52020IP0211

Language
- My EUR-Lex
- Sign in
- Register
- My recent searches (0)

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

EUROPA
EUR-Lex home
EUR-Lex - 52020IP0211 - EN

Document 52020IP0211

Help

Eiropas Parlamenta 2020. gada 15. septembra rezolūcija par efektīviem pasākumiem programmas “Erasmus+”, programmas “Radošā Eiropa” un Eiropas Solidaritātes korpusa zaļināšanai (2019/2195(INI))

OJ C 385, 22.9.2021, p. 2–9 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

HTML

PDF

Official Journal

22.9.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 385/2

P9_TA(2020)0211

Efektīvi pasākumi programmas “Erasmus+”, programmas “Radošā Eiropa” un Eiropas Solidaritātes korpusa zaļināšanai

(2021/C 385/01)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 11., 165., 166., 167., 191. un 193. pantu,

—	ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemto Parīzes nolīgumu,

—	ņemot vērā 2020. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas zaļo kursu (1),

—	ņemot vērā Eiropadomes 2019. gada 12. decembra secinājumus,

—	ņemot vērā Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas zaļais kurss” (COM(2019)0640),

—	ņemot vērā 2019. gada 28. novembra rezolūciju par ārkārtas situāciju klimata un vides jomā (2),

—	ņemot vērā 2020. gada 17. aprīļa rezolūciju par koordinētu ES rīcību Covid-19 pandēmijas un tās seku apkarošanai (3),

—	ņemot vērā Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju 2019. gada 5. jūnija rezolūciju, ar ko nosaka pamatnostādnes ES jaunatnes dialoga pārvaldībai – Eiropas Savienības jaunatnes stratēģija 2019.–2027. gadam,

—	ņemot vērā Komisijas 2018. gada 22. maija paziņojumu Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Spēcīgākas Eiropas veidošana: jaunatnes, izglītības un kultūras politikas nozīme” (COM(2018)0268),

—	ņemot vērā 2019. gada 28. marta normatīvo rezolūciju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus” (4),

—	ņemot vērā 2018. gada 30. maija priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus” (COM(2018)0367),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1288/2013, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus+” (5),

—	ņemot vērā Komisijas 2018. gada 31. janvāra ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Programmas “Erasmus+” (2014.–2020. gads) starpposma novērtējums” (COM(2018)0050),

—	ņemot vērā 2017. gada 2. februāra rezolūciju par Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulas (ES) Nr. 1288/2013, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus+”, īstenošanu (6),

—	ņemot vērā 2019. gada 12. marta normatīvo rezolūciju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu “Eiropas Solidaritātes korpuss” (7),

—	ņemot vērā 2018. gada 11. jūnija priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu “Eiropas Solidaritātes korpuss”(COM(2018)0440),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 2. oktobra Regulu (ES) 2018/1475, ar ko paredz Eiropas Solidaritātes korpusa tiesisko regulējumu (8),

—	ņemot vērā 2019. gada 28. marta normatīvo rezolūciju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu “Radošā Eiropa” (2021–2027) (9),

—	ņemot vērā 2018. gada 30. maija priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu “Radošā Eiropa” (2021–2027) (COM(2018)0366),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1295/2013, ar ko izveido programmu “Radošā Eiropa” (2014.–2020. gads) (10),

—	ņemot vērā Komisijas 2018. gada 30. aprīļa ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei “Programmas “Radošā Eiropa” (2014.–2020. gads) starpposma novērtējums” (COM(2018)0248),

—	ņemot vērā 2017. gada 2. marta rezolūciju par to, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1295/2013, ar ko izveido pamatprogrammu “Radošā Eiropa” (2014.–2020. gads) (11),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Regulu (EK) Nr. 1221/2009 par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS) (12),

—	ņemot vērā saistības, ko nākamā inovācijas, pētniecības, izglītības, kultūras un jaunatnes lietu komisāre uzņēmās 2019. gada 30. septembra uzklausīšanā Eiropas Parlamentā,

—	ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

—	ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu (A9-0141/2020),

tā kā Eiropas zaļajā kursā ir noteikts mērķis līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Eiropas Savienību, visu ES programmu un politikas virzienu centrā izvirzot neatliekamību klimata jomā; tā kā Eiropas zaļā kursa mērķis ir arī palielināt sabiedrības informētību un iesaistīt iedzīvotājus klimata politikas pasākumos, izstrādājot visaptverošu Eiropas programmu; tā kā šāda pieeja būtu jābalsta arī uz izglītības un apmācības, kultūras un jaunatnes programmu pārvērtēšanu; tā kā vides aizsardzība, ilgtspēja un cīņa pret klimata pārmaiņām būtu jāintegrē visās programmās un jāpopularizē kā transversālas prasmes;

tā kā 13. ilgtspējīgas attīstības mērķis (IAM) aicina rīkoties, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un to ietekmi, un tā kā, īstenojot 13. IAM, ir paredzēts uzlabot izglītību, veicināt informētību un institucionālās spējas saistībā ar klimata pārmaiņu mazināšanu, pielāgošanos klimata pārmaiņām un to ietekmes mazināšanu;

tā kā Covid-19 krīze dramatiski ietekmē cilvēku ikdienas dzīvi, jo īpaši attiecībā uz mobilitāti, izglītību un fizisku piekļuvi kultūrai, mākslai un sportam; tā kā šī krīze ir ievērojami ietekmējusi arī šīs trīs programmas; tā kā pēc pandēmijas ir svarīgi saglabāt Savienības kultūras vērtības un atjaunot Eiropas tēlu nākamajām paaudzēm; tā kā kultūras apmaiņa un mijiedarbība, ko veicina šīs trīs programmas, palīdzēs Eiropai izkļūt no krīzes, kas vairs nav tikai veselības krīze;

tā kā izglītībai, sportam, brīvprātīgajam darbam un kultūrai ir būtiska nozīme ekoloģiskās pārejas procesā attiecībā uz informētības palielināšanu, mācīšanos, komunikāciju un zināšanu un labas prakses apmaiņu un tā kā šo potenciālu var izmantot nākamajā plānošanas periodā, lai izstrādātu inovatīvus risinājumus vides problēmu risināšanai;

tā kā programma “Erasmus+”, Eiropas Solidaritātes korpuss (ESK) un programma “Radošā Eiropa” skar miljoniem Eiropas iedzīvotāju ikdienas dzīvi un palīdz uzlabot kohēziju un veidot starpkultūru izpratni visā Savienībā, kandidātvalstīs un pievienošanās valstīs, kaimiņvalstīs un visā pasaulē, piedaloties trešām valstīm;

F.	tā kā, lai gan šo programmu pamatuzsvars nav saistīts ar vidi, tās ar savu saturu un darbības jomu tomēr veicina zaļo pārkārtošanos, veidojot videi un klimatam labvēlīgu domāšanu un tādu sabiedrību, kuras pamatā ir savstarpēja sapratne un cieņa; tā kā tādēļ būtu jāsaglabā to pamatbūtība;

G.	tā kā masu sporta un kultūras pasākumiem ir vienojošs raksturs;

H.	tā kā programmai “Erasmus+” ir potenciāls ilgtspējīgas attīstības jomā; tā kā šī programma veicina mūžizglītību;

I.	tā kā ESK mērķi un pamatbūtība dod jauniešiem iespēju kopīgot zināšanas un veikt praktiskas darbības, lai aizsargātu vidi;

J.	tā kā šo programmu piedāvātā mobilitātes pieredze var mainīt dalībnieku dzīvi un ietekmēt viņu ikdienas uzvedību un tā kā būtu jāveicina arī šāda veida mobilitāte;

tā kā programmai “Radošā Eiropa” ir īpaši būtiska nozīme mākslas, kultūras un audiovizuālā satura popularizēšanā un augstas kvalitātes plašsaziņas līdzekļu atbalstīšanā; tā kā šie ir galvenie ilgtspējīgas attīstības pīlāri, kas palīdz veidot noturīgāku sabiedrību; tā kā sadarbība šajās jomās var palīdzēt izstrādāt instrumentus, lai palielinātu cilvēku informētību par vides, klimata un ilgtspējas jautājumiem, un tādējādi tā var būt unikāls radošu risinājumu avots visā Eiropā un pasaulē, piedaloties trešām valstīm;

L.	tā kā ir jākoordinē kopīga iniciatīva, lai izstrādātu ilgtspējīgu praksi kultūras un radošajās nozarēs; tā kā šāda iniciatīva prasa, lai izmaksas, kas saistītas ar zaļināšanas darbībām, būtu attiecināmas uz projektu atbalstu;

M.	tā kā izteiksmes un mākslinieciskās jaunrades brīvība ir neatņemams programmas “Radošā Eiropa” aspekts un tā kā, īstenojot zaļināšanas centienus, programmā ir jārespektē šī brīvība; tā kā ekoloģiski atbildīgu domāšanu projektu īstenošanā var veicināt, projekta novērtēšanā iekļaujot vides aspektus;

N.	tā kā ievērojama daļa projektu vides jomā ir īstenoti laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam;

O.	tā kā programmām vajadzētu būt pieejamām un brīvām no diskriminācijas; tā kā ir svarīgi ieviest konkrētus pasākumus, lai programmas padarītu iekļaujošākas cilvēkiem ar ierobežotām iespējām, jo īpaši cilvēkiem ar invaliditāti;

tā kā Eiropas Parlaments nākamajam plānošanas periodam ir pieprasījis vērienīgu budžetu visām trim programmām nolūkā tās padarīt iekļaujošākas un pieejamākas un tā kā mazāks budžets neļautu sasniegt šo mērķi vai īstenot efektīvus pasākumus vides, klimata un ilgtspējas jomā, neapdraudot citus šo programmu pamatelementus;

Q.	tā kā mērķis pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas ietvaros atvēlēt 20 % no izdevumiem rīcībai klimata jomā nav īstenojams, ja nav pieejami vajadzīgie dati un instrumenti, lai novērtētu programmu ieguldījumu, un tā kā tādēļ tie ir steidzami jādara pieejami;

R.	tā kā fiziska mobilitāte ļauj pilnībā iedziļināties citās kultūrās un optimāli mijiedarboties ar tām; tā kā virtuālā apmaiņa un mācīšanās ir vērtīgs papildinājums fiziskajai mobilitātei, taču nesniedz tādu pašu pieredzi;

S.	tā kā arī digitālajām tehnoloģijām ir vides pēdas nospiedums;

T.	tā kā pašlaik ir maz stimulu, jo īpaši finansiālu stimulu, kas varētu virzīt šo triju programmu dalībniekus uz videi nekaitīgākiem transportlīdzekļiem un paradumiem, tā kā videi nekaitīgāki transportlīdzekļi parasti ir mazāk pieejami un dārgāki,

Šīm trim programmām kopīgie mērķi

norāda, ka klimata un vides vai pat mobilitātes jēdziens attiecas tikai uz to mērķu daļu, uz kuru īstenošanu tiecas Eiropas zaļais kurss; uzskata, ka mērķis ir neaprobežoties tikai ar vides jautājumiem, bet tā vietā veidot taisnīgāku sabiedrību visiem, pamatojoties uz resursu racionālu un papildinošu izmantošanu, atbildīgu patēriņu un līdzāspastāvēšanu ar citiem, respektējot ikvienu un viņa īpatnības un ņemot vērā papildināmību reģiona un valsts līmenī; uzsver, ka arī pedagogiem, māksliniekiem un radošām personām ir ievērojama ietekme, lai panāktu šīs sociālās pārmaiņas, un ka programmai “Erasmus+”, programmai “Radošā Eiropa” un Eiropas Solidaritātes korpusam ir svarīga nozīme, lai sasniegtu plašākus Eiropas zaļā kursa mērķus;

šajā sakarībā atzinīgi vērtē jauniešu apņēmību papildināt ES centienus sasniegt ilgtspēju un to, ka ilgtspējīga un zaļa Eiropa ir viens no Eiropas jaunatnes mērķiem;

uzsver šo triju programmu nozīmi sadarbības un inovācijas veicināšanā Eiropas izglītības, kultūras un jaunatnes politikas jomā un mobilitātes pozitīvo sociālo un ekonomisko ietekmi; uzsver, ka šīs programmas var palīdzēt izstrādāt radošus un inovatīvus risinājumus, kas krīzes, piemēram, Covid-19, gadījumā ļautu nodrošināt izglītības un kultūras pasākumu efektīvu turpināšanu; aicina Komisiju un valstu aģentūras un birojus izrādīt maksimālu elastību un sniegt atbalstu dalībniekiem un projektu izstrādātājiem, lai tie varētu ilgtspējīgā veidā atsākt savu darbību pēc pandēmijas;

norāda, ka ir jāveic fundamentāls novērtējums par programmu ieguldījumu klimata un vides mērķu sasniegšanā un to ietekmi šajā jomā, lai plānotu programmu turpmāko īstenošanu; pauž nožēlu, ka Komisija nav ierosinājusi nekādus vides, klimata un ilgtspējas rādītājus jaunajām programmām; tādēļ aicina Komisiju abas likumdevējas iestādes ierosināt īpašus rādītājus, kas būtu jāiekļauj regulās, kuras reglamentē jaunās paaudzes programmas; uzskata, ka šādi rādītāji ir rūpīgi jānosaka, pamatojoties uz padziļinātiem pētījumiem un kopīgu metodiku, un ka tie ļauj padziļināti analizēt gan programmu ieguldījumu vides un klimata mērķu sasniegšanā (piemēram, ar to mērķiem un uzaicinājumiem iesniegt projektus), gan to ietekmi uz vidi (piemēram, izmantojot atbalstītos ceļošanas veidus); uzsver, ka šādos rādītājos ir jāņem vērā attiecīgo programmas atbalsta saņēmēju īpatnības, lai izvairītos no pārmērīga sloga radīšanas; prasa katru gadu iesniegt Eiropas Parlamentam un publiskot ziņojumu, kurā ir apkopotie dati;

aicina Komisiju sistemātiski reģistrēt un aprēķināt dalībnieku individuālo ar transportu saistīto oglekļa pēdu; uzskata, ka šim nolūkam ir lietderīgi izmantot mobilitātes instrumentu (Mobility Tool) un paplašināt šā instrumenta izmantošanu, attiecinot to uz visiem programmas “Erasmus+” un ESK darbības virzieniem; aicina Komisiju analizēt, vai būtu iespējams izveidot līdzīgu aprēķinu metodi attiecībā uz braucieniem programmas “Radošā Eiropa” ietvaros; mudina Komisiju darīt sabiedrībai viegli pieejamu visu attiecīgo informāciju, kas savākta papildus tās programmu ziņojumiem, un uzsvērt labu praksi; atgādina, ka visiem digitālajiem rīkiem un lietotnēm vienmēr ir jāatbilst datu aizsardzības tiesību aktiem;

uzsver, ka struktūras, kuras īsteno programmas, var aktīvi iesaistīties un sniegt pozitīvus ierosinājumus attiecībā uz to, kā nākamajās programmās varētu vislabāk risināt vides jautājumus un kā varētu vadīt atbalsta saņēmējus, lai tie vairāk ņemtu vērā vides jautājumus; uzskata, ka ir jāapzina, jākoordinē un jāizvērtē laba prakse, ko jau izmanto valstu aģentūras, biroji un projektu virzītāji; aicina Komisiju sadarboties ar ieinteresētajām personām, lai izstrādātu un izplatītu ieteikumu sarakstu, pamatojoties uz labas prakses analīzi; iesaka izstrādāt marķējumu, kas ļautu sertificēt un padarīt pamanāmu atbildīgu praksi vides jomā un atalgotu vides jomā novatoriskus un daudzsološus projektus katrā programmā;

norāda, ka trūkst informācijas par finansējumu, kas šajās trijās programmās pieejams projektiem vides, klimata un ilgtspējas jomā; aicina Komisiju, valstu aģentūras un birojus uzlabot saziņu šajā jomā un padarīt redzamākus vides jautājumus projektu izstrādē, kā arī saņēmēju organizāciju un dalībnieku vidū;

aicina galvenās programmu ieinteresētās personas informēt dalībniekus par labiem vides un patēriņa prakses piemēriem un aktīvi popularizēt tos, lai tie varētu šos piemērus izmantot savā ikdienas dzīvē, piedaloties programmā, kā arī informēt dalībniekus par savu darbību ietekmi uz vidi; uzskata, ka efektīvi var būt dažādi digitālie rīki, tostarp pirmsmobilitātes kursi tiešsaistē un, iespējams, digitālā lietotne;

uzsver, cik liela nozīme ir organizācijām, kas uzņem dalībniekus, tostarp “zaļajiem birojiem” un esošajiem tīkliem, kuri atrodas galamērķa pilsētās, un cik svarīgi ir esošie tīkli, piemēram, “Erasmus+” absolventu tīkls, lai veicinātu ilgtspējīgu dzīvesveidu, apmainoties ar praktiskiem ieteikumiem un noderīgiem padomiem vietējā līmenī pilsētā, reģionā vai valstī, kurā tie atrodas;

10.

aicina Komisiju mudināt valstu aģentūras, birojus un projektu īstenotājas organizācijas reģistrēties Kopienas vides pārvaldības un revīzijas sistēmā (EMAS), lai veiktu novērtējumus, īstenotu saziņu un uzlabotu savu vidisko sniegumu, kā arī pastiprinātu savu darbību ilgtspēju; aicina Komisiju stimulēt un koordinēt valstu aģentūru un biroju iniciatīvas, lai samazinātu to vides pēdas nospiedumu, jo īpaši ar ilgtspējīgiem veicināšanas materiāliem, pārdomātu braucienu organizēšanu, plašāku videokonferenču izmantošanu un atkritumu samazināšanu; uzskata, ka ilgtspējīga prakse valstu aģentūrās un birojos mudinās dalībniekus pieņemt ilgtspējīgākus patēriņa ieradumus;

11.

aicina Komisiju, valstu aģentūras un birojus noteikt kritērijus, lai projektu novērtēšanā varētu ņemt vērā projektu vides aspektus, tādējādi veicinot videi nekaitīgāku praksi, vienlaikus konsekventi ievērojot radošās brīvības principu un novērtējot katru projektu saskaņā ar programmas mērķiem;

12.

uzsver virtuālās mācīšanās un apmaiņas potenciālu un vērtību attiecībā uz mobilitātes programmu turpināšanu Covid-19 ārkārtas krīzes kontekstā; aicina Komisiju mudināt vajadzības gadījumā izmantot virtuālos formātus kā papildinājumu fiziskajai mobilitātei –– gan lai samazinātu nevajadzīgu ceļošanu, gan lai nodrošinātu, ka gadījumos, kad dalībnieki nevar ceļot, viņi tomēr var gūt labumu no šīm programmām;

13.

prasa Komisijai stimulēt un mudināt dalībniekus izvēlēties vismazāk piesārņojošos transportlīdzekļus, piemēram, vilcienus, nevis stigmatizēt, diskriminēt vai izslēgt dalībniekus, kuriem nav citas izvēles kā vien gaisa transports; šajā sakarībā prasa īpašu uzmanību pievērst tālākajiem reģioniem, lauku apvidiem un attāliem apgabaliem;

14.

aicina Komisiju pārskatīt pašreizējos finanšu noteikumus tā, lai pilnībā atlīdzinātu papildu ceļošanas laiku un izmaksas saistībā ar videi nekaitīgāku transportlīdzekļu izmantošanu un lai dotāciju piešķīrumos ņemtu vērā papildu ceļošanas laiku; aicina Komisiju un dalībvalstis ieviest efektīvas finansiālās palīdzības shēmas, lai nodrošinātu, ka cilvēkiem, kuriem šīs programmas ir vajadzīgas, tās ir pieejamas;

15.

aicina Komisiju, jo īpaši saistībā ar plānoto Eiropas Dzelzceļu gadu (2021), izveidot partnerības ar Eiropas dzelzceļa operatoriem, lai dalībnieki varētu ceļot par pazeminātām cenām; uzsver, ka līdzīgas iniciatīvas varētu izstrādāt arī attiecībā uz autobusu satiksmes operatoriem, jo īpaši attālos un lauku apvidos, kā arī tādos apvidos, kurus neapkalpo dzelzceļa transports;

16.

atzīst, ka programmu dalībnieki ceļo savā uzņēmējā valstī un ārpus tās, lai iepazītu vietējo kultūru; aicina valstu aģentūras un birojus un projektu darbiniekus veicināt “lēnu ceļošanu”, ekotūrismu un vides ziņā ilgtspējīgu ceļošanas iespēju izmantošanu gan tālos, gan vietējos ceļojumos;

17.

atzīmē, ka digitālo tehnoloģiju, mākslīgā intelekta un robotikas viedai izmantošanai ir potenciāls palielināt sociālo iekļaušanu un samazināt programmu oglekļa pēdu; uzsver nepieciešamību novērst digitālo plaisu, nodrošinot piekļuvi digitālajai infrastruktūrai un aprīkojumam un digitālo prasmju apgūšanu, kas ir priekšnosacījumi viedai digitālajai pārejai; šajā sakarībā uzsver, cik svarīgs ir vērienīgāks Digitālās izglītības rīcības plāns, ko jo īpaši atbalsta programma “Erasmus+”;

18.

vienlaikus norāda, ka digitalizācijas paplašināšana var ietekmēt vidi; atgādina, ka digitālo rīku izmantošana ir visu trīs programmu, jo īpaši programmas “Radošā Eiropa”, raksturīga iezīme, un aicina Komisiju ņemt vērā to digitālo ietekmi uz vidi; mudina Komisiju izpētīt risinājumus, kā samazināt digitālo rīku, tostarp interneta vietņu un programmatūras, kas tiek izmantota programmās, vides pēdas nospiedumu; aicina galvenās programmas ieinteresētās personas veicināt videi nekaitīgāku digitālo rīku izmantošanu; uzsver, ka turpmākajā digitālajā programmā un Eiropas zaļajā kursā ir nepieciešama vienota politikas veidošana, lai digitālo pārveidi apvienotu ar vides politiku;

19.

uzsver, ka efektīvi pasākumi programmas “Erasmus+”, programmas “Radošā Eiropa” un Eiropas Solidaritātes korpusa zaļināšanai radīs izmaksas, un uzstāj, ka jaunie pasākumi nedrīkst vēl vairāk samazināt jau tā ārkārtīgi ierobežoto programmu budžetu; šajā sakarībā norāda, ka ir lietderīgi veicināt efektīvu sinerģiju un papildināmību ar citām attiecīgām finansēšanas programmām, piemēram, struktūrfondiem, Taisnīgas pārkārtošanās fondu, LIFE, InvestEU, pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, jo īpaši saskaņā ar II pīlāru, izmantojot kopu “Kultūra, jaunrade un iekļaujoša sabiedrība”, pašreizējo zināšanu un inovāciju kopienu klimata jomā un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu, jo īpaši priekšlikumu izveidot tā zināšanu un inovāciju kopienu, kas veltīta kultūras un radošajai nozarei;

20.

atgādina, ka daudzi no triju programmu atbalsta saņēmējiem bieži vien ir nelieli un saskaras ar grūtībām sarežģītu administratīvu prasību dēļ; tādēļ aicina Komisiju sniegt norādījumus valstu aģentūrām un birojiem, kā arī atbalstīt un veicināt dialogu ar ieinteresētajām personām, lai nodrošinātu, ka sinerģija tiek jēgpilni panākta praksē;

Programma “Erasmus+”

21.

aicina Komisiju no 2021. gada janvāra iekļaut vidi, labu vides praksi un vides aizsardzību programmas “Erasmus+” augstākās izglītības hartā noteiktajos principos; mudina Komisiju piemērot šo pieeju visām nozarēm, uz kurām attiecas programma, un veikt pasākumus, lai nodrošinātu šo principu ievērošanu; mudina uz sadarbību starp valstu aģentūrām, partneraugstskolām un studentu apvienībām, lai informāciju un ieteikumus par ilgtspēju un videi nekaitīgu praksi iekļautu uzņemšanas un citos integrācijas pasākumos;

22.

uzsver Eiropas universitāšu un profesionālās izglītības un apmācības izcilības centru potenciālu, jo tie varētu ieviest izcilības programmas plašāka ieinteresēto personu un izglītojamo loka mācīšanai un apmācībai vides, klimata un ilgtspējas jautājumos, kā arī atbalstīt pētniecības projektus šajā jomā; uzsver, ka jaunās iniciatīvas to varēs panākt tikai ar pietiekamu finansējumu programmai “Erasmus+” daudzgadu finanšu shēmā 2021.–2027. gadam;

23.

norāda, ka gaidāmā Eiropas studenta kartes ieviešana var būt nozīmīgs solis ceļā uz to, lai dalību programmā “Erasmus+” padarītu videi nekaitīgāku, jo tā nozīmēs pāreju no procesa papīra formātā uz racionalizētu digitālo procesu, kam jābūt augstas kvalitātes, kā arī iekļaujošam un pieejamam, tādējādi vienkāršojot arī mobilitātes cikla pārvaldību; norāda, ka Eiropas studenta karti var izstrādāt tā, lai sniegtu piekļuvi pakalpojumiem, kas veicina videi nekaitīgākas dzīves izvēli; aicina Komisiju darīt visu iespējamo, lai paātrinātu Eiropas studenta kartes ieviešanu;

24.

atgādina, ka programmas “Atbalsts, progresīva apmācība un mācību iespējas” (SALTO) tiešsaistes platformas ir izcils informācijas un konsultāciju avots projektu virzītājiem; aicina Komisiju izveidot SALTO platformu zaļināšanas jomā;

25.

uzsver skolotājiem paredzētā “e-Twinning” tīkla nozīmi, izstrādājot un kopīgojot mācību moduļus, jo īpaši attiecībā uz ilgtspēju un klimata pārmaiņām, kas ir 2020. gada tēmas; aicina Komisiju pēc iespējas plašāk izplatīt gada ziņojumu par šo prioritāti, kā arī rīkkopu skolotājiem; šajā sakarībā atgādina, cik svarīgi ir attīstīt e-mācību platformas Eiropas mērogā, lai tādas krīzes gadījumā kā Covid-19 nodrošinātu izglītošanās nepārtrauktību;

26.

mudina Komisiju un dalībvalstis veikt pasākumus, lai atbalstītu skolu programmu izstrādi klimata pārmaiņu un ilgtspējas jomā gan pamatizglītības, gan vidējās izglītības jomā; uzskata, ka programmas “Erasmus+” 2. un 3. pamatdarbība var palīdzēt atbalstīt šādus centienus, izmantojot mērķtiecīgus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus par izglītību vides jomā un paraugprakses apmaiņu starp skolām un skolotājiem;

27.

aicina Komisiju, veidojot iniciatīvas, lai koordinētu Eiropas augstākās izglītības telpu un Eiropas izglītības telpu, iekļaut tajās ekoloģisko kritēriju sarakstu reģionālajām un valsts izglītības iestādēm attiecībā uz skolām pieejamo infrastruktūru, iekļaut šīs izglītības iestādes sabiedriskā transporta tīklos un nodrošināt saudzīgu attieksmi pret vidi un energoresursiem;

28.

uzsver, ka programmai “Erasmus+”, atbalstot formālo un neformālo izglītību un apmācību, kā arī jauniešu līdzdalības pasākumus, ir izšķiroša nozīme Eiropas iedzīvotāju, jo īpaši jauno paaudžu, informētības uzlabošanā, lai mudinātu viņus ieņemt aktīvu un informētu nostāju attiecībā uz ilgtspēju un attiecīgajām politikas jomām, kā arī kļūt par iesaistītiem un informētiem nākotnes pilsoņiem; uzsver jauniešu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju nozīmīgo lomu paraugprakses apmaiņā un tādu projektu īstenošanā, kas palielina jauno paaudžu izpratni par ilgtspēju; uzskata, ka programmai “Erasmus+” būtu arī jāveicina strādājošu jauniešu zināšanu paplašināšana par klimata pārmaiņām un vidi;

29.

prasa sporta sadaļas ietvaros veicināt sporta apvienību sadarbības projektus tādās jomās kā vide un dabas aizsardzība, veselīgs un ilgtspējīgs dzīvesveids, inovācija, lai sekmētu videi nekaitīgāku praksi sportā, un ilgtspējīgu tautas sporta pasākumu organizēšana; norāda, ka sporta pasākumi ir jāpadara videi nekaitīgāki, un uzskata, ka programma “Erasmus+” var palīdzēt attīstīt un veicināt paraugpraksi šajā ziņā; uzskata, ka ESK brīvprātīgie varētu sniegt atbalstu ilgtspējīgu tautas sporta pasākumu rīkošanā;

30.

uzskata, ka vietējā līmenī īstenotas ilgtermiņa programmas un vietējo sporta organizāciju darbinieku mobilitātes veicināšana ļautu palielināt viņu informētību par videi nekaitīgāku sporta pasākumu organizēšanu; aicina Eiropas sporta nedēļā likt uzsvaru uz vides, klimata un ilgtspējas jautājumiem;

31.

uzsver, ka ir svarīga dalībnieku ilgstoša iekļaušana vietējā kopienā, lai panāktu aktīvu pilsoniskumu un kultūras apmaiņu, kas ir programmas “Erasmus+” pamatelements; mudina Komisiju izpētīt, kādas programmas darbības var izstrādāt mazapdzīvotos lauku apvidos, kur aktīva sabiedrības iesaistīšanās var palīdzēt, piemēram, veicināt dabas un kultūras mantojuma saglabāšanu;

32.

norāda uz iespēju izveidot saikni ar programmu “Eiropas Parlamenta Vēstnieku skola”, lai bagātinātu abas programmas un iesaistītu dalībniekus vietējā kopienā, un vietējo studentu vidū veidotu zināšanas par Eiropas pilsonību;

Eiropas Solidaritātes korpuss (ESK)

33.

atgādina, ka vides aizsardzība tiek uzskatīta par svarīgu ESK solidaritātes darbību, kas atbilst pašreizējam juridiskajam pamatam, Komisijas priekšlikumam par jauno programmu pēc 2020. gada un Parlamenta nostājai pirmajā lasījumā;

34.

uzskata, ka kvalitātes marķējums, kas ikvienai organizācijai, kura nosūta vai uzņem brīvprātīgo, ir jāsaņem pirms dalības ESK pasākumos, laika gaitā būtu jāattiecina arī uz pārdomātu praksi vides jomā; atgādina, ka organizācijas, kas piedalās ESK, bieži vien ir nelielas apvienības; tādēļ uzstāj, ka tām ir vajadzīgs mērķtiecīgs atbalsts, lai tās varētu ieviest savā darbībā ilgtspējīgāku praksi;

35.

atgādina, ka Komisija var izsludināt uzaicinājumus iesniegt tematiskus projektus; aicina Komisiju turpmāk vairāk popularizēt ESK vides, klimata un ilgtspējas dimensiju, palielinot šo projektu pamanāmību Darba norīkojumu administrēšanas un atbalsta sistēmas (PASS) platformā;

36.

aicina par ESK atbildīgās valstu aģentūras aktīvi atbalstīt un konsultēt organizācijas, kas ir atbildīgas par nosūtīšanu un uzņemšanu; uzsver, ka tās spēj arī apzināt un palīdzēt attīstīt videi draudzīgus projektus uz vietas un nodrošināt, ka brīvprātīgie tiek informēti par pārdomātu praksi vides jomā savā darbā un ikdienas dzīvē; mudina izveidot digitālus rīkus, lai atvieglotu labas prakses un pieredzes izplatīšanu un apmaiņu starp dalībniekiem;

37.

aicina Komisiju un valstu aģentūras popularizēt projektus mazāk apdzīvotās vietās, lai stimulētu vietējās ekonomikas attīstību un ilgtspēju, vienlaikus mudinot izpētīt jaunus galamērķus;

Programma “Radošā Eiropa”

38.

uzsver kultūras un radošo nozaru milzīgo potenciālu, mudinot iedzīvotājus rīkoties ilgtspējīgi; norāda, ka muzeji, kultūras un sabiedriskās dzīves centri, izpildītājmāksla, literatūra, vizuālā māksla un dažādu mākslas veidu iniciatīvas varētu popularizēt ilgtspēju un palīdzēt pavērst pretējā virzienā klimata tendences, ja vien būs pieejams pietiekams finansējums; uzsver ilgtspējas un labas vides prakses nozīmi gan materiālā, gan nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā;

39.

aicina Komisiju un valstu birojus apspriesties ar ieinteresētajām personām no kultūras un radošajām nozarēm un apkopot informāciju par spēkā esošajām hartām dažādās mākslas jomās, lai izstrādātu hartu ar vides principu kopumu, kas jāievēro visiem programmas dalībniekiem; uzskata, ka pareizo principu noteikšanas procesam vajadzētu būt nozaru virzītam, veicināt savstarpēju mācīšanos un plaši aplūkot risināmos jautājumus, tostarp otrreizējo pārstrādi, aprites ekonomiku un uzvedības maiņu gan kultūras radītāju, gan patērētāju vidū;

40.

aicina Komisiju veikt padziļinātu izpēti un apspriesties ar ieinteresētajām personām, lai izstrādātu nozarei pielāgotu stratēģiju un rokasgrāmatu par labu vides praksi audiovizuālās un kultūras ražošanas, izplatīšanas un pasākumu organizēšanas jomā, jo īpaši attiecībā uz transportu, enerģētiku, resursu efektīvu izmantošanu un atkritumu apsaimniekošanu, lai padarītu šo praksi par standartu visiem programmas finansētajiem projektiem; atgādina, ka šāda standarta prakse nedrīkst notikt uz kvalitatīvu kultūras un audiovizuālo projektu un pasākumu rēķina;

41.

uzsver zaļā publiskā iepirkuma nozīmi ilgtspējīgu un videi draudzīgu preču un pakalpojumu nodrošināšanā kultūras pasākumos; aicina Komisiju noteikt kopīgus zaļā publiskā iepirkuma kritērijus kultūras nozarei un izstrādāt instrumentu kultūras pasākumu ietekmes uz vidi novērtēšanai; turklāt uzsver audiovizuālā satura ražošanas ietekmi uz vidi un aicina Komisiju izmantot programmas “Radošā Eiropa”MEDIA sadaļu, lai veicinātu paraugpraksi audiovizuālajā nozarē attiecībā uz ilgtspēju, energoefektivitāti un vides aizsardzību;

42.

aicina Komisiju iekļaut ilgtspēju un saudzīgu attieksmi pret vidi kritēriju kopumā, ko piemēro, atlasot un izvērtējot Eiropas kultūras galvaspilsētas; pieprasa, lai Eiropas kultūras galvaspilsētas arī ievērotu hartu, kurā noteikti iepriekš minētie vides principi;

43.

aicina Komisiju kā starpnozaru pasākumu nodrošināt iespēju izveidot Eiropas vides, klimata un ilgtspējas konsultantu tīklu, kas konsultētu projektu virzītājus un programmas “Radošā Eiropa” birojus; uzskata, ka paraugprakse būtu jākopīgo un jāpublisko;

o o

44.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstīm un valstu aģentūrām un iestādēm, kas ir atbildīgas par šo triju programmu īstenošanu.

(1) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0005.

(2) Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0078.

(3) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0054.

(4) Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0324.

(5) OV L 347, 20.12.2013., 5. lpp.

(6) OV C 252, 18.7.2018., 31. lpp.

(7) Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0150.

(8) OV L 250, 4.10.2018., 1. lpp.

(9) Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0323.

(10) OV L 347, 20.12.2013., 221. lpp.

(11) OV C 263, 25.7.2018., 19. lpp.

(12) OV L 342, 22.12.2009., 1. lpp.

Top