EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 10.10.2018

COM(2018) 690 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI UN PADOMEI

Sešpadsmitais progresa ziņojums virzībā uz efektīvu un patiesu drošības savienību

I. IEVADS

Drošība ir jautājums, kas visvairāk satrauc mūsu iedzīvotājus. Eiropieši pamatoti sagaida, ka tiks gādāts par viņu drošību. Savienībai ir svarīga loma iekšējās drošības pastiprināšanā un iedzīvotāju bažu novēršanā. Savā runā par stāvokli Savienībā 2018. gadā 1 Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers uzsvēra, ka tikai spēcīga un vienota Eiropa var aizsargāt iedzīvotājus pret iekšējiem un ārējiem draudiem, tostarp terorismu. Pēdējos gados Eiropas drošības joma ir modernizēta, pateicoties jauniem tiesību aktiem un politikas iniciatīvām drošības savienībā, ciešākai dalībvalstu sadarbībai un nozīmīgākai Savienības aģentūru (jo īpaši Eiropola un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras) lomai. Savā runā Komisijas priekšsēdētājs Ž. K. Junkers arī aicināja uzņemties vadību, lai pabeigtu drošības savienību nolūkā attaisnot iedzīvotāju cerības attiecībā uz iekšējo drošību.

Saistībā ar runu par stāvokli Savienībā 2018. gadā Komisija ierosināja vairākus pasākumus drošības paaugstināšanai Eiropas Savienībā un ES ārējo robežu aizsardzības pastiprināšanai. Komisija ierosināja jaunus noteikumus, lai varētu ātri izdzēst no tīmekļa teroristisku saturu, apvienojot skaidrus un mērķtiecīgus noteikumus, lai nepieļautu tiešsaistes pakalpojumu ļaunprātīgu izmantošanu nolūkā izplatīt ar terorismu saistītu saturu, vienlaikus nodrošinot spēcīgus pasākumus vārda un informācijas brīvības aizsardzībai atklātā un demokrātiskā sabiedrībā 2 . Komisija ierosināja pasākumus, lai palīdzētu nodrošināt to, ka nākamgad paredzētās Eiropas Parlamenta vēlēšanas tiek organizētas brīvi, taisnīgi un droši, tostarp tā ierosināja ieteikumu par vēlēšanu sadarbības tīkliem, tiešsaistes pārredzamību, aizsardzību pret kiberdrošības incidentiem un cīņu pret dezinformācijas kampaņām 3 . Lai neatpaliktu no kiberdraudiem, Komisija ierosināja regulu, kuras mērķis ir apkopot līdzekļus un zināšanas par kibertehnoloģijām, izveidojot Kiberdrošības kompetenču centru tīklu 4 . Kā daļu no vispusīgas reakcijas uz teroristu pārrobežu draudiem Komisija ierosināja iniciatīvu laika gaitā paplašināt Eiropas Prokuratūras (EPPO) kompetences attiecībā uz teroristu noziedzīgiem nodarījumiem, kas ietekmē vairāk nekā vienu dalībvalsti 5 . Visbeidzot, Komisija arī ierosināja pastiprināt ārējo robežu aizsardzību, paplašinot Eiropas Robežu un krasta apsardzes kompetences un uzlabojot tās spējas rīkoties 6 .

Komisija iesniedza šos priekšlikumus kā ieguldījumu vadītāju sanāksmē Zalcburgā 2018. gada 19. un 20. septembrī, kuras mērķis bija uzsvērt nepieciešamību koncentrēties uz Eiropas risinājumiem, lai pastiprinātu dalībvalstu spējas tikt galā ar pastāvīgiem un mainīgiem draudiem. Tā kā tuvojas Eiropas Parlamenta vēlēšanas, ir ļoti svarīgi sasniegt kopīgo mērķi, proti, pastiprināt visu ES iedzīvotāju drošību. Tāpēc Zalcburgā notikušās diskusijas pavēra iespēju gūt pozitīvu virzību prioritāru likumdošanas iniciatīvu pieņemšanai pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2019. gada maijā, tostarp to jaunāko iniciatīvu pieņemšanai, ar kurām Komisija nāca klajā runā par stāvokli Savienībā 2018. gadā. Turpmākie mēneši būs izšķiroši, lai pēc iespējas virzītu uz priekšu vēl nepieņemtos tiesību aktu priekšlikumus nolūkā pabeigt iestāžu savstarpējās sarunas šajā Eiropas Parlamenta pilnvaru termiņā.

Ir vajadzīga aktīvāka rīcība iniciatīvu īstenošanā drošības savienībā, lai pastiprinātu mūsu kolektīvo drošību un noturību pret kiberdraudiem, kas grauj starptautisko, uz noteikumiem pamatoto sistēmu. 2018. gada 4. oktobrī tika paziņots 7 , ka 2018. gada aprīlī Krievijas militārās izlūkošanas dienests veica naidīgu kiberoperāciju pret Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas birojiem Hāgā. Šo operāciju izjauca Nīderlandes izlūkošanas dienesti sadarbībā ar Apvienoto Karalisti. Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers un Augstā pārstāve un Komisijas priekšsēdētāja vietniece Federika Mogerīni kopīgi pauda nopietnas bažas par šo mēģinājumu graut Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas integritāti un izteica nožēlu par šādām darbībām 8 . Eiropas Savienībai vēl jo vairāk jāturpina stiprināt savu iestāžu un dalībvalstu, kā arī starptautisko partneru un organizāciju izturētspēju digitālajā jomā. Tas vēl vairāk uzsver drošības savienībā veikto darbību nozīmi, atbalstot dalībvalstis cīņā pret kiberuzbrukumu un kiberiespējotu uzbrukumu draudiem, hibrīdraudiem un ķīmiskajiem, bioloģiskajiem, radioloģiskajiem un kodola (CBRN) riskiem.

Šajā sešpadsmitajā progresa ziņojumā par drošības savienību ir izklāstīta vispārējā pašreizējā situācija, uzsvērtas Komisijas jaunākās iniciatīvas, kas pievienotas 2018. gada runai par stāvokli Savienībā, kā arī izklāstīts progress, kas panākts kopš iepriekšējā ziņojuma 9 2018. gada jūnijā, tostarp saistībā ar likumdošanas prioritātēm, par kurām Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas priekšsēdētāji vienojās savā 2017. gada 14. decembra kopīgajā paziņojumā (sk. arī visu drošības savienības iniciatīvu sarakstu I pielikumā) 10 .

II. LIKUMDOŠANAS PRIORITĀŠU IZPILDE

Pēdējos mēnešos ir panākta vienošanās par vairākām likumdošanas prioritātēm drošības savienībā: abi likumdevēji panāca vienošanos par Eiropas ceļošanas un atļauju sistēmas (ETIAS) izveidi, kas ļaus veikt iepriekšējas drošības un neatbilstīgās migrācijas pārbaudes attiecībā uz personām, kurām ieceļošanai ES nav vajadzīga vīza 11 ; tie vienojās pastiprināt Šengenas Informācijas sistēmu, ko visbiežāk izmanto informācijas apmaiņai drošības un robežu pārvaldības vajadzībām Eiropā 12 ; tie panāca vienošanos par priekšlikumu pastiprināt eu-LISA (ES Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā) pilnvaras 13 ; tie vienojās par stingrākiem noteikumiem attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas atzīšanu par noziedzīgu nodarījumu 14 ; tie pieņēma jaunus pasākumus nolūkā pastiprināt ES noteikumus, lai novērstu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu ar Piekto direktīvu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu 15 . Attiecībā uz tiem pasākumiem, kuri vēl nav pieņemti, šis pēdējais solis būtu jāveic ātri.

Par lielu skaitu priekšlikumu vienošanās vēl nav panākta, un ir vajadzīgi turpmāki centieni.

1.Spēcīgākas un viedākas informācijas sistēmas drošības, robežu un migrācijas pārvaldībai

Lai nodrošinātu to, ka dalībvalstu tiesībaizsardzības amatpersonu un robežsargu rīcībā ir pilnīga, precīza un uzticama informācija tad un tur, kur tā ir vajadzīga, Komisija 2017. gada decembrī ierosināja tiesību aktu priekšlikumus nolūkā panākt ES informācijas sistēmu sadarbspēju drošības, robežu un migrācijas pārvaldībai un 2018. gada jūnijā veica grozījumus šajos priekšlikumos 16 . Ierosinātie pasākumi ļaus valstu iestādēm atklāt vienas personas vairākas identitātes un apkarot identitātes viltošanu. Padome 2018. gada 14. jūnijā saņēma sarunu pilnvaras, ko 2018. gada 12. septembrī papildināja attiecībā uz secīgajiem grozījumiem. Eiropas Parlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas (LIBE) balsojums par tās sarunu pilnvarām ir paredzēts tuvākajās dienās, un šīs pilnvaras tiks apstiprinātas Eiropas Parlamenta plenārsēdē, kas notiks nedēļā, kura sākas 2018. gada 22. oktobrī. Kopīgajā paziņojumā visas trīs iestādes vienojās nodrošināt to, ka ierosinātās regulas par sadarbspēju tiks pieņemtas pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2019. gadā. Lai to izdarītu, ir jāiekļaujas abu likumdevēju noteiktajos saspringtajos termiņos.

Sarunas par tiesību akta priekšlikumu 17 paplašināt Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmu, iekļaujot trešo valstu valstspiederīgos – vēl viena likumdošanas prioritāte informācijas apmaiņas jomā –, ir beigu posmā. Priekšlikumā paredzēts izveidot centralizētu datubāzi, kas ļaus ātri pārbaudīt, vai kādai dalībvalstij ir zināma informācija par personas, kurai nav ES pilsonība, sodāmību. Galīgā vienošanās par dokumentu tiks panākta drīz, un nākamajā trialoga sanāksmē, kas plānota 2018. gada 17. oktobrī, abiem likumdevējiem būtu jāvar pabeigt diskusijas par šo prioritāro likumdošanas iniciatīvu saskaņā ar kopīgo deklarāciju.

Sarunās par Komisijas priekšlikumu 18 pastiprināt Eurodac, paplašinot tās pilnvaras, iekļaujot ne tikai patvēruma pieteikumu iesniedzēju identifikāciju, bet arī tādu trešo valstu valstspiederīgo identifikāciju, kuri uzturas nelikumīgi un kuri ieceļojuši ES neatbilstīgi, pēdējos mēnešos nav panākts nekāds progress, lai gan sākotnējā politiskā vienošanās starp abiem likumdevējiem tika panākta 2018. gada jūnijā. Abiem likumdevējiem steidzami jāpabeidz šī prioritārā likumdošanas iniciatīva saskaņā ar kopīgajā deklarācijā paredzēto vienošanos. Tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu, ka dati par tādiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri uzturas nelikumīgi un kuri ieceļojuši ES neatbilstīgi, ir, no vienas puses, daļa no ierosinātās ES informācijas sistēmu sadarbspējas un, no otras puses, daļa no centieniem rast ātru risinājumu patvēruma reformai. Ierosinājums pastiprināt Eurodac ir viens no pieciem dokumentiem, saistībā ar kuriem ir panākts vislielākais progress nolūkā reformēt kopējo Eiropas patvēruma sistēmu; tāpat kā attiecībā uz citiem dokumentiem, saistībā ar kuriem panākts vislielākais progress, abiem likumdevējiem būtu jāpabeidz sarunas līdz 2018. gada beigām.

Turklāt Eiropas Parlamentā un Padomē notiek darbs pie 2018. gada maija iesniegtā tiesību akta priekšlikuma 19 , kura mērķis ir stiprināt vīzu informācijas sistēmu (VIS). Priekšlikumā paredzēts paplašināt datubāzes tvērumu, iekļaujot datus par ilgtermiņa uzturēšanās dokumentiem un to turētājiem, pastiprinātas pārbaudes visās datubāzēs, lai atklātu un apzinātu iespējamos migrācijas un drošības riskus pirms vīzu izsniegšanas vai pirms ilgtermiņa uzturēšanās dokumenta izsniegšanas, un uzlabot spējas novērst, atklāt un izmeklēt noziedzīgus nodarījumus. Komisija aicina Eiropas Parlamentu un Padomi līdz 2018. gada beigām pieņemt sarunu pilnvaras un sākt trialoga diskusijas ne vēlāk kā 2019. gada sākumā, jo tas būs nepieciešams, lai abi likumdevēji panāktu vienošanos par šo dokumentu šajā Eiropas Parlamenta pilnvaru termiņā.

2.Drošības pastiprināšana, uzlabojot ārējo robežu pārvaldību

Iekšējā drošība ir atkarīga no ārējo robežu pastiprinātas aizsardzības. 2018. gada 12. septembrī saistībā ar runu par stāvokli Savienībā 2018. gadā Komisija pieņēma tiesību aktu priekšlikumus 20  stiprināt Eiropas Robežu un krasta apsardzes un Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras pilnvaras 21 un stimulēt atgriešanu 22 . Kopā šie priekšlikumi sniegs vajadzīgos instrumentus, lai nodrošinātu labāku migrācijas pārvaldību pie ārējām robežām.

Komisija ierosināja vairākas pārmaiņas Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrā, jo īpaši, nodrošinot to ar savu operatīvo instrumentu: līdz 2020. gadam Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgo korpusu ar 10 000 darbiniekiem ar izpildvaru visās apsardzes darbībās, lai efektīvi nodrošinātu dalībvalstis ar uzticamu un pieejamu atbalstu uz vietas. Tas nodrošinās Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai vajadzīgās spējas, tostarp pašai savu aprīkojumu, kas vajadzīgs ES ārējo robežu aizsardzībai, sekundārās kustības novēršanai un neatbilstošo migrantu efektīvai atgriešanai.

Priekšlikums arī stiprinās sadarbību ar trešām valstīm un vēl vairāk uzlabos aģentūras un Eiropola iespējas apmainīties ar informāciju, tostarp datiem par personām, kuras tur aizdomās par pārrobežu noziedzīgiem nodarījumiem. Šis priekšlikums ir skaidra Komisijas prioritāte, un Komisija aicina Eiropas Parlamentu un Padomi pieņemt ierosināto tiesību aktu šajā Eiropas Parlamenta pilnvaru termiņā. Lai tas notiktu, abiem likumdevējiem būtu jāpieņem savas sarunu pilnvaras ne vēlāk kā līdz 2018. gada beigām, lai trialoga diskusijas varētu sākties 2019. gada sākumā.

3.Radikalizācijas novēršana

Teroristiska satura novēršana tiešsaistē joprojām ir viens no lielākajiem izaicinājumiem terorisma apkarošanā un radikalizācijas novēršanā. Nesenie Eiropas Savienības teritorijā notikušie teroristu uzbrukumi ir parādījuši, kā teroristi pastāvīgi un sistemātiski ļaunprātīgi izmanto internetu, lai gatavotu un vervētu atbalstītājus, atvieglotu teroristisku darbību, slavinātu savus nežēlīgos nodarījumus, mudinātu citus sekot viņu piemēram un sēt bažas sabiedrībā. Resursdatoru pakalpojumu sniedzēji, atbildot uz valsts iestāžu aicinājumiem, ir veikuši konkrētus pasākumus, lai likvidētu teroristisku saturu savās platformās, izmantojot brīvprātīgas sistēmas un partnerības, tostarp 2015. gada decembrī izveidoto ES Interneta forumu. Tomēr jāpastiprina resursdatoru pakalpojumu sniedzēju un dalībvalstu darbības saistībā ar teroristisku saturu tiešsaistē.

Lai novērstu šo nopietno problēmu un, atbildot uz Eiropas Parlamenta 23 un Eiropadomes 24 steidzamajiem aicinājumiem, Komisijas priekšsēdētāja Ž. K. Junkera runa par stāvokli Savienībā 2018. gadā tika papildināta ar tiesību akta priekšlikumu, kura mērķis ir noteikt skaidru un saskaņotu tiesisko regulējumu nolūkā novērst resursdatoru pakalpojumu sniedzēju ļaunprātīgu izmantošanu teroristiska satura izplatīšanai tiešsaistē 25 . Priekšlikuma pamatā ir Komisijas 2018. gada marta ieteikums 26 par pasākumiem, kas jāveic tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem un dalībvalstīm, lai pastiprinātu pūliņus saistībā ar nelikumīgu saturu tiešsaistē, tostarp teroristisku saturu.

Ierosinātie pasākumi palīdzēs garantēt netraucētu digitālā vienotā tirgus darbību, vienlaikus palielinot drošību un paaugstinot uzticamību tiešsaistē, kā arī pastiprinot pasākumus vārda un informācijas brīvības aizsardzībai. Dalībvalstu kompetentās iestādes varēs izdot dzēšanas rīkojumus, kas uzliks par pienākumu resursdatoru pakalpojumu sniedzējiem dzēst ar terorismu saistītu saturu tiešsaistē vienā stundā, kas ir laiks, kad ar terorismu saistītais saturs ir viskaitīgākais tā izplatības ātruma dēļ. Saskaņā ar priekšlikumu dalībvalstīm būs jānodrošina, ka to kompetentajām iestādēm ir vajadzīgās spējas rīkoties saistībā ar teroristisku saturu tiešsaistē. Priekšlikumā būs arī skaidri noteikts, ka mitināšanas pakalpojuma sniedzēji ir atbildīgi par to, lai tiktu veiktas visas atbilstīgās, saprātīgās un samērīgās darbības, kādas vajadzīgas, lai nodrošinātu pakalpojumu drošību un ātri un efektīvi atklātu un izņemtu teroristisku saturu tiešsaistē, ņemot vērā vārda un informācijas brīvības būtisko nozīmi atvērtā un demokrātiskā sabiedrībā. Tajā arī paredzēti vairāki nepieciešami aizsardzības pasākumi, kas izstrādāti, lai nodrošinātu, ka pilnīgi tiek ievērotas tādas pamattiesības kā vārda un informācijas brīvība atvērtā un demokrātiskā sabiedrībā, papildus tiesiskās aizsardzības līdzeklim, kuru garantē tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību.

Šis priekšlikums ir skaidra Komisijas prioritāte, un Komisijas aicina Eiropas Parlamentu un Padomi pieņemt ierosināto tiesību aktu šajā Eiropas Parlamenta pilnvaru termiņā. Lai tas notiktu, abiem likumdevējiem būtu jāpieņem savas sarunu pilnvaras ne vēlāk kā līdz 2018. gada beigām, lai trialoga diskusijas varētu sākties 2019. gada sākumā.

Paralēli darbam likumdošanas jomā, lai apkarotu terorismu popularizējošu saturu tiešsaistē, Komisija turpinās darbu ar resursdatoru pakalpojumu sniedzējiem brīvprātīgajā ES Interneta forumā nolūkā samazināt piekļuvi teroristiskam saturam tiešsaistē un dot iespēju pilsoniskās sabiedrības partneriem palielināt efektīvu alternatīvo informācijas avotu skaitu tiešsaistē. Minētais forums – ministru līmenī – atkal tiks rīkots 2018. gada decembrī.

Vienlaikus Eiropas Savienība turpina atbalstīt radikalizācijas novēršanu dalībvalstīs un to vietējās kopienās. ES Preventīvās politikas veidotāju tīkls rīkoja sanāksmi 2018. gada 1. un 2. oktobrī, lai sāktu īstenot ieteikumus, kurus sniegusi Augsta līmeņa ekspertu grupa radikalizācijas jautājumos 27 . Tas papildinās darbu, ko jaunizveidotā Koordinācijas padome veic attiecībā uz Savienības darbībām radikalizācijas novēršanai un apkarošanai; pirmā šīs padomes sanāksme notiks Vīnē 2018. gada 24. oktobrī 28 . 2018. gada 11. oktobrī plānotajā ceturtajā Radikalizācijas izpratnes tīkla (RAN) augsta līmeņa konferencē par radikalizāciju sapulcēsies ministri un speciālisti, lai pievērstos izaicinājumiem, kuru iemesls ir bērni (tostarp bērni bēgļi), kas atgriežas no teroristu pārvaldītajām teritorijām, kā arī problēmām, kas saistītas ar radikalizētu aizturēto personu (tostarp par teroristiskiem noziegumiem apsūdzētu personu) atbrīvošanu no cietuma. Saskaņā ar Iekšējās drošības fonda darba programmu 2018. gadam 29 sadarbībai ar policiju un noziegumu novēršanai, piešķirot kopsummā 70 miljonus euro, Komisija publicēs uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus mērķfinansējumam 5 miljonu euro apmērā radikalizācijas novēršanai un apkarošanai.

4.Kiberiespējotu draudu novēršana un kiberdrošības uzlabošana

Mūsu demokrātijas izturētspējas nodrošināšana ir ļoti svarīga drošības savienības daļa: uzbrukumi vēlēšanu infrastruktūrai un kampaņu informācijas sistēmām ir hibrīddraudi, kas Savienībai steidzami jānovērš. Politiski motivētas masu dezinformācijas tiešsaistes kampaņas, tostarp tādas, ko organizē trešās valstis ar konkrētu mērķi diskreditēt un deleģitimizēt vēlēšanas, ir atzītas par pieaugošu draudu mūsu demokrātiskajām valstīm 30 . Lai novērstu šos sarežģītos draudus, Komisija īsteno vairākas iniciatīvas, sākot no pasākumiem pret kiberincidentiem, kas paredzēti Savienības kiberdrošības stiprināšanai, līdz darbībām, kuru mērķis ir dezinformācijas un manipulācijas (tostarp ļaunprātīgi izmantojot personas datus) apkarošana.

Kā savā runā par stāvokli Savienībā 2018. gadā paziņoja Komisijas priekšsēdētājs Ž. K. Junkers, Komisija 2018. gada 12. septembrī ierosināja pasākumu kopumu brīvu un taisnīgu Eiropas Parlamenta vēlēšanu nodrošināšanai 31 . Pieņemot ieteikumu par vēlēšanu sadarbības tīkliem, tiešsaistes pārredzamību, aizsardzību pret kiberdrošības incidentiem un cīņu pret dezinformācijas kampaņām, Komisija mudina dalībvalstis izveidot attiecīgo iestāžu (piemēram, vēlēšanu, kiberdrošības, datu aizsardzības un tiesībaizsardzības iestāžu) valsts mēroga vēlēšanu sadarbības tīklu un noteikt kontaktpunktu, kas piedalās Eiropas līmeņa vēlēšanu sadarbības tīklā 32 . Dalībvalstīm arī jāpārbauda, vai to vēlēšanu tiesību akti ir sagatavoti atbilstīgi tiešsaistes kampaņu reālajai situācijai. Tām arī jānodrošina, ka vēlēšanu noteikumus un sankcijas, kas attiecas uz bezsaistes darbībām (tostarp pārredzamības un kampaņu finansēšanas jomā), var piemērot tiešsaistē veicamajām darbībām. Komisija aicina dalībvalstis, kā arī Eiropas un valstu politiskās partijas, fondus un kampaņu organizatorus steidzami īstenot ieteikumā paredzētās darbības.

Turklāt Komisija ierosināja norādījumus par ES datu aizsardzības tiesību aktu piemērošanu, kas palīdzēs valsts iestādēm un Eiropas un valstu politiskajām partijām, kā arī citiem vēlēšanu procesa dalībniekiem vēlēšanu kontekstā piemērot ES tiesību aktos paredzētos datu aizsardzības pienākumus 33 . Komisija arī iesniedza tiesību akta priekšlikumu mērķtiecīgiem grozījumiem 2014. gada regulā par partiju finansējumu, kas ļaus piemērot finanšu sankcijas par datu aizsardzības noteikumu pārkāpumiem ar mērķi tīši ietekmēt Eiropas Parlamenta vēlēšanu iznākumu 34 . Sankcijas veidos sodanauda līdz pat 5 % no attiecīgās Eiropas politiskās partijas vai fonda gada budžeta. Šis priekšlikums ir skaidra Komisijas prioritāte, un Komisija mudina Eiropas Parlamentu un Padomi nodrošināt ierosināto mērķtiecīgo grozījumu veikšanu līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2019. gadā. Lai tas notiktu, abiem likumdevējiem būtu steidzami jāpieņem sarunu pilnvaras, lai trialoga diskusijas varētu sākties bez kavēšanās.

Īstenojot 2018. gada aprīlī izklāstīto Eiropas pieeju 35  dezinformācijas apkarošanai tiešsaistē, Komisija veicina pārredzamāku, uzticamāku un pārskatatbildīgāku tiešsaistes vidi. 2018. gada 26. septembrī tiešsaistes platformas un reklāmas nozare nāca klajā ar pašregulējuma prakses kodeksu par dezinformāciju tiešsaistē, kurā ietvertas dažādas saistības nolūkā apkarot dezinformāciju tiešsaistē. Komisija rūpīgi sekos panāktajam progresam un līdz 2018. gada beigām izvērtēs prakses kodeksa pirmos rezultātus, un ziņos par tiem.

Komisija uzlabos informētību un turpinās dialogu ar dalībvalstu varas iestādēm 2018. gada 15. un 16. oktobra augsta līmeņa konferencē par kiberiespējotiem draudiem vēlēšanām, kuras rezultāti tiks iestrādāti nākamajā kolokvijā par pamattiesībām (2018. gada 26. un 27. novembrī), kur galvenā uzmanība tiks pievērsta tematam „Demokrātija Eiropas Savienībā”. Prakses kodeksa izvērtējuma rezultāti un augsta līmeņa konferences secinājumi tiks izmantoti kopīgajā rīcības plānā dezinformācijas apkarošanai, ko Komisija un Augstā pārstāve iesniegs līdz gada beigām, pamatojoties uz Eiropadomes 2018. gada jūnija secinājumiem un runu par stāvokli Savienībā 2018. gadā. Šajā rīcības plānā tiks ziņots par panākto progresu, īstenojot paziņojumu „Vēršanās pret dezinformāciju tiešsaistē”. Pamatojoties uz Austrumu stratēģiskās komunikācijas grupas 36 gūto pieredzi, kopā ar rīcības plānu tiks iesniegti priekšlikumi, kuru mērķis ir sekmēt – ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm – vienotāku pieeju dezinformācijai 37 . Rīcības plānā tiks aplūkotas arī triju grupu pilnvaras un resursi un apsvērti veidi, kā stiprināt to spējas novērst dezinformāciju, kas rodas attiecīgajos trijos reģionos. Tas palīdzēs nodrošināt, ka pūliņi ES un dalībvalstu līmenī ir pietiekami pielāgoti, lai nepieļautu naidīgo personu veiktās sarežģītās dezinformācijas kampaņas.

Cīņa pret kibernoziedzību un kiberdrošības uzlabošana arī joprojām ir viena no ES prioritātēm. 2018. gada 12. septembrī saskaņā ar runu par stāvokli Savienībā 2018. gadā Komisija pieņēma priekšlikumu regulai 38 , ar ko apvieno resursus un lietpratību kiberdrošības tehnoloģiju jomā. Lai neatpaliktu no pastāvīgi mainīgajiem kiberdraudiem, ar priekšlikumu tiks izveidots Valstu koordinācijas centru tīkls nolūkā mērķtiecīgāk izmantot un saskaņot finansējumu, kas kiberdrošības jomā ir pieejams sadarbībai, pētniecībai un inovācijai. Jaunais Eiropas Industriālais, tehnoloģiskais un pētnieciskais kiberdrošības kompetenču centrs pārvaldīs ES finanšu līdzekļus, kas paredzēti kiberdrošībai saskaņā ar ierosināto „Digitālo programmu Eiropai” un programmu „Apvārsnis Eiropa”, un atvieglinās Savienības, dalībvalstu un nozares kopīgos ieguldījumus ES kiberdrošības nozares veicināšanai. Turklāt saskaņā ar gaidāmo Eiropas Aizsardzības fondu, ko nesen ierosināja Komisija, principā būs iespējams atbalstīt kiberaizsardzības projektus. Eiropas Industriālais, tehnoloģiskais un pētnieciskais kiberdrošības kompetenču centrs varētu darboties kā šādu projektu vadītājs, ja to lūgtu dalībvalstis. Šis priekšlikums ir skaidra Komisijas prioritāte, un Komisija aicina Eiropas Parlamentu un Padomi pieņemt ierosināto tiesību aktu šajā Eiropas Parlamenta pilnvaru termiņā. Lai tas notiktu, abiem likumdevējiem būtu jāpieņem sarunu pilnvaras ne vēlāk kā līdz 2018. gada beigām, lai trialoga diskusijas varētu sākties 2019. gada sākumā.

2017. gada septembra kopīgajā paziņojumā 39 „Noturība, novēršana un aizsardzība, veidojot Eiropas Savienībai stipru kiberdrošību” paredzēto pasākumu ietvaros abi likumdevēji 2018. gada 13. septembrī un 2018. gada 1. oktobrī organizēja divas trialoga tikšanās par ierosināto Kiberdrošības aktu 40 . Lai paaugstinātu dalībvalstu un uzņēmumu kiberdrošības spējas un sagatavotību, kā arī uzlabotu dalībvalstu un ES iestāžu, aģentūru un struktūru sadarbību un koordināciju, priekšlikums atjaunos ES Tīklu un informācijas drošības aģentūras mandātu un pārdēvēs to par ES Kiberdrošības aģentūru. Ar priekšlikumu arī izveidos ES kiberdrošības sertifikācijas ietveru informācijas un sakaru tehnoloģiju produktiem, sistēmām un pakalpojumiem. Visas trīs iestādes ir atkārtoti apstiprinājušas savu apņemšanos līdz gada beigām pabeigt sarunas par priekšlikumu saskaņā ar kopīgo paziņojumu.

Ir panākts progress arī saistībā ar tiesību akta priekšlikumu par bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem, kas ir vēl viena 2017. gada septembrī iesniegtā Kiberdrošības tiesību aktu kopuma 41 daļa. Ar ierosinātajiem noteikumiem tiks atjaunināts ES tiesiskais regulējums, kas vērsts pret krāpšanos ar bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem un to viltošanu, pievēršoties jaunām problēmām un tehnoloģiskajai attīstībai, piemēram, virtuālajai valūtai un mobilajiem maksājumiem, novēršot šķēršļus operatīvai sadarbībai un veicinot profilaktiskus pasākumus un palīdzību cietušajiem. Abi likumdevēji 2018. gada 26. septembrī organizēja pirmo trialoga sanāksmi, un visas trīs iestādes ir apliecinājušas savu vēlmi ātri vienoties par priekšlikumu.

5.Teroristu darbības telpas slēgšana

ES ir rīkojusies apņēmīgi, lai slēgtu telpu, kurā darbojas teroristi un citi noziedznieki. Visu personu, kas šķērso ārējo robežu 42 , sistemātiskas pārbaudes un datu apstrāde atbilstīgi Pasažieru datu reģistra direktīvai 43 apgrūtina teroristu ieceļošanu un pārvietošanos Eiropas Savienībā. Direktīva par terorisma apkarošanu 44 palīdz novērst teroristu uzbrukumus, atzīstot tādas darbības kā terorisma finansēšana, apmācības veikšana vai ceļošana terorisma nolūkos, kā arī šādu ceļojumu organizēšana vai veicināšana par noziedzīgiem nodarījumiem. Pastiprinātie Piektās nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvas 45 noteikumi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanai, kā arī nesen apstiprinātie noteikumi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanai ar krimināltiesībām 46 apgrūtinās teroristu piekļuvi naudai. Komisija aicina dalībvalstis pēc iespējas ātrāk transponēt šos instrumentus, lai pastiprinātu cīņu pret terorisma finansēšanu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Pastiprināts tiesiskais regulējums ieroču iegādes un glabāšanas kontrolei 47 kopā ar pastāvīgām darbībām pret šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību 48 ierobežo šaujamieroču piegādi noziedzniekiem un teroristiem.

Lai gan ir panākts būtisks progress nolūkā novērst terorisma un citus draudus drošībai Eiropas Savienībā, Savienībā nav vienotas pieejas teroristu pārrobežu noziegumu izmeklēšanai, apsūdzību celšanai un notiesāšanai par šādiem noziegumiem. Eiropas Prokuratūrai (EPPO) 49 , kas ir vienīgā Savienības struktūra ar tiesībām veikt kriminālizmeklēšanu un notiesāt par noziedzīgiem nodarījumiem kompetentajās valstu tiesās, kā arī saukt pie atbildības likumpārkāpējus, ir liels potenciāls būtiski pastiprināt pašreizējos pūliņus cīņā pret teroristu noziedzīgiem nodarījumiem Eiropas Savienībā. Pēc 2017. gada runas par stāvokli Savienībā Komisija 2018. gada 12. septembrī iesniedza iniciatīvu paplašināt EPPO kompetenci izmeklēt teroristu pārrobežu nodarījumus un notiesāt par tiem, kā arī Eiropadomes lēmuma projektu, ar ko groza LESD 86. pantu attiecībā uz EPPO kompetenci 50 . Komisija aicina Eiropadomi kopā ar Eiropas Parlamentu virzīt tālāk šo iniciatīvu un pieņemt lēmumu par EPPO kompetenču paplašināšanu attiecībā uz teroristu nodarījumiem, kas skar vairāk nekā vienu dalībvalsti.

Lai gan ES ir spēkā stingri noteikumi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā, nesenie gadījumi, kas saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju dažās ES bankās, rada bažas, ka šie noteikumi ne vienmēr tiek uzraudzīti un efektīvi īstenoti visā ES. 2018. gada 12. septembrī runā par stāvokli Savienībā 2018. gadā Komisija ierosināja pastiprināt Eiropas Banku iestādes lomu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas uzraudzībā finanšu nozarē 51 . Ierosinātie pasākumi vēl vairāk pastiprinās ES finanšu iestāžu uzraudzību nolūkā labāk novērst nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas draudus. Komisija aicina Eiropas Parlamentu un Padomi apstiprināt darbības, lai pēc iespējas ātrāk un ne vēlāk kā līdz 2019. gada sākumam pastiprinātu Eiropas Banku iestādes lomu un veiktu atbilstošus likumdošanas pasākumus.

Elektroniskie pierādījumi ir svarīgi vairumā kriminālizmeklēšanu. Aizvien biežāk tiesu iestādēm jāveic pieprasījums citā jurisdikcijā, lai iegūtu šādus elektroniskos pierādījumus no pakalpojumu sniedzējiem. Šo pierādījumu vieglākai un ātrākai iegūšanai, tostarp pāri robežām, ir izšķiroša nozīme noziegumu, tostarp terorisma vai kibernoziegumu, efektīvā izmeklēšanā un kriminālvajāšanā. Tāpēc abiem likumdevējiem noteikti jāpieņem Komisijas 2018. gada aprīļa priekšlikumi, kuru mērķis ir uzlabot elektronisko pierādījumu pārrobežu vākšanu kriminālprocesā 52 . Padomē pašlaik notiek diskusijas. Gaidāmā Tieslietu un iekšlietu padomes sanāksme 2018. gada 11. un 12. oktobrī ir svarīgs pasākums, lai ministri varētu apspriest priekšlikumu galvenos aspektus, galvenokārt iniciatīvas piemērošanas jomu, kā arī procesuālos aspektus un vajadzīgos aizsardzības pasākumus nolūkā ne vēlāk kā līdz 2018. gada decembrim vienoties par Padomes nostāju. Ņemot vērā to, cik svarīgi ir elektroniskie pierādījumi gandrīz visu veidu noziedzīgu nodarījumu kriminālizmeklēšanā, Komisija aicina Eiropas Parlamentu un Padomi steidzamības kārtā strādāt pie šīs prioritārās likumdošanas iniciatīvas, ne vēlāk kā līdz 2018. gada beigām pieņemt sarunu pilnvaras un nekavējoties sākt trialoga diskusijas. Tas ļautu pieņemt šo tiesību aktu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2019. gadā, par ko vienojās visas trīs iestādes kopīgajā deklarācijā.

Komisija turpina cieši sekot notikumiem saistībā ar elektroniskajiem pierādījumiem valstīs ārpus ES, tostarp Amerikas Savienoto Valstu Likumīgas aizrobežu datu izmantošanas izskaidrošanas aktam (CLOUD akts), un tas tiks apspriests politiskā līmenī ES un ASV tieslietu un iekšlietu ministru sanāksmē, kas notiks Vašingtonā 2018. gada 8. un 9. novembrī. Komisija arī cieši seko notikumiem saistībā ar sarunām par Eiropas Padomes Budapeštas Konvencijas par kibernoziedzību otro papildu protokolu par piekļuvi elektroniskajiem pierādījumiem. Komisijas priekšlikumi saistībā ar elektroniskajiem pierādījumiem ir stabils pamats koordinētai un saskaņotai pieejai, ko Eiropas Savienība piemēro gan ES, gan pasaules līmenī. Komisija plāno pēc iespējas ātrāk ierosināt pieņemt divus ieteikumus sarunu norādījumiem par starptautiskajiem aspektiem priekšlikumos par e-pierādījumiem, kā 2018. gada jūnijā aicināja Tieslietu un iekšlietu padome, proti, par Budapeštas Konvencijas par kibernoziedzību otro papildu protokolu un ES un Amerikas Savienoto Valstu nolīgumu par pārrobežu piekļuvi elektroniskiem pierādījumiem. Termiņš abu ieteikumu pieņemšanai, kas notiktu vienlaikus, ir saistīts ar progresu diskusijās par priekšlikumiem saistībā ar e-pierādījumiem un pietiekamu skaidrību par ES turpmākās iekšējās kārtības parametriem un aizsardzības pasākumiem, kā arī par aizsardzības pasākumiem, kas vajadzīgi trešo partnervalstu tiesību sistēmās.

Ņemot vērā finanšu informācijas nozīmi izmeklēšanā, Komisija 2018. gada aprīlī iesniedza tiesību akta priekšlikumu, kura mērķis ir atvieglināt finanšu un citas informācijas izmantošanu nopietnu noziedzīgu nodarījumu novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai vai apsūdzību celšanai par tiem 53 . Šīs prioritārās likumdošanas iniciatīvas mērķis ir sniegt noteiktām tiesībaizsardzības iestādēm un līdzekļu atguves dienestiem tiešu piekļuvi informācijai par bankas kontiem, kas glabājas valstu centralizētajos bankas kontu reģistros, un stiprināt sadarbību starp valstu finanšu izlūkošanas vienībām un tiesībaizsardzības iestādēm. Komisija aicina Eiropas Parlamentu un Padomi steidzamības kārtā strādāt pie prioritārās likumdošanas iniciatīvas, ņemot vērā visu trīs iestāžu vienošanos kopīgajā deklarācijā par likumdošanas prioritātēm, lai nodrošinātu, ka tiesību akts tiek pieņemts pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2019. gadā. Lai tas notiktu, abiem likumdevējiem steidzami jāpieņem sarunu pilnvaras un nekavējoties jāsāk trialoga diskusijas.

Teroristi ir izmantojuši pašdarinātas sprāgstvielas daudzos uzbrukumos Eiropas Savienībā, un vēl lielākā skaitā neizdevušos un izjauktu uzbrukumu tika mēģināts izmantot pašdarinātas sprāgstvielas. Lai pēc iespējas ierobežotu teroristu piekļuvi bīstamiem sprāgstvielu prekursoriem, kurus var ļaunprātīgi izmantot nolūkā radīt pašdarinātas sprāgstvielas, Komisija 2018. gada aprīlī iesniedza tiesību akta priekšlikumu pastiprināt sprāgstvielu prekursoru tirgū laišanas un lietošanas ierobežojumus 54 . Pamatojoties uz Komisijas 2017. gada oktobra ieteikumu 55 , šīs iniciatīvas mērķis ir novērst nepilnības drošībā ar vairākiem pasākumiem, piemēram, aizliegumu attiecībā uz papildu ķīmiskām vielām, kuras varētu izmantot pašdarinātu sprāgstvielu izgatavošanai, obligātas sodāmības pārbaudes attiecībā uz personām, kuras piesakās licences saņemšanai nolūkā iegādāties vielas, kuru lietošana ir ierobežota, un precizēt to, ka noteikumi, kurus piemēro saimnieciskās darbības veicējiem, attiecas arī uz uzņēmumiem, kuri darbojas tiešsaistē. Lai sasniegtu šos mērķus, ir svarīgi, ka abi likumdevēji līdz 2018. gada beigām pieņem sarunu pilnvaras un ne vēlāk kā 2019. gada sākumā sāk trialoga apspriedes, jo tikai šādā gadījumā abi likumdevēji varēs panākt vienošanos par šo dokumentu šajā Eiropas Parlamenta pilnvaru termiņā.

Lai apgrūtinātu teroristu un citu noziedznieku iespējas ļaunprātīgi izmantot vai viltot dokumentus, kurus izmanto, lai ieceļotu un pārvietotos Eiropas Savienībā, vienlaikus veicinot ES pilsoņu tiesību uz brīvu pārvietošanos izmantošanu, Komisija 2018. gada aprīlī iesniedza tiesību akta priekšlikumu, kura mērķis ir pastiprināt valstu identifikācijas karšu un uzturēšanās dokumentu drošības elementus 56 . Priekšlikumā ir noteikti dokumentu drošības minimālie standarti valstu identifikācijas kartēm, tostarp jo īpaši prasība uzglabāt biometrisko fotogrāfiju un pirkstu nospiedumus mikroshēmā uz identifikācijas kartes. Priekšlikumā arī izklāstīta minimālā informācija, kas jāsniedz uzturēšanās dokumentos, kurus izdod ES pilsoņiem, kas dzīvo citā dalībvalstī, kā arī paredzēta ģimenes locekļu, kuri nav ES pilsoņi, uzturēšanas karšu formas pilnīga saskaņošana. Paredzams, ka abi likumdevēji līdz 2018. gada novembrim pieņems sarunu pilnvaras, kā rezultātā būtu jārod iespēja panākt ātru progresu un dokumenta pieņemšanu šajā Eiropas Parlamenta pilnvaru termiņā.

III.    CITU PRIORITĀRU DROŠĪBAS JOMAS DOKUMENTU ĪSTENOŠANA

1.Apstiprināto pasākumu īstenošana drošības savienībā

Darbības, ko Eiropas Savienība ir veikusi drošības savienībā, varēs sniegt maksimālu labumu un atbalstu valstu iestādēm (kuras ir galvenās dalībnieces), ja visas dalībvalstis pilnībā īstenos Savienības instrumentus. Lai to panāktu, Komisija sniedz atbalstu dalībvalstīm drošības savienībā apstiprināto pasākumu pilnīgai īstenošanai un piemērošanai, tostarp, veicinot paraugprakses apmaiņu un piešķirot finansējumu 57 . Taču vajadzības gadījumā Komisija nešaubīgi izmantos visus tās rīcībā esošos pasākumus ES tiesību īstenošanai, tostarp attiecīgā gadījumā – pārkāpumu procedūru, kā tas bija turpmāk minētajos nepaziņošanas gadījumos.

Pēc tam kad 2018. gada 25. maijā beidzās ES Pasažieru datu reģistra direktīvas 58 ieviešanas termiņš, Komisija 2018. gada 19. jūlijā sāka pārkāpuma procedūras pret 14 dalībvalstīm par to, ka tās nepaziņoja par to valsts tiesību aktu pieņemšu, ar kuriem tiek pilnīgi transponēta direktīva 59  – ļoti svarīgs instruments cīņā pret terorismu un nopietniem noziedzīgiem nodarījumiem. Vienlaikus Komisija turpina atbalstīt visu dalībvalstu pūliņus pabeigt savu pasažieru datu reģistra sistēmu izstrādi, tostarp, atvieglinot informācijas un paraugprakses apmaiņu. Iekšējās drošības fonda 60 darba programmā 2018. gadam ir paredzēts papildu finansējums 1,5 miljonu euro apmērā valstu pasažieru informācijas nodaļu savienojamībai.

Termiņš Datu aizsardzības tiesību piemērošanas direktīvas 61 transponēšanai valsts tiesību aktos beidzās 2018. gada 6. maijā. Tāpēc Komisija 2018. gada 19. jūlijā sāka pārkāpuma procedūras pret 19 dalībvalstīm par nepaziņošanu par to valsts tiesību aktu pieņemšanu, ar kuriem tiek pilnīgi transponēta minētā direktīva 62 .

Termiņš Tīklu un informācijas sistēmu drošības direktīvas (TID direktīva) 63 transponēšanai valsts tiesību aktos beidzās 2018. gada 9. maijā. Tāpēc Komisija 2018. gada 19. jūlijā sāka pārkāpuma procedūras pret 17 dalībvalstīm par nepaziņošanu par to valsts tiesību aktu pieņemšanu, ar kuriem tiek pilnīgi transponēta minētā direktīva 64 . Dalībnieku, kuriem tiks piemērotas direktīvas prasības, jeb tā dēvēto pamatpakalpojumu sniedzēju (PPS) identificēšanas termiņš beigsies 2018. gada 9. novembrī. Saskaņā ar pieeju kiberdrošībai, kas attiecināma uz konkrētu nozari, Komisija strādā ar norādījumiem par enerģētikas nozares prasībām attiecībā uz kiberdrošību. Augsta līmeņa konference, ko kopīgi organizē Austrijas prezidentūra un Komisija, notiks 2018. gada 11. oktobrī Briselē.

Direktīvas par terorisma apkarošanu 65 transponēšanas termiņš beidzās 2018. gada 8. septembrī, savukārt Direktīvas par ieroču iegādes un turēšanas kontroli 66 transponēšanas termiņš beidzās 2018. gada 14. septembrī. Pašlaik Komisija vērtē no dalībvalstīm saņemtos paziņojumus un izmantos savas kā Līgumu aizstāvja tiesības ierosināt prasību par pārkāpumu, ja un kad tas vajadzīgs, lai nodrošinātu šo instrumentu pilnīgu īstenošanu. Komisija arī izvērtē Ceturtās nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvas 67 transponēšanu un strādā pie tā, lai nodrošinātu, ka noteikumi tiek īstenoti uz vietas. Komisija ir sākusi pārkāpuma procedūras pret 20 dalībvalstīm par nepaziņošanu par to valsts tiesību aktu pieņemšanu, ar kuriem tiek transponēta minētā direktīva 68 . Attiecīgā gadījumā tā turpinās izmantot savas pilnvaras, lai nodrošinātu šīs direktīvas pilnīgu īstenošanu.

Komisija aicina dalībvalstis pilnīgi īstenot un piemērot visus drošības savienībā apstiprinātos ES pasākumus un instrumentus.

2. Sabiedrisku vietu aizsardzība

Lai uzlabotu mūsu aizsardzību un noturību pret terorismu, Komisija turpina atbalstīt dalībvalstis saistībā ar sabiedrisku vietu aizsardzību, īstenojot 2017. gada oktobra rīcības plānu 75 , kurā ietverti pasākumi ar nolūku atbalstīt rīcību valsts, reģionālā un vietējā līmenī. Pārvaldītāju grupa, Komisijas vadīta grupa publiskās un privātās partnerības veicināšanai drošības jomā un privāto pārvaldītāju iesaistīšanai, 2018. gada 26. un 27. septembrī tikās tematiskā sanāksmē ar viesmīlības un komerciālās nozares pārstāvjiem, sapulcējot ieinteresētās personas, kas pārstāvēja restorānus, viesnīcas, slimnīcas, tirdzniecības centrus un konferenču centrus. Pārvaldītāju grupas pilnvērtīga sanāksme ar visu nozaru pārstāvju piedalīšanos notiks 2018. gada 26. un 27. novembrī. Lai veicinātu paraugprakses apmaiņu, Komisija ierosina atlasīt projektus finansējumam 25,4 miljonu euro apmērā, pamatojoties uz Iekšējās drošības fonda 2017. gada uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus. Turklāt Eiropas Reģionu un pilsētu nedēļā, kas notiks 2018. gada 8.–11. oktobrī, Eiropas Reģionālās attīstības fonda ietvaros Komisija publicēs uzaicinājumu saskaņā ar Inovatīvām pilsētvides darbībām 76 . Drošība būs viens no četriem šā uzaicinājuma tematiem, kura kopējais finansējums ir 100 miljoni euro un pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 2019. gada janvārī. Turklāt saskaņā ar ES pilsētprogrammu Komisija ir ierosinājusi partnerību saistībā ar drošību sabiedriskās vietās 77 , kas ļaus dalībvalstīm, pilsētu pārstāvjiem un citām ieinteresētajām personām kopīgi izstrādāt rīcības plānu labākam regulējumam, zināšanām un finansējumam nolūkā pastiprināt drošību sabiedriskās vietās.

Saskaņā ar Iekšējās drošības fonda darba programmu 2018. gadam 78 Komisija vienlaikus ar šo ziņojumu publicēja uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus papildu finansējumam 9,5 miljonu euro apmērā publisko vietu aizsardzībai, kā arī finansējumam priekšlikumiem ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko un kodola (CBRN) draudu novēršanai, atbalstot kritiski svarīgās infrastruktūras aizsardzību un ierobežojot piekļuvi sprāgstvielām un sprāgstvielu prekursoriem. Turklāt Komisija turpina savu darbu saistībā ar kopīgā paziņojuma 79 par noturības un spēju palielināšanu cīņā ar hibrīddraudiem, kā arī rīcības plāna 80 īstenošanu nolūkā uzlabot sagatavotību pret ķīmiskajiem, bioloģiskajiem, radioloģiskajiem un kodola riskiem drošībai, atbildot uz Eiropadomes 2018. gada marta aicinājumu pastiprināt noturību pret šiem riskiem.

3. Ārējā dimensija

ES un Kanāda 2018. gada 20. jūnijā sāka oficiālas sarunas par pārskatīto ES un Kanādas nolīgumu par pasažieru datu reģistru. Sarunu otrā kārta notika Otavā 2018. gada 18. un 19. septembrī, un pašlaik notiek sarunas tehniskā līmenī. Komisija informēja Padomi darba grupas līmenī 2018. gada 1. oktobrī un turpmākajās dienās informēs Eiropas Parlamenta LIBE komiteju par sarunās gūtajiem panākumiem.

Saistībā ar ES pastiprināto sadarbību ar Rietumbalkānu reģionu drošības jomā 81 2018. gada 5. oktobrī Tirānā ES un Rietumbalkānu reģiona tieslietu un iekšlietu ministru sanāksmē Komisija ES vārdā kopā ar visām sešām partnervalstīm Rietumbalkānu reģionā parakstīja kopīgu rīcības plānu terorisma apkarošanai Rietumbalkānu reģionā 82 . Rīcības plāns būs kopīga prioritāte un kopīgi apstiprināts pamats konkrētu rezultātu sasniegšanai, lai risinātu pašreizējās problēmas drošības jomā, kā arī sistemātiski stiprinātu reģionālo sadarbību. Tā pieci mērķi ir izveidot stingru pretterorisma regulējumu, nodrošināt efektīvu vardarbīga ekstrēmisma novēršanu un apkarošanu, nodrošināt efektīvu informācijas apmaiņu un operatīvu sadarbību, uzlabot spēju apkarot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu un pastiprināt iedzīvotāju un infrastruktūras aizsardzību. Pie katra mērķa ir norādītas darbības, kas jāveic partnervalstīm Rietumbalkānu reģionā (tostarp reģionālā līmenī), kā arī darbības, ko atbalsta Eiropas Savienība. Turklāt saskaņā ar Digitalizācijas programmu Rietumbalkāniem Eiropas Savienība cenšas pastiprināt sadarbību ar partnervalstīm Rietumbalkānu reģionā kiberdrošības jomā, jo īpaši ar ES Kiberdrošības aģentūras (ENISA) atbalstu.

Pēc tam kad statusa nolīgumi par operatīvu sadarbību tika parafēti ar Albāniju 2018. gada februārī un ar bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku 2018. gada jūlijā, Komisija un Serbijas Republika 2018. gada 20. septembrī parafēja statusa nolīgumu par operatīvu sadarbību ar Serbiju, kas ļauj izvietot šajā valstī Eiropas Robežu un krasta apsardzes vienības. Statusa nolīgums ar Albāniju tika parakstīts 5. oktobrī. Aģentūra varēs palīdzēt šīm partnervalstīm Rietumbalkānu reģionā pārvaldīt robežas un veikt kopīgas darbības, jo īpaši pēkšņu migrācijas plūsmu pārmaiņu gadījumā. Pašlaik notiek sarunas ar Melnkalni un Bosniju un Hercegovinu.

ES piedalījās pirmajā pretterorisma aģentūru vadītāju augsta līmeņa konferencē, ko 2018. gada 28. un 29. jūnijā organizēja ANO ģenerālsekretārs kopā ar ANO Pretterorisma biroju. Vairāk nekā 1000 dalībnieku no 150 valstīm, 51 pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kā arī 30 starptautiskām un reģionālām organizācijām sapulcējās, lai pastiprinātu daudzpusējo sadarbību pretterorisma jomā un izveidotu jaunas partnerības nolūkā novērst sarežģītus un starptautiskus terorisma draudus.

Gatavojoties ES un ASV tieslietu un iekšlietu ministru sanāksmei, kas notiks Vašingtonā 2018. gada 8. un 9. novembrī, ES un ASV augstākā līmeņa ierēdņu sanāksmē par tieslietām un iekšlietām 2018. gada 25. un 26. septembrī Vīnē tika apspriesti ar drošību saistīti transatlantiskās sadarbības aspekti, piemēram, sadarbība tiesībaizsardzības un pasažieru datu reģistra datu apmaiņas jomā, aviācijas drošība un sadarbība ķīmisko draudu jomā.

ES un Austrālijas pretterorisma dialogā, kas notika 2018. gada 12. jūlijā Briselē, tika apspriesta sadarbība ar Eiropolu, pasažieru datu reģistra datu apmaiņa, Austrālijas centieni apkarot terorismu un vardarbīgu ekstrēmismu Dienvidaustrumāzijā un sadarbība ar Globālo terorisma apkarošanas forumu un koalīciju pret Da’esh.

Atbilstīgi ES pūliņiem pastiprināt sadarbību ar dienvidu partnervalstīm drošības un pretterorisma jomā 2018. gada 16.–18. jūlijā kopīga ES augstākā līmeņa amatpersonu misija apmeklēja Alžīriju. Diskusijās lielākā uzmanība bija pievērsta pretterorisma pasākumiem Sāhelā.

IV. SECINĀJUMS

Eiropieši sagaida, ka Savienība gādās par viņu drošību, kā Komisijas priekšsēdētājs Ž. K. Junkers uzsvēra savā runā par stāvokli Savienībā 2018. gadā. Nākamie mēneši būs izšķiroši, lai līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2019. gada maijā pieņemtu visus vēl neapstiprinātos tiesību aktu priekšlikumus drošības savienībā atbilstīgi kopīgajai deklarācijai par ES likumdošanas prioritātēm 2018. un 2019. gadā un pozitīvai virzībai, kas tika panākta neformālajā vadītāju sanāksmē Zalcburgā.

Pamatojoties uz pēdējos gados panākto progresu ceļā uz efektīvu un patiesu drošības savienību, Komisija aicina Eiropas Parlamentu un Padomi turpināt steidzamības kārtā strādāt pie prioritārajām likumdošanas iniciatīvām, par kurām tika panākta vienošanās kopīgajā deklarācijā, kā arī pie jaunākajām drošības savienības iniciatīvām, ar kurām Komisija nāca klajā runā par stāvokli Savienībā 2018. gadā. Vajadzības gadījumā abiem likumdevējiem jāpaātrina darbs, lai panāktu vienošanos par visiem dokumentiem šajā Eiropas Parlamenta pilnvaru termiņā.

(1)

      https://ec.europa.eu/commission/sites/beta-political/files/soteu2018-speech_lv_0.pdf . Skatīt arī Komisijas priekšsēdētāja Ž. K. Junkera nodomu vēstuli: https://ec.europa.eu/commission/sites/beta-political/files/soteu2018-letter-of-intent_lv.pdf .

(2)

     COM(2018) 640 final (12.9.2018.).

(3)

     COM(2018) 637 final (12.9.2018.).

(4)

     COM(2018) 630 final (12.9.2018.).

(5)

     COM(2018) 641 final (12.9.2018.).

(6)

     COM(2018) 631 final (12.9.2018.).

(7)

      https://english.defensie.nl/latest/news/2018/10/04/netherlands-defence-intelligence-and-security-service-disrupts-russian-cyber-operation-targeting-opcw .

(8)

      http://europa.eu/rapid/press-release_STATEMENT-18-6026_en.htm .

(9)

     COM(2018) 470 final (13.6.2018.).

(10)

      https://ec.europa.eu/commission/sites/beta-political/files/joint-declaration-eu-legislative-priorities-2018-19_en.pdf .

(11)

     COM(2016) 731 final (16.11.2016.).

(12)

     COM(2016) 881 final (21.12.2016.), COM(2016) 882 final (21.12.2016.), COM(2016) 883 final (21.12.2016.).

(13)

     COM(2017) 352 final (29.6.2017.).

(14)

     COM(2016) 826 final (21.12.2016.).

(15)

     Direktīva (ES) 2018/843 (30.5.2018.).

(16)

     COM(2017) 793 final (12.12.2017.), COM(2017) 794 final (12.12.2017.), COM(2018) 478 final (13.6.2018.), COM(2018) 480 final (13.6.2018.).

(17)

     COM(2017) 344 final (29.6.2017.).

(18)

     COM(2016) 272 final (4.5.2016.).

(19)

     COM(2018) 302 final (16.5.2018.).

(20)

     COM(2018) 631 final (12.9.2018.).

(21)

     COM(2018) 633 final (12.9.2018.).

(22)

     COM(2018) 634 final (12.9.2018.).

(23)

     Eiropas Parlaments 2017. gada 15. jūnija rezolūcijā par tiešsaistes platformām un digitālo vienoto tirgu mudināja attiecīgās platformas „pastiprināt pasākumus, ar kuriem tiks apkarots nelegālais un kaitīgais saturs”, un aicināja Komisiju iesniegt priekšlikumus šo jautājumu risināšanai.

(24)

     Eiropadome 2017. gada 22. un 23. jūnijā norādīja, ka „nozare izstrādās jaunas tehnoloģijas un rīkus, ar ko uzlabot uz terora aktiem kūdoša satura automātisku atklāšanu un dzēšanu. Tas pēc vajadzības būtu jāpapildina ar attiecīgajiem leģislatīvajiem pasākumiem ES līmenī”. Eiropadome 2018. gada 28. jūnijā atzinīgi novērtēja „Komisijas nodomu iesniegt leģislatīvu priekšlikumu, kā uzlabot tāda satura atklāšanu un izņemšanu, kas veicina naida kurināšanu un mudina izdarīt terora aktus”.

(25)

     COM(2018) 640 final (12.9.2018.).

(26)

     C(2018) 1177 final (1.3.2018.).

(27)

     Sk. piecpadsmito progresa ziņojumu virzībā uz efektīvu un patiesu drošības savienību (COM(2018) 470 final (13.6.2018.)).

(28)

     C(2018) 5345 (9.8.2018.).

(29)

     C(2018) 6336 (4.10.2018.).

(30)

     JOIN(2018) 16 final (12.6.2018.).

(31)

     COM(2018) 637 final (12.9.2018.).

(32)

     COM(2018) 5949 final (12.9.2018.).

(33)

     COM(2018) 638 final (12.9.2018.).

(34)

     COM(2018) 636 final (12.9.2018.).

(35)

     COM(2018) 236 final (26.4.2018.). Paziņojumā „Vēršanās pret dezinformāciju tiešsaistē: Eiropas pieeja” Komisija ierosināja darbības un pieprasīja uzlabot pašregulējuma instrumentus nolūkā vērsties pret dezinformācijas izplatīšanos tiešsaistē un tās ietekmi Eiropā.

(36)

     Austrumu stratēģiskās komunikācijas grupa tika izveidota saskaņā ar 2015. gada jūnija Stratēģiskās komunikācijas rīcības plānu, lai novērstu Krievijas īstenotās dezinformācijas kampaņas. Grupa izstrādā komunikācijas produktus un kampaņas, kas paredzētas ES politikas virzienu labākai izskaidrošanai. Pārējās divas grupas ir izveidotas ar atšķirīgu ģeogrāfisko fokusu: Rietumbalkānu stratēģiskās komunikācijas grupa un Vidusjūras dienvidu reģiona valstu stratēģiskās komunikācijas grupa arābu valodā runājošajai pasaules daļai.

(37)

     Sk. arī kopīgo paziņojumu „Noturības un spēju palielināšana cīņā ar hibrīddraudiem” (JOIN(2018) 16 final (12.6.2018.)).

(38)

     COM(2018) 630 final (12.9.2018.).

(39)

     JOIN(2017) 450 final (13.9.2017.).

(40)

     COM(2017) 477 final (13.9.2017.).

(41)

     COM(2017) 489 final (13.9.2017.).

(42)

     Regula (ES) 2017/458 (15.3.2017.).

(43)

     Direktīva (ES) 2016/681 (27.4.2016.).

(44)

     Direktīva (ES) 2017/541 (15.3.2017.).

(45)

     Direktīva (ES) 2018/843 (30.5.2018.).

(46)

     COM(2016) 826 final (21.12.2016.).

(47)

     Direktīva (ES) 2017/853 (17.5.2017.).

(48)

     Sk. ES rīcības plānu pret šaujamieroču un sprāgstvielu nelikumīgu tirdzniecību un izmantošanu (COM(2015) 624 final, 2.12.2015.). Šaujamieroču nelikumīgā tirdzniecībā, izplatīšanā un izmantošanā iesaistītu organizētu noziedzīgu grupu sagraušana ir arī viena no prioritātēm ES politikas ciklā organizētas un smagas starptautiskas noziedzības jomā 2018.–2021. gada laikposmā. Komisija 2018. gada aprīlī pieņēma ieteikumu dalībvalstīm pastiprināt noteikumu par civilām vajadzībām izmantojamu šaujamieroču eksportu un importu īstenošanu, galvenokārt, veicot sistemātiskas izcelsmes pārbaudes attiecībā uz visām personām, kuras iesniedz pieteikumus eksporta atļaujas saņemšanai (C(2018) 2197 final).

(49)

     Padomes Regula (ES) 2017/1939 (12.10.2017.).

(50)

     COM(2018) 641 final (12.9.2018.).

(51)

     COM(2018) 645 final (12.9.2018.).

(52)

     COM(2018) 225 final (17.4.2018.) un COM(2018) 226 final (17.4.2018.).

(53)

     COM(2018) 213 final (17.4.2018.).

(54)

     COM(2018) 209 final (17.4.2018.).

(55)

     C(2017) 6950 final (18.10.2017.).

(56)

     COM(2018) 212 final (17.4.2018.).

(57)

     Piemēram, Komisija ir atbalstījusi dalībvalstis visā Tīklu un informācijas drošības direktīvas (TID direktīva) (sk. turpmāk) transponēšanas procesā, pamatojoties uz 2017. gada septembra paziņojumu par TID direktīvas potenciāla maksimālu izmantošanu (COM(2017) 476 final (13.9.2017.)). Komisija 2016. gada novembrī arī publicēja ES Pasažieru datu reģistra direktīvas (sk. turpmāk) īstenošanas plānu, lai atbalstītu dalībvalstis šajā procesā (SWD(2016) 426 final (28.11.2016.)).

(58)

     Direktīva (ES) 2016/681 (27.4.2016.).

(59)

     Austrija, Bulgārija, Čehijas Republika, Igaunija, Grieķija, Spānija, Francija, Kipra, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Rumānija, Slovēnija un Somija. Komisija saņem atbildes no dalībvalstīm, tostarp paziņojumus par attiecīgajiem tiesību aktiem, kuri pašlaik tiek analizēti (sk. arī 69. zemsvītras piezīmi).

(60)

     C(2018) 6336 (4.10.2018.).

(61)

     Direktīva (ES) 2016/680 (27.4.2016.).

(62)

     Beļģija, Bulgārija, Čehijas Republika, Igaunija, Francija, Grieķija, Spānija, Horvātija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Ungārija, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovēnija un Somija. Komisija saņem atbildes no dalībvalstīm, tostarp paziņojumus par attiecīgajiem tiesību aktiem, kuri pašlaik tiek analizēti (sk. arī 70. zemsvītras piezīmi).

(63)

     Direktīva (ES) 2016/1148 (27.4.2016.).

(64)

     Austrija, Bulgārija, Beļģija, Horvātija, Dānija, Francija, Grieķija, Ungārija, Īrija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija un Spānija. Komisija saņem atbildes no dalībvalstīm, tostarp paziņojumus par attiecīgajiem tiesību aktiem, kuri pašlaik tiek analizēti (sk. arī 71. zemsvītras piezīmi).

(65)

     Direktīva (ES) 2017/541 (15.3.2017.).

(66)

     Direktīva (ES) 2017/853 (17.5.2017.).

(67)

     Direktīva (ES) 2015/849 (20.5.2015.).

(68)

     Austrija, Beļģija, Bulgārija, Kipra, Igaunija, Grieķija, Spānija, Francija, Somija, Horvātija, Īrija, Lietuva, Latvija, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija un Slovākija.

(69)

     Kiprai, Grieķijai, Spānijai, Somijai, Nīderlandei, Portugālei, Rumānijai un Slovēnijai vēl jāpaziņo par transponēšanu. Čehijas Republika un Igaunija ir paziņojušas par daļēju transponēšanu, un tām vēl jāpabeidz transponēšanas paziņošana.

(70)

     Bulgārijai, Kiprai, Igaunijai, Grieķijai, Somijai, Spānijai, Latvijai, Nīderlandei, Polijai, Rumānijai un Slovēnijai vēl jāpaziņo par transponēšanu. Čehijas Republika un Portugāle ir paziņojušas par daļēju transponēšanu, un tām vēl jāpabeidz transponēšanas paziņošana.

(71)

     Austrijai, Bulgārijai, Beļģijai, Grieķijai, Latvijai, Luksemburgai, Nīderlandei un Rumānijai vēl jāpaziņo par transponēšanu. Polija, Lietuva un Ungārija ir paziņojušas par daļēju transponēšanu, un tām vēl jāpabeidz transponēšanas paziņošana.

(72)

     Bulgārijai, Vācijai, Grieķijai, Itālijai, Kiprai, Luksemburgai, Maltai, Rumānijai un Somijai vēl jāpaziņo par transponēšanu. Austrija, Beļģija, Horvātija, Čehijas Republika, Igaunija, Francija, Lietuva, Portugāle, Slovēnija un Spānija ir paziņojušas par daļēju transponēšanu, un tām vēl jāpabeidz transponēšanas paziņošana.

(73)

     Beļģijai, Bulgārijai, Vācijai, Igaunijai, Īrijai, Grieķijai, Spānijai, Horvātijai, Kiprai, Latvijai, Luksemburgai, Ungārijai, Maltai, Nīderlandei, Austrijai, Polijai, Rumānijai, Slovēnijai, Slovākijai, Somijai un Zviedrijai vēl jāpaziņo par transponēšanu. Čehijas Republika, Francija, Portugāle, Lietuva un Apvienotā Karaliste ir paziņojušas par daļēju transponēšanu, un tām vēl jāpabeidz transponēšanas paziņošana.

(74)

     Rumānijai vēl jāpaziņo par transponēšanu. Austrija, Īrija un Luksemburga ir paziņojušas par daļēju transponēšanu, un tām vēl jāpabeidz transponēšanas paziņošana. Pārējās 16 dalībvalstis ir paziņojušas par pilnīgu transponēšanu, un Komisija pašlaik veic novērtējumu.

(75)

     COM(2017) 612 final (18.10.2017.).

(76)

      http://www.uia-initiative.eu/en .

(77)

      https://webgate.ec.europa.eu/playground-multisite/futurium/en/urban-agenda/terms/all/Security%20in%20public%20spaces .

(78)

     COM(2018) 6336 final (4.10.2018.).

(79)

     JOIN(2018) 16 final (12.6.2018.). Tostarp saistībā ar papildu pasākumiem, kas paredzēti Piecpadsmitajā progresa ziņojumā virzībā uz efektīvu un patiesu drošības savienību (COM(2018) 470 final (13.6.2018.)).

(80)

     COM(2017) 610 final (18.10.2017.).

(81)

     Drošība un migrācija ir vienas no galvenajām tematiskajām iniciatīvām 2018. gada februāra paziņojumā „Ticama paplašināšanās perspektīva Rietumbalkāniem un padziļināta ES iesaiste šajā reģionā” (COM(2018) 65 final (6.2.2018.)).

(82)

     Padomes dokuments 12411/18.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 10.10.2018

COM(2018) 690 final

PIELIKUMS

dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI UN PADOMEI

Sešpadsmitais progresa ziņojums virzībā uz efektīvu un patiesu drošības savienību

Likumdošanas iniciatīvu saraksts 

PIELIKUMS

LIKUMDOŠANAS PRIORITĀŠU ĪSTENOŠANA

I) 2018. gada runā par stāvokli Savienībā ierosinātās iniciatīvas 1

II) Prioritātes, par kurām panākta vienošanās kopīgajā deklarācijā 8

III) Citas likumdošanas iniciatīvas, par kurām notiek apspriedes saistībā ar drošības savienību

(1)

      https://ec.europa.eu/commission/sites/beta-political/files/soteu2018-speech_lv_0.pdf . Sk. arī Komisijas priekšsēdētāja Ž. K. Junkera nodomu vēstuli: https://ec.europa.eu/commission/sites/beta-political/files/soteu2018-letter-of-intent_lv.pdf .

(2)

     COM(2018) 640 final (12.9.2018.).

(3)

     COM(2018) 641 final (12.9.2018.).

(4)

     COM(2018) 636 final (12.9.2018.).

(5)

     COM(2018) 631 final (12.9.2018.).

(6)

     COM(2018) 630 final (12.9.2018.).

(7)

     COM(2018) 645 final (12.9.2018.).

(8)

      https://ec.europa.eu/commission/sites/beta-political/files/joint-declaration-eu-legislative-priorities-2018-19_en.pdf .

(9)

     COM(2016) 731 final (16.11.2016.).

(10)

     COM(2017) 352 final (29.6.2017.).

(11)

     COM(2016) 881 final (21.12.2016.), COM(2016) 882 final (21.12.2016.) un COM(2016) 883 final (21.12.2016.).

(12)

     Direktīva (ES) 2018/841 (30.5.2018.).

(13)

     Regula (ES) 2017/2226 (30.11.2017.).

(14)

     Direktīva (ES) 2017/853 (17.5.2017.).

(15)

     Direktīva (ES) 2017/541 (15.3.2017.).

(16)

     COM(2016) 7 final (19.1.2016.) un COM(2017) 344 final (29.6.2017.).

(17)

     COM(2017) 793 final (12.12.2017.), COM(2017) 794 final (12.12.2017.), COM(2018) 478 final (13.6.2018.) un COM(2018) 480 final (13.6.2018.).

(18)

     COM(2018) 225 final (17.4.2018.) un COM(2018) 226 final (17.4.2018.).

(19)

     COM(2018) 213 final (17.4.2018.).

(20)

     COM(2016) 272 final (4.5.2016.).

(21)

     COM(2017) 489 final (13.9.2017.).

(22)

     COM(2017) 489 final (13.9.2017.).

(23)

     COM(2018) 209 final (17.4.2018.).

(24)

     COM(2018) 212 final (17.4.2018.).

(25)

     COM(2018) 302 final (16.5.2018.).