EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 11.7.2019
COM(2019) 330 final
PIELIKUMS
dokumentam
priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam
par Eiropas inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) stratēģisko inovāciju programmu
2021.-2027. gadam:
Eiropas inovācijas talanta un spējas sekmēšana
{SEC(2019) 275 final} - {SWD(2019) 330 final} - {SWD(2019) 331 final}
PIELIKUMS
Saturs
1.Ievads
1.1.EIT: ES inovāciju pamatinstruments
1.2.Galvenās priekšrocības
1.3.Galvenās problēmas
2.Augstāki mērķi: EIT 2021.–2027. gadā
2.1.Mērķi
2.2.Nozīme programmā “Apvārsnis Eiropa”
3.Eiropas inovācijas talanta un spējas sekmēšana
3.1.Zināšanu un inovāciju kopienas
3.2.Atbalsts augstākās izglītības inovācijas spējai
3.3.EIT transversālas darbības
3.4.Darbības nodrošināšana
3.5.Sinerģija un papildināmība ar citām programmām
4.Resursi
4.1.Budžeta vajadzības
4.2.Ietekme (pārraudzība un izvērtēšana)
5.1.A pielikums
6.1.B pielikums
1.Ievads
Šī stratēģiskā inovāciju programma (SIP) nosaka Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) stratēģiju un prioritātes laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam. Tas ir EIT galvenais politikas dokuments nākamajā plānošanas periodā, un tajā ir noteikti EIT mērķi, galvenās darbības, paredzamie rezultāti un vajadzīgie resursi. SIP nodrošina nepieciešamo EIT saskaņošanu ar [priekšlikumu programmai “Apvārsnis Eiropa”], kas ir Savienības pamatprogramma pētniecības un inovācijas atbalstam no 2021. līdz 2027. gadam. Tā nodrošina arī pienācīgu sinerģiju un papildināmību starp EIT darbībām un citām Savienības iniciatīvām, politikas virzieniem un instrumentiem.
2021.–2027. gada SIP izmantots ietekmes novērtējums, ko veikusi Eiropas Komisija. Tajā ir ņemts vērā SIP projekts, ko EIT valde 2017. gada 20. decembrī iesniedza Eiropas Komisijai saskaņā ar EIT regulu. SIP arī atspoguļo Eiropas Komisijas jauno, 2018. gada jūnija [priekšlikumu programmai “Apvārsnis Eiropa”] un jo īpaši EIT izšķirošo nozīmi pīlārā [“Atvērtās inovācijas”] (III pīlārs) un tā ieguldījumu globālo problēmu risināšanā, tostarp noteikto klimata mērķu sasniegšanā, kā arī Eiropas rūpniecības konkurētspējas (II pīlārs) un zinātnes izcilības (I pīlārs) panākšanā. SIP pamatojas uz pieredzi, kas gūta EIT darbības pēdējos gados, un rezultātiem, kas saņemti plašā apspriešanās procesā ar galvenajām ieinteresētajām personām.
SIP ir ņemta vērā programmas “Apvārsnis Eiropa” stratēģiskā plānošana, lai nodrošinātu saskaņotību ar pamatprogrammas darbībām, ar citām attiecīgajām Savienības programmām un atbilstību ES prioritātēm un saistībām, kā arī palielinātu papildināmību un sinerģiju ar valstu un reģionālajām finansējuma programmām un prioritātēm.
1.1.EIT: ES inovāciju pamatinstruments
EIT tika izveidots 2008. gadā ar mērķi sekmēt ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju, stiprinot dalībvalstu un Eiropas Savienības spējas inovāciju jomā. Tas aizsāka integrēt izglītību, uzņēmējdarbību un pētniecību (zinību triāde), īpaši uzsverot uzņēmējdarbības talantu un inovācijas prasmes. EIT termiņa vidusposma izvērtējums 2018. gadā apstiprināja, ka EIT vispārējais pamatojums joprojām ir spēkā, un uz inovāciju vērstas zinību triādes integrācijas modelis joprojām ir aktuāls.
Desmit gadus pēc EIT izveides inovācijas temps ir krasi paātrinājies. Inovācija pārveido ekonomikas nozares, sagrauj pastāvošus uzņēmumus un rada vēl nebijušas iespējas. Tā kā pasaules ekonomiskā kārtība mainās un starptautiskā konkurence aug, pieaug arī ES atkarība no talantiem un to inovācijas spējām. Kopīga izstrāde, sadarbība un līdzradīšana dažādās disciplīnās un kas apvieno izglītību, uzņēmējdarbību un pētniecību nekad nav bijusi tik svarīga kā pašlaik, lai palīdzētu risināt globālas problēmas, kas saistītas ar klimata pārmaiņām un dabas resursu neilgtspējīgu izmantošanu, digitālo pārveidi, demogrāfiskajām izmaiņām un veselības aprūpes un pārtikas nākotni.
Ar [priekšlikumu programmai “Apvārsnis Eiropa”] jaunai pamatprogrammai pētniecības un inovācijas atbalstam 2021.–2027. gadā Eiropas Komisija ir paudusi stingru apņemšanos vēl vairāk palielināt Eiropas inovācijas potenciālu, lai spētu pārvarēt izaicinājumus nākotnē. EIT iekļaušana [priekšlikuma programmai “Apvārsnis Eiropa”] [pīlārā “Inovatīvā Eiropa”] pastiprina tā īpašo lomu inovācijas veicināšanā, apvienojot uzņēmumus, izglītību, pētniecību, valsts iestādes un pilsonisko sabiedrību. [Priekšlikums programmai “Apvārsnis Eiropa”] atspoguļo ES augošās ambīcijas inovācijas jomā un nepieciešamību tās īstenot.
1.2.Galvenās priekšrocības
Kopš tā izveides EIT ir pakāpeniski nostiprinājies kā veiksmīgs instruments sabiedrības problēmu risināšanai. EIT galvenokārt darbojas zināšanu un inovāciju kopienās (ZIK), kas ir lielapmēra Eiropas partnerības starp izglītības un apmācības iestādēm, uzņēmējdarbības un pētniecības organizācijām. Pašlaik ir astoņas ZIK, kas darbojas šādās jomās: klimata pārmaiņas, digitālā pārveide, enerģija, pārtika, veselība, izejvielas, mobilitāte pilsētās un ražošana ar pievienoto vērtību (sk. 2. attēlu).
Katru ZIK veido aptuveni pieci līdz desmit sadarbības centri (SC), kuru mērķis ir darboties kā zinību triādes praktiskās integrācijas ģeogrāfiskajiem centriem. Šie centri ir organizēti un strukturēti atbilstoši to attiecīgajam valsts un reģionālajam inovācijas kontekstam, un to pamatā ir ZIK galveno partneru esošo laboratoriju, biroju vai akadēmisko centru Eiropas mēroga tīkls.
ZIK mērķis ir pārvaldīt zinību triādes darbības portfeļus, izmantojot:
·izglītības un apmācības pasākumus ar spēcīgiem uzņēmējdarbības elementiem, kas paredzēti, lai apmācītu nākamās paaudzes talantus, ietverot tādu programmu izstrādi un īstenošanu, kurām piešķirta EIT zīme, jo īpaši maģistra un doktora grāda līmenī;
·darbības, kas atbalsta inovāciju un paredzētas, lai izstrādātu inovatīvus produktus, procesus un pakalpojumus, kas pievēršas īpašām uzņēmējdarbības iespējām;
·uzņēmumu izveides un atbalsta darbības, piemēram, paātrinātājsistēmas, kas palīdzētu uzņēmējiem pārvērst savas idejas veiksmīgos uzņēmumos un paātrinātu izaugsmes procesu.
ZIK ir dinamiskas inovācijas ekosistēmas, kas rada plašu rezultātu klāstu (sk. 1. attēlu turpmāk).
1. attēls. Atjaunināti EIT rezultāti. Avots: EIT
EIT modeļa pamatā ir izglītība un apmācība, talanta un prasmju pilnveidošana. Neviena cita ES rīcība inovācijas jomā neietver augstāko izglītību inovācijas vērtību ķēdē tik lielā mērā kā EIT. EIT izglītības programmai ir būtiska nozīme īpaši uz uzņēmējdarbību orientētu un kvalificētu novatoru attīstībā. Līdz 2017. gadam vairāk nekā 1700 absolventu bija sekmīgi pabeiguši maģistrantūras un doktorantūras programmas, kurām ir EIT kvalitātes zīme, un tūkstošiem ir piedalījušies uzņēmējdarbības un inovatīvās izglītības darbībās un formātos.
EIT no citiem inovācijas instrumentiem atšķiras ar to, ka tas, integrējot zinību triādi, pievēršas globālām problēmām. Nodrošinot ZIK dotācijas uz laiku līdz 15 gadiem, EIT īsteno savu ilgtermiņa mērķi, proti, risināt globālas problēmas, izmantojot inovatīvus produktus un pakalpojumus un sniedzot konkrētus ieguvumus mūsu sabiedrībai un iedzīvotājiem. EIT ir arī noteicis ZIK mērķi kļūt finansiāli ilgtspējīgām pēc 15 gadiem, un šī ir uz uzņēmējdarbību un rezultātu orientēta inovācijas instrumenta unikāla iezīme. Saistībā ar šo ZIK ir jāizstrādā un jāīsteno ieņēmumu radīšanas stratēģijas, lai pēc dotācijas nolīgumā noteiktā perioda saglabātu savu inovācijas ekosistēmu.
EIT pieeja veicina gan papildinošas, gan kardināli jaunas inovācijas, efektīvi novēršot tirgus nepilnības un palīdzot pārveidot nozares. Šī pieeja ļauj izveidot ilgtermiņa uzņēmējdarbības stratēģijas globālu problēmu risināšanai un palīdz radīt pamatnosacījumus, kas ir būtiski labi funkcionējošas inovācijas ekosistēmas izaugsmei un inovāciju uzplaukumam.
EIT piedāvā efektīvu un lietderīgu platformu tādu ZIK izveidei, paplašināšanai un pārvaldībai, kurām ir spēcīga tīkla ietekme un pozitīva netieša ietekme (sk. 2. attēlu turpmāk). Pirmās paaudzes ZIK (EIT Digital, EIT Climate-KIC un EIT InnoEnergy), kas sāka darboties 2009. gadā, ir stabilas un pieredzējušas, un pēc 2024. gada tiks pārtraukti to partnerības pamatnolīgumi saskaņā ar maksimālo dotācijas ilgumu. Otrās un trešās paaudzes ZIK (EIT Health un EIT Raw Materials (2014), EIT Food (2016)) vēl tiek pilnveidotas. 2019. gadā darbību sāk divas 2018. gada decembrī noteiktas ZIK – EIT Urban Mobility un EIT Manufacturing.
2. attēls. EIT zināšanu un inovāciju kopienas. Avots: Eiropas Komisija
EIT ar astoņām ZIK, kurām ir vairāk nekā 1000 partneru no uzņēmējdarbības, pētniecības un izglītības jomas, ir lielākā ES atbalstītā inovācijas ekosistēma. EIT ir atbalstījis vairāk nekā 1200 jaunuzņēmumu un inovatīvu uzņēmumu, kā rezultātā šie uzņēmumi piesaistīja ārējo finansējumu vairāk nekā 890 miljonu EUR apmērā, un atbalstītie jaunuzņēmumi radīja vairāk nekā 6000 darbvietu. Vairāk nekā 50 % ZIK partneru ir no uzņēmējdarbības nozares (rūpniecība, MVU un jaunuzņēmumi), kas apliecina tuvumu tirgum. Partneru skaita pieaugums katrā ZIK liecina par EIT modeļa pievilcību un ilgtermiņa potenciālu. Līdz 2019. gadam EIT zināšanu un inovāciju kopienās piedalījās vairāk nekā 600 uzņēmumu, 250 AII, 200 pētniecības organizāciju un vairāk nekā 50 pilsoniskās sabiedrības organizācijas un iestādes.
Ņemot vērā pastāvošās snieguma reģionālās atšķirības inovācijas jomā, EIT 2014. gadā izveidoja reģionālu inovācijas shēmu (RIS), lai paplašinātu reģionālo iesaistīšanu valstīs, kur inovācija notiek mērenāk un pieticīgāk. Ar RIS starpniecību EIT ir paplašinājis savas darbības visā Eiropā un tagad reģioniem ar zemu inovācijas sniegumu piedāvā iespējas iesaistīties zinību triādes darbībās ZIK kopienas ietvaros. Tas atspoguļojas arī ES-13 partneriem EIT piešķirtā finansējuma īpatsvarā (no 2018. gada 8,3 % salīdzinājumā ar 4,8 % pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”).
3. attēls. EIT Eiropā. Avots: EIT, 2018
EIT ir spējis saglabāt dinamiku un pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” vispārējā satvarā izstrādāt pārvaldības principus un noteikumus sekmīgai ZIK pārvaldībai saskaņā ar EIT regulu. Tā darbības neatkarība ir ļāvusi izmēģināt un efektīvi īstenot vairākus jauninājumus tā atbalsta saņēmēju pārvaldībā, piemēram, konkurētspējīgu finansēšanas mehānismu, finansiālās ilgtspējas mērķus un konkrētus snieguma pamatrādītājus.
1.3.Galvenās problēmas
EIT ir daļa no programmas “Apvārsnis Eiropa” vispārējā satvara, kura mērķis cita starpā ir panākt zinātnisku, ekonomisku/tehnoloģisku un sociālu ietekmi, lai stiprinātu Savienības zinātnisko un tehnoloģisko bāzi; īstenot Savienības stratēģiskās politikas prioritātes, veicināt tās konkurētspēju visās dalībvalstīs, tostarp tās rūpniecībā, un palīdzēt risināt globālas problēmas, tostarp sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus. Galvenais nosacījums, lai sekmīgi īstenotu šo mērķi, ir reaģēt uz pastāvošo vajadzību palielināt inovācijas spēju visā Savienībā. ES jo īpaši saskaras ar trim problēmjautājumiem, kas virzīs EIT rīcību 2021.– 2027. gadā atbilstīgi tā vispārējiem mērķiem.
Pirmkārt, mūsdienu ekonomiku arvien vairāk virza cilvēku un organizāciju prasmes un spējas idejas pārvērst produktos un pakalpojumos. Inovācijas prasmēm un uzņēmējdarbības kultūrai ir izšķiroša nozīme, jo īpaši tehnoloģiju un zinātnes jomā, bet arvien vairāk arī citās nozarēs. Ir ļoti svarīgi vēl vairāk palielināt Eiropas augstākās izglītības iestāžu inovācijas spējas. EIT ir unikālā iespēja to īstenot programmas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros.
Otrkārt, fiziskais tuvums ir galvenais inovācijas veicinošais faktors. Lai veicinātu mijiedarbību starp uzņēmumiem, akadēmiskajām aprindām, pētniecības organizācijām, valdībām un privātpersonām, būtiska nozīme ir iniciatīvām, kuru mērķis ir attīstīt inovācijas tīklus un sniegt pakalpojumus, kas atbalsta zināšanu radīšanu, apmaiņu un nodošanu tālāk. Tomēr visā ES pētniecības un inovācijas rezultāti, kas atspoguļoti ikgadējā Eiropas inovācijas progresa ziņojumā, ievērojami atšķiras. Ir ļoti svarīgi, lai inovācija būtu iekļaujoša un sakņotos vietējās teritorijās. EIT darbības, pateicoties to “vietai pielāgotai” pieejai, ir piemērotas, lai palīdzētu stiprināt vietējās inovācijas ekosistēmas.
Visbeidzot, dinamiskas inovācijas ekosistēmas prasa zināšanu, infrastruktūras un talanta kombināciju. Ir jāparedz pamatnosacījumi sadarbībai starp Eiropas pētniecību, izglītību un inovāciju, kā arī jārada spēcīgas sinerģijas, lai nodrošinātu, ka ierobežotie resursi tiek pienācīgi un efektīvi ieguldīti pētniecībā un inovācijā. Zinību triādes padziļināta integrēšana, izmantojot esošās un jaunās ZIK, ir drošs veids, kā veicināt inovāciju veicinošu vidi, un tas ir EIT galvenais mērķis.
2.Augstāki mērķi: EIT 2021.–2027. gadā
EIT kā programmas “Apvārsnis Eiropa” neatņemama daļa palīdzēs sasniegt tās visaptverošos mērķus un prioritātes. ZIK būs daļa no institucionalizētās Eiropas partnerības, un tas nozīmē, ka tās ievēros principu un dzīves cikla kritēriju kopumu, lai nodrošinātu saskaņotāku, atvērtāku un uz ietekmi vērstu pieeju. Tāpēc EIT vispārējie mērķi atspoguļo EIT vispārējo lomu programmā “Apvārsnis Eiropa” un tā nozīmi [pīlārā “Inovatīvā Eiropa”].
2.1.Mērķi
EIT galvenās darbības jomas ir definētas [priekšlikumā programmai “Apvārsnis Eiropa”]. EIT turpinās atbalstīt zināšanu un inovāciju kopienas (ZIK), lai stiprinātu inovācijas ekosistēmas, kas palīdz risināt globālas problēmas. Tas tiks darīts, sekmējot izglītības, pētniecības un uzņēmējdarbības integrāciju, tādējādi radot inovācijai labvēlīgu vidi un veicinot un atbalstot jaunu uzņēmēju paaudzi, kā arī stimulējot inovatīvu uzņēmumu izveidi ciešā sinerģijā un papildināmībā ar EIP. Konkrēti, EIT jo īpaši:
(1)stiprinās ilgtspējīgas inovācijas ekosistēmas Eiropā;
(2)veicinās inovāciju un uzņēmējdarbību ar labākas izglītības palīdzību;
(3)ieviesīs jaunus risinājumus globālām problēmām, kas saistītas ar tirgu.
Ņemot vērā konstatētās problēmas, ar kurām EIT saskaras (aprakstītas 1.3. nodaļā), un lai palīdzētu sasniegt iepriekš minētos vispārējos mērķus, kas EIT noteikti [priekšlikumā programmai “Apvārsnis Eiropa”], EIT konkrētie mērķi 2021.–2027. gadam ir šādi:
(a)palielināt ZIK un zinību triādes integrācijas ietekmi;
(b)palielināt augstākās izglītības nozares inovācijas spējas, veicinot institucionālas pārmaiņas augstākās izglītības iestādēs (AII);
(c)paplašināt EIT reģionālo iesaistīšanu, lai novērstu reģionālās atšķirības saistībā ar inovācijas spējām visā ES.
2.2.Nozīme programmā “Apvārsnis Eiropa”
Īstenojot minētos mērķus, EIT palīdzēs sasniegt programmas “Apvārsnis Eiropa” kopējos rezultātus zinātnes, ekonomikas/tehnoloģijas un sociālajā jomā. Tas turpinās stiprināt inovācijas ekosistēmas, kas palīdz risināt globālas problēmas, veicinot zinību triādes integrāciju ZIK darbības jomās. Programmas “Apvārsnis Eiropa” stratēģiskās plānošanas process nodrošinās EIT darbību un pārējās programmas “Apvārsnis Eiropa” labāku saskaņošanu. Pamatojoties uz apliecinātajiem rezultātiem, EIT būs būtiska nozīme pīlārā “Atvērtās inovācijas”.
Spēcīga sinerģija starp EIT un Eiropas Inovācijas padomi būs izšķiroši svarīga pīlāra [“Inovatīvā Eiropa”] ietekmei. EIT un EIP īstenos papildinošas darbības, kuru mērķis ir racionalizēt atbalstu, kas sniegts novatoriskiem uzņēmumiem. Pamatojoties uz ZIK pieredzi, saņēmējiem, kuriem piešķirts EIP finansējums, EIT nodrošinās uzņēmējdarbības paātrināšanas pakalpojumus un apmācību.
Turklāt EIT atvieglos EIP līdzekļu saņēmēju piekļuvi ZIK inovācijas ekosistēmām un attiecīgajiem zinību triādes dalībniekiem. Tādējādi EIP atbalsta saņēmēji var aktīvi iesaistīties ZIK darbībās un izmantot ZIK pakalpojumus. Vienlaikus EIT atbalsta saņēmēji varēs pieteikties uz EIP instrumentiem, ja nav pieejams EIT ZIK atbalsts. EIP var palīdzēt strauji izvērsties ZIK atbalstītiem jaunuzņēmumiem ar lielu izaugsmes potenciālu. Jo īpaši inovatīvākie ZIK atbalstītie uzņēmumi, ja tos atlasījusi EIP, var gūt labumu no apvienotā finansējuma atbalsta, ko piedāvā EIC Accelerator, un/vai ar finanšu atbalstu, ko piedāvā “InvestEU” instrumenti.
EIT nodrošinās spēcīgāku sinerģiju arī ar pīlāra [“Zinātnes izcilība”] programmām un iniciatīvām, lai paātrinātu no fundamentāliem zinātnes pētījumiem iegūtu zināšanu pārnešanu uz konkrētiem lietojumiem, kas dod labumu sabiedrībai. Jo īpaši saistībā ar Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktajām darbībām (MSCA) EIT sadarbosies inovācijas attīstības un MSCA stipendiātu uzņēmējdarbības prasmju pilnveidošanas jomā.
EIT palīdzēs īstenot pīlāru [“Globālas problēmas un rūpniecības konkurētspēja”] un papildinās attiecīgās darbības, lai risinātu globālas problēmas un palielinātu ES konkurētspēju pasaules mērogā. Jo īpaši ar ZIK starpniecību EIT centīsies sniegt ieguldījumu attiecīgajos uzdevumos un tematiskajās kopās, kā arī citās Eiropas partnerībās, jo īpaši atbalstot pieprasījuma puses pasākumus un sniedzot izmantošanas pakalpojumus, lai veicinātu tehnoloģiju pārnesi un paātrinātu sasniegto rezultātu komercializāciju.
EIT nodrošinās saskaņotību ar programmas “Apvārsnis Eiropa” Eiropas inovācijas ekosistēmu virzienu. Jo īpaši EIT aktīvi piedalīsies EIP foruma darbībās un izveidos saiknes starp EIT kopienu un attiecīgajām darbībām, ar kurām atbalsta inovācijas ekosistēmas, lai novērstu dublēšanos un nodrošinātu rīcību saskaņotību un papildināmību.
Tiks izpētītas arī sinerģijas iespējas starp programmas “Apvārsnis Eiropa” izcilas pieredzes apmaiņas daļu un EIT atbalstītajām iesaistīšanas darbībām. Programmas “Apvārsnis Eiropa” izcilas pieredzes apmaiņas daļas mērķvalstis kā EIT iesaistīšanas darbību mērķgrupa jo īpaši varēs izmantot EIT zinātību un atbalstu pakārtoto darbību (t. i., tirgum tuvinātu darbību) attīstībai.
3.Eiropas inovācijas talanta un spējas sekmēšana
Arvien nozīmīgākā EIT loma virzīs EIT stratēģiju 2021.–2027. gadam, uzmanību pievēršot rīcībām, kas nodrošinās pievienoto vērtību ES līmenī un palīdzēs sasniegt programmas “Apvārsnis Eiropa” mērķus. Pirmkārt, EIT ar ZIK starpniecību turpinās atbalstīt inovācijas spējas un ekosistēmas un to turpmāko attīstību un paplašināšanu arī ar jaunu ZIK izveidi. Otrkārt, balstoties uz pieredzi, kas gūta, integrējot zinību triādi, EIT tiešā veidā atbalstīs uzņēmējdarbības un inovācijas spēju attīstību augstākās izglītības nozarē. Visbeidzot, izmantojot efektīvākus transversālus pasākumus, EIT palielinās savu ietekmi ES līmenī. Lai palielinātu savu efektivitāti, lietderību un ietekmi, EIT arī uzlabos savas darbības vairākās jomās.
3.1.Zināšanu un inovāciju kopienas
(1)Atbalsts esošajām ZIK
Arī turpmāk galvenais uzdevums būs zinību triādes integrācija, ko Eiropas Savienībā, dalībvalstīs, reģionālā un vietējā līmenī EIT un ZIK veic, lai stiprinātu inovācijas ekosistēmas un padarītu tās ilgtspējīgas, kā arī lai izstrādātu jaunus globālu problēmu risinājumus. EIT turpinās atbalstīt ZIK portfeli (sk. 2. attēlu) un vēl vairāk stiprinās lietderīgo platformu ZIK izveidei, izaugsmei un pārvaldībai. ZIK turpinās darboties, izmantojot sadarbības centrus (SC). ZIK arī turpmāk tieksies uz finanšu stabilitāti, lai ilgtermiņā (vēlākais pēc 15 gadiem) panāktu finansiālu neatkarību no EIT dotācijas, piesaistot publiskā un privātā sektora ieguldījumus.
EIT lielu daļu sava budžeta atvēlēs ZIK atbalstam. Tas pārraudzīs un analizēs ZIK sniegumu un nodrošinās, ka tās īsteno EIT un programmas “Apvārsnis Eiropa” mērķus. Papildus finansiālam atbalstam EIT, pamatojoties uz gūto pieredzi, nodrošinās ZIK stratēģisko uzraudzību, kā arī norādījumus par horizontāliem un specifiskiem jautājumiem, tostarp par sinerģiju izveidi programmā “Apvārsnis Eiropa” un ar citām ES iniciatīvām. Konkrēti, EIT atbalstīs ZIK, lai tās varētu izveidot saskarnes un sekmēt kopīgas darbības ar attiecīgajām Eiropas partnerībām un citām attiecīgām Savienības iniciatīvām un programmām.
Tas arī pārraudzīs EIT zīmes piešķiršanu ZIK izglītības un apmācības programmām un apzinās iedarbīgāku kvalitātes nodrošināšanas mehānismu, tostarp EIT zīmes ārējo atzīšanu un akreditāciju.
EIT nodrošinās ZIK kopīgus pakalpojumus un ZIK pieredzes un labas prakses savstarpējo apmaiņu, kā arī veicinās to sadarbību (ZIK savstarpējas darbības) gan tematiskos, gan horizontālos jautājumos. ZIK savstarpējām darbībām ir vislielākais potenciāls, ja gadījumos, kad nav izveidotas īpašas ZIK, vairākas ZIK jau pievēršas kopējām ES politikas prioritātēm. Dažādu ZIK apvienošanai mērķtiecīgām kopīgām rīcībām, kas sniedz abpusēju ieguvumu, ir liels sinerģijas potenciāls, un EIT veicinās šādas darbības un aktīvi piedalīsies ZIK savstarpējo darbību satura un struktūras noteikšanā. Tas pārraudzīs ZIK savstarpējo darbību īstenošanu, kā arī sasniegtos rezultātus nolūkā padarīt šīs darbības par ZIK stratēģiju neatņemamu daļu.
(2)ZIK reģionālās ietekmes palielināšana
EIT vēl vairāk palielinās savu reģionālo ietekmi, vairojot atvērtību potenciālajiem partneriem un ieinteresētajām personām un uzlabojot ZIK reģionālās stratēģijas formulējumu, tostarp saiknes ar attiecīgajām pārdomātas specializācijas stratēģijām.
EIT reģionālās inovācijas shēma, ko vada EIT un īsteno ZIK, līdz šim ir darbojusies pēc brīvprātības principa. No 2021. gada EIT RIS kļūs par ZIK daudzgadu stratēģijas neatņemamu sastāvdaļu. EIT turpinās ZIK sniegt norādes un atbalstu EIT RIS daudzgadu stratēģiju sagatavošanā un to īstenošanā. EIT RIS darbības turpināsies, lai sniegtu labāku atbalstu to valstu un reģionu inovācijas spējai, kuri atpaliek inovācijas jomā. EIT budžets, kas atvēlēts EIT RIS darbību īstenošanai, būs vismaz 10 % no kopējā ZIK paredzētā EIT atbalsta finansējuma, tādējādi palielinot ZIK partneru skaitu no mērķa reģioniem. Ar RIS atbalstīto darbību mērķis būs:
·uzlabot vietējās ekosistēmas inovācijas spējas, izmantojot spēju veidošanas pasākumus un ciešāku mijiedarbību starp vietējiem inovācijas dalībniekiem (kopām, tīkliem, reģionālajām iestādēm, AII, pētniecības organizācijām, PIA iestādēm);
·saistīt vietējās inovācijas ekosistēmas ar Eiropas inovācijas ekosistēmām, sadarbojoties ar EIT ZIK un to sadarbības centriem.
Turklāt, lai nodrošinātu ZIK dziļāku integrāciju vietējās inovācijas ekosistēmās, katrai ZIK būs jāizstrādā un jāīsteno stratēģija, kuras mērķis ir stiprināt attiecības ar reģionālajiem un vietējiem inovācijas dalībniekiem, un EIT šo īstenošanu aktīvi pārraudzīs. “Vietai pielāgota” inovācijas pieeja būtu jāiekļauj ZIK daudzgadu stratēģijā un uzņēmējdarbības plānā un tai jābalstās uz ZIK SC (un RIS), tādējādi izmantojot to lomu kā iespēju piekļūt ZIK kopienai un sadarboties ar vietējiem partneriem. ZIK būtu jāpierāda saikne ar vietējām pārdomātas specializācijas stratēģijām un ar attiecīgo tematisko platformu un starpreģionu iniciatīvu darbībām, tostarp ar ESI fondu pārvaldības iestādēm. Turklāt EIT pārraudzīs, kā SC darbojas un kā tie integrējas vietējās inovācijas ekosistēmās.
(3)Jaunu ZIK izveide
Lai palīdzētu risināt jaunas un potenciālas globālas problēmas, EIT izveidos jaunas ZIK prioritārās jomās, kas atlasītas, pamatojoties uz kritērijiem, kas novērtē to atbilstību programmas “Apvārsnis Eiropa” politikas prioritātēm un to potenciālu un pievienoto vērtību, kam jāpievēršas, izmantojot EIT modeli. Izveidojot jaunas ZIK, tiks ņemta vērā programmas “Apvārsnis Eiropa” stratēģiskā plānošana un budžets, kas EIT piešķirts 2021.–2027. gadā. Attiecīgie Eiropas partnerību atlases kritēriji, kas noteikti [“Apvārsnis Eiropa” regulas] III pielikumā, tiks iekļauti ZIK uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus un novērtēti izvērtēšanas laikā.
Turpmāko ZIK prioritāro jomu saraksts ir iekļauts šīs SIP 1.A pielikumā.
Pamatojoties uz EIT valdes priekšlikumu un tā analīzi, ir ierosināts 2021. gadā publicēt uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, lai 2022. gadā izveidotu pirmo ZIK kultūras un radošo nozaru (KRN) jomā. Šai prioritārajai jomai ir vislielākā papildināmība ar astoņām ZIK, kuras EIT jau ir izveidojis, kā arī ar iespējamām prioritārām jomām citām Eiropas partnerībām, kas tiks sāktas programmas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros. Kultūras un radošās nozares ir joma ar augstu izaugsmes potenciālu, daudzām vietējām iniciatīvām un arī raisa spēcīgu interesi iedzīvotāju vidū. Tās ir cieši saistītas ar vietējām un reģionālajām ekosistēmām. Tomēr kultūras un radošās nozares joprojām ir ļoti sadrumstalota joma, un novatoriem un uzņēmumu izveidotājiem trūkst vajadzīgo uzņēmējdarbības un inovācijas prasmju. Šos trūkumus vislabāk varētu risināt ZIK, izmantojot savu zinību triādes integrēšanas pieeju, ilgtermiņa perspektīvu un vietai pielāgoto pieeju. Šīs SIP 1.B pielikumā ir iekļauta faktu lapa, kurā apkopota informācija par kultūras un radošo nozaru jomas problēmām un turpmākās ZIK gaidāmo ietekmi.
Ņemot vērā ierosināto EIT budžetu, otru jauno ZIK varētu izveidot 2025. gadā, uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus publicējot 2024. gadā, pēc tam, kad būs izdarīti grozījumi 1.A pielikumā, pievienojot jaunu(-as) prioritāro(-ās) jomu(-as). Prioritārā(-ās) joma(-as) tiks izvēlēta(-s), ņemot vērā EIT valdes priekšlikumus. Šajos priekšlikumos tiks ņemtas vērā prioritārās jomas, kas jānosaka programmas “Apvārsnis Eiropa” stratēģiskajā pētniecības un inovācijas plānā, un tādi Eiropas partnerību atlasei noteiktie kritēriji kā atklātība, pārredzamība, ES pievienotā vērtība, saskaņotība un sinerģija. Kritēriji jaunu ZIK atlasei tiks saskaņoti ar programmā “Apvārsnis Eiropa” noteiktajiem kritērijiem. Turklāt tās palīdzēs īstenot ES politikas prioritātes, piemēram, uzdevumus un ilgtspējīgas attīstības mērķus. Citas jaunas ZIK varētu atlasīt tad, ja būs pieejams papildu budžets EIT paredzētajam budžetam.
EIT:
·stiprinās inovācijas ekosistēmas, turpinot atbalstīt esošās ZIK globālu problēmu risināšanā, integrējot zinību triādi;
·noteiks jomas un veicinās ciešāku sadarbību ZIK starpā stratēģiski un politiski svarīgos jautājumos;
·nodrošinās, ka ZIK izstrādā un īsteno stratēģiju, kas palīdzēs izveidot sadarbību un sinerģiju ar attiecīgajām Eiropas partnerībām un citām attiecīgajām Savienības iniciatīvām un programmām;
·nodrošinās, ka ZIK ir iekļaujoša pieeja, kuras mērķis ir stiprināt to attiecības ar valsts, reģionālā un vietējā līmeņa inovācijas dalībniekiem;
·nodrošinās, lai EIT RIS darbības palielinātu reģionālo ietekmi un būtu pilnībā integrētas ZIK daudzgadu stratēģijās;
·izveidos jaunas ZIK izvēlētās stratēģiskas nozīmes tematiskajās jomās, sākot ar ZIK kultūras un radošo nozaru jomā 2022. gadā.
|
3.2.Atbalsts augstākās izglītības inovācijas spējai
Izmantojot zinību triādes integrēšanas modeli, EIT ir palīdzējis pārvarēt pastāvošo plaisu starp augstāko izglītību, pētniecību un inovāciju. Proti, EIT ir būtisks instruments cilvēkkapitāla attīstībai, liekot uzsvaru uz izglītību uzņēmējdarbības jomā. Tomēr EIT ietekme joprojām ir ierobežota attiecībā uz ZIK partneriem.
Lai plašāk atbalstītu inovāciju, augstākās izglītības iestādēm Eiropā jābūt inovatīvām un uz uzņēmējdarbību vērstām savā pieejā attiecībā uz izglītību, pētniecību un sadarbību ar uzņēmumiem un plašāku vietējo inovācijas ekosistēmu, tostarp pilsonisko sabiedrību.
Lai AII izveidotu par inovatīvām un uzņēmējdarbības organizācijām, ir vajadzīga skaidra stratēģija, metodiskais pamats un resursu nodrošināšana. EIT, pamatojoties uz savu pieredzi, ir unikāla iespēja atbalstīt AII uzņēmējdarbības un inovācijas spēju attīstību programmas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros.
EIT ar ZIK starpniecību atklātā un mērķtiecīgā veidā īstenos darbības, kuru mērķis būs palielināt augstākās izglītības inovācijas spējas, lai inovācijas vērtību ķēdēs un ekosistēmās iekļautu lielāku skaitu AII. Šīs darbības papildinās EIT iesaistīšanos izglītībā un būs svarīga ZIK zinību triādes integrācijas darbību daļa, jo īpaši padarot tās atvērtākas un pieejamākas tiem, kas nav ZIK partneri. EIT ietekme sasniegtu ne tikai ZIK, bet arī veicinātu EIT galveno uzdevumu — veicināt ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un konkurētspēju, stiprinot dalībvalstu inovācijas spējas saskaņā ar programmas “Apvārsnis Eiropa” mērķiem sekmēt uzņēmējdarbības un inovācijas prasmes mūžizglītības perspektīvā, tostarp palielināt AII spējas visā Eiropā.
EIT atbalsts pamatosies uz tādām politikas iniciatīvām kā HEInnovate un RIIA sistēmas, kuras ir pierādījušas savu vērtību vairākās AII un dalībvalstīs visā ES. EIT ciešā sadarbībā ar Komisiju izstrādās atbalsta darbības, nodrošinot saskaņotību un papildināmību ar attiecīgajām darbībām programmā “Apvārsnis Eiropa”, Erasmus un citās programmās. Pirmajos trīs gados tiks sīkāk izstrādāti un pilnveidoti konkrēti īstenošanas un sasniegšanas mehānisma procesa aspekti, un šajā izmēģinājuma posmā tos pārraudzīs un izvērtēs pirms to tālākas izvēršanas.
EIT būs vadoša un koordinējoša loma ZIK nodrošināto darbību īstenošanā un pārraudzībā. Īpaša uzmanība tiks pievērsta tam, lai nodrošinātu: iekļaujošu pieeju, kā piesaistīt augstākās izglītības iestādes, kas vēl nav ZIK partneri; starpdisciplināru un starpnozaru pieeju; un saikni ar Eiropas Komisijas pārdomātas specializācijas stratēģiju, attiecīgajām tematiskajām platformām un EIT RIS.
EIT atbalsts augstākās izglītības jomas inovācijas spēju attīstīšanai būs saistīts ar EIT zīmi, ko patlaban piešķir ZIK izglītības programmām. Jo īpaši AII-partneres var tikt iesaistītas EIT zīmes izmantošanā. EIT piešķirs EIT zīmi arī mūžizglītības darbībām, kas iesaista un uzrunā plašāku mērķgrupu — studentus, pieaugušos izglītības apguvējus un iestādes (arī PIA iestādes), kas nav ZIK partneri. Zīmes piešķiršanai ārpus EIT kopienas būs strukturētāka ietekme visos līmeņos (individuālā, programmas un iestādes līmenī).
EIT jo īpaši pievērsīsies AII tajās valstīs, kur inovācija notiek mērenāk un pieticīgāk, un citos reģionos ar zemu sniegumu, kuri vēlas stiprināt savu inovācijas ietekmi un pārdomātas specializācijas stratēģijas. Šim pasākumam EIT piešķirs vismaz 25 % no kopējā budžeta, kas piešķirts šīm darbībām.
EIT:
·sadarbībā ar Komisiju, sākot ar 2021. gadu, izstrādās un sāks darbības, kas paredzētas, lai atbalstītu inovācijas spēju attīstību augstākajā izglītībā, un kas tiks īstenotas ar ZIK starpniecību;
·ieviesīs iesaistošu shēmu, lai valstīs, kur inovācija notiek mērenāk un pieticīgāk, stimulētu AII attīstīt savas inovācijas spējas;
·sniegs konkrētas vadlīnijas, speciālas zināšanas un konsultācijas iesaistītajām AII;
·stiprinās un paplašinās EIT zīmes darbības jomu ārpus ZIK, iekļaujot AII, kas piedalās rīcībā.
|
3.3.EIT transversālas darbības
(1)Saziņa
EIT pastiprinās saziņu un atpazīstamību. Palielinot ZIK skaitu un uzsākot jaunu rīcību, kas atbalsta AII uzņēmējdarbības attīstību, EIT pastiprinās centienus, lai to plašāk atpazītu kā inovācijas kvalitātes zīmolu. Šī zīmola pārvaldība un labāka saziņa ir īpaši svarīga iedzīvotājiem, jo EIT radītās inovācijas palīdz apliecināt konkrēto ietekmi, ko dod ES ieguldījumi ar Eiropas Pētniecības un inovācijas pamatprogrammas starpniecību. EIT saskaņā ar programmas “Apvārsnis Eiropa” saziņas pieeju piemēros uzlabotu zīmolrades stratēģiju attiecībā uz tā galvenajām ieinteresētajām personām (AII, pētniecības organizācijām, uzņēmumiem utt.) visās dalībvalstīs un ārpus tām.
Lai nodrošinātu EIT piedāvāto iespēju plašāku izplatīšanu un to labāku izpratni, EIT izvērtēs iespēju uzlabot ieteikumus un palīdzību aspektos, kas saistīti ar līdzdalību EIT ZIK visā Eiropā, pamatojoties uz esošajiem Eiropas informācijas tīkliem.
Lai plašas ieinteresēto personu aprindas zinību triādē ES, valstu, reģionālā un vietējā līmenī būtu informētas par visiem EIT (un ZIK) uzaicinājumiem un finansētajiem projektiem, tie tiks iekļauti arī Eiropas finansējuma un konkursu iespēju portālā programmas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros.
EIT vismaz divreiz gadā organizēs dalībvalstu pārstāvju grupas un saistīto Komisijas dienestu regulāras sanāksmes, lai nodrošinātu pienācīgu saziņu un informācijas plūsmu ar dalībvalstīm un ES līmenī un lai informētu par EIT finansēto darbību rezultātiem un sasniegumiem. Dalībvalstu pārstāvju grupa arī sniedz pienācīgu atbalstu, lai nodrošinātu EIT atbalstīto darbību sadarbību ar valstu programmām un iniciatīvām, tostarp iespējamu valsts līdzfinansējumu šādām darbībām.
EIT turpinās vadīt EIT ieinteresēto personu forumu un EIT balvu piešķiršanu, kas veicinātu mijiedarbību ar zinību triādes dalībniekiem Eiropā un atzītu visdaudzsološākos Eiropas uzņēmējus un novatorus.
EIT turpinās virzīt un sniegt stratēģiskus norādījumus EIT Absolventu kopienai (sadarbībā ar EIT Absolventu kopienas valdi), lai maksimāli palielinātu tās uzņēmējdarbības un sociālo ietekmi un pastāvīgu tās dalībnieku iesaistīšanos EIT atbalstītajās darbībās. Laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam šī kopiena turpinās augt, un tajā būs arī absolventi, kas piedalīsies rīcībās, ar ko atbalsta AII inovācijas spējas.
(2)Labas prakses apzināšana un apmaiņa ar ieinteresētajām personām
EIT ir būtiska nozīme labas prakses un gūtās pieredzes izplatīšanā. ZIK un projekti, kas atbalsta AII inovācijas un uzņēmējdarbības spēju, politikas veidotājiem ir vērtīgs pierādījumu un eksperimentālas mācīšanās avots, kas sniedz labas prakses piemērus un atbalstu ES politikas izstrādē un īstenošanā to tematiskajās jomās.
Līdz šim ZIK labas prakses piemēri un zināšanas nav pietiekami kodificētas un efektīvi izplatītas. EIT kā politikas veidotāju un visas inovācijas kopienas zināšanu partneris, īstenojot atbalsta funkciju, arī turpmāk pilnveidos savu lomu kā inovācijas institūts, kas spēj atklāt, analizēt, kodificēt, kopīgot inovatīvu praksi, zināšanas un EIT finansēto darbību (izglītība un apmācība, atbalsts inovācijai, atbalsts uzņēmējdarbībai) rezultātus un nodrošināt šādas prakses ieviešanu plašākā mērogā. Šīs darbības pamatā būs saites un sinerģijas ar citām [priekšlikuma programmai “Apvārsnis Eiropa”] [pīlāra “Inovatīvā Eiropa”] iniciatīvām.
(3)Starptautiskā sadarbība
EIT regulas darbības jomā EIT, izmantojot starptautisko sadarbību, centīsies panākt savu darbību lielāku ietekmi un koordinēs starptautiskas EIT finansētas darbības, ko veic ZIK. Uzmanība tiks veltīta tam, lai cieši saskaņotos ar Eiropas Savienības attiecīgajiem rūpniecības politikas mērķiem un tās pētniecības un inovācijas prioritātēm, kā arī nodrošinātu Eiropas pievienoto vērtību.
Starptautiskajā sadarbībā EIT, apspriežoties ar Komisiju, uzmanību pievērsīs globālu sabiedrības problēmu risināšanai, dodot ieguldījumu attiecīgajās starptautiskajās iniciatīvās un ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā, nodrošinot piekļuvi talantiem un inovatīvu risinājumu labāku piedāvājumu un pieprasījumu. Ciešā sadarbībā ar Komisiju un EIT valdes uzraudzībā EIT un ZIK savas starptautiskās darbības plānos un īstenos saskaņā ar programmas “Apvārsnis Eiropa” pieeju un citiem attiecīgajiem ES politikas virzieniem.
EIT:
·uzlabos savu atpazīstamību, izmantojot stingrāku zīmolrades stratēģiju attiecībā uz galvenajām ieinteresētajām personām dalībvalstīs;
·nodrošinās Eiropas Savienības atbalsta atpazīstamību;
·izpētīs iespējas izmantot esošos ES informācijas tīklus un nodrošināt to darbību koordināciju, lai sniegtu labākas konsultācijas un norādījumus potenciālajiem EIT ZIK partneriem;
·organizēs regulāras dalībvalstu pārstāvju grupas sanāksmes, lai nodrošinātu efektīvu saziņu un informācijas apmaiņu ar dalībvalstīm;
·ar ieinteresēto personu foruma, EIT balvas un EIT Absolventu kopienas starpniecību uzlabos savas rīcības atpazīstamību iedzīvotāju un ieinteresēto personu kopienas vidū;
·apzinās, kodificēs un efektīvi apmainīsies ar zināšanām un labu praksi, kas gūta no EIT finansētām darbībām; sadarbosies ar ES dalībvalstu iestādēm gan valsts, gan reģionālā līmenī, izveidojot strukturētu dialogu un koordinējot centienus, lai apzinātu un izplatītu labu praksi un zināšanas, kā arī dalītos ar tām;
·EIT valdes uzraudzībā saskaņā ar Komisijas stratēģiju starptautiskajai sadarbībai pētniecības un inovācijas jomā un apspriežoties ar attiecīgajiem Komisijas dienestiem, izstrādās EIT un ZIK starptautiskās sadarbības pamatvirzienus.
|
3.4.Darbības nodrošināšana
Šajā iedaļā ir iekļauti vairāki pasākumi, kuru mērķis ir pielāgot un uzlabot EIT un ZIK pašreizējo darbību. Efektīva un stratēģiska EIT valde pārraudzīs šo pasākumu īstenošanu EIT līmenī un nodrošinās nepieciešamos stimulus un kontroli, tostarp izmantojot finansējuma piešķiršanas procesu, lai panāktu to, ka ZIK šos pasākumus īsteno.
(4)ZIK darbības modelis
Lai maksimāli palielinātu ZIK darbības rezultātus un ietekmi, EIT tām sniegs darbības norādes un pārraudzīs to, kā ZIK ievēro pareizas pārvaldības principus, “Apvārsnis Eiropa” regulā Eiropas partnerībām noteiktos principus un kritērijus un saskaņotību ar programmas “Apvārsnis Eiropa” prioritātēm.
Pasākumi, kas īstenošanas laikā nodrošina ZIK pastāvīgu atvērtību un pārredzamību, tiks uzlaboti, jo īpaši iekļaujot kopīgus noteikumus jauniem dalībniekiem, kas sniedz pievienoto vērtību partnerībām. Tās savas darbības veiks arī pilnībā pārredzamā veidā. ZIK arī turpmāk būs dinamiskas partnerības, kam jauni partneri, tostarp arvien vairāk MVU, var pievienoties, pamatojoties uz izcilību un stratēģisko piemērotību. Lai ierobežotu finansējuma koncentrāciju un nodrošinātu, ka ZIK darbības gūst labumu no plaša partneru tīkla, uzņēmējdarbības plāna sagatavošanas procedūra (tostarp prioritāšu noteikšana, darbību atlase un līdzekļu piešķiršana) tiks padarīta pārredzamāka un iekļaujošāka. Visbeidzot, ZIK palielinās uzaicinājumu īpatsvaru, jo īpaši attiecībā uz inovācijas projektiem, kas ir pieejami trešām personām. Visi šie pasākumi palielinās ZIK darbībās iesaistīto dalībnieku skaitu. Visbeidzot, regulārajos ziņojumos ZIK būtu jāziņo par jaunu partneru iesaistīšanu.
Tā kā ZIK darbojas visā inovācijas vērtību ķēdē, tās savā uzņēmējdarbības plāna portfelī nodrošinās pienācīgu izglītības, uzņēmējdarbības un inovācijas darbību līdzsvaru. ZIK darbības tiks īstenotas, izmantojot vienkāršu, efektīvu un rentablu struktūru, kas līdz minimumam samazinātu administratīvās un pieskaitāmās izmaksas. EIT nodrošinās, ka ZIK panāk gaidāmo ietekmi, īstenojot ZIK uzņēmējdarbības plānos noteikto plašo darbību klāstu, kas efektīvi palīdz sasniegt to mērķus.
Katra ZIK partnera saistības visā iniciatīvas līguma darbības laikā tiks nodrošinātas, regulāri pārraugot partnera faktisko ieguldījumu atbilstīgi sākotnējām saistībām. EIT nodrošinās, ka ZIK ir izveidota riska pārvaldības sistēma gadījumiem, kad daži partneri nespēj pildīt savas sākotnējās saistības.
EIT:
·nodrošinās, ka ZIK piemēro stingrus atvērtības un pārredzamības principus, jo īpaši attiecībā uz jaunu partneru atlasi un uzņēmējdarbības plānu sagatavošanas procedūru;
·nodrošinās, ka ZIK īstenošana pilnībā atbilst attiecīgajām prasībām, kas izriet no “Apvārsnis Eiropa” regulas;
·uzņēmējdarbības plānos nodrošinās pienācīgu līdzsvaru starp zinību triādes darbībām;
·nodrošinās, ka ZIK administratīvās izmaksas ir iespējami zemas;
·nodrošinās, lai esošās astoņas ZIK izpildītu programmas “Apvārsnis Eiropa” jaunos Eiropas partnerību īstenošanas kritērijus.
|
(5)ZIK finansēšanas modelis
Ar strukturēta un vienkāršota finansēšanas modeļa palīdzību EIT uzlabos ZIK ietekmi un ieguldījumu programmas “Apvārsnis Eiropa” mērķu sasniegšanā. Lai palielinātu atbalsta pievienoto vērtību, EIT pielāgos savu finansēšanas modeli. EIT veiks uzlabojumus četrās galvenās jomās.
Pirmkārt, lai palielinātu privāto un publisko ieguldījumu, EIT ieviesīs līdzfinansējuma likmi. Finansēšanas modeļa pielāgošana palīdzēs ZIK panākt finansiālu ilgtspēju. Tas mudinās ZIK partnerības pamatnolīguma darbības laikā pakāpeniski samazināt EIT finansējuma daļu savā uzņēmējdarbības plānā, vienlaikus palielinot līdzfinansējuma līmeni no avotiem, kas nav saistīti ar EIT. Fiksētas līdzfinansējuma likmes, kas samazinās, būs piemērojamas visos ZIK darbības cikla posmos (darbības sākumposmā, tālākas attīstības posmā, stabilitātes posmā un EIT dotācijas pārtraukšanas posmā), kā izklāstīts turpmāk.
|
Darbības sākšana
|
Tālāka attīstība
|
Stabilitāte
|
EIT dotācijas pārtraukšana
|
gadi
|
1 – 4
|
5 – 7
|
8 – 11
|
12 – 15
|
EIT līdzfinansējuma likme
|
līdz 100 %
|
līdz 80 %
|
līdz 70 %
|
50 % 12. gadā, samazinājums par 10 % gadā
|
4. attēls. EIT līdzfinansējuma likmes 2021.–2027. gadam
Otrkārt, pašreiz izmantotais dotācijas piešķiršanas process tiks vairāk vērsts uz konkurētspēju un rezultātiem, kā arī daudzgadu dotāciju izmantošanu. Lai panāktu augstāko ietekmes līmeni, EIT valde sniegs ZIK spēcīgākus stimulus, jo īpaši pamatojoties uz to individuālo sniegumu. Tāpēc EIT grozīs savus noteikumus par konkurenci veicinošu finansējumu, lai uzlabotu tā ietekmi programmas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros.
Treškārt, EIT piemēros stingrus noteikumus, lai pastiprinātu pārskatīšanas mehānismu, pirms beidzas ZIK darbības pirmais septiņu gadu laikposms. Šai termiņa vidusposma pārskatīšanai, kas jāveic ar ārējo ekspertu palīdzību, vajadzētu būt saskaņā ar starptautisko paraugpraksi, atbilstoši programmas “Apvārsnis Eiropa” kritērijiem Eiropas partnerību pārraudzībai un izvērtēšanai, un tai jānotiek pirms sākotnējā septiņu gadu laikposma beigām. Pārskatīšanas rezultātā valde pieņems lēmumu par to, vai turpināt finansiālo ieguldījumu ZIK, vai arī to neturpināt (tādējādi nepagarinot partnerības pamatnolīgumu ar attiecīgo ZIK) un pārdalīt līdzekļus efektīvākām darbībām.
Visbeidzot, EIT arī turpmāk centīsies panākt vienkāršošanu, lai mazinātu nevajadzīgu administratīvo slogu ZIK, ļaujot tām ātri un efektīvi īstenot gada uzņēmējdarbības plānu un daudzgadu stratēģiju. Tas ietvers vienreizēju maksājumu vai vienības izmaksu izmantošanu attiecīgajām ZIK darbībām. Turklāt, lai nodrošinātu līdzekļu labāku plānošanu, jo īpaši attiecībā uz inovācijas darbībām, kā arī veicinātu to partneru lielāku iesaistīšanos un ilgtermiņa ieguldījumus, kuri piedalās ZIK darbībās, saskaņā ar attiecīgajiem partnerības pamatnolīgumiem EIT attiecīgā gadījumā ar ZIK parakstīs daudzgadu dotāciju nolīgumus. Šie daudzgadu dotāciju nolīgumi nedrīkstētu pārsniegt trīs gadus.
EIT:
·īstenos jaunu finansēšanas modeli, kas paredzēts, lai stimulētu ZIK partneru iesaistīšanos;
·pastāvīgi uzlabos finansēšanas modeli, vienkāršojot ZIK ziņošanas praksi, un attiecīgā gadījumā parakstīs daudzgadu dotāciju nolīgumus ar ZIK saskaņā ar attiecīgajiem partnerības pamatnolīgumiem;
·pielāgos uz konkurenci vērstu dotācijas piešķiršanas procesu, lai atalgotu par sniegumu un rezultātiem;
·pirms ZIK septītā darbības gada beigām pastiprinās katras ZIK veikuma visaptverošu pārskatīšanu, lai pamatotu valdes lēmumu par finansiālā atbalsta turpināšanu vai izbeigšanu saskaņā ar programmas “Apvārsnis Eiropa” satvaru attiecībā uz Eiropas partnerībām.
|
(6)EIT attiecības ar ZIK pēc tam, kad būs beidzies partnerības pamatnolīgums
Saskaņā ar padziļinātu neatkarīgu pētījumu ciešā sadarbībā ar Komisiju līdz 2023. gada beigām EIT noteiks attiecības ar tām ZIK, kuras 2021.–2027. gada plānošanas periodā vairs nesaņems atbalsta dotācijas. Ņemot vērā galīgā pārskata pozitīvu iznākumu, EIT ar katru ZIK var noslēgt “sadarbības memorandu”, lai saglabātu sadarbību ar ZIK pēc partnerības pamatnolīguma termiņa beigām. Šajā memorandā cita starpā būtu jāiekļauj tiesības un pienākumi, kas saistīti ar:
·EIT zīmola izmantošanu, dalību EIT balvas piešķiršanā un citās EIT organizētajās iniciatīvās;
·EIT zīmes izmantošanu izglītības un apmācības programmām;
·piedalīšanos EIT konkursu uzaicinājumos saistībā ar vairāku ZIK kopīgām darbībām un kopīgiem pakalpojumiem;
·attiecībām ar EIT Absolventu kopienu.
EIT:
·izstrādās vispārējos principus, ko piemēros attiecībās ar ZIK pēc tam, kad būs beidzies partnerības pamatnolīgums, saskaņā ar programmas “Apvārsnis Eiropa” satvaru attiecībā uz Eiropas partnerībām;
·saskaņā ar pozitīvu galīgo pārskatu un EIT valdes lēmumu noslēgs sadarbības memorandu ar ZIK, lai saglabātu ZIK kā EIT kopienas aktīvas locekles.
|
3.5.Sinerģija un papildināmība ar citām programmām
Balstoties uz tā plašo darbības jomu un īpašo nozīmi, EIT ir labi piemērots tam, lai radītu sinerģiju un nodrošinātu papildināmību ar citām ES programmām vai instrumentiem, tostarp pastiprinot savu atbalstu ZIK to plānošanas un īstenošanas darbībās. Zemāk sniegtais saraksts ietver konkrētus piemērus, kuros EIT veicinās sinerģiju vidējā un ilgtermiņā ārpus programmas “Apvārsnis Eiropa”.
“Erasmus”
·“Erasmus” un EIT nodibinās sinerģiju starp to attiecīgajām kopienām. Sadarbība tiks vērsta uz to, lai “Erasmus” izglītojamajiem, kuri iestājušies augstākās izglītības iestādēs, kas ir ZIK partneres, nodrošinātu piekļuvi ZIK vasaras skolām vai citiem attiecīgiem mācību pasākumiem (piemēram, uzņēmējdarbības un inovāciju pārvaldības mācību pasākumi) un nodibinātu kontaktus ar ZIK absolventu tīklu.
·Sadarbības pasākumi var ietvert arī EIT/ZIK apmācības nodrošināšanu mācībspēkiem (no visām augstākās izglītības iestādēm, arī no tām, kuras nav ZIK partneres) par mācību programmām, kas integrē uzņēmējdarbību un inovāciju, kā arī izmēģina, pieņem un paplašina inovācijas praksi, ko ZIK izstrādājušas “Erasmus” tīklos (piemēram, augstākās izglītības iestāžu un uzņēmumu zināšanu apvienības), un otrādi.
·Iespēju robežās tiks nodrošināta sinerģija ar Eiropas universitāšu iniciatīvu, kas varētu palīdzēt integrēt EIT izglītības pasākumus, lai panāktu sistēmisku ietekmi.
Programma “Digitālā Eiropa”
·ZIK sadarbības centri sadarbosies ar Eiropas digitālās inovācijas centriem, lai atbalstītu rūpniecības nozares un publiskā sektora organizāciju digitālo pārveidi.
·Tiks izpētītas iespējas, kā izmantot infrastruktūru un spējas, ko programmā “Digitālā Eiropa” (piemēram, datu resursi un mākslīgā intelekta algoritmu bibliotēkas; augstas veiktspējas datošanas kompetences centri dalībvalstīs) ZIK attīstījušas izglītības un apmācību jomā, kā arī izmēģinājumu un demonstrējumu nolūkos inovācijas projektos.
Kohēzijas politikas fondi (jo īpaši Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Eiropas Sociālais fonds)
·EIT ZIK ar sadarbības centru un RIS vienību starpniecību veicinās reģionālo un starpreģionālo sadarbību starp zinību triādes dalībniekiem (izglītība, pētniecība, uzņēmējdarbība) un vadošajām iestādēm sinerģijā ar darbu pie reģionālās sadarbības un ieguldījumiem vērtību ķēdēs saistītās pārdomātas specializācijas prioritāšu jomās, kā arī sekmēs pārdomātas specializācijas tematisko platformu darbu. EIT arī izvērtēs iespējas dot ieguldījumu kohēzijas politikas fondu prasmju pilnveidošanas iniciatīvās, izmantojot paraugprakses apmaiņu.
·Lai sekmētu sinerģiju starp EIT resursiem, kohēzijas politikas fondiem un citām Eiropas, valsts un/vai reģionālām programmām, EIT ZIK veicinās sadarbību ar pārdomātas specializācijas platformām, jo īpaši sekmēs projektus, kuros gūta pieredze darbā ar kohēzijas politikas fondu pārvaldības iestādēm.
“InvestEU”
·EIT ZIK centīsies sadarboties ar “InvestEU” konsultāciju centru, lai sniegtu tehnisko atbalstu un palīdzību ZIK atbalstītajiem uzņēmumiem projektu sagatavošanai, izstrādei un īstenošanai.
·EIT ZIK sekmēs “InvestEU” portāla izstrādi, lai piesaistītu investorus ZIK atbalstītajiem uzņēmumiem ciešā sadarbībā ar Komisijas dienestiem.
“Radošā Eiropa”
·Jaunā programma “Radošā Eiropa” būs īpaši svarīga saistībā ar darbībām, ko veiks nākamā ZIK kultūras un radošajās nozarēs. Ar programmu tiks veidota spēcīga sinerģija un papildināmība tādās jomās kā radošās prasmes, darbvietas un uzņēmējdarbības modeļi.
Vienotā tirgus programma (COSME)
·ZIK centīsies sadarboties ar Eiropas Biznesa atbalsta tīklu (EEN) un tā nozaru grupām, lai atvieglotu uzņēmumu savstarpējo sadarbību, tehnoloģiju nodošanu un inovācijas partnerības uzņēmējiem, kuri vēlas attīstīt savu darbību visā ES un ārpus tās. EEN organizācijas veicinās EIT ZIK darbības to MVU starpā, kuri ir tā klienti. Lai uzlabotu jauno uzņēmēju uzņēmējdarbības prasmes, EIT izpētīs sadarbības iespējas, kas saistītas ar jauno uzņēmēju mobilitātes programmām.
4.Resursi
4.1.Budžeta vajadzības
2021.–2027. gadā EIT nepieciešamais budžets ir [3000] miljoni EUR, un tā pamatā ir trīs galvenie elementi: 1) esošo astoņu ZIK izdevumi (kas atspoguļo to, ka triju ZIK partnerības pamatnolīgumu termiņš beigsies līdz 2024. gadam) un divu jaunu ZIK izveides (2022. un 2025. gadā) izdevumi; 2) jaunas EIT atbalsta un koordinācijas rīcības sākšana un 3) administratīvie izdevumi.
Aptuveni [2500] miljoni EUR (83,3 % no kopējā EIT budžeta) ir paredzēti esošo un jauno ZIK finansēšanai un ietver [200] miljonus EUR, kas atvēlēti reģionālajai inovācijas shēmai. Līdz ar līdzfinansējuma likmes ieviešanu paredzams, ka ZIK piesaistīs vēl [1500] miljonus EUR no citiem publiskiem un privātiem avotiem. Budžets divu jaunu ZIK izveidei (kas sāks darboties attiecīgi 2022. un 2025. gadā) būs aptuveni [300] miljoni EUR. Ja EIT būs pieejams papildu budžets, tas varētu arī izveidot vēl kādu ZIK.
EIT sāks jaunu atbalsta rīcību, kas palīdzēs attīstīt AII uzņēmējdarbības un inovācijas spējas. Šai rīcībai būs vajadzīgi horizontāli projekta vadības un pārraudzības pakalpojumi. Lai īstenotu šīs darbības, no EIT budžeta ir vajadzīgi aptuveni [400] miljoni EUR (ne vairāk par 14 %), un [120] miljoni EUR ir paredzēti darbības sākumposmam (pirmie trīs gadi), bet pārējais — izvēršanas posmam (pēdējie četri gadi).
EIT arī turpmāk būs vienkārša un dinamiska organizācija. Administratīvo izdevumu izmaksas, kas sedz nepieciešamās personāla, administratīvās, infrastruktūras un darbības izmaksas, palielināsies, taču vidēji nepārsniegs 3 % no EIT budžeta. Daļu administratīvo izdevumu sedz Ungārija, līdz 2029. gada beigām nodrošinot bezmaksas biroja telpas. Tādēļ, pamatojoties uz iepriekš minēto, administratīvie izdevumi 2021.–2027. gadā būs apmēram 73 miljoni EUR. Budžeta sadalījums ir sniegts turpmāk:
4.2.Ietekme (pārraudzība un izvērtēšana)
EIT ietekmes izvērtējums nākamajā plānošanas periodā tiks pastāvīgi uzlabots, ņemot vērā gūtās atziņas un līdz šim uzkrāto pieredzi. EIT piemēros izvērtēšanas, ziņošanas un pārraudzības sistēmu, kas nodrošinās saskaņotību ar vispārējo pieeju, kas pieņemta programmai “Apvārsnis Eiropa”, vienlaikus sekmējot elastību. Lai konsekventi, saskaņoti un efektīvi izpildītu mērķus, jo īpaši tiks uzlabota atgriezeniskā saite starp Komisiju, EIT un ZIK.
Izvērtēšana
Komisija saskaņā ar EIT regulas un “Apvārsnis Eiropa” regulas noteikumiem veiks periodiskus EIT darbību izvērtējumus, tostarp novērtējot darbības, kas tiek pārvaldītas ar ZIK starpniecību. Šajās izvērtēšanās vērtēs EIT un arī ZIK darbību efektivitāti, lietderību, relevantumu, saskaņotību un ES pievienoto vērtību. To pamatā būs neatkarīgi ārējie izvērtējumi, un tie tiks izmantoti programmas “Apvārsnis Eiropa” starpposma un ex post izvērtējumos. Turklāt EIT katru ZIK rūpīgi pārskatīs pirms 7. un 14. darbības gada beigām saskaņā ar partnerības pamatnolīgumiem.
Ziņošana un pārraudzība
ZIK darbības rādītāju un rezultātu ziņošana un pārraudzība būs EIT galvenais uzdevums, kas tiks īstenots sadarbībā ar programmas “Apvārsnis Eiropa” kopīgajiem korporatīvajiem pakalpojumiem. ZIK ziņošanas un pārraudzības sistēma tiks iestrādāta vispārējā programmas “Apvārsnis Eiropa” pārraudzības sistēmā, jo īpaši ieviešot kopējus datu modeļus, tostarp datu vākšanu. Komisija piedalīsies visu to attiecīgo ietekmes un pārraudzības rādītāju un instrumentu kopīgā izstrādē, kurus EIT pilnveido vai piemēro, lai nodrošinātu saderību un atbilstību vispārējai programmas “Apvārsnis Eiropa” pārraudzības sistēmai, tostarp galvenajiem ietekmes ceļiem, Eiropas partnerību un stratēģiskās plānošanas procesa kritēriju sistēmai. Turklāt EIT ņems vērā metodoloģijas “Inovācijas radars” izmantošanu programmā “Apvārsnis Eiropa” un izpētīs, kā ZIK varētu izmantot “Inovācijas radaru”, lai uzlabotu to pārraudzības darbības.
Kopumā EIT pienākums būs regulāri pārraudzīt ZIK darbības rādītājus un pastāvīgi pielāgot savas pārraudzības sistēmas saskaņā ar programmas “Apvārsnis Eiropa” pārraudzības un ziņošanas sistēmu Eiropas partnerībām un sadarbībā ar programmas “Apvārsnis Eiropa” kopīgajiem korporatīvajiem pakalpojumiem. Šīs pārraudzības rezultātus izmantos ZIK uzņēmējdarbības plānošanas procesos un EIT lēmumu pieņemšanā par budžeta piešķiršanu un partnerības pamatnolīgumu sagatavošanu ar ZIK kā atbalsta saņēmējām.
Paredzams, ka EIT darbībām, tostarp tām, kuras pārvalda ar ZIK starpniecību, būs
(1)ietekme uz ekonomiku/inovāciju, jo tās ietekmēs uzņēmumu izveidi un izaugsmi, kā arī tādu jaunu inovatīvu risinājumu izstrādi, kas risinātu globālas problēmas, radītu tiešas un netiešas darbvietas un mobilizētu citus publiskā un privātā sektora ieguldījumus;
(2)ietekme uz zinātni un izglītību, jo tās stiprinās cilvēkkapitālu pētniecībā un inovācijā, uzlabos inovatīvās un uzņēmējdarbības prasmes gan individuālā, gan organizācijas līmenī un veicinās zināšanu un inovāciju atklātu izplatīšanu sabiedrībā;
(3)ietekme uz sabiedrību, jo tās pievērsīsies ES politikas prioritātēm tādās jomās kā klimata pārmaiņas, enerģija, izejmateriāli, veselība un pārtika, izmantojot inovatīvus risinājumus, sadarbību ar iedzīvotājiem un galalietotājiem, un stiprinās inovatīvu risinājumu ieviešanu šajās sabiedrības jomās.
Turpmāk tabulā sniegts neizsmeļošs saraksts ar pārvaldības rādītājiem un to mērķiem, kurus EIT pārraudzīs 2021.–2027. gadā. Šie rādītāji sniedz galvenās ievirzes tam, kādi ieguldījumi un rezultāti nepieciešami, lai pārraudzītu to, kā tiek sasniegti EIT galvenie mērķi 2021.–2027. gadam, piemēram, inovācijas un uzņēmējdarbības veicināšana ar labākas izglītības palīdzību, tā reģionālās ietekmes un atvērtības uzlabošana attiecībā pret potenciālajiem partneriem un ieinteresētajām personām un jaunu inovatīvu risinājumu ieviešana tirgū globālu problēmu risināšanai.
Līdztekus programmas “Apvārsnis Eiropa” rādītāju sistēmas izstrādei EIT kopā ar Komisiju izstrādās papildu rādītājus, tostarp sociālās ietekmes rādītājus ZIK darbības jomās, un tie atspoguļos Eiropas partnerību vispārējo pieeju, kas veicina zinātnisko, ekonomisko un sociālo ietekmi. Kopumā ietekmes rādītāju saskaņošana ar programmu “Apvārsnis Eiropa” būs vērsta uz to, lai pārraudzītu virzību uz noteikto mērķu sasniegšanu laika gaitā. Tas nodrošinās salīdzinošu pierādījumu bāzi rezultātiem un ietekmei, ko ZIK rada attiecībā uz pārējo programmas daļu. Turklāt EIT nodrošinās to, lai pārraudzības sistēma gūtu panākumus saistībā ar darbībām, kas raksturīgas ZIK modelim, piemēram, zinību triādes integrācija un uzņēmējdarbības prasmes. Šie papildu rādītāji būs paredzēti progresa un ietekmes pārraudzībai laika gaitā. Piemēram, ar izglītību saistīto EIT darbību (tostarp to, kuras atbalsta AII spējas) rādītāji pārrauga cilvēkkapitāla prasmju apguvi (īstermiņā), karjeru (vidējā termiņā) un darba apstākļus (ilgtermiņā), AII iesaisti un spēju uzlabošanu (īstermiņā) vai AII lomu un sniegumu vietējās inovācijas ekosistēmās (vidējā termiņā un ilgtermiņā).
EIT pārvaldības rādītāji
|
Mērķis 2023. gadam
(atsauces gads – 2020. gads)
|
Mērķis 2027. gadam
(atsauces gads – 2020. gads)
|
To vienību/organizāciju skaits, kuras piedalās EIT un ZIK darbībās
|
20 % palielinājums
|
50 % palielinājums
|
Tirgū laisto inovāciju (produktu un pakalpojumu) skaits
|
1500
|
4000
|
Augstākās izglītības iestādes, kas iesaistītas EIT un ZIK darbībās
|
300, no kurām 100 ir no jaunās rīcības izglītības jomā
|
750, no kurām 450 ir no jaunās rīcības izglītības jomā
|
To studentu skaits, kuri iesaistīti EIT un ZIK izglītības darbībās
|
10 000
|
30 000
|
Atbalstīto jaunuzņēmumu skaits
|
300
|
700
|
ZIK līdzfinansējums
|
700 MILJ. EUR
|
1500 MILJ. EUR
|
To vienību/organizāciju skaits, kuras piedalās EIT un ZIK darbībās no reģioniem, kas ir ārpus ZIK sadarbības centru reģioniem
|
50 % palielinājums
|
100 % palielinājums
|
EIT nodrošinās, ka ar tā iekšējās pārraudzības sistēmas palīdzību savāktie dati, tostarp ZIK rezultāti, ir pilnībā integrēti programmas “Apvārsnis Eiropa” vispārējā datu pārvaldības sistēmā. EIT nodrošinās, ka detalizēta informācija, kas iegūta tā pārraudzības un izvērtēšanas procesā, ir laikus pieejama kopējā e-datubāzē par programmas “Apvārsnis Eiropa” īstenošanu. Turklāt EIT sniegs īpašus ziņojumus par kvantitatīvo un kvalitatīvo ietekmi, tostarp par solītajiem un faktiski sniegtajiem finanšu ieguldījumiem.
EIT:
·uzlabos savas pašreizējās pārraudzības sistēmas un ieviesīs ziņošanas un pārraudzības sistēmu, tostarp ietekmes rādītājus, kas ir salāgoti ar [programmas “Apvārsnis Eiropa”] galvenajiem ietekmes ceļiem;
·regulāri pārraudzīs ZIK darbības rādītājus un ar ietekmi saistītos iznākumus, rezultātus un progresu saskaņā ar [programmas “Apvārsnis Eiropa”] satvaru;
·nodrošinās konkrētu sociālo rādītāju izstrādi ZIK darbības jomās un tās regulāru pārraudzību saskaņā ar programmas “Apvārsnis Eiropa” sociālās ietekmes satvaru;
·ziņos par kvantitatīvo un kvalitatīvo ietekmi, tostarp par finansiāliem ieguldījumiem;
·nodrošinās piekļuvi ZIK rezultātiem un projektu datiem un tos integrēs programmas “Apvārsnis Eiropa” vispārējā datu pārvaldības un ziņošanas sistēmā.
|
5.1.A pielikums
Prioritārās jomas jaunu zināšanu un inovāciju kopienu izveidošanai.
1. Kultūras un radošās nozares
6.1.B pielikums
Faktu lapa par zināšanu un inovāciju kopienu “Kultūras un radošās nozares”
(7)PROBLĒMA
Kultūras un radošās nozares (KRN) var sniegt horizontālu risinājumu virknei gaidāmu, pastāvīgu problēmu, kuras var risināt ar pētniecības un inovācijas darbību palīdzību. Šīs problēmas var iedalīt četros pīlāros: 1) eiropiešu radošums, kultūras daudzveidība un vērtības; 2) Eiropas identitāte un kohēzija; 3) Eiropas nodarbinātība, ekonomikas noturība un vieda izaugsme; un 4) Eiropa kā pasaules mēroga dalībniece.
Eiropiešu radošums un kultūras daudzveidība ir atkarīga no noturīgām un spēcīgām kultūras un radošajām nozarēm. Tomēr šīs nozares, jo īpaši audiovizuālā nozare vai mūzikas nozare, saskaras ar vairākām problēmām, kas saistītas ar pasaules mēroga dalībnieku pieaugošo konkurenci un digitālo pāreju.
·Lai piesaistītu jaunas paaudzes auditorijas, ražotājiem, izplatītājiem, raidorganizācijām, kinoteātriem un visu veidu kultūras organizācijām jārada jauninājumi.
·Uzņēmējdarbības un starpnozaru prasmju trūkums kultūras un radošajās nozarēs attiecas gan uz jaunām apakšnozarēm, gan arī uz ļoti nobriedušām nozarēm, kurās notiek būtiska digitālā pārveide. Šīs prasmes ir nepieciešamas inovācijai, un tās ir ļoti svarīgas, ņemot vērā darba tirgus pārmaiņas, ar ko saskaras nozare.
Sabiedrības problēmas, kas saistītas ar Eiropas identitāti un kohēziju, kopumā rodas tādēļ, ka trūkst saiknes, kas vieno dažādas sabiedrības daļas, tostarp dažādas teritorijas. Tās ietver jautājumus, kas saistīti ar sociālo atstumtību, nepieciešamību veidot ciešākas starpkultūru saites un veidot kopīgu piederību, pamatojoties uz mūsu kultūras daudzveidību un kopīgo mantojumu, un šos jautājumus varētu risināt, izvēršot kopienas līdzdalību, izstrādājot inovācijas dizaina, arhitektūras un sabiedrisku vietu izmantošanas jomā, kā arī radot kultūrā balstītu sociālo inovāciju. Proti:
·sadarbība pētnieku starpā un starp pētniecību un rūpniecību ir ierobežota, kā arī pētniecības un izstrādes centienu koordinācija, metožu, rezultātu un paraugprakses apmaiņa nav pietiekama. Turklāt lielākā daļa KRN pētījumu nav tulkota, tādēļ tie atkārtojas, jo pētnieki bieži vien nav informēti par līdzīgiem projektiem.
·Radošo kopu un inovācijas centru integrācijas līmenis nav pietiekams.
·Liela daļa no reģionālajām pārdomātas specializācijas prioritātēm Eiropā raugās uz kultūru no dažādiem skatpunktiem (piemēram, kultūras mantojums, radošās nozares utt.). KRN potenciāls ir augsts, ņemot vērā kultūras un radošuma lielo nozīmi pilsētu un reģionu ekonomikas un sociālajā attīstībā un to spēju vēl vairāk palīdzēt novērst atšķirības visā Eiropā.
Problēmas, kas saistītas ar Eiropas nodarbinātību, ekonomikas noturību un viedu izaugsmi, ietver tādus ekonomikas jautājumus kā bezdarbs (jo īpaši jauniešu bezdarbs) un globālā konkurence.
·Tirgus koncentrācija ir augsta - aptuveni 50 % no kopējā apgrozījuma un pievienotās vērtības tiek radīti Vācijā, Apvienotajā Karalistē un Francijā.
·Eiropas rūpniecības nozari skar digitalizācija un globalizācija, kā arī to spēcīgā ietekme uz to, kā mākslinieki veido un izplata savus darbus un uzrunā auditoriju. Tradicionālo vērtību ķēdi ir ietekmējis DVD tirgu sabrukums, jaunas patērētāju prasības un ASV studiju nepārtrauktā ietekme, kā arī digitālās nozares milžu, piemēram, Amazon, ITunes, Google un Netflix, izaugsme .
Visbeidzot, Eiropas kā pasaules līmeņa dalībnieces loma ietver nepieciešamību uzlabot Eiropā radītā kultūras satura izplatīšanu. Eiropai ir jāsaglabā konkurētspēja globālajā digitālajā sacensībā par jaunu tehnoloģiju (piemēram, mākslīgā intelekta, lietu interneta, blokķēžu) radīšanu, jo pasaules mērogā KRN ir svarīgas šo tehnoloģiju satura, produktu un pakalpojumu veidotājas. Turklāt globālā mērogā KRN (piemēram, projektēšana, arhitektūra u. c.) aktīvi veicina ilgtspējīgu attīstību un virza zaļo inovāciju, savukārt kultūras saturs (literatūra, filmas un māksla) var vairot izpratni par ekoloģiskām problēmām un informēt sabiedrību.
(8)Nozīme un ietekme
EIT ZIK kultūras un radošajās nozarēs ar holistisku un integrētu pieeju palīdzēs risināt visas iepriekš minētās problēmas. Aptverot gandrīz visas mūsu dzīves, sabiedrības un ekonomikas nozares, šāda ZIK būs ļoti svarīga ekonomiskās un sociālās ietekmes ziņā, paverot stratēģiskas iespējas ekonomikas, tehnoloģiju un sociālās inovācijas jomā.
Ar kultūru saistītas un radošuma rosinātas inovācijas veicina Eiropas konkurētspēju, vai nu tieši radot jaunus uzņēmumus un darbvietas, vai netieši radot starpnozaru priekšrocības plašākai ekonomikai, uzlabojot dzīves kvalitāti un palielinot Eiropas pievilcību. KRN arvien vairāk tiek uzskatītas par gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes un nodarbinātības jauniem avotiem, nodarbinot jau vairāk nekā 12 miljonus ES iedzīvotāju, kas ir 7,5 % no visiem ES nodarbinātajiem iedzīvotājiem.
Kultūras un radošuma ieguldījums inovācijā neaprobežojas tikai ar tiešu KRN ietekmi, jo inovācijas kopumā arvien vairāk virza ar tehnoloģijām nesaistīti faktori, piemēram, radošums, dizains un jauni organizatoriskie procesi vai uzņēmējdarbības modeļi. Jo īpaši KRN ar atšķirīgām vērtību ķēdēm (piemēram, mūzika, dizains, mode, audiovizuālā māksla, videospēles, arhitektūra u. c.) ekonomikas ziņā ir spēcīga inovācijas spēja, un tās spēj veicināt inovāciju citās ekonomikas nozarēs.
Kultūrai un līdzdalībai kultūras pasākumos ir tieša ietekme uz iedzīvotāju labklājību. KRN vairo sabiedrības identitātes, demokrātijas un kopienas līdzdalības vērtības. Kultūrai ir liels potenciāls stiprināt Eiropas piederības sajūtu, kur daudzveidība ir priekšrocība. Tas ir ļoti svarīgi, lai nodrošinātu noturību, sociālo piekļuvi, sabiedrības kohēziju, radikalizācijas novēršanu un dzimumu līdztiesību un risinātu Eiropas politiskās neskaidrības un vajadzību pēc vienotības.
EIT ZIK kultūras un radošajās nozarēs uzlabos tīklu veidošanas iespējas, sadarbību, līdzradīšanu un zinātības nodošanu starp izglītību, pētniecību un uzņēmējdarbību, kultūras un radošajās nozarēs un citās sabiedrības un ekonomikas nozarēs. Tā stimulēs augšupējas un lejupējas iniciatīvas reģionālā, valstu un ES līmenī. Tā izstrādās vajadzīgos pamatnosacījumus jaunu uzņēmumu veidošanai un paplašināšanai inovatīvās ekosistēmās. Tā pētniekiem un studentiem daudzās disciplīnās (tostarp mākslas, humanitāro zinātņu, uzņēmējdarbības, sociālo un lietišķo zinātņu jomā) un KRN un citu nozaru uzņēmējiem dos zināšanas un prasmes, kas vajadzīgas, lai radītu inovatīvus risinājumus un pārvērstu tos par jaunām uzņēmējdarbības iespējām. Tā nodrošinās turpmāku savstarpēju bagātināšanos ar citām ekonomikas un rūpniecības nozarēm, darbojoties kā inovācijas paātrinātājs.
(9)Sinerģija un papildināmība ar esošajām iniciatīvām
ZIK kultūras un radošajās nozarēs papildinās vairākas citas Savienības iniciatīvas, kā arī dalībvalstu iniciatīvas. Paredzams, ka ES līmenī tiks panāktas šādas turpmāk izklāstītās galvenās sinerģijas.
Sagaidāms, ka ZIK kultūras un radošajās nozarēs veidos spēcīgu sinerģiju ar attiecīgām politikas iniciatīvām, kas paredzētas programmā “Apvārsnis Eiropa” un jo īpaši II pīlārā ar kopu [“Iekļaujoša un droša sabiedrība”] un tās darbības jomās “Kultūras mantojums un demokrātija”. Nākotnes ZIK varētu sniegt arī vērtīgus horizontālus ieguldījumus dažādās darbībās, kas būtu jāveic kopā [“Digitālā joma un rūpniecība”], jo īpaši attiecībā uz ražošanas tehnoloģijām, kurās nepieciešamība izstrādāt jaunus produktus lielā mērā ir atkarīga no KRN. Turklāt tā varētu efektīvi papildināt citas programmas “Apvārsnis Eiropa” daļas, esošās EIT Digital darbības un rīcības, kas paredzētas citās ES programmās, piemēram, “InvestEU”, “Digitālā Eiropa” vai kohēzijas politikas fondos.
Jaunā programma “Radošā Eiropa” būs īpaši svarīga saistībā ar darbībām, ko veic ZIK kultūras un radošajās nozarēs. Šajā programmā ir izvēlēti virzieni un īpaši uzaicinājumi, kas atspoguļo dažas jau iepriekš minētās problēmas, ar kurām saskaras nozare (piemēram, prasmes, nodarbinātība un uzņēmējdarbības modeļi radošajās nozarēs utt.), un kam būtu nepieciešama spēcīga sinerģija un papildināmība. Tāpat saskaņā ar programmu “Radošā Eiropa” un ņemot vērā ierobežoto piekļuvi finansējumam kultūras un radošajām nozarēm, varētu sagaidīt sinerģiju ar kultūras un radošo nozaru garantiju mehānismu, finanšu mehānismu, kas palīdzētu izvērst kultūras un radošos projektus, nodrošinot apdrošināšanu finanšu starpniekiem.
Pārdomātas specializācijas stratēģijas (S3) platforma rūpniecības modernizācijai ir noteikusi vairākas pētniecības un inovācijas stratēģijas, kas vērstas uz KRN un pēta jaunas saiknes starp vietējiem aktīviem, potenciālajiem tirgiem un sabiedrības problēmām, iesaistot lielu uzņēmējdarbības dalībnieku kopumu. Īpaši svarīgs jautājums saistībā ar S3 stratēģijām ir jaunu partnerību veicināšana starp pētniecības organizācijām, uzņēmumiem un valsts iestādēm, aicinot izveidot jaunas sadarbības platformas.
Secinājums
EIT ZIK kultūras un radošajās nozarēs ir vispiemērotākā, lai risinātu iepriekš izklāstītās galvenās ekonomiskās un sociālās problēmas. Radošums ir viens no galvenajiem inovācijas virzītājspēkiem, un ZIK kultūras un radošajās nozarēs spēj atraisīt kultūrā balstīta radošuma potenciālu un palīdzēt stiprināt Eiropas konkurētspēju un viedu izaugsmi.
EIT ZIK kultūras un radošajās nozarēs:
·samazinās kultūras un radošo nozaru inovācijas vides sadrumstalotību, veicinot tādu inovācijas ekosistēmu izveidi, kas apvienos dalībniekus un tīklus dažādās nozarēs un disciplīnās vietējā, reģionālā, valsts un ES līmenī;
·apmācīs jauno novatoru paaudzi KRN nozarēs, nodrošinot tiem nepieciešamās uzņēmējdarbības un tehniskās prasmes, kas vajadzīgas, lai pilnveidotos ātri mainīgā vidē;
·veicinās pareizu pamatnosacījumu izstrādi, lai idejas pārveidotu par jauniem tehnoloģiju sasniegumiem un sociālo inovāciju, kas dos labumu ES iedzīvotājiem un uzlabos viņu dzīves kvalitāti;
·veicinās jaunu uzņēmumu izveidi un attīstību kultūras un radošajās nozarēs, mobilizējot uzņēmējdarbības nozares ieguldījumus un ilgtermiņa saistības;
·veidos sinerģiju ar esošajām ZIK, kā arī ar citām Eiropas partnerībām, programmām un iniciatīvām inovācijas veicināšanai citās ārpus kultūras un radošajām nozarēm esošās ekonomikas nozarēs;
·stiprinās ES kā globāla mēroga aktora lomu kultūras un radošajās nozarēs, izmantojot eiropiešu radošumu un kultūras daudzveidību.
|