EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 31.1.2018

COM(2018) 50 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Programmas “Erasmus+” (2014.–2020. gads) starpposma novērtējums

{SWD(2018) 40 final}

“Erasmus+” ir ES programma, kas atbalsta darbības izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā. Programmas budžets laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam ir 16,45 miljardi euro 1 , un tās mērķis ir pavērt iespēju vairāk nekā 4 miljoniem cilvēku iegūt kompetences un pilnveidoties personiskajā, sociāli izglītojošajā un profesionālajā plānā, studējot, piedaloties apmācībā, gūstot darba pieredzi vai veicot brīvprātīgo darbu ārzemēs visā pasaulē. Tās mērķis ir sekmēt kvalitātes uzlabojumus, inovāciju un tādu organizāciju izcilību un internacionalizāciju, kas darbojas izglītības un apmācības, jaunatnes un sporta jomā. “Erasmus+” arī palīdz Eiropas valstīm modernizēt un pilnveidot to izglītības un apmācības sistēmas, kā arī jaunatnes un sporta politikas jomas, nostiprinot to kā izaugsmes, nodarbinātības, konkurētspējas, inovācijas un sociālās kohēzijas veicinātāju lomu.

Šis starpposma novērtēšanas ziņojums par programmu “Erasmus+”, tostarp iepriekšējo programmu ilgtermiņa ietekmes novērtējums, ir iesniegts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1288/2013 2 21. pantu, un tam pievienots Komisijas dienestu darba dokuments (SWD), kurā sniegti visi pierādījumi. Tā pamatā ir programmas valstu ziņojumi, neatkarīga ārējā darbuzņēmēja sagatavots novērtējuma ziņojums, citi pārbaudīti pētījumi, pieredze programmas pārvaldībā un vairāk nekā miljons atbilžu, ko sniegušas visas ieinteresētās personas. Tajā novērtēts progress “Erasmus+” īstenošanā laikposmā no 2014. līdz 2016. gadam visās iesaistītajās valstīs 3 pirms budžeta palielināšanas pilnā apmērā. Tajā arī pētīta ilgtermiņa ietekme, ko radījušas septiņas iepriekšējās programmas, kuras īstenotas laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam (ex post novērtējums), tostarp partnervalstīs.

“Erasmus+” sekmīgi virzās uz programmas juridiskajā pamatā noteikto darbības rādītāju sasniegšanu — konkrētāk, mazāk nekā trīs gados 1,8 miljoni cilvēku ir piedalījušies mobilitātes pasākumos un vairāk nekā 240 000 organizāciju bijušas iesaistītas sadarbības projektos. Ņemot vērā novērtējuma atsauces rādītājus, jāsecina, ka laikposmā no 2007. līdz 2016. gadam no aplūkoto programmu līdzekļiem tika finansēta mācību mobilitāte vairāk nekā 4,3 miljoniem jauniešu un vairāk nekā 880 000 speciālistu. Turklāt vēl daudz citu cilvēku izmantoja iespējas, ko sniedza sadarbības projekti, kuros iesaistījās 940 000 dalīborganizācijas.

Kopumā novērtējums liecina, ka ieinteresētās personas un sabiedrība augstu vērtē programmu “Erasmus+”. Kā sīki aprakstīts SWD, šā novērtējuma konstatējumi liecina, ka visas vērtētās programmas ir izrādījušās ļoti iedarbīgas. To Eiropas pievienotā vērtība ir neapstrīdama. Turklāt “Erasmus+” tiek uzskatīta par saskaņotāku, atbilstošāku un tikai daļēji efektīvāku nekā iepriekšējās programmas. Pamatojoties uz valstu ziņojumos ietvertajiem ierosinājumiem un ņemot vērā ārējā vērtētāja ieteikumus, novērtējumā ir izteikti priekšlikumi pielāgot pašreizējās programmas īstenošanu tā, lai līdz 2020. gadam varētu pilnībā izmantot tās potenciālu, un apsvērti ierosinājumi uzlabojumiem, ko ieviest nākamajā programmā.

Iedarbīgums

Novērtējumā konstatēts, ka programmu “Erasmus+” augstu vērtē gan ieinteresētās personas, gan arī plaša sabiedrība, kas to raksturo kā ES trešo pozitīvāko rezultātu. Programmas līdzekļu saņēmēju apmierinātības rādītājs ir augstāks par 90 %.

Attiecībā uz izglītojamajiem (studentiem, mācekļiem, brīvprātīgā darba veicējiem, jauniešiem u. c.) vērtētajām programmām bija un joprojām ir pozitīva ietekme uz prasmju un kompetenču apguvi, kā rezultātā palielinās nodarbināmība un uzņēmējdarbības iespējas un saīsinās pārejas laiks no izglītības uz nodarbinātību (par 13 % augstāks rādītājs salīdzinājumā ar personām, kas nepiedalījās “Erasmus+” vai iepriekšējās programmās). Novērtējums liecina, ka programma “Erasmus+” stimulē vēlmi strādāt vai mācīties ārzemēs (+31 %) un pilnveidot svešvalodu prasmes (testos apliecinātas par 7 % augstākas prasmes), kā arī vairo indivīdu pozitīvo iespaidu par to, kāda vērtība ir mācībām viņu profesionālajā un personiskajā attīstībā (+8 %), un ka tā pat uzlabo absolvēšanas rādītājus (+2 %).

Tāpat arī ir pierādījumi, kas liecina par ieguldījumu saliedētākā Eiropas Savienībā. Programma “Erasmus+” sekmē pozitīvu sociālo/pilsonisko rīcību un sevis kā eiropieša apzināšanos (+19 % salīdzinājumā ar tiem, kas nepiedalījās programmā). Tā ir labāk pieejama nelabvēlīgā situācijā esošiem jauniešiem (11,5 % no kopējā “Erasmus+” dalībnieku skaita) nekā iepriekšējās programmas vai salīdzināmas valstu shēmas. Tomēr novērtējumā uzsvērts, ka ir jādara vairāk, lai sasniegtu visneaizsargātākos sabiedrības locekļus un atvieglotu mazāku organizāciju piedalīšanos.

Speciālistiem (skolotājiem, pasniedzējiem, jaunatnes darbiniekiem, personālam utt.) dalība nozīmē profesionālu attīstību — īpaši plašākas kontaktu dibināšanas iespējas (+22 procentpunkti) un digitālo resursu pastiprinātu izmantošanu (+5 punkti) — apvienojumā ar ciešāku piesaisti Eiropai (+6 punkti).

Attiecībā uz dalīborganizācijām (skolām, universitātēm, profesionālās izglītības un apmācības un pieaugušo izglītības pakalpojumu sniedzējiem, jaunatnes un sporta organizācijām utt.) iecerētās pārmaiņas ir pakāpeniskas, un to intensitāte programmas nozarēs atšķiras. Lai panāktu dziļākas pārvērtības, ir nepieciešama pastāvīga līdzdalība. Tomēr novērtējums liecina, ka programma ir acīmredzami “eiropeizējoša” 4 .

Novērtējumā arī apstiprināts, ka, lai gan mazāk pamanāma, aplūkotajām programmām bija ietekme uz izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta politikas formulēšanu un īstenošanu 5 , īpaši augstākajā izglītībā, kur attiecīgais budžets bija pietiekami liels, vai arī tām bija netieša ietekme, ko radīja sadarbība starp iestādēm finansēšanas politikas jomā. Ilgtermiņā šīs programmas radīja Eiropā apziņu, ka mācību mobilitāte sniedz priekšrocības cilvēkiem un ka ir vispārēji jāapstiprina un jāatzīst tajā gūtie mācīšanās rezultāti. Novērtētās programmas arī bija svarīgas ES ietekmei pasaules mērogā, īpaši kvalifikāciju atzīšanas atvieglošanā starp Eiropu un partnervalstīm.

Sistēmisko ietekmi papildina progress finansēto projektu rezultātu izplatīšanā, kas gūts, pateicoties vienotai tam veltītai platformai 6 . Tomēr ne vienmēr ir skaidri pierādījumi tam, ka politikas veidotāji izmanto projektu rezultātus, īpaši tad, ja viņi projektā nav iesaistījušies no paša sākuma.

Kopumā novērtējums liecina, ka starpposmā ir sasniegta vai pārsniegta lielākā daļa programmas “Erasmus+” rādītāju, kas noteikti tās juridiskajā pamatā. Pieprasījums ievērojami pārsniedz pieejamo finansējumu. Attiecībā uz nākotni, neskarot nākamo daudzgadu finanšu shēmu, novērtējumā apstiprināta programmas spēja apgūt vispārēju budžeta palielinājumu. Šāda palielinājuma gadījumā tiek ierosināts, ka varētu mainīt pašreizējo sadalījumu pa programmas nozarēm, lai nostiprinātu tās nozares, kurām ietekmes ziņā budžeta palielinājums nodrošinātu vislielāko efektivitāti. Liels potenciāls plašākai līdzdalībai “Erasmus+” pasākumos turpmākajos gados tika konstatēts skolu izglītības, profesionālās izglītības un apmācības (PIA) un jaunatnei paredzētu pasākumu jomā, kur programmu ietekme bija pierādīta, bet mazāku budžeta piešķīrumu dēļ vēl ne tik plaši izplatīta kā augstākajā izglītībā.

Maģistrantūras studiju aizdevuma garantiju mehānisms sāka darboties pavisam nesen. Pirmie saņēmēji ir snieguši pozitīvas atsauksmes. Tomēr ieviešanas kavēšanās dēļ, kā arī tāpēc, ka finanšu iestādes nepietiekami izmanto šo instrumentu un studenti par to nav pietiekami informēti, līdz šim tas nav attaisnojis cerības attiecībā uz apjomu.

ES pievienotā vērtība un atbilstība

Ņemot vērā gūtos rezultātus, novērtējumā uzsvērta vērtēto programmu neapstrīdamā Eiropas pievienotā vērtība 9 . Tā izriet no finansēto pasākumu lielā apjoma un plašās darbības jomas, kā arī no taisnīgākas piekļuves mācību mobilitātei, integrētās paraugprakses, dziļākas integrācijas Eiropas Savienībā un skaidrākas starptautiskās dimensijas. Citas shēmas, no kurām finansē salīdzināmas darbības valstu līmenī, joprojām ir ievērojami mazākas gan apjoma, gan darbības jomas ziņā. Tās, visticamāk, nespēs aizstāt “Erasmus+” finansējumu.

Novērtējums liecina, ka “Erasmus+” ir labāk saskaņota ar ES politikas virzieniem nekā iepriekšējās programmas un pietiekami elastīga, lai pielāgotos jaunām ES līmeņa vajadzībām, tādām kā labāka sociālā iekļaušana un vardarbīgas radikalizācijas novēršana 10 . Lai maksimāli palielinātu programmas ietekmi, novērtējumā ieteikts samazināt prioritāšu skaitu un padarīt tās mērķtiecīgākas.

Programmas galīgajā novērtējumā tiks vērtēti arī rezultāti, ko guvušas plaša mēroga zināšanu apvienības un nozaru prasmju apvienības, kuras programmā “Erasmus+” tika ieviestas, lai veicinātu inovāciju augstākajā izglītībā un PIA. Šīs darbības nebija pietiekami pilnīgas, lai veiktu to starpposma novērtējumu.

Novērtējumā arī norādīts, ka ir iespējas ieviest mērķtiecīgākas darbības, lai maksimāli palielinātu programmas Jean Monnet pasākumu atbilstību un tās pievienoto vērtību pieaugušo izglītības nozarē.

Augstākajā izglītībā mācīšana par ES lietām un to pētniecība pašlaik ir salīdzinoši plaši izplatīta. Turpretī, ņemot vērā pēdējos 10 gados pieredzēto ekonomikas un politisko krīžu sekas, jaunāko paaudžu izpratne par Eiropas integrāciju un piederības sajūta Eiropai vēl ir jāpalielina.

Novērtējumā uzsvērts, ka ietekmi uz pieaugušo izglītības nozari, kuras mērķauditorija pašlaik ir plašas iedzīvotāju grupas, mazina tas, ka šī nozare ir sadrumstalota un tajā valda liela dažādība.

Saskaņotība

Novērtējumā konstatēts augsts papildināmības līmenis starp “Erasmus+” un citiem attiecīgiem ES politikas virzieniem un programmām (piemēram, Eiropas Sociālo fondu un programmu “Apvārsnis 2020”). Lai gan sinerģijas līmenis atšķiras, ir pārsteidzoši, ka novērtējumā atklāts ļoti maz pārklāšanos 14 .

Programmas stingrā iekšējā saskaņotība, kas nebija vērojama iepriekšējās programmās, izriet no tās mūžizglītības tvēruma. Uzskatāms, ka tādu jomu apvienošanai vienā ES programmā, kas bieži vien tiek nošķirtas (valstu līmenī), ir stimulējoša papildināmība un starptautiska perspektīva 15 .

Programmas “Erasmus+” ietvaros ir strauji pieaugusi starpnozaru sadarbība (+23 procentpunkti salīdzinājumā ar iepriekšējām programmām). Lielajā vairumā sadarbības projektu pašlaik ir iesaistīta vismaz viena organizācija no programmas citas nozares. Programmas “Erasmus+” ietvaros pakāpeniski veidojas sadarbība starp izglītības un apmācības jomas pārstāvjiem un pilsonisko sabiedrību.

Novērtējumā uzsvērts, ka, kā iecerēts ietekmes novērtējumā, neapšaubāms programmas ieguvums ir vienkāršāka struktūra, kur pasākumi grupēti trīs galvenajās darbībās (individuālā mobilitāte, sadarbība un atbalsts politikas reformai). Vienotais zīmols palielināja programmas pamanāmību, un ieguvējas no tā bija visas nozares. Programma “Erasmus+” ir uzlabojusi savu ģeogrāfisko līdzsvaru, labāk iesaistot mazās valstis un Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis.

Saskaņotību vēl var uzlabot sporta jomā. Lai sasniegtu nozīmīgus rezultātus, nevajadzētu pārāk skopi sadalīt resursus.

Efektivitāte un vienkāršošana 16

Pierādījumi liecina, ka “Erasmus+” mobilitātes darbības nepārprotami ir rentablas, īpaši izglītojamo mobilitātes darbības (ES izmaksas dienā ir EUR 15 uz vienu izglītojamo). Viens no galvenajiem uzdevumiem būs uzlabot efektivitāti decentralizētajām darbībām, kas tiek īstenotas kopā ar partnervalstīm un kam ir īpaši kritēriji un sadrumstalots budžets, kuram līdzekļi tiek piešķirti no ES ārējo attiecību fondiem.

Pārvaldības izmaksas (6 % apmērā no “Erasmus+” budžeta 17 ) ir pieņemamas, īpaši salīdzinājumā ar līdzīgām valstu shēmām (vidēji 14 %), taču būtu bijis iespējams panākt lielākus apjomradītus ietaupījumus. Tāpēc sagaidāms, ka līdz 2020. gadam efektivitāte vēl palielināsies.

Runājot par vienkāršošanu, jānorāda, ka programmas “Erasmus+” integrētība dod iespēju dotāciju pieteikumos, pārraudzībā, revīzijā un izplatīšanā izmantot vairākjomu instrumentus. Pēc grūtā perioda, kad notika pāreja no iepriekšējām programmām uz pašreizējo, valda plaša vienprātība, ka programmā “Erasmus+” ir notikuši būtiski uzlabojumi (piemēram, vienkāršota dotāciju piešķiršana, digitalizācija, PIA harta un valodu atbalsts tiešsaistē 18 ), bet būtu jāatvieglo procedūru īstenošana un IT pārvaldības rīku izmantošana, lai samazinātu īstenošanas organizāciju un saņēmēju administratīvo slogu proporcionāli to saņemtajām dotācijām.

Tagad ir stabili iedibināts decentralizētais režīms — īstenošanu veic valstu aģentūras. 2014. gadā tika ieviesta programmas pārvaldības pieeja, kas patiesi balstīta uz darbības rezultātiem. Pamatojoties uz atzītajiem uzlabojumiem programmas “Erasmus+” rezultātu pārraudzībā, ir jāpilnveido daži rādītāji, un no dalībniekiem varētu ievākt mazāk datu, un tos varētu labāk izmantot.

(1)

 Tie ietver ārējās darbības instrumentu finansējumu.

(2)

OV L 347, 20.12.2013., 50. lpp., budžets.

(3)

Programmas valstis: ES dalībvalstis, bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Turcija. Partnervalstis: citas trešās valstis.

(4)

 SWD, 5.1.2.1.

(5)

 SWD, 5.1.2.2.

(6)

http://ec.europa.eu/programmes/erasmus-plus/projects.

(7)

“Eiropas identitātes stiprināšana ar izglītību un kultūru — Eiropas Komisijas ieguldījums vadītāju 2017. gada 17. novembra sanāksmē Gēteborgā”, COM(2017) 673.

(8)

Neskarot nākamo daudzgadu finanšu shēmu.

(9)

 SWD, 5.5.

(10)

 SWD, 5.2.

(11)

Deklarācija par pilsoniskuma un kopīgo vērtību — brīvības, iecietības un nediskriminācijas — veicināšanu ar izglītības palīdzību, Parīze, 2015. gada 17. marts.

(12)

Padomes un Komisijas 2015. gada kopīgais ziņojums par stratēģiskas sistēmas Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (ET 2020) īstenošanu, OV C 417, 15.12.2015., 25. lpp.; Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūcija par Eiropas Savienības darba plānu jaunatnes jomā 2016.–2018. gadam, OV C 417, 15.12.2015., 1. lpp.

(13)

COM(2016) 381, 2016. gada 10. jūnijs.

(14)

 SWD, 5.3.2.

(15)

 SWD, 5.3.1.

(16)

 SWD, 5.4.

(17)

Izmaksas ietver arī pārvaldības maksas valstu aģentūrām, ko piešķir no darbības budžeta.

(18)

https://erasmusplusols.eu/.