Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Saistošs ANO līgums par uzņēmējdarbību un cilvēktiesībām”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2020/C 97/02)

Ziņotājs:

Thomas WAGNSONNER

Pilnsapulces lēmums	24.1.2019.
Juridiskais pamats	Reglamenta 32. panta 2. punkts
	Pašiniciatīvas atzinums
Atbildīgā specializētā nodaļa	Ārējo attiecību specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	28.11.2019.
Pieņemts plenārsesijā	11.12.2019.
Plenārsesija Nr.	548
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	136/23/12

1.   Secinājumi un ieteikumi

Secinājumi

1.1.

EESK pilnībā atbalsta cilvēktiesības, kas ir universālas un neatsavināmas, nedalāmas, savstarpēji atkarīgas, savstarpēji saistītas un tādējādi neatņemams visas sabiedrības iesaistīšanas priekšnoteikums. Cilvēktiesības ir Eiropas labklājības un mierīgas dzīves pamats. EESK uzsver, ka ar visu sociālo un politisko cilvēktiesību palīdzību visiem cilvēkiem ir jāgarantē cilvēka cienīgs dzīvesveids un ka to pārkāpšana nedrīkst radīt nepamatotu peļņu.

1.2.

Cilvēktiesību pārkāpumus var novērst labāk, izmantojot starptautiski saskaņotu, saistošu standartu, kas izstrādāts ar mērķi valstīm to ieviest un aizsargāt. EESK atzinīgi vērtē pieeju, kurā atzīts, ka valstu pienākums ir aizsargāt, veicināt un piemērot cilvēktiesības un ka uzņēmumiem šīs tiesības ir jāievēro.

1.3.

EESK atzinīgi vērtē to, ka pašreizējā teksta projektā ir ņemti vērā būtiski ES ierosināti jautājumi, piemēram, ieteikumi tā darbības jomā ietvert visus uzņēmumus un panākt lielāku konceptuālo saskaņotību ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipiem (UNGP). Noteikumi jāizstrādā saskaņoti ar spēkā esošajām pienācīgas rūpības sistēmām, it īpaši ar UNGP, lai atvieglotu ieviešanu un novērstu darba ņēmēju atlaišanu.

1.4.

Tā kā, pamatojoties uz ES ieteikumiem, līgumprojekta darbības joma tagad aptver visus uzņēmumu darbības veidus principā neatkarīgi no uzņēmuma lieluma, EESK mudina ES un dalībvalstis veikt pasākumus, ar ko uzņēmumiem palīdz īstenot cilvēktiesību saistības, kuru pamatā varētu būt to līdzšinējās brīvprātīgas korporatīvas sociālās atbildības saistības, it īpaši starptautiskās darbības jomā. EESK atzīst, ka mazajiem un vidējiem uzņēmumiem būs grūti īstenot šādā līgumā paredzētos pasākumus, un mudina ES un dalībvalstis stingri atbalstīt MVU un atvieglot praktisku sistēmu ieviešanu, kas tiem savā darbībā ļautu nodrošināt cilvēktiesību ievērošanu.

1.5.

EESK uzsver, ka nesaistoši un saistoši pasākumi nevis viens otru izslēdz, bet gan tiem jābūt savstarpēji papildinošiem.

1.6.

Tādas sistēmas kā ESAO vadlīnijas daudznacionāliem uzņēmumiem (OECD MNE Guidelines) un UNGP ziņošanas standarti liecina, ka jau pastāv praktiski veidi, kā īstenot stingrus uzņēmumu rīcības standartus cilvēktiesību jomā. Nevajadzētu radīt papildu slogu uzņēmumiem, kas jau ir apņēmušies šos standartus ievērot. Lai neradītu darbinieku atlaišanas situācijas, īstenošanas mehānismā paredzētajā fakultatīvajā protokolā jāņem vērā ESAO nacionālo kontaktpunktu sistēma, kas būtu jāpielāgo nolūkā atbalstīt saistošus noteikumus, un citas valstu cilvēktiesību iestādes.

1.7.

Neraugoties uz ļoti atzinīgi vērtējamo ievērojamo progresu, it īpaši Eiropā, kas panākts attiecībā uz to, kā uzņēmumi savā darbībā ievēro nesaistošas vadlīnijas par cilvēktiesībām (piemēram, UNGP, ESAO vadlīnijas daudznacionāliem uzņēmumiem), ir svarīgi pieņemt saistošu līgumu tiem uzņēmumiem, kuri savus pienākumus vēl neuztver nopietni. Šādā veidā personām, kas cietušas ar uzņēmējdarbību saistītu cilvēktiesību pārkāpumu dēļ, tiks nodrošināti visā pasaulē vienoti cilvēktiesību standarti, jurisdikcija un piemērojamie tiesību akti, kā arī taisnīga un efektīva piekļuve tiesu iestādēm. Tas palīdzēs arī izveidot vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem, nodrošināt tiesisko noteiktību un radīt taisnīgāku globālo konkurenci.

1.8.

EESK iesaka noteikt, ka jurisdikcija ir piekritīga vienam forumam (1), kas nodrošinātu taisnīgu tiesvedību, it īpaši tad, ja nav skaidrs, vai iespējamais atbildīgais ir mātesuzņēmums, kāds no tā meitasuzņēmumiem vai piegādātājs, pat ja uzņēmumi atrodas dažādās valstīs. EESK uzsver, ka ar stingriem noteikumiem par savstarpēju tiesisko palīdzību varētu novērst labvēlīgākās tiesas izvēli.

1.9.

EESK cer, ka beztermiņa starpvaldību darba grupa turpinās strādāt. Savukārt EESK ir gatava dot ieguldījumu, būdama organizētas pilsoniskās sabiedrības viedokļa paudēja. EESK apstiprina, ka cilvēktiesību ievērošanu ievērojami veicina sociālais dialogs, sociālie partneri un pilsoniskās sabiedrības organizācijas.

Ieteikumi

1.10.

Cilvēktiesību veicināšanas un atbalstīšanas interesēs un nolūkā uzņēmumiem radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, pamatojoties uz saskaņotiem un stingriem pasaules līmeņa standartiem, EESK aicina Eiropas iestādes, īpaši Eiropas Komisiju un Eiropadomi, kā arī dalībvalstis atbalstīt pašreizējo līguma procesu un konstruktīvi iesaistīties sarunās.

1.11.

Pašreizējā projektā ir iespējas ieviest būtiskus uzlabojumus, pie kuriem ir jāstrādā. Eiropas Komisijai ir vajadzīgs skaidrs pilnvarojums, lai koordinētu nepieciešamo Eiropas iesaistīšanos.

1.12.

EESK iesaka arī izstrādāt nosacījumus, kas nodrošinātu elastīgumu starp atbilstīgiem, taču ne pārmērīgi noslogojošiem noteikumiem attiecībā uz MVU, no vienas puses, un stingrākiem noteikumiem attiecībā uz augsta riska nozarēm, no otras puses. Turklāt Eiropas Savienībai jāpiedāvā īpaši atbalsta instrumenti (piemēram, aģentūra, savstarpējas mācīšanās atbalsts), lai palīdzētu MVU pārvarēt ar šādu līgumu saistītas grūtības.

1.13.

EESK pilnībā atbalsta Eiropas Parlamenta (EP) pieņemtās rezolūcijas (2), galvenokārt tā aicinājumus aktīvi piedalīties saistoša instrumenta izstrādē, un it īpaši – EP norādi, ka vajadzīgs starptautisks sūdzību izskatīšanas un novērošanas mehānisms. EESK norāda, ka starptautiskas sistēmas, piemēram, SDO sūdzību izskatīšanas procedūra, jau eksistē, un tās var izmantot kā vērienīgākas starptautiskas izpildes paraugu, jo bez spēcīgas valstu ieinteresētības un bez izpildes mehānismiem saistoši noteikumi nebūs efektīvi.

1.14.

Lai nodrošinātu pienācīgu rūpību cilvēktiesību ievērošanas jomā, jāizstrādā valstu rīcības plāni, ja tādu vēl nav, kā arī Eiropas rīcības plāns. Rīcības plānu izstrādē, īstenošanā un izpildē jāiesaista organizēta pilsoniskā sabiedrība.

1.15.

EESK iesaka Eiropas Komisijai izpētīt, vai būtu iespējams izveidot publisku ES reitingu aģentūru, kas nodarbotos ar cilvēktiesībām uzņēmējdarbības kontekstā.

1.16.

EESK iesaka ieviest spēcīgu starptautisku uzraudzības un izpildes mehānismu ar iespēju iesniegt sūdzības starptautiskā komitejā. Turklāt ir vajadzīga arī neatkarīga ANO amatpersona (ombuda); pie tās varētu vērsties cilvēktiesību pārkāpumu upuri, un vajadzības gadījumā tā veiktu izmeklēšanu un atbalstītu viņu prasības, kā arī neatkarīgi sekotu līdzi informācijai par varbūtējiem pārkāpumiem un darītu tos zināmus komitejai.

1.17.

Projektā ir iekļauta ļoti plaša cilvēktiesību definīcija. Līgumprojekta preambulā būtu jāiekļauj atsauce uz ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM) un uz SDO Trīspusējo deklarāciju par principiem attiecībā uz daudznacionāliem uzņēmumiem un sociālo politiku, kuri būtu jāizmanto par pamatu līguma noteikumu interpretācijai. Īpaši nepārprotami jāatsaucas uz tādām cilvēktiesībām kā tiesības uz veselīgu vidi, izglītību un datu aizsardzību, un minētās tiesības jāietver līguma darbības jomā.

1.18.

Līgumprojektā jau ir paredzēta kompetentās jurisdikcijas izvēle, kas ir papildus jāprecizē, tādēļ EESK uzskata, ka tad, ja uzņēmums savu darbību veic caur transnacionālām piegādes ķēdēm, ir jānodrošina, ka kompetentā jurisdikcija var būt piekritīga uzņēmuma mītnes valstī. Skaidri jānosaka arī, ka vietējos meitasuzņēmumus un piegādātājus var iesūdzēt tiesā vai vismaz pievienot prasībai mātesuzņēmuma vai saņēmējsabiedrības mītnes valstī.

1.19.

EESK norāda uz liecinieku nozīmi un trauksmes cēlēju lomu. Komiteja atzinīgi vērtē pašreizējā teksta projektā iekļautos aizsardzības noteikumus. Ir jāatbalsta NVO, kas darbojas šajā jomā.

1.20.

EESK iesaka precizēt mijiedarbību starp pienācīgu rūpību un atbildību, tostarp ieviest skaidrus un praktiskus noteikumus, lai nodrošinātu, ka pienācīga rūpība ietver nepārtrauktu uzraudzību piegādes ķēdēs un attiecīgu atbildību, ja tā nedod rezultātu. Papildu precizējumiem jābalstās uz koncepcijām, kas jau izstrādātas attiecībā uz UNGP.

1.21.

EESK iesaka smagas nolaidības gadījumos paredzēt kriminālatbildību. Mazāk nopietnu nodarījumu gadījumā, piemēram, ja netiek pildīts regulāras ziņošanas pienākums, jāparedz administratīva atbildība.

1.22.

Teksta projektā ir iekļauts noteikums par pierādīšanas pienākuma apgriešanu civiltiesiskās atbildības jomā, kurš jāprecizē, lai visās jurisdikcijās nodrošinātu vienveidīgu piemērošanu un gādātu, ka cietušie vajadzības gadījumā var paļauties uz minētā noteikuma piemērošanu.

1.23.

Attiecībā uz tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumiem skaidri jānosaka, ka uzņēmējdarbības un cilvēktiesību līguma īstenošanas pasākumi ir pamatoti un tos nevar apiet, izmantojot ieguldījumu strīdu izšķiršanu (3).

1.24.

Pašreizējā dokumenta projektā paredzēta klauzula par iespēju piedalīties strīdu izšķiršanas sistēmā. Tā jāpārskata, lai nodrošinātu labāku atbilstību spēkā esošajam regulējumam, piemēram, tam, kas saistīts ar deviņiem cilvēka pamattiesību instrumentiem, kuros paredzēta klauzula par tiesībām nepiedalīties strīdu izšķiršanas sistēmā.

1.25.

EESK atzinīgi vērtē to, ka pašreizējā teksta projektā ir risināti savstarpējās palīdzības jautājumi. Taču noteikumi par tiesāšanās izmaksām ir būtiski mainīti. Izņemot ļaunprātīgas tiesvedības gadījumus, cietušajiem nav jāsedz tiesvedības izmaksas.

1.26.

EESK piekrīt, ka ir vajadzīgs juridiski saistošs instruments uzņēmējdarbības un cilvēktiesību jomā, taču noteikti atbalsta ciešu sadarbību ar sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām.

2.   Vispārīga informācija

2.1.

IAM dažādos veidos tiecas uzlabot darba attiecības, atbildīgu ražošanu un patēriņu, kā arī nostiprināt saistības ievērot cilvēktiesības. Saistošs līgums varētu šos centienus ievērojami atbalstīt, izveidojot starptautisku atbildības satvaru.

2.2.

Starptautiskajās pamatnostādnēs par uzņēmējdarbību un cilvēktiesībām ietvertiANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipi (UNGP) un ANO Globālais līgums (UNGC), kā arī ESAO izstrādātās pamatnostādnes (OECD MNE Guidelines), kas starptautiskiem uzņēmumiem, kad tie darbojas ārvalstīs un izmanto globālās piegādes ķēdes, nodrošina gan satvaru korporatīvas sociālās atbildības stratēģijām, gan arī juridisku īstenošanu, strukturējot to līgumus. ESAO arī nodrošina norāžu dokumentus vairākās nozarēs. Minēto dokumentu ietekme, stimulējot pienācīgas rūpības īstenošanu piegādes ķēdēs (4), liecina, ka ir iespējams pārvaldīt riskus un piemērot stingrus standartus pret cilvēktiesību pārkāpumiem.

2.3.

Cilvēktiesību pārkāpumi iespaido cilvēku dzīvi, viņu kopienas, vidi un īpašumu. Tāpēc EESK ir atzinīgi novērtējusi tādas iniciatīvas kā šī (5) un uzsver, ka ir svarīgi, lai pienācīgas rūpības procedūrās piedalītos pilsoniskā sabiedrība un arodbiedrības. Atbildīga rīcība uzņēmējdarbībā uzņēmumiem ir kļuvusi par nozīmīgu jautājumu. Gan pilsoniskā sabiedrība, gan arodbiedrības konstatējušas, ka uzņēmumi cenšas paplašināt cilvēktiesību un labākas uzņēmumu rīcības praktisku īstenošanu. Par līgumu notiekošajās diskusijās uzņēmumu pārstāvji uzsver, ka cilvēktiesības ir jāpiemēro visā pasaulē visiem darbiniekiem, kā arī efektīvi jāīsteno SDO standarti un noteikumi veselības aizsardzības un darba drošības jomā. Ziņojumi par korporatīvo sociālo atbildību ir nevis tirgvedības instrumenti, bet gan veids, kā uzskatāmi pierādīt atbildības uzņemšanos. EESK mudina dalībvalstis veikt stingrus pasākumus, lai īstenotu cilvēktiesību politiku un atbalstītu uzņēmumus attiecībā uz brīvprātīgām korporatīvas sociālās atbildības saistībām, it īpaši starptautiskās darbības jomā.

2.4.

Tomēr ar brīvprātīgiem pasākumiem nevar novērst visus tiesību pārkāpumus (6). Saistoši pasākumi, papildināti ar attiecīgām sankcijām, nodrošinātu juridisko standartu obligātā minimuma ievērošanu arī tajos uzņēmumos, kuri neuzņemas morālo atbildību tikpat nopietni kā tie uzņēmumi, kuri īsteno augstus cilvēktiesību standartus, piemēram, pamatojoties uz UNGP. Saistoši noteikumi ir izstrādājami saskaņoti ar pašreizējām pienācīgas rūpības sistēmām, it īpaši ar UNGP, lai atvieglotu īstenošanu un novērstu darba ņēmēju atlaišanu. Brīvprātīgi un saistoši pasākumi nevis viens otru izslēdz, bet ir savstarpēji papildinoši.

2.5.

EESK atzīst, ka lielākā daļa uzņēmumu, it īpaši Eiropas Savienībā, ir apņēmušies ievērot cilvēktiesības. Tomēr saskaņā ar SDO statistikas datiem piespiedu darbs būvniecības, ražošanas, kalnrūpniecības, komunālo pakalpojumu un lauksaimniecības nozarēs visā pasaulē ģenerē 43 miljardu USD lielu peļņu tiem uzņēmumiem, kuri nav pietiekami apņēmušies savās vērtību ķēdēs ievērot cilvēktiesības.

2.6.

Profesionāli ieguldītāji kopā ar cilvēktiesību jomā strādājošām NVO ir izveidojuši Korporatīvo cilvēktiesību kritēriju (7). Kritērijs ir izstrādāts kā instruments, ar kura palīdzību ieguldītāji var apzināt atbildīgus uzņēmumus, tādēļ uzņēmumu interesēs būtu uzrādīt labu sniegumu. Minētais kritērijs liecina, ka daudzos vērtētajos uzņēmumos UNGP īstenošana ir zema. Īpaši tas sakāms par tādiem visā pasaulē aktīviem uzņēmumiem kā McDonalds un Starbucks, kuru darbība Eiropā ir īpaši aktīva un kuriem attiecībā uz UNGP īstenošanu ir zems vērtējums. Starptautiski uzņēmumi, kas nav Eiropas uzņēmumi, atkal un atkal gūst priekšrocības salīdzinājumā ar Eiropas uzņēmumiem, kuri ir apņēmušies ievērot cilvēktiesības. Vairāk nekā 40 % novērtēto uzņēmumu par pienācīgu rūpību cilvēktiesību jomā nav saņēmuši nevienu punktu, un divas trešdaļas novērtēto uzņēmumu, to skaitā arī Eiropas uzņēmumi, par UNGP īstenošanu saņēma zemāk nekā 30 % vērtējumu.

2.7.

Lai arī lielākā daļa uzņēmumu ir apņēmušies cilvēktiesības ievērot, cilvēktiesību pārkāpumi uzņēmējdarbības vidē notiek atkal un atkal. Saistošais līgums nodrošinātu cietušajiem visā pasaulē vienotus cilvēktiesību standartus, piemērojamos tiesību aktus, kā arī taisnīgu piekļuvi attiecīgām iestādēm un tiesām. Tas palīdzētu arī izveidot vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem un radīt tiesisko noteiktību, kā arī taisnīgāku globālo konkurenci.

2.8.

ES darba kārtībā paredzēts veicināt un izplatīt cilvēktiesības ar ārpolitikas palīdzību. ES regula par izrakteņiem no konfliktu skartām teritorijām, Nefinanšu ziņošanas direktīva un Kokmateriālu regula ir piemēri, kuros ir stiprināta pienācīga rūpība cilvēktiesību jomā. Vairākās brīvās tirdzniecības nolīgumu klauzulās ir ietvertas saistības aizsargāt minētās tiesības. Dažas ES dalībvalstis – galvenokārt Francija, taču arī Apvienotā Karaliste un Nīderlande – ir pieņēmušas tiesību aktus, ar ko palielina uzņēmumu pārskatatbildību un nosaka stingrāku satvaru pienācīgai rūpībai cilvēktiesību jomā. Pamattiesību aģentūra (FRA) ir analizējusi Eiropas kompetences uzņēmējdarbības un cilvēktiesību jomā un konstatējusi, ka pastāv pamatoti iemesli gan ES kompetencei, gan arī dalībvalstu kompetencei (8). Tādēļ tā iesaka izmantot pieeju, kuras pamatā ir atvērtā koordinācijas metode. Kompetences dalījuma jautājums jāprecizē pirms formālas līguma ratifikācijas, tomēr principā jāpieņem dalītā kompetence. Tiesvedība pret uzņēmumu izdarītajiem pamattiesību pārkāpumiem norisinās netieši, piemērojot administratīvās tiesības, civiltiesības vai krimināltiesības. Tas rada problēmas, kas saistītas ar starptautiskajām privāttiesībām un starptautiskajām [uzņēmumu] krimināltiesībām – juridiskajiem jautājumiem, kuri Eiropas Savienībā ir zināmā mērā saskaņoti.

2.9.

EP ir pieņēmis vairākas rezolūcijas par šo tematu un stingri atbalsta aktīvu līdzdalību sarunās par saistošu juridisko instrumentu. EP ir arī pieprasījis pētījumu par tiesiskās aizsardzības līdzekļu pieejamību personām, kas cietušas no korporatīviem cilvēktiesību pārkāpumiem trešās valstīs (Access to legal remedies for victims of corporate human rights abuses in third countries (9)), un formulējis konkrētus ieteikumus ES iestādēm, kā uzlabot šādu piekļuvi.

2.10.

Padome ir pieprasījusi FRA atzinumu par tematu Improving access to remedy in the area of business and human rights at the EU level (Piekļuves uzlabošana tiesībaizsardzības līdzekļiem uzņēmējdarbības un cilvēktiesību jomā ES līmenī). Minētajā atzinumā konstatēts, ka pastāv būtisks uzlabojumu potenciāls.

2.11.

Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību Padome (UNHRC) 2014. gadā pieņēma Rezolūciju Nr. 26/9, ar kuru tā nolēma izveidot beztermiņa starpvaldību darba grupu (OEIWG), lai izstrādātu starptautisku juridiski saistošu instrumentu nolūkā starptautiskajos cilvēktiesību aktos regulēt transnacionālu korporāciju un citu uzņēmumu darbību. Rezolūciju atbalstīja liels skaits jaunattīstības valstu. Pašreizējais dokumenta projekts tika iesniegts 2019. gada jūlijā.

2.12.

ES ir piedalījusies minētās grupas darbā, taču ir distancējusies no darba grupas 2018. gada oktobra sesijas rezultātiem un norādījusi uz vairākām problēmām. Svarīgākās no tām, šķiet, ir saistītas ar piemērojamību visiem uzņēmumiem, nevis tikai transnacionāliem uzņēmumiem, stingrāku orientēšanos uz UNGP un pārredzamāku procesu. Šķiet, ka pašreizējā dokumenta projektā ES ierosinātie būtiskie aspekti ir ņemti vērā. Ņemot vērā saskaņošanas juridiskos aspektus, Eiropas Savienībai būtu izlēmīgi jāpiedalās procesā ar oficiālu sarunu mandātu, lai pārstāvētu Eiropas Savienības un tās dalībvalstu intereses.

2.13.

Dažas lielas ekonomikas (piemēram, ASV) šobrīd nav aktīvi iesaistījušās līguma procesā, vai arī to aktivitāte ir zema (piemēram, Ķīna). Lēmums noteikt līgumam plašu piemērošanas jomu veicinās atbildīgu rīcību uzņēmējdarbības jomā, tostarp minēto lielo ekonomiku uzņēmumos. Pat ja minētās ekonomikas neratificēs saistošo līgumu, to uzņēmumiem, uzsākot darbību Eiropas kopējā tirgū, ar saistošo līgumu varētu Eiropā uzlikt atbildību. Ja šo valstu uzņēmumi arī turpmāk vēlas gūt peļņu no Eiropas tirgiem, tām būtu jāīsteno stingrāki noteikumi par pienācīgu rūpību cilvēktiesību jomā.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK pilnībā atbalsta cilvēktiesības, kas ir universālas un neatsavināmas, nedalāmas, savstarpēji atkarīgas, savstarpēji saistītas un tādējādi neatņemams visas sabiedrības iesaistīšanas priekšnoteikums, vai tā būtu politika, starptautiskā sadarbība, sociālais dialogs, ekonomika vai uzņēmējdarbība. Cilvēktiesības ir labklājības un mierīgas dzīves pamats Eiropas kontinentā. Vēl jo vairāk – tās kopā ar Eiropas sociālas valsts modeli un universālās izglītības sistēmām ir nodrošinājušas ekonomisko attīstību un materiālo labklājību. EESK uzsver, ka ar visu sociālo un politisko cilvēktiesību palīdzību visā pasaulē visiem cilvēkiem ir jāgarantē cilvēka cienīgs dzīvesveids un ka to pārkāpšana nedrīkst radīt nepamatotu peļņu.

3.2.

EESK uzskata, ka galvenajam saistoša līguma mērķim jābūt cilvēktiesību pārkāpumu profilaksei. Ja attiecībā uz rīcību uzņēmējdarbības jomā būs noteikts starptautiski saskaņots, saistošs obligāts standarts, uzņēmumiem būs vajadzīgs vēl lielāks atbalsts un vadlīnijas pasākumu īstenošanā, un ES un tās dalībvalstīm ir jāuzņemas atbildība par to, lai atbildīga uzņēmējdarbība neizraisītu negodīgu konkurenci.

3.3.

EESK pilnībā atbalsta Eiropas Parlamenta pieņemtās rezolūcijas un atkārtoti aicina atbalstīt Ženēvas procesu saistoša instrumenta izstrādei, ņemot vērā arī rezolūcijās minēto nepieciešamību pēc sūdzību mehānisma, un aktīvi piedalīties šajā procesā. Eiropas Komisijai, pamatojoties uz minētajām rezolūcijām, būtu jārīkojas un jāizrāda stingra apņēmība.

3.4.

EESK arī piekrīt EP norādēm par saistošā līguma nepieciešamo saturu, proti: — tā pamatā jābūt ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipiem (UNGP), — obligātu pienācīgas rūpības pienākumu noteikšana transnacionālām korporācijām un citiem uzņēmumiem, tostarp to meitasuzņēmumiem, — valstu eksteritoriālo cilvēktiesību saistību atzīšana un regulatīvu pasākumu pieņemšana šajā saistībā, — korporatīvās kriminālatbildības paredzēšana, — mehānismi valstu rīcības koordinācijai un sadarbībai pārrobežu lietu izmeklēšanas, kriminālvajāšanas un izpildes jomā, — uzraudzībai un izpildei paredzētu starptautisku tiesas un ārpustiesas mehānismu izveide.

3.5.

EESK arī atbalsta EP nostāju, proti, ja prasību iesniedzēji varēs izvēlēties jurisdikciju, valstis būs motivētas ieviest stingrus noteikumus un taisnīgas tiesību sistēmas, lai šādas lietas paliktu to jurisdikcijā. Tomēr ar izpildes mehānismiem būtu jānodrošina, ka valstis ir maksimāli ieinteresētas pieņemt tiesību aktus par obligātu pienācīgu rūpību uzņēmējdarbības un cilvēktiesību jomā. Ir arī starptautiskas sistēmas, piemēram, SDO sūdzību procedūra, kas varētu kalpot par paraugu vērienīgākai starptautiskai izpildei.

3.6.

Ar saistošiem noteikumiem nedrīkst radīt situāciju, kurā uzņēmumi, kas rīkojas atbildīgi, kļūst par ļaunprātīgas tiesvedības mērķi. Ir skaidri jādefinē, cik lielā mērā uzņēmumi saskaņā ar saistošu aktu ir atbildīgi par pārkāpumiem. Attiecīgi tiesību pārkāpumus var novērst labāk, ja ir noteikts starptautiski saskaņots saistošs standarts, ko valstis īsteno un aizsargā. Šāda nostāja ir atspoguļota teksta projekta pašreizējā pieejā, kad uzņēmumiem nav noteikti tieši pienākumi, bet valstīm ir uzlikts pienākums atbilstīgi savām juridiskajām sistēmām īstenot saskaņotu standartu.

3.7.

EP pētījumā un iepriekš minētajā FRA atzinumā ir pētītas konkrētas problēmas, kas rodas regulāri, kad cilvēki cenšas Eiropas tiesās iesniegt prasības saistībā ar cilvēktiesību pārkāpumiem, ko izdarījuši uzņēmumi, to meitasuzņēmumi vai kas notikuši piegādes ķēdē.

3.7.1.

Eiropas tiesu jurisdikcija parasti ir attiecināma uz Eiropas atbildētājiem. Tas nozīmē, ka Eiropā reģistrētu uzņēmumu var iesūdzēt Eiropas tiesā, taču parasti nevar iesūdzēt tā meitasuzņēmumus, kas ir reģistrēti valstī, kurā noticis kaitējums. Piegādātāji un starpnieki piegādes ķēdē atrodas pat vēl tālāk no attiecīgā Eiropas uzņēmuma. EESK norāda – ir jānodrošina, ka personām, kas cietušas ar uzņēmējdarbību saistītu cilvēktiesību pārkāpumu dēļ, saskaņā ar cilvēktiesībām ir garantēta piekļuve taisnīgai tiesvedībai, tiesām un attiecīgām iestādēm. Īpaši gadījumā, ja nav skaidrs, vai potenciāli atbildīgs ir mātesuzņēmums, kāds no tā meitasuzņēmumiem vai piegādātājiem, jurisdikcijai jābūt piekritīgai vienam konkrētam forumam, kas īsteno taisnīgu procesu.

3.7.2.

EP pētījumā aplūkotas arī mediācijas procedūras, ko cietušie var izmantot savu prasību apmierināšanai. EESK ļoti atzinīgi vērtē šādas brīvprātīgās mediācijas procedūras, kas tiek popularizētas ESAO, UNGP un Globālā līguma ietvaros, taču norāda, ka šīs procedūras nerisina problēmu, ja cilvēktiesību pārkāpumus izdara uzņēmumi, kas nepiemēro korporatīvas sociālās atbildības cilvēktiesību aspektus. Tādēļ ir nepieciešama arī iespēja oficiāli celt prasību tiesā.

3.7.3.

Praktisku iemeslu dēļ prasītājiem bieži ir grūti savākt pierādījumus. Lietās nereti ir iesaistīts liels skaits cilvēku, kas runā dažādās valodās. Kaut arī bieži vien ir viegli pierādīt, ka vietējais uzņēmums ir kāda Eiropas uzņēmuma meitasuzņēmums vai piegādātājs, cietušajiem ir ļoti grūti pierādīt to, cik lielā mērā tiek īstenota kontrole. Ja jurisdikciju var noteikt Eiropas Savienībā, tiesvedības izmaksas var būt ārkārtīgi lielas, pat ja no pārkāpumiem cietušie uzvar. Ir liels potenciāls uzlabot starptautisko tiesu iestāžu sadarbību. EESK atzinīgi vērtē to, ka pašreizējais teksta projekts pievēršas savstarpējas palīdzības jautājumiem, taču prasa, lai cietušajiem nebūtu jāsedz tiesāšanās izmaksas, izņemot ļaunprātīgas tiesvedības gadījumus.

3.8.

Ja ES dalībvalstis sāks individuāli ieviest stingrākas obligātas pienācīgas rūpības sistēmas, Eiropas Savienībā radīsies standartu savstarpēja neatbilstība. Uzņēmumus, kas atrodas ES dalībvalstīs, kurās noteiktas stingrākas pienācīgas rūpības prasības, nedrīkst izkonkurēt uzņēmumi, uz kuriem šādas prasības neattiecas. EESK norāda, ka uzņēmumiem vajadzīgi vienlīdzīgi konkurences apstākļi un tiesiskā noteiktība ar skaidriem pienākumiem.

3.9.

Tādēļ EESK uzskata, ka izšķiroši svarīga ir ES pārstāvju aktīva ieinteresētība un līdzdalība gaidāmajā procesā. ES un tās dalībvalstu interesēs nav atturēties no aktīvas dalības cilvēktiesību līguma izstrādē, kam varētu būt potenciāli sazarota ietekme uz starptautisko tirdzniecības sistēmu (10). Pašreizējā projektā ir iespējas ieviest būtiskus uzlabojumus, pie kuriem ir jāstrādā. Eiropas iestādēm un dalībvalstīm ir aktīvi jāiesaistās, un Eiropas Komisijai ir vajadzīgs skaidrs pilnvarojums, lai tā varētu koordinēt Eiropas iesaistīšanos.

3.10.

Tā kā līgums būs jāīsteno un jāpilda dalībvalstīm un Eiropas Savienībai, dalībvalstīs, kurās tas vēl nav izdarīts, ir jāizstrādā valsts rīcības plāni, kuros būtu izklāstīts, kā tiks nodrošināta pienācīga rūpība cilvēktiesību jomā. Ir jābūt arī Eiropas rīcības plānam, lai nodrošinātu, ka visi Eiropas pārvaldības līmeņi piedalās atbilstīgi savai kompetencei. Rīcības plānu izstrādē, īstenošanā un izpildē jāiesaista organizēta pilsoniskā sabiedrība.

3.11.

Eiropas Komisijai ir jāizpēta, vai būtu iespējams izveidot publisku ES reitingu aģentūru, kas nodarbotos ar cilvēktiesībām uzņēmējdarbības kontekstā, izstrādājot sistēmu, uz kuras pamata varētu sertificēt un regulāri kontrolēt revīzijas uzņēmumus (kritēriji, uzraudzība). Šāda aģentūra varētu atbalstīt uzņēmumus (it īpaši MVU), cenšoties definēt un uzlabot to darbību cilvēktiesību jomā, un tādā veidā labvēlīgi ietekmētu uzņēmumus atbildības jautājumos. Šo koncepciju varētu izpētīt kādā no nākamajiem atzinumiem.

3.12.

Atbildībai par cilvēktiesībām būtu jākļūst par obligātu elementu ekonomikā, uzņēmējdarbībā un saistītajās mācību programmās un apmācībā, un šādu izglītojošu uzsvaru varētu atbalstīt ar ES izglītības programmām.

4.   Īpašas piezīmes

4.1.

Līgumu izstrādā UNHCR darba grupa, kas ir atbildīga par ANO cilvēktiesību paktu īstenošanu. Tā kā līguma adresāts ir valstis, nevis privātpersonas (piemēram, uzņēmumi vai no pārkāpumiem cietušas personas), šādas darba grupas izveide UNHCR ir lietderīga, un ir iespējams viegli iesaistīt citas organizācijas, tādas kā SDO un PTO. EESK cer, ka beztermiņa starpvaldību darba grupa turpinās strādāt.

4.2.

Beztermiņa starpvaldību darba grupas darbības pamatā esošās pilnvaras attiecas uz transnacionālām situācijām. Uzņēmumu apvienības un arodbiedrības sliecas noteikt plašāku darbības jomu, kas aptvertu visus uzņēmumus (piemēram, arī valsts uzņēmumus un iekšzemes uzņēmumus). EESK atzinīgi vērtē to, ka pārskatītajā teksta projektā šīs prasības principā ir ņemtas vērā. Tomēr teksta projektā ir nepieciešams papildu skaidrojums. Šajā saistībā EESK aicina ES iestādes aktīvi iesaistīties.

4.3.

Ir jāievieš stabils starptautisks uzraudzības un izpildes mehānisms ar iespēju iesniegt privātpersonu sūdzības starptautiskā komitejā. Ir vajadzīgs arī neatkarīgas ANO amatpersonas (ombuda) amats; pie tās varētu vērsties cilvēktiesību pārkāpumu upuri, un vajadzības gadījumā tā veiktu izmeklēšanu, atbalstītu viņu prasības un neatkarīgi sekotu līdzi informācijai par iespējamiem pārkāpumiem, lai darītu tos zināmus komitejai.

4.4.

Projektā ir iekļauta ļoti plaša cilvēktiesību definīcija. EESK atzinīgi vērtē to, ka preambulā ir iekļauta atsauce uz SDO Konvenciju Nr. 190. Tomēr SDO Trīspusējā deklarācija par principiem attiecībā uz daudznacionāliem uzņēmumiem un sociālo politiku arī ietver vispusīgu katalogu ar deklarācijām un tiesībām, kas attiecas uz daudznacionāliem starptautiskiem uzņēmumiem un darbu, un tajā īpaši norādītas arī konvencijas un ieteikumi attiecībā uz drošības un veselības aizsardzību darbā. Ir jāņem vērā nesenās norises cilvēktiesību jomā, kurās aizvien vairāk tiek uzsvērtas tiesības uz veselīgu vidi un datu aizsardzību. Iepriekš minētie dokumenti un tiesības ir daļa no cilvēktiesību pamatkorpusa, kas piemērojams visā pasaulē un tādēļ ir jāiekļauj līguma darbības jomā. EESK atzinīgi vērtē to, ka saistošā līguma preventīvajā daļā ir stingrāk iestrādāta cilvēktiesību pārkāpumu dzimumu dimensija – aspekts, kas bieži vien netiek ievērots.

4.5.

Projektā jau principā ir paredzēta kompetentās jurisdikcijas izvēle, kas būs jāizstrādā sīkāk. Ja uzņēmums savu darījumdarbību veic caur transnacionālām piegādes ķēdēm (piemēram, saņem preci vai resursus), ir jānodrošina iespēja jurisdikciju noteikt tā mītnes valstī. Turklāt skaidri jānosaka, ka vietējos meitasuzņēmumus un piegādātājus var iesūdzēt tiesā vai vismaz pievienot prasībām mātesuzņēmuma vai saņēmēja uzņēmuma mītnes valstī.

4.6.

Ir vajadzīgi sīkāki precizējumi attiecībā uz mijiedarbību starp pienācīgu rūpību un atbildību, tostarp skaidri un praktiski īstenojami noteikumi, lai nodrošinātu, ka pienācīga rūpība ietver nepārtrauktu uzraudzību – pārbaudes un kontroles sistēmu – piegādes ķēdēs, un atbildību, ja tā nedod rezultātu. Apvienotās Karalistes precedenta tiesībās ir izveidojies mātesuzņēmumu kontroles standarts attiecībā uz meitasuzņēmumu izdarītiem pārkāpumiem (11), kurš varētu būt paraugs skaidrākiem noteikumiem konkrēti par meitasuzņēmumu atbildību. Pašreizējais dokumenta projekts koncentrējas uz līgumiskām attiecībām, taču tas var apgrūtināt atbildības efektīvu noteikšanu globālajās vērtības veidošanas ķēdēs, jo šajās ķēdēs var pastāvēt dažādu veidu uzņēmējdarbības attiecības. Pašreizējo tekstu iespējams uzlabot, un papildu precizējumiem jābalstās uz koncepcijām, kas jau ir izstrādātas UNGP ievērošanai, kura Eiropas Savienībai jāizvirza par prioritāti.

4.7.

Tā kā līgums tagad attiecas ne tikai uz pārrobežu, bet gan visām uzņēmumu darbībām, ir jāievieš nosacījumi, kas nodrošinātu elastīgumu starp atbilstīgiem, taču ne pārmērīgi noslogojošiem noteikumiem attiecībā uz MVU, no vienas puses, un stingrākiem noteikumiem attiecībā uz augsta riska darbībām, no otras puses. Turklāt Eiropas Savienībai jāpiedāvā īpaši atbalsta instrumenti (piemēram, aģentūra, savstarpējas mācīšanās atbalsts), lai palīdzētu MVU pārvarēt ar šādu līgumu saistītas grūtības.

4.8.

EESK pieņem zināšanai pašreizējā projektā iekļautos noteikumus par savstarpējo juridisko palīdzību un starptautisko sadarbību. Abas funkcijas, iespējams, varētu atvieglot ar iepriekšminētā ANO ombuda starptautisko biroju palīdzību.

4.9.

Teksta projektā ir iekļauts noteikums par pierādīšanas pienākuma apgriešanu civiltiesiskās atbildības jomā, kas jāprecizē, lai visās jurisdikcijās nodrošinātu vienveidīgu piemērošanu un garantētu, ka cietušie vajadzības gadījumā var paļauties uz minētā noteikuma piemērošanu. Tas vismaz nozīmētu, ka cilvēktiesību pārkāpumu prasību iesniedzējiem ir jāpierāda tikai nepārprotama saikne starp pārkāpuma izdarītāju (piemēram, piegādātāju vai meitasuzņēmumu) un uzņēmumu (saņēmējsabiedrību vai mātesuzņēmumu), kuram savukārt jāspēj ticami paskaidrot, ka pārkāpumi notikuši ārpus tā kontroles. EESK šaubās, ka, lēmumu apgriezt pierādīšanas pienākumu uzticot tiesai, nevis nosakot to ar tiesību aktu, tiks veicināta juridiska noteiktība un saskanīga piemērošana.

4.10.

EESK norāda uz liecinieku nozīmi un trauksmes cēlēju lomu. Komiteja atzinīgi vērtē pašreizējā teksta projektā iekļautos aizsardzības noteikumus. Ir jāatbalsta NVO, kas darbojas šajā jomā.

4.11.

Smagas nolaidības gadījumos jāpiemēro kriminālatbildība. Mazāk nopietnu nodarījumu gadījumā, piemēram, ja netiek pildīts regulāras ziņošanas pienākums, jāparedz administratīva atbildība.

4.12.

EESK atzinīgi vērtē iekļauto noteikumu par atbilstību citiem divpusējiem un daudzpusējiem nolīgumiem. Taču attiecībā uz tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumiem skaidri jānosaka, ka īstenošanas pasākumi līgumam par uzņēmējdarbību un cilvēktiesībām ir pamatoti un tos nevar apiet, izmantojot ieguldījumu strīdu izšķiršanu.

4.13.

Jābūt iespējai valstīm panākt savstarpēju saistoša līguma īstenošanu. Par paraugu var kalpot dažas jau esošas procedūras, piemēram, SDO konstitūcijā paredzētas sūdzību procedūras, kuras ļauj sociālajiem partneriem un valstīm iesniegt sūdzības par SDO konvenciju neievērošanu. Līguma īstenošanu visā pasaulē varēs nodrošināt, ja valstīm būs iespēja iesniegt sūdzību vienai pret otru. Atbildīgi uzņēmumi būtu labāk aizsargāti pret negodīgu konkurenci. Iespēja iesniegt šādu sūdzību jānodrošina arī sociālo partneru organizācijām un NVO. Ja šāda sistēma tiktu izveidota neatkarīgi no SDO procedūrām, tai jādarbojas, neskarot SDO sistēmu un tās noteikumus.

4.14.

Pašreizējā dokumenta projektā ir paredzēta klauzula par iespēju piedalīties strīdu izšķiršanas sistēmā. Tā jāpārskata, lai nodrošinātu labāku atbilstību spēkā esošajam regulējumam, piemēram, tam, kas saistīts ar deviņiem cilvēka pamattiesību instrumentiem, kuros paredzēta klauzula par tiesībām nepiedalīties strīdu izšķiršanas sistēmā.

4.15.

Pārskatītajā projektā noteikumi par noilgumu un piemērojamiem tiesību aktiem vairs nav tik plaši salīdzinājumā ar sākotnējo projektu. Tā kā šie noteikumi ietver cietušajiem svarīgas procesuālās tiesības, EESK iesaka atgriezties pie sākotnējā projekta teksta.

4.16.

Organizētās pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, it īpaši uzņēmumu pārstāvji, ir norādījuši, ka notiekošajā līguma procesā Ženēvā dokumentu projekti nav bijuši laikus pieejami un publicēti. Process ir jāuzlabo, lai nodrošinātu līdzsvarotu un konstruktīvu atgriezenisko saiti. Visiem dalībniekiem visos procesa posmos jābūt nodrošinātai pārredzamībai.

4.17.

EESK piekrīt, ka ir vajadzīgs juridiski saistošs instruments uzņēmējdarbības un cilvēktiesību jomā, taču noteikti atbalsta ciešu sadarbību ar sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām.

---

(1)  Oxford Dictionary of law (7. izdevums) – vieta vai valsts, kurā notiek lietas izskatīšana.

(2)  Cita starpā EP 2018. gada 4. oktobra rezolūcija (2018/2763(RSP)).

(3)  OV C 110, 22.3.2019., 145. lpp.

(4)  http://www.oecd.org/daf/inv/mne/oecd-portal-for-supply-chain-risk-information.htm

(5)  OV C 303, 19.8.2016., 17. lpp.

(6)  Daži neseni piemēri: riekstu lasītāji Turcijā, https://www.nytimes.com/2019/04/29/business/syrian-refugees-turkey-hazelnut-farms.html; kapakmeņi, kas ražoti, izmantojot bērnu darbu, https://kurier.at/politik/ausland/blutige-grabsteine-was-friedhoefe-mit-kinderarbeit-zu-tun-haben/400477447; izrakteņu ieguve elektromobiļu akumulatoriem https://www.dw.com/de/kinderarbeit-f%C3%BCr-elektro-autos/a-40151803.

(7)  https://www.corporatebenchmark.org/

(8)  FRA atzinums “Uzlabota tiesiskās aizsardzības līdzekļu pieejamība uzņēmējdarbības un cilvēktiesību jomā ES līmenī”, 62. lpp.

(9)  EP/EXPO/B/DROI/FWC/2013-08/Lot4/07, 2019. gada februāris – PE 603.475.

(10)  Saistoša ANO līguma nozīmi EESK uzsvērusi atzinumā (OV C 110, 22.3.2019., 145. lpp.), 2.19. punkts.

(11)  Sk. 9. zemsvītras piezīmi, 40. lpp.