EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 12.11.2020

COM(2020) 698 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Savienība, kurā valda līdztiesība: LGBTIK līdztiesības stratēģija 2020.-2025. gadam

CEĻĀ UZ LGBTIK LĪDZTIESĪBU: BRĪVĪBA BŪT SEV PAŠAM EIROPAS SAVIENĪBĀ

Es nerimšos veidot Līdztiesības savienību. Savienību, kurā ikviens var būt viņš pats un kurā var mīlēt, ko vēlas, – nebaidoties no apsūdzības vai diskriminācijas.

Jo būt tādam, kāds esi, nav tava ideoloģija. Tā ir tava identitāte.

Un neviens tev to nevar atņemt.

Urzula fon der Leiena (Eiropas Komisijas priekšsēdētāja), 2020. gada runa par stāvokli Savienībā

Ikvienam Eiropas Savienībā vajadzētu būt drošībā un brīvībai būt tam, kas viņš ir. Mūsu sociālais, politiskais un ekonomiskais spēks izriet no mūsu vienotības daudzveidībā: līdztiesība un nediskriminēšana ir ES pamatvērtības un pamattiesības, kas nostiprinātas tās Līgumos un Pamattiesību hartā 1 . Vienlīdzīgas iespējas ir arī viens no Eiropas sociālo tiesību pīlāra galvenajiem pīlāriem. Pamattiesību aizsardzība un vienlīdzīgas attieksmes un līdztiesības nodrošināšana visiem ir Eiropas Komisijas, Parlamenta un Padomes, kā arī dalībvalstu kopējā atbildība.

Pēdējo desmitgažu laikā likumdošanas attīstība, judikatūra un politikas iniciatīvas ir uzlabojušas daudzu cilvēku dzīvi un palīdzējušas mums veidot vienlīdzīgākas un atvērtākas sabiedrības, arī attiecībā pret lesbietēm, gejiem, biseksuāļiem, transpersonām, nebinārām personām, interseksuāļiem un kvīriem (LGBTIK 2 ). Komisija 2015. gadā nāca klajā ar LGBTI līdztiesību veicinošo darbību kopumu 3 , proti, pirmo politikas satvaru tieši pret LGBTI vērstas diskriminācijas apkarošanai. Valstu līmenī viendzimuma pārus juridiski atzinusi 21 dalībvalsts 4 , savukārt četras dalībvalstis ir ieviesušas tādas dzimuma tiesiskās atzīšanas procedūras, kas neietver medicīniskas prasības 5 .

Jaunākie pētījumi arī liecina, ka pat tad, ja sabiedrība ir kļuvusi atvērtāka un vairāk atbalsta vienlīdzīgas tiesības, tas ne vienmēr ir nesis jūtamus uzlabojumus LGBTIK dzīvē.

Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra (FRA) 2019. gada apsekojumā konstatēja, ka diskriminācija seksuālās orientācijas, dzimumidentitātes / dzimuma izpausmes un dzimumpazīmju dēļ ES faktiski pieaug: 2019. gadā 43 % LGBT norādījuši, ka jutušies diskriminēti (salīdzinājumā ar 37 % 2012. gadā) 6 .

Visā ES joprojām pastāv pret LGBTIK vērsta diskriminācija. Daudziem LGBTIK Eiropas Savienībā joprojām nav droši publiski izrādīt pieķeršanos, būt atklātiem par savu seksuālo orientāciju, dzimumidentitāti, dzimuma izpausmi un dzimumpazīmēm (gan mājās, gan darbvietā), vienkārši būt tiem, kas viņi ir, un nejusties apdraudētiem. Turklāt ievērojams skaits LGBTIK ir pakļauti nabadzības un sociālās atstumtības riskam. Ne visi jūtas droši, lai ziņotu policijai par verbālu un fizisku vardarbību.

Covid-19 krīzes rezultātā visneaizsargātākās grupas saskaras ar jaunām problēmām, un tas attiecināms arī uz LGBTIK. Pārvietošanās ierobežojumu dēļ daudzi gan gados jauni, gan veci LGBTIK ir spiesti atrasties naidīgā vidē, kur viņi, iespējams, ir pakļauti riskam piedzīvot vardarbību, izjust lielāku nemieru vai ieslīgt dziļākā depresijā 7 . Plaši izskanējušās viltus ziņās LGBTIK pat tika vainoti vīrusa izplatīšanā 8 .

Arī LGBTIK ikdienas pieredze ES ievērojami atšķiras. Lai gan LGBTI pieņemšana sabiedrībā ir palielinājusies no 71 % 2015. gadā līdz 76 % 2019. gadā, deviņās dalībvalstīs tā faktiski ir samazinājusies 9 .

Turklāt dažviet Eiropas Savienībā ir vērojama satraucoša tendence, proti, arvien biežāk notiek pret LGBTIK vērsti incidenti, piemēram, uzbrukumi LGBTIK sabiedriskajos pasākumos, ieskaitot praida gājienus, tā saukto deklarāciju par “LGBTIK ideoloģijas neskartu zonu” pieņemšana un homofobiska iebiedēšana karnevālos. Pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kuras aizsargā un veicina LGBTIK tiesības, arvien biežāk ziņo par to, ka tās saskaras ar naidīgumu, kas iet kopsolī ar pieaugošo pret dzimumu (un LGBTIK) vērsto kustību 10 . Dalībvalstīm ir nepieciešams ātri reaģēt, lai novērstu šo jauno tendenci.

Eiropas Savienībai ir jāuzņemas vadošā loma centienos labāk aizsargāt LGBTIK tiesības.

Ar šo stratēģiju, kas ir pirmā LGBTIK līdztiesības stratēģija, Komisija pievēršas nevienlīdzībai un problēmām, kas skar LGBTIK, nolūkā virzīties uz Savienību, kurā valda līdztiesība. Īpaša uzmanība tajā pievērsta dažādajām LGBTIK vajadzībām un visneaizsargātākajām personām, tostarp personām, kas saskaras ar intersekcionālo diskrimināciju, transpersonām, nebinārām personām un interseksuāļiem, kuri pieder sabiedrībā vismazāk pieņemtajām grupām un kopumā piedzīvo lielāku diskrimināciju un vardarbību nekā citas LGBTIK kopienas. Diskriminācija bieži vien ir daudzdimensionāla, tāpēc ilgtspējīgas un cieņpilnas pārmaiņas sabiedrībā var panākt tikai, izmantojot intersekcionālu 11 pieeju.

Šī stratēģija ir atbilde uz dalībvalstu 12 , Eiropas Parlamenta 13 , ko ievērojami atbalsta sadarbības grupa LGBTI jautājumos, un pilsoniskās sabiedrības paustajiem aicinājumiem rīkoties. Tajā ir izklāstīta virkne mērķtiecīgu darbību, kas aptver šādus četrus pīlārus:

1.pret LGBTIK vērstas diskriminācijas apkarošana,

2.LGBTIK drošības garantēšana,

3.LBGTIK iekļaujošu sabiedrību veidošana un

4.vadošā loma cīņā par LGBTIK līdztiesības nodrošināšanu visā pasaulē. 

Līdztekus šīm mērķtiecīgajām darbībām tiks veikta līdztiesības pastiprināta integrēšana visās ES politikas jomās, tiesību aktos un finansēšanas programmās, uzmanību pievēršot īpašām problēmām, ar ko saskaras LGBTIK.

Šīs stratēģijas mērķis ir palīdzēt LGBTIK tikt sadzirdētiem un apvienot dalībvalstu un visu līmeņu dalībnieku centienus, lai efektīvi risinātu jautājumu par LGBTIK līdztiesību. Tā tiek pieņemta laikā, kad dažās dalībvalstīs novērojams, ka pamattiesības samazinās vai arvien biežāk netiek ievērotas. ES standarti pamattiesību jomā ir ļoti augsti, tomēr tie ne vienmēr tiek piemēroti vienādi. Šī stratēģija papildina esošās un gaidāmās iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt ES līdztiesības dimensiju kopumā 14 .

1.PRET LGBTIK VĒRSTAS DISKRIMINĀCIJAS APKAROŠANA

LGBTIK ar diskrimināciju saskaras visos dzīves posmos. Bērni un jaunieši, kas paši ir LGBTIK, kā arī bērni, kuru vecāki ir LGBTIK vai kuri nāk no varavīksnes ģimenēm, proti, ģimenēm, kurās vismaz viens ģimenes loceklis ir LGBTIK, jau no agras bērnības bieži tiek stigmatizēti un kļūst par diskriminācijas un iebiedēšanas upuriem. Tas ietekmē viņu izglītības rādītājus un nodarbinātības izredzes, ikdienas dzīvi un viņu pašu, kā arī viņu ģimenes labbūtību 15 .

Nodarbinātības jomā LGBTIK joprojām saskaras ar diskrimināciju darbā pieņemšanas posmā, darbvietā un karjeras beigās, un tas ir pretrunā ES tiesību aktiem šajā jomā. Daudziem no viņiem pirmkārt ir grūtības atrast taisnīgas un stabilas darbvietas, kā rezultātā var palielināties nabadzības, sociālās atstumtības un bezpajumtniecības risks. Neseni pētījumi liecina, ka transpersonas, cenšoties piekļūt darba tirgum, saskaras ar papildu šķēršļiem 16 .

LGBTI bezpajumtniecības rādītāji ir augsti 17 . Padzīšana no ģimenes dzīvesvietas un diskriminācija attiecībā uz piekļuvi mājokļiem ir galvenie iemesli, kādēļ LGTBIK, it īpaši gados jaunie, kļūst par bezpajumtniekiem 18 . Tiek lēsts, ka 25–40 % bez pajumtes palikušo jauniešu ir LGBTI 19 .

Diskriminācija seksuālās orientācijas, dzimumidentitātes / dzimuma izpausmes un dzimumpazīmju dēļ var arī būtiski ietekmēt LGBTIK fizisko, garīgo un seksuālo veselību un viņu labbūtību. ES pētījumi liecina par ievērojamu nevienlīdzību veselības jomā starp LGBTIK kopienu un iedzīvotājiem kopumā. 20 . Turklāt LGBTIK bieži vien atsakās no veselības aprūpes, jo viņi ir piedzīvojuši vai baidās piedzīvot veselības aprūpes speciālistu naidīgu attieksmi, un joprojām saskaras ar grūtībām piekļūt kvalitatīviem medikamentiem un aprūpei par pieņemamu cenu, ieskaitot aprūpi kopienā un sociālo aprūpi. Īpaši neaizsargāti pret diskrimināciju ir tie LGBTIK, kuriem ir invaliditāte, kuri ir vecāka gadagājuma, migranti vai ir piederīgi etniskai vai reliģiskai minoritātei. Covid-19 krīzes rezultātā šī neaizsargātība ir palielinājusies 21 .

1.1.    Tiesiskās aizsardzības pret diskrimināciju īstenošana un uzlabošana

LGBTIK līdztiesības veicināšanā būtiska nozīme ir ES tiesību aktiem, ar kuriem nodrošina tiesisko aizsardzību pret diskrimināciju, un arī Eiropas Savienības Tiesas (EST) judikatūrai. Uz šādu aizsardzību attiecas dažādi tiesiskie regulējumi atkarībā no tā, vai pret LGBTIK vērstas iespējamas diskriminācijas iemesls ir seksuālā orientācija (nediskriminēšanas regulējums) vai dzimums, ieskaitot dzimuma maiņu 22 (dzimumu līdztiesības regulējums).

Nodarbinātības vienlīdzības direktīvā 23 ir nostiprinātas tiesības nodarbinātības kontekstā netikt pakļautam diskriminācijai un aizskārumiem seksuālās orientācijas dēļ. Nesenā lēmumā EST precizēja, ka personas publisks paziņojums par personas ar konkrētu seksuālo orientāciju izslēgšanu no pieņemšanas darbā, var būt aizliegta diskriminācija 24 . Lai gan ar šo direktīvu ir izveidots stingrs pamats, tās noteikumu ietekmi ierobežo divi faktori: ar piemērošanu saistītas problēmas un ierobežotais tvērums, proti, šis tiesību akts attiecas tikai uz nodarbinātību.

Komisija nodrošinās, ka dalībvalstis stingri piemēro Nodarbinātības vienlīdzības direktīvā paredzētās tiesības, un 2021. gadā sagatavos ziņojumu par minētās direktīvas piemērošanu 25 . Minētajā ziņojumā tiks arī izvērtēts, vai dalībvalstis ir ievērojušas Komisijas ieteikumu apsvērt iespēju izraudzīties līdztiesības iestādi, kas direktīvas piemērošanas jomā pievērstos diskriminācijai reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma un seksuālās orientācijas dēļ 26 . Līdz 2022. gadam Komisija, pamatojoties uz ziņojumu, nāks klajā ar nepieciešamajiem tiesību aktiem, it īpaši attiecībā uz līdztiesības iestāžu lomu.

Dzimumu līdztiesības direktīvā 27 ir nostiprinātas tiesības saistībā ar piekļuvi nodarbinātībai, darba apstākļiem (ieskaitot atalgojumu) un nodarbinātības sociālā nodrošinājuma sistēmām netikt pakļautam diskriminācijai un aizskārumiem dzimuma, tostarp dzimuma maiņas, dēļ. Saskaņā ar vienlīdzīgas attieksmes pret vīriešiem un sievietēm principu nav pieļaujama atlaišana dzimuma maiņas dēļ 28 . Kā apstiprinājusi Eiropas Savienības Tiesa (EST), ES tiesību aktos paredzētas tiesības netikt diskriminētam dzimuma dēļ, tostarp dzimuma maiņas dēļ, arī attiecībā uz piekļuvi sabiedrībai pieejamām precēm un pakalpojumiem 29 un likumos noteikto sociālo nodrošinājumu 30 . Šajā tiesiskajā regulējumā dzimumpazīmes vēl nav skaidri minētas kā aizliegts diskriminācijas iemesls.

Komisija 2008. gadā nāca klajā ar priekšlikumu Vienlīdzīgas attieksmes direktīvai, ar ko nodarbinātības un profesionālās izglītības jomā piemērojamā ES tiesiskā aizsardzība pret diskrimināciju citstarp seksuālās orientācijas dēļ tiktu paplašināta un attiecināta arī uz citām jomām 31 . Komisija aicina Padomi pieņemt minēto priekšlikumu, lai novērstu nepilnības ES tiesību aktos par aizsardzību pret diskrimināciju seksuālās orientācijas dēļ.

Komisijas, Eiropas Padomes un pilsoniskās sabiedrības atbalstītie pētījumi 32 liecina, ka dalībvalstīm ir atšķirīgas pieejas LGBTIK, it īpaši nebināru personu, interseksuāļu un kvīru, aizsargāšanai pret diskrimināciju. Komisija palīdzēs dalībvalstīm intensīvāk apmainīties ar paraugpraksi attiecībā uz tiesisko aizsardzību pret diskrimināciju seksuālās orientācijas, dzimumidentitātes / dzimuma izpausmes un dzimumpazīmju dēļ dažādās jomās. Dažas dalībvalstis savos līdztiesības tiesību aktos ir iekļāvušas dzimumpazīmes kā vienu no diskriminācijas iemesliem, turpretī citas ir izmantojušas plašu termina “dzimums” interpretāciju 33 . Līdzīgi arī dzimuma izpausmi kā iemeslu diskriminācijas novēršanas tiesību aktos ir iekļāvušas tikai dažas dalībvalstis. Komisija cenšas noskaidrot, kā nebināras personas, interseksuāļus un kvīrus varētu labāk aizsargāt pret diskrimināciju.

Jaunās tehnoloģijas rada ne tikai jaunas iespējas uzlabot eiropiešu dzīvi, bet arī jaunas problēmas. Mākslīgo intelektu (MI) var izmantot daudzu sociālo problēmu risināšanai, tomēr tas var arī saasināt citstarp pret LGBTIK vērstu diskrimināciju reālajā dzīvē un dzimumu nelīdztiesību. Konkrētāk, kā uzsvērts nesenā Komisijas politikas pārskatā, viena no jaunajām problēmām MI sejas atpazīšanas sistēmu jomā ir transpersonu seju identifikācija, it īpaši periodā, kad notiek dzimuma maiņa 34 . Komisija plāno nākt klajā ar tiesisko regulējumu, kurā īpaša uzmanība tiks pievērsta neobjektivitātei un nepamatotai diskriminācijai, kas izriet no augsta riska mākslīgā intelekta sistēmām, tai skaitā biometriskajām sistēmām. Tā ierosinās īpašas citstarp ar dokumentāciju saistītas prasības attiecībā uz apmācības datu kopu kvalitāti un testēšanas procedūrām neobjektivitātes noteikšanai un koriģēšanai. Šo prasību mērķis būtu negatīvas diskriminējošas ietekmes novēršana agrīnā posmā, un, pateicoties tām, varētu nodrošināt pastāvīgu uzraudzību un modrību attiecībā uz atbilstību spēkā esošajiem tiesību aktiem līdztiesības jomā visā MI darbības ciklā.

1.2.    Daudzveidības un iekļaušanas darbvietā veicināšana

Papildus diskriminācijas aizliegumam daudzveidīga un iekļaujoša darba vide palīdz radīt vienlīdzīgas iespējas darba tirgū un uzlabot uzņēmējdarbības rezultātus. Daudzveidībai un iekļaušanai ir izšķiroša nozīme jaunu ideju stimulēšanā un inovatīvas un plaukstošas sabiedrības veicināšanā. Piemēram, ir pierādīta sakarība starp LGBTIK iekļaušanu un aktīvu ienesīgumu, inovāciju un produktivitāti 35 .

Komisija veicina daudzveidības pārvaldību, izmantojot ES Daudzveidības hartu platformu 36 . Parakstītāji ir pieņēmuši daudzveidības un iekļaušanas politiku, izveidojuši iekšējus LGBTIK tīklus, apmācījuši savus darbiniekus, atzīmējuši Starptautisko dienu pret homofobiju, transfobiju, bifobiju un interfobiju (IDAHOT) un piedalījušies valstī notikušajos geju praidos. Darba ņēmēji, kas ir LGBTIK, var gūt labumu no uzlabotas koordinācijas starp ES platformu, valstu daudzveidības hartām un atsevišķiem uzņēmumiem. Komisija turpinās veicināt valstu daudzveidības hartu izstrādi un iesaistīsies konkrētos centienos veicināt LGBTIK līdztiesību, un šajā nolūkā veiks mērķtiecīgus pasākumus ES Daudzveidības hartu platformas satvarā.

Komisija veicinās Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) 37 izmantošanu, lai uzlabotu to LGBTIK sociālekonomisko stāvokli, kuri tiek visvairāk marginalizēti, un izstrādās iniciatīvas, kas vērstas uz konkrētām grupām, piemēram, geju, lesbiešu, biseksuāļu, transpersonu un interseksuāļu apakšgrupām. Komisija apkopos pierādījumus par šķēršļiem pilnīgas līdztiesības nodrošināšanai nodarbinātības jomā un arī citās jomās, piemēram, sociālās aizsardzības jomā. Šī darba rezultāti tiks ņemti vērā, izstrādājot norādījumus dalībvalstīm un uzņēmumiem par to, kā uzlabot transpersonu un interseksuāļu dalību darba tirgū. Komisija veicinās paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm un ar FRA atbalstu nodrošinās ticamus un salīdzināmus datus šajā jomā. Komisija turpinās atbalstīt Dzimumu līdztiesības stratēģijā paredzētos pasākumus 38 , kuru mērķis ir uzlabot sieviešu sociālekonomisko stāvokli, ieskaitot pasākumus, kas ir nozīmīgi sievietēm, kuras ir LBTIK 39 .

Sociālie uzņēmumi un sociālā ekonomika kopumā var būt pret LGBTI vērstas diskriminācijas apkarošanas priekšplānā. Tie var izstrādāt īpašas programmas, apmācību un shēmas, kas veicinātu LGBTIK iekļaušanu. Komisija 2021. gadā publicēs Eiropas rīcības plānu sociālās ekonomikas jomā, ar kuru veicinās šādu uzņēmumu un organizāciju izveidi un kurā tiks aplūkots, kā konkrētas marginalizētās grupas, to skaitā LGBTIK, varētu labāk iekļaut sabiedrībā.

Komisija kā darba devējs rādīs piemēru. Savas jaunās cilvēkresursu stratēģijas satvarā tā turpinās centienus izveidot pilnībā iekļaujošu darba vidi, it īpaši sniedzot mērķtiecīgāku atbalstu un norādījumus darbiniekiem, kas ir LGBTIK, kā arī ievērojami uzlabojot dzimumneitrālas valodas izmantošanu jebkādā saziņā. Komisija aicina pārējās ES iestādes veikt darbības daudzveidības un iekļaušanas veicināšanai attiecīgajās darbvietās šajās iestādēs.

1.3.    Nevienlīdzības apkarošana izglītības, veselības, kultūras jomā un sportā

Komisija sniegs atbalstu, lai veicinātu paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm un ekspertiem saistībā ar drošas un iekļaujošas izglītības nodrošināšanu ikvienam bērnam, jaunietim un pieaugušajam. Piemēram, jauna ekspertu grupa 40 izstrādās priekšlikumus stratēģijām par atbalstošas mācību vides izveidi tām grupām, kurām draud nesekmība, kā arī par labklājības skolā sekmēšanu un risinās jautājumus par dzimtisko stereotipizēšanu izglītībā, iebiedēšanu un seksuālo uzmākšanos. Turklāt ar gaidāmo Komisijas visaptverošo stratēģiju par bērnu tiesībām tiks nodrošināts, ka arī tie bērni, kas ir LGBTIK, bez diskriminācijas var piekļūt tiesībām, aizsardzībai un pakalpojumiem. Visu skolēnu, studentu un iedzīvotāju interesēs ir veicināt iekļaujošāku izglītību, kas palīdzēs izskaust stereotipus un veidot attiecībā pret visiem taisnīgāku sabiedrību.

Bieži vien trūkst pētījumu par, piemēram, tādu LGBTIK intersekcionālo pieredzi, kuri ir gados vecāki vai kuriem ir invaliditāte. Pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa” atbalstīs LGBTIK kopienai nozīmīgus citstarp ar veselību saistītus dzimumu pētījumus un intersekcionālu pētniecību. Komisija izplatīs pētījumu rezultātus, kā arī to ieteikumus un politikas norādes, un ar ES Veselības politikas platformas starpniecību rīkos ES mēroga konferenci. Turklāt tā ierosinās, ka Veselības veicināšanas, slimību profilakses un nepārnēsājamu slimību pārvaldības koordinācijas grupa (SGPP) izvērtē apstiprinātu ar veselību saistītu labu praksi šajā jomā, kuru dalībvalstis varētu īstenot.

Dalībvalstis tiks mudinātas organizēt veselības aprūpes speciālistu apmācību, lai veicinātu izpratni par homoseksuālu un biseksuālu vīriešu, lesbiešu un biseksuālu sieviešu, interseksuāļu un transpersonu ar veselību saistītajām vajadzībām un novērstu diskrimināciju un stigmatizāciju attiecībā uz piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem. Projekta “HEALTH4LGBTI” 41 mācību materiāli arī turpmāk tiks izplatīti un piedāvāti dalībvalstīm. Komisija mudinās dalībvalstis apmainīties ar paraugpraksi saistībā ar garīgās veselības problēmu risināšanu, ar kurām saskaras ievērojams skaits LGBTIK, un veicinās šādu apmaiņu.

Daudzās kopienās negatīvu vai naidīgu attieksmi pret LGBTIK citstarp izraisa ar dzimumu saistīti aizspriedumi un citi stereotipi. It īpaši šādu aizspriedumu un stereotipu dēļ var tikt atstumtas un stigmatizētas personas, kas neatbilst attiecībā uz sievietēm un vīriešiem pieņemtām normām/priekšstatiem, piemēram, nebināras personas un kvīri. Plašsaziņas līdzekļi, kultūras un sporta nozare ir spēcīgi instrumenti, ar kuriem var mainīt attieksmi un kliedēt ar dzimumu saistītus aizspriedumus un citus stereotipus.

Komisija atbalstīs projektus, kuros nolūkā apkarot diskrimināciju, vairot uzticēšanos un pieņemšanu un veicināt LGBTIK pilnīgu iekļaušanu tiek izmantotas kultūras izpausmes. Komisija veicinās LGBTIK līdztiesības integrēšanu attiecīgajās nodarbinātības, izglītības un veselības iniciatīvās (jo īpaši tajās, kas saistītas ar garīgo veselību un HIV/AIDS profilaksi) un ES finansējuma programmās (piemēram, programmās “ES veselība” un “Erasmus+”). Gaidāmajā Eiropas Vēža uzveikšanas plānā tiks ņemta vērā neaizsargāto grupu, ieskaitot LGBTIK, situācija. Programmas “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības” satvarā var tikt finansēti projekti, kas pievēršas pret LGBTIK vērstai intersekcionālajai diskriminācijai un nevienlīdzībai, ar dzimumu saistītiem aizspriedumiem un citiem stereotipiem 42 .

“Erasmus+” finansē projektus, kas palīdz pavērt iespējas un iegūt spējas jauniešiem, kuri piedzīvo diskrimināciju dzimuma vai seksuālās orientācijas dēļ un saskaras ar citiem sociāliem šķēršļiem. Līdzīgi arī Eiropas Solidaritātes korpuss var atbalstīt tādas solidaritātes aktivitātes, kuru mērķis ir apkarot rasismu un diskrimināciju, kā arī paplašināt līdzdalību. Jaunajā plānošanas periodā īpaša uzmanība tiks pievērsta iekļaušanai, līdztiesībai un daudzveidībai “Erasmus+” un Eiropas Solidaritātes korpusa programmās. Tiks noteikta daudzpusīga pieeja, lai programmu padarītu iekļaujošāku un labāk sasniegtu cilvēkus, kuriem ir mazāk iespēju, tostarp ieviešot elastīgākus un pieejamākus formātus, īstenojot atbalsta pasākumus dalībnieku sagatavošanai un pavadīšanai un finansiālus pasākumus tādu šķēršļu novēršanai, ar kuriem saistībā ar dalību programmās saskaras nepietiekami pārstāvētās grupas. 

1.4.    To LGTIK tiesību ievērošana, kuri iesnieguši starptautiskās aizsardzības pieteikumu

Kopējā Eiropas patvēruma sistēma pievēršas neaizsargātu starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju (ieskaitot LGBTIK) īpašajai situācijai un vajadzībām 43 . Komisija ir nākusi klajā ar priekšlikumiem reformēt kopējo Eiropas patvēruma sistēmu un padarīt to noturīgāku un efektīvāku, vienlaikus ievērojot šādu pieteikumu iesniedzēju aizsardzības vajadzības 44 .

Komisija veicinās labas prakses apmaiņu starp dalībvalstīm attiecībā uz to LGBTIK vajadzību apmierināšanu, kuri iesnieguši starptautiskās aizsardzības pieteikumu, galveno uzmanību pievēršot šādiem jautājumiem:

-kā garantēt drošus un piemērotus uzņemšanas apstākļus, ieskaitot izmitināšanu, tiem LGBTIK, kuri iesnieguši starptautiskās aizsardzības pieteikumu;

-kādus aizsardzības standartus (attiecīgā gadījumā) piemēro šādu personu aizturēšanas gadījumā un

-kā panākt, ka pret LGBTIK vērsta diskriminācija un/vai stereotipi neietekmē šādu personu iesniegtu pieteikumu izskatīšanu.

Eiropas Patvēruma atbalsta birojs uzlabos aizsardzības speciālistu un tulku apmācību, lai nodrošinātu, ka LGBTIK iesniegto starptautiskās aizsardzības pieteikumu izskatīšanu neietekmē stereotipi un ka izskatīšana notiek saskaņā ar starptautiskajiem / ES tiesību aktiem un citiem attiecīgiem instrumentiem 45 .

Diskusijās ar dalībvalstīm par Patvēruma un migrācijas fonda finansējuma prioritātēm Komisija uzsvērs nepieciešamību veidot spējas nolūkā ievērot starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju un citu migrantu tiesības.

LGBTIK līdztiesības stratēģijas un ES rīcības plāna integrācijai un iekļaušanai īstenošanā Eiropas Komisija nodrošinās sinerģiju. Viens no jaunā rīcības plāna pamatprincipiem būs “visu personu iekļaušana”. Tajā tiks ņemtas vērā problēmas, kas rodas, kad papildus migranta statusam pastāv vēl citi diskriminācijas faktori, piemēram, seksuālā orientācija un dzimums.

2.LGBTIK DROŠĪBAS GARANTĒŠANA

Ikvienam ir tiesības būt drošībā gan mājās, gan sabiedriskā vietā, gan tiešsaistē. LGBTIK ievērojami biežāk cieš no naida noziegumiem, naida runas un vardarbības 46 . Nolūkā apkarot naida runu tiešsaistē Komisija 2016. gadā ar IT uzņēmumiem panāca vienošanos par brīvprātīgu rīcības kodeksu 47 . Izvērtējumi par kodeksa īstenošanu liecina, ka seksuālā orientācija ir visbiežāk ziņotais naida runas iemesls (33,1 %) 48 . Covid-19 krīzes rezultātā ir pieaudzis pret LGBTIK vērsts naids, vardarbība un diskriminācija un notikusi visas sabiedrības polarizācija 49 .

Tajā pašā laikā nopietna problēma joprojām ir tas, ka policijai vai citām organizācijām netiek ziņots par naida noziegumiem, kam par iemeslu ir neuzticēšanās tiesībaizsardzības iestādēm, bailes no homofobiskas pret LGBTIK vērstas reakcijas 50 vai vainas uzvelšanas cietušajam, negatīva pieredze saskarsmē ar policiju vai pieņēmums, ka šīs iestādes nerīkosies.

Tiesību aizstāvji saskaras ar draudiem, un miermīlīgi gājieni tiek uzņemti ar naidu. Pārāk bieži politiskajā diskursā, tostarp vēlēšanu kampaņu laikā, LGBTIK tiek ļaunprātīgi padarīti par grēkāžiem. Rezolūciju par “LGBT brīvu zonu” mērķis ir liegt pamattiesības un brīvības LGBTIK kopienai. Gan tiešsaistes, gan bezsaistes saziņā aizvien biežāk par LGBTIK tiek runāts kā par “ideoloģiju” 51 , un tas attiecināms arī uz notiekošo kampaņu pret tā saukto “dzimumu ideoloģiju”. No LGBTIK brīvas zonas ir no cilvēces brīvas zonas, un tām nav vietas mūsu Savienībā.

2.1.    LGBTIK tiesiskās aizsardzības pret naida noziegumiem, naida runu un vardarbību stiprināšana

Tiesiskā aizsardzība pret naida noziegumiem un naida runu, kas vērsti pret LGBTIK, dažādās dalībvalstīs ievērojami atšķiras 52 . Komisija – ar ES augsta līmeņa grupas rasisma, ksenofobijas un citu neiecietības veidu apkarošanas jautājumos starpniecību – organizēs mērķorientētasas diskusijas ar valstu iestādēm un pilsonisko sabiedrību, lai apmainītos ar paraugpraksi attiecībā uz valstu tiesību aktu īstenošanu šajās jomās.

Lai gan ES ir pieņēmusi tiesību aktus, kas paredz kriminālatbildību par naida noziegumiem un naida runu, kuru pamatā ir rasisms un ksenofobija 53 , tomēr nav paredzētas īpašas ES līmeņa sankcijas par tādu naida runu un naida noziegumiem, kas vērsti pret LGBTIK. Pirmo svarīgo soli Komisija spers 2021. gadā, kad tā nāks klajā ar iniciatīvu papildināt Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 83. panta 1. punktā izklāstīto “ES noziegumu” sarakstu un iekļaut tajā naida noziegumus un naida runu, ieskaitot pret LGBTIK vērstus naida noziegumus un naida runu.

Komisija arī veiks darbības ar mērķi novērst ar dzimumu saistītu vardarbību, kā paziņots Dzimumu līdztiesības stratēģijā. Plānots, ka ar programmu “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības” tiks finansēti projekti, kuru mērķis ir novērst un apkarot pret LGBTIK vērstus naida noziegumus, naida runu un vardarbību, savukārt programma “Tiesiskums” nodrošinās finansējuma iespējas noziegumos cietušo, ieskaitot LGBTIK, tiesību veicināšanai.

2.2.    Pret LGBTIK vērstas naida runas tiešsaistē un dezinformācijas apkarošanas pasākumu stiprināšana

Komisija līdz 2020. gada beigām iesniegs digitālo pakalpojumu tiesību akta priekšlikumu. Minētajā priekšlikumā netiks noteikta nelikumīgas runas definīcija, bet tā mērķis būs efektīvāk vērsties pret dažāda veida platformās glabātu jebkāda veida nelikumīgu saturu, tādējādi nodrošinot pamattiesību, kuras ietver arī vārda brīvību, ievērošanu. Turklāt Komisija paplašinās savu iesaisti un sadarbību ar IT uzņēmumiem un platformām, arī saistībā ar rīcības kodeksa īstenošanu.

Komisija nodrošinās, ka tiek pareizi transponēta un stingri piemērota pārskatītā Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva, kura stiprina aizsardzību pret saturu, kas kūda uz naidu vai vardarbību, un aizliedz tādus audiovizuālus komercpaziņojumus, kuri ietver vai veicina jebkādu diskrimināciju, arī diskrimināciju dzimuma un seksuālās orientācijas dēļ. Komisija 2020. gadā pieņems Eiropas Demokrātijas rīcības plānu ar mērķi risināt galvenās problēmas, kas ietver dezinformācijas apkarošanu, aizsardzību pret ārēju iejaukšanos un manipulācijām vēlēšanās, plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu.

2.3.    Ziņošana par naida noziegumiem, kas vērsti pret LGBTIK, un labas prakses apmaiņa

Komisija arī turpmāk veicinās tādas drošas vides izveidi, kurā cietušie LGBTIK var ziņot par noziegumiem, un labāku aizsardzību un atbalstu personām, kuras cietušas no vardarbības, kas saistīta ar dzimumu, vardarbības ģimenē un naida noziegumiem, kuri vērsti pret LGBTIK. Saskaņā ar ES stratēģiju par cietušo tiesībām (2020.–2025. gads) 54 tā palīdzēs dalībvalstīm nodrošināt, ka LGBTIK ir pieejami cietušo atbalsta pakalpojumi, ieskaitot drošās mājas, un nodrošināta piekļuve tiem. Turklāt Komisija izmantos ES finansējuma iespējas un veicinās integrētu un mērķorientētu atbalstu cietušajiem ar īpašām vajadzībām, arī noziegumos cietušajiem LGBTIK.

Komisija turpinās sadarboties ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu pilnīgu un pareizu Cietušo tiesību direktīvas īstenošanu, ņemot vērā 2020. gada maija īstenošanas ziņojumu 55 . Komisija īstenos ES mēroga komunikācijas kampaņu nolūkā vairot izpratni par cietušo tiesībām un veicinās labas prakses (piemēram, “varavīksnes galdu” izveide vietējos policijas iecirkņos 56 ) apmaiņu.

Tiks izveidota jauna darba grupa jautājumos par apmācību saistībā ar naida noziegumiem un tiesībaizsardzības iestāžu spēju veidošanu, kuras satvarā Komisija ciešāk sadarbosies ar ES Tiesībaizsardzības apmācības aģentūru (CEPOL), Eiropas Padomi, dalībvalstīm un pilsonisko sabiedrību un atbalstīs apmācību, kuras mērķis ir palīdzēt tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem identificēt un reģistrēt homofobiskus aizspriedumus pret LGBTIK un veicināt ziņošanu par noziegumiem.

2.4LGBTIK fiziskās un garīgās veselības aizsardzība un veicināšana

Kaitīga prakse, piemēram, tāda ķirurģiska operācija, kuras mērķis nav dzīvības glābšana, un medicīniska iejaukšanās attiecībā uz interseksuāliem zīdaiņiem un pusaudžiem bez viņu personīgas un pilnīgi informētas piekrišanas (interseksuālu dzimumorgānu kropļošana) 57 , transpersonu piespiedu ārstēšana ar medikamentiem un pret LGBTIK vērsta ar konversijas terapiju saistīta prakse 58 , var atstāt nopietnas sekas uz fizisko un garīgo veselību. Komisija veicinās ar minēto prakšu izbeigšanu saistītas labas prakses apmaiņu dalībvalstu starpā. Piespiedu aborts, piespiedu sterilizācija un cita pret sievietēm un meitenēm vērsta kaitīga prakse ir ar dzimumu saistītas vardarbības veidi un nopietni sieviešu un bērnu tiesību pārkāpumi. Komisija ieteikumā par kaitīgu pret sievietēm un meitenēm vērstu praksi iekļaus arī intersekcionālu perspektīvu, kā paziņots Dzimumu līdztiesības stratēģijā 2020.–2025. gadam.

3.LBGTIK IEKĻAUJOŠU SABIEDRĪBU VEIDOŠANA

Pamattiesību hartā ir nostiprinātas tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, kā arī bērnu tiesības uz viņu labklājībai nepieciešamo aizsardzību un gādību. ES ir daudz un dažādi ģimenes modeļi, arī varavīksnes ģimenes, kurās viens vai vairāki ģimenes locekļi ir LGBTIK. Dažādās dalībvalstīs ģimenes tiesības atšķiras, tādēļ pēc ES iekšējo robežu šķērsošanas varavīksnes ģimeņu saites var netikt atzītas. Šo situāciju ir saasinājuši Covid-19 ierobežošanas pasākumi. Dažām varavīksnes ģimenēm ir grūtības panākt, ka viņu dokumenti un attiecības tiek juridiski atzīti, kas tām radīja papildu problēmas pandēmijas laikā, kad valstis slēdza savas robežas. Dažos gadījumos cilvēki tika apturēti pie robežām, kā rezultātā viņiem pārvietošanās ierobežojumu periodā tika liegta iespēja būt kopā ar ģimeni 59 .

Transpersonas, nebināras personas un interseksuāļi bieži vien netiek atzīti ne tiesību aktos, ne praksē, kā rezultātā viņi citstarp pārrobežu situācijās saskaras ar juridiskām grūtībām attiecībā gan uz privāto, gan ģimenes dzīvi.

3.1.    Tiesību nodrošināšana LGBTIK pārrobežu situācijās

ES tiesību aktos par brīvu pārvietošanos, it īpaši Brīvas pārvietošanās direktīvā 60 , ir atzītas visu ES pilsoņu un viņu ģimenes locekļu, ieskaitot reģistrētus partnerus un varavīksnes ģimenes, tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties ES 61 .

Komisija turpinās nodrošināt, ka tiesību akti par brīvu pārvietošanos tiek piemēroti pareizi, arī tādēļ, lai novērstu konkrētus šķēršļus, kas liedz LGBTIK un viņu ģimenēm izmantot savas tiesības. Tas ietver īpašus dialogus ar dalībvalstīm saistībā ar lietā Coman pieņemtā sprieduma īstenošanu, kurā EST precizēja, ka jēdziens “laulātais” Brīvas pārvietošanās direktīvā lietotajā nozīmē ietver arī tā paša dzimuma partnerus 62 . Nepieciešamības gadījumā Komisija uzsāks tiesvedību.

Lai uzlabotu juridisko noteiktību ES pilsoņiem, kuri izmanto savas tiesības brīvi pārvietoties, un nodrošinātu brīvas pārvietošanās tiesību aktu efektīvāku un vienveidīgu piemērošanu visā ES, Komisija 2022. gadā pārskatīs 2009. gada pamatnostādnes par brīvu pārvietošanos. Pārskatītās pamatnostādnes atspoguļos ģimeņu daudzveidību un tādējādi palīdzēs atvieglot brīvas pārvietošanās tiesību izmantošanu visām ģimenēm, ieskaitot varavīksnes ģimenes 63 . Komisija turpinās apkopot informāciju par problēmām, ar kurām LGBTIK un viņu ģimenes saskārušies pārrobežu situācijās.

Materiālās ģimenes tiesības ir dalībvalstu kompetencē. ES tiesību aktus par ģimenes tiesībām piemēro pārrobežu gadījumos vai gadījumos ar pārrobežu ietekmi, un tie attiecas uz LGBTIK. Tie ietver noteikumus, kuru mērķis ir atvieglot dalībvalstīm citas dalībvalsts izdotu spriedumu atzīšanu lietās par laulības šķiršanu, vecāku atbildību un tiesībām (ieskaitot aizgādību pār bērnu un apciemošanas tiesības), uzturlīdzekļiem (pāriem un bērniem), piederošo īpašumu laulības un reģistrētu partnerattiecību kontekstā un mantošanas lietās (pāriem un bērniem).

Komisija attiecībā uz varavīksnes ģimenēm nodrošinās, ka stingri tiek piemērotas pārrobežu ģimenes tiesības, un šajā nolūkā to īstenošanas uzraudzībā pievērsīs lielāku uzmanību šai grupai.

3.2.    Labāka tiesiskā aizsardzība varavīksnes ģimenēm pārrobežu situācijās

Vairāk nekā puse dalībvalstu tiesību aktos ir iekļāvušas noteikumus, kas attiecas uz varavīksnes ģimeņu vecākiem. Tomēr, neraugoties uz spēkā esošajiem ES tiesību aktiem, kā tos interpretējusi Tiesa, šīm ģimenēm ceļojot vai pārceļoties uz citu dalībvalsti, dažkārt pastāv risks, ka bērnu saikne ar vecāku(-iem), kas ir LGBTIK, tiks pārrauta, un tas var ietekmēt bērnu tiesības 64 . Arī precētie un reģistrētie partneri saistībā ar ceļošanu un pārcelšanos uz citu dalībvalsti var saskarties ar grūtībām.

Komisija centīsies panākt ģimenes attiecību savstarpēju atzīšanu ES. Ja persona ir bērna vecāks vienā valstī, tad tā ir viņa vecāks jebkurā valstī. Komisija 2022. gadā ierosinās horizontālu likumdošanas iniciatīvu ar mērķi atbalstīt vecāku statusa savstarpēju atzīšanu dalībvalstīs, piemēram, vienā dalībvalstī likumīgi piešķirta vecāku statusa atzīšanu citā dalībvalstī.

Turklāt Komisija turpinās atbalstīt dalībvalstu centienus nodrošināt, ka tiek ievērotas varavīksnes ģimeņu tiesības, kas noteiktas ES Pamattiesību hartā (it īpaši tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi un bērna tiesības), kuru piemēro, īstenojot ES tiesību aktus. Tā izpētīs iespējamus pasākumus, ar kuriem atbalstīt tā paša dzimuma laulāto un reģistrēto partneru juridiskā statusa savstarpēju atzīšanu pārrobežu situācijās.

3.3.    Transidentitātes, nebināras identitātes un interseksuāļu labāka atzīšana

Prasības, ko piemēro personām, kas vēlas mainīt savu likumīgo dzimumu, dažādās dalībvalstīs būtiski atšķiras. Pēdējos gados arvien vairāk dalībvalstu ir ieviesušas būtiskas izmaiņas savos tiesību aktos par dzimuma atzīšanu, pārejot uz personu pašnoteikšanās modeli. Citas ir saglabājušas virkni prasību saistībā ar transpersonu un nebināru personu dzimuma atzīšanu. Tās var būt nesamērīgas un pretrunā cilvēktiesību standartiem, kā attiecībā uz ķirurģiskām 65 un sterilizācijas 66 prasībām lēmusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa.

Komisija veicinās paraugprakses apmaiņu dalībvalstu starpā attiecībā uz iespējām ieviest pieejamus dzimuma tiesiskās atzīšanas tiesību aktus un procedūras, kas pamatojas uz pašnoteikšanās principu un neparedz vecuma ierobežojumus.

Komisija uzsāks starpnozaru dialogu ar dažādām ieinteresētajām personām, tostarp dalībvalstīm, uzņēmumiem un veselības aprūpes speciālistiem, lai vairotu izpratni par transidentitāti, nebināru identitāti un interseksuāļiem un veicinātu iekļautību visās attiecīgajās darbībās un procedūrās, arī Komisijā.

3.4.    Pilsoniskajai sabiedrībai labvēlīgas vides veicināšana

Komisija nodrošinās finansējumu, lai veicinātu LGBTIK pilsoniskās sabiedrības organizācijām labvēlīgu un ilgtspējīgu vidi. Šajā stratēģijā minētas attiecīgās ES finansējuma programmas un to finansēšanas prioritātes attiecībā uz LGBTIK līdztiesību. Līdztekus uz projektiem balstītam finansējumam programma “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības” 2021.–2027. gadam palielinās finansēšanas iespējas mazām un vidējām organizācijām un darīs pieejamas darbības dotācijas LGBTIK līdztiesību veicinošiem tīkliem. ES fondiem ir jāveicina nediskriminējošas sabiedrības veidošana un jāatbalsta Komisijas centieni izveidot Savienību, kurā valda līdztiesība.

Turklāt Komisija saistībā ar tiesību aktu un politikas izstrādi uzturēs un veicinās strukturētu un atklātu dialogu un konsultācijas ar pilsonisko sabiedrību, it īpaši nolūkā apspriest stratēģijas īstenošanu. Tā veicinās dialogu ar dalībvalstīm, ES aģentūrām, sociālajiem partneriem un privāto sektoru, lai veicinātu politikas pret LGBTIK vērstas diskriminācijas apkarošanai turpmāku izstrādi. Komisija turpinās vairot izpratni par LGBTIK līdztiesības un nediskriminēšanas nepieciešamību un piedalīsies LGBTIK kopienai nozīmīgos publiskos pasākumos.

Jauniešiem ir izšķiroša loma iekļaujošas sabiedrības veidošanā. Komisija kopā ar dalībvalstīm īstenoja ES jaunatnes dialogu un apkopoja jauniešu viedokli, kā rezultātā tika izstrādāti 11 Eiropas Jaunatnes mērķi 67 , kas ietver aicinājumu nodrošināt visu dzimumu līdztiesību un iekļaujošu sabiedrību. Šie jaunatnes mērķi atspoguļo Eiropas jauniešu uzskatus un sniedz redzējumu par Eiropu, kas viņiem dod iespēju pilnībā īstenot savu potenciālu un vienlaikus palīdz mazināt šķēršļus, kuri liedz tiem, kuriem ir mazāk iespēju, piedalīties sociālajā un ekonomiskajā dzīvē.

4.VADOŠĀ LOMA CĪŅĀ PAR LGBTIK LĪDZTIESĪBAS NODROŠINĀŠANU VISĀ PASAULĒ

LGBTIK tiesības ir cilvēktiesības, un LGBTIK vienmēr un jebkur vajadzētu būt iespējai pilnībā izmantot savas tiesības.

Tomēr vairākās pasaules daļās LGBTIK situācija joprojām ir ļoti nedroša, proti, viņi saskaras ar nopietniem tiesību pārkāpumiem un aizskārumiem bez iespējas vērsties tiesā. Daudzi saskaras ar diskrimināciju, aizskārumiem, vajāšanu, ieslodzīšanu un pat slepkavību vai nāvessodu 68  – tāpēc vien, ka viņi ir tie, kas viņi ir. Komisija un Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) ir apņēmušies viņus aizsargāt un dot viņiem iespēju aizstāvēt savas tiesības. Turklāt LGBTIK situācija dažādās valstīs ievērojami atšķiras. Lai iespējami palielinātu ES atbalsta ietekmi, mums ir vajadzīga īpaši pielāgota pieeja un jāizmanto visi mūsu rīcībā esošie instrumenti. ES īsteno politiskus dialogus ar partnervalstīm, lai vērstos pret diskriminējošiem tiesību aktiem, politiku un praksi, kas vērsta pret LGBTIK, un dekriminalizētu viendzimuma attiecības un transidentitātes. Tā rādīs labu piemēru, proti, izrādīs solidaritāti un uzlabos noturību attiecībā uz LGBTIK tiesību aizsardzību un veicināšanu visā pasaulē, kā arī veicinās globālu atlabšanu, kas ikvienam ļaus gūt panākumus sociālā, ekonomiskā un politiskā ziņā, nevienu neatstājot novārtā.

Arvien biežāk cilvēktiesību aizstāvji, kas veicina LGBTIK līdztiesību, riskē ar savu dzīvību. Naidīgas vai dzīvībai bīstamas situācijas bieži vien piespiež LGBTIK bēgt no savas izcelsmes valsts. Visu ES aktivitāšu pamatā ir stingra apņemšanās veicināt un aizsargāt cilvēktiesības. Ir svarīgi, lai ES iekšējās un ārējās darbības šajā jomā būtu saskaņotas un pastiprinātu viena otru. ES sekmēs savu vadošo lomu pasaulē attiecībā uz ikvienas personas, ieskaitot LGBTIK, cilvēktiesību universāluma un nedalāmības aizsardzību.

LGBTIK, kas meklē patvērumu, neatkarīgi no viņu patvēruma pieteikuma motīviem, ierodoties ES, bieži saskaras ar papildu briesmām, un viņu vajadzības var atšķirties no citu patvēruma meklētāju vajadzībām 69 .

4.1.    ES iesaistes LGBTIK jautājumos stiprināšana visās tās ārējās attiecībās

ES stiprinās savu iesaisti LGBTIK jautājumos ārējās attiecībās gan politiskā, gan tehniskā līmenī. Tā pieliks lielas pūles, lai apkarotu vardarbību, naidu un diskrimināciju un nodrošinātu, ka partnervalstīs tiek ievērotas LGBTIK tiesības.

Attiecībā uz kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātēm, ieskaitot pievienošanās sarunu un stabilizācijas un asociācijas procesa kontekstā, Komisija politiskajā dialogā uzstās uz LGBTIK līdztiesību, un tā atbalstīs pasākumus, kuru mērķis ir apkarot pret LGBTIK vērstu vardarbību, naidu un diskrimināciju, kā arī sniegs atbalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA) satvarā. Tā arī atbalstīs uzraudzības veikšanu un datu vākšanu par LGBTIK situāciju reģionā, kā arī turpinās uzraudzīt šādu personu situāciju un informāciju par to iekļaus ikgadējā paketē par paplašināšanos ietvertajos ziņojumos par valstīm.

Komisija sadarbības un iesaistes ar Eiropas Padomi, Apvienoto Nāciju Organizāciju un citām attiecīgām starptautiskām un reģionālām struktūrām satvarā apmainīsies ar paraugpraksi par diskriminācijas apkarošanu un LGBTIK tiesību veicināšanu ārpus ES.

Rīcības plānā cilvēktiesību un demokrātijas jomā 2020.–2024. gadam 70 ir atjaunota ES apņemšanās un izteikts aicinājums rīkoties nolūkā apkarot jebkāda veida diskrimināciju, īpaši pievēršoties daudzkārtējas un intersekcionālās diskriminācijas veidiem. Tas nosoda diskriminējošus tiesību aktus, politiku un praksi, ieskaitot kriminālatbildības noteikšanu par viendzimuma attiecībām. Saskaņā ar savām pamatnostādnēm LGBTI cilvēktiesību veicināšanai un aizsardzībai 71 un cilvēktiesību pamatnostādnēm par nediskriminēšanu ārējā darbībā 72 ES veiks ar LGBTIK līdztiesību saistītas darbības starptautiskos forumos, veidos starptautiskas partnerības, pamatojoties uz līdztiesības un nediskriminēšanas principiem, un regulāri ar partnervalstīm iesaistīsies politiskos un cilvēktiesību dialogos.

Vietējas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas darbojas LGBTIK tiesību veicināšanas un aizsardzības priekšplānā, saņems finansiālu atbalstu no ES.

Komisija turpinās atbalstīt valstu, reģionālās un globālās programmas LGBTIK cilvēktiesību aizstāvju un viņu organizāciju atbalstam. Piemēram, tiek sniegts atbalsts spēju palielināšanai, lai:

-veidotu spēcīgas kustības visā pasaulē,

-stiprinātu vietējas, valsts un reģionālas cilvēktiesību iniciatīvas un

-veidotu reģionālas apvienības paplašināšanās reģionos un kaimiņreģionos, Āfrikā, Āzijā un Klusā okeāna reģionā, kā arī Latīņamerikā un Karību jūras reģionā.

ES arī turpmāk ātri reaģēs, lai aizsargātu LGBTIK tiesību aizstāvjus. Komisija turpinās centienus, lai nodrošinātu, ka arī turpmāk humānās palīdzības kontekstā tiek ņemts vērā dzimums un vecums, proti, ka tā ir pielāgota dažādu dzimumu un vecuma grupu (arī LGBTIK kopienu/personu) vajadzībām un atbilst humanitārajiem principiem, ieskaitot objektivitātes (nediskriminēšanas) principu. Visbeidzot, ES rīcības plāns par dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm ārējās attiecībās (2021.–2025. gadam) (GAP III) citstarp tiks balstīts uz intersekcionalitātes principu, un ar to tiks veicināta sieviešu un vīriešu līdztiesība visā viņu daudzveidībā.

Arī ārpus Eiropas Covid-19 krīzes ietekmē ir pieaugusi pret LGBTIK vērsta diskriminācija un vardarbība. “Eiropas komandas” 2020. gada 8. aprīļa globālajā atbildes reakcijā uz Covid-19 Eiropas Savienība izvēlējusies cilvēktiesībās balstītu pieeju, saskaņā ar kuru “atjauno uzlabojot” un veicina taisnīgākas, iekļaujošākas un ilgtspējīgākas sabiedrības, kā arī īsteno Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, ievērojot principu “nevienu neatstāt novārtā” 73 . ES par prioritāriem noteikusi veselības aizsardzības un sociālekonomiskus pasākumus, piemēram, nodrošinot, ka ikvienam ir pieejams atbalsts un būtiski sabiedriski pakalpojumi, un šajā sakarā tā arī turpmāk veicinās un nodrošinās cilvēktiesības, līdztiesību un nediskriminēšanu, pienācīgus darba apstākļus, cīņu pret vardarbību, kā arī pamatvērtības.

5.STRATĒĢIJAS ĪSTENOŠANA: ES INICIATĪVU PILNĪGA IZMANTOŠANA

Lai sasniegtu stratēģijā noteiktos mērķus, Komisija ne tikai veiks iepriekš izklāstītās mērķtiecīgās darbības, bet arī pastiprināti integrēs līdztiesības aspektu. Komisija nodrošinās, ka pret LGBTIK vērstas diskriminācijas apkarošana, kā arī līdztiesības veicināšana tiek integrēta visās – gan iekšējās, gan ārējās – ES politikas jomās, tiesību aktos un finansēšanas programmās. To veicinās pirmā Eiropas līdztiesības komisāre un īpašā Līdztiesības darba grupa.

Šīs stratēģijas īstenošanā kā visaptverošu principu izmantos intersekcionalitāti, proti, seksuālā orientācija, dzimumidentitāte / dzimuma izpausme un/vai dzimumpazīmes tiks aplūkotas kopā ar citām personu raksturojošām iezīmēm vai identitātēm, piemēram, dzimumu, rasi / etnisko izcelsmi, reliģiju/pārliecību, invaliditāti un vecumu. Šis princips ļaus izskaidrot, kāda nozīme minētajai intersekcionalitātei ir attiecībā uz personas diskrimināciju un neaizsargātību. Sievietes, kas ir LBTIK, var saskarties ar diskrimināciju gan kā sievietes, gan kā LBTIK. LGBTIK ar invaliditāti var saskarties ar papildu grūtībām iegūt atbalstu un informāciju un pilnībā piedalīties LGBTIK kopienā un sabiedrībā kopumā, jo nav nodrošināta piekļuve, kā rezultātā tiek veicināta viņu atstumtība 74 . LGBTIK ar invaliditāti ir vajadzīga piekļuve informācijai par atbalstu un tiesībām pieejamā un alternatīvā formātā, kā arī piekļuve LGBTIK paredzētām telpām, vietām un atbalsta tīkliem.

Stratēģija pievēršas arī nevienlīdzībai, ko skaidri atklājusi Covid-19 krīze, kura daudz vairāk skārusi neaizsargātos LGBTIK. Šā darba ietvaros Komisija mudinās dalībvalstis pilnībā izmantot atveseļošanas instrumenta Next Generation EU piedāvātās iespējas, lai mazinātu krīzes radīto nesamērīgo ietekmi un veicinātu LGBTIK līdztiesību. Turklāt Eiropas Komisija nepieciešamības gadījumā, izmantojot tehnisko atbalsta instrumentu, palīdzēs dalībvalstīm integrēt līdztiesību reformu izstrādē un īstenošanā 75 .

Lai atbalstītu ES politikas īstenošanu dalībvalstīs, būtiska nozīme ir ES finansējumam. Dalībvalstu pārvaldītajiem ES līdzekļiem ir jānes labums visiem ES pilsoņiem bez jebkāda veida diskriminācijas dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. Komisijai un dalībvalstīm ir jāveic stingra uzraudzība un jānodrošina, ka ES līdzekļi tiek izmantoti līdztiesības veicināšanai un ka visi ES finansētie projekti atbilst ES tiesību aktiem, ieskaitot Līgumus un Pamattiesību hartu. Projektiem, kas pārkāpj ES diskriminācijas novēršanas noteikumus, var apturēt vai atsaukt finansējumu. Komisijas priekšlikumā jaunai Kopīgo noteikumu regulai (KNR) 76 , ar ko paredz noteikumus 2021.–2027. gada plānošanas periodam, ir ietverts “veicinošs nosacījums” 77 , kas attiecas uz Hartu. Turklāt dalībvalstīm projektu atlasei ir jānosaka un jāpiemēro kritēriji un procedūras, kas ir nediskriminējošas un ņem vērā Hartu.

Lai varētu novērtēt LGBTIK personu stāvokli un efektīvi novērst nevienlīdzību, ir nepieciešami ticami un salīdzināmi dati par līdztiesību. Komisija aicinās Pamattiesību aģentūru (FRA) un Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu (EIGE) arī turpmāk sniegt dalībvalstīm tehnisku palīdzību un metodoloģisku atbalstu saistībā ar datu par LGBTIK diskrimināciju (gan viena, gan vairāku iemeslu dēļ) vākšanas konceptu un īstenošanu. Tā arī atbalstīs detalizētu intersekcionālu datu vākšanu, ko veic FRA, EIGE un dalībvalstis, it īpaši ar Augsta līmeņa grupas nediskriminācijas, līdztiesības un dažādības jautājumos apakšgrupas par līdztiesības datiem starpniecību.

Turklāt Komisija organizēs apaļā galda diskusiju par līdztiesības datiem, kurā pulcēsies galvenās ieinteresētās personas, lai izpētītu šķēršļus tādu datu vākšanai, kas saistīti ar rasi vai etnisko izcelsmi, un noteiktu veidus, kā panākt saskaņotāku pieeju, tostarp attiecībā uz intersekcionāliem datiem, piemēram, rasi vai etnisko izcelsmi un seksuālo orientāciju.

Komisija (Eurostat) turpinās ar līdztiesības datiem saistīto darbu, attiecīgā gadījumā risinot šo jautājumu tieši ar dalībvalstīm tehniskajās sanāksmēs ar valstu statistikas birojiem. Eurostat sniegs metodoloģisku atbalstu Komisijas dienestiem, lai izvērtētu iespēju vākt ar LGBTIK saistītus statistikas datus, ko dalībvalstis brīvprātīgi darījušas pieejamus.

2023. gadā tiks publicēta jauna Eirobarometra aptauja par diskrimināciju ES. Turklāt Komisija mudinās FRA 2024. gadā veikt visaptverošu LGBTIK apsekojumu.

Dalībvalstis tiek mudinātas izstrādāt rīcības plānus LGBTIK līdztiesības jomā, balstoties uz esošo paraugpraksi 78 . Mērķis ir uzlabot aizsardzību pret diskrimināciju, kas vērsta pret LGBTIK, un nodrošināt, ka valstis īsteno šajā stratēģijā izklāstītos mērķus un darbības un ka papildus stratēģijā paredzētajām darbībām tiek veikti pasākumi ar mērķi veicināt LGBTIK līdztiesību dalībvalstu kompetences jomās. Turklāt Komisija uzsāks ikgadēju Eiropas Integrācijas un dažādības galvaspilsētas(-u) izraudzīšanu un tādējādi turpinās atbalstīt un padarīs redzamus pilsētu centienus īstenot stabilu integrācijas politiku vietējā līmenī.

Papildus šajā stratēģijā izklāstīto galveno darbību īstenošanai Komisija Augsta līmeņa grupas nediskriminācijas, līdztiesības un daudzveidības jautājumos satvarā izveidos LGBTIK līdztiesības apakšgrupu, kas atbalstīs un uzraudzīs progresu dalībvalstīs, tostarp attiecībā uz valstu rīcības plānu izstrādi LGBTIK līdztiesības jomā. Tā regulāri organizēs politiska un ekspertu līmeņa sanāksmes ar pilsonisko sabiedrību un dalībvalstīm un piedalīsies Eiropas Padomes valdību LGBTI kontaktpunktu tīkla darbā. Komisija regulāri uzraudzīs šajā stratēģijā izklāstīto darbību īstenošanu un 2023. gadā iesniegs vidusposma pārskatu.

6.    SECINĀJUMS: SADARBĪBA LGBTIK LĪDZTIESĪBAS JOMĀ

Šīs stratēģijas pamatā ir redzējums par Eiropu, kurā cilvēki visā savā daudzveidībā ir līdztiesīgi un var dzīvot brīvi neatkarīgi no savas seksuālās orientācijas, dzimumidentitātes / dzimuma izpausmes vai dzimumpazīmēm.

Lai gan pēdējos gados Eiropa ir guvusi pakāpeniskus panākumus, šī LGBTIK līdztiesības stratēģija iezīmē jaunu posmu mūsu centienos veicināt lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu, nebināru personu, interseksuāļu un kvīru līdztiesību, vienlaikus turpinot koncentrēties uz prioritārajām jomām. Turklāt tajā ir uzsvērts, ka LGBTIK līdztiesības perspektīva ir jāintegrē visās ES politikas jomās, kā arī ES finansēšanas programmās.

Nevienlīdzības Eiropas Savienībā novēršana ir kopēja atbildība, kas prasa kopīgus centienus un rīcību visos līmeņos. ES iestādēm un aģentūrām, dalībvalstīm, tostarp reģionālajām un vietējām iestādēm, līdztiesības iestādēm, pilsoniskajai sabiedrībai un uzņēmumiem ir aktīvāk jāiesaistās stratēģijas mērķu sasniegšanā.

Visām iestādēm būtu skaidri jāapņemas īstenot kopīgu stratēģiju. Komisija aicina Eiropas Parlamentu atjaunot savu apņemšanos un atbalstīt stratēģijas īstenošanu, un tā aicina Padomi pieņemt secinājumus, kas būtu stratēģiju papildinošs pasākums. Tā aicina Reģionu komiteju un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju veicināt dialogu ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām un pilsonisko sabiedrību, tostarp sociālajiem partneriem, par to, kā veicināt LGBTIK līdztiesību. Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra un Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts turpinās atbalstīt LGBTIK līdztiesību un šajā saistībā veiks regulārus apsekojumus un sniegs tehnisko palīdzību un metodoloģisko atbalstu dalībvalstīm.

Pret LGBTIK vērsta diskriminācija, vardarbība un naids ir jāizskauž, jo tie ir pretrunā Eiropas Savienības pamatvērtībām. Kopā mēs varam likvidēt šķēršļus LGBTIK līdztiesībai un līdz 2025. gadam panākt acīmredzamu virzību uz tādu ES, kurā LGBTIK visā savā daudzveidībā ir garantēta drošība un vienlīdzīgas iespējas pilnībā piedalīties sabiedrības dzīvē un tādējādi pilnībā izmantot savu potenciālu.

(1)

     Sk. jo īpaši Līguma par Eiropas Savienību 2. pantu un Pamattiesību hartas 23. pantu. Pamattiesību harta bija pirmā starptautiskā cilvēktiesību harta, kas skaidri aizliedza diskrimināciju “seksuālās orientācijas” dēļ.

(2)

LGBTIK ir tādi cilvēki:

-kurus piesaista viņu dzimuma pārstāvji (lesbietes, geji) vai jebkura dzimuma pārstāvji (biseksuāļi);

-kuru dzimumidentitāte un/vai dzimuma izpausme neatbilst dzimumam, kas viņiem piešķirts dzimšanas brīdī (transpersona, nebināra persona);

-kuri dzimuši ar tādām dzimumpazīmēm, kas neatbilst ierastajai vīrišķā vai sievišķā dzimuma definīcijai (interseksuāļi), un

-kuru identitāte neietilpst binārajā seksualitātes un/vai dzimuma klasifikācijā (kvīri).

(3)

Eiropas Komisija, Final Report 2015-2019 on the List of actions to advance LGBTI equality (2020. gada 15. maijs).

(4)

     Austrija, Beļģija, Čehija, Dānija, Francija, Grieķija, Horvātija, Igaunija, Itālija, Īrija, Kipra, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Portugāle, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija un Zviedrija.

(5)

Dānija, Īrija, Luksemburga, Malta.

(6)

      FRA, EU-LGBTI II – A long way to go for LGBTI equality (2020. gada 14. maijs) (FRA, otrais LGBTI apsekojums).

(7)

     Starptautiskās Lesbiešu un geju asociācijas Eiropas reģionālā nodaļa (ILGA-Europe) konstatēja, ka pārvietošanās ierobežojumu dēļ LGBTIK ir lielāks risks saskarties ar vardarbību ģimenē vai aizskārumiem, turklāt daudzi LGBTIK ir neaizsargātāki pret Covid-19 un tā sociālekonomisko ietekmi, jo viņiem nav stabilas darbvietas un mājvietas un viņu veselības rādītāji ir zemāki ( COVID-19 and specific impact on LGBTI people and what authorities should be doing to mitigate impact , 2020. gads).

(8)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā cilvēktiesību komisāra birojs, COVID-19 and the human rights of LGBTI people .

(9)

     Eirobarometra 493. speciālaptauja – Diskriminācija Eiropas Savienībā , 2019. gada oktobris.

(10)

     FRA, Challenges facing civil society organisations working on human rights in the EU (2018. gada 29. janvāris).

(11)

     Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 10. pantu “nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, Savienība tiecas apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ”. Saskaņā ar Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta sniegto definīciju “intersekcionalitāte” ir “analītisks rīks, kas palīdz pētīt, izprast un reaģēt uz veidiem, kādos dzimums un dzimte ir savstarpēji saistīti ar citām personiskām īpašībām/identitātēm un kā šī savstarpējā saistība ietekmē unikālus diskriminācijas gadījumus”. Šī definīcija vienādā mērā attiecas uz jebkuru diskriminācijas veidu.

(12)

      19 dalībvalstu kopīgs neoficiāls dokuments (2018. gada decembris).

(13)

      Ziņojums par ES ceļvedi homofobijas un ar dzimumorientāciju un dzimumidentitāti saistītas diskriminācijas apkarošanai  (2013/2183(INI)) (2014. gada 8. janvāris).

(14)

Šādas iniciatīvas ir, piemēram: ES stratēģija par cietušo tiesībām (COM(2020)258), Dzimumu līdztiesības stratēģija 2020.–2025. gadam (COM(2020)152), ES stratēģiskais satvars romu līdztiesībai, iekļaušanai un līdzdalībai (COM(2020) 620), Eiropas sociālo tiesību pīlārs , ES rasisma apkarošanas rīcības plāns 2020.–2025. gadam (COM(2020)565), stratēģija par personu ar invaliditāti tiesībām (gaidāma 2021. gada 1. ceturksnī), stratēģija bērnu tiesību jomā (gaidāma 2021. gada 1. ceturksnī) un stratēģija antisemītisma apkarošanai (gaidāma 2021. gada 4. ceturksnī).

(15)

     Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO), Out in the open: education sector responses to violence based on sexual orientation and gender identity/expression (2016. gads); NESET II, How to prevent and tackle bullying and school violence (2016. gads).

(16)

     Eiropas Komisija, Legal gender recognition in the EU – The journeys of trans people towards full equality (2020. gada jūnijs).

(17)

     LGBTI ir īpaši pakļauti bezpajumtniecības riskam, proti, 4 % transpersonu un interseksuāļu norādījuši, ka vismaz reizi ir nakšņojuši zem klajas debess vai publiskā vietā (FRA, otrais LGBTI apsekojums).

(18)

     Sk., piemēram: https://www.feantsa.org/en/newsletter/2017/09/28/autumn-2017?bcParent=27 . 

(19)

      https://www.ilga-europe.org/sites/default/files/COVID19%20_Impact%20LGBTI%20people.pdf .

(20)

     LGBTIK ir lielāks risks agrāk saslimt ar konkrētu veidu vēzi vai piedzīvot garīgu diskomfortu, tostarp suicidālas domas, kā arī izdarīt pašnāvību, un ir lielāka iespējamība, ka viņi būs neapmierināti ar saņemto veselības aprūpi ( Eiropas Komisija, 2017. gada jūnijs ).

(21)

     Piemēram, salīdzinājumā ar visiem iedzīvotājiem LGBTIK vidū ir proporcionāli vairāk tādu personu, kuras ir bezdarbnieki, kurām nav stabilas darbvietas un kuru finanšu resursi ir ļoti ierobežoti un nestabili. Krīzes ietekmē situācija ir pasliktinājusies, atklājot to cilvēku neaizsargātību, kuriem nav stabilas darbvietas un mājvietas. Diskriminācijas, stigmatizācijas un šāda zemāka sociālekonomiskā statusa dēļ LGBTIK veselības rādītāji ir ievērojami zemāki, kas bieži saistīts ar to, ka viņiem ir ierobežotāka piekļuve visaptverošai veselības apdrošināšanai, un tādējādi viņi ir neaizsargātāki pret vīrusu (ILGA-Europe, Covid-19 ietekme).    

(22)

“Dzimuma maiņa” ir termins, ko izmantoja laikā, kad EST izziņoja lēmumus lietās P., Richards un 2004. gada 7. janvāra lietā K.B. pret National Health Service Pensions Agency un Secretary of State for Health, C-117/01, ECLI:EU:C:2004:7.

(23)

     Padomes Direktīva 2000/78/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (OV L 303, 2.12.2000., 16. lpp.).

(24)

EST 2020. gada 23. aprīļa spriedums NH pret Associazione Avvocatura per i diritti LGBTI – Rete Lenford, C-507/18, ECLI:EU:C:2020:289.

(25)

     Šis ziņojums tiks iesniegts kopā ar ziņojumu par Padomes Direktīvu 2000/43/EK (2000. gada 29. jūnijs), ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības.

(26)

Komisijas Ieteikums (ES) 2018/951 par līdztiesības iestāžu standartiem (OV L 167, 4.7.2018., 28. lpp.).

(27)

Direktīva 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (OV L 204, 26.7.2006., 23. lpp.).

(28)

EST 1996. gada 30. aprīļa spriedums P pret S un Cornwall County Council C-13/94, ECLI:EU:C:1996:170.

(29)

     Padomes Direktīva 2004/113/EK, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu (OV L 373, 21.12.2004., 37. lpp.).

(30)

     EST 2006. gada 27. aprīļa spriedums Sarah Margaret Richards pret Secretary of State for Work and Pensions C-423/04, ECLI:EU:C:2006:256.

(31)

     Priekšlikums Padomes direktīvai par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas, COM(2008) 0426 galīgā redakcija.

(32)

     Sk. ILGA-Europe Rainbow Map and Index 2020 .

(33)

Eiropas Komisija, Trans and intersex equality rights in Europe – a comparative analysis (2018. gada novembris); Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs, Human rights and intersex people (2015. gada aprīlis).

(34)

Keyes, O. (2018), “The misgendering machines: trans/HCI implications of automatic gender recognition”, Proceedings of the ACM on Human–Computer Interaction, 2(CSCW), 88. lpp. https://doi.org/10.1145/3274357 , citēts gaidāmajā publikācijā: Eiropas Komisija, Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāts (2020. gads), Gendered Innovations: How inclusive analysis contributes to research and innovation.

(35)

     Sk., piemēram, Li, F., Nagar, V. (2013), “Diversity and performance”, Management Science 59, 529–544. lpp.; Shan, L., Fu, S., Zheng, L. (2016), “Corporate sexual equality and firm performance”, Strategic Management Journal 38(9), 1812.–1826. lpp. un Gao, H., & Zhang, W. (2016), “Employment non-discrimination acts and corporate innovation”, Management Science 63(9), 2982.–2999. lpp.

(36)

Pašlaik to veido 26 valstu daudzveidības hartas, kas pārstāv aptuveni 12 000 organizāciju tīklu ar vairāk nekā 16 miljoniem darba ņēmēju.

(37)

     Eiropas Sociālā fonda Plus satvarā ir jāveicina vienlīdzīgas iespējas un nediskriminēšana visos programmu posmos, proti, sagatavošanas, īstenošanas, uzraudzības un novērtēšanas posmā. Dalībvalstīm arī jāatbalsta īpašas mērķtiecīgas darbības, ar ko veicina šos principus.

(38)

     Eiropas Komisija, Savienība, kurā valda līdztiesība: dzimumu līdztiesības stratēģija 2020.–2025. gadam (5.3.2020., COM(2020) 152 final).

(39)

     LBTIK mājsaimniecībām īpaši svarīgas varētu būt darbības, kuru mērķis ir novērst vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību.

(40)

Iniciatīva par šādas ekspertu grupas izveidi ir iekļauta Paziņojumā par Eiropas Izglītības telpas izveidi līdz 2025. gadam (COM(2020)625 final).

(41)

  https://ec.europa.eu/health/social_determinants/projects/ep_funded_projects_lv#fragment2 .  

(42)

     Arī citas ES programmas, piemēram, atbalsta programma Kipras turku kopienai, aktīvi atbalsta projektus LGBTIK diskriminācijas un ekspluatācijas novēršanai.

(43)

     Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/95/ES (2011. gada 13. decembris) par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu (OV L 337, 20.12.2011., 9. lpp.), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/32/ES (2013. gada 26. jūnijs) par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai (OV L 180, 29.6.2013., 60. lpp.) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/33/ES (2013. gada 26. jūnijs), ar ko nosaka standartus starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai (OV L 180, 29.6.2013., 96. lpp.).

(44)

      Komisijas paziņojums par jaunu Migrācijas un patvēruma paktu, COM(2020) 609 final .

(45)

     “Daudzviet pasaulē personas savas faktiskās vai šķietamās seksuālās orientācijas un/vai dzimumpazīmju dēļ saskaras ar nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem un cita veida vajāšanu. Lai gan personu [kas ir LGBTI] un tādu personu, kas tiek uzskatītas par LGBTI, vajāšana nav jauna parādība, daudzās patvēruma valstīs ir vairojusies izpratne par to, ka personas, kas bēg no vajāšanas savas seksuālās orientācijas un/vai dzimumidentitātes dēļ, var tikt uzskatītas par bēgļiem saskaņā ar [1951. gada Konvencijas] 1.a panta 2. punktu un/vai tās 1967. gada Protokolu [..]. Tomēr bēgļa definīcija šajā jomā joprojām tiek piemērota nekonsekventi.” (Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos biroja (UNHCR) norādes par starptautisko aizsardzību Nr. 9: Claims to refugee status based on sexual orientation and/or gender identity within the context of Article 1A(2) of the 1951 Convention and/or its 1967 Protocol relating to the status of refugees, HCR/GIP/12/09, 2012. gada 23. oktobris).

(46)

 FRA, otrais LGBTI apsekojums. Sk. 6. zemsvītras piezīmi.

(47)

  Rīcības kodekss cīņai pret nelikumīgiem naidīgiem izteikumiem tiešsaistē, 2016. gada 30. jūnijs . 

(48)

Eiropas Komisija, Cīņa pret nelikumīgiem naidīgiem izteikumiem tiešsaistē: Rīcības kodeksa 5. izvērtējums, 2020. gada 22. jūnijs.

(49)

     Pēdējos gados publiskajā diskursā pieaugusi naidpilna retorika, kura pārtapusi ielās vērojamā reālā naidā, kas citu starpā vērsts pret LGBTIK. Piemēram, ILGA-Europe no vismaz četrām ES dalībvalstīm saņēmusi ziņojumus par reliģiskajiem līderiem, kuri pandēmijā vaino LGBTI kopienas. (ILGA-Europe, COVID-19 impacts on LGBTI communities in Europe and Central Asia: A rapid assessment report, 2020. gada jūnijs).    

(50)

FRA, otrais LGBTI apsekojums, 49. lpp. Sk. 6. zemsvītras piezīmi.

(51)

Sk., piemēram, FRA, Fundamental rights report 2019 (2019. gada 29. maijs) un ILGA-Europe, Annual review of the human rights situation of lesbian, gay, bisexual, trans and intersex people 2019 (2019. gada februāris).

(52)

     Līdz šim tiesību aktos par naida runu un/vai noziegumiem kā atbildību pastiprinošu faktoru seksuālo orientāciju nav skaidri iekļāvušas septiņas dalībvalstis, dzimumidentitāti nav iekļāvušas 15 dalībvalstis, savukārt dzimumpazīmes nav ietvērušas 25 dalībvalstis.

(53)

     Padomes 2008. gada 28. novembra Pamatlēmumā 2008/913/TI par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret noteiktiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm nav skaidri ietverti pret LGBTIK vērsti naida noziegumi un naida runa, un nav noteikts, ka vēršanās pret seksuālo orientāciju vai dzimumidentitāti ir naida noziegumu un naida runu definējošs faktors. (OV L 328, 6.12.2008., 55. lpp.).

(54)

     Eiropas Komisija,  ES stratēģija par cietušo tiesībām (2020.–2025. gads) , 24.6.2020., COM(2020) 258 final.

(55)

     Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīva 2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus un aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/220/TI (COM(2020) 188 final), 2020. gada 11. maijs.

(56)

     “Varavīksnes galdu” izveide ir ierosināta saistībā ar ES stratēģijas par cietušo tiesībām īstenošanu (COM(2020)258 final).

(57)

62 % interseksuāļu, kuriem veikta operācija, apgalvoja, ka ne viņi, ne viņu vecāki pirms pirmās ārstēšanas vai medicīniskās iejaukšanās nav devuši pilnīgi informētu piekrišanu viņu dzimumpazīmju izmainīšanai (FRA, otrais LGBTI apsekojums, 54. lpp.).

(58)

     Konversijas terapija “ir ļoti kaitīga iejaukšanās, kas pamatojas uz medicīniski nepareizu priekšstatu, ka LGBT un citi cilvēki, kuri attiecībā uz dzimumu ir atšķirīgi, ir slimi, un kas rada smagas sāpes un ciešanas, kā arī ilglaicīgu psiholoģisku un fizisku kaitējumu”; (Apvienoto Nāciju Organizācijas neatkarīgā eksperta par aizsardzību pret vardarbību un diskrimināciju seksuālās orientācijas un dzimumidentitātes dēļ ziņojums par konversijas terapiju , 2020. gada 1. maijs).

(59)

ILGA-Europe, Covid-19 ietekme.

(60)

     Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/38/EK (2004. gada 29. aprīlis) par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp.).

(61)

Ievērojot Līgumu noteikumus, kā arī to īstenošanai paredzētos pasākumus.

(62)

     EST 2018. gada 5. jūnija spriedums Coman C-673/16, ECLI:EU:C:2018:385. Šajā spriedumā Tiesa nolēma, ka jēdziens “laulātais” (Brīvas pārvietošanās direktīvā lietotajā nozīmē) attiecas arī uz tā paša dzimuma personu kā ES pilsonim, ar kuru šī persona ir precējusies.

(63)

Sīkāka informācija tiks sniegta gaidāmajā ziņojumā par pilsonību.

(64)

     Ja valstis savstarpēji neatzīst bērnu un vecāku radniecību, bērniem var tikt liegtas tiesības uz pilsonību, uzvārdu vai mantojumu. Turklāt neatzītiem vecākiem var nebūt iespējams darboties kā savu bērnu juridiskajiem pārstāvjiem, vieniem ceļot kopā ar viņiem, reģistrēt savus bērnus skolās, nodrošināt viņiem veselības apdrošināšanu, atvērt bankas kontu vai piekrist medicīniskas iejaukšanās veikšanai.

(65)

     S.V. pret Itāliju, pieteikums Nr. 55216/08, 2018. gada 11. oktobris.

(66)

     A.P., Garçon un Nicot pret Franciju, pieteikums Nr. 79885/12, Nr. 52471/13 un Nr. 52596/13, 2017. gada 6. aprīlis.

(67)

  https://ec.europa.eu/youth/policy/youth-strategy/youthgoals_en ; tie ir iekļauti ES jaunatnes stratēģijā 2019.–2027. gadam.

(68)

     72 valstīs viendzimuma attiecības joprojām tiek uzskatītas par noziegumu. (Cilvēktiesību padome, Report of the Independent Expert on protection against violence and discrimination based on sexual orientation and gender identity, 2018. gada 11. maijs ).

(69)

     Patvēruma meklētāji, kas ir LGBTIK, ir īpaši pakļauti diskriminācijas, atstumtības, aizskaršanas un vardarbības, arī seksuālas vardarbības, riskam uzņemšanas un aizturēšanas centros un iztaujāšanas laikā. Viņiem, iespējams, tiek liegta pienācīga juridiskā palīdzība vai būtiska veselības aprūpe, piemēram, uzsākta hormonu terapija. Sk., piemēram, UNCHR, Protecting persons with diverse sexual orientations and gender identities: a global report on UNHCR’s efforts to protect lesbian, gay, bisexual, transgender, and intersex asylum-seekers and refugees (2015. gada decembris).

(70)

     ES Rīcības plāns cilvēktiesību un demokrātijas jomā 2020.–2024. gadam, JOIN(2020) 5 final.

(71)

     Padome, Pamatnostādnes lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un interseksuāļu (LGBTI) visu cilvēktiesību veicināšanai un aizsardzībai (2013. gada 24. jūnijs).

(72)

     Padome, ES cilvēktiesību pamatnostādnes par nediskriminēšanu ārējā darbībā, (6337/19, 2019. gada 18. marts).

(73)

Eiropas Komisija, Paziņojums par ES globālo atbildes reakciju uz Covid-19, 8.4.2020., JOIN(2020) 11 final: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:52020JC0011 .

(74)

     ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām, kuras līgumslēdzējas puses ir ES un visas dalībvalstis, ir noteikti vispārēji principi, kas ietver cilvēku ar invaliditāti tiesības uz tiem piemītošās cieņas un individuālās autonomijas (arī personīgās izvēles brīvības) ievērošanu, piekļuves nodrošināšanu, pilnvērtīgu un efektīvu piedalīšanos un iekļaušanu sabiedrībā.

(75)

     Tehniskā atbalsta instruments tiks izveidots, ja Eiropas Parlaments un Padome atbalstīs Priekšlikumu regulai, ar ko izveido tehniskā atbalsta instrumentu (COM(2020) 409 final).

(76)

    COM(2018)375 final ..

(77)

   KNR III pielikumā.

(78)

Saskaņā ar gada ziņojumiem par tādu Komisijas pasākumu kopumu 2015.–2019. gadam , ar kuriem veicina LGBTI līdztiesību, dalībvalstis ir ziņojušas, ka tās izstrādā savus rīcības plānus LGBTIK līdztiesības jomā. Šādi rīcības plāni ir vērtīgi, jo tie ir politiska apņemšanās apkarot pret LGBTI vērstu diskrimināciju, un tos papildina konkrētas darbības ar mērķi veicināt līdztiesību.