Kopsavilkums

Ietekmes novērtējums priekšlikumam par Padomes regulu, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 904/2010 par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā

A. Rīcības nepieciešamība

Rīcības nozīme un problēmas būtība

Krāpšana PVN jomā ir nemitīga problēma ES līmenī, un nodokļu iztrūkuma aplēse ir EUR 160 miljardi, no kuriem EUR 40 līdz 60 miljardi būtu attiecināmi uz pārrobežu krāpšanu PVN jomā. Situācijas pamatā ir endēmiskie trūkumi PVN drektīvā paredzētajos “pārejas noteikumos”, kas ļauj ES iekšējā tirdzniecībā pārdot preces un pakalpojumus bez PVN. Priekšlikumā ir risinātas trīs galvenās problēmas:

·“karuseļveida krāpšana” (vai “pazudušā tirgotāja” krāpnieciska darbība Kopienā), kura notiek tad, ja pārrobežu darījumā klients iegādājas preces vai pakalpojumus bez PVN, un aprēķina PVN, nepārskaitījis to nodokļu iestādēm, savukārt tā klients var atskaitīt PVN;

·krāpšana saistībā ar lietotiem automobiļiem, kad nodoklis tiek uzlikts tikai peļņas daļai, nevis visai pārdošanas summai; un

·krāpšana saistībā ar muitas procedūrām Nr. 42/63, kuru gadījumā PVN nav jāmaksā importa valstī, kā tas ir parastās PVN kārtības gadījumā, jo preces tiek piegādātas uzņēmumam citā dalībvalstī.

Iniciatīvas mērķi

Iniciatīvas mērķi ir nodrošināt nodokļu administrācijām iedarbīgākus un efektīvākus instrumentus cīņai pret trim galvenajiem krāpšanas veidiem PVN jomā , kuri notiek pārrobežu situācijās. Informācijas labāks pielietojums un kopīga izmantošana iestāžu starpā, kā arī uzlabojumi Eurofisc ļaus dalībvalstu nodokļu administrācijām labāk identificēt krāpniekus, lai darītu galu krāpšanai un tādējādi uzņēmumiem nodrošinātu labākus konkurences apstākļus.

ES mēroga rīcības pievienotā vērtība

Lai gan PVN pārvaldība, iekasēšana un kontrole galvenokārt ir dalībvalstu kompetence, tomēr krāpšana PVN jomā bieži ir saistīta ar pārrobežu darījumiem vienotajā tirgū. Tam ir nelabvēlīga ietekme uz vienotā tirgus darbību, un ES budžetam tiek radīti būtiski zaudējumi. Tādēļ ES ir īstenojusi sadarbības instrumentus, lai organizētu informācijas apmaiņu starp nodokļu administrācijām un lai atbalstītu kopīgus audita pasākumus un Eurofisc. Uzlabojot šo instrumentu efektivitāti ES līmenī, jo īpaši pilnveidojot Eurofisc, varētu panākt daudz vairāk nekā dalībvalstu līmenī.

B. Risinājumi

Izskatītie leģislatīvie un neleģislatīvie risinājumi Vēlamais risinājums (ja ir). Rīcības nozīme 

Tika apzināti 5 galvenie risinājumi ar apakšrisinājumiem. Visi risinājumi, kopā ņemot, uzlabotu esošo situāciju attiecībā uz krāpšanu PVN jomā:

·datu kopīgas apstrādes un analīzes Eurofisc ietvaros īstenošana;

·jaunu kopīgu audita pasākumu īstenošana nodokļu administrācijām un to koordinēšanas uzlabošana Eurofisc ietvaros;

·informācijas un izlūkdatu apmaiņas izveidošana starp dalībvalstu nodokļu administrācijām Eurofisc ietvaros un tiesībaizsardzības iestādēm ES līmenī;

·automobiļu reģistrācijas datu pieejamības uzlabošana;

·PVN reģistrācijas datu un muitas informācijas saistībā ar MP42/63 kopīga izmantošana muitas dienestu un nodokļu iestāžu starpā.

Atbalsts konkrētiem risinājumiem 

Dalībvalstis atbalsta kopīgas datu apstrādes īstenošanu un pasākumu ieviešanu cīņai pret krāpšanu saistībā ar MP42/MP63. Arī piekļuves piešķiršana automobiļu reģistrācijas datiem guva atbalstu no dalībvalstīm, tomēr mazākā apmērā.

Citas ieinteresētās personas atbalsta jaunas automātiskas informācijas apmaiņas īstenošanu un jaunus sadarbības veidus starp nodokļu un tiesībaizsardzības iestādēm. Tās atbalsta lielākas ietekmes piešķiršanu Eurofisc. Tās arī izteica kopumā labvēlīgu attieksmi pret kopīgajiem auditiem.

C. Vēlamā risinājuma ietekme

Ieguvumi no vēlamā risinājuma (ja tāds ir; pretējā gadījumā ieguvumi no galvenajiem variantiem)

Nav iespējams precīzi novērtēt un izteikt skaitliski priekšrocības, ko dod galvenie atbalstītie risinājumi.

Dalībvalstis: domājams, ka galvenie iniciatīvā aptvertie risinājumi ātri un efektīvi uzlabos situāciju saistībā ar pārrobežu krāpšanu PVN jomā un tādējādi vajadzētu pieaugt PVN ieņēmumu apjomam.

Uzņēmumi: iedarbīgāka vēršanās pret krāpniekiem varētu samazināt ES iekšējā tirdzniecībā iesaistīto uzņēmumu atbilstības nodrošināšanas izmaksas.

Vienotais tirgus: ir paredzama labvēlīga ietekme uz tā darbību, jo cīņa pret krāpšanu PVN jomā radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus atbilstīgajiem uzņēmumiem visā ES. 

Ietekme vides un sociālajā jomā nav būtiska.

Vēlamā risinājuma (ja tāds ir, pretējā gadījumā — galveno risinājumu) izmaksas

Uzņēmumi: nav papildu izmaksu. Priekšlikums paredzēs nosacījumus labākai pieejamās informācijas izmantošanai un analīzei.

Dalībvalstis: datu kopīgas apstrādes īstenošana neradīs nekādas papildu izmaksas, jo tās jau ir paredzētas Fiscalis programmā. Transportlīdzekļu reģistrācijas un muitas dati jau ir pieejami. Lai nodokļu administrācijām piešķirtu automātisku piekļuvi informācijai, būtu nepieciešama IT izstrāde, kas gan būtu ierobežota. Tomēr izmaksas nav iespējams aplēst, jo dalībvalstis nevarēja atrast vai iesniegt nesenus salīdzināmus datus

Ietekme uz uzņēmumiem, MVU un mikrouzņēmumiem

Iniciatīvas dēļ nevajadzētu būt nelabvēlīgai ietekmei attiecībā uz uzņēmumiem, MVU un mikrouzņēmumiem, jo tai nevajadzētu izraisīt nekādu papildu administratīvo slogu un atbilstības nodrošināšanas izmaksas.

Tie gūtu labumu no labākiem konkurences nosacījumiem un labākas vienotā tirgus darbības. 

Nozīmīga ietekme uz valstu budžetiem un valsts pārvaldi

Lai gan daži risinājumi ietver izstrādes izmaksas, dalībvalstu budžeti gūs labumus no jaunajiem instrumentiem, kas tiks ieviesti, lai cīnītos pret krāpšanu PVN jomā. Nav iespējams šo ieguvumus izteikt precīzos skaitļos, tomēr ieguvumi ir paredzami.

Cita nozīmīga ietekme 

Šis priekšlikums izraisīs jaunu PVN informācijas apmaiņu un kopīgu apstrādi, kura varētu ietvert personas datus. Tam varētu būt ietekme pamattiesību jomā. Tomēr jaunā informācijas apmaiņa un datu apstrāde, kas paredzēta iniciatīvā, tiks ierobežota un attiecināta tikai uz to, kas nepieciešams iniciatīvas mērķu sasniegšanai, proti, iedarbīgai cīņai pret pārrobežu krāpšanu PVN jomā.

D. Turpmākā rīcība

Kad politika tiks pārskatīta?

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 904/2010 59. pantu tās piemērošana tiek pārskatīta ik pēc pieciem gadiem. Turklāt dalībvalstīm ir jāpaziņo Komisijai jebkāda pieejamā informācija saistībā ar regulas piemērošanu (49. pants) un cita starpā arī gada statistika.