Trauksmes cēlēju efektīvas aizsardzības trūkums ES kavē Savienības tiesību aktu efektīvu izpildi. Lai arī ES un valstu uzraudzības mehānismu un izpildes struktūru darbība tiek pastiprināta ar īpašiem ES pasākumiem (t. i., ES aģentūru izveidi, atbalstu valstu tiesu sistēmām utt.), Savienības tiesību aktu pārkāpumu efektīva atklāšana, izmeklēšana un saukšanu pie atbildības par tiem joprojām ir izaicinājums. Tā kā savākt pierādījumus ir sarežģīti, noteiktās jomās Savienības tiesību aktu pārkāpumus, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, ir grūti atmaskot. Šādos gadījumos izšķiroša nozīme var būt tādu trauksmes cēlēju sniegtajiem ziņojumiem, kuriem ir iekšēja piekļuve šādiem pierādījumiem. Tādējādi, garantējot, ka trauksmes cēlēji jūtas droši, ziņojot par pārkāpumiem, tiks veicinātas izpildes darbības un to efektivitāte. Pēdējo gadu laikā Savienības likumdevējs ir atzinis, ka trauksmes cēlēju aizsardzība ir nepieciešama kā daļa no ES tiesību aktu izpildes, un ir ieviesis vairākus aizsardzības elementus un ziņošanas kanālus dažos Savienības tiesību aktos, kas reglamentē konkrētas nozares. Tomēr aizsardzība joprojām tiek īstenota ļoti ierobežoti un nozaru līmenī, neskarot visas svarīgākās jomas, kurās trauksmes cēlēju nepietiekamas aizsardzības dēļ tiek nepietiekami ziņots par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem, un tas var nopietni kaitēt sabiedrības interesēm. Arī vairums dalībvalstu piedāvā tikai daļēju aizsardzību, un aizsardzības līmenis atšķiras. Pietiekamas un atbilstošas aizsardzības trūkums ES un dalībvalstu līmenī ir trauksmes cēlēju nepietiekamas ziņošanas cēlonis, savukārt tās rezultātā tiek zaudētas iespējas atklāt un novērst Savienības tiesību aktu pārkāpumus un mazinās Savienības tiesību aktu izpildes efektivitāte.
|
Vispārīgais mērķis ir risināt Savienības tiesību aktu pārkāpumu nepietiekamas ziņošanas problēmu, kas nopietni kaitē sabiedrības interesēm jomās, kurās spēcīga trauksmes cēlēju aizsardzība var palīdzēt atklāt, novērst un aizkavēt šāda kaitējuma rašanos.
Konkrētie mērķi ir: i) nostiprināt trauksmes cēlēju aizsardzību un aizsargāt viņus no represijām; ii) nodrošināt juridisko skaidrību un noteiktību; iii) atbalstīt izpratnes veicināšanu un cīnīties pret sociālajiem un kultūras faktoriem, kas izraisa nepietiekamu ziņošanu.
|
ES rīcība nolūkā ieviest trauksmes cēlēju aizsardzību ir nepieciešama jomās, kurās i) pastāv vajadzība stiprināt izpildi, ii) trauksmes cēlēju nepietiekama ziņošana ir galvenais izpildi ietekmējošais faktors un iii) Savienības tiesību aktu pārkāpumi var nopietni kaitēt sabiedrības interesēm. Pamatojoties uz šiem kritērijiem, trauksmes cēlēju aizsardzība ir vajadzīga, lai pastiprinātu noteikumu izpildi šādās jomās: i) publiskais iepirkums; ii) finanšu pakalpojumi, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršana; iii) produktu drošība; iv) transporta drošība; v) vides aizsardzība; vi) kodoldrošums; vii) pārtikas un barības nekaitīgums, dzīvnieku veselība un labturība; viii) sabiedrības veselība; ix) patērētāju tiesību aizsardzība; x) privātās dzīves un personas datu aizsardzība un tīkla un informācijas sistēmu drošība. To piemēro arī attiecībā uz Savienības konkurences noteikumu pārkāpumiem un ES finansiālajām interesēm kaitējošiem pārkāpumiem, ņemot vērā to negatīvo ietekmi uz pienācīgu iekšējā tirgus darbību, kā arī attiecībā uz uzņēmumu ienākumu nodokļa apiešanu. Nepietiekami nodrošināta trauksmes cēlēju aizsardzība kādā dalībvalstī var ne tikai negatīvi ietekmēt ES politikas īstenošanu attiecīgajā valstī, bet arī radīt plašāku nelabvēlīgu ietekmi citās dalībvalstīs un ES kopumā. Atšķirīgs trauksmes cēlēju aizsardzības līmenis ES grauj vienlīdzīgus konkurences apstākļus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu vienotā tirgus pienācīgu darbību un uzņēmējdarbības norisi pienācīgas konkurences apstākļos. Jo īpaši neatklātie korupcijas un krāpšanas gadījumi publiskā iepirkuma jomā palielina uzņēmējdarbības izmaksas, kropļo konkurenci un mazina vēlmi veikt ieguldījumus. Neatklātās uzņēmumu īstenotās agresīvās nodokļu plānošanas shēmas, kuru mērķis ir apiet nodokļu taisnīgu nomaksu, kropļo vienlīdzīgas konkurences apstākļus starp dalībvalstīm un izraisa nodokļu ieņēmumu zaudējumus gan attiecīgajās dalībvalstīs, gan ES kopumā (piemēram, Luxleaks). Turpmāka plašāka ietekme ir pārrobežu riski, ko rada konkurenci kropļojoša rīcība, vienotajā tirgū laistas bīstamas preces, pārtikas un barības produkti, vides piesārņojums vai riski šādās jomās: kodoldrošums, sabiedrības veselība, dzīvnieku veselība un labturība, patērētāju tiesību aizsardzība, privātās dzīves un personas datu aizsardzība, tīkla un informācijas sistēmu drošība un transporta drošība vienā dalībvalstī, kas rada plašāku ietekmi arī citās dalībvalstīs, kā arī trauksmes cēlēju nepilnīga aizsardzība pārrobežu situācijās, kas var netikt pamanīta. Novērst aizsardzības līmeņa atšķirības, garantējot vienādi augsta līmeņa aizsardzību visā ES un paredzot minimālos saskaņotos standartus, ir iespējams vienīgi ar ES līmeņa pasākumiem. Turklāt, tikai īstenojot ES līmeņa pasākumus, var pielāgot pašreizējos trauksmes cēlēju aizsardzības noteikumus, kas paredzēti Savienības nozaru tiesību aktos.
|