Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52018PC0471

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par Patvēruma un migrācijas fonda izveidi

COM/2018/471 final

Strasbūrā, 12.6.2018

COM(2018) 471 final

2018/0248(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par Patvēruma un migrācijas fonda izveidi

{SWD(2018) 347}
{SWD(2018) 348}
{SEC(2018) 315}


PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Lielo migrācijas plūsmu laikā no 2015.–2016. gadā finansiālais un tehniskais atbalsts, ko ES sniedza tās dalībvalstīm, palīdzēja labāk pārvaldīt problēmas tādās jomās kā patvērums, migrācija un ārējās robežas. Savienības budžetam tiešām ir bijusi ievērojama loma, atbalstot patvēruma meklētāju un migrantu pārvaldību, attīstot meklēšanas un glābšanas spējas, lai glābtu to cilvēku dzīvību, kuri mēģina sasniegt Eiropu, nodrošinot efektīvu atgriešanu un veicot citas darbības, kam vajadzīga koordinēta reakcija Eiropas programmas migrācijas jomā ietvaros.

ES budžetam būtiska nozīme ir arī kopīgu pasākumu finansēšanā, lai efektīvi kontrolētu un uzraudzītu Savienības ārējās robežas, kompensējot kontroles atcelšanu pie iekšējām robežām. Piemēram, Savienības ārējo robežu pārvaldībā ir sperts nozīmīgs solis uz priekšu, izveidojot karsto punktu pieeju, un ir ievērojami pastiprināta Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (EBCGA). Minētais ir pilnībā atbalstīts no ES budžeta.

Eiropadome 2017. gada oktobrī vēlreiz apstiprināja vajadzību īstenot visaptverošu pieeju migrācijas pārvaldībai, kuras mērķis ir atjaunot kontroli pār ārējām robežām, samazināt neatbilstīgu ieceļotāju un jūrā bojā gājušo skaitu un kuras pamatā vajadzētu būt visu pieejamo ES un dalībvalstu instrumentu elastīgai un saskaņotai izmantošanai.

Ņemot vērā minēto, Komisija 2018. gada 2. maija priekšlikumā par 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmu ierosināja ievērojami pastiprināt vispārējo Savienības budžetu migrācijas un ārējo robežu pārvaldībai, palielinot to vairāk nekā 2,6 reizes, ieskaitot palielinājumu finansējumam decentralizētajām aģentūrām šajā jomā. Šis priekšlikums pats par sevi neattiecas uz aģentūrām piešķirto finansējumu un reglamentē tikai Patvēruma un migrācijas fondu, kas sniegs atbalstu dalībvalstīm, lai efektīvi pārvaldītu migrāciju, ar finansējumu 10 415 000 000 EUR apmērā (pašreizējās cenās).

Līguma par Eiropas Savienības darbību 80. pantā ir skaidri noteikts, ka patvēruma un migrācijas un ārējo robežu kopējā politika balstās uz solidaritātes principu un atbildības taisnīgu sadalījumu starp dalībvalstīm. ES finansējums nodrošina konkrētus finanšu līdzekļus, lai pārvērstu šos divus principus praksē.

Fonds dos ieguldījumu stabilā, reālā un taisnīgā ES migrācijas politikā. Tā būs politika, kas atzīst uzņēmējvalstu sabiedrību un ES pilsoņu vajadzības un cieši sadarbojas ar partneriem visā pasaulē. Fonds nodrošinās to, ka ES turpina pildīt mūsu pienākumus pret tiem, kam ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība, atvieglo to personu atgriešanu, kurām nav tiesību palikt, un atbalsta risinājumus, kas aizstāj neatbilstīgas un nekontrolētas plūsmas ar drošiem un labi pārvaldītiem ceļiem. Mums ir jārisina dziļi iesakņojušās problēmas, kas ir neatbilstīgās migrācijas pamatā, piemēram, nepietiekama attīstība, demogrāfija, iespēju trūkums, klimata pārmaiņas un nevienlīdzība. Tikai vispusīga migrācijas pārvaldība, kuras pamatā ir solidaritātes principi un taisnīga atbildības sadale, nodrošinās ilgtspējīgus rezultātus. Tas ietver ES finansējuma pienācīgu sadali, lai nodrošinātu, ka to dalībvalstu rīcībā, kuras tiek ietekmētas visvairāk, ir pietiekama spēja risināt problēmas, ar kurām tās saskaras, sniedzot labumu visai ES kopumā. Šajā sakarībā Komisijas priekšlikumā tiek ņemti vērā nemitīgie centieni reformēt kopējo Eiropas patvēruma sistēmu un pašreizējās sarunas par Dublinas regulu un Savienības pārmitināšanas sistēmu, un dažus elementus var nākties pielāgot, lai ņemtu vērā sarunu rezultātus pēc to pabeigšanas.

Veiksmīga ES migrācijas pārvaldība ir atkarīga arī no efektīvas integrācijas politikas. Šajā nolūkā ar kohēzijas politikas fondiem un jo īpaši ESF+ tiks sniegts atbalsts, lai atvieglotu trešo valstu valstspiederīgo vidēja termiņa un ilgtermiņa integrāciju pēc sākotnējā uzņemšanas posma, ieskaitot integrāciju darba tirgū. Lai papildinātu šos centienus, fonds atbalstīs valstu valdību, vietējo un reģionālo iestāžu un pilsoniskās sabiedrības grupu darbības, kas vērstas uz to, lai veicinātu trešo valstu valstspiederīgo īstermiņa integrāciju uzņēmējkopienās un savstarpēju uzticēšanos. Šis priekšlikums atbalstīs trešo valstu valstspiederīgo, kuri ES uzturas likumīgi, uzņemšanas un agrīnas integrācijas pasākumus, kas parasti tiek īstenoti agrīnā integrācijas stadijā pēc viņu ierašanās ES teritorijā. Tas arī palīdzēs dalībvalstīm izstrādāt horizontālos pasākumus, piemēram, spēju veidošanu, informācijas apmaiņu ar uzņēmējvalsts sabiedrību, izpratnes veicināšanas kampaņas un sadarbību un savstarpēju mācīšanos starp dalībvalstīm par trešo valstu valstspiederīgo, kuri likumīgi uzturas ES, integrāciju.

Fonds dos arī finansiālu ieguldījumu efektīvā atgriešanas politikā, kas ir būtiska daļa labi pārvaldītā migrācijas sistēmā Savienībā. Tas ir arī nepieciešams papildinājums uzticamai likumīgās migrācijas un patvēruma politikai, kā arī būtisks instruments cīņā pret neatbilstīgu migrāciju.

Fonds atbalstīs un veicinās dalībvalstu centienus efektīvi īstenot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/115/EK 1 , jo ātrākas atgriešanas sistēma ir cieši saistīta ar to procedūru un standartu ievērošanu, kas ļauj Eiropai nodrošināt humānu un cieņpilnu attieksmi pret atgrieztajām personām un piespiedu pasākumu proporcionālu piemērošanu, ievērojot pamattiesības un neizraidīšanas principu. Ilgtspējīgas atgriešanas politikas jomā fonds atbalstīs integrētu un saskaņotu pieeju atgriešanas pārvaldībai un sadarbību ar trešām valstīm, lai tās pildītu savas saistības, piedāvājot tādu atbalstu kā spēju veidošana atgriešanas pārvaldībā, informēšanas un izpratnes veidošanas kampaņas un atbalsts reintegrācijas pasākumiem.

Fonds palīdzēs apmierināt pastāvīgās vajadzības patvēruma, integrācijas un atgriešanas jomā, pielāgojot tā darbības jomu, lai atbalstītu notikumu attīstību Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrā (EBCGA) un jaunajā Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrā un to pilnvaras. Šo mērķu sasniegšanā būtiska ir sadarbība ar trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām. Fonds varēs atbalstīt darbības ārējā dimensijā, kas papildina darbības, kuras atbalsta attiecīgie ārējie instrumenti.

Galvenā problēma, ko priekšlikums tiecas risināt, ir nepieciešamība pēc lielākas elastības fonda pārvaldībā salīdzinājumā ar pašreizējo plānošanas periodu, kā arī rīki, lai nodrošinātu, ka finansējums tiek virzīts uz Savienības prioritātēm un darbībām, kuras rada būtisku pievienoto vērtību Savienībai. Lai risinātu jaunās problēmas un īstenotu jaunās prioritātes, tādēļ ir nepieciešami jauni mehānismi finansējuma piešķiršanai dalītai, tiešai un netiešai pārvaldībai.

Svarīgs elements finansējuma sadalē ir elastīgums, nosakot pareizo īstenošanas veidu un tēmas, kurām finansējums būtu jāpiešķir, saglabājot avansa finansējuma kritisko masu strukturāliem un lieliem daudzgadu ieguldījumiem saskaņā ar dalībvalstu vajadzībām turpmāk attīstīt to migrācijas sistēmas. Finansējuma piešķiršanā tiks arī pilnībā ņemta vērā nepieciešamība dalībvalstīm pilnībā atbilst Savienības acquis un nepieciešamība koncentrēt ieguldījumus uz galvenajām ES prioritātēm.

Finansējuma piešķiršana dalībvalstu programmām sastāvēs no fiksētas summas 5 000 000 EUR apmērā un summas, kura būs balstīta uz sadales koeficientu, kas atspoguļo vajadzības un spiedienu, kuru dalībvalstis izjūt trīs galvenajās jomās, uz ko attiecas šis fonds: patvērums, likumīga migrācija un integrācija, neatbilstīgas migrācijas apkarošana un atgriešana.

Sadales koeficientā tiks ņemti vērā kategoriju dažādie elementi un plūsmas un atspoguļotas atšķirības starp dalībvalstīm: dažas var saskarties ar lielāku spiedienu atgriešanas jomā, bet citas – integrācijas jomā, un tās tiek atšķirīgi ietekmētas dažādos trešo valstu valstspiederīgo uzņemšanas posmos. Proporcionāli tiek ierosināts atvēlēt 30 % patvēruma jomai, 30 % – likumīgas migrācijas un integrācijas jomai, bet 40 % – neatbilstīgas migrācijas apkarošanas un atgriešanas jomai. Šajā kontekstā patvēruma jomā tiek ierosināts noteikt 60 % svērumu pirmreizējiem patvēruma pieteikumiem, 30 % svērumu personu ar starptautiskas aizsardzības statusu skaitam dalībvalstī un 10 % svērumu – pārmitināto personu skaitam. Integrācijas jomā 60 % svērums tiek noteikts pirmreizējiem uzturēšanās atļauju pieprasījumiem un 40 % – kopējam trešo valstu valstspiederīgo skaitam dalībvalstī attiecīgajā gadā. Attiecībā uz kritērijiem neatbilstīgas migrācijas apkarošanas un atgriešanas jomā tiek ņemts vērā atgriešanas rīkojumu skaits (50 %) un faktiskās atgriešanas (50 %), tādējādi ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts konkrēto situāciju.

Dalībvalstu programmu daļa ir 60 % no fonda kopējā finansējuma. Tiek ierosināts sniegt dalībvalstīm 50 % no finansējuma plānošanas perioda sākumā, saglabājot iespēju periodiski papildināt šo finansējumu. Paredzēts, ka viens noteikts papildinājums 10 % apmērā no finansējuma apjoma notiks vidusposmā (sadales koeficienta tehniskā korekcija atkarībā no finanšu rezultātiem, saskaņā ar ko dalībvalstij būtu jāiesniedz maksājumu pieprasījumi, kuri aptver vismaz 10 % no sākotnējās maksājumu apropriāciju summas).

Atlikušos 40 % būtu jāpārvalda, izmantojot tematisko mehānismu, kas periodiski sniegs finansējumu virknei prioritāšu, kuras noteiktas Komisijas finansēšanas lēmumos. Šis instruments nodrošina elastīgu fonda pārvaldību, ļaujot pēc Komisijas iniciatīvas piešķirt līdzekļus tehniskajai palīdzībai un šādiem komponentiem:

·atbalsts īpašām darbībām, nodrošinot papildu finansējumu konkrētām darbībām ar augstu ES pievienoto vērtību, izmantojot dalībvalstu programmas, šajā sakarā īpaša uzmanība tiks pievērsta tam, lai veicinātu faktisku atgriešanu,

·atbalsts Savienības darbībām, ko pārvalda ar tiešo un netiešo pārvaldību,

·atbalsts saistībā ar pārmitināšanu un solidaritātes un atbildības centieniem starp dalībvalstīm,

·ārkārtas palīdzība un

·atbalsts Eiropas Migrācijas tīklam.

Darbības saskaņā ar tematisko mehānismu būtu jāplāno gada vai daudzgadu darba programmās, ko pieņem ar Komisijas īstenošanas lēmumu. Ar šā mehānisma palīdzību būs iespējams pievērsties jaunām prioritātēm vai steidzami rīkoties, izmantojot īstenošanas veidu, kas vislabāk atbilst konkrētajam politikas mērķim.

Nepieciešams vēl vairāk vienkāršot fonda pārvaldības īstenošanu, jo īpaši nodrošinot saskaņotu pieeju ar noteikumiem, ko piemēro citu ES fondu pārvaldībai (“vienotais noteikumu kopums”), sniedzot labākus norādījumus par pārvaldības un kontroles sistēmām un revīzijas prasībām, kā arī nodrošinot to, ka attiecināmības noteikumi dalītā pārvaldībā ļauj pilnībā izmantot vienkāršoto izmaksu iespējas (VII).

Ir svarīgi maksimāli palielināt ES pievienoto vērtību migrācijas pārvaldības jomā un ieviest pilnveidotu pārraudzības un novērtēšanas sistēmu, lai stiprinātu uz rezultātu sasniegšanu balstītu pārvaldību. Lai atbalstītu centienus nodrošināt visaptverošu pieeju migrācijas pārvaldībai, kas balstās uz solidaritāti un atbildību starp dalībvalstīm un ES iestādēm, un lai sasniegtu mērķi nodrošināt kopīgu ilgtspējīgu Savienības patvēruma un imigrācijas politiku, būtu jāizveido Patvēruma un migrācijas fonds (PMF), lai sniegtu dalībvalstīm pietiekamus finanšu resursus.

Šajā priekšlikumā par piemērošanas datumu ir noteikts 2021. gada 1. janvāris, un tas ir izstrādāts 27 dalībvalstu Savienībai saskaņā ar Eiropadomes 2017. gada 29. martā saņemto Apvienotās Karalistes paziņojumu par tās nodomu izstāties no Eiropas Savienības un Euratom, balstoties uz Eiropas Savienības Līguma 50. pantu.

   Atbilstība pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Šī regula, ar kuru izveido Patvēruma un migrācijas fondu, balstās uz šādu tā priekšgājēju veiktajiem ieguldījumiem un sasniegtajiem rezultātiem: Eiropas Bēgļu fonds (EBF) 2 , Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonds (EIF) 3 un Eiropas Atgriešanās fonds (ERF) 4 2007.–2013. gadā un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds (AMIF), kas izveidots ar Regulu (ES) Nr. 516/2014 5 , 2014.–2020. gadā.

Fonds turpinās atbalstīt vispārējo ES politiku migrācijas, integrācijas un atgriešanas jomā, piemēram, sniedzot atbalstu, kura mērķis ir stiprināt un attīstīt kopējo Eiropas patvēruma sistēmu (tostarp tās ārējo dimensiju), atbalstot solidaritāti un atbildības sadali starp dalībvalstīm, īpaši par labu tām dalībvalstīm, kuras visvairāk skar migrācijas un patvēruma pieprasītāju plūsmas, atbalstot likumīgu migrāciju uz dalībvalstīm un proaktīvu imigrācijas stratēģiju izstrādi, kurās tiek ievērots trešo valstu valstspiederīgo integrācijas process, uzlabojot dalībvalstu spējas un veicinot taisnīgas un efektīvas atgriešanas stratēģijas un partnerību un sadarbības veidošanu ar trešām valstīm.

Tomēr intensīvākai ES politikai migrācijas jomā nepieciešams rīkoties visos tās rīcībā esošajos instrumentos. Šajā sakarā dalībvalstu darbs, kas tiek atbalstīts ar fondu, būs efektīvāks, ja to papildinās un stiprinās attiecīgo Savienības aģentūru darbība; īpaši Eiropas Patvēruma atbalsta birojam (EASO) un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai būs svarīga loma, apzinot trūkumus un atbalstot dalībvalstis to novēršanā, tostarp izmantojot kopīgas darbības, mācības un īpašas zināšanas.

Fonds darbosies pilnā saskaņotībā ar šīm aģentūrām, kuras saskaņā ar ierosinājumu turpmākajā laikposmā tiks ievērojami pastiprinātas. Paziņojumā “Mūsdienīgs budžets Savienībai, kas aizsargā, dod iespējas un aizstāv” 6 Komisija ierosina piešķirt 865 000 000 EUR (pašreizējās cenās) Savienības aģentūrām migrācijas jomā. Šī regula neattiecas uz šo aģentūru finansējumu. To finansējumu nosaka ar parasto ikgadējo budžeta procedūru. Turklāt Komisija ierosina piešķirt summu EUR 12 013 000 000 (pašreizējās cenās), lai sekmētu Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras palielināšanu, lai tā būtu pilnībā darbspējīga, ar pastāvīgo personālu aptuveni 10 000 robežsargu 7 un labi funkcionējošai Eiropas Aģentūrai lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA).

Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Savienības migrācijas politika (un līdz ar to arī Patvēruma un migrācijas fonds) balstās uz sinerģiju un saskaņotību ar tādiem ES politikas virzieniem kā robežu pārvaldība, iekšējā drošība, trešo valstu valstspiederīgo sociālā iekļaušana un integrācija un Savienības ārējās politikas, kas sniedz atbalstu trešām valstīm.

Migrācijas pārvaldības elementu daudzveidība prasa koordinētu pieeju starp vairākiem Savienības finansēšanas instrumentiem, kas atbalsta Savienības politikas iekšējo un ārējo aspektu īstenošanu. Savienības ārējiem instrumentiem ir būtiska nozīme, risinot migrācijas pamatcēloņus, nodrošinot piekļuvi starptautiskajai aizsardzībai, veicinot robežu pārvaldību un cenšoties apkarot migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību, atbalstot faktisku atgriešanu, kā arī pārvaldot Savienības likumīgās migrācijas politiku. Tādēļ migrācijas joma būs priekšplānā Savienības priekšlikumos attiecībā uz Savienības ārējās darbības instrumentiem. Pasākumi trešās valstīs un saistībā ar tām, kurus atbalsta no fonda, būtu jāīsteno pilnīgā sinerģijā, saskaņā un papildināmībā ar citām darbībām ārpus Savienības, kuras atbalsta no Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem. Īstenojot šādas darbības, jo īpaši būtu jācenšas panākt pilnīgu atbilstību Savienības ārējās darbības un ārlietu politikas principiem un vispārīgajiem mērķiem saistībā ar attiecīgo valsti vai reģionu. Attiecībā uz ārējo dimensiju fondam būtu jānodrošina mērķtiecīgs atbalsts, lai uzlabotu sadarbību ar trešām valstīm un pastiprinātu migrācijas pārvaldības svarīgākos aspektus jomās, kas ir nozīmīgas Savienības migrācijas politikai.

Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) un Eiropas Sociālais fonds+ (ESF+) ietver svarīgus noteikumus, kas aptver trešo valstu valstspiederīgo integrāciju ilgtermiņā, kamēr šis fonds drīzāk koncentrējas uz agrīniem integrācijas pasākumiem. Arī citas programmas, piemēram, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un programma Erasmus+ stiprinās noteikumus, kas attiecas uz migrantiem un bēgļiem. Visiem šiem instrumentiem būs jāstrādā saskaņoti, lai maksimāli palielinātu sniegto atbalstu.

Tiks nodrošināta arī sinerģija ar Tiesiskuma, tiesību un vērtību fondu, kas atbalsta prioritātes un mērķus, kuri saistīti ar labāku migrācijas pārvaldību, integrācijas veicināšanu un cilvēku tirdzniecības novēršanu. Turklāt papildus iepriekš minētajiem fondiem tiks meklēta saskanība un sinerģija ar instrumentu robežu pārvaldībai un vīzām, kas ir daļa no Integrētas robežu pārvaldības fonda, un Iekšējās drošības fondu.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 2. punktā noteikts: „Savienība piedāvā saviem pilsoņiem brīvības, drošības un tiesiskuma telpu bez iekšējām robežām, kur personu brīva pārvietošanās ir nodrošināta saistībā ar piemērotiem pasākumiem, kas attiecas uz ārējo robežu kontroli, patvēruma meklētājiem, imigrāciju un noziedzības novēršanu un apkarošanu”.

Ierosinātās Savienības rīcības juridiskais pamats ir atrodams sarakstā ar pasākumiem, kas ietverti Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 77. panta 2. punktā un 79. panta 2. punkta d) apakšpunktā, piemēram, kopēja vīzu politika, personu pārbaude uz ārējām robežām, pasākumi, lai pakāpeniski izveidotu ārējo robežu integrētas pārvaldības sistēmu un cīņa pret cilvēku tirdzniecību.

Uzmanība pievēršama arī LESD 80. pantam, kurā uzsvērts, ka uz Savienības politikas jomām, kas izklāstītas LESD trešās daļas V sadaļas 2. nodaļā, un to īstenošanu jāattiecina solidaritātes princips un atbildības, tostarp tās finansiālās ietekmes, taisnīga sadale starp dalībvalstīm.

Turklāt Komisija 2018. gada 29. maijā pieņēma priekšlikumu Kopīgo noteikumu regulai 8 , lai uzlabotu koordināciju un harmonizētu atbalsta īstenošanu saskaņā ar dalīto pārvaldību, ar galveno mērķi vienkāršot politikas īstenošanu. Šie kopīgie noteikumi attiecas uz PMF dalītās pārvaldības daļu.

Dažādie fondi, kurus īsteno dalītā pārvaldībā, tiecas sasniegt savstarpēji papildinošus mērķus, un tiem ir vienāds pārvaldības veids, tāpēc Regulā (ES) … [KNR] ir izklāstīta virkne kopīgu principu, piemēram, partnerība. Minētā regula ietver arī kopīgus stratēģiskās plānošanas elementus, tostarp noteikumus par partnerības nolīgumu, kas noslēdzams ar katru dalībvalsti, un tajā ir izklāstīta kopīga pieeja fondu virzībai uz rezultātu sasniegšanu. Tādējādi tā ietver labvēlīgus nosacījumus un režīmu uzraudzībai, ziņošanai un novērtēšanai. Ir izklāstīti arī kopīgi noteikumi par attiecināmības nosacījumiem, finanšu pārvaldību un pārvaldības un kontroles kārtību.

Fonds būs atvērts trešo valstu iesaistei saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti konkrētā nolīgumā par konkrētās trešās valsts līdzdalību Patvēruma un migrācijas fondā, norādot tās iemaksas un ieguvumus un dalības nosacījumus.

Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Migrācijas plūsmu pārvaldība ir saistīta ar problēmām, kas kļūst aizvien pārvalstiskākas un iegūst tādu mērogu, ka dalībvalstis tās nevar atrisināt, rīkojoties vienas pašas. Ņemot vērā to, ka migrācijas jautājumu risināšanai dalībvalstīm ir vajadzīgi ievērojami resursi un spējas, un lai nodrošinātu visaptverošu pieeju, kas balstās uz savstarpēju uzticēšanos, solidaritāti un atbildības sadali, sadarbību un koordināciju starp dalībvalstīm un ES iestādēm, Savienības rīcībai šajā jomā un ES budžeta mobilizēšanai ir skaidra pievienotā vērtība.

Šajā kontekstā paredzams, ka Patvēruma un migrācijas fonds sniegs pievienoto vērtību, nodrošinot publisko līdzekļu efektīvāku izmantošanu, nostiprinot kopējo Eiropas patvēruma sistēmu ar kopīgiem noteikumiem un procedūrām, attīstot dalībvalstu spējas uzņemt personas, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība, sekmējot likumīgas ieceļošanas iespējas migrantiem, nodrošinot Savienības ilgtermiņa konkurētspēju un tās sociālā modeļa nākotni, atbalstot trešo valstu valstspiederīgo, kuri uzturas likumīgi, integrāciju un samazinot neatbilstīgas migrācijas stimulus ar ilgtspējīgu atgriešanas un atpakaļuzņemšanas politiku.

Iekšlietu jomas ārējā dimensijā partnerattiecības un sadarbība ar trešām valstīm ir būtisks Savienības migrācijas politikas elements, lai nodrošinātu plūsmu pienācīgu pārvaldību un paustu solidaritāti ar trešām valstīm, kuras izjūt migrācijas spiedienu, ar pārmitināšanas iniciatīvām. Ir skaidrs, ka pasākumu pieņemšana un resursu apvienošana ES līmenī būtiski palielinās sviras efektu, kas ES nepieciešams, lai pārliecinātu trešas valstis kopā ar to iesaistīties tādu migrācijas jautājumu risināšanā, kuri pirmkārt ir ES un dalībvalstu interesēs.

Priekšlikumā tiek ievērots subsidiaritātes princips, jo lielākā finansējuma daļa tiks īstenota saskaņā ar dalītas pārvaldības principu un ievērojot dalībvalstu iestāžu kompetenci, vienlaikus pilnībā atzīstot, ka darbībām būtu jānotiek piemērotā līmenī un ka Savienības loma nedrīkstētu pārsniegt nepieciešamo.

Proporcionalitāte

Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu un atbilst rīcībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpas jomā, kā noteikts LESD V sadaļā. Mērķi un attiecīgā finansējuma līmenis ir proporcionāls tam, ko instruments tiecas sasniegt. Šajā priekšlikumā paredzētie pasākumi pievēršas patvēruma un imigrācijas Eiropas dimensijai.

Juridiskā instrumenta izvēle

Eiropas Parlamenta un Padomes regula, ar ko izveido Patvēruma un migrācijas fondu.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Retrospektīvi izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaude

Priekšlikumā ir ņemti vērā iepriekšējo finansēšanas instrumentu izvērtēšanu rezultāti. Tas balstās uz Eiropas Bēgļu fonda, Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda un Eiropas Atgriešanās fonda 9  ex post novērtējumu un AMIF (2014.–2020. gada plānošanas periods) starpposma novērtējumu. Saistībā ar dažādajiem izvērtēšanas kritērijiem tika konstatēts turpmākais.

Efektivitātes ziņā AMIF ir bijusi nozīmīga loma, uzlabojot patvēruma sistēmas un stiprinot uzņemšanas spēju dalībvalstīs. Sakarā ar migrācijas krīzi patvēruma joma bija īpaša prioritāte daudzās valstīs. AMIF arī ļāva panākt ievērojamu progresu attiecībā uz visneaizsargātākajām iedzīvotāju grupām, tostarp nepavadītiem nepilngadīgajiem, bēgļiem un patvēruma meklētājiem tādos reģionos kā Ziemeļāfrika un Āfrikas rags, tādējādi palielinot fonda ārējās dimensijas redzamību. Tomēr ir maz pierādījumu par lielākām spējām izveidot, uzraudzīt un novērtēt patvēruma sistēmas, un, lai gan ar ES pārmitināšanas programmu ir gūti panākumi, tā ir devusi tikai nelielu ieguldījumu valstu pārmitināšanas programmu izveidē, attīstībā un īstenošanā.

AMIF ir guvis panākumus attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo integrāciju, kur galvenokārt īstermiņa integrācijas pasākumiem ir bijusi prioritāte pār ilgtermiņa pasākumiem, kamēr (iespējams, kontekstuālu faktoru dēļ) līdz šim ir panākts neliels progress attiecībā uz likumīgo migrāciju. Minēto pasākumu rezultāti vēl nav redzami, jo integrācija ir ilgtermiņa process.

Taisnīgu, ilgtspējīgu un iedarbīgu atgriešanas stratēģiju izstrāde ir mērķis, kura nozīme lielākajā daļā dalībvalstu aizvien pieaug, un, neraugoties uz to, ka brīvprātīgas un piespiedu atgriešanas rādītāji ar fonda atbalstu pastāvīgi pieaug, konstatējumi liecina, ka AMIF ir devis nelielu ieguldījumu atgriešanas stratēģiju efektīvā īstenošanā.

Solidaritāte un atbildības sadale starp dalībvalstīm ir tikusi pastiprināta galvenokārt ar ārkārtas palīdzību, pārcelšanas mehānismiem un ES pārmitināšanas programmām. Konstatējumi liecina, ka valstu programmas ir devušas nelielu papildu ieguldījumu gan patvēruma meklētāju pārsūtīšanā, gan starptautiskās aizsardzības saņēmēju pārsūtīšanā salīdzinājumā ar pārcelšanas mehānismu.

AMIF ir sniedzis nozīmīgu ieguldījumu dalībvalstīm ārkārtas situācijās, galvenokārt ar ārkārtas palīdzību, kas ir bijis nozīmīgs instruments solidaritātes stiprināšanā. Tas ir veicinājis ātru un mērķtiecīgu atbildes reakciju, sadarbībā un sinerģijā ar Ārkārtas atbalsta instrumentu 10 .

Attiecībā uz lietderīgumu kopumā novērtēšanas ietvaros pieejamie dati liecina, ka fonda rezultāti ir sasniegti ar saprātīgām izmaksām cilvēkresursu un finanšu resursu ziņā. Lai gan valstu programmu īstenošanas sākšana aizkavējās, fonda īstenošana kopumā, šķiet, atbilst termiņiem, pateicoties ārkārtas palīdzībai, ar ko tika novērsts līdzekļu trūkums un apmierinātas tūlītējas vajadzības, kā arī elastīgai pieejai pārvaldībā. Pārvaldības un kontroles pasākumi ir bijuši atbilstoši un efektīvi, un pastāv stingri mehānismi, lai nodrošinātu fonda pareizu īstenošanu un krāpšanas un pārkāpumu novēršanu.

Šobrīd ir maz pierādījumu par ievērojamu administratīvā sloga samazinājumu, lai gan ar AMIF ir notikusi vienkāršošana salīdzinājumā ar situāciju iepriekš. Tika ieviestas vairākas jaunas administratīvās un pārvaldības procedūras, ņemot vērā pieredzi, kas gūta ar iepriekšējiem fondiem. Tas ietver labāka regulējuma pamatnostādņu un instrumentu kopuma pieņemšanu, kā arī rādītāju apkopošanu, lai nodrošinātu pienācīgāku snieguma mērīšanu.

Kopumā atbalsta saņēmēji lielāko daļu inovatīvo pasākumu (piemēram, vienkāršotas izmaksu iespējas, daudzgadu plānošana) uzskata par īpaši lietderīgu, un šķiet, ka attiecībā uz tiem ir panākta vienkāršošana. Neraugoties uz ar vienkāršošanu panāktajiem uzlabojumiem, valstu noteikumi un procedūras, ko piemēro saskaņā ar valstu programmām, šķiet, rada vidēji lielu vai lielu administratīvo slogu, kas ietekmē efektivitāti.

Neraugoties uz grūtībām, AMIF joprojām ir ļoti liela nozīme, jo tas ir izrādījies pietiekami elastīgs, plašs un visaptverošs, lai reaģētu uz dažādām vajadzībām, un valstu programmas atbilst dalībvalstu vajadzībām. Tomēr dalībvalstu mainīgās vajadzības īstenošanas laikā prasa nodrošināt lielāku elastību attiecībā uz finanšu piešķīrumiem. Vajadzības dažādās dalībvalstīs un dažādās jomās (t. i., patvēruma, integrācijas un atgriešanas jomā) ievērojami atšķiras, un šo jomu apjoms un tvērums ir bijis svārstīgs, bet kopumā palielinājies. Daudzās valstīs prioritāte bija patvēruma joma. Sakarā ar migrācijas krīzi AMIF finansējuma apjoms atšķiras no sākotnēji paredzētā un sākotnējā finansējuma līmenis izrādījās nepietiekams.

Fonda izveides un plānošanas posmos tika veikti pasākumi, lai nodrošinātu, ka tas ir saskaņots ar citiem ES finanšu instrumentiem un ar attiecīgajām galvenajām ES politikas stratēģijām un tās papildina. Īstenošanas posmā Komisija nodrošināja, ka ES līdzekļi ar līdzīgiem mērķiem tika izmantoti koordinēti. Valstu līmenī absolūti lielākā daļa dalībvalstu nodrošināja saskaņotību un papildināmību, izveidojot koordinācijas mehānismus galvenokārt uzraudzības komiteju veidā, kas apvieno līdzekļu īstenošanā iesaistītās iestādes.

Tomēr šķiet, ka pastāv iespēja uzlabot saziņu gadījumos, kuri attiecas uz iekšēju saskaņotību starp dažādajiem AMIF īstenošanas mehānismiem, jo daži saņēmēji ne īpaši labi pārzināja darbības un projektus, ko atbalsta AMIF ietvaros, jo īpaši Savienības darbības un ārkārtas palīdzību. Tomēr ir maz liecību par nesaskaņotību, pārklāšanos un dublēšanos gan iekšēji, gan ārēji.

Kopumā AMIF ir radījis būtisku ES pievienoto vērtību, neraugoties uz tā salīdzinoši nelielo izmēru salīdzinājumā ar krīzes radītajām problēmām, kas šajā laikposmā pastāvēja. Galvenais ieguvums ES līmenī izriet no dažu pasākumu starptautiskās dimensijas (Savienības darbības un Eiropas Migrācijas tīkls) un ES līmeņa sloga sadali, ko īpaši atbalstīja ārkārtas palīdzība un pārcelšanas mehānisms saskaņā ar valstu programmām – abi minētie ir apliecinājums tam, ka tika piemērots solidaritātes princips.

AMIF ir devis ievērojamu ES pievienoto vērtību šādos aspektos:

i)    lietderīga un efektīva migrācijas plūsmu pārvaldība ES līmenī (apjoma ietekme);

ii)    uzlabotas procedūras attiecībā uz migrācijas pārvaldību un lielākas īpašās zināšanas un spējas (procesa ietekme);

iii)    dalībvalstis spēja sasniegt vairāk migrantu, patvēruma meklētāju, bēgļu un trešo valstu valstspiederīgo (darbības jomas ietekme) un

iv)    tika radītas inovācijas valsts un Eiropas līmenī, īstenojot pasākumus (modeļa ietekme).

Ja AMIF finansējuma nebūtu, tas būtu samazinājis ES reakcijas uz migrācijas krīzi kvalitāti un dalībvalstu spēju sadarboties un īstenot risinājumus. Atbalsta pārtraukšana varētu izraisīt būtiskas negatīvas sekas un samazināt īstenoto darbību tvērumu un kvalitāti un atlikt vai pat apturēt darbību īstenošanu, kā arī negatīvu ietekmi uz solidaritātes, sloga sadales un savstarpējas uzticēšanās principu piemērošanu.

AMIF īstenošanā liela uzmanība tika pievērsta ilgtspējai, izmantojot mehānismus, kas ieviesti plānošanas un īstenošanas posmos starp dažādiem īstenošanas mehānismiem, kā arī – mazākā mērā – saistībā ar ārkārtas palīdzību (ņemot vērā darbību būtību). AMIF darbību izstrādē vairāk varētu ņemt vērā ilgtspējas kritērijus.

Rīcības ietekmes ilgtspēja (iedarbība pēc darbības beigām) un finansiālā ilgtspēja (darbības, kas varētu turpināties pēc AMIF finansējuma beigām) dažādās dalībvalstīs un starp īstenošanas mehānismiem un konkrētajiem mērķiem atšķiras un ir atkarīga no holistiskas pieejas izmantošanas. Ietekmes uz mērķgrupām ilgtspēja, visticamāk, atšķiras atkarībā no jomas – integrācijas un patvēruma jomā rezultāti varētu turpināties, ja ar tiem tiek risinātas ilgtermiņa vajadzības, kamēr atgriešanas jomā rezultāti ir ilgtspējīgāki, ja to pamatā ir brīvprātīgas atgriešanas programmas un tos atbalsta reintegrācijas centieni.

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Divas konkrētam jautājumam veltītas atklātas sabiedriskās apspriešanās par ES fondiem migrācijas un drošības jomā notika no 2018. gada 10. janvāra līdz 9. martam. Kopumā respondenti uzsvēra vajadzību pēc iekšlietu jomas finanšu instrumentu īstenošanas vienkāršošanas, lielākas elastības (īpaši attiecībā uz spēju reaģēt uz krīzēm migrācijas un drošības jomā) un lielāka finansējuma un atbalsta jomās, kurās ir ievērojama kopīga atbildība (patvērums un robežu pārvaldība) un/vai sadarbība starp dalībvalstīm un ar iekšlietu jomas aģentūrām. Respondenti norādīja, ka šie pasākumi var uzlabot finansēšanas instrumentu efektivitāti un lietderību, kā arī palielināt ES pievienoto vērtību. Ieinteresētās personas arī uzsvēra nepieciešamību panākt lielāku iekšlietu politikas sviras efektu trešās valstīs.

Ar dalībvalstu atbildīgajām iestādēm notika apspriešanās AMIF-IDF komitejā. Dalībvalstis sniedza informāciju par galvenajām finansēšanas prioritātēm, problēmām, fondu struktūru un īstenošanas metodēm. Notika apspriešanās arī ar citām svarīgām ieinteresētajām personām un AMIF un Iekšējās drošības fonda (IDF) finansējuma saņēmējiem, izmantojot tiešo un netiešo pārvaldību, piemēram, starptautiskām organizācijām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kā arī ar iekšlietu jomas aģentūrām.

Ieinteresētās personas bija vienisprātis – lai iespējami palielinātu ES pievienoto vērtību, ES izdevumiem ir jāatspoguļo ES līmeņa prioritātes un politiskās apņemšanās, kā arī jāatbalsta ES iekšlietu jomas acquis īstenošana. Ieinteresētās personas aicināja nodrošināt pietiekamu finansējumu, lai varētu risināt pašreizējās un jaunās problēmas. Pietiekams finansējums būtu jāpiešķir arī iekšlietu jomas aģentūrām atbilstīgi to darba apjoma pieaugumam. Ieinteresētās personas bija vienisprātis, ka līdzekļu struktūrā nepieciešams lielāks elastīgums. Tās uzskatīja – lai saglabātu pietiekamu elastību, kas ļautu reaģēt uz mainīgiem apstākļiem, būtu jāsaglabā daudzgadu programmas. Nevalstiskās organizācijas uzskatīja, ka ir jāturpina arī tiešā pārvaldība.

Apspriešanās apliecināja vienprātību starp galvenajām ieinteresētajām personām, ka ES finansējumam nepieciešama plašāka darbības joma, tostarp arī attiecībā uz ārējo dimensiju, uzlabojot iekšlietu politikas ietekmi, vairāk vienkāršot īstenošanas mehānismus un panākt lielāku elastību, jo īpaši ārkārtas situāciju risināšanā.

Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Darbs pie paredzēto finanšu instrumentu sagatavošanas iekšlietu jomā sākās 2016. gadā un turpinājās 2017. un 2018. gadā. Šā darba ietvaros 2017. un 2018. gadā tika veikts DFS pētījums, lai atbalstītu 2017. gada septembrī uzsākto ietekmes novērtējumu. Šie pētījumi apkopoja pieejamos esošo finanšu instrumentu izvērtēšanas rezultātus, kā arī rezultātus no apspriešanās ar ieinteresētajām personām, un izskatīja problēmas, mērķus un politikas risinājumus, tostarp to iespējamo ietekmi, kā bija norādīts ietekmes novērtējumā.

Ietekmes novērtējums

Priekšlikumam tika veikts ietekmes novērtējums. Ietekmes novērtējums aptvēra Patvēruma un migrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Integrētas robežu pārvaldības fondu, kas ietver Instrumentu robežu pārvaldībai un vīzām un Instrumentu muitas kontroles iekārtām. Ietekmes novērtējuma kopsavilkums un Regulējuma kontroles padomes pozitīvais atzinums ir pieejams tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/transparency/regdoc/?fuseaction=ia .

Ietekmes novērtējuma ziņojumā tiek analizēti dažādi politikas risinājumi attiecībā uz to, kā finansējums tiks sniegts, pievēršoties saskaņotībai un papildināmībai ar citiem ES finansēšanas instrumentiem, migrācijas un drošības jomas finansējuma ārējai dimensijai, elastīgumam stabilā finanšu vidē (ietverot tematisko mehānismu), īstenošanas veidiem (dalītā, tiešā un netiešā pārvaldība), iespējai sniegt ārkārtas palīdzību un vidusposma novērtēšanas mehānismam. Izvēlētais risinājums ir dažādu risinājumu kombinācija, pamatojoties uz rezultātiem un ieteikumiem iepriekšējo fondu (2007.–2013. gada plānošanas periodā) ex post novērtējumos un pašreizējo fondu (2014.–2020. gada plānošanas periodā) vidusposma novērtējumos.

Ietekmes novērtējumā aplūkoti Regulējuma kontroles padomes ieteikumi. Turpmākajā tabulā ir izklāstīti galvenie apsvērumi un uzlabojumu ieteikumi attiecībā uz Patvēruma un migrācijas fondu, Robežu pārvaldības un vīzu instrumentu (kā daļu no Integrētas robežu pārvaldības fonda) un Iekšējās drošības fondu, kā arī norādīts, kā ietekmes novērtējuma ziņojums tika grozīts, lai tos atspoguļotu.

Regulējuma kontroles padomes galvenie apsvērumi

Ietekmes novērtējuma ziņojuma izmaiņas

Ziņojumā nav izskaidrots, kā ES kompetences palielināšana šajās jomās (iekšlietu jomā) un paplašināta aģentūru loma ietekmēs sistēmu kopumā.

Attiecībā uz Patvēruma un migrācijas fondu, Robežu pārvaldības un vīzu instrumentu (kā daļu no Integrētas robežu pārvaldības fonda) un Iekšējās drošības fondu ziņojums ir pārskatīts, lai izskaidrotu, kā ES kompetences palielināšana un lielāka aģentūru loma ietekmē attiecīgo fondu lomu (3.2. iedaļa). Tā kā iekšlietu jomas aģentūrām ir būtiska loma Savienības migrācijas un drošības politikā, tām būs liela nozīme dalībvalstu programmu plānošanas posmā, savukārt to uzraudzības pasākumu rezultāti tiks iestrādāti vidusposma pārskatīšanā. Aģentūru pilnvaru paplašināšanas mērķis nav aizstāt to uzdevumu izpildi, kurus pašreiz pilda dalībvalstis, bet gan sekmēt un paplašināt Savienības un tās dalībvalstu rīcību migrācijas, robežu pārvaldības un drošības jomā.

Papildu apsvērumi un ieteikumi uzlabojumiem

Ietekmes novērtējuma ziņojuma izmaiņas

1) Ziņojumā būtu jānorāda galvenās izmaiņas programmu struktūrā un prioritātēs salīdzinājumā ar pašreizējo plānošanas periodu. Turklāt ziņojumā būtu jāprecizē programmas ārējā komponente, t. i., tās papildināmība ar ārējiem instrumentiem.

Ziņojums ir pārskatīts, lai norādītu galvenās izmaiņas programmu struktūrā salīdzinājumā ar pašreizējo plānošanas periodu (3.2. iedaļa) un precizētu ārējās komponentes darbības jomu un tās papildināmību ar ārējiem instrumentiem (3.3. iedaļa). Fondu mērķi pamatojas uz to priekšteču mērķiem, kas kopumā tika uzskatīti par pietiekami plašiem, lai palīdzētu īstenot ES politikas prioritātes, sniedzot ES pievienoto vērtību. Prioritāšu un rīcības pielāgojumi atspoguļo politikas attīstību un vajadzību pēc sinerģijas ar citiem ES fondiem. Darbības ārējā dimensijā tiks plānotas un īstenotas saskaņā ar ES ārējo darbību un ārpolitiku, jo īpaši ar ES ārējo instrumentu.

2) Ziņojumā būtu arī jāpaskaidro, kā ES kompetences paplašināšana un lielāka aģentūru loma ietekmē attiecīgo programmu lomu. Vai tas palielina vajadzību pēc valsts līmeņa rīcības vai deleģēšanas aģentūrām vai samazina dažu darbību prioritāti?

Sk. grozījumus ziņojumā, kuros ņemti vērā minētie Regulējuma kontroles padomes galvenie apsvērumi.

3) Regulējuma kontroles padome saprot, ka jaunais izpildes rezervju mehānisms ziņojuma sagatavošanas laikā nebija vēl pabeigts. Tomēr tā galīgajā redakcijā būtu jāatjaunina informācija par izvēlēto mehānismu, tas jāpaskaidro un jāpamato, ņemot vērā pieredzi, kas gūta ar citiem ES fondiem (kā Regulējuma kontroles padomei paskaidrots mutiski).

Ziņojums ir pārskatīts, lai atjauninātu un precizētu vēlamo mehānismu, ņemot vērā pieredzi, kas gūta ar citiem ES fondiem, un norises saistībā ar nākotnes Kopīgo noteikumu regulas izstrādi attiecībā uz dalīto pārvaldību (4.1.4. iedaļa). Vēlamajā risinājumā nav aprakstīta konkrēta izpildes rezerve. Ir norādīts minimālais finanšu īstenošanas līmenis, lai piešķirtu papildu finansējumu daudzgadu finanšu shēmas vidējā termiņa tehniskajā korekcijā, kamēr snieguma elementi tiks ņemti vērā, piešķirot papildu līdzekļus ar tematisko mehānismu.

4) Ziņojumā vajadzētu paskaidrot, kā jaunais ārkārtas mehānisms darbosies katra (no trīs) migrācijas un drošības fonda finansējuma ietvaros, un ka ārkārtas palīdzības izmantošanai būtu jābūt ierobežotai, ņemot vērā jauno elastību, ko sniedz tematiskais mehānisms. Tajā būtu jāpaskaidro šā mehānisma priekšrocība iepretim ārkārtas finansējumam iepriekšējā plānošanas periodā.

Ziņojums ir pārskatīts, lai sniegtu paskaidrojumu par to, kā darbosies jaunais ārkārtas mehānisms (4.1.3. iedaļa). Ārkārtas palīdzībai no fondiem vajadzētu papildināt rezervi palīdzībai ārkārtas gadījumos (ES budžeta līmenī), un to būtu jāizmanto skaidri noteiktos gadījumos. Tā kā tematiskais mehānisms ir elastīgs, tiek sagaidīts, ka ārkārtas palīdzība tiks izmantota mazāk nekā pašreizējā plānošanas periodā. Ārkārtas palīdzību var īstenot, izmantojot dalītu, tiešu vai netiešu pārvaldību.

5) Nav pietiekami detalizēti izklāstīta uzraudzības kārtība. Ziņojumā vajadzētu paskaidrot, kā tiks definēta un izmērīta programmu veiksmīga īstenošana.

Ziņojums ir pārskatīts (5.1. iedaļa), lai izklāstītu, kā tiks izmērīta programmu veiksmīga īstenošana. Tas tiks darīts, ievērojot starp Komisiju un dalībvalstīm noteiktos mērķus, par kuriem jāvienojas valstu programmās, pēc tam mērot panākto ceļā uz šo mērķu sasniegšanu, izmantojot iznākumu un rezultātu rādītājus, kas ir iekļauti tiesību aktu priekšlikumos. Ziņošanas prasības attiecībā uz dalītu pārvaldību ir izklāstītas Kopīgo noteikumu regulā.

   Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Kopīgo noteikumu regula (kas ir kopīga vairākām dalītas pārvaldības politikas jomām) nodrošinās fonda vienkāršošanu, cik vien iespējams izmantojot kopīgus noteikumus, uzraudzību, kontroli un revīzijas programmu īstenošanai, kā arī labāk izmantojot vienkāršoto izmaksu iespējas. Revīzijas pieeja tiks racionalizēta, vairāk pievēršoties uz risku balstītai revīzijai izlases kārtā un ievērojot “vienas revīzijas” principu, lai samazinātu administratīvo slogu.

Turpmāka vienkāršošana tiešajā pārvaldībā tiks panākta, izmantojot kopējos Komisijas mēroga IT rīkus (e-Dotāciju pārvaldības sistēma).

Pamattiesības

Īstenojot Patvēruma un migrācijas fondu, finansiāls atbalsts no Savienības budžeta ir obligāti nepieciešams, lai atbalstītu dalībvalstis, nodrošinot kopējus noteikumus un procedūras tādu personu uzņemšanai, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, dodot migrantiem vairāk likumīgas ieceļošanas iespēju, atbalstot trešo valstu valstspiederīgo integrāciju un samazinot neatbilstīgas migrācijas stimulus ar ilgtspējīgu atgriešanas un atpakaļuzņemšanas politiku. Šos mērķus īstenos, pilnībā ievērojot Savienības saistības attiecībā uz pamattiesībām. Fonda īstenošanas gaitā tas tiks rūpīgi uzraudzīts.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Komisijas priekšlikums daudzgadu finanšu shēmai 2021.–2027. gadā atvēl Patvēruma un migrācijas fondam 10 415 000 000 EUR (pašreizējās cenās) un 865 000 000 EUR (pašreizējās cenās) attiecīgajām decentralizētajām aģentūrām.

Īstenošana notiks, izmantojot dalītu vai tiešu / netiešu pārvaldību. Kopējie resursi tiks piešķirti šādi: 60 % dalībvalstu programmām, ko īsteno saskaņā ar dalīto pārvaldību, un 40 % tematiskajam mehānismam, konkrētām darbībām valsts vai starpvalstu līmenī, Savienības darbībām, ārkārtas palīdzībai, pārmitināšanai, solidaritātei un atbildībai un Eiropas migrācijas tīklam. Tematiskā mehānisma finansējums pēc Komisijas iniciatīvas tiks izmantots arī tehniskajai palīdzībai.

5.CITI ELEMENTI

Īstenošanas plāni un uzraudzības, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Finansējumu īsteno dalībvalstis dalītā pārvaldībā un Komisija tiešā/netiešā pārvaldībā.

Tiks uzlabots uzraudzības un novērtēšanas satvars, tostarp uzlabojot ieguldījumu izsekošanas metodes visos attiecīgajos ES fondos, lai veicinātu savlaicīgu izpildi un nodrošinātu, ka novērtējumi var sniegt efektīvu ieguldījumu turpmākās politikas pasākumu pārskatīšanās. Tas tiks veikts ar labākiem rādītājiem, ciešāku sadarbību ar attiecīgajiem partneriem un izpildes stimulēšanas mehānismu. Komisija veiks vidusposma novērtējumu un retrospektīvu novērtējumu. Šie novērtējumi tiks veikti saskaņā ar 22. un 23. punktu 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā 11 , kurā visas trīs iestādes apstiprināja, ka spēkā esošo tiesību aktu un politikas izvērtēšanai būtu jāveido pamats ietekmes novērtējumiem attiecībā uz turpmākās rīcības iespējām. Novērtējumos izvērtēs fonda ietekmi vietējā līmenī, pamatojoties uz rādītājiem un mērķiem un sīki izstrādātas analīzes par to, cik lielā mērā fondu var uzskatīt par nozīmīgu, efektīvu un lietderīgu un cik tas sniedz pietiekamu ES pievienoto vērtību un ir saskaņots ar citām ES politikas jomām. Tajos tiks ietverta gūtā pieredze, lai apzinātu iespējamus trūkumus / problēmas vai potenciālu ar mērķi vēl vairāk uzlabot darbības un to rezultātus un palīdzēt maksimāli palielināt ietekmi.

Tiek sagaidīts, ka dalībvalstis saskaņā ar dalīto pārvaldību regulāri ziņo par savu programmu īstenošanu un sniedz galīgo darbības rezultātu ziņojumu plānošanas perioda beigās.

Konkrēto priekšlikuma noteikumu detalizēts skaidrojums

Ierosinātās regulas I nodaļā (Vispārīgi noteikumi) izklāstīts tās nolūks, darbības joma un galvenās definīcijas. Tajā noteikts, ka visiem ar regulu atbalstītajiem pasākumiem jāatbilst piemērojamajiem Savienības un valstu tiesību aktiem. Tajā arī ir izklāstīti regulas mērķi. Ierosinātā darbības joma lielā mērā balstās uz pašreizējo AMIF regulu, vienlaikus ņemot vērā jaunu notikumu attīstību, piemēram, Eiropas programmu migrācijas jomā, un nepieciešamību ātri reaģēt uz mainīgajām migrācijas problēmām gan ES, gan sadarbībā ar citām valstīm.

II nodaļā (Finanšu un īstenošanas sistēma) ir izklāstīti vispārējie principi attiecībā uz sniegto atbalstu saskaņā ar regulu un norādīts, cik svarīga ir konsekvence un papildināmība ar attiecīgajiem ES finansēšanas instrumentiem. Tajā noteikti īstenošanas veidi darbībām, ko atbalsta saskaņā ar regulu: dalīta, tieša un netieša pārvaldība. Ierosināto īstenošanas veidu kombinācija pamatojas uz pozitīvo pieredzi, kas gūta ar šo kombināciju, īstenojot pašreizējo finansēšanas instrumentu.

Nodaļas pirmajā iedaļā ir izstrādāts finanšu satvars. Priekšlikumā norādīts fonda kopējā finansējuma apjoms un tā izmantošana dažādos īstenošanas režīmos.

Otrajā, trešajā un ceturtajā iedaļā ir aprakstīts fonda īstenošanas satvars pa īstenošanas veidiem, piemēram, Komisijas un dalībvalstu programmas. Tur izklāstīti sīki izstrādāti noteikumi par vidusposma pārskatīšanu un īpašu darbību, Savienības darbību, ārkārtas palīdzības, tehniskās palīdzības, finanšu instrumentu, budžeta garantiju un darbības atbalsta īstenošanu.

Pēdējā iedaļā ir izklāstīti noteikumi par dalībvalstu darbības rezultātu ziņojumiem, uzraudzību un novērtēšanu.

III nodaļā (Pārejas un nobeiguma noteikumi) ir ietverti noteikumi par pilnvaru deleģēšanu Komisijai pieņemt deleģētos aktus un par komitejas procedūru. Tā aptver arī Kopīgo noteikumu regulas piemērojamību ierosinātajai regulai, ierosina atcelt iepriekšējo finansēšanas instrumentu un paredz vairākus pārejas noteikumus. Ir noteikts ierosinātās regulas spēkā stāšanās datums un tas, ka regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem no 2021. gada 1. janvāra.

2018/0248 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par Patvēruma un migrācijas fonda izveidi

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 78. panta 2. punktu un 79. panta 2. un 4. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 12 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 13 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Saistībā ar pieaugošajām migrācijas problēmām, ko raksturo vajadzība atbalstīt spēcīgas uzņemšanas, patvēruma un migrācijas sistēmas dalībvalstīs, novērst un pienācīgi risināt spiediena situācijas un aizstāt neatbilstīgu un nedrošu ieceļošanu ar likumīgiem un drošiem ceļiem, ieguldījums efektīvā un saskaņotā migrācijas pārvaldībā Eiropas Savienībā ir būtiski svarīgs, lai sasniegtu Savienības mērķi – radīt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu – saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 67. panta 2. punktu.

(2)Saskaņotas Savienības un dalībvalstu pieejas nozīme ir atspoguļota 2015. gada maija Eiropas programmā migrācijas jomā, kurā uzsvērts, ka nepieciešama konsekventa un skaidra kopēja politika, lai atjaunotu uzticēšanos Savienības spējai apvienot Eiropas un valstu centienus migrācijas problēmas risināšanai, un efektīva sadarbība saskaņā ar solidaritātes un atbildības taisnīga sadalījuma principu; šī nozīme tika apstiprināta programmas vidusposma pārskatīšanā 2017. gada septembrī un 2018. gada marta un maija progresa ziņojumos.

(3)Eiropadome 2017. gada 19. oktobra secinājumos vēlreiz apstiprināja vajadzību īstenot plašu, pragmatisku un apņēmīgu pieeju migrācijas pārvaldībai, kuras mērķis ir atjaunot kontroli pār ārējām robežām, samazināt neatbilstīgu ieceļotāju un jūrā bojā gājušo skaitu un kuras pamatā vajadzētu būt visu pieejamo ES un dalībvalstu instrumentu elastīgai un saskaņotai izmantošanai. Eiropadome arī aicināja nodrošināt ievērojami lielākus rezultātus, veicot pasākumus gan ES, gan dalībvalstu līmenī, piemēram, ar efektīviem atpakaļuzņemšanas nolīgumiem un kārtību.

(4)Lai atbalstītu centienus nodrošināt visaptverošu pieeju migrācijas pārvaldībai, balstoties uz savstarpēju uzticēšanos, solidaritāti un atbildības sadali starp dalībvalstīm un Savienības iestādēm ar mērķi nodrošināt kopīgu ilgtspējīgu Savienības patvēruma un imigrācijas politiku, dalībvalstis būtu jāatbalsta ar pienācīgiem finanšu resursiem Patvēruma un migrācijas fonda (“fonds”) veidā.

(5)Fonds būtu jāīsteno, pilnībā ievērojot tiesības un principus, kas paredzēti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, un Savienības starptautiskās saistības attiecībā uz pamattiesībām.

(6)Fondam būtu jābalstās uz šādu ar tā priekšgājēju atbalstu sasniegtajiem rezultātiem un veiktajiem ieguldījumiem: Eiropas Bēgļu fonds, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu 573/2007/EK, Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonds, kas izveidots ar Padomes Lēmumu 2007/435/EK, Eiropas Atgriešanās fonds, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu 575/2007/EK, laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 516/2014, laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam. Tai pašā laikā tajā būtu jāņem vērā visu attiecīgo notikumu attīstība.

(7)Ar fondu būtu jāatbalsta migrācijas plūsmu efektīva pārvaldība, cita starpā veicinot kopīgus pasākumus patvēruma jomā, tostarp dalībvalstu centienus, uzņemot personas, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, ar starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju vai starptautiskās aizsardzības saņēmēju pārmitināšanu un pārsūtīšanu starp dalībvalstīm, atbalstot integrācijas stratēģijas un efektīvāku likumīgās migrācijas politiku, lai nodrošinātu Savienības ilgtermiņa konkurētspēju un tās sociālā modeļa nākotni un samazinātu neatbilstīgas migrācijas stimulus ar ilgtspējīgu atgriešanas un atpakaļuzņemšanas politiku. Ar fondu būtu jāatbalsta sadarbības stiprināšana ar trešām valstīm, lai stiprinātu to personu plūsmas pārvaldību, kuras lūdz patvērumu vai cita veida starptautisko aizsardzību, atvērtu iespējas likumīgai migrācijai un apkarotu neatbilstīgu migrāciju un nodrošinātu atgriešanas un efektīvas atpakaļuzņemšanas trešās valstīs ilgtspēju.

(8)Migrācijas krīze ir izvirzījusi uzmanības centrā nepieciešamību reformēt kopējo Eiropas patvēruma sistēmu, lai nodrošinātu efektīvas patvēruma procedūras, kas nepieļauj sekundāru pārvietošanos, nodrošinātu vienotus un pienācīgus uzņemšanas apstākļus starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem, vienotus standartus starptautiskās aizsardzības piešķiršanai un attiecīgās tiesības un priekšrocības starptautiskās aizsardzības saņēmējiem. Vienlaikus reforma ir nepieciešama, lai izveidotu taisnīgāku un efektīvāku sistēmu, kā noteikt dalībvalstu atbildību par starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem, kā arī Savienības satvaru dalībvalstu veiktajiem pārmitināšanas centieniem. Tāpēc ir lietderīgi ar fondu vairāk atbalstīt dalībvalstu centienus pilnībā un pareizi īstenot pārskatīto kopējo Eiropas patvēruma sistēmu.

(9)Fondam būtu arī jāpapildina un jāstiprina pasākumi, ko veic Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra (EUAA), kura izveidota ar Regulu (ES) .../.. [EUAA regula] 14 , ar mērķi veicināt un uzlabot kopējās Eiropas patvēruma sistēmas darbību, koordinējot un pastiprinot praktisko sadarbību un informācijas apmaiņu dalībvalstu starpā, veicinot Savienības tiesības un darbības standartus attiecībā uz patvēruma meklētājiem, lai nodrošinātu augstu vienveidības pakāpi, kas balstīta uz augstiem aizsardzības standartiem attiecībā uz starptautisko aizsardzību, uzņemšanas apstākļiem un aizsardzības vajadzību novērtēšanu visā Savienībā, nodrošinātu ilgtspējīgu un taisnīgu starptautiskās aizsardzības pieteikumu sadalījumu, sekmētu konverģenci starptautiskās aizsardzības pieteikumu novērtēšanā visā Savienībā, atbalstītu dalībvalstu centienus pārmitināšanas jomā un sniegtu operatīvo un tehnisko palīdzību dalībvalstīm to patvēruma un uzņemšanas sistēmu pārvaldībā, sevišķi tām dalībvalstīm, kuru sistēmas ir nesamērīgi noslogotas.

(10)Ar fondu būtu jāatbalsta Savienības un dalībvalstu centieni uzlabot dalībvalstu spējas izveidot, uzraudzīt un izvērtēt to patvēruma politiku, ņemot vērā to saistības saskaņā ar spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem.

(11)Partnerattiecības un sadarbība ar trešām valstīm ir būtiska Savienības patvēruma politikas sastāvdaļa, lai nodrošinātu to personu plūsmu, kuras lūdz patvērumu vai cita veida starptautisko aizsardzību, pienācīgu pārvaldību. Ar mērķi aizstāt trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku, kuriem nepieciešama starptautiskā aizsardzība, nedrošu un neatbilstīgu ieceļošanu ar likumīgu un drošu ierašanos dalībvalstu teritorijā, paužot solidaritāti ar valstīm reģionos, uz kuriem vai kuru teritorijā ir pārvietots liels skaits personu, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība, palīdzot mazināt spiedienu uz šīm valstīm, palīdzot sasniegt Eiropas Savienības migrācijas politikas mērķu sasniegšanu, palielinot Savienības ietekmi attiecībā uz trešām valstīm un efektīvi sniedzot ieguldījumu globālajās pārmitināšanas iniciatīvās ar vienotu nostāju starptautiskos forumos un sarunās ar trešām valstīm, fondam būtu jāsniedz finansiāli stimuli, lai īstenotu Savienības pārmitināšanas [un humanitāras uzņemšanas] sistēmu.

(12)Ņemot vērā lielās migrācijas plūsmas uz Savienību pēdējos gados un to, cik svarīgi ir nodrošināt mūsu sabiedrību kohēziju, ir ārkārtīgi svarīgi atbalstīt dalībvalstu politiku tādu trešo valstu valstspiederīgo, kuri uzturas likumīgi, agrīnai integrācijai, tostarp prioritārajās jomās, kas apzinātas rīcības plānā trešo valstu valstspiederīgo integrācijai, kuru Komisija pieņēma 2016. gadā.

(13)Lai palielinātu efektivitāti, panāktu vislielāko Savienības pievienoto vērtību un nodrošinātu Savienības darbību saskaņotību, veicinot trešo valstu valstspiederīgo integrāciju, fonda finansētajām darbībām vajadzētu būt konkrētām un būtu jāpapildina Eiropas Sociālā fonda+ (ESF+) un Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansētās darbības. Pasākumiem, kurus finansē ar šo fondu, būtu jāatbalsta pasākumi, kas īpaši pielāgoti trešo valstu valstspiederīgo vajadzībām un kas pārsvarā tiek īstenoti integrācijas sākumposmā, kā arī horizontālas darbības, kuras atbalsta dalībvalstu spējas integrācijas jomā, kamēr pasākumus ar ilgtermiņa ietekmi attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem būtu jāfinansē saskaņā ar ERAF un ESF+.

(14)Šajā kontekstā dalībvalstu iestādēm, kuras ir atbildīgas par fonda īstenošanu, būtu jāliek sadarboties un veidot koordinācijas mehānismus ar iestādēm, ko dalībvalstis noteikušas, lai pārvaldītu ESF+ un ERAF darbības, un vajadzības gadījumā – ar to pārvaldības iestādēm un citu Savienības fondu, kuri veicina trešo valstu valstspiederīgo integrāciju, pārvaldības iestādēm.

(15)Fonda īstenošana šajā jomā būtu jāveic atbilstīgi Savienības kopējiem integrācijas pamatprincipiem, kā noteikts kopīgajā integrācijas programmā.

(16)Ir lietderīgi tām dalībvalstīm, kuras to vēlas, dot iespēju savās valsts programmās paredzēt, ka integrācijas darbībās var ietvert arī trešo valstu valstspiederīgo tuvākos radiniekus tādā mērā, kas nepieciešams šādu darbību efektīvai īstenošanai. Ar terminu "tuvākie radinieki" būtu jāsaprot laulātie, partneri un jebkura persona, kurai ir tiešas augšupējas vai lejupējas radnieciskas saites ar integrācijas darbību mērķgrupā iekļautu trešās valsts valstspiederīgo un uz kuru citādi neattiektos fonda darbības joma.

(17)Ņemot vērā vietējo un reģionālo iestāžu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju izšķirīgo nozīmi integrācijas jomā un atvieglojot šo struktūru piekļuvi finansējumam Savienības līmenī, fondam būtu jāveicina pasākumi integrācijas jomā, ko īsteno vietējās un reģionālās iestādes vai pilsoniskās sabiedrības organizācijas, tostarp ar tematisko mehānismu un ar augstāku līdzfinansējuma likmi šīm darbībām.

(18)Ņemot vērā ilgtermiņa ekonomiskās un demogrāfiskās problēmas, ar ko Savienība saskaras, ir būtiski izveidot labi funkcionējošus likumīgās migrācijas kanālus uz Savienību, lai saglabātu Savienību kā pievilcīgu galamērķi migrantiem un garantētu sociālās labklājības sistēmu ilgtspējību un Savienības ekonomikas izaugsmi.

(19)Ar fondu būtu jāsniedz atbalsts dalībvalstīm likumīgās migrācijas organizācijas stratēģiju izveidē, stiprinot to spējas izstrādāt, īstenot, uzraudzīt un izvērtēt kopumā visas imigrācijas un integrācijas stratēģijas, politikas nostādnes un pasākumus attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri uzturas likumīgi, tostarp Savienības tiesību aktus. Ar fondu būtu jāatbalsta arī informācijas un paraugprakses apmaiņa un sadarbība starp dažādām pārvaldes struktūrām un līmeņiem, kā arī ar citām dalībvalstīm.

(20)Efektīva atgriešanas politika ir neatņemama sastāvdaļa visaptverošā migrācijas pieejā Savienībā un tās dalībvalstīs. Ar fondu būtu jāatbalsta un jāveicina dalībvalstu centieni efektīvi īstenot un turpmāk attīstīt atgriešanas kopīgos standartus, jo īpaši, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/115/EK 15 , un integrēta un saskaņota pieeja atgriešanas pārvaldībai. Attiecībā uz ilgtspējīgu atgriešanas politiku ar fondu būtu arī jāatbalsta saistīti pasākumi trešās valstīs, piemēram, atgriezto personu reintegrācija.

(21)Dalībvalstīm būtu jādod priekšroka brīvprātīgas atgriešanās pasākumiem. Lai sekmētu brīvprātīgu atgriešanos, dalībvalstīm būtu jāparedz stimuli, piemēram, būtu jāparedz preferenciāls režīms lielākas atgriešanās palīdzības veidā. Šāda veida brīvprātīga atgriešanās ir gan personu, kas atgriežas, gan iestāžu interesēs, ņemot vērā tās izmaksu lietderību.

(22)Tomēr brīvprātīga atgriešanās un piespiedu atgriešana ir savstarpēji saistīti jautājumi ar savstarpēji pastiprinošu ietekmi, un tāpēc dalībvalstis būtu jāmudina stiprināt papildināmību starp tiem. Izraidīšanas iespēja ir svarīgs elements, kas palīdz nodrošināt patvēruma un migrācijas sistēmu integritāti. Tādēļ ar fondu būtu jāatbalsta dalībvalstu darbības, lai vajadzības gadījumā sekmētu un veiktu izraidīšanu saskaņā ar Savienības tiesību aktos noteiktajiem standartiem, pilnībā ievērojot atgriezto personu pamattiesības un cieņu.

(23)Īpaši atbalsta pasākumi atgriežamajām personām dalībvalstīs un atgriešanās valstīs var uzlabot atgriešanas apstākļus un sekmēt šo personu reintegrāciju.

(24)Atpakaļuzņemšanas nolīgumi un citas vienošanās ir Savienības atgriešanas politikas neatņemama sastāvdaļa un galvenais līdzeklis migrācijas plūsmu efektīvai pārvaldībai, jo tie atvieglo neatbilstīgu migrantu ātru atgriešanu. Minētie nolīgumi un vienošanās ir svarīgs elements saistībā ar dialogu un sadarbību ar trešām valstīm, kas ir neatbilstīgo migrantu izcelsmes un tranzīta valstis, un to īstenošana trešās valstīs būtu jāatbalsta, lai sekmētu valstu un Savienības līmeņa atgriešanas politikas efektivitāti.

(25)Papildus tam, ka tiek atbalstīta personu atgriešana, kā paredzēts šajā regulā, ar fondu būtu jāatbalsta arī citi pasākumi neatbilstīgās migrācijas apkarošanai, jāpievēršas likumīgas migrācijas stimulēšanai un spēkā esošo likumīgās migrācijas noteikumu apiešanas problēmai, tādējādi nodrošinot dalībvalstu imigrācijas sistēmu integritāti.

(26)Neatbilstīgo migrantu nodarbināšana ir neatbilstīgu migrāciju veicinošs faktors un apdraud tādas darbaspēka mobilitātes politikas attīstību, kura balstīta uz likumīgas migrācijas shēmām. Tādēļ ar fondu tieši vai netieši būtu jāatbalsta dalībvalstis, tām īstenojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/52/EK 16 , kura aizliedz nodarbināt trešo valstu valstspiederīgos, kas uzturas nelikumīgi, un paredz sankcijas pret darba devējiem, kuri šo aizliegumu neievēro.

(27)Ar fondu tieši vai netieši būtu jāatbalsta dalībvalstis, tām īstenojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/36/ES 17 , kurā izklāstīti noteikumi par palīdzību cilvēku tirdzniecības upuriem, viņu atbalstu un aizsardzību.

(28)Ar fondu būtu jāpapildina un jāstiprina darbības, ko atgriešanas jomā veic Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1624 18 , tādējādi veicinot efektīvu Eiropas integrētu robežu pārvaldību, kā noteikts minētās regulas 4. pantā.

(29)Būtu jātiecas panākt efektivitāte un sinerģija un konsekvence ar citiem Savienības fondiem un jāizvairās no pārklāšanās starp darbībām.

(30)Pasākumiem trešās valstīs un saistībā ar tām, kurus atbalsta no fonda, būtu jāpapildina citas darbības ārpus Savienības, ko atbalsta no Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem. Īstenojot šādas darbības, jo īpaši būtu jācenšas panākt pilnīgu atbilstību Savienības ārējās darbības un ārlietu politikas principiem un vispārīgajiem mērķiem saistībā ar attiecīgo valsti vai reģionu, kā arī Savienības starptautiskajām saistībām. Attiecībā uz ārējo dimensiju fondam būtu jānodrošina mērķtiecīgs atbalsts, lai uzlabotu sadarbību ar trešām valstīm un pastiprinātu migrācijas pārvaldības svarīgākos aspektus jomās, kas ir nozīmīgas Savienības migrācijas politikai.

(31)Savienības budžeta finansējums būtu jākoncentrē uz pasākumiem, kur Savienības rīcība var nodrošināt pievienotu vērtību, salīdzinot ar dalībvalstu atsevišķo rīcību. Saskaņā ar šo regulu sniegtajam finansiālajam atbalstam būtu jāveicina jo īpaši valstu un Savienības spēju nostiprināšana patvēruma un migrācijas jomā.

(32)Var uzskatīt, ka dalībvalsts neatbilst attiecīgajam Savienības acquis, tostarp attiecībā uz saskaņā ar šo fondu piešķirtā darbības atbalsta izmantošanu, ja tā nav izpildījusi savus pienākumus saskaņā ar Līgumiem patvēruma un atgriešanas jomā, ja ir nepārprotams risks, ka šī dalībvalsts varētu nopietni neievērot Savienības vērtības, īstenojot acquis patvēruma un atgriešanas jomā, vai ja izvērtējuma ziņojumā saskaņā ar Šengenas vai Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras izvērtēšanas un uzraudzības mehānismu ir konstatētas nepilnības attiecīgajā jomā.

(33)Fonda darbībā būtu jāatspoguļo nepieciešamība nodrošināt lielāku elastību un vienkāršošanu, vienlaikus ievērojot prasības paredzamības ziņā un nodrošinot taisnīgu un pārredzamu resursu sadali, lai sasniegtu šajā regulā izklāstītos politikas un konkrētos mērķus.

(34)Ar šo regulu būtu jānosaka sākotnējās summas dalībvalstīm, kura sastāv no fiksētas summas un summas, ko aprēķina, pamatojoties uz I pielikumā izklāstītajiem kritērijiem, kuri atspoguļo vajadzības un spiedienu, ko dalībvalstis izjūt patvēruma, integrācijas un atgriešanas jomā.

(35)Šīm sākotnējām summām būtu jāveido pamats dalībvalstu ilgtermiņa ieguldījumiem. Lai ņemtu vērā izmaiņas migrācijas plūsmās un risinātu vajadzības patvēruma un uzņemšanas sistēmas pārvaldībā un trešo valstu valstspiederīgo, kuri uzturas likumīgi, integrācijā, un lai cīnītos pret neatbilstīgu migrāciju ar efektīvu un ilgtspējīgu atgriešanas politiku, dalībvalstīm būtu vidusposmā jāpiešķir papildu summa, ņemot vērā līdzekļu apguves līmeni. Šī summa būtu jānosaka, pamatojoties uz jaunākajiem pieejamajiem statistikas datiem, kā izklāstīts I pielikumā, atspoguļojot izmaiņas dalībvalstu sākotnējā situācijā.

(36)Lai palīdzētu sasniegt fonda politikas mērķi, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to programmās ir darbības šīs regulas konkrēto mērķu īstenošanai, ka izvēlētās prioritātes ir saskaņā ar II pielikumā izklāstītajiem īstenošanas pasākumiem un ka resursu sadalījums starp mērķiem nodrošina kopējā politikas mērķa sasniegšanu.

(37)Tā kā problēmas migrācijas jomā pastāvīgi mainās, ir nepieciešams pielāgot finansējuma piešķiršanu migrācijas plūsmu izmaiņām. Lai reaģētu uz steidzamām vajadzībām un izmaiņām politikā un Savienības prioritātēm un virzītu finansējumu uz darbībām ar augstu Savienības pievienoto vērtību, daļa finansējuma ar tematiskā mehānisma starpniecību tiks periodiski piešķirta īpašām darbībām, Savienības darbībām un ārkārtas palīdzībai, pārmitināšanai un dalībvalstu papildu atbalstam, lai dotu ieguldījumu solidaritātes un atbildības jomā ar tematiskā mehānisma starpniecību.

(38)Dalībvalstis būtu jāmudina izmantot daļu no programmām piešķirtajiem līdzekļiem, lai finansētu IV pielikumā minētās darbības, saņemot lielāku Savienības ieguldījumu.

(39)Daļu no resursiem, kas pieejami saskaņā ar fondu, varētu arī piešķirt dalībvalstu programmām, ar kurām īsteno īpašas darbības, papildus iedalītajam sākotnējam finansējumam. Šīs īpašās darbības būtu jānosaka Savienības līmenī, un tām būtu jābūt darbībām, kurām vajadzīgi sadarbības centieni, vai darbībām, lai reaģētu uz notikumu attīstību Savienībā, kam nepieciešams papildu finansējums vienai vai vairākām dalībvalstīm.

(40)Fondam būtu jāpalīdz segt darbības izmaksas, kas saistītas ar patvērumu un migrāciju, un jānodrošina dalībvalstīm iespēja uzturēt spējas, kuras šim pakalpojumam ir būtiskas Savienībai kopumā. Minētais atbalsts izpaužas kā pilnīga ar fonda mērķiem saistītu konkrēto izmaksu atlīdzināšana, un tam vajadzētu būt neatņemamai dalībvalstu programmu sastāvdaļai.

(41)Lai papildinātu šā fonda politikas mērķa sasniegšanu valstu līmenī, izmantojot dalībvalstu programmas, fondam būtu arī jāatbalsta pasākumi Savienības līmenī. Ar šādām darbībām būtu jāsasniedz stratēģiski mērķi fonda darbības jomā saistībā ar politikas analīzi un inovāciju, savstarpēju mācīšanos un partnerībām starpvalstu līmenī, kā arī jaunu iniciatīvu un darbību izmēģināšanu visā Savienībā.

(42)Lai stiprinātu Savienības spējas nekavējoties novērst neparedzētu vai nesamērīgi lielu migrācijas spiedienu vienā vai vairākās dalībvalstīs, kuram raksturīgs liels vai nesamērīgs trešo valstu valstspiederīgo pieplūdums, kas rada būtiskas un steidzamas vajadzības saistībā ar to uzņemšanas un aizturēšanas infrastruktūru, patvēruma un migrācijas pārvaldības sistēmām un procedūrām un lielu migrācijas spiedienu trešās valstīs sakarā ar politiskām norisēm vai konfliktiem, būtu jārada iespēja sniegt ārkārtas palīdzību saskaņā ar noteikumiem, kuri izklāstīti šajā regulā.

(43)Ar šo regulu būtu jānodrošina, ka turpina darboties Eiropas migrācijas tīkls, kas izveidots ar Padomes Lēmumu 2008/381/EK 19 , un būtu jāsniedz finansiāla palīdzība saskaņā ar tā mērķiem un uzdevumiem.

(44)Šā fonda politikas mērķis tiks ņemts vērā arī finanšu instrumentos un budžeta garantijā saskaņā ar InvestEU tematiskajām sadaļām. Finansiāls atbalsts samērīgā veidā būtu jāizmanto tam, lai novērstu tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas investīciju situācijas, un ar darbībām nevajadzētu divkāršot vai izspiest privātu finansējumu vai izkropļot konkurenci iekšējā tirgū. Darbībām vajadzētu būt ar nepārprotamu Eiropas pievienoto vērtību.

(45)Ar šo regulu paredz finansējumu visam Patvēruma un migrācijas fonda darbības laikam, un tas Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauces summa atbilstīgi [reference to be updated as appropriate according to the new inter-institutional agreement 17. punktam Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību] 20 .

(46)Uz šo fondu attiecas Regula (ES) ..../... [finanšu regula]. Ar to paredz noteikumus par Savienības budžeta īstenošanu, tostarp noteikumus par dotācijām, godalgām, iepirkumu, netiešo īstenošanu, finansiālu palīdzību, finanšu instrumentiem un budžeta garantijām.

(47)Lai īstenotu darbības dalītās pārvaldības ietvaros, fondam būtu jāietilpst saskaņotā satvarā, kuru veido šī regula, Finanšu regula un Regula (ES) .../... [KNR].

(48)Regula (ES) .../2021 [KNR] izveido rīcības satvaru ERAF, ESF+, Kohēzijas fondam, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam (EJZF), Patvēruma un migrācijas fondam (PMF), Iekšējās drošības fondam (IDF) un instrumentam robežu pārvaldībai un vīzām (BMVI), kas ir daļa no Integrētas robežu pārvaldības fonda (IBMF), un ar to nosaka, jo īpaši, noteikumus attiecībā uz ES fondu, kurus īsteno saskaņā ar dalīto pārvaldību, plānošanu, uzraudzību un vērtēšanu, pārvaldi un kontroli. Tāpēc ir jāprecizē PMF mērķi un jānosaka īpaši noteikumi par darbību veidiem, kurus var finansēt ar PMF.

(49)Šajā regulā minētos finansēšanas veidus un īstenošanas metodes būtu jāizvēlas, pamatojoties uz iespējām ar tiem sasniegt darbību konkrētos mērķus un gūt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un iespējamo neatbilstības risku. Tas ietver iespēju apsvērt izmantot fiksētas summas maksājumus, vienotas likmes un vienības izmaksas, kā arī finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā.

(50)Saskaņā ar Finanšu regulu 21 , Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 22 , Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/95 23 , Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 24 un Padomes Regulu (ES) 2017/1939 25 Savienības finanšu intereses ir jāaizsargā ar samērīgiem pasākumiem, tostarp pārkāpumu un krāpšanas novēršanu, atklāšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudētu, nepareizi izmaksātu vai nepareizi izmantotu līdzekļu atgūšanu un, attiecīgā gadījumā, administratīvu sodu noteikšanu. Konkrētāk, saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt administratīvas izmeklēšanas, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noskaidrotu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkādi citi krimināli pārkāpumi, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra var veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 26 . Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir nepieciešamās tiesības un piekļuve Komisijas, OLAF un Eiropas Revīzijas palātas darbiniekiem, kā arī jānodrošina, lai līdzvērtīgas tiesības piešķirtu trešās personas, kuras iesaistītas Savienības līdzekļu īstenošanā.

(51)Šai regulai piemēro horizontālos finanšu noteikumus, ko pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 322. pantu. Šie noteikumi ir izklāstīti Finanšu regulā un nosaka jo īpaši procedūru budžeta izveidei un īstenošanai, izmantojot dotācijas, iepirkumu, godalgas un netiešo īstenošanu, kā arī paredz finanšu dalībnieku atbildības kontroli. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, attiecas arī uz Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs, jo tiesiskuma ievērošana ir būtisks pareizas finanšu pārvaldības un efektīva ES finansējuma priekšnoteikums.

(52)Saskaņā ar 94. pantu Padomes Lēmumā 2013/755/ES 27 personām un subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību aizjūras zemēs un teritorijās (AZT), ir tiesības saņemt finansējumu saskaņā ar fonda noteikumiem un mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstij, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta.

(53)Saskaņā ar LESD 349. pantu un saskaņā ar Komisijas paziņojumu “Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerībā ar ES tālākajiem reģioniem” 28 , ko Padome apstiprināja 2018. gada 12. aprīļa secinājumos, attiecīgajām dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to valstu stratēģijas un programmas pievēršas konkrētajām problēmām, ar kurām tālākie reģioni migrācijas pārvaldībā saskaras. Ar fondu sniedz atbalstu šīm dalībvalstīm ar pietiekamiem resursiem, lai palīdzētu šiem reģioniem ilgtspējīgi pārvaldīt migrāciju un iespējamu spiedienu.

(54)Saskaņā ar 22. un 23. punktu 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu ir nepieciešams izvērtēt šo fondu, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota, izmantojot īpašas uzraudzības prasības, vienlaikus izvairoties no pārmērīga regulējuma un administratīvā sloga, sevišķi dalībvalstīm. Vajadzības gadījumā minētās prasības var ietvert izmērāmus rādītājus, kas kalpotu par pamatu, lai novērtētu fonda ietekmi vietējā līmenī. Lai novērtētu fonda sasniegumus, saistībā ar katru fonda konkrēto mērķi būtu jānosaka kopīgi rādītāji un attiecīgie mērķi. Saskaņā ar attiecīgajiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) .../2021 [KNR] un šīs regulas noteikumiem Komisijai un dalībvalstīm būtu jāuzrauga fonda īstenošana, izmantojot šos kopīgos rādītājus un finanšu pārskatus.

(55)Atspoguļojot to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām, ievērojot Savienības apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šis fonds palīdzēs integrēt klimata pasākumus un sasniegt kopējo mērķi – ar 25 % no ES budžeta izdevumiem atbalstīt klimata mērķu sasniegšanu. Attiecīgās darbības tiks apzinātas fonda sagatavošanas un īstenošanas laikā, un tās tiks pārskatītas attiecīgajos novērtēšanas un pārskatīšanas procesos.

(56)Lai papildinātu un grozītu konkrētus nebūtiskus šīs regulas elementus, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz sarakstu ar IV pielikumā uzskaitītajām darbībām, saistībā ar kurām var saņemt lielāku līdzfinansējumu, darbības atbalstu un kopējā uzraudzības un novērtēšanas satvara turpmāku izstrādi. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

(57)Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 29 . Pieņemot īstenošanas aktus, ar kuriem dalībvalstīm nosaka kopīgus pienākumus, jo īpaši attiecībā uz informācijas sniegšanu Komisijai, būtu jāpiemēro pārbaudes procedūra, bet, pieņemot īstenošanas aktus, kas attiecas uz kārtību informācijas sniegšanai Komisijai plānošanas un ziņošanas ietvaros, būtu jāpiemēro konsultēšanās procedūra, jo minētajiem aktiem ir tikai tehniska nozīme.

(58)Tā kā šīs regulas mērķi, proti, veicināt migrācijas plūsmu efektīvu pārvaldību Savienībā saskaņā ar kopējo politiku patvēruma un starptautiskās aizsardzības jomā un kopējo imigrācijas politiku, dalībvalstis nevar pietiekami labi īstenot vienas pašas un to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā izklāstīto subsidiaritātes principu šī regula nosaka vienīgi to, kas nepieciešams, lai sasniegtu minēto mērķi.

(59)Saskaņā ar 3. pantu Protokolā par [Apvienotās Karalistes un] Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un neskarot minētā protokola 4. pantu, Īrija [nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un šī regula tai nav saistoša un nav jāpiemēro / ir paziņojusi, ka vēlas piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā].

(60)Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(61)Ir lietderīgi šīs regulas piemērošanas laikposmu saskaņot ar Padomes Regulas (ES, Euratom) .../2021 [Daudzgadu finanšu shēmas regula] piemērošanas laikposmu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

1.Ar šo regulu izveido Patvēruma un migrācijas fondu (“fonds”).

2.Šajā regulā ir noteikti fonda mērķi, budžets laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, Savienības finansējuma veidi un noteikumi šā finansējuma sniegšanai.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(a)“persona, kas lūdz starptautisko aizsardzību” ir pieteikuma iesniedzējs, kā definēts Regulas (ES)../.. 2. panta [x] punktā. [Patvēruma procedūras regula] 30 ;

(b)“starptautiskās aizsardzības saņēmējs” ir persona, kā definēts Regulas (ES) .../.. [2]. panta 2. punktā [Kvalifikācijas regula] 31 ;

(c)“finansējuma apvienošanas darbība” ir ES budžeta atbalstītas darbības, tostarp finansējuma apvienošanas mehānisma ietvaros, kā definēts Finanšu regulas 2. panta 6. punktā, kuras apvieno no ES budžeta finansēta neatmaksājamā atbalsta formas vai finanšu instrumentus ar atmaksājama atbalsta formām no attīstības vai citām publisko finanšu iestādēm, kā arī komerciālām finanšu iestādēm un ieguldītājiem;

(d)“ģimenes loceklis” ir jebkurš trešās valsts valstspiederīgais, kā definēts Savienības tiesību aktos, kuri attiecas uz fonda atbalstītas darbības politikas jomu;

(e)“humanitāra uzņemšana” kā definēts Regulas (ES) .../.. [2]. pantā [Savienības pārmitināšanas [un humanitārās uzņemšanas] sistēma] 32 ;

(f)"izraidīšana" ir izraidīšana, kā definēts Direktīvas 2008/115/EK 3. panta 5) punktā;

(g)“pārmitināšana” ir pārmitināšana, kā definēts Regulas (ES) .../.. [2.] pantā [Savienības pārmitināšanas [un humanitārās uzņemšanas] sistēma];

(h)"atgriešana" ir atgriešana, kā definēts Direktīvas 2008/115/EK 3. panta 3) punktā;

(i)"trešās valsts valstspiederīgais" ir persona, kas nav Savienības pilsonis, kā definēts LESD 20. panta 1. punktā. Atsauce uz trešo valstu valstspiederīgajiem attiecas arī uz bezvalstniekiem un personām bez noteiktas valstspiederības;

(j)“mazāk aizsargāta persona” ir jebkura persona, kā definēts Savienības tiesību aktos, kuri attiecas uz fonda atbalstītas darbības politikas jomu.

3. pants

Fonda mērķi

1.Fonda politikas mērķis ir veicināt migrācijas plūsmu efektīvu pārvaldību saskaņā ar attiecīgo Savienības acquis un Savienības saistībām attiecībā uz pamattiesībām.

2.Ievērojot 1. punktā noteikto politikas mērķi, ar fondu dod ieguldījumu šādu konkrēto mērķu sasniegšanā:

(a)stiprināt un attīstīt visus kopējās Eiropas patvēruma sistēmas aspektus, tostarp tās ārējo dimensiju;

(b)sniegt atbalstu likumīgai migrācijai uz dalībvalstīm, tostarp veicinot trešo valstu valstspiederīgo integrāciju;

(c)dot ieguldījumu cīņā pret neatbilstīgu migrāciju un nodrošināt efektīvu atgriešanu un atpakaļuzņemšanu trešās valstīs.

3.Saskaņā ar 2. punktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem fondu īsteno ar II pielikumā uzskaitītajiem īstenošanas pasākumiem.

4. pants

Atbalsta tvērums

1.Šīs regulas 3. pantā minēto mērķu ietvaros un saskaņā ar īstenošanas pasākumiem, kas uzskaitīti II pielikumā, fonds jo īpaši atbalsta III pielikumā minētās darbības.

2.Lai sasniegtu šīs regulas mērķus, ar fondu var atbalstīt Savienības prioritātēm atbilstošās, III pielikumā minētās darbības saistībā ar trešām valstīm un tajās – attiecīgā gadījumā saskaņā ar 5. un 6. pantu.

3.Šīs regulas mērķi atbalsta darbības, kas vērstas uz vienu vai vairākām mērķgrupām, kuras ietilpst Līguma par Eiropas Savienības darbību 78. un 79. panta darbības jomā.

5. pants

Fonda asociētās trešās valstis

Fondā var piedalīties trešās valstis saskaņā ar nosacījumiem, kuri izklāstīti konkrētā nolīgumā, kas attiecas uz trešās valsts dalību Patvēruma un migrācijas fondā, ja vien šis nolīgums:

nodrošina taisnīgu līdzsvaru attiecībā uz tādas trešās valsts iemaksām un ieguvumiem, kas piedalās fondā;

nosaka nosacījumus par dalību fondā, tostarp par to, kā aprēķina finansiālās iemaksas fondā un administratīvās izmaksas. Šīs iemaksas ir piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar Finanšu regulas [21. panta 5. punktu];

trešai valstij nepiešķir pilnvaras pieņemt lēmumus par šo fondu;

garantē Savienības tiesības nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību un aizsargāt savas finanšu intereses.

6. pants

Atbalsttiesīgas vienības

1.Atbalsttiesīgas var būt šādas vienības:

(a)tiesību subjekti, kas veic uzņēmējdarbību kādā no šādām valstīm:

(1)dalībvalstī vai ar to saistītā aizjūras zemē vai teritorijā,

(2)fonda asociētā trešā valstī,

(3)trešā valstī, kas minēta darba programmā saskaņā ar tur noteiktajiem nosacījumiem;

(b)tiesību subjekti, kas izveidoti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, vai jebkura starptautiska organizācija.

2.Fiziskas personas nav atbalsttiesīgas.

3.Tiesību subjekti, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, izņēmuma kārtā ir tiesīgi piedalīties, ja tas ir vajadzīgs konkrētās darbības mērķu sasniegšanai.

4.Tiesību subjekti, kas piedalās konsorcijos no vismaz divām neatkarīgām vienībām, kuras veic uzņēmējdarbību dažādās dalībvalstīs vai ar tām saistītās aizjūras zemēs vai teritorijās, ir atbalsttiesīgi.

II NODAĻA

FINANŠU UN ĪSTENOŠANAS SISTĒMA

1. iedaļa
Kopīgie noteikumi

7. pants

Vispārējie principi

1.Atbalsts, ko sniedz saskaņā ar šo regulu, papildina valsts, reģionālajā un vietējā līmenī veiktus pasākumus un koncentrējas uz pievienotās vērtības radīšanu šīs regulas mērķiem.

2.Komisija un dalībvalstis nodrošina, ka atbalsts, ko sniedz saskaņā ar šo regulu un ko sniedz dalībvalstis, atbilst attiecīgajām Savienības darbībām, politikas virzieniem un prioritātēm un papildina citus Savienības instrumentus.

3.Fondu īsteno dalītā, tiešā vai netiešā pārvaldībā saskaņā ar Finanšu regulas [62. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktu].

8. pants

Budžets

1.Fonda īstenošanai paredzētais finansējums 2021.–2027. gada laikposmam ir EUR 10 415 000 000 faktiskajās cenās.

2.Finanšu resursus izmanto šādi:

(a)EUR 6 249 000 000 piešķir dalītā pārvaldībā īstenotām programmām;

(b)EUR 4 166 000 000 piešķir tematiskajam mehānismam.

3.Līdz 0,42 % no finansējuma pēc Komisijas iniciatīvas piešķir tehniskajai palīdzībai, kā minēts Regulas (ES) ../.. [Kopīgo noteikumu regula] 29. pantā.

 

9. pants

Vispārējie noteikumi par tematiskā mehānisma īstenošanu

1.Šīs regulas 8. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto finansējumu elastīgi piešķir ar tematiskā mehānisma starpniecību, izmantojot dalīto, tiešo un netiešo pārvaldību, kā izklāstīts darba programmās. Finansējumu no tematiskā mehānisma izmanto šādiem tā elementiem:

a)konkrētas darbības;

b)Savienības darbības;

c)ārkārtas palīdzība;

d)pārmitināšana;

e)atbalsts dalībvalstīm, kuras sekmē solidaritātes un atbildības centienus, un

f)Eiropas migrācijas tīkls.

No tematiskajam mehānismam paredzētā finansējuma atbalsta arī tehnisko palīdzību pēc Komisijas iniciatīvas.

2.Ar finansējumu no tematiskā mehānisma pievēršas prioritātēm, kurām ir augsta pievienotā vērtība Savienībai, vai tas jāizmanto, lai reaģētu uz neatliekamām vajadzībām atbilstīgi saskaņotajām Savienības prioritātēm, kas izklāstītas II pielikumā.

3.Ja finansējums no tematiskā mehānisma dalībvalstīm ir piešķirts, izmantojot tiešo vai netiešo pārvaldību, nodrošina, ka atlasītos projektus neskar Komisijas argumentēts atzinums par tādu pārkāpumu saskaņā ar LESD 258. pantu, kurš apdraud izdevumu likumību un pareizību vai projektu rezultātus.

4.Ja finansējums no tematiskā mehānisma tiek īstenots dalītajā pārvaldībā, Komisija Regulas (ES) ../.. [Kopīgo noteikumu regula] 18. panta un 19. panta 2. punkta vajadzībām novērtē to, vai paredzētās darbības neskar Komisijas argumentēts atzinums par tādu pārkāpumu saskaņā ar LESD 258. pantu, kurš apdraud izdevumu likumību un pareizību vai projektu rezultātus.

5.Komisija nosaka kopējo summu, kas saskaņā ar ikgadējām Savienības budžeta apropriācijām ir pieejama tematiskajam mehānismam. Komisija pieņem Finanšu regulas [110]. pantā minētos finansēšanas lēmumus attiecībā uz tematisko mehānismu, norādot atbalstāmos mērķus un darbības un precizējot summas, kas atvēlētas katram šā mehānisma elementiem, kuri minēti 1. punktā. Finansēšanas lēmumos attiecīgā gadījumā norāda kopējo summu, kas paredzēta finansējuma apvienošanas darbībām.

6.Ar tematisko mehānismu jo īpaši atbalsta darbības II pielikuma 2. punkta b) apakšpunktā minētā īstenošanas pasākuma ietvaros, kuras īsteno vietējās un reģionālās pašvaldības vai pilsoniskās sabiedrības organizācijas.

7.Pēc 5. punktā minētā finansēšanas lēmuma pieņemšanas Komisija var veikt izmaiņas programmās, kas attiecīgi īstenotas saskaņā ar dalīto pārvaldību.

8.Šie finansēšanas lēmumi var būt gada vai daudzgadu un var attiekties uz vienu vai vairākiem tematiskā mehānisma elementiem.

2. IEDAĻA

ATBALSTS UN ĪSTENOŠANA DALĪTĀ PĀRVALDĪBĀ

10. pants

Darbības joma

1.Šo iedaļu piemēro tai finansējuma daļai, kas minēta 8. panta 2. punkta a) apakšpunktā, un papildu resursiem, kuri īstenojami dalītā pārvaldībā saskaņā ar 9. pantā minēto Komisijas lēmumu par tematisko mehānismu.

2.Atbalstu saskaņā ar šo iedaļu īsteno dalītā pārvaldībā atbilstīgi Finanšu regulas [63]. pantam un Regulai (ES) ../.. [Kopīgo noteikumu regula].

11. pants

Budžeta resursi

1.Šīs regulas 8. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētos resursus šādā veidā indikatīvi piešķir valstu programmām („programmas”), ko dalībvalstis īsteno dalītā pārvaldībā:

(a)EUR 5 207 500 000 dalībvalstīm saskaņā ar I pielikumu;

(b)EUR 1 041 500 000 dalībvalstīm, lai veiktu programmu piešķīrumu korekcijas, kā minēts 14. panta 1. punktā.

2.Ja 1. punkta b) apakšpunktā minētā summa nav piešķirta, atlikušo summu var pieskaitīt 8. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajai summai.

12. pants

Līdzfinansējuma likmes

1.Ieguldījums no Savienības budžeta nepārsniedz 75 % no projekta kopējiem attiecināmiem izdevumiem.

2.Ieguldījumu no Savienības budžeta var palielināt līdz 90 % no konkrētu darbību ietvaros īstenoto projektu kopējiem attiecināmiem izdevumiem.

3.Ieguldījumu no Savienības budžeta var palielināt līdz 90 % no IV pielikumā uzskaitīto darbību kopējiem attiecināmiem izdevumiem.

4.Ieguldījumu no Savienības budžeta var palielināt līdz 100 % no darbības atbalsta kopējiem attiecināmiem izdevumiem.

5.Ieguldījumu no Savienības budžeta var palielināt līdz 100 % no ārkārtas palīdzības kopējiem attiecināmiem izdevumiem.

6.Komisijas lēmumā, ar ko apstiprina programmu, nosaka līdzfinansējuma likmi un maksimālo atbalsta summu, kura no šā fonda piešķirama 1.–5. punktā minētajiem darbību veidiem.

7.Attiecībā uz katru konkrēto mērķi Komisijas lēmumā nosaka, vai līdzfinansējuma likme šā konkrētā mērķa gadījumā ir piemērojama:

(a)kopējam ieguldījumam, tostarp publiskajam un privātajam ieguldījumam, vai

(b)tikai publiskajam ieguldījumam.

13. pants

Programmas

1.Katra dalībvalsts nodrošina, ka tās programmā ietvertās prioritātes atbilst Savienības prioritātēm un uzdevumiem migrācijas pārvaldības jomā un tos risina un ka minētās prioritātes pilnībā atbilst attiecīgajiem Savienības acquis un saskaņotajām Savienības prioritātēm. Nosakot savu programmu prioritātes, dalībvalstis nodrošina, ka ir pienācīgi ņemti vērā II pielikumā izklāstītie īstenošanas pasākumi.

2.Komisija nodrošina, ka Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra jau agrīnā posmā ir iesaistītas programmu izstrādes procesā savās kompetences jomās. Komisija apspriežas ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru un Eiropas Savienības Patvēruma aģentūru par programmu projektiem, lai nodrošinātu aģentūru un dalībvalstu veikto darbību saskaņotību un papildināmību.

3.Komisija vajadzības gadījumā var iesaistīt Eiropas Savienības Patvēruma aģentūru un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru 5. iedaļā minētajos uzraudzības un novērtēšanas uzdevumos, jo īpaši nolūkā nodrošināt, ka ar fonda atbalstu īstenotās darbības atbilst attiecīgajiem Savienības acquis un saskaņotajām Savienības prioritātēm.

4.Pēc uzraudzības, kas veikta saskaņā ar Regulu (ES) [ ../..] [ESPA regula], vai pēc to ieteikumu pieņemšanas atbilstīgi Regulai (ES) Nr. 1053/2013, kuri ir šīs regulas darbības jomā, attiecīgā dalībvalsts kopā ar Komisiju un – vajadzības gadījumā – Eiropas Savienības Patvēruma aģentūru, un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru izvērtē, kā ievērot secinājumus, tostarp novērst visus trūkumus vai risināt ar spējām un gatavību saistītus jautājumus, un savas programmas ietvaros īsteno sniegtos ieteikumus.

5.Vajadzības gadījumā attiecīgo programmu groza, lai ņemtu vērā 4. punktā minētos ieteikumus. Atkarībā no korekcijas ietekmes pārskatīto programmu var apstiprināt Komisija.

6.Sadarbojoties un apspriežoties ar Komisiju un – vajadzības gadījumā – attiecīgajām aģentūrām atbilstīgi to pilnvarām, programmas ietvaros piešķirtos resursus var pārdalīt, lai pildītu 4. punktā minētos ieteikumus, kuri rada finansiālas sekas.

7.Dalībvalstis jo īpaši cenšas veikt IV pielikumā uzskaitītās darbības, kas ir tiesīgas saņemt lielāku līdzfinansējumu. Neparedzētu vai jaunu apstākļu gadījumā vai efektīvas finansējuma īstenošanas nodrošināšanai Komisija saskaņā ar 32. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu sarakstu ar IV pielikumā uzskaitītajām darbībām, kas ir tiesīgas saņemt lielāku līdzfinansējumu.

8.Ja dalībvalsts nolemj īstenot ar fonda atbalstu projektus kopā ar trešo valsti vai trešā valstī, attiecīgā dalībvalsts pirms projekta uzsākšanas apspriežas ar Komisiju.

9.Regulas (ES) …/2021 [Kopīgo noteikumu regula] 17. panta 5. punktā minētā programmu izstrāde balstās uz VI pielikuma 1. tabulā noteiktajiem darbību veidiem.

14. pants

Vidusposma pārskatīšana

1.Saskaņā ar kritērijiem, kas minēti I pielikuma 1. punkta b) apakšpunktā līdz 5. punktam, Komisija 2024. gadā piešķir attiecīgo dalībvalstu programmām 11. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto papildu summu. Finansējums ir spēkā laikposmam no 2025. kalendārā gada.

2.Ja vismaz 10 % no sākotnējā, 11. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā programmas piešķīruma nesedz maksājuma pieteikumi, kas iesniegti saskaņā ar Regulas (ES) …/2021 [Kopīgo noteikumu regula] [85]. pantu, attiecīgā dalībvalsts nav tiesīga saņemt 1. punktā minēto papildu piešķīrumu savai programmai.

3.No 2025. gada piešķirot līdzekļus no tematiskā mehānisma, attiecīgā gadījumā ņem vērā progresu, kas panākts Regulas (ES) …/2021 [Kopīgo noteikumu regula] [12]. pantā minētā rezultātu satvara vidusposma mērķu sasniegšanā, kā arī konstatētos īstenošanas trūkumus.

15. pants

Konkrētas darbības

1.Konkrētas darbības ir transnacionāli vai valsts mēroga projekti, kuri atbilst šīs regulas mērķiem un attiecībā uz kuriem viena, vairākas vai visas dalībvalstis var saņemt papildu piešķīrumu savām programmām.

2.Papildus savam piešķīrumam, kas aprēķināts saskaņā ar 11. panta 1. punktu, dalībvalstis var saņemt papildu summu, ja tā kā tāda ir paredzēta programmā un tiek izmantota tam, lai sekmētu šīs regulas mērķu īstenošanu.

3.Finansējumu neizmanto citām programmas darbībām, izņemot pietiekami pamatotos apstākļos, un pēc tam, kad Komisija, grozot programmu, to ir apstiprinājusi.

16. pants

Resursi Savienības pārmitināšanas [un humanitārās uzņemšanas] sistēmai

1.Papildus piešķīrumam, kas aprēķināts saskaņā ar 11. panta 1. punkta a) apakšpunktu, dalībvalstis saņem summu EUR 10 000 apmērā par katru personu, kura pārmitināta saskaņā ar Savienības mērķtiecīgu pārmitināšanas shēmu. Minēto summu piešķir kā finansējumu, kas saskaņā ar Finanšu regulas [125]. pantu nav saistīts ar izmaksām.

2.Šā panta 1. punktā minēto summu piešķir dalībvalstīm, veicot grozījumu dalībvalstu programmā, ar noteikumu, ka persona, attiecībā uz kuru summa ir piešķirta, tika faktiski pārmitināta saskaņā ar Savienības pārmitināšanas [un humanitārās uzņemšanas] sistēmu.

3.Finansējumu neizmanto citām programmas darbībām, izņemot pietiekami pamatotos apstākļos, un pēc tam, kad Komisija, grozot programmu, to ir apstiprinājusi.

4.Dalībvalstis glabā informāciju, kas nepieciešama pienācīgai pārmitināto personu identificēšanai un pārmitināšanas datuma noteikšanai.

17. pants

Resursi Regulas ../.. [Dublinas regula] īstenošanas atbalstam

1.Papildus piešķīrumam, kas aprēķināts saskaņā ar 11. panta 1. punkta a) apakšpunktu, dalībvalsts saņem summu EUR [10 000] apmērā par katru starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju, par kuru minētā dalībvalsts kļūst atbildīga no brīža, kad šī dalībvalsts ir sarežģītos apstākļos, kā noteikts Regulā (ES) ../.. [Dublinas regula].

2.Papildus piešķīrumam, kas aprēķināts saskaņā ar 11. panta 1. punkta a) apakšpunktu, dalībvalsts saņem summu EUR [10 000] apmērā par katru starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju, kurš minētajai dalībvalstij ir iedalīts, pārsniedzot saņēmējas dalībvalsts taisnīgo daļu.

3.Dalībvalsts, kas minēta 1. un 2. punktā, integrācijas pasākumu īstenošanai saņem papildu summu EUR [10 000] apmērā par katru pieteikuma iesniedzēju, kuram ir piešķirta starptautiskā aizsardzība.

4.Dalībvalsts, kas minēta 1. un 2. punktā, saņem papildu summu EUR [10 000] apmērā par katru personu, attiecībā uz kuru minētā dalībvalsts, balstoties uz Regulas (ES) ../.. [Eurodac regula] 11. panta d) punktā minēto atjaunināto datu kopu, var pierādīt, ka šī persona vai nu piespiedu kārtā, vai brīvprātīgi ir atstājusi dalībvalsts teritoriju saskaņā ar atgriešanas lēmumu vai izraidīšanas rīkojumu.

5.Papildus piešķīrumam, kas aprēķināts saskaņā ar 11. panta 1. punkta a) apakšpunktu, dalībvalsts saņem summu EUR [500] apmērā par katru starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju, kurš pārsūtīts no vienas dalībvalsts uz otru, kā arī par katru pieteikuma iesniedzēju, kas pārsūtīts saskaņā ar Regulas (ES) ../… [Dublinas regula] 34.i panta 1. punkta c) apakšpunktu, un – attiecīgā gadījumā – par katru pieteikuma iesniedzēju, kurš pārsūtīts saskaņā ar Regulas (ES) ../… [Dublinas regula] 34.j panta g) punktu.

6.Šajā pantā minētās summas piešķir kā finansējumu, kas saskaņā ar Finanšu regulas [125]. pantu nav saistīts ar izmaksām.

7.Papildu summas, kas minētas 1.–5. punktā, piešķir dalībvalstu programmām, ja persona, attiecībā uz kuru summa ir piešķirta, attiecīgā gadījumā tika faktiski pārsūtīta no citas dalībvalsts, faktiski atgriezta vai faktiski reģistrēta kā pieteikuma iesniedzējs dalībvalstī, kas ir atbildīga saskaņā ar Regulu (ES) ../.. [Dublinas regula].

8.Šo finansējumu neizmanto citām programmas darbībām, izņemot pietiekami pamatotos apstākļos, un pēc tam, kad Komisija, grozot programmu, to ir apstiprinājusi.

18. pants

Darbības atbalsts

1.Darbības atbalsts ir daļa no dalībvalsts piešķīruma, ko var izmantot kā atbalstu publiskajām iestādēm, kuras atbild par tādu uzdevumu veikšanu un pakalpojumu sniegšanu, kas vērtējami kā sabiedriski pakalpojumi Savienībai.

2.Dalībvalsts var izmantot līdz 10 % no summas, kas fonda ietvaros piešķirta tās programmai, lai finansētu darbības atbalstu saskaņā ar 3. panta 2. punkta a) un c) apakšpunktā minētajiem mērķiem.

3.Dalībvalstis, kas izmanto darbības atbalstu, ievēro Savienības acquis patvēruma un atgriešanas jomā.

4.Programmā un gada darbības rezultātu ziņojumā, kas minēts 30. pantā, dalībvalstis pamato darbības atbalsta izmantošanu šīs regulas mērķu sasniegšanai. Pirms programmas apstiprināšanas Komisija kopā ar Eiropas Savienības Patvēruma aģentūru un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru saskaņā ar 13. pantu novērtē sākotnējo situāciju dalībvalstīs, kuras paudušas savu nodomu izmantot darbības atbalstu. Komisija ņem vērā minēto dalībvalstu sniegto informāciju un – attiecīgā gadījumā – informāciju, kas pieejama tās uzraudzības ietvaros, kura veikta saskaņā ar Regulu (ES) ../.. [ESPA regula] un Regulu (ES) Nr. 1053/2013, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā.

5.Darbības atbalstu koncentrē konkrētiem uzdevumiem un pakalpojumiem, kā noteikts VII pielikumā.

6.Lai reaģētu uz neparedzētiem vai jauniem apstākļiem vai nodrošinātu efektīvu finansējuma īstenošanu, Komisija saskaņā ar 32. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus nolūkā grozīt konkrēto uzdevumu un pakalpojumu sarakstu, kas ietverts VII pielikumā.

3. IEDAĻA

ATBALSTS UN ĪSTENOŠANA TIEŠAJĀ UN NETIEŠAJĀ PĀRVALDĪBĀ

19. pants

Darbības joma

Atbalstu saskaņā ar šo iedaļu īsteno tieši Komisija saskaņā ar Finanšu regulas 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu vai netieši saskaņā ar minētā punkta c) apakšpunktu.

20. pants

Savienības darbības

1.Savienības darbības ir transnacionāli projekti vai Savienībai īpaši nozīmīgi projekti, kurus īsteno saskaņā ar šīs regulas mērķiem.

2.Pēc Komisijas iniciatīvas fondu var izmantot, lai saskaņā ar III pielikumu finansētu Savienības darbības, kuras attiecas uz šīs regulas mērķiem, kas minēti 3. pantā.

3.Savienības darbības var nodrošināt finansējumu jebkurā Finanšu regulā noteiktajā formā, jo īpaši dotāciju, godalgu un iepirkuma veidā. Tās var arī nodrošināt finansējumu finanšu instrumentu formā finansējuma apvienošanas darbību ietvaros.

4.Tiešā pārvaldībā īstenotās dotācijas piešķir un pārvalda saskaņā ar Finanšu regulas [VIII sadaļu].

5.Izvērtēšanas komiteja, kas novērtē priekšlikumus, var būt veidota no ārējiem ekspertiem.

6.Risku, kas saistīts ar līdzekļu atgūšanu no saņēmējiem, var segt ar iemaksām savstarpējās apdrošināšanas mehānismā, un tās uzskata par pietiekamu garantiju saskaņā ar Finanšu regulu. Piemēro Regulas (ES) ../.. [kas nomaina Regulu par garantiju fondu] [X. pantā] paredzētos noteikumus.

21. pants

Eiropas migrācijas tīkls

1.Fonds atbalsta Eiropas migrācijas tīklu un sniedz finansiālo palīdzību, kas vajadzīga tā darbībām un turpmākai attīstībai.

2.Summu, kas Eiropas migrācijas tīklam ir pieejama saskaņā ar fonda gada apropriācijām, un darba programmu, kurā noteiktas tā darbību prioritātes, Komisija pieņem pēc apstiprināšanas vadības padomē saskaņā ar Lēmuma 2008/381/EK (ar grozījumiem) 4. panta 5. punkta a) apakšpunktu. Komisijas lēmums ir finansēšanas lēmums saskaņā ar Finanšu regulas [110]. pantu. Lai nodrošinātu resursu laicīgu pieejamību, Komisija ar atsevišķu finansēšanas lēmumu var pieņemt Eiropas migrācijas tīkla darba programmu.

3.Finansiālā palīdzība, ko sniedz Eiropas migrācijas tīkla darbībām, izpaužas kā dotācijas valstu kontaktpunktiem, kuri minēti Lēmuma 2008/381/EK 3. pantā, un – attiecīgā gadījumā – kā publiskais iepirkums saskaņā ar Finanšu regulu.

22. pants

Finansējuma apvienošanas darbības

Finansējuma apvienošanas darbības, par kurām pieņemts lēmums saskaņā ar šo fondu, īsteno atbilstoši [InvestEU regulai] un Finanšu regulas X sadaļai.

23. pants

Tehniskā palīdzība pēc Komisijas iniciatīvas

Fonds var atbalstīt tehniskās palīdzības pasākumus, kurus īsteno pēc Komisijas iniciatīvas vai Komisijas vārdā. Minētos pasākumus var finansēt 100 % apmērā.

24. pants

Revīzijas

Saskaņā ar Regulas (ES) [regula par finanšu noteikumiem, kurus piemēro Savienības vispārējam budžetam] 127. pantu vispārēja ticamības apliecinājuma pamatā ir personu vai subjektu, tostarp tādu, kas nav Savienības iestāžu vai struktūru pilnvarotās personas vai subjekti, veiktas revīzijas par Savienības finansējuma izmantošanu.

25. pants

Informācija, komunikācija un publicitāte

1.Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību, jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā, sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga.

2.Saistībā ar fondu, tā darbībām un rezultātiem Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus. Fondam piešķirtie finanšu resursi veicina arī korporatīvo komunikāciju par Savienības politiskajām prioritātēm, ciktāl šīs prioritātes ir saistītas ar šīs regulas mērķiem.

4. iedaļa

Atbalsts un īstenošana dalītajā, tiešajā un netiešajā pārvaldībā

26. pants

Ārkārtas palīdzība

1.Fonds sniedz finansiālu palīdzību, lai risinātu steidzamas un konkrētas vajadzības ārkārtas situācijā, kuras iemesls ir viens vai vairāki šādi apstākļi:

(a)liels migrācijas spiediens vienā vai vairākās dalībvalstīs, kam raksturīgs liels vai nesamērīgs trešo valstu valstspiederīgo pieplūdums, kurš rada būtiskas un steidzamas vajadzības saistībā ar šo personu uzņemšanas un aizturēšanas infrastruktūru, patvēruma un migrācijas pārvaldības sistēmām un procedūrām;

(b)pagaidu aizsardzības mehānismu īstenošana Direktīvas 2001/55/EK 33 nozīmē;

(c)liels migrācijas spiediens trešās valstīs, tostarp gadījumos, kad personas, kurām ir vajadzīga aizsardzība, varētu nonākt grūtā stāvoklī politisku norišu vai konfliktu dēļ – jo īpaši tad, ja tie varētu ietekmēt migrācijas plūsmas uz ES.

2.Ārkārtas palīdzību var sniegt dotāciju veidā, ko tieši piešķir decentralizētajām aģentūrām.

3.Ārkārtas palīdzību var piešķirt dalībvalstu programmām papildus šo dalībvalstu piešķīrumam, kas aprēķināts saskaņā ar 11. panta 1. punktu un I pielikumu, ja šī ārkārtas palīdzība kā tāda ir paredzēta programmā. Šo finansējumu neizmanto citām programmas darbībām, izņemot pietiekami pamatotos apstākļos, un pēc tam, kad Komisija, grozot programmu, to ir apstiprinājusi.

4.Tiešā pārvaldībā īstenotās dotācijas piešķir un pārvalda saskaņā ar Finanšu regulas [VIII sadaļu].

27. pants

Kumulatīvs, papildinošs un kombinēts finansējums

1.Darbība, kas ir saņēmusi finansējumu fonda ietvaros, var saņemt finansējumu arī no jebkuras citas Savienības programmas, tostarp no dalītas pārvaldības fondiem ar noteikumu, ka finansējums neattiecas uz tām pašām izmaksām. Katras ieguldošās Savienības programmas noteikumus piemēro šīs programmas attiecīgajam ieguldījumam darbībā. Kumulatīvais finansējums nepārsniedz darbības kopējās attiecināmās izmaksas, un atbalstu no dažādām Savienības programmām var aprēķināt proporcionāli saskaņā ar dokumentiem, kuros izklāstīti atbalsta nosacījumi.

2.Darbības, kurām piešķirts Izcilības zīmoga sertifikāts vai kuras atbilst visiem šādiem salīdzinošiem nosacījumiem:

(a)tās ir novērtētas uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus saskaņā ar instrumentu;

(b)tās atbilst minētā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus kvalitātes prasību minimumam;

(c)budžeta ierobežojumu dēļ tās nevar finansēt saskaņā ar minēto uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus,

var saņemt atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Kohēzijas fonda, Eiropas Sociālā fonda+ vai Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai saskaņā ar Regulas (ES) ../.. [Kopīgo noteikumu regula] [67]. panta 5. punktu un Regulas (ES) ../.. [Kopējās lauksaimniecības politikas finansēšana, pārvaldība un uzraudzība] [8]. pantu, ja šādas darbības atbilst attiecīgās programmas mērķiem. Piemēro atbalstu sniedzošā fonda noteikumus.

 

5. iedaļa

Uzraudzība, ziņošana un izvērtēšana

1. apakšiedaļa Kopīgie noteikumi

28. pants

Uzraudzība un ziņošana

1.Komisija, ievērojot savas ziņošanas prasības saskaņā ar Finanšu regulas [43. panta 3. punkta h) apakšpunkta i) un iii) punktu], iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei informāciju par gūtajiem rezultātiem saskaņā ar V pielikumu.

2.Komisija saskaņā ar 32. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu V pielikumu nolūkā veikt vajadzīgos pielāgojumus Eiropas Parlamentam un Padomei sniedzamajā informācijā par gūtajiem rezultātiem.

3.VIII pielikumā ir izklāstīti rādītāji, uz kuru pamata jāziņo par fonda virzību uz šīs regulas mērķu sasniegšanu. Iznākuma rādītāju atskaites vērtība ir nulle. 2024. gadam noteiktie starpposma mērķi un 2029. gadam noteiktie mērķi ir kumulatīvi.

4.Sistēma ziņošanai par gūtajiem rezultātiem nodrošina, ka programmas īstenošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati tiek vākti efektīvi, lietderīgi un laicīgi. Šim nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem un – attiecīgā gadījumā – dalībvalstīm uzliek samērīgas ziņošanas prasības.

5.Lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi novērtēta fonda virzība uz tā mērķu sasniegšanu, Komisija saskaņā ar 32. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu VIII pielikumu nolūkā pārskatīt un papildināt rādītājus, ja tas ir nepieciešams, un papildināt šo regulu ar noteikumiem par uzraudzības un izvērtēšanas sistēmas izveidi, tostarp par projekta informāciju, kas jāsniedz dalībvalstīm.

29. pants

Izvērtēšana

1.Komisija veic šīs regulas, tostarp fonda ietvaros īstenoto darbību, vidusposma novērtējumu un retrospektīvu izvērtējumu.

2.Vidusposma novērtējumu un retrospektīvu izvērtējumu veic laikus, lai to rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā.

2. apakšiedaļa Noteikumi par dalīto pārvaldību

30. pants

Gada darbības rezultātu ziņojumi

1.Līdz 2023. gada 15. februārim un līdz katra nākamā gada tam pašam datumam līdz pat 2031. gadam, to ieskaitot, dalībvalstis iesniedz Komisijai gada darbības rezultātu ziņojumu, kas minēts Regulas (ES) …/2021 [Kopīgo noteikumu regula] 36. panta 6. punktā. 2023. gadā iesniegtais ziņojums aptver programmas īstenošanu līdz 2022. gada 30. jūnijam.

2.Gada darbības rezultātu ziņojumā jo īpaši izklāsta informāciju par:

(a)programmas īstenošanā un starpposma mērķu un galamērķu sasniegšanā gūto progresu, ņemot vērā jaunākos datus, kā noteikts Regulas (ES) …/2021 [Kopīgo noteikumu regula] [37]. pantā;

(b)jebkuriem jautājumiem, kas ietekmē programmas rezultātus, un par pasākumiem, kuri veikti to risināšanai;

(c)papildināmību starp fonda atbalstītajām darbībām un atbalstu, ko snieguši citi Savienības fondi, jo īpaši attiecībā uz darbībām trešās valstīs vai saistībā ar tām;

(d)programmas ieguldījumu attiecīgo Savienības acquis un rīcības plānu īstenošanā;

(e)komunikācijas un atpazīstamības veicināšanas pasākumu īstenošanu;

(f)veicinošu piemērojamo nosacījumu izpildi un šo nosacījumu piemērošanu visā plānošanas periodā;

(g)to personu skaitu, kuras pārmitinātas ar fonda palīdzību atbilstīgi 16. panta 1. punktā minētajām summām;

(h)to starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju vai tās saņēmēju skaitu, kuri saskaņā ar 17. pantu ir pārsūtīti no vienas dalībvalsts uz citu.

3.Komisija divu mēnešu laikā pēc gada darbības rezultātu ziņojuma saņemšanas dienas var izteikt apsvērumus par to. Ja Komisija minētajā termiņā nesniedz nekādus apsvērumus, ziņojumu uzskata par pieņemtu.

4.Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā panta īstenošanai, Komisija pieņem īstenošanas aktu, ar ko izveido gada darbības rezultātu ziņojuma paraugu. Šo īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 33. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

31. pants

Uzraudzība un ziņošana

1.Uzraudzība un ziņošana saskaņā ar Regulas (ES) …/… [Kopīgo noteikumu regula] IV sadaļu balstās uz VI pielikuma 1., 2. un 3. tabulā noteiktajiem darbību veidiem. Lai reaģētu uz neparedzētiem vai jauniem apstākļiem vai nodrošinātu efektīvu finansējuma īstenošanu, Komisija saskaņā ar 32. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus nolūkā grozīt darbību veidus.

2.Šos rādītājus izmanto saskaņā ar Regulas (ES) …/2021 [Kopīgo noteikumu regula] 12. panta 1. punktu, 17. pantu un 37. pantu.

III NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

32. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.Pilnvaras pieņemt 13., 18., 28. un 31. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir līdz 2028. gada 31. decembrim.

3.Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā brīdī var atsaukt 13., 18., 28. un 31. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.Saskaņā ar 13., 18., 28. un 31. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no minētā akta paziņošanas dienas ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām abas iestādes ir informējušas Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

33. pants

Komiteju procedūra

1.Komisijai palīdz Patvēruma un migrācijas fonda, Iekšējās drošības fonda un robežu pārvaldības un Robežu pārvaldības un vīzu instrumenta koordinācijas komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

3.Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu. Tas neattiecas uz 30. panta 4. punktā minēto īstenošanas aktu.

34. pants

Pārejas noteikumi

1.Šī regula neskar attiecīgo darbību turpināšanu vai grozīšanu saskaņā ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, kas 2014.–2020. gadam ir izveidots ar Regulu (ES) Nr. 516/2014, kuru attiecīgajām darbībām turpina piemērot līdz to slēgšanai.

2.No fonda finansējuma var segt arī izdevumus par tehnisko un administratīvo palīdzību, kas ir vajadzīgi, lai nodrošinātu pāreju starp fondu un pasākumiem, kuri pieņemti saskaņā ar iepriekšējo instrumentu – Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, kas izveidots ar Regulu (ES) Nr. 516/2014.

35. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Strasbūrā,

Eiropas Parlamenta vārdā –    Padomes vārdā –

priekšsēdētājs    priekšsēdētājs



TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā(-s) rīcībpolitikas joma(-s) (programmu kopums)

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

1.4.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.Ilgums un finansiālā ietekme

1.6.Paredzētie pārvaldības veidi

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

3.2.2.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.Trešo personu iemaksas

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem



TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Patvēruma un migrācijas fonda (PMF) izveidi.

1.2.Attiecīgā(-s) rīcībpolitikas joma(-s) (programmu kopums)

4. izdevumu kategorija (Migrācijas un robežu pārvaldība). 10. sadaļa. Migrācija

1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:

☑ jaunu darbību

jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību 34

◻ esošas darbības pagarināšanu

◻vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu /jaunu darbību

1.4.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.4.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

Arī 2021.–2027. gada plānošanas periodā Eiropas Savienība saskarsies ar lieliem izaicinājumiem migrācijas jomā. Programmā migrācijas jomā 35 , par kuras īstenošanu tiek izstrādāti regulāri ziņojumi 36 , ir paredzētas darbības, kuru mērķis ir samazināt neatbilstīgas migrācijas stimulus, glābt cilvēku dzīvības jūrā un sargāt Savienības ārējās robežas, kā arī pasākumi, kas atbalsta stingru kopīgu politiku patvēruma jomā un jaunu politiku likumīgas migrācijas jomā. Attiecībā uz ārējo dimensiju jāatzīmē, ka ES un Turcijas paziņojuma 37 pastāvīga īstenošana, Partnerības satvars 38 un kopīgās darbības, kas veiktas Vidusjūras centrālās daļas maršrutā, ir samazinājuši ieradušos cilvēku skaitu par gandrīz 30 % salīdzinājumā ar 2014. gadu.

Lai nostiprinātu šo tendenci, Komisija ir uzsākusi kopējās Eiropas patvēruma sistēmas reformu, kura ietver solidaritātes un atbildības elementu Dublinas sistēmas ietvaros 39 un priekšlikumu izveidot pastāvīgu ES pārmitināšanas sistēmu 40 un par kuru pašlaik norit sarunas. 2016. un 2017. gadā tika attiecīgi uzsākts rīcības plāns trešo valstu valstspiederīgo integrācijai 41 un atjauninātais rīcības plāns, ar ko veicina efektīvāku atgriešanas politiku Eiropas Savienībā 42 . Turklāt Komisija ir iesniegusi priekšlikumus par likumīgu migrāciju (pašlaik notiek sarunas par Zilās kartes direktīvas pārskatīšanu 43 ) un veic likumīgās migrācijas regulējuma izvērtēšanu, lai apzinātu trūkumus, kā arī iespējamos veidus šā regulējuma vienkāršošanai un racionalizēšanai.

Fonds atbalstīs pastāvīgās vajadzības patvēruma, integrācijas un atgriešanas jomā, vienlaikus tiks pielāgota tā darbības joma, lai atbalstītu tiesiskā regulējuma turpmāko attīstību, kā arī Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras un topošās Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras pilnvaras. Šo mērķu sasniegšanā būtiska ir sadarbība ar ārpussavienības valstīm un starptautiskajām organizācijām. Fonds varēs atbalstīt ārējās dimensijas ietvaros veiktās darbības, tādējādi papildinot topošā ārējā instrumenta atbalstītās darbības.

Neskarot nekādus nākotnē izstrādājamos politikas risinājumus, visos turpmākajos priekšlikumos šajā jomā tiks iekļauts atsevišķs tiesību akta finanšu pārskats, kurā ietvertos atbilstošos finanšu resursus varētu segt vai nu ar finansējumu no šā fonda, vai ar jebkuru citu papildu finansējumu, kas pieejams no DFS finansējuma.

1.4.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai papildināmība. Šā punkta izpratnē „Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

Eiropas līmeņa rīcības pamatojums (ex ante)

Patvēruma un migrācijas jomā esošie izaicinājumi pēc savas būtības ir savstarpēji saistītas, transnacionālas parādības, un dalībvalstis, rīkojoties atsevišķi, nevar tos pienācīgi risināt. LESD 80. pantā ir noteikts, ka kopējā politika patvēruma, migrācijas un ārējo robežu jomā balstās uz solidaritātes un atbildības taisnīga sadalījuma principu dalībvalstu starpā. ES finansējums ir mehānisms, ar kuru īsteno šā principa finansiālo ietekmi. Integrētā ES ārējo robežu pārvaldība un kopējās Eiropas patvēruma sistēmas izveides pabeigšana ir visefektīvākais veids, kā taisnīgi sadalīt dalībvalstu starpā šo atbildību un tās finansiālo ietekmi. ES finansējumam trešo valstu valstspiederīgo integrācijas jomā ir neatsverama nozīme, lai jau no paša sākuma pēc jaunatbraucēju ierašanās palielinātu viņiem piešķiramā atbalsta kvalitāti, kas ir ļoti svarīgi, lai ilgtermiņā nodrošinātu šo personu pilnīgu iekļaušanu Eiropas valstu sabiedrībā gadījumā, ja viņi saņem pastāvīgu aizsardzību. ES tiesības rīkoties iekšlietu jomā galvenokārt izriet no LESD V sadaļas („Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa”): kopēja politika patvēruma, alternatīvās aizsardzības un pagaidu aizsardzības jomā, tostarp partnerība un sadarbība ar trešām valstīm (LESD 78. pants), un kopēja imigrācijas politika un atgriešanas politika, tostarp atpakaļuzņemšanas nolīgumu parakstīšana ar trešām valstīm (jo īpaši LESD 79. panta 2. un 4. punkts).    

Gaidāmā radītā Savienības pievienotā vērtība (ex post)

Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (AMIF) starpposma izvērtēšana liecināja, ka ES finansējums kā daļa no politikas risinājumiem ir sekmējis politikas rezultātu sasniegšanu un sniedzis pievienoto vērtību. Neraugoties uz ES fondu samērā nelielo apmēru salīdzinājumā ar krīzes radītajiem izaicinājumiem, tomēr šie fondi ir radījuši pievienoto vērtību, atbalstot transnacionāla mēroga darbības, vairojot valstu spējas un optimizējot ar migrācijas pārvaldību saistītas procedūras, kā arī stiprinot solidaritāti un atbildības dalīšanu starp dalībvalstīm, jo īpaši ar ārkārtas palīdzības un pārcelšanas mehānisma starpniecību. Gaidāmā pievienotā vērtība, ko fonds radīs Savienībai, aptver līdzīgas darbību jomas un vienlaikus var pozitīvi ietekmēt turpmākos acquis, kā arī politikas norises patvēruma, likumīgas migrācijas, integrācijas un atgriešanas jomā.

1.4.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

AMIF 2014.–2020. gada plānošanas perioda starpposma izvērtējumos, kā arī fondu 2007.–2013. gada plānošanas perioda ex post izvērtējumos (programmas „Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” (SOLID) instrumenti) tika izdarīti šādi secinājumi.

Nozīmīgums, tvērums un apmērs

Plašais pašreizējā AMIF tvērums nodrošināja to, ka fonds varēja atbalstīt vajadzīgo darbību īstenošanu ES līmenī migrācijas jomā. Migrācijas krīzes dēļ bija vajadzīgi būtiski budžeta papildinājumi. Tas, ka bija iespējams tiešā pārvaldībā sniegt ārkārtas palīdzību, palīdzēja nodrošināt fonda nozīmīgumu, palielinot tā elastību; taču, lai pienācīgi reaģētu uz vēl nebijuša mēroga problēmām migrācijas rezultātā, šī iespēja tika izmantota ievērojami biežāk, nekā sākotnēji iecerēts. Turklāt piešķīrumi, kas plānošanas perioda sākumā tiek noteikti uz statistikas datu pamata, neatspoguļo dalībvalstu vajadzību izmaiņas īstenošanas perioda laikā. Attiecībā uz papildu finansiālā atbalsta sniegšanu plānošanas perioda laikā ir jāatzīmē, ka plānošanas perioda sākumā noteiktais sadalījuma koeficients nepieļauj elastību, kas, iespējams, var ietekmēt fonda efektivitāti un lietderību.

Efektivitāte

Tiek uzskatīts, ka pašreizējais AMIF ir efektīvs un sekmē savu mērķu sasniegšanu. Tomēr migrācijas krīze ietekmēja tā efektivitāti, jo pieauga problēmas, kuras fondam bija jārisina. Visumā tika uzsvērts, ka ārkārtas palīdzības izmantošanas iespējai bija izšķiroša nozīme, lai mainīgajos apstākļos nodrošinātu fonda reaģētspēju. Izvērtējumi liecina, ka migrācijas, robežu pārvaldības un drošības jomā īstenotais atbalsta sniegšanas modeļu apvienojums ļāva efektīvā veidā sasniegt fondu mērķus. Atbalsta sniegšanas mehānismu vienotā struktūra būtu jāsaglabā.

No otras puses, izvērtējumi liecināja par joprojām nepietiekamu elastību, kas jālīdzsvaro ar prognozējamību, jo atbildīgajām iestādēm un saņēmējiem ir vajadzīga finansiālā un juridiskā noteiktība, lai plānotu fonda īstenošanu visā plānošanas periodā, jo citādi samazinātos efektivitāte. Pašreizējā AMIF nav ietverts finansējums, ko vidusposma pārskatīšanas ietvaros var sadalīt pa valstu programmām, tādējādi ierobežojot iespēju piešķirt valstu programmām papildu finansējumu. Vēl viens ierobežojums ir saistīts ar to, ka vidusposma pārskatīšanu var veikt tikai iepriekš noteiktā laikposmā īstenošanas perioda gaitā. Migrācijas un drošības krīzes ir apliecinājušas, ka elastība ir vajadzīga no paša plānošanas perioda sākuma, lai varētu reaģētu uz pārmaiņām uz vietas.

Starpposma izvērtējumos tika arī norādīts uz nepieciešamību pēc skaidras intervences loģikas, kā arī uz to, ka mērķtiecīgākas valstu programmas palielinātu efektivitāti, ja tiktu prioritizēti daži konkrēti mērķi, un norādīts uz to, cik svarīga gan tiešai, gan dalītajai pārvaldībai ir pilnvērtīga uzraudzības un izvērtēšanas sistēma. Agrīnā posmā izstrādāta sistēma nodrošina konsekventu un vienotu progresa un efektivitātes uzraudzību jau no paša sākuma.

Lietderīgums (tostarp administratīvā sloga vienkāršošana un samazināšana)

Iesaistītās personas ir konstatējušas progresu procedūru vienkāršošanā. Inovatīvi pasākumi (vienkāršoti izmaksu risinājumi (SCO), daudzgadu plānošana) tiek uzskatīti par noderīgiem. Pateicoties tam, ka tika noteikti kopīgi noteikumi par AMIF un Iekšējās drošības fonda (IDF) īstenošanu, tika stiprinātas trīs finansējuma instrumentu pārvaldības saiknes, kā rezultātā tika panākta cieša par šo divu fondu pārvaldību atbildīgo struktūru sadarbība – un dažos gadījumos šo struktūru apvienošana.

Tomēr gan pārvaldes iestādes, gan saņēmēji uzskata, ka administratīvais slogs vēl aizvien ir pārāk augsts, tādējādi samazinot fondu efektivitāti. Piemēram, kaut arī valsts attiecināmības noteikumu izmantošana, iespējams, varētu samazināt administratīvo slogu, tomēr attiecināmības noteikumi, kas tiek dažkārt piemēroti, joprojām ir pārāk ierobežojoši. Vienkāršoti izmaksu risinājumi netiek piemēroti pilnā apmērā. Turklāt gan dalībvalstis, gan Komisija saskaras ar samērā augstu administratīvo slogu ārkārtas palīdzības sniegšanā, izmantojot tiešo pārvaldību. Tas daļēji skaidrojams ar to, ka īsā laikposmā ir jāizstrādā detalizēts dotācijas nolīgums, kā arī ar to, ka uz saņēmējiem attiecas sīkākas (salīdzinājumā ar dalīto pārvaldību) prasības par ziņošanu Komisijai. Jānodrošina pietiekams tehniskās palīdzības līmenis, lai atvieglotu sekmīgu fonda pārvaldību, un ir vajadzīgas turpmākas pūles, lai potenciāliem saņēmējiem vienkāršotu piekļuvi fondiem, ko panāk, sniedzot informāciju par darbībām un finansēšanas iespējām. Turklāt pašreizējā AMIF nav paredzēts mehānisms, kura mērķis ir darbības rezultātu uzlabošana, piemēram, stimulu sistēma, kas vēl vairāk uzlabotu fonda efektivitāti un lietderību. Tā kā šāda mehānisma nav, tās dalībvalstis, kuras fonda īstenošanā sasniedza labus rezultātus, nevarēja tikt atalgotas. Tas būtu varējis palielināt fonda efektivitāti savu mērķu sasniegšanai.

Saskaņotība

Ex post izvērtējumos ir uzvērts, ka dažas dalībvalstis ziņoja, ka attiecībā uz integrācijas pasākumiem varētu uzlabot papildināmību ar ESF, savukārt attiecībā uz reintegrācijas darbībām varētu uzlabot papildināmību ar ārējiem instrumentiem. Pašreizējo fondu īstenošana liecina, ka izstrādes, plānošanas un programmu veidošanas posmos veiktie pasākumi ir sekmējuši šo fondu saskaņotību un papildināmību ar citiem ES finansēšanas instrumentiem. Fondu formāts (valstu programmas, kas pievēršas ilgtermiņa spējām, ārkārtas palīdzība, kuras mērķis ir mazināt tūlītēju spiedienu, un Savienības darbības ar nolūku atbalstīt transnacionālo sadarbību) tika uzskatīts par pozitīvu. Tomēr saskaņotības un sinerģijas nodrošināšana vēl aizvien ir problemātiska šādās trijās galvenajās jomās: patvēruma un integrācijas jomā noteikto mērķu atbalsts ar ESI fondu palīdzību, atbalsts robežu pārvaldības, atgriešanās un reintegrācijas pasākumiem, kā arī aizsardzības sistēmu izstrāde trešās valstīs un, visbeidzot, saskaņotības nodrošināšana starp ES fondu finansētajiem pasākumiem drošības jomā.

1.4.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

Savienības mērķi patvēruma un migrācijas jomā tiks atbalstīti, izmantojot pilnībā koordinētu finansēšanas instrumentu kopumu, kas ietver gan to iekšējos, gan ārējos aspektus. Ir svarīgi nepieļaut pārklāšanos ar citu ES instrumentu sniegto finansējumu, ko panāk, nosakot dalījuma līnijas un izveidojot efektīvus koordinācijas mehānismus. Turpmākais PMF būs Savienības īpašais instruments patvēruma un migrācijas jomā, tādējādi papildinot citus attiecīgos finanšu instrumentus, kuri – no savas perspektīvas un savā attiecīgajā atbalsta jomā – pastiprina patvēruma un migrācijas politikas mērķus. Tas nodrošinās papildināmību ar citiem finanšu instrumentiem iekšlietu jomā, tostarp Integrētas robežu pārvaldības fonda Robežu pārvaldības un vīzu elementu, kas Savienības ārējo robežu pārvaldības kontekstā atbalstīs migrācijas pārvaldību.

Turpmākais ERAF un turpmākais ESF+ sniegs – savu darbības jomu ietvaros – atbalstu migrācijas jomā un ilgtermiņā integrēs šo atbalstu politikas mērķu virknē.

Atbalsts trešo valstu valstspiederīgo integrācijai ir ilgtermiņa process. 2021.–2027. gada periodā saglabāsies vai pat palielināsies nepieciešamība ieguldīt līdzekļus šajā jomā. Grupas, kurām visvairāk vajadzīgs atbalsts integrācijai, ir patvēruma meklētāji, kuriem, visticamāk, ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība, kā arī starptautiskās aizsardzības saņēmēji un migranti, kas Eiropas Savienībā ierodas ģimenes atkalapvienošanās procedūru rezultātā. Šīm personu grupām ir specifiskas vajadzības. Joprojām ir nepieciešams īpašs finansējums, kas nāktu par labu šīm mērķgrupām, jo īpaši pašā integrācijas procesa sākumā.

Tāpēc ar fondu tiks sniegts īpašs finansējums darbībām, kas konkrēti pievēršas trešo valstu valstspiederīgajiem un – it īpaši agrīnajā integrācijas posmā – ir paredzētas trešo valstu valstspiederīgo sociālajai un ekonomiskajai iekļaušanai, tostarp sniedzot atbalstu bērnu izglītībai, kā arī horizontāliem pasākumiem, ar kuriem atbalsta dalībvalstu politiku un stratēģiju integrācijas jomā. To patvēruma meklētāju gadījumā, uz kuriem attiecas reformētā Dublinas shēma, ar PMF līdzekļiem tiks segti sākotnējās uzņemšanas pasākumi, pamata palīdzība un apmācība, kā arī tiks piešķirts atbalsts tiem, kuri būs jāatgriež. Ilgtermiņa pasākumi dažādās tematiskajās jomās, piemēram, integrācija darba tirgū un sociālās iekļaušanas atbalsts trešo valstu valstspiederīgo integrācijai, tiks atbalstīti ar turpmākā ERAF, turpmākā ESF+ un citu attiecīgo ES fondu līdzekļiem.

Attiecībā uz ārējo dimensiju jāatzīmē, ka fonds varēs atbalstīt ES iekšējās politikas ārējo dimensiju. Šāds atbalsts papildinās turpmāko ārējo instrumentu, kas atbalstīs migrācijas pārvaldību, izmantojot savus ģeogrāfiskos un tematiskos elementus. Fonds arī turpmāk atbalstīs pārmitināšanu un spēju veidošanu trešās valstīs migrācijas plūsmu pārvaldībai, kā arī nodrošinās to, ka dalībvalstis veic migrantu aizsardzības un pirmsizceļošanas pasākumus, kuru mērķis ir veicināt trešo valstu valstspiederīgo integrāciju Eiropas Savienībā. Atgriešanas jomā fonds arī turpmāk atbalstīs atpakaļuzņemšanas nolīgumu īstenošanu trešās valstīs un atgriežamo personu reintegrāciju, kā arī darbības neatbilstīgas migrācijas novēršanai (piemēram, informācijas kampaņas, datu vākšana un plūsmu un maršrutu uzraudzība u. c.). Jaunievedums ir tas, ka likumīgas migrācijas jomā fonds sniegtu iespēju atbalstīt uz Eiropas Savienību virzītas mobilitātes shēmu izstrādi, savukārt atgriešanas jomā tas pavērtu iespēju sniegt stimulus un atbalstu trešām valstīm (un tajās), lai tās uzņemtu un reintegrētu no ES atgriezušās personas.

Attiecībā uz ārējo dimensiju 10. panta 2. punktā ir norādīts, ka ir jānodrošina papildināmība ar ES finanšu instrumentiem.

1.5.Ilgums un finansiālā ietekme

ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

   spēkā no 1.1.2021. līdz 31.12.2027.

   Finansiālā ietekme no 2021. gada līdz 2027. gadam uz saistību apropriācijām un no 2021. gada – uz maksājumu apropriācijām.

beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG., pēc kura turpinās normāla darbība.

1.6.Paredzētie pārvaldības veidi 44

Komisijas īstenota tieša pārvaldība,

☑ ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

   ko veic izpildaģentūras

Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

Netieša pārvaldība, kurā budžeta īstenošanas uzdevumi uzticēti:

☑ trešām valstīm vai to noteiktām struktūrām;

☑ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

☑ EIB un Eiropas Investīciju fondam;

☑ Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām;

☑ publisko tiesību subjektiem;

☑ privāttiesību subjektiem, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus, ja tie sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

☑ struktūrām, kuru darbību reglamentē dalībvalsts privāttiesības, kurām uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuras sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

◻ personām, kurām uzticēts veikt īpašas darbības KĀDP saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.

Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā „Piezīmes”.

Piezīmes

Ierosinātais fonds tiks īstenots dalītā vai tiešā, vai netiešā pārvaldībā. Lielākā resursu daļa tiks piešķirta valstu programmām dalītā pārvaldībā. Atlikusī daļa tiks piešķirta tematiskajam mehānismam, un to varētu izmantot konkrētām darbībām (ko dalībvalstis īsteno valsts vai transnacionālā mērogā), Savienības darbībām (tiešā/netiešā pārvaldība), ārkārtas palīdzībai (dalītā vai tiešā, vai netiešā pārvaldība), pārsūtīšanai un pārmitināšanai (dalītā pārvaldība) un Eiropas migrācijas tīklam (tiešā pārvaldība).

Pēc Komisijas iniciatīvas sniegtā tehniskā palīdzība tiks īstenota tiešā pārvaldībā.

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

Tieša/netieša pārvaldība:

Komisija tieši uzrauga darbību īstenošanu atbilstīgi kārtībai, kas aprakstīta attiecīgajos dotācijas nolīgumos, ar starptautiskajām organizācijām noslēgtajos deleģēšanas nolīgumos, ja tādi ir, un līgumos ar saņēmējiem.

Dalīta pārvaldība:

Katra dalībvalsts saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulu (KNR) izveido savas programmas pārvaldības un kontroles sistēmas un nodrošina, ka uzraudzības sistēma un dati par rādītājiem ir kvalitatīvi un ticami. Lai atvieglinātu ātru īstenošanas uzsākšanu, ir iespējams „pārnest” esošās un labi funkcionējošās pārvaldības un kontroles sistēmas uz nākamo plānošanas periodu.

Šajā sakarībā dalībvalstis tiek aicinātas izveidot uzraudzības komiteju, kurā Komisija piedalās padomdevējas statusā. Uzraudzības komitejas sanāksmes notiek vismaz reizi gadā. Uzraudzības komiteja izskata visus jautājumus, kas ietekmē programmas virzību uz savu mērķu sasniegšanu.

Dalībvalstis nosūta gada darbības rezultātu ziņojumu, kurā būtu jāietver informācija par progresu, kas panākts programmas īstenošanā un starpposma mērķu un galamērķu sasniegšanā. Minētajā ziņojumā arī būtu jāizskata visi jautājumi, kas ietekmē programmas rezultātus, un jāapraksta pasākumi, kuri veikti to risināšanai.

Perioda beigās katra dalībvalsts iesniedz galīgo darbības rezultātu ziņojumu. Galīgajā ziņojumā galvenā uzmanībā būtu jāpievērš progresam, kas panākts programmas mērķu sasniegšanā, un jāsniedz pārskats par būtiskākajiem jautājumiem, kuri ietekmēja programmas veikumu, un minēto jautājumu risināšanai veiktajiem pasākumiem, kā arī šo pasākumu efektivitātes novērtējums. Turklāt minētajā ziņojumā būtu jāizklāsta programmas ieguldījums to problēmu novēršanā, kuras apzinātas attiecīgajos, dalībvalstīm adresētajos ES ieteikumos, kā arī rezultātu satvarā noteikto mērķu sasniegšanā panāktais progress, attiecīgo izvērtējumu konstatējumi, turpmākie pasākumi šo konstatējumu īstenošanai un komunikācijas darbību rezultāti.

Saskaņā ar KNR priekšlikumu dalībvalstis katru gadu nosūta apliecinājumu paketi, kurā iekļauti gada pārskati, pārvaldības deklarācija un revīzijas iestādes atzinumi par pārskatiem, pārvaldības un kontroles sistēmu un gada pārskatos deklarēto izdevumu likumību un pareizību. Komisija izmantos šo apliecinājumu paketi, lai noteiktu summu, kas pieprasāma no fonda par grāmatvedības gadu.

Reizi divos gados rīko pārskatīšanas sanāksmi, kurā piedalās Komisija un katra dalībvalsts, lai izvērtētu katras programmas rezultātus.

Sešas reizes gadā dalībvalstis nosūta pa konkrētiem mērķiem sadalītus datus par katru programmu. Šie dati attiecas uz darbību izmaksām, kopējā iznākuma vērtībām un rezultātu rādītājiem.

Vispārīgi:

Komisija veic saskaņā ar šo fondu īstenoto darbību vidusposma novērtējumu un retrospektīvu izvērtējumu atbilstīgi KNR. Vidusposma novērtējumam jo īpaši būtu jābalstās uz to programmu vidusposma novērtējumu, ko dalībvalstis iesniegušas Komisijai līdz 2024. gada 31. decembrim.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Ierosinātā(-o) pārvaldības veida(-u), finansējuma apgūšanas mehānisma, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

Gan Iekšlietu ģenerāldirektorāta (HOME ĢD) 2007.–2013. gada fondu ex post izvērtējumi, gan pašreizējo HOME ĢD fondu vidusposma izvērtējumi liecina, ka migrācijas un iekšlietu jomā īstenotais atbalsta sniegšanas modeļu apvienojums ļāva efektīvā veidā sasniegt fondu mērķus. Atbalsta sniegšanas mehānismu vienotā struktūra tiek saglabāta un ietver dalīto, tiešo un netiešo pārvaldību.

Dalītajā pārvaldībā dalībvalstis īsteno programmas, kas palīdz sasniegt Savienības politiskos mērķus un ir īpaši pielāgotas to valsts kontekstam. Dalītā pārvaldība nodrošina to, ka finansiālais atbalsts ir pieejams visās iesaistītajās valstīs. Turklāt dalītā pārvaldība nodrošina finansējuma prognozējamību un ļauj dalībvalstīm (kas vislabāk pārzina problēmas, ar kurām tās saskaras) atbilstoši plānot savus ilgtermiņa piešķīrumus. Dalītajā pārvaldībā var īstenot papildu finansējumu, kas paredzēts konkrētām darbībām (kuru gadījumā ir vajadzīga sadarbība starp dalībvalstīm, vai tad, ja Savienībā notiekošu jaunu norišu dēļ ir nepieciešams papildu finansējums, kas jādara pieejams vienai vai vairākām dalībvalstīm) un pārmitināšanas un pārsūtīšanas pasākumiem. Jaunievedums ir tas, ka fonds var sniegt arī ārkārtas palīdzību, papildus tiešajai un netiešajai pārvaldībai izmantojot dalīto pārvaldību.

Īstenojot tiešo pārvaldību, Komisija atbalsta citas darbības, kas veicina kopējo Savienības politikas mērķu sasniegšanu. Darbības ļauj sniegt individuāli pielāgotu atbalstu, lai apmierinātu steidzamas un konkrētas vajadzības atsevišķās dalībvalstīs („ārkārtas palīdzība”), atbalstītu transnacionālus tīklus un pasākumus, izmēģinātu inovatīvas darbības, ko varētu izvērst valstu programmu ietvaros, un segtu izmaksas par pētījumiem, kuri atbilst visas Savienības interesēm („Savienības darbības”).

Īstenojot netiešo pārvaldību, fonds saglabā iespēju īpašos nolūkos deleģēt budžeta izpildes uzdevumus cita starpā starptautiskām organizācijām un iekšlietu aģentūrām.

Ņemot vērā dažādos mērķus un vajadzības, fonda ietvaros tiek ierosināts tematisks mehānisms kā līdzeklis, lai rastu pareizo līdzsvaru starp valstu programmām paredzētā finansējuma daudzgadu piešķīruma paredzamību un elastību finansējuma periodiskā izmaksāšanā darbībām, kuras sniedz Savienībai lielu pievienoto vērtību. Tematiskais mehānisms tiks izmantots konkrētām darbībām dalībvalstīs un starp tām, Savienības darbībām, ārkārtas palīdzībai, pārmitināšanai un pārcelšanai. Tas nodrošinās, ka divu gadu plānošanas cikla ietvaros līdzekļus var piešķirt un pārnest starp dažādajiem pārvaldības veidiem, kas minēti iepriekš.

Maksājumu kārtība dalītajā pārvaldībā ir aprakstīta KNR priekšlikuma projektā, kurā paredzēts ikgadējs priekšfinansējums, kam seko ne vairāk kā četri starpposma maksājumi par katru programmu gadā, balstoties uz maksājuma pieteikumiem, kurus dalībvalstis nosūtījušas grāmatvedības gada laikā. Saskaņā ar KNR priekšlikuma projektu priekšfinansējums tiek ieskaitīts programmu pēdējā grāmatvedības gadā.

Kontroles stratēģijas pamatā būs jaunā Finanšu regula un KNR. Ar jauno Finanšu regulu un KNR priekšlikuma projektu būtu jāpaplašina tādu vienkāršotu dotāciju veidu izmantošana kā vienreizēji maksājumi, vienotās likmes un vienības izmaksas. Tiek arī ieviesti jauni maksājuma veidi, kuru pamatā ir sasniegtie rezultāti, nevis izmaksas. Atbalsta saņēmēji varēs saņemt fiksētu naudas summu, ja viņi var pierādīt, ka ir notikušas konkrētas darbības, piemēram, apmācības kursi vai ārkārtas palīdzības sniegšana. Paredzams, ka tas vienkāršos kontroles slogu gan atbalsta saņēmēju, gan dalībvalstu līmenī (piemēram, rēķinu un kvīšu pārbaude izmaksu noteikšanai).

Attiecībā uz dalīto pārvaldību KNR priekšlikuma projekts balstās uz 2014.–2020. gada plānošanas periodā esošo pārvaldības un kontroles stratēģiju, taču ar to ievieš dažus pasākumus, kuru mērķis ir vienkāršot īstenošanu un samazināt kontroles slogu gan atbalsta saņēmēju, gan dalībvalstu līmenī. Jauni elementi cita starpā ir šādi:

- izraudzīšanas procedūras atcelšana (tam būtu jāļauj paātrināt programmu īstenošanu);

- pārvaldības pārbaudes (administratīvās un uz vietas veiktās) vadošajai iestādei jāveic, pamatojoties uz risku (salīdzinājumā ar 100 % administratīvajām kontrolēm, kas nepieciešamas 2014.–2020. gada plānošanas periodā). Turklāt vadošās iestādes noteiktos apstākļos var piemērot samērīgus kontroles pasākumus saskaņā ar valsts procedūrām;

- nosacījumi, kas ļauj izvairīties no vairākām vienas un tās pašas darbības/vienu un to pašu izdevumu revīzijām.

Programmas iestādes iesniegs Komisijai starpposma maksājumu pieprasījumus, balstoties uz izdevumiem, kas radušies saņēmējiem. KNR priekšlikuma projekts ļauj vadošajām iestādēm veikt pārvaldības pārbaudes, pamatojoties uz risku, un tajā arī paredzētas īpašas kontroles (piemēram, kontroles uz vietas, ko veic vadošā iestāde, un darbību/izdevumu revīzijas, ko veic revīzijas iestāde) pēc tam, kad starpposma maksājumu pieprasījumos ir tikuši deklarēti Komisijai atbilstošie izdevumi. Lai mazinātu neattiecināmu izdevumu atmaksāšanas risku, saskaņā ar KNR projektu Komisijas starpposma maksājumi tiek ierobežoti līdz 90 %, ņemot vērā to, ka šajā brīdī ir veikta tikai daļa no valsts līmeņa kontrolēm. Atlikušo summu Komisija samaksās pēc ikgadējās grāmatojumu noskaidrošanas procedūras un pēc tam, kad būs saņēmusi apliecinājumu paketi no programmas iestādēm. Visi pārkāpumi, kurus pēc ikgadējās apliecinājumu paketes iesniegšanas atklājusi Komisija vai Eiropas Revīzijas palāta, var nozīmēt to, ka jāveic neto finanšu korekcija.

Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto(-ajām) iekšējās kontroles sistēmu(-ām)

Dalīta pārvaldība:

HOME ĢD izdevumu programmām līdz šim nav bijuši raksturīgi ievērojami kļūdu riski. Par to liecina tas, ka Revīzijas palātas gada pārskatos vairākkārtīgi nav bijis būtisku konstatējumu. Turklāt HOME ĢD jau ir pārskatījis savu juridisko pamatu (Regula (ES) 2015/378 un Deleģētā regula (ES) 1042/2014), lai panāktu vēl lielāku saskaņotību ar ESIF kontroles sistēmu un pārliecības iegūšanas modeli un arī turpmāk saglabātu zemu kļūdu līmeni savās izdevumu programmās. Šie saskaņošanas centieni tiek turpināti ar pašreizējo priekšlikumu, kura ietvaros paredzētā kontroles sistēma atbilst to ģenerāldirektorātu kontroles sistēmai, kas atbild par ESIF.

Vispārīgie riski, kas saistīti ar pašreizējo programmu īstenošanu dalītā pārvaldībā, attiecas uz nepilnīgu fonda izpildi dalībvalstīs un iespējamām kļūdām, kuru pamatā ir noteikumu sarežģītība un trūkumi pārvaldības un kontroles sistēmās. KNR projekts vienkāršo tiesisko regulējumu, saskaņojot to dažādo fondu noteikumus un pārvaldības un kontroles sistēmas, kurus īsteno dalītā pārvaldībā. Tas arī ļauj ieviest no riska atkarīgas kontroles prasības (piemēram, uz risku balstītas pārvaldības pārbaudes, iespēja veikt samērīgus kontroles pasākumus, kuru pamatā ir valsts līmeņa procedūras, revīzijas darba ierobežojumi attiecībā uz termiņiem un/vai konkrētām darbībām).

Tieša/netieša pārvaldība:

Pamatojoties uz nesen veikto analītisko pētījumu par ex post revīzijās visbiežāk atklāto kļūdu galvenajiem iemesliem un veidiem, būtiskāko neatbilstību cēloņi ir saņēmējiem piešķirto dotāciju slikta finanšu pārvaldība, trūkstoši vai neatbilstoši apliecinošie dokumenti, nepareizs publiskais iepirkums un budžetā neiekļautas izmaksas.

Tādēļ riski galvenokārt ir saistīti ar šādiem aspektiem:

– izvēlēto projektu kvalitātes nodrošināšana un to turpmākā tehniskā īstenošana, neskaidri vai nepilnīgi norādījumi, kas sniegti atbalsta saņēmējiem, vai nepietiekama uzraudzība;

– risks, ka piešķirtos līdzekļus izmantos neefektīvi vai neekonomiski, – gan attiecībā uz dotācijām (faktisko attiecināmo izmaksu sarežģīta atmaksāšana apvienojumā ar ierobežotām iespējām dokumentāri pārbaudīt attaisnojamās izmaksas), gan attiecībā uz iepirkumu (dažkārt trūkst piegādātāju ar vajadzīgajām speciālajām zināšanām, kā rezultātā nav pietiekamu iespēju salīdzināt cenu piedāvājumus);

– risks, kas saistīts ar (jo īpaši) nelielu organizāciju spēju efektīvi kontrolēt izdevumus, kā arī nodrošināt veikto darbību pārredzamību;

– reputācijas risks Komisijai, ja tiek konstatēta krāpšana vai noziedzīgas darbības; no trešo personu iekšējām kontroles sistēmām ir gūstamas tikai daļējas garantijas, jo ir diezgan daudz dažādu līgumslēdzēju un saņēmēju, kas katrs strādā ar savu kontroles sistēmu, kura bieži vien ir neliela.

Paredzams, ka lielākā daļa šo risku tiks mazināti, pateicoties labāk izstrādātiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, labākiem norādījumiem atbalsta saņēmējiem un labākai priekšlikumu mērķorientācijai, kā arī labākai vienkāršotu elementu izmantošanai un savstarpējai paļāvībai uz revīzijām un novērtējumiem, kas iekļauti jaunajā Finanšu regulā.

2.2.2.Pārbaužu izmaksas un to lietderības pamatojums (attiecība „kontroles izmaksas ÷ attiecīgo pārvaldīto fondu vērtība”), un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu veikšanas un programmas slēgšanas brīdī)

Dalīta pārvaldība:

Paredzams, ka kontroļu izmaksas dalībvalstīm nemainīsies vai, iespējams, samazināsies. Tiek lēsts, ka pašreizējā (2014.–2020.) plānošanas ciklā – 2017. gadā – dalībvalstu veikto kontroļu kumulatīvās izmaksas ir aptuveni 5 % no kopējās to maksājumu summas, kurus dalībvalstis pieprasījušas par 2017. gadu.

Paredzams, ka šis rādītājs samazināsies, jo pieaugs programmu īstenošanas efektivitāte un palielināsies dalībvalstīm paredzētie maksājumi.

Tā kā ar KNR projektu tiek ieviesta uz risku balstīta pieeja attiecībā uz pārvaldību un kontrolēm, ir paredzams, ka – apvienojumā ar pastiprinātiem centieniem pieņemt vienkāršotus izmaksu risinājumus (SCO) – kontroļu izmaksas dalībvalstīm vēl vairāk samazināsies.

Tieša/netieša pārvaldība:

Kontroļu izmaksas veido aptuveni 2,5 % no HOME ĢD veiktajiem maksājumiem. Paredzams, ka šis rādītājs nemainīsies vai nedaudz samazināsies tad, ja nākamajā plānošanas periodā tiktu plašāk izmantoti vienkāršoti izmaksu risinājumi.

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai paredzētos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus, piemēram, krāpšanas apkarošanas stratēģijā iekļautos pasākumus.

Krāpšanas novēršana un atklāšana ir viens no Finanšu regulā noteiktajiem iekšējās kontroles mērķiem un būtisks pārvaldības aspekts, kas Komisijai jārisina visā izdevumu ciklā.

Turklāt HOME ĢD krāpšanas apkarošanas stratēģijas (AFS) galvenais mērķis ir krāpšanas novēršana, atklāšana un atlīdzināšana, cita starpā nodrošinot, ka ģenerāldirektorāta iekšējās kontroles, ko veic krāpšanas apkarošanas jomā, pilnībā saskan ar Komisijas stratēģiju krāpšanas apkarošanai (CAFS) un ka šā ģenerāldirektorāta krāpšanas risku pārvaldības pieeja ir vērsta uz krāpšanas riska jomu konstatēšanu un atbilstīgu reaģēšanu.

Attiecībā uz dalīto pārvaldību dalībvalstis nodrošinās Komisijai iesniegtajos pārskatos iekļauto izdevumu likumību un pareizību. Šajā sakarībā dalībvalstis veiks visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu, atklātu un labotu pārkāpumus, tostarp krāpšanu. Tāpat, kā tas ir pašreizējā (2014.–2020. g.) plānošanas ciklā 45 , dalībvalstīm ir pienākums ieviest procedūras pārkāpumu atklāšanai un krāpšanas apkarošanai un ziņot Komisijai par pārkāpumiem, tostarp par aizdomām par krāpšanu un konstatētu krāpšanu dalītās pārvaldības jomās. Krāpšanas apkarošanas pasākumi arī turpmāk būs visaptverošs princips un dalībvalstu pienākums.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija un jauna(-s) ierosinātā(-s) budžeta izdevumu pozīcija(-s)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Budžeta pozīcija

Izdevumu veids

Iemaksas

4. izdevumu kategorija: „Migrācija un robežu pārvaldība”

Dif./nedif 46 .

no EBTA valstīm 47

no kandidātvalstīm 48

no trešām valstīm

Finanšu regulas [21. panta 2. punkta b) apakšpunkta] nozīmē

4

10.02.01. — Patvēruma un migrācijas fonds (PMF)

Dif.

4

10.01.01.Patvēruma un

migrācijas fonda atbalsta izdevumi (Tehniskā palīdzība)

Nedif.



3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija 

4

„Migrācija un robežu pārvaldība”

2021.

2022.

2023.

2024.

2025.

2026.

2027.

Pēc 2027. gada

KOPĀ

Darbības apropriācijas (sadalījumā pa budžeta pozīcijām atbilstoši 3.1. punktam)

Saistības

(1)

917,755

1438,910

1457,632

1611,404

1630,882

1650,750

1665,667

10 373,000

Maksājumi

(2)

91,058

200,725

432,040

1106,189

1557,395

1557,783

1539,379

3888,431

10 373,000

Administratīvās apropriācijas, ko finansē no programmas piešķīrumiem 49  

Saistības = Maksājumi

(3)

5,654

5,767

5,882

6,000

6,120

6,242

6,335

42,000

KOPĀ apropriācijas – programmas piešķīrums

Saistības

=1+3

923,409

1444,677

1463,514

1617,404

1637,002

1656,992

1672,002

10 415,000

Maksājumi

=2+3

96,712

206,492

437,922

1112,189

1563,515

1564,025

1545,714

3888,431

10 415,000



Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija 

7

„Administratīvie izdevumi”

Šī iedaļa jāaizpilda, izmantojot administratīva rakstura budžeta datu izklājlapu, kas vispirms jānoformē Tiesību akta finanšu pārskata pielikumā , kurš starpdienestu konsultāciju vajadzībām ir augšupielādēts DECIDE sistēmā.

 

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

2021.

2022.

2023.

2024.

2025.

2026.

2027.

Pēc 2027. gada

KOPĀ

Cilvēkresursi

10,329

11,473

13,046

13,046

13,046

13,046

13,046

 

87,032

Pārējie administratīvie izdevumi

0,202

0,202

0,202

0,202

0,202

0,202

0,202

 

1,412

KOPĀ – daudzgadu finanšu shēmas 7. izdevumu kategorijas apropriācijas

(Saistību summa = maksājumu summa)

10,531

11,675

13,248

13,248

13,248

13,248

13,248

 

88,444

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

2021.

2022.

2023.

2024.

2025.

2026.

2027.

Pēc 2027. gada

KOPĀ

KOPĀ – daudzgadu finanšu shēmas visu izdevumu kategoriju apropriācijas 

Saistības

933,940

1456,352

1476,762

1630,652

1650,250

1670,240

1685,250

-

10 503,444

Maksājumi

107,242

218,167

451,170

1125,437

1576,763

1577,272

1558,962

3888,431

10 503,444



3.2.2.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz administratīvajām apropriācijām

   Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot administratīvās apropriācijas

   Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot administratīvās apropriācijas šādā veidā:

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Gadi

2021.

2022.

2023.

2024.

2025.

2026.

2027.

KOPĀ

Daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJA

Cilvēkresursi

10,329

11,473

13,046

13,046

13,046

13,046

13,046

87,032

Pārējie administratīvie izdevumi

0,202

0,202

0,202

0,202

0,202

0,202

0,202

1,412

Starpsumma – daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJA

10,531

11,675

13,248

13,248

13,248

13,248

13,248

88,444

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS 50

Cilvēkresursi

Citi administratīvi izdevumi

5,654

5,767

5,882

6,000

6,120

6,242

6,335

42,000

Starpsumma – ārpus daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS

5,654

5,767

5,882

6,000

6,120

6,242

6,335

42,000

KOPĀ

16,185

17,442

19,130

19,248

19,368

19,490

19,583

130,444

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

[Norādes saistībā ar programmas īstenošanas uzdevumu iespējamo deleģēšanu izpildaģentūrām skat. 8. un 9. lpp.]

3.2.2.1.Paredzamās vajadzības pēc cilvēkresursiem

   Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

   Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

Gadi

2021.

2022.

2023.

2024.

2025.

2026.

2027.

• Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)

Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības

65

73

84

84

84

84

84

Delgācijas

3

3

3

3

3

3

3

Pētniecība

Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu – PSE) — AC, AL, END, INT un JED  51

7. izdevumu kategorija

Finansēts no daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS 

- galvenajā mītnē

8

8

8

8

8

8

8

1.

- delegācijās

Finansēts no programmas piešķīruma 

- galvenajā mītnē

2.

3.

- delegācijās

4.

Pētniecība

Cits (precizēt)

KOPĀ

76

84

95

95

95

95

95

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

Ierēdņi un pagaidu darbinieki

95 darbinieki (izsakot ar PSE) līdz 2027. gadam atbilst kopējam darbinieku skaitam, kas vajadzīgs fonda īstenošanai un pārvaldībai. Tie ir darbinieki, kuri jau tagad strādā Iekšlietu ģenerāldirektorātā saistībā ar PMF (pamatscenārijs: 66 PSE = 6 CA, 22 AST, 36 AD, ieskaitot 1 AD delegācijā, 1 SNE, 1 INT) 2018. gada aprīlī un papildu darbinieki (+6 AST, +23 AD, ko kuriem 2 delegācijās). Šo papildu darbinieku uzdevumu aprakstu skatīt turpmāk.

Plānošana, programmu izstrāde, attiecības ar aģentūrām (+1 AST, + 1 AD):

- sniegt ieguldījumu budžeta procedūrā;

- nodrošināt saikni starp fondiem un aģentūrām (piemēram, dotāciju/deleģēšanas nolīgumi ar aģentūrām).

Revīzijas, OLAF, ERP (+5 AD):

- veikt iepriekš aprakstītās kontroles (ex ante pārbaude, iepirkuma komiteja, ex post revīzijas, iekšējā revīzija, grāmatojumu noskaidrošana);

- veikt pēcpārbaudes Iekšējās revīzijas dienesta un ERP īstenotajām revīzijām.

Tiešā pārvaldība (+2 AST, +3 AD):

- sagatavot gada darba programmas/finansēšanas lēmumus, noteikt gada prioritātes;

- sazināties ar ieinteresētajām personām (potenciālajiem/faktiskajiem saņēmējiem, dalībvalstīm, utt.);

- pārvaldīt uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus un uzaicinājumus uz konkursu, kā arī turpmākās atlases procedūras;

- projektu darbības pārvaldība.

Dalītā pārvaldība (tostarp TF) (+1 AST, + 6 AD):

- risināt politikas dialogu ar dalībvalstīm;

- pārvaldīt valstu programmas;

- izstrādāt norādes dalībvalstīm;

- izstrādāt un pārvaldīt dotāciju un valsts programmu pārvaldības IT rīkus.

Sinerģija ar citiem fondiem (+2 AD):

- koordinācija ar ārējās dimensijas fondiem;

- koordinācija saistībā ar KNR;

- sinerģija un papildināmība ar citiem fondiem.

Finanšu pārvaldība (+2 AST):

- finanšu iniciēšana un finanšu pārbaude;

- uzskaite;

- uzraudzība un ziņošana par mērķu sasniegšanu, tostarp gada darbības

pārskatā un kredītrīkotāja pastarpinātās deleģēšanas ziņojumos.

Citu direktorātu darbinieki, kuri strādā ar finansēšanas jautājumiem (+4 AD):

- politikas amatpersonas, kas iesaistītas fondu īstenošanā (piemēram, to tehnisko ziņojumu izvērtēšana, kurus tiešās pārvaldības ietvaros iesnieguši saņēmēji, gada īstenošanas ziņojumu pārskatīšana dalītās pārvaldības ietvaros).

Ārštata darbinieki

Uzdevumi ir līdzīgi ierēdņu un pagaidu darbinieku uzdevumiem, izņemot tos uzdevumus, kurus ārštata darbinieki nevar veikt.

Darbinieki delegācijās

+ 2 AD: Lai piedalītos politikas īstenošanā iekšlietu jomā un jo īpaši tās ārējā dimensijā, ES delegācijām būs nepieciešamas pietiekamas speciālās zināšanas iekšlietu jomā. Tās varētu nodrošināt Eiropas Komisijas un/vai Eiropas Ārējās darbības dienesta darbinieki.

3.2.3.Trešo personu iemaksas

Priekšlikums/iniciatīva:

   neparedz trešo personu līdzfinansējumu

   paredz trešo personu sniegtu līdzfinansējumu šādā veidā:

Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Gadi

2021.

2022.

2023.

2024.

2025.

2026.

2027.

KOPĀ

Norādīt līdzfinansētāju struktūru 

DV

DV

DV

DV

DV

DV

DV

KOPĀ līdzfinansētās apropriācijas

vēl jānosaka

vēl jānosaka

vēl jānosaka

vēl jānosaka

vēl jānosaka

vēl jānosaka

vēl jānosaka

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

   Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

   Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

   pašu resursus

   citus ieņēmumus

◻ norādīt, ja ieņēmumi ir piešķirti izdevumu pozīcijām

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija:

Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme 52

2021.

2022.

2023.

2024.

2025.

2026.

2027.

Pants …………

Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgo(-ās) budžeta izdevumu pozīciju(-as).

[…]

Citas piezīmes (piemēram, metode/formula, ko izmanto, lai aprēķinātu ietekmi uz ieņēmumiem, vai jebkura cita informācija).

[…]

(1)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/115/EK (2008. gada 16. decembris) par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (OV L 348, 24.12.2008., 98. lpp.).
(2)    Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 573/2007/EK (2007. gada 23. maijs), ar ko laikposmam no 2008. gada līdz 2013. gadam izveido Eiropas Bēgļu fondu kā daļu no Vispārīgās programmas Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 2004/904/EK (OV L 144, 6.6.2007., 1. lpp.).
(3)    Padomes Lēmums Nr. 2007/435/EK (2007. gada 25. jūnijs), ar ko laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam izveido Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fondu kā daļu no Vispārīgās programmas Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība (OV L 168, 28.6.2007., 18. lpp.).
(4)    Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 575/2007/EK (2007. gada 23. maijs), ar kuru izveido Eiropas Atgriešanās fondu laika posmam no 2008. līdz 2013. gadam kā daļu no vispārīgās programmas Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība (OV L 144, 6.6.2007., 45. lpp.).
(5)    Eiropas parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 516/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko izveido Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, groza Padomes Lēmumu 2008/381/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumus Nr. 573/2007/EK un Nr. 575/2007/EK un Padomes Lēmumu 2007/435/EK (OV L 150, 20.5.2014., 168. lpp.).    
(6)    COM(2018) 321 final.
(7)    Mūsdienīgs budžets Savienībai, kas aizsargā, dod iespējas un aizstāv. Daudzgadu finanšu shēma 2021.–2027. gadam, COM(2018) 321, 2.5.2018.
(8)    Regula (ES) ../..
(9)    Šie fondi ir AMIF priekšteči iepriekšējā 2007.–2013. gada plānošanas periodā.
(10)    Padomes Regula (ES) 2016/369 (2016. gada 15. marts) par ārkārtas atbalsta sniegšanu Savienībā.
(11)    2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu; OV L 123, 12.5.2016., 1.–14. lpp.
(12)    OV C [...], [...], [...]. lpp.
(13)    OV C [...], [...], [...]. lpp.
(14)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) X [EUAA regula], (OJ L …, [date], p. ..).
(15)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/115/EK (2008. gada 16. decembris) par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (OV L 348, 24.12.2008., 98. lpp.).
(16)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/52/EK (2009. gada 18. jūnijs), ar ko nosaka minimālos standartus sankcijām un pasākumiem pret darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu valstspiederīgos, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi (OV L 168, 30.6.2009., 24. lpp.).
(17)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/36/ES (2011. gada 5. aprīlis) par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/629/TI (OV L 101, 15.4.2011., 1. lpp.).
(18)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1624 (2016. gada 14. septembris) par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/399 un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 863/2007, Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004 un Padomes Lēmumu 2005/267/EK (OV L 251, 16.9.2016., 1. lpp.).
(19)    2008/381/EK: Padomes Lēmums (2008. gada 14. maijs), ar ko izveido Eiropas migrācijas tīklu (OV L 131, 21.5.2008., 7. lpp.).
(20)     OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.    
http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=uriserv:OJ.C_.2013.373.01.0001.01.ENG&toc=OJ:C:2013:373:TOC
(21)    OV C [...], [...], [...]. lpp.
(22)    OV C [...], [...], [...]. lpp.
(23)    Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).
(24)    OV C [...], [...], [...]. lpp.
(25)    Padomes Regula (ES) 2017/1371 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017. 1. lpp.).
(26)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).
(27)    Padomes Lēmums 2013/755/ES (2013. gada 25. novembris) par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību (“Lēmums par aizjūras asociāciju”) (OV L 344, 19.12.2013., 1. lpp.).
(28)

   COM(2017)623 final.

(29)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
(30)    OV C [...], [...], [...]. lpp.    
(31)    OV C [...], [...], [...]. lpp.    
(32)    OV C [...], [...], [...]. lpp.    
(33)    Padomes Direktīva 2001/55/EK (2001. gada 20. jūlijs) par obligātajiem standartiem, lai pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā sniegtu tām pagaidu aizsardzību, un par pasākumiem, lai līdzsvarotu dalībvalstu pūliņus, uzņemot šādas personas un uzņemoties ar to saistītās sekas (OV L 212, 7.8.2001., 12. lpp.).
(34)    Kā paredzēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta attiecīgi a) un b) apakšpunktā.
(35)    COM(2015) 240 final, 2015. gada 13. maijs.
(36)    COM(2017) 558 final, 2017. gada 27. septembris, un COM(2018) 250 final, 2018. gada 14. marts.
(37)     http://www.consilium.europa.eu/lv/press/press-releases/2016/03/18/eu-turkey-statement/.
(38)    COM(2016) 385 final, 2016. gada 7. jūnijs.
(39)    COM(2016) 270 final, 2016. gada 4. maijs.
(40)    COM(2016) 468 final, 2016. gada 13. jūlijs.
(41)    COM(2016) 377 final, 2016. gada 7. jūnijs.
(42)    COM(2017) 200 final, 2017. gada 2. marts.
(43)    COM(2016) 378 final, 2016. gada 7. jūnijs.
(44)    Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: https://myintracomm.ec.europa.eu/budgweb/EN/man/budgmanag/Pages/budgmanag.aspx.
(45)    Komisijas 2014. gada 25. jūlija Deleģētā regula (ES) Nr. 1042/2014, I pielikums; Komisijas 2015. gada 8. jūlija Deleģētā regula (ES) Nr. 2015/1973.
(46)    Dif. = diferencētās apropriācijas, nedif. = nediferencētās apropriācijas.
(47)    EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.
(48)    Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.
(49)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās „BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.
(50)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās „BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.
(51)    AC – līgumdarbinieki, AL – vietējie darbinieki, END – valstu norīkotie eksperti, INT – aģentūras darbinieki, JED – jaunākie eksperti delegācijās.
(52)    Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas attiecīgās iekasēšanas izmaksas.
Top

Strasbūrā,12.6.2018

COM(2018) 471 final

PIELIKUMI

dokumentam

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par Patvēruma un migrācijas fonda izveidi

{SWD(2018) 347}
{SWD(2018) 348}
{SEC(2018) 315}


I PIELIKUMS
Kritēriji finansējuma piešķiršanai dalītās pārvaldības programmām

1.Pieejamos resursus, kas minēti 11. pantā, sadala starp dalībvalstīm šādi:

(a)plānošanas perioda sākumā katra dalībvalsts saņem no fonda vienreizēju fiksētu summu EUR 5 000 000 apmērā;

(b)atlikušos resursus, kas minēti 11. pantā, sadala, balstoties uz šādiem kritērijiem:

30 % patvērumam,

30 % likumīgai migrācijai integrācijai,

40 % neatbilstīgas migrācijas apkarošanai, tostarp atgriešanai.

2.Patvēruma jomā tiks ņemti vērā turpmāk minētie kritēriji, kuru svērums ir šāds:

(a) 30 % – proporcionāli to personu skaitam, uz kurām attiecas viena no šādām kategorijām:

trešās valsts valstspiederīgie vai bezvalstnieki, kuriem piešķirts Ženēvas konvencijā noteiktais statuss;

trešo valstu valstspiederīgie vai bezvalstnieki, uz kuriem attiecas kāds alternatīvās aizsardzības veids pārstrādātās Direktīvas 2011/95/ES 1 nozīmē;

trešo valstu valstspiederīgie vai bezvalstnieki, uz kuriem attiecas pagaidu aizsardzība Direktīvas 2001/55/EK 2 nozīmē;

(b)60 % – proporcionāli to trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku skaitam, kuri pieteikušies starptautiskajai aizsardzībai;

(c)10 % – proporcionāli to trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku skaitam, kuri tiek vai tika pārmitināti kādā dalībvalstī.

3.Likumīgas migrācijas un integrācijas jomā tiks ņemti vērā turpmāk minētie kritēriji, kuru svērums ir šāds:

(a)40 % – proporcionāli to trešo valstu valstspiederīgo kopējam skaitam, kuri likumīgi uzturas kādā dalībvalstī;

(b)60 % – proporcionāli to trešo valstu valstspiederīgo skaitam, kuri saņēmuši pirmo uzturēšanās atļauju;

(c)Tomēr 3. punkta b) apakšpunktā minētajā aprēķinā neiekļauj šādas personu kategorijas:

trešo valstu valstspiederīgie, kuriem izsniegta ar darbu saistīta pirmā uzturēšanās atļauja, kas derīga mazāk par 12 mēnešiem;

trešo valstu valstspiederīgie, kuri saskaņā ar Padomes Direktīvu 2004/114/EK 3 vai – attiecīgā gadījumā – Direktīvu (ES) 2016/801 4 ir uzņemti studiju, skolēnu apmaiņas, prakses vai stažēšanās, nesaņemot atalgojumu, vai brīvprātīga darba nolūkā;

trešo valstu valstspiederīgie, kuri saskaņā ar Padomes Direktīvu 2005/71/EK 5 vai – attiecīgā gadījumā – Direktīvu (ES) 2016/801 ir uzņemti zinātniskās pētniecības nolūkā.

4.Neatbilstīgas migrācijas apkarošanas, tostarp atgriešanas, jomā tiks ņemti vērā turpmāk minētie kritēriji, kuru svērums ir šāds:

(a)50 % – proporcionāli to trešo valstu valstspiederīgo skaitam, kuri neatbilst vai vairs neatbilst ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem dalībvalsts teritorijā un par kuriem ir izdots atgriešanas lēmums saskaņā ar attiecīgās valsts un/vai Kopienas tiesību aktiem, t. i., administratīvs vai tiesas lēmums vai akts, kurā konstatēts vai paziņots, ka uzturēšanās ir nelikumīga, un uzlikts pienākums atgriezties;

(b)50 % – proporcionāli to trešo valstu valstspiederīgo skaitam, kuri ir faktiski atstājuši dalībvalsts teritoriju brīvprātīgi vai piespiedu kārtā saskaņā ar administratīvu vai tiesas izdotu izbraukšanas rīkojumu.

5.Attiecībā uz sākotnējo piešķīrumu atsauces dati ir jaunākie ikgadējie statistikas dati par iepriekšējiem trim kalendāra gadiem, kurus Komisija (Eurostat) ieguvusi, balstoties uz datiem, kurus šīs regulas piemērošanas dienā dalībvalstis ir sniegušas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Attiecībā uz vidusposma pārskatīšanu atsauces dati ir jaunākie ikgadējie statistikas dati par iepriekšējiem trim kalendāra gadiem, kurus Komisija (Eurostat) ieguvusi, balstoties uz datiem, kurus vidusposma pārskatīšanas brīdī 2024. gadā dalībvalstis ir sniegušas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Ja dalībvalstis Komisijai (Eurostat) nav sniegušas attiecīgos statistikas datus, tās pēc iespējas drīz iesniedz provizoriskus datus.

6.Pirms tādus datus pieņemt kā atsauces datus, Komisija (Eurostat) saskaņā ar parasto darba kārtību izvērtē statistikas informācijas kvalitāti, salīdzināmību un pilnīgumu. Pēc Komisijas (Eurostat) pieprasījuma dalībvalstis tai sniedz visu informāciju, kas vajadzīga izvērtējuma veikšanai.

II PIELIKUMS
Īstenošanas pasākumi

1.Fonds sekmē 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētā konkrētā mērķa sasniegšanu, pievēršoties šādiem īstenošanas pasākumiem:

(a)nodrošināt Savienības acquis un ar kopējo Eiropas patvēruma sistēmu saistīto prioritāšu vienādu piemērošanu;

(b)vajadzības gadījumā atbalstīt dalībvalstu patvēruma sistēmu spējas infrastruktūras un pakalpojumu jomā;

(c)sekmēt dalībvalstu dalītu solidaritāti un atbildību, jo īpaši attiecībā uz tām dalībvalstīm, ko visvairāk skar migrācijas plūsmas, kā arī sniegt atbalstu dalībvalstīm, kuras veicina solidaritātes centienus;

(d)sekmēt solidaritāti un sadarbību ar migrācijas plūsmu skartajām trešām valstīm, tostarp veicot pārmitināšanu un piedāvājot citas likumīgas iespējas aizsardzībai Savienībā, kā arī migrācijas pārvaldības nolūkā noslēdzot partnerības un īstenojot sadarbību ar trešām valstīm.

2.Fonds sekmē 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētā konkrētā mērķa sasniegšanu, pievēršoties šādiem īstenošanas pasākumiem:

(a)atbalstīt tādu politikas pasākumu izstrādi un īstenošanu, kuri veicina likumīgu migrāciju un Savienības acquis likumīgas migrācijas jomā īstenošanu;

(b)veicināt agrīnas integrācijas pasākumus trešo valstu valstspiederīgo sociālajai un ekonomiskajai iekļaušanai, sagatavojot šo personu aktīvu līdzdalību uzņēmējas valsts sabiedrībā un viņu uzņemšanu tajā, jo īpaši iesaistot vietējās un reģionālās pašvaldības un pilsoniskās sabiedrības organizācijas.

3.Fonds sekmē 3. panta 2. punkta c) apakšpunktā paredzētā konkrētā mērķa sasniegšanu, pievēršoties šādiem īstenošanas pasākumiem:

(a)nodrošināt Savienības acquis un politikas prioritāšu vienādu piemērošanu attiecībā uz infrastruktūru, procedūrām un pakalpojumiem;

(b)atbalstīt integrētu un koordinētu pieeju, kas attiecas uz atgriešanas pārvaldību Savienības un dalībvalstu līmenī, spēju veidošanu efektīvai un ilgtspējīgai atgriešanai un neatbilstīgas migrācijas stimulu samazināšanu;

(c)sekmēt atbalstītu brīvprātīgu atgriešanos un reintegrāciju;

(d)uzlabot sadarbību ar trešām valstīm un stiprināt to spējas īstenot atpakaļuzņemšanas nolīgumus un citus nolīgumus un panākt ilgtspējīgu atgriešanos.



III PIELIKUMS
Atbalsta tvērums

1.Regulas 3. panta 1. punktā minētā politikas mērķa ietvaros fonds atbalsta jo īpaši šādas darbības:

(a)valsts stratēģiju izstrāde un pilnveidošana patvēruma, likumīgas migrācijas, integrācijas, atgriešanas un neatbilstīgas migrācijas jomā;

(b)administratīvu struktūru, sistēmu un instrumentu izveide, kā arī darbinieku, tostarp vietējo iestāžu un citu ieinteresēto personu, apmācība;

(c)politikas un procedūru izstrāde, uzraudzība un izvērtēšana, tostarp attiecībā uz informācijas un datu vākšanu un apmaiņu un tādu kopēju statistikas instrumentu, metožu un rādītāju izstrādi un piemērošanu, ar kuriem mēra progresu un novērtē politikas norises;

(d)informācijas, paraugprakses un stratēģiju apmaiņa, savstarpēja mācīšanās, pētījumi un pētniecība, kopīgu darbību un operāciju izstrāde un īstenošana, kā arī transnacionālas sadarbības tīklu izveide;

(e)palīdzības un atbalsta pakalpojumi, kas atbilst attiecīgās personas, jo īpaši neaizsargātu grupu, statusam un vajadzībām;

(f)darbības, kuru mērķis ir vairot ieinteresēto personu un sabiedrības izpratni par politiku patvēruma, integrācijas, likumīgas migrācijas un atgriešanas jomā.

2.Regulas 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētā konkrētā mērķa ietvaros fonds atbalsta jo īpaši šādas darbības:

(a)materiālā atbalsta sniegšana, tostarp palīdzība pie robežas;

(b)patvēruma procedūru veikšana;

(c)pieteikuma iesniedzēju īpašām procesuālām vai uzņemšanas vajadzībām apzināšana;

(d)uzņemšanas un izmitināšanas infrastruktūras izveide vai uzlabošana, tostarp, iespējams, panākot to, ka šādus objektus izmanto vairāk nekā viena dalībvalsts;

(e)dalībvalstu spēju uzlabošana vākt, analizēt un izplatīt informāciju par izcelsmes valsti;

(f)darbības, kas saistītas ar procedūru veikšanu nolūkā īstenot Savienības pārmitināšanas [un humanitārās uzņemšanas] sistēmu vai valsts mēroga pārmitināšanas shēmas, kuras atbilst Savienības pārmitināšanas sistēmai;

(g)starptautiskās aizsardzības saņēmēju pārsūtīšana;

(h)trešo valstu spēju vairošana ar nolūku uzlabot to personu aizsardzību, kurām tā ir vajadzīga;

(i)efektīvu alternatīvu aizturēšanai izveide, attīstīšana un uzlabošana, jo īpaši attiecībā uz nepavadītiem nepilngadīgajiem un ģimenēm.

3.Regulas 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētā konkrētā mērķa ietvaros fonds atbalsta jo īpaši šādus elementus:

(a)informatīvi materiāli un kampaņas izpratnes veicināšanai par likumīgas migrācijas kanāliem uz Savienību, tostarp par Savienības acquis likumīgas migrācijas jomā;

(b)migrācijai uz Savienību paredzētu mobilitātes shēmu (piemēram, cirkulārās vai pagaidu migrācijas shēmu) izstrāde, tostarp apmācības pasākumi nodarbināmības uzlabošanai;

(c)sadarbība starp trešām valstīm un dalībvalstu darbā iekārtošanas aģentūrām, nodarbinātības dienestiem un imigrācijas dienestiem;

(d)trešā valstī iegūto prasmju un kvalifikāciju novērtējums, kā arī to pārredzamība un savietojamība ar dalībvalsts prasmēm un kvalifikācijām;

(e)palīdzība saistībā ar pieteikumiem par ģimenes atkalapvienošanos Padomes Direktīvas 2003/86/EK 6 nozīmē;

(f)palīdzība saistībā ar to trešo valstu valstspiederīgo statusa maiņu, kuri jau likumīgi uzturas kādā dalībvalstī, jo īpaši saistībā ar Savienības līmenī definēta likumīgas uzturēšanās statusa iegūšanu;

(g)agrīnas integrācijas pasākumi, piemēram, īpašs atbalsts, kas pielāgots trešo valstu valstspiederīgo vajadzībām, un integrācijas programmas, kuru ietvaros galvenā uzmanība pievērsta izglītībai, valodai un citiem apmācības pasākumiem, piemēram, pilsoniskās ievirzes kursiem un profesionālajai orientācijai;

(h)darbības, kas veicina trešo valstu valstspiederīgo līdztiesību attiecībā uz piekļuvi publiskiem un privātiem pakalpojumiem un šo pakalpojumu sniegšanu, tostarp pielāgot tos mērķgrupas vajadzībām;

(i)integrētā veidā īstenota sadarbība starp valstiskām un nevalstiskām struktūrām, tostarp izveidojot koordinētus integrācijas atbalsta centrus, piemēram, vienotus kontaktpunktus;

(j)darbības, kas ļauj trešo valstu valstspiederīgajiem iepazīties ar uzņēmējas valsts sabiedrību un aktīvi piedalīties tajā, kā arī darbības, kuras sekmē iespējas tikt pieņemtiem uzņēmējas valsts sabiedrībā;

(k)apmaiņas un dialoga veicināšana starp trešo valstu valstspiederīgajiem, uzņēmējas valsts sabiedrību un publiskām iestādēm, tostarp konsultējoties ar trešo valstu valstspiederīgajiem un risinot kultūru un reliģiju dialogu.

4.Regulas 3. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētā konkrētā mērķa ietvaros fonds atbalsta jo īpaši šādus elementus:

(a)uzņemšanas vai aizturēšanas infrastruktūra, tostarp, iespējams, panākot to, ka šādus objektus izmanto vairāk nekā viena dalībvalsts;

(b)efektīvu alternatīvu aizturēšanas pasākumu ieviešana, attīstīšana un uzlabošana, jo īpaši attiecībā uz nepavadītiem nepilngadīgajiem un ģimenēm;

(c)neatkarīgu un efektīvu piespiedu atgriešanas uzraudzības sistēmu ieviešana un pastiprināšana, kā noteikts Direktīvas 2008/115/EK 7 8. panta 6. punktā;

(d)neatbilstīgas migrācijas stimulu, tostarp neatbilstīgo migrantu nodarbinātības, novēršana, veicot efektīvas un pienācīgas pārbaudes, kuru pamatā ir riska novērtējums, nodrošinot darbinieku apmācību, izveidojot un īstenojot mehānismus, ar kuru palīdzību neatbilstīgi migranti var pieprasīt atmaksāt maksājumus un iesniegt sūdzības pret saviem darba devējiem, vai arī informācijas un izpratnes veidošanas kampaņas, kuru mērķis ir informēt darba devējus un neatbilstīgus migrantus par viņu tiesībām un pienākumiem saskaņā ar Direktīvu 2009/52/EK 8 ;

(e)atgriešanas sagatavošana, tostarp pasākumi, kuru rezultātā tiek pieņemti atgriešanas lēmumi, identificēti trešo valstu valstspiederīgie, izsniegti ceļošanas dokumenti un meklēti ģimenes locekļi;

(f)sadarbība ar trešo valstu konsulārajām iestādēm un imigrācijas dienestiem vai citām attiecīgajām iestādēm nolūkā iegūt ceļošanas dokumentus, atvieglot atgriešanu un nodrošināt atpakaļuzņemšanu, tostarp izvietojot trešās valstīs sadarbības koordinatorus;

(g)atgriešanas palīdzība, jo īpaši brīvprātīgas atgriešanās atbalstīšanai, kā arī informācija par atbalstītas brīvprātīgas atgriešanās programmām;

(h)izraidīšanas darbības, tostarp saistīti pasākumi saskaņā ar Savienības tiesību aktos noteiktajiem standartiem, izņemot piespiedu līdzekļu izmantošanu;

(i)pasākumi, ar kuriem atbalsta atgriežamo personu ilgstošu atgriešanos un reintegrāciju;

(j)telpas un pakalpojumi trešās valstīs, ar ko pēc personu, tostarp nepavadītu nepilngadīgo un citu neaizsargātu grupu, ierašanās nodrošina pienācīgu pagaidu izmitināšanu un uzņemšanu saskaņā ar starptautiskajiem standartiem;

(k)sadarbība ar trešām valstīm neatbilstīgas migrācijas apkarošanai un efektīvas atgriešanas un atpakaļuzņemšanas nodrošināšanai, tostarp īstenojot atpakaļuzņemšanas nolīgumus un citus režīmus;

(l)pasākumi, kuru mērķis ir veicināt izpratni par piemērotām un likumīgām imigrācijas iespējām un par nelikumīgas imigrācijas riskiem;

(m)atbalsts darbībām trešās valstīs un darbības tajās, tostarp saistībā ar infrastruktūru un aprīkojumu, kā arī pasākumi, ja tie palīdz uzlabot efektīvu sadarbību starp trešām valstīm un Savienību un tās dalībvalstīm atgriešanas un atpakaļuzņemšanas jomā.

IV PIELIKUMS
Darbības, kas tiesīgas saņemt lielāku līdzfinansējumu saskaņā ar 12. panta 2. punktu un 13. panta 7. punktu

Integrācijas pasākumi, kurus īsteno vietējās un reģionālās pašvaldības un pilsoniskās sabiedrības organizācijas;

darbības, kuru mērķis ir izstrādāt un īstenot efektīvas alternatīvas aizturēšanai;

atbalstītas brīvprātīgas atgriešanās un reintegrācijas programmas un saistītās darbības;

pasākumi, kas vērsti uz neaizsargātām personām un starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem ar īpašām uzņemšanas un/vai procesuālām vajadzībām, tostarp pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt bērnu, jo īpaši nepavadīto bērnu migrantu aizsardzību.

V PIELIKUMS
Regulas 28. panta 1. punktā minētie galvenie snieguma rādītāji

Konkrētais mērķis Nr. 1 – stiprināt un attīstīt visus kopējās Eiropas patvēruma sistēmas aspektus, tostarp tās ārējo dimensiju:

1.ar fonda atbalstu pārmitināto personu skaits;

2.personu skaits uzņemšanas sistēmā salīdzinājumā ar patvēruma meklētāju skaitu;

3.no vienas un tās pašas valsts ieceļojošo patvēruma meklētāju aizsardzības atzīšanas rādītāju konverģence.

Konkrētais mērķis Nr. 2 – atbalstīt likumīgu migrāciju uz dalībvalstīm, tostarp ieguldījums trešo valstu valstspiederīgo integrācijā:

1.to personu skaits, kuras piedalījās fonda atbalstītajos pirmsizceļošanas pasākumos;

2.to personu skaits, kuras piedalījās fonda atbalstītajos integrācijas pasākumos un norādīja, ka šie pasākumi sekmēja viņu agrīno integrāciju, – salīdzinājumā ar fonda atbalstītajos integrācijas pasākumos piedalījušos personu kopējo skaitu.

Konkrētais mērķis Nr. 3 – sekmēt neatbilstīgas migrācijas apkarošanu un atgriešanas un atpakaļuzņemšanas efektivitātes nodrošināšanu trešās valstīs:

1.uz izbraukšanas rīkojuma pamata veikto atgriešanu skaits salīdzinājumā ar to trešo valstu valstspiederīgo skaitu, kuriem izdots izbraukšanas rīkojums;

2.to atgriezto personu skaits, kuras pirms vai pēc atgriešanas ir saņēmušas fonda līdzfinansētu reintegrācijas palīdzību, – salīdzinājumā ar fonda atbalstīto atgriešanu kopējo skaitu.

VI PIELIKUMS
Darbību veidi



1. TABULA. KODI, KAS ATTIECAS UZ DARBĪBU JOMAS DIMENSIJU

I.KEPS

001

Uzņemšanas apstākļi

002

Patvēruma procedūras

003

Savienības acquis īstenošana

004

Bērni migranti

005

Personas ar īpašām uzņemšanas un procesuālām vajadzībām

006

Pārmitināšana

007

Centieni nodrošināt solidaritāti dalībvalstu starpā

008

Darbības atbalsts

II.Likumīga migrācija un integrācija

001

Integrācijas stratēģiju izstrāde

002

Cilvēku tirdzniecības upuri

003

Integrācijas pasākumi – informēšana un orientācija, vienoti kontaktpunkti

004

Integrācijas pasākumi – valodas apmācība

005

Integrācijas pasākumi – pilsoniskās ievirzes kursi un cita apmācība

006

Integrācijas pasākumi – integrācija uzņēmējas valsts sabiedrībā (ievads, līdzdalība, apmaiņa)

007

Integrācijas pasākumi – pamatvajadzības

008

Pirmsizceļošanas pasākumi

009

Mobilitātes shēmas

010

Likumīgas uzturēšanās statusa iegūšana

III.Atgriešana

001

Alternatīvas aizturēšanai

002

Uzņemšanas/aizturēšanas apstākļi

003

Atgriešanas procedūras

004

Atbalstīta brīvprātīga atgriešanās

005

Reintegrācijas palīdzība

006

Izraidīšanas/atgriešanas darbības

007

Piespiedu atgriešanas uzraudzības sistēma

008

Neaizsargātas personas/nepavadīti nepilngadīgie

009

Pasākumi neatbilstīgas migrācijas stimulu samazināšanai

010

Darbības atbalsts

IV.Tehniskā palīdzība

001

Informācija un komunikācija

002

Sagatavošana, īstenošana, uzraudzība un kontrole

003

Izvērtēšana un pētījumi, datu vākšana

004

Spēju veidošana

2. TABULA. KODI, KAS ATTIECAS UZ DARBĪBU VEIDU DIMENSIJU

001

Valstu stratēģiju izstrāde

002

Spēju veidošana

003

Trešo valstu valstspiederīgo izglītība un apmācība

004

Statistikas instrumentu, metožu un rādītāju izstrāde

005

Informācijas un paraugprakses apmaiņa

006

Kopīgas darbības/operācijas (dalībvalstu starpā)

007

Kampaņas un informēšana

008

Ekspertu apmaiņa un norīkošana

009

Pētījumi, izmēģinājuma projekti, riska novērtējumi

010

Sagatavošanas, uzraudzības, administratīvās un tehniskās darbības

011

Palīdzības un atbalsta pakalpojumu sniegšana trešo valstu valstspiederīgajiem

012

Infrastruktūra

013

Aprīkojums

3. TABULA. KODI, KAS ATTIECAS UZ ĪSTENOŠANAS KĀRTĪBU DIMENSIJU

001

Konkrēta darbība

002

Ārkārtas palīdzība

003

Sadarbība ar trešām valstīm

004

Darbības trešās valstīs

005

IV pielikumā uzskaitītās darbības

VII PIELIKUMS
Darbības, kas tiesīgas saņemt darbības atbalstu

Saistībā ar konkrēto mērķi „Stiprināt un attīstīt visus kopējās Eiropas patvēruma sistēmas aspektus, tostarp tās ārējo dimensiju” un konkrēto mērķi „Sekmēt neatbilstīgas migrācijas apkarošanu un atgriešanas un atpakaļuzņemšanas efektivitātes nodrošināšanu trešās valstīs” ar darbības atbalstu sedz:

personāla izmaksas;

izmaksas par pakalpojumiem, piemēram, aprīkojuma uzturēšanu vai nomaiņu;

izmaksas par pakalpojumiem, piemēram, infrastruktūras uzturēšanu un remontu.

VIII PIELIKUMS
Regulas 28. panta 3. punktā minētie iznākumu un rezultātu rādītāji

Konkrētais mērķis Nr. 1 – stiprināt un attīstīt visus kopējās Eiropas patvēruma sistēmas aspektus, tostarp tās ārējo dimensiju:

1.to mērķgrupas personu skaits, kurām ar fonda atbalstu sniegta palīdzība:

(a)to mērķgrupas personu skaits, kuras ir informētas un saņēmušas palīdzību visā patvēruma procedūru laikā;

(b)to mērķgrupas personu skaits, kurām nodrošināta juridiskā palīdzība un pārstāvība;

(c)to neaizsargātu personu, cilvēku tirdzniecības upuru un nepavadītu nepilngadīgo skaits, kuri saņēmuši īpašu palīdzību.

2.das jaunas uzņemšanas un izmitināšanas infrastruktūras spējas (vietu skaits), kura izveidota saskaņā ar Savienības acquis paredzētajām uzņemšanas apstākļu kopējām prasībām, un tādas esošas uzņemšanas un izmitināšanas infrastruktūras spējas, kura saskaņā ar tām pašām prasībām ir uzlabota fonda atbalstīto projektu rezultātā, un procentuālais īpatsvars uzņemšanas un izmitināšanas kopējās spējās;

3.to vietu skaits, kuras ar fonda atbalstu pielāgotas nepavadītu nepilngadīgo vajadzībām, – salīdzinājumā ar nepavadītu nepilngadīgo vajadzībām pielāgoto vietu kopējo skaitu;

4.to personu skaits, kuras ar fonda palīdzību apmācītas ar patvērumu saistītos jautājumos, un šo personu procentuālais īpatsvars kopējā minētajos jautājumos apmācīto darbinieku skaitā;

5.to starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju skaits, kurus ar fonda atbalstu pārsūtītas no vienas dalībvalsts uz citu;

6.ar fonda atbalstu pārmitināto personu skaits.

Konkrētais mērķis Nr. 2 – atbalstīt likumīgu migrāciju uz dalībvalstīm, tostarp ieguldījums trešo valstu valstspiederīgo integrācijā:

1.To personu skaits, kuras piedalījās fonda atbalstītajos pirmsizceļošanas pasākumos.

2.To vietējo un reģionālo pašvaldību skaits, kuras ar fonda atbalstu īstenojušas integrācijas pasākumus.

3.To personu skaits, kuras piedalījās fonda atbalstītajos pasākumos, kas vērsti uz:

(a)izglītību un apmācību;

(b)integrāciju darba tirgū;

(c)pamatpakalpojumu pieejamību un

(d)aktīvu līdzdalību un sociālo iekļaušanu.

4.to personu skaits, kuras piedalījās fonda atbalstītajos integrācijas pasākumos un norādīja, ka šie pasākumi sekmēja viņu agrīno integrāciju, – salīdzinājumā ar fonda atbalstītajos integrācijas pasākumos piedalījušos personu kopējo skaitu.

Konkrētais mērķis Nr. 3 – sekmēt neatbilstīgas migrācijas apkarošanu un atgriešanas un atpakaļuzņemšanas efektivitātes nodrošināšanu trešās valstīs:

1.vietu skaits ar fonda atbalstu izveidotajos/atjaunotajos aizturēšanas centros salīdzinājumā ar kopējo vietu skaitu izveidotajos/atjaunotajos aizturēšanas centros.

2.To personu skaits, kuras ar fonda palīdzību apmācītas ar atgriešanu saistītos jautājumos.

3.to atgriezto personu skaits, kuru atgriešanu fonds bija līdzfinansējis, – salīdzinājumā ar to atgriešanu kopējo skaitu, kas veiktas uz izbraukšanas rīkojuma pamata:

(a)personas, kuras atgriezās brīvprātīgi;

(b)personas, kuras tika izraidītas.

4.To atgriezto personu skaits, kuras pirms vai pēc atgriešanas ir saņēmušas fonda līdzfinansētu reintegrācijas palīdzību, – salīdzinājumā ar fonda atbalstīto atgriešanu kopējo skaitu.

(1)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/95/ES (2011. gada 13. decembris) par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu (OV L 337, 20.12.2011., 9.–26. lpp.).
(2)    Šie dati jāņem vērā tikai tad, ja tiek piemērota Padomes Direktīva 2001/55/EK (2001. gada 20. jūlijs) par obligātajiem standartiem, lai pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā sniegtu tām pagaidu aizsardzību, un par pasākumiem, lai līdzsvarotu dalībvalstu pūliņus, uzņemot šādas personas un uzņemoties ar to saistītās sekas (OV L 212, 7.8.2001., 12.–23. lpp.).
(3)    Padomes Direktīva 2004/114/EK (2004. gada 13. decembris) par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu pilsoņu uzņemšanu studiju, skolēnu apmaiņas, prakses vai stažēšanās, nesaņemot atalgojumu, vai brīvprātīga darba nolūkā (OV L 375, 23.12.2004., 12.–18. lpp.).
(4)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/801 (2016. gada 11. maijs) par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos pētniecības, studiju, stažēšanās, brīvprātīga darba, skolēnu apmaiņas programmu vai izglītības projektu un viesaukles darba nolūkā (OV L 132, 21.5.2016., 21.–57. lpp.). 
(5)    Padomes Direktīva 2005/71/EK (2005. gada 12. oktobris) par īpašu procedūru trešo valstu valstspiederīgo uzņemšanai zinātniskās pētniecības nolūkos (OV L 289, 3.11.2005., 15.–22. lpp.).
(6)    Padomes Direktīva 2003/86/EK (2003. gada 22. septembris) par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos (OV L 251, 3.10.2003., 12.–18. lpp.).
(7)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/115/EK (2008. gada 16. decembris) par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (OV L 348, 24.12.2008., 98. lpp.).
(8)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/52/EK (2009. gada 18. jūnijs), ar ko nosaka minimālos standartus sankcijām un pasākumiem pret darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu valstspiederīgos, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi (OV L 168, 30.6.2009., 24.–32. lpp.).
Top