EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52018AE1108

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem” (COM(2018) 99 final – 2018/0047 (COD)); “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem (EKFPS) uzņēmumiem” (COM(2018) 113 final – 2018/0048 (COD))

EESC 2018/01108

OJ C 367, 10.10.2018, p. 65–72 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

10.10.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 367/65


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem”

(COM(2018) 99 final – 2018/0047 (COD))

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem (EKFPS) uzņēmumiem”

(COM(2018) 113 final – 2018/0048 (COD))

(2018/C 367/13)

Ziņotājs:

Daniel MAREELS

Apspriešanās

Eiropas Parlaments, 16.4.2018.

Eiropas Savienības Padome, 27.3.2018.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pants un 53. panta 1. punkts

Atbildīgā specializētā nodaļa

Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

27.6.2018.

Pieņemts plenārsesijā

11.7.2018.

Plenārsesija Nr.

536

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

146/0/1

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK ļoti atzinīgi vērtē izskatāmos priekšlikumus, kuru mērķis ir radīt kolektīvajai finansēšanai labvēlīgu regulējumu, izmantojot 29. režīmu. Tāpēc Komiteja aicina to nekavējoties īstenot, lai gūtu labus rezultātus, jo īpaši ņemot vērā, ka šī iniciatīva iekļaujas plašākā satvarā, kas Komitejai ir īpaši nozīmīgs (1).

1.2.

EESK atzinīgi vērtē to, ka ir apsvērta mazu, jaunu un novatorisku uzņēmumu finansēšana. Kolektīvā finansēšana ir nozīmīga daļa to finansējuma kāpnēs, it brīdī, kad tie no jaunuzņēmuma posma pāriet paplašināšanās posmā un tradicionāla finansēšana ne vienmēr ir pieejama. Vienlaikus tiek radītas jaunas un labākas iespējas ieguldītājiem.

1.3.

Ļoti labi ir tas, ka šajā nolūkā tiek izmantoti inovatīvi produkti un moderno tehnoloģiju atbalstīti risinājumi, kas nozīmē, ka šis uz nākotni orientētais priekšlikums ir arī daļa no digitālā vienotā tirgus īstenošanas. Priekšlikums pievieno arī pārrobežu aspektu, kas palīdz nodrošināt veiksmīgu integrāciju un kapitāla tirgu padziļināšanu. Eiropas Savienības vienota saskaņota tirgus izveidei, kurā būtu vienādi noteikumi gan uzņēmējiem, gan ieguldītājiem, jābūt vienam no galvenajiem apsvērumiem.

1.4.

Ņemot vērā to, ka izskatāmo novatorisko regulējumu nevajadzētu bremzēt ar mākslīgi radītiem šķēršļiem, Komiteja – pamatojoties uz globālu un visaptverošu pieeju – tomēr aicina saistībā ar konkrētiem punktiem (sk. 1.5. un turpmākos punktus), vismaz sākotnējos posmos, ierosināt stingrākus priekšlikumus un papildu pasākumus. Komiteja šajā saistībā vadās it īpaši pēc uzticamības, skaidrības un uzticēšanās principiem. Tas nozīmē arī noteiktību un aizsardzību visām iesaistītajām pusēm.

1.5.

Pirmām kārtām Komiteja atzinīgi vērtē to, ka liela uzmanība pievērsta ar kolektīvās finansēšanas darbībām un tirgiem saistītajiem riska aspektiem, taču vienlaikus arī uzskata, ka, vismaz sākotnējos posmos, uz šiem aspektiem būtu jākoncentrējas vēl vairāk, lai tos apzinātu labāk un, ja iespējams, mazinātu. Tas attiecas uz šādiem jautājumiem:

1.5.1.

Pārredzamība un ieguldītāju aizsardzība. Komiteja uzskata, ka konkrētu projektu riska novērtēšana kolektīvās finansēšanas platformās pārāk lielā mērā ir atstāta tirgu un ieguldītāju ziņā. EESK uzskata, ka ir vajadzīgi piemēroti pasākumi, lai labāk apzinātu un mazinātu gan finansiālo, gan ar finansēm nesaistītu risku ieguldītājiem. Galu galā runa ir par ieguldītāju labāku aizsardzību. Pamatu šajā saistībā varētu nodrošināt Finanšu instrumentu tirgu direktīvas (FITD) pieeja. Turklāt pastāv risks radīt nevienlīdzīgus konkurences apstākļus ar tradicionālajiem pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, finanšu iestādēm, kurām attiecībās ar saviem klientiem ir jāpiemēro stingri aizsardzības noteikumi.

1.5.2.

Iespējamas problemātiskās jomas pakalpojumu sniedzēju statusā un to piedāvātajos pakalpojumos. Iespēja, ka pakalpojumu sniedzēji var slēgt ar ieguldītājiem līgumus, saskaņā ar kuriem tie var “izmantot rīcības brīvību”, lai attiecīgajiem ieguldītājiem gūtu labākos rezultātus, var radīt sarežģītas situācijas pakalpojumu sniedzējiem, kuriem pirmkārt un galvenokārt jārīkojas kā neitrāliem starpniekiem.

1.5.3.

Uzraudzība. EVTI funkcija šķiet skaidra, valstu uzraudzības iestāžu – ne pārāk. Komiteja uzskata, ka šajā jomā jāievieš lielāka skaidrība. EESK arī uzdod jautājumu, vai valstu uzraudzības iestādēm būtu jāuztic nozīmīga loma, jo īpaši ņemot vērā, ka tās ir tuvāk valstu tirgiem un var labāk izvērtēt vietējos apstākļus. Komitejai jebkurā gadījumā ir svarīgi, lai iestādes un uzraudzības iestādes valstu un ES līmenī pastāvīgi un konsekventi apspriestos un sadarbotos, gan nolūkā virzīties uz turpmāku saskaņošanu un integrāciju Eiropas Savienībā, gan panākt pašreizējo priekšlikumu izdošanos.

1.6.

Tā kā veikto izvēļu dēļ 29. režīms un valstu sistēmas darbosies paralēli, ieinteresētās personas var saskarties ar atšķirīgiem tiesību aktiem, atšķirīgiem nosacījumiem un nevienlīdzīgu aizsardzību tai pašā laikā un tai pašā tirgū, kas var izraisīt apjukumu un nenoteiktību. Lai nodrošinātu lielāku skaidrību, ir vajadzīgi turpmāki pasākumi:

1.6.1.

Komiteja uzskata, ka iestādēm un uzraudzības iestādēm būtu jānosaka papildu pienākumi sniegt visiem lietotājiem precīzu un vienkārši pieejamu informāciju, kas nodrošina noteiktību un ir pieejama viņu valodā.

1.6.2.

Viena no iespējām ir uzlikt kolektīvās finansēšanas platformām pienākumu īpaši un skaidri norādīt uz savu “ES marķējumu” katru reizi, kad tās vēršas pie sabiedrības, un visos savos ārējos paziņojumos.

1.7.

Komiteja arī uzskata, ka ierosinātais regulējums nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanai joprojām ir salīdzinoši ierobežots un lielā mērā netiešs un ka noteikumi par šāda regulējuma piemērošanu kolektīvās finansēšanas platformām būtu jāpaplašina un jāpastiprina. EESK uzskata, ka nevar būt tā, ka šāda iespēja paveras tikai vienu reizi un ka tikai Komisijai ir pilnvaras ierosināt minētā regulējuma piemērošanu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem. Turklāt ir jānosaka skaidri kritēriji un nosacījumi šāda lēmuma pieņemšanai.

1.8.

Uzkrītoši ir arī tas, ka nav apskatīts nodokļa režīms kolektīvajā finansēšanā gūtajiem ienākumiem un debitoru nodokļu saistības, lai arī nodokļu sistēmu var pamatoti uzskatīt par vienu no noteicošajiem faktoriem, vai šī iniciatīva būs veiksmīga vai ne. Tāpēc Komiteja aicina minētos aspektus iekļaut diskusijā. Ja nepieciešams, atbilstīgā līmenī būtu jāizstrādā pielāgoti noteikumi.

1.9.

Tā šis ir ar tirgu saistīts jautājums, Komiteja uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai visi dalībnieki darbotos vienā virzienā, lai priekšlikumi patiešām izdotos. Ir būtiski, lai uzņēmumi un ieguldītāji faktiski un plaši izmantotu 29. režīmu. No tirgus perspektīvas tas liek uzdot jautājumu, vai ierobežojums EUR 1 miljona apmērā katram projektam būs šķērslis.

1.10.

Visbeidzot, lai nodrošinātu turpmākus un pastāvīgus kolektīvās finansēšanas platformu panākumus, Komiteja uzskata, ka būtu arī jāparedz regulāri pasākumi 29. režīma panākumu pārraudzībai, novērtēšanai un mērīšanai. Šajā saistībā vienlīdz svarīga ir arī apspriešanās un dialogs ar visām ieinteresētajām personām un pusēm.

2.   Konteksts

2.1.

Sākot darbu 2014. gadā, Komisija Juncker vadībā sagatavoja Investīciju plānu Eiropai, lai sasniegtu savas galvenās prioritātes – izaugsmi, darbvietas un ieguldījumus (2). Viens no plāna galvenajiem mērķiem ir pakāpeniski tiekties uz kapitāla tirgu savienības, kā arī uz digitālā vienotā tirgus un enerģētikas savienības izveidi. Nolūks ir izveidot labi funkcionējošu un integrētu kapitāla tirgu savienību, kas aptver visas dalībvalstis.

2.2.

Ar Rīcības plānu kapitāla tirgu savienības izveidei (3) Komisija apņēmās līdz 2019. gadam radīt visus šādai savienībai nepieciešamos elementus. Kopumā bija plānotas vairāk nekā 33 iniciatīvas un darbības.

2.3.

Pēc aicinājumiem nodrošināt strauju progresu (4) (5) 2017. gadā tika izstrādāts rīcības plāna vidusposma pārskats. Tā rezultātā notika vairāki jauni prioritāri pasākumi, lai ņemtu vērā jaunos izaicinājumus un mainīgos apstākļus, tostarp Brexit. Vienlaikus ir svarīgi gūt reālus panākumus banku savienības un kapitāla tirgu savienības izveidē. Galvenie apsvērumi šajā jomā ir saskaņotība un konsekvence.

2.4.

Turklāt Komisija šajā situācijā arī norādīja, ka “jānosaka augstāki mērķi un jānovērš šķēršļi, taču vēl svarīgāk ir izmantot šīs jaunās iespējas” (6). Šajā saistībā Komisija 2018. gada 8. martā publicēja paziņojumu ar diviem rīcības plāniem (7).

2.5.

Ar Rīcības plānu finanšu tehnoloģiju (FinTech) jomā iecerēts īstenot vērienīgo mērķi padarīt Eiropu par pasaules mēroga finanšu tehnoloģiju centru, kurā ES uzņēmumi un ieguldītāji var maksimāli izmantot priekšrocības, ko vienotais tirgus piedāvā šajā strauji augošajā nozarē (8).

2.6.

Viens no galvenajiem rīcības plāna pasākumiem ir kolektīvās finansēšanas un vienādranga aizdevumu sekmēšana. Uzmanība koncentrējas gan uz jaunu pakalpojumu un marķējumu attīstību, gan uz kapitāla tirgu integrāciju.

2.7.

Konkrētāk Komisijas idejas ir izklāstītas

2.7.1.

Priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem (EKFPS) uzņēmumiem (9) un

2.7.2.

Priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem (10).

2.8.

Minēto priekšlikumu nolūks ir ieviest kolektīvās finansēšanas platformām Eiropas marķējumu, kas atvieglo pārrobežu darbības. Tam būtu jāļauj kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem izvērst savu darbību un attīstīties ES līmenī, nodrošinot uzņēmējiem un uzņēmumiem, it īpaši maziem, jauniem un novatoriskiem uzņēmumiem, labāku piekļuvi finansējumam. Priekšlikumi ir piemērojami tikai saistībā ar pārvedamiem vērtspapīriem attiecībā uz kolektīvās finansēšanas pakalpojumiem, kas balstīti uz ieguldījumiem.

2.9.

Vienlaikus mērķis ir arī piemērot šādām platformām pielāgotu un piemērotu regulējumu un uzraudzību. Tādējādi varētu pavērt iespēju ne tikai saglabāt ES ekonomisko un finansiālo stabilitāti, bet – vēl jo svarīgāk – palielināt ieguldītāju uzticēšanos, it īpaši pārrobežu kontekstā.

3.   Piezīmes un komentāri

Vispārīgi komentāri – atzinīgi vērtējama iniciatīva

3.1.

EESK ļoti atzinīgi vērtē izskatāmos priekšlikumus ieviest 29. režīmu kolektīvajai finansēšanai un aicina darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu drīzus un veiksmīgus rezultātus.

3.2.

Pirmkārt un galvenokārt, priekšlikumi palīdz sasniegt vairākus plašākus mērķus, kas ir īpaši nozīmīgi EESK un kurus tā iepriekš ir atbalstījusi (11). Tie cita starpā ir šādi:

3.2.1.

Veidojot kapitāla tirgu savienību, kam būtu jāiet roku rokā ar labāku ekonomikas un sociālo konverģenci un ar finansiālo un ekonomisko integrāciju, būtu jāpalielina finanšu un ekonomikas sistēmas drošība, stabilitāte un noturība, paplašinot un dažādojot ekonomikas finansēšanas avotus. Straujai kapitāla tirgu savienības īstenošanai arī turpmāk jāpaliek vienai no galvenajām prioritātēm.

3.2.2.

Vienots ES marķējums kolektīvās finansēšanas platformām sekmē pārrobežu finansēšanas darījumus un attiecīgi arī privātāku riska dalīšanu. Tas ir svarīgi, lai novērstu asimetriskus satricinājumus krīzes gadījumā vai mazinātu to ietekmi. Tādā veidā var sniegt nozīmīgu ieguldījumu ES dalībvalstu izaugsmes konverģencē, kas nozīmē, ka mazāk attīstītās ekonomikas varēs ātrāk panākt tās, kuru rezultāti ir labāki.

3.2.3.

Kapitāla tirgu savienībai ir arī liela nozīme ekonomiskās un monetārās savienības (EMS) padziļināšanā un pabeigšanā, un ir svarīgi to veiksmīgi īstenot. Kapitāla tirgu savienībai apvienojumā ar pilnvērtīgu banku savienību būtu jārada reāla finanšu savienība, kas ir viens no četriem EMS pamata pīlāriem.

3.2.4.

Tā kā salīdzinājumā ar citām lielākajām ekonomikām Eiropas Savienībā kolektīvā finansēšana ir mazāk attīstīta, šajā saistībā varētu minēt arī ES pozīciju attiecībā pret pārējo pasauli. ES ir stingri jānostiprina sava pozīcija un efektīvi jāsagatavojas, it īpaši tādēļ, ka starp austrumiem un rietumiem dažādos veidos norisinās ietekmes pārbīde.

3.3.

Iepriekšējos atzinumos (12) Komiteja ir paudusi bažas un izvirzījusi jautājumus par kapitāla tirgu savienības nozīmi un efektivitāti attiecībā uz MVU. Komiteja atzinīgi vērtē to, ka pašlaik veidojas atbilstoša pieeja. Kolektīvā finansēšana jo īpaši ir vērsta uz noteiktu MVU grupu un finansējuma kāpņu konkrētu daļu. EESK atzinīgi vērtē pašreizējos priekšlikumus, kas uzlabo mazu, jaunu un novatorisku uzņēmumu finansēšanu un padara šādu finansēšanu vieglāku, vienlaikus radot vairāk un labākas iespējas ieguldītājiem.

3.4.

Visbeidzot varētu minēt priekšlikumu uz nākotni vērsto būtību kā daļu no Rīcības plāna finanšu tehnoloģiju jomā, ar kuru iecerēts padarīt Eiropu par globālu finanšu tehnoloģiju centru. Apgūstot inovatīvu produktu un moderno tehnoloģiju atbalstīto risinājumu potenciālu, priekšlikums arī ir nozīmīgs ieguldījums digitālā vienotā tirgus īstenošanā.

Priekšlikumi – labs pamats, taču vajadzīgi papildu aizsardzības pasākumi

3.5.

EESK uzskata, ka ir jāpieliek visas pūles, lai izskatāmie priekšlikumi tiktu sekmīgi īstenoti. Komitejai ir ļoti svarīgi, lai jaunajai sistēmai būtu raksturīga uzticamība, skaidrība un uzticēšanās. Kolektīvā finansēšana būtu jāparedz ar regulējumu, kas visiem attiecīgajiem dalībniekiem nodrošina noteiktību un aizsardzību.

3.6.

EESK īpaši atzinīgi vērtē 29. režīma izvēli, kas, pielietojot jaunas un uz nākotni vērstas tehnoloģijas, liek pamatus vienota un saskaņota tirgus izveidei ar vienādiem noteikumiem gan jauniem uzņēmējiem, kuriem vajadzīgs pārrobežu finansējums, gan ieguldītājiem, kuri meklē papildu iespējas ieguldījumiem.

3.7.

Tāpēc izvēle par labu regulai ir pilnībā piemērota šā mērķa sasniegšanai. Priekšlikumu var uzskatīt par kapitāla tirgu efektīvas integrācijas un padziļināšanas piemēru.

3.8.

Neatkarīgi no turpmākā izklāsta Komiteja arī atzinīgi vērtē to, ka Komisija jau sākotnēji ir pievērsusi uzmanību riska aspektiem saistībā ar kolektīvās finansēšanas darbībām un tirgiem. EESK atbalsta nosacījumus, kas jāievēro kolektīvās finansēšanas platformām un to nodrošinātajiem pakalpojumiem (13), kā arī uzraudzības plānus. Turklāt ieguldītājiem tiek ieteikts ierobežot riskus, ko tie uzņemas (14).

3.9.

Tajā pašā laikā un holistiskā perspektīvā Komiteja uzskata, ka – vismaz sākotnējos posmos – šiem riska aspektiem būtu jāpievēršas vēl vairāk. Komiteja uzskata, ka visi riski, gan finanšu, gan ar finansēm nesaistītie, ir jāapzina labāk un, ja iespējams, jāmazina. Turklāt vairāk uzmanības būtu jāpievērš vairākiem citiem vides faktoriem, kas ir nozīmīgi, lai izskatāmie priekšlikumi izdotos.

3.10.

Politiskā izvēle par labu papildu pakalpojumā balstītam risinājumam (15) nozīmē, ka valstu un ES regulējums pastāvēs un tiks piemērots paralēli. Ieinteresētās personas tai pašā laikā un tai pašā tirgū saskarsies ar operatoriem, kuriem ir atšķirīgs statuss, piemēram, ar ES marķētiem pakalpojuma sniedzējiem, kas darbojas pāri robežām, tiem pašiem pakalpojuma sniedzējiem, kas strādā vietējā mērogā, un pakalpojuma sniedzējiem, kam ir piemērojami (esošie) valsts noteikumi vai esošās atļaujas (16). Rezultāts var būt atšķirīgi tiesību akti, atšķirīgi nosacījumi un nevienlīdzīga aizsardzība (17). Komiteja aicina pievērst vairāk uzmanības šim jautājumam, kas var izraisīt nenoteiktību un apjukumu (18). Turpmāk atzinumā ir izklāstīti vairāki konkrēti priekšlikumi.

Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji

3.11.

Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji varēs veikt savu darbību visā Eiropas Savienībā, izmantojot vienotu atļauju, kas tiem ļauj izvērst savu darbību. Tas ir nozīmīgs jauninājums un ievērojams solis uz priekšu salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju, kurā ir gandrīz neiespējami veikt pārrobežu darbību.

3.12.

Neatkarīgi no iepriekš minētā (19) EESK aicina vairāk uzmanības pievērst iespējamām problēmu jomām attiecībā uz pakalpojumu sniedzēju statusu un to sniegtajiem pakalpojumiem. Piemēram, pakalpojumu sniedzējiem pieejamā iespēja slēgt ar ieguldītājiem līgumus, saskaņā ar kuriem tie var “izmantot rīcības brīvību”, var izraisīt sensitīvas situācijas. Pakalpojumu sniedzējiem jābūt neitrāliem starpniekiem, pat ja tiem ar līgumu ir noteikts pienākums iegūt “vislabāko iespējamo rezultātu klientiem” (20). Komiteja uzskata, ka neitralitātes pienākumu nedrīkst apšaubīt nekādos apstākļos. Šajā saistībā ir vajadzīgi papildu pasākumi. Platformām būtu jāpiedāvā augstas kvalitātes pakalpojumi.

3.13.

Visiem potenciālajiem lietotājiem – gan uzņēmējiem, gan ieguldītājiem – ir ārkārtīgi svarīgi vienmēr skaidri zināt, kuru platformu viņi izmanto. Tas ir vēl svarīgāk, ņemot vērā to, ka valstu un ES regulējums pastāvēs un tiks piemērots paralēli (21), kā minēts iepriekš. Šajā saistībā ES platformu reģistri, kurus uztur EVTI, kā publicitātes līdzeklis tiek uzskatīti par nepietiekamiem. Komiteja uzskata, ka iestādēm un uzraudzības iestādēm būtu jānosaka papildu pienākumi sniegt visiem lietotājiem precīzu un viegli pieejamu informāciju, kas nodrošina noteiktību un ir pieejama viņu valodā.

3.14.

Komiteja uzskata, ka platformām būtu jāpiemēro arī publicitātes pienākumi. Konkrēti varētu noteikt, ka platformām katru reizi, kad tās vēršas pie sabiedrības vai ieinteresētajām personām (22), un visos savos ārējos paziņojumos (23) ir īpaši un skaidri jānorāda, ka tām ir ES marķējums.

3.15.

EVTI uzraudzības pienākums un atbildība šķiet skaidri, taču var rasties arī jautājums, vai būtu jānosaka valstu uzraudzības iestāžu loma, it īpaši ņemot vērā, ka tās ir tuvāk valstu tirgiem un labāk pārzina vietējos apstākļus. Jebkurā gadījumā šajā jomā ir vajadzīga skaidrība. Tas ir arī svarīgi citiem, to skaitā uzņēmējiem, kuri vēlas izmantot kolektīvo finansēšanu.

3.16.

Tā kā valstu un ES noteikumi, kā iepriekš jau minēts, pastāvēs un tiks piemēroti paralēli, Komitejai vispārīgi jebkurā gadījumā (24) ir svarīgi, lai dažādās iestādes un uzraudzības iestādes valstu un ES līmenī konsekventi un pastāvīgi savā starpā apspriestos un sadarbotos, arī nolūkā veikt turpmāku saskaņošanu un integrāciju Eiropas Savienībā. Turklāt tām jāuzņemas arī nozīmīga loma uzticēšanās jautājumā, kas ir svarīgs, lai kolektīvā finansēšana sekmīgi izdotos.

3.17.

Ja EVTI savu uzraudzības funkciju ietvaros piemēro sankcijas, visas pārsūdzības attiecīgā gadījumā ir jāiesniedz Eiropas Savienības Tiesā. Tas ir ne tikai apgrūtinošs process, bet arī rada jautājumu par to, vai tam jābūt Eiropas Savienības Tiesas kompetencē.

Uzņēmumi, kuri izmanto kolektīvo finansēšanu

3.18.

Kolektīvā finansēšana galvenokārt ir paredzēta jaunuzņēmumiem un nesen izveidotiem uzņēmumiem, kuriem ir grūtāk piekļūt banku finansējumam vai kuri īsteno riskantākus un inovatīvus projektus, to darbības sākotnējā posmā, it īpaši brīdī, kad tie no jaunuzņēmuma pāriet uz paplašināšanās posmu. Komiteja atzinīgi vērtē to, ka jaunie priekšlikumi rada šāda veida MVU un uzņēmumiem papildu iespējas saņemt finansējumu, kas ir plašāks un vienkāršāk pieejams, turklāt ietver pārrobežu aspektu.

3.19.

Komiteja arī piekrīt uzskatam (25), ka līdztekus jau minētajiem kolektīvā finansēšana nodrošina arī citus ieguvumus. Piemēram, tā var sniegt koncepcijas un projekta īpašnieka idejas apstiprinājumu, ļauj piekļūt lielam skaitam cilvēku, kuri uzņēmējam var sniegt zināšanas un informāciju, un kolektīvās finansēšanas kampaņas izdošanās gadījumā var būt tirgvedības instruments.

3.20.

Uzņēmumiem ir iespēja saviem projektiem saņemt finansējumu līdz 1 miljonam EUR 12 mēnešu periodā. Tas liek uzdot jautājumu, vai šāds slieksnis nav pārāk zems, īpaši gadījumos, kad kolektīvā finansēšana ir balstīta uz ieguldījumiem (26). Šādos gadījumos vērtspapīru obligātā pārnesamība ir nozīmīga garantija ieguldītājiem, kuri vēlas izstāties no projekta (27). Rodas jautājums, vai plānotais 1 miljona slieksnis varētu būt šķērslis šāda veida vērtspapīru tirgu izveidei un netraucētai darbībai. Turklāt saskaņā ar valstu noteikumiem šķiet iespējami augstāki sliekšņi (28).

(Potenciālie) ieguldītāji

3.21.

Komiteja atzinīgi vērtē to, ka ieguldītājiem kļūst pieejams jauns kanāls, kas darbojas pāri robežām. Tas paplašinās ieguldītāju iespējas un palielinās izvēli.

3.22.

Tas, ka priekšlikumā paredzēts sākotnēji novērtēt potenciālā ieguldītāja piemērotību, izmantojot iesaistīšanās zināšanu pārbaudi, un iespēja simulēt spēju segt zaudējumus (29), neapšaubāmi ir pozitīvi, taču to nevar teikt par faktu, ka risks (un tā novērtējums) pilnībā paliek tirgus un potenciālo ieguldītāju ziņā.

3.23.

Tas, ka saskaņā ar priekšlikumu kompetentās iestādes nepieprasa ieguldījumu pamatinformācijas lapas ex ante apstiprināšanu (30) vai pat jebkādu paziņošanu (31), noteikti nepalīdz aizsargāt potenciālos ieguldītājus. Tāpat nepalīdz arī ierobežotie pienākumi attiecībā uz pamatdokumentu (32) tulkošanu. Šāda situācija nešķiet apmierinoša. Tāpēc Komiteja uzskata, ka vismaz sākotnējos režīma posmos ir vajadzīgi piemēroti pasākumi, lai attiecībā uz ieguldītājiem labāk apzinātu risku un, ja iespējams, to mazinātu. Tas pats attiecas arī uz informāciju, ko viņi saņem.

3.24.

Ja ņem vērā arī vērtspapīru piedāvāšanu tradicionālākā veidā, jo īpaši ar banku un biržu starpniecību, tad izskatāmajos priekšlikumos paredzētā ierobežotā ieguldītāju aizsardzība var radīt nevienlīdzīgus konkurences apstākļus starp dažādiem pakalpojumu sniedzējiem (33). Komiteja uzskata, ka pārmērīgās atšķirības šajā jomā būtu jānovērš, jo tās var vājināt uzticēšanos dažiem tirgus dalībniekiem, kā arī izraisīt nenoteiktību un regulējuma arbitrāžu. Visbeidzot tas var arī ietekmēt ES finanšu stabilitāti.

Papildu piezīmes

3.25.

Kas attiecas uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanu, ierosinātie noteikumi nav pietiekami stingri, it īpaši ņemot vērā, ka EVTI iepriekš ir uzsvērusi konkrētus riskus un apdraudējumus šajā jomā (34). Ir bijuši jautājumi par šajā saistībā ierosināto noteikumu salīdzinoši ierobežoto raksturu (35) un par Komisijai piešķirtajām pilnvarām potenciāli piemērot attiecīgos noteikumus kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem (36). Rodas jautājums, vai šis lēmums būtu jāpieņem Komisijai. Ja tā, tad kādi kritēji šajā gadījumā ir piemērojami (37)? Turklāt kāpēc šāda iespēja, t. i., piemērot attiecīgos noteikumus kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem, ir paredzēta tikai vienu reizi (38)? Komiteja uzskata, ka šādai iespējai būtu jābūt vienmēr un tai nevajadzētu būt tikai Komisijas kompetencē. Turklāt būtu skaidri jānosaka nosacījumi un kritēriji, saskaņā ar kuriem tas ir iespējams.

3.26.

Jo īpaši ņemot vērā noteiktos mērķus, nevar nepamanīt, ka pašreizējos priekšlikumos nav minēts vai apspriests nodokļa režīms kolektīvajā finansēšanā gūtajiem ienākumiem un debitoru nodokļu saistības (39) šajā jomā (40), neskatoties uz to, ka nodokļu sistēmu var pamatoti uzskatīt par vienu no noteicošajiem faktoriem jautājumā, vai šī iniciatīva būs veiksmīga vai ne. Tāpēc Komiteja aicina minētos aspektus ņemt vērā. Ja nepieciešams, noteikumi būtu jāpielāgo atbilstīgā līmenī.

Sākt piesardzīgi, veidot uzticamību un raudzīties nākotnē

3.27.

Lai šis ar tirgu saistītais priekšlikums būtu patiešām veiksmīgs, ir ārkārtīgi svarīgi, lai visi dalībnieki darbotos vienā virzienā. Tas notiks tikai tad, ja uzņēmumi un ieguldītāji efektīvi un plaši izmantos labvēlīgo satvaru, kas radīts ar pašreizējiem priekšlikumiem. Tikai tad izveidosies īsts tirgus, kurā kredīta pieprasījums un piedāvājums var nonākt vienuviet. EESK skatījumā ir svarīgi veidot uzticamību sākotnējā posmā un sākt darbību rūpīgi un piesardzīgi, vairāk koncentrējoties uz riska pārvaldību un vides faktoriem.

3.28.

Komiteja uzskata, ka priekšlikumos noteikti būtu jāparedz regulāri pasākumi 29. režīma panākumu turpmākai uzraudzībai, novērtēšanai un mērīšanai, lai nodrošinātu tā nākotni. Šajā procesā būtu jāiesaista arī citas kolektīvās finansēšanas sistēmas, kas pastāv dalībvalstīs. Ir svarīgi mācīties no labākajām tirgus praksēm un iekļaut tās Eiropas sistēmā. Šajā saistībā vienlīdz svarīga ir arī apspriešanās un dialogs ar visām ieinteresētajām personām un pusēm.

Briselē, 2018. gada 11. jūlijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER


(1)  Sk. 3.1.–3.4. punktu.

(2)  Sk. Eiropas Komisijas tīmekļa vietni https://ec.europa.eu/commission/priorities/jobs-growth-and-investment/investment-plan-europe-juncker-plan_lv.

(3)  2015. gada septembra Rīcības plāns. Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Rīcības plāns kapitāla tirgu savienības izveidei”, COM(2015) 468 final. Sk. http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?qid=1447000363413&uri=CELEX:52015DC0468

(4)  Komisija arī pieņēma paziņojumu, kurā tā aicināja pastiprināt reformas. Sk. COM(2016) 601 final.

(5)  Piemēram, Eiropadome aicināja saistībā ar plānu “panākt ātru un pārliecinošu progresu (..), lai radītu pareizos apstākļus jaunu darījumdarbības iespēju stimulēšanai (..) un atbalstītu investīcijas reālajā ekonomikā”. Sk. http://www.consilium.europa.eu/lv/press/press-releases/2016/06/28-euco-conclusions/.

(6)  Sk. Komisijas paziņojumu “Pabeidzot kapitāla tirgu savienības izveidi līdz 2019. gadam – laiks paātrināt īstenošanu”. Sk. https://ec.europa.eu/transparency/regdoc/rep/1/2018/LV/COM-2018-114-F1-LV-MAIN-PART-1.PDF.

(7)  Rīcības plāns ilgtspējīgam finansējumam, papildus 2.5. punktā minētajam Rīcības plānam.

(8)  2018. gada 8. marta paziņojums presei “Finanšu tehnoloģija – Komisija veic pasākumus konkurētspējīgāka un inovatīvāka finanšu tirgus nodrošināšanai” Sk. http://europa.eu/rapid/press-release_IP-18-1403_lv.htm.

(9)  Sk.http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?qid=1521456325451&uri=CELEX:52018PC0113.

(10)  Sk. http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?qid=1521456325451&uri=CELEX:52018PC0099.

(11)  Sk. EESK atzinumu “Kapitāla tirgu savienības rīcības plāna vidusposma pārskatīšana” (OV C 81, 2.3.2018., 117. lpp.).

(12)  Sk. īpaši EESK atzinumu “Rīcības plāns kapitāla tirgu savienības izveidei” (OV C 133, 14.4.2016., 17. lpp.), un atzinumu “Kapitāla tirgu savienības rīcības plāna vidusposma pārskatīšana” (OV C 81, 2.3.2018., 117. lpp.).

(13)  Sk. regulas projekta paskaidrojuma rakstu un tās 1.–9. pantu.

(14)  Sk. regulas projekta 16. pantu. Ieguldījumu pamatinformācijas lapā, kas jādara pieejama ieinteresētajām personām, minēts ieteikums: “kolektīvās finansēšanas projektos jums nevajadzētu ieguldīt vairāk nekā 10 % no neto aktīviem”.

(15)  Ietekmes novērtējumā minēti četri politikas varianti. Sk. regulas projekta sadaļu “Ietekmes novērtējums”, 3. nodaļa.

(16)  Ietverot tās, kuru pamatā ir Finanšu instrumentu tirgu direktīva (FITD II), Maksājumu pakalpojumu direktīva un Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku direktīva.

(17)  Atkarībā no tā, vai ieinteresētā persona ir uzņēmējs vai ieguldītājs.

(18)  Tas ir viens no vides faktoriem, ko Komiteja lūdz apsvērt 3.9. punktā.

(19)  Sk. 3.8. punktu.

(20)  Sk. regulas projekta 16. apsvērumu.

(21)  Sk. 3.10. punktu.

(22)  Piemēram, to tīmekļa vietnē.

(23)  Piemēram, visos dokumentos, kas paredzēti ieinteresētajām personām.

(24)  Neatkarīgi no uzraudzības un no 3.15. punktā minētā jautājuma.

(25)  Regulas projekta 4. apsvērums.

(26)  Piemēram, viena un tā paša veida akcijas vai vērtspapīri.

(27)  Sk. regulas projekta 11. apsvērumu.

(28)  Prospektu regulā (kas stājas spēkā 2018. gada jūlijā) nav paredzētas īpašas atkāpes attiecībā uz kolektīvo finansēšanu. Daudzās dalībvalstīs, tostarp Beļģijā, ir spēkā pašām savas valsts noteiktas atkāpes. Tās ir pieļaujamas darījumiem apmērā līdz 8 miljoniem EUR, kas netiek saskaņoti (pārsniedzot šo summu, katrā gadījumā ir nepieciešams prospekts). Tādējādi katra dalībvalsts ir izstrādājusi pati savu sistēmu atbrīvojumiem no pienākuma nodrošināt prospektu kolektīvās finansēšanas darījumiem, tā izraisot tirgus sadrumstalotību. Attiecīgi platformām, kuras vēlas darboties vairākās dalībvalstīs, katrā gadījumā ir jāseko līdzi un jāievēro atbilstība valsts sistēmai. Priekšlikums pašlaik tiek attiecināts tikai uz darījumiem līdz 1 miljonam EUR, tāpēc tas maz palīdz kolektīvās finansēšanas tirgum darījumos, kuru apmērs pārsniedz 1 miljonu EUR.

(29)  Regulas projekta 15. pants.

(30)  Sk. regulas projekta 16. pantu.

(31)  It īpaši valstu kompetentās iestādes. Sk. regulas projekta 16. panta 8. punktu.

(32)  Priekšlikumā noteikts: “Ieguldījumu pamatinformācijas lapu sagatavo vismaz vienā no attiecīgās dalībvalsts oficiālajām valodām vai valodā, ko parasti lieto starptautisko finanšu jomā.”“Ieguldītājs var pieprasīt, lai kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs nodrošina ieguldījumu pamatinformācijas lapas tulkojumu ieguldītāja izvēlētajā valodā”, taču šķiet, ka pakalpojuma sniedzējam nav nekāda obligāta pienākumu šādu tulkojumu nodrošināt. Sk. regulas projekta 16. pantu.

(33)  Bankām un biržām jāievēro FITD noteikumi, savukārt kolektīvās finansēšanas platformas no tiem ir atbrīvotas (sk. direktīvas projektu). Minētajām platformām ir piemērojami īpaši noteikumi, kas izklāstīti regulas projektā.

(34)  EVTI apgalvoja, ka uz ieguldījumiem balstīta kolektīvā finansēšana rada risku saistībā ar ļaunprātīgu izmantošanu terorisma finansēšanai, jo īpaši gadījumos, kad platformas veic ierobežotu uzticamības pārbaudi par projekta īpašniekiem un viņu projektiem vai to neveic vispār. Projektu īpašnieki varētu izmantot uz ieguldījumiem balstītas kolektīvās finansēšanas platformas, lai atklāti vai slēpti iegūtu līdzekļus terorisma finansēšanai. EVTI, Questions and Answers Investment-based crowdfunding: money laundering/terrorist financing Sk. https://www.esma.europa.eu/sites/default/files/library/2015/11/esma_2015_1005_qa_crowdfunding_money_laundering_and_terrorist_financing.pdf.

(35)  Sk. regulas projektu. 9. pantā jo īpaši paredzēts, ka maksājumiem par kolektīvās finansēšanas darījumiem jānotiek ar tādu subjektu starpniecību, kas ir pilnvaroti saskaņā ar Maksājumu pakalpojumu direktīvu, un tādējādi uz tiem attiecas 4. Direktīva par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu neatkarīgi no tā, vai maksājumu veic, izmantojot pašu platformu vai trešo personu. 9. pantā arī noteikts, ka kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem ir jānodrošina, ka projektu īpašnieki piekrīt, ka kolektīvās finansēšanas piedāvājumu finansējums vai maksājums tiek veikts tikai ar tāda subjekta starpniecību, kas ir pilnvarots saskaņā ar Maksājumu pakalpojumu direktīvu. Ar 10. pantu tiek ieviestas prasības par vadītāju “labu reputāciju”, kas ietver to, ka sodāmības reģistrā nav ziņu saskaņā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas tiesību aktiem. 13. pantā noteikts, ka valstu kompetentās iestādes, tostarp valstu kompetentās iestādes, kas izraudzītas saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849 noteikumiem, paziņo EVTI par jebkuru jautājumu, kas ir nozīmīgs saskaņā ar Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvu un ietver kolektīvās finansēšanas platformu. EVTI pēc tam var atsaukt licenci, pamatojoties uz šo informāciju.

(36)  Regulas projekta 38. pants.

(37)  Sk. regulas projekta 38. pantu. Priekšlikuma pārskatā punktu pa punktam minēts, ka Komisijai ir jāiesniedz Parlamentam un Padomei ziņojums par regulas piemērošanu laika posmā, kas tiks precizēts (2 gadi). Ziņojumā ir jāizvērtē “nepieciešamība un samērīgums noteikt kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem pienākumus par atbilstību valsts noteikumiem” (par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu). Attiecīgā gadījumā ziņojumu papildina ar tiesību akta priekšlikumu.

(38)  Sk. iepriekšējo zemsvītras piezīmi: pamatojoties uz iepriekš minēto 38. pantu, šī attiecīgi šķiet vienīgā reize, kurā var pieņemt lēmumu par to, vai kolektīvās finansēšanas platformām piemērot vai nepiemērot šos noteikumus.

(39)  Tas īpaši attiecas uz debitoru saistībām par (cita starpā) procentiem un dividendēm, pamatojoties uz pārredzamības pienākumiem, piemēram, ieturēšanas un ziņošanas pienākumiem.

(40)  Tas attiecas uz vēl vienu “vides faktoru”, ko Komiteja lūdza apsvērt 3.9. punktā.


Top