Back to EUR-Lex homepage

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search
You are here

Document 52018AE2789

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par īpašiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg), kas saņem atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ārējās finansēšanas instrumentiem” (COM(2018) 374 final – 2018/0199(COD))

EESC 2018/02789

OJ C 440, 6.12.2018, p. 116–123 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

6.12.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 440/116

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par īpašiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg), kas saņem atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ārējās finansēšanas instrumentiem”

(COM(2018) 374 final – 2018/0199(COD))

(2018/C 440/19)

Ziņotājs:

Henri MALOSSE

Apspriešanās

Eiropas Parlaments, 11.6.2018.

Eiropas Savienības Padome, 19.6.2018.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 178. un 304. pants

Atbildīgā specializētā nodaļa

Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

7.9.2018.

Pieņemts plenārsesijā

19.9.2018.

Plenārsesija Nr.

537

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

196/2/5

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

 Eiropas teritoriālā sadarbība (ETS) ir unikāls kohēzijas politikas instruments un viena no nedaudzajām sistēmām, kurās dažādu dalībvalstu valsts, reģionālā un vietējā līmeņa dalībnieki sistemātiski veic kopīgas darbības un apmainās ar praktisko pieredzi un rīcības stratēģijām. Var teikt, ka šajā sadarbībā var rast mazliet Eiropas gara. Neraugoties uz daudziem gadījumiem, kad līdzšinējos projektos radīta pievienotā vērtība un veikti izaugsmi veicinoši ieguldījumi, ex post novērtējumu rezultāti skaidri norāda uz vairākiem trūkumiem. Jaunajā regulas priekšlikumā tie jāņem vērā vairākās rīcības jomās:

1.1.1.

 Procedūru vienkāršošana. EESK aicina veikt “vienkāršošanas šoku”, ņemot vērā projektu lielumu. Sadarbība galvenokārt attiecas uz vietēja līmeņa pasākumiem. Tādēļ ir vajadzīgi vienkāršojumi veidlapās un projektu novērtēšanas metodēs, kā arī jāpiemēro standarta procedūras, kas ir jaunās plānošanas galvenais elements.

1.1.2.

 Finanšu shēma. Kohēzijas politika ir izšķirošs elements Eiropas 2021.–2027. gada stratēģijas atbalstam, un tam būtu jāpiešķir prioritārs tehniskais un finansiālais atbalsts. EESK brīdina, ka nevajadzētu samazināt piešķirtos budžeta līdzekļus, jo tas mazinātu šīs rīcības programmas efektivitāti, redzamību un atpazīstamību. Tādēļ Komiteja aicina Eiropas Parlamentu ierosināt palielināt apropriācijas kohēzijas politikai, tostarp Eiropas teritoriālajai sadarbībai.

1.1.3.

 Papildināmība. EESK pauž bažas par jaunajiem noteikumiem, kas varētu samazināt ES maksimālo finansējuma likmi no 85 % līdz 70 %. Komiteja aicina saglabāt 85 % likmi mazajiem projektiem, neaizsargātākajiem reģioniem, kā arī pilsoniskās sabiedrības darbībām. EESK arī atbalsta plašāku privātā sektora līdzdalību un fonda InvestEU Eiropas finanšu inženierijas izmantošanu darbībām, ar kurām atbalsta ražošanas sektoru.

1.1.4.

 Finanšu instrumentu integrācija. EESK aicina Komisiju izstrādāt reālu stratēģiju, lai koordinētu un integrētu dažādos finanšu instrumentus, kas ir pieejami saistībā ar daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam. Komiteja aicina Komisiju drīzumā nākt klajā ar paziņojumu šajā jautājumā. Eiropas teritoriālajai sadarbībai jābūt privileģētam satvaram šādas koordinācijas īstenošanā.

1.1.5.

 Cieša partnerība ar pilsonisko sabiedrību. Komisijai ir jānosaka prasība iesaistīt sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas gan apspriešanās procesā, gan pasākumu īstenošanā, jo labākie projektu rezultāti vērojami tad, kad ir iesaistīta pilsoniskā sabiedrība. EESK iesaka noteikt katrai darbības iestādei pienākumu izstrādāt partnerības plānu, kas palīdzētu iesaistīt pilsonisko sabiedrību un kurā paredzēts brīdināšanas mehānisms.

1.1.6.

 Tematiskās koncentrācijas turpināšana un attīstīšana. EESK pozitīvi vērtē pārmaiņas, kas vērstas uz intervences pasākumu un ieguldījumu prioritāšu tematisku koncentrēšanu, taču vēl ir jāprecizē, kā:

—

ņemt vērā LESD 174. pantā minēto apgabalu (salas, kalnu reģioni, lauku apvidi, aglomerācijas u. c.) īpatnības, neatstājot novārtā koncentrācijas nepieciešamību, lai nodrošinātu redzamību un efektivitāti un nepieļautu sadrumstalotību,

—

ilgtspējīgu attīstību un klimata pasākumus iekļaut visu problēmjautājumu risināšanā,

—

reāli tuvināt Eiropu iedzīvotājiem, vairāk veicot darbības vietējā mērogā.

1.1.7.

 Jūrlietas un salu teritorijas. Tā kā salu teritoriju vienīgā vide ir saistīta ar jūrlietām, EESK prasa, lai šīs teritorijas arī turpmāk varētu iesniegt projektus gan pārrobežu, gan teritoriālās sadarbības jomā. Vajadzības gadījumā būtu jāparedz jauna “salu teritoriju” prioritāte ar konkrētu budžetu.

1.1.8.

 Makroreģionālās stratēģijas. EESK uzskata, ka ir svarīgi paplašināt makroreģionālo stratēģiju izstrādi jaunām teritorijām (Vidusjūru, Balkāniem, Karpatiem utt.), un to atbalstam nodrošināt jauno Eiropas finanšu instrumentu lielāku integrāciju.

1.1.9.

 Sadarbība ar kaimiņvalstīm. EESK atzinīgi vērtē vienotas īstenošanas sistēmas izveidi kopā ar kaimiņvalstīm / trešām valstīm. Komiteja arī uzsver, ka ir lietderīgi izmantot pieeju, kurā vienlaikus paredzēts izmantot ETS un Eiropas ārējo fondu apropriācijas. EESK aicina Komisiju nodrošināt, ka šīs sistēmas ietvaros teritoriālās sadarbības programmas tiek uzsāktas arī kaimiņvalstu reģionos, pat ja tiem nav kopīgas robežas ar ES, lai neradītu atšķirības attiecīgo valstu teritorijā.

1.1.10.

 Inovācija. EESK atbalsta priekšlikumu izveidot prioritāru teritoriālās sadarbības virzienu inovācijas jomā ar autonomu budžetu un procedūras, kas nodrošina nevalstisko dalībnieku tiešu iesaisti. Tomēr EESK uzsver, ka šīm inovācijām jābūt arī sabiedriski un sociāli nozīmīgām.

1.1.11.

 Eiropas teritoriālās sadarbības digitālā komponente. Mūsdienās viena no lielākajām Eiropas teritoriālās sadarbības dalībnieku problēmām ir savienojuma esamība. Jāparedz līdzekļi un iniciatīvas, kas mazinātu digitālo plaisu starp teritorijām, kā arī starp pilsētu un lauku teritoriālajiem komponentiem reģionos – jāattīsta pieredzes apmaiņa un jāsamazina digitālā plaisa, pirmkārt, starp reģioniem un, otrkārt, starp pilsētu un lauku teritorijām.

1.1.11.1.

 Tādēļ EESK iesaka laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam iekļaut visu ETS programmu struktūrā digitālās pārveides nepieciešamību un prasmju pilnveidošanas prasības.

1.1.12.

 Jaunatnes iesaiste. Būtisks aspekts Eiropā ir jauniešu iesaistīšana. EESK ierosina izmantot programmas Erasmus+ jauniešu apmaiņas metodes, piemērojot tās studentiem, praktikantiem, darba meklētājiem un grūtībās nonākušiem cilvēkiem, lai jauniešus iesaistītu teritoriālajā sadarbībā, izmantojot īpašas mobilitātes programmas, arodapmācību un valodu apguvi. EESK ierosina pārrobežu un transnacionālās sadarbības programmās iekļaut īpašus priekšlikumus un pasākumus jauniešiem, kurus īsteno paši jaunieši.

1.1.13.

 Pasākumi mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām un horizontālo kritēriju ievērošana. EESK uzsver, ka ir svarīgi izstrādāt konkrētus noteikumus par obligāto līmeni, kas jāievēro saskaņā ar Kopienas horizontālajiem principiem, un šajā jomā noteikt minimālo robežvērtību (10 % no pasākuma atbalsta).

1.1.14.

 Civilā aizsardzība un cīņa pret lieliem riskiem. EESK aicina Komisiju apsvērt iespēju izvirzīt šo komponentu par teritoriālās sadarbības galveno virzienu un sasaistīt to ar jauno Aizsardzības un civilās aizsardzības fondu, ko Komisija ierosinājusi daudzgadu finanšu shēmai 2021.–2027. gadam.

1.1.15.

 Publicitāte. Ņemot vērā ETS atbalstīto programmu lielo nozīmi, EESK atbalstīs jebkuru iniciatīvu, kas palīdzēs palielināt redzamību un nostiprināt Eiropas pilsoniskuma garu, kā arī informēt par konkrētām darbībām, kas īstenotas ar ES atbalstu. EESK iesaka arī izveidot informācijas centrus reģionos, kuri gūst labumu no sadarbības programmām, – vēlams, lai tie tiktu izveidoti pilsoniskās sabiedrības organizāciju paspārnē.

2.   Ievads

2.1.   Teritoriālā un pārrobežu sadarbība – Eiropas idejas galvenā izpausme

2.1.1.

 Eiropas integrācijas pamatā ir kopējās Eiropas telpas izveide, Eiropas teritoriālā sadarbība (ETS) (Interreg) tās pārrobežu, starpvalstu, starpreģionu un atvērtības kaimiņvalstīm izpausmēs – tā palīdz nodrošināt to, ka robežas nekļūst par šķēršļiem, satuvina eiropiešus, palīdz risināt kopīgās problēmas, atvieglo ideju un iespēju apmaiņu un veicina stratēģiskās iniciatīvas kopīgo mērķu sasniegšanai.

2.1.2.

 Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 174. pants un 24. pants ir juridiskais pamats, kas ļauj īstenot ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas politiku ar mērķi samazināt atšķirības starp reģionu attīstības līmeņiem un tātad – īstenot Eiropas teritoriālo sadarbību.

2.1.2.1.

 174. pantā noteikts: “No reģioniem, uz kuriem tas attiecas, īpaša uzmanība ir veltīta lauku apvidiem, apvidiem, kurus skar rūpniecības restrukturizācija, kā arī reģioniem, kuros ir būtiski un pastāvīgi dabiski vai demogrāfiski traucēkļi, piemēram, galējie ziemeļu reģioni ar mazu iedzīvotāju blīvumu, kā arī salas un pārrobežu un kalnu reģioni.” EESK uzskata, ka šis pants ir pietiekams pamatojums, lai ETS īpašu uzmanību pievērstu minētajiem reģioniem, un aicina Komisiju un dalībvalstis to nodrošināt.

2.1.3.

 Kohēzijas politikas prioritārais mērķis ETS (Interreg) ir sistēma, kurā valsts, reģionālā un vietējā līmeņa pārstāvji dalībvalstīs īsteno kopējas iniciatīvas, apmainās ar labas prakses piemēriem un veido Eiropas iekšējo un ārējo attīstības politiku. Tomēr, neraugoties uz daudziem gadījumiem un piemēriem, kad līdzšinējos projektos radīta pievienotā vērtība un veikti izaugsmi veicinoši ieguldījumi, atsevišķas nepilnības, kas saistītas ar trūkumiem dažādu programmu veidošanā, nepaliek bez sekām, un tās būtu jāanalizē 2021.–2027. gada perspektīvā.

2.1.4.

 Ex post novērtējumu rezultāti konkrēti norāda uz vairākiem elementiem:

—

nepilnības reģionu funkcionālajā definīcijā, kas neatbilst LESD 174. pantam,

—

būtiskas grūtības definēt un īstenot saskaņotu intervences stratēģiju, jo, pieņemot lēmumus par atbalstāmajiem projektiem, tiek piemērota augšupēja (bottom-up) pieeja,

—

gandrīz pilnīgs sinerģijas trūkums starp Interreg programmām un citām ES programmām, kas varētu uzlabot attīstības rezultātus, konkrēti, Erasmus+, “Apvārsnis 2020”, Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF), Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un COSME, un kopumā – pārāk vāja šo pasākumu ietekme un redzamība pilsoniskajā sabiedrībā un visās iedzīvotāju grupās, jo īpaši attiecībā uz sievietēm, jauniešiem, ģimenēm, cilvēkiem ar invaliditāti un vecāka gadagājuma cilvēkiem.

2.1.5.

 Daži no šiem aspektiem ir ņemti vērā jaunajā regulas priekšlikumā, kas nostiprina procedūras, kuras paredz piešķirt mazāku nozīmi reģionālajām prioritātēm un aktīvāk pievērsties Eiropas reģioniem, tostarp vistālākajiem reģioniem, piedāvā jaunas makroreģionālās stratēģijas un tematiskās koncentrācijas jomas, akcentē inovāciju veicinošas iniciatīvas, kā arī vairākas citas iniciatīvas, kuras tiek analizētas un par kurām sagatavotas īpašas piezīmes. Tomēr vairākos svarīgos jautājumos Komisijas priekšlikumu vajadzētu uzlabot un precizēt.

3.   Komisijai adresēto EESK ieteikumu prioritārie temati

3.1.

 Procedūru vienkāršošana – ceļā uz būtisku vienkāršošanu. Komisija ierosina nozīmīgu īpašo noteikumu kopumu ar mērķi vienkāršot noteikumus attiecībā uz programmu pozicionēšanu un pārvaldību visos attiecīgajos līmeņos – saņēmēju, dalībvalstu, vadošo iestāžu, iesaistīto trešo valstu un Komisijas līmenī. EESK šos centienus, protams, atbalsta. Tomēr šāda iniciatīva tiek iesniegta katrā jaunā plānošanas periodā. Komisija šajā procedūrā nav rīkojusies pietiekami tālejoši.

3.1.1.

 Attiecībā uz vienkāršošanu un standartizētām procedūrām regulā kā nākamā plānošanas perioda galvenais elements tiek ieviesta vienota likme noteiktu izdevumu segšanai un tiek mainīti arī vairāki mainīgie lielumi, piemēram, personāla izmaksas (jebkuram projektam, kura summa nepārsniedz 200 000 EUR, tiek noteikta vienota likme un vairs nav jāiesniedz rēķini). Vienlaikus Komisija atzīst administratīvās vienkāršošanas nepieciešamību un uzsver, ka ir jāpanāk vispārēja vienošanās.

3.1.2.

 Sadarbība galvenokārt attiecas uz vietējā līmeņa pasākumiem. Tādēļ ir nepieciešams programmu padarīt daudz atvērtāku pilsoniskajai sabiedrībai, radikāli vienkāršojot procedūras un izveidojot mazas vienības, kas sniedz informāciju un palīdzību.

3.1.3.

 EESK vēlas, lai tiktu panākta saskaņota nostāja attiecībā uz projektu lielumu, vienkāršotas veidlapas un projektu novērtēšanas metodes un izmantotas standarta procedūras vismaz administratīvām un vadības darbībām. Būtiska vienkāršošana ir nepieciešama, lai projektu virzītāji varētu koncentrēties uz pasākumu rezultātiem, nevis uz laikietilpīgu administratīvo darbu.

3.1.4.

 Būtībā atbilstoši Komisijas iecerēm ir jāattīsta tālāk tāda projektu novērtēšanas loģika, kuras pamatā ir rezultāti, un jāatbrīvo projektu vadītāji no pienākuma visu laiku sniegt darbības pārskatus (pašlaik tie ir jāsniedz ik pēc sešiem mēnešiem).

3.2.

 Finanšu shēma. Komisija uzskata, ka kohēzijas politikai un ar to saistītajai ETS arī turpmāk ir jābūt nozīmīgam finanšu paketes elementam. EESK atbalsta šādu nostādni. Piešķirto budžeta līdzekļu samazināšana apdraudētu šīs rīcības programmas efektivitāti, redzamību un arī tās pašreizējo atpazīstamību. Pašlaik izvēlētais risinājums paredz saglabāt stabilu budžetu salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, kaut arī Eiropas Savienības budžets samazināts par 10 %. Tādējādi tiktu saglabāts pašreizējais, kaut arī minimālais, atbalsts Interreg programmām, taču EESK aicina Eiropas Parlamentu ierosināt būtisku budžeta palielinājumu, jo šiem pasākumiem var būt ļoti liela politiskā ietekme un ietekme uz iedzīvotājiem, ja tiem piešķirts liels līdzekļu apjoms.

3.2.1.

 Jaunajā regulā par Eiropas teritoriālo sadarbību līdzfinansējuma likmes samazinātas līdz 70 % (pašlaik 85 %). Komisija uzskata, ka šādas izmaiņas varētu pastiprināt valstu finansiālo līdzdalību un radīt labvēlīgākus nosacījumus projektu piešķīrumiem. EESK pauž bažas, ka šis pasākums, ko sauc par papildināmību, var atturēt privātā sektora dalībniekus un mazāk labvēlīgos reģionus no līdzdalības. Tādēļ Komiteja aicina saglabāt 85 % likmi vismazāk aizsargātajiem reģioniem LESD 174. panta nozīmē. Turklāt Eiropas intervences pasākumu koncentrācija nodrošina arvien lielāku redzamību.

3.2.2.

 Jauni noteikumi “mazajiem projektiem”. Jaunajā regulā ir sniegta skaidra definīcija, ko papildina jauni vienkāršoti pasākumi un noteikumi: tehniskās pārdefinēta tehniskā palīdzība, atcelta prasība sniegt gada pārskatus, vienota likme daudzām izdevumu kategorijām un nosacījumi, kas nodrošina raitāku projektu sākšanu nākamajā periodā. EESK uzskata, ka šīs iniciatīvas ir vērstas pareizā virzienā.

3.2.3.

 Attiecībā uz “mazo projektu” administratīvo slogu EESK papildus vienotajai likmei ļoti pozitīvi vērtē arī iespēju izveidot pārrobežu iestādi, kas veiktu visu administratīvo darbu visiem “mazajiem projektiem”.

3.2.4.

 EESK atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos maksimāli palielināt privātā sektora līdzdalību teritoriālās sadarbības programmās. EESK atbalsta šo nostāju un iesaka noteikt minimālo iesaistes slieksni nevalstiskajiem dalībniekiem (neskaitot reģionālās pašvaldības), piemēram, privātā sektora uzņēmumiem, sociālajiem partneriem, apvienībām, sociālās un solidārās ekonomikas struktūrām un profesionālajām organizācijām.

3.3.

 Partnerība ar pilsonisko sabiedrību. EESK atgādina, ka partnerība ir būtisks līdzeklis, kas palīdz ievērot horizontālos principus. Tā ir jāveido visās jomās – ar pilsonisko sabiedrību, sociālajiem partneriem, vietējām pašvaldībām un sociālās iekļaušanas struktūrām. Šādā kontekstā regulā paredzēta pilsoniskās sabiedrības iekļaušana uzraudzības komitejās. Tīmekļa vietnēs, kur tiek sniegta informācija par programmu izpildi un rezultātiem, paredzēts pievienot informāciju par neveiksmīgi īstenotiem projektiem un projektiem, kuros netiek izpildītas saistības.

3.3.1.

 Nākas konstatēt, ka tiklīdz ir norīkotas vietējās iestādes, tās bieži vien ignorē visus pārējos dalībniekus.

3.3.2.

 Pilsoniskās sabiedrības dalībnieku iesaiste nedrīkst aprobežoties tikai ar apspriešanās procesu. Ir svarīgi iesaistīt šos dalībniekus pasākumu īstenošanā un uzticēt viņiem attiecīgus pienākumus, tostarp izvēloties pilsoniskās sabiedrības organizācijas par vadošajām iestādēm.

3.3.3.

 EESK ierosina, lai vadošā iestāde attiecībā uz katru ETS programmu iesniegtu partnerības plānu, kurā raksturota pilsoniskās sabiedrības iesaistīšana katrā pasākuma sagatavošanas, īstenošanas un novērtēšanas posmā. Šim plānam jāietver brīdināšanas mehānisms, kas izveidots, lai pilsoniskās sabiedrības dalībnieki varētu vērsties attiecīgajā iestādē, ja netiek ievērots partnerības princips.

3.4.

 Jauns teritoriālās sadarbības palīdzības sadalījums. Jaunajā ETS/Interreg regulā ir aprakstīta turpmākā rīcības programma piecās sadarbības jomās: pārrobežu sadarbība, transnacionālā sadarbība, starpreģionālā sadarbība, jūrlietu sadarbība, kurā iesaista tālākos reģionus, un starpreģionālas investīcijas inovācijā. Šāda pieeja ir atbilstīga, kaut arī fakts, ka no pārrobežu sadarbības ir svītrota sadarbība, kas saistīta ar jūrlietu nozari, rada jautājumus un lielas bažas attiecīgo reģionu dalībniekiem. Komisija to pamato, paskaidrojot, ka vairākas pārrobežu programmas var pārklāties, īpaši saistībā ar sadarbību jūrlietu jomā, un ir apņēmusies izstrādāt visaptverošu pieeju programmām jūras reģionos, tostarp divpusējai sadarbībai, jo šādai pieejai būs lielāka ietekme.

3.5.

 Jautājums par jūrlietu nozari un salu teritorijas. EESK uzskata, ka šāda orientācija attiecībā uz jūrlietu dimensijas ir saprotama, ja runa ir par kontinentālajām teritorijām, taču tā nav pamatota, ja runa ir par salu teritorijām, kurās faktiski ir tikai jūras robežas. EESK jau vairākkārt ir aicinājusi Komisiju īpašu uzmanību pievērst jautājumam par salām, jo tās saskaras ar acīmredzamām strukturālām problēmām, kas atzītas LESD 174. pantā. Tādēļ EESK ierosina Eiropas salu sadarbības pasākumus atkal iekļaut pārrobežu sadarbībā un/vai izveidot šajā nolūkā sesto kategoriju ar īpašu budžetu, kas paredzēta visām konkrētā jūras baseina salām, lai veicinātu pieredzes apmaiņu.

3.6.

 Īpaša atvērtība inovāciju jomā. Ir ierosināts izveidot jaunu īpašu budžeta pozīciju, kas tiktu īstenota, izsludinot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, lai attīstītu projektus visā Eiropas teritorijā un tādējādi virzītos tālāk par vienkāršu labās prakses apmaiņu un izveidotu visaptverošus pētniecības un rīcības mehānismus (11 % no Interreg budžeta). EESK atbalsta šo pieeju ar nosacījumu, ka tā ietver arī sabiedrisko un sociālo inovāciju, saistībā ar kurām sadarbība starp teritorijām var būtiski ietekmēt attiecīgās iedzīvotāju grupas, un nodrošina nevalstisko dalībnieku (pētnieku, uzņēmumu, pilsoniskās sabiedrības) tiešu līdzdalību.

3.7.

 Atvērtība tālākajiem reģioniem. Atsaucoties uz Komisijas paziņojumu “Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem” (1), Komisija ierosina pieņemt jaunus pasākumus, kas ļautu šiem reģioniem sadarboties, ņemot vērā to īpašo stāvokli. Tālāko reģionu savstarpējai sadarbībai un to sadarbībai ar kaimiņos esošajiem reģioniem paredzēta īpaša sadaļa (Interreg budžeta 3.2. pozīcija). Šis konkrētais noteikums ir noderīgs, tomēr būtu arī jānodrošina, ka minēto darbību papildināšanai var viegli izmantot ES līdzekļus, kas paredzēti tālākajiem reģioniem kaimiņos esošo trešo valstu atbalstam (galvenokārt no Eiropas Attīstības fonda (EAF)), taču pašlaik tas tā nav. EESK aicina izveidot Interreg un EAF koordinētu mijiedarbību, kas būtu definēta un plānota.

3.8.

 Sadarbība ar trešām valstīm. EESK pozitīvi vērtē to, ka nestabilos starptautiskajos apstākļos turpmāk tiks veidota identiska sistēma pasākumiem, kuros iesaistītas kaimiņvalstis ārpus Eiropas Savienības. Attiecībā uz kaimiņvalstīm būtu efektīvāk jāizmanto pašreizējā iespēja šo valstu reģioniem, kas nav pierobežas reģioni, piedalīties transnacionālās sadarbības pasākumos, lai nepalielinātu atšķirības šajās valstīs, atbalstot tikai tos reģionus, kuri robežojas ar ES.

4.   Jaunas idejas pārdomām

4.1.

 Tematiskās koncentrācijas attīstīšana. EESK iesaka virzīt programmas uz tām darbības jomām, kas atbilst Eiropas Savienības prioritātēm, kuras noteiktas daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam projektā (inovācija, pētniecība, “zaļāka” Eiropa – enerģētikā, aprites ekonomikā utt., savienotā Eiropa – transporta jomā, lauksaimniecībā utt., sociālāka Eiropa – ESF, ERAF, izglītība, veselības aprūpe utt., iedzīvotājiem tuvāka Eiropa – vietējās attīstības stratēģijas), neaizmirstot arī tos īpašos mērķus, kas regulā noteikti sociālajā, izglītības un veselības aprūpes jomā. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš arī vietējās attīstības stratēģijām, kurās iesaistīti visi pilsoniskās sabiedrības dalībnieki.

4.1.1.

 Tematiskās koncentrācijas jomā ir būtiski visu problēmjautājumu risināšanā iekļaut un konkrēti ņemt vērā jautājumus, kas saistīti ar ilgtspējīgu attīstību, klimata pasākumiem, aprites ekonomiku un atjaunojamiem energoresursiem.

4.2.

 Makroreģionālās stratēģijas. Makroreģionālās stratēģijas (Baltijas jūras reģionam, Donavas reģionam, Alpu reģionam, Adrijas un Jonijas jūras reģionam) parasti tiek uzskatītas par veiksmīgām stratēģijām. ETS ir īpaša vērtība, jo tā spēj radīt labvēlīgus apstākļus makroreģionālās attīstības stratēģiju īstenošanai, balstoties uz:

—

pastāvošo aktīvo pārrobežu mijiedarbību,

—

finansējuma atbilstību stratēģiskajām rīcības prioritātēm.

4.2.1.

 Šie mehānismi ļaus nostiprināt sadarbības programmas, jo īpaši transnacionālās un jūrlietu sadarbības jomā. Varētu veikt eksperimentus, lai noskaidrotu, kā makroreģionālā stratēģija sasaistē ar ES jūrlietu pasākumu ietvaros izstrādātajām šā baseina stratēģijām labvēlīgi ietekmē Vidusjūras reģiona valstis (rietumu un austrumu daļā), kā arī lai noskaidrotu, kāda ietekme būtu makroreģionālajai stratēģijai, kura paredzēta Eiropas dienvidaustrumu kalnu (Karpatu un Balkānu) reģionam, kas ietver arī trešo valstu teritorijas.

4.3.

 Eiropas teritoriālās sadarbības digitālā komponente. Mūsdienās viens no lielākajiem izaicinājumiem Eiropas teritoriālajā sadarbībā ir būt pieslēgtam tīklam. Jāparedz līdzekļi un iniciatīvas, ar ko samazināt digitālo plaisu starp teritorijām, kā arī starp pilsētu un lauku teritoriālajām komponentēm reģionos. Digitālā attīstība ietver vairākus aspektus:

4.3.1.

 Tehniskais un ekonomiskais aspekts saistībā ar teritoriju attīstību. Digitālās tehnoloģijas nodrošina plašas iespējas teritoriju attīstībai jaunajos apstākļos, kad notiek pārmaiņas rūpniecībā, veidojas sadarbīga sabiedrība, jauna veida sadarbība darbavietās un jauni mehānismi vietējo resursu izmantošanai.

4.3.2.

 Būtisks sociālais aspekts saistībā ar iedzīvotāju prasmju un teritoriju attīstību. Ir jāattīsta ieguldījumi prasmēs un lietpratībā, un nedrīkst pieļaut, ka paplašinās digitālā plaisa sabiedrībā. Digitālā attīstība pašreiz rada jauna veida diskrimināciju, tostarp tādēļ, ka nabadzīgajiem iedzīvotājiem viņu dzīves līmeņa un kultūras aspektu dēļ un saistībā ar izglītības līmeni un vecumu trūkst iespēju piekļūt iekārtām.

4.3.3.

 Jāņem vērā, ka digitalizācija vienlīdz spēj gan atvieglot piekļuvi tiesībām, gan, gluži otrādi, radīt papildu faktoru, kas palielina atsevišķu sabiedrības grupu atstumtību. Tādēļ vien EESK aicina Komisiju iekļaut Eiropas teritoriālās sadarbības pasākumos izglītošanas pasākumus, kas saskaņoti ar attiecīgās teritorijas dalībniekiem.

4.3.4.

 Turklāt EESK ierosina būtisku daļu no inovatīviem pasākumiem virzīt uz digitalizāciju, izmantojot īpašus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, kuros paredzēta pieredzes apmaiņa un teritoriālā sadarbība minētajās jomās, par prioritāti izvirzot nabadzīgāko un neaizsargātāko iedzīvotāju grupu iekļaušanu. Laikā, kad notiek pārmaiņas rūpniecībā, veidojas sadarbīga sabiedrība, jauna veida sadarbība darbavietās un jauni mehānismi vietējo resursu izmantošanai, digitalizācijai teritorijās ir izšķiroša nozīme. Komisija ir iesniegusi budžeta projektu 2021.–2027. gadam. Vai tajā ir pienācīgi ņemts vērā šis digitālais aspekts? Ja tā nav, budžeta projekts nav piemērots.

4.3.5.

 Digitalizācija un mākslīgais intelekts. Komisijai ir jāizveido digitāli un mākslīgā intelekta rīki, kas palīdzētu izstrādāt un novērtēt nākotnes programmas (lielie dati, jaunās tehnoloģijas un ieguldījumu fondi).

4.3.6.

 Komisija atzīst, ka ES pasākumu un programmu ietekmes vērtējums ir atkarīgs no “attieksmes”. Projekta rezultāti dažkārt var būt mazāk svarīgi nekā veids, kā tie iegūti, un ir grūti atrast (ne tikai kvantitatīvos, bet arī kvalitatīvos) rādītājus šādu projektu novērtēšanai.

4.3.7.

 EESK mudina Komisiju meklēt piemērotākos rādītājus programmu un projektu tūlītējo rezultātu un ietekmes novērtēšanai.

4.4.

 Jauniešu iesaistīšana. Būtisks aspekts Eiropā ir jauniešu iesaistīšana. EESK iesaka piemērot jauniešu apmaiņas programmas Erasmus+ metodes vidusskolēniem, studentiem, praktikantiem, darba meklētājiem un grūtībās nonākušām personām, lai jauniešus iesaistītu teritoriālajā sadarbībā, izmantojot īpašas mobilitātes programmas, piemēram, arodapmācības un valodu apguves nolūkā. EESK apsver vairākas iespējas, kuras nav savstarpēji pretrunīgas, kā panākt, lai jauniešu skatījumā teritorija nebūtu tukšs vārds.

4.4.1.

 EESK ierosina daļu no ETS finansējuma rezervēt jauniešu īstenotajiem un jaunatnei paredzētajiem pasākumiem. Saistībā ar nākamo Erasmus+ programmu laikposmam pēc 2021. gada Komisija varētu arī izvēlēties iespēju daļu no Erasmus+ programmām virzīt uz iniciatīvām, kas paredzētas konkrētām teritorijām.

4.4.2.

 Turklāt 10 % no vienas vai vairākām Interreg sadaļām būtu jāsaista ar Erasmus tipa mobilitāti un tāda pati procentuālā daļa – ar Erasmus+ pārvaldīto projektu, ko īsteno Eiropas teritorijās, finansējumu. Prioritāti varētu piešķirt reģioniem, kuri sāk iegūt reālu veidolu, piemēram, Vidusjūras makroreģionam, un/vai eksperimentālā kārtībā – reģioniem, kuri tiek veidoti un attīstīti, piemēram, Vidusjūras austrumu (Est MED) makroreģionam.

4.4.3.

 Tādēļ pārrobežu un transnacionālās sadarbības programmās jāiekļauj viens vai vairāki īpaši priekšlikumi un pasākumi jauniešiem, ko īstenotu paši jaunieši. Ar šiem pasākumiem vajadzētu nodrošināt un atbalstīt pāreju no vienkāršas kultūras apmaiņas uz pasākumiem, kuri saistīti ar tādām saņēmēju kategorijām, kas nav tradicionālie Erasmus+ saņēmēji; šādi pasākumi varētu būt jaunatnes kustības un apvienību izveide ar mērķi apkarot sociālo atstumtību un nevienlīdzību un iekļaut visneaizsargātākās personas (ar invaliditāti), klimata pasākumi, kā arī iniciatīvas, kas veicina migrējošu bēgļu uzņemšanu, vai attiecas uz jebkuru citu tematiku izglītības un solidaritātes jomā.

4.5.

 Pasākumi par labu mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām un horizontālo kritēriju vērā ņemšana. Attiecībā uz neaizsargāto iedzīvotāju grupu vērā ņemšanu visos sadarbības programmu izstrādes un īstenošanas līmeņos, tostarp projektu atlasē, Komisijas nostāja ir skaidra un paredz obligātu pienākumu ievērot ES horizontālos principus.

4.5.1.

 Taču rodas jautājums par šā aspekta regulējumu ETS sistēmā, kur nav noteiktas nekādas kvotas. EESK ierosina noteikt minimālo robežvērtību (10 %) pārrobežu sadarbībai.

4.6.

 Civilā aizsardzība un būtisku risku novēršana. Šī komponente, kas iekļauta jaunajā Eiropas Aizsardzības un civilās aizsardzības fondā, kuru Komisija paredzējusi izveidot 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmas ietvaros, ir būtisks faktors, kas ietekmē teritoriālo sadarbību. Tā attiecas, piemēram, uz mežu ugunsgrēku novēršanu un dzēšanu Vidusjūras reģionā vai plūdiem reģionos, kas atrodas vairāk uz ziemeļiem. Šajā jomā sadarbība pāri valstu robežām ir pašsaprotama un tieši ietekmē iedzīvotāju dzīvi.

4.6.1.

 Tādēļ EESK iesaka pievērst īpašu uzmanību ETS, paredzot iespēju koordinēt vairākus fondus, un adresēt konkrētus ieteikumus iestādēm, kas atbild par programmām, lai informētu tās par problēmām un iespējām, ko šis jautājums rada attiecīgajās teritorijās. Šajā saistībā varētu izsludināt uzaicinājumus iesniegt demonstrējumu priekšlikumus, lai veidotu sacensību starp reģioniem.

4.7.

 Dažādu Eiropas instrumentu integrācija. EESK uzskata, ka šajā priekšlikumā nav pietiekami ņemtas vērā ETS un citu pašreizējo vai turpmāko ES finanšu instrumentu sinerģijas iespējas, konkrētāk, jauniešu apmaiņas, digitālo tīklu un digitalizācijas programmas, pētniecības un izstrādes, ieguldījumu, civilās aizsardzības un būtisku risku novēršanas jomā. Komiteja aicina Komisiju novērst šo nepilnību.

4.7.1.

 ETS ir piemērota sistēma, lai nodrošinātu dažādu Eiropas instrumentu papildināmību, ņemot vērā konkrētās vajadzības:

—

mazo un vidējo uzņēmumu ieguldījumi, kas būs iespējami, ja Interreg intervences pasākumi tiks sekmīgi apvienoti ar pasākumiem, kurus finansēs no jaunā fonda InvestEU, ko Komisija ir ierosinājusi saistībā ar DFS 2021.–2027. gadam,

—

tīkli (infrastruktūra, digitālā vide, enerģētika), izmantojot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu,

—

ārējās darbības (EAF un kaimiņattiecību politika),

—

līdzekļi civilās aizsardzības vajadzībām,

—

programma Erasmus+,

—

programma “Apvārsnis Eiropa” (pašreiz “Apvārsnis 2020”),

—

LIFE (Vide un klimata pasākumi),

—

Eiropas Sociālais fonds.

….

4.7.2.

 Komisijas priekšlikumi šajā jautājumā joprojām ir neskaidri. EESK aicina Komisiju saistībā ar priekšlikumiem par DFS 2021.–2027. gadam sagatavot paziņojumu par finanšu instrumentu integrāciju.

4.8.

 Publicitāte. Interreg ir viens no galvenajiem līdzekļiem, ar ko nostiprināt Eiropas pilsoniskuma garu. Pašlaik šai iniciatīvai ir jāgūst plašāka redzamība, lai popularizētu ES darbības. Komisijai jāizdod vienkārši publicitātes un reklāmas materiāli par programmas Interreg izmantošanu un rezultātiem. Tas nepieciešams tādēļ, lai iedzīvotāji būtu informēti par konkrētajiem pasākumiem, kas īstenoti ar ES atbalstu. Ņemot vērā šīs tematikas nozīmīgumu, EESK ierosina izveidot pārrobežu vai teritoriālus informācijas un sadarbības centrus, kuri veiktu šo uzdevumu un, vēlams, darbotos pilsoniskās sabiedrības organizāciju paspārnē.

Briselē, 2018. gada 19. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER

(1)  COM(2017) 623 final.

Top