Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Eiropas Savienības programmas veidošana personu ar invaliditāti tiesību jomā 2020.–2030. gadam – Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas ieguldījums”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2020/C 97/06)

Ziņotājs:

Ioannis VARDAKASTANIS

Pilnsapulces lēmums	24.1.2019.
Juridiskais pamats	Reglamenta 32. panta 2. punkts
	Pašiniciatīvas atzinums
Atbildīgā specializētā nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	15.11.2019.
Pieņemts plenārsesijā	11.12.2019.
Plenārsesija Nr.	548
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	178/1/2

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK aicina Eiropas Komisiju (EK), izstrādājot Personu ar invaliditāti tiesību programmu 2020.–2030. gadam (Programma), nopietni apsvērt turpmāk minētos ieteikumus un secinājumus, kā arī pilnīgāk īstenot Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (CRPD) un izpildīt savas saistības saskaņā ar Programmu 2030. gadam un ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM), kuros invaliditāte ir minēta 11 reižu. EESK jo īpaši iesaka:

1.2.

ņemot vērā invaliditātes jautājumu transversālo raksturu, nodrošināt, lai visos EK ģenerāldirektorātos un aģentūrās un visās ES iestādēs būtu izveidoti invaliditātes jautājumu kontaktpunkti (disability focal points – DFP), tostarp centrālais kontaktpunkts atrastos EK Ģenerālsekretariātā, un lai Personu ar invaliditāti tiesību komiteja, ko veidotu šie kontaktpunkti, pārraudzītu Programmas īstenošanu. Tā kā Eiropas Komisijā tagad būs līdztiesības komisāre, ir būtiski, lai invaliditātes jautājumu kontaktpunkts darbotos arī Tieslietu ģenerāldirektorātā;

1.3.

ieviest EK, Parlamenta un Padomes starpiestāžu sadarbības mehānismu (1), kas paredz minēto triju iestāžu priekšsēdētāju tikšanos katra pilnvaru termiņa sākumā. Lai atvieglotu šāda mehānisma darbību, EESK arī aicina Padomē izveidot invaliditātes jautājumu darba grupu;

1.4.

ES iestādēm nodrošināt, ka ES CRPD uzraudzības satvaram ir pieejami visi vajadzīgie līdzekļi, cilvēkresursi un finansiālais atbalsts, lai tas varētu veikt savus uzdevumus saskaņā ar CRPD 33. panta 2. punktu;

1.5.

izveidot Eiropas Pieejamības padomi, kas uzraudzītu ES pieejamības tiesību aktu īstenošanu;

1.6.

Eiropas Komisijai pārskatīt ar dalībvalstīm (DV) dalīto kompetenci, kas izriet no CRPD un ES tiesību aktiem, lai noteiktu īstenošanas jomas, kurās ES var darboties līdzās dalībvalstīm. Tas būtu jādara, izstrādājot Deklarāciju par kompetencēm, ar kuru tiek pārskatīta deklarācija par ES ekskluzīvajām kompetencēm, un pieņemot CRPD Fakultatīvo protokolu;

1.7.

Eiropas Komisijai integrēt Programmā sociālā pīlāra principus ar konkrētiem priekšlikumiem par to, kā īstenot 17. principu attiecībā uz personu ar invaliditāti (PAI) iekļaušanu;

1.8.

veikt konkrētus pasākumus Programmas īstenošanai. Vissteidzamāk jāveic šādi pasākumi: pieņemt tiesību aktus, ar ko tiek apkarota visu veidu diskriminācija invaliditātes dēļ (2), direktīvu, ar ko saskaņo invaliditātes novērtējuma atzīšanu visā ES, lai atvieglotu PAI pārvietošanās brīvību, pasākumus, kas garantē PAI tiesības un politisko līdzdalību ES līmenī, un norādījumus dalībvalstīm, lai to pašu nodrošinātu valstu līmenī, saistošus tiesību aktus, ar ko saskaņo pieejamības standartus attiecībā uz apbūvētu vidi, pasākumus, ar ko saskaņo obligātos standartus attiecībā uz saprātīgiem pielāgojumiem darba vietā, un pamatnostādnes par minimālajiem standartiem attiecībā uz invaliditātes pabalstu līmeni un pakalpojumu sniegšanu, tostarp atbalstu patstāvīgai dzīvei un, ja iespējams, personīgās palīdzības sniegšanu dalībvalstīs;

1.9.

personu ar invaliditāti līdztiesības jautājumus integrēt visās ES ekonomikas, sociālās un vides politikas jomās, jo īpaši dzimumu līdztiesības stratēģijā, Garantijā jauniešiem, “zaļajā jaunajā kursā”, Garantijā bērniem un nākamajā Zaļajā grāmatā par novecošanu;

1.10.

ES iestādēm un dalībvalstīm vienoties par Invaliditātes tiesību garantiju, kas būtu līdzīga Garantijai jauniešiem, lai PAI tiktu iesaistītas nodarbinātībā, stažēšanās norisē, darba norīkojumos un turpmākā izglītībā;

1.11.

ar ES budžetu nodrošināt labāku atbalstu PAI, ieguldot līdzekļus jaunas palīgtehnoloģijas izstrādē, piešķirot finansējumu, lai palielinātu piekļuvi Erasmus+ programmām nolūkā veicināt PAI līdzdalību, finansējot pāreju no institucionālās aprūpes uz kopienā balstītu aprūpi un patstāvīgu dzīvi, līdz ar spēcīgiem uzraudzības un novērtēšanas mehānismiem dalībvalstu līmenī, un stratēģiski ieguldot ES finansējumu CRPD īstenošanai dalībvalstīs, jo īpaši tajās jomās, kuras nav pilnīgā ES kompetencē;

1.12.

īstenojot Programmu, veicināt PAI tiesības ES ārējā darbībā;

1.13.

Programmā uzmanības centrā izvirzīt datu par personām ar invaliditāti vākšanas un publikācijas uzlabošanu Eurostat darbā;

1.14.

Programmā iekļaut skaidrus un konkrētus kritērijus un izmērāmus rādītājus, jo īpaši attiecībā uz sievietēm un meitenēm ar invaliditāti, jauniešiem un vecāka gadagājuma personām ar invaliditāti, kā arī bēgļiem, migrantiem un LGBTI ar invaliditāti;

1.15.

Eiropas Komisijai vajadzētu Eiropas pusgada procesā prasīt dalībvalstīm izstrādāt pašām savas valsts stratēģijas invaliditātes jomā, ar mērķi integrēt personu ar invaliditāti līdztiesības jautājumus un uzraudzīt CRPD īstenošanu valstu reformu programmās;

1.16.

Programmā ietvert arī izpratnes veidošanu par PAI tiesībām saskaņā ar CRPD;

1.17.

sociālajā dialogā ES un valstu līmenī un sociālo partneru sarunās par koplīgumu slēgšanu noteikti ņemt vērā personu ar invaliditāti tiesības un CRPD īstenošanu, pilnībā nodrošinot apspriešanos ar personu ar invaliditāti organizācijām un to līdzdalību;

1.18.

nodrošināt, ka gan personu ar invaliditāti organizācijas, gan pilsoniskās sabiedrības organizācijas pilnībā un aktīvi iesaistās jaunās Programmas izstrādē, īstenošanā un pārvaldībā.

2.   Ievads

2.1.

EESK uzsver: kā stratēģijai, kas tiks izstrādāta un īstenota kontekstā, kurā ES un visas dalībvalstis būs parakstījušas un ratificējušas CRPD, Programmai būtu jākalpo kā līdzeklim, kas aptver visu CRPD darbības jomu.

2.2.

Atšķirībā no pašreizējās stratēģijas invaliditātes jomā Programmā 2020.–2030. gadam būtu arī jāņem vērā nesaraujamā saikne starp pienākumiem, kas noteikti CRPD, un saistības attiecībā uz IAM un sociālo tiesību pīlāru. Tāpēc EESK ierosina Programmu nosaukt par “Eiropas Personu ar invaliditāti tiesību programmu 2020.–2030. gadam”.

2.3.

Ņemot vērā CRPD komitejas 2015. gadā sniegto pārskatu par ES, EESK norāda, ka Programma ir jāveido, pamatojoties uz noslēguma apsvērumiem un ieteikumiem.

2.4.

Jaunā Programma būtu jābalsta uz transversālu un visaptverošu pārskatu par visiem ES tiesību aktiem un politikas jomām, un tai būtu jāsaskan ar citām ES iniciatīvām un stratēģijām, lai nodrošinātu pilnīgu saskaņotību ar CRPD. Tajā ir arī jāatspoguļo cilvēktiesību pieeja invaliditātes jautājumiem, un tajā ir jāintegrē visjaunākās norises sociālo un digitālo tiesību jomā.

2.5.

Ņemot vērā dažu PAI grupu neaizsargātību, visās Programmas jomās īpaša uzmanība būtu jāpievērš sievietēm, bērniem, jauniešiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem, bēgļiem, migrantiem, LGBTI un bezpajumtniekiem ar invaliditāti.

3.   Eiropas Personu ar invaliditāti tiesību programmas principi

3.1.

EESK uzskata, ka saskaņā ar vispārējiem principiem, kas izklāstīti CRPD 3. pantā, Programmai vajadzētu integrēt invaliditātes jautājumus visās ES politikas jomās un tiesību aktos, kuri ietekmē PAI dzīvi. Tai arī jāatbalsta tādi principi kā nediskriminācija, pieejamība, līdzdalība un iekļaušana, vienlīdzīgas iespējas, sieviešu un vīriešu līdztiesība, cilvēkam piemītošās cieņas un individuālās autonomijas ievērošana, PAI kā cilvēku daudzveidības un cilvēces daļas pieņemšana un PAI spēju attīstības un viņu tiesību saglabāt savu identitāti atzīšana.

4.   Eiropas Personu ar invaliditāti tiesību programmas darbības joma

4.1.   Diskriminācijas un nevienlīdzības apkarošana (3)

4.1.1.

Puse eiropiešu uzskata, ka diskriminācija invaliditātes dēļ Eiropas Savienībā ir plaši izplatīta, un šis rādītājs palielinās (4). Tāpēc EESK aicina, lai:

4.1.2.

ES iestādes veic pasākumus nolūkā pieņemt horizontālu direktīvu par diskriminācijas (attiecībā uz personām ar invaliditāti) novēršanu PAI aizsardzībai pret diskrimināciju visās dzīves jomās. Tajā būtu jāatzīst saprātīga pielāgojuma liegšana jebkurā dzīves jomā par diskrimināciju invaliditātes dēļ, kā arī par tādām jāatzīst citas diskriminācijas formas, piemēram, diskriminācija saistības dēļ, multiplā diskriminācija un intersekcionālā diskriminācija;

4.1.3.

ES iestādes paātrina Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencija) pieņemšanu, kā arī konkrētus pasākumus ar dzimumu saistītas vardarbības novēršanai, apkarošanai un sodīšanai;

4.1.3.1.

visas ES iestādes kā publiskā sektora darba devējas nodrošina pieejamību, piemēram, nodrošinot pieejamas iekšējās un ārējās tīmekļa vietnes, cilvēkresursu politiku un procedūras ar mērķi palielināt darbinieku ar invaliditāti klātbūtni un paaugstināt Eiropas skolu iekļautības līmeni;

4.1.3.2.

ES iestādes nodrošina pasākumus, ar kuriem, izmantojot ES fondus, novērš vienlīdzīgu iespēju trūkumu attiecībā uz PAI. Lielāka uzmanība būtu jāvelta personām, kuras saskaras ar multiplo vai intersekcionālo diskrimināciju tautības, vecuma, rases vai etniskās piederības, dzimuma, reliģijas vai ticības, dzimumidentitātes un seksuālās orientācijas dēļ;

4.1.3.3.

ierosinātajā jaunajā kopīgo noteikumu regulā 2021.–2027. gadam, atspoguļojot EESK iepriekšējos ieteikumus, iekļauj spēkā esošās Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (5) 2014.–2020. gadam 7. pantu un šo principu tieši iestrādā ierosinātās ERAF regulas pamattekstā. Arī PAI piekļuve būtu jāiekļauj kā priekšnoteikums, lai programmas varētu izmantot ES fondus;

4.1.3.4.

ES iestādes integrē personu ar invaliditāti līdztiesības jautājumus visās ES ekonomikas, sociālās un vides politikas jomās, proti, dzimumu līdztiesības stratēģijā, Garantijā jauniešiem, “zaļajā jaunajā kursā”, Garantijā bērniem un nākamajā Zaļajā grāmatā par novecošanu;

4.1.3.5.

Eiropas Komisija sekmē dalībvalstu tiesību aktu atbilstību CRPD (6) un veicina zinātības apmaiņu starp dalībvalstīm.

4.2.   Pilnvērtīgas līdzdalības un brīvas pārvietošanās nodrošināšana

4.2.1.

Personām ar invaliditāti joprojām tiek liegtas tiesības uz brīvu pārvietošanos Eiropas Savienībā, jo invaliditātes novērtējuma atzīšana nav saskaņota un, pārceļoties uz citu dalībvalsti, nav iespējams pārnest tiesības uz atbalsta pakalpojumiem un piešķīrumiem. PAI līdzdalību sabiedrībā kavē arī pastāvīgā institucionalizācija, aprūpes pakalpojumiem dzīvesvietā paredzētu ieguldījumu trūkums un pamatpakalpojumu vispārējā nepieejamība. Tāpēc EESK aicina

4.2.2.

Eiropas Komisiju ierosināt direktīvu, ar ko saskaņo invaliditātes novērtējuma atzīšanu personām, kuras pārvietojas no vienas dalībvalsts uz citu. Ar šo direktīvu ES iestādēm, garantējot PAI sociālā nodrošinājuma pabalstu pārnesamību, ko turpina nodrošināt viņu izcelsmes DV vai nodrošina jaunā mītnes DV, vai veicot pakāpenisku pāreju starp abām DV, ir jāatbalsta PAI tiesības brīvi pārvietoties. Personām ar invaliditāti, kuras pārceļas uz citu dalībvalsti, jābūt nodrošinātām ar līdzvērtīgām tiesībām un pakalpojumu saņemšanas tiesībām. Tas jādara saskaņoti, lai veicinātu šo tiesību, to skaitā tiesību uz personīgo palīdzību, netraucētu un ātru pārnesamību (7);

4.2.2.1.

ES iestādes nodrošināt, ka ES līdzekļi nekad netiek izmantoti PAI institucionalizācijas veicināšanai (8) un tiek aktīvi ieguldīti sabiedrībā un ģimenē balstītā aprūpē. Ir būtiski, lai jaunieši, kuri piedalās ES Solidaritātes korpusā, netiktu norīkoti institucionālās aprūpes iestādēs, kas saglabā segregāciju. Lai piedāvātu sabiedrībā balstītu, CRPD prasībām atbilstošu un ar PAI kopīgi veidotu aprūpi, ieguldījumi būtu jānovirza arī to darbinieku apmācībai, kuri pašlaik strādā iestādēs. Eiropas Komisijai būtu arī jāinformē par kaitējumu, ko personām ar invaliditāti rada aprūpes iestādes, lai stimulētu dalībvalstu pāreju uz sabiedrībā balstītām alternatīvām;

4.2.2.2.

ES iestādes par prioritāti noteikt kultūras un atpūtas iespēju pieejamību, izmantojot ES fondus, proti, veicinot un oficiāli nostiprinot ar ES finansējumu atbalstītās ES invaliditātes kartes lietojumu visās dalībvalstīs;

4.2.2.3.

ES iestādes, kad tās īsteno dialogus ar iedzīvotājiem, pēc pieprasījuma nodrošināt zīmju valodas, Braila raksta un viegli lasāma teksta izmantošanu;

4.2.2.4.

ES iestādes īstenot politikas iniciatīvas, lai novērstu visus šķēršļus, kas kavē PAI politisko līdzdalību un liedz tām tiesības balsot un kandidēt vēlēšanās, jo īpaši personām ar intelektuālās attīstības traucējumiem un garīgās veselības problēmām, kuras saskaras ar īpašu diskrimināciju. Eiropas Komisijai ir arī jānodrošina pilnīga piekļuve vēlēšanu procesam. Šajā nolūkā EK būtu jāstrādā pie tā, lai visas dalībvalstis savos valsts, reģionālajos un vietējos vēlēšanu procesos nodrošinātu pilsoņu ar invaliditāti politisko līdzdalību;

4.2.2.5.

ES iestādes veikt atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka visas PAI var pilnībā izmantot ES Līgumos un tiesību aktos nostiprinātās tiesības, veicināt brīvprātīgus pasākumus un atbalstīt pamatotu lēmumu pieņemšanu attiecībā uz PAI, kā arī garantēt brīvību un drošību visām PAI;

4.2.2.6.

ES iestādes visos lēmumu pieņemšanas procesos gan valsts, gan ES līmenī veicināt PAI un personu ar invaliditāti organizāciju, tostarp to, kuras strādā bērniem ar invaliditāti, strukturālo līdzdalību un finansēt personu ar invaliditāti organizāciju spēju veidošanu. EK un citām ES struktūrām būtu arī jānodrošina, ka PAI var bez sarežģījumiem piedalīties sabiedriskajās apspriešanās.

4.3.   Piekļuves nodrošināšana visās vidēs

4.3.1.

Nepieejamas sabiedriskās telpas, ēkas, transports un tehnoloģijas joprojām pārāk daudzām PAI neļauj aktīvi piedalīties sabiedrības dzīvē un apdraud viņu drošību. Tāpēc EESK aicina

4.3.1.1.

Eiropas Komisiju veikt konkrētus pasākumus, lai izveidotu Eiropas Pieejamības padomi, kas līdzinātos ASV Pieejamības padomei un kuras uzdevums būtu uzraudzīt ES pieejamības tiesību aktu īstenošanu un veicināt pieejamības standartu un pamatnostādņu izstrādi, paraugprakses apmaiņu un personu ar invaliditāti pārstāvības organizāciju jēgpilnu līdzdalību pieejamības jomā;

4.3.2.

pašas ES iestādes censties panākt augstākos pieejamības standartus fiziskās infrastruktūras, pakalpojumu un digitālajā jomā un nodrošināt, ka personām ar invaliditāti ir pilnīga piekļuve visām ES administrācijas tīmekļa vietnēm un saziņas veidlapām;

4.3.2.1.

ES iestādes izmantot likumdošanas un citus instrumentus, piemēram, standartizāciju, lai novērstu Eiropas Pieejamības aktā pieļautās nepilnības, saskaņojot minimālos pieejamības standartus attiecībā uz visiem apbūvētās vides aspektiem (9) gan pilsētās, gan arī lauku apvidos un ņemot vērā noteikumus attiecībā uz personām ar intelektuālu un/vai psihosociālu invaliditāti;

4.3.2.2.

Eiropas Komisiju pārskatīt, paplašināt un stiprināt PAI pasažieru tiesības, piemēram, publicēt jaunu tiesību akta priekšlikumu par multimodālajiem pārvadājumiem un pārskatīt spēkā esošo Eiropas Parlaments un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2006 (10) par invalīdu un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesībām, ceļojot ar gaisa transportu, un novērst, saskaņot un precīzi noteikt “iekāpšanas atteikuma” gadījumus, kā arī uzlabot citus spēkā esošos tiesību aktus;

4.3.2.3.

ES iestādes jaunajā ES dzelzceļa pasažieru tiesību regulā ieņemt stingru nostāju attiecībā uz pieprasīto iepriekšējās paziņošanas periodu atcelšanu saistībā ar palīdzību dzelzceļa pasažieriem;

4.3.2.4.

Eiropas Komisiju turpināt uzlabot dzelzceļa pieejamību personām ar invaliditāti (11), gādājot, lai dalībvalstis nodrošina visu dzelzceļa peronu pieejamību, un atvieglot piekļuvi vilcienu vagoniem ne tikai saistībā ar jaunām konstrukcijām, bet arī ar pašreizējās infrastruktūras pielāgošanu;

4.3.2.5.

Eiropas Komisiju sniegt norādījumus dalībvalstīm par to, kā īstenot ES direktīvas par vienotiem minimālajiem procesuālo tiesību standartiem attiecībā uz noziegumos cietušajiem vai personām, kas tiek turētas aizdomās vai apsūdzētas par nozieguma izdarīšanu, saistībā ar invaliditāti (12), iekļaujot tiesu pieejamības nodrošināšanā iesaistīto darbinieku apmācību par PAI tiesībām. Personu ar invaliditāti organizācijas būtu jāuzskata par sadarbības struktūrām, un tām būtu jāpiešķir konkrēts statuss, kas tās leģitimē tiesās;

4.3.2.6.

Eiropas Komisiju nodrošināt, ka pieejamība ir viens no atbilstības kritērijiem, kas jāizpilda, lai piekļūtu ES fondiem (13);

4.3.2.7.

Eiropas Komisiju ieguldīt līdzekļus pētniecībā, lai izstrādātu jaunas palīgtehnoloģijas un ierīces personām ar invaliditāti;

4.3.2.8.

pieejamību skatīt saistībā ar ilgtspēju, piemēram, būvniecības un transporta jomā, un kā priekšnoteikumu, lai veidotu zaļāku Eiropu ikvienam;

4.3.2.9.

Eiropas Komisiju atbalstīt dalībvalstis centienos uzlabot jaunas un pašreizējās apbūvētās vides, jo īpaši dzīvojamo ēku, pieejamību, un visos transporta tīklos strādājošā personāla apmācību, kā palīdzēt nodrošināt pieejamību;

4.3.2.10.

Eiropas Komisiju atbalstīt dalībvalstis centienos nodrošināt, ka personām ar invaliditāti ir piekļuve palīgierīcēm, tehnoloģijām un pakalpojumiem un tiek sniegts atbalsts, lai viņas varētu tos atļauties, neatkarīgi no tā, kurā ES dalībvalstī tie tiek piedāvāti;

4.3.2.11.

Eiropas Komisiju atbalstīt dalībvalstis, lai garantētu, ka publiskais iepirkums personām ar invaliditāti nodrošina pieejamību kā pilsoņiem, kā labuma guvējiem un kā ierēdņiem;

4.3.2.12.

Eiropas Komisiju sniegt dalībvalstīm vajadzīgo atbalstu, lai tās pareizi un laikus transponētu Tīmekļa pieejamības direktīvu.

4.4.   Kvalitatīvas nodarbinātības un profesionālās apmācības veicināšana

4.4.1.

PAI nodarbinātības līmenis salīdzinājumā ar nodarbinātības līmeni personām bez invaliditātes ir nesamērīgi zems – 48,1 % salīdzinājumā ar 73,9 %. Nodarbinātības līmenis sievietēm ar invaliditāti ir ievērojami zemāks (14). Tāpēc EESK aicina

4.4.2.

Eiropas Komisiju ierosināt pasākumus, lai visā ES saskaņotu prasības attiecībā uz to, ko darba devējiem ir pienākums piedāvāt un kāds atbalsts tiem savukārt būtu jāsaņem no valdībām, lai darba ņēmējiem ar invaliditāti nodrošinātu saprātīgus pielāgojumus (15);

4.4.3.

ES iestādes kļūt par paraugmodeļiem PAI nodarbinātības jomā, palielinot darbinieku ar invaliditāti īpatsvaru savās iestādēs un ES administrācijā;

4.4.3.1.

Eiropas Komisiju izpētīt daudzās dalībvalstīs izmantoto kvotu sistēmu efektivitāti, lai palielinātu PAI nodarbinātību ar mērķi veicināt paraugpraksi, un šādu sistēmu potenciāli ieviest ES administrācijā;

4.4.3.2.

ES iestādes veikt pasākumus, lai ES fondu līdzekļus ieguldītu PAI apmācības, nodarbinātības un profesionālās mobilitātes iniciatīvās, tostarp atbalstot sociālo uzņēmējdarbību un sociālās ekonomikas uzņēmumus, saskaņā ar Konvenciju veicinot visu veidu iekļaujošu nodarbinātību un īpašu uzmanību pievēršot jauniešiem, sievietēm, migrantiem, bēgļiem un vecāka gadagājuma darbiniekiem ar invaliditāti (16). Uzsvars būtu jāliek uz atbalstu personām ar invaliditāti, lai viņas varētu izdarīt izvēli savā darba jomā, un būtu arī jāveic ieguldījumi tādās jomās kā profesionālā rehabilitācija, darbvietu saglabāšana, karjeras virzība un atgriešanās darbā, par prioritāti nosakot jaunām profesijām vajadzīgo prasmju attīstību;

4.4.3.3.

ES iestādes un dalībvalstis vienoties par Invaliditātes tiesību garantiju, kas būtu līdzīga Garantijai jauniešiem, lai PAI tiktu iesaistītas nodarbinātībā, stažēšanās norisē, darba norīkojumos un turpmākā izglītībā. Personu ar invaliditāti nodarbinātības iniciatīvai būtu jānovirza finanšu resursi, lai atbalstītu šo mērķi;

4.4.3.4.

Eiropas Komisiju sniegt dalībvalstīm nepieciešamo atbalstu, lai nodrošinātu, ka pilnībā tiek īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1158 (17) par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem, paredzot PAI vecākiem atbilstīgu atvaļinājumu un elastīgu darba nosacījumu pieejamību, kā arī prasīt, lai pašām PAI tiktu nodrošinātas tiesības uz tādu pašu elastību;

4.4.3.5.

izmantot Eiropas pusgadu un ar to saistītos tiesību aktus kā instrumentus, lai nodrošinātu, ka darba ņēmēji ar invaliditāti saņem atbilstošu/nolīgtu atalgojumu, kas ir tādā pašā līmenī kā darba ņēmējiem bez invaliditātes un nekādā gadījumā nav mazāks par minimālo algu. Eiropas Komisijai būtu jāizmanto ES fondi, lai pārskatītu labu praksi un nodarbinātības tiesību aktus par tādu darba ņēmēju reintegrāciju un rehabilitāciju, kuri atgriezušies no ilglaicīgiem slimības atvaļinājumiem un kuri varētu būt ieguvuši invaliditāti;

4.4.3.6.

Eiropas Komisiju sniegt atbalstu dalībvalstīm centienos mazināt ar pāreju uz darba tirgu saistīto risku, piedāvājot elastīgākas invaliditātes pabalstu un piešķīrumu sistēmas, lai novērstu, ka tiek zaudēti drošības tīkli pret nabadzību, un stimulētu nodarbinātību;

4.4.3.7.

Eiropas Komisiju prasīt dalībvalstīm, lai tās vairāk palīdz darba devējiem iegūt informāciju un finansējumu palīgtehnoloģiju iegādei, uzlabot darbvietu pieejamību un nodrošināt elastīgāku darba laiku, ņemot vērā konkrētā indivīda vajadzības. Jo īpaši, Eiropas Komisijai būtu jāatbalsta pētniecība, lai veidotu iekļaujošas darbvietas personām ar invaliditāti;

4.4.3.8.

Eiropas Komisiju sniegt dalībvalstīm vajadzīgo atbalstu, lai nodrošinātu, ka tiek pilnībā īstenota Padomes Direktīva 2000/78/EK (18), ar ko aizliedz diskrimināciju nodarbinātības jomā. Eiropas Komisijai un dalībvalstīm būtu arī jāvirza horizontālās nediskriminēšanas direktīvas par piekļuvi precēm un pakalpojumiem pieņemšana, jo diskriminācija šajā jomā var radīt diskrimināciju darba tirgū;

4.4.3.9.

Eiropas Komisiju atbalstīt dalībvalstis uzņēmumu sociālās atbildības un invaliditātes politikas integrācijā, lai uzņēmumu nodarbinātības politikā integrētu invaliditātes jautājumus. Eiropas Komisijai būtu arī jāpalīdz dalībvalstīm veicināt invaliditātes un pieejamības aspektus uzņēmumu sniegtajā nefinanšu informācijā;

4.4.3.10.

Eiropas Komisiju atbalstīt PAI tiesības visā ES, lai viņas varētu izmantot savas darba un arodbiedrību tiesības vienlīdzīgi ar citiem. Tas būtu jādara sadarbībā ar sociālajiem partneriem. Jo īpaši, Eiropas Daudzveidības hartu procesam būtu vairāk jākoncentrējas uz daudzveidīga darbaspēka veicināšanu;

4.4.3.11.

sociālos partnerus ES līmeņa sociālā dialoga uzsākšanā un koplīgumu slēgšanā ņemt vērā CRPD un darba ņēmēju, tostarp personu ar invaliditāti, tiesību īstenošanu un to darīt, apspriežoties ar personu ar invaliditāti ES līmeņa organizācijām.

4.5.   Kvalitatīvas un iekļaujošas izglītības un mūžizglītības nodrošināšana

4.5.1.

PAI piekļuve vispārējai izglītībai joprojām ir apgrūtināta, tāpēc izglītības vidē bieži vien veidojas segregācija. To PAI īpatsvars ES, kuras varētu priekšlaicīgi pamest izglītību, vidēji ir par 13 % lielāks nekā attiecīgo personu bez invaliditātes īpatsvars, un to PAI īpatsvars, kurām varētu būt piekļuve augstākajai izglītībai, ir par 14 % mazāks (19). Tāpēc EESK aicina

4.5.2.

ES iestādes ieguldīt ES līdzekļus iekļaujošā mācību vidē, agrīnās bērnības intervences pasākumos, mūžizglītības programmās un apmācības programmās, lai personām ar invaliditāti palīdzētu pārejā no izglītības uz nodarbinātību. Būtu jāveicina arī PAI karjeras mobilitāte;

4.5.2.1.

ES iestādes veikt konkrētus pasākumus, lai nodrošinātu bērnu un jauniešu ar invaliditāti iekļautību ES darbinieku bērniem paredzētajā Eiropas skolu sistēmā;

4.5.2.2.

Eiropas Komisiju veikt konkrētas darbības, lai palielinātu PAI līdzdalību augstākajā izglītībā, sniedzot palīdzību saistībā ar atbalsta vajadzībām un izmaksām studiju vai apmācības laikā;

4.5.2.3.

Eiropas Komisiju veikt pasākumus, lai palielinātu programmas Erasmus+ pieejamību un PAI līdzdalību, sniedzot palīdzību saistībā ar atbalsta vajadzībām un izmaksām, kamēr PAI studē vai mācās ārvalstīs;

4.5.2.4.

Eiropas Komisiju sniegt dalībvalstīm vajadzīgo atbalstu, lai apmācītu vispārizglītojošo skolu personālu un atbalstītu invaliditātes jomā specializēto klases palīgu apmācību, tādējādi veicinot bērnu ar invaliditāti iekļaušanu parastajās skolās. Apmācība būtu arī jākoncentrē uz to, kā izmantot palīgtehnoloģiju, lai labāk integrētu skolēnus ar invaliditāti. Tāpat būtu jāpievērš uzmanība labu darba apstākļu radīšanai klasē un klašu lieluma samazināšanai.

4.6.   Nestabilitātes, nabadzības un sociālās atstumtības apkarošana

4.6.1.

Eiropas Savienībā PAI ir vidēji par 9 % vairāk pakļautas riskam saskarties ar nabadzību un sociālo atstumtību nekā personas bez invaliditātes (20). Tāpēc EESK aicina

4.6.1.1.

ES iestādes nodrošināt, ka jaunajā Programmā ir ietvertas īpašas darbības, kuru mērķis ir veicināt iekļaujošu sociālās aizsardzības sistēmu, un ka EK nosaka pamatnostādnes dalībvalstīm par sociālās aizsardzības minimumu gan PAI, gan viņu aprūpētājiem, lai nodrošinātu tiem pienācīgu dzīves līmeni (21). Eiropas Komisijai un dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka PAI, jo īpaši personām, kuras invaliditāti ieguvušas savas karjeras laikā un kurām ir īsāki pensiju apdrošināšanas iemaksu periodi, tiek nodrošināts pienācīgs sociālās aizsardzības segums pirms un pēc pensijas vecuma sasniegšanas;

4.6.1.2.

Eiropas Komisiju sniegt norādījumus par invaliditātes pabalstu reformām, lai atbalstītu ar invaliditāti saistītu ierīču, palīgtehnoloģiju, izmitināšanas, transporta u. c. papildu izmaksas. Eiropas Komisijai būtu jāmudina dalībvalstis būt elastīgākām, ļaujot PAI saglabāt piešķīrumus, kad viņas nonāk darba tirgū, lai līdzsvarotu nesamērīgus izdevumus, mazinātu strādājošo nabadzības risku un stimulētu nodarbinātību;

4.6.1.3.

Eiropas Komisiju sniegt norādījumus dalībvalstīm par invaliditātes novērtējuma procedūrām, lai nodrošinātu, ka netiek atstātas novārtā personas ar reti sastopamām veselības problēmām vai multipliem traucējumiem. Eiropas Komisijai, izmantojot Eiropas pusgadu, arī pārliecinoši jāattur dalībvalstis no iedzīvotājiem piešķirto invaliditātes pabalstu samazināšanas, kas palielinātu nabadzības un sociālās atstumtības risku. Eiropas Komisijai būtu jāaicina dalībvalstis pārskatīt invaliditātes pabalstu taisnīgu nodrošinājumu visā dzīves laikā, lai nodrošinātu, ka PAI, kas sasniegušas lielāku vecumu, un vecāka gadagājuma personas, kas ieguvušas invaliditāti, nezaudē sev pieejamās tiesības;

4.6.1.4.

pielāgot Sociālo rezultātu pārskatu, lai integrētu mērījumus, kas konkrēti attiecas uz PAI, papildinot arvien ciešākās saiknes starp Eiropas pusgadu un Sociālo tiesību pīlāru;

4.6.1.5.

Eiropas Komisiju sniegt dalībvalstīm vajadzīgo atbalstu, lai pienācīgi īstenotu Padomes ieteikumu par sociālo nodrošinājumu saistībā ar nestandarta darba līgumiem un nodrošinātu, ka nevienai PAI – ne strādājošai, ne nestrādājošai – netiek liegtas tiesības uz pienācīgu veselības apdrošināšanas segumu vai citas tiesības;

4.6.1.6.

Eiropas Komisiju atbalstīt dalībvalstis centienos veicināt veselības aprūpes pieejamību personām ar invaliditāti vienlīdzīgi ar citiem (22);

4.6.2.

Eiropas Komisiju nodrošināt, ka bijušie, pašreizējie un nākamie ES administrācijas darbinieki, kas ir PAI, vai apgādājamie ģimenes locekļi ar invaliditāti gūst labumu no visaptverošas veselības apdrošināšanas, kura viņiem var nodrošināt labāko iespējamo medicīnisko aprūpi un dzīves kvalitāti.

4.7.   ES kā pasaules līdere, kas aiz savām robežām nevienu neatstāj novārtā

4.7.1.

ES ir pasaulē lielākā līdzekļu devēja attīstības jomā. ES un tās dalībvalstīm kā CRPD pusēm, īstenojot ārējo darbību, ir jāveicina PAI tiesības. Tāpēc EESK aicina

4.7.2.

ES iestādes veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka visās ES finansētajās darbībās trešās valstīs ir ievēroti 3.1. punktā izklāstītie CRPD vispārējie principi;

4.7.2.1.

ES iestādes veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka ES kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis sniedz pierādījumus par PAI tiesību aizsardzību tādā pašā līmenī kā ES dalībvalstis. Eiropas Komisijai būtu arī jānodrošina, ka pirmspievienošanās palīdzības finanšu instrumenti tiek izmantoti, lai uzlabotu PAI situāciju;

4.7.2.2.

Eiropas Komisiju veicināt informētību par CRPD un PAI vajadzībām, tostarp pieejamību, ārkārtas un humānās palīdzības jomā, kā arī informētību par invaliditātes jautājumiem ES delegācijās;

4.7.2.3.

ES iestādes nodrošināt skaidru turpmāko rīcību saistībā ar ES Konsensu par attīstību un atbalstīt ESAO Attīstības palīdzības komitejas (Development Assistance Committee –DAC) izstrādāto invaliditātes rādītāju iekļaušanu ES sadarbības programmās, projektos un darbībās visā pasaulē;

4.7.2.4.

ES iestādes nodrošināt, ka tiek ievērotas tiesības un sniegts pietiekams un pienācīgs atbalsts personām ar invaliditāti, kuras Eiropas Savienībā ierodas kā patvēruma meklētāji vai bēgļi, un tiek sniegts atbalsts personām, kuras invaliditāti ieguvušas, bēgot no savas valsts;

4.7.2.5.

Eiropas Komisiju atbalstīt dalībvalstis invaliditātes jautājumu risināšanā dialogā ar trešām valstīm. EK būtu jāstrādā arī pie tā, lai starptautiskos forumos (ANO, Eiropas Padomē, ESAO) veicinātu vienošanos un saistību uzņemšanos attiecībā uz invaliditātes jautājumiem;

4.7.2.6.

Eiropas Komisiju atbalstīt dalībvalstis saistībā ar Brexit, lai nodrošinātu, ka ES iedzīvotāji, kuri pašreiz dzīvo Apvienotajā Karalistē, un AK iedzīvotāji, kuri dzīvo ES, turpinātu saņemt palīdzību, ko pašreiz sniedz viņu izcelsmes valsts.

5.   Pārvaldība, īstenošana un uzraudzība

5.1.

Ņemot vērā CRPD komitejas noslēguma apsvērumus un ieteikumus Eiropas Savienībai, EESK stingri iesaka ikvienā ES iestādē, aģentūrā un struktūrā, proti, Eiropas Parlamentā, Eiropas Savienības Padomē, Eiropas Ārējās darbības dienestā, Reģionu komitejā u. c., un tādās aģentūrās kā Pamattiesību aģentūra un Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts izveidot invaliditātes jautājumu kontaktpunktus (DFP). DFP būtu jāizvieto arī visos EK ģenerāldirektorātos. Tā kā invaliditātes jautājumiem ir transversāls raksturs, centrālajam DFP vajadzētu būt EK ģenerālsekretāra pārziņā. Tas būs nepieciešams, lai uzraudzītu CRPD un Programmas īstenošanu ES iestādēs. Šajā ziņā EESK rāda piemēru, jo tai ir savs DFP un izpētes grupa “Personu ar invaliditāti tiesības”, ko atbalsta SOC sekretariāts. EESK arī aicina

5.2.

tā kā turpmāk Eiropas Komisijā darbosies līdztiesības komisāre, nodrošināt, ka Tieslietu ģenerāldirektorātā ir DFP, lai viņai palīdzētu pildīt savus pienākumus. Tas ir īpaši svarīgi;

5.3.

Invaliditātes jautājumu augsta līmeņa grupas pašreizējo sistēmu aizstāt ar “Personu ar invaliditāti tiesību komiteju”, kas kalpotu kā platforma, kurā regulāri tiekas dažādās direkcijās, iestādēs un aģentūrās, kā arī dažādās dalībvalstīs esošie DFP. Minētajai komitejai ir arī jābūt tiesībām uzraudzīt Programmas īstenošanu ES un dalībvalstu līmenī, kā arī sniegt ieteikumus Eiropas Komisijai un valstu valdībām;

5.4.

Eiropas Komisiju pārskatīt ar dalībvalstīm dalīto kompetenci, kas izriet no CRPD un ES tiesību aktiem, lai noteiktu īstenošanas jomas, kurās ES var darboties kopā ar dalībvalstīm. Tas būtu jādara, pieņemot Deklarāciju par kompetencēm;

5.5.

ieviest Eiropas Komisijas, Parlamenta un Padomes starpiestāžu sadarbības mehānismu (23). Šo triju iestāžu priekšsēdētājiem būtu jātiekas katra pilnvaru termiņa sākumā, lai parādītu apņemšanos aizsargāt personu ar invaliditāti tiesības. Lai sekmētu šādu mehānismu, Padomē ir jāizveido darba grupa invaliditātes jautājumos;

5.6.

ES iestādes iekļaut Programmā skaidrus, reālus un konkrētus kritērijus un izmērāmus rādītājus, lai uzraudzītu īstenošanas nepilnības un efektīvi novērtētu panākto progresu;

5.7.

Eiropas Komisiju nodrošināt, ka tiesību aktu priekšlikumu un iniciatīvu izstrādes laikā tiek izplānoti efektīvi uzraudzības mehānismi un ka tiem tiek piešķirti pietiekami resursi un budžeta līdzekļi. Programmā būtu jāietver skaidra apņemšanās nodrošināt finansējumu, norādot summas, kas tiks piešķirtas uzraudzības mehānismiem;

5.8.

Eiropas Komisiju nodrošināt ES CRPD satvaru ar pietiekamiem resursiem, lai nodrošinātu tā neatkarīgu un pienācīgu darbību;

5.9.

ES iestādes Programmas izstrādē, īstenošanā un pārvaldībā aktīvi un pilnībā iesaistīt personu ar invaliditāti organizācijas un pilsoniskās sabiedrības organizācijas (24). Ar personu ar invaliditāti organizācijām arī būtu pastāvīgi jāapspriežas, un tās jāiesaista no Programmas izrietošo tiesību aktu, politikas un programmu izstrādē, pieņemšanā, īstenošanā un uzraudzībā, un tām ir vajadzīga piekļuve resursiem, kas atbalstīs to jēgpilnu iesaisti. Apspriešanās procesiem ir arī jābūt saprotamiem un pilnībā pieejamiem personām ar invaliditāti;

5.10.

Eiropas Komisiju veikt atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka Eurostat sadarbībā ar valstu statistikas iestādēm un personu ar invaliditāti organizāciju pārstāvjiem izstrādā uz cilvēktiesībām balstītu rādītāju sistēmu un salīdzināmu visaptverošu datu vākšanas sistēmu attiecībā uz personu ar invaliditāti līdztiesību saistībā ar PAI situāciju ES, kā arī publicē būtiskākas un detalizētas analīzes par stāvokli invaliditātes jomā. Tajā vajadzētu ņemt vērā ar PAI saistīto jautājumu un pieredzes intersekcionalitāti, piemēram, saistībā ar dzimumu, vecumu, bēgļa, patvēruma meklētāja vai migranta statusu, etniskās minoritātes izcelsmi, kā arī dažādiem invaliditātes veidiem un to, kā tie ietekmē labklājību un rezultātus (25). Dati ir jāvāc arī par to, cik PAI dzīvo aprūpes iestādēs un cik bērnu ar invaliditāti dzīvo ārpus mājsaimniecībām;

5.11.

Eiropas Komisiju Eiropas pusgada procesā prasīt dalībvalstīm izstrādāt pašām savas valsts stratēģijas invaliditātes jomā un uzraudzīt CRPD īstenošanu valstu reformu programmās;

5.12.

Eiropas Komisiju nodrošināt, ka ES CRPD uzraudzības satvaram ir pieejami visi vajadzīgie līdzekļi, cilvēkresursi un finansiālais atbalsts, lai tas varētu pildīt savas funkcijas saskaņā ar CRPD 33. panta 2. punktu.

6.   Komunikācija un informācijas izplatīšana (26)

6.1.

Lai lauztu stereotipus, ES iestādēm būtu jāveicina informētība par šķēršļiem, ar kuriem joprojām saskaras PAI, un jāstrādā kopā ar valstu un reģionālajām valdībām, lai nodrošinātu, ka šī informācija sasniedz lēmumu pieņēmējus un citas ieinteresētās personas visos līmeņos. Eiropas Komisijai būtu jāatbalsta personu ar invaliditāti ES līmeņa organizācijas un NVO, kuras darbojas šajā jomā.

6.2.

Eiropas Komisijai vajadzētu izstrādāt kampaņas un apmācību kursus, lai veicinātu izpratni par PAI tiesībām, kas orientēti uz plašu sabiedrību, politikas veidotājiem, lēmumu pieņēmējiem, publiskā un privātā sektora struktūru darbiniekiem, personām ar invaliditāti un viņu ģimenēm u. c. Eiropas Komisijai būtu jāmudina dalībvalstis īstenot līdzīgas kampaņas.

6.3.

Eiropas Komisijai un dalībvalstīm īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai tiktu uzsvērta multiplā un intersekcionālā diskriminācija, ar ko saskaras dažas PAI grupas, jo īpaši sievietes un meitenes, LGBTI un etniskās minoritātes.

---

(1)  CRPD komitejas ieteikumi Eiropas Savienībai 2015. gadā.

(2)  Saskaņā ar CRPD 1. pantu PAI ir personas, kurām ir ilgstoši fiziski, garīgi, intelektuāli vai maņu orgānu traucējumi, kas mijiedarbībā ar dažādiem šķēršļiem var apgrūtināt šo personu pilnvērtīgu un efektīvu līdzdalību sabiedrības dzīvē vienlīdzīgi ar citiem.

(3)  ES Pamattiesību hartas 1., 21. un 26. pants un Līguma par Eiropas Savienības darbību 10. un 19. pants.

(4)  Īpašā Eirobarometra aptauja Nr. 437. Pieejama: https://data.europa.eu/euodp/data/dataset/S2077_83_4_437_ENG.

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.).

(6)  CRPD komitejas 1. vispārīgā piezīme (2014. gads) par vienlīdzīgu atzīšanu likuma priekšā.

(7)  CRPD komitejas ieteikumi, 18. pants.

(8)  CRPD 19. pants un 5. vispārīgā piezīme.

(9)  CRPD, 9. un 20. pants.

(10)  Eiropas Parlaments un Padomes 2006. gada 5. jūlija Regula (EK) Nr. 1107/2006 par invalīdu un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesībām, ceļojot ar gaisa transportu (OV L 204, 26.7.2006., 1. lpp.).

(11)  Komisijas 2014. gada 18. novembra Regula (ES) Nr. 1300/2014 par savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām attiecībā uz Savienības dzelzceļa sistēmas pieejamību personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām (OV L 356, 12.12.2014., 110. lpp.) nākamās pārskatīšanas gaitā.

(12)  CRPD 13. pants.

(13)  OV C 62, 15.2.2019., 83. lpp.

(14)  https://www.disability-europe.net/theme/employment

(15)  CRPD 5. un 27. pants.

(16)  CRPD 27. pants.

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Direktīva (ES) 2019/1158 par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2010/18/ES (OV L 188, 12.7.2019., 79. lpp.).

(18)  Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīva 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (OV L 303, 2.12.2000., 16. lpp.).

(19)  ANED, pamatojoties uz Eurostat 2016. gada datiem par personām ar invaliditāti un bez tās (vecumā no 30 līdz 34 gadiem), starpība procentpunktos.

(20)  EU SILC 2016.

(21)  CRPD 28. pants.

(22)  CRPD komitejas ieteikumi, 63. punkts.

(23)  CRPD komitejas ieteikumi Eiropas Savienībai 2015. gadā.

(24)  CRPD Vispārējā piezīme.

(25)  CRPD 31. pants.

(26)  CRPD 8. pants.