EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52018DC0189

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par Regulas (ES) Nr. 913/2010 piemērošanu, saskaņā ar tās 23. pantu

COM/2018/189 final

Briselē, 16.4.2018

COM(2018) 189 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par Regulas (ES) Nr. 913/2010 piemērošanu, saskaņā ar tās 23. pantu

{SWD(2018) 101 final}


KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par Regulas (ES) Nr. 913/2010 piemērošanu, saskaņā ar tās 23. pantu

Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 22. septembra Regula (ES) Nr. 913/2010 par Eiropas dzelzceļa tīklu konkurētspējīgiem kravas pārvadājumiem 1 ("regula") stājās spēkā 2010. gada novembrī.

Tās pieņemšana jāskata plašākā kontekstā, ņemot vērā Eiropas Savienības ilgtermiņa politiku, lai padarītu transportu ilgtspējīgāku, jo īpaši, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas un dekarbonizējot nozari. Dzelzceļa kravas pārvadājumiem nākotnes transporta modelī ir būtiska nozīme. Tas saņēma jaunu impulsu ar Roterdamā pieņemto ministru deklarāciju 2 un Roterdamas nozares paziņojumu 3 , kuru apstiprināja 2016. gadā.

Šajā regulā izklāstīti noteikumi par starptautisku dzelzceļu koridoru (dzelzceļa kravas pārvadājumu koridoru – DzKPK) izveidošanu un organizēšanu ar mērķi izveidot Eiropas dzelzceļa tīklu konkurētspējīgiem kravas pārvadājumiem. Regula veicina sadarbību starp galvenajām dzelzceļa kravas pārvadājumos ieinteresētajām personām (pirmkārt dalībvalstu iestādes, kas atbild par dzelzceļa pārvadājumiem, un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji, kā arī dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi un termināļu operatori). Tā galvenokārt veicina koordināciju attiecībā uz piedāvāto jaudu, satiksmes pārvaldību, infrastruktūras darbiem un ieguldījumu plānošanu.

Sākotnējie regulā noteiktie deviņi DzKPK ir izveidoti (seši DzKPK tika izveidoti 2013. gada novembrī un pēdējie trīs 2015. gada novembrī) un tagad pilnībā darbojas. Vēl viens ("papildu") DzKPK tiek veidots, un attiecīgās dalībvalstis un Serbija ir ierosinājušas vēl nākamo.

Saskaņā ar regulas 23. pantu Komisija periodiski izvērtē šīs regulas piemērošanu. Tā iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, pirmo reizi līdz 2015. gada 10. novembrim un pēc tam reizi trijos gados. Komisija ar šo iesniedz pirmo ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Šis ziņojums ir iesniegts ar nelielu nokavēšanos, jo Komisija vēlējās pilnībā apsvērt no tiem DzKPK saņemtās atsauksmes, kuri tika izveidoti 2015. gada beigās, un tika nolemts 2016. gadā sākt ieinteresēto personu apjomīgu apspriešanos (aicinājumu iesniegt nostājas dokumentus un atklātu sabiedrisko apspriešanu) par DzKPK. Šajā apspriešanā saņēma iedrošinoši daudz atsauksmju, kas izraisīja lielu interesi un sniedza ziņas par regulas piemērošanu un dažiem te atspoguļotiem apsvērumiem.

Šajā ziņojumā ir izklāstīti galvenie secinājumi par regulas līdzšinējo īstenošanu. Tā mērķis ir uzsvērt gan galveno pozitīvo ietekmi, ko regula rada, gan galvenās problēmas un jautājumus. Sīkāka DzKPK īstenošanas analīze ir izklāstīta Komisijas dienestu darba dokumentā, kas pievienots šim ziņojumam. Tie abi ir balstīti ne tikai uz Komisijas dienestu savāktajām tiešajām atsauksmēm, jo īpaši no to piedalīšanās DzKPK sanāksmēs, bet arī uz dažādiem DzKPK dokumentiem un ziņojumiem, kā arī vienotās Eiropas dzelzceļa telpas komitejas DzKPK darba grupas pusgada sanāksmju apspriedēm.

Kopumā DzKPK īstenošana ir veicinājusi ciešāku sadarbību pāri robežām, kuras dzelzceļa kravas pārvadājumu nozarē trūka pirms šīs regulas stāšanās spēkā, jo īpaši attiecībā uz tīkla infrastruktūru pārvaldību. Regulas pieņemšana bija vērienīgs solis, lai pārvarētu pārrobežu koordinācijas nepilnības. Sadarbības mehānismu netiešā ietekme, kas izriet no regulas, arī ir ievērota, piemēram, operatīvās saziņas atvieglojums starptautiskā līmenī, pat jautājumos, kas neattiecas uz dzelzceļa kravas pārvadājumiem, vai koordinācijas procesu un IT rīku izstrādi, piemēram, RailNetEurope 4 ietvaros. Tas ir ievērojams panākums.

Tomēr dažās jomās rezultāti ir jaukti vai pieticīgi, piemēram, attiecībā uz īpašo DzKPK jaudu, darbu koordināciju vai satiksmes pārvaldības koordināciju. Šīs ir galvenās jomas, kurās ir vajadzīgi uzlabojumi kvalitātes un uzticamības aspektā, lai uzlabotu pārrobežu dzelzceļa kravas pārvadājumu pakalpojumus, kas ir priekšnosacījums, lai dzelzceļa kravas pārvadājumi kļūtu konkurētspējīgāki un lai galu galā kravas tiktu novirzītas uz dzelzceļu.

Praksē vilcieni bieži ne tikai iebrauc koridorā un izbrauc no tā, bet arī pārbrauc no viena DzKPK uz citu. Tādēļ dažādos līmeņos (dalībvalstis, infrastruktūras pārvaldītāji, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi) ir uzsākta sadarbība starp koridoriem saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu. Tas liecina, ka pastāv tendence stiprināt konkurētspējīgu kravu pārvadājumu tīkla pieeju.

Pakalpojumi un jaudas produkti, ko piedāvā DzKPK, atbilst regulas garam, bet atsauksmes vai to ierobežota izmantošana tirgū liecina, ka tie nav pietiekami pielāgoti dzelzceļa kravas pārvadājumu klientu vajadzībām. Turklāt kopumā uz savu valsti orientēti noteikumi un procesi vēl joprojām kavē efektīvāku un nepārtrauktu starptautisko kravas pārvadāšanu.

Daudzas nozares iniciatīvas ir solis pareizajā virzienā, un pašlaik tiek izmēģinātas daudzas interesantas aktīvas pieejas, piemēram, īpašu pārvadājumu jaudas izmēģinājuma produkti vai galapatērētāju plašāka līdzdalība, izmantojot stratēģijas sanāksmes. To noteikti ir palīdzējis panākt impulss, ko dzelzceļa kravas pārvadājumiem deva Roterdamā pieņemtā ministru deklarācija, kuras izstrādē Komisija ir cieši iesaistīta, un Roterdamas nozares paziņojums, kuru apstiprināja 2016. gada "TEN-T dienu" laikā.

Noteikti ir gūta lielāka pieredze tādos jautājumos kā darbu koordinācija un jaudas pārvaldība pāri robežām. Šo jomu procesi un instrumenti joprojām ir izstrādes vai plānošanas posmā. DzKPK patiešām vēl ir tapšanas, mācīšanās un mēģinājumu un kļūdu posmā.

Ir svarīgi arī ņemt vērā reģionālās atšķirības, piemēram, jautājumos par tirgus prognozēm vai infrastruktūras jaudas pieejamību. Tāpēc nav iespējams vispārināt un pieeju "kas der vienam, der visiem" nevar izmantot, lai vērienīgi īstenotu DzKPK. Turklāt daudzi efekti nav taustāmi un tādēļ ir grūti izsakāmi skaitļos (piemēram, pāreja no valstiski orientētas uz vienotāku Eiropas pieeju vai uzlabota komunikācija).

Iesaistītajām personām ir vispārēja tendence ievērot regulu tikai tik, cik ir formāli pieprasīts, un stingri iekļauties tās darbības jomā. Ir dažādi veidi, kā īstenot dažādus vairāk vai mazāk tālejošus regulas noteikumus – tas ietekmē to, kā tiek sasniegti regulas vispārējie mērķi. Tajā pašā laikā daži piemēri, kā DzKPK paplašināšana un divu jaunu DzKPK izveidošana, pierāda lielu interesi un vispārīgu atbalstu DzKPK īstenošanai.

Regulā paredzēta īpaša pārvaldības struktūra, kas iesaistītajām personām ļauj darīt ko vairāk par saviem obligātajiem uzdevumiem un kompetenci. Būtu jāatgādina, ka praksē DzKPK ir integrētas darbības struktūras un tos var izmantot dažādiem, bieži vien savstarpēji papildinošiem mērķiem. Kā "tirgus instruments" DzKPK var nodrošināt kvalitatīvus un konkurētspējīgus pakalpojumus tiešajiem patērētājiem un galapatērētājiem. Kā "politikas/sadarbības instrumentam" to uzdevums ir ne tikai uzlabot darba apstākļus visā koridora garumā, tostarp koordināciju/valstu prakses saskaņošanu daudzās jomās, bet arī risināt visdažādākos jautājumus, kas kavē dzelzceļa kravas pārvadājumus, piemēram, pārrobežu un savstarpējas savietojamības jautājumus. Pakāpe, kādā viena vai otra pieeja tiek izmantota, nav visos DzKPK vienāda.

DzKPK pamatā ir valdību un nozaru sadarbība. Līdzšinējā pieredze liecina, ka to sekmīga īstenošana galvenokārt ir atkarīga no tā, cik vērienīgi iesaistās dalībvalsts iestādes (pārvaldes) un infrastruktūras pārvaldītāji (valdes), jo īpaši augstā līmenī. Turklāt dažos DzKPK regula ir tikusi uzskatīta par minimālo prasību, un, tikai pārsniedzot šo minimumu, iesaistītās puses ir tikušas tuvāk regulas mērķa sasniegšanai – konkurētspējīgiem dzelzceļa kravas pārvadājumiem.

Īsumā, šajā posmā Komisija vērtē, ka DzKPK ir sasniegti daži ievērojami panākumi, piemēram, izveidoti sadarbības mehānismi, un tiem ir milzīgs potenciāls. Tomēr pilnu potenciālu var izmantot tikai tad, ja dažādajām iesaistītajām personām ir spēcīga augsta līmeņa apņemšanās ar skaidru mērķi ieviest izmaiņas, jo īpaši, mainot domāšanas veidu un uz savu valsti orientētus procesus.

Ir svarīgi norādīt: lai gan DzKPK joprojām ir galvenais elements Komisijas politikā, kuras mērķis ir palielināt dzelzceļa kravas pārvadājumus, DzKPK paši par sevi neatrisinās visas problēmas, kas kavē dzelzceļa kravas pārvadājumus. Dzelzceļa kravas pārvadājumu koridoru darbs īpaši papildina Komisijas pastāvīgo politiku, kuras mērķis ir panākt savietojamību un tirgus atvēršanu, jo īpaši 4. dzelzceļa tiesību aktu paketes tehnisko un tirgus pīlāru īstenošanu, infrastruktūras attīstību, izmantojot TEN-T un EISI politiku, kā arī inovāciju un digitalizāciju Shift2Rail-initiative ietvaros, un ar dzelzceļu saistīto politikas jomu centienus risināt dažādu transporta veidu konkurences priekšrocības.

Visbeidzot, svarīgi ir arī tas, ka dzelzceļa kravas pārvadājumu konkurētspēju ietekmē arī ārēji faktori, piemēram, ekonomika, rūpniecība, infrastruktūras stāvoklis un saistīti ieguldījumi, godīga konkurence starp transporta veidiem, valsts dzelzceļa kravas pārvadājumu politikas vēriens u. c.

Visbeidzot, regulas īstenošana acīmredzami radījusi spēku, kas vajadzīgs starptautisko dzelzceļa kravas pārvadājumu attīstībai. DzKPK jēdziena efektivitāte lielā mērā ir atkarīga no iesaistīto personu apņemšanās to efektīvi īstenot, vajadzības gadījumā ar augsta līmeņa atbalstu. Dzelzceļa kravas pārvadājumu stāvoklis Eiropā joprojām ir apdraudēts. Komisija veiks oficiālu regulas novērtējumu 2019. gadā, pilnībā ņemot vērā jaunākās norises un pašreizējās nozares iniciatīvas, ar kurām tiek īstenots Roterdamas nozares paziņojums.

(1)      (OV L 276, 20.10.2010., 22. lpp.).
(2)      Ministru deklarācija par dzelzceļa kravas pārvadājumu koridoriem nolūkā sekmēt starptautiskos dzelzceļa kravas pārvadājumus: https://ec.europa.eu/transport/sites/transport/files/themes/infrastructure/news/doc/2016-06-20-ten-t-days-2016/rfc-declaration.pdf .
(3)    Nozares paziņojums par starptautisko dzelzceļa kravas pārvadājumu sekmēšanu: https://ec.europa.eu/transport/sites/transport/files/themes/infrastructure/news/doc/2016-06-20-ten-t-days-2016/corridor-sector-statement.pdf .
(4)      RailNetEurope (RNE) ir apvienība, ko izveidoja lielākā daļa Eiropas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju un par jaudas iedalīšanu atbildīgās iestādes ar mērķi atvieglināt starptautisko satiksmi Eiropas dzelzceļa infrastruktūrā; http://www.rne.eu/ .
Top