EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52020PC0008

Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Konvencijas par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību pušu konferences trīspadsmitajā sanāksmē attiecībā uz dažādu pušu priekšlikumiem grozīt minētās konvencijas pielikumus un konvencijas atrunas atsaukšanu

COM/2020/8 final

Briselē, 13.1.2020

COM(2020) 8 final

2020/0005(NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Konvencijas par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību pušu konferences trīspadsmitajā sanāksmē attiecībā uz dažādu pušu priekšlikumiem grozīt minētās konvencijas pielikumus un konvencijas atrunas atsaukšanu


PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.Priekšlikuma priekšmets

Šis priekšlikums ir par lēmumu, ar kuru nosaka nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Konvencijas par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību (“konvencija”) pušu konferences trīspadsmitajā sanāksmē saistībā ar paredzēto lēmumu pieņemšanu par grozījumiem [labojumiem] konvencijas pielikumos un saistībā ar konvencijas atrunas atsaukšanu.

2.Priekšlikuma konteksts

2.1.Konvencija par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību

Konvencijas par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību mērķis ir aizsargāt migrējošās dzīvnieku sugas visā to sauszemes, jūras un gaisa areālā. Šī konvencija ir starpvalstu nolīgums, kurš noslēgts ANO Vides programmas aizgādībā un kura mērķis ir saglabāt savvaļas dzīvniekus un to dabiskos biotopus pasaules mērogā. Migrējošās sugas, kuras pienākas saglabāt, ir uzskaitītas nolīguma I pielikumā (apdraudētās sugas) un II pielikumā (sugas, par ko jāpanāk vienošanās). Nolīgums stājās spēkā 1983. gada 1. novembrī.

Eiropas Savienība ir nolīguma puse 1 . Visas dalībvalstis ir nolīguma puses.

2.2.Pušu konference

Konvencijas galvenā lēmējinstance ir pušu konference. Tās funkcijas ir uzskaitītas konvencijas VII pantā un ietver pilnvarojumu novērtēt migrējošo sugu saglabāšanās stāvokli [aizsardzības statusu] un pēc tam grozīt konvencijas pielikumus. Pušu konferences sanāksmē lēmumus pieņem ar divu trešdaļu klātesošo un balsojušo pušu vairākumu, ja vien konvencijā nav noteikts citādi.

Savienības nostāja par pielikumu grozījumiem tiek noteikta ar Padomes lēmumu, kura pamatā ir Komisijas priekšlikums. Par ES kopējo nostāju attiecībā uz citiem lēmumu un rezolūciju projektiem vienojas iepriekš attiecīgās Padomes darba grupas sanāksmēs vai uz vietas ES koordinācijas sanāksmēs.

Pušu konferences trīspadsmitā sanāksme notiks 2020. gada 15.–22. februārī Gāndhīnagarā (Indija).

Pušu konferences astotajā sanāksmē, kas notika 2005. gada 20.–25. novembrī Nairobi (Kenija), tika pieņemts lēmums konvencijas I pielikumā iekļaut sugu Cetorhinus maximus.

2.3.Pušu konferences paredzētie akti

2020. gada 15.–22. februārī, tiekoties tās trīspadsmitajā sanāksmē, pušu konferencei jāpieņem lēmumi par konvencijas pielikumu grozījumiem (“paredzētie akti”).

Paredzēto aktu mērķis ir grozīt konvencijas I un II pielikumu, kā tas noteikts konvencijas XI pantā.

Atbilstoši konvencijas III pantam konvencijas I pielikumā iekļauj apdraudētās migrējošās sugas, un pusēm, kas ir attiecīgo sugu areāla valstis, jācenšas veikt dažādus saglabāšanas pasākumus un jāaizliedz minēto sugu dzīvnieku ieguve.

Konvencijas IV pantā ir noteikts, ka II pielikumā uzskaita migrējošās sugas, kurām ir nelabvēlīgs saglabāšanās stāvoklis un kuru aizsardzībai un pārvaldībai nepieciešamas starptautiskās vienošanās, kā arī tās sugas, kuru saglabāšanās stāvokli varētu ievērojami uzlabot starptautiskā sadarbība, ko varētu sasniegt ar starptautisku vienošanos. Vajadzības gadījumā migrējošu sugu var vienlaikus iekļaut I un II pielikumā.

Saskaņā ar konvencijas XI pantu grozījumu priekšlikumus var iesniegt jebkura puse. Pielikumu grozījumi visām pusēm stājas spēkā deviņdesmit dienas pēc pušu konferences sanāksmes, kurā tie tikuši pieņemti, izņemot tām pusēm, kuras ieviesušas atrunu.

Saskaņā ar konvencijas XI pantu atrunu par grozījumu var atsaukt ar rakstisku paziņojumu depozitārijam un grozījums pusei stājas spēkā deviņdesmit dienas pēc atrunas atsaukuma.

3.Savienības vārdā ieņemamā nostāja

Saistībā ar konvencijas pušu konferences trīspadsmito sanāksmi un saskaņā ar Padomes 2019. gada 16. septembra Lēmumu 2019/1581 Savienība ir ierosinājusi konvencijā izdarīt šādus grozījumus:

a)    grozījums konvencijas I pielikumā, proti, sugas Tetrax tetrax iekļaušana;

b)    grozījumi konvencijas II pielikumā, proti, sugu Tetrax tetrax, Galeorhinus galeus un Sphyrna zygaena iekļaušana.

Citas konvencijas puses ir iesniegušas priekšlikumus grozīt I pielikumu, lai tajā iekļautu šādas sugas: Elephas maximus indicus, Panthera onca, Ardeotis nigriceps, Houbaropsis bengalensis bengalensis, Diomedea antipodensis un Carcharhinus longimanus.

Citas konvencijas puses ir iesniegušas priekšlikumus grozīt II pielikumu, lai tajā iekļautu šādas sugas: Panthera onca, Ovis vignei un Sphyrna zygaena (reģionāla populācija, kas sastopama Brazīlijas, Urugvajas, Argentīnas ekskluzīvajās ekonomikas zonās (EEZ) un starptautiskajos blakusesošajos ūdeņos).

Tāpēc Padomei ir jāpieņem lēmums par nostāju, kas saistībā ar pušu konferences trīspadsmito sanāksmi Savienības vārdā jāieņem attiecībā uz visiem grozījumu priekšlikumiem.

Savienībai principā būtu jāatbalsta visi priekšlikumi, jo tie ir zinātniski pamatoti, saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un Savienības saistībām starptautiskā līmenī sadarboties bioloģiskās daudzveidības aizsardzības jomā. Šeit ietilpst arī apsvērums, kā zinātnisko informāciju vislabāk izmantot, lai ņemtu vērā gan bioloģiskās īpašības, gan zivsaimniecības bioloģiskos atskaites punktus.

Ierosinātā konvencijas I un II pielikuma papildināšana ar šīm sugām neprasa nekādas izmaiņas Savienības tiesību aktos.

Medīt sugu Panthera onca, kas Eiropas Savienībā ir sastopama tikai Francijas Gviānā, uz kuru neattiecas ES dabas aizsardzības tiesību akti, ir aizliegts ar rīkojumu, kurā noteikta nulles kvota un izņēmuma režīms attiecībā uz tradicionālo izmantotāju eksistences vajadzībām un ārkārtējiem apstākļiem, kas norādīti konvencijas III panta 5. punkta c) un d) apakšpunktā.

Priekšlikums II pielikumā iekļaut sugas Sphyrna zygaena reģionālo populāciju, kas sastopama Brazīlijas, Urugvajas, Argentīnas EEZ un starptautiskajos blakusesošajos ūdeņos, pēc būtības pārklājas ar Savienības priekšlikumu II pielikumā iekļaut visu šīs sugas globālo populāciju, tāpēc drīzāk būtu jāatbalsta Savienības priekšlikums, nevis citas puses iesniegtais priekšlikums. Visi pārējie priekšlikumi būtu jāatbalsta bez iebildumiem.

Turklāt, ņemot vērā pušu konferences astotajā sanāksmē pieņemto lēmumu konvencijas I pielikumā iekļaut sugu Cetorhinus maximus, Savienības atruna 2 par Cetorhinus maximus iekļaušanu I pielikumā būtu jāatsauc, jo, pamatojoties uz minētās sugas iekļaušanu I pielikumā, Savienības tiesību akti tagad atbilst konvencijā noteiktajiem pienākumiem attiecībā uz šīs sugas aizsardzību areāla valstīs.

4.Juridiskais pamats

4.1.Procesuālais juridiskais pamats

4.1.1.Principi

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 9. punktā paredzēti lēmumi, ar kuriem nosaka “nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu”.

Jēdziens “lēmumi ar juridiskām sekām” ietver aktus, kam ir juridiskas sekas saskaņā ar starptautisko tiesību normām, kuras reglamentē attiecīgo struktūru. Tas ietver arī instrumentus, kam nav saistoša spēka saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, bet kas “var būtiski ietekmēt Savienības likumdevēja pieņemtā tiesiskā regulējuma saturu 3 .

4.1.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā

Pušu konference ir struktūra, kas izveidota ar nolīgumu, proti, Konvenciju par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību.

Akti, ko pušu konference tiek aicināta pieņemt, ir akti ar juridiskām sekām. Paredzētie akti atbilstoši Konvencijas par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību XI pantam būs saistoši saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.

Paredzētie akti nepapildina un negroza konvencijā noteikto iestāžu sistēmu.

Tāpēc ierosinātā lēmuma procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 9. punkts.

4.2.Materiālais juridiskais pamats

4.2.1.Principi

Lēmumam, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, materiālais juridiskais pamats galvenokārt ir atkarīgs no tā, kāds mērķis un saturs ir paredzētajam aktam, attiecībā uz kuru Savienības vārdā tiek ieņemta nostāja. Ja paredzētajam aktam ir divi mērķi vai divi komponenti un viens no tiem ir atzīstams par galveno, bet otram ir pakārtota nozīme, tad lēmums, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, jābalsta uz viena materiālā juridiskā pamata, proti, tā, ko prasa galvenais jeb dominējošais mērķis vai komponents.

4.2.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā

Paredzēto aktu galvenais mērķis un saturs attiecas uz vidi.

Tāpēc ierosinātā lēmuma materiālais juridiskais pamats ir LESD 192. panta 1. punkts.

4.3.Secinājums

Ierosinātā lēmuma juridiskajam pamatam vajadzētu būt LESD 192. panta 1. punktam saistībā ar 218. panta 9. punktu.

5.Paredzētā akta publicēšana

Tā kā ar pušu konferences aktiem tiks grozīts Konvencijas par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību I un II pielikums, pēc pieņemšanas tos ir lietderīgi publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2020/0005 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Konvencijas par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību pušu konferences trīspadsmitajā sanāksmē attiecībā uz dažādu pušu priekšlikumiem grozīt minētās konvencijas pielikumus un konvencijas atrunas atsaukšanu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu saistībā ar 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Konvenciju par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību (“konvencija”) Savienība noslēdza ar Padomes 1982. gada 24. jūnija Lēmumu 82/461/EEK 4 , un tā ir stājusies spēkā 1983. gada 1. novembrī.

(2)Saskaņā ar konvencijas XI pantu pušu konference var pieņemt lēmumus grozīt [labot] konvencijas pielikumus.

(3)Pušu konferencei tās trīspadsmitajā sanāksmē 2020. gada 15.–22. februārī ir jāpieņem lēmumi par grozījumiem konvencijas pielikumos.

(4)Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem pušu konferencē, jo lēmumi būs Savienībai saistoši.

(5)Savienība iesniedza priekšlikumus par sugu Galeorhinus galeus, Tetrax tetrax un Sphyrna zygaena iekļaušanu konvencijas II pielikumā un sugas Tetrax tetrax iekļaušanu konvencijas I pielikumā, un neviens no šiem priekšlikumiem neprasa nekādas izmaiņas ES tiesību aktos.

(6)Citas puses iesniedza priekšlikumus par sugu Elephas maximus indicus, Panthera onca, Ardeotis nigriceps, Houbaropsis bengalensis bengalensis, Diomedea antipodensis un Carcharhinus longimanus iekļaušanu I pielikumā un par sugu Panthera onca, Ovis vignei un Sphyrna zygaena (reģionāla populācija, kas sastopama Brazīlijas, Urugvajas, Argentīnas EEZ un starptautiskajos blakusesošajos ūdeņos) iekļaušanu II pielikumā.

(7)Savienībai būtu jāatbalsta savs priekšlikums par sugas Sphyrna zygaena globālās populācijas iekļaušanu konvencijas II pielikumā, nevis citas puses iesniegtais priekšlikums iekļaut tikai reģionālo populāciju, kas sastopama Brazīlijas, Urugvajas, Argentīnas EEZ un starptautiskajos blakusesošajos ūdeņos.

(8)Savienībai būtu jāatbalsta visi citi priekšlikumi, jo tie ir zinātniski pamatoti un ir saskaņā ar Savienības saistībām – starptautiskā līmenī sadarboties bioloģiskās daudzveidības aizsardzības jomā atbilstīgi ANO Konvencijas par bioloģisko daudzveidību 5. pantam –, kā arī saskaņā ar minētās konvencijas pušu konferences lēmumiem.

(9)ES nav sugu Elephas maximus indicus, Ardeotis nigriceps un Houbaropsis bengalensis bengalensis areāla valsts, tāpēc konvencijas I pielikuma papildināšana ar šīm sugām neprasa nekādas izmaiņas Savienības tiesību aktos.

(10)ES nav sugas Ovis vignei areāla valsts, tāpēc konvencijas II pielikuma papildināšana ar šo sugu neprasa nekādas izmaiņas Savienības tiesību aktos.

(11)Suga Panthera onca Eiropas Savienībā sastopama tikai Francijas Gviānā, uz kuru neattiecas Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību 5 , jo minētā direktīva attiecas tikai uz dalībvalstu Eiropas teritoriju, uz kuru attiecas Līgums. Tāpēc sugu, arī Panthera onca, aizsardzība Francijas Gviānā ir nodrošināta ar valsts tiesību aktiem. Tādējādi konvencijas I pielikuma papildināšana ar šo sugu neprasa nekādas izmaiņas ES tiesību aktos.

(12)Putnu suga Diomedea antipodensis Savienībā nav sastopama. Savienības kopējā zivsaimniecības politika un attiecīgo reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju zvejniecības regulējums nodrošina Savienībai piemērotus instrumentus, kas palīdz pārvaldīt šīs sugas aizsardzību, tāpēc konvencijas I pielikuma papildināšana ar šo sugu neprasa nekādas izmaiņas ES tiesību aktos.

(13)Savienības kopējā zivsaimniecības politika un attiecīgo reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju zvejniecības regulējums nodrošina ES piemērotus instrumentus, kas palīdz pārvaldīt zivju sugas Carcharhinus longimanus aizsardzību. Turklāt saskaņā ar Padomes Regulu 2019/124 šīs sugas zivju zvejošana un paturēšana ir aizliegta. Tāpēc konvencijas I pielikuma papildināšana ar šo sugu neprasa nekādas izmaiņas ES tiesību aktos.

(14)Konvencijas I pielikumā ir iekļauta suga Cetorhinus maximus, bet attiecībā uz šo iekļaušanu Savienībai pašlaik spēkā ir atruna; atbilstoši Padomes Regulai 2019/124 minētās sugas zivju zvejošana un paturēšana ir aizliegta. Tāpēc šīs atrunas atsaukšana neprasa nekādas izmaiņas ES tiesību aktos,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem pušu konferences trīspadsmitajā sanāksmē, ir šāda:

(1)atbalstīt šādu sugu pievienošanu I pielikumam:

(1)Tetrax tetrax,

(2)Elephas maximus indicus,

(3)Panthera onca,

(4)Ardeotis nigriceps,

(5)Houbaropsis bengalensis bengalensis,

(6)Diomedea antipodensis,

(7)Carcharhinus longimanus;

(2)atbalstīt šādu sugu pievienošanu II pielikumam:

(1)Tetrax tetrax,

(2)Galeorhinus galeus,

(3)Sphyrna zygaena (globālā populācija),

(4)Panthera onca,

(5)Ovis vignei.

2. pants

Komisija Savienības vārdā depozitāram paziņo par savas atrunas atsaukšanu attiecībā uz Cetorhinus maximus iekļaušanu konvencijas I pielikumā.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Komisijai.

Briselē,

   Padomes vārdā –

   priekšsēdētājs

(1)    Padomes Lēmums 82/461/EEK (1982. gada 24. jūnijs), ar ko noslēdz Konvenciju par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību (OV L 210, 24.6.1982., 10. lpp.).
(2)    Atruna ieviesta 2006. gadā, pamatojoties uz Padomes 2006. gada 21. februāra lēmumu attiecībā uz Konvencijas par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību I pielikuma grozījumiem, kas pieņemti pušu konferences astotajā sanāksmē, saistībā ar Cetorhinus maximus pievienošanu.
(3)    Tiesas spriedums, 2014. gada 7. oktobris, Vācija/Padome, C-399/12, ECLI:EU:C:2014:2258, 61.–64. punkts.
(4)    OV L 210, 19.7.1982., 10. lpp.
(5)    OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.
Top