EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 13.3.2019

COM(2019) 142 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

par attiecīgo pārtikas un barības kultūraugu platību izplešanos visā pasaulē

Saturs

I.Ievads

II.ES tiesiskais regulējums biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu jomā

III.Augsta ILUC riska biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu identificēšana

III.1.Lauksaimniecības izejvielpreču platību izplešanās pasaulē

III.2.Aplēses par izejvielu platību izplešanos uz tādas zemes rēķina, kurā ir liels oglekļa uzkrājums

III.3.Jēdziens “būtiska” izplešanās uz tādas zemes rēķina, kurā ir liels oglekļa uzkrājums

IV.Zema ILUC riska biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu sertificēšana

V.Secinājumi

I.Ievads

Jaunā Atjaunojamo energoresursu direktīva 1 (“RED II” vai “direktīva”) stājās spēkā 2018. gada 24. decembrī 2 . Šī direktīva nākamajā desmitgadē veicinās atjaunojamo energoresursu attīstību, jo tajā noteikts ES mēroga saistošs atjaunojamo energoresursu mērķrādītājs – vismaz 32 %, kas visām dalībvalstīm kopīgi jāsasniedz līdz 2030. gadam. Lai to panāktu, direktīvā ir iekļauti vairāki nozariski pasākumi, kas veicina atjaunojamo energoresursu plašāku izmantošanu elektroenerģijas, siltumapgādes un aukstumapgādes, kā arī transporta nozarē, un to vispārējais mērķis ir palīdzēt samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas, uzlabot enerģētisko drošību, stiprināt Eiropas tehnoloģiskās un rūpnieciskās līderpozīcijas atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā un radīt darbvietas un izaugsmi.

Lai panāktu pamatīgus SEG emisiju aiztaupījumus un pēc iespējas samazinātu nejaušu ietekmi uz vidi, direktīva arī nostiprina ES bioenerģijas ilgtspējas satvaru. Jo īpaši direktīva paredz jaunu pieeju, kā novērst emisijas no netiešas zemes izmantošanas maiņas (“ILUC”), kas saistīta ar biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu ražošanu. Šajā nolūkā direktīvā ir noteiktas nacionālas robežvērtības, ko vēlākais līdz 2030. gadam pakāpeniski samazinās līdz nullei un kas piemērojamas augsta ILUC riska biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām (“augsta ILUC riska kurināmie/degvielas”), ko ražo no pārtikas vai barības kultūraugiem, kuru produktīvā platība būtiski izplešas uz tādas zemes rēķina, kurā ir liels oglekļa uzkrājums. Šīs robežvērtības ietekmēs šādu kurināmo/degvielu daudzumu, ko var ņemt vērā, kad tiek aprēķināts atjaunojamo energoresursu enerģijas kopējais nacionālais īpatsvars un atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars transporta nozarē. Tomēr sertificētas zema ILUC riska biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas kurināmos/degvielas direktīva atbrīvo no šo robežvērtību piemērošanas.

Šajā sakarā direktīva prasa Komisijai pieņemt deleģēto aktu, kas paredz kritērijus, pēc kuriem nosaka i) augsta ILUC riska izejvielas, kam konstatēta būtiska produktīvās platības izplešanās uz tādas zemes rēķina, kurā ir liels oglekļa uzkrājums, un ii) sertificē zema ILUC riska biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas kurināmos/degvielas (“zema ILUC riska kurināmie/degvielas”). Deleģētais akts papildina šo ziņojumu (“ziņojums”) par attiecīgo pārtikas un barības kultūraugu platību izplešanos visā pasaulē. Šajā ziņojumā ir sniegta informācija, kas saistīta ar minētā deleģētā akta kritērijiem, kuri noteikti, lai identificētu augsta ILUC riska kurināmos/degvielas, ko ražo no pārtikas vai barības kultūraugiem, kuru platība būtiski izplešas uz tādas zemes rēķina, kurā ir liels oglekļa uzkrājums, un zema ILUC riska kurināmos/degvielas. Šā ziņojuma 2. iedaļā aprakstīti ES politikas pasākumi, kuru mērķis ir novērst ILUC ietekmi. 3. iedaļā ir aplūkoti jaunākie dati par attiecīgo pārtikas un barības kultūraugu platību izplešanos pasaulē. 4. un 5. iedaļā ir aprakstīta pieeja, kā nosakāmi augsta ILUC riska kurināmie/degvielas, ko ražo no pārtikas vai barības kultūraugiem, kuru platības būtiski izplešas uz tādas zemes rēķina, kurā ir liels oglekļa uzkrājums, un sertificējami zema ILUC riska kurināmie/degvielas.

II.ES tiesiskais regulējums biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu jomā

No enerģētikas un klimata perspektīvas raugoties, transporta nozare ir īpaši problemātiska, jo tā patērē aptuveni vienu trešdaļu no ES kopējā enerģijas pieprasījuma un gandrīz pilnībā ir atkarīga no fosilajiem kurināmajiem, turklāt tās SEG emisijas pieaug. Lai risinātu šīs problēmas, 2000. gadu sākumā toreizējie ES tiesību akti 3 jau prasīja dalībvalstīm noteikt indikatīvus nacionālos mērķrādītājus biodegvielām un citām atjaunojamo resursu degvielām transporta nozarē, jo, pateicoties tehnoloģiskajam progresam, Savienībā esošo transportlīdzekļu dzinēji jau tolaik lielākoties bija pielāgoti darbībai ar degvielām ar nelielu biodegvielas piemaisījumu. Biodegvielas bija vienīgais pieejamais atjaunojamais energoresurss dekarbonizācijas uzsākšanai transporta nozarē, kurā tika prognozēts CO2 emisiju pieaugums par 50 % 1990.–2010. gadā.

2009. gada Atjaunojamo energoresursu direktīva 4 (“RED”) turpināja veicināt transporta nozares dekarbonizāciju, attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģiju transporta nozarē nosakot saistošu 10 % mērķrādītāju, kas sasniedzams līdz 2020. gadam. Kā liecina paziņotie dati un aplēses, atjaunojamo energoresursu enerģija 2017. gadā transporta nozarē veidoja aptuveni 7 % no visa enerģijas galapatēriņa. Tā kā atjaunojamo energoresursu elektroenerģijai, biogāzei un modernām izejvielām transporta nozarē pagaidām ir vien neliela nozīme, lielāko daļu šajā nozarē patērētās atjaunojamo resursu enerģijas nodrošina konvencionālās biodegvielas 5 .

Turklāt RED nosaka saistošus siltumnīcefekta gāzu aiztaupījumu un ilgtspējas kritērijus, kuriem šajā direktīvā definētajām biodegvielām 6 un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem ir jāatbilst, lai tos ieskaitītu virzībā uz nacionālajiem un ES atjaunojamo energoresursu mērķrādītājiem un lai tie kvalificētos publiskā atbalsta saņemšanai. Šie kritēriji definē aizlieguma zonas (galvenokārt zemi ar lielu oglekļa uzkrājumu vai lielu bioloģisko daudzveidību), kurās nedrīkst iegūt izejvielas, ko izmanto biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanai, un nosaka minimālos SEG emisiju aiztaupījumus, kas jāpanāk ar biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem salīdzinājumā ar fosilajiem kurināmajiem. Šie kritēriji ir palīdzējuši ierobežot ar konvencionālo biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanu saistītās tiešās zemes izmantošanas ietekmes risku, bet nerisina netiešās ietekmes jautājumu.

ILUC, kas saistīta ar konvencionālajām biodegvielām

Netieša ietekme var rasties, kad ganības vai lauksaimniecības zemi, kas iepriekš atvēlēta pārtikas un barības tirgu pieprasījuma apmierināšanai, sāk izmantot degvielu/kurināmo ražošanai paredzētas biomasas ieguvei. Pieprasījums pēc pārtikas un barības joprojām būs jāapmierina, un tas tiks darīts, vai nu intensificējot pašreizējo ražošanu, vai sākot ražošanai izmantot nelauksaimniecības zemi. Otrajā minētajā gadījumā ILUC (nelauksaimniecības zemes pārveidošana lauksaimniecības zemē pārtikas vai barības ražošanas vajadzībām) var novest pie SEG emisijām 7 , īpaši tad, ja tā skar zemi ar lielu oglekļa uzkrājumu, piemēram, mežus, mitrājus un kūdrājus. Šīs SEG emisijas, kas RED noteikto SEG aiztaupījumu kritērijos nav ietvertas, var būt būtiskas un daļēji vai pilnībā anulēt atsevišķu biodegvielu nodrošinātos SEG emisiju aiztaupījumus 8 . Tas ir tāpēc, ka sagaidāms, ka teju visa biodegviela 2020. gadā tiks ražota no kultūraugiem, ko audzē zemē, kuru varētu izmantot pārtikas un barības tirgu pieprasījuma apmierināšanai.

Tomēr ILUC nav iespējams konstatēt vai izmērīt. Lai aplēstu potenciālo ietekmi, jāveic modelēšana. Šādai modelēšanai ir vairāki ierobežojumi, tomēr tā ir pietiekami stabila, lai parādītu ar konvencionālajām biodegvielām saistīto ILUC risku. Šajā sakarā 2015. gada ILUC direktīvā 9 tika pieņemta piesardzīga pieeja ar mērķi minimalizēt vispārējo ILUC ietekmi, un šajā nolūkā tika ierobežots konvencionālo biodegvielu 10 un bioloģisko šķidro kurināmo īpatsvars, ko var ieskaitīt virzībā uz nacionālajiem atjaunojamo energoresursu mērķrādītājiem un uz attiecīgo transporta nozares mērķrādītāju, kas ir 10 %. Lai rosinātu pāreju uz degvielām/kurināmajiem, ko uzskata par tādiem, kas rada zemāku ILUC ietekmi vai to nerada vispār, šo pasākumu papildina pienākums katrai dalībvalstij attiecībā uz modernām atjaunojamo energoresursu degvielām/kurināmajiem noteikt indikatīvu mērķrādītāju, kura atsauces vērtība 2020. gadam ir 0,5 %.

Turklāt ILUC direktīva nosaka dažādu pārtikas un barības bāzes izejvielu kategoriju ILUC faktorus. Šie faktori norāda emisijas, ko rada ar konvencionālo biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanu saistītā ILUC un kas degvielas/kurināmā piegādātājiem ir jāizmanto ziņojumu sniegšanas nolūkā, bet ne biodegvielu ražošanas nodrošināto SEG emisiju aiztaupījumu aprēķināšanā.

ILUC problēmas risināšana ar RED II starpniecību

RED II ir pieņemta mērķtiecīgāka pieeja, kā mazināt ILUC ietekmi, kas saistīta ar konvencionālajām biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām 11 . Tā kā ILUC radītās emisijas nav iespējams izmērīt ar tādu precizitāti, kas vajadzīga, lai tās iekļautu ES SEG emisiju aprēķināšanas metodikā, ir saglabāta pieeja, kas ierobežo transporta nozarē patērēto konvencionālo biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu 12 daudzumu, kuru drīkst ņemt vērā, kad tiek aprēķināts atjaunojamo energoresursu kopējais nacionālais īpatsvars un attiecīgais īpatsvars transporta nozarē. Tomēr šī robežvērtība ir izteikta kā nacionālie maksimālie apjomi, kas atbilst šo degvielu/kurināmo esošajiem līmeņiem katrā dalībvalstī 2020. gadā.

Ir atļauts neliels elastīgums, jo šīs nacionālās robežvērtības drīkst palielināt par vienu procentpunktu, bet kopējais maksimums ir saglabāts, proti, tās nedrīkst pārsniegt 7 % no 2020. gada enerģijas galapatēriņa autotransporta un dzelzceļa transporta nozarē. Turklāt dalībvalstis drīkst noteikt zemāku robežvērtību biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām, kas saistīti ar augstu ILUC risku, piemēram, no eļļas kultūraugiem ražotiem kurināmajiem/degvielām.

Paralēli tiek pastiprināta modernu biodegvielu un biogāzes veicināšana, 2030. gadam nosakot specifisku saistošu minimālā īpatsvara mērķrādītāju, proti, vismaz 3,5 %, un divus starpposma mērķrādītājus (0,2% 2022. gadā un 1 % 2025. gadā).

Turklāt, kaut gan dalībvalstis var konvencionālās biodegvielas un biomasas kurināmos/degvielas ieskaitīt virzībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķrādītāju, kas ir 14 % no transporta nozares energopatēriņa, tās drīkst samazināt šo mērķrādītāju, ja tās nolemj tajā ieskaitīt mazāk šādu degvielu/kurināmo. Ja dalībvalsts, piemēram, nolemtu konvencionālās biodegvielas un biomasas kurināmos/degvielas neņemt vērā vispār, mērķrādītāju varētu samazināt par visiem maksimālajiem 7 %.

Turklāt direktīva ievieš papildu robežvērtību attiecībā uz biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām, kuras ražo no pārtikas vai barības kultūraugiem, kam konstatēta būtiska produktīvās platības izplešanās uz tādas zemes rēķina, kurā ir liels oglekļa uzkrājums, jo no šādām izejvielām ražotām biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām acīmredzami ir augsts ILUC risks 13 . Tā kā konstatētā izplešanās uz tādas zemes rēķina, kurā ir liels oglekļa uzkrājums, rodas tāpēc, ka pieprasījums pēc kultūraugiem ir pieaudzis, vēl lielāks pieprasījums pēc šādām izejvielām biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu ražošanai situāciju, visticamāk, var pasliktināt vēl vairāk, ja netiks veikti izspiešanas efekta novēršanas pasākumi, tādi kā zema ILUC riska sertificēšana. Attiecīgi šādu degvielu/kurināmo devums atjaunojamo energoresursu mērķrādītājā (un vispārējā atjaunojamo energoresursu enerģijas nacionālā īpatsvara aprēķinā) no 2021. gada tiks ierobežots līdz šādu degvielu/kurināmo patēriņa līmenim 2019. gadā. No 2023. gada 31. decembra to devums būs pakāpeniski jāsamazina līdz 0 %, kas jāsasniedz, vēlākais, 2030. gadā.

Tomēr direktīva dod iespēju no šādām izejvielām ražotas biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas kurināmos/degvielas no minētās robežvērtības izslēgt, ja tie sertificēti kā zema ILUC riska kurināmie/degvielas. Šāda sertifikācija ir iespējama attiecībā uz biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu izejvielām, kas saražotas apstākļos, kuros ILUC ietekme ir novērsta, jo tās audzētas neizmantotā zemē vai iegūtas no kultūraugiem, kuru audzēšanā izmantotas uzlabotas lauksaimniecības prakses, kā sīkāk aprakstīts šajā ziņojumā.

III.Augsta ILUC riska biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu identificēšana 

Lai noteiktu kritērijus, pēc kuriem nosaka augsta ILUC riska izejvielas, kam konstatēta būtiska produktīvās platības izplešanās uz tādas zemes rēķina, kurā ir liels oglekļa uzkrājums, ir jāpaveic divi uzdevumi:

1.jāidentificē biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu izejvielas, kuru produktīvās platības izplešas uz tādas zemes rēķina, kurā ir liels oglekļa uzkrājums, un

2.jādefinē, kas ir “būtiska” platības izplešanās.

Šajā nolūkā Komisija ir veikusi plašus pētījumus un sabiedrisko apspriešanos, kas ietver:

-attiecīgās zinātniskās literatūras apskatu,

-uz ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (ĢIS) datiem balstītu novērtējumu un

-plašu apspriešanos vairākās sanāksmēs ar ekspertiem un ieinteresētajām personām, kuri Komisijai sniedza vērtīgu pienesumu, kas ņemts vērā šā ziņojuma un saistītā deleģētā akta sagatavošanā.

III.1.Lauksaimniecības izejvielpreču platību izplešanās pasaulē

Pēdējos gadu desmitos pasaules iedzīvotāju skaita pieaugums un augstāki dzīves kvalitātes standarti ir palielinājuši pieprasījumu pēc pārtikas, barības, enerģijas un šķiedrām no mūsu planētas ekosistēmām. Šis pieaugošais pieprasījums ir novedis pie aizvien lielākas vajadzības pēc lauksaimniecības izejvielprecēm visā pasaulē, un sagaidāms, ka šī tendence nākotnē turpināsies 14 . Pieaugošais biodegvielu izmantojums ES ir papildinājis esošo pieprasījumu pēc lauksaimniecības izejvielprecēm.

Šā ziņojuma mērķis ir aplūkot biodegvielām relevanto izejvielu platību izplešanās tendences, kas pasaulē konstatētas kopš 2008. gada. Šis gads tika izraudzīts, lai nodrošinātu rīcībpolitikas saskanību ar aizsardzības robeždatumiem, kas direktīvas 29. pantā noteikti attiecībā uz zemi ar lielu bioloģisko daudzveidību un zemi ar lielu oglekļa uzkrājumu.

Kā parādīts 1. tabulā, 2008.–2016. gadā ir palielinājies produkcijas apjoms visām galvenajām lauksaimniecības izejvielprecēm, ko izmanto konvencionālo biodegvielu ražošanā, izņemot miežus un rudzus. Sevišķi izteikts bijis palmu eļļas, sojas pupu un kukurūzas produkcijas pieaugums, ko atspoguļo arī dati par novāktajām platībām. Kviešu, saulespuķu, rapšu un cukurbiešu produkcijas pieaugums galvenokārt panākts, paaugstinot ražību.

 1. tabula. Galveno biodegvielas izejvielu ražošanas paplašināšanās pasaulē (2008–2016); avots: pašu aprēķins, kas pamatojas uz FAOstat un USDA-FAS datiem.

Pieaugošo pieprasījumu pēc lauksaimniecības izejvielprecēm parasti var apmierināt, palielinot ražību un paplašinot lauksaimniecības zemi. Situācijā, kad piemērotas lauksaimniecības zemes pieejamība un ražības palielināšanas potenciāls ir ierobežots, pieaugošais pieprasījums pēc lauksaimniecības kultūrām kļūst par galveno atmežošanas virzītāju. To, kādā veidā tiek apmierināts pieaugošais pieprasījums un kādā mērā tas izraisa atmežošanu, var ietekmēt arī citi svarīgi faktori, tādi kā tiekšanās no ražošanas gūt maksimālo peļņu un attiecīgo spēkā esošo tiesību aktu ievērošana.

III.2.Aplēses par izejvielu platību izplešanos uz tādas zemes rēķina, kurā ir liels oglekļa uzkrājums

Tā kā globālais pieprasījums pēc lauksaimniecības izejvielprecēm pieaug, daļa no pieprasījuma pēc biodegvielām ir tikusi apmierināta, visā pasaulē paplašinot lauksaimniecībai atvēlētās zemes. Ja šī paplašināšana notiek zemē ar lielu oglekļa uzkrājumu, tā var novest pie būtiskām SEG emisijām un pamatīgiem bioloģiskās daudzveidības zudumiem. Lai aplēstu, kādā mērā attiecīgās izejvielas platība izplešas uz tādas zemes rēķina, kurā ir liels oglekļa uzkrājums (kā definēts RED II), Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs (JRC) ir sagatavojis relevantās zinātniskās literatūras apskatu (sk. I pielikumu), ko papildina uz ĢIS balstīts pasaules mēroga pētījums (sk. II pielikumu).

Zinātniskās literatūras apskats

Izskatot zinātnisko literatūru par lauksaimniecības izejvielpreču produktīvo platību izplešanos uz tādas zemes rēķina, kurā ir liels oglekļa uzkrājums, konstatēts, ka nevienā atsevišķā pētījumā nav atrodami rezultāti par visām biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu ražošanā izmantotajām izejvielām. Tā vietā pētījumi parasti koncentrējas uz konkrētiem reģioniem un konkrētiem kultūraugiem, galvenokārt soju un eļļas palmām, bet dati par citiem kultūraugiem ir ļoti nepilnīgi. Turklāt dažādos pētījumos ir ne tikai aplūkoti dažādi kultūraugu platību izplešanās periodi, bet arī izmantota atšķirīga pieeja attiecībā uz laiku, kas paiet starp atmežošanu un kultūraugu platību izplešanos. Tāpēc pētījumos, kuros ņemts vērā zemes segums tikai viena vai divu gadu laikā pirms kultūraugu iesēšanas vai iestādīšanas, atmežošana uz kultūraugu tiek attiecināta mazākā mērā nekā pētījumos, kuros ņemts vērā zemes segums agrākā laikposmā. Tas var novest pie tā, ka kultūraugu ietekme uz atmežošanu tiek novērtēta par zemu: pat ja atmežotās platības kultūraugu audzēšanai netiek izmantotas uzreiz, galīgais mērķis izmantot zemi kultūraugu audzēšanai var būt viens no svarīgākajiem atmežošanas virzītājiem. Kad vien iespējams, šo reģionālo pētījumu rezultāti tika kombinēti, lai iegūtu pasaules mēroga aplēsi par katra atsevišķa kultūrauga platības izplešanos (kopsavilkums turpinājumā).

Sojas pupas

Ņemot vērā to, ka nav pētījumu, kuros būtu atrodami jaunākie dati par visu pasauli, tika kombinēti pētījumos un datubāzēs atrodamie dati par Brazīliju, citām Dienvidamerikas valstīm un pārējo pasauli. Attiecībā uz Brazīliju dati par sojas platību izplešanos kopš 2008. gada tika ņemti no Brazīlijas IBGE-SIDRA datubāzes, kombinēti ar datiem par izplešanos uz meža platību rēķina Seradu reģionā [Gibbs et al. 2015], un pēc tam aprēķināts 2009.–2013. gada vidējais rādītājs Amazones reģionam [Richards et al. 2017] un pārējai Brazīlijas teritorijai [Agroicone 2018]. Publikācijā [Graesser et al. 2015] ir sniegti dati par kultūraugu platību izplešanos uz meža rēķina pārējās Latīņamerikas valstīs. Attiecībā uz pārējo pasauli jānorāda, ka par valstīm, kurās kopš 2008. gada konstatēta lielākā sojas platību izplešanās, t. i., Indiju, Ukrainu, Krieviju un Kanādu, literatūrā tikai retumis bija pieminētas bažas par sojas audzēšanas tieši izraisītu atmežošanu. Tāpēc tika pieņemts, ka pārējās pasaules valstīs uz meža rēķina notikušās izplešanās procentuālā daļa ir 2 %. Rezultātā tika aplēsts, ka sojas platību izplešanās zemē ar lielu oglekļa uzkrājumu ir aptuveni 8 % (pasaules vidējais rādītājs).

Palmu eļļa

Izmantojot atlasītus satelītdatus par eļļas palmu plantācijām, pētījumā [Vijay et al. 2016] ir aplēsta eļļas palmu plantāciju izplešanās procentuālā daļa, kas 1989.–2013. gadā notikusi uz meža rēķina, un sniegti rezultāti sadalījumā pa valstīm. Minētos valstu vidējos rādītājus attiecinot pret novāktās eļļas palmu platības pieaugumu katrā valstī 2008.–2016. gadā, secināts, ka pasaules mērogā 45 % no eļļas palmu platību izplešanās ir notikusi uz tādas zemes rēķina, kas 1989. gadā bijusi mežs. Šo rezultātu vēl ticamāku dara tas, ka attiecībā uz Indonēziju un Malaiziju iegūtie rezultāti ietilpst tajā pašā diapazonā, kurā ietilpst citu, tieši uz šiem reģioniem vērstu pētījumu rezultāti. Pētījuma [Henders et al. 2015] papildu dati ļauj secināt, ka 2008.–2011. gada periodā konstatētā atmežošana, kuras cēlonis ir eļļas palmu platību izplešanās, vidēji bijusi 0,43 Mha gadā. Arī tas atbilst 45 % no eļļas palmu aizņemtās platības aplēstā pieauguma minētajā periodā pasaulē 15 . Vairākos pētījumos ir analizēta arī uz kūdrāju rēķina notikušās eļļas palmu platību izplešanās procentuālā daļa. Piešķirot lielāko svērumu rezultātiem, kas sniegti publikācijās [Miettinen et al. 2012, 2016], kuras var uzskatīt par visprogresīvākajiem pētījumiem šajā jomā, un pieņemot, ka pārējās pasaules valstīs kūdrāju nosusināšana palmu platību ierīkošanai netiek veikta, iegūta interpolēta vidējā svērtā aplēse 23 %, kas raksturo 2008.–2011. gadā visā pasaulē notikušo eļļas palmu platību izplešanos uz kūdras platību rēķina.

Cukurniedres

Vairāk nekā 80 % no cukurniedru platību izplešanās pasaulē 2008.–2015. gadā ir notikuši Brazīlijā. Publikācijā [Adami et al. 2012] ziņots, ka Brazīlijas centrālajā un dienvidu daļā 2000.–2009. gadā tikai 0,6 % no cukurniedru platību izplešanās notikuši uz meža rēķina. Lai gan šajā reģionā notikuši aptuveni 90 % no pasaules cukurniedru platību izplešanās minētajā periodā, zināma izplešanās notikusi arī citos Brazīlijas reģionos, ko šis pētījums neaptver. [Sparovek et al. 2008] piekrīt viedoklim, ka Brazīlijas centrālajā un dienvidu daļā 1996.–2006. gadā cukurniedru platību izplešanās gandrīz pilnībā notikusi uz ganību vai citu kultūraugu platību rēķina; tomēr vēl 27 % no izplešanās ir notikusi “perifēros” apgabalos Amazones biomā un tā apkārtnē, ziemeļaustrumu reģionā, kā arī Atlantijas mežu biomā. Minētajos perifērajos reģionos ir vērojama korelācija starp meža zudumu un cukurniedru platību izplešanos pašvaldībā. Tomēr publikācijā nav sniegti skaitliski dati par to, kāda daļa no izplešanās notikusi uz meža rēķina. Tāpēc uz literatūras pamata kvantificēt cukurniedru audzēšanas izraisītu atmežošanu nebija iespējams.

Kukurūza

Tādus graudaugus kā kukurūza par atmežošanas cēloni parasti neuzskata, jo tos lielākoties audzē mērenajā joslā, kur atmežošana parasti ir neliela. Tajā pašā laikā kukurūza ir arī tropisks kultūraugs, ko bieži audzē mazās lauku saimniecībās, bet lielās saimniecībās nereti audzē augsekā ar sojas pupām. Ķīnā izplešanās notikusi lielākoties valsts ziemeļaustrumos uz tādas marginālas zemes rēķina [Hansen 2017], kas uzskatāma drīzāk par stepes zālājiem, nevis mežu. Uz kukurūzas platību izplešanos Brazīlijā un Argentīnā varētu attiecināt tādu pašu atmežošanas procentu kā uz sojas platību izplešanos Brazīlijā. Publikācijā [Lark et al. 2015] konstatēts, ka laikā no 2008. līdz 2012. gadam 3 % no ASV kukurūzas platību izplešanās notikuši uz meža rēķina, 8 % uz krūmāju un 2 % uz mitrāju rēķina. Tomēr literatūrā nebija atrodamas nekādas aplēses par zemes pārveidošanu pasaulē.

Citi kultūraugi

Datu par citiem kultūraugiem ir ļoti maz, īpaši pasaules mērogā. Vienīgās datu kopas par kultūraugu platību izplešanos, kuras aptver visu pasauli, rezultātus uzrāda sadalījumā pa valstīm [FAO 2018] [USDA 2018]. Tāpēc viena no iespējām ir kultūraugu platību izplešanos valsts līmenī korelēt ar atmežošanu valsts līmenī [Cuypers et al. 2013], [Malins 2018], bet to nevar uzskatīt par pietiekamu pierādījumu, lai kādu kultūraugu sasaistītu ar atmežošanu, jo attiecīgais kultūraugs varētu netikt audzēts tajā valsts daļā, kurā notiek atmežošana.

Zinātniskās literatūras kritiskā apskata rezultātā var secināt, ka labākās aplēses par neseno izplešanos uz tādas mežiem klātas zemes rēķina, kurā ir liels oglekļa uzkrājums, ir 8 % sojas gadījumā un 45 % eļļas palmu gadījumā. Literatūrā nebija atrodami pietiekami dati, lai izdarītu pamatotas aplēses par citiem kultūraugiem.

Uz ĢIS balstīts novērtējums par izejvielu platību izplešanos ar oglekli bagātās platībās

Lai visus biodegvielām relevantos kultūraugus aplūkotu konsekventi, literatūras apskatu papildināja uz ĢIS balstīts pasaules mēroga novērtējums par biodegvielām relevanto kultūraugu platību izplešanos ar oglekli bagātās platībās, kurš pamatojās uz Pasaules Resursu institūta (WRI) un Arkanzasas Universitātes Ilgtspējas konsorcija datiem (sk. 1. izcēlumu).

2. tabulā apkopoti uz ĢIS balstītā novērtējuma rezultāti, kas uzrāda lielas biodegvielām relevanto izejvielu atšķirības attiecībā uz to, kādā mērā to platību izplešanās ir saistīta ar atmežošanu. Dati rāda, ka laikā no 2008. līdz 2015. gadam saulespuķu, cukurbiešu un rapšu produktīvās platības ir izpletušās vien lēnām un tikai nebūtiska izplešanās daļa ir notikusi zemē ar lielu oglekļa uzkrājumu. Kukurūzas, kviešu, cukurniedru un sojas pupu gadījumā platību izplešanās ir bijusi izteiktāka, bet izplešanās procentuālā daļa, kas notikusi uz meža rēķina, nevienai no šīm izejvielām nesasniedz 5 %. Savukārt eļļas palmu gadījumā analīze atklāja gan lielāko vispārējās izplešanās ātrumu, gan lielāko uz meža rēķina notikušās izplešanās procentuālo daļu (70 %). Eļļas palmas ir arī vienīgais kultūraugs, kura gadījumā liela izplešanās daļa notiek uz kūdrāju rēķina (18 %).

Uz ĢIS balstītā novērtējuma rezultāti, šķiet, atbilst vispārējām tendencēm, kas minētas šajā ziņojumā apskatītajā zinātniskajā literatūrā. Eļļas palmu gadījumā aplēstā platību izplešanās procentuālā daļa, kas notikusi uz meža rēķina, atbilst zinātniskajā literatūrā minētajām augstākajām vērtībām, kas uzrāda lielu procentuālo daļu izplešanās, kas notikusi uz meža rēķina, parasti 40–50 % diapazonā. Viens no iespējamiem atšķirību izskaidrojumiem ir laiks, kas paiet no meža izciršanas līdz palmu izaudzēšanai 16 .

Saskaņā ar RED II visas platības, kas 2008. gada janvārī bijušas mežs, tiek uzskatītas par atmežotām, ja tās izmanto biodegvielu izejvielu ražošanai, neatkarīgi no datuma, kad sākta izejvielas faktiskā audzēšana. Šis noteikums ir ņemts vērā uz ĢIS balstītajā novērtējumā, savukārt lielākajā daļā reģionālo pētījumu ņemts vērā īsāks laika sprīdis starp atmežošanu un palmu iestādīšanu. No otras puses, uz kūdrāju rēķina notikušās izplešanās procentuālā daļa, kas izriet no analīzes, lielākoties atbilst zinātniskajā literatūrā atrodamajām aplēsēm. Tāpēc konservatīvākās aplēses, kas eļļas palmu platību izplešanos uz meža rēķina pasaules mērogā lēš vidēji 45 % apmērā, bet produktīvās platības izplešanos uz kūdrāju rēķina 23 % apmērā, var uzskatīt par labāko pieejamo zinātnisko liecību.

Sojas gadījumā uz ĢIS pamata aplēstais zemes pārveidošanas rādītājs 4 % apmērā ir zemāks nekā uz reģionālās literatūras pamata izdarītās kombinētās aplēses, kas sasniedz 8 %. Šo atšķirību var izskaidrot fakts, ka reģionālajā literatūrā ir izmantoti ar eksperta viedokli papildināti vietējie dati par to, kādas kultūraugu platības seko tūlīt pēc atmežošanas konkrētā pikselī, taču uz ĢIS balstītā pasaules mēroga novērtējumā piemērot šādu pieeju nebūtu praktiski. Tāpēc uz reģionālās literatūras pamata iegūtā aplēse, ka uz meža rēķina notikuši 8 % sojas platību izplešanās, ir uzskatāma par tādu, kas atspoguļo labākos pieejamos zinātniskos datus. 

2. tabula. Konstatētā pārtikas un barības kultūraugu aizņemto platību izplešanās 17 (no FAO un USDA statistikas), kas uz ĢIS novērtējuma pamata sasaistīta ar atmežošanu.

ILUC riski, kas saistīti ar biodegvielām uz pārtikas un barības kultūraugu bāzes

Uz ĢIS balstītā pētījuma rezultāti, kas izklāstīti iepriekš, atbilst ILUC modelēšanas rezultātiem, kuri konsekventi liecina, ka tādi biodegvielu ražošanai izmantotie eļļas kultūraugi kā eļļas palmas, rapsis, soja un saulespuķes ir saistāmi ar augstāku ILUC risku salīdzinājumā ar citu konvencionālo degvielu izejvielām, piemēram, cukuru vai cieti bagātīgi saturošiem kultūraugiem. Šo tendenci ir apstiprinājis arī nesen veikts pasaules mēroga ILUC zinātniskais apskats 18 .

Turklāt RED II VIII pielikumā ir provizoriski aplēstu ILUC emisiju faktoru saraksts, kurā ILUC faktors eļļas kultūraugiem ir aptuveni četras reizes lielāks nekā citiem kultūraugu veidiem. Tālab RED II 26. panta 1. punkts, konkrēti atsaucoties uz eļļas kultūraugiem, ļauj dalībvalstīm noteikt zemāku robežvērtību attiecībā uz tādu biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu īpatsvaru, ko ražo no pārtikas un barības kultūraugiem. Tomēr, ņemot vērā ar ILUC modelēšanu saistīto neskaidrību, būtu lietderīgāk dažādas kultūraugu kategorijas, piemēram, cieti bagātīgi saturošus kultūraugus, cukura kultūraugus un eļļas kultūraugus, pagaidām nenošķirt, kad tiek noteikti kritēriji tādu ILUC riska degvielu/kurināmo identificēšanai, kuras ražo no pārtikas vai barības kultūraugiem, kam konstatēta būtiska produktīvās platības izplešanās uz tādas zemes rēķina, kurā ir liels oglekļa uzkrājums.

III.3.Jēdziens “būtiska” izplešanās uz tādas zemes rēķina, kurā ir liels oglekļa uzkrājums

Lai nodrošinātu, ka visas biodegvielas, kuras ieskaita virzībā uz 2030. gada atjaunojamo energoresursu mērķrādītāju, panāk SEG emisiju neto aiztaupījumus (salīdzinājumā ar fosilajiem kurināmajiem), Komisijai saskaņā ar RED II piešķirto pilnvarojumu ir jānosaka, kas ir relevantas izejvielas platību būtiska izplešanās uz tādas zemes rēķina, kurā ir liels oglekļa uzkrājums. Lai noteiktu platību izplešanās būtiskumu, izšķiroša nozīme ir trim faktoriem: platību izplešanās absolūtais un relatīvais apmērs kopš konkrēta gada salīdzinājumā ar relevantā kultūrauga kopējo produktīvo platību, izplešanās procentuālā daļa, kas notikusi uz tādas zemes rēķina, kurā ir liels oglekļa uzkrājums, un relevanto kultūraugu veids un tādu platību veids, kurās ir liels oglekļa uzkrājums.

Pirmais faktors verificē to, vai konkrēta izejviela faktiski izplešas jaunās platībās. Šajā nolūkā ir jāņem vērā gan produktīvās platības gada vidējais absolūtais pieaugums (t. i., 100 000 ha, kas atspoguļo apjomīgu izplešanos), gan relatīvais pieaugums (t. i., 1 %, kas atspoguļo gada vidējo ražības pieaugumu) salīdzinājumā ar minētās izejvielas produktīvo kopplatību. Šī dubultā sliekšņvērtība ļauj izslēgt izejvielu, kam nav konstatēta nekāda vai ir konstatēta pavisam neliela produktīvās kopplatības izplešanās (galvenokārt tāpēc, ka produkcijas pieaugums panākts, uzlabojot ražību, nevis paplašinot platību). Šāda izejviela būtisku atmežošanu un tātad arī augstas SEG emisijas ILUC rezultātā neradīs. Tā tas ir, piemēram, saulespuķu eļļas gadījumā, jo tās produktīvā platība 2008.–2016. gadā ir palielinājusies mazāk nekā par 100 000 ha un tikai par 0,5 % gadā, savukārt tās produkcijas kopapjoms tajā pašā periodā ir pieaudzis par 3,4 % gadā.

Attiecībā uz kultūraugiem, kas šīs izplešanās sliekšņvērtības pārsniedz, otrais izšķirošais elements ir platību izplešanās procentuālā daļa, kas notiek uz tādas zemes rēķina, kurā ir liels oglekļa uzkrājums. Šī procentuālā daļa nosaka, vai un ciktāl ir sagaidāms, ka ar biodegvielām var panākt SEG emisiju aiztaupījumus. Situācijā, kad SEG emisijas, kas rodas no izejvielas platību izplešanās uz tādas zemes rēķina, kurā ir liels oglekļa uzkrājums, pārsniedz tiešos SEG emisiju aiztaupījumus, ko nodrošina no dažu veidu izejvielām ražotas biodegvielas, šādu biodegvielu ražošana nepanāks SEG emisiju aiztaupījumus salīdzinājumā ar fosilajiem kurināmajiem.

Kā prasīts RED II, biodegvielām SEG emisijas ir jāsamazina par vismaz 50 % 19 , salīdzinot ar fosilajiem kurināmajiem un balstoties uz aprites cikla analīzi, kas aptver visas tiešās emisijas, bet neietver netiešās emisijas. Kā aprakstīts 2. izcēlumā, ar biodegvielām, kas saražotas no kultūraugiem, kuru platību izplešanās uz tādas zemes rēķina, kurā ir liels oglekļa uzkrājums, pārsniedz vispārējo 14 % sliekšņvērtību, emisiju aiztaupījumi panākti netiks. Saskaņā ar piesardzības principu šķiet lietderīgi identificēto līmeni diskontēt par aptuveni 30 %. Lai nodrošinātu, ka ar biodegvielām tiek panākti apjomīgi SEG emisiju neto aiztaupījumi un ka ar ILUC saistītais bioloģiskās daudzveidības zudums tiek minimalizēts, ir vajadzīga konservatīvāka sliekšņvērtība 10 %.

Treškārt, nosakot, kas ir būtiska izplešanās, ir svarīgi ņemt vērā arī pamatīgās atšķirības starp dažādu veidu platībām, kurās ir liels oglekļa uzkrājums, un starp attiecīgajiem izejvielu veidiem.

Piemēram, lai izveidotu un uzturētu eļļas palmu plantāciju, kūdrāji ir jānosusina. Kūdras sadalīšanās rada būtiskas CO2 emisijas, kuras turpinās, kamēr vien notiek plantācijas uzturēšana un mitrums kūdrājā netiek atjaunots. Pirmo 20 gadu laikā pēc nosusināšanas kumulatīvās CO2 emisijas atbilst aptuveni trīskāršotām emisijām, kas atbilstīgi iepriekš minētajam pieņēmumam rastos no tās pašas platības atmežošanas. Attiecīgi šī nozīmīgā ietekme būtu jāņem vērā, kad tiek aprēķināts to emisiju būtiskums, ko rada zeme ar lielu oglekļa uzkrājumu, piemēram, izplešanos uz kūdrāju rēķina būtu jāreizina ar koeficientu 2,6 20 . Turklāt ilggadīgiem stādījumiem (palmas un cukurniedres), kā arī kukurūzai un cukurbietēm ir ievērojami lielāka atdeve tirgoto produktu enerģijas satura ziņā 21 , nekā pieņemts 14 % sliekšņvērtības aprēķinā 22 . Tās 3. izcēlumā ir ņemtas vērā, piemērojot “ražības faktoru”.

Nobeigumā jāpiemin, ka 3. izcēlumā ir norādīta izraudzītā formula, pēc kuras aprēķina, vai biodegvielām relevanta izejviela pārsniedz vai nesasniedz 10 % sliekšņvērtību, kas norāda uz būtisku izplešanos. Šī formula ņem vērā izejvielas izplešanās procentuālo daļu, kas notikusi uz tādu platību rēķina, kurās ir liels oglekļa uzkrājums (definētas RED II), un dažādu izejvielu ražības faktoru.

IV.Zema ILUC riska biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu sertificēšana 

Konkrētos apstākļos parasti par augsta ILUC riska uzskatīto biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu ILUC ietekmi var novērst, un attiecīgo izejvielu audzēšana var pat izrādīties attiecīgajām produktīvajām platībām labvēlīga. Kā aprakstīts 2. iedaļā, ILUC galvenais cēlonis ir papildu pieprasījums pēc izejvielām, ko rada arvien lielāks konvencionālo biodegvielu patēriņš. Šo izspiešanas efektu var novērst, izmantojot sertificētas zema ILUC riska biodegvielas.

Izspiešanas efekta novēršana ar papildināmības pasākumiem

Zema ILUC riska biodegvielas ir degvielas, kas saražotas no papildu izejvielām, kuras izaudzētas neizmantotā zemē vai iegūtas ražības pieauguma rezultātā. Biodegvielu ražošana no šādām papildu izejvielām neradīs ILUC, jo minētās izejvielas ar pārtikas un barības ražošanu nekonkurē un izspiešanas efekts ir novērsts. Saskaņā ar direktīvā prasīto šādas papildu izejvielas par zema ILUC riska degvielām ir uzskatāmas tikai tad, ja tās saražotas ilgtspējīgi.

Lai sasniegtu zema ILUC riska koncepcijas mērķi, ir vajadzīgi stingri kritēriji, kas iedarbīgi veicina paraugpraksi un nepieļauj nepelnītus ieguvumus. Vienlaikus šiem pasākumiem jābūt praktiski īstenojamiem un jānovērš pārmērīgs administratīvais slogs. Pārskatītajā direktīvā ir identificēti divi papildu izejvielu avoti, ko var izmantot zema ILUC riska degvielu/kurināmo ražošanai. Tās ir izejvielas, kuras iegūst tādu pasākumu rezultātā, kas palielina lauksaimniecības kultūru ražību jau izmantotā zemē, un izejvielas, kuras iegūst, audzējot kultūraugus platībās, kas kultūraugu audzēšanai līdz šim nav izmantotas.

Papildināmības nodrošināšana, kas pārsniedz ierasto praksi

Viduvējs ražības pieaugums joprojām nav pietiekams, lai novērstu visus izspiešanas efekta riskus, jo lauksaimniecības kultūru ražība nemitīgi uzlabojas, savukārt papildināmības koncepcija, kas ir zema ILUC riska sertifikācijas pamatā, prasa veikt pasākumus, kuri sniedzas tālāk par ierasto praksi. Šajā sakarā RED II paredz, ka sertificēšanā ir tiesības ņemt vērā tikai tādu ražības pieaugumu, kas pārsniedz paredzamo pieaugumu.

Šajā nolūkā ir jāanalizē, vai pasākums pārspēj parasto praksi tā īstenošanas laikā, kā arī pārdomāti jāierobežo laikposms, kurā pasākumus ir tiesības ņemt vērā sertificēšanā un kurš ekonomikas dalībniekiem ļauj atgūt investīciju izmaksas un nodrošina nepārtrauktu satvara iedarbīgumu. Šim nolūkam piemērots šķiet tiesību ierobežojums uz 10 gadiem 31 . Turklāt panāktais ražības palielinājums būtu jāsalīdzina ar dinamisku bāzlīniju, kurā ņemtas vērā kultūraugu ražības globālās tendences. Tas atspoguļotu to, ka daži ražības uzlabojumi laika gaitā tiek panākti tehnoloģiskās attīstības rezultātā (piemēram, ražīgākas sēklas), un tas notiek arī bez lauksaimnieka aktīvas iejaukšanās.

Tomēr, lai dinamiskās bāzlīnijas noteikšanai izmantotā pieeja būtu praktiski īstenojama un verificējama, tai jābūt stabilai un vienkāršai. Šajā nolūkā dinamiskajai bāzlīnijai būtu jābalstās uz kombināciju starp vidējo ražību, ko lauksaimnieks panācis 3 gadu periodā pirms papildināmības pasākuma piemērošanas gada, un ilggadējo attiecīgās izejvielas ražības tendenci.

Tiesībām ierēķināt papildu izejvielu, kas iegūta, īstenojot ražības palielināšanas pasākumus vai audzējot izejvielu neizmantotā zemē, būtu jāaprobežojas ar gadījumiem, kas patiešām papildina ierasto praksi. Piemērotākais satvars projektu papildināmības novērtēšanai ir tīras attīstības mehānisms (CDM), kas izstrādāts Kioto protokola ietvaros (sk. 4. izcēlumu). Jānorāda, ka CDM ir orientēts uz rūpnieciskiem projektiem, tāpēc tā pieeju nevar replicēt visā pilnībā, bet tā prasības attiecībā uz investīciju un šķēršļu analīzi ir zema ILUC riska biodegvielu sertificēšanai relevantas. Šādu prasību piemērošana zema ILUC riska sertificēšanā nozīmētu, ka pasākumi, ko veic, lai palielinātu ražību vai audzētu izejvielas iepriekš neizmantotā zemē, bez tirgus piemaksas, kas saistīta ar ES pieprasījumu pēc biodegvielām, nebūtu finansiāli pievilcīgi vai saskartos ar citiem šķēršļiem, kas kavētu to īstenošanu (piemēram, prasmes, tehnoloģijas utt.) 32 .

Garantēti stabila atbilstības verifikācija un revīzija

Lai apliecinātu atbilstību šim kritērijam, ir jāveic padziļināts novērtējums, kas konkrētos apstākļos varētu nebūt iespējams un varētu izrādīties par šķērsli šīs pieejas sekmīgai īstenošanai. Piemēram, maziem lauksaimniekiem 34 , sevišķi jaunattīstības valstīs, nereti trūks administratīvās spējas un zināšanas, lai veiktu šādus novērtējumus, un vienlaikus tie saskarsies ar šķēršļiem, kas kavē ražības paaugstināšanas pasākumu īstenošanu. Līdzīgi papildināmību var pieņemt attiecībā uz projektiem, kas izmanto pamestu vai stipri degradētu zemi, jo šāda zemes situācija jau liecina par to, ka pastāv šķēršļi, kuri liedz to apstrādāt.

Var sagaidīt, ka zema ILUC riska sertificēšanas metodikas īstenošanā lielākā nozīme būs brīvprātīgām shēmām, kas ir uzkrājušas plašu pieredzi biodegvielu ilgtspējas kritēriju īstenošanā visā pasaulē. Komisija jau ir atzinusi 13 brīvprātīgas shēmas, kas apliecina atbilstību ilgtspējas un SEG emisiju aiztaupījumu kritērijiem. RED II ir paplašinātas Komisijas pilnvaras atzīt shēmas, lai tās attiektos arī uz zema ILUC riska degvielām/kurināmajiem.

Lai nodrošinātu stabilu un saskaņotu īstenošanu, Komisija saskaņā ar RED II 30. panta 8. punktu pieņemtā īstenošanas aktā noteiks sīkākus tehniskos noteikumus par konkrētām verifikācijas un revīzijas pieejām. Komisija šo īstenošanas aktu pieņems, vēlākais, līdz 2021. gada 30. jūnijam. Brīvprātīgas shēmas var sertificēt zema ILUC riska degvielas/kurināmos pēc pašu individuāli izstrādātiem standartiem, tāpat kā tās rīkojas, kad sertificē atbilstību ilgtspējas kritērijiem, un Komisija var atzīt šādas shēmas saskaņā ar RED II noteikumiem.

V.Secinājumi

Pasaulē pieaugošais pieprasījums pēc pārtikas un barības kultūraugiem nozīmē, ka lauksaimniecības nozarei ir nemitīgi jāpalielina produkcija. To panāk, gan palielinot ražību, gan paplašinot lauksaimniecības platības. Ja izplešanās notiek uz tādas zemes rēķina, kurā ir liels oglekļa uzkrājums vai liela bioloģiskā daudzveidība, šis process var novest pie negatīvas ILUC ietekmes.

Šajā sakarā RED II ierobežo transporta nozarē patērēto konvencionālo biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu devumu 2030. gadam noteiktajā Savienības atjaunojamo energoresursu mērķrādītājā. Turklāt augsta ILUC riska biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu devums, sākot no 2020. gada, tiks ierobežots 2019. gada līmenī un pēc tam laikā no 2023. gada līdz, vēlākais, 2030. gadam pakāpeniski samazināts līdz nullei.

Kā liecina labākie pieejamie zinātniskie pierādījumi par lauksaimniecības platību izplešanos kopš 2008. gada, kas aprakstīta šajā ziņojumā, palmu eļļa šobrīd ir vienīgā izejviela, kuras gadījumā produktīvās platības izplešanās uz tādas zemes rēķina, kurā ir liels oglekļa uzkrājums, ir tik izteikta, ka no zemes izmantošanas maiņas izrietošās SEG emisijas anulē visus SEG emisiju aiztaupījumus, ko nodrošina no šīs izejvielas saražotās degvielas/kurināmie (salīdzinājumā ar fosilo kurināmo). Tādējādi palmu eļļa ir augsta ILUC riska izejviela, kam konstatēta būtiska produktīvās platības izplešanās uz tādas zemes rēķina, kurā ir liels oglekļa uzkrājums.

Tomēr ir svarīgi atzīmēt, ka ne visai palmu eļļai, ko izmanto par izejvielu bioenerģijas ražošanā, ir kaitīga ILUC ietekme RED II 26. pantā noteiktajā nozīmē. Tāpēc daļu ražošanas varētu uzskatīt par zema ILUC riska ražošanu. Lai identificētu šādu ražošanu, ir pieejami divu veidu pasākumi, t. i., ražības palielināšana esošajā zemē un izejvielas audzēšana neizmantotā zemē, piemēram, pamestā vai stipri degradētā zemē. Šie pasākumi ir galvenais veids, kā nepieļaut, lai biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu ražošana nekonkurētu ar vajadzību apmierināt pieaugošo pieprasījumu pēc pārtikas un barības. Visas zema ILUC riska degvielas/kurināmos direktīva atbrīvo no izmantošanas pakāpeniskas izbeigšanas. Zema ILUC riska degvielu/kurināmo sertificēšanas kritēriji varētu faktiski mazināt izspiešanas efektu, kas saistīts ar pieprasījumu pēc šīm degvielām/kurināmajiem, ja tiktu ņemtas vērā tikai biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu ražošanai izmantotās papildu izejvielas.

Gatavodamās šā ziņojuma pārskatīšanai, kas jāveic līdz 2021. gada 30. jūnijam, Komisija, pamatojoties uz jauniem zinātniskiem pierādījumiem, turpinās novērtēt pārmaiņas lauksaimniecības nozarē, arī lauksaimniecības platību izplešanos, un uzkrāt pieredzi zema ILUC riska degvielu/kurināmo sertificēšanā. Tālab Komisija pārskatīs ziņojumā ietvertos datus, ņemot vērā apstākļu attīstību un jaunākos pieejamos zinātniskos pierādījumus. Ir svarīgi atgādināt, ka šis ziņojums atspoguļo tikai pašreizējo situāciju, balstoties uz jaunākajām tendencēm, un ka turpmākie novērtējumi atkarībā no lauksaimniecības nozares turpmākās attīstības pasaulē var nonākt pie citādiem secinājumiem par to, kuras izejvielas būtu klasificējamas par augsta ILUC riska izejvielām.

(1)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Direktīva (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu.

(2)    Dalībvalstīm direktīvas noteikumi valsts tiesību aktos jātransponē līdz 2021. gada 30. jūnijam.

(3)      Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 8. maija Direktīva 2003/30/EK par biodegvielas un citu atjaunojamo veidu degvielas izmantošanas veicināšanu transportā.

(4)      Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK.

(5)      Biodegvielas, ko ražo no pārtikas vai barības kultūraugiem.

(6)      RED dotā “biodegvielu” definīcija ietver gan gāzveida, gan šķidros biomasas kurināmos/degvielas, ko izmanto transporta nozarē. RED II tas tā vairs nav: tajā dotā “biodegvielu” definīcija ietver tikai šķidros biomasas kurināmos/degvielas, ko izmanto transporta nozarē.

(7)      Kad tiek izcirsti meži un nosusināti kūdrāji, kokos un augsnē uzglabātais CO2 nonāk atmosfērā.

(8)      SWD(2012) 343 final.

(9)      Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 9. septembra Direktīva (ES) 2015/1513, ar kuru groza Direktīvu 98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti, un Direktīvu 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu.

(10)      “Biodegvielas” atbilstīgi RED dotajai definīcijai.

(11)      “Biomasas kurināmie/degvielas” ir jauns termins, kas ieviests ar RED II, kurā šie kurināmie/degvielas definēti kā gāzveida un cietie kurināmie/degvielas, kas saražoti no biomasas.

(12)      Tā kā ierobežojums attiecas tikai uz transporta nozarē patērētajiem konvencionālajiem biomasas kurināmajiem/degvielām, kas praksē ir transportam izmantotās gāzveida degvielas (daļa no RED definīcijā ietvertajām biodegvielām), šā ierobežojuma aptvertās degvielas/kurināmie nav būtiski mainījušies.

(13)      Jāpiezīmē, ka konstatētā produktīvās platības izplešanās uz tādas zemes rēķina, kurā ir liels oglekļa uzkrājums, netiek uzskatīta par tiešu zemes izmantošanas maiņu Atjaunojamo energoresursu direktīvas nozīmē. Izplešanās drīzāk ir sekas, ko rada visās nozarēs augošais pieprasījums pēc kultūraugiem. ES ilgtspējas kritēriji aizliedz tiešu zemes izmantošanas maiņu, kuras rezultātā zeme ar lielu oglekļa uzkrājumu tiek izmantota biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu ražošanas vajadzībām.

(14)      JRC 2017. gada ziņojums “Report Challenges of Global Agriculture in a Climate Change Context by 2050”.

(15)      Dati par novākto platību ir pieejami par visām valstīm. Novāktā platība ir mazāka par aizņemto platību, jo nepieaugušas palmas nedod ražu. Tomēr aizņemtās platības un novāktās platības pieauguma attiecība ir atkarīga arī no tās atkārtoti apstādīto platību daļas, ko aizņem vēl nepieaugušas palmas. Dati par aizņemtās platības pieaugumu iegūti no Indonēzijas un Malaizijas oficiālās statistikas un kombinēti ar koriģētiem datiem par novāktās platības pieaugumu pārējās pasaules valstīs.

(16)      Salīdzinājumā ar literatūras datiem ĢIS novērtējums mazāku atmežošanas daļu attiecina uz kultūraugiem, kuru platības tiek ierīkotas tūlīt pēc meža nociršanas, bet lielāku daļu uz kultūraugiem, kas varētu būt vietēja mēroga atmežošanas virzītāji, bet bieži vien tiek iesēti vai iestādīti tikai vairākus gadus pēc meža izciršanas, un tas atbilst RED II ilgtspējas kritērijos ievērotajai pieejai.

(17)      Aizņemto platību bruto pieaugums ir platību izplešanās summa visās valstīs, kurās platība nav samazinājusies. Viengadīgo kultūraugu aizņemtās platības ir tuvinātas novāktajai platībai; daudzgadīgo kultūraugu gadījumā ir paredzēta pielaide, lai ņemtu vērā nepieaugušu kultūraugu aizņemto platību.

(18)      Woltjer et al. 2017 “Analysis of the latest available scientific research and evidence on ILUC greenhouse gas emissions associated with production of biofuels and bioliquids”.

(19)      Stingrākus SEG emisiju aiztaupījumu kritērijus piemēro biodegvielām, ko ražo iekārtās, kuras darbību uzsāka pēc 2015. gada 5. oktobra, un arī vecās iekārtās ražotas biodegvielas nereti nodrošina lielākus aiztaupījumus.

(20)      Lēš, ka kūdrāju nosusināšanas radītais C zudums 20 gados ir aptuveni 2,6 reizes lielāks par oglekļa neto zudumu, kas rodas, par eļļas palmu plantāciju pārveidojot mežu minerālaugsnē (107 tonnas uz hektāru).

(21)      Pēc analoģijas ar pieeju, kas RED II izmantota attiecībā uz audzēšanas emisijām, zemes izmantošanas maiņas radītās emisijas ir attiecinātas uz visiem tirgotajiem produktiem, kas iegūti no kultūrauga (piemēram, uz augu eļļu un eļļas sēklu miltiem, bet ne uz kultūraugu atliekām), proporcionāli šo produktu enerģijas saturam.

(22)      Ņemot vērā 2008.–2015. gada vidējo ražību desmit lielākajās eksportētājvalstīs (svērumā pēc eksporta), šīs kultūraugu grupas ražība ir lielāka par atsauces rādītāju 55 GJ/ha gadā, proti, kukurūzai ir piemērojams faktors 1,7, palmu eļļai 2,5, cukurbietēm 3,2 un cukurniedrēm 2,2.

(23)      Mitrāji (ieskaitot kūdrājus), pastāvīgas mežaudzes un mežiem klātas platības ar vainagu projekciju no 10 līdz 30 %. Zemes kategoriju nosaka, pamatojoties uz tās statusu 2008. gadā. Platības ar vainagu projekciju 10–30 % nav aizsargājamas, ja biodegvielas, ko ražo no izejvielām, kuras audzē zemē pēc tās pārveidošanas, joprojām var izpildīt SEG emisiju aiztaupījumu kritērijus; tas sagaidāms daudzgadīgo kultūraugu gadījumā.

(24)      Emisijas no lietusmeža, ko parasti selektīvi izstrādā līdz brīdim, kad to pārveido par eļļas palmu plantāciju, vidēji ir daudz augstākas, bet tās daļēji kompensē lielāks oglekļa uzkrājums pašā plantācijā. Neto izmaiņās tiek ņemts vērā arī pazemes biomasā un augsnē uzkrātais ogleklis.

(25)      Kā amortizācijas laiks deklarētas tiešās zemes izmantošanas maiņas radīto emisiju aprēķināšanai RED jau ir noteikti 20 gadi.

(26)      Energoatdeve ietver enerģiju (ZSS), ko satur biodegviela un blakusprodukti, kuri ņemti vērā, aprēķinot enerģijas aiztaupījumu standartvērtības direktīvas V pielikumā. Vērā ņemtā energoatdeve ir 2008.–2015. gada vidējais radītājs desmit lielākajās eksportētājvalstīs (svērumā pēc eksporta).

(27)      Biodegvielas parasti nodrošina vairāk nekā prasītos minimālos emisiju aiztaupījumus 50 % apmērā. Šā aprēķina vajadzībām ir pieņemts vidējais aiztaupījums 55 %.

(28)      Pastāvīgas mežaudzes.

(29)      Mitrāji, t. sk. kūdrāji.

(30)      PF vērtības ir kultūraugam specifiskas un aprēķinātas, pamatojoties uz ražību, kas panākta desmit lielākajās eksportētājvalstīs (svērumā pēc eksporta daļas). Eļļas palmu, cukurniedru, cukurbiešu un kukurūzas vērtība ir ievērojami augstāka nekā citiem vērā ņemtajiem kultūraugiem, tāpēc tām ir piešķirti īpaši ražības faktori attiecīgi 2,5, 2,2, 3,2 un 1,7, savukārt pārējiem kultūraugiem var aptuveni pieņemt standarta ražības faktoru 1.

(31)      Ecofys (2016) “Methodologies identification and certification of low ILUC risk biofuels”.

(32)      Saskaņā ar RED II no augsta ILUC riska izejvielām ražotu biodegvielu izmantošana tiks pakāpeniski izbeigta līdz 2030. gadam, ja vien tās nebūs sertificētas kā zema ILUC riska biodegvielas. Tātad zema ILUC riska biodegvielas, bioloģiski šķidrie kurināmie un biomasas kurināmie/degvielas, visticamāk, varēs iegūt augstāku tirgus vērtību.

(33)      https://cdm.unfccc.int/methodologies/PAmethodologies/tools/am-tool-01-v5.2.pdf/history_view.

(34)      Tiek lēsts, ka 84 % no lauku saimniecībām pasaulē apsaimnieko mazie lauksaimnieki, kas apstrādā mazāk par 2 ha zemes. Lowder, S.K., Skoet, J., Raney, T., 2016. “The number, size, and distribution of farms, smallholder farms, and family farms worldwide.” World Dev. 87, 16.–29. lpp.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 13.3.2019

COM(2019) 142 final

PIELIKUMI

dokumentam

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

par attiecīgo pārtikas un barības kultūraugu platību izplešanos visā pasaulē

1. PIELIKUMS

Literatūras apskats par kultūraugu platību izplešanos uz tādas zemes rēķina, kurā ir liels oglekļa uzkrājums

Tvērums

Komisijas Kopīgā pētniecības centra veiktajā apskatā ir pārlūkoti un apkopoti būtiskākie rezultāti, kas gūti, analizējot zinātnisko literatūru par lauksaimniecības izejvielpreču produktīvās platību izplešanos uz tādas zemes rēķina, kurā ir liels oglekļa uzkrājums (kā definēts RED II).

Sojas pupas 

Ir tikai viens zinātniski recenzēts pētījums, kurā sojas pupu audzēšanas izraisītā atmežošana aplēsta pasaules mērogā un kurš aptver periodu, kurā ietilpst pēc 2008. gada notikusī atmežošana. Pētījuma [Henders et al. 2015] sākumā tika veikti uz ĢIS balstīti ikgadējās atmežošanas mērījumi visos tropu reģionos, un pēc tam, balstoties uz reģionālo literatūras avotu vispusīgu izpēti, atmežošana tika attiecināta uz dažādiem virzītājiem, t. sk. sojas pupu un eļļas palmu platību izplešanos (sīkāks iztirzājums atrodams pētījuma papildinformācijā). Tomēr pētījuma dati aptver tikai 2000.–2011. gadu.

Ņemot vērā to, ka nav pētījumu, kuros būtu atrodami jaunākie dati par visu pasauli, tika kombinēti dati par Brazīliju, citām Dienvidamerikas valstīm un pārējām pasaules valstīm. Attiecībā uz Brazīliju dati par sojas platību izplešanos kopš 2008. gada tika ņemti no Brazīlijas IBGE-SIDRA datubāzes, kombinēti ar datiem par izplešanos uz meža platību rēķina Seradu reģionā [Gibbs un citi, 2015], un pēc tam aprēķināts 2009.–2013. gada vidējais rādītājs Amazones reģionam [Richards et al.] 1 un pārējai Brazīlijas teritorijai [Agroicone 2018]. Rezultātā tika iegūts uz meža rēķina notikušās izplešanās vidējais svērtais, kas ir 10,4 %. Tas tika kombinēts ar datiem par Argentīnu, Paragvaju, Urugvaju un Bolīviju, kā arī pārējām pasaules valstīm, kā redzams turpinājumā.

Vienīgie kvantitatīvie dati par citām Latīņamerikas valstīm ir atrodami publikācijā [Graesser et al. 2015], kuras autori izmērījuši visu laukaugu platību izplešanos uz meža rēķina. Attiecībā uz pārējām pasaules valstīm, kurās kopš 2008. gada ir vērojama lielākā sojas pupu platību izplešanās, t. i., Indiju, Ukrainu, Krieviju un Kanādu, atrodami tikai nedaudzi pierādījumi par sojas audzēšanas tieši izraisītu atmežošanu. Tāpēc tika pieņemts, ka pārējās pasaules valstīs uz meža rēķina notikušās izplešanās procentuālā daļa ir 2 %. Rezultātā tika aplēsts, ka sojas platību izplešanās veido aptuveni 8 % no kopējās izplešanās pasaulē.

Salīdzinājums ar citiem nesen veiktiem apskatiem

Lielākā daļa datu par sojas izraisītu atmežošanu ir savākti pirms 2008. gada Brazīlijas sojas moratorija, tāpēc tie nav pašreizējai aplēsei relevanti.

Organizācijas “Transport and Environment” uzdevumā veiktajā apskatā [Malins 2018] ir rūpīgi izvērtēti reģionālie dati par sojas platību izplešanos un atmežošanu, un tajā konstatēts, ka kopš 2008. gada vismaz 7 % no sojas platību izplešanās pasaulē ir notikusi uz meža rēķina. Tomēr sojas platību izplešanās daļu noteikšanai ir izmantoti atšķirīgi gadi, bet publikāciju [Agricone 2018] un [Richards et al. 2017] dati un rezultāti nav izmantoti.

“Sofiproteol” uzdevumā veiktajā apskatā [LCAworks 2018] ietilpst arī to reģionālo publikāciju apskats, kas attiecas uz sojas audzēšanas virzītu atmežošanu pasaulē 2006.–2016. gadā. Tajā konstatēts, ka 19 % no globālās sojas platību izplešanās ir notikuši uz meža rēķina. Tomēr pamats pieņēmumam par izplešanos uz meža rēķina “pārējā Brazīlijas teritorijā” ir neskaidrs, un apskata autori “dabisku zemi” dažreiz ir apvienojuši ar mežu. Turklāt, aprēķinot vidējos, autori reģionālo sojas datu svēršanai izmantojuši reģionālo sojas kopprodukciju, nevis izplešanās platību. Tāpēc 19 % vērtību nevar uzskatīt par ļoti ticamu.

“Agroicone” ir sagatavojis Komisijai dokumentu, kurā citēts nepublicēts “Agrosatelite” 2018. gada darbs, kas rāda, ka uz meža rēķina notikušās sojas platību izplešanās procentuālā daļa Seradu reģionā (jo īpaši Matipobas daļā) 2014.–2017. gadā ir krasi samazinājusies, proti, no 23 % 2007.–2014. gadā līdz 8 % 2014.–2017. gadā.

Palmu eļļa

Izmantojot atlasītus satelītdatus par eļļas palmu plantācijām, pētījumā [Vijay et al. 2016] ir aplēsta eļļas palmu plantāciju izplešanās uz meža rēķina 1989.–2013. gadā un sniegti rezultāti sadalījumā pa valstīm. Minētos valstu vidējos rādītājus attiecinot pret novāktās eļļas palmu platības pieaugumu katrā valstī 2008.–2016. gadā, pētījumā secināts, ka pasaules mērogā 45 % no eļļas palmu platību izplešanās ir notikusi uz tādas zemes rēķina, kas 1989. gadā bijusi mežs.

Pētījuma [Henders et al. 2015] papildu dati ļauj secināt, ka 2008.–2011. gada periodā konstatētā atmežošana, kuras cēlonis ir eļļas palmu platību izplešanās, vidēji bijusi 0,43 Mha/gadā. Tas atbilst 45 % no eļļas palmu aizņemtās platības aplēstā pieauguma minētajā periodā pasaulē 2 .

Eiropas Komisijas pasūtītajā globālajā pētījumā [Cuypers et al. 2013] izmērītā atmežošana valstu mērogā attiecināta uz dažādiem virzītājiem, tādiem kā mežizstrāde, noganīšana un dažādi kultūraugi. Pētījuma rezultāti liecina, ka 1990.–2008. gadā 59 % no eļļas palmu platību izplešanās bijuši saistīti ar atmežošanu.

Par Indonēziju un Malaiziju veikto reģionālo pētījumu salīdzinājums

Pētījumā [Abood et al. 2015] konstatēts, ka 2000.–2010. gadā Indonēzijā 1,6 milj. hektāru atmežoti rūpnieciskajiem palmu eļļas ražotājiem piešķirto koncesiju robežās. Pēc Indonēzijas valdības datiem tie ir 36 % no eļļas palmu aizņemtās platības kopējās izplešanās minētajā periodā.

Publikācijā [Carlson et al. 2013] attiecībā uz to pašu periodu aplēsts lielāks atmežošanas procents: 1,7  milj. ha meža izzuduši eļļas palmu koncesiju rezultātā Indonēzijas Borneo, un tas atbilst aptuveni 70 % novāktās platības izplešanās minētajā reģionā [Malins 2018]. Vēlākā publikācijā [Carlson et al. 2018] minēts, ka 2000.–2015. gada periodā eļļas palmu koncesiju rezultātā Indonēzijas Borneo izzuduši 1,84  milj. ha meža un Sumatrā 0,55 milj. ha.

Publikācijā [SARvision 2011] norādīts, ka zināmu eļļas palmu koncesiju robežās Saravakas provincē (Borneo salas Malaizijas province, kurā eļļas palmu platību izplešanās ir vislielākā) 2005.–2010. gada laikā ir izcirsts mežs 865 000 ha platībā. Tas atbilst aptuveni pusei no novāktās eļļas palmu platības pieauguma šajā laikā 3 .

Publikācijā [Gaveau et al. 2016] ir kartēta atmežošanas pārklāšanās ar rūpniecisko (tātad ne mazo saimniecību) eļļas palmu plantāciju izplešanos Borneo 5 gadu intervālos laikā no 1990. līdz 2015. gadam. Publikācijas autori norāda, ka lielākā daļa no Borneo eļļas palmu plantācijām 1973. gadā bijusi mežs; ja laiks starp meža izciršanu un eļļas palmu stādījumu ierīkošanu tiek ierobežots, atmežošanas procentuālā daļa ir mazāka. Pētījuma rezultāti liecina, ka 2010.–2015. gadā aptuveni 42 % no rūpniecisko eļļas palmu plantāciju izplešanās Borneo ir notikusi uz tādas zemes rēķina, kas vēl tikai piecus gadus iepriekš bijusi mežs; Malaizijas Borneo šis īpatsvars bijis aptuveni 75 %. Novērtējumā ir izmantota ierobežotāka meža definīcija nekā RED II, proti, par mežu tiek uzskatīta tikai platība, kurā vainagu projekcija ir lielāka par 90 %, un no definīcijas ir izslēgti sekundārie meži (t. i., mežs un krūmi, kas atauguši pēc izciršanas vai ugunsgrēka).

Vēlākā publikācijā [Gaveau et al. 2018] norādīts, ka 2008.–2017. gada periodā Indonēzijas Borneo 36 % no rūpniecisko plantāciju izplešanās (no kurām 88 % bija eļļas palmu plantācijas) ir notikusi uz tajā pašā gadā izcirsta pirmatnējā meža rēķina, savukārt Malaizijas Borneo šis rādītājs bijis vidēji 69 %. Plantāciju dēļ notikušas atmežošanas rādītājs Indonēzijas Borneo atsevišķos gados ļoti cieši korelē ar neapstrādātas palmu eļļas cenu iepriekšējā sezonā, bet Malaizijas Borneo šī korelācija ir bijusi mazāk izteikta, un tas varētu liecināt par centralizētu atmežošanas plānošanu ilgākā termiņā. Rezultāti rāda, ka eļļas palmu platību izplešanās rādītājs kopš 2009.–2012. gada, kad tas bija visaugstākais, ir samazinājies, bet uz meža rēķina notikušās izplešanās procentuālā daļa nav mainījusies.

Organizācijas “Ilgtspējīgas palmu eļļas apaļais galds” (Roundtable on Sustainable Palm Oil) vajadzībām publikācijā [Gunarso et al. 2013] ir analizētas zemes seguma izmaiņas, kas saistītas ar eļļas palmu platību izplešanos Indonēzijā un Malaizijā. Jaunākās publikācijā minētās izmaiņas attiecas uz eļļas palmu platībām, kas apstādītas laikā no 2005. līdz 2010. gadam. Publikācijā norādīta šīs platības procentuālā daļa, kas 2005. gadā piederējusi pie dažādām zemes izmantojuma kategorijām. Pievienojot kategorijas, kas nepārprotami atbilstu direktīvā dotajai meža definīcijai, konstatēts, ka visā Indonēzijā vismaz 37 % izplešanās notikuši uz meža rēķina. Tomēr minētajās citās zemes izmantojuma kategorijās ietilpst krūmāji (kas saskaņā ar publikāciju principā ir degradēts mežs), un arī tie visā visumā atbilstu direktīvā dotajai meža definīcijai. Indonēzijā tā ir liela kategorija, jo plantāciju tuvumā esošo mežu bieži degradē ugunsgrēki vairākus gadus, pirms plantācija izplešas uz to rēķina. Ja šos iepriekšējos zemes izmantojuma veidus uzskata par mežu (jo 2000. gadā tie varētu būt bijuši mežs), 2005.–2010. gada kopējais atmežošanas procents Indonēzijā pieaug līdz aptuveni 75 %, tādējādi aptuveni apstiprinot [Carlson 2013] konstatējumus.

Attiecībā uz Malaiziju publikācijā [Gunarso et al. 2013] minēts, ka 2006.–2010. gadā 34 % no eļļas palmu platību izplešanās notikuši tieši uz meža rēķina. Tomēr autori norādījuši arī uz ievērojamu izplešanos uz “kailzemes” rēķina 2006. gadā un šajā sakarā pieņēmuši, ka daļā no tās veģetācijas seguma nav bijis tāpēc, ka tobrīd notikusi meža pārveidošana. No papildinformācijas var secināt, ka 2006. gadā vairāk nekā trešdaļa no kailzemes pirms sešiem gadiem bija bijusi mežs, tātad tās varētu būt bijušas meža platības, kas izcirstas apstādīšanas nolūkā. Ja šīs meža platības tiktu ierēķinātas, ar atmežošanu saistītās eļļas palmu platību izplešanās procentuālā daļa Malaizijā sasniegtu 47 %.

Lai noteiktu iepriekšējo zemes segumu platībās, uz kuru rēķina izpletušās eļļas palmu plantācijas, pētījumā [Austin et al. 2017] nav izmantoti satelītattēli, bet gan zemes izmantojuma kartes, ko izdevusi Indonēzijas Vides un mežsaimniecības ministrija. Autori konstatējuši, ka tikai aptuveni 20 % zemes, kas 2005.–2015. gadā izmantota rūpniecisko eļļas palmu platību paplašināšanai, piecus gadus iepriekš šajās kartēs attēlota kā “mežs”. Publikācijā dotā meža definīcija paredz vainagu projekciju > 30 % (nevis > 10 % kā direktīvā) un neietver krūmus, kuri atbilstīgi direktīvā dotajai definīcijai dažos gadījumos būtu uzskatāmi par mežu. Vēl 40 % no eļļas palmu platību izplešanās notikuši uz tādu zemes izmantojuma kategoriju rēķina, kurās ietilpst krūmi. Šo iemeslu dēļ tiek uzskatīts, ka [Austin et al. 2017] norādītā 20 % aplēse par izplešanos uz meža rēķina 2010.–2015. gadā šā ziņojuma vajadzībām, visticamāk, būtu pārāk zems novērtējums.

Kā redzams tabulā, attiecībā uz pārējo pasauli ir norādītas mazākās procentuālās daļas. Sverot datus par Latīņameriku, Āfriku un pārējām Āzijas valstīm (izņemot Indonēziju un Malaiziju), ir iegūta uz meža rēķina notikušās eļļas palmu plantāciju izplešanās vidējā procentuālā daļa 13 %.

Ņemot vērā rezultātus, kas iegūti reģionālos pētījumos par Malaizijā un Indonēzijā notikušo eļļas palmu platību izplešanos uz tādas zemes rēķina, kurā ir liels oglekļa uzkrājums, kā arī liecības par šādu izplešanos pārējā pasaulē, publikācijā [Vijay et al. 2016] minēto pasaules vidējo rādītāju 45 %, kas raksturo eļļas palmu platību izplešanos uz meža rēķina, var uzskatīt par pamatotu aplēsi.

Uz kūdrāju rēķina notikušās eļļas palmu platību izplešanās procentuālā daļa

Publikācijā [Abood et al. 2014] konstatēts, ka 21 % no zināmajām Indonēzijas eļļas palmu koncesijām atrodas kūdrājos un 10 % – virs bieza kūdras slāņa (> 3 m), ko saskaņā ar Indonēzijas valdības 1990. gada dekrētu ir paredzēts aizsargāt pret nosusināšanu. Publikācijā norādīts, ka 2000.–2010. gadā Indonēzijas eļļas palmu koncesiju rezultātā kūdras purvu meža platības ir samazinājušās par 535 kha, kas atbilst 33 % no eļļas palmu koncesiju platību izplešanās.

Publikācijās [Miettinen et al. 2012, 2016] ir analizēti augstas izšķirtspējas satelītattēli, lai izsekotu pieaugušu eļļas palmu plantāciju izplešanos uz kūdrāju rēķina 1990.–2015. gadā. Lai identificētu kūdrāju platības, autori ir izmantojuši JRC Eiropas Augšņu karšu digitālo arhīvu un konstatējuši, ka laikā no 2007. līdz 2015. gadam eļļas palmu plantācijas uz Indonēzijas kūdrāju rēķina ir izpletušās par 1089 kha un uz Malaizijas kūdrāju rēķina – par 436 kha. Šos skaitļus izdalot ar pieaugušu eļļas palmu platību pieaugumu minētajā periodā 4 , var aprēķināt, ka uz kūdrāju rēķina notikušās eļļas palmu platību izplešanās procentuālā daļa Indonēzijā ir 24 %, bet Malaizijā 42 %. Attiecībā uz jaunāko periodu, par kuru sniegta informācija, proti, 2010.–2015. gadu, attiecīgie skaitļi ir 25 % un 36 %.

Malaizijas Palmu eļļas komiteja, pamatojoties uz ĢIS identificētajām eļļas palmu audzēšanas platībām un Malaizijas Lauksaimniecības ministrijas augšņu karti, ir publicējusi pētījumu par palmu eļļu [Omar et al. 2010]. Ziņojumā norādīts, ka Malaizijas kūdrājos ierīkoto palmu audzēšanas platību procentuālā daļa ir pieaugusi no 8,2 % 2003. gadā līdz 13,3 % 2009. gadā, kas atbilst attiecīgi 313 kha un 666 kha. Dati rāda, ka eļļas palmu kopējā platība tajā pašā periodā ir pieaugusi no 3813 kha līdz 5011 kha, tātad uz kūdrāju rēķina notikušās izplešanās procentuālā daļa bijusi 30 %.

Publikācijā [SARvision 2011] konstatēts, ka laikā no 2005. līdz 2010. gadam zināmu eļļas palmu koncesiju robežās Saravakas provincē (Malaizijas province, kurā notiek vislielākā eļļas palmu platību izplešanās) izcirsts kūdras mežs 535 000 hektāru platībā. Tas atbilst aptuveni 32 % novāktās eļļas palmu platības pieauguma minētajā periodā 5 . Datos neietilpst kūdras meža platību zudums, ko izraisījusi eļļas palmu plantāciju ierīkošana ārpus koncesiju robežām, un arī nekāda tādu kūdrāju pārveide, kurus pārveides laikā neklāja mežs.

Publikācijā [Gunarso et al. 2013] norādītā eļļas palmu platību izplešanās procentuālā daļa, kas Malaizijā notikusi uz kūdrāju rēķina, ir neraksturīgi maza (no attiecīgās papildinformācijas izriet tikai 6 % 2000.–2010. gadā). Tas ir ievērojami mazāk par jebkuru citu, pat uz Malaizijas avotiem pamatotu, aplēsi, tāpēc šis rādītājs no aprēķiniem izslēgts 6 .

Attiecībā uz Indonēziju publikācijas [Gunarso et al. 2013] papildu dati liecina, ka 2005.–2010. gadā uz kūdras purvu rēķina notikuši 24 % no eļļas palmu platību izplešanās; ja aprēķinos iekļauj tādu pārveidošanu no kūdras purviem, kurā ietilpst “kailzemes” posms, šis īpatsvars palielinās tikai līdz aptuveni 26 %.

Publikācijā [Austin et al. 2017] norādīts, ka eļļas palmu platību izplešanās, kas notikusi uz kūdrāju, visos izpētītajos periodos (1995–2015) Indonēzijā ir saglabājusies aptuveni 20 % apmērā (bez korekcijas, kas saistīta ar “kailzemi”). Austin iegūtā procentuālā daļa ir salīdzinoši mazāka, jo izmantota Indonēzijas Lauksaimniecības ministrijas “BBSDLP” 7 kūdrāju karte (H. Valin, privāta saziņa, 2018. gada 5. decembris). “BBSDLP” kartē nav iekļautas platības, kurās kūdras slāņa biezums ir mazāks par 0,5 m 8 , un tas daļēji izskaidro, kāpēc šajā kartē kūdrāju apmērs ir par 13,5 % mazāks nekā “Wetlands International” kartēs, lai gan arī tajās kūdrāju platība varētu būt aplēsta par aptuveni 10–13 % mazāka, kā liecina lauka apsekojumi. [Hooijer un Vernimmen 2013].

Kvantitatīvi dati par to, kāda daļa no palmu platību izplešanās uz kūdrāju rēķina notikusi pārējā pasaulē, nav pieejami. No 2008. līdz 2015. gadam 9 % no eļļas palmu platību izplešanās notikusi Latīņamerikā, 5 % pārējās Āzijas valstīs un 3 % Āfrikā. Lielas tropiskās kūdrāju platības ir Dienvidamerikā, jo īpaši Peru, Bolīvijā, Venecuēlā, kā arī gar Amazoni, bet tie nav nozīmīgi palmu eļļas ražošanas apgabali. Tomēr pasaules lielākais tropiskais kūdras purvs atrodas Kongo baseinā. Tajā jau ir piešķirta vismaz viena liela eļļas palmu koncesija 470 kha platībā (atbilst, piemēram, 10 % no Malaizijas eļļas palmu kopplatības), un 89 % šīs koncesijas platības atrodas kūdrājos [Dargie et al. 2018]. Satraukumu rada tas, ka, Dienvidaustrumāzijas valstu rūpniecības izaugsmes tempam palēninoties, lielākas investīcijas tiks veiktas, lai attīstītu eļļas palmu audzēšanu kūdrājos Āfrikā un Latīņamerikā.

Piešķirot lielāko svaru rezultātiem, kas sniegti publikācijās [Miettinen et al. 2012, 2016], kuras var uzskatīt par visprogresīvākajiem zinātniskās literatūras darbiem, un pieņemot, ka pārējās pasaules valstīs kūdrāju nosusināšana palmu platību ierīkošanai netiek veikta, iegūta interpolēta vidējā svērtā aplēse 23 %, kas raksturo 2008.–2011. gadā visā pasaulē notikušo eļļas palmu platību izplešanos uz kūdras platību rēķina.

Cukurniedres

Vairāk nekā 80 % no cukurniedru platību izplešanās pasaulē 2008.–2015. gadā ir notikuši Brazīlijā.

Publikācijā [Cuypers et al. 2013] aplēsts, ka 36 % no cukurniedru izplešanās pasaulē 1990.–2008. gadā ir notikuši uz tādas zemes rēķina, kas agrāk bijusi mežs. Tomēr šīs analīzes vajadzībām tā, visticamāk, ir pārāk liela aplēse: atmežošana ir attiecināta uz mežsaimniecību, ganību un dažādu kultūraugu platību izplešanos valsts mērogā. Tikai neliela izplešanās daļa ir attiecināta uz ganību zemi, jo tā neuzrādīja teju nekādu neto izplešanos; turpretī cukurniedru platības ir pamatīgi izpletušās, un tāpēc uz tām lielā mērā attiecināta valsts mērogā notikusī atmežošana. Tomēr Brazīlijas reģioni, kuros cukurniedru platības izpletušās visvairāk, gandrīz nekad nesakrīt ar platībām, kurās konstatēta intensīva atmežošana, un tas [Cuypers et al. 2013] amalīzē nav ņemts vērā.

Publikācijā [Adami et al. 2012] ziņots, ka Brazīlijas centrālajā un dienvidu daļā 2000.–2009. gada laikā tikai 0,6 % no cukurniedru platību izplešanās notikuši uz meža rēķina. Lai gan šajā reģionā notika aptuveni 90 % no pasaules cukurniedru platību izplešanās minētajā periodā, zināma izplešanās notika arī citos Brazīlijas reģionos, ko šis pētījums neaptver.

[Sparovek et al. 2008] piekrīt, ka 1996.–2006. gadā cukurniedru audzēšanas platības izplešanās Brazīlijas centrālajā un dienvidu daļā gandrīz pilnībā notikusi ganību un citu kultūraugu audzēšanas platībās (jo minētajā reģionā meža tikpat kā vairs nav); tomēr vēl 27 % no izplešanās ir notikusi “perifēros” apgabalos Amazones biomā un tā apkārtnē, ziemeļaustrumu reģionā, kā arī Atlantijas mežu biomā. Šajos perifērajos reģionos ir vērojama korelācija starp meža zudumu un cukurniedru platību izplešanos katrā pašvaldībā. Tomēr dokumentā nav sniegti nekādi dati par izplešanās īpatsvaru meža platībās.

Tāpēc uz literatūras pamata nebija iespējams kvantitatīvi noteikt cukurniedru audzēšanas izraisītu atmežošanu.

Kukurūza

Graudaugus par atmežošanas cēloni parasti neuzskata, jo tos lielākoties audzē mērenajā joslā, kur atmežošana parasti ir neliela. Tomēr kukurūza ir arī tropisks kultūraugs, ko bieži audzē mazās lauku saimniecībās, bet lielās saimniecībās nereti audzē augsekā ar sojas pupām. Nesamērīga kukurūzas platību izplešanās notiek tropiskajos reģionos, kuros atmežošana ir plašāk izplatīta un oglekļietilpīgāka.

Ķīnā izplešanās notikusi lielākoties valsts ziemeļaustrumos uz tādas marginālas zemes rēķina [Hansen 2017], kas uzskatāma drīzāk par stepes zālājiem, nevis mežu. Uz audzēšanas platības izplešanos Brazīlijā un Argentīnā var attiecināt tādu pašu atmežošanas procentuālo daļu kā sojas gadījumā Brazīlijā.Publikācijā [Lark et al. 2015] konstatēts, ka laikā no 2008. līdz 2012. gadam 3 % no ASV kukurūzas platību izplešanās notikuši uz meža rēķina, 8 % uz krūmāju un 2 % uz mitrāju rēķina. Tomēr izdarīt globālu aplēsi, sīki neizvērtējot to, kas notiek katrā valstī, ir grūti.

Atsauces

[Abood et al. 2015] Abood, S. A., Lee, J. S. H., Burivalova, Z., Garcia-Ulloa, J., & Koh, L. P. (2015). Relative Contributions of the Logging, Fiber, Palm oil, and Mining Industries to Forest Loss in Indonesia. Conservation Letters, 8(1), 58–67. http://doi.org/10.1111/conl.12103

[Adami et al. 2012] Adami, M., Rudorff, B. F. T., Freitas, R. M., Aguiar, D. A., Sugawara, L. M., & Mello, M. P. (2012). Remote Sensing Time Series to Evaluate Direct Land Use Change of Recent Expanded Sugarcane Crop in Brazil. Sustainability, 4, 574–585. http://doi.org/10.3390/su4040574

[Agroicone 2018] Moriera, A, Arantes,S., and Romeiro, M. (2018). RED II information paper: assessment of iLUC risk for sugarcane and soybean biofuels feedstock. Agroicone, Sao Paulo 2018.

[Austin et al. 2017] Austin, K. G., Mosnier, A., Pirker, J., McCallum, I., Fritz, S., & Kasibhatla, P. S. (2017). Shifting patterns of palm oil driven deforestation in Indonesia and implications for zero-deforestation commitments. Land Use Policy, 69(August), 41–48. http://doi.org/10.1016/j.landusepol.2017.08.036

[Carlson et al. 2013] Carlson, K. M., Curran, L. M., Asner, G. P., Pittman, A. M., Trigg, S. N., & Marion Adeney, J. (2013). Carbon emissions from forest conversion by Kalimantan palm oil plantations. Nature Clim. Change, Retrieved from https://www.nature.com/nclimate/journal/v3/n3/pdf/nclimate1702.pdf

[Curtis et al. 2018] Curtis, P. G., Slay, C. M., Harris, N. L., Tyukavina, A., & Hansen, M. C. (2018). Classifying drivers of global forest loss. Science, 361(6407), 1108–1111. http://doi.org/10.1126/science.aau3445

[Cuypers et al. 2013] Cuypers, D., Geerken, T., Gorissen, L., Peters, G., Karstensen, J., Prieler, S., van Velthuizen, H. (2013). The impact of EU consumption on deforestation : Comprehensive analysis of the impact of EU consumption on deforestation. European Commission. http://doi.org/10.2779/822269

[Dargie et al. 2018] Dargie, G.C., Lawson, I.T., Rayden, T.J. et al. Mitig Adapt Strateg Glob Change (2018). https://doi.org/10.1007/s11027-017-9774-8

[FAOstat 2008], Food and Agriculture Organization of the United Nations, Searchable database of crop production statistics, http://www.fao.org/faostat/en/#data/QC

[Fehlenberg et al. 2017] Fehlenberg, V., Baumann, M., Gasparri, N. I., Piquer-Rodriguez, M., Gavier-Pizarro, G., & Kuemmerle, T. (2017). The role of soybean production as an underlying driver of deforestation in the South American Chaco. Global Environmental Change, 45(April), 24–34. http://doi.org/10.1016/j.gloenvcha.2017.05.001

[Furumo & Aide 2017] Furumo, P. R., & Aide, T. M. (2017). Characterizing commercial palm oil expansion in Latin America: land use change and trade. Environmental Research Letters, 12(2), 024008. http://doi.org/10.1088/1748-9326/aa5892

[Gaveau 2016] Gaveau, D.L.A., Sheil, D., Husnayaen, Salim, M.A., Arjasakusuma, S., Ancrenaz, M., Pacheco, P., Meijaard, E., 2016. Rapid conversions and avoided deforestation: examining four decades of industrial plantation expansion in Borneo. Nature - Scientific Reports 6, 32017.

[Gaveau 2018] Gaveau, D.L.A., Locatelli, B., Salim, M.A., Yaen, H., Pacheco, P. and Sheil, D. Rise and fall of forest loss and industrial plantations in Borneo (2000–2017). Conservation Letters. 2018;e12622. https://doi.org/10.1111/conl.12622

[Gibbs et al. 2015] Gibbs, H. K., Rausch, L., Munger, J., Schelly, I., Morton, D. C., Noojipady, P., Walker, N. F. (2015). Brazil’s Soy Moratorium: Supply-chain governance is needed to avoid deforestation. Science, 347(6220), 377–378. http://doi.org/10.1126/science.aaa0181.

[Graesser et al. 2015] Graesser, J., Aide, T. M., Grau, H. R., & Ramankutty, N. (2015). Cropland/pastureland dynamics and the slowdown of deforestation in Latin America. Environmental Research Letters, 10(3), 034017. http://doi.org/10.1088/1748-9326/10/3/034017

[Gunarso et al. 2013] Gunarso, P., Hartoyo, M. E., Agus, F., & Killeen, T. J. (2013). Palm oil and Land Use Change in Indonesia, Malaysia and Papua New Guinea. RSPO. http://doi.org/papers2://publication/uuid/76FA59A7-334A-499C-B12D-3E24B6929AAE
Supplementary materials: https://rspo.org/key-documents/supplementary-materials

[Hansen et al. 2017] Hansen, J., M.A. Marchant, F. Tuan, and A. Somwaru. 2017. "U.S. Agricultural Exports to China Increased Rapidly Making China the Number One Market." Choices. Q2. http://www.choicesmagazine.org/choices-magazine/theme-articles/us-commodity-markets-respond-to-changes-in-chinas-ag-policies/us-agricultural-exports-to-china-increased-rapidly-making-china-the-number-one-market

[Henders et al 2015] Henders, S., Persson, U. M., & Kastner, T. Trading forests: Land-use change and carbon emissions embodied in production and exports of forest-risk commodities. Environmental Research Letters, 10(12), 125012. http://doi.org/10.1088/1748-9326/10/12/125012 http://doi.org/10.1088/1748-9326/10/12/125012

[Hooijer and Vernimmen 2013] Hooijer, A. and Vernimmen, R. 2013 “Peatland maps: accuracy assessment and recommendations” Report by Deltares & Euroconsult Mott MacDonald for Implementation of Agentschap NL 6201068 QANS Lowland Development edepot.wur.nl/251354

[Jusys 2017] Jusys, T. (2017) A confirmation of the indirect impact of sugarcane on deforestation in the Amazon, Journal of Land Use Science, 12:2-3, 125-137, DOI: 10.1080/1747423X.2017.1291766

[Lark et al. 2015] Lark, T.J, Salmon, M.J, & Gibbs, H. (2015). Cropland expansion outpaces agricultural and biofuel policies in the United States. Environmental Research Letters. 10. 10.1088/1748-9326/10/4/044003.

[LCAworks 2018] Strapasson,A., Falcao, J., Rossberg, T., Buss, G., and Woods, J. Land use Change and the European Biofuels Policy: the expansion of oilseed feedstocks on lands with high carbon stocks. Technical report prepared by LCAworks Ltd., in collaboration with Sofiproteol, France.

[Machedo et al. 2012] Macedo, M. N., DeFries, R. S., Morton, D. C., Stickler, C. M., Galford, G. L., & Shimabukuro, Y. E. (2012). Decoupling of deforestation and soy production in the southern Amazon during the late 2000s. Proceedings of the National Academy of Sciences of the United States of America, 109(4), 1341–6. http://doi.org/10.1073/pnas.1111374109

[Malins. 2017] Malins, C. (2017). For peat’s sake - Understanding the climate implications of palm oil biodiesel. Cerulogy and Rainforest Foundation Norway, London 2017. Retrieved from http://www.cerulogy.com/uncategorized/for-peats-sake/

[Malins 2018] Malins, C. (2018). Driving deforestation: the impact of expanding palm oil demand through biofuel policy, London 2018. Retrieved from http://www.cerulogy.com/palm oil/driving-deforestation/

[Meijaard et al. 2018] Meijaard, E., Garcia-Ulloa, J., Sheil, D., Wich, S.A., Carlson, K.M., Juffe-Bignoli, D., and Brooks, T. . (2018). Palm oil and biodiversity. http://doi.org/https://doi.org/10.2305/IUCN.CH.2018.11.en

[Miettinen et al. 2012] Miettinen, J., Hooijer, A., Tollenaar, D., Page, S. E., & Malins, C. (2012). Historical Analysis and Projection of Palm oil Plantation Expansion on Peatland in Southeast Asia. Washington, D.C.: International Council on Clean Transportation.

[Miettinen et al. 2016] Miettinen, J., Shi, C., & Liew, S. C. (2016). Land cover distribution in the peatlands of Peninsular Malaysia, Sumatra and Borneo in 2015 with changes since 1990. Global Ecology and Conservation, 6, 67–78. http://doi.org/10.1016/j.gecco.2016.02.004

[Morton et al. 2006] Morton, D. C., DeFries, R. S., Shimabukuro, Y. E., Anderson, L. O., Arai, E., del Bon Espirito-Santo, F., … Morisette, J. (2006). Cropland expansion changes deforestation dynamics in the southern Brazilian Amazon. Proceedings of the National Academy of Sciences of the United States of America, 103(39), 14637–14641. http://doi.org/10.1073/pnas.0606377103

[Omar et al. 2010] Omar, W., Aziz,N.A.,Mohammed A.T., Harun, M.H. and Din, A.K.; “Mapping of oil palm cultivation on peatland in Malaysia, Malaysian Palm Oil Board Information series 529, MPOB TT No. 473, June 2010. ISSN 1511-7871.

[Page et al. 2011] Page, S.E., Morrison, R., Malins, C., Hooijer, A., Rieley, J.O. Jaujiainen, J. (2011). Review of Peat Surface Greenhouse Gas Emissions from Palm oil Plantations in Southeast Asia. Indirect Effects of Biofuel Production, (15), 1–77.

[Richards et al. 2017] Richards, P. D., Arima, E., VanWey, L., Cohn, A., & Bhattarai, N. (2017). Are Brazil’s Deforesters Avoiding Detection? Conservation Letters, 10(4), 469–475. http://doi.org/10.1111/conl.12310

[SARVision 2011] SARVision. (2011). Impact of palm oil plantations on peatland conversion in Sarawak 2005-2010, (January 2011), 1–14. http://archive.wetlands.org/Portals/0/publications/Report/Sarvision%20Sarawak%20Report%20Final%20for%20Web.pdf

[Searle & Giuntoli 2018] Searle, A. S., and Giuntoli, J. (2018). Analysis of high and low indirect land-use change definitions in European Union renewable fuel policy.

[Sparovek et al. 2008] Sparovek, G.; A. Barretto; G. Berndes; S. Martins; and Maule, R. (2008). “Environmental, land-use and economic implications of Brazilian sugarcane expansion 1996–2006.” Mitigation and Adaption Strategies for Global Change,14(3), p. 285.

[USDA 2008] United States Department of Agriculture Foreign Agricultural Service. Searchable database of Production, Supply and Distribution data of crops. https://apps.fas.usda.gov/psdonline/app/index.html#/app/advQuery

[Vijay et al. 2016] Vijay, V., Pimm, S. L., Jenkins, C. N., Smith, S. J., Walker, W., Soto, C., … Rodrigues, H. (2016). The Impacts of Palm oil on Recent Deforestation and Biodiversity Loss. PLOS ONE, 11(7), e0159668. http://doi.org/10.1371/journal.pone.0159668

[Waroux et al. 2016] Waroux, Y., Garrett, R. D., Heilmayr, R., & Lambin, E. F. (2016). Land-use policies and corporate investments in agriculture in the Gran Chaco and Chiquitano. Proceedings of the National Academy of Sciences, 113(15), 4021–4026. http://doi.org/10.1073/pnas.1602646113

[Yousefi et al. 2018].Yousefi, A., Bellantonoio, M, and Hurowitz,G., The avoidable Crisis, Mighty Earth, Regnskogfondet and FERN, March 2018, http://www.mightyearth.org/avoidablecrisis/

2. PIELIKUMS

ĢIS analīze

1.

Metode

Lai aplēstu kopš 2008. gada notikušās atmežošanas apmēru un attiecīgās emisijas, kas saistītas ar biodegvielu kultūraugu platību izplešanos uz tādu platību rēķina, kurās koku vainagu projektīvais segums pārsniedz 10 %, tika izmantota ģeotelpiskās modelēšanas pieeja, kas tiešsaistes platformas Global Forest Watch kartes kombinēja ar MapSPAM un EarthStat kultūraugu kartēm. Turpinājuma ir apkopota sīkāka informācija par šo pieeju, bet analīzē izmantotie datu avoti uzskaitīti tabulā. Analīze veikta, izmantojot pikseļa izmēru aptuveni 100 ha ekvatora tuvumā.

Datu avoti

Kultūraugu dati

Patlaban pasaules līmenī saskanīgas kartes, kurās būtu attēlota visu atsevišķo biodegvielas kultūraugu platību izplešanās laika gaitā, nav pieejamas, tomēr patlaban notiek pētniecība, kuras mērķis ir satelītattēlu interpretācijas ceļā iegūt šādas eļļas palmu un sojas pupu platību kartes. Šajā analīzē izmantoti divi avoti, no kuriem ņemtas kartes par konkrētu gadu un konkrētu kultūraugu veidu: MapSPAM [IFPRI un IIASA 2016], kurā attēlots 42 augu kultūru sadalījums pasaulē 2005. gadā 9 , un EarthStat [Ramankutty et al. 2008], kurā kartētas kultūraugu un ganību platības 2000. gadā. Abi kultūraugu datu avoti balstās uz pieejām, kas kombinē dažādus telpiski eksplicītus ievaddatus, lai iegūtu ticamas aplēses par augu kultūru sadalījumu pasaulē. Ievaddatos ietilpst administratīvo vienību (reģionālā) mēroga ražošanas statistika, dažādas zemes seguma kartes, kas iegūtas no satelītattēliem, un kartes, kurās redzama piemērotība kultūraugiem un kuras izstrādātas, pamatojoties uz vietējiem ainavas, klimata un augsnes apstākļiem.

Tā kā trūkst atjauninātu pasaules karšu par atsevišķiem kultūraugu veidiem, kā arī konsekventas informācijas par to platību izplešanos laika gaitā, analīzē ir izmantots pieņēmums, ka kopējo atmežošanas apjomu un saistītās SEG emisijas, kas attiecīgā platībā radušās kopš 2008. gada, uz konkrētu kultūraugu var attiecināt, pamatojoties uz katra kultūrauga platības proporcionālo daļu no lauksaimniecības zemes kopplatības, ieskaitot ganības, kas ietilpst tajā pašā kultūraugu kartes pikselī.

Atmežošanas dati

Atmežošanas analīzes pamatā bija publicētās kartes par ikgadējo koku seguma izzušanu pasaulē, kas iegūtas, pamatojoties uz Landsat satelīta novērojumiem, un ir pieejamas tiešsaistes platformā Global Forest Watch par laiku no 2001. līdz 2017. gadam. Ir pieejami koku seguma zuduma dati ar 30 metru izšķirtspēju jeb pikseļa izmēru 0,09 ha. Publikācijā [Hansen et al. 2013] sniegtajos sākotnējos datos par koku seguma zudumu pastāvīga pārveidošana (t. i., atmežošana) nav nošķirta no koku seguma pagaidu zuduma, kas radies mežsaimniecības pasākumu vai ugunsgrēku rezultātā. Tāpēc šajā analīzē ir iekļauta tikai to pikseļu apakšgrupa, kas ietilpa platībās, kurās dominē izejvielpreču virzīta atmežošana, kas ar 10 km izšķirtspēju kartēta publikācijā [Curtis et al. 2018] 10 . Tādējādi no analīzes tika izslēgtas platības, kurās dominē citi cēloņi, piemēram, mežsaimniecība vai līdumu zemkopība. Izejvielpreču virzītas atmežošanas kategorijā šīs analīzes nolūkā ir izvērtēti tikai tie pikseļi, kuros koku segums procentos pārsniedza 10 %; “koku segums procentos” ir definēts kā koku vainagu projektīvais zemes virsmas segums 2000. gadā. Ņemot vērā RED II iekļautos specifiskos kritērijus (sk. b) un c) punktu iedaļā “Pamatojums”), analīzes rezultāti tika dezagregēti šādi: atmežošana, kas 2008.–2015. gada periodā notikusi platībās, kurās koku segums pārsniedz 30 %, un platībās, kurās koku segums ir 10 %–30 %.

Publikācijā [Curtis et al. 2018] norādīts, ka ainavā jebkurā noteiktā laikā var būt vairāki meža izzušanas cēloņi un pētījuma 15 gadu periodā dominējošais cēlonis dažādos gados var atšķirties; saskaņā ar pētījuma modeli tika pieņemts tikai viens dominējošais cēlonis, kas pētījuma periodā attiecīgajā ainavā izraisījis lielāko daļu no koku seguma zuduma. Šajā analīzē izmantots pieņēmums, ka viss koku seguma zudums platībās, kurās dominē izejvielpreču virzīta atmežošana, ir bijis saistīts ar jaunu lauksaimniecības platību izplešanos. Šāda pieņēmuma rezultātā izejvielpreču kultūraugu ietekme attiecīgajos pikseļos varētu būt novērtēta par augstu. Taču lauksaimniecība varētu izplesties arī platībās, kurās dominē līdumu zemkopība vai mežsaimniecība, kas ir citas [Curtis et al. 2018] kartē attēlotās kategorijas, kuras no šīs analīzes ir izslēgtas. Tas nozīmē, ka, izmantojot šo metodi, kultūraugu audzēšanas virzīta atmežošana varētu būt novērtēta par zemu. Tomēr deviņu analīzē iekļauto kultūraugu pēdas nospieduma platības ietilpa galvenokārt izejvielpreču virzītas atmežošanas kategorijā, un tāpēc tika uzskatīts, ka šajā kategorijā neietvertām kultūraugu platībām ir neliels platības īpatsvars (sk. iedaļu “Attiecināšana uz kultūraugiem – modelis”), tātad šo platību ietekmei uz galīgajiem rādītājiem vajadzētu būt mazai.

Kūdrāju dati

Kūdrāju apmērs tika noteikts, izmantojot tās pašas kartes, kas izmantotas publikācijā [Miettinen at al. 2016], kurā kartētas zemes seguma izmaiņas Malaizijas pussalas, Sumatras un Borneo kūdrājos 1990.–2015. gadā. Sumatras un Kalimantānas gadījumā pētījumā [Miettinen et al. 2016] bija ietverti kūdrāji no “Wetlands International” kūdrāju atlantiem ar mērogu 1:700 000 [Wahyunto et al. 2003, Wahyunto et al. 2004], kuros kūdra bija definēta šādi: “augsne, kas veidojusies, ilgstoši uzkrājoties organiskām vielām, piemēram, augu atliekām”. Kūdras augsne parasti ir ļoti mitra vai visu gadu applūdusi, ja vien tā nav nosusināta. Kā norādīts publikācijās [Wahyunto, Suryadiputra 2008], kūdrāju atlantos savukārt ir kompilēti dati no daudziem avotiem, kuros kūdras platību sadalījuma kartēšanas vajadzībām galvenokārt izmantoti attēli (satelītu, radaru un aerofotogrāfiju dati), kā arī apsekojumi un augsnes kartēšana. Attiecībā uz Malaiziju tika izmantoti Eiropas Augsnes karšu digitālā arhīva dati par kūdru [Selvaradjou et al. 2005].

Analīze par atmežošanu, kuras cēlonis ir eļļas palmu platību izplešanās uz kūdras augšņu rēķina, tika veikta, ņemot vērā kūdras nozīmi šā biodegvielas kultūrauga vispārējā zemes izmantojumā un SEG pēdas nospiedumā. Izmantojot publikācijas [Miettinen et al. 2016] datus par rūpniecisko eļļas palmu platību izplešanos, tika aplēsts koku seguma zudums, kas 2008.–2015. gada periodā noticis pirms eļļas palmu platību zināmas izplešanās gada.

SEG emisiju dati

Atmežošanas izraisītas emisijas kopš 2008. gada ir aplēstas kā oglekļa zudums virszemes biomasas krātuvē. Emisijas izteiktas oglekļa dioksīda megatonnu (Mt CO2) vienībās.

Virszemes biomasas zuduma radītās emisijas aprēķinātas, koku seguma zuduma kartes (2008–2015) pārklājot ar 2000. gada virszemes dzīvās koksnes biomasas karti. Biomasas karte, kas Vudsholas Pētniecības centrā izstrādāta, izmantojot novērošanu no satelīta un no zemes, ir pieejama tiešsaistes platformā Global Forest Watch. Pieņemts, ka viss biomasas zudums emisijas atmosfērā ir radījis tūlīt pēc izciršanas, lai gan ar dažiem koku seguma zuduma cēloņiem ir saistītas laika nobīdes. Emisiju aplēses drīzāk ir bruto, nevis neto aplēses, kas nozīmē, ka zemes izmantojums pēc izciršanas un ar to saistītā oglekļa vērtība nav ņemta vērā. Tika pieņemts, ka virszemes biomasas oglekļa frakcija ir 0,5 (IPCC 2003), un ogleklis tika pārrēķināts oglekļa dioksīdā, izmantojot pārrēķina koeficientu 44/12 jeb 3,67. Viena no priekšrocībām, ko iegūst, izmantojot uz pikseļiem balstītu meža biomasas karti ar nepārtrauktām vērtībām, nevis oglekļa uzkrājuma kategoriju vērtības attiecinot uz dažādiem zemes seguma tipiem (piemēram, mežs, krūmāji, IPCC 1. līmeņa vērtības u. c.), ir tā, ka biomasas zuduma aplēsei izmantotie dati ir pilnīgi neatkarīgi no kartes, kas izvēlēta zemes seguma izmaiņu aplēsēm.

No šīs analīzes ir izslēgtas emisijas, kas saistītas ar citām oglekļa krātuvēm, piemēram, ar pazemes biomasu (saknēm), atmirušu koksni, meža nobirām un augsnes oglekli, ieskaitot kūdras sadalīšanos vai ugunsgrēkus.

Analīzes apmērs

Pasaules mēroga analīzes apmērs tika noteikts, izejvielpreču virzītas atmežošanas karti [Curtis et al. 2018] pārklājot ar biodegvielām relevanto kultūraugu (eļļas palmu, kokosriekstu, kviešu, rapšu, kukurūzas, sojas, cukurbiešu, saulespuķu un cukurniedru) platību karti. Analīzē tika izvērtēti vienīgi tie pikseļi, kuros ietilpa viena no minēto deviņu kultūraugu platībām un izejvielpreču virzītas atmežošanas kategorija.

Attiecināšana uz kultūraugiem – modelis

Kopējā atmežošana un emisijas konkrētā 1 km pikselī tika attiecināta uz dažādiem biodegvielas kultūraugiem, pamatojoties uz katra pikselī esošā kultūrauga veida (“kultūrauga X”, piemēram, sojas) proporcionālo daļu no pikselī esošās lauksaimniecības zemes kopplatības, kas šajā analīzē definēta kā kultūraugu platību un ganību platību summa. Tādā veidā katra biodegvielas kultūraugu veida relatīvais devums pikseļa kopējā lauksaimniecības pēdas nospiedumā kalpoja par pamatu ar to saistītās atmežošanas un SEG emisiju pēdas nospieduma attiecināšanai.

Tā kā vienota, pasaules mērogā saskanīga un atjaunināta lauksaimniecības zemes karte, kas dezagregēta pēc kultūraugu veida, nebija pieejama, tika izmantots divu posmu process, lai aptuveni noteiktu katra biodegvielas kultūrauga relatīvo nozīmi atmežošanā un emisijās konkrētā vietā (1. vien.). Pirmajā posmā tika izmantoti kultūraugu dati par pēdējo gadu, par kuru šādi dati ir pieejami (MapSPAM, 2005), lai aprēķinātu kultūrauga X platības attiecību pret kultūraugu kopplatību pikselī. Otrajā posmā tika izmantoti EarthStat dati (2000), lai aprēķinātu kultūraugu kopplatības attiecību pret ganību un kultūraugu kopplatību pikselī. (EarthStat dati izmantoti tāpēc, ka MapSPAM nav ietvertas ganību zemes kartes, bet ganību izplešanās ir nozīmīgs faktors atmežošanas dinamikā.) Lai gan izmantoti dažādi datu avoti un dažādi periodi, šo divu posmu kombinēšana deva iespēju aptuveni aprēķināt kultūrauga X relatīvo devumu kopējā lauksaimniecības pēdas nospiedumā konkrētā pikselī.

1. vienādojums

Galīgie aprēķini

Kad bija izveidotas kultūraugu sadalījuma kartes par katru biodegvielas kultūraugu, kopējā atmežošana un SEG emisijas tika reizinātas ar kultūrauga X proporcionālo daļu katrā 1 km pikselī un aprēķināta pasaules summārā statistika, kas dezagregēta pēc atmežošanas un emisijām platībās, kurās koku vainagu projektīvais segums pārsniedz 30 %, un platībās, kurās koku vainagu projektīvais segums ir no 10 % līdz 30 %.

ĢIS rezultāti liecina, ka 8 kalendāro gadu laikā no 2008. līdz 2015. gadam ir novērota ar dažādiem kultūraugiem saistīta atmežošana. Lai konstatētu, kāda procentuālā daļa no kultūraugu platību izplešanās ir saistīta ar atmežošanu, kopējā šajos gados atmežotā platība ir dalīta ar atbilstošo kultūraugu platības pieaugumu. Lai ņemtu vērā to, ka kultūraugs joprojām var izraisīt atmežošanu, pat ja šā kultūrauga kopējā platība pasaulē samazinās un tā palielinās tikai dažās valstīs, procentuālās daļas tika aprēķinātas, pamatojoties uz kultūraugu platības bruto pieaugumu pasaulē, kas aprēķināts, summējot kultūraugu platības pieaugumu valstīs, kurās šī platība nav samazinājusies.

Turklāt dati par novāktajām platībām tika koriģēti, lai iegūtu informāciju par aizņemtajām platībām: attiecībā uz viengadīgām kultūrām tika pieņemts, ka kultūraugu platības pieaugums ir vienāds ar novāktās platības pieaugumu. Attiecībā uz (daļēji) ilggadīgām kultūrām tika ņemta vērā kultūraugu platības daļa, kas nav novākta tāpēc, ka augi vēl nav sasnieguši briedumu. Cukurniedres ir jāpārstāda aptuveni ik pēc pieciem gadiem, bet raža tiek ievākta tikai četras reizes, jo šis kultūraugs pēc pirmā gada vēl nav nobriedis. Eļļas palmas pārstāda ik pēc aptuveni 25 gadiem, un tās dod ražu pēdējos 22 gados.

Attiecībā uz kultūraugu lielāko daļu tika izmantota [FAOstat 2008] datubāze, kurā var noteikt katrā kalendārajā gadā novākto platību. Attiecībā uz eļļas palmām tika ņemti dati tikai no [USDA 2008], jo šī datubāze sniedz datus par visām pieaugušu eļļas palmu platībām, arī par gadiem, kuros ražas novākšanu ir kavējuši plūdi. Attiecībā uz minēto kultūraugu šī datubāze aptver arī vairāk valstu.

Tabula. Pasaules Resursu institūta ĢIS analīzē izmantoto datu avotu kopsavilkums.

Atsauces

Curtis, C., C. Slay, N. Harris, A. Tyukavina, M. Hansen. 2018. “Classifying Drivers of Global Forest Loss.” Science 361: 1108-1111. doi: 10.1126/science.aau3445.

Graesser, J., Aide, T. M., Grau, H. R., & Ramankutty, N. (2015). Cropland/pastureland dynamics and the slowdown of deforestation in Latin America. Environmental Research Letters, 10(3), 034017. http://doi.org/10.1088/1748-9326/10/3/034017 Hansen, M. P. Potapov, R. Moore, M. Hancher, S. Turubanova, A. Tyukavina, D. Thau, S. Stehman, S. Goetz, T. Loveland et al. 2013. “High-Resolution Global Maps of 21st-Century Forest Cover Change.” Science 341: 850-853. doi: 10.1126/science.1244693.

International Food Policy Research Institute (IFPRI) and International Institute for Applied Systems Analysis (IIASA). 2016. “Global Spatially-Disaggregated Crop Production Statistics Data for 2005 Version 3.2”, Harvard Dataverse 9. doi: 10.7910/DVN/DHXBJX.

IPCC 2003: Penman J., M. Gytandky, T. Hiraishi, T. Krug, D. Kruger, R. Pipatti, L. Buendia, K. Miwa, T. Ngara, Ngara, K. Tanabe et al. 2003. “Good Practice Guidance for Land Use, Land-Use Change and Forestry.” Institute for Global Environmental Strategies for the IPCC. Japan.

Miettinen, J., C. Shi, and S. C. Liew. 2016. “Land Cover Distribution in the Peatlands of Peninsular Malaysia, Sumatra, and Borneo in 2015 with Changes since 1990.” Global Ecology and Conservation 6: 67−78. doi: 10.1016/j.gecco.2016.02.004  

Ramankutty, N., A. Evan, C. Monfreda, and J. Foley. 2008. “Farming the planet: 1. Geographic distribution of global agricultural lands in the year 2000.” Global Biogeochemical Cycles 22. doi:10.1029/2007GB002952.

Selvaradjou S., L. Montanarella, O. Spaargaren, D. Dent, N. Filippi, S. Dominik. 2005. “European Digital Archive of Soil Maps (EuDASM) – Metadata on the Soil Maps of Asia.” Office of the Official Publications of the European Communities. Luxembourg.

Wahyunto, S. Ritung, H. Subagjo. 2003. “Maps of Area of Peatland Distribution and Carbon Content in Sumatra, 1990-2002.” Wetlands International – Indonesia Programme & Wildlife Habitat. Canada.

Wahyunto, S. Ritung, H. Subagjo. 2004. “Maps of Area of Peatland Distribution and Carbon Content in Kalimantan, 1990-2002.” Wetlands International – Indonesia Programme & Wildlife Habitat. Canada.

Zarin, D., N. Harris, A. Baccini, D. Aksenov, M. Hansen, C. Azevedo-Ramos, T. Azevedo, B. Margono, A. Alencar, C. Gabris et al. 2016. “Can Carbon Emissions from Tropical Deforestation Drop by 50% in 5 Years?” Global Change Biology 22: 1336-1347. doi: 10.1111/gcb.13153

(1)

     Saskaņā ar publikācijas [Gibbs et al. 2015, 1. att.] datiem, sojas platību izplešanās uz meža rēķina Amazones reģionā 2009.–2013. gadā bija aptuveni 2,2 %. Dati par 2008. gadu nav iekļauti, jo tad vēl nebija panākta Brazīlijas valdības plānā par Amazones reģiona atmežošanas novēršanu un kontroli (PPCDAa) ietilpstošā Brazīlijas meža likuma izpilde, kura īstenošana drastiski samazināja Amazones reģiona atmežošanu. Publikācijā [Gibbs et al. 2015] sniegtā aplēse ir iegūta, izmantojot oficiālo PRODES atmežošanas datubāzi, kas tiek izmantota arī, lai uzraudzītu atbilstību PPCDAa likumam. Tomēr publikācijā [Richards et al. 2017] norādīts, ka kopš 2008. gada atšķirība starp PRODES datubāzes datiem un citiem meža zuduma indikatoriem ir pamatīgi pieaugusi. Tas izskaidrojams ar to, ka šī datubāze tiek izmantota, lai panāktu tiesību aktu izpildi: atmežotāji ir iemācījušies atmežot nelielus meža gabalus teritorijās, kuras PRODES neuzrauga. Alternatīvās GFC meža monitoringa datubāzes dati liecina (saskaņā ar [Richards et al. 2017] sniegto papildinformāciju), ka kopš 2008. gada PRODES datubāzē atrodamās aplēses uzrāda vidēji 2,3 reizes mazāku atmežošanas apmēru nekā GFC datubāze. Dati par meža ugunsgrēkiem apstiprina atmežotās platības ikgadējās izmaiņas, kas atrodamas GFC datubāzē, nevis tās, ko uzrāda PRODES.

(2)

     Dati par novākto platību ir pieejami par visām valstīm. Tomēr šī platība ir mazāka par aizņemto platību, jo nepieaugušas palmas nedod ražu. Taču aizņemtās platības un novāktās platības pieauguma attiecība ir atkarīga arī no atkārtoti iestādītu, bet vēl nepieaugušu palmu platības daļas. Dati par aizņemto platību pieaugumu iegūti no Indonēzijas un Malaizijas oficiālās statistikas, un tie kombinēti ar koriģētiem datiem par novāktās platības pieaugumu pārējās pasaules valstīs.

(3)

     Dati par šajā reģionā un periodā aizņemto platību nebija atrodami.

(4)

     Publikācijā [Miettinen et al.] ir ņemtas vērā tikai pieaugušu palmu platības, tāpēc jādala ar pieaugušu palmu platību, nevis ar kopējo aizņemto platību. Ir izmantoti ASV Lauksaimniecības ministrijas Ārvalstu lauksaimniecības dienesta dati par “novākto platību”, kas faktiski attiecas uz “pieaugušu koku aizņemto platību”, un šie dati ir pārbaudīti, salīdzinot tos ar citiem datiem, piemēram, eļļas palmu sējeņu pārdošanas datiem. FAO dati ir mazāk noderīgi, jo, piemēram, tie atspoguļo novāktās platības pagaidu samazinājumus, kas 2014.–2015. gadā Malaizijā radušies plūdu dēļ.

(5)

     Dati par minētajā teritorijā un periodā aizņemto platību nebija atrodami.

(6)

     Publikācijā [Gunarso et al. 2013] norādīts iespējamais izskaidrojums: stādījumi kūdrājos ir ņemti vērā vienīgi tad, ja zeme piecus gadus iepriekš bijusi mitrs kūdras purvs; ja šī platība jau bija nosusināta, tā bija kļuvusi par citu zemes izmantojuma veidu, piemēram, “kailzemi”. Lai purvu pārveidotu par eļļas palmu platību, ir ne tikai jāizcērt koki, bet arī jāizbūvē blīvs nosusināšanas kanālu tīkls un jāsablīvē augsne, tāpēc paiet ilgāks laiks līdz brīdim, kad eļļas palmas var identificēt satelītattēlos. Lai gan Malaizijas pussalā (kurā ir maz kūdrāju) 2005.–2010. gadā eļļas palmu platību uz kailzemes rēķina izplešanās nav notikusi, Saravakas provincē uz “kailzemes” rēķina notikuši 37 % izplešanās. Turklāt lielu procentuālo daļu veido kūdras purvu pārveidošana par “agromežsaimniecības un plantāciju” zemi un tad no “agromežsaimniecības un plantāciju” zemes par eļļas palmu platībām sekojošos 5 gadu periodos, tāpēc iespējams, ka eļļas palmu plantācijas agrīnā stadijā ir kļūdaini uzskatītas par agromežsaimniecības platībām vai citu kultūraugu plantācijām.

(7)

     BBSDLP ir Indonēzijas Lauksaimniecības zemes resursu pētniecības un attīstības centrs.

(8)

     0,5 m biezs tropiskās kūdras slānis satur aptuveni 250–300 tonnu oglekļa uz hektāru, un tas gandrīz pilnībā izdalītos pirmo desmit gadu laikā pēc nosusināšanas.

(9)

Atjaunināti MapSPAM dati par 2010. gadu tika publicēti 2019. gada 4. janvārī, tātad tieši pēc šīs analīzes pabeigšanas.

(10)

 Tiek turpināts darbs nolūkā atjaunināt pētījumu [Curtis et al. 2018], lai parādītu dominējošos koku seguma zuduma cēloņus pēc 2015. gada.