13.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 428/1

1.

2.

3.

3.1.

3.2.

3.3.

3.4.

3.5.

4.

5.

1.

Šis paziņojums ir paredzēts, lai palīdzētu uzņēmumiem un valsts iestādēm piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1169/2011 (1) (“regula”) jaunās prasības, kuras saistītas ar klātbūtnes norādēm attiecībā uz dažām tādām vielām vai produktiem, kas izraisa alerģijas vai nepanesamības (regulas 9. panta 1. punkta c) apakšpunkts un II pielikums).

2.

Regula (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem salīdzinājumā ar agrāk pieņemto Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/13/EK (2) nosaka jaunas prasības par marķējumu, kas brīdina par alergēniem.

3.

Konkrētāk, saskaņā ar jauno tiesību aktu informācija par alergēnu klātbūtni pārtikā patērētājiem ir jāsaņem vienmēr, arī par nefasētu pārtiku (9. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 44. pants). Tomēr dalībvalstīm ir atļauts pieņemt valsts pasākumus attiecībā uz veidu, kādā informāciju par nefasētas pārtikas alergēniem darīt pieejamu. Attiecībā uz fasētu pārtiku regula nosaka kārtību, kādā sniedzama informācija par pārtikas produktu alergēniem (21. pants). Līdz ar to, lai atspoguļotu tiesību aktu izmaiņas, ir jāatjaunina spēkā esošās saskaņā ar Direktīvu 2000/13/EK izstrādātās pamatnostādnes par marķējumu, kas brīdina par alergēniem.

4.

Šis paziņojums neskar interpretāciju, ko varētu sniegt Eiropas Savienības Tiesa.

5.

Regulas II pielikumā ir tādu pārtikas vielu vai produktu saraksts, kas izraisa alerģiju vai nepanesamību. Šis saraksts ir izveidots, pamatojoties uz Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) zinātniskajiem atzinumiem (3).

6.

II pielikuma kontekstā būtu jāņem vērā, ka:

7.

Saskaņā ar 21. panta 1. punkta a) apakšpunktu:

“Neskarot noteikumus, kas pieņemti saskaņā ar 44. panta 2. punktu, 9. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētās ziņas atbilst šādām prasībām:

8.

Attiecībā uz II pielikumā uzskaitīto labību, kas satur lipekli: ja sastāvdaļas ir ražotas no labības, kura satur lipekli, tās jādeklarē ar nosaukumu, kas skaidri vēsta par konkrēto labības sugu, t. i., kvieši, rudzi, mieži, auzas.

Piemēram: miežu iesala etiķis, auzu pārslas.

9.

Ja izmanto apzīmētāju “speltas”, “Horasānas” vai “cietie”, ir nepārprotami jānorāda konkrētā labības suga, t. i., “kvieši”. Vārdam “kvieši” var pievienot vārdu “speltas”, “Horasānas” vai “cietie”, ko norāda brīvprātīgi.

10.

Norādi par konkrēto labības sugu var papildināt ar vārdu “lipeklis”, ko norāda brīvprātīgi.

Piemēram: “kviešu milti (satur lipekli)” vai “kviešu milti (lipeklis)”.

11.

Ja lipekli pievieno tīrā veidā kā sastāvdaļu, jānorāda, no kādas labības sugas lipeklis ir iegūts.

12.

Ja produkts, kas satur vienu no II pielikumā minētajām labībām (piemēram, auzas), atbilst attiecīgajām Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 828/2014 (4) prasībām, uz produkta var izmantot norādi “nesatur lipekli” vai “ļoti zems lipekļa saturs”. Tomēr II pielikumā minētā labība arī tādā gadījumā ir jānorāda un jāizceļ sastāvdaļu sarakstā saskaņā ar regulas 9. un 21. pantu.

13.

Attiecībā uz riekstiem sastāvdaļu sarakstā ir jānorāda konkrētais riekstu veids, kas minēts II pielikuma 8. punktā, t. i., mandeles, lazdu rieksti, valrieksti, Indijas rieksti, pekanrieksti, Brazīlijas rieksti, pistāciju rieksti, makadāmijas jeb Kvīnslendas rieksti. Ja ir izmantotas sastāvdaļas vai pārstrādes palīglīdzekļi, kas iegūti no II pielikumā minētajiem riekstiem, attiecīgā sastāvdaļa ir skaidri jānorāda, izmantojot konkrēto rieksta nosaukumu.

Piemēram: aromatizētāji (mandeles).

14.

Saskaņā ar regulas 21. panta 1. punkta b) apakšpunktu:

“Neskarot noteikumus, kas pieņemti saskaņā ar 44. panta 2. punktu, 9. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētās ziņas atbilst šādām prasībām:

(..)

15.

Regulas 21. panta 1. punkta b) apakšpunkts sniedz zināmu izvēles brīvību attiecībā uz veidu, kā šo izcēlumu nodrošināt, piemēram, ar rakstzīmju izmēru, stilu vai fona krāsu. Pārtikas apritē iesaistītā uzņēmēja ziņā ir tas, kā izvēlēties piemērotāko veidu attiecīgā alergēna izcelšanai pārējo sastāvdaļu sarakstā. Tomēr ir nepieciešami daži precizējumi attiecībā uz to, kāda informācija jāizceļ.

16.

Ja sastāvdaļas nosaukumu veido vairāki atsevišķi vārdi (piemēram, “poudre de lait”, “latte in polvere”), pietiek izcelt tikai to vārdu, kas atbilst II pielikumā minētajai vielai/produktam. Ja sastāvdaļas nosaukumu veido viens vārds, kurā iekļauts alergēna nosaukums (piemēram, vācu vārds “Milchpulver”, kas nozīmē “piena pulveris”), pietiek izcelt to sastāvdaļas nosaukuma daļu, kas atbilst II pielikumā minētajai vielai/produktam.

17.

Ja II pielikumā minētās vielas, kas izraisa alerģiju vai nepanesamību, produktā ir kombinētas ar citām sastāvdaļām, šādas vielas sastāvdaļu sarakstā ir jāizceļ.

Piemēram: gadījumā ar banānu pildījumu, kas satur olas dzeltenumus, zemenes, cukuru, ūdeni u. c., jāizceļ vārds “olas”. Ja tā ir sviestmaize ar majonēzi, kas pagatavota no olām, jāizceļ “olu” klātbūtne.

18.

Regulas 21. panta 1. punkta otrā daļa paredz:

“Ja nav sastāvdaļu saraksta, 9. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajās norādēs iekļauj vārdu “satur”, kam seko II pielikumā uzskaitītās vielas vai produkta nosaukums.”

19.

Ja pārtika (piemēram, vīns), kas atbrīvota no prasības obligāti sniegt sastāvdaļu sarakstu, tiek izmantota par sastāvdaļu citas tādas pārtikas ražošanā vai sagatavošanā, kurai sastāvdaļu saraksts tiek norādīts, šajā pārtikā esošie alergēni ir skaidri jāizceļ citu sastāvdaļu sarakstā (piemēro 21. panta 1. punktu).

Piemēram: sastāvdaļas: “(..) vīns (satur sulfītus)”, kur izcelts vārds “sulfīti”.

20.

Regulas 21. panta 1. punkta trešā daļa paredz:

“Ja vairākas sastāvdaļas vai pārstrādes palīglīdzekļi iegūti no II pielikumā uzskaitītas vienas vielas vai produkta, marķējumā to skaidri norāda attiecībā uz katru attiecīgo sastāvdaļu vai pārstrādes palīglīdzekli.”

21.

Šīs prasības izpildei norāde uz II pielikumā uzskaitīto vielu (vielām) vai produktu (produktiem) nav noteikti jāatkārto vairākas reizes, ja šī viela ir pievienota vairākkārt. Šai prasībai atbilst un ir pieņemams jebkurš noformējums, kas skaidri norāda, ka vairākas sastāvdaļas ir iegūtas no vienas II pielikumā minētas vielas vai produkta. Tomēr atsauce vienmēr ir tieši jāsaista ar sastāvdaļu sarakstu, piemēram, izvietojot attiecīgo informāciju sastāvdaļu saraksta beigās vai cieši blakus tam.

Piemēram:

pārtika, kurā ir no kviešiem iegūtas pārtikas piedevas, nesējvielas un pārstrādes palīglīdzekļi, varētu būt marķējama šādi:

“(..)

(5)  “no kviešiem” (kur jāizceļ “kvieši”).”"

22.

Regulas 21. panta 1. punkta pēdējā daļa paredz:

“Šīs regulas 9. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētās norādes nav vajadzīgas, ja produkta nosaukums skaidri norāda uz attiecīgo vielu vai produktu.”

23.

Saskaņā ar šo prasību, ja pārtiku pārdod ar tādu nosaukumu kā, piemēram, “siers” vai “krējums”, kas skaidri norāda uz vienu no II pielikumā uzskaitītajiem alergēniem (piemēram, pienu), un ja šai pārtikai nav jāpievieno sastāvdaļu saraksts atbilstoši regulas 19. panta 1. punkta d) apakšpunktam, attiecīgais alergēns marķējumā nav jānorāda.

24.

Tomēr, ja šādu pārtiku pārdod ar preču zīmi/zīmolu, kas pats par sevi skaidri nenorāda uz kādu no II pielikumā uzskaitītajiem alergēniem, attiecīgajam nosaukumam būtu jāpievieno papildinformācija, kas “skaidri norāda” uz attiecīgo alergēnu, kā paredzēts 21. panta 1. punkta pēdējā apakšpunktā.

Piemēram:

“Ambert” (pārtikas produkta nosaukums) apvienojumā ar tekstu “saimniecībā gatavots zilais siers” (pārtikas produkta nosaukumu papildinošs teksts, kas izvietots cieši blakus pārtikas produkta nosaukumam), kur “siers” ir skaidra norāde uz II pielikumā minēto vielu.

Tā kā patērētāju izpratne par attiecīgo pārtikas produktu nosaukumiem dažādās dalībvalstīs, visticamāk, atšķiras, katrs gadījums ir jāvērtē atsevišķi.

25.

Ja pārtikas produkta nosaukums skaidri norāda uz vienu no II pielikumā uzskaitītajiem alergēniem un šā produkta (brīvprātīgā vai obligātā) marķējumā ir norādīts sastāvdaļu saraksts, sastāvdaļu sarakstā ir jāizceļ šajā pārtikā esošais alergēns.

Piemēram: “Siers (piens, sāls, himozīns,…)”, kur izcelts ir “piens”.

26.

Ja pārtikas produkta nosaukums produkta marķējumā skaidri norāda uz II pielikumā minētu vielu vai produktu, bet produkts satur arī citas vielas vai produktus, kas minēti II pielikumā, šie alergēni ir jānorāda, lai patērētāji varētu izdarīt apzinātu un drošu pārtikas izvēli.

27.

Neskarot spēkā esošās Savienības normas, ko piemēro īpašai pārtikai (6), nav iespējams: brīvprātīgi ārpus sastāvdaļu saraksta atkārtot informāciju par alergēniem; izmantot vārdu “satur”, kam seko II pielikumā minētas vielas vai produkta nosaukums; izmantot simbolus vai teksta ierāmējumus (sk. regulas 47. apsvērumu, 21. panta 1. punktu kopsakarā ar 36. panta 1. punktu).

28.

Regulas (ES) Nr. 1169/2011 44. pants nosaka:

29.

Regula paredz, ka informācija par alergēniem attiecībā uz nefasētiem pārtikas produktiem ir obligāta.

30.

Dalībvalstis saglabā kompetenci pieņemt valsts normas par veidu, kādā informāciju par alergēniem darīt pieejamu uz šādas pārtikas. Faktiski ir atļauti visi tādi komunikācijas veidi attiecībā uz informācijas sniegšanu par alergēniem, kas patērētājiem dotu iespēju veikt apzinātu izvēli, piemēram, marķējums, cits pievienots materiāls vai jebkurš cits informācijas sniegšanas veids, tostarp modernie tehnoloģiju rīki vai verbālā komunikācija (t. i., pārbaudāma mutiska informācija).

31.

Ja šādu valsts normu nav, attiecībā uz nefasētu pārtiku piemēro regulas noteikumus par fasētu pārtiku. Attiecīgi saskaņā ar regulas 13. pantu informācijai par alergēniem ir jābūt skaidri saskatāmai, skaidri salasāmai un, attiecīgā gadījumā, neizdzēšamai, kā arī sniegtai rakstveida formā. Tāpēc nav iespējams sniegt informāciju par alergēniem tikai pēc patērētāja lūguma. Turklāt piemēro regulas 21. pantā noteiktās prasības attiecībā uz marķējumu (sk. iepriekš 3. līdz 21. punktu).

32.

Regulas 21. panta 2. punkts nosaka:

“Lai nodrošinātu patērētājiem labākas kvalitātes informāciju un ņemtu vērā tehnikas un zinātnes attīstību, Komisija, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 51. pantu, sistemātiski pārskata un vajadzības gadījumā atjaunina II pielikumā iekļauto sarakstu.

(..)”

33.

II pielikuma saraksta atjauninājums var būt vielas iekļaušana sarakstā vai vielas svītrošana no šā saraksta. Attiecībā uz svītrošanu no pārtikas alergēnu saraksta Direktīva 2000/13/EK (7) ir paredzējusi īpašas normas, saskaņā ar kurām ieinteresētās personas varētu iesniegt Komisijai pētījumus, kas liecina, ka attiecībā uz konkrētiem alergēniem ir zinātniski pierādīts, ka tie nevar izraisīt blakusparādības. Šīs īpašās normas regulā nav iekļautas. Tomēr tas neliedz potenciāli ieinteresētajām personām sniegt Komisijai pierādījumus, kas liecina, ka no II pielikumā minētajām vielām iegūtie produkti noteiktos apstākļos cilvēkiem blakusparādības, visticamāk, neizraisīs.

34.

Šādus iesniegumus var sagatavot saskaņā ar EFSA“Norādījumiem par pieteikumu sagatavošanu un noformēšanu atbilstoši Direktīvas 2000/13/EK 6. panta 11. punktam” (8) un nosūtīt Komisijai vismaz divos eksemplāros elektroniskā nesējā (kompaktdiskos vai atmiņas kartēs) uz šādu adresi: