EIROPAS KOMISIJA

Strasbūrā, 12.12.2017

COM(2017) 763 final

Ieteikums

PADOMES LĒMUMS,

ar ko pilnvaro sākt sarunas par partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas valstīm

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Šīs iniciatīvas mērķis ir atjaunot partnerības nolīgumu ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupas valstīm. Pašlaik šīs attiecības reglamentē Kotonū partnerattiecību nolīgums (KPN), kura darbības termiņš beigsies 2020. gada februārī un kurā ir noteikts, ka astoņpadsmit mēnešus pirms tam pusēm ir jāsāk sarunas.

Šā priekšlikuma mērķis ir noslēgt visaptverošu nolīgumu ar pašreizējām 79 KPN parakstītājvalstīm, koncentrējoties gan uz kopīgu interešu, gan arī uz īpašu ES interešu īstenošanu (piem., migrācija, miers un drošība, ieguldījumi) un izmantojot pieeju, kas būtu plašāka par “vispārīgo” pieeju, kā arī vēl vairāk atkāpjoties no līdzekļu devēju un līdzekļu saņēmēju attiecību dinamikas.

Mācoties no pozitīvajiem rezultātiem un trūkumiem saistībā ar pašreizējā KPN īstenošanu un ņemot vērā to, ka ir mainījies konteksts, kā arī pašreizējo ES politiku, turklāt raugoties ilgtermiņa perspektīvā pēc 2020. gada, ES ir noteikusi visaptverošas stratēģiskās intereses, kas ir jāīsteno. Proti: 1) veidot politisku partnerību, kas vērsta uz miermīlīgu, stabilu, labi pārvaldītu, pārtikušu un noturīgu valstu un sabiedrību izveidi; 2) paātrināt virzību ceļā uz ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu; 3) veidot efektīvas alianses starptautiskā līmenī, lai veicinātu pasaules mēroga rīcību. Šie mērķi ir pārvērsti konkrētākos mērķos katrā prioritārajā jomā.

Tāpēc, lai virzītos uz šo mērķu sasniegšanu, ilgtermiņa attiecības, kas viscaur ir būtiski attīstījušās, ir no jauna jāpārskata, lai tās atbilstu šim nolūkam. Tas jādara, pilnībā saglabājot laika gaitā izveidoto, ļoti spēcīgo pamatu un balstoties uz to. Šajā sakarā ir ļoti svarīgi pilnībā ņemt vērā pastiprinātās reģionālās struktūras un tendences, kas parādījušās visās Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīs.

Tāpēc mērķis ir noslēgt jaunu nolīgumu, kas sastāv no trim reģionālajiem paktiem, kas balstās uz kopīgu pamatu. Lielākais uzsvars būs likts uz reģionālajiem paktiem, kuros būs noteiktas konkrētam reģionam paredzētas prioritātes attiecībā uz valstīm Āfrikā, Karību jūras reģionā un Klusā okeāna reģionā. Kopīgajā pamatā, kas piemērojams visiem partnerības dalībniekiem, būs uzskaitīti vispārīgi mērķi, principi un prioritātes, un tas ļaus pastiprināt sadarbību starptautiskā līmenī.

Reģionālie pakti būs nolīguma protokoli, kuros sniegts visaptverošs attiecību tiesiskais regulējums. Vienlaikus nolīgums ļaus elastīgi pielāgoties mainīgajiem apstākļiem, izmantojot vienkāršotu procedūru visu triju reģionālo paktu pārskatīšanai. Partnerībā būs jāatzīst un jāņem vērā (sub)reģionālo organizāciju pastiprinātā loma, jo īpaši reģionālo paktu pārvaldībā.

Partnerība dažādās pakāpēs būs pieejama citām valstīm, kas vēlas iesaistīties vai pievienoties, ja tām ir tādas pašas vērtības un tās veicina minēto mērķu sasniegšanu. Tas ir īpaši svarīgi, piemēram, lai varētu nostiprināt pieeju attiecībā uz “Āfriku kā vienotu veselumu”, vienlaikus ievērojot pašreizējos divpusējos asociācijas nolīgumus ar Ziemeļāfrikas valstīm. Tiks palielināta pilsoniskās sabiedrības un privātā sektora loma — ne tikai partnerībā, bet arī kā ļoti svarīgiem dalībniekiem, lai sasniegtu iekļaujošu, ilgtspējīgu attīstību attiecīgajās valstīs un reģionos. Šī attīstība atspoguļosies institucionālajā struktūrā, kas kļūs vienkāršāka un racionālāka.

Jāņem vērā, ka plānotais visaptverošais nolīgums aptver attiecības ar partnervalstīm visos politiskajos līmeņos — valsts, (sub)reģionālā vai partnerības līmenī — un ka valsts līmenim joprojām ir lielākā ietekme, ņemot vērā arī subsidiaritātes principu. Līdzīgi kā citu nolīgumu gadījumā, arī šis nolīgums nebūs ierobežots laikā, bet tajā būs paredzēta iespēja to izbeigt, ja to pieprasīs kāda no pusēm.

Partnervalstis ir paudušas savu mērķi iegūt atjaunotu, juridiski saistošu partnerības nolīgumu ar ES, kura pamatā būtu pašreizējā KPN paredzētie nosacījumi. Turklāt informatīvajās misijās partnervalstis kopumā atzinīgi novērtēja ierosināto nostiprināto reģionālo pieeju.

Sarunu savlaicīga pabeigšana ir gan ES, gan partneru interesēs, lai izvairītos no politiskā vakuuma pēc 2020. gada.

Ir jāizveido sarunu komanda, kurā piedalītos Komisijas pārstāvji un Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos. Sarunu komanda ir jāvada Komisijai sadarbībā ar Augsto pārstāvi. Papildus attiecīgajiem Komisijas dienestiem sarunu komandā būs pārstāvēts arī Eiropas Ārējās darbības dienests.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 18. panta 4. punktu Augstais pārstāvis / priekšsēdētāja vietnieks nodrošinās ES ārējās darbības konsekvenci un koordināciju šajās sarežģītajās sarunās.

Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem šajā politikas jomā

Šis priekšlikums par visaptverošu nolīgumu pilnībā atbilst attiecīgajai ES politikai.

Saskaņā ar Globālo ES ārpolitikas un drošības politikas stratēģiju tā mērķis ir veicināt vairākas universālas un nedalāmas vērtības, integrētu pieeju konfliktu un krīžu novēršanai un īpašus pasākumus terorisma un radikalizācijas apkarošanai, galu galā palīdzot veidot miermīlīgas, stabilas, labi pārvaldītas un noturīgas valstis un sabiedrību. Turklāt tajā ir uzsvērta nepieciešamība veidot efektīvas alianses starptautiskā līmenī, pamatojoties uz daudzpusēju attiecību principu. Visbeidzot, tā mērķis ir saglabāt un pastiprināt lielo lomu, kāda ir dialogam visos politiskajos līmeņos. Saskaņā ar pārskatīto Eiropas Konsensu par attīstību jaunās partnerības centrā būs ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšana un jo īpaši nabadzības izskaušana.

Priekšlikums arī uzlabo pašreizējās stratēģijas (tostarp turpmākos pasākumus) saistībā ar ES un dažādu ĀKK reģionu attiecībām — galvenokārt 2007. gada ES un Āfrikas kopējo stratēģiju (JAES), 2012. gada kopīgo ES un Karību jūras valstu partnerības stratēģiju un 2006. gada Stratēģiju nostiprinātām partnerattiecībām ar Klusā okeāna salām. Faktiski ar trim ierosinātajiem paktiem šīs stratēģijas tiks aizstātas un modernizētas.

Saskaņā ar pašreizējiem noteikumiem par tirdzniecības politiku tā mērķis ir radīt jaunas ekonomiskas iespējas ilgtspējīgai “zilajai” un “zaļajai” izaugsmei, kā arī mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) izaugsmei un ārvalstu tiešo ieguldījumu atbalstīšanai.

Saskaņā ar pašreizējiem noteikumiem par migrācijas politiku tas sniedz visaptverošu un uz tiesībām balstītu pieeju attiecībā uz migrāciju un mobilitāti. Tā nolūks ir labāk organizēt legālo migrāciju, veicināt labi pārvaldītu mobilitāti, palielināt tās ietekmi uz attīstību un novērst un apkarot neatbilstīgu migrāciju, izskaust cilvēku tirdzniecību un izveidot mehānismu efektīvai atgriešanai un atpakaļuzņemšanai.

Saskaņā ar pašreizējiem noteikumiem par vides politiku tajā ir uzsvērta nepieciešamība veikt steidzamu un paātrinātu rīcību, lai apkarotu vides degradāciju un klimata pārmaiņas, kas būtiski apdraud IAM sasniegšanu un — dažos gadījumos — visu cilvēku izdzīvošanu.

Priekšlikums arī pilnībā atbilst vairākām citām Savienības politikas jomām, kas ir saistītas ar noteiktajām prioritātēm, piemēram, enerģētika, izglītība, nodarbinātība, pētniecība un inovācijas.

2. JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

Juridiskais pamats

Starptautisku nolīgumu var klasificēt tikai sarunu beigu posmā, pamatojoties uz nolīguma saturu un mērķiem. Tāpēc Komisija iesniedz savu ieteikumu par Padomes lēmumu sākt sarunas, pamatojoties uz LESD 218. panta 3. un 4. punktu, kas ir procesuālais juridiskais pamats.

Subsidiaritāte

Eiropa saskaras ar vairākām īstermiņa un ilgtermiņa problēmām un arī iespējām, attiecībā uz kurām ir nepieciešama kolektīva rīcība un saskaņoti pasākumi vairākās iekšpolitikas un ārpolitikas jomās. ES ar savu plašo politikas jomu un instrumentu kopumu ir labi sagatavota, lai atrisinātu šīs problēmas un izmantotu gaidāmās iespējas.

Rīcībai ES līmenī ir pievienotā vērtība kā politiskai un ekonomiskai svirai. Piemēram, ES delegāciju globālais tīkls nodrošina pārstāvniecību valstīs, kurās daudzas dalībvalstis nav pārstāvētas. Rīcība ES līmenī ir jo īpaši piemērota tādu stratēģisku alianšu veidošanai, kurās ir daudz partneru, lai virzītu globālo darbību saskaņā ar ES interesēm. Jānorāda arī, ka dažas politikas jomas, galvenokārt tirdzniecība, ir tikai ES kompetencē.

Turklāt šis priekšlikums paplašina ES iekšējo apņemšanos ievērot subsidiaritātes principu partnerībā. Lai izvairītos no dažādu programmu un struktūru dublēšanās vai pārklāšanās, ir paredzēts, ka darbība tiks veikta piemērotākajā politiskajā līmenī.

Proporcionalitāte

Šajā priekšlikumā tieši ir ievērots Savienības ārējās darbības mērķis, kas noteikts LES 21. pantā, un tas veicina politisko prioritāti “ES kā spēcīgāka pasaules mēroga dalībniece”. Tas atbilst Globālajā ES stratēģijā noteiktajam, ka ES sadarbojas ar citiem un atjauno savas ārējās partnerības atbildīgi, lai izpildītu ES ārējās prioritātes. Ar šo priekšlikumu netiek radītas jaunas struktūras vai ieviests papildu slogs ES, bet gan gluži pretēji — tiek racionalizētas pašreizējās iestādes, procedūras un instrumenti un veicināta mijiedarbība starp dažādiem pārvaldības līmeņiem 1 .

3. EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Ex post izvērtējumi / pašreizējo tiesību aktu atbilstības pārbaude

Tika veikts padziļināts izvērtējums par darbību KPN nolīguma pirmajos 15 gados.

Bija vērojams labs progress saistībā ar politisko dialogu valsts un reģionālā līmenī, un tas palīdzēja stiprināt svarīgākos elementus ĀKK valstīs. KPN palielināja savstarpējo sapratni un sadarbību drošības jautājumos un bija pirmais solis ceļā uz padziļinātu sadarbību migrācijas jomā, veidojot pamatu Rabātas, Hartūmas un Valletas procesiem. Būtiski palielinājās tirdzniecības darījumu apmērs, un ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN) noslēgšana ir galvenais rezultāts, kuru veicināja KPN. Turklāt nozīmīga virzība notika tautas un sociālās attīstības jomā un ĀKK valstu makroekonomikas stabilizācijas jomā.

Novērtējumā tika uzsvērts arī tas, ka vēl joprojām ir vajadzīgi pūliņi, lai pilnībā sasniegtu KPN mērķus. Turklāt, lai gan šie mērķi vēl aizvien ir svarīgi, tie attiecas tikai uz daļu no lielajām pārmaiņām, kas ir notikušas pasaules mērogā pēdējos gados. Novērtējumā tika secināts, ka vispārīgie mērķi ir jāpārskata, ņemot vērā ES un tās partneru jaunās problēmas un iespējas. Tika ieteikts arī pārskatīt institucionālo struktūru, lai palielinātu dažādu politikas programmu saskaņotību un racionalizētu lēmumus.

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Notika apspriešanās ar plašu ieinteresēto personu loku.

Tika sākta pirmā apspriežu kārta, tostarp sabiedriskā apspriešana un viedokļu apmaiņa ar ES delegācijām. Šīs kārtas iznākumi tika ņemti vērā KPN novērtējumā un ietekmes novērtējumā, kuri bija 2016. gada novembra kopīgā paziņojuma pamatā. Otrā apspriežu kārta notika pēc 2016. gada paziņojuma publicēšanas, un šoreiz uzmanība galvenokārt tika pievērsta lēmumu pieņēmējiem. Jaunais viedoklis bija tāds, ka ir jāpastiprina noteikumi, kas ļauj efektīvāk veicināt svarīgākās ES intereses (jo īpaši saistībā ar migrāciju un ieguldījumiem). Kopumā bija vērojama vienprātība par to, ka ir jāņem vērā jaunās norises reģionālajā dinamikā un jāizvairās no dažādu politikas un tiesisko regulējumu pārklāšanās. Taču atšķirības bija vērojamas saistībā ar vajadzīgo reģionalizācijas pakāpi, un dažos gadījumos tika pausta kritika par to, kādu pievienoto vērtību rada juridiski saistoša nolīguma esamība.

Vairākos gadījumos notika apspriešanās ar Eiropas Parlamentu, un tam regulāri tika sniegta informācija — gan pirms, gan pēc kopīgā paziņojuma publicēšanas. 2016. gada oktobra rezolūcijā tika uzsvērts, ka ir nepieciešams atjaunots, juridiski saistošs nolīgums ar trim pastiprinātajām reģionālajām partnerībām, kas pilnībā atbilstu šim priekšlikumam.

Attiecībā uz Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu sadarbību ĀKK valstu vadītāju 2016. gada augstākā līmeņa sanāksmē Papua-Jaungvinejā tās Vaigani paziņojumā tika secināts, ka ir nepieciešama atjaunota, juridiski saistoša partnerība ar ES uz KPN izveidotā pamata, padziļināts politiskais dialogs un uzlabota starptautiska sadarbība.

Turklāt komisārs Nevens Mimica un divi augsta līmeņa koordinatori (Louis Michel un Pascal Lamy) veica informatīvas misijas Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīs. Vispārīgais secinājums ir tāds, ka ES ierosinātā pieeja tika uztverta pozitīvi, jo īpaši tas, ka vairāk tiek uzsvērtas minēto triju reģionu vajadzības un īpašās prioritātes. Vienlaikus vairāki sarunu biedri izcēla to, cik svarīgi ir saglabāt ĀKK kohēziju. Svarīgi, ka liela nozīme tika piešķirta tam, ka vajag būtiski palielināt ieguldījumu iespējas un veicināt privātā sektora attīstību.

Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Šis priekšlikums ir guvis labumu no ārējo ekspertu piesaistes. Notika vairākas apaļā galda sanāksmes ar ekspertu dalību, lai pārskatītu pašreizējo akadēmisko literatūru, kas bija gan KPN vispārīgā novērtējuma, ietekmes novērtējuma un paziņojuma, gan ieteikuma pamatā.

Ietekmes novērtējums

No nākotnes risinājumiem, kas radās apspriešanās procesā, ietekmes novērtējumā pilnībā tika analizēti tikai tie, kas varētu palīdzēt sasniegt ES mērķus (vairumu no tiem). Pašreizējais KPN bija pamats, attiecībā pret kuru tika vērtēti visi risinājumi.

Katra risinājuma dažādās ietekmes sistemātiska analīze ļāva secināt, ka ES mērķus vislabāk var sasniegt ar nolīgumu, ko veido visiem piemērojama vispārīgā daļa, un trīs spēcīgas reģionālās partnerības. Tika uzskatīts, ka šī iespēja ļauj saglabāt visus pozitīvos aspektus, ko nodrošina pašreizējais KPN, vienlaikus veicinot labu apstākļu izveidi ES jauno mērķu sasniegšanai. Tas ietver ES politisko un ekonomisko interešu efektīvāku īstenošanu, palielinot ES ietekmi starptautiskā mērogā un uzlabojot izredzes, ka tiks īstenota Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam. Turklāt, ņemot vērā padziļināto reģionalizācijas dinamiku, vēlamākā iespēja tika uzskatīta par piemērotāko, lai darbības varētu pielāgot dažādiem apstākļiem.

Regulējuma kontroles padome 2016. gada jūlijā sniedza pozitīvu atzinumu par ietekmes novērtējumu. Šis priekšlikums pilnībā atbilst ietekmes novērtējumā ieteiktajam risinājumam, kā norādīts 2016. gada novembrī pieņemtajā kopējā paziņojumā.

Pamattiesības

Viens no ierosinātās partnerības mērķiem, kas pilnībā atbilst ES līguma noteikumiem, ir veicināt cilvēktiesības un pamatbrīvības (kā arī demokrātiju, tiesiskumu un labu pārvaldību). Ja partnerība nebūtu juridiski saistoša pēc būtības, šīs saistības tiktu zaudētas — un tas nebūtu vēlams, ņemot vērā mainīgos starptautiskos apstākļus, kad rodas jauni spēki, kas ne vienmēr atbalsta šīs vērtības un principus. Šis priekšlikums arī dod iespēju labāk sasaistīt pamattiesības un politisko dialogu ar reģionālajām programmām un sistēmām.

4. IETEKME UZ BUDŽETU

Netiek paredzēts, ka šī iniciatīva radīs jaunu, būtisku ietekmi uz budžetu, tomēr jānorāda, ka lēmums par ES ārējās darbības finansēšanai pieejamo resursu apmēru tiks pieņemts daudzgadu finanšu shēmas (DFS) pārskatīšanas kontekstā.

Attiecībā uz finanšu instrumentiem — galvenais ĀKK valstīs un reģionos īstenoto iniciatīvu atbalstītājs bija Eiropas Attīstības fonds (EAF). EAF ir ārpusbudžeta fonds, kuru finansē no ES dalībvalstu tiešajām iemaksām.

5. CITI ELEMENTI

Īstenošanas plāni un uzraudzības, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Šajā priekšlikumā ir paredzēts, ka īstenošanas plāni tiks pieņemti dažādos dialoga līmeņos. Priekšlikumā ir arī paredzēts izveidot virzības uzraudzības sistēmu, izmantojot īpašus rādītājus un izmērāmus iznākumus, saistot tos galvenokārt ar pašreizējām iniciatīvām.

Konkrētu priekšlikuma noteikumu sīks skaidrojums

Pašreizējā priekšlikumā ir paredzēts, ka tiks pieņemts viens nolīgums ar šādiem galvenajiem komponentiem:

·attiecībā uz visām partnerības dalībvalstīm piemērojama vispārīgā daļa, ko veido pamats (tostarp visaptveroši mērķi un principi, stratēģiskas prioritātes un noteikumi par starptautisku sadarbību), institucionālā sistēma, sadarbības līdzekļi un noslēguma noteikumi;

·atsevišķi reģionālie pakti, kas ietver īpašus mērķus un prioritātes attiecīgajām Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm. Ar šiem trim paktiem, kas būs nolīguma vispārīgajai daļai pievienotu protokolu formā, tiks aizstātas pašreizējās reģionālās partnerības.

Pamats

1. daļā (Vispārīgie noteikumi) ir izklāstīti vispārīgie mērķi un principi. Mērķis ir noslēgt pamatlīgumu, kas ļautu ES labāk attīstīt savas stratēģiskās intereses, paturot prātā mērķus, kas definēti Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam. Ir noteikti trīs visaptveroši mērķi, kas pēc tam ir sadalīti sešās prioritārajās jomās. Starptautiskā sadarbība ir prioritāte, kas tiek aplūkota atsevišķi. Nodaļā par principiem ir atspoguļotas ES ārējās attiecībās un starptautiskajā sadarbībā vispārpieņemtas normas — daudzpusējas attiecības, daudzpusējas pieejas, papildināmība un subsidiaritāte, savstarpēja pārskatatbildība. Īpaša uzmanība ir pievērsta politiskajam dialogam un politikas saskaņotībai, lai sasniegtu attīstības mērķus.

2. daļā (Kopīgās prioritātes) ir izklāstītas sešas prioritārās jomas. Sadaļu par cilvēktiesībām, pamatbrīvībām, demokrātiju, tiesiskumu un labu pārvaldību (I sadaļa), mieru, drošību un taisnīgumu (IV sadaļa), migrāciju un mobilitāti (V sadaļa) pamatā ir KPN, un tās atbilst pašreizējiem noteikumiem ES ārējo attiecību jomā. Konkrētāk, sadaļā par migrāciju, piemērojot uz tiesībām balstītu pieeju un uzsverot labi pārvaldītas migrācijas labvēlīgos aspektus, partnervalstis tiek aicinātas ieviest efektīvākus atgriešanas mehānismus un atpakaļuzņemšanas politiku. Sadaļās par iekļaujošu, ilgtspējīgu ekonomikas attīstību (II sadaļa), vidi un klimata pārmaiņām (III sadaļa), tautas attīstību un cieņu (VI sadaļa) ir ieviestas dažas būtiskas pārmaiņas salīdzinājumā ar KPN — arī tāpēc, ka ir pieņemta Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam. Šajā saistībā puses ir stingri apņēmušās veikt konkrētus pasākumus, lai sasniegtu IAM, un, ja iespējams, pat pārsniegtu tos. Liela uzmanība ir pievērsta ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem un privātā sektora attīstībai, lai radītu jaunas ekonomiskas iespējas un vairāk un labākas darbvietas ikvienam.

3. daļā (Starptautiskā sadarbība) ir izklāstīti principi un mehānismi, kas ir ES un partnervalstu rīcības pamatā, sadarbojoties starptautiskā mērogā. Lai sasniegtu rezultātus, būs jāstiprina vai jāveido gan ministru līmeņa sanāksmes, gan īpaši koordinācijas mehānismi galvenajās starptautiskajās organizācijās un notikumos. Ir paredzēta arī iespēja iesaistīt citas ieinteresētās personas.

ES un Āfrikas pakts

1. iedaļā (Sadarbības pamats) ir izklāstīti ES un Āfrikas pakta, ar ko papildina un integrē pašreizējo ES un Āfrikas kopējo stratēģiju (JAES), mērķi un principi. Mērķis ir pastiprināt politisko aspektu attiecībās starp ES un Āfrikas valstīm, vienojoties par jaunu, paplašinātu vienotu norāžu dokumentu un īstenojot to saskaņā ar atjaunotās partnerības ar Subsahāras valstīm tiesisko regulējumu, vienlaikus saglabājot pašreizējos asociācijas nolīgumus ar Ziemeļāfrikas valstīm.

2. iedaļā (Stratēģiskās prioritātes) ir noteikti vairāki konkrēti pasākumi, kurus ES un Āfrikas valstis veiks sešās prioritārajās jomās. Dažas būtiskas pārmaiņas ir ieviestas saistībā ar iekļaujošu, ilgtspējīgu ekonomisko attīstību (III sadaļa) un mobilitāti un migrāciju (V sadaļa). Attiecībā uz ekonomisko attīstību šajā priekšlikumā ir ieteiktas vairākas darbības galvenajos virzienos, kas varētu veicināt lielākas ieguldījumu plūsmas un privātā sektora attīstību. Attiecībā uz migrāciju šajā priekšlikumā ir uzsvērti iespējamie pozitīvie ieguvumi no likumīgas mobilitātes gan nosūtītājām valstīm, gan uzņēmējām valstīm, tomēr ir paredzēti arī stingrāki mehānismi, lai garantētu, ka valstis ātrāk reaģē uz atpakaļuzņemšanas pieprasījumiem, kā arī noteikumi sadarbības pastiprināšanai robežu pārvaldības un cilvēku tirdzniecības apkarošanas jomā. ES un Āfrikas paktā ir uzskaitīti arī vairāki konkrēti pasākumi saistībā ar mieru un drošību, jo īpaši saistībā ar cīņu pret terorismu (I sadaļa), cilvēktiesībām un demokrātisku pārvaldību (II sadaļa), tautas attīstību un cilvēka cieņu (IV sadaļa) un klimata pārmaiņām un vides ilgtspēju (VI sadaļa). Šie pasākumi ir paredzēti tieši IAM sasniegšanai, taču tajos ir ietverta arī ES un Āfrikas Savienības (ĀS) redzējumi, kas tika iekļauti jaunākajos stratēģiskajos dokumentos (Āfrikas programmā 2063. gadam, Globālajā Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģijā un Eiropas Konsensā par attīstību).

ES un Āfrikas institucionālās struktūras pamatā ir pārskatīta sistēma, balstoties galvenokārt uz pašreizējām dialoga platformām, kur lielāka loma ir piešķirta Āfrikas Savienībai (ĀS).

ES un Karību jūras reģiona valstu pakts

1. iedaļā (Sadarbības pamats) ir izklāstīti ES un Karību jūras reģiona valstu pakta, ar ko papildina un integrē pašreizējo ES un Karību jūras reģiona valstu kopīgo partnerības stratēģiju, mērķi un principi. Svarīgi, ka tajā ir atzīta Karību jūras reģiona valstu ciešā saikne ar tālākajiem reģioniem (TR) un aizjūras zemēm un teritorijām (AZT).

2. iedaļā (Stratēģiskās prioritātes) ir noteikti vairāki konkrēti pasākumi, kurus ES un Karību jūras reģiona valstis veiks četrās prioritārajās jomās. Uzsverot reģionālās sadarbības lielo nozīmi, lielākā uzmanība tiks pievērsta četriem jautājumiem: klimata pārmaiņu ietekme uz dabas resursiem, pievēršot īpašu uzmanību vides ilgtspējai un katastrofu pārvaldībai (I sadaļa), nepieciešamība koncentrēt pūliņus svarīgākajos stratēģiskajos sektoros, kas ir saistīti ar jūras nozaru (“zilo”) izaugsmi, enerģētiku un tūrismu (II sadaļa), cilvēku drošības veicināšana, īpašu uzmanību pievēršot organizētajai noziedzībai un (ar dzimumu saistītai un bandu) vardarbībai, kā arī mehānismu ieviešanai nodokļu politikas jomā saskaņā ar pasaules mēroga standartiem (III sadaļa), nevienlīdzība un dzimumu līdztiesība, kā arī īpašā situācija Haiti kā vienīgajā vismazāk attīstītajā valstī (VĀV) šajā reģionā (IV sadaļa).

ES un Karību jūras reģiona valstu pakta institucionālās struktūras pamatā ir pārskatītā institucionālā sistēma (kas izklāstīta vispārīgās daļas III daļā), pamatojoties galvenokārt uz pašreizējām dialoga platformām.

ES un Klusā okeāna valstu pakts

1. sadaļā (Sadarbības pamats) ir izklāstīti jaunā ES un Klusā okeāna valstu pakta mērķi un principi. Svarīgi, ka tajā ir atzīta ES īpašā saikne ar aizjūras zemēm un teritorijām (AZT).

2. iedaļā (Stratēģiskās prioritātes) ir noteikti vairāki konkrēti pasākumi, kurus ES un Klusā okeāna valstis veiks četrās prioritārajās jomās. Atspoguļojot reģiona specifiku un ņemot vērā reģionālās sadarbības lielo nozīmi, lielākā uzmanība tiks pievērsta četriem jautājumiem: klimata pārmaiņas un dabas resursu ilgtspējīga pārvaldība, tostarp okeānu un katastrofu pārvaldība (I sadaļa), mērķtiecīgi izvēlētas nozares, jo īpaši zivsaimniecība, ilgtspējīga enerģētika, jūras nozares (“zilā”) izaugsmes ekonomika un tūrisms (II sadaļa), cilvēktiesību veicināšana un konfliktu novēršanas pasākumi, kā arī nodokļu politikas mehānismu ieviešana, tostarp jautājums par nodokļu oāzēm (III sadaļa), tautas attīstība un sociālā kohēzija, novēršot dažādus neaizsargātības veidus (IV sadaļa).

ES un Klusā okeāna valstu pakta institucionālās struktūras pamatā ir pārskatīta institucionālā sistēma (kas izklāstīta vispārīgās daļas III daļā), pamatojoties galvenokārt uz pašreizējām dialoga platformām.

Daudzveidīga sadarbība

Šajā daļā uzmanība ir pievērsta finanšu un nefinanšu sadarbības līdzekļiem, kas paredzēti tam, lai varētu izpildīt gan pamatnolīgumā, gan trijos paktos noteiktos vispārīgos un īpašos mērķus. Ir noteikts, ka sadarbība ir jādažādo, lai atspoguļotu atšķirīgos apstākļus valstīs un reģionos. Ir atgādināta ES apņemšanās sniegt attīstības palīdzību pienācīgā apmērā tiem, kam tā ir visvairāk vajadzīga, un palielināt tās efektivitāti saskaņā ar starptautiski apstiprinātiem principiem. Ir uzsvērts arī tas, ka ĀKK valstīm ir jāmobilizē iekšzemes publiskie un privātie līdzekļi un jāveic savas nodokļu politikas reformas, tostarp jāapkaro nelikumīgās finanšu plūsmas. ES arī efektīvāk sadarbosies ar valstīm ar vidējiem ienākumiem (VVI), lai novērstu neaizsargātību un nevienlīdzību valsts iekšienē, vienlaikus radot papildu iespējas ES uzņēmumiem un iedzīvotājiem un uzlabojot sadarbību, lai sasniegtu IAM attiecīgajos reģionos un pasaules mērogā.

Institucionālā sistēma

Šajā daļā uzmanība ir pievērsta partnerības dalībniekiem un institucionālajai sistēmai — gan partnerības, gan triju paktu līmenī. Attiecībā uz dalībniekiem ir atgādināts, ka valstis ir ES primārie sarunu biedri, tomēr valstu valdībām ir jāpieliek papildu pūles, lai labāk iesaistītu valstu parlamentus un vietējās valsts iestādes. Vienlaikus ir ierosināts stiprināt reģionālo un kontinentālo organizāciju lomu gan triju reģionālo paktu pārvaldībā, gan īstenošanā. Ir piedāvāts arī palielināt pilsoniskās sabiedrības un privātā sektora lomu — ne tikai partnerībā, bet arī kā ļoti svarīgiem dalībniekiem, lai sasniegtu iekļaujošu ilgtspējīgu attīstību attiecīgajās valstīs un reģionos. Jaunā institucionālā sistēma atspoguļo partnerības pastiprināto politikas būtību, kā arī to, ka lielākā uzmanība ir pārnesta uz minētajiem trim reģioniem. Tā racionalizē un samazina pašreizējo struktūru darbības ietekmi un ir balstīta galvenokārt uz pašreizējām reģionālajām dialoga platformām.

Procesuālie aspekti

Komisija publisko šo ieteikumu un tā pielikumu uzreiz pēc to pieņemšanas. Komisija iesaka publiskot sarunu norādes uzreiz pēc to pieņemšanas.

Ieteikums

PADOMES LĒMUMS,

ar ko pilnvaro sākt sarunas par partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas valstīm

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 218. panta 3. un 4. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu,

ievērojot to, ka LESD 218. pantā ir noteikta vienota procedūra, kas jāievēro sarunās par nolīgumiem starp Savienību un trešām valstīm,

tā kā ir jāsāk sarunas, lai noslēgtu atjaunotu partnerības nolīgumu ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm,

tā kā plānotais partnerības nolīgums starp Eiropas Savienību un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas valstīm aptver plašu politikas jomu loku, tostarp ārpolitikas jautājumus, visā sarunu procesā Augstajam pārstāvim ir jānodrošina Savienības ārējās darbības konsekvence atbilstīgi LES 18. panta 4. punktam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Pilnvaro Komisiju un Augsto pārstāvi Savienības vārdā piedalīties sarunās par partnerības nolīgumu ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas valstīm.

Komisija vada sarunu komandu. Tajā piedalās arī Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos.

2. pants

Sarunu norādes ir noteiktas pielikumā un pēc pieņemšanas tiks publiskotas.

3. pants

Sarunas notiek, apspriežoties ar [īpašās komitejas nosaukums, ko norāda Padome].

4. pants

Šis lēmums ir adresēts Komisijai.

Strasbūrā,

(1)    Sk. arī “Why the EU should act” (“Kāpēc ES būtu jārīkojas”), Ietekmes novērtējums, SWD(2016) 380 final, 18. lpp.

EIROPAS KOMISIJA

Strasbūrā,12.12.2017

COM(2017) 763 final

PIELIKUMS

Ieteikumam

Padomes Lēmums,

ar ko pilnvaro sākt sarunas par partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas valstīm

PIELIKUMS

Satura rādītājs

1.NOLĪGUMA BŪTĪBA UN DARBĪBAS JOMA

2.PAMATS

3.ES UN ĀFRIKAS PAKTS

4.ES UN KARĪBU JŪRAS REĢIONA VALSTU PAKTS

5.ES UN KLUSĀ OKEĀNA VALSTU PAKTS

6.DAUDZVEIDĪGA SADARBĪBA

7.INSTITUCIONĀLĀ SISTĒMA

8.NOBEIGUMA NOTEIKUMI

1.NOLĪGUMA BŪTĪBA UN DARBĪBAS JOMA

Sarunu nolūks ir noslēgt pastiprinātu partnerību starp Eiropas Savienību (ES) un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm. Mērķis ir iegūt jaunu nolīgumu, kas sastāv no kopīga pamata un trim reģionālajiem paktiem. Kopīgajā pamatā, kas piemērojams visiem partnerības dalībniekiem, būs uzskaitīti vispārīgi mērķi, principi un prioritātes, un tas ļaus pastiprināt sadarbību starptautiskā līmenī. Lielākais uzsvars būs likts uz reģionālajiem paktiem, kuros būs noteiktas konkrētam reģionam paredzētas prioritātes attiecībā uz valstīm Āfrikā, Karību jūras reģionā un Klusā okeāna reģionā atbilstoši pastiprinātajai reģionālajai dinamikai un reģionālo organizāciju pieaugošajai nozīmei. Partnerība dažādās pakāpēs būs pieejama citām valstīm, kas vēlas iesaistīties vai pievienoties, ja tām ir tādas pašas vērtības un tās veicina minēto mērķu sasniegšanu.

Jaunais nolīgums ir paredzēts kā visaptveroša politiska partnerība, kas nosaka attiecības starp pusēm un rada savstarpēji izdevīgus iznākumus kopējās un savstarpēji saistītās interesēs. Šai nolūkā tā mērķis būs, pirmkārt, veidot miermīlīgas un noturīgas valstis un sabiedrības, vairot labi pārvaldītas migrācijas sniegtos labumus un nodrošināt, ka pilnībā tiek ievērotas starptautiskās saistības cilvēktiesību, pamatbrīvību un demokrātisko principu jomā. Otrkārt, tas veicinās ilgtspējīgu attīstību, pamatojoties uz Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam un Parīzes nolīguma par klimata pārmaiņām īstenošanu, kā arī stimulēs ieguldījumus un radīs pienācīgas darbvietas visiem. Treškārt, tas sekmēs kopēju nostāju pasaules mērogā, veicinot daudzpusējas attiecības un uz noteikumiem balstītu starptautisku kārtību.

Reģionālie pakti ir nolīguma protokoli, kuros sniegts visaptverošs attiecību tiesiskais regulējums. Vienlaikus protokols ļauj elastīgi pielāgoties mainīgajiem apstākļiem, izmantojot vienkāršotu procedūru visu triju reģionālo paktu pārskatīšanai.

Nolīgums ietvers pielāgotu institucionālo arhitektūru, lai garantētu struktūru vienkāršošanu un lielāku saskaņotību ar esošajiem regulējumiem, kā arī lēmumu un darbību ātrāku un efektīvāku īstenošanu. Tajā arī būs noteikts, ka puses piemēros daudzpusēju pieeju, nostiprinot pilsoniskās sabiedrības un privātā sektora lomu.

2.PAMATS

1. DAĻA. KOPĒJIE NOTEIKUMI

I sadaļa. Mērķi

Nolīgumā būs noteikts, ka pusēm 1 ir kopēji mērķi:

veidot politisku partnerību, kas vērsta uz miermīlīgu, stabilu, labi pārvaldītu, pārtikušu un noturīgu valstu un sabiedrību veidošanu;

·paātrināt virzību ceļā uz ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu, jo īpaši nabadzības izskaušanu, ņemot vērā dažādu valstu dažādās vajadzības un prioritātes;

·veidot efektīvas alianses starptautiskā līmenī, lai veicinātu rīcību pasaules mērogā.

Jo īpaši puses apņemsies veikt konkrētas darbības, lai:

·nodrošinātu cilvēktiesības, pamatbrīvības, demokrātiju, tiesiskumu un labu pārvaldību;

·veicinātu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi un pienācīgas darbvietas visiem;

·aizsargātu vidi, cīnītos pret klimata pārmaiņām un veicinātu ilgtspējīgu enerģētiku;

·veicinātu mieru, drošību un taisnīgumu;

·pārvērstu mobilitāti un migrāciju iespējās un risinātu problēmas kopumā;

·veicinātu tautas attīstību un cilvēka cieņu.

II sadaļa. Principi

Nolīgumā būs noteikts, ka partnerības mērķi, kuru pamatā ir juridiski saistoša sistēma, tiks sasniegti vienlīdzības, nediskriminācijas, solidaritātes un savstarpējas cieņas garā.

Nolīgums atgādinās par pušu apņemšanos uzlabot regulāro politisko dialogu visos līmeņos un tādā veidā, kas vislabāk palīdz sasniegt partnerības mērķus.

Nolīgumā būs pausts pušu atbalsts spēcīgai un efektīvai daudzpusējai sistēmai un apņemšanās sadarboties daudzpusējos forumos un starptautiskās organizācijās kopēju un starptautisku interešu jautājumos.

Nolīgums apliecinās, ka partnerības mērķi tiks pildīti, piemērojot integrētu pieeju, kas ietver politiskus, ekonomiskus, sociālus, kultūras un vides elementus.

Nolīgumā būs noteikts, ka puses pieņems lēmumus un rīkosies piemērotākajā līmenī atbilstoši papildināmības un subsidiaritātes principam. Sadarbība var notikt oficiālā un ad-hoc reģionālā formātā, lai efektīvāk un lietderīgāk sasniegtu partnerības mērķus.

Nolīgumā būs noteikts, ka puses veicinās daudzpusēju pieeju, stimulējot plaša dalībnieku loka aktīvu iesaistīšanos dialoga un sadarbības procesos.

Nolīgumā būs noteikts, ka pusēm ir jānodrošina, ka tiek veikti visi vajadzīgie pasākumi, lai izpildītu Nolīguma noteikumus.

III sadaļa. Politiskais dialogs

Nolīgums vēlreiz apstiprinās pušu apņemšanos turpināt attīstīt un uzlabot politisko dialogu visās jomās un attiecībā uz visiem mērķiem un uzdevumiem, kas noteikti Nolīgumā.

Dialoga mērķis būs i) veicināt savstarpēju sapratni par katras puses nostāju un interesēm un ii) palīdzēt sasniegt Nolīguma mērķus, veicinot un aktivizējot efektīvu sadarbību visos jautājumos, kas rada kopējas bažas, valsts un reģionālā līmenī, un ļaujot regulāri koordinēt starptautiskus un globālus kopēju interešu jautājumus. Dialoga mērķis var būt arī attīstīt jaunas iniciatīvas, lai sasniegtu kopējus mērķus, kopīgi apstiprinātas prioritātes un darba kārtību, tostarp veidojot jaunas sadarbības formas un formātus.

Dialogs notiks regulāri — elastīgā un pielāgotā veidā. Tas notiks piemērotākajā formātā un līmenī, tostarp valsts, reģionālā, kontinentālā vai visu ĀKK valstu līmenī. Tas pilnībā izmantos visus iespējamos kanālus, tostarp starptautisko sanāksmju kontekstā.

IV sadaļa. Politikas saskaņotība attīstībai

Nolīgumā būs atzīts, ka, lai varētu īstenot integrētos un savstarpēji saistītos mērķus, kas noteikti Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam, ir nepieciešama stimulējoša politikas programma dažādos līmeņos un aktīva pieeja, veidojot dažādu politikas jomu sinerģijas. Šai nolūkā puses vienosies darīt katra savu darba daļu ceļā uz politikas saskaņotību, lai nodrošinātu, ka to politika atbalsta to ilgtspējīgu attīstību gan iekšzemē, gan starptautiski.

Nolīgums ietvers katras puses apņemšanos individuāli un kolektīvi palielināt savas politikas sniegtos ieguvumus un mazināt tās iespējamo negatīvo ietekmi attiecībā uz otru pusi. Katra puse arī apņemsies informēt otru pusi un attiecīgā gadījumā apspriesties ar to noteiktā institucionālajā formātā par iniciatīvām un pasākumiem, kuriem varētu būt būtiska papildu ietekme uz otru pusi.

2. DAĻA. STRATĒĢISKĀS PRIORITĀTES

I sadaļa. Cilvēktiesības, pamatbrīvības, demokrātija, tiesiskums un laba pārvaldība

Nolīgumā būs iekļauti noteikumi, ar ko puses atgādina par savu apņemšanos veicināt, aizsargāt un īstenot demokrātijas, cilvēktiesību, pamatbrīvību, labas pārvaldības un tiesiskuma vispārējās vērtības, nodrošināt cilvēka cieņu un ievērot nediskriminācijas, vienlīdzības un solidaritātes principus. Puses veicinās šīs vērtības, pilnībā ievērojot ANO hartas principus un starptautiskās tiesības.

Nolīgums nodrošinās, ka cilvēktiesību, pamatbrīvību, demokrātijas principu un tiesiskuma ievērošana ir pušu iekšzemes un starptautiskās politikas pamatā un ir ļoti svarīgs šā nolīguma elements. Arī laba pārvaldība būs pušu iekšzemes un starptautiskās politikas pamatā un ļoti svarīgs šā nolīguma elements. Nolīgumā būs arī atzīts, ka nepilnības šo ļoti svarīgo un fundamentālo elementu nodrošināšanā un izpildē rada lielas problēmas ilgtspējīgai attīstībai.

Nolīgums veicinās uz tiesībām balstītu politiku, kas ietver visas cilvēktiesības un nodrošina vienlīdzīgu pieeju iespējām visiem sabiedrības locekļiem neatkarīgi no etniskās piederības, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās piederības, ticības, seksuālās orientācijas un dzimuma identitātes, migrācijas statusa vai citiem faktoriem. Tajā būs ietverta arī apņemšanās cīnīties pret rasismu, rasu diskrimināciju, ksenofobiju un ar to saistītu neiecietību.

Nolīgumā, kurā atzīta plurālistisku sabiedrību nozīme, būs ietverta pušu apņemšanās veicināt iekļaujošus politiskos procesus, atbalstīt pārskatatbildīgas un pārredzamas iestādes, kā arī līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedrības piekļuvi informācijai. Tajā būs ietverta apņemšanās veicināt vārda brīvību un plašsaziņas līdzekļu neatkarību kā demokrātijas pīlārus un sekmēt, saglabāt un paplašināt atklātu un stimulējošu vidi pilsoniskajai sabiedrībai.

Nolīgumā būs iekļauti noteikumi par piekļuvi efektīvai un neatkarīgai tiesai un juridiskajai palīdzībai visiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

Nolīgumā būs iekļauti noteikumi par atbalstu iniciatīvām korupcijas apkarošanai, lielākas pārredzamības un pārskatatbildības ieviešanai attiecībā uz valsts līdzekļiem un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, ieņēmumu iekasēšanas uzlabošanai, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un to apiešanas apkarošanai un starptautisko nodokļu pārvaldības standartu izpildei. Šajā saistībā īpaša uzmanība ir jāpievērš ES ārējās finansiālās palīdzības pienācīgai izmantošanai.

Nolīgumā būs iekļauts noteikums, ka pusēm ir jāsadarbojas, lai izstrādātu uzticamu un lietderīgu statistikas sistēmu ar mērķi nodrošināt nepieciešamos statistikas datus reformu procesa atbalstam un uzraudzībai un ilgtspējīgas attīstības veicināšanai.

II sadaļa. Iekļaujoša, ilgtspējīga ekonomiskā attīstība

Nolīgumā būs noteikts, ka iekļaujoša un ilgtspējīga ekonomiskā izaugsme ir ļoti svarīga, lai varētu īstenot Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam. Tajā būs arī atzīts, ka labklājības nodrošināšanai ļoti svarīgs faktors ir pilnīga nodarbinātība un pienācīgs darbs visiem.

Nolīgumā būs arī noteikts, ka puses sadarbosies, lai radītu piemērotus apstākļus ieguldījumu palielināšanai, pastiprinātai tirdzniecībai un privātā sektora attīstībai visās nozarēs, tostarp lauksaimniecībā, rūpniecībā un pakalpojumu nozarē.

Ekonomiskais dialogs

Nolīgumā būs iekļauti noteikumi par ekonomisko dialogu, lai veicinātu ekonomikas reformu procesu, uzlabojot sapratni par pušu attiecīgo ekonomiku pamatiem. Puses vienosies apmainīties ar informāciju un viedokļiem par makroekonomikas politiku un strukturālajām reformām un veikt kopīgu analīzi par savstarpēju interešu jautājumiem ekonomikas jomā, tostarp, piemēram, par fiskālās un monetārās politikas programmām un to īstenošanas instrumentiem.

Nolīgumā būs arī iekļauti noteikumi par sadarbību pareizu valsts finanšu pārvaldības sistēmu izstrādē un ieviešanā atbilstoši efektivitātes, pārredzamības un pārskatatbildības pamatprincipiem.

Ieguldījumu un privātā sektora attīstība

Nolīgumā būs atzīts, ka ļoti svarīgs partnerības mērķis ir būtiski palielināt ES un ĀKK iedzīvotāju un uzņēmumu iespējas, veicināt labklājību, nodrošinot vairāk un labākas darbvietas visiem.

Puses sadarbosies, lai radītu labvēlīgu ekonomisko vidi ar nolūku palielināt ilgtspējīgu un atbildīgu ieguldījumu plūsmu līmeni, kas būtu abpusēji izdevīgi. Ievērojot ES un tās dalībvalstu kompetenci, puses veicinās pievilcīgas un stabilas vides izveidi (divvirzienu) ieguldījumiem, atbalstot stabilus, pārredzamus un atklātus noteikumus investoriem un pētot ieguldījumu plūsmu palielināšanas mehānismus, jo īpaši paredzot labākus nosacījumus ieguldījumiem, kapitāla pārvešanai, tehnoloģijām un informācijas apmaiņai par ieguldījumu iespējām.

Puses atbalstīs mikrouzņēmumus, mazos un vidējos uzņēmumus (MMVU), kuriem ir ļoti svarīga loma saistībā ar iekļaujošas ekonomiskās izaugsmes un ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanu. Šajā saistībā tās sadarbosies, lai ļautu MMVU gan no ES, gan ĀKK valstīm efektīvi integrēties piegādes un vērtības ķēdēs.

Puses pastiprinās sadarbību, lai veicinātu finansiālo iekļaušanu un piekļuvi finansējumam, izmantojot plašu finanšu pakalpojumu un inovatīvu finanšu instrumentu un mehānismu spektru, tostarp atbalstot drošu, labi pārraudzītu un atklātu finanšu sistēmu izstrādi vērienīgākai privātā sektora kreditēšanai.

Puses atzīs, ka pienācīga infrastruktūra, tostarp transports, enerģētika, ūdensapgāde, digitālā savienojamība, kā arī pētniecība un inovācijas ir galvenie faktori, kas veicina ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi. Tās arī pastiprinās sadarbību tehniskās un profesionālās izglītības un apmācības jomā un efektīvāk sasaistīs to ar vietējo darba tirgu un vajadzīgajām prasmēm.

Puses vēlreiz apstiprinās, ka privātajam sektoram un ieguldījumu darbībās ir jāievēro un jāveicina darba pamatstandarti. Tās vēlreiz apstiprinās biedrošanās brīvības principu un savu apņemšanos veicināt un efektīvi īstenot starptautiski atzītus standartus darba un sociālajā jomā, ko apstiprinājusi Starptautiskā Darba organizācija (SDO) un citas attiecīgās institūcijas. Tās arī apņemsies izveidot vairāk un labākas darbvietas, lai dotu lielākas ekonomiskās un sociālās iespējas jauniešiem un nabadzīgākajiem un neaizsargātākajiem cilvēkiem, jo īpaši sievietēm un meitenēm.

Puses nodrošinās, ka tiek noteikti un ievēroti principi par korporatīvo sociālo atbildību un atbildīgu uzņēmējdarbības praksi, tostarp par fiskālo un vides atbildību, pārredzamību un pārskatatbildību — atbilstīgi starptautiski atzītām pamatnostādnēm un principiem.

Tirdzniecības sadarbība

Puses atzīs tirdzniecības un ieguldījumu lielo nozīmi ĀKK un ES attiecībās kopumā un ĀKK valstu ekonomiskajā attīstībā. Tās vienosies veicināt tirdzniecību un ieguldījumus starp pusēm, kas uzlabos to integrāciju pasaules ekonomikā.

Puses atjaunos savu apņemšanos pildīt savas saistības, kuras tās uzņēmās Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) ietvaros, un sekmēt PTO mērķu sasniegšanu.

Puses veiks visus vajadzīgos pasākumus, lai izmantotu ekonomisko partnerību nolīgumu (EPN) un citu atviegloto tirdzniecības režīmu radītās stabilās un paredzamās struktūras sniegtos labumus, tostarp iespēju attiecīgā gadījumā paplašināt un padziļināt nolīgumus atbilstoši rendez-vous klauzulām un ar attiecīgo pušu piekrišanu.

Puses vēlreiz apstiprinās, ka cilvēktiesību, demokrātijas principu un tiesiskuma ievērošana, masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšana, kā arī laba pārvaldība ir ļoti svarīgi un fundamentāli EPN elementi.

Puses vienosies veicināt pilsoniskās sabiedrības un privātā sektora, jo īpaši MVU, iesaistīšanos dialogos par tirdzniecību un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem, kā arī EPN īstenošanā.

Puses vienosies iesaistīties dialogā attiecīgos līmeņos (visu ĀKK valstu, reģionālā un valsts līmenī), kā arī sadarboties starptautiskos forumos par jautājumiem, kas saistīti ar tirdzniecību. Tās vienosies par šādam dialogam piemērotas institucionālās sistēmas izvēli.

Puses vēlreiz apstiprinās savu apņemšanos integrēt ilgtspējīgu attīstību, tostarp sociālos un vides aspektus, visās divpusējo tirdzniecības attiecību jomās un veicināt sadarbību un dialogu šajās jomās.

Puses vēlreiz apstiprinās savas attiecīgās saistības starptautiskajos instrumentos pakalpojumu tirdzniecības jomā un uzlabos dialogu un sadarbību attiecīgajos līmeņos šajā jomā. Attiecīgā gadījumā tās vēlreiz atgādinās par saistībām īpašās jomās, piemēram, jūras pārvadājumu un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā.

Puses arī vēlreiz apstiprinās savas saistības starptautiskos nolīgumos un citos instrumentos tādās ar tirdzniecību saistītās jomās kā intelektuālā īpašuma tiesības, ar tarifiem nesaistītu šķēršļu novēršana, efektīvas un godīgas konkurences politika, tostarp valsts subsīdiju pārredzamība, muitas un tirdzniecības veicināšana, regulējuma saskaņošana, standartizācija un sertifikācija, kā arī sanitārie un fitosanitārie pasākumi, un uzlabos sadarbību un dialogu attiecīgajos līmeņos šajās jomās.

III sadaļa. Vides un klimata pārmaiņas

Nolīgumā tiks atzīts, ka vides degradācija un klimata pārmaiņas nopietni apdraud ilgtspējīgu attīstību, pakļaujot riskam pašreizējo un turpmāko paaudžu dzīvi (dzīves kvalitāti), apdraudot mieru un stabilitāti, kā arī ekonomisko izaugsmi.

Puses apņemsies sadarboties, lai paātrinātu virzību ceļā uz Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam attiecīgo mērķu sasniegšanu un Parīzes nolīguma par klimata pārmaiņām īstenošanu. Tās apņemsies uzlabot sadarbību un veidot efektīvas alianses starptautiskā līmenī saistībā ar attiecīgajiem jautājumiem, jo īpaši klimata pārmaiņām, ilgtspējīgu enerģētiku, okeānu pārvaldību un bioloģisko daudzveidību. Tās arī vienosies saskaņot ilgtspējīgas attīstības un klimata pārmaiņu mērķus visās politikas jomās, plānos un ieguldījumos un uzlabot sadarbību ar pašvaldībām, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un privāto sektoru.

Puses atzīs, ka vērienīgi ietekmes mazināšanas un pielāgošanās pasākumi, tostarp katastrofu riska mazināšana, ir ļoti svarīgi, lai pārvaldītu un mazinātu klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi. Šajā saistībā tās vienosies īstenot vērienīgas, izmērāmas un taisnīgas mazināšanas saistības, ņemot vērā dažādos apstākļus valstīs un ekonomisko apstākļu un spēju attīstību. Tās arī vienosies integrēt pielāgošanās plānus valsts procesos un dalīties ar pieredzi, lai sasniegtu pret klimata pārmaiņām noturīgu attīstību.

Puses atbalstīs dabas resursu, tostarp zemes un ūdens, saglabāšanu un ilgtspējīgu pārvaldību, aprites ekonomikas pieeju un ilgtspējīga patēriņa un ražošanas prakses veicināšanu, kā arī bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu, tostarp mežsaimniecības, saglabāšanu un ilgtspējīgu pārvaldību un cīņu pret savvaļas dzīvnieku un koksnes nelikumīgu tirdzniecību. Lai iegūtu veselīgus un produktīvus okeānus, tās veicinās jūras ekosistēmu aizsardzību un atjaunošanu, okeāna resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu pārvaldību un ilgtspējīgu zivsaimniecību.

Pastiprinot sadarbību, puses ņems vērā:

·mazāk attīstīto mazo salu valstu neaizsargātību, jo īpaši saistībā ar klimata pārmaiņu radīto apdraudējumu;

·ietekmi uz valstīm, ko rada pastiprināts sausums, nepietiekams ūdens daudzums, zemes degradācija un pārtuksnešošanās;

·saikni starp katastrofu riska samazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģijām un darbībām, kā arī to ciešo saistību ar izturētspēju, klimata pārmaiņu mazināšanu, ekosistēmas pakalpojumiem un nodrošinātību ar pārtiku, kā arī saikni ar pārvietošanu, migrāciju un drošību.

IV sadaļa. Miers, drošība un taisnīgums

Nolīgumā tiks atzīts, ka miera, stabilitātes un drošības, tostarp cilvēku drošības un izturētspējas, veicināšana ir ļoti svarīgs nosacījums, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību un labklājību. Tajā būs vēlreiz atgādināts, ka ilgtspējīga attīstība nav iespējama bez miera un drošības un ka bez iekļaujošas attīstības nav iespējams ilgtspējīgs miers un drošība.

Puses izmantos integrētu pieeju konfliktiem un krīzēm, tostarp novēršanas, risināšanas un izlīguma pasākumus, nosakot civilās un militārās spējas, kā arī to mijiedarbību. Tās cieši sadarbosies ar kontinentālajām un reģionālajām organizācijām un ANO. Tās stimulēs dialoga un vienprātības veidošanai paredzētus iekļaujošus un līdzdalības mehānismus un struktūras, iesaistot vietējās kopienas un pilsoniskās sabiedrības organizācijas.

Puses sadarbosies, lai uzlabotu dabas resursu, tostarp ieguves nozaru, pārvaldību, lai labumu gūtu sabiedrība kopumā un lai nepieļautu, ka to nelikumīga izmantošana un tirdzniecība izraisa un uztur konfliktus.

Puses apņemsies rīkoties kopīgi, lai novērstu un apkarotu starptautisko terorismu un vardarbīgo ekstrēmismu, pilnībā ievērojot tiesiskumu, starptautiskās tiesības, cilvēktiesības, bēgļu tiesības un starptautiskās humanitārās tiesības.

Puses stiprinās savu apņemšanos apkarot jebkādu organizēto noziedzību un nelikumīgu tirdzniecību, tostarp cilvēku, narkotiku un bīstamo materiālu tirdzniecību.

Puses apņemsies sadarboties, lai novērstu to finanšu sistēmu izmantošanu no noziedzīgām darbībām (tostarp nelikumīgas tirdzniecības un korupcijas) iegūtu ieņēmumu legalizēšanai un terorisma finansēšanai.

Puses apņemsies novērst nesodāmību visos līmeņos un jo īpaši par smagākajiem starptautiskajiem noziegumiem. Šajā saistībā tās vēlreiz apstiprinās savu apņemšanos veikt pasākumus, lai ieviestu Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) Romas statūtus un attiecīgā gadījumā saistītos instrumentus, vienlaikus atzīstot valstu kriminālo jurisdikciju un SKT funkciju papildināmību tiesiskuma un izlīguma nodrošināšanā.

Puses vēlreiz apstiprinās savu apņemšanos apkarot masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu un to nodošanas veidus, pilnībā ievērojot pašreizējās saistības saskaņā ar starptautiskajiem atbruņošanās un neizplatīšanas līgumiem un nolīgumiem un citas attiecīgās starptautiskās saistības. Puses vienosies, ka tas ir ļoti svarīgs Nolīguma elements.

Puses pastiprinās cīņu pret kājnieku mīnu (APL), sprādzienbīstamo kara palieku (ERW) un kājnieku ieroču un vieglo ieroču (VIKI) nelikumīgu ražošanu, nodošanu, apriti, pārmērīgu uzkrāšanu un nekontrolētu izplatīšanu. Puses arī atzīs valsts kontroles sistēmu nozīmi saistībā ar ieroču nodošanu atbilstoši starptautiskajiem standarta nolīgumiem.

Puses apņemsies aizsargāt svarīgāko infrastruktūru, mazināt dabiskas, nejaušas un noziedzīgas izcelsmes ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko un kodolrisku (ĶBRK), kā arī pastiprināt civilās aviācijas un jūras drošību, tostarp cīnoties pret pirātismu un bruņotu laupīšanu jūrā.

Puses apņemsies uzlabot sadarbību, lai veicinātu kiberdrošību, novērstu augsto tehnoloģiju noziegumus, kibernoziegumus un elektroniskos noziegumus un uzlabotu tīkla drošību, apmainoties ar informāciju un praktisko pieredzi saskaņā ar saviem tiesību aktiem un starptautiskajām saistībām cilvēktiesību jomā.

Puses vienosies sadarboties, lai nodrošinātu datu aizsardzību augstā līmenī atbilstoši attiecīgajiem starptautiskajiem instrumentiem un standartiem, tostarp apmainoties ar informāciju un zināšanām.

V sadaļa. Migrācija un mobilitāte

Nolīgumā būs atzīts, ka migrācija un mobilitāte var pozitīvi ietekmēt ilgtspējīgu izaugsmi, ja tiek nodrošināta šo procesu pienācīga pārvaldība. Tajā būs atzīta arī arvien lielākā nozīme, kāda ir migrācijai un mobilitātei starp jaunattīstības valstīm un vides izraisītai migrācijai un mobilitātei, kā arī piespiedu pārvietošanai.

Nolīgumā būs nostiprināta pušu apņemšanās veicināt sadarbību, lai palielinātu ieguvumus, ko var sniegt labi pārvaldīta migrācija un mobilitāte, piemēram, saistībā ar naudas pārvedumiem, palielinātu ieguldījumu apmēru un zināšanu, tehnoloģiju, prasmju un produktīvo spēju nodošanu migrantiem, viņu ģimenēm un sabiedrībai izcelsmes un mērķa valstīs, kā arī lai mazinātu negatīvo ietekmi uz attīstību, piemēram, darbaspēka aizplūšanas dēļ un saistībā ar citām sociālajām izmaksām. Var veikt papildu pasākumus, lai ļautu diasporas un migrantu organizāciju biedriem aktīvi veicināt savas izcelsmes valsts attīstību.

Nolīgumā būs vēlreiz apstiprināta pušu apņemšanās nodrošināt taisnīgu attieksmi pret trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri to teritorijā dzīvo likumīgi, apņemšanās pieņemt efektīvu integrācijas politiku, lai piešķirtu viņiem tiesības un pienākumus, kas pielīdzināmi šo valstu pilsoņu tiesībām un pienākumiem, un izstrādāt pasākumus pret jebkādu diskrimināciju.

Nolīgums stiprinās pušu apņemšanos sadarboties, lai novērstu un apkarotu neatbilstīgu migrāciju, atzīstot, ka neatbilstīga migrācija negatīvi ietekmē izcelsmes, tranzīta un mērķa valstis un palielina risku, ka migranti saskarsies ar cilvēktiesību pārkāpumiem un kļūs par nelikumīgas tirdzniecības un ļaunprātīgas izmantošanas upuriem.

Nolīgumā būs vēlreiz apstiprināts katras puses juridiskais pienākums nodrošināt to savu pilsoņu beznosacījuma atpakaļuzņemšanu, kuri nelikumīgi uzturas otras puses teritorijā, un šo saistību raitu un efektīvu īstenošanu. Lai to paveiktu, Nolīgumā būs norādīti konkrēti noteikumi par to, kā šo pienākumu īstenot praksē.

Nolīgumā būs arī iekļauta pušu apņemšanās nodrošināt, ka ikvienā procedūrā, kas tiks sākta, lai atgrieztu neatbilstīgus imigrantus viņu izcelsmes valstī, tiks ievērotas cilvēktiesības un cilvēka cieņa. Puses vienosies pastiprināt sadarbību, lai veicinātu neatbilstīgu migrantu pastāvīgu reintegrāciju atbilstoši partnerības un kopīgas atbildības principiem.

Nolīgumā būs iekļauta pušu apņemšanās pastiprināt centienus, lai novērstu cilvēku tirdzniecību un migrantu kontrabandu un cīnītos pret to, veicinātu un atbalstītu robežu integrētu pārvaldību, veiktu kopīgas finanšu izmeklēšanas, kā arī sadarbotos kriminālvajāšanas ietvaros.

Nolīgumā būs iekļauta pušu apņemšanās uzlabot bēgļu un citu pārvietoto personu aizsardzību neatkarīgi no viņu statusa saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, atbalstīt viņu integrāciju uzņēmējās valstīs un stiprināt pirmā patvēruma, tranzīta un mērķa valstu spējas. Sevišķa uzmanība Nolīgumā būs pievērsta migrantiem, kas ir neaizsargātā situācijā, un viņu īpašajām vajadzībām.

Nolīgumā būs atzīta lielā nozīme, kāda ir visaptverošas, saskaņotas un līdzsvarotas pieejas piemērošanai vairākās un savstarpēji saistītās prioritārajās jomās, pilnībā ievērojot saistības humanitāro un cilvēktiesību jomā. Puses centīsies palielināt ieguvumus no migrācijas un mobilitātes un veiks vajadzīgās darbības, izmantojot attiecīgo politiku, instrumentus un rīkus, lai nodrošinātu pušu savstarpēju iesaistīšanos un labumu.

VI sadaļa. Tautas attīstība un cilvēka cieņa

Nolīgumā būs vēlreiz apstiprināta pušu apņemšanās sadarboties, lai izskaustu jebkādu nabadzību, novērstu nevienlīdzību un veicinātu sociālo kohēziju, īpašu uzmanību pievēršot neaizsargātākajiem cilvēkiem un cilvēkiem nelabvēlīgā situācijā, lai nodrošinātu, ka visi cilvēki var cieņpilni īstenot savu potenciālu veselīgā vidē un ka neviens nav atstāts novārtā.

Šai nolūkā puses pastiprinās pūles, lai paātrinātu virzību ceļā uz Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam attiecīgo mērķu sasniegšanu. Īpaša uzmanība tiks pievērsta tiem, kuriem palīdzība ir nepieciešama visvairāk, jo īpaši vismazāk attīstītajām valstīm (VAV) un konfliktu skartajām un nestabilajām valstīm.

Puses, atzīstot, ka demogrāfiskā izaugsme un demogrāfiskās nobīdes var būtiski ietekmēt izaugsmi un ekonomisko progresu, apņemsies sadarboties, lai mazinātu ar iedzīvotāju skaita pieaugumu saistītās problēmas un izmantotu demogrāfijas sniegtos ieguvumus.

Taisnīga piekļuve sociālajiem pakalpojumiem

Nolīgums veicinās iekļaujošu un taisnīgu piekļuvi kvalitatīvai izglītībai visos līmeņos, tostarp tehniskajai un profesionālajai apmācībai, lai nodrošinātu, ka ikviens iegūst nepieciešamās zināšanas un prasmes, lai varētu dzīvot cieņpilnu dzīvi un uzlabot savas kopienas labklājību

Nolīgums ļaus piemērot pieeju “veselība visās politikas jomās”, novēršot nevienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un ieviešot universālu veselības aprūpi visās valstīs, veidojot spēcīgas un efektīvas veselības sistēmas un sadarbojoties kopēju interešu jautājumos, galvenokārt lai aizkavētu infekcijas un neinfekcijas slimību izplatīšanos un novērstu to izraisīšanu.

Nolīgums veicinās uzlabotu piekļuvi tīram ūdenim visiem, tostarp izmantojot ilgtspējīgas un integrētas ūdens pārvaldības sistēmas, kā arī pieejamu un piemērotu patvērumu visiem, izmantojot mērķtiecīgas mājokļu programmas un uzlabotus pilsētu attīstības plānus.

Sociālā aizsardzība

Nolīgumā būs atzīts, ka sociālās aizsardzības politikai ir pārveidojoša loma sabiedrībā, veicinot vienlīdzību, sociālo iekļaušanu un iekļaujošu ekonomisko izaugsmi.

Šajā saistībā puses apņemsies izstrādāt nodarbinātības politiku, kas vērsta uz pienācīgu darbu visiem, īstenot sadales sabiedrisko kārtību, pieņemot iekļaujošu valsts sociālās aizsardzības politiku un programmas, tostarp minimālos sociālās aizsardzības griestus, lai nodrošinātu, ka izaugsmes sniegtie labumi tiek sadalīti plaši un vienlīdzīgi un nabadzība tiek izskausta līdz 2030. gadam.

Dzimumu līdztiesība

Nolīgumā būs vēlreiz apstiprināts, ka sieviešu un vīriešu, meiteņu un zēnu līdztiesība ir ļoti svarīga ilgtspējīgai attīstībai un tai ir pastiprinoša ietekme saistībā ar nabadzības izskaušanu, ilgtspējīgas iedzīvotāju izaugsmes sasniegšanu, labklājības uzlabošanu un demokrātiskas sabiedrības attīstību, pamatojoties uz cilvēktiesībām, sociālo taisnīgumu un ilgtspēju.

Puses veicinās sieviešu un meiteņu tiesību ievērošanu un viņu tiesību nostiprināšanu jautājumos, kas saistīti ar seksuālo un reproduktīvo veselību, un sadarbosies, lai novērstu jebkādu seksuālo un ar dzimumu saistīto diskrimināciju un vardarbību.

Puses nodrošinās, ka dzimumu perspektīva tiek sistemātiski saskaņota visās politikas jomās kā svarīgs elements ilgtspējīgas attīstības mērķu veiksmīgai sasniegšanai.

Izturētspēja

Nolīgumā būs noteikumi par izturētspējas, jo īpaši neaizsargātāko iedzīvotāju izturētspējas, uzlabošanu, saskaroties ar vides un ekonomiskiem triecieniem, dabas un cilvēka izraisītām katastrofām, konfliktiem un globālu veselības apdraudējumu, tostarp par pretmikrobu noturību. Puses sistemātiski integrēs riska novērtējumu un izturētspējas aspektus savā rīcībā, nodrošinot, ka cilvēki, kopienas, iestādes un valstis var labāk sagatavoties, izturēt, pielāgoties un ātri reaģēt uz stresu un triecieniem, neskarot ilgtermiņa attīstības izredzes.

Kultūras izpratne un savstarpējā sapratne

Nolīgumā būs ietverta pušu apņemšanās veicināt starpkultūru dialogu un sadarbību kultūras jomā, pienācīgi ņemot vērā daudzveidību, vienlaikus atzīstot vispārīgās vērtības, lai uzlabotu cilvēku savstarpējo sapratni un zināšanas par attiecīgo kultūru, kā arī novērstu vardarbīgu radikalizāciju.

3. DAĻA. STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA

Nolīgums apstiprinās, ka puses ir apņēmušās nodrošināt kārtību pasaulē, pamatojoties uz starptautiskajām tiesībām un nosakot daudzpusējas attiecības par tās galveno principu, bet ANO par tās centru, lai nodrošinātu mieru un tiesiskumu, labklājību, ilgtspējīgu izaugsmi un globālo kopresursu ilgstošu aizsardzību.

Apņemšanās tiks īstenota, reformējot un stiprinot daudzpusējas iestādes, lai uzlabotu to efektivitāti, pārskatatbildību un pārstāvību. Tas arī palīdzēs atbalstīt un palielināt tiesiskumu un taisnīgumu starptautiskā līmenī un nodrošināt to, ka visas puses veic vajadzīgos pasākumus, lai ratificētu, īstenotu un apgūtu galvenos starptautiskos līgumus un konvencijas.

Nolīgums būtiski stiprinās pušu apņemšanos apvienot spēkus jomās, kurās partnerība varētu sniegt būtisku pievienoto vērtību, virzot uz priekšu pasaules līmeņa pasākumus. Puses vienosies regulāri noteikt kopējo pamatu gan politiskā, gan operatīvā līmenī vairākās stratēģiskajās jomās, lai veicinātu savlaicīgu un saskaņotu rīcību, tostarp balsošanu, attiecīgos starptautiskos forumos un iniciatīvās. Jo īpaši tās paļausies uz ministru līmeņa sanāksmju ieguldījumu un piekritīs izmantot vai noteikt piemērotus saskaņošanas mehānismus, lai pēc iespējas labāk sadarbotos Apvienoto Nāciju Organizācijā, Pasaules Tirdzniecības organizācijās un citās iespējamās starptautiskās iestādēs.

Nolīgumā būs noteikts, ka puses aktīvi centīsies cieši sadarboties un veidos stratēģiskas alianses ar trešām valstīm un/vai grupējumiem, lai dalītos savās vērtībās un interesēs ar mērķi stiprināt savu diplomātisko ietekmi starptautiskā līmenī.

3.ES UN ĀFRIKAS PAKTS

1. daļa. SADARBĪBAS PAMATS

Nolīgumā būs teikts, ka ES un Āfrikas partnerību veido vispārīgi mērķi, principi un saistības, kas noteiktas šā nolīguma vispārīgajā daļā, un īpaši mērķi un saistības, kas noteiktas šajā protokolā.

Nolīgums padziļinās Eiropas Savienības un Āfrikas pašreizējās attiecības un izveidos savstarpēji izdevīgu politisko partnerību, ļaujot īstenot Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un katras puses galvenās intereses.

Jo īpaši puses veiks konkrētus pasākumus, lai:

·veidotu miermīlīgas un noturīgas sabiedrības un pievērstos demogrāfijas un mobilitātes dinamikai, lai tā atbilstu pašreizējo un turpmāko Eiropas un Āfrikas paaudžu pamatotajiem mērķiem;

·apkarotu klimata pārmaiņas un nodrošinātu taisnīgu piekļuvi dabas resursiem un to ilgtspējīgu pārvaldību, lai atklātu līdz šim neatklātās ekonomiskās iespējas, saglabātu bioloģisko daudzveidību un novērstu nelikumīgu izmantošanu, tostarp konfliktu uzturēšanai;

·panāktu dzimumu līdztiesību, atbalstītu jauniešu centienus un apkarotu jebkādu diskrimināciju un marginalizāciju, kas var izraisīt vardarbīgu ekstrēmismu;

·veicinātu publiskos un privātos ieguldījumus un radītu pienācīgas darbvietas visiem;

·apkarotu nevienlīdzību un veicinātu sociālo aizsardzību, lai izskaustu nabadzību un novērstu ieilgušu humanitāro krīžu negatīvo ietekmi.

Ar šo nolīgumu tiks aizstāta un modernizēta ES un Āfrikas kopējā stratēģija (JAES). Tajā būs arī atsauce uz abu pušu svarīgākajiem dokumentiem, proti, Āfrikas programmu 2063. gadam, Globālo Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģiju un Eiropas Konsensu par attīstību.

Nolīgumā būs ietverta pušu apņemšanās īstenot ES un Āfrikas paktu, izmantojot secīgus rīcības plānus valsts, reģionālā un kontinentālā līmenī. Nolīgums ieviesīs sistēmu virzības uzraudzībai, izmantojot dialogu visos līmeņos, pamatojoties uz skaidriem rādītājiem un izmērāmiem iznākumiem, lai nodrošinātu īstenošanu atbilstīgi plānotajam.

Nolīgumā tiks atzītas īpašās saiknes ar ES tālākajiem reģioniem (TR), aizjūras zemēm un teritorijām (AZT) un daudzām Āfrikas valstīm.

Nolīgumā būs teikts, ka puses var regulāri atbilstošā gadījumā pārskatīt protokolu, lai pielāgotu to mainīgajiem apstākļiem.

2. daļa. STRATĒĢISKĀS PRIORITĀTES

I sadaļa. Miers un drošība

Nolīgumā būs vēlreiz atgādināta pušu apņemšanās veicināt mieru, izmantojot padziļinātās partnerības drošības jomā valsts, reģionālā un kontinentālā līmenī, lai panāktu stabilitāti un labklājību Āfrikā un novērstu iespējamo negatīvo ietekmi Eiropā.

Šajā saistībā puses veiks konkrētus pasākumus, cita starpā lai:

attiecībā uz mieru un drošību —

·pastiprinātu sadarbību, saskaņošanu un dialogu — no novēršanas un agrīnas brīdināšanas līdz ilgstoša miera nodibināšanai, nodrošinot krīžu pārvaldību un stabilizāciju;

·novērstu nestabilitātes galvenos stimulus, tostarp saistībā ar piekļuvi zemei un dabas resursiem, strīdus robežām, nodrošinājumu ar pārtiku un ūdeni un cilvēku piespiedu pārvietošanu;

·nodrošinātu to, ka noziegumi un cilvēktiesību pārkāpumi, tostarp bērnu kareivju nodarbināšana un vardarbība dzimuma dēļ, nepaliek nesodīti;

·nodrošinātu, ka Āfrikas Miera un drošības sistēma (APSA) tiek pilnībā izmantota, ĀS un REK dalībniekiem pieliekot pūliņus, lai visi ar mieru un drošību saistītie pasākumi kontinentā būtu finansiāli ilgtspējīgi, un padarot ES instrumentus piemērotākus nepieciešamo operatīvo darbību veikšanai un attiecīgās veiktspējas uzlabošanai;

attiecībā uz terorismu un organizēto noziedzību —

·apkarotu jebkādu terorismu, pievēršoties faktoriem, kas var radīt radikalizācijai un vervēšanai labvēlīgu vidi;

·apkarotu organizēto noziedzību un jebkādu nelikumīgu tirdzniecību (piem., cilvēku, ieroču, narkotiku, kaitīgu materiālu, savvaļas dzīvnieku un augu, kultūras priekšmetu tirdzniecību);

·veicinātu jūras drošību, tostarp novēršot pirātisma un bruņotas laupīšanas gadījumus jūrā.

II sadaļa. Cilvēktiesības un demokrātiska pārvaldība

Nolīgums stiprinās pušu apņemšanos veicināt un stiprināt demokrātiju, veicināt un aizsargāt cilvēktiesības un nodrošināt pārskatatbildīgu, pārredzamu un iekļaujošu pārvaldību ar pietiekamām iespējām iedzīvotājiem un pilsoniskajai sabiedrībai paust savus centienus veidot politiku.

Šajā saistībā puses veiks konkrētus pasākumus, cita starpā lai:

attiecībā uz cilvēktiesībām, pamatbrīvībām un demokrātiju —

·nodrošinātu, ka tiek pilnībā īstenota Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību harta un Āfrikas Demokrātijas, vēlēšanu un pārvaldības harta;

·pilnībā piemērotu nediskriminācijas principu saistībā ar etnisko izcelsmi, dzimumu, vecumu, invaliditāti, reliģisko piederību vai ticību un seksuālo orientāciju, nosakot prioritāti pūliņiem atcelt diskriminējošus tiesību aktus;

·uzlabotu dialogu un sadarbību saistībā ar nāves sprieduma atcelšanu un spīdzināšanas un ļaunprātīgas izturēšanās novēršanu visās formās;

·nodrošinātu uzticamas, pārredzamas un iekļaujošas vēlēšanas, kurās tiek ievēroti vēlēšanu cikli un konstitūcijas noteikumi;

·atbalstītu ievēlēto valstu parlamentu likumdošanas, budžeta un pārraudzības prerogatīvas;

·veicinātu plurālistisku sabiedrību un saglabātu un paplašinātu pilsoniskās sabiedrības iestāžu iespējas aizstāvēties un veidot politiku;

attiecībā uz tiesiskumu, taisnīgumu un labu pārvaldību —

·veidotu iekļaujošas, pārskatatbildīgas valsts iestādes, ieviešot plašāku e-pārvaldības risinājumu izmantojumu;

·apkarotu korupciju un ieviestu tiesību aktus, lai samazinātu nelikumīgas finanšu plūsmas, krāpšanu un organizēto noziedzību;

·sadarbotos, lai novērstu finanšu sistēmu un īpaši izveidotu nefinanšu uzņēmumu un profesiju izmantošanu no noziedzīgām darbībām (tostarp nelikumīgas tirdzniecības un korupcijas) iegūtu ieņēmumu legalizēšanai un terorisma finansēšanai;

·nodrošinātu ieņēmumu no dabas resursiem ilgtspējīgu pārvaldību un veiktu reformas, lai nodrošinātu godīgu, taisnīgu un ilgtspējīgu nodokļu politiku;

·uzlabotu piekļuvi tiesai un jo īpaši tiesu varas neatkarību, lai godīgi un laikus nodrošinātu taisnīgumu;

·apkarotu krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un agresīvu nodokļu plānošanu, īpašu uzmanību pievēršot nodokļu pārredzamības un informācijas apmaiņas uzlabošanai un godīgai nodokļu konkurencei atbilstoši attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem un programmām.

III sadaļa. Iekļaujoša, ilgtspējīga ekonomiskā attīstība

Nolīgums stiprinās pušu ekonomiskās un tirdznieciskās attiecības, uzlabos makroekonomisko un finansiālo stabilitāti, palielinās ieguldījumu apmēru un uzņēmējdarbības iespējas, tostarp izmantojot ES Ārējo investīciju plānu (ĀIP), un atbalstīs pāreju uz pilnīgu un kvalitatīvu nodarbinātību, darba pamatstandartu ievērošanu un aizsardzību un vides ilgtspēju. Tas paātrinās privātā sektora attīstību visās nozarēs, tostarp lauksaimniecībā, rūpniecībā un pakalpojumu nozarē.

Ieguldījumu un privātā sektora attīstības galvenie vektori

Nolīgumā būs iekļauti noteikumi par nozīmīgu šķēršļu novēršanu, ja ir nepieciešama valsts iejaukšanās — papildus strukturālajiem ieguldījumiem infrastruktūrā (piem., enerģētikā, transportā, tehnoloģijās, digitālajā savienojamībā) un pētniecībā un inovācijās —, lai radītu uzņēmējdarbības vidi, kas veicina lielākas ieguldījumu plūsmas un privātā sektora attīstību.

Šajā saistībā puses veiks konkrētus pasākumus, cita starpā lai:

·radītu stimulējošu regulatīvo vidi, īpašu uzmanību pievēršot zemes un īpašuma tiesībām, labai konkurences politikai un pārredzamībai attiecībā uz valsts subsīdijām, intelektuālo īpašumu un ieguldījumiem, birokrātijas samazināšanai, pazeminot sertifikācijas, licencēšanas un piekļuves finansējumam izmaksas;

·sniegtu uzņēmumiem, jo īpaši MMVU, viegli pieejamu un piemērotu informāciju un atvieglotas administratīvās procedūras saistībā ar uzņēmējdarbības paplašināšanu Āfrikā un ES;

·padarītu stratēģiskāku valsts finansējuma, tostarp finansējuma apvienošanas instrumentu, izmantošanu, lai piesaistītu papildu valsts un privātos ieguldījumus;

·palielinātu piekļuvi finansējumam iekšzemē, jo īpaši MMVU, veicot arī sistēmas reformas, lai izstrādātu dzīvotspējīgas banku un nebanku sistēmas, inovatīvus finansējuma mehānismus un mikrokredītu shēmas;

·izstrādātu un uzlabotu digitālos finanšu pakalpojumus, tostarp mobilās banku sistēmas, cita starpā uzlabojot sadarbību starptautisko standartu ieviešanā un atklātu tirgu, klientu aizsardzības un mobilo pakalpojumu uzlabotas pieejamības nodrošināšanā;

·stiprinātu pieprasījumam atbilstīgākas tehniskās un profesionālās izglītības un apmācības (TPIA) sistēmas, kas pielāgotas vietējā un reģionālā darba tirgus vajadzībām un iespējām.

Galvenās nozares saistībā ar ieguldījumu un privātā sektora attīstību

Nolīgumā būs noteikts, ka galvenā uzmanība tiks pievērsta tālāk minētajām stratēģiskajām nozarēm, kurām varētu būt pastiprinoša ietekme uz iekļaujošu un ilgtspējīgu ekonomikas attīstību un darbvietu izveidi.

Šajā saistībā puses veiks konkrētus pasākumus, cita starpā lai:

attiecībā uz lauksaimniecību —

·stimulētu un dažādotu lauksaimniecisko ražošanu, tostarp uzlabojot piekļuvi finansējumam un tirgiem un novēršot stimulus, kas ģenerē neilgtspējīgas ražošanas sistēmas;

·uzlabotu lauksaimniecības produktu ražotāju un eksportētāju pozīciju globālajās vērtību ķēdēs, tostarp novēršot tehniskos šķēršļus tirdzniecībai, uzlabojot veiktspēju sanitāro un fitosanitāro standartu jomā un stimulējot godīgas tirdzniecības shēmas;

·nodrošinātu Āfrikas un Eiropas lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu (ĢIN) reģistrēšanu un aizsardzību un veiktu darbības, lai palīdzētu vietējām kopienām pilnībā izmantot ĢIN sniegtās priekšrocības, lai nostiprinātu reģionālās un globālās vērtību ķēdes;

attiecībā uz zivsaimniecību un akvakultūru —

·noslēgtu un/vai atjaunotu ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumus (IZPN), lai nodrošinātu zvejas resursu ilgtspēju un veicinātu paraugpraksi zivsaimniecības pārvaldībā;

·apkarotu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju un atbalstītu ilgtspējīgas zivsaimniecības pārvaldības attīstību;

·attīstītu ilgtspējīgu akvakultūru, vienkāršojot licencēšanas procedūras, veicot efektīvu telpisko plānošanu, lai sasniegtu maksimālu lietderību un ilgtspēju, un veicinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus vietējiem un ārvalstu investoriem;

attiecībā uz ilgtspējīgu enerģētiku —

·veicinātu universālu piekļuvi enerģijai un lietderīgu enerģijas izlietojumu attiecībā uz visiem ekonomikas dalībniekiem, tostarp stimulējot ieguldījumus enerģijas ražošanā, pārvadē, sadalē un energoefektivitātē un veicinot atklātus, pārredzamus un funkcionējošus enerģijas tirgus, kas stimulē ieguldījumus, savstarpēji izdevīgu tehnoloģiju nodošanu, pētniecību un inovācijas;

·radītu un stiprinātu efektīvus enerģijas starpsavienojumus Āfrikā un starp Eiropu un Āfriku, lai nodrošinātu uzticamu un izmaksu ziņā pieejamu energoapgādi un īstenotu Eiropas Enerģētikas savienības mērķus;

·palielinātu valsts un privāto finansējumu atjaunojamajai enerģijai un energoefektivitātes pasākumiem, īpašu uzmanību pievēršot veiksmīgai attiecīgo valsts un reģionālo iniciatīvu enerģētikas jomā, tostarp Āfrikas Atjaunojamās enerģijas iniciatīvas (ĀAEI), īstenošanai;

attiecībā uz “zaļo” ekonomiku —

·veicinātu pāreju uz mazoglekļa, resursu ziņā lietderīgu un aprites ekonomiku, tostarp atbalstot ilgtspējīgas patēriņa un ražošanas pieejas un atkritumu rašanās novēršanas pasākumus un videi nekaitīgu atkritumu apsaimniekošanu;

·uzlabotu zināšanas un spējas saistībā ar politikas iespējām un paraugpraksi, lai uzlabotu resursu lietderīgu izmantošanu visā dabas resursu un produktu dzīves ciklā;

attiecībā uz ieguves precēm —

·nodrošinātu godīgu, ilgtspējīgu un neizkropļotu piekļuvi ieguves nozarei, tostarp ieguvei jūras gultnē, visiem ekonomikas dalībniekiem, pilnībā ievērojot katras valsts suverenitāti attiecībā uz saviem dabas resursiem un veicinot ilgtspējīgu pārvaldību;

·panāktu lielāku pārredzamību un pārskatatbildību ieguves rūpniecības pārvaldībā, tostarp stimulējot Ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīvas un citu attiecīgo iniciatīvu par atbildīgu minerālu ieguvi konfliktu skartās teritorijās īstenošanu;

·uzlabotu korporatīvo sociālo atbildību un atbildīgu uzņēmējdarbības praksi visā vērtību ķēdē, tostarp izstrādājot un/vai pilnībā īstenojot attiecīgos tiesību aktus, ņemot vērā starptautiskos standartus;

attiecībā uz transportu un infrastruktūru —

·modernizētu sauszemes transportu Āfrikā, lai uzlabotu preču un cilvēku pārvadājumus, garantējot lielāku pārredzamību un konkurenci infrastruktūras plānošanā un īstenošanā;

·nodrošinātu konkurētspējīgu jūras transporta pakalpojumu sniegšanu, tostarp neierobežotu piekļuvi ostām;

·stiprinātu saikni ar aviācijas nozari, lai palielinātu ieguldījumu iespējas, paplašinātu un padziļinātu regulatīvo sadarbību un uzlabotu drošību un drošumu;

·nodrošinātu pieejamu, iekļaujošu un uzticamu digitālo savienojamību, ko pastiprina stimulējoša regulatīvā vide, un veicinātu Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas (Galileo) un uz satelītiem balstītās papildinošās sistēmas (EGNOS) izmantošanu, lielāko uzmanību pievēršot savstarpēji interesējošiem jautājumiem;

attiecībā uz tehnoloģijām un inovācijām —

·attīstītu un stiprinātu digitālo ekonomiku, elektronisko saziņu, uzticamības pakalpojumus un personas datu aizsardzību, e-komerciju un e-pārvaldību, nodrošinot starptautisko standartu izstrādi un izmantošanu, atklātus datus un tirgus un patērētāju aizsardzību un lai uzlabotu piekļuvi digitālajiem pakalpojumiem;

·nodrošinātu piekļuvi digitālajām tehnoloģijām un pakalpojumiem visiem ekonomikas dalībniekiem un iedzīvotājiem, tostarp radot labvēlīgu politiku un reglamentējošos noteikumus, lai veicinātu digitālo uzņēmējdarbību, pārrobežu ieguldījumus un uzlabotu digitālās prasmes un lietotprasmi;

·veicinātu pētniecības un attīstības darbības, kas paredzētas zinātniskā progresa stimulēšanai un tehnoloģiju un zinātības nodošanai;

·atbalstītu vietējām vajadzībām pielāgotas inovācijas, ekonomikas dažādošanu un pāreju uz ekonomiku, kas ir vairāk balstīta uz zināšanām.

Tirdzniecības sadarbība

Nolīguma mērķis būs palielināt pušu savstarpējās tirdzniecības un ieguldījumu iespējas, lai sasniegtu iekļaujošu un ilgtspējīgu ekonomiku.

Šajā saistībā puses veiks konkrētus pasākumus, cita starpā lai:

·nodrošinātu, ka ir īstenoti pamatnosacījumi un pareizā iekšzemes politika, lai stimulētu lielākas tirdzniecības plūsmas, kas veicina iekļaujošu izaugsmi un ilgtspējīgu attīstību, tostarp uzlabojot ražošanas spējas un uzņēmējdarbību un palielinot ieguldījumus nozarēs, kas rada pievienoto vērtību, un darbietilpīgās nozarēs, un iesaistoties globālās un reģionālās vērtību ķēdēs;

·stiprinātu mehānismus, procedūras un iestādes, lai uzlabotu spēju izstrādāt un īstenot tirdzniecības politiku, kā arī lai ļautu privātajam sektoram izmantot šādas politikas sniegtās priekšrocības un palielinātās iespējas;

·uzlabotu, stimulētu un atbalstītu reģionālās integrācijas procesus, tostarp tirdzniecības stimulēšanu un regulatīvo aktu saskaņošanu, lai palīdzētu valstīm labāk izmantot priekšrocības, ko sniedz tirdzniecība ar kaimiņiem, un lai veicinātu reģiona stabilitātes, kohēzijas un labklājības palielināšanos;

·atbalstītu sagatavošanos Āfrikas Kontinentālās brīvās tirdzniecības zonas (ĀKBTZ) izveidei.

IV sadaļa. Tautas attīstība un cilvēka cieņa

Nolīgumā būs vēlreiz apstiprināta pušu apņemšanās izskaust jebkādu nabadzību līdz 2030. gadam, efektīvi apkarot nevienlīdzību un panākt dzimumu līdztiesību, kā arī radīt apstākļus cilvēku efektīvai dalībai demokrātiskā dzīvē un aktīvai iesaistei ilgtspējīgā ekonomikas izaugsmē.

Šajā saistībā puses veiks konkrētus pasākumus, cita starpā lai:

attiecībā uz izglītību —

·nodrošinātu, ka visām meitenēm un zēniem ir pieejama kvalitatīva attīstība, aprūpe un pirmskolas izglītība agrā bērnībā, un sasniegtu mērķi nodrošināt visām meitenēm un zēniem bezmaksas, vienlīdzīgu un kvalitatīvu pamatskolas un vidusskolas izglītību, stiprinot valsts izglītības sistēmas visos līmeņos;

·uzlabotu uzņemšanu augstākajās izglītības iestādēs un to kvalitāti un nodrošinātu, ka vairums iedzīvotāju ir atbilstoši inovācijām kvalificēti darbinieki un izglītoti jaunieši, tostarp attīstot digitālās prasmes un digitālo pratību un digitālo tehnoloģiju izmantošanu;

·vairotu pētnieciskās sadarbības iespējas zinātnes, tehnoloģiju un pētniecības jomā, lai sasniegtu savstarpēji izdevīgu zinātnisko izcilību;

attiecībā uz veselību —

·sasniegtu universālu veselības aprūpi un taisnīgu piekļuvi veselības pakalpojumiem, uzlabojot valsts veselības sistēmas visos līmeņos;

·nodrošinātu seksuālo un reproduktīvo veselību un ar to saistītās tiesības (SRVT), tostarp universālu piekļuvi kvalitatīvai un pieejamai visaptverošai seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpei, izglītībai, informācijai un pakalpojumiem;

·atbalstītu piekļuvi zālēm un vakcīnām, lai sasniegtu mērķi garantēt visiem drošas un pieejamas nepieciešamās zāles un vakcīnas; 

·uzlabotu Āfrikas valstu veiktspēju saistībā ar agrīno brīdināšanu, valsts un globālo starptautisko risku samazināšanu un pārvaldību, tostarp dzīvnieku un augu veselības jomā;

·veicinātu pasākumus, kas samazina neinfekciju slimību gadījumus un to riska faktorus, tādējādi novēršot slimības, no kurām var izvairīties, un attiecīgo slogu sabiedrībai, lielāko uzmanību pievēršot bērniem un neaizsargātākajām iedzīvotāju grupām;

·veicinātu zināšanu, pieredzes un paraugprakses apmaiņu starp valstīm;

·veiktu pasākumus globālo līgumu īstenošanai veselības jomā;

attiecībā uz sociālo aizsardzību —

·pieņemtu politiku, kas 40 % iedzīvotāju ar zemākajiem ienākumiem palīdzētu sasniegt un noturēt ienākumu pieaugumu līmenī, kas būtu augstāks par vidējo līmeni valstī;

·paplašinātu sociālās aizsardzības segumu, garantējot pamatienākumus un izmantojot piemērotas sociālās aizsardzības shēmas, kas spēj reaģēt uz satricinājumiem;

·radītu iekļaujošākus un labi funkcionējošus tirgus un izstrādātu nodarbinātības politiku, kas vērsta uz pienācīgu nodarbinātību visiem, tostarp lai veicinātu raitu pāreju no neoficiālās uz oficiālo ekonomiku;

attiecībā uz dzimumu līdztiesību —

·nodrošinātu, ka visi paraksta, ratificē un pilnībā īsteno Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu (KSDI) un tās papildu protokolu par sieviešu tiesībām;

·nodrošinātu meiteņu un sieviešu fizisko un psiholoģisko integritāti, novēršot jebkādu vardarbību dzimuma dēļ, tostarp sieviešu ģenitāliju kropļošanu/griešanu (SĢK/G) un citas tradicionālās kaitīgās paražas, izbeidzot bērnu un piespiedu laulības;

·garantētu, ka tiek ievērotas un veicinātas — galvenokārt izglītības un veselības jomā — meiteņu un sieviešu sociālās tiesības, atzīstot sieviešu ļoti svarīgo lomu demogrāfijas sniegto ieguvumu nodrošināšanā;

·stiprinātu meiteņu un sieviešu balsstiesības un dalību politiskajā dzīvē un miera procesos, kā arī samierināšanas pasākumos;

·stiprinātu sieviešu ekonomiskās tiesības, veicinot viņu piekļuvi finanšu pakalpojumiem, zemes un citu produktīvo aktīvu kontrolei un izmantošanai un atbalstot sievietes uzņēmējas;

attiecībā uz jauniešiem —

·pastiprinātu palīdzību jauniešiem iegūt darba tirgum piemērotas prasmes, saņemot izglītību, profesionālo apmācību, piekļuvi digitālajām tehnoloģijām;

·veicinātu ilgtspējīgu darbvietu izveidi ar pienācīgiem darba apstākļiem un apkarotu vardarbīgas radikalizācijas izpausmes;

·veicinātu jauniešu pilnvaras un atbildīgu pilsonību, dodot viņiem iespējas aktīvi piedalīties visos sabiedrības līmeņos, un atbalstītu jauniešu organizāciju starpkultūru dialoga iniciatīvas;

attiecībā uz pārtikas nodrošinājumu —

·nodrošinātu, ka visiem ir piekļuve pietiekamai, pieejamai, drošai un barojošai pārtikai, lai izskaustu badu un cita veida pārtikas krīzes;

·uzlabotu attīstības un humanitāro pasākumu koordināciju, lai labāk paredzētu un novērstu pārtikas krīzes un labāk tām sagatavotos, nodrošinātu savlaicīgu rīcību, lai padarītu pārtiku pieejamu vietējā līmenī un novērstu pārmērīga cenu svārstīguma galvenos iemeslus;

·mazinātu neaizsargātāko iedzīvotāju pakļaušanu riskam, uzlabojot sociālo drošību;

·nodrošinātu, lai apņemšanās apkarot jebkādu pārtikas nepietiekamību tiktu īstenotas un lai īpaša uzmanība tiktu pievērsta iedzīvotājiem, kuri cieš nepietiekama uztura dēļ vietās, kur ir nepietiekamas iespējas un biežām katastrofām vai konfliktiem ir bijusi postoša ietekme uz neaizsargātākajām sabiedrības grupām, kā tas ir nestabilās valstīs;

·novērstu neinfekciju slimību uzliesmojumu, atbalstot veselīgu uzturu un veselīgu dzīvesveidu;

attiecībā uz ūdens nodrošinājumu —

·nodrošinātu piekļuvi drošam, pietiekamam un izmaksu ziņā pieejamam dzeramajam ūdenim, lai apmierinātu pamatvajadzības, tostarp sanitārijas un higiēnas pamatvajadzības, un aizsargātu veselību un labklājības līmeni;

·nodrošinātu ūdens piegādi tādā apmērā, kas ir pietiekams sociālajai un ekonomiskajai attīstībai un darbībām, un saglabātu un aizsargātu ekosistēmas ūdens savākšanas un pārvaldības sistēmās;

·veicinātu sadarbību saistībā ar pārrobežu ūdens resursu pārvaldību, lai sasniegtu saldūdens ilgtspēju, novērstu neskaidrības attiecībā uz apdraudējumu, kas saistīts ar ūdeni (piem., plūdiem, sausumu un piesārņojumu), un novērstu konfliktu riskus;

attiecībā uz sadarbību kultūras jomā —

·stiprinātu kultūras un radošās nozares;

·stimulētu kultūras apmaiņu un īstenotu kopīgas iniciatīvas dažādās kultūras jomās;

·uzlabotu materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma drošību, kā arī kultūras izpausmju daudzveidību.

V sadaļa. Mobilitāte un migrācija

Nolīgumā, kas papildina pašreizējās iniciatīvas (piem., Eiropas programmu migrācijas jomā, partnerības satvaru, Rabātas procesu un Hartūmas procesu; Valletas samitu), tiks atzīts, ka Āfrikas un Eiropas intereses migrācijas jomā ir saistītas un ka pienācīgi pārvaldīta migrācija un mobilitāte, tostarp izmantojot efektīvus neatbilstīgu migrantu atgriešanas un atpakaļuzņemšanas mehānismus, veicina ekonomisko izaugsmi un kompetenču un zināšanu plūsmu.

Šajā saistībā puses veiks konkrētus pasākumus, cita starpā lai:

attiecībā uz likumīgo migrāciju —

·palielinātu intelektuālā darbaspēka apriti, izmantojot uzlabotas studentu, pētnieku un speciālistu mobilitātes shēmas;

·stimulētu īstermiņa vizītes atbilstoši pašreizējam tiesiskajam regulējumam uzņēmējdarbības un ieguldījumu nolūkos;

·strādātu, lai efektīvi pārvaldītu darbaspēka migrāciju, tostarp pārnesot un atzīstot prasmes un kvalifikāciju, nodrošinot pienācīgu sociālo aizsardzību un apkarojot jebkādu ekspluatāciju;

attiecībā uz neatbilstīgu migrāciju —

·uzlabotu sadarbību robežu pārvaldības jomā, uzlabotu izlūkdatu vākšanu un apmaiņu un stimulētu policijas un tiesu iestāžu sadarbību;

·apstiprinātu pušu juridisko apņemšanos pēc otras puses pieprasījuma un bez nosacījumiem uzņemt atpakaļ savus valstspiederīgos, kuri nelikumīgi uzturas otras puses teritorijā, un ieviest mehānismu, lai nodrošinātu, ka šis pienākums tiek efektīvi pildīts, kā arī veicināt tā īstenošanu. Šai nolūkā puses apņemas ātri reaģēt uz atpakaļuzņemšanas pieprasījumiem (piem., identificējot savus valstspiederīgos, izdodot ceļošanas dokumentus, lai viņi varētu atgriezties, vai pieņemot atgriešanai nepieciešamo ES ceļojuma dokumentu, laikus atbildot uz formalitātēm saistībā ar atgriešanas darbībām).

·Puses arī izstrādās un ieviesīs tiesību aktus saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību un tās Protokoliem (Protokolu par migrantu nelikumīgas ievešanas pa zemes, jūras un gaisa ceļiem apkarošanu un Protokolu par cilvēku tirdzniecības, īpaši tirdzniecības ar sievietēm un bērniem, novēršanu, apkarošanu un sodīšanu) kā primārajiem starptautiskajiem tiesību instrumentiem migrantu nelikumīgas ievešanas un cilvēku tirdzniecības apkarošanai;

·organizētu informētības palielināšanas kampaņas potenciālajiem migrantiem par riskiem saistībā ar neatbilstīgu migrāciju;

·pastiprinātu rīcību pret kontrabandistiem un tirgoņiem, izmantojot uzlabotas informācijas apmaiņas sistēmas, izmeklēšanu un kriminālvajāšanu;

attiecībā uz citiem ar migrāciju saistītiem jautājumiem —

·samazinātu imigrantu veikto pārskaitījumu darījumu izmaksas līdz mazāk nekā 3 %, likvidētu pārskaitījumu koridorus, kuros izmaksas ir lielākas par 5 %, un uzlabotu reglamentējošos noteikumus, lai palielinātu neierasto dalībnieku iesaistīšanos, izmantojot jaunākās tehnoloģijas;

·mudinātu diasporas iesaistīties izcelsmes valsts norisēs, stimulējot vietējās ekonomikas attīstību;

·nodrošinātu, ka migrācija starp jaunattīstības valstīm (starp Āfrikas valstīm un tajās) ir pienācīgi iekļauta valsts un reģionālās attīstības programmās;

·nodrošinātu piespiedu kārtā pārvietotu personu, tostarp bēgļu, patvēruma meklētāju un iekšzemē pārvietotu cilvēku, aizsardzību un palīdzību viņiem augstākajā līmenī, pamatojoties uz atbildības dalīšanas principu un pilnībā ievērojot starptautiskās tiesības.

VI sadaļa. Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja

Nolīgumā būs vēlreiz apstiprināts, ka vērienīga rīcība saistībā ar klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām ir ļoti svarīga, lai pārvaldītu un samazinātu klimata pārmaiņu riskus, un vispārīgi, ka vides kvalitātes aizsardzība un uzlabošana ir pašreizējo un turpmāko paaudžu attīstības pamatā.

Šajā saistībā puses veiks konkrētus pasākumus, cita starpā lai:

attiecībā uz klimata pārmaiņām —

·paātrinātu Parīzes nolīguma par klimata pārmaiņām ieviešanu, izmantojot nacionāli noteikto devumu (NND) un nacionālos pielāgošanās plānus (NPP);

·atbilstoši virzībai uz zemām siltumnīcefekta gāzes emisijām un pret klimatu noturīgu ekonomiku padarītu pašreizējās finanšu plūsmas tam atbilstošas un pētītu inovatīva finansējuma iespējas;

·veidotu un/vai stiprinātu zinātnisko un tehnisko speciālistu un iestāžu spēju pārvaldīt un uzraudzīt klimatu un vidi, tostarp izmantojot Zemes novērošanas tehnoloģijas un informācijas sistēmas, piemēram, Copernicus;

·attīstītu un/vai stiprinātu “zaļo” izaugsmi un ilgtspējīgu jūras izaugsmi galvenajās ekonomikas nozarēs;

attiecībā uz bioloģisko daudzveidību un ekosistēmām —

·veicinātu ekosistēmu saglabāšanu, ilgtspējīgu izmantošanu un atjaunošanu, galvenokārt Kongo upes baseinā, lai sekmētu valstu, vietējo iedzīvotāju iztikšanas līdzekļu un ekosistēmas pakalpojumu attīstību vietējā un globālā mērogā;

·aizsargātu savvaļas augus un dzīvniekus un palielinātu sabiedrības informētību par savvaļas augu un dzīvnieku aizsardzību un nelikumīgu tirdzniecību visos līmeņos, īpašu uzmanību pievēršot Konvencijai par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES) un citiem attiecīgajiem starptautiskajiem regulējumiem;

·saglabātu piekrastes un jūras teritorijas un samazinātu jūrā nonākošo atkritumu daudzumu, tostarp stimulējot atkritumu rašanās novēršanas politiku, un lai pastiprinātu okeāna tīrīšanas darbības;

·uzlabotu vietējo kopienu iesaistīšanos ekosistēmu saglabāšanā, nosakot par prioritāti darbvietu un citu ekonomisku iespēju veidošanu, tostarp veicinot videi nekaitīgu un ilgtspējīgu tūrismu;

attiecībā uz sausumu, pārtuksnešošanos un zemes degradāciju —

·veicinātu integrētas pieejas sausuma, zemes degradācijas un pārtuksnešošanās apkarošanai, tostarp nodrošinot ilgtspējīgas un vienlīdzīgas tiesības uz zemi un īpašumtiesības, ilgtspējīgu zemes, ūdens un meža resursu pārvaldību un radot ilgtspējīgas ekonomiskas iespējas cilvēkiem lauku teritorijās;

·paātrinātu virzību ceļā uz ANO Konvencijas par cīņu pret pārtuksnešošanos (UNCCD) valstu rīcības plānu (VRP) un citu saistīto starptautisko un reģionālo iniciatīvu, tostarp iniciatīvas “Lielais zaļais mūris”, ieviešanu;

·mobilizētu papildu līdzekļus cīņai pret pārtuksnešošanos un zemes degradāciju un palielinātu vietējo kopienu iesaistīšanos;

attiecībā uz mežsaimniecību —

·veicinātu meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un tirdzniecību (FLEGT), noslēdzot un/vai īstenojot brīvprātīgus partnerattiecību nolīgumus (BPN) un stiprinot saskaņotību un pozitīvu mijiedarbību valsts līmenī starp FLEGT un ANO programmu tādu emisiju samazināšanai, kuru iemesls ir atmežošana un mežu degradācija jaunattīstības valstīs (REDD+);

·cīnītos pret nelikumīgu mežistrādi, nelikumīgi iegūtas koksnes un koksnes produktu tirdzniecību, palielinātu sabiedrības informētību par atmežošanu visos līmeņos un veicinātu no ilgtspējīgi pārvaldītiem mežiem iegūtu resursu un energoefektīvu produktu patēriņu;

·uzlabotu vietējo kopienu iesaistīšanos mežu aizsardzībā, nosakot par prioritāti darbvietu un citu ekonomisku iespēju veidošanu saistībā ar ekosistēmu saglabāšanu;

attiecībā uz ilgtspējīgu urbanizāciju —

·veidotu tiesisko un politisko vidi, kas stimulē pilsētu ilgtspējīgu attīstību saskaņā ar ANO Jauno pilsētattīstības programmu, aktīvi iesaistot vietējās iestādes, īpašu uzmanību pievēršot pārredzamai un reglamentētai zemes iegādei un īpašumtiesībām;

·stimulētu spēju veidošanu un iesaistītos informētības uzlabošanas kampaņās vides jomā;

·izstrādātu ilgtspējīgus enerģētikas un pilsētu mobilitātes risinājumus, kuru atbalstam būtu piešķirts pietiekams finansējums vietējā un starptautiskā līmenī, tostarp ar publisko un privāto partnerību palīdzību;

·uzlabotu atkritumu un visu bīstamo vielu apsaimniekošanu un pievērstos jebkāda piesārņojuma novēršanai;

·stimulētu dabā balstītus risinājumus, lai uzlabotu izturētspēju pilsētu rajonos.

4.ES UN KARĪBU JŪRAS REĢIONA VALSTU PAKTS

1. daļa. SADARBĪBAS PAMATS

Nolīgumā būs teikts, ka ES un Karību jūras reģiona valstu partnerību veido vispārīgi mērķi, principi un apņemšanās, kas noteiktas šā nolīguma vispārīgajā daļā, un īpaši mērķi un saistības, kas noteiktas šajā protokolā.

Nolīgums padziļinās Eiropas Savienības un Karību jūras reģiona valstu pašreizējās attiecības un izveidos savstarpēji izdevīgu politisko partnerību, ļaujot īstenot Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un katras puses galvenās intereses.

Jo īpaši puses veiks konkrētus pasākumus, cita starpā lai:

·apkarotu klimata pārmaiņas un nodrošinātu piekļuvi dabas resursiem un to ilgtspējīgu pārvaldību, lai ģenerētu ilgstošu sociālo un ekonomisko attīstību;

·veicinātu valsts un privātos ieguldījumus un radītu pienācīgas darbvietas visiem;

·veidotu drošu un iekļaujošu sabiedrību, sasniedzot dzimumu līdztiesību un sniedzot dzīvotspējīgas alternatīvas jauniešiem, atbalstot tās ar efektīvu sociālās aizsardzības politiku;

·nodrošinātu atbilstību globālajām normām korupcijas, organizētās noziedzības un nodokļu pārvaldības jomā.

Ar Nolīgumu tiks papildināta un aizstāta kopīgā ES un Karību jūras reģiona valstu partnerības stratēģija.

Nolīgumā tiks atzītas ES tālāko reģionu (TR) un aizjūras zemju un teritoriju (AZT) ciešās saiknes ar Karību jūras reģiona valstīm un to loma reģionālajā integrācijā.

Nolīgumā būs ietverta pušu apņemšanās īstenot ES un Karību jūras reģiona valstu paktu, izmantojot secīgus rīcības plānus valsts un reģionālā līmenī.

Nolīgums ieviesīs sistēmu virzības uzraudzībai, izmantojot politisko dialogu visos līmeņos, pamatojoties uz skaidriem rādītājiem un izmērāmiem iznākumiem, lai nodrošinātu īstenošanu atbilstīgi plānotajam.

Nolīgumā būs teikts, ka puses var regulāri atbilstošā gadījumā pārskatīt protokolu, lai pielāgotu to mainīgajiem apstākļiem.

2. daļa. STRATĒĢISKĀS PRIORITĀTES

I sadaļa. Klimata pārmaiņas un dabas resursu ilgtspējīga pārvaldība

Nolīgumā būs vēlreiz apstiprināts, ka vērienīga rīcība saistībā ar klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām ir ļoti svarīga, lai pārvaldītu un samazinātu klimata pārmaiņu riskus, un vispārīgi, ka vides kvalitātes aizsardzība un uzlabošana ir pašreizējo un turpmāko paaudžu attīstības pamatā.

Šajā saistībā puses veiks konkrētus pasākumus, cita starpā lai:

attiecībā uz klimata pārmaiņām —

·paātrinātu Parīzes nolīguma par klimata pārmaiņām ieviešanu, izmantojot nacionāli noteikto devumu (NND) un nacionālos pielāgošanās plānus (NPP);

·atbilstoši virzībai uz zemām siltumnīcefekta gāzes emisijām un pret klimatu noturīgu ekonomiku padarītu pašreizējās finanšu plūsmas tam atbilstošas un pētītu inovatīvu finansējuma instrumentu iespējas;

·veidotu un/vai stiprinātu zinātnisko un tehnisko speciālistu un iestāžu spēju pārvaldīt un uzraudzīt klimatu un vidi, tostarp izmantojot Zemes novērošanas tehnoloģijas un informācijas sistēmas;

·attīstītu un/vai stiprinātu “zaļo” izaugsmi un ilgtspējīgu jūras izaugsmi galvenajās ekonomikas nozarēs;

attiecībā uz vides ilgtspēju —

·atbalstītu ekosistēmu saglabāšanu, ilgtspējīgu pārvaldību un atjaunošanu, lai sekmētu valstu, vietējo iedzīvotāju iztikšanas līdzekļu un ekosistēmas pakalpojumu attīstību vietējā un globālā mērogā;

·apturētu atmežošanu un nodrošinātu mežu ilgtspējīgu pārvaldību;

·veicinātu ilgtspējīgu ūdens pārvaldību;

·uzlabotu atkritumu un visu bīstamo vielu apsaimniekošanu, tostarp izmantojot efektīvas savākšanas sistēmas un efektīvu pārstrādi;

attiecībā uz okeānu pārvaldību —

·saglabātu piekrastes un jūras ekosistēmas, nosakot par prioritāti zivsaimniecības un tūrisma nozares attīstību saskaņā ar jūras izaugsmes stratēģijām;

·apkarotu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju un atbalstītu ilgtspējīgas zivsaimniecības pārvaldības attīstību;

·samazinātu jūrā nonākošo atkritumu daudzumu, novēršot galvenos jūras piesārņojuma iemeslus, tostarp izmantojot atkritumu rašanās novēršanas politiku un pastiprinātas okeāna tīrīšanas darbības, īpašu uzmanību pievēršot uzkrāšanās zonām okeānu rotācijas asu vietās;

·uzlabotu valsts un reģionālās spējas atbildīgi un pārskatatbildīgi pārvaldīt okeāna un piekrastes resursus;

·veicinātu jūras un piekrastes dabas kapitāla vērtības palielināšanos;

attiecībā uz katastrofu riska pārvaldību —

·palielinātu uzraudzības, agrīnās brīdināšanas un riska novērtēšanas spējas, uzlabojot novēršanas, mazināšanas, sagatavošanās, reaģēšanas un atveseļošanas pasākumus vietējā līmenī, lai palielinātu savas sabiedrības un infrastruktūras izturētspēju atbilstīgi Sendai ietvarprogrammas prioritātēm;

·uzlabotu reģionālo reaģēšanas spēju katastrofu un ārkārtas situācijās, tostarp civilās aizsardzības mehānismus;

·uzlabotu sadarbību, izmantojot kosmosa tehnoloģijas un informāciju;

·nodrošinātu vietējās īpašumtiesības, iesaistot skartās kopienas, pilsonisko sabiedrību un vietējās iestādes, izstrādājot un īstenojot politikas atbildes pasākumus, pievēršot uzmanību neaizsargātākajām mājsaimniecībām un marginalizētajām grupām.

II sadaļa. Iekļaujoša un ilgtspējīga ekonomiskā attīstība

Nolīgums stiprinās pušu ekonomiskās un tirdznieciskās attiecības, uzlabos makroekonomisko un finansiālo stabilitāti, palielinās ieguldījumu apmēru un uzņēmējdarbības iespējas un atbalstīs pāreju uz pilnīgu un kvalitatīvu nodarbinātību, darba pamatstandartu ievērošanu un aizsardzību un vides ilgtspēju. Tas paātrinās privātā sektora attīstību visās nozarēs, tostarp lauksaimniecībā, rūpniecībā un pakalpojumu nozarē.

Ieguldījumu un privātā sektora attīstības galvenie vektori

Nolīgumā būs iekļauti noteikumi par nozīmīgu šķēršļu novēršanu, ja ir nepieciešama valsts iejaukšanās — papildus strukturālajiem ieguldījumiem infrastruktūrā (piem., enerģētikā, transportā, digitālajā savienojamībā), kā arī pētniecībā un inovācijās —, lai radītu uzņēmējdarbības vidi, kas veicinās lielākas ieguldījumu plūsmas un privātā sektora attīstību.

Šajā saistībā puses cita starpā apņemsies:

·veidot stimulējošu tiesisko vidi, īpašu uzmanību pievēršot zemes un īpašuma tiesībām, intelektuālajam īpašumam un ieguldījumiem, birokrātijas samazināšanai, pazeminot sertifikācijas, licencēšanas un piekļuves finansējumam izmaksas, labai konkurences politikai, tostarp pārredzamībai attiecībā uz valsts subsīdijām, un efektīvu un paredzamu nodokļu sistēmu pieņemšanai;

·nodrošināt investoriem viegli pieejamu un piemērotu informāciju par to, kā paplašināt viņu uzņēmējdarbību Karību jūras reģiona valstīs, atvieglojot administratīvās procedūras saistībā ar uzņēmuma izveidi;

·padarīt stratēģiskāku valsts finansējuma, tostarp finansējuma apvienošanas instrumentu, izmantošanu, lai piesaistītu papildu valsts un privātos ieguldījumus;

·palielināt piekļuvi finansējumam iekšzemē, tostarp veicot finanšu sistēmas reformas, lai izstrādātu dzīvotspējīgas banku un nebanku sistēmas un inovatīvus finansējuma mehānismus un shēmas;

·izstrādāt un uzlabot digitālos finanšu pakalpojumus, tostarp mobilās banku sistēmas, cita starpā uzlabojot sadarbību starptautisko standartu ieviešanā un atklātu tirgu, klientu aizsardzības un mobilo pakalpojumu uzlabotas pieejamības nodrošināšanā;

·stiprināt pieprasījumam atbilstīgākas tehniskās un profesionālās izglītības un apmācības (TPIA) sistēmas, kas pielāgotas vietējā un reģionālā darba tirgus vajadzībām un iespējām.

Galvenās nozares saistībā ar ieguldījumu un privātā sektora attīstību

Puses pievērsīs galveno uzmanību tālāk minētajām stratēģiskajām nozarēm, kurām varētu būt liela pastiprinoša ietekme uz iekļaujošu un ilgtspējīgu ekonomikas attīstību un darbvietu izveidi, nodrošinot, ka ekonomiskā izaugsme notiek saskaņā ar vides ilgtspējas nosacījumiem.

Šajā saistībā puses veiks konkrētus pasākumus, cita starpā lai:

attiecībā uz “zaļo” ekonomiku —

·veicinātu pāreju uz mazoglekļa, resursu ziņā lietderīgu un aprites ekonomiku, tostarp atbalstot ilgtspējīgas patēriņa un ražošanas pieejas un atkritumu rašanās novēršanas pasākumus un videi nekaitīgu atkritumu apsaimniekošanu;

·uzlabotu zināšanas un spējas saistībā ar politikas iespējām un paraugpraksi, lai uzlabotu resursu lietderīgu izmantošanu visā dabas resursu un produktu dzīves ciklā;

attiecībā uz ilgtspējīgu jūras izaugsmi —

·noslēgtu un/vai atjaunotu ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumus (IZPN), lai nodrošinātu zvejas resursu ilgtspēju, veicinātu paraugpraksi zivsaimniecības pārvaldībā un palielinātu zivsaimniecības produktu apstrādes jaudu;

·attīstītu ilgtspējīgu akvakultūru, vienkāršojot licencēšanas procedūras, veicot efektīvu telpisko plānošanu, lai sasniegtu maksimālu lietderību un ilgtspēju, un veicinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus investoriem;

·nodrošinātu godīgu, ilgtspējīgu un neizkropļotu piekļuvi ieguves nozarei, tostarp ieguvei jūras gultnē, visiem ekonomikas dalībniekiem, ņemot vērā bažas par ilgtspēju, kā arī panāktu lielāku pārredzamību un pārskatatbildību, tostarp stimulējot Ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīvas un citu attiecīgo iniciatīvu īstenošanu;

·nodrošinātu neierobežotu piekļuvi starptautiskajiem jūras tirgiem un tirdzniecībai, tostarp ostām, pamatojoties uz godīgu konkurenci un komercpraksi;

attiecībā uz ilgtspējīgu enerģētiku —

·veicinātu universālu piekļuvi enerģijai un uzticamu un izmaksu ziņā pieejamu energoapgādi visiem ekonomikas dalībniekiem un stimulētu ieguldījumus, tostarp atjaunojamās enerģijas ražošanā, pārvadē, sadalē un energoefektivitātē, vienlaikus novēršot kaitīgus tirgus kropļojumus;

·palielinātu valsts un privāto finansējumu atjaunojamajai enerģijai un energoefektivitātei, kā arī tīru, daudzveidīgu un ilgtspējīgu energotehnoloģiju, tostarp atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju un tehnoloģiju ar mazu oglekļa emisiju līmeni, izstrādi un ieviešanu;

attiecībā uz tūrismu —

·stimulētu ieguldījumus tūrisma nozarē, izmantojot atvieglotas mārketinga un reklāmas stratēģijas, profesionālo apmācību un digitālās tehnoloģijas;

·stiprinātu saikni starp tūrisma nozari un citām attiecīgajām ekonomikas nozarēm, jo īpaši lauksaimniecību un zivsaimniecību, īpašu uzmanību pievēršot vides aizsardzībai, kā arī agrotūrismam un jūras tūrismam;

·iekļautu ilgtspējīgas izmantošanas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas aspektus tūrisma politikas plānošanā un attīstībā;

·veicinātu ilgtspējīgu, atbildīgu un kvalitatīvu tūrismu, ievērojot vietējo kopienu integritāti un intereses;

attiecībā uz cilvēku un vietu savienošanu —

·izveidotu kvalitatīvas un ilgtspējīgas infrastruktūras sistēmas, lai stimulētu preču un cilvēku pārvietošanos, veicinātu labu vides praksi atbilstīgi ieviestajām starptautiskajām konvencijām un nolīgumiem;

·nodrošinātu piekļuvi informācijas un komunikācijas tehnoloģiju tirgiem (piem., telekomunikācijām, internetam) visiem ekonomikas dalībniekiem, tostarp veidojot labvēlīgu tiesisko regulējumu un atbalstot mērķtiecīgus ieguldījumus, un lai nodrošinātu, ka iedzīvotāji un uzņēmumi var izmantot izmaksu ziņā pieejamas digitālās tehnoloģijas;

·veicinātu kultūru apmaiņu un īstenotu kopīgas iniciatīvas dažādās kultūras jomās, tostarp organizējot kopīgus kultūras pasākumus;

·uzlabotu sadarbību un integrāciju ar ES tālākajiem reģioniem (TR) un aizjūras zemēm un teritorijām (AZT);

·stimulētu un atbalstītu reģionālos integrācijas procesus Karību jūras reģionā, kā arī ar Latīņameriku.

Tirdzniecības sadarbība

Nolīguma mērķis būs palielināt pušu savstarpējās tirdzniecības un ieguldījumu iespējas, lai sasniegtu iekļaujošu un ilgtspējīgu ekonomiku.

Šajā saistībā puses cita starpā apņemsies:

·stiprināt mehānismus un procedūras un uzlabot veiktspēju apstiprinātās tirdzniecības kārtības ietvaros;

·nodrošināt, ka ir īstenoti pamatnosacījumi un pareizā iekšzemes politika, lai stimulētu lielākas tirdzniecības plūsmas, kas veicina iekļaujošu izaugsmi un ilgtspējīgu attīstību, darbvietu izveidi, ekonomikas diversifikāciju un industrializāciju, tostarp uzlabojot ražošanas spējas un uzņēmējdarbību un palielinot ieguldījumus nozarēs, kas rada pievienoto vērtību, un darbietilpīgās nozarēs, un iesaistoties globālās un reģionālās vērtību ķēdēs;

·stiprināt mehānismus, procedūras un iestādes, lai uzlabotu spēju izstrādāt un īstenot tirdzniecības politiku, kā arī ļaut privātajam sektoram izmantot šādas politikas sniegtās priekšrocības un palielinātās iespējas;

·uzlabot, stimulēt un atbalstīt reģionālās integrācijas procesus, tostarp tirdzniecības stimulēšanu un regulatīvo aktu saskaņošanu, lai palīdzētu valstīm labāk izmantot priekšrocības, ko sniedz tirdzniecība ar kaimiņiem, un lai veicinātu reģiona stabilitātes, kohēzijas un labklājības palielināšanos.

III sadaļa. Cilvēku drošība, cilvēktiesības un laba pārvaldība

Nolīgumā būs vēlreiz atkārtots, ka noturīga sabiedrība — ar pārskatatbildīgām, demokrātiskām, efektīvām, pārredzamām iestādēm, kur pilnībā tiek aizsargātas cilvēktiesības un pamatbrīvības un kur iedzīvotājiem un to grupām ir garantēta iespēja brīvi paust savus centienus un veidot politiku, — ir vislabāk sagatavota tam, lai pielāgotos pārmaiņām vietējā un ārējā vidē, reaģētu uz tām un pienācīgi tās pārvaldītu.

Šajā saistībā puses veiks konkrētus pasākumus, cita starpā lai:

attiecībā uz noziedzību un iedzīvotāju drošību —

·cīnītos pret nelikumīgo narkotiku ražošanu, tirdzniecību un lietošanu, īpašu uzmanību pievēršot pieprasījumam, profilaksei un izglītībai;

·uzlabotu migrācijas plūsmu pārvaldību un novērstu cilvēku tirdzniecību un piespiedu pārvietošanu, kājnieku ieroču un vieglo ieroču (VIKI) un citu parasto ieroču kontrabandu, uzlabotu divējāda lietojuma preču stratēģisku tirdzniecības kontroli, pilnveidojot robežkontroles pārvaldību, pārrobežu izlūkošanu, informācijas apmaiņu un ekspertu un tehniskās palīdzības apmaiņu;

·novērstu bandu vardarbību, izmantojot visaptverošu, uz galvenajiem cēloņiem vērstu un preventīvu pieeju, novēršot faktorus, kas var radīt radikalizāciju stimulējošu vidi;

·sadarbotos, lai novērstu finanšu sistēmu un īpaši izveidotu nefinanšu uzņēmumu un profesiju izmantošanu no noziedzīgām darbībām (tostarp nelikumīgas tirdzniecības un korupcijas) iegūtu ieņēmumu legalizēšanai un terorisma finansēšanai;

attiecībā uz cilvēktiesībām un tiesiskumu —

·pilnībā piemērotu nediskriminācijas principu saistībā ar etnisko izcelsmi, dzimumu, vecumu, invaliditāti, reliģisko piederību vai ticību un seksuālo orientāciju, nosakot par prioritāti diskriminējošu tiesību aktu atcelšanu;

·uzlabotu dialogu un sadarbību saistībā ar nāves sprieduma atcelšanu un apkarotu spīdzināšanu un ļaunprātīgu izturēšanos, kā arī drošības spēku neatbilstošu uzvedību;

·izbeigtu vardarbību ģimenē, seksuālu izmantošanu un izmantošanu darbā, veicinātu bērnu tiesības, izbeidzot bērnu darbu, vardarbīgu izturēšanos pret bērniem un miesas sodus, apkarotu cilvēku tirdzniecību un jebkādu izmantošanu peļņas gūšanas nolūkā — gan likumīgajā, gan nelikumīgajā ekonomikā;

·stiprinātu iestādes un tiesiskumu, nodrošinot godīgu piekļuvi tiesai, tiesu varas neatkarību un pārskatatbildību, palielinot tiesu administrācijas veiktspēju, un lai izbeigtu kavēšanos un pārmērīgi ilgu pirmstiesas aizturēšanu;

·uzlabotu apstākļus cietumos, īstenotu sociālās rehabilitācijas programmas, ņemot vērā ieslodzīto sociālo reintegrāciju, un lai risinātu sociālās un drošības problēmas, ko rada noziedznieku izraidīšana no trešām valstīm;

attiecībā uz labu pārvaldību un nodokļu jautājumiem —

·veicinātu labu pārvaldību, tostarp labu publisko finanšu pārvaldību, pārredzamību un pārskatatbildību;

·izveidotu jaunus un nostiprinātu pašreizējos mehānismus cīņai pret korupciju, kukuļošanu un ierēdņu noziegumiem, tostarp nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju;

·apkarotu krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un agresīvu nodokļu plānošanu, īpašu uzmanību pievēršot nodokļu pārredzamības un informācijas apmaiņas uzlabošanai un godīgai nodokļu konkurencei atbilstoši attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem un programmām;

·pastiprinātu politisko dialogu ar jurisdikcijām, kuras nesadarbojas, lai izpildītu starptautiskās nodokļu pārvaldības standartus.

IV sadaļa. Tautas attīstība un sociālā kohēzija

Nolīgumā būs vēlreiz apstiprināta pušu apņemšanās izskaust jebkādu nabadzību līdz 2030. gadam, efektīvi apkarot nevienlīdzību un panākt dzimumu līdztiesību, kā arī radīt apstākļus cilvēku efektīvai dalībai demokrātiskā dzīvē un aktīvai iesaistei ilgtspējīgā ekonomikas izaugsmē. Tajā būs atzīta arī sociālā aizsardzība kā pamatieguldījums nabadzības izskaušanā un nevienlīdzības apkarošanā un kā svarīgs līdzeklis pašstiprinoša cikla izveidei ceļā uz iekļaujošu un ilgtspējīgu ekonomisko attīstību, plašāk atkārtoti ieguldot tautsaimniecības ieņēmumus sabiedrībā un cilvēkos.

Šajā saistībā puses veiks konkrētus pasākumus, cita starpā lai:

attiecībā uz tautas attīstību —

·nodrošinātu visām meitenēm un zēniem bezmaksas, taisnīgu un kvalitatīvu pirmsskolas, pamatskolas un vidusskolas izglītību un to, ka tiek būtiski uzlabota uzņemšana augstākās izglītības iestādēs;

·sasniegtu universālu veselības aprūpi un taisnīgu piekļuvi veselības pakalpojumiem, tostarp seksuālās un reproduktīvās veselības pakalpojumiem un ar to saistītajām tiesībām (SRVT), uzlabojot valsts veselības sistēmas visos līmeņos un agrīnās brīdināšanas, riska samazināšanas un valsts un globālo veselības risku pārvaldību, lai veiktu pasākumus globālo līgumu īstenošanai veselības jomā;

·nodrošinātu piekļuvi drošam, pietiekamam un izmaksu ziņā pieejamam dzeramajam ūdenim, lai apmierinātu pamatvajadzības, tostarp sanitārijas un higiēnas pamatvajadzības, un aizsargātu veselību un labklājības līmeni;

·nodrošinātu, ka visi var piekļūt pietiekamai, izmaksu ziņā pieejamai, drošai un barojošai pārtikai;

·novērstu neinfekciju slimību uzliesmojumu, atbalstot veselīgu uzturu un veselīgu dzīvesveidu;

·novērstu problēmas, ko rada ar vidi saistīta piespiedu pārvietošana un tās ietekme uz migrantiem un viņu kopienām;

·pieņemtu mērķtiecīgu politiku un veiktu attiecīgus ieguldījumus, lai veicinātu jauniešu tiesības, stimulētu viņu iesaistīšanos sociālajā, pilsoniskajā un ekonomiskajā dzīvē;

attiecībā uz sociālo aizsardzību —

·pieņemtu politiku, kas 40 % iedzīvotāju ar zemākajiem ienākumiem palīdzētu sasniegt un noturēt ienākumu pieaugumu līmenī, kas būtu augstāks par vidējo līmeni valstī;

·paplašinātu sociālās aizsardzības segumu, garantējot pamatienākumus un piemērotas sociālās aizsardzības shēmas, kas spēj reaģēt uz satricinājumiem;

·radītu iekļaujošākus un labi funkcionējošus tirgus un izstrādātu nodarbinātības politiku, kas vērsta uz pienācīgu nodarbinātību visiem, tostarp uzlabojot nodarbināto veselības un drošības apstākļus;

·risinātu jautājumus saistībā ar neoficiālo ekonomiku, tostarp par piekļuvi kredītiem un mikrofinansējumam un uzlabotiem sociālās aizsardzības pasākumiem, lai veicinātu raitāku pāreju uz oficiālo ekonomiku;

attiecībā uz dzimumu līdztiesību —

·nodrošinātu, ka visi paraksta, ratificē un pilnībā īsteno Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu (KSDI) un tās papildu protokolu par sieviešu tiesībām;

·nodrošinātu meiteņu un sieviešu fizisko un psiholoģisko integritāti, novēršot jebkādu vardarbību dzimuma dēļ, tostarp cilvēku tirdzniecību, un izbeidzot bērnu un piespiedu laulības;

·nodrošinātu, ka tiek ievērotas un veicinātas meiteņu un sieviešu sociālās tiesības, galvenokārt veselības un izglītības jomā;

·stiprināt meiteņu un sieviešu balsstiesības un dalību politiskajā dzīvē, palielinot sieviešu iesaistīšanos vēlēšanu, politiskajos un pārvaldības procesos, miera procesos un samierināšanas pasākumos un pilnvarojot meiteņu un sieviešu organizācijas;

·stiprinātu sieviešu ekonomiskās tiesības, veicinot viņu piekļuvi finanšu pakalpojumiem, zemes un citu produktīvo aktīvu kontrolei un izmantošanai un atbalstot sievietes uzņēmējas.

Atbalsts Haiti

Nolīgumā, kurā ir atzīta Haiti kā vienīgās reģiona VAV īpašā situācija, būs noteikta apņemšanās uzturēt sadarbību, lai novērstu strukturālās nepilnības valstī, vienlaikus atbalstot visus iepriekš minētos mērķus, tostarp valsts iestāžu konsolidāciju, vispārīgās pārvaldības uzlabošanu, tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošanu, korupcijas un slepenu norunu apkarošanu, nabadzības un sociālās nevienlīdzības samazināšanu.

5.ES UN KLUSĀ OKEĀNA VALSTU PAKTS

1. daļa. SADARBĪBAS PAMATS

Nolīgumā būs teikts, ka ES un Klusā okeāna valstu partnerību veido vispārīgi mērķi, principi un apņemšanās, kas noteiktas šā nolīguma vispārīgajā daļā, un īpaši mērķi un saistības, kas noteiktas šajā protokolā.

Nolīgums padziļinās Eiropas Savienības un Klusā okeāna valstu pašreizējās attiecības un izveidos savstarpēji izdevīgu politisko partnerību, ļaujot īstenot Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un katras puses galvenās intereses.

Jo īpaši puses veiks konkrētus pasākumus, cita starpā lai:

·nodrošinātu ilgtspējīgu piekļuvi dabas resursiem un to pārvaldību un uzlabotu noturību pret klimata pārmaiņām un dabas katastrofām, kas ietekmē ilgstošu ekonomisko un sociālo attīstību;

·veicinātu valsts un privātos ieguldījumus un radītu pienācīgas darbvietas visiem;

·veidotu iekļaujošu un drošu sabiedrību, atbalstot izlīguma procesus, panākot dzimumu līdztiesību un pastiprinot tautas attīstības un sociālās aizsardzības politikas pasākumus;

·nodrošinātu atbilstību starptautiskajām normām korupcijas, nodokļu pārvaldības un organizētās noziedzības jomā.

Ar Nolīgumu tiks papildināta un aizstāta ES stratēģija attiecībā uz Klusā okeāna salām.

Nolīgumā būs atzītas ES tālāko reģionu (TR) un aizjūras zemju un teritoriju (AZT) ciešās saiknes ar Klusā okeāna valstīm un to loma reģionālajā integrācijā.

Nolīgumā būs ietverta pušu apņemšanās īstenot ES un Klusā okeāna valstu paktu, izmantojot secīgus rīcības plānus valsts un reģionālā līmenī.

Nolīgums ieviesīs sistēmu virzības uzraudzībai, izmantojot uzlabotu politisko dialogu visos līmeņos, skaidrus rādītājus un izmērāmus iznākumus, lai nodrošinātu īstenošanu atbilstīgi plānotajam.

Nolīgumā būs teikts, ka puses var regulāri atbilstošā gadījumā pārskatīt protokolu, lai pielāgotu to mainīgajiem apstākļiem.

2. daļa. STRATĒĢISKĀS PRIORITĀTES

I sadaļa. Klimata pārmaiņas un dabas resursu ilgtspējīga pārvaldība

Nolīgumā būs vēlreiz apstiprināts, ka vērienīga rīcība saistībā ar klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām ir ļoti svarīga, lai pārvaldītu un samazinātu klimata pārmaiņu riskus, un vispārīgi, ka vides kvalitātes aizsardzība un uzlabošana ir pašreizējo un turpmāko paaudžu attīstības pamatā.

Šajā saistībā puses veiks konkrētus pasākumus, cita starpā lai:

attiecībā uz klimata pārmaiņām —

·paātrinātu Parīzes nolīguma par klimata pārmaiņām ieviešanu, izmantojot nacionāli noteikto devumu (NND) un nacionālos pielāgošanās plānus (NPP);

·atbilstoši virzībai uz zemām siltumnīcefekta gāzes emisijām un pret klimatu noturīgu ekonomiku padarītu pašreizējās finanšu plūsmas tam atbilstošas un pētītu inovatīva finansējuma iespējas;

·veidotu un/vai stiprinātu zinātnisko un tehnisko speciālistu un iestāžu spēju pārvaldīt un uzraudzīt klimatu un vidi, tostarp izmantojot Zemes novērošanas tehnoloģijas un informācijas sistēmas;

·attīstītu un/vai stiprinātu “zaļo” izaugsmi un jūras izaugsmi galvenajās ekonomikas nozarēs;

attiecībā uz vides ilgtspēju —

·atbalstītu ekosistēmu saglabāšanu, ilgtspējīgu pārvaldību un atjaunošanu, lai sekmētu valstu, vietējo iedzīvotāju iztikšanas līdzekļu un ekosistēmas pakalpojumu attīstību vietējā un globālā mērogā;

·apturētu atmežošanu un nodrošinātu mežu ilgtspējīgu pārvaldību;

·veicinātu ilgtspējīgu ūdens pārvaldību;

·uzlabotu atkritumu un visu bīstamo vielu apsaimniekošanu, tostarp izmantojot efektīvas savākšanas sistēmas un efektīvu pārstrādi;

attiecībā uz okeānu pārvaldību —

·saglabātu piekrastes un jūras teritorijas un to bioloģisko daudzveidību, nosakot par prioritāti zivsaimniecības un tūrisma nozares attīstību saskaņā ar jūras izaugsmes stratēģijām;

·apkarotu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju un atbalstītu ilgtspējīgas zivsaimniecības pārvaldības attīstību;

·samazinātu jūrā nonākošo atkritumu daudzumu, novēršot galvenos jūras piesārņojuma iemeslus, tostarp izmantojot atkritumu rašanās novēršanas politiku un pastiprinātas okeāna tīrīšanas darbības, īpašu uzmanību pievēršot uzkrāšanās zonām okeānu rotācijas asu vietās;

attiecībā uz katastrofu riska pārvaldību —

·palielinātu uzraudzības, agrīnās brīdināšanas un riska novērtēšanas spējas, uzlabojot novēršanas, mazināšanas, sagatavošanās, reaģēšanas un atveseļošanas pasākumus vietējā līmenī, lai palielinātu savas sabiedrības un infrastruktūras izturētspēju atbilstīgi Sendai ietvarprogrammas prioritātēm;

·uzlabotu reģionālo spēju reaģēt katastrofu un ārkārtas situācijās, tostarp civilās aizsardzības mehānismus, lai atbalstītu izpēti un izplatītu paraugpraksi;

·uzlabotu sadarbību, izmantojot kosmosa tehnoloģijas un informāciju;

·nodrošinātu vietējās īpašumtiesības, iesaistot skartās kopienas, pilsonisko sabiedrību un vietējās iestādes, izstrādājot un īstenojot politikas atbildes pasākumus, pievēršot uzmanību neaizsargātākajām mājsaimniecībām un marginalizētajām grupām.

II sadaļa. Iekļaujoša un ilgtspējīga ekonomiskā attīstība

Nolīgums stiprinās pušu ekonomiskās un tirdznieciskās attiecības, uzlabos makroekonomisko un finansiālo stabilitāti, palielinās ieguldījumu apmēru un uzņēmējdarbības iespējas un atbalstīs pāreju uz pilnīgu un kvalitatīvu nodarbinātību, darba pamatstandartu ievērošanu un aizsardzību un vides ilgtspēju. Tas paātrinās privātā sektora attīstību visās nozarēs, tostarp lauksaimniecībā, rūpniecībā un pakalpojumu nozarē.

Ieguldījumu un privātā sektora attīstības galvenie vektori

Nolīgumā būs iekļauti noteikumi par nozīmīgu šķēršļu novēršanu, ja ir nepieciešama valsts iejaukšanās — papildus strukturālajiem ieguldījumiem infrastruktūrā (piem., enerģētikā, transportā, digitālajā savienojamībā), kā arī pētniecībā un inovācijās —, lai radītu uzņēmējdarbības vidi, kas veicinās lielākas ieguldījumu plūsmas un privātā sektora attīstību.

Šajā saistībā puses cita starpā apņemsies:

·veidot tiesisko vidi, īpašu uzmanību pievēršot zemes un īpašuma tiesību, intelektuālā īpašuma un ieguldījumu aizsardzībai; birokrātijas samazināšanai, pazeminot sertifikācijas, licencēšanas un piekļuves finansējumam izmaksas; labai konkurences politikai, tostarp pārredzamībai attiecībā uz valsts subsīdijām; investoriem labvēlīgu nodokļu sistēmu pieņemšanai;

·nodrošināt investoriem viegli pieejamu un piemērotu informāciju par to, kā paplašināt viņu uzņēmējdarbību Klusā okeāna valstīs, atvieglojot administratīvās procedūras saistībā ar uzņēmuma izveidi;

·padarīt stratēģiskāku valsts finansējuma, tostarp finansējuma apvienošanas instrumentu, izmantošanu, lai piesaistītu papildu valsts un privātos ieguldījumus;

·palielināt piekļuvi finansējumam iekšzemē, tostarp veicot finanšu sistēmas reformas, lai izstrādātu dzīvotspējīgas banku un nebanku sistēmas un inovatīvus finansējuma mehānismus un shēmas;

·izstrādāt un uzlabot digitālos finanšu pakalpojumus, tostarp mobilās banku sistēmas, cita starpā uzlabojot sadarbību starptautisko standartu ieviešanā un atklātu tirgu, klientu aizsardzības un mobilo pakalpojumu uzlabotas pieejamības nodrošināšanā;

·stiprināt pieprasījumam atbilstīgākas tehniskās un profesionālās izglītības un apmācības (TPIA) sistēmas, kas pielāgotas vietējā un reģionālā darba tirgus vajadzībām un iespējām.

Galvenās nozares saistībā ar ieguldījumu un privātā sektora attīstību

Puses pievērsīs galveno uzmanību tālāk minētajām stratēģiskajām nozarēm, kurām varētu būt liela pastiprinoša ietekme uz iekļaujošu un ilgtspējīgu ekonomikas attīstību un darbvietu izveidi, nodrošinot, ka ekonomiskā izaugsme notiek saskaņā ar vides ilgtspējas nosacījumiem.

Šajā saistībā puses veiks konkrētus pasākumus, cita starpā lai:

attiecībā uz “zaļo” ekonomiku —

·veicinātu pāreju uz mazoglekļa, resursu ziņā lietderīgu un aprites ekonomiku, tostarp atbalstot ilgtspējīgas patēriņa un ražošanas pieejas un atkritumu rašanās novēršanas pasākumus un videi nekaitīgu atkritumu apsaimniekošanu;

·uzlabotu zināšanas un spējas saistībā ar politikas iespējām un paraugpraksi, lai uzlabotu resursu lietderīgu izmantošanu visā dabas resursu un produktu dzīves ciklā;

attiecībā uz ilgtspējīgu jūras izaugsmi —

·noslēgtu un/vai atjaunotu ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumus (IZPN), lai nodrošinātu zvejas resursu ilgtspēju, veicinātu paraugpraksi zivsaimniecības pārvaldībā un palielinātu zivsaimniecības produktu apstrādes jaudu;

·attīstītu ilgtspējīgu akvakultūru, vienkāršojot licencēšanas procedūras, veicot efektīvu telpisko plānošanu, lai sasniegtu maksimālu lietderību un ilgtspēju, un veicinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus investoriem;

·nodrošinātu godīgu, ilgtspējīgu un neizkropļotu piekļuvi ieguves nozarei, tostarp ieguvei jūras gultnē, visiem ekonomikas dalībniekiem, ņemot vērā bažas par ilgtspēju, kā arī panāktu lielāku pārredzamību un pārskatatbildību, tostarp stimulējot Ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīvas un citu attiecīgo iniciatīvu īstenošanu;

·nodrošinātu neierobežotu piekļuvi starptautiskajiem jūras tirgiem un tirdzniecībai, tostarp ostām, pamatojoties uz godīgu konkurenci un komercpraksi;

attiecībā uz ilgtspējīgu enerģētiku —

·veicinātu universālu piekļuvi enerģijai un uzticamu un izmaksu ziņā pieejamu energoapgādi visiem ekonomikas dalībniekiem un stimulētu ieguldījumus, tostarp atjaunojamās enerģijas ražošanā, pārvadē, sadalē un energoefektivitātē, vienlaikus novēršot kaitīgus tirgus kropļojumus;

·palielinātu valsts un privāto finansējumu atjaunojamajai enerģijai un energoefektivitātei, kā arī tīru, daudzveidīgu un ilgtspējīgu energotehnoloģiju, tostarp atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju un tehnoloģiju ar mazu oglekļa emisiju līmeni, izstrādi un ieviešanu;

attiecībā uz tūrismu —

·stimulētu ieguldījumus tūrisma nozarē, izmantojot atvieglotas mārketinga un reklāmas stratēģijas, profesionālo apmācību un digitālās tehnoloģijas;

·stiprinātu saikni starp tūrisma nozari un citām attiecīgajām ekonomikas nozarēm, jo īpaši lauksaimniecību un zivsaimniecību, īpašu uzmanību pievēršot vides aizsardzībai, kā arī agrotūrismam un jūras tūrismam;

·iekļautu ilgtspējīgas izmantošanas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas aspektus tūrisma politikas plānošanā un attīstībā;

·veicinātu ilgtspējīgu, atbildīgu un kvalitatīvu tūrismu, ievērojot vietējo kopienu integritāti un intereses;

attiecībā uz cilvēku un vietu savienošanu —

·izveidotu kvalitatīvas un ilgtspējīgas infrastruktūras sistēmas, lai stimulētu preču un cilvēku pārvietošanos, veicinātu labu vides praksi atbilstīgi ieviestajām starptautiskajām konvencijām un nolīgumiem;

·nodrošinātu piekļuvi informācijas un komunikācijas tehnoloģiju tirgiem (piem., telekomunikācijām, internetam) visiem ekonomikas dalībniekiem, tostarp veidojot labvēlīgu tiesisko regulējumu un atbalstot mērķtiecīgus ieguldījumus, un lai nodrošinātu, ka iedzīvotāji un uzņēmumi var izmantot izmaksu ziņā pieejamas digitālās tehnoloģijas;

·veicinātu kultūras apmaiņu un īstenotu kopīgas iniciatīvas dažādās kultūras jomās;

·uzlabotu sadarbību un integrāciju ar ES aizjūras zemēm un teritorijām (AZT);

Tirdzniecības sadarbība

Nolīguma mērķis būs palielināt pušu savstarpējās tirdzniecības un ieguldījumu iespējas, lai sasniegtu iekļaujošu un ilgtspējīgu ekonomiku.

Šajā saistībā puses veiks konkrētus pasākumus, lai cita starpā:

·stiprinātu mehānismus un procedūras un uzlabotu veiktspēju apstiprinātās tirdzniecības kārtības ietvaros;

·nodrošinātu, ka ir īstenoti pamatnosacījumi, novēršot uzņēmējdarbības vides ierobežojumus un īstenojot vajadzīgās reformas, lai palielinātu tirdzniecības plūsmas un eksportu, kas veicina iekļaujošu izaugsmi un ilgtspējīgu attīstību, darbvietu izveidi, ekonomikas diversifikāciju un industrializāciju, tostarp uzlabojot ražošanas spējas un uzņēmējdarbību un palielinot ieguldījumus nozarēs, kas rada pievienoto vērtību, un darbietilpīgās nozarēs, un iesaistoties globālās un reģionālās vērtību ķēdēs;

·uzlabotu, stimulētu un atbalstītu reģionālās integrācijas procesus, lai palīdzētu valstīm gūt labumu no tirdzniecības ar kaimiņiem un lai veicinātu reģiona stabilitāti, kohēziju un labklājību;

·uzlabotu tirdzniecības sadarbību ar ES aizjūras zemēm un teritorijām (AZT);

·stiprinātu mehānismus, procedūras un iestādes, lai uzlabotu spēju izstrādāt un īstenot tirdzniecības politiku, kā arī lai ļautu privātajam sektoram izmantot šādas politikas sniegtās priekšrocības un palielinātās iespējas;

·uzlabotu, stimulētu un atbalstītu reģionālās integrācijas procesus, tostarp tirdzniecības stimulēšanu un regulatīvo aktu saskaņošanu, lai palīdzētu valstīm labāk izmantot priekšrocības, ko sniedz tirdzniecība ar kaimiņiem, un lai veicinātu reģiona stabilitātes un labklājības palielināšanos.

III sadaļa. Drošība, cilvēktiesības un laba pārvaldība

Nolīgumā būs vēlreiz atkārtots, ka noturīga sabiedrība — ar pārskatatbildīgām, demokrātiskām, efektīvām, pārredzamām iestādēm, kur pilnībā tiek aizsargātas cilvēktiesības un pamatbrīvības un kur iedzīvotājiem un to grupām ir garantēta iespēja brīvi paust savus centienus un veidot politiku, — ir vislabāk sagatavota tam, lai pielāgotos pārmaiņām vietējā un ārējā vidē, reaģētu uz tām un pienācīgi tās pārvaldītu.

Šajā saistībā puses veiks konkrētus pasākumus, cita starpā lai:

attiecībā uz mieru un drošību —

·atbalstītu izlīguma procesus un konfliktu novēršanas iniciatīvas, tostarp tās, kuru pamatā ir etniskas sūdzības un konflikti;

·novērstu kājnieku ieroču un narkotiku pašreizējo nelikumīgo tirdzniecību, kā arī atrisinātu jautājumu par tādu noziedznieku integrāciju, kuri ir izraidīti no metropoles valstīm;

·attīstītu sadarbību jūras un gaisa telpas uzraudzības jomā un noteiktu vajadzības un līdzekļus kibernoziedzības apkarošanai;

·stiprinātu pārvaldības sistēmas, lai novērstu neatbilstīgu migrāciju, cilvēku kontrabandu un tirdzniecību un attiecīgus noziedzīgos tīklus, īpašu uzmanību pievēršot cietušo aizsardzībai un ar apdraudētām personām saistītu preventīvo stratēģiju izstrādei;

·sadarbotos, lai novērstu finanšu sistēmu un īpaši izveidotu nefinanšu uzņēmumu un profesiju izmantošanu no noziedzīgām darbībām (tostarp nelikumīgas tirdzniecības un korupcijas) iegūtu ieņēmumu legalizēšanai un terorisma finansēšanai;

attiecībā uz cilvēktiesībām, tiesiskumu un demokrātijas principiem —

·pilnībā piemērotu nediskriminācijas principu saistībā ar etnisko izcelsmi, dzimumu, vecumu, invaliditāti, reliģisko piederību vai ticību un seksuālo orientāciju, nosakot par prioritāti diskriminējošu tiesību aktu atcelšanu;

·uzlabotu dialogu un sadarbību saistībā ar nāves sprieduma atcelšanu un spīdzināšanas un ļaunprātīgas izturēšanās novēršanu;

·veicinātu dzimumu līdztiesību, bērnu un pamatiedzīvotāju tiesības;

·stimulētu vienlīdzīgu piekļuvi tiesību aizsardzības tiesā un cilvēktiesību aizsardzības un uzraudzības mehānismiem;

·ievērotu demokrātijas principus un iestādes, miermīlīgu varas nodošanu, kā arī pamatvērtības saskaņā ar Foruma līderu 2000. gada Biketavas deklarāciju un 2014. gada Klusā okeāna reģionālisma regulējumu;

·nodrošinātu konsultatīvas struktūras un procesus, kuros ņemtas vērā vietējo kopienu tradicionālās zināšanas un bažas;

attiecībā uz labu pārvaldību un nodokļu jautājumiem —

·veicinātu labu pārvaldību, izveidotu jaunus mehānismus un stiprinātu pašreizējos mehānismus cīņai pret korupciju, kukuļošanu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju;

·apkarotu krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un agresīvu nodokļu plānošanu, īpašu uzmanību pievēršot nodokļu pārredzamības un informācijas apmaiņas uzlabošanai un godīgai nodokļu konkurencei atbilstoši attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem un programmām;

·pastiprinātu politisko dialogu ar jurisdikcijām, kuras nesadarbojas, lai izpildītu starptautiskās nodokļu pārvaldības standartus.

IV sadaļa. Tautas attīstība un sociālā kohēzija

Nolīgumā būs vēlreiz apstiprināta pušu apņemšanās izskaust jebkādu nabadzību līdz 2030. gadam, efektīvi apkarot nevienlīdzību un panākt dzimumu līdztiesību, kā arī radīt apstākļus cilvēku efektīvai dalībai demokrātiskā dzīvē un aktīvai iesaistei ilgtspējīgā ekonomikas izaugsmē. Tajā būs atzīta arī sociālā aizsardzība kā pamatieguldījums nabadzības izskaušanā un nevienlīdzības apkarošanā un kā svarīgs līdzeklis pašstiprinoša cikla izveidei ceļā uz iekļaujošu un ilgtspējīgu ekonomisko attīstību, plašāk atkārtoti ieguldot tautsaimniecības ieņēmumus sabiedrībā un cilvēkos.

Šajā saistībā puses veiks konkrētus pasākumus, cita starpā lai:

attiecībā uz tautas attīstību —

·nodrošinātu visām meitenēm un zēniem bezmaksas, taisnīgu un kvalitatīvu pirmsskolas, pamatskolas un vidusskolas izglītību un to, ka uzņemšana augstākās izglītības iestādēs tiek būtiski uzlabota, stiprinot valsts izglītības sistēmas visos līmeņos;

·sasniegtu universālu veselības aprūpi un taisnīgu piekļuvi veselības pakalpojumiem, tostarp seksuālās un reproduktīvās veselības pakalpojumiem un ar to saistītajām tiesībām (SRVT), uzlabojot valsts veselības sistēmas visos līmeņos un agrīnās brīdināšanas, riska samazināšanas un valsts un globālo veselības risku pārvaldību, lai veiktu pasākumus globālo līgumu īstenošanai veselības jomā;

·nodrošinātu piekļuvi drošam, pietiekamam un izmaksu ziņā pieejamam dzeramajam ūdenim, lai apmierinātu pamatvajadzības, tostarp sanitārijas un higiēnas pamatvajadzības, un aizsargātu veselību un labklājības līmeni;

·nodrošinātu, ka visi var piekļūt pietiekamai, izmaksu ziņā pieejamai, drošai un barojošai pārtikai;

·novērstu neinfekciju slimību uzliesmojumu, atbalstot veselīgu uzturu un veselīgu dzīvesveidu;

·novērstu problēmas, ko rada ar vidi saistīta piespiedu pārvietošana un tās ietekme uz migrantiem un viņu kopienām;

·pieņemtu mērķtiecīgu politiku un veiktu attiecīgus ieguldījumus, lai veicinātu jauniešu tiesības, stimulētu viņu iesaistīšanos sociālajā, pilsoniskajā un ekonomiskajā dzīvē;

attiecībā uz sociālo aizsardzību —

·pieņemtu politiku, kas 40 % iedzīvotāju ar zemākajiem ienākumiem palīdzētu sasniegt un noturēt ienākumu pieaugumu līmenī, kas būtu augstāks par vidējo līmeni valstī;

·paplašinātu sociālās aizsardzības segumu, garantējot pamatienākumus un izmantojot piemērotas sociālās aizsardzības shēmas, kas spēj reaģēt uz satricinājumiem;

·radītu iekļaujošākus un labi funkcionējošus tirgus un izstrādātu nodarbinātības politiku, kas vērsta uz pienācīgu nodarbinātību visiem, tostarp uzlabojot nodarbināto veselības un drošības apstākļus;

·risinātu jautājumus saistībā ar neoficiālo ekonomiku, tostarp par piekļuvi kredītiem un mikrofinansējumam un uzlabotiem sociālās aizsardzības pasākumiem, lai veicinātu raitāku pāreju uz oficiālo ekonomiku;

attiecībā uz dzimumu līdztiesību —

·nodrošinātu, ka visi paraksta, ratificē un pilnībā īsteno Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu (KSDI) un tās papildu protokolu par sieviešu tiesībām;

·nodrošinātu meiteņu un sieviešu fizisko un psiholoģisko integritāti, novēršot jebkādu vardarbību dzimuma dēļ un izbeidzot bērnu un piespiedu laulības;

·nodrošinātu, ka tiek ievērotas un veicinātas meiteņu un sieviešu sociālās tiesības, galvenokārt veselības un izglītības jomā;

·stiprinātu meiteņu un sieviešu balsstiesības un dalību politiskajā dzīvē, palielinot sieviešu iesaistīšanos vēlēšanu, politiskajos un pārvaldības procesos, miera procesos un samierināšanas pasākumos un pilnvarojot meiteņu un sieviešu organizācijas;

·stiprinātu sieviešu ekonomiskās tiesības, veicinot viņu piekļuvi finanšu pakalpojumiem, zemes un citu produktīvo aktīvu kontrolei un izmantošanai un atbalstot sievietes uzņēmējas.

6.DAUDZVEIDĪGA SADARBĪBA

Nolīgumā būs noteikts, ka puses piekrīt darīt pieejamus atbilstošus līdzekļus — gan finanšu, gan nefinanšu, lai izpildītu šajā nolīgumā noteiktos mērķus. Sadarbība būs daudzveidīga, aptverot dažādas politikas jomas un instrumentus, un tiks pielāgota īpašām vajadzībām, stratēģijām, prioritātēm un pieejamajiem resursiem, lai atspoguļotu dažādos apstākļus valstīs un reģionos.

Partnerības finansēšana

Nolīgumā būs vēlreiz atgādināta ES apņemšanās pastāvīgi atbalstīt un sadarboties ar ĀKK valstīm virzībā uz savstarpēji izdevīgiem rezultātiem. ES finanšu ieguldījumā būs ņemtas vērā tās partneru atšķirīgās spējas un vajadzības.

ES vēlreiz apstiprinās savu kolektīvo apņemšanos piešķirt 0,7 % no sava nacionālā kopienākuma (NKI) kā oficiālo attīstības palīdzību (OAP) un 0,2 % no sava NKI vismazāk attīstītajām valstīm (VAV) saskaņā ar Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam.

Tajā būs vēlreiz atgādināts arī tas, cik svarīga loma ir visaptverošai un integrētai pieejai saistībā ar finansējuma un citu īstenošanas līdzekļu mobilizēšanu no visiem pieejamajiem avotiem (publiskajiem/privātajiem, iekšzemes/starptautiskajiem) un visiem dalībniekiem, tostarp izmantojot inovatīvus finansējuma avotus un instrumentus, zināšanas, pieredzi, veiktspējas uzlabošanas, tehnoloģiju un nefinanšu resursus.

ES vēlreiz apstiprinās savu apņemšanos piešķirt savu finanšu palīdzību tur, kur tā ir visvairāk vajadzīga un kur tai būtu vislielākā ietekme, jo īpaši VAV, mazo salu jaunattīstības valstīs (SIDS) un valstīs, kurās ir nestabila situācija un konflikti. Īpaša uzmanība būs pievērsta arī problēmām, kas saistītas ar nevienlīdzību un sociālo atstumtību, kā arī problēmām valstīs ar vidējiem ienākumiem.

Partneriem ir jāapņemas mobilizēt iekšzemes līdzekļus saskaņā ar Adisabebas rīcības programmu, tostarp publiskās finanses, lai sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus. Tie centīsies reformēt savu nodokļu politiku un administrēšanu, uzlabot ieņēmumu iekasēšanu un apkarot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un to apiešanu un nelikumīgas finanšu plūsmas, tostarp nodokļu oāzēs. Tiem arī ir jāapņemas īstenot globālos nodokļu pārvaldības standartus, ko noteikušas attiecīgās starptautiskās struktūras.

Privātā sektora kapitāla plūsmas ir ļoti svarīgs papildinājums valsts attīstības pasākumiem. Partneri izstrādās politiku un attiecīgos gadījumos stiprinās reglamentējošos noteikumus, lai privātā sektora iniciatīvas labāk pieskaņotu valsts mērķiem un veicinātu kvalitatīvus ilgtermiņa ieguldījumus.

Nolīgumā būs atzīts, ka naudas pārvedumi ir ļoti svarīgs attīstības finansēšanas rīks. Puses apņemsies veicināt lētākus, ātrākus un drošākus pārskaitījumus gan nosūtītāja, gan saņēmēja valstī un nodrošināt, lai attiecīgajos tiesību aktos nebūtu noteikumu, kas traucē efektīvi izmantot likumīgus naudas pārvedumu kanālus.

ES izstrādās jaunas formas sadarbībai ar attīstītākajām ĀKK valstīm, tostarp līdzfinansēšanas iespēju, lai veicinātu Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam īstenošanu, atbalstītu mazāk attīstītās valstis, kā arī kopīgi risinātu īpašas reģionālas un globālas problēmas.

Efektīva attīstības sadarbība

Nolīgumā būs vēlreiz atgādināta efektīvas attīstības programmas nozīme un centrālā vieta, kā apstiprināts dažādos starptautiskos forumos, un pušu apņemšanās jebkādā attīstības sadarbībā piemērot tālāk minētos principus: partnervalstu atbildība par attīstības prioritātēm, iekļaujošas attīstības partnerības, koncentrēšanās uz rezultātiem, pārredzamība un savstarpēja pārskatatbildība.

Nolīgumā būs noteikts, ka atkarībā no katras valsts spējām, vajadzībām un darbības rezultātiem un saskaņā ar ĀKK un ES dialogu tiks izmantotas dažādas un papildinošas modalitātes (piem., projektu atbalsts, budžeta atbalsts, finansējuma apvienošana, trasta fondi) un atbalsta piešķiršanas režīmi. Attiecīgos gadījumos budžeta atbalsts tiks izmantots, lai sasniegtu noturīgus rezultātus, atbalstot ilgtspējīgas attīstības mērķus.

Nolīgumā būs noteikts, ka ES nodrošinās saskaņošanu ar savām dalībvalstīm, lai uzlabotu to, kā notiek finansiālā sadarbība ar šīm valstīm, tostarp veicot labāku un efektīvāku saskaņošanu, ņemot vērā to attiecīgās salīdzinošās priekšrocības. Kopīga plānošana un īstenošana tiks veicināta un stiprināta, lai sniegtu loģiskāku, efektīvāku un saskaņotāku atbalstu kopīgo mērķu sasniegšanā.

7.INSTITUCIONĀLĀ SISTĒMA

Dalībnieki

Nolīgums vēlreiz apstiprinās to, ka ĀKK valstu valdībām ir centrāla loma partnerībā, jo tās nosaka savas valsts prioritātes un stratēģijas. Tajā būs atzīts attiecīgi valstu parlamentu un vietējo pašvaldību ieguldījums demokrātiskas pārskatatbildības uzlabošanā un valdības rīcības papildināšanā.

Nolīgums palielinās reģionālo un kontinentālo organizāciju lomu, jo īpaši triju reģionālo partnerību pārvaldīšanā un īstenošanā, nodrošinot, ka pārrobežu prioritātes tiek pienācīgi ņemtas vērā un pašreizējās sadarbības programmas tiek efektīvi saskaņotas.

Nolīgumā būs atzīta, atbalstīta un stiprināta pilsoniskās sabiedrības organizāciju un privātā sektora kā galveno partneru loma attiecību uzlabošanā starp pušu iedzīvotājiem un valdībām un partnerības mērķu īstenošanā.

Institucionālie noteikumi 

Nolīgumā būs iekļauti noteikumi par reformētu institucionālo arhitektūru, lai pārvaldītu partnerību, kuras pamatā būs subsidiaritātes un papildināmības principu piemērošana, un nodrošinātu lielāku skaidrību un saskaņotību starp dažādām pašreizējām struktūrām dažādos līmeņos.

Attiecībā uz trim reģionālajiem paktiem augstākā līmeņa sanāksmes nodrošinās stratēģisko pārvaldību, kas nepieciešama, lai īstenotu trīs reģionālās partnerības. Attiecībā uz Āfriku — augstākā līmeņa sanāksmē joprojām piedalīsies Ziemeļāfrikas valstis, lai nodrošinātu saskaņotu vienotu pieeju visai Āfrikai.

Katru paktu (protokolu) pārvaldīs reģionāla padome, kuras uzdevums būs politiskā dialoga īstenošana, vajadzības gadījumā pārskatot un pieņemot lēmumus, kas nepieciešami, lai izpildītu paktu noteikumus. Liela loma paktu pārvaldībā tiks piešķirta attiecīgajām reģionālajām organizācijām (piem., Āfrikas Savienībai). Attiecīgā gadījumā katra padome var pieņemt lēmumu uzaicināt trešās personas kā novērotājus saistībā ar konkrētiem jautājumiem.

Lai nodrošinātu saskaņotu partnerību ar Āfriku kopumā, piemērotākās modalitātes Ziemeļāfrikas valstu piesaistīšanai jaunajam nolīgumam ir jāmeklē apspriežoties, lai nodrošinātu to pilnīgu dalību ES un Āfrikas pakta politiskajā un politikas dialogā. Tas neskars pašreizējos tiesiskos, finansiālos un politikas regulējumus ar šīm valstīm, jo īpaši asociācijas nolīgumus Eiropas kaimiņattiecību politikas ietvaros.

Nolīgums arī nodrošinās, ka reģionālās ekonomikas kopienas (REK) piedalās visās sanāksmēs, jo īpaši ES un Āfrikas padomē, tādējādi uzlabojot saskaņotību ar pašreizējām procedūrām.

Nolīgumā būs noteikts, ka katrai padomei (t. i., ES un ĀKK, ES un Āfrikas, ES un Karību jūras reģiona valstu, ES un Klusā okeāna valstu) ir jāizveido darbības komiteja, kurai tā var deleģēt daļu no savām pilnvarām pildīt šos uzdevumus.

Nolīgumā būs paredzēts parlamentārais aspekts trim reģionālajiem paktiem līdzīgi kā pašreizējās struktūrās (piem., Eiropas Parlamenta (EP) un Visāfrikas parlamenta (VĀP) sanāksmes). Parlamenta sanāksmēm ir jānotiek, ņemot vērā iespējamās Padomes sanāksmes. Attiecīgos gadījumos reģionālās parlamenta sanāksmes var apvienot vienā sanāksmē.

Nolīgumā var paredzēt arī pilsoniskās sabiedrības un privātā sektora pārstāvju sanāksmju organizēšanu reģionālo paktu līmenī. Šīm sanāksmēm ir jānotiek, ņemot vērā iespējamās Padomes sanāksmes. Attiecīgos gadījumos reģionālās sanāksmes var apvienot vienā sanāksmē.

Attiecībā uz vispārīgā partnerības nolīguma pārvaldību valstu un valdību vadītāju sanāksme ES un ĀKK līmenī notiks ad hoc, lai nodrošinātu vajadzīgo stratēģisko un politisko vadību jautājumos, kas satrauc visas puses. Partnerību ES un ĀKK līmenī pārvaldīs ES un ĀKK padome, kuras sanāksmes notiks ad hoc, lai apspriestu kopīgu interešu jautājumus, kas saistīti ar vispārīgajiem principiem un vērtībām, kuras noteiktas Nolīguma vispārīgajā daļā, un vienotos par kopīgām nostājām par starptautisko sadarbību. Arī ministru līmeņa sanāksmes var notikt par īpašiem jautājumiem.

Nolīgums ļaus pusēm noteikt veidus, kā izstrādāt efektīvākas darba metodes, kas ļautu veidot padziļinātu dialogu un ātrāk un efektīvāk pieņemt lēmumus.

8.NOBEIGUMA NOTEIKUMI

Teritoriālā piemērošana

Nolīgumā būs iekļauts noteikums par teritoriālo piemērošanu atbilstīgi standarta formulējumiem.

Stāšanās spēkā

Nolīgumā būs iekļauts noteikums, kurā būs noteikts, ka puses ratificēs vai apstiprinās Nolīgumu atbilstīgi savas konstitūcijas noteikumiem un juridiskajām procedūrām.

Nolīgumā būs iekļauts noteikums par Nolīguma stāšanos spēkā, norādot vajadzīgos robeždatumus.

Nolīgumā būs arī iekļauts noteikums, kurā būs noteikts, ka Nolīgumu pilnībā vai daļēji varēs piemērot provizoriski, kamēr tas nav stājies spēkā, un atbilstīgi starptautiskajām juridiskajām procedūrām.

Ilgums, izbeigšana un pārskatīšana 

Nolīgumā nebūs noteikuma, kas ierobežos tā spēkā esamību laikā. Turpretī tajā būs iekļauts noteikums, kurā būs noteikts, ka Nolīgumu varēs izbeigt, ja to pieprasīs kāda no pusēm, un būs arī noteikta šādas izbeigšanas procedūra.

Nolīgumā būs iekļauts noteikums, kurā būs noteikts, ka Nolīguma vispārīgo daļu varēs grozīt atbilstīgi Nolīguma ratifikācijas un spēkā stāšanās procedūrām, ja to pieprasīs kāda no pusēm.

Nolīgumā būs arī iekļauts noteikums, kurā būs noteikts, ka ES un Āfrikas, ES un Karību jūras reģiona valstu un ES un Klusā okeāna valstu partnerību protokolus varēs grozīt atbilstīgi vienkāršotām procedūrām, ja to pieprasīs kāda no pusēm, un pamatojoties uz attiecīgo padomju pieņemtu lēmumu.

Saistību izpilde

Nolīgumā būs paredzēta iespēja pusei veikt attiecīgus pasākumus gadījumā, ja otra puse nepildīs savas saistības attiecībā uz svarīgākajiem elementiem un pamatelementiem. Šādos gadījumos attiecīgie pasākumi ir veicami pēc pušu apspriešanās. Apspriedēm ir jānotiek tādā līmenī un formā, kāda ir piemērotākā risinājuma panākšanai, un noteiktā termiņā.

Lai novērstu situācijas, kad viena puse uzskata, ka otra puse nav izpildījusi savas apņemšanās saistībā ar Nolīguma svarīgākajiem elementiem un pamatelementiem, tiks organizētas strukturētas un sistemātiskas apspriedes par paustajām bažām.

Lai gan tiks saglabāta apspriežu divpusējā būtība, puses, gatavojoties katrai apspriežu sesijai, apņemsies apspriesties un saskaņot savu rīcību ar visiem attiecīgajiem reģionālajiem un starptautiskajiem dalībniekiem.

Nolīgumā būs arī paredzēta iespēja pusei veikt attiecīgus pasākumus bez iepriekšējas apspriešanās, ja apspriedēs tiks noraidīti vai netiks panākti savstarpēji pieņemami rezultāti, kā arī īpašas steidzamības gadījumos. “Attiecīgi pasākumi” un “īpašas steidzamības gadījumi” ir jādefinē tāpat kā Vispārējā miera nolīguma (VMN) 96. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktā.

Strīdu izšķiršana

Nolīgumā būs iekļauts noteikums par piemērotu strīdu izšķiršanas mehānismu gadījumos, kad notiks novirzes saistībā ar Nolīguma piemērošanu, interpretāciju un īstenošanu.

Piekļuve

Nolīgumā būs iekļauts noteikums, kurā būs noteikti kritēriji un mehānismi neatkarīgas valsts piekļuvei Nolīgumam atbilstīgi VMN paredzētajiem noteikumiem. Tajā būs paredzēta arī reģionālo organizāciju piekļuve.

Privileģēta novērotāja statuss

Nolīgumā būs iekļauts noteikums, kurā būs noteikti kritēriji novērotāja un privileģēta novērotāja statusa piešķiršanai neatkarīgai valstij, reģionālām vai starptautiskām organizācijām vai attiecīgām juridiskajām organizācijām.

Autentiskie teksti

Nolīgumā būs iekļauts noteikums par to, ka Nolīgums ir sagatavots divos eksemplāros visās Eiropas Savienības oficiālajās valodās un ka visi teksti ir vienlīdz autentiski.

(1)    Atruna: šā nolīguma galīgā juridiskā būtība tiks noteikta sarunu beigās, pamatojoties uz Nolīguma mērķa un satura analīzi.