EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 29.5.2020

COM(2020) 404 final

2020/0106(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko attiecībā uz maksātspējas atbalsta instrumenta izveidi groza Regulu (ES) 2015/1017

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Komisija ierosina pilnībā izmantot ES budžeta iespējas, lai mobilizētu investīcijas un finansiālo atbalstu agrīnā posmā izšķirīgajos pirmajos ekonomikas atveseļošanās gados. Šie priekšlikumi ir balstīti uz trim pīlāriem:

·budžeta līdzekļu maksimālā apjoma palielināšana daudzgadu finanšu shēmas 2014.-2020. gadam ietvaros, kas ļautu nekavējoties īstenot pasākumus Savienībā un ārpus tās, reaģējot uz Covid-19 pandēmijas ietekmi;

·steidzama Eiropas atveseļošanas instrumenta izveide, pamatojoties uz LESD 122. pantu, kas būtu ārkārtējs pasākums, no kura finansējums pamatotos uz pilnvarojumu, kas paredzēts lēmuma par pašu resursiem priekšlikumā. Līdzekļi ļautu īstenot ātrdarbīgus pasākumus, ar kuriem aizsargātu iztikas līdzekļus, palielinātu profilaksi un stiprinātu izturētspēju un atveseļošanos, reaģējot uz krīzi;

·pastiprināta daudzgadu finanšu shēma 2021.-2027. gadam.

Šajā sakarā Komisija ierosina vērsties pret Covid-19 pandēmijas negatīvajām sociālekonomiskajām sekām darba ņēmējiem, mājsaimniecībām un uzņēmumiem Savienībā. Daudzi Eiropas uzņēmumi krīzes dēļ jau saskaras ar maksātspējas grūtībām, un problēmas saasināsies, turpinoties ekonomisko un sociālo darbību ierobežojumiem, un distances ievērošanas noteikumi turpinās ietekmēt uzņēmējdarbību daudzās nozarēs. Grūtības var būt ilgstošas pat pēc pašreizējo pārvietošanās ierobežojumu atcelšanas, un tās var padziļināt pašreizējās ekonomiskās atšķirības starp dalībvalstīm un to iekšienē.

Ir grūti norādīt precīzus skaitļus pašu kapitāla atjaunošanas vajadzībām, kas izriet no Covid-19 pandēmijas ietekmes uz ekonomiku. Komisijas aplēses, kuras atvasinātas no uzņēmumu datiem, liecina par to, ka šīs vajadzības 2020. gadā varētu būt aptuveni EUR 720 miljardi gadījumā, ja īstenosies pavasara prognozes pamatā esošais pamatscenārijs. Šīs vajadzības būtu ievērojami lielākas, ja pārvietošanās ierobežojumus nāktos paturēt spēkā ilgāk, nekā paredzēts pavasara prognozē, vai ja tie būtu jāpiemēro no jauna sakarā ar slimības atkārtotu uzliesmojumu. Stresa scenārija gadījumā, kurā IKP pieaugums 2020. gadā prognozēts -15,5 % apmērā, tiešā ietekme uz ES27 visu reģistrēto sabiedrību (biržu sarakstos iekļauto un neiekļauto) pašu kapitālu varētu palielināties līdz EUR 1,2 triljoniem. Šo kapitāla nepietiekamības problēmu atstāšana bez ievērības var novest pie mazāku ieguldījumu un augstāku bezdarba perioda ieilgšanas. Kapitāla nepietiekamības ietekme dažādās nozarēs, reģionos, rūpnieciskajās ekosistēmās un dalībvalstīs būs nevienmērīga, kas novedīs pie novirzēm vienotajā tirgū. Kopumā lielākā daļa Eiropas rūpniecisko ekosistēmu paļaujas uz sarežģītām piegādes ķēdēm, kas vienotā tirgus ietvaros aptver visas dalībvalstis.

Situāciju vēl sarežģītāku padara apstāklis, ka ievērojami atšķiras dalībvalstu spēja sniegt valsts atbalstu.

Ar šo priekšlikumu ierosina pagaidu pašu kapitāla instrumentu, kura investīciju periods saistībā ar maksātspējas atbalsta klasi kopumā ilgst līdz 2024. gada beigām attiecībā uz Investīciju komitejas un EIB / EIF pārvaldības struktūru apstiprinājumiem un līdz 2026. gada beigām attiecībā uz operāciju parakstīšanu. Saskaņā ar šo priekšlikumu atbalstāmās sabiedrības ir sabiedrības, kurām ir kopumā dzīvotspējīgs uzņēmējdarbības modelis, bet kuras Covid-19 krīzes dēļ saskaras ar maksātspējas grūtībām. Mērķis ir palīdzēt tām izturēt šo sarežģīto periodu, lai tās darbotos tad, kas būs nepieciešams nodrošināt atveseļošanos.

Vēl viens priekšlikuma mērķis ir līdzsvarot paredzamos vienotā tirgus izkropļojumus, ņemot vērā to, ka atsevišķām dalībvalstīm varētu nebūt pietiekami budžeta līdzekļi atbilstoša atbalsta sniegšanai sabiedrībām, kam tas nepieciešams. Tādēļ maksātspējas atbalsta valsts pasākumu pieejamība sabiedrībām dažādās dalībvalstīs var ievērojami atšķirties un novest pie nevienlīdzīgiem konkurences apstākļiem. Turklāt, tā kā pastāv ievērojams risks, ka Covid-19 ietekme būs ilgstoša, šis spējas palīdzēt dzīvotspējīgām sabiedrībām trūkums var radīt sistēmiskus izkropļojumus, radot jaunas vai nostiprinot esošās atšķirības. Ņemot vērā Eiropas ekonomikas ciešo savstarpējo saistību, ekonomikas lejupslīde vienā ES daļā negatīvi ietekmētu pārrobežu piegādes ķēdes un visu ES ekonomiku. Un otrādi – tā paša iemesla dēļ arī atbalstam vienā ES daļā būtu negatīva ietekme uz pārrobežu piegādes ķēdēm un visu ES ekonomiku.

Sakarā ar Covid-19 izraisīto ekonomikas attīstības palēninājumu, kad publiskās finanses kļūst ierobežotas, ir svarīgi arī pēc iespējas vairāk mobilizēt privātos līdzekļus, lai cik vien iespējams atbalstītu dzīvotspējīgu uzņēmumu maksātspēju Savienībā.

Minētos mērķus īstenos, sniedzot Savienības galvojumu Eiropas Investīciju bankai (EIB) atbilstīgi ESIF regulai 1 . Maksātspējas atbalsts veidos ESIF trešo klasi – maksātspējas atbalsta klasi –, lai mobilizētu privāto kapitālu atbilstīgu sabiedrību maksātspējas atbalstam. EIB grupa izmantos ES galvojumu, lai ieguldītu galvenokārt ar starpnieku palīdzību vai samazinātu privāto ieguldītāju risku, ieguldot privātās sabiedrībās, tādā veidā mobilizējot privātus līdzekļus šo sabiedrību atbalstam. EIB grupa to īstenos, ieguldot fondos, īpašam nolūkam dibinātās sabiedrībās, investīciju platformās, valsts attīstību veicinošās bankās vai iestādēs, sniedzot galvojumu tām vai finansējot tās, vai nepieciešamības gadījumā veicot tiešus ieguldījumus vai izmantojot citus attiecīgus mehānismus.

Šis priekšlikums ir daļa no Komisijas izziņotās vispārējās atveseļošanas iniciatīvas. Ir būtiski, ka šāds instruments tiek ieviests pēc iespējas ātrāk 2020. gadā, vēlākais līdz 2020. gada oktobra sākumam, un ka to var ātri izmantot pilnā apmērā 2021. gada laikā.

Maksātspējas atbalsta instruments būs pieejams visām dalībvalstīm un visām nozarēm, uz kurām attiecas ESIF regula, galveno uzmanību pievēršot tām dalībvalstīm, kuru ekonomiku visvairāk ir skārušas Covid-19 pandēmijas sekas un / vai kuru iespējas sniegt maksātspējas valsts atbalstu ir ierobežotākas. Instrumenta mērķis ir palīdzēt atjaunot uzņēmumu dzīvotspēju un atbloķēt to izaugsmes potenciālu, vienlaikus veicinot sekošanu tādām Savienības prioritātēm kā zaļā un digitālā pāreja vai atbalsts pārrobežu darbībai Savienībā, kā arī stiprinot Savienības sociālo dimensiju un konverģenci. Atbalsts būs pieejams visu regulas mērķu sasniegšanai.

Lai atbalstītu instrumenta ieviešanu, dalībvalstis var i) izveidot īpašam nolūkam dibinātas valsts sabiedrības, kuras varētu pieteikties atbalstam no maksātspējas atbalsta klases; ii) saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem līdztekus EIB grupas galvojumam vai investīcijai vai nu tieši, vai ar valsts attīstību veicinošas bankas vai iestādes starpniecību ieguldīt fondos vai īpašam nolūkam dibinātās sabiedrībās; un iii) veicināt kapitāla fondu vai īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību izveidi, sadarbojoties ar institucionālajiem investoriem.

Komisijai būtu jāspēj piedalīties (vienā vai vairākās) Eiropas Investīciju fonda (EIF) kapitāla palielināšanā(-ās), jo fondam būs būtiska nozīme ekonomikas atveseļošanas atbalstīšanā, dodot galvojumus, veicot aktīvu vērtspapīrošanu un atbalstot kapitālieguldījumus visā Savienībā. Šim nolūkam pārskatītajā daudzgadu finanšu shēmā pašreizējam laikposmam būtu jārezervē finansējums līdz EUR 500 000 000 apmērā, lai Savienība, kuru pārstāv Komisija, varētu saglabāt savu vispārējo daļu EIF kapitālā.

ESIF pārvaldības struktūra tiks saglabāta un piemērota trešajai klasei. Maksātspējas atbalsta klases ietvaros Investīciju komiteja apstiprinās katru EIB finansēšanas vai investīciju operāciju, t.i., tā lems par ES galvojuma piešķiršanu fondam, īpašam nolūkam dibinātai sabiedrībai, valsts attīstību veicinošai bankai vai iestādei, vai citam mehānismam. Attiecībā uz operācijām, kas jāveic EIF, ar Investīciju komiteju apspriežas par finanšu produktiem, kurus Valde un rīkotājdirektors ir apstiprinājuši un atbilstoši kuriem EIF veiks atsevišķās operācijas. Atsevišķus lēmumus par to sabiedrību atlasi, kuras saņems starpniecības atbalstu, pieņems fonda vai mehānisma vadītājs atbilstoši ESIF regulā noteiktajiem kritērijiem un attiecīgajām līgumiskajām vienošanās, kas parakstītas ar EIB. Investīciju komiteja var arī paturēt tiesības EIB finansēšanas vai investīciju operāciju gadījumā apstiprināt pakārtotās operācijas saskaņā ar ESIF regulu. Dalībvalstis nav iesaistītas lēmumu pieņemšanā par ES galvojuma piešķiršanu. Tiklīdz Investīciju komiteja saskaņā ar regulu InvestEU 2 ir sākusi pildīt savas funkcijas, tā veic arī uzdevumus, kas uzticēti saskaņā ar ESIF regulu izveidotajai Investīciju komitejai.

Atbilstoši pašreizējai ESIF regulai ģeogrāfiskās kvotas netiks noteiktas. Ir saglabāts klimata politikas mērķis.

Tomēr Valde saskaņā ar šajā regulā izklāstītajiem principiem nosaka maksātspējas atbalsta klasei konkrētus koncentrācijas ģeogrāfiskā līmenī ierobežojumus, lai attiecīgi nodrošinātu, ka ES galvojuma no maksātspējas atbalsta instrumenta lielākā daļa ir atbalsts atbilstīgām sabiedrībām dalībvalstīs un nozarēs, kuras ir ekonomiski vissmagāk skārusi Covid-19 pandēmija, un atbilstīgām sabiedrībām dalībvalstīs, kurās maksātspējas valsts atbalsta pieejamība ir ierobežotāka. Tas nodrošinātu, ka ES galvojums tiek pārvaldīts pēc vajadzības elastīgi. Laika gaitā un ņemot vērā Covid-19 ietekmi, ierobežojumus var atjaunināt, vienlaikus izvairoties no tā, ka atbalsts no instrumenta tiktu koncentrēts vien dažās dalībvalstīs.

Maksātspējas atbalsta instruments atbalstīs Savienībā sabiedrības, kuras, būdamas dzīvotspējīgas, saskartos ar maksātspējas riskiem Covid-19 pandēmijas izraisītās ekonomiskās krīzes dēļ (izņemot tās sabiedrības, kuras 2019. gada beigās uzskatīja par grūtībās nonākušām no valsts atbalsta noteikumu 3 viedokļa), mērķis ir šīs sabiedrības atgriezt pie ilgtspējīgas un ienesīgas uzņēmējdarbības un stiprināt to. Vēl viens kritērijs attiecībā uz pašu kapitāla finansējumu un hibrīdfinansējumu tiks izklāstīts investīciju pamatnostādnēs vai noteikts garantijas līgumā. Lai izvairītos no tā, ka labumu no instrumenta gūtu sabiedrības, kam ir pieejams pašu kapitāla finansējums, un nodrošinātu tā papildināmību, pašu kapitāla finansējums būtu jānodrošina ar komerciāliem noteikumiem vai ar noteikumiem, kas atbilst valsts atbalsta pagaidu regulējumam 4 (piemēram, atlīdzība un izejas stratēģija), vienlaikus pienācīgi ņemot vērā instrumenta Eiropas būtību un fondu un pārējo mehānismu neatkarīgu pārvaldību, kā arī būtu jāņem vērā atšķirības kapitāla tirgos visā Savienībā. Pienācīgu rūpību attiecībā uz fondiem un citiem mehānismiem nodrošinās EIB vai EIF saskaņā ar saviem noteikumiem un procedūrām un maksātspējas atbalsta klases mērķiem, pienācīgu rūpību attiecībā uz pakārtotajām sabiedrībām nodrošinās fondi un citi mehānismi.

Starpniecības fondus vai mehānismus izveidotu Savienība. 

•Atbilstība spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Priekšlikums papildina ieguldījumu atbalstu un piekļuvi finansējumam, kas pieejams saskaņā ar ESIF regulu un ierosināto regulu InvestEU attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu 2021.-2027. gadam, nodrošinot atbalstu sabiedrībām, kurām ir dzīvotspējīgs uzņēmējdarbības modelis, bet kuras Covid-19 krīzes dēļ var saskarties ar maksātspējas grūtībām. Maksātspējas atbalsta instruments ļauj šādām sabiedrībām, izmantojot pagaidu maksātspējas atbalstu, noturēties pret krīzes ietekmi.

•Atbilstība pārējiem Savienības politikas virzieniem

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Ar priekšlikumu groza ESIF regulu, tādēļ piemērojams tas pats juridiskais pamats.

•Subsidiaritāte

Dalībvalstis nevar pietiekami labi sasniegt priekšlikuma mērķus, un tos var labāk sasniegt Savienības līmenī. Atšķirīgas dalībvalstu fiskālās spējas rīkoties dēļ izvirzītos mērķus labāk sasniegt var rīcība Savienības līmenī, ņemot vērā tās mērogu un ietekmi. Konkrētāk, rīcība Savienības līmenī ļaus līdzsvarot iekšējā tirgus izkropļojumus, ko radītu atsevišķu dalībvalstu atšķirīgās fiskālās spējas sniegt savām sabiedrībām valsts atbalstu kā maksātspējas atbalstu, un, izvairoties no dzīvotspējīgu sabiedrību bankrota, ļaus arī savstarpēji saistītām piegādes ķēdēm iekšējā tirgū darboties ar mazākiem traucējumiem. Turklāt tas ļaus gūt apjomradītus ietaupījumus, izmantojot Savienības budžeta garantiju apvienojumā ar EIB grupas finansējumu, stimulējot privātos ieguldījumus visā Savienībā.

•Proporcionalitāte

Priekšlikums nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu nospraustos mērķus. Tā mērķis ir atbalstīt sabiedrības un projektus, kuri cieš no Covid-19 pandēmijas izraisītajām ekonomiskajām sekām, kas skar visas dalībvalstis. Mobilizēt maksātspējas atbalstam privātos līdzekļus kopā ar publiskajiem līdzekļiem ir iedarbīgs un samērīgs risinājums.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Šis priekšlikums ir daļa no tiesību aktu kopuma, kas vērsts un Covid-19 pandēmijas negatīvo ekonomisko seku novēršanu, un ir krīzes pasākums.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

•Ietekmes novērtējums

 4.IETEKME UZ BUDŽETU

ESIF regulas ietvaros sniegtais ES galvojums tiks palielināts no EUR 26 miljardiem līdz EUR 92,4 miljardiem. Atbilstoši maksātspējas atbalsta klases ietvaros izveidotā portfeļa aplēstajai riska pakāpei, ES galvojuma daļai, kas iedalīta šai trešajai klasei, tiek lēsts nepieciešamais uzkrājums 50 % apmērā, atspoguļojot mērķtiecīgo ieguldījumu augstāku riska pakāpi pašreizējos ekonomikas apstākļos. Turklāt ES galvojuma ievērojamais apjoms un paredzētie iejaukšanās veidi arī norāda uz nepieciešamību pēc konservatīvas uzkrājuma pieejas. Tas nozīmē, ka papildu uzkrājums saistībā ar palielināto ES galvojumu būs EUR 33,2 miljardi. Kopumā ES galvojuma fonda uzkrājuma likme tiks attiecīgi saskaņota līdz 45,8 % no kopējām ES garantiju saistībām. Attiecīgi ESIF galvojuma fonds būtu jāpalielina līdz EUR 33,2 miljardiem, tādējādi kopā sasniedzot summu EUR 42,3 miljardu apmērā.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

EIB tieši vai ar EIF starpniecību īstenos maksātspējas atbalsta instrumentu. Uzraudzības un ziņošanas kārtība tiks noteikta garantijas līgumā un saskaņota ar esošajām prasībām. Tiks uzraudzīti galvenie darbības rādītāji, lai sekotu virzībai uz maksātspējas atbalsta klases mērķu sasniegšanu.

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Konkrētie noteikumi ir izskaidroti attiecīgajās ESIF regulas nodaļās.

II nodaļa

ESIF ietvaros tiek izveidota trešā klase (maksātspējas atbalsta klase).

ES galvojuma no maksātspējas atbalsta klases izmantošanas kritērijus nosaka, kas sabiedrības un projekti, kas ir atbilstīgi ES galvojumam no minētās klases, 2019. gada beigās nedrīkst būt nonākuši grūtībās no valsts atbalsta noteikumu viedokļa, tādējādi galvojums ir vērsts uz maksātspējas atbalsta sniegšanu, lai palīdzētu tiem atgūties no Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes. Sabiedrības ietver arī īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības, projektu sabiedrības un publiskā un privātā sektora partnerības.

Atbalsts tiek sniegts, izmantojot fondus, īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības, investīciju platformas un citus starpniecības līdzekļus. Tiek atbalstīta sadarbība ar valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm.

III nodaļa un investīciju pamatnostādnes (II pielikums)

Lai sabiedrības būtu tiesīgas saņemt maksātspējas atbalstu, tām jāveic uzņēmējdarbība un jādarbojas Savienībā.

Ir paredzēts, ka EIB un EIF var veikt operācijas no maksātspējas atbalsta klases.

ESIF vispārējos mērķus papildina atsauce uz Eiropas zaļo vienošanos un Eiropas digitālās nākotnes veidošanas stratēģiju, un uz nepieciešamību izvairīties no reģionālām atšķirībām, kas rodas no nesaskanīgas atveseļošanās pēc Covid-19 pandēmijas.

Valde nosaka visas nepieciešamās prasības attiecībā uz starpnieku (fondu, īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību un citu mehānismu) kontroli, ņemot vērā visus piemērojamos sabiedriskās kārtības vai drošības apsvērumus.

Atbalstu var sniegt, izmantojot dažādus instrumentus un produktus, tai skaitā ar valsts attīstību veicinošu iestāžu un banku starpniecību, ievērojot piemērojamos valsts atbalsta un starptautiskos noteikumus.

ES galvojuma saistībā ar maksātspējas atbalsta klasi summa ir EUR 66,4 miljardi. Tā ieviešanas rezultātā ES galvojuma kopējā summa sasniedz EUR 92,4 miljardus. Atbilstošā uzkrājuma (ar 50 % uzkrājumu likmi attiecībā uz ES galvojuma palielināšanu) summa ir EUR 33,2 miljardi, tādējādi ESIF galvojuma fonda kopējā summa ir EUR 42,3 miljardi. Attiecīgi vispārējo uzkrājumu likmi koriģē līdz 45,8 %.

Investīciju periods saistībā ar maksātspējas atbalsta klasi kopumā ilgst līdz 2024. gada beigām attiecībā uz Investīciju komitejas un EIB / EIF pārvaldības struktūru apstiprinājumiem un līdz 2026. gada beigām attiecībā uz operāciju parakstīšanu. Tomēr 60 % no finansēšanas un investīciju operācijām vajadzētu būt apstiprinātiem jau līdz 2022. gada beigām.

Investīciju komiteja apstiprina to, kā izmantot EU galvojumu no maksātspējas atbalsta klases, tāpat kā pašlaik pārējo klašu gadījumā. Ja operācijas veic EIF, ar Investīciju komiteju apspriežas attiecībā uz finanšu produktiem. Tiklīdz atbilstoši ierosinātajai regulai InvestEU regulai būs izveidota Investīciju komiteja, tā būs atbildīga par ES galvojuma piešķiršanu arī attiecībā uz maksātspējas atbalsta klasi, lai izvairītos no struktūru dublēšanās.

Mērķis ir no maksātspējas atbalsta klases mobilizēt reālajā ekonomikā summu līdz EUR 300 miljardu apmērā.

Atsevišķa summa EUR 100 miljonu apmērā ir paredzēta tam, lai segtu izmaksas, konsultāciju pakalpojumus un tehnisko palīdzību saistībā ar fondu, īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību, investīciju platformu un citu mehānismu izveidi un pārvaldību maksātspējas atbalsta instrumenta vajadzībām. Tiks atbalstīta arī to sabiedrību zaļā un digitālā pārkārtošanās, kuras finansē no maksātspējas atbalsta klases.

Komisija pārvaldīs šo atbalstu. Attiecīgā gadījumā tā var arī uzticēt uzdevumus Eiropas Investīciju konsultāciju centram (EIKC).

II pielikumā ir sniegta sīkāka tehniskā informācija par izmantojamajiem instrumentiem un produktiem un par finansēšanas struktūrām maksātspējas atbalsta klases ietvaros, un tajā ir atsauce uz to, ka Valde nosaka konkrētus koncentrācijas ģeogrāfiskā līmenī ierobežojumus.

IIIa nodaļa

Šajā nodaļā ir paredzēta Savienības dalība turpmākajā(-ās) EIF kapitāla palielināšanā(-ās).

IV nodaļa

Lai palīdzētu dalībvalstīm, jo īpaši dalībvalstīm ar neattīstītiem kapitāla tirgiem, izveidot fondus, īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības vai citus mehānismus, kas atbilst Savienības galvojuma prasībām, Komisija sniegs tehnisko palīdzību vai konsultāciju pakalpojumus vai nodrošinās tos ar EIKC starpniecību. Šis atbalsts var segt arī izmaksas par fondu vai citu mehānismu izveidi un pārvaldību.

VI nodaļa

Garantijas līgumā ar EIB nosaka konkrētas ziņošanas prasības attiecībā uz finansēšanas un investīciju operācijām no maksātspējas atbalsta klases.

VIII nodaļa

Lai nodrošinātu maksātspējas atbalsta instrumenta praktisko īstenošanu, EIB var ierosināt Investīciju komitejai piešķirt ES galvojuma atbalstu no maksātspējas atbalsta klases galvojumiem vai finansējumam, ko tā piešķīrusi laikposmā starp brīdi, kad Komisija pieņem šo leģislatīvo priekšlikumu, un brīdi, kad tiek parakstīts grozītais garantiju līgums starp Komisiju un EIB. Lai kvalificētos iepriekš minētajam, attiecīgajām garantijām vai finansējumam jāatbilst maksātspējas atbalsta klases kritērijiem. EIB iesniedz šādu priekšlikumu, tiklīdz ir stājusies spēkā grozītā ESIF regula.

2020/0106 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko attiecībā uz maksātspējas atbalsta instrumenta izveidi groza Regulu (ES) 2015/1017

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 172. un 173. pantu, 175. panta trešo daļu un 182. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 5 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 6 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Komisijas aplēses, kuras atvasinātas no uzņēmumu datiem, liecina par to, ka Covid-19 pandēmijas rezultātā pašu kapitāla atjaunošanas vajadzības reģionā 2020. gadā varētu būt aptuveni EUR 720 miljardi. Šī summa varētu būt vēl lielāka, ja pārvietošanās ierobežojumus nāktos paturēt spēkā ilgāk, nekā paredzēts pašlaik, vai ja tie būtu jāpiemēro no jauna sakarā ar slimības atkārtotu uzliesmojumu. Šo kapitāla nepietiekamības problēmu atstāšana bez ievērības var novest pie mazāku ieguldījumu un augstāku bezdarba perioda ieilgšanas. Kapitāla nepietiekamības ietekme dažādās nozarēs un dalībvalstīs būs nevienmērīga, kas novedīs pie novirzēm vienotajā tirgū. Situāciju vēl sarežģītāku padara apstāklis, ka ievērojami atšķiras dalībvalstu spēja sniegt valsts atbalstu.

(2)Saskaņā ar regulu [Eiropas Savienības Atveseļošanas instruments] un tajā piešķirto līdzekļu robežās būtu jāveic atveseļošanas un izturētspējas nostiprināšanas pasākumi Eiropas Stratēģisko investīciju fonda maksātspējas atbalsta klases ietvaros, lai novērstu Covid-19 krīzes nepieredzēto ietekmi.  Šādi papildu līdzekļi būtu jāizmanto tā, lai nodrošinātu atbilstību [ESAI] regulā noteiktajiem termiņiem.   

(3)Lai vērstos pret smagajām ekonomiskajām sekām, ko Savienībā izraisījusi Covid-19 pandēmija, sabiedrībām, kuras ir saskārušās ar grūtībām pandēmijas izraisītās ekonomikas krīzes dēļ un kuras nevar saņemt pietiekamu atbalstu no tirgus finansējuma vai dalībvalstu veiktajiem pasākumiem, būtu steidzami jānodrošina maksātspējas atbalsta risinājums no maksātspējas atbalsta instrumenta, kurš būtu jāpievieno kā ESIF trešā klase.

(4)Sabiedrībām, kuras atbalstīs no maksātspējas atbalsta instrumenta, būtu jāveic uzņēmējdarbība un jādarbojas Savienībā, kas nozīmē to, ka to juridiskajai adresei vajadzētu būt dalībvalstī un tām vajadzētu darboties Savienībā tādā nozīmē, ka to būtiskās darbības saistībā ar darbiniekiem, ražošanu, pētniecību un izstrādi vai cita darījumdarbība notiek Savienībā. Viņu darbībām vajadzētu būt vērstām uz šīs regulas mērķu atbalstīšanu. Tām jau 2019. gada beigās vajadzētu būt ar dzīvotspējīgu uzņēmējdarbības modeli un nevajadzētu būt nonākušām grūtībās no valsts atbalsta regulējuma 7 viedokļa. Atbalsts būtu jāorientē uz atbilstīgām sabiedrībām, kas darbojas tajās dalībvalstīs un nozarēs, kuras visvairāk skārusi Covid-19 krīze un / vai kurās ir ierobežotāka valsts maksātspējas atbalsta pieejamība.

(5)Eiropas Investīciju bankai (EIB) piešķirtais ES galvojums būtu jāpalielina par EUR 66 436 320 000, lai izveidotu ESIF trešo klasi – maksātspējas atbalsta klasi –, no kuras būtu jāsniedz maksātspējas atbalsts.

(6)Būtu attiecīgi jāpalielina ES galvojuma uzkrājums. Ņemot vērā no maksātspējas atbalsta klases veikto investīciju un finansēšanas operāciju augsto riska pakāpi, vispārējā ESIF uzkrājumu likme būtu jākoriģē līdz 45,8 %.

(7)Sagaidāms, ka no maksātspējas atbalsta klases pieejamā ES galvojuma summa reālajā ekonomikā mobilizēs investīcijas līdz EUR 300 000 000 000 apmērā.

(8)Atbalsta sniegšanas veidiem vajadzētu būt elastīgiem, ņemot vērā to, ka nepieciešami atšķirīgi risinājumi dažādās dalībvalstīs. Tajos citstarp būtu jāietver EIB grupas finansējums vai galvojums vai investīcijas esošos neatkarīgi pārvaldītos fondos vai īpašam nolūkam dibinātās sabiedrībās, kuras savukārt iegulda atbilstīgās sabiedrībās. Turklāt atbalstu varētu novirzīt, izmantojot jaunizveidotus neatkarīgi pārvaldītus fondus, tai skaitā pirmreizējas vienības, vai īpašam nolūkam dibinātās sabiedrības, kuras īpaši izveidotas Eiropas, reģiona vai valsts līmenī ar mērķi izmantot ES galvojumu nolūkā ieguldīt atbilstīgās sabiedrībās. ES galvojumu varētu arī izmantot tam, lai garantētu vai finansētu valsts attīstību veicinošu banku vai iestāžu iejaukšanos saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem kopā ar privātiem ieguldītājiem, atbalstot atbilstīgas sabiedrības. Būtu jāizvairās no nepamatotiem konkurences izkropļojumiem iekšējā tirgū.

(9)No kapitāla fondiem, īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām, investīciju platformām un valsts attīstību veicinošām bankām un iestādēm būtu jānodrošina kapitāls vai kvazikapitāls (piemēram, hibrīdparāds, priekšrocību akcijas vai konvertējams kapitāls) atbilstīgām sabiedrībām, bet nebūtu jāatbalsta vienības, kuru mērķis ir izpirkšana (vai aizstājējkapitāls) nolūkā aktīvus izpārdot pa daļām.

(10)Finansēšanas un investīciju operācijas būtu jāsaskaņo ar pašreizējām Savienības politikas prioritātēm, piemēram, Eiropas zaļo kursu un Eiropas digitālās nākotnes veidošanas stratēģiju. Būtu jāatbalsta arī pārrobežu darbības.

(11)Lēmums par finansēšanas un investīciju operācijām no maksātspējas atbalsta klases būtu jāpieņem līdz 2024. gada beigām, turklāt par vismaz 60 % finansēšanas un investīciju operāciju lēmums būtu jāpieņem līdz 2022. gada beigām, lai varētu ātri reaģēt uz Covid-19 pandēmijas izraisīto ekonomikas krīzi.

(12)Lai atbalstu Eiropas ekonomikai varētu novirzīt, izmantojot Eiropas Investīciju fondu (EIF), Komisijai būtu jāspēj piedalīties vienā vai vairākās EIF kapitāla palielināšanās, lai tas arī turpmāk atbalstītu Eiropas ekonomiku un tās atveseļošanos. Savienībai būtu jāspēj saglabāt savu kopējo daļu EIF kapitālā. Pārskatītajā daudzgadu finanšu shēmā pašreizējam periodam būtu jāparedz pietiekams finansējums šim nolūkam.

(13)Būtu jānosaka summa EUR 100 000 000 apmērā, no kuras atbalstītu investīciju fondu, īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību un investīciju platformu izveidi un pārvaldību dalībvalstīs, jo īpaši tajās, kurās nav attīstīts kapitāla fondu tirgus, un atbalstītu to sabiedrību zaļo un digitālo pārveidi, kuras finansē no maksātspējas atbalsta klases.

(14)Investīciju komitejai, tiklīdz komiteja būs izveidota, saskaņā ar regulu InvestEU būtu jāuzņemas atbildība par ES galvojuma piešķiršanu arī saskaņā ar šo regulu.

(15)Līguma par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas 137. panta 2. punktā noteikts, ka Apvienotā Karaliste un projekti, kuri atrodas Apvienotajā Karalistē, var pretendēt tikai uz tām finanšu operācijām, kurām ir Savienības budžeta garantijas no ESIF, ja minētās finanšu operācijas pirms šā līguma spēkā stāšanās dienas ir apstiprinājuši subjekti un struktūras, tai skaitā EIB un Eiropas Investīciju fonds (EIF), vai personas, kas pilnvarotas īstenot minēto darbību daļu. Turklāt izstāšanās līguma 143. panta 1. punkts ierobežo Apvienotās Karalistes saistības pret Savienību par tās daļu Savienības iespējamajās finanšu saistībās, kas izriet no finanšu operācijām, par kurām Savienība ir pieņēmusi lēmumu pirms izstāšanās līguma spēkā stāšanās dienas. Jebkādas iespējamās Savienības saistības saskaņā ar šo regulu uzņemas pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības datuma. Tādēļ šo regulu nepiemēro Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā.

(16)Uz šo regulu attiecas horizontālie finanšu noteikumi, ko pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 322. pantu. Šie noteikumi ir paredzēti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka procedūru budžeta izveidei un izpildei, izmantojot dotācijas, iepirkumu, godalgas, netiešu izpildi, un paredz finanšu dalībnieku atbildības pārbaudes. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, attiecas arī uz Savienības budžeta aizsardzību gadījumos, kad dalībvalstīs pastāv vispārēji trūkumi attiecībā uz tiesiskumu, jo tiesiskuma ievērošana ir būtisks pareizas finanšu pārvaldības un efektīva ES finansējuma priekšnoteikums.

(17)Tādēļ Regula (ES) Nr. 2015/1017 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) Nr. 2015/1017 groza šādi:

(1)regulas 2. pantam pievieno šādu 9) punktu:

“9)    “sabiedrības” maksātspējas atbalsta klases nolūkos ir sabiedrības, projektu sabiedrības, publiskā un privātā sektora partnerības un citas juridiskas struktūras.”;

(2)regulas 3. pantam pievieno šādu c) punktu:

“c)    tādu sabiedrību maksātspēju, kas veic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī un darbojas Savienībā.”;

(3)regulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta iv) punktu groza šādi:

“EIB cenu politikai atbilstošu kārtību, kādā jānosaka maksa par operācijām ar ES galvojumu; attiecībā uz maksātspējas atbalsta klasi var vienoties par citu kārtību;”;

(4)regulas 5. panta 1. punkta pēdējai daļai pievieno šādu ievilkumu:

“— atbalsts fondiem, īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām un investīciju platformām vai citiem mehānismiem no maksātspējas atbalsta klases.”;

(5)regulas 6. panta 1. punkta a) apakšpunktam pievieno šādu daļu:

“Tomēr atbalstu no maksātspējas atbalsta klases piešķir tikai par labu sabiedrībām, kuras jau 2019. gada beigās nebija nonākušas grūtībās no valsts atbalsta noteikumu 8 viedokļa, bet kuras kopš tā laika saskaras ar ievērojamu maksātspējas risku Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes dēļ;”;

(6)regulas 6. pantam pievieno šādu 3. punktu:

“3.    Neskarot 2. punktu, finanšu starpnieku veiktās apakšoperācijas finansēšanas un investīciju operācijās no maksātspējas atbalsta klases var ierobežot līdz minimālajam apjomam.”;

(7)regulas 7. panta 2. punktam pievieno jaunu e) apakšpunktu:

“II pielikuma 6. punkta d) apakšpunktā minētos norādījumus.”;

(8)regulas 8. pantam pievieno šādu trešo daļu:

“Neskarot pirmo daļu, tikai sabiedrības, kas veic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī un darbojas Savienībā, var saņemt atbalstu kā finansēšanas un investīciju operācijas no maksātspējas atbalsta klases.”;

(9)regulas 9. panta 2. punkta pirmajai daļai pievieno šādu otro teikumu:

“ES galvojumu piešķir arī finansēšanas un investīciju operācijām, kuras EIF veic no maksātspējas atbalsta klases.”;

(10)regulas 9. panta 2. punkta trešās daļas ievadteikumu groza šādi:

“Attiecīgās operācijas atbilst Savienības politikai, tai skaitā Eiropas zaļajam kursam 9 un Eiropas digitālās nākotnes veidošanas stratēģijai 10 , kā arī atbalsta iekļaujošu un saskanīgu atveseļošanos pēc Covid-19 pandēmijas un palīdz sasniegt jebkuru no šādiem vispārējiem mērķiem:”;

(11)regulas 9. panta 2. punkta trešajai daļai pievieno šādu j) apakšpunktu:

“j)    maksātspējas atbalsts no maksātspējas atbalsta klases sabiedrībām, kas minētas 3. panta c) punktā, lai atbalstītu jebkuru no šajā punktā minētajiem mērķiem.”;

(12)regulas 9. panta 2. punkta pēdējo daļu svītro un iekļauj šādu jaunu 2.a punktu:

“Apzinoties, ka ESIF izmantošanu būtībā veicina pieprasījums, EIB:

(a)nosaka mērķi panākt, lai ar vismaz 40 % no ESIF finansējuma infrastruktūras un inovācijas atbalsta klasē tiktu atbalstīti tādi projektu komponenti, kas palīdz īstenot klimata politiku atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu 21. konferences (COP 21) saistībām. ESIF finansējumu, kas paredzēts MVU un mazām vidējas kapitalizācijas sabiedrībām, šajos aprēķinos neiekļauj. EIB izmanto savu starptautiski atzīto metodiku, lai projektos noteiktu minētos klimata politikas elementus vai izmaksu daļas;

(b)nodrošina, ka lielākā daļa ESIF finansējuma no maksātspējas atbalsta klases tiek izmantota atbalstam tām atbilstīgajām sabiedrībām un nozarēm, kuras ekonomiski visvairāk skārusi Covid-19 pandēmija;

(c)nodrošina, ka lielākā daļa ESIF finansējuma no maksātspējas atbalsta klases tiek izmantota atbalstam tām atbilstīgajām sabiedrībām dalībvalstīs, kurās valsts maksātspējas atbalsta pieejamība ir ierobežotāka.

Vajadzības gadījumā Valde sniedz sīki izstrādātus norādījumus attiecībā uz a) līdz c) apakšpunktu.”;

(13)regulas 9. panta 3. punkta a)  un b) apakšpunktu groza šādi:

“a)    2020. gada 31. decembrī – EIB operācijām no infrastruktūras un inovācijas klases, par kurām EIB un saņēmējs vai finanšu starpnieks parakstījuši līgumu līdz 2022. gada 31. decembrim;

b)    2020. gada 31. decembrī – EIF operācijām no infrastruktūras un inovācijas klases, par kurām EIB un saņēmējs vai finanšu starpnieks parakstījuši līgumu līdz 2022. gada 31. decembrim;”;

(14)regulas 9. panta 3. punktam pievieno šādu c) apakšpunktu:

“c)    2024. gada 31. decembrī – EIB vai EIF operācijām no ES galvojuma maksātspējas atbalsta klasei, kā minēts 11. panta 1. punkta trešajā daļā. Līgumus starp EIB vai EIF un saņēmēju vai finanšu starpnieku minētajām operācijām līdz 2026. gada 31. decembrim apstiprina EIB vai EIF vadības struktūras saskaņā ar [ESAI] regulas 4. panta 6. punktu.”;

(15)regulas 10. panta 2. punkta b)  un c) apakšpunktu groza šādi:

“b)    EIB finansējums vai galvojums EIF, kas ļauj tam veikt darījumus ar kredītiem, galvojumiem, pretgalvojumiem, jebkāda cita veida kredītkvalitātes uzlabošanas instrumentiem, kapitāla tirgus instrumentiem vai līdzdalību kapitālā vai kvazikapitālā, tostarp valsts attīstību veicinošu banku vai iestāžu, investīciju platformu, fondu vai īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību labā;

c)    EIB galvojumi valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm, investīciju platformām, fondiem vai īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām, kurām ir ES galvojuma pretgalvojums.”;

(16)regulas 10. panta 2. punktam pievieno šādu trešo daļu:

“Atbilstīgo instrumentu no maksātspējas atbalsta klases pielietošanas rezultāts ir kapitāla vai kvazikapitāla nodrošināšana 3. panta c) punktā minētajām sabiedrībām. Hibrīdinstrumentus var izmantot saskaņā ar II pielikumu, ja šādi instrumenti atbilst klases mērķim.”;

(17)regulas 10. panta 4. punktam pievieno šādu otro teikumu:

“No maksātspējas atbalsta klases EIF var piešķirt galvojumu fondiem un īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām.”;

(18)regulas 10. pantam pievieno šādu 5. punktu:

“Starpnieki maksātspējas atbalsta klases ietvaros veic uzņēmējdarbību dalībvalstī un darbojas Savienībā. Valde nosaka visas nepieciešamās prasības attiecībā uz starpnieku (fondu, īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību un citu) kontroli, ņemot vērā visus piemērojamos sabiedriskās kārtības vai drošības apsvērumus.”;

(19)regulas 11. panta 1. puktu groza šādi:

“1.    ES galvojums nekad nepārsniedz EUR 92 436 320 000, no kuriem daļu var piešķirt EIB finansējumam vai galvojumiem EIF saskaņā ar 3. punktu vai atbilstoši maksātspējas atbalsta klasei.

No ES galvojuma summu līdz EUR 66 436 320 000 apmērā piešķir operācijām no maksātspējas atbalsta klases.

No otrajā daļā minētās summas to pasākumu īstenošanai, kas minēti [ESAI] regulas 2. pantā, piešķir summu līdz EUR 56 476 320 000 apmērā, un tā ir pieejama tikai no minētās regulas 4. panta 3. punktā minētās dienas.

Kopējie neto maksājumi no Savienības vispārējā budžeta saskaņā ar ES galvojumu nepārsniedz EUR 92 436 320 000, un pirms [šīs regulas spēkā stāšanās diena] tie nepārsniedz EUR 26 000 000 000.”;

(20)direktīvas 11. panta 3. punkta pirmo teikumu groza šādi:

“3.    Ja EIB piešķir EIF finansējumu vai galvojumu no MVU klases, lai varētu veikt EIB finansēšanas un investīciju operācijas, tad ES galvojums nodrošina pilnu galvojumu šādam finansējumam vai galvojumu, kas nepārsniedz sākotnējo summu EUR 6 500 000 000 apmērā, ar noteikumu, ka EIB pakāpeniski piešķir finansējuma vai galvojuma summu vismaz EUR 4 000 000 000 apmērā bez ES galvojuma seguma.”;

(21)regulas 11. panta 6. punkta otro daļu groza šādi:

“ES galvojums sedz arī 9. panta 6. punkta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētās summas.”;

(22)regulas 12. pantu groza šādi:

(a)panta 2. punktam pievieno šādu jaunu e) apakšpunktu:

“e)    summa EUR 28 238 160 000 apmērā no [ESAI] regulas 3. panta 2. punkta c) apakšpunkta ii) punktā minētās summas.”;

(b)panta 3. punktā iekļauj šādu otro daļu:

“Iemaksas galvojuma fondā, kas paredzētas šā panta 2. punkta e) apakšpunktā, ir ārējie piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar Finanšu regulas 21. panta 5. punktu.”;

(c) panta 5. punktu groza šādi:

“5.    Šā panta 2. punkta a) līdz d) apakšpunktā minētās iemaksas galvojuma fondā un 2. punkta e) apakšpunktā minētās iemaksas izmanto, lai sasniegtu attiecīgu līmeni (“mērķapjoms”), kas atspoguļo kopējās ES galvojuma saistības. Mērķapjomu nosaka 45,8 % apmērā no kopējām ES galvojuma saistībām.

(d)panta 7. punktu groza šādi:

“7.    No 2028. gada 1. janvāra, ja pieprasījumu izlietot ES galvojumu rezultātā galvojuma fonda līmenis vairs nesasniedz 50 % no mērķapjoma vai ja saskaņā ar Komisijas veiktu riska novērtējumu fonda līmenis gada laikā varētu noslīdēt zem minētās atzīmes, Komisija iesniedz ziņojumu par jebkādiem ārkārtas pasākumiem, kas varētu būt vajadzīgi.”;

(e)panta 10. punktu groza šādi:

“10.    Ja ES galvojums ir pilnībā atjaunots EUR 92 436 320 000 apmērā, jebkuru summu no galvojuma fonda, kas pārsniedz mērķapjomu, iemaksā Savienības vispārējā budžetā.”;

(23)regulas 13. panta otro daļu groza šādi:

“Vajadzības gadījumā Savienības vispārējā budžetā pēc 2020. gada līdz 2027. finanšu gadam, to ieskaitot, var iekļaut maksājumu apropriācijas, lai izpildītu saistības, kas izriet no 12. panta 5. punkta.”;

(24)iekļauj šādu IIIa nodaļu:

“13.a pants

Līdzdalība Eiropas Investīciju fonda kapitāla palielināšanā

Eiropas Investīciju fonda turpmākajās kapitāla palielināšanās Savienība parakstās uz EIF kapitāla daļām tā, lai tās relatīvā daļa kapitālā saglabātos pašreizējā līmenī. Parakstīšanos uz kapitāla daļām un apmaksu līdz EUR 500 000 000 apmērā par apmaksāto kapitāla daļu veic saskaņā ar noteikumiem, kurus apstiprina fonda pilnsapulce.”;

(25)regulas 14. pantu groza šādi:

a) panta 2. punktā iekļauj i) apakšpunktu:

“i) sniedz atbalstu finansēšanas un investīciju operācijām, kas veiktas no maksātspējas atbalsta klases.”;

b) panta 3. punktu groza šādi:

“EIKC pakalpojumi ir pieejami publiskiem un privātiem projektu atbalstītājiem, tostarp valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm, investīciju platformām, fondiem, īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām un reģionālām un vietējām publiskām struktūrām.”;

(26)iekļauj šādu 14.a pantu:

“14.a pants

Konsultāciju pakalpojumu un tehniskās palīdzības finansēšana

Summa līdz EUR 100 000 000 apmērā ir pieejama, lai segtu izmaksas, konsultāciju pakalpojumus un tehnisko un administratīvo palīdzību saistībā ar fondu, īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību, investīciju platformu un citu mehānismu izveidi un pārvaldību maksātspējas atbalsta klases vajadzībām, tai skaitā lai sniegtu 14. panta 2. punkta i) apakšpunktā minēto atbalstu, un īpašu uzmanību pievēršot dalībvalstīm ar mazāk attīstītiem kapitāla tirgiem. Tehniskā palīdzība ir pieejama arī tam, lai atbalstītu no šīs klases finansēto zaļo un digitālo pārkārtošanos.

Komisija apgūst minēto summu ar tiešu pārvaldību saskaņā ar Finanšu regulas 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu vai netiešu pārvaldību saskaņā ar minēta punkta c) apakšpunktu.

No pirmajā daļā minētās summas EUR 80 000 000 veido ārējos piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar Finanšu regulas 21. panta 5. punktu, un uz to attiecas [ESAI] regulas 4. panta 4. un 8. punkts.”;

(27)regulas 16. panta 2. punktam pievieno šādu otro daļu:

“Operācijas no maksātspējas atbalsta klases uzrāda atsevišķi atbilstīgi apropriācijai un kā izklāstīts garantijas līgumā.”;

(28)regulas 16. panta 3. punktam pievieno šādu otro daļu:

“Gada finanšu pārskatus par ES galvojumu sagatavo saskaņā ar grāmatvedības noteikumiem, ko pieņēmis Komisijas grāmatvedis atbilstīgi 80. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Finanšu regulā (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam. Nerevidētus finanšu pārskatus un jebkādu informāciju, kas nepieciešama Savienības pārskatu sagatavošanai, EIB grupa iesniedz līdz nākamā finanšu gada 15. februārim un revidētus finanšu pārskatus – līdz nākamā finanšu gada 31. martam.”;

(29)regulas 18. panta 3. punkta ievadteikumu groza šādi:

“3.    Līdz 2018. gada 30. jūnijam, līdz 2021. gada 30. decembrim un pēc tam ik pēc trim gadiem:”;

(30)regulas 24. pantam pievieno šādu 3. un 4. punktu:

“3.    Pēc šīs regulas stāšanās spēkā EIB var iesniegt Investīciju komitejai finansēšanas un investīciju operācijas, ko apstiprinājušas tās pārvaldības struktūras laikposmā no Komisijas priekšlikuma grozīt Regulu (ES) 2015/2017 pieņemšanas līdz grozītās regulas rezultātā grozītā garantijas līguma parakstīšanai, ja šādas operācijas atbilst prasībām atbalsta sniegšanai no maksātspējas atbalsta klases. Operācijas, kas jāiesniedz Investīciju komitejai, nedrīkst būt iepriekš saņēmušas ES galvojuma atbalstu.

4.    Tiklīdz Investīciju komiteja saskaņā ar regulu InvestEU ir sākusi pildīt savas funkcijas, tā uzņemas atbildību par ES galvojuma piešķiršanu arī saskaņā ar šo regulu.”;

(31)regulas (ES) 2015/1017 II pielikumu groza šādi:

(1)pielikuma 1. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:

“Investīciju pamatnostādnes attiecas tikai uz ESIF operācijām, kas saistītas ar parāda un kapitāla instrumentiem, kuri minēti šīs regulas 10. panta 2. punkta a) apakšpunktā, un tām ESIF operācijām no maksātspējas atbalsta klases, kas minētas 10. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktā. Tādējādi pamatnostādnes nepiemēro ESIF operācijām, kas saistītas ar 10. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajiem instrumentiem, izņemot tos, kurus atbalsta no maksātspējas atbalsta klases.”;

(2)pielikuma 2. punktu groza šādi:

a)punkta b) apakšpunkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“b) ES galvojumu piešķir, lai tieši vai netieši atbalstītu jaunu operāciju finansēšanu. Infrastruktūras jomā būtu jāveicina investīcijas pilnīgi jaunos objektos (aktīvu veidošana). Var atbalstīt arī investīcijas jau izveidotos objektos (esošo aktīvu paplašināšana un modernizācija). Maksātspējas atbalsta klases finansējuma mērķis ir uzlabot sabiedrību pašu kapitāla bāzi un to maksātspēju. Finansējuma noteikumos vajadzētu izvairīties no konkurences izkropļojumiem starp uzņēmumiem. Parasti ES galvojumu nepiešķir, lai atbalstītu refinansēšanas operācijas (ko veic, piemēram, lai aizstātu esošos kredītlīgumus vai cita veida finansiālo atbalstu projektiem, kuri jau ir daļēji vai pilnībā īstenoti), izņemot, ja tās finansētas no maksātspējas atbalsta klases vai ārkārtējos un labi pamatotos apstākļos, kad ir pierādīts, ka šāda darījuma rezultāts būs jaunas investīcijas, kuru summa ir vismaz līdzvērtīga minētā darījuma summai un ka tās izpildītu atbilstības kritērijus un vispārējos mērķus, kas noteikti attiecīgi 6. pantā un 9. panta 2. punktā.”;

b)punkta c) apakšpunktu groza šādi:

“c) Ar ES galvojumu atbalsta plašu produktu klāstu, lai ESIF varētu pielāgoties tirgus vajadzībām, vienlaikus veicinot privātas investīcijas projektos, neizstumjot privāto tirgus finansējumu. Šajā ziņā ir paredzams, ka EIB sniegs finansējumu saskaņā ar ESIF, lai kopumā sasniegtu sākotnējo mērķi – vismaz EUR 500 000 000 000 publiskās vai privātās investīcijās kopā no infrastruktūras un inovācijas klases un MVU klases –, kas ietver finansējumu, ko mobilizēs, izmantojot EIF ESIF operāciju ietvaros saistībā ar 10. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajiem instrumentiem, valsts attīstību veicinošas bankas vai iestādes, un labāku piekļuvi finansējumam vienībām, kurās nav vairāk kā 3000 darbinieku. Atbilstīgie produkti cita starpā 11 ir: kredīti, galvojumi / pretgalvojumi, mezonīna un subordinētais finansējums, kapitāla tirgus instrumenti, tostarp kredītkvalitātes uzlabošanas instrumenti, un dalība kapitālā vai kvazikapitālā, tostarp ar valsts attīstību veicinošu banku vai iestāžu, investīciju platformu, fondu vai īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību starpniecību. Šajā ziņā EIB ir atļauts strukturēt attiecīgus portfeļus, lai ESIF projektos varētu investēt plašs investoru loks. Finansējumam no maksātspējas atbalsta klases atbilstīgie produkti ir produkti, kuru rezultātā tiek nodrošinātas investīcijas, starpniecības kapitāls vai kvazikapitāls sabiedrībām un projektiem, bet tie neietver vienības, kuru mērķis ir izpirkšana (vai aizstājējkapitāls) nolūkā aktīvus izpārdot pa daļām. Sagaidāms, ka EIB un EIF nodrošinās finansējumu ar mērķi no maksātspējas atbalsta klases sasniegt investīcijas līdz EUR 300 000 000 000 apmērā.”;

c)punkta d) apakšpunkta pirmo teikumu groza šādi:

“d) Saskaņā ar 10. panta 2. punkta c) apakšpunktu valsts attīstību veicinošas bankas vai iestādes, investīciju platformas, fondi un īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības ir atbilstīgas, lai saņemtu EIB galvojumu, kuram ir ES pretgalvojums.”;

(3)pielikuma 6. punktam pievieno šādu d) punktu:

“d) Maksātspējas atbalsta klase

–ES galvojumu var izmantot tam, lai atbalstītu EIB vai EIF finansējumu vai galvojumus fondiem, īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām vai citām investīciju platformām, vai investīcijas tajās, tai skaitā ar valsts attīstību veicinošu banku vai iestāžu vai citu attiecīgu mehānismu starpniecību, kuri nodrošina pašu kapitāla un kapitālieguldījumu investīcijas sabiedrībās.

–Maksātspējas atbalsta klase jo īpaši ir vērsta uz fondiem, īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām vai investīciju platformām, kuras vērstas uz sabiedrībām, kas iesaistās pārrobežu darbībās Savienībā, un / vai sabiedrībām, kurām ir augsts zaļās vai digitālās pārkārtošanās potenciāls.

–Fondi, īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības vai investīciju platformas nodrošina finansējumu ar komerciāliem noteikumiem vai ar noteikumiem, kas atbilst valsts atbalsta pagaidu regulējumam 12 , vienlaikus pienācīgi ņemot vērā maksātspējas atbalsta instrumenta Eiropas būtību un fondu un pārējo mehānismu neatkarīgo pārvaldību.

–Fondiem, īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām vai investīciju platformām ir komercvadība, kas pieņem lēmumus par investīcijām, vai neatkarīga pārvaldība, kuru neietekmē investori.

–Sabiedrības, uz kurām vērsti fondi, īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības vai investīciju platformas, tiek mudinātas pēc iespējas ievērot minimālos augsta līmeņa sociālos un vides aizsardzības pasākumus saskaņā ar Valdes sniegtajiem norādījumiem. Šādos norādījumos būtu jāiekļauj atbilstoši noteikumi par izvairīšanos no nevajadzīga administratīvā sloga, ņemot vērā sabiedrību lielumu un paredzot vieglākus noteikumus MVU. Sabiedrības, kuras zināmā mērā ir pakļautas videi kaitīgu darbību no iepriekš sagatavota saraksta ietekmei, jo īpaši nozarēs, uz kurām attiecas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ES ETS), tiek mudinātas nākotnē ieviest zaļās pārejas plānus. Sabiedrības tiek arī mudinātas turpināt virzīt savu digitālo pārveidi. Tehniskā palīdzība ir pieejama, lai palīdzētu sabiedrībām šo pāreju nolūkos.

–Operācijas no šīs klases veic saskaņā ar EIB vai EIF iekšējiem noteikumiem un procedūrām. Visu būtisko informāciju par operācijas izvērtējumu dara pieejamu Valdes un Investīciju komitejas locekļiem.

–EIB vai EIF galvojumus vai investīcijas novērtē saskaņā ar 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta iv) punktu vai 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta v) punktu.”;

(4)pielikuma 8. punkta b) apakšpunktu groza šādi:

“b) Koncentrācija ģeogrāfiskā līmenī

Attiecīgā investīciju laikposma beigās ESIF atbalstītās operācijas netiek koncentrētas kādā vienā konkrētā teritorijā. Šajā nolūkā Valde pieņem indikatīvus norādījumus par ģeogrāfisko dažādošanu un koncentrāciju. Valde pēc apspriešanās ar Investīciju komiteju var izlemt izmainīt šos indikatīvos limitus.

Valde nosaka konkrētus diversifikācijas un koncentrācijas limitus maksātspējas atbalsta klases ietvaros, lai nodrošinātu, ka ir izpildītas 9. panta 2.a punkta b) un c) apakšpunkta attiecīgās prasības, vienlaikus izvairoties no pārmērīgas koncentrācijas nedaudzās dalībvalstīs. Valde regulāri izvērtē Covid-19 pandēmijas ietekmi uz ekonomiku dalībvalstīs un nozarēs. Pamatojoties uz to, Valde pēc apspriešanās ar Investīciju komiteju var izlemt izmainīt šos limitus.

Valde savus lēmumus saistībā ar indikatīvajiem un maksātspējas atbalsta klases īpašajiem limitiem rakstveidā paskaidro Eiropas Parlamentam un Padomei. ESIF būtu jācenšas aptvert visas dalībvalstis.”.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā rīcībpolitikas joma ABM/ABB struktūrā 13  

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību 

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību 14  

X Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu 

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā 

1.4.Mērķi

1.4.1.Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

1.4.2.Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

1.4.4.Rezultātu un ietekmes rādītāji

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

1.5.2.ES iesaistīšanās papildu vērtība

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

x Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva 

–◻    Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: 2020.–2026. gads.

–x    Finansiālā ietekme no 2020. līdz 2027. gadam.

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 15

x Komisijas īstenota tieša pārvaldība

–x ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

–◻    ko veic izpildaģentūras

◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

x Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

–◻ trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām;

–◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

–x EIB un Eiropas Investīciju fondam;

–◻ Finanšu regulas 208. un 209. pantā minētajām struktūrām;

–◻ publisko tiesību subjektiem;

–◻ privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, tādā mērā, kādā tiem ir pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuri sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ personām, kurām, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu, uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Apzinātie riski

2.2.2.Informācija par izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

·Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

·Jaunveidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

3.2.Aplēstā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz izdevumiem

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

 

Papildus finansējumam, kas piešķirts ESIF galvojumam saskaņā ar Regulu (ES) 2015/1017 (ESIF regula), kā finansējums no Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta būs pieejami EUR 28 318,160 miljoni (pašreizējās cenās) kā ārējie piešķirtie ieņēmumi Finanšu regulas 21. panta 5. punkta nozīmē. No minētās summas līdz EUR 6,520 miljonus var atvēlēt administratīviem izdevumiem, tai skaitā ārštata darbinieku izmaksām.

Konkrēta summa EUR 80 miljonu apmērā būs nepieciešama darbības izmaksu segšanai saistībā ar to struktūru (kapitāla fondu, īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību, investīciju platformu un citu mehānismu) izveidi un pārvaldību, ar kuru starpniecību tiks sniegts atbalsts no maksātspējas [atbalsta] klases un par saistītajiem konsultāciju pakalpojumiem un tehnisko palīdzību. Saskaņā ar ESAI regulas noteikumiem tās juridiskās saistības, ko sedz ārējie piešķirtie ieņēmumi, kuri izriet no aizņēmumiem, ir jāuzņemas līdz 2024. gada 31. decembrim.

Ārējo piešķirto ieņēmumu izdevumu paredzamais sadalījums ir šāds:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.2.Aplēstā ietekme uz administratīvām apropriācijām

3.2.2.1.Kopsavilkums

–◻    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

–x    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus. Papildu ārštata darbinieki, finansējums tikai no piešķirtajiem ieņēmumiem.

3.2.2.2.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības

–◻    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi.

–x    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

ECFIN, COMP un BUDG ĢD ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Nepieciešamie cilvēkresursi tiks nodrošināti, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus. Papildu ārštata darbinieki, finansējums tikai no piešķirtajiem ieņēmumiem.

Veicamo uzdevumu apraksts:

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

–x    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

–    ◻ Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

–◻    pašu resursus

–◻    dažādus ieņēmumus

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

(1)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/1017 (2015. gada 25. jūnijs) par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 – Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (OV L 169, 1.7.2015., 1. lpp.).

(2)    Komisijas priekšlikums — Eiropas Parlamenta un Padomes regula, ar ko izveido programmu InvestEU (COM(2018)439), par leģislatīvā akta priekšlikumu daļēja vienošanās starp Eiropas Parlamentu un Padomi ir panākta 2019. gada aprīlī.

(3)    Saskaņā ar definīciju 2. panta 18. punktā Komisijas Regulā (ES) Nr. 651/2014 (2014. gada 17. jūnijs), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (OV L 187, 26.6.2014., 1. lpp.).

(4)    C(2020)1863 final, kas grozīts ar C(2020) 3156 final.

(5)    OV C [...], [...], [...]. lpp.

(6)    OV C [...], [...], [...]. lpp.

(7)    Saskaņā ar definīciju 2. panta 18. punktā Komisijas Regulā (ES) Nr. 651/2014 (2014. gada 17. jūnijs), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (OV L 187, 26.6.2014., 1. lpp.).

(8)    Saskaņā ar definīciju 2. panta 18. punktā Komisijas Regulā (ES) Nr. 651/2014 (2014. gada 17. jūnijs), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (OV L 187, 26.6.2014., 1. lpp.).

(9)    COM(2019) 640 final.

(10)    COM(2020) 67 final.

(11)    Šis nav pilnīgs to produktu uzskaitījums, kurus var piedāvāt ar ESIF starpniecību.

(12)    Komisijas paziņojums – Pagaidu regulējums valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pašreizējā Covid-19 uzliesmojuma situācijā, (C(2020)1863), kas grozīts ar C(2020) 3156 final.

(13)    ABM: uz darbības jomām balstīta vadība, ABB: budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

(14)    Kā paredzēts Finanšu regulas 54. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.

(15)    Sīkāku informāciju par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html

(16)    Dif. diferencētās apropriācijas, nedif. nediferencētās apropriācijas.

(17)    EBTA: Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(18)    Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(19)    2020. gadā — Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība. No 2021. gada: Citi ārēji piešķirtie ieņēmumi:

(20)    AC – līgumdarbinieki, AL – vietējie darbinieki, SNE – valstu norīkotie eksperti, INT – aģentūru darbinieki, JED – jaunākie eksperti delegācijās.

(21)    Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām BA pozīcijām).

(22)    Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.