EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 25.1.2018

COM(2018) 41 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par Direktīvas 2009/110/EK īstenošanu un ietekmi, jo īpaši par piesardzības prasību piemērošanu elektroniskās naudas iestādēm

Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei

par Direktīvas 2009/110/EK īstenošanu un ietekmi, jo īpaši par piesardzības prasību piemērošanu elektroniskās naudas iestādēm

1.IEVADS

Direktīvas 2009/110/EK par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību (turpmāk “END2”) 17. pantā ir noteikts, ka ne vēlāk kā 2012. gada 1. novembrī Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Eiropas Centrālajai bankai ziņojumu ar pilnu novērtējumu par direktīvas īstenošanu un ietekmi, vajadzības gadījumā pievienojot priekšlikumu par tās pārskatīšanu. Ar šo ziņojumu Komisija izpilda minēto prasību.

END2 pārskatīšanas procesa pamatā ir divi speciāli ārējie pētījumi. Pirmā pētījuma ietvaros tika novērtēts, vai END2 transponējums 27 dalībvalstīs atbilst tiesību aktu prasībām, un pētījums tika pabeigts 2013. gada aprīlī. Otrajā pētījumā, kurš pabeigts 2014. gada beigās, tika analizēta END2 ekonomiskā ietekme uz elektroniskās naudas tirgu. Papildus tam Komisija ir ņēmusi vērā dalībvalstu un ieinteresēto personu sniegto informāciju, kas savākta ar mazummaksājumu politikas padomdevēju komiteju starpniecību, un ir atjauninājusi datus par to elektroniskās naudas iestāžu skaitu, kuras līdz 2017. gada janvārim ir saņēmušas atļauju vai atbrīvojumu, vai pārrobežu atļauju.

Šis ziņojums attiecas uz 2009.–2014. gadu. Šis ziņojums sagatavots vēlāk, nekā paredzēts, jo vairums dalībvalstu nebija ieviesušas direktīvu līdz transponēšanas termiņam — 2011. gada aprīlim. Līdz termiņam, kad bija jānodod šis ziņojums, proti, 2012. gada 1. novembrim, tikai 23 dalībvalstis bija pilnībā transponējušas Elektroniskās naudas direktīvu savās tiesību sistēmās, un lielākoties transponēšana bija veikta nesen. Tolaik elektroniskās naudas tirgū gūtā praktiskā pieredze saistībā ar END2 bija nepietiekama jēgpilnu atsauksmju sniegšanai par jaunā tiesību akta reālo ietekmi. Komisija arī uzskatīja, ka ir svarīgi ņemt vērā Maksājumu pakalpojumu direktīvas 1 (turpmāk “MPD”) pārskatīšanas procesa rezultātus — šī pārskatīšana ietekmēs e-naudas iestāžu tiesisko regulējumu, jo END2 ir iekļautas daudzas atsauces uz maksājumu pakalpojumu tiesisko regulējumu. Pārskatīto Maksājumu pakalpojumu direktīvu (MPD2) Eiropas Parlaments un Padome pieņēma 2015. gada beigās, un tā stājās spēkā 2016. gada 13. janvārī.

Turklāt 2016. gada 5. jūlijā Komisija pieņēma leģislatīvu priekšlikumu par grozījumiem ceturtajā direktīvā par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu (Direktīvā (ES) 2015/849), un šo grozījumu mērķis ir mazināt nesenāk radušos terorisma finansēšanas risku, kas konstatēts pēc teroristu uzbrukumiem Parīzē (COM(2016) 450 final). Paredzams, ka arī šis priekšlikums ietekmēs e-naudas tirgu Savienībā, jo īpaši attiecībā uz anonīmiem priekšapmaksas instrumentiem, kuru izmantošanu varētu vairāk ierobežot. Ziņojumā par END2 nebija iespējams ņemt vērā šo jaunāko iniciatīvu, bet iespējamajā END2 pārskatīšanā būs jāņem vērā ar šiem instrumentiem saistītās izmaiņas (ja tādas būs) nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas / teroristu finansēšanas novēršanas regulējumā.

Šajā ziņojumā aprakstīta END2 transponēšana (3. iedaļa), aplūkota tās piemērošana un līdzšinējā ietekme (4. iedaļa), kā arī MPD nesenās pārskatīšanas ietekme (5. iedaļa) un END2 saikne ar ceturto direktīvu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu 2 (AMLD4) (6. iedaļa). Tajā noteiktas galvenās jaunās problēmas, kas izriet no direktīvas piemērošanas (7. iedaļa), un 8. iedaļā sniegti daži secinājumi. Šā ziņojuma sagatavošanas darbs tika sākts pirms pašreizējo labāka regulējuma pamatnostādņu pieņemšanas, tāpēc tajā nav ietverts END2 izvērtējums saskaņā ar šīm pamatnostādnēm.

2. VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

Elektroniskā nauda (e-nauda) ir skaidras naudas digitālais ekvivalents, un tās bāze var būt programmatūra vai fizisks informācijas nesējs. Kartē turēta e-nauda, piemēram, e-nauda, ko glabā priekšapmaksas kartē vai elektroniskajā makā, parasti tiek uzskatīta par fiziskā informācijas nesējā bāzētu e-naudu. Vēl viena iespēja ir glabāt e-naudu maksājumu kontā internetā. Šādā gadījumā to uzskata par programmatūrā bāzētu e-naudu.

Elektroniskās naudas tiesiskais regulējums tika izveidots ar Direktīvu 2000/46/EK par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību (turpmāk “pirmā Elektroniskās naudas direktīva”).

Pirmās Elektroniskās naudas direktīvas pārskatīšanas laikā 2006. gadā dati par pilnībā licencētu elektroniskās naudas iestāžu nelielo skaitu un par emitētās elektroniskās naudas mazo apjomu liecināja, ka lielākajā daļā dalībvalstu elektroniskās naudas izmantošana vēl nav izplatīta. Dažus pirmās Elektroniskās naudas direktīvas noteikumus, jo īpaši kapitāla prasības elektroniskās naudas iestādēm, daudzi retrospektīvi vērtēja kā pārlieku stingrus, un līdz ar to tie tika uzskatīti par šķēršļiem elektroniskās naudas tirgus attīstībai. Tādējādi 2006. gada pārskatīšanā, jo īpaši ņemot vērā gaidāmo MPD pieņemšanu, tika secināts, ka ir jāveic turpmāki pasākumi, lai sekmētu īsta vienota tirgus izveidi elektroniskās naudas pakalpojumiem Eiropas Savienībā.

Vēlāk Komisija nāca klajā ar END2 priekšlikumu. Šī direktīva ir vērsta uz pirmās Elektroniskās naudas direktīvas noteikumu modernizēšanu, un tajā īpaša uzmanība veltīta elektroniskās naudas iestāžu uzraudzības režīmam, nodrošinot saskaņotību ar Maksājumu pakalpojumu direktīvu.

Eiropas Parlaments un Padome pieņēma END2 2009. gadā ar mērķi radīt mūsdienīgu un saskaņotu tiesisko regulējumu, kas attiecas uz e-naudas emitēšanu un atpirkšanu un kas nodrošina iespēju izstrādāt jaunus, inovatīvus un drošus elektroniskās naudas pakalpojumus. Šajā nolūkā END2 ir izklāstīti pilnībā saskaņoti un vienkāršoti noteikumi attiecībā uz e-naudas iestāžu licencēšanu, kā arī nostiprinātas tiesības un pienākumi, kas saistīti ar līdzekļu iemainīšanu atpakaļ, ko veic patērētāji. Direktīva piemērojama e-naudas pakalpojumu sniedzējiem visās ES dalībvalstīs, kā arī Islandē, Lihtenšteinā un Norvēģijā.

END2 mērķis bija, modernizējot ES noteikumus par elektronisko naudu un īpaši saskaņojot elektroniskās naudas iestāžu uzraudzības režīmu ar MPD noteiktajām prasībām, kas attiecas uz maksājumu iestādēm, nodrošināt jauniem uzņēmumiem piekļuvi tirgum un veicināt reālu un efektīvu konkurenci visu tirgus dalībnieku starpā, lai uzlabotu efektivitāti un samazinātu maksājumu izmaksas.

3.END2 TRANSPONĒŠANA

Bija paredzēts, ka dalībvalstis transponēs direktīvu 3 savos tiesību aktos līdz 2011. gada 30. aprīlim. Ārējs konsultants novērtēja to valstu pasākumu atbilstību, kuri veikti 27 dalībvalstīs (izņemot Horvātiju), lai īstenotu END2, aptverot lielāko daļu direktīvas pantu, un šis novērtējums 4 tika pabeigts 2013. gada aprīlī.

Šajā atbilstības novērtējumā tika konstatēts, ka kopumā dalībvalstu īstenošanas tiesību akti atbilst direktīvai. Lai gan END2 vispārējā pieeja vērsta uz pilnīgu saskaņošanu, daži tās noteikumi paredz dalībvalstīm noteiktu elastīgumu. Tādēļ ļoti liela nozīme bija valstu regulatoru un Komisijas sadarbībai, lai nodrošinātu šo noteikumu konsekventu, savlaicīgu un vienlīdzīgu transponēšanu valstu tiesību aktos. Šajā saistībā Komisija rīkoja paraugprakses darbseminārus un izveidoja jautājumiem un atbildēm paredzētu interaktīvu tīmekļa vietni YQOL (Your questions on legislation). Šobrīd visas dalībvalstis ir īstenojušas direktīvu.

4. END2 PIEMĒROŠANA UN IETEKME

Ekonomiskajā pētījumā par END2 ietekmi uz Eiropas elektronisko tirgu tika secināts, ka kopumā END2 ietekmē tirgu pozitīvi.

4.1. Priekšmets, darbības joma un definīcijas (END2 I sadaļa)

Ekonomiskajā pētījumā tika apliecināts, ka e-naudas definīcija un noteiktā vispārējā END2 darbības joma tiek kopumā uzskatītas par piemērotām, tomēr gan dalībvalstīm, gan ieinteresētajām personām mēdz būt grūti pieņemt lēmumu par atbilstošo tiesisko regulējumu, kas būtu piemērojams sarežģītākiem produktiem. Saistībā ar šādiem produktiem ir grūti nošķirt maksājumu kontus, e-naudas kontus un bankas kontus. Tas jo īpaši attiecas uz priekšapmaksas karšu shēmām — dažos gadījumos uzskatīts, ka tām piemērojama MPD, bet citos uzskatīts, ka tās ir e-naudas iestādes.

Atšķiras arī pieeja attiecībā uz juridisko jēdzienu “aģents” un nedefinēto jēdzienu “izplatītājs”, kam END2 ir citāds statuss. Nepieciešami arī skaidrojumi attiecībā uz pieeju ierobežotiem tīkliem, kuriem END2 nepiemēro. Par problemātisku atzīta situācija, kad valstu iestādes to interpretē atšķirīgi, bieži vien piemērojot prasības katrā gadījumā individuāli.

Tā kā pašreiz pastāv atšķirīgas pieejas attiecībā uz END2 darbības jomu un priekšmetu, vairākas kompetentās iestādes ir atzinušas, ka būtu labāk nākotnē apvienot MPD (tagad MPD2) un END2, lai nodrošinātu konsekventāku piemērošanu un interpretāciju dalībvalstīs.

4.2. Piekļuve tirgum, struktūra un piesardzības noteikumi (END2 II sadaļa)

Pamatojoties uz tirgus datiem, kas apkopoti ekonomiskā pētījuma ietvaros, un Komisijas savāktajiem atjauninātajiem datiem par tādām iestādēm visās dalībvalstīs, kuras saņēmušas atļauju, atbrīvojumu vai pārrobežu atļauju, var secināt, ka interese par elektroniskās naudas licencēm ir pieaugusi un ka e-naudas iestādes, kas pašreiz darbojas tirgū, licenci ir saņēmušas kopš direktīvas stāšanās spēkā 2011. gadā (skatīt tabulu pielikumā). Dati liecina, ka populārākās ir priekšapmaksas kartes un e-maki, jo ar šiem produktiem ir saistīti daudzi un dažādi pakalpojumi.

Licencēto e-naudas iestāžu skaits kopš 2011. gada ir redzami pieaudzis, tomēr trūkst salīdzināmu kvantitatīvo datu, tāpēc ir grūti, pamatojoties uz šo empīrisko analīzi, pierādīt, ka pastāv korelācija starp tiesiskā regulējuma modernizēšanu, proti END2 pieņemšanu, un šo pozitīvo tendenci.

Tomēr ekonomiskajā pētījumā norādīts, ka, salīdzinot ar pirmo Elektroniskās naudas direktīvu, šī direktīva sniedz lielāku skaidrību un nosaka zemākas kapitāla prasības un ka tas ir būtisks e-naudas iestādēm piemērojamā tiesiskā regulējuma uzlabojums. Turklāt par pozitīvu jauninājumu atzīts tas, ka maksājumu pakalpojumus un e-naudas pakalpojumus var sniegt, saņemot vienu vienotu atļauju; daudzas e-naudas iestādes patiešām sniedz maksājumu pakalpojumus papildus e-naudas pakalpojumiem.

Tomēr e-naudas iestādes ir novērojušas, ka valstis atšķirīgi īsteno un interpretē noteikumus par uzraudzību, un tas ietekmē konkurences apstākļu vienlīdzīgumu e-naudas iestādēm ES. Tā rezultātā e-naudas iestādes izraugās izdevīgāko režīmu, proti, izvēlas reģistrēties dalībvalstīs, kurās ir šīm iestādēm labvēlīgākais tiesiskais regulējums.

E-naudas iestāžu atbilstības nodrošināšanas izmaksas ir atšķirīgas — to apmērs atkarīgs no konkrētās iestādes lieluma, valsts, kurā tā saņēmusi atļauju, un tās uzņēmējdarbības modeļa. Aplēsts, ka šīs atbilstības nodrošināšanas izmaksas kopumā veidos 1–5 % no kopējām izmaksām (kuru apmērs var būt no EUR 25 000 līdz EUR 0,5 miljoniem). Absolūtā izteiksmē šīs izmaksas dažām e-naudas iestādēm tādējādi varētu būt samērā lielas. Tomēr gaidāms, ka šādos un citos gadījumos tās kompensēs ar END2 noteiktā kapitāla prasību pazemināšana (no EUR 1 miljona uz EUR 350 000).

Dalībvalstīs kopš 2011. gada ir palielinājusies pārrobežu darbība, kam tiek piešķirtas pārrobežu atļaujas. Atsauksmes, ko kompetentās iestādes sniegušas ekonomiskā pētījuma ietvaros, liecina, ka dalībvalstu sadarbību pārrobežu atļauju piešķiršanas jomā vēl varētu uzlabot.

Vairākas dalībvalstis ir izmantojušas 9. pantā piedāvāto izvēles atbrīvojumu režīmu nelielām e-naudas iestādēm. E-naudas iestādes, kurām piemēroti šādi atbrīvojumi, kopumā atzinušas šo iespēju par lietderīgu. Dažas ieinteresētās personas, kas pārstāv nozari, labprātāk vēlētos vairāku pakāpju pieeju, kura paredzētu e-naudas iestāžu starpkategorijas, nevis piemērošanu pēc principa “visu vai neko”.

4.3. Elektroniskās naudas emitēšana un atpirkšana (END2 III sadaļa)

Saistībā ar noteikumiem par elektroniskās naudas emitēšanu un atpirkšanu ekonomiskajā pētījumā nopietnas problēmas netika konstatētas. Nekas neliecina, ka END2 ietekmētu emitentu piedāvāto produktu un pakalpojumu kvalitāti un cenas vai patērētāju uzticību šādiem produktiem un pakalpojumiem. Patērētāju asociācijas nav ziņojušas par īpašām patērētāju bažām vai problēmām saistībā ar elektronisko naudu.

Attiecībā uz izmaksām, kas saistītas ar emitentu pienākumu pēc e-naudas turētāja pieprasījuma jebkurā laikā atpirkt e-naudu, pētījumā nav noteiktas nopietnas problēmas vai būtiskas izmaksas, kas saistītas ar to, ka patērētāji izmanto šīs tiesības.

5. MPD2 IETEKME UZ END2

MPD un END2 ir daudz sakritību. END2 ir izmantota MPD loģiskā struktūra. Kā noteikts END2 3. panta 1. punktā, elektroniskās naudas iestādēm piemēro MPD 5. pantu, 10.–15. pantu, 17. panta 7. punktu un 18.–25. pantu. Minētie panti attiecas uz pieteikumiem atļaujas saņemšanai, atļauju piešķiršanu, lēmuma paziņošanu, atļaujas atsaukšanu, reģistrāciju, atļaujas uzturēšanu spēkā, grāmatvedību un obligāto revīziju, paziņošanas prasībām gadījumos, kad maksājumu pakalpojumu darbības funkcijas tiek uzticētas ārpakalpojumu sniedzējiem, kā arī uz atbildību, uzskaites dokumentāciju, kompetento iestāžu izraudzīšanos, uzraudzību, dienesta noslēpumu, tiesībām vērsties tiesā, informācijas apmaiņu, tiesībām veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvību.

MPD nesen tika pārskatīta. Eiropas Komisija publicēja priekšlikumu 2013. gada jūlijā. Par galīgo kompromisa tekstu Parlaments balsoja 2015. gada 8. oktobrī, un Padome to pieņēma 2015. gada 25. novembrī. Ar MPD2 ieviestas būtiskas izmaiņas (tā saukto trešo personu — maksājumu pakalpojumu sniedzēju — regulējums, stingrākas elektronisko maksājumu drošības prasības, starptautisku pārskaitījumu ES vai ārpus tās daļēja regulēšana), bet no visām izmaiņām elektroniskās naudas iestādes visvairāk ietekmē maksājumu iestādēm piemērojamo prudenciālo noteikumu nostiprināšana, ar ko paredzēts, ka gadījumos, kad maksājumu iestāde sniedz pakalpojumus citā dalībvalstī, uzņēmējai dalībvalstij ir plašāka uzraudzības funkcija un pienākumi.

Turklāt MPD2 iekļautie precizējumi attiecībā uz atbrīvojumu, kas saistīts ar ierobežotiem tīkliem, kā arī prasība visiem ierobežotajiem tīkliem ziņot par savu darbību, ja to darbības apmērs sasniedz noteiktu robežvērtību, nodrošinās kompetentajām iestādēm skaidrākas norādes par to, kā novērtēt, vai šiem tīkliem kā tiesiskais regulējums piemērojama MPD2 vai END2. Tā kā šiem ierobežotajiem tīkliem arī jābūt reģistrētiem valstu reģistros un centrālajā reģistrā, ko pārvalda Eiropas Banku iestāde (EBI), būs arī labāk pārredzams tas, kā dažādas iestādes vērtē ierobežotos tīklus.

6. NELIKUMĪGI IEGŪTU LĪDZEKĻU LEGALIZĀCIJAS NOVĒRŠANA UN END2

Uz e-naudas iestādēm attiecas tiesību akti par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu. Tām tiks piemērota arī 2015. gadā pieņemtā ceturtā direktīva par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu (AMLD4). AMLD4 transponēšanas termiņš bija 2017. gada jūnijs.

Ekonomiskajā pētījumā šajā saistībā nav sniegti nekādi īstermiņa līdz vidēja termiņa ieteikumi. Pētījumā konstatēts, ka nozares ieinteresētās personas uzskata, ka ar e-naudas darījumiem saistītais risks ir neliels, un viens no šāda uzskata iemesliem ir e-naudas tirgus mazais izmērs. Tomēr ilgtermiņā ir ieteikts maksimāli saskaņot konkrētus noteikumus, jo īpaši nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas noteikumos paredzētās robežvērtības, kas attiecas uz uzticamības pārbaudi, kā arī noteikumus par iespēju reģistrēties kā mazai e-naudas iestādei. Tas varētu palīdzēt nodrošināt vienlīdzīgākus konkurences apstākļus. Robežvērtības, kas attiecas uz uzticamības pārbaudi, varētu izskatīt pēc AMLD4 transponēšanas.

Izskatīšanā vajadzētu arī ņemt vērā papildu izmaiņas, kas tiks ieviestas AMLD4 un ko Komisija ierosināja 2016. gada 5. jūlija leģislatīvajā priekšlikumā (COM(2016) 450 final), un kas pašlaik tiek apspriestas Padomē un Eiropas Parlamentā.

7.    PĀRSKATS PAR END2 UN AKTUĀLAJĀM PROBLĒMĀM

Viena no galvenajām ekonomiskajā pētījumā noteiktajām problēmām ir produktu un pakalpojumu klasificēšana vienā no kategorijām — e-naudas vai maksājumu pakalpojumu kategorijā, e-naudas kontu vai maksājumu kontu kategorijā — un no tā izrietošā attiecīgā tiesiskā regulējuma piemērošana. Turklāt norādīts, ka problēma ir arī valstu iestāžu atšķirīgā pieeja aģentiem un izplatītājiem.

Īpašas bažas rada atšķirības ierobežotu tīklu noteikumu interpretācijā attiecībā uz e-naudas pakalpojumiem un tā sauktajām slēgtās aprites sistēmām (piemēram, dāvanu kartēm, veikalu kartēm, degvielas kartēm), pusslēgtās aprites sistēmām (slēgtās aprites variācija, ko nosaka tā tīkla plašums, kurā karti var izmantot) un atvērtas aprites sistēmām (piemēram, universālām priekšapmaksas debetkartēm). Uzlabojumiem, kas ieviesti ar MPD2 pārskatīto versiju, būs pozitīva ietekme arī uz šā atbrīvojuma piemērošanu END2 kontekstā.

Papildus tam viena no galvenajām problēmām, kas konstatēta ekonomiskajā pētījumā, ir dalībvalstu sadarbība pārrobežu uzraudzības jomā. Kad tiks pieņemta MPD2, kas ietver detalizētus noteikumus šajā jomā, informācijas apmaiņa un sadarbība tiks papildus nostiprināta, paredzot uzņēmējai dalībvalstij plašākas funkcijas pārrobežu atļauju saņēmušo e-naudas iestāžu darbības uzraudzīšanā tās teritorijā.

Pētījumā konstatēts, ka e-naudas iestādēm ir grūtības veikt noguldījumus komercbankās. E-naudas iestādes paredz, ka šīs grūtības varētu risināt, uzlabojot to piekļuvi starpbanku sistēmai vai centrālajām bankām, kur varētu noguldīt līdzekļus. MPD2 šajā ziņā uzlabos e-naudas iestāžu situāciju, jo tajā iekļauti jauni noteikumi par piekļuvi banku kontiem un nediskriminējošu piekļuvi maksājumu sistēmām.

Lai gan pētījums liecina, ka dažas ieinteresētās personas atbalsta MPD un END2 apvienošanu, šis atbalsts nav vienprātīgs. Šāda apvienošana arī neatrisinātu problēmas, ar ko ieinteresētās personas saskaras saistībā ar produktu klasificēšanu elektroniskās naudas kategorijā. Tas jo īpaši skaidri redzams dalībvalstīs, kurās uz Maksājumu pakalpojumu direktīvu un Elektroniskās naudas direktīvu attiecas viens un tas pats regulējums, tomēr tas nav novērsis minēto problēmu.

8.SECINĀJUMI

Kopumā END2 vērtējama pozitīvi. END2 mērķis bija likvidēt šķēršļus piekļuvei tirgum un atvieglināt elektroniskās naudas emitēšanas uzņēmējdarbības sākšanu un veikšanu, nodrošinot vienlīdzīgus nosacījumus visiem tirgus dalībniekiem. Šķiet, ka END2 ir lielā mērā sasniegusi šo mērķi. Ir pierādījumi, kas liecina, ka kopš 2011. gada ir pieaugusi gan interese par elektroniskās naudas licencēm, gan pārrobežu darbība saskaņā ar pārrobežu atļaujām. Īpaši pieaudzis elektronisko priekšapmaksas karšu piedāvājums, un šo pieaugumu cita starpā veicinājis tas, ka šādas kartes izplata institucionālie dalībnieki, piemēram, valstu pasta nodaļas. E-nauda joprojām ir tirgus nišas produkts, ko pārsteidzošā kārtā gandrīz nemaz nav ietekmējušas nesenās tehnoloģiju izmaiņas — ne virtuālo valūtu parādīšanās (tās maz izmanto kā maksāšanas līdzekli), ne finanšu tehnoloģijas risinājumi, kuri virza digitālās pārmaiņas maksājumu tirgus tradicionālākajos segmentos.

Pašreizējo tiesisko regulējumu būtu iespējams vēl pilnveidot. Īstermiņā vai vidējā termiņā konkrētus uzlabojumus varētu panākt, sniedzot norādījumus trīs jomās, proti, norādījumus par produktu klasificēšanu e-naudas kategorijā, par ierobežoto tīklu noteikumu piemērošanu un par jēdzienu “aģents” un “izplatītājs” nošķiršanu e-naudas nozarē. Problēmas, kas radušās e-naudas iestāžu pārrobežu uzraudzībā, ir pienācīgi risinātas ar MPD2, kura saskaņā ar attiecīgām atsaucēm tiks piemērota arī e-naudas iestādēm.

Ilgtermiņā papildus jāpievēršas dažu noteikumu maksimālas saskaņošanas veicināšanai, jo īpaši attiecībā uz pašreiz izvēles atbrīvojumu režīmu, kas paredzēts nelielām elektroniskās naudas iestādēm saskaņā ar END 9. pantu. Tāpat varētu veikt turpmāku analīzi par starpkategorijas “plašs ierobežots tīkls” izveidi; šādiem tīkliem varētu piemērot dažas END2 prasības, bet ne tās visas. Tomēr saistībā ar minēto aspektu jānorāda, ka ar MPD2 jau ir nodrošināta labāka skaidrība ierobežoto tīklu jomā — tā sniedz lielāku juridisko noteiktību ierobežotu tīklu operatoriem un var jau tagad nodrošināt apmierinošu risinājumu tirgus vajadzībām.

Lai turpmāk pārskatītu direktīvu un izskatītu iespēju to apvienot ar pārskatīto Maksājumu pakalpojumu direktīvu, nepieciešama papildu analīze. Būtu saprātīgi šādus pasākumus izskatīt tikai tad, kad dalībvalstīm un ieinteresētajām personām būs bijusi iespēja gūt pieredzi pielāgotā regulējuma īstenošanā pēc MPD2 pieņemšanas, kas ietekmēs arī e-naudas iestādes.

(1)    Direktīva 2007/64/EK par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū.

(2)    Direktīva 2015/849/ES.

(3)    END2 22. pants.

(4)    Aģentūras Tipik veikts pētījums; publicēts Komisijas tīmekļa vietnē  http://ec.europa.eu/finance/payments/emoney/transposition/by-country_en.htm

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 25.1.2018

COM(2018) 41 final

PIELIKUMS

dokumentam

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par Direktīvas 2009/110/EK īstenošanu un ietekmi, jo īpaši par piesardzības prasību piemērošanu elektroniskās naudas iestādēm

I PIELIKUMS