52018IP0457

EUR-Lex

Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

EUROPA
EUR-Lex home
EUR-Lex - 52018IP0457 - EN

Help

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

Document 52018IP0457

Help

Eiropas Parlamenta 2018. gada 14. novembra rezolūcija par ES un Gruzijas asociācijas nolīguma īstenošanu (2017/2282(INI))

OV C 363, 28.10.2020, p. 49–57 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

HTML

PDF

Official Journal

28.10.2020

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 363/49

P8_TA(2018)0457

ES un Gruzijas asociācijas nolīguma īstenošana

Eiropas Parlamenta 2018. gada 14. novembra rezolūcija par ES un Gruzijas asociācijas nolīguma īstenošanu (2017/2282(INI))

(2020/C 363/07)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 8. pantu un V sadaļu, jo īpaši 21., 22., 36. un 37. pantu, kā arī Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) piekto daļu,

—	ņemot vērā Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses, kurš pilnībā stājās spēkā 2016. gada 1. jūlijā,

—

ņemot vērā tā iepriekšējās 2014. gada 18. decembra rezolūcijas, kurās ietverts Padomes lēmuma projekts par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses (1), un 2016. gada 21. janvāra rezolūciju par asociācijas nolīgumiem / padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonām ar Gruziju, Moldovu un Ukrainu (2), kā arī tā 2017. gada 15. novembra ieteikumu par Austrumu partnerību (3) un tā 2018. gada 14. marta normatīvo rezolūciju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko piešķir turpmāku makrofinansiālo palīdzību Gruzijai (4) un 2018. gada 14. jūnija rezolūciju par okupētajām Gruzijas teritorijām desmit gadus pēc Krievijas iebrukuma (5),

—	ņemot vērā valsts rīcības plānus, lai īstenotu Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Gruziju,

—	ņemot vērā Eiropas Komisijas un Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) 2017. gada 9. novembra kopējo darba dokumentu par asociācijas īstenošanas ziņojumu par Gruziju (SWD(2017)0371),

—	ņemot vērā Austrumu partnerības samitos pieņemtās kopīgās deklarācijas, jo īpaši 2017. gada 24. novembrī Briselē pieņemto kopīgo deklarāciju,

—	ņemot vērā sadarbības satvaru “20 mērķuzdevumi 2020. gadam”, kas pieņemts 2015. gada Rīgas samitā un kas veicina stabilāku ekonomiku, labāku pārvaldību, labāku savienojamību un spēcīgāku sabiedrību,

—	ņemot vērā vienoto atbalsta shēmu, kas paredz ES atbalstu Gruzijai 2017.–2020. gadā,

—	ņemot vērā 2018. gada 5. februārī notikušās pirmās ES un Gruzijas Asociācijas padomes sanāksmes rezultātus,

—	ņemot vērā rezultātus, kas sasniegti Euronest parlamentārās asamblejas sanāksmēs, no kurām pēdējā notika 2018. gada 25.–27. jūnijā un kuras laikā tika pieņemtas 7 rezolūcijas un pausts aicinājums ES aktīvāk īstenot mediāciju iesaldētos konfliktos,

—	ņemot vērā ES un Gruzijas parlamentārās asociācijas komitejas sestās sanāksmes, kas notika 2018. gada 26. aprīlī, galīgo paziņojumu un ieteikumus,

—	ņemot vērā ES un Gruzijas Pilsoniskās sabiedrības platformas trešajā sanāksmē, kas notika 2018. gada 22. martā, pieņemto kopīgo deklarāciju,

—	ņemot vērā Komisijas pirmo ziņojumu saskaņā ar vīzu režīma atcelšanas apturēšanas mehānismu, kas publicēts 2017. gada 20. decembrī (COM(2017)0815),

—	ņemot vērā Venēcijas komisijas 2018. gada 19. marta galīgo atzinumu par Gruzijas konstitucionālo reformu (CDL-AD(2018)005),

—	ņemot vērā 2015. gada 21. septembra dienestu kopējo darba dokumentu “Dzimumu līdztiesība un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana sievietēm. meiteņu un sieviešu dzīves pārveidošana ar ES ārējo attiecību starpniecību 2016.–2020. gadā” (SWD(2015)0182),

—	ņemot vērā 2015. gada 2. jūlija“Transparency International” ziņojumu “Korupcijas stāvoklis: Armēnija, Azerbaidžāna, Gruzija, Moldova un Ukraina”,

—

ņemot vērā ekspertu pētījumus, kas tika sagatavoti pēc Ārlietu komitejas pasūtījuma, tostarp 2017. gada 26. oktobrī publicēto pētījumu par vēlēšanu reformām trijās Austrumu partnerības asociācijas valstīs — Ukrainā, Gruzijā un Moldovā — un to ietekmi uz politiskajiem procesiem šajās valstīs (6), 2018. gada 28. jūnijā publicēto pētījumu par asociācijas nolīgumiem starp ES un Moldovu, Gruziju un Ukrainu (7) un 2018. gada jūlijā publicēto salīdzinošo pētījumu par institucionālā satvara izstrādi attiecībā uz asociācijas nolīgumu īstenošanu Gruzijā, Moldovā un Ukrainā (8),

—	ņemot vērā Reglamenta 52. pantu, kā arī 1. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 3. pielikumu Priekšsēdētāju konferences 2002. gada 12. decembra lēmumā par procedūru patstāvīgo ziņojumu sagatavošanas atļaujas piešķiršanai,

—	ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumu (A8-0320/2018),

tā kā ES un Gruzijas attiecības pastāvīgi padziļina jauni nozīmīgi sasniegumi atbilstīgi ES un Gruzijas asociācijas nolīgumam (AN), padziļinātam un visaptverošam brīvās tirdzniecības nolīgumam (DCFTA) un asociācijas programmai, tostarp, bezvīzu režīma stāšanās spēkā un pievienošanās Enerģētikas kopienai;

B.	tā kā pamatvērtību, tostarp, demokrātijas, tiesiskuma, labas pārvaldības, cilvēktiesību un pamatbrīvību, tai skaitā minoritāšu tiesību, pilnīga ievērošana ir Eiropas turpmākās integrācijas stūrakmens;

C.	tā kā humanitārā situācija okupētajos Dienvidosetijas un Abhāzijas reģionos, kā arī to izolācija joprojām ir viena no Gruzijas būtiskākajām problēmām;

D.	tā kā “Transparency International” 2017. gada korupcijas uztveres indekss liecina, ka cīņā pret korupciju joprojām tiek panākti labi rezultāti;

tā kā jaunajā valsts stratēģijā organizētās noziedzības apkarošanai 2017.–2020. gadā un tās rīcības plānā, kas pieņemts 2017. gadā, uzsvars likts uz vēršanos pret tā dēvētajiem likumīgajiem zagļiem, narkotiku tranzīta un kibernoziegumu apkarošanu un uz analītiskas un vietējā līmeņa policijas kontroles ieviešanu;

F.	tā kā 2017. gada 1. septembrī stājās spēkā Stambulas konvencija, kuras mērķis ir novērst un apkarot vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, un ir izveidota starpaģentūru komiteja dzimumu līdztiesības, pret sievietēm vērstas vardarbības un ģimenē notiekošas vardarbības jautājumos;

G.	tā kā organizācijas “Reportieri bez robežām” 2018. gada pasaules preses brīvības indeksā redzami nelieli uzlabojumi un 2017. gadā Gruzija no 64. vietas pavirzījās uz 61. vietu,

pauž dziļu atzinību par pastāvīgi īstenotajām reformām un AN un DCFTA īstenošanā panākto progresu, kas padarījis Gruziju par nozīmīgu ES stratēģisko partneri reģionā; aicina Gruzijas iestādes arī turpmāk nodrošināt stabilitāti, turpmākas demokrātiskās reformas un ekonomikas un sociālus uzlabojumus Gruzijas iedzīvotājiem, kurus skar nabadzība, bezdarbs un augsts ekonomiskās emigrācijas līmenis, kā galveno faktoru, lai iegūtu iedzīvotāju labvēlību ceļā uz Gruzijas suverenitāti un teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītā teritorijā, un lai pastiprinātu ES un Gruzijas sadarbību;

ar gandarījumu norāda, ka Gruzijas Eiropas programmu joprojām vienprātīgi atbalsta visas partijas un vairums Gruzijas iedzīvotāju; norāda, ka saskaņā ar LES 49. pantu un saskaņā ar 2017. gada 25. marta Romas deklarāciju jebkura Eiropas valsts var iesniegt pieteikumu, lai kļūtu par ES dalībvalsti, ja vien atbilst Kopenhāgenas kritērijiem; vienlaikus atgādina, ka Parlaments atbalstīja priekšlikumu izveidot Austrumu partnerības Plus (AP +) politiku, lai radītu papildu perspektīvu; atzinīgi vērtē Gruzijas valdības iniciatīvu izstrādāt ceļvedi integrācijai ES ar mērķi izveidot stiprināt patreizējās ES un Gruzijas attiecības; atzinīgi vērtē Gruzijas aktīvu iesaistīšanos Austrumu partnerības daudzpusējo platformu darbībās;

pauž atzinību Gruzijas iestādēm attiecībā uz regulāri rīkotām informatīvām kampaņām par priekšrocībām un ekonomiskajām iespējām, kas izriet no AN un DCFTA, un palīdzību, ko tās sniegušas nepieciešamo pielāgojumu pārvaldībā;

Asociācijas nolīguma īstenošanai izveidotā iestāžu sistēma

norāda, ka ES atbalsts Gruzijai 2017.–2020. gada periodā būs 371–453 miljoni EUR un ka atbilstīgi ES un Gruzijas asociācijas programmai būs pieejams papildu finansējums, pamatojoties uz principu “vairāk par vairāk”; mudina Komisiju sniegt šādu palīdzību proporcionāli Gruzijas absorbēšanas spējai un reformu centieniem; pieņem zināšanai Gruzijas lēmumu samazināt kopējo ministriju skaitu no 14 līdz 11, lai optimizētu funkcijas un samazinātu izdevumus, un atzinīgi vērtē Gruzijas valdības lēmumu pārdalīt iegūtos līdzekļus izglītībai;

aicina premjerministru un ārlietu ministru aktīvāk iesaistīties asociācijas nolīguma īstenošanas augsta līmeņa politiskajā uzraudzībā, jo īpaši integrējot attiecīgās valdības struktūras, koordinējot un saskaņojot nozaru ministriju plānus, kā arī pilnībā un efektīvi īstenojot šādus plānus; atzinīgi vērtē valsts ministra Eiropas integrācijas biroja iekļaušanu Ārlietu ministrijā; tomēr norāda, ka visām ministrijām jābūt līdzatbildīgām par Eiropas integrāciju;

atzinīgi vērtē trīsgadīgo AN/DCFTA īstenošanas plānu un aicina iestādes izstrādāt reformu stratēģiju, kas papildina šos plānus, galveno uzmanību pievēršot rezultātiem, kas nav saistīti ar tiesību aktiem un personāla mācībām, un pamatojoties uz ekspertu veiktu ietekmes novērtējumu, kurā būtu jāpievēršas arī iestāžu sadarbībai starp parlamentu, valdību un prezidenta administrāciju; šajā sakarībā mudina Gruzijas parlamentu stingrāk kontrolēt valsts reformu priekšlikumu projektu atbilstību AN;

uzsver, ka Gruzijai ir jānorīko augsti kvalificēts personāls asociācijas programmas īstenošanai; tādēļ aicina Gruzijas iestādes nodrošināt, lai visu ministriju struktūrvienībās, kas risina ar Eiropas integrāciju saistītos jautājumos, būtu pietiekams skaits attiecīgajā jomā kvalificētu ierēdņu; aicina EĀDD un/vai Komisiju sniegt atbalstu to Gruzijas ierēdņu spēju veidošanai un izglītošanai, kuri risina ar AN un DCFTA īstenošanu saistītos jautājumus;

atzinīgi vērtē Gruzijas, Moldovas un Ukrainas Starpparlamentārās asamblejas izveidi un aicina šo asambleju pārbaudīt arī AN īstenošanu;

mudina EĀDD un/vai Komisiju uzlabot iekšējās spējas veikt stingrāku AN īstenošanas uzraudzību, jo īpaši palielinot šim mērķim paredzētus cilvēkresursus ar padziļinātām zināšanām par Gruzijas pārvaldes un tiesību sistēmu, kā arī virzīties uz kvalitatīvu sasniegumu izvērtējumu, jo īpaši ieviešot pārbaudes procesus, kas dod iespēju novērtēt patiesi sasniegto atbilstību ES acquis, kā to prasa asociācijas nolīgums;

10.

uzsver pilsoniskās sabiedrības, tostarp sociālo partneru, svarīgo lomu AN īstenošanā, pārraugot reformas, un atzinīgi vērtē to centienus uzraudzīt nolīguma īstenošanu; aicina Gruzijas iestādes nodrošināt, lai saskaņā ar AN/DCFTA paredzētās reformas tiktu īstenotas, pilnībā iesaistot vietējās iestādes un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, kā arī sociālos partnerus jautājumā par “Eiropas” sociālā modeļa sasniegšanu, un aicina iestādes un ES nodrošināt vietējo iestāžu, minēto pārstāvju un nomaļu zonu iedzīvotāju piekļuvi informācijai par AN īstenošanu;

11.

uzsver, cik būtiska nozīme ir aktīvai saziņai ar Gruzijas iedzīvotājiem par Austrumu partnerības nodrošinātiem konkrētiem ieguvumiem un mērķiem, kā arī par nepieciešamībai vērsties pret dezinformāciju, sniedzot uz faktiem balstītu, pieejamu augstas kvalitātes informāciju visās partnervalsts valodās; aicina Gruziju, izmantojot ES un tās dalībvalstu atbalstu, uzlabot savu komunikācijas stratēģiju;

12.

atzinīgi vērtē to, ka 2018. gada 4. septembrī Tbilisi tika atvērta Austrumu partnerības Eiropas skola, kas piedāvā starptautiska bakalaurāta programmu, ko var apgūt studenti no visām Austrumu partnerības valstīm; mudina Gruzijas iestādes palielināt Eiropas studiju nozīmi skolu un universitāšu standarta mācību programmās;

13.

atbalsta starptautiskās vēlēšanu novērošanas misijas, tostarp tās Eiropas Parlamenta delegācijas, sākotnējos konstatējumus un secinājumus par Gruzijas 2018. gada prezidenta vēlēšanu pirmo kārtu; atzinīgi vērtē vēlēšanu konkrētspējīgo un nevardarbīgo raksturu; pauž nožēlu par Dienvidosetijas un Abhāzijas okupāciju, ko veikusi Krievija, kā arī Dienvidosetijas de fakto iestāžu lēmumu aizvērt administratīvo robežu ar Gruziju, neļaujot nobalsot daudziem Gruzijas iedzīvotājiem; aicina iestādes un politiskās partijas pirms otrās kārtas atrisināt problēmjautājumus, īpaši valsts resursu nepareizu izmantošanu, nelīdzsvarotību un pārmērīgi augstas robežvērtības kampaņu finansēšanā, kā arī vēršanos pret neatkarīgajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, ko spēcīgu verbālu uzbrukumu veidā veic augstas amatpersonas;

Politiskais dialogs

14.

atkārtoti norāda, ka ES nostāja par Gruzijas konstitucionālo reformu sakrīt ar Venēcijas komisijas kopējo pozitīvo novērtējumu; pauž nožēlu par to, ka līdz 2024. gadam tika atlikta pilnīgi proporcionālas vēlēšanu sistēmas īstenošana; atkārtoti apliecina gatavību novērot turpmākās vēlēšanas Gruzijā un palīdzēt Gruzijas iestādēm turpmākajos gados sagatavot un īstenot ieteikumus, kas tiks iesniegti; atgādina, ka centrālās vēlēšanu komisijas veidošanai jābūt brīvai no politiskas ietekmes un ka priekšvēlēšanu laikā nedrīkst nepareizi izmantot administratīvos resursus; aicina Gruzijas iestādes veikt nozīmīgu izmeklēšanu par politiski motivētiem vardarbīgiem incidentiem 2016. gada parlamenta vēlēšanu laikā;

15.

atbalsta Gruzijas politisko iestāžu demokrātisko stiprināšanu un apņemas palīdzēt šajā jomā; norāda, ka Gruzija ir viena no tām dažām valstīm, kurā visi varas atzari ir iesaistīti Atvērtās pārvaldības partnerībā; uzsver, ka ir svarīgi īstenot vērienīgu reformu programmu, kas vērsta uz valsts iestāžu un to personāla politisko neitralitāti; uzsver opozīcijas lomu parlamentārā sistēmā un uzsver, ka steidzami ir jāievieš stingrāki mehānismi izpildvaras kontrolei, tostarp piešķirot parlamenta deputātiem iespēju regulāri uzdot ministriem un premjerministram jautājumus, lai nodrošinātu viņu pārskatatbildību;

16.

atzinīgi vērtē to, ka kopš 2017. gada 27. marta tiek efektīvi īstenots bezvīzu režīms attiecībā uz Gruzijas pilsoņiem; ņem vērā Gruzijas atbilstību vīzu režīma liberalizācijas kritērijiem un mudina nodrošināt to regulāru uzraudzību, lai nodrošinātu pastāvīgu atbilstību; norāda, ka bezvīzu režīma ieviešana sniedz pozitīvus rezultātus attiecībā uz tiešu personisku kontaktu attīstību; pauž atzinību Gruzijai par pasākumiem, kas veikti, lai nekavējoties novērstu bezvīzu režīma pārkāpumus, un aicina ES dalībvalstis atzīt Gruziju par drošu izcelsmes valsti; uzsver, ka ir svarīgi stiprināt Gruzijas un ES dalībvalstu tiesu iestāžu un tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību;

17.

atzinīgi vērtē Gruzijas migrācijas stratēģijas un rīcības plāna nepārtrauktu īstenošanu, kā arī robežposmu ar Turciju un Azerbaidžānu atjaunošanu;

18.

atbalsta Gruziju, īstenojot miermīlīgu konfliktu risināšanas, izlīguma un līdzdalības politiku un tās konstruktīvu dalību Ženēvas starptautiskajās apspriedēs; atzinīgi vērtē Gruzijas centienus uzturēt dialogu ar Krieviju; slavē 2018. gada 4. aprīlī iesniegto iniciatīvu “Solis pretī labākai nākotnei”, kuras mērķis ir uzlabot okupēto reģionu iedzīvotāju humanitāros un sociāli ekonomiskos apstākļus un veicināt tiešus personiskus kontaktus un uzticības veidošanu starp sašķeltajām kopienām;

19.

atgādina, ka 10 gadus vēlāk Krievijas Federācija joprojām turpina savu nelikumīgo Gruzijas teritoriju okupāciju un atkārtoti pauž nepārprotamu atbalstu Gruzijas suverenitātei un teritoriālajai integritātei; ņem vērā Gruzijas tiesvedību pret Krieviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) attiecībā uz piespiedu līdzekļu izmantošanu pret Abhāzijas un Dienvidosetijas iedzīvotājiem un Gruzijas parlamenta pieņemto rezolūciju, ar ko izveido Otkhozoria-Tatunashvili“melno sarakstu” personām, kas notiesātas par slepkavībām, nolaupīšanu, spīdzināšanu vai necilvēcīgu izturēšanos vai par kurām šajā sakarībā notiek izmeklēšana; uzsver, ka starptautiskajai sabiedrībai ir jāieņem konsekventa, saskaņota, vienota un stingra nostāja pret Krievijas īstenoto okupācijas un aneksijas politiku;

20.

aicina Gruzijas iestādes turpināt īstenot centienus, lai pārvarētu pašreizējos šķēršļus, un tiekties panākt, lai AN un DCFTA sniegtie ieguvumi būtu pieejami arī Abhāzijas un Chinvali reģiona/Dienvidosetijas iedzīvotājiem, uzlabojot saziņu par jaunajām iespējām, ko sniedz nolīgums, un attīstot īpašus tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības projektus vietējā līmenī;

21.

uzteic Gruzijas pastāvīgo līdzdalību civilās un militārās krīzes pārvaldības operācijās saskaņā ar kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP); uzsver, ka jāturpina attīstīt ES un Gruzijas augsta līmeņa dialogs par drošības jautājumiem, jo īpaši, lai apkarotu radikalizāciju, vardarbīgu ekstrēmismu, propagandu un hibrīddraudus;

Tiesiskums, laba pārvaldība un plašsaziņas līdzekļu brīvība

22.

pieņem zināšanai Gruzijas rezultātus cīņā pret zema un vidēja līmeņa korupciju, kas noved pie labas reģionālās klasifikācijas korupcijas uztveres indeksos; tomēr uzsver, ka augsta līmeņa korupcija joprojām ir būtiska problēma; atzinīgi vērtē to, ka Gruzija īsteno korupcijas apkarošanas stratēģiju un tās rīcības plānu; aicina Gruziju nodrošināt, ka Korupcijas apkarošanas aģentūra ir neatkarīga, brīva no jebkādas politiskas iejaukšanās un nodalīta no Valsts drošības dienesta; atkārtoti uzsver, ka ir svarīga efektīva varas nošķiršana un skaidra politikas un ekonomisko interešu nodalīšana, un uzsver, ka korupcijas apkarošanai ir vajadzīga neatkarīga tiesu vara un stabili rezultāti augsta līmeņa korupcijas lietās, kas vēl nav sasniegti; uzskata, ka Gruzija ir nozīmīgs ES partneris dažādās sadarbības jomās, piemēram, terorisma un organizētās noziedzības apkarošanas jomā;

23.

mudina Gruzijas iestādes ieviest pilnīgu, neatkarīgu un efektīvu mehānismu, kas atdalīts no vispārējās prokuratūras, lai izmeklētu un sauktu pie atbildības tiesībaizsardzības amatpersonas ļaunprātīgas rīcības gadījumos, ar nolūku novērst pastāvīgu pārskatatbildības trūkumu; tādēļ atzinīgi vērtē to, ka tiek izveidots Valsts inspektora dienests, kas atbild par tiesībaizsardzības amatpersonu veiktu cilvēktiesību pārkāpumu izmeklēšanu;

24.

pauž nopietnas bažas par Turcijas izdarīto spiedienu uz Turcijas iedzīvotājiem Gruzijā, kā arī uz izglītības iestādēm, to iespējamās saistības ar Gülen kustību dēļ; aicina Gruzijas iestādes cieši sekot līdzi šai lietai, nodrošinot, lai tiesvedības procedūras un visas veiktās darbības pilnībā atbilstu Eiropas principiem un standartiem; aicina ES atbalstīt Austrumu partnerības valstis un palīdzēt tām turēties pretī spiedienam, kas vērsts pret tām pēdējos mēnešos, jo īpaši no Turcijas puses;

25.

ņem vērā notiekošo tiesu iestāžu sistēmas reformu un pazīmes, kas liecina par tiesu iestāžu lielāku objektivitāti un pārredzamību, tomēr atgādina par Venēcijas komisijas bažām attiecībā uz ierosinātajiem tiesību aktu grozījumiem, kas nenodrošina Gruzijas Prokuratūras padomes neitralitāti; aicina īstenot visus vajadzīgos pasākumus tiesu sistēmas stiprināšanai, tostarp palielinot administratīvās spējas, un garantēt tiesu iestāžu un Prokuratūras pilnīgu neatkarību, un aicina nodrošināt Iekšlietu ministrijas, tostarp policijas un drošības dienestu, kuriem nepieciešama pārveide un reformēšana, demokrātisku kontroli, arī lai garantētu pārredzamību, īpaši attiecībā uz tiesnešu atlasi, iecelšanu amatā un paaugstināšanu amatā, kā arī attiecībā uz disciplinārlietām, kas attiecas uz viņiem;

26.

uzsver pašreizējo valsts pārvaldes reformu nozīmi; atzinīgi vērtē nesen pieņemto Civildienesta likumu un sagaida tā ātru īstenošanu, lai ilgstoši stiprinātu iedzīvotāju uzticēšanos;

27.

ar bažām norāda, ka Gruzijas valdība nav pieņēmusi jaunus tiesību aktus, lai uzlabotu informācijas pieejamību sabiedrībai; nosoda to, ka ierosinātā reforma vēl vairāk ierobežos šādas informācijas pieejamību; aicina Gruzijas valdību nodrošināt efektīvu publiskas informācijas pieejamību; atgādina, ka tas ir pamatpienākums, kas noteikts saistībā ar AN;

28.

mudina Gruzijas valdību turpināt valsts finanšu pārvaldības reformas īstenošanu;

29.

atzinīgi vērtē Valsts stratēģijas cīņai pret organizēto noziedzību pieņemšanu;

30.

aicina Gruzijas Parlamentu apsvērt grozījumu paketi, kuras mērķis ir reformēt narkomānijas apkarošanas politikas tiesību aktus, saskaņā ar 2017. gada 30. novembra Konstitucionālās tiesas lēmumu;

31.

atzinīgi vērtē Gruzijas parlamenta piekrišanu tiesību aktu kopumam, lai uzlabotu ieslodzīto stāvokli;

Cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana

32.

aicina Gruzijas iestādes turpināt īstenot valsts cilvēktiesību koordinācijas mehānismu un stiprināt sadarbību daudzpusējos forumos; pauž bažas par virzības trūkumu izmeklēšanā par Azerbaidžānas žurnālistaAfgan Mukhtarli nolaupīšanu Tbilisi, kas atklāja daudzus drošības dienestu darbības trūkumus, tostarp partiju īstenotu politisko iejaukšanos; aicina Gruzijas valdību nekavējoties panākt uzticamu izmeklēšanas noslēgumu un uzsver, ka Gruzijai ir jānodrošina droša vide cilvēktiesību aizstāvjiem, kuri dzīvo tās teritorijā, lai novērstu šādu darbību turpmāku atkārtošanos;

33.

pieņem zināšanai Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2017. gada 28. novembra spriedumu attiecībā uz bijušo premjerministru Vano Merabishvili, kurā noteikts, ka arestējot bijušo premjerministru, tika pārkāpts Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 18. pants, rīkojoties “slēptu” motīvu un ļaunprātīgu nodomu vadībā;

34.

uzsver, cik svarīga ir skaidra, pārredzama un uz cilvēktiesībām balstīta politika un mehānismi, lai izmeklētu iepriekšējo valdību pilnvaru termiņu laikā pieļautos cilvēktiesību pārkāpumus, kā arī lai ierosinātu tiesvedību un nodrošinātu kompensāciju par šādiem pārkāpumiem, garantējot, ka šajā procesā pilnībā tiek ievērots tiesiskums un likumā paredzētā kārtība;

35.

aicina Gruzijas iestādes turpināt veikt pasākumus, lai nodrošinātu pamatbrīvību un cilvēktiesību ievērošanu, jo īpaši attiecībā uz neaizsargātām iedzīvotāju grupām, cīnoties pret naida runu un diskrimināciju, tostarp darba tirgū, paredzot grozījumus Darba kodeksā attiecībā uz LGBTQI personām, romiem, personām ar HIV/AIDS, personām ar invaliditāti un citām minoritātēm; jo īpaši aicina Gruziju saskaņot tiesību aktus par personu ar invaliditāti tiesībām ar ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, ko tā ratificēja 2014. gadā; atzinīgi vērtē to, ka Gruzija ir ratificējusi Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvenciju), kā arī pieņēmusi Likumu par oficiālo valodu un pilsoniskās līdztiesības un integrācijas valsts stratēģiju, un aicina tos ātri īstenot un izveidot tās efektīvu uzraudzības mehānismu;

36.

aicina Gruzijas iestādes veikt turpmākus pasākumus, lai aizsargātu sievietes no visa veida vardarbības, seksuālas izmantošanas un uzmākšanās darbavietā un sabiedriskās vietās, kā arī palielināt sieviešu skaitu darba tirgū un politikā, kur tās joprojām ir nepietiekami pārstāvētas;

37.

aicina uzlabot bērnu tiesību aizsardzību, tostarp vardarbības pret bērniem novēršanu, palielināt izglītības pieejamību visiem bērniem, tostarp personām ar invaliditāti; atkārto, ka Gruzijas valdība ir atbildīga par bērnu situācijas rūpīgu uzraudzību bērnu namos un reliģiskajās aprūpes iestādēs;

38.

atgādina, ka brīvi un neatkarīgi plašsaziņas līdzekļi, redakcionālā neatkarība, kā arī plurālistiska un īpašumtiesību ziņā pārredzama plašsaziņas līdzekļu vide ir svarīgi demokrātijas principi; ar gandarījumu ņem vērā Gruzijā panāktos uzlabojumus, kas atspoguļoti 2018. gada pasaules preses brīvības indeksā, ko izveidoja “Reportieri bez robežām”; uzsver plašsaziņas līdzekļu satura politizāciju; atgādina lietu par “Rustavi 2” televīzijas kanālu;

Tirdzniecība un ekonomiskā sadarbība

39.

atzinīgi vērtē to, ka uzsvars tiek likts uz darbvietu radīšanu, kā arī uz darba tiesībām, īpaši pieņemot likumu par darba drošību, lai efektīvi mazinātu dramatisko nelaimes gadījumos darbā cietušo cilvēku skaitu; aicina Gruzijas parlamentu paplašināt likuma piemērošanas jomu, lai izvairītos no izņēmumiem; atgādina Gruzijas iestādēm par pienākumu ievērot starptautiskos darba tiesību standartus un uzsver, ka Darba apstākļu pārbaudes departaments jāpārveido par pilntiesīgu un neatkarīgu darba inspekcijas sistēmu, kas saskaņota ar SDO 81. konvenciju, lai uzlabotu darba drošību un samazinātu nedeklarēto darbu; aicina darba devējus izbeigt diskrimināciju attiecībā uz tiem, kas izmanto savas arodbiedrību tiesības; pauž bažas par bērnu darbu un nepietiekamu arodbiedrību brīvību; atgādina, ka darba drošībai saskaņā ar AN prasībām ir izšķiroša nozīme;

40.

norāda, ka ES ir Gruzijas lielākā tirdzniecības partnere, kuras īpatsvars kopējā tirdzniecības apjomā ir gandrīz viena trešdaļa, un tā ir nozīmīgākā līdzekļu devēja un lielākais ārvalstu tiešo ieguldījumu avots; atzinīgi vērtē galveno strukturālo reformu īstenošanu ar mērķi uzlabot ekonomikas un uzņēmējdarbības vidi un pēc iespējas palielināt DCFTA radītos ieguvumus; pozitīvi vērtē sasniegumus Gruzijas tiesību aktu tuvināšanā ar tirdzniecību saistītās jomās, tostarp sanitāros un fitosanitāros pasākumus, tomēr aicina panākt lielāku progresu pārtikas nekaitīguma jomā; uzsver, cik svarīgas ir pašreizējās strukturālās reformas, kas saistītas ar investīciju vides uzlabošanu Gruzijā; uzsver, ka Gruzijas iestādēm jānodrošina valsts ekonomikas izaugsmes sniegto ieguvumu vienlīdzīga sadale iedzīvotājiem un AN īstenošana MVU interesēs;

41.

ar gandarījumu norāda — lai gan Gruzija joprojām galvenokārt eksportē lauksaimniecības preces un izejvielas, ir sākts dažu jaunu produktu eksports uz ES; mudina Komisiju palīdzēt Gruzijai noteikt jomas, kuras varētu vēl vairāk sekmēt ekonomikas dažādošanu, un prioritāri pievērsties tām DCFTA īstenošanas procesā; iesaka Gruzijai apsvērt diversifikācijas stratēģiju attiecībā uz to produktu kopumu, kurus eksportē uz ES tirgiem;

42.

pozitīvi vērtē progresu publiskā iepirkuma jomā, paredzot tiesību aktu saskaņošanu līdz 2022. gadam; uzsver, cik svarīga ir objektīva un neatkarīga izvērtēšanas iestāde; mudina Gruzijas valdību uzlabot publiskā iepirkuma sistēmas pārredzamību, jo īpaši iepirkuma tiesību aktos ierobežojot atkāpes no atklātas konkursa procedūras, lai mazinātu bez konkurences piešķirto līgumu kopējo apjomu;

43.

atzinīgi vērtē Gruzijas pievienošanos Konvencijai par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu izcelsmes noteikumiem, kas darīs iespējamu izcelsmes kumulāciju DCFTA satvarā; mudina Gruziju pievienoties arī Konvencijai par kopīgu tranzīta procedūru;

Enerģētika un citas sadarbības jomas

44.

atzinīgi vērtē Gruzijas dalību Enerģētikas kopienā, kā arī virzību uz Gruzijas enerģijas tirgus integrāciju ar ES, panākot regulējuma konverģenci saskaņā ar AN un Enerģētikas kopienas dibināšanas līgumu; stingri uzskata, ka tas vēl vairāk atbilst Eiropas mēroga enerģētikas jomas nosacījumiem saskaņā ar Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām un ANO Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam 10. mērķi attiecībā uz enerģētiskās nabadzības apkarošanas pasākumiem; mudina Gruzijas iestādes pielikt visas nepieciešamās pūles, lai ar ES atbalstu paātrinātu ES enerģētikas acquis pieņemšanu, kā arī zinātnisko sadarbību un inovāciju izstrādi energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas jomā; norāda, ka tādi plāni kā Enerģētikas ministrijas iekļaušana Ekonomikas un ilgtspējīgas attīstības ministrijā būtu jāīsteno ciešā sadarbībā ar Gruzijas parlamentu;

45.

iesaka Gruzijas iestādēm izstrādāt stabilu valsts enerģētikas stratēģiju, samazināt enerģijas subsīdiju līmeni un stiprināt energoapgādes drošību un enerģētisko neatkarību; aicina attīstīt atjaunojamo enerģiju un energoefektivitāti un pieņemt vajadzīgos tiesību aktus, kā arī pielāgot iestāžu sistēmu; aicina stiprināt enerģijas tranzīta funkcijas;

46.

uzsver, ka jāturpina īstenošanas centieni transporta un vides jomā; aicina Gruzijas valdību pieņemt stratēģiju gaisa piesārņojuma novēršanai; aicina Gruzijas iestādes palielināt sabiedrības līdzdalību vides lēmumu pieņemšanā un vides informācijas apmaiņas apmēru, lai rosinātu sabiedrības interesi;

47.

atgādina, ka vides pārvaldība ir AN prasību svarīga iezīme; atzinīgi vērtē jauna ietekmes uz vidi novērtējuma kodeksa stāšanos spēkā saskaņā ar ES tiesību aktiem, kā arī to, ka ir pieņemts ceļvedis klimata rīcības plānam; aicina turpināt valsts vides politikas saskaņošanu ar ES mērķiem, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām saskaņā ar 2015. gada Parīzes nolīgumu un jo īpaši lai pabeigtu un pieņemtu mazoglekļa ekonomiskās attīstības stratēģiju;

48.

norāda, ka Gruzija ir apņēmusies efektīvi īstenot daudzpusējos vides nolīgumus Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības (TIA) sadaļā un ka to ir jāturpina uzlabot;

49.

ņem vērā Gruzijas valdības ieceri turpināt attīstīt hidroenerģijas nozari; šai sakarībā aicina Gruzijas iestādes pieņemt un ievērot ES standartus visu projektu īstenošanā un jo īpaši piemērot atvērtu un pārredzamu ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru, lēmumu pieņemšanas procesa galvenajos posmos iesaistot visas attiecīgās ieinteresētās personas;

Institucionālie noteikumi

50.

uzskata, ka būtu lietderīgi Gruzijas iestādes iesaistīt jau attiecīgo tiesību aktu sagatavošanas posmā, lai process būtu iekļaujošāks un lai Gruzijai samazinātos pārejas izmaksas, un aicina Komisiju pilnībā izmantot ex ante informācijas apmaiņas mehānismus;

51.

atkārtoti pauž apņemšanos palielināt ar ES austrumu partnervalstīm noslēgto starptautisko nolīgumu īstenošanas uzraudzību; vēlreiz aicina Komisiju un EĀDD biežāk iesniegt Parlamentam un Padomei sīki izklāstītus rakstiskus ziņojumus par šo nolīgumu īstenošanu;

52.

norāda, ka, novērtējot DCFTA īstenošanu, ļoti liela uzmanība tiek pievērsta tirdzniecības plūsmām un tirdzniecības ierobežojumiem; aicina Komisiju uzraudzīt un novērtēt DCFTA īstenošanu, īpašu uzmanību pievēršot acquis transponēšanai un īstenošanai, kā arī ietekmei uz Gruzijas sabiedrību, un sniegt publiskus un vispusīgus gada ziņojumus, tostarp par ES sniegto tehnisko un finansiālo atbalstu;

53.

aicina Padomi un Komisiju turpināt izmantot visus iespējamos ietekmes līdzekļus, lai atbalstītu un palīdzētu Gruzijas centienos efektīvi īstenot DCFTA, atgādinot, ka ilgtspējīga DCFTA īstenošana nevar būt atkarīga tikai no ES palīdzības, bet ir vajadzīga neatkarīga pārvaldība, ko nodrošina Gruzijas puse, lai veicinātu tirdzniecības plūsmu palielināšanos, birokrātiskā sloga mazināšanu un administratīvo procedūru vienkāršošanu; aicina abas puses piedāvāt lielāku palīdzību mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem (MMVU) un sniegt tehnisko palīdzību; mudina Komisiju apsvērt iespēju izveidot Gruzijas atbalsta grupu, līdzīgi kā tas darīts Ukrainas gadījumā;

54.

aicina EĀDD un Komisiju vienlaikus publicēt visus gada asociācijas nolīgumu īstenošanas ziņojumus un vienlaikus publicēt salīdzinošu novērtējumu par katra asociētā partnera panākto progresu AN/DCFTA īstenošanā, salīdzinot to ar konkrētiem kritērijiem;

55.

nolemj sagatavot gada ziņojumus par AN īstenošanu;

o o

56.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos un dalībvalstu valdībām un parlamentiem, un Gruzijas valdībai un parlamentam.

(1) OV C 294, 12.8.2016., 31. lpp.

(2) OV C 11, 12.1.2018., 82. lpp.

(3) OV C 356, 4.10.2018., 130. lpp.

(4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0073.

(5) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0266.

(6) ‘The electoral reforms in three association countries of the Eastern Neighbourhood – Ukraine, Georgia and Moldova‘ (Ar vēlēšanām saistītas reformas asociācijas valstīs, kuras ir Austrumu kaimiņvalstis, proti, Ukrainā, Gruzijā un Moldovā), Eiropas Parlaments, 2017. gada 26. oktobris.

(7) “Association agreements between the EU and Moldova, Georgia and Ukraine” (Asociācijas nolīgumi starp ES un Moldovu, Gruziju un Ukrainu), Eiropas Parlaments, 2018. gada 28. jūnijs.

(8) ‘The Development of an Institutional Framework for the Implementation of the Association Agreements in Georgia, Moldova and Ukraine’ (Institucionālā satvara attīstība asociācijas nolīgumu ar Gruziju, Moldovu un Ukrainu īstenošanā), Eiropas Parlaments, 2018. gada septembris.

Top

Choose the experimental features you want to try