EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52020DC0276

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Jauniešu nodarbinātības atbalsts – tilts uz darbvietām nākamajai paaudzei

COM/2020/276 final

Briselē, 1.7.2020

COM(2020) 276 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Jauniešu nodarbinātības atbalsts – tilts uz darbvietām nākamajai paaudzei


“Nevienai dalībvalstij nevajadzētu saskarties ar izvēli: reaģēt uz krīzi vai investēt cilvēkos. Tāpēc “Next Generation EU” palielina atbalstu (..) Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai. Tā tiks nodrošināts, ka cilvēki var iegūt prasmes un izglītību, kas vajadzīgas, lai pielāgotos strauji mainīgajā pasaulē 1 .”

Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena

1.Ievads. Ieguldījumi nākamajā paaudzē

Pamatojoties uz Eiropas sociālo lietu pīlāra principiem, Komisija sava pilnvaru perioda pašā sākumā sagatavoja programmu tādas sociālās Eiropas izveidei 2 , kuras centrā atrodas cilvēki. Kopš tā laika Komisija par prioritāti ir noteikusi palīdzības sniegšanu jauniešiem un pilda savus solījumus. Tā stiprina izglītību un apmācību, veicina jauniešu nodarbinātību, nodrošina godīgus darba apstākļus un uzlabo piekļuvi sociālajai aizsardzībai ikvienam, jo jaunieši ir nākamā paaudze un ir pelnījuši ikvienu iespēju pilnībā attīstīt savu potenciālu, lai veidotu mūsu kontinenta nākotni.

Covid-19 pandēmija apliecināja vajadzību turpināt iet iesākto ceļu un darīt to vēl straujāk. Lai gan šī pandēmija vispirmām kārtām bija veselības krīze, tās ietekme ir novedusi ES dziļā recesijā 3 . Pieaugošais bezdarbnieka pabalstu pieprasījumu skaits liecina par jaunām problēmām. Bezdarbs pieaugs visās vecuma grupās, taču jauniešus tas jau tagad ir skāris nesamērīgi lielā mērā 4 . Kopš krīzes sākuma darbu ir pārtraucis katrs sestais jaunietis 5 . Daudzi no viņiem strādāja tādās smagi skartās nozarēs kā izmitināšana, ēdināšana, māksla, izklaide, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība 6 . Savukārt citi pašlaik cenšas iekļūt darba tirgū situācijā, kad minētās nozares nepieņem jaunus darbiniekus.

Tagad ir pienācis laiks gan dalībvalstīm, gan Eiropas iestādēm veltīt savu uzmanību nākamajai paaudzei. No pasaules finanšu un ekonomikas krīzes laikā gūtās pieredzes mēs zinām, ka reaģēšanu nedrīkst novilcināt. Agrīnās problēmu pazīmes, kas šodien tiek ignorētas, vien dažu gadu laikā var pārvērsties neatgriezeniskā kaitējumā. Izmantojot elastības iespējas, ko sniedz Komisijas investīciju iniciatīvas reaģēšanai uz koronavīrusu, daudzas dalībvalstis ātri ir ieviesušas pagaidu pasākumus krīzes pārvarēšanai. Ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) palīdzību tās saglabā darbvietas un kompensē izglītības un apmācības procesa pārtraukumu pandēmijas laikā. Turklāt jaunais pagaidu atbalsta instruments bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE) 7 nodrošinās aizdevumus līdz pat 100 miljardu EUR apmērā, lai atbalstītu dalībvalstu saīsināta darbalaika shēmas un līdzīgus pasākumus pašnodarbinātām personām. Pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu par “Next Generation EU” 8 , nākamais loģiskais solis ir palīdzēt jauniešiem iesaistīties Eiropas ekonomikas atveseļošanā.

Šo kopīgo centienu rezultātā visiem jauniešiem būtu jāpaveras plašākām iespējām. Daudzās dalībvalstīs jauniešiem šī ir jau otrā ekonomikas recesija viņu īsajā mūžā. Jaunieši, kuriem iepriekšējās jauniešu nodarbinātības krīzes kulminācijas brīdī palika 18 gadi, tagad vēl pat nav sasnieguši 25 gadu vecumu. Diskriminēto vai neaizsargāto grupu pārstāvjiem problēmas varētu būt lielākas, jo ekonomikas lejupslīde parasti palielina nevienlīdzību. Jaunieši no neaizsargātām grupām, piemēram, dažādu rasu un etnisko minoritāšu jaunieši, jaunieši ar invaliditāti vai arī jaunieši, kuri dzīvo atsevišķos lauku vai attālos reģionos vai arī nelabvēlīgās pilsētu apkaimēs, saskaras ar papildu šķēršļiem iekļūšanai darba tirgū 9 . Piemēram, jauniešu ar invaliditāti nodarbinātības rādītāji ir ievērojami zemāki nekā jauniešiem bez veselības problēmām 10 , un migrantu un bēgļu izcelsmes jaunieši veido aizvien lielāku mūsu jaunatnes daļu un saskaras ar īpašiem šķēršļiem un diskrimināciju. Krīze ir smagi skārusi arī gados jaunas sievietes. Lai sasniegtu visas mērķgrupas, būs nepieciešama aktīva un mērķtiecīga politika.

Šajā paziņojumā aprakstītās iniciatīvas papildina Komisijas stratēģiju ekonomikas atveseļošanai pēc Covid-19 pandēmijas. Tās nodrošina, ka ES digitālā un zaļā pārkārtošanās tiek iekļauta mūsu jauniešu nodarbinātības politikas pašos pamatos. Tās palīdz īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāra principus un atbalsta jauno rūpniecības stratēģiju. Citi tajā pašā dienā pieņemtie Komisijas priekšlikumi, piemēram, Prasmju programma Eiropai ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai, palīdz veicināt jauniešu nodarbinātību 11 .

Šajā paziņojumā ir izklāstīts, kā priekšlikumi Padomes ieteikumiem “Tilts uz darbvietām — Garantijas jauniešiem pastiprināšana” (2. sadaļa) un “Profesionālā izglītība un apmācība ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai” (3. sadaļa), kā arī jauns impulss māceklībai (4. sadaļa), palīdz radīt jauniešu nodarbinātības iespējas. Paziņojumā ir aprakstīta arī virkne papildu pasākumu šā mērķa sasniegšanai (5. sadaļa). Komisijas priekšlikumi par “Next Generation EU” un ES turpmāko budžetu ļaus piešķirt ievērojamu ES finansējumu jauniešu nodarbinātības veicināšanai (6. sadaļa). Tagad ir dalībvalstu kārta noteikt šos ieguldījumus par prioritāriem, jo jauniešu nodarbinātība vispirmām kārtām ir dalībvalstu atbildība.

2.Tilts uz darbvietām — Garantijas jauniešiem pastiprināšana

Pēdējo gadu laikā Komisija ir atbalstījusi dalībvalstis, nodrošinot jauniešiem atspēriena punktu iekļūšanai darba tirgū. Iepriekšējās jauniešu nodarbinātības krīzes kulminācijas laikā, 2013. gadā ieviestajai Garantijai jauniešiem ir bijusi ievērojama transformējoša ietekme daudzās dalībvalstīs. Tā ir palīdzējusi radīt iespējas jauniešiem, virzīt strukturālas reformas un inovāciju un stiprināt valstu nodarbinātības dienestus. Kopš garantijas ieviešanas tā ir palīdzējusi iekļūt darba tirgū vairāk nekā 24 miljoniem jauniešu visā ES 12 .

Šis būtiskais darbs kalpo par pamatu priekšlikumam Padomes ieteikumam “Tilts uz darbvietām— Garantijas jauniešiem pastiprināšana”. Tā kā pāreja no skolas uz darba dzīvi un ilgtspējīga integrēšanās darba tirgū šobrīd prasa ilgāku laiku, jo darba raksturs un pieprasītās prasmes pastāvīgi mainās, priekšlikumā mērķa grupa ir paplašināta no visiem bez darba esošajiem vai pasīvajiem jauniešiem vecumā līdz 25 gadiem līdz visiem šādiem jauniešiem vecumā līdz 30 gadiem. Tajā ir atbalstīti darbvietu izveides pasākumi, kā arī dažādi aktivizēšanas pasākumi, piemēram, konsultācijas, karjeras konsultācijas un interešu pārstāvēšana. Šodien pieņemtais priekšlikums paredz pastiprināt jauniešu bezdarba un pasivitātes novēršanu, izmantojot labākas apzināšanas un agrīnās brīdināšanas sistēmas, un uzlabot piedāvājumu kvalitāti, sasaistot tos ar nesen izveidotajām kvalitātes sistēmām.

Priekšlikumā plaši ir aplūkoti ar dzimumu, rasi un etnisko izcelsmi saistīti stereotipi, vienlaikus atbalstot daudzveidību un iekļaušanu, tostarp attiecībā uz jauniešiem ar invaliditāti. Par laimi, daudzi jaunieši nav nodarbināti vai iesaistīti izglītībā vai apmācībā vien īsu brīdi. Ja viņiem netraucē kādi individuāli nelabvēlīgi apstākļi, viņi spēj samērā ātri pārvarēt šķēršļus, ko rada pārvietošanās ierobežojumi vai ekonomikas cikli. Taču krīzes dēļ mēs nedrīkstam pazaudēt no redzesloka tās personas, kuras ir visgrūtāk sasniegt un kurām būs vajadzīgs intensīvs un bieži vien individuāli sniegts atbalsts. Daži jaunieši patiesi ir pakļauti riskam ilgāku laiku pavadīt bez darba un ārpus izglītības un apmācības sistēmas, jo īpaši jaunieši no neaizsargātākām mūsu sabiedrības grupām, kuriem pat vislabākajos laikos nākas saskarties ar būtiskām grūtībām integrēties darba tirgū. Šodien pieņemtajā priekšlikumā, ierosinot individualizētākas un mērķtiecīgākas pieejas, ir gādāts par visiem, cenšoties nodrošināt, lai neviens nepaliktu bez darba vai ārpus izglītības un apmācības sistēmas ilgāk nekā četrus mēnešus. Tajā ir arī uzsvērts, cik svarīgas ir partnerības, piemēram, ar darba devējiem, lai konsultētos par darba rakstura izmaiņām, vai ar sociālajiem dienestiem, lai dažādos citos veidos palīdzētu nelabvēlīgā situācijā esošiem jauniešiem atgriezties uz pareizā ceļa.

Šodien pieņemtais priekšlikums palīdz arī paātrināt tik ļoti nepieciešamo digitālo un zaļo pārkārtošanos, atzīstot, ka ar to ir saistītas gan iespējas, gan arī neskaidrības. Tas tiek darīts, arī izvērtējot un uzlabojot prasmes un kompetences, kas vajadzīgas, lai atrastu darbu pastāvīgi mainīgajā darba tirgū. Nevienam jaunietim nebūtu jānonāk darba tirgū bez vismaz digitālajām pamatprasmēm, un priekšlikumā ir paredzēts organizēt īsus un praktiskus sagatavošanas apmācību kursus, kuros ņemtas vērā konkrētās jauniešu prasmju apgūšanas vajadzības. Intensīvie kursi, atklātie tiešsaistes kursi vai mācību nometnes jo īpaši var uzlabot jauniešu digitālās prasmes un prasmes, kas nepieciešamas zaļās pārkārtošanās procesā, kā arī uzņēmējdarbības un karjeras vadības prasmes. Tas tiek atbalstīts arī Prasmju programmā Eiropai ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai.

Prioritārās darbības, kurām var piesaistīt ES budžeta līdzekļus, ietver īsus apmācību kursus, uzlabotas kartēšanas sistēmas, agrīnās brīdināšanas sistēmas un apzināšanas iespējas (sk. 6. sadaļu).

Priekšlikumā ir izklāstīta rīcības programma. Paraugprakses piemēri pastāv visā Eiropā. Jauniešu nodarbinātība ir kļuvusi par galveno ES budžeta prioritāti. Tagad ir pienācis laiks dalībvalstīm pastiprināt savus centienus, integrēt gūto pieredzi un piesaistīt ES finansējumu (6. sadaļa).

Šim paziņojumam ir pievienots Komisijas priekšlikums Padomes ieteikumam “Tilts uz darbvietām — Garantijas jauniešiem pastiprināšana” 13 .

3.ES profesionālās izglītības un apmācības politikas pielāgošana nākotnes vajadzībām

Gaidāmā ekonomikas atveseļošanās ir iespēja paātrināt reformas profesionālās izglītības un apmācības (PIA) jomā, lai sniegtu ieguldījumu ES ilgtspējīgas konkurētspējas, sociālā taisnīguma un noturības nodrošināšanā. Lai gan profesionālā izglītība un apmācība aizvien vairāk nodrošina mūsu pieaugušo iedzīvotāju prasmju pilnveidi un pārkvalifikāciju, tai ir būtiska nozīme arī jauniešu nodarbinātības atbalstīšanā, jo īpaši izmantojot māceklību, ko nereti dēvē par duālo izglītību 14 . Taču Covid-19 pandēmija profesionālās izglītības un apmācības jomu ir skārusi ļoti smagi, visvairāk ietekmējot tieši mācīšanos darbavietā un māceklību, jo tās ir orientētas uz praktisku apmācību un tiešu saikni ar darbavietu 15 . Situācijā, kad skolas un apmācību centri bija slēgti un mācības notika attālināti, izglītības un apmācības nozarei, kas parasti ir mūsu sabiedrības “lielais problēmu izlīdzinātājs”, bija grūti risināt jauniešu nabadzības un sociālās atstumtības jautājumus.

Profesionālās izglītības un apmācības sistēmu pielāgošana nākotnes vajadzībām nozīmē saskaņot tās ar zaļās un digitālās pārkārtošanās procesu un padarīt tās pielāgojamas jebkuriem nākotnes izaicinājumiem. Tas nozīmē ieguldīt to digitālajā sagatavotībā un nodrošināt piekļuvi vajadzīgajiem rīkiem un tehnoloģijām ikvienam izglītojamajam, skolotājam un pasniedzējam. Tas nozīmē arī attīstīt izcilu prasmju kopumu, lai cilvēki spētu ekoloģiski ilgtspējīgā veidā izstrādāt, ražot un pārvaldīt produktus un pakalpojumus un lai nodrošinātu darba devējiem nepieciešamo kvalificēto darbaspēku.

Modernizēta un elastīgāka profesionālās izglītības un apmācības politika ļaus nodrošināt vieglāku pāreju no izglītības sistēmas uz darba tirgu. Tā palīdzēs visā ES samazināt to jauniešu skaitu, kuri nav nedz nodarbināti, nedz iesaistīti izglītībā vai apmācībā. Tajā ir izvirzīti vērienīgi mērķi attiecībā uz PIA sistēmā izglītojamo personu nodarbināmību (82 %), mācīšanās darbavietā pieejamību (60 %) un starptautisko mobilitāti (8 %). Tā arī uzlabos pastiprinātās Garantijas jauniešiem ietvaros piedāvāto tālākizglītības un māceklības piedāvājumu kvalitāti, palīdzot jauniešiem, kuri jau ir uzsākuši pāreju no skolas sola uz darba tirgu un no vienas darbvietas uz citu. Vienlaikus tā veicinās arī kvalitatīvāku profesionālās izglītības un apmācības programmu nodrošināšanu un kvalifikāciju atzīšanu.

Profesionālās izglītības un apmācības pielāgošanai nākotnes vajadzībām būs nepieciešama gan izcilības, gan vienlīdzības nodrošināšana. Profesionālās izglītības un apmācības iestādēm būtu jākļūst par profesionālās izcilības centriem, kas piedāvā novatoriskus apmācību risinājumus, atvieglo piekļuvi modernām tehnoloģijām un darbojas kā uzņēmumu inkubatori. Vienlaikus tas nozīmē arī ar dzimumu saistītu aizspriedumu un citu diskriminācijas formu aktīvu novēršanu, veicinot iespēju vienlīdzību, īstenojot tādus pasākumus, kas sekmē, piemēram, dzimumu līdzsvaru profesijās, kas tradicionāli tiek uzskatītas par vīriešu vai sieviešu profesijām. Tas nozīmē arī novērst šķēršļus, kas kavē dažādu rasu un etnisko minoritāšu (tostarp romu, migrantu izcelsmes personu un personu ar invaliditāti) pārstāvju līdzdalību, nodrošinot tiem pienācīgu piekļuvi izglītībai un apmācībai.

Šodien tika pieņemts Komisijas priekšlikums Padomes ieteikumam par profesionālo izglītību un apmācību ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai 16 , kas ir daļa no Prasmju programmas Eiropai ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai.

4.Jauns impulss māceklībai

Mācekļi, kurus apmācām šobrīd, pēc dažiem gadiem būs augsti kvalificēti darbinieki. Māceklības laikā tiek iegūtas darba devējiem patiesi nepieciešamās prasmes, vienlaikus iegūstot priekšstatu par to, kā viegli iekļūt darba tirgū un aktīvi iesaistīties sabiedrības dzīvē, kā arī tam nepieciešamās praktiskās iemaņas un kontaktu tīklu. Māceklība arī palīdz nodrošināt ātru darba tirgus atveseļošanu. Tā nodrošina kvalificētu darbaspēku ļoti daudzām un dažādām nozarēm, uzlabojot gan lielu, gan mazu ES uzņēmumu produktivitāti un konkurētspēju. Māceklība būtu jāveicina un jāatbalsta, kā norādīts Komisijas priekšlikumā par nākotnes prasībām pielāgotu profesionālo izglītību un apmācību.

Prioritārās darbības, kurām var piesaistīt ES budžeta līdzekļus, ietver tiešas subsīdijas mācekļiem, kas praktizējas MVU, un piemaksas par mācekļu prakses pārcelšanu no maksātnespējīgiem uzņēmumiem uz citiem uzņēmumiem vai uzņēmumos izveidotiem apmācību centriem (sk. 6. sadaļu).

Kvalitatīvai un efektīvai māceklībai ir būtiska nozīme jauniešu nodarbinātības iespēju saglabāšanā un radīšanā, taču to īpaši smagi ir skāruši ar Covid-19 saistītie pārvietošanās ierobežojumi. Daudzi MVU vairs nespēj pieņemt jaunus mācekļus, jo tiem trūkst resursu un uzņēmējdarbība ir apstājusies. Reaģējot uz šo situāciju, dažas dalībvalstis jau ir aicinājušas darba devējus pastiprināt centienus saglabāt māceklības iespējas. Ir iespējams izmantot ES finansējumu, lai palīdzētu nodrošināt, ka māceklībai arī turpmāk ir būtiska nozīme darba tirgus atveseļošanas procesā (6. sadaļa).

Kopš Eiropas Māceklību alianses izveides 2013. gada tā ir palīdzējusi atrast vairāk nekā 900 000 māceklības prakšu jauniešiem. Tagad tā tiks atjaunināta, lai veicinātu māceklību visā ES, tādējādi nodrošinot jauniešiem kvalitatīvu un efektīvu māceklības prakšu pastāvīgu piedāvājumu 17 . 

Atjauninātā alianse aicinās uzņemties saistības nodrošināt digitālas un zaļas māceklības iespējas, galveno uzmanību pievēršot tām ekonomikas nozarēm 18 , kuras būs vadošās nozares pārejā uz klimatneitrālu Eiropu. Tā pulcēs kopā valdības, sociālos partnerus, uzņēmumus, tirdzniecības palātas, reģionus, jaunatnes organizācijas, profesionālās izglītības un apmācības iestādes un domnīcas 19 . Konkrētāk, atjauninātā alianse:

aicinās apņemties nodrošināt kvalitatīvas un efektīvas māceklības iespējas un mudinās dalībvalstis un uzņēmumus to darīt, veicinot nacionālo māceklības koalīciju izveidi;

veicinās atbalstu MVU, lai nodrošinātu kvalitatīvu un efektīvu māceklības prakšu pastāvīgu piedāvājumu;

mobilizēs vietējās un reģionālās pašvaldības kā māceklības katalizatorus vietējā uzņēmējdarbības vidē;

stiprinās sociālo dialogu, aktīvāk iesaistot nacionālās sociālo partneru organizācijas;

aktīvi iesaistīs Eiropas nozaru sociālā dialoga komitejas māceklības iespēju apspriešanā, lai vienotos par kopīgiem nozaru solījumiem;

atbalstīs mācekļu pārstāvību dalībvalstīs, atjaunojot Eiropas Mācekļu tīkla darbību.

Papildus dalībvalstu atbalstīšanai ES finansējuma izmantošanā māceklības un ar to saistīto reformu labā (sk. arī 6. sadaļu) Komisija sniegs jaunu impulsu Eiropas Māceklību aliansei.

5.Papildu pasākumi jauniešu nodarbinātības atbalstam

Visu šajā paziņojumā aprakstīto iniciatīvu mērķis ir palīdzēt ES jauniešiem neatkarīgi no tā, vai viņi gatavojas sarežģītajai pārejai no skolas sola uz darba tirgu, vai arī pirmajai pārejai no vienas darbvietas uz citu. Šāds atbalsts nedrīkst būt fragmentārs, jo šķēršļi un nelabvēlīgie apstākļi, ar ko saskaras jaunieši, ir daudzšķautņaini un plaši. Lai papildinātu iepriekš minēto, šajā sadaļā ir ietverta virkne konkrētu papildu pasākumu jauniešu nodarbinātības veicināšanai.

Šeit būtiska nozīme ir valstu nodarbinātības dienestiem. Tiem ir ilga pieredze karjeras maiņas pārvaldībā, iekārtošanā darbā, profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanā, prasmju pilnveidē un pārkvalifikācijā. Neraugoties uz pastāvīgajiem budžeta ierobežojumiem, jauno bezdarba pieaugumu un saīsināta darbalaika shēmu plašāku izmantošanu, valstu nodarbinātības dienestiem uzreiz pēc Covid-19 pandēmijas sekmīgi ir izdevies apmainīties ar vērtīgu informāciju par reaģēšanu uz šo krīzi, par kļūmēm un veiksmes stāstiem 20 .

Komisija atbalstīs Eiropas valstu nodarbinātības dienestu tīklu un uzlabos tā savstarpējās mācīšanās spējas. Šī Eiropas tīkla uzdevums būs apsvērt visaptverošas savstarpējās mācīšanās un novatoriskas prakses apmaiņas iespējas, lai uzlabotu valstu nodarbinātības dienestu spējas atbalstīt jauniešu nodarbinātību. Tas nozīmē arī stiprināt partnerības ar citām ieinteresētajām personām un pastiprināt neaizsargātiem jauniešiem paredzētos informatīvos pasākumus.

Atbalsts pašnodarbinātībai ir vēl viens būtisks veids, kā paātrināt darba tirgus atveseļošanu. Taču jauniešiem lielākoties nav piekļuves tīkliem, kas tiem ļautu iegūt, piemēram, uzņēmējdarbības finansēšanas un uzņēmējdarbības prasmes. Īstenojot mērķtiecīgu paraugprakses piemēru apmaiņu, tiks stiprināti esošie valstu un vietējā līmeņa tīkli, kas paredzēti topošajiem jaunajiem uzņēmējiem. Šādi tīkli ļauj topošajiem uzņēmējiem veidot kontaktus ar uzņēmumiem, “pozitīviem paraugiem”, inkubatoriem un citiem vietējā līmeņa jaunuzņēmumu atbalsta dienestiem.

Komisija atbalstīs topošo jauno uzņēmēju tīklu stiprināšanu. Atbalsta sniegšanā īpaša uzmanība tiks veltīta jaunām sievietēm un citām diskriminētām vai neaizsargātām grupām, vienlaikus sekmējot pašnodarbinātības iespējas digitālajā un zaļajā ekonomikā.

Sociālā uzņēmējdarbība palielina pašnodarbinātības pievilcību daudzu to jauniešu acīs, kuriem interesē karjera uzņēmējdarbības jomās, kas nodrošina pozitīvu un jēgpilnu sociālo ietekmi. Turklāt sociālās ekonomikas organizācijas, piemēram, kooperatīvi un sociālie uzņēmumi, biežāk spēj izturēt ekonomikas ciklu ietekmi. Ar sociālās inovācijas un sociālās iekļaušanas pasākumiem vietējā un reģionālā līmenī tie padara savas darbības ekosistēmas elastīgākas, sniedzot labumu arī tiem, kas atrodas vistālāk no darba tirgus.

Komisijas Rīcības plāns pārejai uz sociālo ekonomiku, kuru paredzēts pieņemt 2021. gadā, arī būs vērsts uz jauniešiem un uz tādām sociālās ekonomikas sniegtajām uzņēmējdarbības iespējām kā, piemēram, atbalsts vietējām kopienām, vietējā līmeņa zaļo kursu noteikšana un neaizsargātu grupu aktivizēšana 21 .

Jauniešiem, kuri vēl nav iekļuvuši darba tirgū vai kuri tikko ir uzsākuši savas darba gaitas, var nebūt pieejama sociālā aizsardzība. Dažas dalībvalstis jau ir izvērsušas virkni ārkārtas pasākumu, lai atbalstītu neaizsargātās grupas, kuras iepriekš nebija iekļautas sociālās aizsardzības sistēmā, lai tādējādi mazinātu Covid-19 pandēmijas radīto ekonomisko un sociālo ietekmi. Taču darba tirgus bija kļuvis nestabils jau pirms krīzes.

Nestandarta nodarbinātības formas, piemēram, darbs tiešsaistes platformās, jauniešu vidū kļūst aizvien izplatītākas. Tās jauniešiem sniedz jaunas iespējas iekļūt darba tirgū, cita starpā arī situācijās, kad viņiem ir nepieciešamas zināmas elastības iespējas, lai apvienotu darbu un mācības vai rūpes par ģimenes locekļiem. Pamatojoties uz Padomes pagājušajā gadā pieņemto ieteikumu par piekļuvi sociālajai aizsardzībai, uz direktīvu par pārredzamiem un paredzamiem darba nosacījumiem, kā arī uz Eiropas pusgada ietvaros veikto darbu, mums ir jānovērš nepilnības, kas saistītas ar piekļuvi sociālajai aizsardzībai tām personām, kuras izvēlējušās jaunas nodarbinātības formas, vienlaikus turpinot uzlabot darba nosacījumus.

Pirmkārt, Komisija šobrīd apzina problēmas, kas saistītas ar darbu tiešsaistes platformās, un 2021. gadā ierosinās pasākumus, kas paredzēti, lai uzlabotu darba nosacījumus cilvēkiem, kuri strādā tiešsaistes platformās.

Otrkārt, gaidāmā sociālās aizsardzības pieejamības uzraudzības sistēma ļaus izvērtēt, kāda ir to cilvēku piekļuve sociālajai aizsardzībai, kuri izvēlējušies dažādas nodarbinātības formas, tostarp nestandarta līgumus, kas jo īpaši attiecas uz jauniešiem. Tas palīdzēs konstatēt trūkumus un atbalstīt pasākumus to novēršanai.

Treškārt, Komisija veiks pētījumu tieši par jauniešu piekļuvi sociālajai aizsardzībai. Pētījuma laikā tiks sagatavots to nosacījumu apkopojums, kas dažādās nodarbinātības formās strādājošajiem jāizpilda, lai varētu saņemt dažādus pabalstus, vienlaikus ļaujot organizēt arī tik ļoti vajadzīgo labas prakses apmaiņu.

6.ES budžeta līdzekļi, kas pieejami atveseļošanas plāna īstenošanai jauniešu labā

Komisijas priekšlikumā par “Next Generation EU” un ilgtermiņa budžetu ir paredzēti ievērojami līdzekļi 22 jauniešu nodarbinātības atbalstam, kas ir daļa no vērienīgas budžeta iniciatīvas, kuras mērķis ir novērst pandēmijas ekonomisko un sociālo ietekmi. Īstermiņā REACT-EU 23 kohēzijas politikai piešķirs finansējumu 55 miljardu EUR apmērā laikposmam no 2020. līdz 2022. gadam. Paredzēts, ka 5 miljardi EUR no šī piešķīruma būs pieejami jau šogad. Šis papildu finansējums tiks piešķirts dalībvalstīm, pamatojoties uz vairākiem kritērijiem — viens no tiem ir pašreizējās krīzes ietekme uz jauniešu nodarbinātību. Eiropas Sociālā fonda līdzekļu papildinājums būs īpaši svarīgs, lai risinātu problēmas, ar kurām jaunieši jau tagad saskaras dalībvalstīs.

Turklāt nesen ierosinātais Atveseļošanas un noturības mehānisms sniedz vēl nebijušu iespēju paātrināt vidējā termiņā tik ļoti nepieciešamās strukturālās reformas. No ierosinātā budžeta 560 miljardu EUR apmērā tiks atbalstīti ieguldījumi un reformas, kas būtiski svarīgas noturīgai ekonomikas atveseļošanai un saistītas ar Eiropas pusgadu.

Lai dalībvalstis varētu saņemt atbalstu no Atveseļošanas un noturības mehānisma, tām būs jāsagatavo ekonomikas atveseļošanas un noturības plāni. Šajos ekonomikas atveseļošanas un noturības plānos būtu jāaplūko krīzes un digitālās un zaļās pārkārtošanās radītā ekonomiskā un sociālā ietekme, kā arī Eiropas pusgadā noteiktās attiecīgās prioritātes 24 . Nosakot par prioritāti jauniešu nodarbinātības atbalstīšanu un ar to saistītās reformas, var tikt panākta ilgstoša ietekme uz attiecīgās dalībvalsts izaugsmes potenciālu, darbvietu radīšanu un sociālo izturētspēju.

Šos centienus 2021.–2027. gada finansēšanas periodā papildinās arī Eiropas Sociālais fonds Plus, kura ierosinātais budžets ir 86 miljardi EUR. Šis fonds atbalstīs visus nodarbinātības, izglītības un apmācības pasākumus, kas ierosināti priekšlikumā “Tilts uz darbvietām — Garantijas jauniešiem pastiprināšana”, kā arī profesionālās izglītības un apmācības sistēmas un māceklības reformas. Šajā saistībā Komisija 2020. gada 28. maijā pieņēma grozītu tiesību akta priekšlikumu par Eiropas Sociālo fondu Plus. Tajā ir ierosinātas stingrākas saistības tām dalībvalstīm, kurās jauniešu bezdarba līmenis ir īpaši augsts, — 15 % no piešķirtajiem finanšu līdzekļiem ir jāatvēl jauniešu nodarbinātības veicināšanas pasākumiem. Šis fonds ir svarīgs finansējuma avots priekšlikuma “Tilts uz darbvietām — Garantijas jauniešiem pastiprināšana” īstenošanai 25 .

Šajā paziņojumā aprakstītās iniciatīvas var atbalstīt arī ar citu ES instrumentu starpniecību. Eiropas Reģionālās attīstības fonds un InvestEU no sadaļas “Sociālie ieguldījumi un prasmes” (ierosinātais budžets — 3,6 miljardi EUR) un sava jaunā Stratēģisko investīciju mehānisma (ierosinātais budžets — 31 miljards EUR) līdzekļiem var nodrošināt svarīgus, nākotnes vajadzībām pielāgotus ieguldījumus izglītības un apmācības infrastruktūrā, profesionālās izglītības un apmācības modernizēšanā un pielāgošanā un pārejā uz videi nekaitīgām tehnoloģijām. Īpaši MVU paredzētā InvestEU sadaļa var palīdzēt mazākiem uzņēmumiem apmierināt apmācības vajadzības un uzlabot spēju pieņemt darbā jauniešus 26 . Ar tehniskā atbalsta instrumentu 27 var atbalstīt dalībvalstis reformu sagatavošanā un īstenošanā, jo īpaši izglītības un apmācības jomā un darba tirgus politikas jomā, piesaistot ES līdzekļus un tehniskās zināšanas.

Komisija mudina dalībvalstis pastiprināt atbalstu jauniešu nodarbinātībai, izmantot unikālo iespēju šajā nolūkā piesaistīt miljardiem euro no nākamā ES budžeta un noteikt par prioritāti dažas no turpmāk minētajām darbībām. Dalībvalstīm būtu jāīsteno tie pasākumi, kas ir vislabāk piemēroti to konkrēto problēmu risināšanai, ar kurām tās saskaras.

Vispārējais ES mērķis ir palielināt jauniešu nodarbinātībai paredzētā atbalsta līmeni salīdzinājumā ar 2014.–2020. gada finansēšanas periodu; tiek lēsts, ka tas būs 22 miljardi EUR 28 . Ierosinātie “Next Generation EU” papildu resursi un visi ierosinātā ES ilgtermiņa (2021.–2027. gada) budžeta instrumenti sniedz vēl nebijušas iespējas sasniegt šo mērķi.

Komisija aktīvi sadarbosies ar valstu iestādēm un sagatavos norādījumus, lai nodrošinātu, ka jauniešu nodarbinātības atbalstam tiek piešķirts pienācīgs ES resursu apjoms. Komisija jo īpaši mudinās dalībvalstis noteikt par prioritāti ieguldījumus jauniešu nodarbinātības veicināšanai digitālās un zaļās pārkārtošanās procesā un Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros izmantot Eiropas zaļo kursu kā darbvietu izveides veicinātāju, un atbalstīs šos dalībvalstu centienus.

Papildināms pārskats par darbībām, kuras var atbalstīt no nākamā ES budžeta līdzekļiem un kuru sniegtie rezultāti ir gaidāmi īsā termiņā, jo īpaši izmantojot “Next Generation EU” un ES ilgtermiņa budžeta resursus.

Saīsināta darbalaika shēmas, kas paredzētas gados jauniem darba ņēmējiem, un līdzīgi pasākumi, kas paredzēti gados jauniem pašnodarbinātajiem, lai aizsargātu šīs personas no riska kļūt par bezdarbniekiem, kā arī no ienākumu zaudēšanas.

Sociālā aizsardzība, nodrošinot ienākumu aizstāšanu vai papildināšanu, piemēram, bezdarbnieka pabalstus, vienreizējus maksājumus vai slimības pabalstus jauniešiem, kuri iepriekš bija izslēgti no sociālās aizsardzības sistēmas un/vai kuriem bija ierobežota piekļuve sociālajai aizsardzībai saistībā ar stingriem atbilstības kritērijiem vai viņu statusu darba tirgū (piemēram, pašnodarbinātas personas).

Tiešas subsīdijas mācekļiem, kas veic praksi MVU, tostarp atalgojums, prēmijas par jaunu darbinieku pieņemšanu darbā un pagaidu sociālās apdrošināšanas iemaksas, kā arī pasniedzēju algas un/vai sociālās apdrošināšanas iemaksas, nolūkā stabilizēt un uzlabot kvalitatīvu un efektīvu māceklības prakšu piedāvājumu.

Tiešas, ar pieņemšanu darbā saistītas subsīdijas, tostarp darba algas subsīdijas, prēmijas par jaunu darbinieku pieņemšanu darbā un pagaidu sociālās apdrošināšanas iemaksas, nolūkā atvieglot darba pieredzes iegūšanu un/vai pirmās kvalitatīvās darbvietas iegūšanu jauniešiem. Šīs subsīdijas ir īpaši efektīvas, ja tiek mērķtiecīgi plānotas un apvienotas ar apmācību pasākumiem.

Finansiāls atbalsts studentiem, kuri studē klātienes, neklātienes vai tiešsaistes programmās, kā dotācijas vai aizdevumi ar izdevīgām procentu likmēm un valsts sniegtām garantijām, kas ļauj jauniešiem pagarināt studiju laiku vai atkārtoti iesaistīties izglītībā vai apmācībā. 

Īsi apmācību kursi (īsi mācību kursi, mācību nometnes vai darbsemināri) nolūkā pilnveidot bez darba esošu vai pasīvu jauniešu prasmes, lai tie varētu nekavējoties integrēties darba tirgū, galveno uzmanību pievēršot, piemēram, digitālajām prasmēm, zaļajām prasmēm, uzņēmējdarbības prasmēm un karjeras vadības prasmēm.

Reintegrācijas iespējas izglītības un apmācības sistēmā, ieskaitot otrās iespējas izglītības programmas, kas jo īpaši paredzētas izglītību un apmācību priekšlaicīgi pārtraukušiem jauniešiem un jauniešiem ar zemu kvalifikāciju.

Mācekļu prakses pārcelšana no maksātnespējīgiem uzņēmumiem uz citiem uzņēmumiem vai uzņēmumos izveidotiem apmācību centriem.

I

Dotācijas un aizdevumi jaunuzņēmumiem, kas gados jauniem uzņēmējiem dod iespēju izveidot jaunus uzņēmumus un radīt darbvietas.

Papildināms pārskats par prioritārajām darbībām, kuru mērķis ir novērst jaunu krīzi jauniešu nodarbinātības jomā un kuru sniegtie rezultāti ir gaidāmi vidējā termiņā, jo īpaši izmantojot “Next Generation EU” un ES ilgtermiņa budžeta resursus.

Valstu nodarbinātības dienestu spēju veidošana, piemēram, lai atbalstītu lielāku skaitu jauniešu (ieskaitot neaizsargātās grupas), sniegtu individualizētāku atbalstu (konsultācijas, profesionālo orientāciju un mentorēšanu) un uzlabotu integrētu pakalpojumu sniegšanu.

Uzlabotas kartēšanas sistēmas, agrīnās brīdināšanas sistēmas un apzināšanas iespējas, kas palīdzētu identificēt jauniešus, kuri ir bez darba (kuriem draud bezdarba risks) vai pasīvi, kā arī īstenošanas pasākumi, kuru mērķis ir novērst izglītības un apmācības priekšlaicīgu pārtraukšanu, tādējādi palīdzot izstrādāt labāku profilakses stratēģiju.

Jauno uzņēmēju tīkli, mentorēšanas shēmas un uzņēmumu inkubatori, lai palīdzētu topošajiem uzņēmējiem, jo īpaši jaunām sievietēm un diskriminētām vai atstumtām grupām, iekļūt darba tirgū un iegūt prasmes, kas nepieciešamas dažādos uzņēmējdarbības modeļos, tostarp sociālajā uzņēmējdarbībā.

Karjeras vadības apmācību kursi formālās izglītības un apmācības sistēmā, kas palīdzētu sagatavot jauniešus mainīgajam, nestabilajam darba tirgum un izskaidrotu viņiem iespējamos soļus ceļā uz jaunu darbu vai atbalsta saņemšanu.

PIA un māceklības reformu īstenošana, kas var ietvert šādus aspektus: ieguldījumi izglītības programmu reformās, lai padarītu tās atbilstošākas darba tirgus vajadzībām; elastīgums un modularizācija; augstāka līmeņa PIA programmu paplašināšana 29 ; kvalitātes nodrošināšanas un absolventu apzināšanas sistēmu izveide; PIA skolotāju un pasniedzēju apmācība; PIA izglītojamo, skolotāju un pasniedzēju mobilitātes atbalstīšana.

Ieguldījumi digitālajā mācību infrastruktūrā un tehnoloģijā, modernās iekārtās un tehnoloģijās PIA iestāžu un PIA centru (tostarp profesionālās izcilības centru) vajadzībām, lai sagatavotu PIA nozari digitālās un zaļās pārkārtošanās procesam.

Ieguldījumi starpuzņēmumu apmācības centros (vai nu veidojot jaunus centrus, vai uzlabojot esošos centrus, vai arī integrējot tos profesionālās izcilības centros), lai palīdzētu MVU nodrošināt modernu PIA un mācekļu praksi.

Ieguldījumi nolūkā padarīt izglītību un apmācību atbilstošāku darba tirgus vajadzībām, cita starpā arī augstākās izglītības jomā, atbalstot partnerības starp uzņēmumiem un izglītības nozari, atbalstot galvenās rūpniecības ekosistēmas un MVU tīklus, kā arī esošajās izglītības programmās paplašinot iespējas mācīties darbavietā.

7.Nobeigums

Komisija aicina dalībvalstis izmantot ES valdošo spēcīgo solidaritāti starp paaudzēm, lai, atgūstoties no Covid-19 pandēmijas, atbalstītu jauniešus. Miljoniem skolu absolventu, darba tirgus jaunpienācēju un to cilvēku, kuri pirmo reizi maina darbvietu, ir pelnījuši, lai mēs piesaistītu visu iespējamo atbalstu, kas dotu viņiem iespēju attīstīt savu potenciālu visā pilnībā. Ir pienācis laiks ieguldīt mūsu nākamajā paaudzē, palīdzot jauniešiem kļūt par digitālās un zaļās ekonomikas izveides dzinējspēku.

Priekšlikumi Padomes ieteikumiem “Tilts uz darbvietām — Garantijas jauniešiem pastiprināšana” un “Profesionālā izglītība un apmācība ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai” sniedz vajadzīgo satvaru. Komisija ir arī ierosinājusi instrumentus nepieciešamā finansējuma sniegšanai. Komisija aicina dalībvalstis ātri apstiprināt abus priekšlikumus un pilnībā izmantot ES budžeta potenciālu, pastiprinot valstu atbalstu jauniešu nodarbinātībai.

Kopīgs darbs būs ļoti svarīgs. Jauniešu nodarbinātības veicināšanai ir vajadzīga spēcīga sadarbība starp visām iesaistītajām pusēm (jo īpaši sociālajiem partneriem, izglītības nozari un pilsoniskās sabiedrības organizācijām), kā arī starp vietējā un reģionālā līmeņa iestādēm. ES līmenī Komisija sniegs jaunu impulsu Eiropas Māceklību aliansei, lai nodrošinātu, ka māceklība dod savu ieguldījumu darba tirgus atveseļošanas procesā. Komisija rēķinās ar turpmākiem centieniem no Eiropas Parlamenta un Padomes puses un ierosina ar abām iestādēm apspriest pastiprināta atbalsta sniegšanu jauniešu nodarbinātībai. Šis ir kopīgi veicams uzdevums — nākamās paaudzes labā.

(1)      Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas runa Eiropas Parlamentā 2020. gada 27. maijā.
(2)      Paziņojums “Spēcīga sociālā Eiropa taisnīgai pārejai”, COM(2020) 14 final.
(3)      Eiropas Komisija (2020), Eiropas ekonomikas prognozes, 2020. gada pavasaris.
(4)      SDO (2020), Preventing exclusion from the labour market: Tackling the COVID-19 youth employment crisis (Atstumtības no darba tirgus novēršana: Covid-19 izraisītās jauniešu bezdarba krīzes risināšana).
(5)      SDO (2020), ILO Monitor: COVID-19 and the world of work (SDO Uzraudzības datu apkopojums: Covid-19 un darba tirgus) (ceturtais izdevums).
(6)      McKinsey & Company (2020), Safeguarding Europe’s livelihoods: mitigating the employment impact of COVID-19 (Iztikas līdzekļu aizsardzība Eiropā: Covid-19 ietekmes uz nodarbinātību mazināšana).
(7)      OV L 159, 20.5.2020., Komisija ierosinājusi 2020. gada 2. aprīlī.
(8)      COM(2020)441 final/2.
(9)      Tādēļ ir jānodrošina vienlīdzīga attieksme pret visiem cilvēkiem neatkarīgi no viņu dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālā orientācijas, kā arī pret migrantu izcelsmes cilvēkiem. Turklāt šis process ir saistīts ar pašreizējām diskusijām par demogrāfiskajām pārmaiņām, kurās tiek aplūkota intelektuālā darbaspēka emigrācija un strauja iedzīvotāju skaita samazināšanās reģionos, kurus īpaši ir skārusi šī parādība (COM (2020)241 final).
(10)      Saskaņā ar ANED (Eiropas Invaliditātes ekspertu akadēmiskais tīkls) sniegto informāciju, kurā izmantoti SILC dati par 2016. gadu, 20–29 gadus vecu jauniešu ar invaliditāti nodarbinātības rādītājs bija gandrīz 45 %, un nodarbinātības līmeņa atšķirība salīdzinājumā ar jauniešiem, kuriem nav veselības problēmu, laikā no 2008. gada līdz 2016. gadam palielinājās.
(11)      COM(2020)274 final. Šo paziņojumu papildinās Komisijas gaidāmie paziņojumi par Digitālās izglītības rīcības plānu un Eiropas izglītības telpu; šīs iniciatīvas veidos visaptverošu reakciju uz problēmām, ar kurām nāksies saskarties mūsu nākamajai paaudzei.
(12) Vietējie kontaktpunkti, kuros iespējams pieteikties dalībai shēmā Garantija jauniešiem, ir atrodami vietnē Europa: https://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=1218&langId=lv .
(13)      COM(2020)277 final.
(14)      Pasaules finanšu un ekonomikas krīzes izraisītās ekonomikas recesijas laikā PIA nozares iesaistīšanās jauniešu nodarbinātības atbalstīšanas centienos izrādījās patiesi nozīmīga. Nodarbināmību jo īpaši palīdzēja uzlabot māceklība un īstermiņa PIA programmas, kas paredzētas bezdarbniekiem.
(15)      Cedefop (2020), How are European countries managing apprenticeships to respond to the COVID19 crisis? (Kā Eiropas valstis izmanto māceklību, lai reaģētu uz Covid-19 krīzi?). Kopsavilkuma ziņojums, kas balstīts uz Cedefop māceklības ekspertu kopienas sniegto informāciju.
(16)      COM(2020)275 final.
(17)      Alianse stiprina māceklību kvalitāti, piedāvājumu un vispārējo tēlu visā Eiropā, vienlaikus veicinot arī mācekļu mobilitāti. Šo mērķu sasniegšanu veicina ar valstu saistībām un brīvprātīgiem solījumiem, kurus dod ieinteresētās personas.
(18)      Piemēram, nozares, kas sniedz ieguldījumu aprites ekonomikā, zilajā ekonomikā, ilgtspējīgā būvniecībā un atjaunošanā, lauksaimniecībā, viedā mobilitātē un enerģētikā.
(19)

     Atjauninātās alianses darbība tiks noteikta Prasmju pilnveides paktā, kas ir daļa no Eiropas Prasmju programmas ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai.

(20)      Eiropas Komisija (2020), European Network of Public Employment Services: PES measures and activities responding to Covid-19 (Eiropas valstu nodarbinātības dienestu tīkls: valstu nodarbinātības dienestu īstenotie pasākumi un aktivitātes, reaģējot uz Covid-19).
(21)      Turklāt rīcības plānā tiks aplūkotas iespējas uzlabot sociālās ekonomikas organizācijās un sociālajos uzņēmumos strādājošo jauniešu uzņēmējdarbības prasmes, cita starpā balstoties uz pieredzi, kas gūta, īstenojot Erasmus programmu jaunajiem uzņēmējiem un ESF+ atbalstītās darbības.
(22)      Visas summas ir izteiktas 2018. gada cenās, izņemot 2020. gadam paredzēto REACT-EU finansējumu 5 miljardu EUR apmērā.
(23)      REACT-EU tiek finansēta no līdzekļiem, kas iegūti no “Next Generation EU” laikposmam pēc 2020. gada, kā arī koriģējot pašreizējo 2020. gada finanšu shēmu.
(24)      Komisijas 2020. gada konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos, kuri vēl jāapstiprina Padomē, Eiropas pusgada kontekstā galvenā uzmanība ir pievērsta aktīva darba tirgus politikas stiprināšanai un prasmju pilnveidei, jo īpaši jauniešu prasmju uzlabošanai. Komisija ir ierosinājusi 19 ieteikumus attiecībā uz aktīva darba tirgus politiku un nodarbinātības dienestiem, kā arī 22 ieteikumus par prasmju pilnveides sekmēšanu, vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai izglītībai un apmācībai un digitālo mācīšanos. Šie konkrētām valstīm adresētie ieteikumi kalpos par pamatu attiecīgo reformu veikšanai.
(25)      Komisija ierosināja, ka dalībvalstīm, kurās to jauniešu skaits, kuri nav nedz nodarbināti, nedz iesaistīti izglītībā vai apmācībā, pārsniedz ES vidējo rādītāju, 15 % (iepriekš ierosināto 10 % vietā) no tām piešķirtajiem Eiropas Sociālā fonda Plus finanšu līdzekļiem ir jāatvēl jauniešu nodarbinātības veicināšanas pasākumiem. Atbalstot darba, tālākizglītības, māceklības vai prakses piedāvājumus, būs svarīgi censties panākt labāku līdzsvaru starp šiem četriem veidiem.
(26)      Turklāt Erasmus+ būtiski palielinās jauniešu, skolotāju un pasniedzēju iespējas izglītoties un mācīties ārvalstīs, cita starpā arī profesionālās izglītības un apmācības iestādēs. Kopējā lauksaimniecības politika ar uzlabotu instrumentu kopumu turpinās atbalstīt jauniešus, kuri vēlas strādāt lauksaimniecībā, un jauniešus, kuri dzīvo lauku reģionos. Programma “Digitālā Eiropa” un Vienotā tirgus programma palīdzēs rast finansējumu, lai sasniegtu jauniešu nodarbinātības veicināšanas mērķi, jo īpaši piešķirot finansējumu pasākumiem, kuri vērsti uz digitālo prasmju iegūšanu un uzņēmējdarbības gara veicināšanu jauniešu vidū.
(27)      COM(2020)409 final.
(28)      Šī summa ietver Eiropas Sociālā fonda un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas ieguldījumus, kā arī valstu līdzfinansējumu.
(29)      Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras (EKI) programmas, 5.–8. līmenis.
Top