EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52019IR2974

Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu “Viedas pilsētas: jauni uzdevumi taisnīgai pārejai uz klimatneitralitāti. Kā reālajā dzīvē īstenot IAM?”

OJ C 39, 5.2.2020, p. 78–82 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

5.2.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 39/78


Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu “Viedas pilsētas: jauni uzdevumi taisnīgai pārejai uz klimatneitralitāti. Kā reālajā dzīvē īstenot IAM?”

(2020/C 39/17)

Galvenais ziņotājs

:

Andries GRYFFROY (BE/EA), Flandrijas parlamenta deputāts

Atsauces dokuments

:

Prezidentvalsts Somijas pieprasījuma vēstule

IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

1.

atzīst, ka vieda pilsēta ir vieta, kurā tradicionālie tīkli un pakalpojumi ir padarīti efektīvāki, izmantojot digitālās un telekomunikāciju tehnoloģijas savu iedzīvotāju un uzņēmumu labā. Līdztekus informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pielietojumam ar nolūku labāk izmantot resursus un samazināt emisijas, vieda pilsēta nozīmē interaktīvāku un atsaucīgāku pilsētas administrāciju, kas, izmantojot viedākus pilsētu transporta tīklus, modernizētas ūdensapgādes un atkritumu apglabāšanas iekārtas, kā arī efektīvākus ēku apgaismošanas un apkures veidus, sniedz iedzīvotājiem labākus pakalpojumus un neatstāj novārtā nevienu iedzīvotāju grupu; viedai pilsētai jābūt arī vietai, kur uzsvars tiek likts uz iekļaujošu un pieejamu izglītības un apmācības struktūru veidošanu, lai uzlabotu iedzīvotāju spējas un attīstītu viņu talantus, un nodrošinātu viņiem iespēju iesaistīties savas kopienas attīstībā; atzinīgi vērtē pastiprināto koncentrēšanos uz ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem tieši šī iemesla dēļ, proti, tie vērš uzmanību uz faktu, ka ilgtspējas nodrošināšanai vajadzīga holistiska pieeja attiecībā uz visiem mērķu aptvertajiem aspektiem;

2.

kā jau norādīts atzinumā “Daudzlīmeņu pārvaldība un starpnozaru sadarbība cīņā pret enerģētisko nabadzību” (ziņotāja Kata Tüttő (HU/PSE)) (1), uzsver arī to, cik svarīgi dažādu rīcībpolitiku izstrādē ir ņemt vērā enerģētisko nabadzību, un uzskata, ka viena no pēdējo gadu svarīgākajām politikas attīstības tendencēm ir skaidra atzīšana, ka, veidojot pašreizējo un turpmāko enerģētikas un klimata politiku, ir jāņem vērā arī tās sociālā ietekme;

3.

kā jau minēts Ilmar Reepalu (SE/PSE) izstrādātajā atzinumā “Progresīvas pilsētas un pašvaldības: Eiropas inovācijas partnerība”, atkārtoti norāda, cik svarīgi ir atzīt esošo apdzīvoto vietu – gan pilsētu, gan citu – daudzveidību un to saikni un papildināmību ar apkārtējām lauku teritorijām; kā minēts Enda Stenson (IE/EA) izstrādātajā atzinumā “Lauku apvidu atdzīvināšana, veidojot viedus ciematus”, atkārtoti norāda arī, ka “sekojot viedo pilsētu paraugam, arī iniciatīvā par viedajiem lauku apvidiem būtu jāpiemēro plaša pieeja attīstībai un inovācijai, iekļaujot šādas sešas dimensijas:

gudru, novatorisku, uz uzņēmējdarbību orientētu un produktīvu ekonomiku,

uzlabotu mobilitāti ar pieejamiem, moderniem un ilgtspējīgiem transporta tīkliem,

ekoloģisku un ilgtspējīgu enerģētikas redzējumu,

kvalificētus un aktīvus iedzīvotājus,

dzīves kvalitāti kultūras, veselības, drošības un izglītības jomā,

efektīvu, pārredzamu un mērķtiecīgu pārvaldi”;

tomēr uzsver, ka centienos veicināt “viedumu” būtisks papildelements ir iesaistīt iedzīvotājus un radīt apstākļus viņu potenciāla attīstīšanai ar izglītību un atbalstu pētniecībai, inovācijai un sociālajai kohēzijai. Šajā nolūkā vajadzīgs arī efektīvs, pārredzams un uzticams datu aizsardzības un datu izmantošanas regulējums;

4.

norāda uz pašreizējo plaisu starp reģioniem, lielpilsētām, pilsētām un mazām kopienām attiecībā uz cilvēkresursiem un finanšu resursiem, prasmēm un digitalizāciju. Šajā sakarā Komiteja atgādina, ka pārdomātas attīstības stratēģijas ir jāpielāgo kopienas mērogam un pieeja jāpiemēro atbilstoši katras kopienas konkrētajai situācijai, nodrošinot vajadzīgo infrastruktūru un atbalstu, lai visām grupām būtu pietiekama piekļuve informācijai un digitālajiem pakalpojumiem;

5.

norāda, ka ieteikumos, kas izstrādāti pēc dažādu ES valstu iesniegto priekšlikumu integrētajiem valstu enerģētikas un klimata plāniem 2021.–2030. gadam izvērtēšanas Eiropas Komisija aicināja būt vēl vērienīgākiem un nodrošināt, ka Parīzes nolīgumā noteiktie 2030. gada klimata mērķi tiek sasniegti un pāreja uz klimatneitrālu ekonomiku līdz 2050. gadam ir sekmīga, vairāk izmantojot atjaunojamos energoresursus un energoefektivitāti, kā arī modernizējot ekonomiku;

6.

atzīst, ka klimata pārmaiņu problēmas mērogs un transversālais raksturs liek meklēt integrētus, uz problēmām orientētus risinājumus, kuros ņemta vērā daudzējādā mijiedarbīgā un savstarpēji ietekmējošā dinamika un mērķi;

7.

uzsver, ka ir svarīgi IAM cieši sasaistīt ar 2021.–2027. gada kohēzijas politikas stratēģiskajiem mērķiem, it īpaši ar 2. stratēģisko mērķi, proti, “zaļāka, mazoglekļa Eiropa, kas veicina pāreju uz tīru un taisnīgu enerģiju, zaļajiem un zilajiem ieguldījumiem, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu”; tas varētu veicināt IAM īstenošanu ar regulas priekšlikumos noteikto konkrēto mērķu starpniecību;

8.

atzīst, ka pāreja uz klimatneitrālu nākotni ietver ne tikai nepieciešamo pielāgošanos klimata pārmaiņu sekām un enerģētikas, ēku un mobilitātes sektoru dekarbonizāciju, bet arī pāreju uz aprites ekonomiku, lauksaimniecības un pārtikas sistēmu ilgtspējīgu pārveidi, kā arī ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību. Šajā nolūkā Komiteja atbalsta iespējamo Eiropas Klimatneitralitātes novērošanas centra izveidi;

9.

atzinīgi vērtē Pilsētas mēru pakta un iniciatīvas “Tīra enerģija ES salām” radītos centienus dekarbonizācijas stratēģiju izstrādē mobilizēt vietējās pašvaldības, vietējos uzņēmumus, vietējās akadēmiskās aprindas un izglītības iestādes, kā arī vietējo kopienu organizācijas un aicina Eiropas vietējās un reģionālās pašvaldības saskaņā ar Pilsētas mēru paktu un iniciatīvu “Tīra enerģija ES salām” pievienoties pasākumiem, tos īstenot un uzraudzīt;

10.

aicina dalībvalstis savos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos iekļaut viedo kopienu jautājumu, atzīstot tā lielo potenciālu izmaksu efektivitātes, energoefektivitātes un emisiju samazināšanas jomā;

Viedo kopienu vieda pārvaldība

11.

uzsver, ka viedas pilsētas un kopienas paver lielisku iespēju ieviest viedas pārvaldības mehānismus un tādējādi uzlabot vietējo pašvaldību spēju pieņemt lēmumus aizvien sarežģītākā vidē;

12.

uzsver, ka vietējā un reģionālajā līmenī ir jāpaātrina pāreja uz viedas pārvaldības modeli, attīstot un ieviešot tādus elektroniskus pakalpojumus, kuri iedzīvotājiem pavērtu iespēju no viena konta piekļūt plašākam e-pārvaldības pakalpojumu klāstam;

13.

aicina Eiropas pusgadu uzskatīt par instrumentu ES ekonomikas politiku koordinēšanai un par satvaru, kurā veicināt ilgtspējīgas attīstības mērķus un plānot, uzraudzīt un novērtēt to īstenošanu ES mērogā;

14.

atkārtoti uzsver daudzlīmeņu pārvaldības izšķirošo nozīmi, jo tā nodrošina, ka vietējās pašvaldības var efektīvi risināt klimata pārmaiņu jautājumu un īstenot IAM, un uzskata, ka viedas pilsētas šajā kontekstā ir spēcīgs veicinošs faktors;

15.

atzīst, ka nodokļu un publiskā iepirkuma izmantošana ir instruments, kas paātrina novatorisku un ilgtspējīgu tehnoloģiju laišanu tirgū, nodrošinot, ka to ieviešana atbilst pieprasījumam un paver iespēju problēmu pārvarēšanai izmantot decentralizētus vietējos risinājumus;

16.

uzskata, ka svarīgs instruments, ar ko atbalstīt viedu pilsētu izveidi un attīstību, ir atvērtie dati standarta formātos, un uzsver, ka līdztekus šiem datiem nozīmīgs elements viedām pilsētām piemērotu risinājumu ātrākā un elastīgākā ģenerēšanā un pavairošanā būs arī “atvērto komponentu” (t. i., atvērtas lietojumprogrammas saskarnes (API)) nodrošināšana;

17.

atzīst tādu datu potenciālu, kas ģenerēti, izmantojot reālas lietotāju saskarnes, piemēram, iedzīvotāju mobilās ierīces vai viedos skaitītājus, un aicina izstrādāt visaptverošas sistēmas, kuras integrētu un izmantotu lietotāju ģenerētos datus viedās pārvaldības mērķiem un vienlaikus nodrošinātu datu īpašnieku nepieciešamo aizsardzību;

18.

atgādina, ka ir svarīgi reģionālā ufn pilsētu līmenī atbalstīt klimata mērķus – gan tieši noteiktus, gan no augstākā līmenī izvirzītiem klimata mērķiem izrietošos – ar tehniski un zinātniski pamatotas vietējā līmeņa pārejas paņēmieniem virzībā uz nospraustajiem mērķiem;

19.

uzsver, ka vieda un ilgtspējīga pilsētvides pārvaldība ietver pāreju no īstermiņa un neholistiskas politikas uz ilgtermiņa, sistēmiskām un uz mācīšanos balstītām pieejām. Šādai pārejai ir vajadzīga stratēģiska un pastāvīga pārmaiņu pārvaldība, ko piemērotu tām pašreizējām pilsētpārvaldības struktūrām, kurās varētu tikt pieņemti īstermiņa un ar citām jomām nesaskaņoti lēmumi;

20.

uzsver, ka ir svarīgi ne tikai izvirzīt mērķus, bet arī izstrādāt nepieciešamos konkrētos pasākumus un nodrošināt šo pasākumu uzraudzību, lai vajadzības gadījumā varētu tos pielāgot. Mācību tīklu veidošana ar citiem partneriem un ar zināšanu centriem palīdzēs labāk apgūt mācības par mērķu un pasākumu attiecību;

Viedas lielpilsētas, mazpilsētas un ciemati un IAM īstenošana

21.

atgādina, ka pēdējos gadus RK ir intensīvi strādājusi pie IAM satvara un ka RK nostāja ir apkopota nesen pieņemtajos atzinumos “Ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM): pamats ES ilgtermiņa stratēģijai ilgtspējīgas Eiropas veidošanai līdz 2030. gadam” (2), ziņotājs – Arnoldas Abramavičius (LT/PPE), un “Ceļā uz ilgtspējīgu Eiropu 2030. gadā: turpmākie pasākumi saistībā ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem, ekoloģisko pāreju un Parīzes klimata nolīgumu” (3), ziņotāja – Sirpa Hertell (FI/PPE);

22.

atkārtoti uzsver, “ka vietējām pašvaldībām, pilsētām un reģioniem ļoti vajadzīgi kopīgi saskaņoti konkrēti atskaites punkti, rādītāji un ar klimata pārmaiņām un IAM saistīto datu reāllaika mērījumi, lai varētu sasniegt ekonomiskās, ekoloģiskās, sociālās un kultūras ilgtspējas mērķus”, kā norādīts Sirpa Hertell (FI/PPE) izstrādātajā atzinumā “Ceļā uz ilgtspējīgu Eiropu 2030. gadā: turpmākie pasākumi saistībā ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem, ekoloģisko pāreju un Parīzes klimata nolīgumu” (4). Šajā saistībā Komiteja uzsver, ka viedas pilsētas un kopienas, pateicoties to izmantotajām viedajām tehnoloģijām un datu vākšanas procesiem, varētu būt celmlauži;

23.

atkārtoti norāda uz “nepieciešamību pēc pārliecinošiem vietējā līmeņa klimata datiem un to, cik svarīgi ir izmantot jaunās tehnoloģijas, piemēram, mākslīgo intelektu, lai vietējās kopienās sniegtu skaidrību par klimata pasākumiem. Šajā saistībā RK atgādina, cik svarīgi ir pilnībā izmantot Pilsētas mēru pakta datubāzi un iespēju, izveidojot vietējā līmenī noteiktu devumu, sasaistīt vietējos datus ar nacionāli noteiktajiem devumiem” (5). Šajā saistībā Komiteja vēlreiz atgādina, ka ir būtiski nodrošināt viedajām pilsētām un kopienām instrumentus, kuri veicinātu to spēju vākt un analizēt datus un izmantot tos, lai uzlabotu lēmumu pieņemšanas procesus;

24.

uzskata, ka vieda pieeja ir nozīmīgs instruments, ar ko sasniegt 11. IAM “Ilgtspējīgas pilsētas un kopienas” un 13. IAM “Klimata pārmaiņu apkarošana” apakšmērķus;

25.

atzīst, ka viedām pilsētām ir jāiesaista savi iedzīvotāji, lai viņi varētu aktīvi piedalīties vietējās vides veidošanā; cilvēka iniciatīva, ko atbalsta un papildina IKT, un iedzīvotājiem pielāgoti vietēji pakalpojumi var palīdzēt apzināt un ieviest viedus risinājumus un kolektīvas idejas, kas uzlabotu pilsētas un sekmētu to ilgtspēju, tādējādi veidojot sociālo kapitālu un noturīgas kopienas un vienlaikus neaizmirstot nepieciešamību novērst enerģētisko nabadzību; šajā saistībā uzsver, ka ir svarīgi pārvarēt digitālo plaisu un pilnveidot iedzīvotāju prasmes, lai nodrošinātu, ka viedas kopienas neizstumj neaizsargātus iedzīvotājus, un novērstu visu veidu sociālo atstumtību; uzskata ka svarīgi ir arī sociālajos mājokļos popularizēt energoefektivitāti un inovatīvas tehnoloģijas, lai mazinātu enerģētisko nabadzību;

Viedas lielpilsētas, mazpilsētas un ciemati un pāreja uz resursefektīvu, klimatneitrālu un bioloģiski daudzveidīgu Eiropu

26.

uzskata, ka viedas pārejas nodrošināšanā ir stratēģiski svarīgi iedzīvotāju digitālo prasmju vairošanai izstrādāt īpašas programmas, kurās pienācīgi ņemtas vērā dažādas vecuma grupas un profesionālās situācijas un izmantota pieredzi un laba prakse, kas saistīta ar viedo pilsētu projektiem;

27.

atzinīgi vērtē avangarda pieredzi tajās dažās viedajās kopienās, kuras jau virzās uz aprites ekonomikas risinājumiem attiecībā uz ēkām, mobilitāti, produktiem, atkritumu apsaimniekošanu un savu teritoriju plānošanu un apsaimniekošanu, un mudina Eiropas Komisiju turpināt veicināt šo aspektu visās viedajās kopienās. Šiem ieguldījumiem būs nozīmīga loma IAM sasniegšanā;

28.

norāda, ka viedajām tehnoloģijām ir būtiska nozīme tiesību aktu kopuma “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā” īstenošanā un sekmīgā pārejā uz tīru enerģiju. Šajā saistībā Komiteja norāda, ka viedas pilsētas un kopienas ir spēcīgs instruments, kas nodrošina to, ka šādas viedās tehnoloģijas tiek ieviestas konsekventi un saskaņoti, maksimāli izmantojot pašreizējās potenciālās sinerģijas;

29.

uzskata, ka vietējās energokopienas ir spēcīgs resurss, kas nodrošina taisnīgu pāreju uz tīru enerģiju, un atbalsta iedzīvotāju iesaistīšanos viedās pilsētās un kopienās; šajā saistībā atgādina ierosinājumus, ko tā izteikusi savā atzinumā par šo tematu (6);

30.

atgādina, ka ar nabadzību, badu, veselību, labklājību un ilgtspējīgām pilsētām saistīto IAM īstenošanā svarīga nozīme ir dabai. Komiteja uzsver, ka viedām pilsētām un kopienām kā būtiska papildinoša politika būtu jāapsver dabā balstīti risinājumi un zaļā infrastruktūra, lai nodrošinātu ekosistēmu pakalpojumu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un veicinātu to ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī ierobežotu zemes platību aizņemšanu;

31.

atgādina, ka Eiropas ilgtermiņa stratēģijā attiecībā uz klimatneitralitāti līdz 2050. gadam ir atzīta viedo tehnoloģiju un pilsētu centrālā loma klimatneitralitātes panākšanā;

32.

atgādina jau izteikto aicinājumu ne tikai atvēlēt klimata aizsardzībai vairāk budžeta līdzekļu, bet arī veikt efektīvus pasākumus ar mērķi pakāpeniski izbeigt subsīdijas fosilajam kurināmajam, lai radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus atjaunojamo energoresursu enerģijai, veicinātu ieradumu maiņu un radītu vajadzīgos resursus taisnīgas pārejas atbalstīšanai;

33.

norāda, ka pāreja uz klimatneitralitāti rada kvalitatīvas darbvietas aprites ekonomikā un tīras enerģijas, pārtikas un lauksaimniecības nozarē, un aicina ES palielināt klimata mērķu saskaņotību, izmantojot kohēzijas politiku, Eiropas Sociālo fondu (ESF+) un InvestEU;

34.

norāda, ka viens no aizvien nozīmīgākiem komponentiem pilnvērtīgā viedo pilsētu politikā, kas vērsta uz klimata ziņā ilgtspējīgiem risinājumiem, ir “viedas ūdensapgādes” risinājumi;

35.

atgādina, ka ir svarīgi ieviest viedu infrastruktūru, un uzskata, ka viedas pilsētas un kopienas ir dabiski celmlauži šajā jomā;

36.

atgādina, ka ēku energoefektivitāte ir svarīgs aspekts saistībā ar sekmīgu pāreju uz klimatneitralitāti un ka izšķiroša loma paredzēta viediem risinājumiem; šajā saistībā atgādina, ka šādi viedi risinājumi varētu būt efektīvi tikai tad, ja tie ir iekļauti viedu pilsētu un kopienu kontekstā un netiek īstenoti kā izolēts risinājums; šajā saistībā atgādina arī par iniciatīvas “Energoviedu ēku vieda finansēšana” būtisko nozīmi finansējuma mehānismu nodrošināšanā šim mērķim;

37.

norāda, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir svarīga loma ilgtspējīgas mājokļu politikas īstenošanā un tās sniedz nozīmīgu ieguldījumu ES politikas mērķu konkrētā īstenošanā;

38.

aicina ieviest stimulus, kas vērsti uz maksimālu energoefektivitāti jaunās ēkās un modernizāciju atbilstoši pasīvo māju standartam, attiecīgā gadījumā ēkās izmantojot viedās tehnoloģijas;

39.

atgādina par RK pausto atbalstu ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plāniem, kuru pamatā ir multimodalitāte un pilsētu un reģionālā mazemisiju vai bezemisiju transporta un loģistikas koordinēta izmantošana, un uzsver dzelzceļa un ūdensceļu transporta būtisko nozīmi emisiju samazināšanā;

40.

atgādina, ka pilsētu transporta nozarē patlaban veidojas un notiek paradigmas maiņa un vienlaikus notiek pārmaiņas enerģijas izmantošanas (elektrifikācija, alternatīvās degvielas) un tehnoloģiju (ITS) jomā, kā arī notiek ieradumu maiņa (dalīšanās ekonomika, uzsvars uz aktīvu ceļošanu). Minētās pārmaiņas ietekmē gan pasažieru, gan arī kravu pārvadājumus, kā arī darījumu braucienus un ceļošanu izklaides nolūkā. Šo paradigmas maiņu var virzīt tā, lai sasniegtu viedo pilsētu mērķus, piemēram, stimulēt vietējo inovāciju tirgu, integrēt labākās pieejamās tehnoloģijas un pieņemt uz zināšanām balstītus lēmumus;

41.

uzskata arī, ka viedās mobilitātes tehnoloģijas var palīdzēt rast ilgtspējīgus mobilitātes risinājumus teritorijās ar zemu apdzīvotības blīvumu, lauku apvidos un nomaļos reģionos, kā arī veicināt aktīvas mobilitātes modeli, kas var uzlabot iedzīvotāju veselību;

Radīt viedajām kopienām vairāk iespēju finansēt un paātrināt novatoriskus risinājumus

42.

norāda, ka tālākie reģioni un citas izolētas teritorijas ir ideāli piemērotas vietas alternatīvu tehnoloģiju, enerģētikas risinājumu un jaunu procedūru testēšanai un ka tie tiek uzskatīti arī par “dzīvām laboratorijām”. To izolētība, attālums līdz Eiropas centram, liela bioloģiskā daudzveidība, jūras tuvums un pieejamība, ekstremālas dabas parādības (atmosfēras un ģeoloģiskas) un ģeotermālās enerģijas pieejamība nevis ierobežo IAM īstenošanas risinājumu izstrādi, bet drīzāk nodrošina ģeogrāfiskas priekšrocības, kas paver iespēju testēt prototipus kontrolētos apstākļos, taču ar visaugstāko grūtību pakāpi.

43.

norāda uz potenciālu, kas piemīt vietējām zonām, kur reālos apstākļos pilsētvidē var pārbaudīt elastīgus un novatoriskus regulējuma instrumentus vai regulējuma alternatīvas, kas var pavērt iespēju izpētīt un, iespējams, pēc tam ieviest ilgtspējīgas inovācijas (piemēram, mājokļu jomā); pilsēta kā “mācību mašīna” atvieglo sociālo mācīšanos un veicina sadarbību, kas var mazināt sociālo risku;

44.

norāda, ka decentralizācija fiskālajā jomā ir svarīga, lai veicinātu reģionāla un (lielu) pilsētu mēroga pasākumu labāku integrēšanu vietējā kontekstā;

45.

uzsver, ka ir svarīgi piedāvāt vietējām kopienām instrumentus un spēju veidošanas pasākumus, lai sekmētu to pārveidi par viedām kopienām, mazinot digitālo plaisu un nodrošinot, ka netiek atstāts novārtā neviens iedzīvotājs un neviena teritorija;

46.

atgādina par publiskā un privātā sektora partnerības (PPP) izšķirošo nozīmi viedu pilsētu un kopienu īstenošanā un aicina Eiropas Komisiju turpināt centienus, lai gan lielām, gan mazām pašvaldībām radītu labvēlīgus apstākļus šā instrumenta piemērošanai;

47.

atkārtoti uzsver, ka viedas kopienas darbojas kā viedas un iekļaujošas enerģētikas pārkārtošanas virzītājspēks, un aicina Eiropas Komisiju ar īpašiem un pieejamiem finansēšanas instrumentiem turpināt atbalstu viedu pilsētu un kopienu veiktajiem pasākumiem;

48.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas lēmumu jaunajā pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” noteikt uzdevumu “Klimatneitrālas un viedas pilsētas”;

49.

aicina, lai ES klimata politika būtu holistiska un balstīta uz sistēmisku un integrētu pieeju, un norāda, ka līdz šim ES un dalībvalstu rīcībpolitikas bieži vien ir bijušas sadrumstalotas starp dažādām nozarēm un kategorijām, kā arī starp pilsētu un lauku teritorijām.

Briselē, 2019. gada 9. oktobrī

Eiropas Reģionu komitejas

priekšsēdētājs

Karl-Heinz LAMBERTZ


(1)  COR-2018-05877-00-01-AC-TRA (LV) (OV C 404, 29.11.2019., 53. lpp.).

(2)  COR-2019-00239-00-00-AC-TRA (LV) (OV C 404, 29.11.2019., 16. lpp.).

(3)  COR-2019-00965-00-01-PAC-TRA (LV) (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 27. lappusi).

(4)  COR-2019-00965-00-01-PAC-TRA (LV).

(5)  COR-2019-00965-00-01-PAC-TRA (LV).

(6)  OV C 86, 7.3.2019., 36. lpp.


Top