18.3.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 85/3

1.

Jaunu ES direktīvu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu (turpmāk “Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvu”) (1) pieņēma 2015. gada maijā. Jaunā tiesību akta norādītais mērķis ir uzlabot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas rīkus, jo pastāv draudi, ka nelikumīgas naudas plūsma var kaitēt finanšu sektora integritātei, stabilitātei un reputācijai, kā arī apdraudēt Savienības iekšējo tirgu un starptautisko attīstību.

2.

Tomēr aizsargāt kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzticamību, integritāti un stabilitāti, kā arī uzticēšanos finanšu sistēmai nav vienīgie Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvas mērķi. Finanšu darījumu darba grupa (FATF  (2)) 2003. gada jūnijā tiešām pārskatīja savus ieteikumus, lai ietvertu teroristu finansēšanas aspektus, un noteica sīkāk izstrādātas prasības attiecībā uz klientu identifikāciju un pārbaudi. Tā norādīja uz situācijām, kurās augstāks nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai teroristu finansēšanas risks var būt par pamatojumu pastiprinātiem politikas pasākumiem, kā arī uz situācijām, kurās samazināts risks var būt par pamatojumu mazāk stingrai kontrolei.

3.

Ņemot to vērā, Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvā ir dots skaidrs noteikumu kopums ar mērķi novērst gan nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, gan terorisma finansēšanu no nelikumīgas finanšu plūsmas. Ar to tiek ieviestas klienta uzticamības pārbaudes, pamatojoties uz aizdomīgu darījumu risku. Tā ir balstīta uz informācijas par faktiskajiem īpašniekiem ieguvi un analīzi un uz koordinētiem izmeklēšanas pasākumiem, ko veic dalībvalstīs izveidotas finanšu izlūkošanas vienības (FIU).

4.

Eiropas Komisija 2016. gada 2. februārī publicēja Paziņojumu par rīcības plānu par pastiprinātu cīņu pret teroristu finansēšanu, kas ietver grozījumus Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvā ar mērķi cīnīties pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kurā tiek izmantotas pārvedumu platformas un virtuālās valūtas, kā arī mainīt FIU  (3) funkciju.

5.

Turklāt šķiet, ka finanšu skandālu (4) un palielināta nodokļu nemaksāšanas riska dēļ Komisija ir pievērsusi uzmanību nepieciešamībai pārorientēt Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvas darbību un tiešāk vērst to uz nodokļu nemaksāšanu, ko pašreizējā direktīvas redakcijā aplūko tikai kā nelikumīgu līdzekļu avotu, bet ne kā tiešu mērķi.

6.

Komisija 2016. gada 5. jūlijā publicēja priekšlikumu par grozījumiem (turpmāk “priekšlikums”) Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvā un Direktīvā 2009/101/EK. Ierosināto grozījumu mērķis ir koordinētā sadarbībā ar G20 un ESAO tieši un stingri vērsties pret juridisku un fizisku personu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas ar mērķi izveidot taisnīgāku un efektīvāku nodokļu sistēmu (5). Šajā saistībā vēlamies norādīt, ka pretēji 42. apsvērumā teiktajam pirms priekšlikuma pieņemšanas apspriešanās ar EDAU netika veikta (6).

7.

EDAU atzinumu vēlāk lūdza Eiropas Savienības Padome, kura 19. decembrī pieņēma kompromisa tekstu priekšlikumam (turpmāk “Padomes nostāja” (7)). Padomes nostājas nolūks ir grozīt tikai Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvu (bet negrozīt Direktīvu 2009/101/EK), un tās uzmanības centrā ir nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršana. Lai gan vairs nav konkrēti minēts mērķis cīnīties pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, ir saglabāti priekšlikumā šim mērķim paredzētie rīki (piemēram, publiska piekļuve informācijai par faktiskajiem īpašniekiem un nodokļu iestāžu piekļuve informācijai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu), lai gan tie ir mazliet mainīti.

8.

Atzinumā tiek analizēts, kā priekšlikums ietekmē pamattiesības uz privātumu un datu aizsardzību. Tiek aplūkotas arī šīs ietekmes izmaiņas atbilstoši pieņemtajai Padomes nostājai.

9.

Atzinumā tiek arī vērtēts, vai personas datu apstrāde, kas notiktu saskaņā ar ierosinātajiem Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvas grozījumiem, ir nepieciešama un samērīga, ņemot vērā tiesību aktā noteiktos politikas mērķus. Runājot par priekšlikumu, mēs to uzskatām par vienotu, integrētu politikas rīku, kaut gan tajā ierosināti grozījumi divās atsevišķās direktīvās.

10.

Tiesas jau ir izskatījušas jautājumus par sabiedriskās politikas mijiedarbību ar pamattiesībām. Spriedumā, kas pieņemts lietā Digital Rights Ireland  (8), Tiesa atzīst, ka cīņa pret starptautisko terorismu un smagiem noziegumiem ir uzskatāma par vispārējo interešu mērķi (9). Tomēr, tā kā juridiskie instrumenti, kas izveidoti šā mērķa sasniegšanai, aizskar pamattiesības uz privātumu un datu aizsardzību, Tiesa ir norādījusi, ka nepieciešams izvērtēt šādu pasākumu samērīgumu (10).

11.

Tāpēc šā atzinuma mērķis nav izteikt spriedumu pēc būtības par to politikas mērķu izvēli, ko likumdevējs nolemj izvirzīt. Tā vietā mūsu uzmanības centrā ir rīki un darbības veidi, kas paredzēti tiesību aktā. Mūsu mērķis ir pārliecināties, ka centieni sasniegt leģitīmus politikas mērķus ir efektīvi un savlaicīgi, pēc iespējas mazāk aizskar pamattiesību īstenošanu, kā arī pilnībā atbilst ES Pamattiesību hartas 52. panta 1. punktam.

65.

Komisija ierosina jaunus grozījumus Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvā, lai tā neatpaliktu no tehnoloģiju un finanšu jomas inovācijām un jauniem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas veidiem. Vienlaikus priekšlikuma nolūks ir uzlabot finanšu tirgu pārredzamību, lai sasniegtu vairākus mērķus, kuri mūsu skatījumā ir, piemēram, cīņa pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, ieguldītāju aizsardzība un cīņa pret finanšu sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu.

66.

Mēs esam pārskatījuši priekšlikumu un uzskatām, ka tajā būtu vajadzējis: