EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52018SC0265

KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS IETEKMES NOVĒRTĒJUMA KOPSAVILKUMS Pavaddokuments dokumentam Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par informācijas atklāšanu saistībā ar ilgtspējīgiem ieguldījumiem un ilgtspējas riskiem un ar ko groza Direktīvu (ES) 2016/2341 Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) 2016/1011 attiecībā uz mazoglekļa un labvēlīgas oglekļa ietekmes etaloniem

SWD/2018/265 final

Briselē,24.5.2018

SWD(2018) 265 final

KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS

IETEKMES NOVĒRTĒJUMA KOPSAVILKUMS

Pavaddokuments dokumentam

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par informācijas atklāšanu saistībā ar ilgtspējīgiem ieguldījumiem un ilgtspējas riskiem un ar ko groza Direktīvu (ES) 2016/2341

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) 2016/1011 attiecībā uz mazoglekļa un labvēlīgas oglekļa ietekmes etaloniem

{COM(2018) 353 final}

{SEC(2018) 257 final}

{SWD(2018) 264 final}
{COM(2018) 354 final}
{COM(2018) 355 final}


Kopsavilkums

Ietekmes novērtējums attiecībā uz ilgtspējīgu finansējumu

A. Rīcības nepieciešamība

Kāpēc? Kāda problēma tiek risināta?

Valdības visā pasaulē izvēlējušās ilgtspējīgāku ceļu mūsu planētai un mūsu ekonomikai, pieņemot Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām un ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam. Eiropas Savienība šajā jomā ir vadībā, tāpēc tā 2018. gada martā pieņēma Rīcības plānu ilgtspējīgai izaugsmei, kura mērķi ir: i) kapitāla plūsmu pārorientēšana ilgtspējīgiem ieguldījumiem, ii) no vides problēmām izrietošo finanšu risku pārvaldība, iii) pārredzamības un ilgtermiņa domāšanas veicināšana finanšu un saimnieciskajā darbībā. Pasākumi, kas novērtēti šajā ietekmes novērtējumā un tika izziņoti šajā rīcības plānā, ir daļa no plašākas un tālejošākas stratēģijas, kā padarīt Eiropas ekonomiku patiesi ilgtspējīgu. Tie darbosies rīcības plāna mērķu labā, risinot šādas problēmas:

1.institucionālajiem ieguldītājiem, aktīvu pārvaldītājiem, ieguldījumu konsultantiem un apdrošināšanas izplatītājiem (“attiecīgajām struktūrām”) trūkst stimulu, kas mudinātu apsvērt vides, sociālos un pārvaldības (VSP) faktorus savā ieguldījumu un konsultāciju procesā, jo īpaši attiecīgo ES tiesību aktu neskaidrības un nesaskaņotības dēļ;

2.privātie ieguldītāji saskaras ar augstām meklēšanas izmaksām, lai a) identificētu, kas veido ilgtspējīgus ieguldījumus, un b) novērtētu, kādā mērā VSP faktori ir iekļauti tirgū pieejamajos finanšu produktos.

Kādi ir šīs iniciatīvas paredzamie mērķi?

Iniciatīvai ir šādi konkrētie mērķi:

1.nodrošināt skaidrību un saskaņotu pieeju starp nozarēm un dalībvalstīm attiecībā uz to, kā attiecīgās struktūras iekļauj VSP faktorus savā ieguldījumu/konsultāciju procesā;

2.uzlabot pārredzamību privātajiem ieguldītājiem, precizējot ar VSP saistītās informācijas sniegšanas prasības;

3.ieviest skaidrību par to, kas ir ilgtspējīgi ieguldījumi un, a) radot ES regulējumu, kas definē nosacījumus, lai noteiktu ieguldījumu ekoloģisko ilgtspēju — šī ES līmenī veidojamā klasifikācijas sistēma (saukta arī par taksonomiju) radīs tirgū skaidrību par to, kuri pasākumi ir “zaļi” jeb “ilgtspējīgi”, un b) radot mazoglekļa un labvēlīgas oglekļa ietekmes etalonu jaunu kategoriju, pamatojoties uz stabilu metodiku, kas palīdzēs ieguldītājiem salīdzināt savu ieguldījumu radīto oglekļa pēdu.

Kāda ir šīs ES līmeņa rīcības pievienotā vērtība? 

Finanšu struktūras, kas jutīs šīs iniciatīvas ietekmi, galvenokārt darbojas pāri robežām Eiropas Savienībā. Tāpēc šiem tirgus dalībniekiem piemērojamie tiesību akti lielākoties tiek saskaņoti ES līmenī. Rīcība ES līmenī, lai iekļautu VSP faktorus ieguldījumu lēmumu pieņemšanas/konsultāciju procesā, uzlabotu pārredzamību privātajiem ieguldītājiem un nodrošinātu skaidrību par to, kas ir ekoloģiski ilgtspējīgi ieguldījumi, tādējādi nodrošinās saskaņotību, samazinās sadrumstalotību un vēl vairāk uzlabos vienotā tirgus darbību. Rīcība ES līmenī ir vajadzīga, lai sasniegtu kopējos ES ilgtspējīgas attīstības mērķus un globālā līmenī noteiktos ilgtspējas mērķus.

B. Risinājumi

Kādi leģislatīvi un neleģislatīvi politikas risinājumi ir apsvērti? Vai kādam risinājumam tiek dota priekšroka? Kāpēc? 

Šajā ietekmes novērtējumā ir novērtēti četri rīcības veidi. Pēc tam, kad katram no tiem bija rūpīgi izvērtēti leģislatīvie un neleģislatīvie risinājumi, tika identificēti šādi vēlamie risinājumi:

1. Ieguldītāju pienākumi

Aktīvu pārvaldītājiem, apdrošināšanas sabiedrībām, apdrošināšanas izplatītājiem, arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijām, ieguldījumu konsultantiem un individuālo portfeļu pārvaldītājiem kā daļu no ieguldītāja pienākumiem būtu jāpilda prasība iekļaut VSP faktorus ieguldījumu lēmumu pieņemšanas un konsultāciju procesā. Tas nodrošinātu skaidrību un konsekvenci tirgū un iekļautu ilgtspēju ieguldījumu lēmumu pieņemšanas un konsultāciju procesos šajās finanšu iestādēs, jo īpaši to riska pārvaldībā.

2. Informācijas atklāšana

Attiecīgajām struktūrām būtu arī jāatklāj informācija par to, kā tās pilda šos pienākumus. Turklāt tiem aktīvu pārvaldītājiem un institucionālajiem ieguldītājiem, kuri apgalvo, ka sasniedz ilgtspējas mērķus, būtu jāpierāda savu ieguldījumu atbilstība šiem mērķiem. Tas palielinātu pārredzamību privātajiem ieguldītājiem, nodrošinātu salīdzināmību starp produktiem un apkarotu “zaļo tukšvārdību”.

3. Vienota ES klasifikācijas sistēma (“taksonomija”):

vēlamais risinājums paredzētu vienotus kritērijus ES līmenī, lai noteiktu, vai saimnieciskā darbība ir ekoloģiski ilgtspējīga. Tiek ierosināts, ka Komisija vēlāk identificēs pasākumus, kas kvalificēsies kā ilgtspējīgi, pamatojoties uz tehnisko ekspertu grupas konsultācijām par ilgtspējīgu finansējumu. Tam vajadzētu sniegt ekonomikas dalībniekiem un ieguldītājiem skaidrību par to, kuri pasākumi tiek uzskatīti par zaļiem/ilgtspējīgiem, ko viņi varētu ņemt vērā, pieņemot lēmumus par ieguldījumiem. Tas ir pirmais un galvenais solis centienos novirzīt ieguldījumus ilgtspējīgiem pasākumiem.

4. Etaloni

Vēlamais risinājums ieviestu mazoglekļa un labvēlīgas oglekļa ietekmes etalonu divas jaunas kategorijas. Tiktu noteikti šo etalonu izstrādei paredzētās metodikas saskaņotie obligātie standarti. Tas sekmēs tirgus standartu, kas atspoguļo uzņēmumu radīto oglekļa pēdu. Tādējādi tiks nodrošināts uzticams instruments ieguldītājiem, kuri vēlas ieguldīt mazoglekļa stratēģijas virzienos.

Kas atbalsta konkrētos risinājumus? 

Sabiedriskajā apspriešanā par ieguldītāju pienākumiem tika saņemtas atbildes, kurās lielā mērā atbalstīta iejaukšanās ES līmenī, jo tā nodrošinātu konsekvenci un skaidrību finanšu struktūrām par to, kas ir nepieciešams. Attiecībā uz informācijas atklāšanu lielākā daļa tirgus dalībnieku apstiprināja, ka viņiem būtu jāatklāj informācija par to, kā viņi ņem vērā ilgtspējas faktorus ieguldījumu lēmumu pieņemšanas procesā. Lielākā daļa ieinteresēto personu, kas dalījās uzskatos ar Komisiju, piekrita, ka ES līmeņa taksonomija būtu noderīga, lai pildītu savus ieguldītāja pienākumus un ņemtu vērā VSP faktorus ieguldījumu lēmumu pieņemšanas procesos.

C. Vēlamā risinājuma ietekme

Kādus ieguvumus nodrošinās vēlamais risinājums (ja tāds ir, pretējā gadījumā — galvenie risinājumi)? 

Palielinot vispārējo pārredzamību, dažādie rīcības veidi samazinās informācijas asimetriju starp privātajiem ieguldītājiem, finanšu starpniekiem un indeksa sniedzējiem. Iniciatīva samazinātu pašreizējo tirgus sadrumstalotību, jo īpaši attiecībā uz metodēm, kā identificēt ekoloģiski ilgtspējīgus pasākumus/ieguldījumus. Labāka pārredzamība un saskaņotība palielinās uzticamību VSP finanšu produktiem, to pievilcību un paļāvību uz tiem, kā arī sekmēs inovāciju ieguldījumu stratēģijas virzienos un šo finanšu produktu veidošanu. Šāda rīcība palīdzēs arī iekļaut ilgtspēju riska pārvaldībā, un apvienojumā ar citiem rīcības plāna pasākumiem veicinās ilgtspējīga Eiropas finanšu tirgus izaugsmi. Kopumā šī rīcība veicinās kapitāla plūsmu pārorientāciju uz ilgtspējīgiem ieguldījumiem un tādējādi arī ilgtspējīgas ekonomikas sekmēšanas mērķi. Tas atbalstītu tālejošu ilgtspējīgu pārveidi, kas paredzēta jau pašlaik īstenotajā vides politikā ES un dalībvalstu līmenī.

Kādas ir vēlamā risinājuma izmaksas (ja tādas nav, galveno risinājumu izmaksas)? 

Sagaidāms, ka izmaksas attiecīgajām struktūrām par VSP faktoru iekļaušanu ieguldījumu lēmumu pieņemšanas un konsultāciju procesā un ar VSP saistītās informācijas atklāšanas uzlabošanu paliks salīdzinoši nelielas, ja to veiks standartizēti. Tām finanšu iestādēm, kuras jau ir izstrādājušas taksonomiju, ES taksonomijas izmantošana varētu radīt izmaksas, lai gan tās, visticamāk, būs zemākas par ietaupījumiem, kas radīsies, uzturot savu taksonomiju vai izmantojot dažādas atšķirīgas taksonomijas, un jebkurā gadījumā zemākas par ieguvumiem, kas sagaidāmi no šīs taksonomijas izmantošanas. Indeksa sniedzējiem mazoglekļa un labvēlīgas oglekļa ietekmes etalonu jaunu kategoriju izveidošana radīs ierobežotas izmaksas, jo tiek sniegti obligātie standarti šo etalonu izstrādes metodikai.

Kāda būs ietekme uz uzņēmumiem, MVU un mikrouzņēmumiem?

Vēlamie risinājumi netieši ietekmēs uzņēmumus kā vērtspapīru emitentus, jo viņi tiks mudināti atklāt papildu informāciju par VSP, kas ir nepieciešama finanšu starpniekiem un ieguldītājiem. Sākot ar 2018. gadu, Direktīva par nefinanšu informācijas atklāšanu jau nosaka lieliem biržu sarakstā iekļautiem uzņēmumiem, kā arī biržā neiekļautām bankām un apdrošināšanas sabiedrībām atklāt būtisku informāciju par ilgtspēju. Emitentiem, uz kuriem šī direktīva neattiecas (arī MVU), šis pamudinājums atklāt papildu informāciju radīs izmaksas. Tomēr informācijas atklāšana ļautu arī šiem emitentiem piekļūt papildu ieguldītājiem un, iespējams, samazināt kapitāla izmaksas.

Vai būs būtiska ietekme uz dalībvalstu budžetiem un pārvaldes iestādēm?

Nav sagaidāma nozīmīga ietekme uz dalībvalstu budžetiem un pārvaldes iestādēm, jo: i) ļoti lielā mērā tiesību aktu prasības būs jāīsteno tirgus dalībniekiem un ii) uzraudzības prasības būs ierobežotas.

Vai būs kāda cita nozīmīga ietekme? 

Lielākā ietekme jau ir aprakstīta ieguvumu iedaļā.

D. Turpmākie pasākumi

Kad politika tiks pārskatīta?

Ex post novērtējums ir paredzēts piecus gadus pēc pasākumu īstenošanas, lai cita starpā novērtētu, cik efektīvi un lietderīgi ir bijuši pasākumi attiecībā uz šajā ietekmes novērtējumā noteikto mērķu sasniegšanu, un lai nolemtu, vai vajadzīgi jauni pasākumi vai to grozījumi. Komisija novērtēs progresu pēc galvenajiem darbības rādītājiem katrai rīcībai, uz kuru attiecas šī iniciatīva.

Top