Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52018DC0036

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI Ziņojums par vispārējo preferenču sistēmu attiecībā uz 2016.–2017. gada laikposmu

COM/2018/36 final

Briselē, 19.1.2018

COM(2018) 36 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Ziņojums par vispārējo preferenču sistēmu attiecībā uz 2016.–2017. gada laikposmu

{SWD(2018) 23 final}
{SWD(2018) 24 final}
{SWD(2018) 25 final}
{SWD(2018) 26 final}
{SWD(2018) 27 final}
{SWD(2018) 28 final}
{SWD(2018) 29 final}
{SWD(2018) 30 final}
{SWD(2018) 31 final}
{SWD(2018) 32 final}


1.Ievads

Šajā ziņojumā un pievienotajā dienestu darba dokumentā 1 ir novērtēta vispārējās preferenču sistēmas (VPS) ietekme 2016.–2017. gadā, sevišķi aplūkojot VPS+ saņēmējvalstu rezultātus. Saskaņā ar VPS regulu 2 šāds ziņojumu reizi divos gados iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.

VPS īstenošanā ES joprojām ir priekšpulkā, sniedzot atbalstu jaunattīstības valstīm to virzībā uz ilgtspējīgu attīstību ar tirdzniecības ekonomikas dzinējspēku palīdzību. Tirdzniecības preferences kā cilvēktiesību, sociālā taisnīguma un vides aizsardzības universālo vērtību veicinātājas ir Komisijas stratēģijas Tirdzniecība visiem 3 neatņemama daļa. Dāsna piekļuve ES tirgum ļauj VPS saņēmējvalstīm gūt papildu ieņēmumus no starptautiskās tirdzniecības un sekmē to centienus mazināt nabadzību un veicināt ilgtspējīgu attīstību, cilvēktiesības un labu pārvaldību.

1.1.VPS trīs režīmi

VPS ir trīs atšķirīgi tirdzniecības preferenču režīmi, kas tika sīki izklāstīti 2016. gada VPS ziņojumā 4 , un šīs informācijas kopsavilkums ir šāds:

Vispārējais režīms (“standarta VPS”) aptuveni 66 % no visām ES tarifu pozīcijām piešķir nodokļa samazinājumu tām valstīm ar zemiem vai vidēji zemiem ienākumiem 5 , kuras negūst labumu no cita veida preferenciālas piekļuves ES tirgum. 2016.–2017. gada pārskata periodā bija 23 standarta VPS saņēmējvalstis (sk.  Table 1 ).

Īpašs veicināšanas režīms ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai (“VPS+”) nodrošina pilnīgu tarifa apturēšanu galvenokārt tiem pašiem 66 % tarifa pozīciju kā standarta VPS režīmā, kritērijiem atbilstošām valstīm, kas ir neaizsargātas attiecībā uz to ekonomikas diversifikāciju un eksporta apjomiem. Savukārt saņēmējvalstīm ir jāratificē un efektīvi jāīsteno 27 starptautiskās pamatkonvencijas, kas uzskaitītas VPS regulā un aptver cilvēktiesības un darba tiesības, vides aizsardzību un labu pārvaldību. 2016.–2017. gada pārskata periodā bija 10 VPS+ saņēmējvalstis (sk. 2. tabulu).

Īpašais režīms “Viss, izņemot ieročus” (EBA) nodrošina pilnu beznodokļu un bezkvotu piekļuvi visiem produktiem, izņemot ieročus un munīciju, tām valstīm, kuras ANO ir klasificējusi pie vismazāk attīstītajām valstīm (VAV). Atšķirībā no tā, kā tas ir standarta VPS un VPS+ saņēmējvalstu gadījumā, EBA saņēmējvalstis nezaudē EBA statusu, ja noslēdz brīvās tirdzniecības nolīgumu (BTN) ar ES. 2016.–2017. gada pārskata periodā bija 49 EBA saņēmējvalstis (sk.  Table 3 ).

2016. gadā VPS preferences tika piemērotas importam Eiropas Savienībā 62,6 miljardu EUR vērtībā ar šādu sadalījumu: 31,6 miljardu EUR vērtībā no standarta VPS saņēmējvalstīm, aptuveni 7,5 miljardu EUR vērtībā no VPS+ saņēmējvalstīm un 23,5 miljardu EUR vērtībā no EBA saņēmējvalstīm (sīkāki dati doti 4.–7. tabulā) 6 .

Tālāk 1. un 2. attēlā sniegts pārskats par importu šajos trijos VPS režīmos.

Kā parādīts 3. attēlā, no VPS saņēmējvalstīm divas valstis, uz kurām ir attiecināma lielākā daļa no visa importa Eiropas Savienībā (ietverot importu bez VPS), ir Indija un Vjetnama, kas abas ir standarta VPS saņēmējvalstis. Trešā lielākā ir Bangladeša, kas ir EBA saņēmējvalsts.

Savukārt 4. attēlā ir parādīts, ka, ņemot vērā tikai preferenciālu importu VPS ietvaros, Indija, Bangladeša un Vjetnama ir arī trīs lielākās saņēmējvalstis.



2.Standarta VPS režīms

Indija

Kopš 2014. gada vairākas produktu sadaļas, arī tekstilmateriāli, tika pakāpeniski izslēgtas no VPS, jo tās vairs neatbilst VPS tirdzniecības preferencēm. Neraugoties uz pakāpenisko izslēgšanu, VPS ietvaros Indija joprojām ir lielākā eksportētāja uz ES. Indija 2016. gadā eksportēja uz ES tekstilmateriālus un apģērbu EUR 7,6 miljardu vērtībā, no kuriem 5,7 miljardu EUR vērtībā tie tika eksportēti VPS ietvaros.

2016.–2017. gada pārskata periodā standarta VPS izmantoja 23 saņēmējvalstis (1. tabula). Šajā periodā piecas valstis izstājās no standarta VPS sistēmas, jo mainījās to piekļuve ES tirgum (ko aptver BTN) vai ekonomikas statuss (trīs gadus pēc kārtas Pasaules Banka tās klasificējusi pie valstīm ar vidēji augstiem vai augstākiem ienākumiem). Tālāk 5. attēlā ir atspoguļots preferenciālā importa 7 Eiropas Savienībā sadalījums pēc standarta VPS 2016. gadā.

Vjetnama

Imports no Vjetnamas 2016. gadā no importa kopapjoma no visām standarta VPS saņēmējvalstīm kopā atbilda 23 %. Aplūkojot tikai VPS importu no Vjetnamas, redzams, ka gandrīz 40 % no tā ir apavi.

Standarta VPS saņēmējvalstu izcelsmes produktu sadaļu sarakstu pārskata reizi trijos gados. Pēdējā pārskatīšana notika 2016. gadā, un tās rezultātā 2017. gada 1. janvārī stājās spēkā pārskatīts produktu sadaļu saraksts 8 . Produkti, kuriem vairs nav vajadzīgs VPS preferenču atbalsts, tika svītroti no produktu saraksta.

3.EBA režīms

EBA ir ES tirdzniecības pamatinstruments, kas izstrādāts tāpēc, lai palīdzētu pasaules nabadzīgākajām un vājākajām valstīm, proti, VAV, izmantot tirdzniecības iespējas. 2016.–2017. gada pārskata periodā bija 49 EBA saņēmējvalstis (sk. 3. tabulu).

Tālāk 6. attēlā ir atspoguļots EBA preferenciāla importa vērtības un īpatsvara sadalījums pa saņēmējvalstīm 2016. gadā. Lielākā daļa EBA importa bija no Bangladešas (66 %), kam seko Kambodža (18 %).

3.1.Pastiprināta iesaiste ar konkrētām EBA saņēmējvalstīm

Mjanma

Mjanmai 2013. gadā tika atjaunots EBA saņēmējvalsts statuss, atzīstot tās centienus sākt vērienīgas politiskās, sociālās un darba tirgus reformas. Jaunākā informācija liecina par ārkārtīgi nopietnu stāvokli humanitāro un cilvēktiesību jomā Rakhainas štatā. ES ir mudinājusi Mjanmas valdību nodrošināt neierobežotu humanitāro piekļuvi un darīt iespējamu visu bēgļu drošu, brīvprātīgu un cieņpilnu atgriešanos. ES ir aicinājusi Mjanmu rast ilgtermiņa risinājumu strukturālajām problēmām Rakhainas štatā, kā paredzēts tās starptautiskajās saistībās un atbilstīgi arī EBA prasībām.

Kā norādīts Komisijas stratēģijā “Tirdzniecība visiem”, ārkārtas apstākļos ES var uz laiku atcelt standarta VPS vai EBA preferences, jo īpaši gadījumos, kad tiek būtiski un sistemātiski pārkāpti principi, kas noteikti VPS regulā uzskaitītajās cilvēktiesību un darba tiesību konvencijās.

Pateicoties pastiprinātai iesaistei, ES ir izvērsusi dialogu ar dažām EBA valstīm, lai uzstātu, ka ir konkrēti jārīkojas un jāatrod ilgtspējīgi risinājumi būtiskiem trūkumiem pamata cilvēktiesību un darba tiesību ievērošanā. Ja dialogs nebūs rezultatīvs, ES ir gatava izmantot galēju līdzekli, proti, uzsākt VPS atcelšanas procedūru, pienācīgi ņemot vērā šādas atcelšanas ekonomisko un sociālo ietekmi.

Bangladeša

EBA ir veicinājis valsts sociālekonomisko attīstību, radot miljoniem nodarbinātības iespēju gatavo apģērbu nozarē, kur lielākā daļa darba ņēmēju ir sievietes. Taču tam ir jānotiek vienlaicīgi ar pamata cilvēktiesību un darba tiesību ievērošanu, jo īpaši biedrošanās brīvības ievērošanu, lai veicinātu plašāku labklājību un pienācīgas kvalitātes nodarbinātību. ES ir jāsaskata, ka tiek īstenoti reāli un ilgtspējīgi uzlabojumi, lai ES nebūtu jāveic papildu pasākumi.

Attiecībā uz Mjanmu ES kopā ar Amerikas Savienotajām Valstīm, Japānu, Dāniju un Starptautisko Darba organizāciju (SDO) ir iesaistījušās “Iniciatīvā darba tiesību un prakses uzlabošanai Mjanmā”, kas izstrādāta tāpēc, lai veicinātu atbilstību SDO starptautiskajiem darba standartiem un atbildīgu uzņēmējdarbības praksi. Šis starptautiskais ieinteresēto personu forums palīdz paaugstināt darba tiesību reformu procesa prioritāti Mjanmā un sekmēt attiecības starp sociālajiem partneriem.

Pēc cilvēktiesību un darba ņēmēju tiesību stāvokļa pasliktināšanās Bangladešā un Kambodžā Komisija un Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) aktīvāk iesaistījās ar šīm abām valstīm, piesaistot arī attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp nevalstiskās organizācijas (NVO), pilsoniskās sabiedrības organizācijas (PSO), starptautiskās organizācijas, sociālos partnerus un uzņēmumus.

Kambodža

ES sadarbojas ar Kambodžu, lai risinātu cilvēktiesību problēmas, kas saistītas ar strīdiem par zemi, kuri izriet no cukurniedru koncesijām, un darba ņēmēju tiesību problēmas, jo īpaši saistībā ar biedrošanās brīvību. ES ir jāsaskata, ka tiek īstenoti reāli un ilgtspējīgi uzlabojumi, lai ES nebūtu jāveic papildu pasākumi.

Attiecībā uz Bangladešu Komisija ir paudusi bažas par darba ņēmēju tiesībām, jo īpaši biedrošanās brīvību un to, kā tiek īstenota kopīgā iniciatīva “Pakts par nepārtrauktiem darba tiesību un rūpnīcu drošības uzlabojumiem Bangladešas gatavo apģērbu un trikotāžas nozarē ”. ES ir sevišķi uzsvērusi, ka viena no prioritātēm ir Bangladešas Darba likuma un Eksporta pārstrādes zonu likuma saskaņošana ar SDO darba tiesību konvencijām.

ES ir mudinājusi Kambodžas valdību izveidot neatkarīgu un pārredzamu mehānismu, ar kura starpniecību izskatīt kompensācijas pieprasījumus, kas izriet no saimnieciskai izmantošanai paredzētas zemes koncesiju piešķiršanas cukurniedru plantācijām.

Pastiprinātās iesaistes pamatā galvenokārt ir pieejamie ieteikumi un secinājumi, kurus sniegušas SDO un citas ANO struktūras, kas uzrauga cilvēktiesību un darba tiesību konvenciju ievērošanu. Minēto ieteikumu un secinājumu izmantošana ļauj objektīvi un pārredzami novērtēt to starptautisko saistību īstenošanu, ko attiecīgās puses uzņēmušās.

Šis process ir palīdzējis palielināt spiedienu uz valdībām, lai tiktu risināti sasāpējuši jautājumi, un rezultātā ir panākta zināma pozitīva virzība. Paralēli šie jautājumi tika saskaņoti un koordinēti virzīti visos attiecīgajos kanālos (piem., tirdzniecības komitejās, dialogos par politiskiem un cilvēktiesību jautājumiem).

Progress ir daudzsološs. Tomēr ES ir gatava izmantot galējo līdzekli, proti, sākt VPS atcelšanas procedūru, ja konstruktīvie centieni dialogu ietvaros nesniegs apmierinošus rezultātus. Pieņemot šādu lēmumu, pienācīgi tiktu ņemtas vērā VPS preferenču iespējamās atcelšanas negatīvās ekonomiskās un sociālās sekas, kā arī ietekme uz cilvēkiem.

4.VPS+ režīms

VPS+ ir viens no ES galvenajiem instrumentiem, kura uzdevums ir veicināt ilgtspējīgu attīstību neaizsargātās jaunattīstības valstīs. VPS+ valstīm ir atvieglota tirdzniecība ar ES, ja tās efektīvi īsteno 27 starptautiskās pamatkonvencijas cilvēktiesību un darba tiesību, vides aizsardzības un labas pārvaldības jomā.

4.1.VPS+ saņēmējvalstis

2016.–2017. gada pārskata periodā bija 10 VPS+ saņēmējvalstis: Armēnija, Bolīvija, Kaboverde, Gruzija, Kirgizstāna, Mongolija, Pakistāna, Paragvaja, Filipīnas un Šrilanka (sk. 2. tabulu). 

Gruzija kopš 2017. gada 1. janvāra vairs nevar izmantot VPS+, jo ir ieguvusi preferenciālu tirgus piekļuvi padziļināta un visaptveroša brīvās tirdzniecības nolīguma ietvaros, kas noslēgts ar ES. Kirgizstāna kļuva par VPS+ saņēmējvalsti neilgi pēc pārskata perioda sākuma (2016. gada janvārī). Šrilanka atkārtoti pievienojās VPS+ 2017. gada maijā, pēc tam, kad 2010. gadā tā tika svītrota no saņēmējvalstu saraksta. Tā kā Paragvaju trīs gadus pēc kārtas Pasaules Banka ir klasificējusi pie valstīm ar vidēji augstiem ienākumiem, tā 2019. gada 1. janvārī izstāsies no VPS+ sistēmas.

Tālāk 7. attēlā ir parādīta preferenciālā importa 9  no VPS+ saņēmējvalstīm vērtība 2016. gadā. Lielākā saņēmējvalsts ir Pakistāna, uz kuru ir attiecināmi 74 % no visa VPS+ importa apjoma.



4.2.VPS+ uzraudzība

Bolīvija

Bolīvijā 2016.–2017. gadā turpinājās ievērojams progress un efektīvi tika īstenotas cilvēktiesību saistības, neraugoties uz vispārējo sabiedriski ekonomisko stāvokli. Konkrēti, Bolīvija ir īstenojusi centienus, lai izskaustu nabadzību, uzlabotu piekļuvi izglītībai, veselības aprūpei, pārtikai un mājokļiem un lai risinātu ar reproduktīvo veselību saistītās problēmas. Tomēr joprojām pastāv lielas bažas saistībā ar minimālo vecumu, no kura persona drīkst būt nodarbināta vai strādāt, jo tas neatbilst SDO Konvencijai Nr. 138.

Režīma VPS+ pamatā ir ilgtspējīgas attīstības koncepcija. Pievienojoties VPS+, saņēmējvalstis apņemas efektīvi īstenot 27 pamatkonvencijas, pretī saņemot labāku piekļuvi ES tirgum.

Neraugoties uz apzinātajiem trūkumiem, no VPS+ saņēmējvalstīm tiek gaidīts, ka tās līdzdarbosies un apliecinās politisku apņemšanos, kā arī — kas ir vēl svarīgāk — laika gaitā nepārtraukti uzlabos savu atbilstību.

Pakistāna

Ir vērojama pozitīva virzība saistībā ar cilvēktiesību satvara nostiprināšanu un likumdošanas pasākumiem, kas attiecas uz sieviešu, bērnu, minoritāšu un darba tiesībām, jo pieņemšanas procesā ir tiesību akti cita starpā par spīdzināšanu, juvenālo justīciju un transpersonu tiesībām. Tomēr saistībā ar minētajām jomām, kā arī spīdzināšanas un nāvessoda izmantošanu, bērnu darba lielo dominanci un vārda brīvību, ES joprojām pauž lielas bažas. Tāpēc vispārējais cilvēktiesību stāvoklis nav vienāds un Pakistānai ir jāpalielina centieni nodrošināt tiesību aktu piemērošanu un īstenošanu.

VPS+ uzraudzības ietvaros ES iesaistās ar saņēmējvalsti visās jomās, kurās īstenošana nav apmierinoša.

4.2.1.Iesaiste ar ieinteresētajām personām

Šrilanka

Šrilanka ir veikusi nozīmīgus pasākumus, lai uzlabotu pārvaldību un cilvēktiesību ievērošanu. Šrilanka ir labi iesaistījusies ANO sistēmā. Tomēr valdība joprojām nav īstenojusi vairākas svarīgas reformas, kurām ir tieša ietekme uz cilvēktiesību konvenciju efektīvu īstenošanu VPS+ ietvaros, jo īpaši runa ir par Terorisma novēršanas likuma atcelšanu, tiesisko pamatgarantiju nodrošināšanu un jautājumiem, kas saistīti ar spīdzināšanas izmantošanu.

VPS+ saņēmējvalstij pašai ir jāpierāda, ka tā ievēro savas saistības 10 . Saņēmējvalstīm ir jāsniedz visa informācija, kas vajadzīga, lai ES varētu novērtēt to atbilstību VPS+ kontekstā. ES novērtējuma pamatā galvenokārt ir starptautisku uzraudzības struktūru, piemēram, SDO un ANO, jaunākie ziņojumi un ieteikumi. ES aktīvi iesaistās ar šīm starptautiskajām organizācijām, jo īpaši tādēļ, ka ANO ziņojumi tiek izdoti reizi 4–5 gados, un tas ir garāks intervāls nekā VPS+ divgadu pārskata periods. Sanāksmes ar ANO un SDO uzraudzības struktūrām un to vietējiem pārstāvjiem norisinās pirms ES VPS+ uzraudzības misijām un to laikā.

ES izmanto arī dažādu citu informāciju un pirms misijām un to laikā tiekas ar pārstāvjiem no pilsoniskās sabiedrības organizācijām (PSO), tostarp arodbiedrībām, cilvēktiesību aizstāvjiem, uzņēmumu pārstāvjiem un darba devējiem gan ES, gan saņēmējvalstīs. Lai apspriestos ar PSO un apkopotu to komentārus un viedokļus, 2017. gada jūnijā norisinājās pilsoniskās sabiedrības dialogs 11 .

Eiropas Parlaments (EP) un Padome ir aktīvi iesaistīti VPS+ īstenošanā un uzrauga saņēmējvalstu atbilstību. Tiek organizētas regulāras sanāksmes ar dalībvalstīm VPS ekspertu grupā un Padomes VPS darba grupā. Ar dalībvalstu ekspertiem apspriestie jautājumi ietver novērtējuma tabulā saņemtās VPS+ saņēmējvalstu atbildes un ziņojumus par VPS+ uzraudzības misijām.

Mongolija

VPS+ dialogs un ar ES finansētā SDO projekta starpniecību sniegtais atbalsts pamudināja Mongoliju pārskatīt valsts Darba likumu. Mongolija apstiprināja valsts dzimumu līdztiesības programmu, lai līdz 2021. gadam izstrādātu politikas virzienus, kuros ņemts vērā dzimumu līdztiesības aspekts. Jaunpieņemtajā Kriminālkodeksā ir noteikta termina “spīdzināšana” definīcija, kas atbilst Konvencijai pret spīdzināšanu. Būtiskas bažas rada nāvessoda atjaunošanas iespējamība un korupcijas dominance, kas visaptveroši ietekmē cilvēktiesību stāvokli.

2016.–2017. gada pārskata periodā EP Starptautiskās tirdzniecības komiteja (INTA) organizēja vairākas viedokļu apmaiņas par VPS, tostarp par VPS+ saņēmējvalstu progresu, uzraudzības apmeklējumiem un PSO nozīmi VPS+ piemērošanā. Komisija un EĀDD arī izmantoja iespēju iesaistīties EP delegāciju misijās uz konkrētām VPS+ saņēmējvalstīm.

4.2.2.VPS+ uzraudzības misijas

Filipīnas

Progress ir novērots tādās jomās kā dzimumu līdztiesība, cilvēku tirdzniecības apkarošana, darba tiesības, veselība, izglītība, sociālās un ekonomiskās tiesības, cīņa pret korupciju un vides aizsardzība. Prezidents Duterte ir parakstījis ES un Filipīnu partnerības un sadarbības nolīgumu, kas pašlaik ir nodots apstiprināšanai Senātam. Taču joprojām nopietnas bažas rada sodīšana ar nāvi bez tiesas sprieduma, jo īpaši saistībā ar nelikumīgu narkotisko vielu apkarošanu, un saistītā nesodāmība, kā arī iespējamā nāvessoda atjaunošana un kriminālatbildības vecuma samazināšana.

VPS+ uzraudzībā tiek izmantoti divi savstarpēji saistīti instrumenti. Pirmais ir “novērtējuma tabula”, kurā uzskaitīti būtiskākie trūkumi saistībā ar katru no konvencijām, ko apzinājušas attiecīgās starptautiskās uzraudzības struktūras (vai jebkurš cits precīzs un uzticams informācijas avots). Visas VPS+ saņēmējvalstis reizi gadā saņem šādu novērtējuma tabulu, un tiek lūgts, lai tās sniegtu atbildes par uzskaitītajiem trūkumiem.

Otrais instruments ir “VPS+ dialogs”, kas ietver VPS+ uzraudzības misijas, ar kuru palīdzību ES iesaistās tiešās un atklātās diskusijas ar iestādēm par apzinātajiem trūkumiem un korektīvu rīcību. 2016. un 2017. gada pārskata periodā Komisija un EĀDD veica uzraudzības misijas Armēnijā, Bolīvijā, Filipīnās, Kaboverdē, Kirgizstānā, Mongolijā, Pakistānā, Paragvajā un Šrilankā.

VPS+ uzraudzības misijas nodrošināja tiešu un augsta līmeņa saziņu ar valdībām, ministrijām un aģentūrām, kā arī uzņēmumiem, vietējām NVO un PSO. Norisinājās koordinācijas sanāksmes ar starptautiskām ANO un SDO organizācijām, kas atrodas šajās valstīs, piemēram, ar pārstāvjiem no Augstā cilvēktiesību komisāra biroja, ANO Attīstības programmas (UNDP) un ANO Narkotiku un noziedzības novēršanas biroja (UNODC). Tas uzlaboja ieinteresēto personu vispārējo izpratni par VPS+ sistēmu un katras VPS+ saņēmējvalsts konkrētajām saistībām, kā arī sekmēja informācijas vākšanu no galvenajām ieinteresētajām personām par pasākumiem, kas veikti uz vietas.

Vietējām ieinteresētajām personām ir lielas iespējas mudināt reģionālās un centrālās iestādes pildīt to VPS+ saistības. No uzņēmumiem, kas ir tarifu preferenču tiešie saņēmēji, tiek gaidīts, ka tie atbalstīs iestādes attiecīgo 27 konvenciju īstenošanā.

VPS+ misija Kirgizstānā (2016. gada jūnijā)

Tā kā Kirgizstāna pievienojās VPS+ tikai 2016. gada janvārī, tad misija tika veltīta VPS+ ieviešanai un provizoriskai uzraudzībai. VPS+ uzraudzības sanāksmes, kas norisinājās paralēli ar cilvēktiesību dialogu, izrādījās ļoti efektīvas, jo dialogā tika aplūkoti arī ar VPS+ saistīti jautājumi, piemēram, spīdzināšanas un sliktas izturēšanās novēršana aizturēšanas vietās un darbs etnisko grupu savstarpējo attiecību uzlabošanai, cīņai pret diskrimināciju, līgavu nolaupīšanas izskaušanai un bērnu tiesību uzlabošanai. Uzņēmumi labprāt uzklausīja informāciju par VPS+ ekonomiskajām priekšrocībām.

VPS+ misija Bolīvijā (2016. gada jūnijā)

Atzīstot par augstas prioritātes jautājumu, tika apspriests bērnu darbs, sevišķu uzmanību pievēršot bērnu darbspējīgā vecuma samazināšanai. Tā kā Bolīvijā ir lielākais pirmiedzīvotāju īpatsvars Dienvidamerikā (aptuveni 66 % no kopējā iedzīvotāju skaita), tika uzsvērtas arī pirmiedzīvotāju tiesības uz iepriekšēju apspriešanos un apzinātu piekrišanu attiecībā uz piekļuvi zemei.

VPS+ misija Kaboverdē (2017. gada jūlijā)

Kaboverdes kopējais raksturojums cilvēktiesību jomā joprojām ir pozitīvs. Nav atrisināti tādi jautājumi kā ar dzimumu saistīta vardarbība, bērna tiesības un ziņošanas kavējumi. Runājot par ziņošanas kavējumiem, Kaboverde īsteno ievērojamus centienus, ES finansēta spēju veidošanas projekta ietvaros risinot šo jautājumu ciešā sadarbībā ar SDO.

VPS+ misija Paragvajā (2016. gada jūnijā)

Pozitīvas iniciatīvas cilvēktiesību jomā ietver Starptautisko ieteikumu cilvēktiesību jomā uzraudzības sistēmas (SIMORE) izveidi ar Augstā cilvēktiesību komisāra biroja (OHCHR) atbalstu. Misijas laikā viens no satraucošākajiem apspriestajiem jautājumiem bija bērnu darbs, jo īpaši saistībā ar criadazgo praksi (mājsaimniecības darbs).

VPS+ misija Pakistānā (2016. gada novembrī)

Otrajā VPS+ misijā tika atzīmēta pozitīva virzība institucionālajā jomā (piem., Valsts cilvēktiesību komisijas izveide un valsts rīcības plāna cilvēktiesību jomā izstrāde) un likumdošanas jomā (piem., izvarošanas novēršanas un goda slepkavību novēršanas tiesību aktu pieņemšana). Tomēr joprojām pastāv būtiskas problēmas, tostarp saistībā ar sieviešu, bērnu un minoritāšu tiesībām, vārda brīvību, nāvessoda izmantošanu, spīdzināšanu un spēju īstenot un piemērot tiesību aktus.

VPS+ misija Filipīnās (2017. gada janvārī un februārī)

Tika atzīmēta pozitīva virzība tādās jomās kā dzimumu līdztiesība, cilvēku tirdzniecības apkarošana, darba tiesības, reproduktīvā veselība un vides aizsardzība. Progress saistībā ar svarīgākajiem jautājumiem ir atkarīgs no tiesību aktiem, kuri joprojām ir pieņemšanas procesā Kongresā. Būtiskas bažas joprojām pastāv par to, kā tiek organizēta kampaņa pret nelikumīgu narkotisku vielu izplatīšanu, jo īpaši saistībā ar tiesībām uz dzīvību, tiesiskajām garantijām, efektīvu izmeklēšanu un apsūdzību, un par sadarbību ar ANO mehānismiem, kā arī ar nāvessoda iespējamo atjaunošanu un kriminālatbildības vecuma samazināšanu.

VPS+ misija Mongolijā (2017. gada martā)

Pirmajā VPS+ uzraudzības apmeklējumā tika atzīmēta pozitīva virzība likumdošanas jomā, piemēram, jaunā Kriminālkodeksa un pārskatītā Likuma par vardarbību ģimenē, Likuma par bērnu aizsardzību un Likuma par bērnu tiesībām stāšanās spēkā. Ar ES finansēta projekta palīdzību Mongolija ir panākusi labu progresu SDO ziņojumu izpildi. Mongolija ir arī iecerējusi uzlabot spējas pilnvērtīgi izmantot tirdzniecības ieguvumus VPS+ kontekstā.

VPS+ misija Armēnijā (2017. gada jūnijā)

Tika vispusīgi apspriesti būtiskākie jautājumi, kas jārisina Armēnijai un kas ietver 2014.–2016. un 2017.–2019. gada rīcības plānu cilvēktiesību jomā efektīvu īstenošanu, jaunā Tiesu kodeksa, Kriminālkodeksa un Kriminālprocesa kodeksa iesniegšanu parlamentam, kā arī atsevišķu likumu par vardarbības ģimenē novēršanu un vispusīgu pretdiskriminācijas likumu atbilstīgi starptautiskajiem standartiem, nepieciešamību (no jauna) izveidot darba inspekcijas sistēmu un panākt progresu 1. kategorijas statusa virzienā CITES konvencijas ietvaros.

VPS+ misija Šrilankā (2017. gada septembrī)

Pirmajā uzraudzības misijā pēc VPS+ saņēmējvalsts statusa piešķiršanas Šrilankai 2017. gada maijā (kas ietvēra arī Džafnas apmeklējumu) tika atzīmēts, ka kopumā Šrilanka ir panākusi progresu, īstenojot 27 konvencijas. Tomēr vēl ir jāveic papildu pasākumi, lai atceltu Terorisma novēršanas likumu, risinātu jautājumu par plašo spīdzināšanas izmantošanu, veiktu piespiedu pazušanas gadījumu uzskaiti un zemes atgriešanu bijušajās konfliktu zonās un lai apkarotu arodbiedrību diskrimināciju un negodīgu nodarbinātības praksi.

4.3.Tehniskās palīdzības un attīstības projekti

Pārskata periodā Komisija un SDO īstenoja īpašus VPS+ projektus 12 , lai atbalstītu SDO ziņojumu un īstenošanas prasību ievērošanu šādās VPS+ valstīs: Armēnijā, Filipīnās, Kaboverdē, Mongolijā, Pakistānā un Paragvajā. Šie projekti turpināsies nākamos divus gadus.

Armēnijā, Filipīnās un Paragvajā galvenokārt uzmanība tika pievērsta tam, lai tiktu nostiprināta valsts pārvaldes iestāžu spēja reāli piemērot SDO pamatkonvencijas. Kaboverdē SDO atbalstīja vietējo pārvaldi, lai tiktu iesniegti nokavētie SDO ziņojumi. Pakistānā galvenais mērķis bija atbalsta sniegšana bērnu darbu izskaušanai ieviešamo tiesību aktu un saistīto īstenošanas iniciatīvu izstrādei. Mongolijā papildus savlaicīgas ziņošanas spēju veidošanai SDO palīdzēja saskaņot tiesību aktus ar SDO Konvenciju par tiesībām apvienoties organizācijās un vest sarunas par darba koplīgumu noslēgšanu.

VPS+ valstīs īstenoto ES un SDO projektu būtiskākie aspekti

Kaboverde

Kaboverdē ES VPS+ rīcība ir uzlabojusi triju ieinteresēto personu (valdības, darba devēju un darba ņēmēju) informētību par SDO pamatkonvencijām. Tā ir veicinājusi arī trīspusējas diskusijas par tiesību aktiem, ņemot vērā SDO uzraudzības struktūru apsvērumus. Turklāt Kaboverde pašlaik ir iesniegusi atjauninātus ziņojumus par Konvencijām Nr. 87 un Nr. 98 par biedrošanās brīvību un tiesībām apvienoties organizācijās un vest sarunas par darba koplīgumu noslēgšanu. Sociālie partneri vairāk apzinās savu nozīmi un ir labāk informēti, lai risinātu problēmas, kas norādītas SDO uzraudzības struktūru apsvērumos.

Mongolija

ES un SDO projekts palīdzēja Mongolijai uzlabot atbilstību starptautiskajiem darba standartiem (ILS) un ziņošanu par tiem. Projekta ietvaros tika pārskatīts SDO pamatkonvenciju tulkojums mongoļu valodā un Mongolijai tika sniegta palīdzība, lai tā labāk izprastu savas saistības. Projekta rezultātā arī tika uzsākta trīspusēja apspriešana par Darba likuma pārskatīšanu, un tagad šis likums ir labāk saskaņots ar pamatprincipiem un tiesībām darbā. Pateicoties politikas izklāstam par ILS un tirdzniecību angļu un mongoļu valodā, kā arī augsta līmeņa dialogu un semināru veikšanas rezultātā valdība, darba ņēmēju organizācijas un darba devēju organizācijas ir uzlabojušas izpratni par pamatprincipiem un tiesībām darbā. Pateicoties tehniskajai palīdzībai, Mongolija tagad ir iesniegusi atjauninātus ILS ziņojumus.

Pakistāna

ES finansēta spēju veidošanas iniciatīva ir ļāvusi federālajiem un pašvaldību nodarbinātības departamentiem uzlabot savus ziņojumus par ratificētajām SDO konvencijām. SDO semināri, kas norisinājās 2017. gada janvārī, februārī un aprīlī, palīdzēja nostiprināt sociālo dialogu federālajās un provinču trīspusējās konsultatīvajās komitejās. Semināros nodarbinātības departamentu pārstāvji tikās ar darba devēju un darba ņēmēju organizāciju pārstāvjiem, lai uzlabotu viņu izpratni par darba pamatstandartiem.

Saistībā ar ES VPS+ rīcību un pildot nesen deleģētos likumdošanas pienākumus, SDO arī Beludžistānas valdībai piedāvāja īpašu tehnisko atbalstu vairāku pārskatītu darba tiesību aktu izstrādei. Notika apspriešanās ar sociālajiem partneriem, lai nodrošinātu, ka tiesību akti ir labāk saskaņoti ar SDO principiem.

Filipīnas

ES VPS+ rīcība Filipīnās bija vērsta uz tādas vides veidošanu, kas veicinātu biedrošanās brīvību un sarunu vešanu par darba koplīgumu noslēgšanu, saskaņā ar 2017. gada februārī notikušās SDO tiešās saziņas misijas ieteikumiem. ES VPS+ rīcība nodrošināja diskusijas starp nodarbinātības departamentu un sociālajiem partneriem, un tā rezultātā ir panākta trīspusēja manifesta pieņemšana, kurā pausta apņemšanās efektīvi īstenot biedrošanās brīvības un sarunu vešanas par darba koplīgumu noslēgšanu principus un izstrādāt attiecīgu valsts rīcības plānu.

Turklāt 2017. gadā visās VPS+ saņēmējvalstīs sāka īstenot projektus vietējo PSO 13 un sociālo partneru dalības VPS+ atbalstam. 2017. gadā projektu grupas veica faktu vākšanas misijas, lai apzinātu galvenos jautājumus, kas saistīti ar projektiem, ko tās īstenos kopā ar vietējām PSO. Nākamajā pārskata periodā Komisija turpinās izskatīt veidus, kā atbalstīt saņēmējvalstis ar specializētām zināšanām, tehnisko palīdzību un īpašiem projektiem spēju veidošanas jomā.

4.4.Šim ziņojumam pievienots dienestu darba dokuments par VPS+

Tāpat kā 2016. gada VPS ziņojumam, arī šim otrajam divgadu ziņojumam par VPS ir pievienots dienestu darba dokuments (SWD) par VPS+. Dienestu darba dokumentā ir sniegts vispusīgs novērtējums par katras VPS+ saņēmējvalsts atbilstību tās VPS+ saistībām dalījumā pa kopām: cilvēktiesības, darba tiesības, vide un laba pārvaldība. Tajā ir novērtēts progress, trūkumi, turpmākā rīcība un prioritātes virzībā uz 27 pamatkonvenciju efektīvu īstenošanu.

4.5.Starpposma izvērtējuma ziņojums

Saskaņā ar VPS regulu 14 pēc tam, kad ir pagājuši pieci gadi no VPS regulas stāšanās spēkā, Komisijai ir Eiropas Parlamentam un Padomei jāiesniedz starpposma izvērtējuma ziņojums par VPS regulas piemērošanu. Šajā starpposma izvērtējuma ziņojumā tiks novērtēts, vai ar VPS regulu tiek sasniegti tās mērķi. Tajā izklāstītie secinājumi tiks ņemti vērā, izstrādājot nākamo VPS. Paredzēts, ka ziņojums tiks pieņemts 2018. gada pirmajā pusgadā.

5.Secinājumi

Divgadu ziņojumā par VPS ir aplūkota pašreizējās VPS īstenošana kopš tarifu preferenču piemērošanas sākšanas 2014. gada janvārī. Pievienotajā dienestu darba dokumentā ir atspoguļots stāvoklis cilvēktiesību, sociālajā un vides jomā VPS+ saņēmējvalstīs, un tas nodrošina platformu pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanai sadarbībā ar saņēmējvalstu valdībām.

Pašreizējā uzraudzības ciklā VPS+ saņēmējvalstis tika mudinātas aizvien vairāk līdzdarboties 27 konvenciju īstenošanā un proaktīvāk risināt novērtējuma tabulās uzskaitītos un VPS+ uzraudzības misiju laikā apzinātos jautājumus.

Pirmo reizi šajā ziņojumā ir minēta Kirgizstāna, kas pievienojās VPS+ 2016. gada janvārī. Šrilanka no jauna pievienojās VPS+ 2017. gada maijā, tādēļ tās uzraudzības periods ir nepilni 6 mēneši. Armēnijā uzraudzības misija izrādījās vērtīgs veids, kā iesaistīt vietējo pilsonisko sabiedrību. Tā kā ANO un SDO nebija saņēmušas jaunākos ziņojumus, uzraudzības misijai Kaboverdē bija ļoti svarīga nozīme ES novērtējumam vajadzīgās informācijas vākšanā. Uzraudzības misija Filipīnās deva iespēju ES paust bažas par jaunākajām norisēm cilvēktiesību jomā, vienlaikus atzīstot progresu darba tiesību un sociālās un ekonomikas politikas jomā. Paragvajā un Bolīvijā, piedaloties visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, arī SDO un UNICEF, tika atklāti apspriests bērnu darba jautājums. Gruzija tiek aplūkota pēdējo reizi, jo vairs nepiedalās VPS+, tādēļ ka ir noslēgusi padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības nolīgumu ar ES.

Kopumā VPS+ uzraudzība nodrošināja strukturālu pieeju un stabilu pamatu, lai novērtētu katru VPS+ saņēmējvalsti, balstoties uz ANO un SDO uzraudzības struktūru konstatējumiem un informāciju, ko bija sniegušas trešās personas, tostarp pilsoniskā sabiedrība, sociālie partneri, Eiropas Parlaments un Padome. VPS+ uzraudzība ir pilnībā integrēta ES divpusējā satvarā un dialogos, arī cilvēktiesību dialogos. VPS+ ir atbalstījusi tādas valstis kā Pakistāna, Šrilanka, Mongolija un Bolīvija, lai pastiprinātu to iesaisti ES cilvēktiesību dialogos. Tajā pašā laikā cilvēktiesību dialogi nodrošināja platformu ar VPS+ saistīto cilvēktiesību jautājumu apspriešanai. VPS+ ir uzlabojusi sinerģiju un ir ļāvusi abiem instrumentiem vienam otru savstarpēji un atjaunoti pastiprināt.

Lai gan VPS ir nozīmīgs instruments, ar kura palīdzību risināt problēmas cilvēktiesību un darba tiesību jomā saņēmējvalstīs, ES ir apņēmusies izmantot visus attiecīgos politikas virzienus un instrumentus, lai palīdzētu minētajām valstīm sasniegt ilgtspējīgas attīstības un labas pārvaldības mērķus. Ņemot vērā šo problēmu raksturu un to, ka ir vajadzīgi strukturāli un ilgtermiņa risinājumi, iesaistei VPS ietvaros ir jābalstās uz ES un saņēmējvalstu stabilu ilgtermiņa apņemšanos.

Nākamais pārskata periods, kas aptvers 2018. un 2019. gadu, sāksies ar 2018. gada pirmajā pusgadā uzsāktu jaunu novērtējuma tabulu un uzraudzības misiju divgadu ciklu. Līdz 2019. gada beigām Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniegs savu trešo divgadu ziņojumu par VPS, sevišķu uzmanību pievēršot tendenču novērtējumam visās VPS+ saņēmējvalstīs.

6.Standarta VPS un EBA saņēmējvalstis

1. tabula. Standarta VPS saņēmējvalstis 2016.–2017. gadā

Standarta VPS saņēmējvalstis 2016.– 2017. gada pārskata periodā

Saņēmējvalstu statusa izmaiņas 2016.– 2017. gadā

1.

Kamerūna

Izstājās no sistēmas 2017. gada 1. janvārī

2.

Kuka Salas

3.

Kotdivuāra

4.

Fidži

Izstājās no sistēmas 2017. gada 1. janvārī

5.

Gana

6.

Indija

7.

Indonēzija

8.

Irāka

Izstājās no sistēmas 2017. gada 1. janvārī

9.

Kenija

10.

Māršala Salas

Izstājās no sistēmas 2017. gada 1. janvārī

11.

Mikronēzijas Federatīvās Valstis

12.

Nauru

13.

Nigērija

14.

Niue

15.

Kongo Republika

16.

Šrilanka

Izstājās no sistēmas 2017. gada 18. maijā pēc VPS+ statusa iegūšanas

17.

Svazilenda

18.

Sīrija

19.

Tadžikistāna

20.

Tonga

21.

Ukraina

Izstāsies no sistēmas 2018. gada 1. janvārī.

22.

Uzbekistāna

23.

Vjetnama

 

2. tabula. VPS+ saņēmējvalstis 2016.–2017. gadā

VPS+ saņēmējvalstis 2016.– 2017. gada pārskata periodā

VPS+ saņēmējvalstu statusa izmaiņas 2016.–2017. gadā

1.

Armēnija

2.

Bolīvija

3.

Kaboverde

4.

Gruzija

Izstājās no sistēmas 2017. gada 1. janvārī

5.

Kirgizstāna

Pievienojās sistēmai 2016. gada 27. janvārī

6.

Mongolija

7.

Pakistāna

8.

Paragvaja

9.

Filipīnas

10.

Šrilanka

Pievienojās sistēmai 2017. gada 18. maijā

EBA saņēmējvalstis 2016.– 2017. gada pārskata periodā

1.

Afganistāna

27.

Mauritānija

2.

Angola

28.

Malāvija

3.

Bangladeša

29.

Mjanma/Birma

4.

Butāna

30.

Mozambika

5.

Burkinafaso

31.

Nepāla

6.

Burundi

32.

Nigēra

7.

Benina

33.

Ruanda

8.

Kambodža

34.

Samoa

9.

Čada

35.

Sjerraleone

10.

Kongo Demokrātiskā Republika

36.

Senegāla

11.

Centrālāfrikas Republika

37.

Zālamana Salas

12.

Komoru salas

38.

Somālija

13.

Džibutija

39.

Dienvidsudāna

14.

Eritreja

40.

Sudāna

15.

Etiopija

41.

Santome un Prinsipi

16.

Gambija

42.

Tanzānija

17.

Gvineja

43.

Austrumtimora

18.

Ekvatoriālā Gvineja

44.

Togo

19.

Gvineja-Bisava

45.

Tuvalu

20.

Haiti

46.

Uganda

21.

Kiribati

47.

Vanuatu

22.

Laosas Tautas Demokrātiskā Republika

48.

Jemena

23.

Libērija

49.

Zambija

24.

Lesoto

25.

Madagaskara

26.

Mali

3. tabula. EBA saņēmējvalstis 2016.–2017. gadā

7.Tabulas, kurās dota statistikas informācija par valstīm, kas gūst labumu no VPS 2016. gada 1. decembrī

4. tabula. Visu VPS valstu preferenciālā importa vērtība (tūkstošos EUR)

5. tabula. Preferenciālā importa Eiropas Savienībā vērtība dalījumā pa standarta VPS saņēmējvalstīm (tūkstošos EUR)

6. tabula. Preferenciālā importa Eiropas Savienībā vērtība dalījumā pa EBA saņēmējvalstīm (tūkstošos EUR)*

* Kopējais importa apjoms aptver visu importu, arī produktus, uz kuriem automātiski attiecas vislielākās labvēlības (MFN) nulles tarifi. EBA kritērijiem atbilstošs imports attiecas tikai uz EBA sistēmas produktiem, uz kuriem citos gadījumos neattiecas MFN nulles nodoklis.



6. tabula (turpinājums). Preferenciālā importa Eiropas Savienībā vērtība dalījumā pa EBA saņēmējvalstīm (tūkstošos EUR)*

7. tabula. Preferenciālā importa Eiropas Savienībā vērtība dalījumā pa VPS+ saņēmējvalstīm (tūkstošos EUR)*

(1) Pirmo divu gadu VPS ziņojums — par 2014. un 2015. gadu — tika publicēts 2016. gada janvārī: http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2016/january/tradoc_154180.pdf .
(2) Regula (ES) Nr. 978/2012 par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu.
(3) http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2016/january/tradoc_154146.pdf.
(4) http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2016/january/tradoc_154180.pdf
(5) http://databank.worldbank.org/data/download/site-content/CLASS.xls
(6)      Visu statistikas datu avots šajā ziņojumā — Eurostat 2017. gada septembra dati. Kopējais importa apjoms no trešām valstīm var būt mazāks nekā reālais kopējais importa apjoms, jo tiek izslēgta konfidenciālā tirdzniecība, tirdzniecība ar KN 99. nodaļas precēm, uz kurām neattiecas VPS nolīgumi, un ar ievešanu un izvešanu pārstrādei saistītā tirdzniecība.
(7)      Preferenciālais imports ir kritērijiem atbilstošs imports, kam faktiski izmantotas VPS preferences.
(8)      Komisijas 2016. gada 8. marta Īstenošanas regula (ES) 2016/330 (OV L 62, 9.3.2016., 9. lpp.).
(9)      Preferenciālais imports ir kritērijiem atbilstošs imports, kam faktiski tika izmantotas VPS preferences.
(10) VPS regulas (Regula (ES) Nr. 978/2012) 15. panta 2. punkts.
(11) http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2017/august/tradoc_155993.07.17%20report%20for%20web%20page.pdf.
(12) http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2017/july/tradoc_155843.pdf  
(13)   http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2017/july/tradoc_155843.pdf
(14) Regula (ES) Nr. 978/2012 par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu.
Top