Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52018XC0608(01)

Komisijas paziņojums – Jautājumi un atbildes par to, ka piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem

C/2018/3241

OJ C 196, 8.6.2018, p. 1–14 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

8.6.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 196/1


Komisijas paziņojums – Jautājumi un atbildes par to, ka piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem

(2018/C 196/01)

Saturs

1.

Ievads 1

2.

Vispārīgā marķēšana 2

2.1.

Godīgas informēšanas prakse 2

2.2.

Obligātās pārtikas produktu informācijas pieejamība un izvietojums 2

2.3.

Obligātās pārtikas produktu informācijas noformējums un salasāmība 2

2.4.

Obligātās ziņas (regulas 9. pants un 2. iedaļa) 3

2.5.

Papildu obligātās ziņas īpašiem pārtikas produktu veidiem vai kategorijām 5

3.

Paziņojums par uzturvērtību 6

3.1.

Uzturvērtības paziņojuma piemērošana 6

3.2.

Obligātais paziņojums par uzturvērtību 6

3.3.

Brīvprātīgās norādes 7

3.4.

Uzturvērtības paziņojuma izteikšanas un norādīšanas veidi 10

3.5.

Papildu izteikšanas un norādīšanas veidi 12

3.6.

Atbrīvojumi attiecībā uz obligāto paziņojumu par uzturvērtību 12

3.7.

Uztura bagātinātāji 14

3.8.

Īpaši produkti 14

1.   Ievads

Eiropas Parlaments un Padome 2011. gada 25. oktobrī pieņēma Regulu (ES) Nr. 1169/2011 (1) par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem (turpmāk “regula”). Ar regulu groza pašreizējos pārtikas marķēšanas noteikumus Savienībā, lai patērētāji varētu veikt apzinātu izvēli un droši lietot uzturā pārtiku, vienlaikus nodrošinot likumīgi ražotas un tirgotas pārtikas brīvu apriti. Tā ir piemērojama no 2014. gada 13. decembra, izņemot noteikumus par uzturvērtības paziņojumu, kas piemērojami no 2016. gada 13. decembra.

Šis paziņojums paredzēts, lai palīdzētu pārtikas apritē iesaistītiem uzņēmējiem un valsts iestādēm piemērot minēto regulu, sniedzot atbildes uz vairākiem jautājumiem, kas uzdoti pēc regulas stāšanās spēkā.

Paziņojumā atspoguļojas diskusijas, ko Komisijas Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāts (SANTE ĢD) rīkoja ar dalībvalstu ekspertiem darba grupā, kura nodarbojas ar Regulu (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem.

Šis paziņojums neskar interpretāciju, ko varētu sniegt Eiropas Savienības Tiesa.

2.   Vispārīgā marķēšana

2.1.   Godīgas informēšanas prakse

2.1.1.   Regulas 7. panta 1. punkta d) apakšpunktā noteikts: “Pārtikas produktu informācija nav maldinoša, jo īpaši noformējumā, aprakstā vai attēlā iekļaujot norādi, kas liek noprast konkrēta pārtikas produkta vai sastāvdaļas klātbūtni, lai gan faktiski minētajā pārtikas produktā dabīgi esošais komponents vai parasti izmantotā sastāvdaļa ir aizstāta ar citu komponentu vai citu sastāvdaļu.” Uz kādiem gadījumiem orientējoši varētu attiekties šis noteikums? Kā tad pārtikas produkti būtu pareizi jāmarķē?

Attiecīgie noteikumi : 2. panta 2. punkta f) apakšpunkts, 7. panta 1. punkta d) apakšpunkts, 13. panta 2. punkts, VI pielikuma A daļas 4. punkts

Regulas 7. panta 1. punkta d) apakšpunkts būtu piemērojams, ja ir atzīts, ka vidusmēra patērētājs sagaida, ka konkrētu pārtikas produktu parasti ražo ar noteiktu sastāvdaļu vai ka noteikta sastāvdaļa dabīgi atrodas minētajā pārtikas produktā, lai gan tā ir aizstāta ar citu komponentu vai citu sastāvdaļu.

Var minēt šādus piemērus:

pārtikas produkts, kurā parasti izmantotā sastāvdaļa ir aizstāta ar citu komponentu vai citu sastāvdaļu, piemēram, pica, attiecībā uz kuru – ņemot vērā attēlu uz etiķetes – ir pamats uzskatīt, ka tās sastāvā ir siers, lai gan siers ir aizstāts ar citu produktu, kas nosaukts citādi un gatavots no izejvielām, kuras izmanto, lai pilnīgi vai daļēji aizstātu pienu,

pārtikas produkts, kurā dabīgi esošais komponents ir aizstāts ar citu komponentu vai citu sastāvdaļu, piemēram, produkts, kas izskatās līdzīgs sieram, bet kurā piena tauki ir aizstāti ar augu izcelsmes taukiem.

Attiecībā uz to pārtikas produktu marķējumu, kuros ir izmantota(-as) aizstājējsastāvdaļa(-as), produkta nosaukuma tiešā tuvumā jānorāda aizstājējsastāvdaļas(-u) nosaukums, kas uzdrukāts uz iepakojuma vai etiķetes tā, lai nodrošinātu skaidru salasāmību, izmantojot rakstzīmju izmēru, kura x-augstums ir vismaz 75 % no produkta nosaukumam izmantotā x-augstuma un kurš nav mazāks par 1,2 mm.

Pārtikas apritē iesaistīta uzņēmēja pienākums ir atrast šim pārtikas produkta aizstājējam piemērotu nosaukumu saskaņā ar noteikumiem par pārtikas produkta nosaukumu.

Turklāt attiecīgā gadījumā jāievēro arī to tiesību aktu noteikumi, kas attiecas uz konkrēto produktu. Piemēram, ir aizliegts izmantot nosaukumu “siera imitācija”, jo nosaukums “siers” ir rezervēts tikai piena produktiem (2).

2.2.   Obligātās pārtikas produktu informācijas pieejamība un izvietojums

2.2.1.   Fasētiem pārtikas produktiem obligātā pārtikas informācija jānorāda uz iepakojuma vai tam piestiprinātās etiķetes. Kādas etiķetes var lietot kā iepakojumam piestiprinātas etiķetes?

Attiecīgie noteikumi : 2. panta 2. punkta i) apakšpunkts, 12. pants

Etiķetes nedrīkst būt viegli noņemamas, lai neapdraudētu obligātās pārtikas produktu informācijas pieejamību patērētājam.

Ja iepakojumam piestiprinātas uzlīmējamās etiķetes, katrs gadījums jāizvērtē atsevišķi, lai novērtētu, vai ir ievērotas vispārējās prasības par obligātās informācijas pieejamību un izvietojumu.

Var izmantot jebkādas etiķetes, kas atbilst iepriekš minētajiem kritērijiem.

2.3.   Obligātās pārtikas produktu informācijas noformējums un salasāmība

2.3.1.   Kā nosaka “lielākās virsmas laukumu”, jo īpaši konservu kārbām vai pudelēm?

Attiecīgie noteikumi : 13. panta 3. punkts, 16. panta 2. punkts, V pielikuma 18. punkts

Taisnstūra vai kastes formas iepakojumiem “lielākās virsmas laukumu” noteikt ir vienkārši, proti, tā ir attiecīgā iepakojuma lielākā plakne (augstuma un platuma reizinājums).

Cilindriskiem (piemēram, konservu kārbām) vai pudeles formas iepakojumiem (piemēram, pudelēm), kuru forma nereti ir nevienmērīga, par “lielāko virsmu” varētu uzskatīt laukumu, kas neietver augšējo un apakšējo daļu, atlokus konservu kārbu augšējā un apakšējā daļā, kā arī pudeļu un burku izciļņus un kaklus.

Tomēr saskaņā ar Starptautiskās reglamentētās metroloģijas organizācijas Starptautisko ieteikumu 79 (3) cilindriska vai gandrīz cilindriska iepakojuma gadījumā galvenās skata virsmas laukums tiek noteikts kā 40 % no produkta iepakojuma augstuma reizinājuma ar tā apkārtmēru, neietverot augšējo un apakšējo daļu, atlokus konservu kārbu augšējā un apakšējā daļā, kā arī pudeļu un burku izciļņus un kaklus.

2.3.2.   Kā nosakāms rakstzīmju izmērs lielajiem burtiem un cipariem?

Attiecīgie noteikumi : IV pielikums

Lielo burtu un ciparu izmēram jāatbilst burtam “A”, ar kuru sākas IV pielikumā norādītais vārds “Appendix”, kur x-augstums ir vismaz 1,2 mm.

2.3.3.   Vai obligātais rakstzīmju izmērs, kas noteikts 13. panta 2. punktā, attiecas arī uz papildu obligātajām ziņām, kas jānorāda īpašiem pārtikas produktu veidiem vai kategorijām, kuri uzskaitīti, piemēram, III pielikumā?

Attiecīgie noteikumi : 13. panta 2. punkts, III pielikums

Rakstzīmju minimālais izmērs, kas noteikts 13. panta 2. punktā, attiecas tikai uz 9. panta 1. punktā minētajām obligātajām ziņām.

Ja III pielikumā uzskaitītās papildu obligātās ziņas norāda tā, ka tās veido daļu no pārtikas produkta nosaukuma, tad piemēro 13. panta 2. punktā paredzēto prasību par obligāto rakstzīmju izmēru.

Pārējos gadījumos obligātā rakstzīmju izmēra prasību nepiemēro.

2.3.4.   Vai obligātais rakstzīmju izmērs, kas noteikts 13. panta 2. punktā, attiecas arī uz pārtikas produkta nosaukumam pievienojamām obligātajām ziņām, kas uzskaitītas, piemēram, VI pielikuma A daļā (“atkausēts”, “kūpināts”, “apstarots” utt.)?

Attiecīgie noteikumi : 13. panta 2. punkts, VI pielikuma A daļa

Jā, jo šīs obligātās ziņas ir saistītas ar pārtikas produkta nosaukumu, uz kuru attiecas 13. panta 2. punktā paredzētais noteikums par rakstzīmju minimālo izmēru.

Regulas VI pielikuma A daļas 4. punktā noteikts, ka rakstzīmju izmēram jābūt tādam, kura x-augstums ir vismaz 75 % no produkta nosaukumam izmantotā x-augstuma un kurš jebkurā gadījumā nedrīkst būt mazāks par 13. panta 2. punktā noteikto rakstzīmju minimālo izmēru.

2.4.   Obligātās ziņas (regulas 9. pants un 2. iedaļa)

2.4.1.   Pārtikas produkta nosaukums

Kādos gadījumos pārtikas produkta nosaukumā jānorāda pievienotā ūdens saturs, ja pievienotais ūdens ir vairāk nekā 5 % no galaprodukta svara?

Attiecīgie noteikumi : VI pielikuma A daļas 6. punkts

Pievienotā ūdens saturs, kas ir vairāk nekā 5 % no galaprodukta svara, jānorāda pārtikas produkta nosaukumā šādos gadījumos:

gaļas produktiem un gaļas izstrādājumiem, kas izskatās pēc sagrieztas gaļas, gaļas gabala, šķēlēs sagrieztas gaļas, porcijās sadalītas gaļas vai liemeņa,

zvejniecības produktiem un sagatavotiem zvejniecības produktiem, kas izskatās pēc sagriezta zvejniecības produkta, zvejniecības produkta gabala, šķēlēs sagriezta vai porcijās sadalīta zvejniecības produkta, filejas vai nesadalīta zvejniecības produkta.

Tas, vai pārtikas produkts atbilst šīm prasībām, jānosaka pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi. Šajā saistībā jāņem vērā pārtikas produkta izskats. Tātad uz tādiem produktiem kā desa (piemēram, mortadella, cīsiņš mīklā), asinsdesa, viltotais zaķis, gaļas/zivju pastēte, gaļas/zivju bumbiņas šāda norāde neattiektos.

2.4.2.   Sastāvdaļu saraksts

Vai sastāvdaļu sarakstā būtu jānorāda inženierijas ceļā iegūti nanomateriāli? Vai ir kādi izņēmumi?

Attiecīgie noteikumi : 18. panta 3. punkts un 20. pants

Visi inženierijas ceļā iegūtie nanomateriāli, ko izmanto kā sastāvdaļas, ir skaidri jānorāda sastāvdaļu sarakstā.

Regulas 20. panta b), c) un d) punktā paredzēti atbrīvojumi, saskaņā ar kuriem sastāvdaļu sarakstā neiekļauj pārtikas piedevas un pārtikas fermentus, kā arī nesējvielas un citas vielas. Tādus pašus atbrīvojumus piemēro arī tad, ja minētie elementi ir inženierijas ceļā iegūtu nanomateriālu veidā.

Sastāvdaļu norādīšana un apzīmēšana

Vai uz etiķetes drīkst izvietot paziņojumu “daļēji hidrogenēta rapšu vai palmu eļļa”, ja ražotājs maina augu eļļas avotu?

Attiecīgie noteikumi : 7. pants, 18. pants, VII pielikuma A daļas 8. un 9. punkts

Nē, šāda norāde neatbilstu regulai. Uz etiķetes nedrīkst norādīt tādu informāciju par pārtikas produkta īpašībām, kas nav precīza vai pietiekami konkrēta un kas tādējādi varētu maldināt patērētāju.

Vai norāde par konkrēto augu izcelsmi ir obligāta visiem pārtikas produktiem, kas satur augu izcelsmes eļļas vai taukus, neatkarīgi no eļļas vai tauku daudzuma pārtikas produktā?

Attiecīgie noteikumi : 18. pants, VII pielikuma A daļas 8. un 9. punkts

Jā, tā ir obligāta neatkarīgi no eļļas vai tauku daudzuma attiecīgajā pārtikas produktā.

2.4.3.   Neto daudzuma norāde

Regulā noteikts: “Ja pārtikas produkts ir glazēts, pārtikas produkta norādītajā neto svarā glazūru neietver”. Tas nozīmē, ka šādos gadījumos pārtikas produkta neto svars būs vienāds ar sauso tīrsvaru. Vai uz etiķetes jānorāda gan “neto svars”, gan “sausais tīrsvars”?

Attiecīgie noteikumi : IX pielikuma 5. punkts

Ja ciets pārtikas produkts atrodas uzlietā šķidrumā, papildus neto svaram/daudzumam jānorāda arī sausais tīrsvars. Šajā punktā sasaldēts vai ātri sasaldēts ūdens arī tiek uzskatīts par uzlietu šķidrumu, tāpēc etiķetē jānorāda gan neto svars, gan sausais tīrsvars. Turklāt regulā noteikts, ka tad, ja sasaldēts pārtikas produkts vai ātri sasaldēts pārtikas produkts ir glazēts, pašu glazūru neto svarā nedrīkst ietvert (neto svars bez glazūras).

Tādējādi norādītais glazētā pārtikas produkta neto svars ir vienāds ar tā sauso tīrsvaru. Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī nepieciešamību izvairīties no patērētāju maldināšanas, varētu izmantot šādas norādes par neto svaru:

dubultu norādi:

neto svars: X g un

sausais tīrsvars: X g,

salīdzinošu norādi:

neto svars = sausais tīrsvars = X g,

vienu norādi:

neto svars (bez glazūras) X g.

2.4.4.   “Ieteicams līdz” vai “Izlietot līdz” datums

Vai sidra marķējumā jānorāda minimālais derīguma termiņš “ieteicams līdz”?

Attiecīgie noteikumi : 24. pants, X pielikuma 1. punkta d) apakšpunkts

Nē, sidram, ko iegūst fermentācijas procesā, nav jānorāda minimālais derīguma termiņš, jo tas pieder pie attiecīgās kategorijas – proti, “vīniem, liķiera vīniem, dzirkstošiem vīniem, aromatizētiem vīniem un līdzīgiem produktiem, ko iegūst no augļiem, izņemot vīnogas, un dzērieniem, kuru KN kods ir 2206 00 un kuri iegūti no vīnogām vai vīnogu misas” –, kas ir atbrīvota no šā pienākuma.

Tomēr produkts, kas iegūts, sajaucot alkoholu ar augļu sulu, nebūtu uzskatāms par iepriekš minētajā kategorijā iekļaujamu “līdzīgu produktu, ko iegūst no augļiem, izņemot vīnogas”, un tādēļ norāde par minimālo derīguma termiņu “ieteicams līdz” būtu vajadzīga, ja vien produkta spirta tilpumkoncentrācija nav 10 % vai vairāk (minimālais derīguma termiņš “ieteicams līdz” nav jānorāda dzērieniem, kuru spirta tilpumkoncentrācija ir vismaz 10 %).

2.4.5.   Lietošanas pamācība

Vai pārtikas apritē iesaistīts uzņēmējs lietošanas pamācībā var izmantot pannas vai krāsns simbolu bez vārdiem “panna” vai “krāsns”?

Attiecīgie noteikumi : 9. panta 2. punkts un 27. pants

Nē, nevar. Obligātās ziņas, piemēram, lietošanas pamācība, jānorāda ar vārdiem un skaitļiem. Piktogrammas un simboli ir tikai papildu līdzekļi šādu ziņu izteikšanai.

Tomēr Komisija turpmāk var pieņemt īstenošanas aktus, kas ļaus izteikt vienu vai vairākas obligātās ziņas ar piktogrammām vai simboliem, nevis vārdiem vai skaitļiem.

2.5.   Papildu obligātās ziņas īpašiem pārtikas produktu veidiem vai kategorijām

2.5.1.   Saldēta pārtikas produkta marķēšana

Vai sasaldēšanas datums vai pirmās sasaldēšanas datums, ja produkts ir saldēts vairāk nekā vienu reizi, obligāti jānorāda uz nefasētas saldētas gaļas, saldētu gaļas izstrādājumu un saldētu neapstrādātu zvejniecības produktu marķējumiem?

Attiecīgie noteikumi : III pielikums

Nē. Sasaldēšanas datums obligāti jānorāda tikai uz fasētas saldētas gaļas, saldētu gaļas izstrādājumu un saldētu neapstrādātu zvejniecības produktu marķējumiem. Taču dalībvalstis var izlemt šo prasību attiecināt arī uz nefasētiem produktiem.

Kā ir definēti “neapstrādāti zvejniecības produkti”?

Zvejniecības produkti (4) ir visi savvaļas vai saimniecībā audzēti jūras vai saldūdens dzīvnieki (izņemot dzīvas gliemenes, dzīvus adatādaiņus, dzīvus tunikātus un dzīvus jūras gliemežus, kā arī visus zīdītājus, rāpuļus un vardes), tostarp visas šādu dzīvnieku ēdamās formas, daļas un produkti. Neapstrādāti (5) zvejniecības produkti ir zvejniecības produkti, kas nav apstrādāti, tostarp produkti, kas ir sadalīti, atdalīti, nošķelti, sagriezti šķēlēs, atkauloti, kapāti, dīrāti, malti, griezti, tīrīti, apgraizīti, lobīti, slīpēti, dzesināti, saldēti, sasaldēti vai atkausēti.

Vai var izmantot norādi “ātri sasaldēts [DATUMS]”, lai norādītu sasaldēšanas datumu uz saldētas gaļas, saldētiem gaļas izstrādājumiem un saldētiem neapstrādātiem zvejniecības produktiem?

Attiecīgie noteikumi : III pielikuma 6. punkts un X pielikuma 3. punkts

Nē, norādi “ātri sasaldēts …” nevar izmantot, jo X pielikumā ir skaidri noteikts, ka izmantojamais termins ir “sasaldēts …”.

3.   Paziņojums par uzturvērtību

3.1.   Uzturvērtības paziņojuma piemērošana

3.1.1.   Vai regulas noteikumi attiecībā uz paziņojumu par uzturvērtību ir piemērojami visiem pārtikas produktiem?

Attiecīgie noteikumi : 29. pants

Noteikumi neattiecas uz šādiem pārtikas produktiem, kuriem ir savi uzturvērtības marķējuma noteikumi:

uztura bagātinātājiem (6),

dabīgajiem minerālūdeņiem (7).

Attiecībā uz īpašām grupām paredzētiem pārtikas produktiem šo regulu piemēro, neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 609/2013 (8) noteikumus vai minētajā regulējumā norādītos īpašos pasākumus.

3.2.   Obligātais paziņojums par uzturvērtību

3.2.1.   Kas ir jānorāda?

Attiecīgie noteikumi : 13., 30., 32., 34. un 44. pants, IV un XV pielikums

Obligātajā paziņojumā par uzturvērtību jāietver šādas ziņas – enerģētiskā vērtība un tauku, piesātināto taukskābju, ogļhidrātu, cukuru, olbaltumvielu un sāls daudzums.

Enerģētiskā vērtība jānorāda gan kJ (kilodžoulos), gan kcal (kilokalorijās). Vispirms jānorāda vērtība kilodžoulos, pēc tam – vērtība kilokalorijās. Var izmantot saīsinājumu kJ/kcal.

Informācija jānorāda šādā kārtībā:

Enerģētiskā vērtība

tauki

tostarp:

piesātinātās taukskābes

ogļhidrāti

tostarp:

cukuri

olbaltumvielas

sāls

Ja ir pietiekami daudz vietas, informācija jānorāda tabulas veidā, sakārtojot skaitļus citu zem cita. Ja nav pietiekami daudz vietas informācijas norādīšanai tabulas veidā, to var norādīt lineārā formā.

Uz paziņojumu par uzturvērtību attiecas noteikumi par rakstzīmju minimālo izmēru, proti, tas jādrukā, lietojot rakstzīmju izmēru, kur x-augstums ir vienāds ar vai lielāks par 1,2 mm. Attiecībā uz iepakojumu vai taru, kuras lielākā virsma nepārsniedz 80 cm2, x-augstumam jābūt vismaz 0,9 mm. X-augstums ir definēts Regulas IV pielikumā.

(NB! Uz pārtikas produktiem, kuru iepakojuma vai taras lielākās virsmas laukums nepārsniedz 25 cm2, obligātais uzturvērtības marķējums neattiecas (V pielikuma 18. punkts, sk. turpmāk 3.6.1. punktu).

Ja enerģētiskā vērtība vai kādas(-u) uzturvielas(-u) daudzums pārtikas produktā ir neliels, informāciju par šiem elementiem var aizstāt ar paziņojumu “Satur nelielu daudzumu …”, kas jānorāda uzturvērtības paziņojuma tiešā tuvumā (sk. 3.2.2. punktu par neliela daudzuma jēdzienu).

Ir produkti, kas ir atbrīvoti no prasības par uzturvērtības paziņojuma norādīšanu (sk. 3.6.1. punktu).

3.2.2.   Ja produkts satur nelielu tādas(-u) uzturvielas(-u) daudzumu, kura(s) obligāti jānorāda marķējumā vai kuras(-u) enerģētiskā vērtība ir neliela, vai šādas uzturvielas vai enerģētiskā vērtība jāietver uzturvērtības tabulā (34. panta 5. punkts)?

Attiecīgie noteikumi : 34. panta 5. punkts

Nē. Ja uzturvielas enerģētiskā vērtība vai daudzums ir neliels, uzturvērtības paziņojumu par šo uzturvielu var aizstāt ar paziņojumu “Satur nelielu daudzumu …”, ko izvieto uzturvērtības paziņojuma tiešā tuvumā.

3.2.3.   Kad var norādīt, ka sāls saturs ir tikai dabīgā nātrija klātbūtnes rezultāts?

Attiecīgie noteikumi : 30. panta 1. punkts

Norādi, ka sāls saturs ir tikai dabīgā nātrija klātbūtnes rezultāts, var izvietot tādu pārtikas produktu uzturvērtības marķējuma tiešā tuvumā, kuriem nav ticis pievienots sāls, piemēram, piena, dārzeņu, gaļas un zivju uzturvērtības marķējuma tiešā tuvumā. Ja sāls pievienots apstrādes laikā vai tā saturs ir sāli saturošu sastāvdaļu – piemēram, šķiņķa, siera, olīvu, anšovu u. tml. – pievienošanas rezultāts, šādu norādi nevar lietot.

3.2.4.   Obligātajā uzturvielu sarakstā norādītais “sāls” daudzums tiks aprēķināts pēc šādas formulas: sāls = nātrijs × 2,5. Vai šajā aprēķinā jāietver viss nātrijs, kuru satur jebkura sastāvdaļa, piemēram, nātrija saharīns, nātrija askorbāts u. tml.?

Attiecīgie noteikumi : I pielikuma 11. punkts

Jā, līdzvērtīgo sāls saturu vienmēr iegūst no pārtikas produkta kopējā nātrija satura pēc šādas formulas: sāls = nātrijs × 2,5.

3.3.   Brīvprātīgās norādes

3.3.1.   Kādas citas uzturvielas var norādīt?

Attiecīgie noteikumi : 30. panta 2. punkts, 32., 33. un 34. pants, XV pielikums

Obligātajā paziņojumā par uzturvērtību var papildus norādīt daudzumu vienai šādai uzturvielai vai vairākām:

a)

mononepiesātinātas taukskābes;

b)

polinepiesātinātas taukskābes;

c)

polioli;

d)

ciete;

e)

šķiedrvielas;

f)

vitamīni un minerālvielas.

Attiecīgā gadījumā informācija jānorāda šādā kārtībā:

Enerģētiskā vērtība

tauki

tostarp:

piesātinātās taukskābes

mononepiesātinātās taukskābes

polinepiesātinātās taukskābes

ogļhidrāti

tostarp:

cukuri

polioli

ciete

šķiedrvielas

olbaltumvielas

sāls

vitamīni un minerālvielas

Ja ir pietiekami daudz vietas, informācija jānorāda tabulas veidā, sakārtojot skaitļus citu zem cita. Ja nav pietiekami daudz vietas informācijas norādīšanai tabulas veidā, to var norādīt lineārā formā.

Šīs uzturvielas jānorāda gramos (g) (9) uz 100 g vai 100 ml, un tās var papildus norādīt produkta porcijai vai patēriņa vienībai.

3.3.2.   Ja viela, par kuru sniegta uzturvērtības vai veselīguma norāde, nav ietverta paziņojumā par uzturvērtību, kā šī informācija būtu jānorāda?

Attiecīgie noteikumi : 30. un 49. pants

Ja uzturviela, par kuru sniegta uzturvērtības vai veselīguma norāde, ir ietverta paziņojumā par uzturvērtību, papildu marķējums nav nepieciešams.

Ja uzturviela vai cita viela, par kuru sniegta uzturvērtības vai veselīguma norāde, nav ietverta paziņojumā par uzturvērtību, šīs uzturvielas vai citas vielas daudzums jānorāda tajā pašā redzeslaukā, piemēram, uzturvērtības paziņojuma tiešā tuvumā (sk. turpmāk arī 3.3.5. punktu).

3.3.3.   Ja uz nefasēta pārtikas produkta ir norādīts šķiedrvielu (vai jebkuras citas 30. panta 2. punktā minētās uzturvielas) daudzums, kādas vēl uzturvielas ir jānorāda?

Attiecīgie noteikumi : 30. panta 1., 2. un 5. punkts un 49. pants

Ja pārtikas apritē iesaistīts uzņēmējs ir ieinteresēts norādīt produkta šķiedrvielu daudzumu vai jebkuras citas 30. panta 2. punktā minētās uzturvielas daudzumu, tad jāsniedz viss paziņojums par uzturvērtību. Tas ietver:

enerģētisko vērtību un

tauku, piesātināto taukskābju, ogļhidrātu, cukuru, olbaltumvielu un sāls daudzumu.

Ja uzturvērtības vai veselīguma norāde attiecas uz kādu 30. panta 2. punktā minēto uzturvielu, šīs uzturvielas daudzums arī jānorāda paziņojumā par uzturvērtību.

3.3.4.   Vai šķiedrvielu saturu var izteikt procentos no ieteicamās devas, pat ja Šķiedrvielu regulā nav paredzēta saskaņota ieteicamā deva?

Attiecīgie noteikumi : 30. panta 2. punkts un 35. panta 1. punkta e) apakšpunkts

Nē. Vienīgās uzturvielas, kuru daudzumu var izteikt procentos no ieteicamās devas, ir tās uzturvielas, kuru ieteicamās devas ir norādītas XIII pielikumā, pat ja tiek izmantoti uzturvērtības paziņojuma papildu izteikšanas un norādīšanas veidi.

3.3.5.   Vai brīvprātīgi norādāmo uzturvielu – piemēram, “omega 3 taukskābju” – komponentu saturu var apzīmēt kā polinepiesātināto taukskābju komponentus?

Attiecīgie noteikumi : 30. pants

Nē. Paziņojums par uzturvērtību ir slēgts enerģētiskās vērtības un uzturvielu saraksts, ko nevar papildināt ne ar kādu papildu uzturvērtības informāciju (bet sk. iepriekš arī 3.3.2. punktu).

3.3.6.   Kādu uzturvērtības informāciju var atkārtot uz iepakojuma?

Attiecīgie noteikumi : 30. panta 3. punkts, 32. panta 2. punkts, 33. pants un 34. panta 3. punkts

Daļu informācijas, kas ietverta obligātajā uzturvērtības marķējumā, var atkārtot uz iepakojuma galvenajā redzeslaukā (to parasti sauc par iepakojuma priekšpusi) vienā no šiem veidiem:

enerģētiskā vērtība vai

enerģētiskā vērtība un tauku, piesātināto taukskābju, cukuru un sāls daudzums.

Uz šo atkārtoto paziņojumu attiecas noteikumi par rakstzīmju minimālo izmēru (13. panta 2. punkts, IV pielikums, sk. arī 3.2.1. punktu).

Arī atkārtotais paziņojums par uzturvērtību ir saraksts ar noteiktu un ierobežotu saturu. Galvenajā redzeslaukā izvietotajā paziņojumā par uzturvērtību nedrīkst norādīt nekādu papildu informāciju.

Atkārtoto paziņojumu var izteikt tikai porcijās/patēriņa vienībās (ar noteikumu, ka porcijas/vienības lielums ir norādīts uzturvērtības paziņojuma tiešā tuvumā un porciju/vienību skaits ir norādīts uz iepakojuma etiķetes). Tomēr enerģētiskā vērtība jānorāda arī uz 100 g vai 100 ml.

3.3.7.   Ja galvenajā redzeslaukā (“iepakojuma priekšpusē”) izvietotā atkārtotā uzturvērtības informācija ir izteikta procentos no ieteicamajām devām, vai šī informācija jānorāda arī obligātajā paziņojumā par uzturvērtību (“iepakojuma aizmugurē”)?

Attiecīgie noteikumi : 30. panta 3. punkts, 32. panta 4. punkts un 33. pants, XIII pielikums

Galvenajā redzeslaukā (“iepakojuma priekšpusē”) brīvprātīgi atkārtotajā uzturvērtības informācijā jāietver tikai informācija par enerģētisko vērtību vai par enerģētisko vērtību un taukiem, piesātinātajām taukskābēm, cukuru un sāli. Šī informācija jānorāda arī obligātajā paziņojumā par uzturvērtību (“iepakojuma aizmugurē”). Tomēr šo informāciju iepakojuma priekšpusē var izteikt procentos no ieteicamās devas (papildus absolūtiem skaitļiem), pat ja šo izteiksmes veidu neizmanto obligātajā paziņojumā par uzturvērtību.

3.3.8.   Vai var atkārtot paziņojumu par uzturvērtību, vienreiz norādot tikai enerģētisko vērtību un citreiz enerģētisko vērtību kopā ar tauku, piesātināto taukskābju, cukuru un sāls daudzumu?

Attiecīgie noteikumi : 30. panta 3. punkts, 34. panta 3. punkts

Paziņojumu par uzturvērtību var atkārtot, norādot tikai enerģētisko vērtību vai enerģētisko vērtību kopā ar tauku, piesātināto taukskābju, cukuru un sāls daudzumu. Var arī atkārtot šo informāciju vairāk nekā vienu reizi.

Šie brīvprātīgie uzturvērtības paziņojuma papildinājumi jānorāda galvenajā redzeslaukā, un tiem jāatbilst noteikumiem par rakstzīmju minimālo izmēru.

3.3.9.   Vai ir atļauts norādīt vienas uzturvielas saturu iepakojuma priekšpusē, piemēram, X % tauku?

Attiecīgie noteikumi : 30. panta 3. punkts

Uzturvērtības paziņojuma brīvprātīgā atkārtošana nepieļauj vienas uzturvielas satura norādīšanu marķējumā, jo norādāmā informācija var būt vai nu tikai enerģētiskā vērtība, vai enerģētiskā vērtība kopā ar tauku, piesātināto taukskābju, cukuru un sāls daudzumu.

Tomēr, ja šāds paziņojums ir paredzēts tiesību aktos, etiķetē var ietvert paziņojumu par vienas uzturvielas saturu, piemēram, par tauku saturu:

atsevišķos dzeramā piena veidos, kas minēti VII pielikuma IV daļas III punkta 1. apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1308/2013 (10), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju,

atsevišķos ziežamajos taukos, kas minēti VII pielikuma VII daļas I punktā Regulā (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju, kā arī minētās regulas II papildinājumā.

Turklāt etiķetē var iekļaut tādas norādes kā “zems tauku saturs” vai “tauki < 3 %”, ja tās atbilst nosacījumiem par šādas norādes izmantošanu un citiem attiecīgajiem noteikumiem, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1924/2006 (11) par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem, un ja tiek ievērots arī Regulas (ES) Nr. 1169/2011 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts.

3.3.10.   Ja produktus paredzēts pārdot vairāk nekā vienā valstī, vai paziņojumus par uzturvērtību var norādīt ASV un Kanādā prasītajā veidā papildus paziņojumam par uzturvērtību, kas atbilst regulas prasībām?

Attiecīgie noteikumi : 30., 34. un 36. pants, XIV un XV pielikums

Nē. Uzturvērtības paziņojuma sniegšana ASV un Kanādā prasītajā veidā neatbilstu ES prasībām, jo gan obligātajai, gan brīvprātīgi sniegtajai informācijai jāatbilst regulas noteikumiem. Šāds marķējums varētu arī maldināt patērētāju, jo ASV tiek izmantoti citi pārrēķina koeficienti enerģētiskās vērtības un uzturvielu daudzuma aprēķināšanai.

3.4.   Uzturvērtības paziņojuma izteikšanas un norādīšanas veidi

3.4.1.   Kādi ir obligāto elementu izteikšanas veidi paziņojumā par uzturvērtību?

Attiecīgie noteikumi : 32. un 33. pants, XIII un XV pielikums

Tauku, piesātināto taukskābju, ogļhidrātu, cukuru, olbaltumvielu un sāls daudzums jāizsaka gramos (g) uz 100 g vai 100 ml, bet enerģētiskā vērtība – kilodžoulos (kJ) un kilokalorijās (kcal) uz 100 g vai 100 ml pārtikas produkta.

Uzturvielu daudzumu un enerģētisko vērtību papildus var norādīt pārtikas produkta porcijai vai patēriņa vienībai. Patērētājam jāspēj viegli atpazīt porcijas vai patēriņa vienību, kuras lielums norādīts uz etiķetes, kas atrodas uzturvērtības paziņojuma tiešā tuvumā, un iepakojumā ietverto porciju vai vienību skaits jānorāda uz etiķetes.

Enerģētisko vērtību un tauku, piesātināto taukskābju, ogļhidrātu, cukuru, olbaltumvielu un sāls daudzumu papildus var izteikt arī procentos no ieteicamās devas, kas norādīta nākamajā tabulā uz 100 g vai 100 ml. Papildus šādai norādei uz 100 ml vai 100 g vai tās vietā procentus no ieteicamās devas var norādīt porcijai/patēriņa vienībai.

Enerģētiskā vērtība vai uzturvērtība

Ieteicamā deva

Enerģētiskā vērtība

8 400 kJ/2 000 kcal

Kopējie tauki

70 g

Piesātinātās taukskābes

20 g

Ogļhidrāti

260 g

Cukuri

90 g

Olbaltumvielas

50 g

Sāls

6 g

Ja procentus no ieteicamās devas izsaka uz 100 g vai 100 ml, paziņojumā par uzturvērtību jāietver šāds paziņojums: “Ieteicamā deva vidusmēra pieaugušajam (8 400 kJ vai 2 000 kcal)”.

Nefasētu pārtikas produktu paziņojumu par uzturvērtību var izteikt tikai attiecībā uz porciju vai patēriņa vienību.

3.4.2.   Vai pārtikas produktu marķējumos var lietot termina “ieteicamā deva” saīsinājumu “ID”?

Attiecīgie noteikumi : 32. un 33. pants

Pārtikas produktu marķējumos var lietot termina “ieteicamā deva” saīsinājumu “ID”, ja tas uz iepakojuma ir atšifrēts un patērētāji to viegli var atrast. Paziņojumu “Ieteicamā deva vidusmēra pieaugušajam (8 400 kJ vai 2 000 kcal)” mainīt nedrīkst.

3.4.3.   Vai var lietot terminu “ieteicamā diennakts deva” vai tā saīsinājumu “IDD”?

Attiecīgie noteikumi : 32. un 33. pants

Regulas mērķis ir saskaņot patērētājiem sniegtās uzturvērtības informācijas – tostarp brīvprātīgi sniegtās informācijas – saturu, izteikšanas un noformēšanas veidu. Ņemot vērā šo mērķi, piemērojot minētās regulas 32. un 33. pantu, nevar lietot terminu “ieteicamā diennakts deva” vai tā saīsinājumu “IDD” (sk. arī 3.4.2. punktu). Būtu jānorāda arī tas, ka jēdziens “ieteicamā deva” atšķiras no jēdziena “ieteicamā diennakts deva”, jo jēdziens “ieteicamā deva” atšķirībā no termina “ieteicamā diennakts deva” neietver uztura ieteikumu. Nav tāda uztura ieteikuma, kurā būtu norādīts, ka ir jāpatērē, piemēram, 20 g piesātināto tauku dienā, un patērētājiem nebūtu jāuzskata, ka tas ir obligātais daudzums, kas nepieciešams veselības saglabāšanai.

3.4.4.   Vai katra uzturvērtības paziņojuma tiešā tuvumā būtu jānorāda papildu paziņojums “Ieteicamā deva vidusmēra pieaugušajam (8 400 kJ vai 2 000 kcal)”?

Attiecīgie noteikumi : 32. un 33. pants

Jā, ja informācija ir izteikta procentos no ieteicamās devas uz 100 g vai 100 ml.

Nē, ja tā ir izteikta attiecībā uz porciju.

3.4.5.   Enerģētiskās vērtības un uzturvielu ieteicamā deva ir noteikta pieaugušajiem. Vai enerģētisko vērtību un uzturvielu daudzumu var brīvprātīgi izteikt procentos no bērniem ieteicamās devas papildus tās izteikšanai procentos no pieaugušajiem ieteicamās devas vai tās vietā?

Attiecīgie noteikumi : 32. panta 4. punkts, 36. panta 3. punkts un 43. pants, XIII pielikums

Nē. Ieteicamo devu noteiktām iedzīvotāju grupām atļauts brīvprātīgi norādīt tikai tad, ja par to ir pieņemti Savienības noteikumi vai – ja tādu nav – valsts noteikumi.

Enerģētisko vērtību un uzturvielu daudzumu papildus to izteikšanai absolūtos skaitļos var izteikt tikai procentos no pieaugušajiem ieteicamās devas. Tomēr regulā Komisijai prasīts pieņemt īstenošanas aktus par ieteicamās devas norādīšanu konkrētām iedzīvotāju grupām papildus pieaugušajiem noteiktai ieteicamai devai, un nākotnē varētu būt pieejama bērniem ieteicamā deva. Kamēr nav pieņemti šādi Savienības noteikumi, dalībvalstis var pieņemt valsts noteikumus, kuros noteikta zinātniski pamatota ieteicamā deva šādām iedzīvotāju grupām. Citām konkrētām iedzīvotāju grupām, piemēram, bērniem, ieteicamo devu nedrīkst izmantot tiem produktiem, kas laisti tirgū vai marķēti kopš 2014. gada 13. decembra, ja vien Savienības vai valsts noteikumos nav noteikta zinātniski pamatota ieteicamā deva šādām grupām.

3.4.6.   Kas ir patēriņa vienība? Vai porcijas definēšanai var izmantot piktogrammas? Vai simbolu “≈” vai “~”, kas nozīmē “aptuveni vienāds ar”, var izmantot, lai norādītu porciju skaitu iepakojumā?

Attiecīgie noteikumi : 33. pants

“Patēriņa vienībai” ir jābūt patērētājam viegli atpazīstamai, un tā ir vienība, ko var patērēt atsevišķi. Viena patēriņa vienība ne vienmēr ir porcija. Piemēram, šokolādes tāfelītes gabaliņš varētu būt patēriņa vienība, bet porcija būtu lielāka par vienu šokolādes gabaliņu.

Porcijas vai patēriņa vienības definēšanai var izmantot simbolus vai piktogrammas. Regulā noteikts tikai tas, ka patēriņa vienībai vai porcijai jābūt viegli atpazīstamai un tās lielumam jābūt norādītam uz etiķetes. Izmantoto simbolu vai piktogrammu nozīmei jābūt patērētājam skaidri saprotamai un nepārprotamai.

Par produkta patēriņa vienību vai porciju skaita nelielām izmaiņām var informēt, pirms porciju vai patēriņa vienību skaita norādot attiecīgos simbolus.

3.5.   Papildu izteikšanas un norādīšanas veidi

3.5.1.   Vai uzturvērtību un/vai enerģētiskās vērtības simboliskai attēlošanai var izmantot tikai ikonas bez vārdiem?

Attiecīgie noteikumi : 34. pants, XV pielikums

Nē. Obligātā un brīvprātīgi sniegtā uzturvērtības informācija jānorāda noteiktā veidā, enerģētisko vērtību un uzturvielas nosaucot vārdos.

Vispārējais noteikums par to, ka obligātā informācija jānorāda ar vārdiem un skaitļiem, ir attiecināms arī uz gadījumiem, kad uzturvērtības informācija tiek norādīta brīvprātīgi. Piktogrammas un simbolus var lietot papildus.

3.5.2.   Ja uzturvērtības informāciju brīvprātīgi atkārto galvenajā redzeslaukā, vai enerģētisko vērtību var norādīt tikai kcal?

Attiecīgie noteikumi : 32. panta 1. punkts, XV pielikums

Nē. Informācija par enerģētisko vērtību sistemātiski jānorāda kJ (kilodžoulos) un kcal (kilokalorijās) visur, kur tā tiek norādīta.

3.6.   Atbrīvojumi attiecībā uz obligāto paziņojumu par uzturvērtību

3.6.1.   Kādi ir atbrīvojumi?

Attiecīgie noteikumi : 16. panta 3. un 4. punkts, 30. panta 4. un 5. punkts, 44. panta 1. punkta b) apakšpunkts, V pielikums

Obligātais uzturvērtības marķējums neattiecas uz V pielikumā uzskaitītajiem produktiem, ja vien netiek sniegta uzturvērtības vai veselīguma norāde.

Turklāt šo atbrīvojumu piemēro alkoholiskiem dzērieniem (kuru alkohola saturs pārsniedz 1,2 %) un nefasētiem pārtikas produktiem (ja vien tas nav paredzēts konkrētā ES vai valsts tiesību aktā).

Ja uzturvērtības informācija tiek sniegta brīvprātīgi, jāievēro noteikumi par obligāto uzturvērtības marķējumu. Tomēr:

attiecībā uz alkoholiskiem dzērieniem paziņojumā par uzturvērtību var norādīt tikai enerģētisko vērtību. Nav jāievēro nekāda īpaša forma,

attiecībā uz nefasētiem pārtikas produktiem paziņojumā par uzturvērtību var norādīt tikai enerģētisko vērtību vai enerģētisko vērtību un tauku, piesātināto taukskābju, cukuru un sāls daudzumu. To var izteikt tikai porcijai vai patēriņa vienībai, ja ir norādīts porcijas/patēriņa vienības lielums un porciju/patēriņa vienību skaits.

3.6.2.   Vai turpmāk minētie pārtikas produkti ir atbrīvoti no prasības par obligāto uzturvērtības paziņojumu?

Attiecīgie noteikumi : V pielikums

Neapstrādāti produkti, kas sastāv no vienas sastāvdaļas vai sastāvdaļu kategorijas

Milti (piemēram, kviešu milti)

jā, ievērojot turpmāk minēto raksturojumu

Miltus, kas nesatur nevienu pievienotu sastāvdaļu, piemēram, piedevas, vitamīnus, minerālvielas, un kas nav citādi apstrādāti kā vien malti un lobīti, uzskata par neapstrādātu produktu (12).

Tvaicēti rīsi un iepriekš termiski apstrādāti rīsi

Tvaicētus rīsus iepriekš termiski apstrādā, tāpēc tos nevar uzskatīt par neapstrādātu pārtikas produktu. Tomēr rīsiem tiek piemērots atbrīvojums, kas paredzēts neapstrādātiem produktiem, kuri sastāv no vienas sastāvdaļas vai sastāvdaļu kategorijas.

Augu eļļa

Augu eļļas ir pārstrādes produkti, tāpēc tām nevar piemērot atbrīvojumu, kas paredzēts neapstrādātiem produktiem, kuri sastāv no vienas sastāvdaļas vai sastāvdaļu kategorijas.

Cukurs

Cukurs ir pārstrādes produkts, tāpēc tam nevar piemērot atbrīvojumu, kas paredzēts neapstrādātiem produktiem, kuri sastāv no vienas sastāvdaļas vai sastāvdaļu kategorijas.

Medus

Medu uzskata par neapstrādātu pārtikas produktu, kas sastāv no komponentiem, nevis sastāvdaļām, kā skaidrots 3. apsvērumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/63/ES (13), ar kuru groza Padomes Direktīvu 2001/110/EK (14), kas attiecas uz medu. Tāpēc medum var piemērot atbrīvojumu no prasības par obligāto uzturvērtības paziņojumu.

Garšaugs, garšviela vai abu maisījums

Garšaugu un garšvielu produkti, kas satur aromatizētājus un/vai skābuma regulētājus

Uz garšaugiem, garšvielām vai to maisījumiem neattiecas prasība par obligāto uzturvērtības paziņojumu, jo tos patērē nelielos daudzumos un tiem nav būtiskas ietekmes uz uzturu. Kā arī šādiem produktiem, kas satur aromatizētājus un/vai skābuma regulētājus, piemēro šo atbrīvojumu, ja aromatizētājiem un/vai skābuma regulatoriem nav būtiskas ietekmes uz uzturu.

Sāls un sāls aizstājēji

Jodēts sāls

Saskaņā ar 7. panta 3. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1925/2006 par vitamīnu un minerālvielu, un dažu citu vielu pievienošanu pārtikai (15) tiem pārtikas produktiem, kuriem pievienoti vitamīni un minerālvielas, ir obligāti jānorāda paziņojums par uzturvērtību. Tomēr joda obligāta pievienošana sālim nav ietverta Regulā (EK) Nr. 1925/2006, un konkrēti marķējuma noteikumi par pievienotā joda daudzumu ir paredzēti valstu tiesību aktos.

Raudzēts etiķis vai etiķa aizstājēji, ietverot tos, kuros vienīgā pievienotā sastāvdaļa ir aromatizētāji

Raudzēts etiķis ar pievienotu sāli

Atbrīvojums attiecībā uz fermentētiem etiķiem un etiķa aizstājējiem ir spēkā tikai tiem produktiem, kuros vienīgā pievienotā sastāvdaļa ir aromatizētāji.

3.7.   Uztura bagātinātāji

3.7.1.   Kāda terminoloģija saistībā ar atsauces vērtībām jāizmanto vitamīnu un minerālvielu paziņojumā, ņemot vērā uztura bagātinātājus?

Attiecīgie noteikumi : 29. pants, XIII pielikums

Regulas noteikumi par uzturvērtības paziņojumu neattiecas uz uztura bagātinātājiem.

Uztura bagātinātāju Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/46/EK (16) 8. panta 3. punktā paredzēts, ka informācija par vitamīniem un minerālvielām jāizsaka arī procentos no Padomes Direktīvas 90/496/EEK (17) – ko 2014. gada 13. decembrī aizstāja ar šo regulu – pielikumā minētajām atsauces vērtībām.

Direktīvā 90/496/EEK bija paredzēta procentu izmantošana saistībā ar ieteicamajām diennakts devām (IDD), kuras regulas XIII pielikuma A daļā aizstātas ar dienā ieteicamajām devām vai “uzturvielu atsauces vērtībām (NRV)”. Lai gan var izmantot terminu “uzturvielu atsauces vērtības” vai tā saīsinājumu “NRV”, ja tas uz iepakojuma ir atšifrēts un patērētāji to viegli var atrast, konsekvences labad ieteicams uztura bagātinātājiem lietot to pašu terminoloģiju, kāda tiek lietota citām pārtikas produktu uzturvielām (18), un norādīt ieteicamās devas.

3.7.2.   Vai saskaņā ar regulu tiem uztura bagātinātājiem, kam sniegta uzturvērtības vai veselīguma norāde, jānorāda paziņojums par uzturvērtību?

Attiecīgie noteikumi : 29. un 49. pants

Nē. Regulas noteikumi, kas paredz paziņojumu par uzturvērtību, neattiecas uz uztura bagātinātājiem. Saskaņā ar Uzturvērtības un veselīguma norāžu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1924/2006 (19) 7. pantu uztura bagātinātāju gadījumā informāciju par uzturvērtību nodrošina saskaņā ar Uztura bagātinātāju Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/46/EK (20) 8. pantu.

3.8.   Īpaši produkti

3.8.1.   Vai paziņojums par uzturvērtību – ņemot vērā pārtikas produktus, kas iepakoti kopā ar šķidrumu – atbilst notecinātam produktam (bez šķidruma) vai visam produktam kopumā (ar šķidrumu)?

Attiecīgie noteikumi : 31. panta 3. punkts

Cieti pārtikas produkti var atrasties uzlietā šķidrumā, kas norādīts IX pielikuma 5. punktā (piemēram, sālījumā, augļu sulā), vai citos šķidrumos (piemēram, eļļā). Daži patērētāji ēd šādus produktus pilnībā, savukārt citi ēd tikai notecinātus produktus. Tādēļ šajā sakarā paziņojumā par uzturvērtību būtu vēlams aprēķināt attiecīgā pārtikas produkta – proti, cietā pārtikas produkta un šķidruma – kopējo saturu, ja šo produktu var lietot uzturā pilnīgi visu. Šo informāciju var brīvprātīgi papildināt ar notecinātā produkta uzturvērtības paziņojumu. Attiecībā uz citiem produktiem, kuru šķidrumu nav paredzēts lietot uzturā, atbilstīgāka ir uzturvērtības informācija, kuras pamatā ir sausais tīrsvars.

Jebkurā gadījumā paziņojumā par uzturvērtību ir skaidri jānorāda, vai tas attiecas uz notecinātu produktu vai visu produktu kopumā.


(1)  OV L 304, 22.11.2011., 18. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.) VII pielikuma III daļa.

(3)  Starptautiskā Reglamentētās metroloģijas organizācija, Starptautiskais ieteikums R79 (izdevums 1997(E)): https://www.oiml.org/en/files/pdf_r/r079-e15.pdf.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 853/2004 (OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.) I pielikuma 3.1. punkts.

(5)  Pamatojoties uz neapstrādātu pārtikas produktu definīciju, kas noteikta 2. panta 1. punkta n) apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 10. jūnija Direktīva 2002/46/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz uztura bagātinātājiem (OV L 183, 12.7.2002., 51. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Direktīva 2009/54/EK par dabīgo minerālūdeņu ieguvi un tirdzniecību (OV L 164, 26.6.2009., 45. lpp.).

(8)  OV L 181, 29.6.2013., 35. lpp.

(9)  Sk. arī vitamīnu un minerālvielu īpašās mērvienības XIII pielikuma A daļas 1. punktā.

(10)  OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(11)  OV L 404, 30.12.2006., 9. lpp.

(12)  Regulas 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā ir norāde uz termina “neapstrādāti produkti” definīciju, kas minēta 2. panta 1. punkta n) apakšpunktā Regulā (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu: ““neapstrādāti produkti” ir pārtikas produkti, kas nav apstrādāti, tostarp produkti, kas ir sadalīti, atdalīti, sagriezti šķēlēs, kapāti, atkauloti, samalti, atdalīti no ādas vai mizas, malti, griezti, tīrīti, apgraizīti, lobīti, slīpēti, dzesināti, saldēti, sasaldēti vai atkausēti.”

(13)  OV L 164, 3.6.2014., 1. lpp.

(14)  OV L 10, 12.1.2002., 47. lpp.

(15)  OV L 404, 30.12.2006., 26. lpp.

(16)  OV L 183, 12.7.2002., 51. lpp.

(17)  OV L 276, 6.10.1990., 40. lpp.

(18)  Regulas (ES) Nr. 1169/2011 32. panta 3. punkts.

(19)  OV L 404, 30.12.2006., 9. lpp.

(20)  OV L 183, 12.7.2002., 51. lpp.


Top