Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52019DC0615

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI Programmas ISA² vidusposma izvērtēšanas rezultāti

COM/2019/615 final

Briselē, 23.9.2019

COM(2019) 615 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Programmas ISA² vidusposma izvērtēšanas rezultāti

{SWD(2019) 1615 final}


Saturs

1.    Ievads    

2.    Konteksts    

3.    Vienota sadarbspējas izpratne    

4.    Metodika    

5.    Izvērtēšanā aplūkotās problēmas un jautājumi    

6.    Konstatējumi    

6.1.    Piemērotība    

6.2.    Rezultativitāte    

6.3.    Efektivitāte    

6.4.    Saskanība    

6.5.    ES pievienotā vērtība    

6.6.    Lietderība    

6.7.    Ilgtspēja    

7.    Ieteikumi    

7.1.    Informētības uzlabošana ārpus valstu pārvaldes iestādēm    

7.2.    No risinājumiem, kas vērsti uz lietotāju, līdz lietotāja virzītiem risinājumiem    

7.3.    Virzībā uz uzlabotu ilgtspēju    

8.    Turpmākie pasākumi    


1.Ievads

Saskaņā ar Lēmumu par ISA2, 1 2016. gada 1. janvārī kā programmas ISA 2 turpinājums sāka darboties piecgadu programma Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu, uzņēmumu un pilsoņu sadarbspējas risinājumu un kopīgu sistēmu nodrošināšanai (programma ISA2).

Šajā ziņojumā ir izklāstīti programmas ISA2 starpposma izvērtēšanas konstatējumi un ieteikumi 3 . Atbilstīgi Lēmuma par ISA2 13. panta 3. punktam šī izvērtēšana Komisijai ir jāveic un tās rezultāti jādara zināmi Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2019. gada 30. septembrim.

Izvērtēšanā Komisija izmantoja ekspertu komisiju no neatkarīga konsultāciju uzņēmuma 4 . Izvērtēšanu pārraudzīja dienestu koordinācijas grupa 5 .

2.Konteksts

Programmas ISA2 galvenais mērķis ir sekmēt uz IKT balstītu Eiropas publiskā sektora modernizāciju un veicināt uzņēmumu un pilsoņu vajadzību apmierināšanu, uzlabojot Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu sadarbspēju.

Programmas specifiskie mērķi:

sekmēt efektīvu un rezultatīvu elektronisku pārrobežu vai starpnozaru mijdarbību starp Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm, uzņēmumiem un pilsoņiem;

veicināt efektīvākas, vienkāršotas un parocīgas e-pārvaldes izveidi valdības, reģiona valdības un pašvaldības līmenī;

veicināt holistisku pieeju ES sadarbspējai, identificējot, izstrādājot un laižot darbā sadarbspējas risinājumus un sekmējot to atkalizmantošanu Eiropas publiskās pārvaldes iestādēs. Tas palīdzēs īstenot dažādas Savienības politikas jomas un darbības.

Lai sasniegtu šos mērķus 6 , programmas pamatā ir tās priekšteces ISA sasniegumi 7 . Liela uzmanība ir veltīta arī tam, lai programma veiksmīgi iekļautos plašākā politikas satvarā saistībā ar ES publiskās pārvaldes iestāžu digitalizēšanu. Saistībā ar to programma ISA2 ir galvenais instruments, ar ko atbalstīt Eiropas sadarbspējas satvaru (EIF) 8 , kas ir atjaunināts un izvērsts tā, kā plānots Paziņojumā par digitālā vienotā tirgus stratēģiju Eiropai 9 . Citas politikas iniciatīvas, ko veicina programma ISA2, ir E-pārvaldes rīcības plāns 2016.–2020. gadam 10 , 2017. gada Tallinas deklarācija par e-pārvaldi 11 un Vienotās digitālās vārtejas regula 12 .

Praksē programma ISA2 darbojas no 2016. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim un tās kopējais budžets ir 130,9 miljoni euro. Tā finansē darbības, kas katru gadu tiek noteiktas kārtējā darba programmā. Programmas pārvaldība arī sekmē sinerģijas ar citām ES programmām, piemēram, Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI) 13 vai Strukturālo reformu atbalsta programmu (SRAP) 14 .

Programmas primārās ieinteresētās personas ir Eiropas publiskās pārvaldes iestādes visos līmeņos: ES, valsts, reģiona un pašvaldības. Tomēr programma ietekmē daudz plašāku ieinteresēto personu loku, ieskaitot ES uzņēmumus un pilsoņus. Programma ISA2 ir pieejama ES dalībvalstīm, citām Eiropas Ekonomikas zonas valstīm un kandidātvalstīm. Papildus 28 ES dalībvalstīm programmā piedalās trīs citas valstis: Islande, Norvēģija (no 2016. gada) un Melnkalne (no 2018. gada). Programma arī mudina sadarboties ar citām trešām valstīm un starptautiskām organizācijām un struktūrām.

3.Vienota sadarbspējas izpratne

Saskaņā ar lēmuma par ISA2 1. panta 2. punktu “programma ISA2 nodrošina, ka ar EIF starpniecību sadarbspēja un tās īstenošana tiek vienoti izprasta dalībvalstu publiskās pārvaldes iestādēs. Komisija ar programmas ISA2 starpniecību pārrauga EIF īstenošanu.”

Tam programma ISA2 izstrādā integrētu satvaru, lai gan dalībvalstis, gan Komisija varētu uzraudzīt, novērtēt un darīt zināmus EIF īstenošanā gūtos panākumus 15 . Uzraudzības satvara izstrāde un īstenošana ir Valsts sadarbspējas satvara novērošanas centra (NIFO) atbildībā, un to finansē programma ISA2.

ES gūtie EIF īstenošanas rezultāti katru gadu tiks izklāstīti rezultātu apkopojumā tiešsaistē, lai labāk pamatotu politikas veidošanu un minētos rezultātus izziņotu plašākai sabiedrībai vizuāli un intuitīvi vieglāk uztveramā veidā 16 . Praksē rezultātu apkopojuma mērķis ir uzlabot saziņu un spēju veidošanu, lai dalībvalstis būtu labāk informētas par savu pašreizējo statusu EIF īstenošanā un lai tām atvieglotu EIF ieteikumu izpildi.

Šo mērķu īstenošanai dalībvalstīm tiks darīta pieejama rīkkopa ar praktiskiem norādījumiem par EIF īstenošanu uz paraugprakses un risinājumu pamata.

EIF īstenošanas uzraudzības satvara uzdevums ir sagādāt liecības EIF nākamajai izvērtēšanai, ko sākotnēji bija plānots veikt līdz 2019. gada beigām 17 . Tomēr, lai dalībvalstīm dotu reālistisku termiņu, kurā savu e-pārvaldes, digitālo pakalpojumu un sadarbspējas politiku pielāgot EIF, un, ņemot vērā, ka jaunā EIF izvērstā darbības joma ir papildus iekšēji un ārēji jāsaskaņo, lai pabeigtu kopīgi apstiprinātu un integrētu uzraudzības satvaru, EIF novērtēšana ir jāatliek līdz 2021. gadam. Šo faktoru dēļ datu vākšana sākās tikai 2019. gada sākumā, tāpēc nav pietiekamu datu, pēc kuriem novērtēt EIF īstenošanu šajā pašā gadā.

Turklāt, EIF izvērtēšanu veicot saistībā ar programmas ISA2 galīgo izvērtēšanu 2021. gadā, varētu izveidot vairākas sinerģijas, jo programma ir galvenais instruments, kas atbalsta EIF īstenošanu.

4.Metodika

Programmas ISA2 starpposma izvērtēšanā tika izmantoti kvantitatīvi un kvalitatīvi dati, kas savākti ar dažādām metodēm, kā dokumentu pārbaude, sabiedriska apspriešana, mērķētas aptaujas tiešsaistē, padziļinātas pārrunas un ievada darbseminārs. Apspriešana deva iespēju aptvert plašu dažādu programmas ISA2 ieinteresēto personu loku – no dalībvalstu un Komisijas struktūrvienību pārstāvjiem līdz pilsoņiem un standartizācijas organizācijām.

Lai labāk virzītu datu vākšanu, no 53 darbībām, ko programma ISA2 finansēja līdz 2018. gadam (sagrupētas deviņos kopumos), tika izveidota 20 darbību izlase. Lai nodrošinātu, ka atlasītās darbības lielā mērā reprezentē programmu, izlasi izveidoja atbilstīgi četriem iepriekš noteiktiem kritērijiem. Turklāt datu vākšanu papildināja programmas novērtēšana, ko veica četri sadarbspējas tehniskie eksperti.

5.Izvērtēšanā aplūkotās problēmas un jautājumi

Izvērtēšanā lielākā uzmanība tika veltīta septiņiem galvenajiem kritērijiem 18 :

Piemērotība – kādā mērā programmas ISA² mērķi turpina attiekties uz valsts un ES līmeņa vajadzībām un problēmām, kuras attīstās?

Rezultativitāte – kā programmas ISA2 līdzšinējie rezultāti sasnieguši tās mērķus? Vai ir aspekti, kuros sasniegts vairāk vai mazāk rezultātu nekā citos, un, ja ir, ko no tā var mācīties?

Efektivitāte – cik lietderīgas ir bijušas programmas izmaksas? Kuri programmas aspekti ir efektīvākie vai neefektīvākie, sevišķi izlietoto līdzekļu ziņā? Kā programma tiek izpildīta attieksmē pret plānoto darbu un budžetu?

Saskanība – kādā mērā programmas ISA² darbības aptvertas programmas “holistiskajā” pieejā (iekšējā saskanība)? Kādā mērā programma ISA2 saskan ar citiem ES iejaukšanās pasākumiem, kuriem ir līdzīgi mērķi, un ar pasaules mēroga iniciatīvām tajā pašā jomā (ārējā saskanība)?

ES pievienotā vērtība – kāda ir programmas ISA² radītā papildu vērtība, salīdzinot ar to, ko varētu pamatoti gaidīt no dalībvalstu rīcības valsts, reģiona un/vai pašvaldības līmenī?

Lietderība – kā programmas ISA² darbības un sasniegtie un gaidītie rezultāti noder to vajadzību apmierināšanai, kam tie domāti?

Ilgtspēja – kādā mērā tiek nodrošināta visā programmā ISA2 izstrādāto – uzturēto un lietā likto – risinājumu finansiālā, tehniskā un operatīvā ilgtspēja?

6.Konstatējumi

Balstoties uz datiem, kas savākti no 129 aptaujātajām ieinteresētajām personām 19 , plašu dokumentu pārbaudi un ekspertu novērtējumiem, starpposma izvērtēšanā apstiprināts, ka programmas ISA2 izpilde pēc visiem vērtēšanas kritērijiem ir laba. Taču izvērtējums aptver tikai darbības, kuras finansētas no 2016. līdz 2018. gadam, tāpēc programmas ISA2 notiekošo darbību rezultātus un ilgtermiņa iznākumus varēs atainot tikai pēc programmas pabeigšanas.

6.1.Piemērotība

Programmas ISA2 mērķi joprojām atbilst mainīgajām vajadzībām un problēmām digitālo publisko pakalpojumu sadarbspējas jomā un apstiprina programmas piemērotību. Vairums aptaujāto ieinteresēto personu piekrita, ka programmā sākotnēji noteiktā administratīvo e-šķēršļu problēma un ar to saistītās vajadzības vēl ir aktuālas. Tomēr pašlaik daļai ieinteresēto personu (46 no 129) ir dažas papildu vajadzības (piemēram, stingrāka pieeja publisko pakalpojumu sadarbspējas risinājumu izstrādei) un problēmas (to vidū ierobežoti resursi), ko programma ISA2 var novērst tikai daļēji.

Viena papildu vajadzība, kam būtu jāvelta īpaša uzmanība, ir nodrošināt aktīvāku sadarbību un apmaiņas ar reģionu valdības un vietējām pārvaldes iestādēm, lai uzlabotu informētību par sadarbspēju un programmas ISA2 risinājumu ieviešanu reģionu un pašvaldību līmenī.

Uzlabot publiskās pārvaldes iestāžu informētību par sadarbspēju bija pirmais no trim ISA programmas galīgajā izvērtējumā 20 paustajiem ieteikumiem. Programmas ISA2 veidotāji reaģēja uz šo aicinājumu, 2017. gadā pieņemot programmas komunikācijas stratēģiju un sadarbības plānu un laikposmā no 2016. līdz 2018. gadam organizējot desmit svarīgus pasākumus. Katrā pasākumā piedalījās vidēji 211 dalībnieku. Turklāt programmas ISA2 pārstāvji aktīvi piedalījās 60 pasākumos, kas notika tajā pašā periodā. Starpposma izvērtējums rāda, ka pūliņi atmaksājušies, jo vairums aptaujāto ieinteresēto personu norāda, ka tām ir eksperta līmeņa zināšanas par sadarbspēju (91 no 128) un programmu ISA2 (81 no 128). Neatkarīgi no vispārīgās informētības iepriekš minētā papildu vajadzība liecina, ka programmai jāturpina informētības uzlabošanas darbības, kas vērstas uz reģionu un pašvaldību iestādēm un, iespējams, arī netiešiem labuma guvējiem, kā pilsoņiem un uzņēmumiem.

6.2.Rezultativitāte

Programmas ISA2 līdzšinējie rezultāti saskan ar programmas mērķiem. Tomēr tie pagaidām nepilnīgi atbilst cerētajiem rezultātiem, jo vairums darbību vēl tiek īstenotas un turpinās risinājumu izstrāde. Risinājumu ieviešanas ātrumu ietekmē arī programmas darbības ilgums. Būtībā kopš iepriekšējās programmas turpināto darbību satvarā ir radīti risinājumi, kurus patlaban izmanto plašāk nekā risinājumus, kas izriet no programmas ISA2 darbībām.

Ir viens konkrēts programmas ISA2 mērķis, kurā, kā tika konstatēts izvērtējot, programma par sevi nav tik rezultatīva: efektīvākas, vienkāršotas un parocīgas e-pārvaldes izveide pārvaldes valsts, reģiona un pašvaldības līmenī. Šajā jomā liela ietekme varētu būt dalībvalstīm, un tās varētu papildināt ES līmeņa iniciatīvas sadarbspējas un digitalizācijas jomā.

Ārējie faktori var ne tikai uzlabot, bet arī apdraudēt programmas mērķu un rezultātu sasniegšanas veidu. Publiskās pārvaldes iestāžu aicinājums nodrošināt kopīgus standartus un satvaru ir ārējs faktors, kas veicina programmas darbību. Turpretī institucionālā sarežģītība var kavēt pārrobežu un starpnozaru sadarbspējas panākšanu.

Visbeidzot, izvērtēšanā tika konstatēts, ka programmas ISA2 darbības lielā mērā atbilst Lēmuma par programmu ISA2 4. pantā uzskaitītajiem vispārīgajiem principiem – tas ir panākts, īstenojot kārtējās darba programmas procesu, kas nodrošina šo principu sistemātisku ņemšanu vērā darba programmas izstrādē.

6.3.Efektivitāte

Programmas īstenošana rit pēc plāna; visas darbības vai nu atbilst plānam, vai tuvojas plānotā darba apjoma sasniegšanai. Tomēr, tā kā darbības rezultātu rādītāji nav viendabīgi, ir grūti izdarīt secinājumus par programmas izmaksu vispārējo efektivitāti. Tajos programmas ISA2 kopumos, kuros varēja apkopot dažādu darbību rezultātu rādītājus, izmaksas uz vienu galalietotāju (piemēram, uzņēmumu, pilsoni) ir novērtētas kā ļoti zemas.

Programmas ISA2 finansēto darbību atlases process ir uzskatāms par relatīvi rezultatīvu. Priekšlikumu sagatavošanas izmaksas ir visai zemas – 0,07–0,4 % no iespējamiem līdzekļiem, ko varētu piešķirt priekšlikumam pēc tā apstiprināšanas. Tomēr atlasi varētu vēl vairāk uzlabot, vienkāršojot kārtējo darbu programmu (piemēram, padarot veidni elastīgāku) un ieviešot tematiskus aicinājumus veikt darbības, tādējādi nodrošinot, ka atlasi virza mērķi.

6.4.Saskanība

Aptaujātās ieinteresētās personas norādīja, ka programmas ISA2 darbībām ir raksturīgas būtiskas sinerģijas un ierobežota pārklāšanās. Izteiktā iekšējā saskanība atbilst galīgā ISA izvērtējuma otrajam ieteikumam, kas aicināja programmā ISA2 izmantot holistisku pieeju sadarbspējai.

Ārējās saskanības ziņā programmas ISA2 veidotāji ievēroja trešo – un pēdējo – galīgā ISA izvērtējuma ieteikumu un izveidoja ciešu sadarbību ar citām ES politikas jomām un iniciatīvām. Programma sekmēja sinerģijas ar EISI, “Apvārsni 2020” un Strukturālo reformu atbalsta programmu. Programma ISA2 mijdarbojas arī ar tādām iniciatīvām kā vienotā digitālā vārteja, Digitālā vienotā tirgus stratēģija, E-pārvaldes rīcības plāns, Tallinas deklarācija par e-pārvaldi un IKT kārtējo standartizācijas darbu plāns 21 . Reizēm gan programmas ISA2 un EISI risinājumi pārklājās, taču to varētu novērst, labāk norobežojot katra risinājuma darbības jomu.

6.5.ES pievienotā vērtība

Programmas ISA2 nodrošinātais koordinācijas līmenis ir ļoti svarīgs, lai uzlabotu ES publiskās pārvaldes iestāžu vispārējo sadarbspēju. Turklāt 91 no 109 respondentiem uzsvēra, ka programma ISA2 var sasniegt tās mērķus ar zemākām izmaksām nekā salīdzināmas valsts vai zemāka līmeņa iniciatīvas.

Programma ISA2 ir acīmredzami palīdzējusi uzlabot pārrobežu sadarbspēju ES, jo tā: i) uzlabo informētību par sadarbspēju visās dalībvalstīs, ii) palīdz iekļaut šo tematu valstu programmās un iii) veido tīklus un veicina apmaiņu. Programma ISA2 ir arī palīdzējusi attīstīt kopīgās ES politikas jomas – tai ir vadošā loma EIF īstenošanā, un tā atbalsta digitālā vienotā tirgus izveidi.

6.6.Lietderība

Lietotāju apmierinātība ar programmas ISA2 risinājumiem ir pozitīva, un tikai 7 no 110 ieinteresētajām personām paziņoja par “ierobežotu apmierinātību”. Tā kā programma turpinās, ir paredzams, ka tās risinājumu ieviešana paplašināsies un tādējādi uzlabos risinājumu atbilstību lietotāju vajadzībām un tas savukārt palielinās lietotāju vispārējo apmierinātību.

6.7.Ilgtspēja

Aptaujātās ieinteresētās personas sniedza atšķirīgas atsauksmes par programmas ISA2 risinājumu ilgtspēju. 66 no 84 respondentiem domā, ka programmas rezultāti saglabātos arī bez turpmāka finansējuma, bet vairāk nekā 55 no 85 respondentiem uzskata, ka risinājumiem nepieciešamās darbības un uzturēšanas izmaksas varētu mazināt programmas ISA2 risinājumu spēju sniegt rezultātu, ja programma tiktu apturēta.

Tomēr ieinteresētās personas piekrīt, ka programmai ISA2 ir būtiska nozīme sadarbspējas situācijas uzlabošanā ES un tās neesība apdraudētu Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu pūliņus uzlabot sadarbspēju un veicināt uz IKT balstītu Eiropas publiskā sektora modernizāciju.

7.Ieteikumi

Starpposma izvērtēšanā ir pozitīvi attēloti līdzšinējie programmas ISA2 darbības rezultāti. Tomēr tajā ir norādītas arī jomas, kurās iespējami uzlabojumi. Tālāk dotie ieteikumi ir vērsti uz šiem programmas aspektiem, ietverot gan īstermiņa, gan ilgtermiņa pasākumus. Īstermiņa pasākumi ir tie, kurus varētu ietvert pēdējā programmas ISA2 kārtējo darbu programmā 2020. gadā un pārejas periodā, kurā tiks noteikta jaunā daudzgadu finanšu shēma (DFS) 22 . Ilgtermiņa pasākumiem vajadzētu vairāk gadu, lai tie dotu rezultātus.

7.1.Informētības uzlabošana ārpus valstu pārvaldes iestādēm

Ar programmu ISA2 Komisija turpinās uzlabot Eiropas publiskā sektora informētību par sadarbspēju – galveno digitalizācijas priekšnoteikumu, galvenokārt – šajā darbā nodrošinot ciešāku sadarbību ar reģionu valdību un pašvaldības iestādēm.

Vispirms būtu jāizstrādā mērķētas veicināšanas darbības, lielāko uzmanību veltot ieguvumiem no programmas ISA2 sadarbspējas risinājumu (atkal)izmantošanas. Lai pamatotu šo paziņojumu, 2020. gadā varētu veikt pētījumus, kas skaitliski noteiktu apmēru, kādā daži programmas ISA2 risinājumi ietekmē publiskās pārvaldes iestāžu darba efektivitāti un ražīgumu.

Programmas ISA2 pēdējā posmā vēl lielāka uzmanība jāvelta paraugprakses apmaiņas nodrošināšanai publiskās pārvaldes iestāžu, mācībspēku un ieinteresēto speciālistu starpā. Sadarbspējas akadēmijai, kas nesen sāka darboties programmas paspārnē, būtu jāizstrādā arī piemēroti mācību materiāli.

Lai pastiprinātu ierosināto pasākumu ietekmi, programmas ISA2 darbību īstenotājiem būtu jāpiesaista vēl vairāk potenciāli ietekmīgu cilvēku (kā pētnieki, atbildīgie ierēdņi) un jāizveido sadarbspējas vēstnieku kopiena.

Ilgākā laikā, pamatojoties uz sadarbspēju, būtu jāveido konsultatīvās spējas. Tās palīdzētu ieinteresētajām personām izvēlēties tām vajadzīgos sadarbspējas risinājumus un vienlaikus sniegtu atbalsta pakalpojumus un tehnisko palīdzību risinājumu efektīvai īstenošanai.

7.2.No risinājumiem, kas vērsti uz lietotāju, līdz lietotāja virzītiem risinājumiem

Lai palielinātu programmas lietderību, programma ISA2 varētu uzlabot pastāvošo risinājumu kvalitāti, labāk apsverot lietotāju vajadzības. Šī pieeja varētu dominēt programmas ISA2 pēdējās darba programmas īstenošanas gaitā, tādējādi veicinot EIF principa – pievērsties lietotājam – ievērošanu gan Komisijā, gan dalībvalstīs.

Tomēr nākamajos gados ir ieteicams no paradigmas, kas vērsta uz lietotāju, pāriet uz lietotāja virzītu paradigmu, lietotāju iesaistot sadarbspējas risinājuma izstrādes posmā. Šādu kopīgas jaunrades procesu, kurā varētu eksperimentēt ar jauniem, uz lietotājiem vērstiem risinājumiem un izmēģināt to prototipus drošā vidē, varētu veicināt sadarbspējas inkubators. Inkubators palīdzētu ieviest jaunas tehnoloģijas un dalīties vadošo publiskās pārvaldes iestāžu inovējumos.

Attiecībā uz pirmajiem diviem šajā ziņojumā paustajiem ieteikumiem Komisijas Digitālā stratēģija 23 pierāda, ka Komisija sekmīgi pilda savus solījumus: gan sadarbspēja, gan pievēršanās lietotājam ir starp stratēģijas galvenajiem principiem, un EIF ir viens no tās atsauces punktiem. Turklāt programmai ISA2 ir konsultatīva nozīme stratēģijas īstenošanā, tā palīdz Komisijai dažādās politikas jomās modernizēt esošās IT sistēmas un izstrādāt jaunus digitālos risinājumus, kuros ir ņemta vērā sadarbspēja.

7.3.Virzībā uz uzlabotu ilgtspēju

Vērtējot programmas ISA2 ES pievienoto vērtību un ilgtspēju, starpposma izvērtēšanā tika konstatēts, ka tai ir būtiska nozīme saskaņotas sadarbspējas ainas veidošanā Eiropas publiskajā sektorā. Programma ISA2 arī palīdz izstrādāt un ieviest dalībvalstu pārvaldes iestāžu pārrobežu un starpnozaru digitālos risinājumus. ISA2 palīdz arī attīstīt kopīgo politiku, kas lielā mērā balstās uz šiem sasaistītajiem, sadarbspējīgajiem tīkliem un sistēmām.

Pēc programmas ISA2 beigām ir ļoti svarīgi saglabāt un uzlabot Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu spēju strādāt kopā, lai sasniegtu abpusēji izdevīgus mērķus, arī daloties informācijā un zināšanās, kas vispār ir sadarbspējas galvenais elements. Tam vajadzīga stingra politiskā apņemšanās un stabils finansējums. Kā politiskās apņemšanās piemēru var minēt par e-pārvaldes politiku atbildīgos Eiropas ministrus, kuri Tallinas deklarācijā par e-pārvaldi apstiprināja, ka apņemas izveidot uz pilsoņiem vērstus publiskos pakalpojumus ar digitalitāti pēc noklusējuma un īstenot EIF iecerēto. Sadarbspējas turpmākais finansējums ir paredzēts programmā “Digitālā Eiropa” 24 , kas ir viens no Komisijas nozariskajiem priekšlikumiem DFS 2021.–2027. gadam tiesību aktu kopumā.

Komisijai būtu arī jālemj par sinerģijām, kas izveidotas starp programmu ISA2 un citām ES programmām, lai veicinātu EIF un sadarbspēju kopumā un sekmētu programmas ISA2 risinājumu plašāku atkalizmantošanu. Šāda pieeja arī varētu sekmēt rezultatīvu un pilnveidotu programmas pārvaldību, atbalstot priekšlikuma “Digitālā Eiropa” turpmāko īstenošanu.

Paralēli jaunās DFS programmu izstrādes sagatavošanās darbiem ir ieteicams izskatīt iespējas palielināt ar pašreizējiem programmas ISA2 risinājumiem sasniegto rezultātu ilgtspēju. Būtu jānovērtē dažādu ilgtspējas pasākumu īstenojamība un izmaksas, un Komisijai tajos būtu jāiegulda. Piemēram, Komisija varētu apsvērt iespēju dažus programmas ISA2 risinājumus nodot atklātā pirmkoda kopienām vai mudināt uzņēmumus veidot pakalpojumus uz programmas ISA2 bezmaksas risinājumu pamata saskaņā ar Eiropas Savienības publisko licenci (ESPL) 25 .

Visbeidzot, Komisijai varētu būt lietderīgi padziļināti novērtēt iespējama saistoša sadarbspējas instrumenta pamatojumu un ietekmi. Novērtēšanas pamatā vajadzētu būt programmas ISA2 galīgā izvērtējuma konstatējumiem un liecībām, kas būtu jāsavāc, 2021. gadā veicot EIF īstenošanas izvērtēšanu.

8.Turpmākie pasākumi

Programmas ISA2 īstenošanas gaitā vislielāko uzmanību Komisija veltīs iepriekš izklāstītajiem konstatējumiem un ieteikumiem, tos analizējot, lai apstiprinātu un novērstu uzrādītās problēmas, un attiecīgos gadījumos cieši sadarbosies ar dalībvalstīm. Programmas ISA2 starpposma novērtēšanas konstatējumi un ieteikumi arī veidos pamatu pārejai uz jaunajām DFS programmām.

(1)

   Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Lēmums (ES) 2015/2240, ar ko izveido programmu Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu, uzņēmumu un iedzīvotāju sadarbspējas risinājumu un kopīgu sistēmu nodrošināšanai (programma ISA2) kā līdzekli publiskā sektora modernizācijai (OV L 318, 4.12.2015., 1. lpp.).

(2)

   Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Lēmums Nr. 922/2009/EK par Eiropas valstu pārvaldes iestāžu sadarbspējas risinājumiem (ISA) (OV L 260, 3.10.2009., 20. lpp.).

(3)

   Sīkākas ziņas par izvērtēšanu un tās rezultāti kopā ar liecībām ir pieejami Komisijas dienestu darba dokumentā SWD(2019) 1615 final.

(4)

    Neatkarīgo ekspertu pētījums pieejams vietnē https://data.europa.eu/doi/10.2799/13397.

(5)

   Grupā darbojās ģenerāldirektorāti CNECT, DIGIT, EMPL, FISMA, GROW, OP, SG un TAXUD, kā arī JRC.

(6)

   Lēmuma par programmu ISA2 1. panta 1. punkts (sk. 1. zemsvītras piezīmi).

(7)

   Lēmuma par programmu ISA2 1. panta 3. punkts (sk. 1. zemsvītras piezīmi).

(8)

   Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas sadarbspējas satvars — Īstenošanas stratēģija”, Brisele, 23.3.2017., COM(2017) 134 final.

(9)

   Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai”, Brisele, 6.5.2015., COM(2015) 192 final.

(10)

   Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES E-pārvaldes rīcības plāns 2016.–2020. gadam. Pārvaldes digitalizēšanās paātrināšana”, COM/2016/0179 final.

(11)

   Tallinas deklarācija par e-pārvaldi, kas pieņemta ministru sanāksmē 2017. gada 6. oktobrī, kad ES Padomes prezidentvalsts bija Igaunija.

(12)

   Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 2. oktobra Regula (ES) 2018/1724, ar ko izveido vienotu digitālo vārteju, lai sniegtu piekļuvi informācijai, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012 (OV L 295, 21.11.2018., 1.–38. lpp.).

(13)

   Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1316/2013, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, groza Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (EK) Nr. 680/2007 un Regulu (EK) Nr. 67/2010 (OV L 384, 20.12.2013., 129.–171. lpp.).

(14)

   Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 23. oktobra Regula (ES) 2018/1671, ar ko groza Regulu (ES) 2017/825, lai palielinātu Strukturālo reformu atbalsta programmas finansējumu un pielāgotu tās vispārīgo mērķi (OV L 284, 12.11.2018., 3.–5. lpp.).

(15)

   Uzraudzības mehānisms attiecas arī uz 8. zemsvītras piezīmē minētā paziņojuma par EIF I pielikumā izklāstītā Sadarbspējas rīcības plāna īstenošanu.

(16)

   Rezultātu apkopojums 2020. gadā būs pieejams krājumā “NIFO” platformā Joinup .

(17)

   Sk. 8. zemsvītras piezīmē minētā paziņojuma EIF 6. sadaļu.

(18)

   Sk. Eiropas Komisijas labāka regulējuma rīkkopas 47. rīku .

(19)

   Konfidencialitātes un datu aizsardzības apsvērumu dēļ novērtēšanas komanda lūdza darbību īstenotājus kā apspriešanās starpniekus sazināties ar savu risinājumu lietotājiem. Šāda divpakāpju pieeja varēja ierobežot saņemto atbilžu skaitu.

(20)

   Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “ISA programmas nobeiguma novērtējuma rezultāti”, Brisele, 1.9.2016., COM(2016) 550 final.

(21)

   Sk. https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/rolling-plan-ict-standardisation.

(22)

   Sk. https://ec.europa.eu/commission/future-europe/eu-budget-future_lv .

(23)

   Paziņojums Komisijai “Eiropas Komisijas Digitālā stratēģija. Digitāli pārveidota, uz lietotāju vērsta un datu virzīta Komisija”, Brisele, 21.11.2018., C(2018) 7118 final.

(24)

   Priekšlikums “Eiropas Parlamenta un Padomes Regula, ar ko izveido programmu “Digitālā Eiropa” 2021.–2027. gadam”, Brisele, 6.6.2018., COM(2018) 434 final.

(25)

   Sk. https://eupl.eu/.

Top