienotu superdatošanas, kvantiskās datošanas, pakalpojumu un datu infrastruktūras ekosistēmu, atbalstīt inovatīvu un konkurētspējīgu superdatošanas sistēmu ražošanu, pamatojoties uz piegādes ķēdi, kas nodrošinās sastāvdaļas, tehnoloģijas un zināšanas, kuras ierobežos darbības traucējumu risku, un dažādu šīm sistēmām optimizētu lietojumprogrammu izstrādi, paplašināt šīs superdatošanas infrastruktūras lietojumu, iesaistot daudzus publiskos un privātos lietotājus, un atbalstīt pamatprasmju attīstību Eiropas zinātnes un rūpniecības jomā.

1.4.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība 

Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība ietver:

— finansējuma apjoma palielināšanu augstas veiktspējas datošanas (HPC) jomā Eiropas līmenī, īstenojot vienotus un koordinētus centienus kopā ar dalībvalstīm / piedalīgajām valstīm,

— Eiropas Savienības (ES) un valstu ieguldījumu uzlabotu koordināciju un apvienošanu (pamatojoties uz stratēģisko pētniecības un inovācijas programmu (SPIP)),

— valstu un ES ieguldījumu un programmu racionalizētu īstenošanu, veicinot Eiropā kopējo HPC ieguldījumu pieaugumu,

— ES nodrošināšanu ar labākajiem superdatoriem pasaulē, kurus piedalīgās valstis nevar iegādāties atsevišķi,

— Eiropas iestāžu/lietotāju piekļuves atvieglošanu labākajiem superdatoru resursiem Eiropā.

EuroHPC ES lietotājiem būtiski palielinās datošanas iespējas, palīdzēs nodrošināt neatkarīgu Eiropas avotu tādām pamattehnoloģijām, kas maina Eiropas piegādes ekosistēmas perspektīvu, kā arī veicinās un paplašinās HPC lietojumu visā ES.

1.4.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Pašreizējais kopuzņēmums EuroHPC jau ir guvis stabilu darba pieredzi, organizējot plašas ieinteresēto personu diskusijas, kuras skar pārvaldību, administrāciju un citus darbības un īstenošanas aspektus un no kurām līdz šim gūtās galvenās atziņas var apkopot šādi:

   līdzfinansējuma shēmas vienkāršošana: ES un valstu finansējuma apvienošana dažādās EuroHPC darbībās jāvienkāršo un jāoptimizē,

   lielāka elastība, nosakot jaunu superdatošanas sistēmu iegādes laiku un tehnoloģiju,

   lielāka elastība EuroHPC sistēmu resursu sadalē,

   labi definēta piekļuves politika EuroHPC infrastruktūras rūpnieciskā/komerciālā lietojuma jomā, kura ļautu pilnībā izmantot EuroHPC spējas vai nu pirmskonkurences pētniecības piekļuves, vai komerciālu lietošanas noteikumu gadījumā,

   skaidrāks satvars sadarbībai ar attiecīgajām ieinteresētajām personām: Eiropas Modernizētās datošanas partnerību (PRACE) un Eiropas akadēmisko multigigabitu tīklu (GEANT). Iespējams, ka jānosaka īpaši pasākumi ar PRACE attiecībā uz uzdevumiem, kas saistīti ar kopuzņēmuma sistēmu piekļuves laika piešķiršanu, un ar GEANT attiecībā uz speciālas EuroHPC superdatoru savienojamības iepirkšanu,

   labāka definīcija attiecībā uz dažādiem ieguldījumiem EuroHPC darbībās. Piemēram, ir precīzāk jādefinē piedalīgo valstu un privātā sektora locekļu ieguldījumi natūrā kopuzņēmumā EuroHPC, kā arī labāk jādefinē izmaksas, ko EuroHPC var/nevar atbalstīt superdatoru iegādes un ekspluatācijas gadījumā,

   lielāka elastība, privātā sektora locekļiem un citiem privātajiem dalībniekiem veicot ieguldījumus kopuzņēmuma EuroHPC darbībās.

1.4.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

Sinerģija ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”

Kopuzņēmuma ECSEL tiesībpārņēmējs
Lielie dati, robotika un mākslīgais intelekts

Kvantu tehnoloģijas, nākotnes un jauno tehnoloģiju (NJT) pamats

Eiropas atvērtās zinātnes mākonis (
EOSC)

Sinerģija ar programmu “Digitālā Eiropa”

Mākslīgais intelekts
Kiberdrošība

Padziļinātas digitālās prasmes

1.5.Ilgums un finansiālā ietekme 

 Ierobežots ilgums

   Spēkā no 01.01.2021. līdz 31.12.2033.

   Finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām — no 2021. gada līdz 2027. gadam, uz maksājumu apropriācijām — no 2021. gada līdz 2033. gadam.

 Beztermiņa

Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG līdz GGGG,

pēc kura turpinās normāla darbība.

1.6.Paredzētais(-ie) pārvaldības veids(-i) 2   

 Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās,

   ko veic izpildaģentūras.

 Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

 Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām,

starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt),

EIB un Eiropas Investīciju fondam,

Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām,

publisko tiesību subjektiem,

privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus tādā mērā, kādā tiem ir pienācīgas finanšu garantijas,

dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuri sniedz pienācīgas finanšu garantijas,

personām, kurām, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu, uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.

Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

 

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI 

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi 

Norādīt biežumu un nosacījumus.

Kopuzņēmuma darbības nepārtraukti pārraudzīs un periodiski pārskatīs saskaņā ar tā finanšu noteikumiem, lai nodrošinātu gan maksimālu ietekmi un izcilību, gan arī resursu visefektīvāko izmantošanu. Pārraudzības un periodisko pārskatīšanu rezultātus iekļauj kopuzņēmuma izvērtējumos kā daļu no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” izvērtējumiem, kā norādīts pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” izveides regulas 47. pantā.

Turklāt Komisija ar neatkarīgu ekspertu palīdzību veiks vidusposma izvērtējumu, pamatojoties uz pārskatāmu procesu, ne vēlāk kā četrus gadus pēc pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” īstenošanas sākšanas. Izvērtējumā tiks aplūkots tas, kā kopuzņēmums pildīs savu pamatuzdevumu saskaņā ar tā ekonomiskajiem, tehnoloģiskajiem, zinātniskajiem, sociālajiem un politiskajiem mērķiem, un pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros tiks izvērtēta tā darbību lietderība, efektivitāte, būtiskums, saskaņotība un Savienības pievienotā vērtība. Izvērtējumā tiks novērtēta tā sinerģija un papildināmība ar attiecīgajām Eiropas, valstu un, vajadzības gadījumā, reģionālajām iniciatīvām, tostarp sinerģija ar citām pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” daļām (piemēram, pamatuzdevumiem, kopām vai tematiskām/īpašām programmām). Īpaša uzmanība tiks pievērsta Savienības un valstu līmenī sasniegtajai ietekmei, ņemot vērā sinerģijas komponentu un politikas modernizāciju.

Izvērtējumos tiks iekļauts arī kopuzņēmuma ilgtermiņa zinātniskās, sociālās, ekonomiskās un ar politiku saistītās ietekmes novērtējums un efektīvākā politikas intervences veida novērtējums jebkādām turpmākām darbībām, kā arī jebkādas iespējamās kopuzņēmuma atjaunošanas pozicionēšana vispārējā Eiropas partnerības vidē un tās politikas prioritātēs.

2.2. Pārvaldības un kontroles sistēma 

2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

Komisijas iekšējais revidents attiecībā uz kopuzņēmumu īsteno tādas pašas pilnvaras kā attiecībā uz Komisiju. Turklāt Valde attiecīgā gadījumā var noteikt, ka kopuzņēmumā tiek izveidota iekšējās revīzijas struktūra.

Saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 1046/2018 154. pantu kopuzņēmums ievēro pareizas finanšu pārvaldības, pārredzamības un nediskriminācijas principus un saviem locekļiem garantēs tāda līmeņa finansiālo interešu aizsardzību, kas ir ekvivalents šajā regulā noteiktajam aizsardzības līmenim.

Netiešo darbību izdevumu pēcrevīzijas veic saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” kā daļu no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” netiešajām darbībām.

Lai aizsargātu Savienības finansiālās intereses, Komisija atbilstīgi Finanšu regulai pārraudzīs kopuzņēmuma veiktās darbības, it īpaši, veicot revīzijas un novērtējumus saistībā ar programmas īstenošanu, piemēros procedūras pārskatu pārbaudei un apstiprināšanai un izslēgs no Savienības finanšu izdevumiem izmaksas, kas veiktas, pārkāpjot piemērojamos noteikumus. Tā var arī pārtraukt vai apturēt maksājumus, ja tiek konstatēti finansiāli vai administratīvi pārkāpumi.

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

Galvenie noteiktie riski ir dalībnieku izmaksu nepareiza segšana netiešo darbību jomā un nepareiza EuroHPC superdatoru iepirkumu īstenošana. Finanšu pārvaldībā tiks ievēroti kopuzņēmuma finanšu noteikumi, ar ko īsteno attiecīgo finansējuma programmu (piemēram, programmas “Apvārsnis Eiropa”, programmas “Digitālā Eiropa”, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) 2) atbilstīgos administratīvos un finanšu procesus, tostarp izmantojot kopējos IT rīkus.

Publiskajai un privātajai partnerībai pēc būtības raksturīgais konkrētu interešu konfliktu risks tiek novērsts, skaidri nodalot lēmumu pieņemšanas pilnvaras Valdē — stratēģijas un darba plānu noteikšanu, uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus un uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus piemērojamo nosacījumu noteikšanu, publiskā finansējuma piešķiršanas lēmumu pieņemšanu.

Piedalīgo valstu nepietiekamas iemaksas apdraud pirmseksapakāpes superdatoru iegādi vai ekspluatāciju, jo iemaksas vai nu ir nepietiekamas superdatoru iegādei un to ekspluatācijai ekonomiskā dzīves cikla gaitā, vai arī iemaksas ir nepietiekamas, lai iegādātos superdatorus ar tādu veiktspējas līmeni, kas tos ierindotu starp trim labākajiem pasaulē. Kopuzņēmuma EuroHPC iepirkums tiks sākts tikai tad, kad atbilstības kritēriju ietvaros piedalīgās valstis uzaicinājumā izteikt ieinteresētību par EuroHPC superdatora mitināšanu stingri apņemsies segt īpašumtiesību kopējās izmaksas.

Saskaņā ar “Apvārsnis Eiropa” regulu piedalīgajām valstīm jāuztic kopuzņēmumam īstenot to ieguldījumu savas valsts dalībnieku netiešajās darbībās. Lai aizsargātu Savienības intereses, piedalīgajām valstīm un kopuzņēmumam jānoslēdz juridiski saistoši nolīgumi, kuros piedalīgās valstis apņemas visā iniciatīvas darbības laikā pilnā apmērā samaksāt savu ieguldījumu netiešajās darbībās. Šādi nolīgumi jānoslēdz saistībā ar kopuzņēmuma ikgadējo budžeta procedūru un plānošanu. Tikai pēc tam un saskaņā ar kopuzņēmuma finanšu noteikumiem kredītrīkotājam jāuzņemas budžeta un juridiskās saistības par minētajām netiešajām darbībām.

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī) 

Kā daļa no kopuzņēmumiem, kas izveidoti saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, kopuzņēmums EuroHPC būs daļa no Komisijas revīzijas stratēģijas. Jo īpaši kopuzņēmuma īstenotās netiešās darbības pārraudzīs CIC, lai nodrošinātu, ka kļūdu īpatsvars ir tajā pašā līmenī kā citām darbībām, ko finansē saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”.

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi 

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus, piemēram, krāpšanas apkarošanas stratēģijā iekļautos pasākumus.

Komisijai vai tās pārstāvjiem un Revīzijas palātai ir pilnvaras, pamatojoties uz dokumentiem, kā arī uz vietas veikt visu to dotāciju saņēmēju, līgumslēdzēju vai apakšuzņēmēju revīziju, kuri saņem ES finansējumu.

Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Eiropas Prokuratūra (EPPO) var veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, saskaņā ar Padomes Regulas (Euratom, EK) Nr. 2185/96 3 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 883/2013 4 noteikumiem un procedūrām, lai noteiktu, vai notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas skar Eiropas Savienības finanšu intereses saistībā ar dotācijas nolīgumu vai līgumu par ES finansējumu.

Neskarot minēto, šīs regulas īstenošanas rezultātā noslēgtajiem dotācijas nolīgumiem un līgumiem ir skaidri jāpilnvaro Komisiju, Revīzijas palātu un OLAF veikt šādas revīzijas, pārbaudes uz vietas un inspekcijas.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 

3.1.Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija un jauna(s) ierosinātā(s) budžeta izdevumu pozīcija(s) 

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Budžeta pozīcija

Type of Izdevumu
veids

Iemaksas

1. izdevumu kategorija

Vienotais tirgus, inovācija un digitalizācija — pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa”

Dif./nedif. 5

no EBTA valstīm 6

no kandidātvalstīm 7

no trešām valstīm

Finanšu regulas [21. panta 2. punkta b) apakšpunkta] nozīmē

1. Vienotais tirgus, inovācija un digitalizācija

01 02 02 42 01 — Apvārsnis Eiropa — kopa “Digitālā joma, rūpniecība un kosmoss” — augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmums (EuroHPC) — atbalsta izdevumi

01 02 02 42 02 — Apvārsnis Eiropa — kopa “Digitālā joma, rūpniecība un kosmoss” — augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmums (EuroHPC) — darbības izdevumi

02 04 02 11 01 — Digitālā Eiropa — augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmums (EuroHPC) — atbalsta izdevumi

02 04 02 11 02 — Digitālā Eiropa — augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmums (EuroHPC) — darbības izdevumi

02 03 03 — EISI — Digitalizācija

Dif.

Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)



Budžeta pozīcija

2021. gads

2022. gads

2023. gads

2024. gads

2025. gads

2026. gads

2027. gads

Pēc 2027. gada

KOPĀ

01 02 02 42 01 — Apvārsnis Eiropa — kopa “Digitālā joma, rūpniecība un kosmoss” — augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmums (EuroHPC) — atbalsta izdevumi 8

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

01 02 02 42 02 — Apvārsnis Eiropa — kopa “Digitālā joma, rūpniecība un kosmoss” — augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmums (EuroHPC) — darbības izdevumi

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

02 04 02 11 01 — Digitālā Eiropa — augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmums (EuroHPC) — atbalsta izdevumi

2,017

3,149

3,660

3,733

3,808

3,884

9,748

 

30,000

02 04 02 11 02 — Digitālā Eiropa — augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmums (EuroHPC) — darbības izdevumi

397,983

386,851

396,340

146,267

296,192

346,116

400,251

 

2.370,000

02 03 03 — EISI — Digitalizācija

10,000

20,000

40,000

70,000

20,000

20,000

20,000

 

200,000

Kopā izdevumi

410,000

410,000

440,000

220,000

320,000

370,000

430,000

2.600,000


3.2.Aplēstā ietekme uz izdevumiem 

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz izdevumiem 

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu
kategorija

1

1. Vienotais tirgus, inovācija un digitalizācija

   

Kopuzņēmumi 9 10 11

2021

2022

2023

2024

2025

2026

2027 12

Pēc 2027

KOPĀ

1. sadaļa

Saistības

(1.)

0,402

1,434

1,911

1,949

1,988

2,028

6,205

 

15,917

Maksājumi

(2.)

0,402

1,434

1,911

1,949

1,988

2,028

2,068

4,137

15,917

2. sadaļa

Saistības

(1.a)

1,615

1,715

1,749

1,784

1,820

1,856

3,544

14,083

Maksājumi

(2.a)

1,615

1,715

1,749

1,784

1,820

1,856

1,894

1,650

14,083

3. sadaļa

Saistības

(3.a)

407,983 

406,851

436,340

216,267

316,192

366,116

420,251

 

2.570,000

Maksājumi

(3.b)

122,000

225,000

350,000

185,000

290,000

345,000

400,000

653,000

2.570,000

KOPĒJĀS apropriācijas kopuzņēmumam

Saistības

= 1. + 1.a + 3.a

410,000

410,000

440,000

220,000

320,000

370,000

430,000

2.600,000

Maksājumi

= 2. + 2.a + 3.b

124,017

228,149

353,660

188,733

293,808

348,884

403,962

658,787

2.600,000

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

2021

2022

2023

2024

2025

2026

2027

Pēc

2027

KOPĀ

Cilvēkresursi

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

Citi administratīvie izdevumi

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

KOPĀ ĢD

Apropriācijas

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

 

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

2021

2022

2023

2024

2025

2026

2027

Pēc 2027

KOPĀ

KOPĀ apropriācijas programmas piešķīrumam — 1. izdevumu kategorija 13

daudzgadu finanšu shēmā 

Saistības

410,000

410,000

440,000

220,000

320,000

370,000

430,000

2.600,000

Maksājumi

124,017

228,149

353,660

188,733

293,808

348,884

403,962

658,787

2.600,000



Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu
kategorija

7

“Administratīvie izdevumi”

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

CNECT ĢD (4 FTE ŠTATA AD, 2 FTE AC)

2021

2022

2023

2024

2025

2026

2027

Pēc 2027

KOPĀ

Cilvēkresursi 14

0,760

0,760

0,760

0,760

0,760

0,760

0,760

p.m.

5,320

Citi administratīvie izdevumi

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas

(Saistību summa = maksājumu summa)

0,760

0,760

0,760

0,760

0,760

0,760

0,760

p.m.

5,320

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

2021

2022

2023

2024

2025

2026

2027

Pēc 2027

KOPĀ

KOPĀ
daudzgadu finanšu shēmas
IZDEVUMU KATEGORIJU apropriācijas
 

Saistības

410,760

410,760

440,760

220,760

320,760

370,760

430,760

2.605,320

Maksājumi

124,777

228,909

354,420

189,420

294,568

349,644

404,722

658,787

2.605,320



3.2.2.Aplēstā ietekme uz kopuzņēmuma cilvēkresursiem 

   Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

   Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

Personāla skaits (darbinieku skaits / FTE)

 

2021. gads

2022. gads

2023. gads

2024. gads

2025. gads

2026. gads

2027. gads

Pēc 2027. gada

KOPĀ

Ierēdņi (AD pakāpes)

Ierēdņi (AST pakāpes)

Līgumdarbinieki

20

25

30

30

30

30

30

Pagaidu darbinieki

14

22

27

27

27

27

27

Norīkotie valstu eksperti

KOPĀ

34

47

57

57

57

57

57

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

 

2021. gads

2022. gads

2023. gads

2024. gads

2025. gads

2026. gads

2027. gads

Pēc 2027. gada

KOPĀ

Ierēdņi (AD pakāpes)

Ierēdņi (AST pakāpes)

Līgumdarbinieki

1,019

1,624

1,988

2,028

2,069

2,110

2,152

4,304

17,294

Pagaidu darbinieki

1,148

2,863

3,584

3,656

3,729

3,804

3,880

7,759

30,423

Norīkotie valstu eksperti

KOPĀ

2,168

4,488

5,572

5,684

5,798

5,914

6,032

12,063

47,717

Aplēstā ietekme uz darbiniekiem (papildu FTE) — štatu saraksts 15

Funkciju grupa un pakāpe

2021. gads

2022. gads

2023. gads

2024. gads

2025. gads

2026. gads

2027. gads

2028. gads

2029. gads

2030. gads

2031. gads

Pēc 2031. gada

AD16

AD15

AD14

AD13

AD12

AD11

AD10

AD9

AD8

AD7

AD6

AD5

AD kopā

14

22

27

27

27

27

27

AST11

AST10

AST9

AST8

AST7

AST6

AST5

AST4

AST3

AST2

AST1

AST kopā

AST/SC 6

AST/SC 5

AST/SC 4

AST/SC 3

AST/SC 2

AST/SC 1

AST/SC kopā

Aplēstā ietekme uz darbiniekiem (papildu) — ārštata darbinieki

Līgumdarbinieki

2021. gads

2022. gads

2023. gads

2024. gads

2025. gads

2026. gads

2027. gads

2028. gads

2029. gads

2030. gads

2031. gads

Pēc 2031. gada

IV funkciju grupa

III funkciju grupa

II funkciju grupa

I funkciju grupa

Kopā

20

25

30

30

30

30

30

Norīkotie valstu eksperti

2021. gads

2022. gads

2023. gads

2024. gads

2025. gads

2026. gads

2027. gads

2028. gads

2029. gads

2030. gads

2031. gads

Pēc 2031. gada

Kopā

3.2.3.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības — Komisija

   Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

   Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

Gadi

2021

2022

2023

2024

2025

2026

2027

• Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)

Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības

4

4

4

4

4

4

4

Delegācijas

Pētniecība

 Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu: FTE) — AC, AL, END, INT un JED 16

7. izdevumu kategorija

Finansē no daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS 

— galvenajā mītnē

2

2

2

2

2

2

2

— delegācijās

Finansē no programmas piešķīruma  17

— galvenajā mītnē

— delegācijās

Pētniecība

Citi (precizēt)

KOPĀ

6

6

6

6

6

6

6

Nepieciešamie cilvēkresursi tiks nodrošināti, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts:

Ierēdņi un pagaidu darbinieki

Ārštata darbinieki

3.2.4.Trešo personu ieguldījumi 18  

Priekšlikums/iniciatīva:

   neparedz trešo personu līdzfinansējumu

   paredz trešo personu sniegtu līdzfinansējumu atbilstoši šādai aplēsei:

Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

 

2021. gads

2022. gads

2023. gads

2024. gads

2025. gads

2026. gads

2027. gads

Pēc 2027. gada

KOPĀ

Piedalīgo valstu veiktais finansiālais ieguldījums kopuzņēmuma administratīvo izmaksu segšanai

2,295

3,175

3,175

3,175

3,175

3,175

3,175

8,655

30,000

Privātā sektora locekļu / asociēto partneru finansiālie ieguldījumi administratīvo izmaksu segšanai (SBA 22. panta 3. punkta b) apakšpunkts)

0,000

0,000

1,000

1,000

1,000

1,000

1,000

1,000

6,000

Piedalīgo valstu finansiālie ieguldījumi darbības izmaksu segšanai

407,705

406,825

436,825

216,825

316,825

366,825

418,170

0,00

2 570,000

Privātā sektora locekļu / asociēto partneru ieguldījumi natūrā darbības izmaksu segšanai (SBA 22. panta 3. punkta d) apakšpunkts)

Piedalīgo valstu ieguldījumi natūrā darbības izmaksu segšanai

KOPĀ līdzfinansētās apropriācijas

410,000

410,000

441,000

221,000

321,000

371,000

422,345

9,655

2 606,000




3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem 

   Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

   Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

   pašu resursus

   citus ieņēmumus

Atzīmējiet, ja ieņēmumi ir piešķirti izdevumu pozīcijām    

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija:

Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme 19

2021

2022

2023

2024

2025

2026

2027

………….. pants

Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgās budžeta izdevumu pozīcijas.

Citas piezīmes (piemēram, metode/formula, ko izmanto, lai aprēķinātu ietekmi uz ieņēmumiem, vai jebkura cita informācija). 

(1)    Kā paredzēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.
(2)    Sīkāku informāciju par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: https://myintracomm.ec.europa.eu/budgweb/EN/man/budgmanag/Pages/budgmanag.aspx .
(3)    Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).
(4)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).
(5)    Dif. — diferencētās apropriācijas, nedif. — nediferencētās apropriācijas.
(6)    EBTA — Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.
(7)    Kandidātvalstis un, attiecīgā gadījumā, potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.
(8) Šajā posmā pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ieguldījumu nevar norādīt. Turpmākajās šā finanšu pārskata tabulās norādītas tikai iemaksas, kas saistītas ar programmu “Digitālā Eiropa” un EISI. Paredzēts, ka pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ieguldījums būs atbilstošs pašreizējam ikgadējam ieguldījumam kopuzņēmumā EuroHPC.
(9) Šajā tabulā ietverts ES ieguldījums tikai no programmām “Digitālā Eiropa” un “EISI — Digitalizācija”.
(10) 1. un 2. budžeta sadaļā minētās summas atbilst ES ieguldījumam kopuzņēmuma administratīvo izmaksu segšanai. Pārējā atlikusī daļa tiek iegūta no citu kopuzņēmuma locekļu iemaksām, kā parādīts 3.2.5. sadaļā.
(11) Maksājumu apropriācijas 1. un 2. budžeta sadaļā ir balstītas uz visu attiecīgo saistību apropriāciju patēriņu gadā, bet attiecībā uz 3. sadaļu tās nosaka, ņemot vērā netiešo darbību būtību un maksājumu grafiku (sākotnējais finansējums, starpposma maksājumi un atlikuma maksājums).
(12) 1. un 2. budžeta sadaļa 2027. gadam ietver saistības gadam un atlikušo kopuzņēmuma darbības gadu saistību 2027.–2033. gadam pārcelšanu uz agrāku laiku.
(13) Cilvēkresursiem un citiem administratīvajiem izdevumiem nepieciešamās apropriācijas ārpus 7. izdevumu kategorijas atbilst summām, kuras sedz Savienības finansiālais ieguldījums. Iepriekš minētās summas neietver Savienības finansiālajam ieguldījumam atbilstošu dalībvalstu ieguldījumu Kompetenču centra administratīvo izmaksu segšanai.
(14)    Tostarp programmu “Digitālā Eiropa” un “EISI — Digitalizācija” darbību pārvaldība. FTE izmaksas nosaka, pamatojoties uz AD (150 000 EUR) un AST (80 000 EUR) personāla gada vidējām izmaksām.
(15) Kopuzņēmuma darbinieku tabulā ir iekļauts arī 16 FTE attiecībā uz daļu, kas saistīta ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”. Ar šo daļu saistītais darbinieku skaits saglabājas nemainīgs salīdzinājumā ar pašreizējo EuroHPC personālu (16 FTE), un tas attieksies arī uz pašreizējā kopuzņēmuma EuroHPC mantojuma īstenošanu.
(16)    AC — līgumdarbinieki, AL — vietējie darbinieki, END — valstu norīkotie eksperti, INT — aģentūru darbinieki, JED — jaunākie eksperti delegācijās.
(17)    Ārštata darbiniekiem paredzētā maksimālā summa, ko finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām BA pozīcijām).
(18)    Trešo personu ieguldījumi būs jāatjaunina, lai atspoguļotu to ietekmi, ko rada papildu ieguldījumi no programmas “Apvārsnis Eiropa”.
(19)    Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 20 % apmērā.
Top

Briselē, 18.9.2020

COM(2020) 569 final

PIELIKUMS

dokumentam

PRIEKŠLIKUMS PADOMES REGULAI

par Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma izveidi

{SWD(2020) 179 final}


PIELIKUMS
TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATAM

Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums:

Kopuzņēmums EuroHPC

1.    Par vajadzīgiem uzskatīto cilvēkresursu izmaksas    

2.    Citu administratīvo izdevumu izmaksas    

3.    Izmantotās izmaksu aprēķināšanas metodes    

1.    Cilvēkresursi    

2.    Citi administratīvie izdevumi    

Sākot starpdienestu apspriešanos, šis pielikums, kas jāaizpilda katram ģenerāldirektorātam/dienestam, kurš piedalās priekšlikumā/iniciatīvā, jāpievieno tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskatam.

Datu tabulas tiek izmantotas par avotu tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskatā iekļautajām tabulām. Tās paredzētas tikai un vienīgi Komisijas iekšējai lietošanai.

1.Par vajadzīgiem uzskatīto cilvēkresursu izmaksas    

Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

   Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas

7. IZDEVUMU KATEGORIJA

2021

2022

2023

2024

2025

2026

2027

KOPĀ

Pilnslodzes ekvivalenti

Apropriācijas

Pilnslodzes ekvivalenti

Apropriācijas

Pilnslodzes ekvivalenti

Apropriācijas

Pilnslodzes ekvivalenti

Apropriācijas

Pilnslodzes ekvivalenti

Apropriācijas

Pilnslodzes ekvivalenti

Apropriācijas

Pilnslodzes ekvivalenti

Apropriācijas

Pilnslodzes ekvivalenti

Apropriācijas

Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)

Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības

AD

4

0,600

4

0,600

4

0,600

4

0,600

4

0,600

4

0,600

4

0,600

4

4,200

AST

Savienības delegācijās

AD

AST

 Ārštata darbinieki 1

Kopējie piešķīrumi

AC

2

0,160

2

0,160

2

0,160

2

0,160

2

0,160

2

0,160

2

0,160

2

1,120

END

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

INT

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Savienības delegācijās

AC

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

AL

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

END

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

INT

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

JPD

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Citas budžeta pozīcijas (precizēt)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Starpsumma — daudzgadu finanšu shēmas

7. IZDEVUMU KATEGORIJA

 

 

0,760

0,760

0,760

0,760

0,760

0,760

0,760

5,320

Nepieciešamie cilvēkresursi tiks nodrošināti, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.    

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas

7. IZDEVUMU KATEGORIJAS

2021

2022

2023

2024

2025

2026

2027

KOPĀ

Pilnslodzes ekvivalenti

Apropriācijas

Pilnslodzes ekvivalenti

Apropriācijas

Pilnslodzes ekvivalenti

Apropriācijas

Pilnslodzes ekvivalenti

Apropriācijas

Pilnslodzes ekvivalenti

Apropriācijas

Pilnslodzes ekvivalenti

Apropriācijas

Pilnslodzes ekvivalenti

Apropriācijas

Pilnslodzes ekvivalenti

Apropriācijas

Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)

Pētniecība

AD

AST

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 Ārštata darbinieki 2

Ārštata darbinieki no darbības apropriācijām (kādreizējām BA pozīcijām).

— galvenajā mītnē

AC

20

1,019

25

1,624

30

1,988

30

2,028

30

2,069

30

2,110

30

2,152

12,990

END

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

TA

14

1,148

22

2,863

27

3,384

27

3,656

27

3,729

27

3,804

27

3,880

22,664

— Savienības delegācijās

AC

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

AL

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

END

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

INT

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

JPD

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pētniecība

AC

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

END

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

INT

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Citas budžeta pozīcijas (precizēt)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Starpsumma — ārpus daudzgadu finanšu shēmas

7. IZDEVUMU KATEGORIJAS

 

 

2,168

4,488

5,572

5,684

5,798

5,914

6,032

35,654

Nepieciešamie cilvēkresursi tiks nodrošināti, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

2.Citu administratīvo izdevumu izmaksas

Priekšlikums/iniciatīva neparedz administratīvo apropriāciju izmantošanu

   Priekšlikums/iniciatīva paredz administratīvo apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas

7. IZDEVUMU KATEGORIJA

2021

2022

2023

2024

2025

2026

2027

Kopā

Galvenajā mītnē

Komandējumu un reprezentācijas izdevumi

Konferenču un sanāksmju izmaksas

Komitejas 3

Pētījumi un konsultācijas

Informācijas un vadības sistēmas

IKT iekārtas un pakalpojumi 4

Citas budžeta pozīcijas (vajadzības gadījumā precizēt)

Informēšana un publicēšana

Ēku iegāde, īre un saistītie izdevumi

Iekārtas, mēbeles, piegādes un pakalpojumi

Ekspertu līgumi un sanāksmes

Savienības delegācijās

Komandējumu, konferenču un reprezentācijas izdevumi

Personāla kvalifikācijas celšanas apmācības

Starpsumma — daudzgadu finanšu shēmas

7. IZDEVUMU KATEGORIJA

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.



miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 

7. IZDEVUMU KATEGORIJAS

2021

2022

2023

2024

2025

2026

2027

Kopā

Izdevumi tehniskai un administratīvai palīdzībai (neietverot ārštata darbiniekus) no darbības apropriācijām (kādreizējām BA pozīcijām)

 

 

 

 

 

 

 

 

— galvenajā mītnē

2,745

4,725

5,500

5,500

5,500

5,500

5,500

34,970

— Savienības delegācijās

 

 

 

 

 

 

 

 

Citi pārvaldības izdevumi pētniecībai

 

 

 

 

 

 

 

 

Citas budžeta pozīcijas (vajadzības gadījumā precizēt)

 

 

 

 

 

 

 

 

Starpsumma — ārpus daudzgadu finanšu shēmas

7. IZDEVUMU KATEGORIJAS

2,745

4,725

5,500

5,500

5,500

5,500

5,500

34,970

KOPĀ

Daudzgadu finanšu shēmas
7. IZDEVUMU KATEGORIJA

5,645

9,225

11,150

11,150

11,150

11,150

11,150

70,620

Vajadzīgās administratīvās apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.Izmantotās izmaksu aprēķināšanas metodes

1.Cilvēkresursi

Šajā daļā ir izklāstīta aprēķina metode, ko izmanto nepieciešamo cilvēkresursu aplēšanai (pieņēmumi par darba slodzi, ieskaitot īpašus darbus (Sysper 2 darba profili), darbinieku kategorijas un atbilstīgās vidējās izmaksas)

Daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJA

Svarīgi! Galvenās mītnes katras darbinieku kategorijas vidējās izmaksas ir pieejamas BudgWeb:

https://myintracomm.ec.europa.eu/budgweb/EN/pre/legalbasis/Pages/pre-040-020_preparation.aspx .

Ierēdņi un pagaidu darbinieki

-izpilddirektors (TA)

-izpilddirektora personīgais asistents (TA)

-programmu īstenošanas nodaļas vadītājs (TA)

-administrācijas, finanšu un atbalsta nodaļas vadītājs (TA)

-programmas augstākā amatpersona (TA)

-5x programmas amatpersona HPC infrastruktūras jomā (TA)

-5x programmas amatpersona HPC pētniecības un izstrādes jomā (TA)

-5x programmas amatpersona kvantu infrastruktūras jomā (TA)

-juriskonsults (TA)

-IT vadītājs (TA)

-komunikācijas koordinators (TA)

-izpilddirektora administratīvais asistents (CA)

-komunikācijas koordinatora asistents (CA)

-administratīvā amatpersona (CA)

-administratīvās amatpersonas asistents (CA)

-IT vadītāja asistents (CA)

-grāmatvedis un par budžetu atbildīgā amatpersona (CA)

-grāmatveža un par budžetu atbildīgās amatpersonas asistents (CA)

-Finanšu grupas vadītājs (CA)

-3x finanšu asistents projektu sākšanas jomā (CA)

-3x finanšu asistents pārbaudes jomā (CA)

-datu aizsardzības inspektors (CA)

-personāldaļas vadītājs (CA)

-personāldaļas vadītāja asistents (CA)

-jurista palīgs (CA)

-ieinteresēto personu attiecību vadītājs (CA)

-biroja un vietējais asistents (CA)

-iekšējās kontroles un revīzijas amatpersona (CA)

Ārštata darbinieki

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS

Vienīgi amata vietas, ko finansē no pētniecības budžeta 

Ārštata darbinieki

2.Citi administratīvie izdevumi

Norādīt aprēķinu metodi, kas izmantota katrai budžeta pozīcijai

un jo īpaši pamatā esošajiem pieņēmumiem (piemēram, sanāksmju skaits gadā, vidējās izmaksas utt.)

Daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJA

Ēkas un saistītie izdevumi

Kopuzņēmumam jānodrošina, lai tā darbinieku darba apstākļi atbilstu ES iestāžu standartiem. Biroja telpas nodrošinās kopuzņēmuma uzņēmējvalsts. Šajā apropriācijā ir iekļautas izmaksas, kas saistītas ar infrastruktūru, proti, apdrošināšanu, ūdeni, elektrību un apkuri, tīrīšanu un uzturēšanu, drošību un uzraudzību.

Informācijas tehnoloģijas

Lai ļautu darbiniekiem veikt savu darbu, kopuzņēmums ir aprīkots ar modernāko biroja aprīkojumu un tīklu iekārtām, kas ļauj izmantot ES programmu un iestāžu standarta IT rīkķēdi. Šī apropriācija ir paredzēta, lai segtu datošanas un cita līdzīga elektroniskā biroja aprīkojuma un aparatūras iegādi, kā arī šāda aprīkojuma uzstādīšanu, konfigurēšanu un uzturēšanu. Tā attiecas uz kopuzņēmuma normālai darbībai vajadzīgo programmu pakešu un programmatūras licenču iepirkumu un uzturēšanu, izdevumiem par pakalpojumu līgumiem kopuzņēmumam vajadzīgās analīzes, programmēšanas un tehniskās palīdzības jomā, izmaksām par ārējo pakalpojumu līgumiem, kas paredzēti datu un sistēmu pārvaldīšanai un uzturēšanai, kā arī mācībām un citiem atbalsta pasākumiem.

Tā ietver izmaksas par pakalpojumu līmeņa vienošanos ar Komisiju, kas vajadzīga, lai izmantotu uzkrājumu grāmatvedības sistēmu (ABAC) (pakalpojumu līmeņa vienošanās ar BUDG ĢD), kā arī nodrošinātu IT aprīkojumu/pakalpojumus (pakalpojumu līmeņa vienošanās ar DIGIT, REA, RTD, CdT, HR un/vai CNECT). Tā ietver arī izmaksas, kas attiecas uz kopuzņēmuma drošas datu pārraides vajadzībām, lai piekļūtu ABAC grāmatvedības sistēmai.

Kustamais īpašums

Tas ietver nepieciešamos resursus, lai segtu izmaksas par biroja organizāciju, arhīva telpām un sanāksmju telpām.

Administratīvās darbības kārtējie izdevumi

Tas ietver izmaksas par biroja piederumiem, kancelejas precēm, nozīmītēm, biroja materiāliem un citiem palīgmateriāliem, kas vajadzīgi biroja darbībai, kā arī visas izmaksas, kas radušās par jebkādiem obligātajiem tulkojumiem.

Pasts un telekomunikācijas

Tas attiecas uz visām kopuzņēmuma korespondences, pasta un telekomunikācijas (fiksēto, mobilo telefonsakaru un videokonferenču aprīkojuma/licencēšanas) izmaksām.

Izdevumi par oficiālām un citām sanāksmēm

Kopuzņēmuma darbības ietvaros atsevišķām sanāksmēm (piemēram, Valdes sēdēm un kopienas darbsemināriem) ir vajadzīgas lielas telpas, kas nav pieejamas kopuzņēmuma ēkās.

Operatīvās darbības

Revīzija un juridiskā palīdzība ir galvenie elementi, ar kuriem nodrošina, ka kopuzņēmums atbilst tiesiskajam regulējumam (piemēram, iekšējās revīzijas struktūra, ārējie revidenti un pēcrevīzijas).

Ietver komunikācijas darbības, kas saistītas ar publicēšanu un, jo īpaši, komunikācijas materiāliem konferenču, informācijas dienu un darbsemināru vajadzībām, tīmekļa vietņu izstrādi un konsolidāciju, kā arī vispārējās sabiedriskās attiecības un publicitāti.

Informēšana un publicēšana

Tas attiecas uz kopuzņēmuma komunikācijas politiku, lai nodrošinātu sabiedrības informētību un izpratni par attiecīgajām jomām. Tas aptver arī darbības, kas saistītas ar gada darbības pārskatu un citu ziņojumu sagatavošanu un drukāšanu.

Ekspertu līgumi un sanāksmes

Tas ietver izmaksas, kas saistītas ar projektu izvērtēšanu, atlasi un pārskatīšanu, kā arī izmaksas, kas radušās saistībā ar vērtētājiem un pārskatu sagatavotājiem.

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS

(1)

AC — līgumdarbinieki, AL — vietējie darbinieki, END — valstu norīkotie eksperti, INT — aģentūru darbinieki, JED — jaunākie eksperti delegācijās.

(2)

AC — līgumdarbinieki, AL — vietējie darbinieki, END — valstu norīkotie eksperti, INT — aģentūru darbinieki, JED — jaunākie eksperti delegācijās.

(3)

   Precizēt komitejas veidu un grupu, pie kuras tā pieder.

(4)

   IKT — informācijas un komunikācijas tehnoloģijas; jāapspriežas ar DIGIT.

Top