EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52019HB0001

Eiropas Centrālās bankas Ieteikums (2019. gada 7. janvāris) par dividenžu sadales politiku (ECB/2019/1)

OV C 11, 11.1.2019, p. 1–3 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

11.1.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 11/1


EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS IETEIKUMS

(2019. gada 7. janvāris)

par dividenžu sadales politiku

(ECB/2019/1)

(2019/C 11/01)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 127. panta 6. punktu un 132. pantu,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 34. pantu,

ņemot vērā Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (1), un jo īpaši tās 4. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas Regulu (ES) Nr. 468/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko izveido Vienotā uzraudzības mehānisma pamatstruktūru Eiropas Centrālās bankas sadarbībai ar valstu kompetentajām un norīkotajām iestādēm (VUM pamatregula) (ECB/2014/17) (2),

tā kā:

Kredītiestādēm jāturpina gatavoties savlaicīgai un pilnīgai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (3) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES (4) piemērošanai un jāgatavojas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/2395 (5) noteiktā pārejas perioda beigām, lai mazinātu potenciāli būtisko negatīvo ietekmi uz 1. līmeņa pamatkapitālu, kuru radīs paredzamo kreditēšanas zaudējumu uzskaite saskaņā ar 9. SFPS sarežģītā makroekonomikas un finanšu vidē, kura rada spiedienu uz kredītiestāžu pelnītspēju un līdz ar to arī uz to spēju palielināt savu kapitāla bāzi. Turklāt, lai gan kredītiestādēm ir jāfinansē ekonomika, konservatīva peļņas sadales politika ir pienācīgas riska pārvaldības un drošas banku sistēmas sastāvdaļa. Jāizmanto metode, kas noteikta Eiropas Centrālās bankas Ieteikumā ECB/2017/44 (6),

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

I

1.

Kredītiestādēm jānosaka dividenžu politika, izmantojot konservatīvus un piesardzīgus pieņēmumus, lai pēc jebkuras dividenžu sadales tiktu pildītas piemērojamās kapitāla prasības un uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa (UPNP) rezultāti.

a)

Piemērojamās minimālās kapitāla prasības (“1. pīlāra prasības”) kredītiestādēm prasīts pildīt jebkurā laikā. Tas ietver 1. līmeņa pamatkapitāla rādītāju 4,5 % apmērā, 1. līmeņa kapitāla rādītāju 6 % apmērā un kopējo kapitāla rādītāju 8 % apmērā, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. pantā.

b)

Turklāt kredītiestādēm prasīts jebkurā laikā pildīt kapitāla prasības, kuras noteiktas ar UPNP sekojošo lēmumu, piemērojot Regulas (ES) Nr. 1024/2013 16. panta 2. punkta a) apakšpunktu, un kuras pārsniedz 1. pīlāra prasības (“2. pīlāra prasības”).

c)

Kredītiestādēm tāpat prasīts pildīt apvienoto rezervju prasību, kas definēta Direktīvas 2013/36/ES 128. panta 6. punktā.

d)

Kredītiestādēm tāpat prasīts pildīt tām noteikto “pilna apjoma” (7) 1. līmeņa pamatkapitāla rādītāju, 1. līmeņa kapitāla rādītāju un kopējo kapitāla rādītāju pēc piemērojamā sagatavošanās perioda beigām. Tas nozīmē minēto rādītāju pilnīgu piemērošanu pēc pārejas noteikumu piemērošanas, kā arī apvienoto rezervju prasības, kas definēta Direktīvas 2013/36/ES 128. panta 6. punktā, pilnīgu piemērošanu. Pārejas noteikumi ir noteikti Direktīvas 2013/36/ES XI sadaļā un Regulas (ES) Nr. 575/2013 desmitajā daļā.

e)

Kredītiestādēm, kuras nolēmušas piemērot Regulā (ES) 2017/2395 noteikto kārtību pārejas periodā, tāpat prasīts pildīt “pilna apjoma” 1. līmeņa pamatkapitāla rādītāju pēc minētajā regulā noteiktā pārejas perioda beigām.

Šīs prasības jāievēro konsolidētā un attiecīgos gadījumos subkonsolidētā līmenī, kā arī individuāli, ja vien nav atcelta prudenciālo prasību piemērošana individuālos gadījumos, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 7. un 10. pantā.

2.

Attiecībā uz kredītiestādēm, kuras 2019. gadā izmaksā dividendes (8) par 2018. finanšu gadu, ECB iesaka:

a)

1. kategorija. Kredītiestādēm, kuras 2018. gada 31. decembrī i) izpilda 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētās piemērojamās kapitāla prasības un kuras ii) jau sasniegušas attiecīgos 1. punkta d) apakšpunktā un 1. punkta e) apakšpunktā minētos pilna apjoma rādītājus, sava tīrā peļņa dividendēs jāsadala konservatīvi, lai nodrošinātu spēju turpināt pildīt visas prasības un UPNP rezultātus pat pasliktinātos ekonomikas un finanšu apstākļos;

b)

2. kategorija. Kredītiestādēm, kuras 2018. gada 31. decembrī izpilda 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētās piemērojamās kapitāla prasības, bet kuras 2018. gada 31. decembrī nav sasniegušas attiecīgos 1. punkta d) apakšpunktā un 1. punkta e) apakšpunktā minētos pilna apjoma rādītājus, sava tīrā peļņa dividendēs jāsadala konservatīvi, lai nodrošinātu spēju turpināt pildīt visas prasības un UPNP rezultātus pat pasliktinātos ekonomikas un finanšu apstākļos. Turklāt tām dividendes principā jāizmaksā tikai tādā apmērā, kas nodrošina arī 1. punkta d) apakšpunkta izpildi un vismaz vienmērīgu (9) virzību 1. punkta e) apakšpunktā minēto pilna apjoma rādītāju un UPNP rezultātu sasniegšanas virzienā;

c)

3. kategorija. Kredītiestādēm, kuras neatbilst 1. punkta a), b) vai c) apakšpunktā minētajām prasībām, principā dividendes nebūtu jāizmaksā vispār.

Kredītiestādēm, kuras nevar ievērot šo ieteikumu, jo tās uzskata, ka tām ir juridisks pienākums izmaksāt dividendes, nekavējoties jāsazinās ar savu kopējo uzraudzības komandu.

Tiek sagaidīts, ka 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētās 1., 2. un 3. kategorijas kredītiestādes ievēros arī 2. pīlāra norādes. Ja kredītiestāde darbojas vai sagaida, ka darbosies līmenī, kas ir zemāks par 2. pīlāra norādēm, tai nekavējoties jāsazinās ar savu kopējo uzraudzības komandu. ECB izvērtēs iemeslus, kāpēc kredītiestādes kapitāla līmeni krities vai sagaidāms, ka tas kritīsies, un apsvērs piemērotu, proporcionālu un iestādei specifisku pasākumu veikšanu.

Tiek sagaidīts, ka kredītiestādes savā dividenžu sadales politikā un kapitāla pārvaldībā ņems vērā paredzamo Savienības tiesiskā regulējuma, reglamentējošo noteikumu un pārskatu sistēmas izmaiņu iespējamo ietekmi uz kapitāla prasībām. Ja nav konkrētas informācijas par pretējo, tiek sagaidīts, ka paredzamās 2. pīlāra prasības un 2. pīlāra norādes, kuras izmanto kapitāla plānošanā, būs vismaz tikpat augstā līmenī kā pašreizējās.

II

Šis ieteikums adresēts nozīmīgām uzraudzītajām iestādēm un nozīmīgām uzraudzītajām grupām, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 468/2014 (ECB/2014/17) 2. panta 16. un 22. punktā.

III

Šis ieteikums adresēts arī nacionālajām kompetentajām iestādēm un norīkotajām iestādēm attiecībā uz mazāk nozīmīgām uzraudzītajām iestādēm un mazāk nozīmīgām uzraudzītajām grupām, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 468/2014 (ECB/2014/17) 2. panta 7. un 23. punktā. Tiek sagaidīts, ka nacionālās kompetentās un norīkotās iestādes pēc vajadzības piemēros šo ieteikumu šādām iestādēm un grupām (10).

Frankfurtē pie Mainas, 2019. gada 7. janvārī

ECB prezidents

Mario DRAGHI


(1)  OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.

(2)  OV L 141, 14.5.2014., 1. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2395 (2017. gada 12. decembris), ar ko Regulu (ES) Nr. 575/2013 groza attiecībā uz pārejas kārtību tam, lai mazinātu 9. SFPS ieviešanas ietekmi uz pašu kapitālu, un lielo riska darījumu regulējumam noteiktiem publiskā sektora riska darījumiem, kuri denominēti jebkuras dalībvalsts vietējā valūtā (OV L 345, 27.12.2017., 27. lpp.).

(6)  Eiropas Centrālās bankas Ieteikums ECB/2017/44 (2017. gada 28. decembris) par dividenžu sadales politiku (OV C 8, 11.1.2018., 1. lpp.).

(7)  Visas rezerves pilnā apjomā.

(8)  Kredītiestādēm var būt dažādas juridiskās formas, piem., biržā kotētas sabiedrības un sabiedrības, kas nav akciju sabiedrības, piem., savstarpējas apdrošināšanas sabiedrības, kooperatīvi vai krājsabiedrības. Šajā ieteikumā lietotais termins “dividendes” attiecas uz jebkuru skaidrās naudas izmaksu, kurai nepieciešams pilnsapulces apstiprinājums.

(9)  Praksē tas nozīmē, ka atlikušajā pārejas periodā kredītiestādēm principā par vismaz proporcionālu summu jāsamazina starpība līdz pilna apjoma 1. līmeņa pamatkapitāla rādītājam, 1. līmeņa kapitāla rādītājam un kopējam kapitāla rādītājam, kā minēts 1. punkta e) apakšpunktā.

(10)  Ja šo ieteikumu piemēro mazāk nozīmīgām uzraudzītajām iestādēm un mazāk nozīmīgām uzraudzītajām grupām, kuras uzskata, ka tās nevar ievērot šo ieteikumu, jo šo iestāžu un grupu uzskatā tām ir juridisks pienākums izmaksāt dividendes, šīm iestādēm un grupām nekavējoties jāsazinās ar savām nacionālajām kompetentajām iestādēm.


Top