EIROPAS KOMISIJA

Briselē,4.1.2018

COM(2017) 812 final

Ieteikums

PADOMES LĒMUMS,

ar ko pilnvaro sākt sarunas par starptautisku juridiski saistošu instrumentu, kurš attiecībā uz jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, izveidojams saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.IETEIKUMA KONTEKSTS

•Ieteikuma iemesli un mērķi

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

2.IETEIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

3.APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM TREŠAJĀM PERSONĀM REZULTĀTI

Ieteikums

PADOMES LĒMUMS,

ar ko pilnvaro sākt sarunas par starptautisku juridiski saistošu instrumentu, kurš attiecībā uz jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, izveidojams saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 218. panta 3. un 4. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu,

tā kā:

(1) Savienība ar Padomes 1998. gada 23. marta Lēmumu 98/392/EK 1 ir ratificējusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju (turpmāk “UNCLOS”) un līdz šim ir vienīgā starptautiskā organizācija, kas ir minētās konvencijas puse UNCLOS 305. panta 1. punkta f) apakšpunkta un IX pielikuma 1. panta nozīmē.

(2) Savienība kā UNCLOS puse ir piedalījusies ANO ad hoc atklātajā neformālajā darba grupā, kas laikā no 2006. līdz 2015. gadam tikās, lai pētītu jautājumus, kuri saistīti ar jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas; Savienība 2016. un 2017. gadā ir piedalījusies arī četrās Sagatavošanas komitejas sesijās, un šai komitejai bija uzdots sniegt Ģenerālajai asamblejai būtiskus ieteikumus par elementiem, kas iekļaujami jaunā starptautiskā juridiski saistošā instrumentā, kurš attiecībā uz jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, izveidojams saskaņā ar UNCLOS (turpmāk “instruments”).

(3) Sagatavošanas komiteja 2017. gada 21. jūlijā pieņēma ziņojumu un ieteica Ģenerālajai asamblejai apsvērt ieteikumā iekļautos elementus un pieņemt lēmumu pēc iespējas drīzāk Apvienoto Nāciju Organizācijas aizgādnībā sasaukt starpvaldību konferenci, kurā izskatītu Sagatavošanas komitejas ieteikumus un UNCLOS satvarā izstrādātu starptautisku juridiski saistošu instrumentu.

(4) Pamatojoties uz šiem ieteikumiem, Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja [...] nolēma sasaukt starpvaldību konferenci, kurā UNCLOS satvarā izstrādātu starptautisku juridiski saistošu instrumentu par jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas.

(5) Savienībai kā UNCLOS pusei būtu pilnā mērā jāpiedalās sarunās par šo instrumentu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Komisija ir pilnvarota Savienības vārdā risināt sarunas par starptautisku juridiski saistošu instrumentu, kurš attiecībā uz jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, izveidojams saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju.

2. pants

Sarunu norādes ir izklāstītas pielikumā.

3. pants

Šīs sarunas risina, apspriežoties ar īpašo komiteju, kas jāieceļ Padomei.

4. pants

Šis lēmums ir adresēts Komisijai.

Briselē,

(1)    OV L 179, 23.6.1998.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē,4.1.2018

COM(2017) 812 final

PIELIKUMS

dokumentam

Ieteikums Padomes lēmumam,

ar ko pilnvaro sākt sarunas par starptautisku juridiski saistošu instrumentu, kurš attiecībā uz jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, izveidojams saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju

PIELIKUMS

SARUNU NORĀDES

1. Principi

Sarunās par starptautisku juridiski saistošu instrumentu, kurš attiecībā uz jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, izveidojams saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju (turpmāk “instruments”), Komisija cenšas nodrošināt to, ka:

-    instrumenta noteikumi ir pilnībā saskanīgi ar starptautiskajām tiesībām un jo īpaši ar UNCLOS noteikumiem un ka jaunais instruments neizjauc tiesību un pienākumu līdzsvaru, kas nostiprināts UNCLOS;

-    instrumenta noteikumi ir saskanīgi ar attiecīgajām Savienības tiesībām un attiecīgiem divpusējiem un daudzpusējiem nolīgumiem, kuros Savienība ir puse.

Komisija nodrošina to, ka sarunas notiek, apspriežoties ar īpašo komiteju, kas tiekas Briselē vai uz vietas (sur place). Komisija regulāri ziņo Padomei par sarunu iznākumu.

2. Orientējoši norādījumi

2.1. Komisija cenšas nodrošināt to, ka:

·sarunu joma kopumā aptver Rezolūcijā [...] norādītos elementus;

·starpvaldību konferences sarunu vešanas reglaments dod ES iespēju pilnībā piedalīties sarunās un ir saskanīgs ar līdzšinējo praksi, kā risināmas sarunas par UNCLOS īstenošanas nolīgumiem;

·instruments nodrošina efektīvu satvaru jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas;

·instruments tiek izstrādāts tā, lai īstenotu, stiprinātu un izvērstu vairākus UNCLOS jau ietvertus pienākumus, vienlaikus pienācīgi ņemot vērā UNCLOS izklāstītās tiesības un brīvības;

·instruments paredz nepārprotamu pienākumu valstīm – gan individuāli, gan kompetentu starptautisku un reģionālu organizāciju un vienošanos satvarā – sadarboties jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un ilgtspējīgā izmantošanā teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas;

·instruments nevājina spēkā esošos juridiskos instrumentus un regulējumus un kompetentās globālās, reģionālās un nozariskās struktūras un neskar no tiem izrietošās tiesības un pienākumus;

·instruments respektē kompetento globālo, reģionālo un nozarisko struktūru pilnvaras, tiecas veidot sinerģijas un nepieļauj šo struktūru darbību dublēšanos;

·instruments neskar UNCLOS pušu tiesības un pienākumus, tostarp UNCLOS noteiktās tiesības uz jūras zonām;

·instrumentā ir iestrādāti atbilstoši noteikumi, kas saskaņā ar UNCLOS 305. pantu un IX pielikumu dod Savienībai iespēju kļūt par tā pusi un pilnībā piedalīties lēmumu pieņemšanas procesos, kuri nosakāmi instrumentā.

2.2. Konkrētāk, Komisija cenšas nodrošināt to, ka instrumentā cita starpā ir iekļauti vai atspoguļoti turpmāk minētie aspekti.

a) Transversāli jautājumi:

·vispārīgi labas pārvaldības principi, piemēram: jūras vides aizsardzība un saglabāšana, starptautiskā sadarbība, zinātniski pamatotas pieejas izmantošana, ekosistēmas pieeja, piesardzības princips, princips “maksā piesārņotājs”, jūras resursu ilgtspējīga un taisnīga izmantošana, informācijas publiska pieejamība, pārredzami un atklāti lēmumu pieņemšanas procesi un atbildība, kāda ir valstīm kā pasaules jūras vides pārvaldītājām;

·jauns vai jau pastāvošs piemērots un izmaksu ziņā lietderīgs satvars un mehānismi, arī tādi, kas veicinātu ciešāku sadarbību un koordināciju ar un starp pastāvošām kompetentām globālām, reģionālām un nozariskām struktūrām, jo īpaši tām, kuras pilnvarotas regulēt darbības vai aizsargāt jūras vidi teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas;

·piemēroti mehānismi, kas nodrošina atbilstību instrumenta materiālajām tiesību normām;

·piemēroti domstarpību izšķiršanas mehānismi, kuri ir saskaņā ar UNCLOS.

b) Jūras ģenētiskie resursi (JĢR), tostarp jautājumi par ieguvumu sadali

Komisija cenšas nodrošināt to, ka instruments veicina tādu JĢR saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, kuru izcelsme ir teritorijās ārpus valstu jurisdikcijas. Konkrētāk, instrumentam būtu:

·jāveicina vidi saudzējoša piekļuve ģenētiskajiem resursiem tādā veidā, kas ir saderīgs ar to saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, un tam nevajadzētu nepamatoti ierobežot jūras zinātniskās pētniecības brīvību, kas nostiprināta UNCLOS;

·jābūt izstrādātam tā, lai tas nereglamentētu jautājumus, kuri attiecas uz intelektuālā īpašuma tiesībām vai citiem saistītiem jautājumiem;

·jānodrošina juridiskā noteiktība JĢR lietotājiem un jāveicina biotehnoloģiskās inovācijas, kas nekaitē bioloģiskajai daudzveidībai;

·informācija par ģenētiskajiem resursiem, kuru izcelsme ir apgabalos ārpus valstu jurisdikcijas, jāpadara pārredzamāka un pieejamāka;

·jārisina jautājumi par to ieguvumu sadali, kuri rodas no JĢR izmantošanas teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas.

c) Tādi pasākumi kā teritorijai specifiski pārvaldības rīki, tostarp aizsargājamās jūras teritorijas (AJT)

Komisija cenšas nodrošināt to, ka instruments cita starpā paredz procedūras / mehānismus, kas ļautu:

·identificēt, noteikt un izveidot pasaules mērogā atzītas AJT, tostarp attiecīgus kritērijus, kas pamatojas uz labāko pieejamo zinātnisko informāciju; izvirzīt visaptverošus saglabāšanas un pārvaldības mērķus noteiktajās teritorijās, uzraudzīt un pārraudzīt darbības, ar kurām tiecas sasniegt saglabāšanas un pārvaldības mērķus;

·pasaules mērogā atzīt teritorijai specifiskus pārvaldības rīkus, ko izveidojušas attiecīgās reģionālās organizācijas un konvencijas un kas atbilst pieņemtajiem kritējiem.

Tātad Komisijai būtu jācenšas nodrošināt to, ka instruments palīdz īstenot Savienības starptautiskās saistības attiecībā uz tāda globāla tīkla izveidi, kas aptvertu efektīvi un taisnīgi pārvaldītas, ekoloģiski reprezentatīvas un labi savienotas aizsargājamo teritoriju sistēmas, kā arī veikt citus konkrētai teritorijai paredzētus saglabāšanas pasākumus.

d) Ietekmes uz vidi novērtējumi (IVN)

Komisija cenšas nodrošināt to, ka instruments atvieglo vienā un tajā pašā teritorijā notiekošu dažādu darbību kumulatīvās ietekmes izvērtēšanu, ko veic, lai nepieļautu nelabvēlīgu ietekmi uz jūras bioloģisko daudzveidību, tostarp ietekmi, ko rada jaunas un jaunietekmes darbības, un ņemtu vērā pašreizējo vides stāvokli, kā arī citu apdraudējumu, piemēram, klimata pārmaiņu, radīto kumulatīvo ietekmi. Konkrētāk, Komisija cenšas nodrošināt to, ka instruments precizē, nostiprina un izvērš UNCLOS 206. pantā paredzētos pienākumus tā, lai:

·attiecīgā gadījumā veicot ietekmes uz vidi novērtējumus un stratēģiskus vides novērtējumus, tiktu pienācīgi novērtēta individuālā un kumulatīvā ietekme uz vidi, ko rada darbības, kuras notiek valstu – instrumenta pušu jurisdikcijā vai kontrolē un var izraisīt ievērojamu piesārņojumu vai būtiskas un kaitīgas pārmaiņas jūras vidē (“kaitīga ietekme”), tostarp ietekmēt jūras bioloģisko daudzveidību ārpus valstu jurisdikcijas esošās teritorijās, un

·ikviena šāda kaitīga ietekme tiktu apzināta un ņemta vērā visos lēmumu pieņemšanas procesos, un šādas darbības būtu saskanīgas ar UNCLOS paredzētajiem valstu pienākumiem aizsargāt un saglabāt jūras vidi, arī pieņemot piemērotus pasākumus jebkādas šādas kaitīgas ietekmes novēršanai un mazināšanai.

e) Spēju veidošana un jūras tehnoloģiju pārnese

Komisija cenšas nodrošināt to, ka instruments:

·saskaņā ar UNCLOS ietver noteikumus par spēju veidošanu un jūras tehnoloģiju pārnesi attiecībā uz jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas;

·veicina starptautisku sadarbību spēju veidošanā un jūras tehnoloģiju pārnesē, lai tādā veidā sasniegtu UNCLOS mērķus un izpildītu UNCLOS prasības attiecībā uz jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas.