EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 2.6.2017

COM(2017) 314 final

2017/0129(NLE)

Priekšlikums

PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS,

ar kuru groza Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/1411/ES, ar ko apstiprina Grieķijas makroekonomikas korekciju programmu

PASKAIDROJUMA RAKSTS

Atbildot uz lūgumu, ko 2015. gada 8. jūlijā Grieķijas Republika izteica Eiropas Stabilizācijas mehānisma (ESM) valdes priekšsēdētājam, par stabilitātes atbalstu aizdevuma veidā ar trīs gadu pieejamības periodu, ESM valde pieprasīja Eiropas Komisijai saziņā ar Eiropas Centrālo banku un kopā ar Starptautisko Valūtas fondu saskaņā ar ESM līguma 13. panta 3. punktu vienoties par saprašanās memorandu, kurā izklāstīti finansiālā atbalsta programmas nosacījumi laikposmā no 2015. līdz 2018. gadam, un par makroekonomikas korekciju programmu Grieķijai. Programma ir sagatavota saskaņā ar procedūru, kas paredzēta Regulas (ES) Nr. 472/2013 7. panta 1. punktā. Minētās iestādes 2015. gada 11. augustā ar Grieķijas valdību tehniskā līmenī vienojās par makroekonomikas korekciju programmu (“programma”).

Pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, Padome pieņēma Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/1411, ar ko apstiprina programmu.

Saskaņā ar Lēmuma (ES) 2015/1411 1. panta 2. punktu Komisija sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku (ECB) un vajadzības gadījumā ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) ir veikusi otro pārskatīšanu, lai novērtētu progresu, īstenojot pieņemtos pasākumus, kā arī šo pasākumu efektivitāti un ekonomisko un sociālo ietekmi. Minētā pārskata rezultātā ir atjaunināta esošā makroekonomikas korekciju programma, atspoguļojot Grieķijas iestāžu veiktos pasākumus līdz 2017. gada pirmā ceturkšņa beigām.

Pēc diskusijas, kas norisinājās starp minētajām iestādēm un Grieķijas valdību, saskaņā ar procedūru, kas paredzēta Regulas (ES) Nr. 472/2013 7. panta 5. punktā, un definētajiem nosacījumiem, uz kuriem pamatojas programma, Komisija ir pieņēmusi priekšlikumu Padomes īstenošanas lēmumam, ar kuru groza Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/1411, ar ko apstiprina Grieķijas makroekonomikas korekciju programmu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 472/2013.

2017/0129 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS,

ar kuru groza Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/1411/ES, ar ko apstiprina Grieķijas makroekonomikas korekciju programmu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regulu (ES) Nr. 472/2013 par to eurozonas dalībvalstu ekonomiskās un budžeta uzraudzības pastiprināšanu, kurās ir vai kurām draud nopietnas finanšu stabilitātes grūtības 1 , un jo īpaši tās 7. panta 5. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Eiropas Stabilizācijas mehānisma (“ESM”) valde 2015. gada 16. jūlijā aicināja Komisiju saziņā ar Eiropas Centrālo banku (“ECB”), ESM, Grieķijas iestādēm un, attiecīgā gadījumā, ar Starptautisko Valūtas fondu (“SVF”) vienoties par Grieķijas makroekonomikas korekciju programmu aizdevuma veidā. Programma ir sagatavota saskaņā ar procedūru, kas paredzēta Regulas (ES) Nr. 472/2013 7. panta 1. punktā. Minētās iestādes 2015. gada 11. augustā ar Grieķijas valdību tehniskā līmenī vienojās par makroekonomikas korekciju programmu (“programma”). Pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, Padome pieņēma programmu kā Padomes Īstenošanas lēmumu( 2 ).

(2)Saskaņā ar minēto vienošanos Grieķija pieņēma visaptverošu politikas pasākumu kopumu, kas īstenojams trīs gadu ESM makroekonomikas korekciju programmā, kura ilgtu no 2015. gada trešā ceturkšņa līdz 2018. gada trešajam ceturksnim.

(3)Visaptverošā politikas pasākumu kopuma, kas noteikts ar ESM 2015. gada 19. augusta saprašanās memorandu par īpašiem ekonomikas politikas nosacījumiem (“saprašanās memorands”), mērķis ir atgūt finanšu tirgu uzticību, atjaunot stabilu makroekonomikas līdzsvaru un ļaut ekonomikai atgriezties uz ilgtspējīgas izaugsmes ceļa. Tas balstās uz četriem pīlāriem – fiskālās stabilitātes atjaunošana, finansiālās stabilitātes nodrošināšana, konkurētspējas un izaugsmes veicināšana un valsts un publiskās pārvaldes sistēmas modernizēšana.

(4)Pēc programmas pirmās pārskatīšanas pabeigšanas un pēc Eurogrupas 2016. gada 25. maija paziņojuma, Komisijas un ECB pozitīvā vērtējuma par programmas īstenošanu un ESM apstiprinājuma Grieķija un Komisija ESM vārdā 2016. gada 16. jūnijā parakstīja papildu saprašanās memorandu. Papildu saprašanās memorandā atjaunināti politikas nosacījumi, kas izklāstīti saprašanās memorandā, lai atspoguļotu progresu, kas panākts, īstenojot programmu.

(5)Eurogrupa 2016. gada 25. maijā apsvēra arī Grieķijas parāda ilgtspēju. Tā vienojās par parāda pasākumu kopumu, kas jāievieš pakāpeniski vajadzības gadījumā, lai izpildītu saskaņoto kritēriju par bruto finansējuma vajadzībām. Tā vienojās, ka pirmais pasākumu kopums tiktu īstenots īstermiņā, proti, pēc pirmās pārskatīšanas noslēguma un līdz programmas beigām. ESM un Eiropas Finanšu stabilitātes instrumenta Direktoru padomes 2017. gada 23. janvārī pieņēma noteikumus, ar ko īsteno Grieķijas īstermiņa parāda atvieglošanas pasākumu kopumu, kuru īstenošana ir sākusies. Eurogrupa 2016. gada 25. maijā vienojās arī par to, ka pēc programmas veiksmīgas īstenošanas līdz 2018. gada vidum Eurogrupa paredz, ka vajadzības gadījumā tiks īstenots iespējams otrs pasākumu kopums, lai izpildītu saskaņotos parāda atmaksājamības kritērijus.

(6)Eurogrupa 2016. gada 25. maijā atzinīgi novērtēja SVF vadības nodomu ieteikt fonda valdei apstiprināt finansiālo vienošanos attiecībā uz Grieķiju. Eurogrupa apstiprināja minēto nostāju 2016. gada 5. decembrī, un tā arī uzsvēra vajadzību pēc kopīgiem nosacījumiem, par ko vienojušās visas iestādes un Grieķija 3 . Eurogrupa 2016. gada 5. decembrī arī aicināja iestādes un Grieķiju ātri atsākt sarunas, lai panāktu personāla līmeņa vienošanos (pēc iespējas drīz, pamatojoties uz šādiem kopīgiem nosacījumiem, un pilnvaroja Eurogrupas jautājumu darba grupu izvērtēt minēto personāla līmeņa vienošanos. Minētie nosacījumi paredz pieņemt apstiprināto fiskālo pasākumu kopumu, lai palīdzētu nodrošināt primāro pārpalikumu 3,5 % apmērā no IKP vidējā termiņā.

(7)Grieķijas ekonomika izrādīja lielu noturību pret paaugstinātas nenoteiktības vidi un kapitāla kontroles noteikšanu, IKP samazinoties par tikai 0,2 % 2015. gadā. 2016. gadā Grieķijas ekonomika stagnēja, jo privātā patēriņa jauno izaugsmi kompensēja valsts patēriņa un neto eksporta samazinājums. Komisijas 2017. gada pavasara prognozē paredzēts, ka Grieķijas ekonomika pieaugs par 2,1 % un 2,5 % attiecīgi 2017. un 2018. gadā saistībā ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos, kas atbalsta investīcijas un patēriņu.

(8)Saskaņā ar minēto prognozi parāda attiecība pret IKP sasniegtu 179,0 % 2016. gadā, 178,8 % 2017. gadā, 174,6 % 2018. gadā un 165,2 % 2019. gadā. Tādējādi parāda attiecība pret IKP pakāpeniski samazinātos, sākot no 2017. gada. Grieķija panāca primāros pārpalikumus 0,5 % apmērā no IKP 2015. gadā un 4,2 % apmērā no IKP 2016. gadā, pārsniedzot programmas mērķus attiecīgi par -0,25 % un 0,5 % no IKP. Grieķijas iestādes centīsies izveidot jaunu fiskālo procesu virzībā uz primārā pārpalikuma mērķiem 1,75 % apmērā no IKP 2017. gadā un 3,5 % apmērā no IKP 2018. gadā un vidējā termiņā. Fiskālo mērķu trajektorija atbilst gaidāmajam Grieķijas ekonomikas izaugsmes tempam, atgūstoties no visdziļākās reģistrētās recesijas.

(9)Ņemot vērā Komisijas dienestu atjauninātās prognozes un otrās pārskatīšanas rezultātus, ko veic Komisija saziņā ar ECB un, ja vajadzīgs, ar SVF, pašreizējā programma būtu jāatjaunina, atspoguļojot reformas, ko Grieķijas iestādes veikušas līdz 2017. gada pirmā ceturkšņa beigām. Pamatojoties uz minēto, atjauninātajos nosacījumos būtu jāizklāsta virkne politikas pasākumu, kas nepieciešami veiksmīgai programmas īstenošanai nākotnē, lai Grieķijas ekonomiku atgrieztu uz ilgtspējīgas izaugsmes ceļa. Tādēļ ir lietderīgi grozīt Padomes Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/1411.

(10)Jebkāda veida finansiālais atbalsts, ko Grieķija saņem, lai palīdzētu tai īstenot politikas pasākumus saskaņā ar programmu, būtu jāizmanto atbilstīgi Savienības tiesību prasībām un Savienības politikai, jo īpaši saskaņā ar Savienības ekonomikas pārvaldības sistēmu un Pamattiesību hartu. Ja makroekonomikas korekciju programmā paredzētie pasākumi ierobežo Pamattiesību hartā atzīto tiesību un brīvību izmantošanu, minētie ierobežojumi ir saskaņā ar tās 52. panta 1. punktu. Jebkuri pasākumi finanšu iestāžu atbalstam būtu jāveic saskaņā ar Savienības noteikumiem par konkurenci. Komisijai būtu jānodrošina, lai visi pasākumi, kas noteikti saprašanās memorandā saistībā ar pieprasīto ESM finansiālo atbalstu, būtu pilnīgā saskaņā ar šo lēmumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Padomes Īstenošanas lēmuma (ES) 2015/1411 2. pantu aizstāj ar šādu:

1.Grieķija turpina fiskālo konsolidāciju, veicot augstas kvalitātes pastāvīgus pasākumus, vienlaikus samazinot to ietekmi uz nelabvēlīgā situācijā esošiem cilvēkiem. Grieķijas iestādes apņemas nodrošināt stabilas publiskās finanses un sasniegt apjomīgu un ilgtspējīgu primāro pārpalikumu vidējā termiņā, kas ļaus vienmērīgi samazināt parāda attiecību pret IKP. Grieķija attiecīgi cenšas izveidot jaunu fiskālo procesu virzībā uz primārā pārpalikuma mērķiem 1,75 % apmērā no IKP 2017. gadā un 3,5 % apmērā no IKP 2018. gadā un vidējā termiņā. Iestādes apņemas veikt turpmākus strukturālus pasākumus, kas nodrošina 0,3 % no IKP līdz 2018. gadam, lai nodrošinātu iecerēto virzību uz primāro pārpalikumu. Pasākumi minēto primārā pārpalikuma mērķu sasniegšanai un par ko panākta vienošanās programmas otrās pārskatīšanas ietvaros, ir šādi: sociālo pabalstu optimizācija un nodokļu izdevumu atcelšana, pamatojoties uz ieteikumiem Pasaules Bankas sociālās labklājības pārskatā; veselības aprūpes izdevumu racionalizācija, paplašinot slēgtas budžeta shēmas tvērumu un samazinot valsts izdevumu maksimālos apjomus; nodokļa ieviešana par īstermiņa tūristu mītnes īres maksu un dažu darbības stimulu un pabalstu racionalizācija valsts sektorā.

2.Atbalstot budžeta līdzsvarošanu, lai nodrošinātu vairāk uz izaugsmi vērstu un taisnīgu politiku, vienlaikus nodrošinot, ka tiek sasniegti vidēja termiņa fiskālie mērķi, iestādes pieņem tiesību aktus šādām darbībām:

i.vidēja termiņa fiskālā stratēģija 2018.–2021. gadam saskaņā ar noteiktajiem vidēja termiņa mērķiem, kas būtu jāsasniedz bez izaugsmi kavējošiem pasākumiem;

ii.pensiju reforma, kas sniedz neto ietaupījumus 1 % apmērā no IKP vidējā termiņā, un iedzīvotāju ienākuma nodokļa reforma, kas jāīsteno un sniedz neto ietaupījumus 1 % apmērā no IKP 2020. gadā un vidējā termiņā;

iii.izaugsmi veicinošu nodokļu tiesību aktu kopums, saskaņojot, neto izteiksmē, ieguvumu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa reformas, kas ietver: i) iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmju samazinājumu un solidaritātes papildnodokli ar vidēja termiņa fiskālo ietekmi 0,8 % apmērā no IKP; ii) uzņēmumu ienākuma nodokļa likmju samazinājumu ar vidēja termiņa fiskālo ietekmi 0,1 % apmērā no IKP, un iii) īpašuma nodokļa (ENFIA) samazinājumu ar ietekmi 0,1 % apmērā no IKP;

iv.mērķorientētu izdevumu kopumu, saskaņojot, neto izteiksmē, ieguvumu no pensiju reformas, kas ietver: i) izdevumu palielinājumu attiecībā uz mērķorientētiem sociālajiem pabalstiem (mājokļa pabalsts, bērnu pabalsti, ēdināšana skolās, agrīna pirmsskolas izglītība un aprūpe/pirmsskolas izglītība, no ienākumiem atkarīgs veselības aprūpes līdzmaksājumu samazinājums) 0,7 % apmērā no IKP, un ii) augstas kvalitātes publiskās infrastruktūras investīciju 0,15 % apmērā no IKP un iii) aktīva darba tirgus politiku 0,15 % apmērā no IKP;

v.iedzīvotāju ienākuma nodokļa pasākumi tiks īstenoti 2019. gadā, ja, pamatojoties uz nākotnē vērstu novērtējumu galīgās programmas pārskatīšanas kontekstā, ir nepieciešama īstenošana sākumposmā, lai 2019. gadā sasniegtu saskaņoto fiskālo mērķi – primāro pārpalikumu 3,5 % apmērā no IKP, kas būtu jāsasniedz bez izaugsmi kavējošiem pasākumiem;

vi.ekspansīvo pasākumu kopums tiks īstenots, sākot no 2019. gada, atkarībā no novērtējuma un vienošanās galīgajā programmas pārskatīšanā, ievērojot pārredzamu procesu, ar apmēru, kas jāīsteno saskaņā ar iestāžu prognozēto pārsniegumu salīdzinājumā ar saskaņotajiem vidēja termiņa mērķiem, lai nodrošinātu to sasniegšanu.

3.Iestādes izveido regulējumu, kas vajadzīgs, lai pilnībā īstenotu Valsts ieņēmumu neatkarīgu iestādi un tās efektīvu darbību. Tās veic turpmākus pasākumus, lai uzlabotu nodokļu saistību izpildi, tostarp tiesību aktus, lai veicinātu un atvieglotu elektronisko maksājumu izmantošanu. Pasākumi, kuru mērķis ir pastiprināt cīņu pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, inter alia, ir vērsti uz sadarbības modeļa uzlabošanu starp tiesu un nodokļu administrācijām.

4.Iestādes veic pasākumus, kas turpmāk stiprinātu budžeta procesu un publisko finanšu pārvaldību. Tās nodrošina to, ka valsts tiesību akti ir pilnīgi saskaņā ar Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā (fiskālais pakts). Iestādes arī iesniedz vidēja termiņa rīcības plānu, lai nodrošinātu to, ka maksājumi tiek veikti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Direktīvu 2011/7/ES par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos 4 . Tās stiprina publiskā iepirkuma regulējumu, tostarp veicinot centrālu iepirkumu.

5.Iestādes pilnībā īsteno 2016. gada jaunos tiesību aktus par visaptverošu pensiju reformu. Lai racionalizētu valsts izdevumus veselības aprūpes jomā, iestādes veic strukturālus pasākumus, kas vērsti uz efektivitātes palielināšanu, tostarp slēgtu budžetu (valsts izdevumu maksimālos apjomus), lai segtu posteņus, uz kuriem iepriekš neattiecās valsts izdevumi. Tās publicē atjauninātu cenu biļetenu, lai samazinātu zāļu cenas, atjaunina un regulāri publicē pozitīvos un negatīvos sarakstus un pieņem papildu pasākumus, lai uzlabotu ģenērisko zāļu ienākšanu tirgū.

6.Iestādes nodrošina jaunās sociālās solidaritātes ienākumu shēmas raitu ieviešanu un īstenošanu. Tās veic būtisku labklājības sistēmas reformu, pamatojoties uz Pasaules Bankas sniegtajiem attiecīgajiem ieteikumiem sociālās labklājības pārskatā. Minētās reformas mērķis ir optimizēt sistēmu un mērķtiecīgāk pievērsties visneaizsargātāko personu vajadzībām, tostarp novirzīt resursus, lai finansētu jaunās sociālās solidaritātes ienākumu shēmas ieviešanu valsts mērogā.

7.Lai nodrošinātu finanšu stabilitāti, iestādes publicē ceļvedi kapitāla kontroles atvieglošanai, nepieļaujot nevajadzīgu kavēšanos un neapdraudot finanšu stabilitāti. Tās novērtē un novērš tos šķēršļus sekundārajā tirgū attiecībā uz ienākumus nenesošiem aizdevumiem, kas noteikti ziņojumā par Likuma Nr. 4354/2015 īstenošanas pārskatīšanu, lai optimizētu licencēšanas procesu ienākumus nenesošu aizdevumu apkalpotājiem. Iestādes izveido ārpustiesas pārstrukturēšanas shēmu ienākumus nenesošiem aizdevumiem un nodrošina tās raitu īstenošanu, iekļaujot mehānismā lielus un mazākus debitorus, kuru parāds pārsniedz minimālo robežvērtību, un visiem parāda, tostarp privātā un valsts parāda, elementiem, izņemot sociālā nodrošinājuma iemaksas un ieturētos nodokļus, piemērojot parāda pārstrukturēšanas mehānismu. Iestādes arī modernizē uzņēmumu maksātnespējas regulējumu un nodrošina tā efektīvu īstenošanu, īpaši pievēršoties maksātnespējas administratoru lomai. Tās pārskata Civilprocesa kodeksu, lai tas būtu saskaņā ar Savienības paraugpraksi.

8.Lai veicinātu izaugsmi, konkurētspēju un investīcijas, iestādes turpina izstrādāt un īstenot plaša mēroga produktu tirgus reformas, kuru mērķis ir panākt Savienības paraugpraksi. Reformas ietver: ESAO metodiskā līdzekļa ieteikumu turpmāku īstenošanu, lai novērstu šķēršļus konkurencei visdažādākajās nozarēs; reformas, kuru mērķis ir liberalizēt investīciju licencēšanu un samazināt administratīvo slogu uzņēmējdarbības sākšanai; turpmākus pasākumus attiecībā uz reglamentētu profesiju liberalizāciju; reformas, lai modernizētu regulējumu attiecībā uz zemes izmantošanu, tostarp telpisko plānošanu un kadastru; un pasākumus, kas veicami, lai uzlabotu ūdens un transporta nozares darbību.

9.Attiecībā uz darba tirgiem Grieķija pieņem tiesību aktus, lai precizētu, ka 2011. gada reformas attiecībā uz darba koplīguma slēgšanas sarunām tiks pagarinātas līdz programmas beigām. Iestādes aizstāj pašreizējo administratīvo regulējumu attiecībā uz kolektīvo atlaišanu ar paziņošanas procedūru, kas nepārsniedz trīs mēnešus un nav saistīta ar ex ante apstiprināšanu, un groza tiesību aktus par protesta akcijām. Tās arī veic papildu pasākumus, lai apkarotu nedeklarētu darbu, stiprinātu profesionālo izglītību un apmācību un īstenotu trīs gadu rīcības plānu attiecībā uz izglītību.

10.Iestādes turpina īstenot plašas reformas enerģijas tirgos, lai tos saskaņotu ar Savienības tiesību aktiem un politiku, padarītu tos mūsdienīgākus un konkurētspējīgākus, samazinātu monopolismu un neefektivitāti, veicinātu inovāciju, plašāk izmantotu atjaunojamos enerģijas avotus un gāzi un nodrošinātu, ka visu šo izmaiņu radītās priekšrocības nokļūst pie patērētājiem. Elektroenerģijas tirgū, lai nodrošinātu, ka vēsturiskā operatora tirgus daļa atbilst izvirzītajiem mērķiem, iestādes turpina īstenot elektroenerģijas izsoles un ierosina beznosacījumu strukturālus pasākumus, lai atsavinātu daļu no vēsturiskā operatora ražošanas jaudas, saskaņā ar attiecīgiem Eiropas Komisijas lēmumiem 5 . Iestādes arī turpina procesu, kura rezultātā notiek pārvades sistēmas operatora pilnīga īpašumtiesību nošķiršana no vēsturiskā operatora, turpina reformas īstenošanu attiecībā uz stimuliem atjaunojamiem enerģijas avotiem un nodrošina citu tirgus reformu savlaicīgu īstenošanu. Gāzes tirgū pašreizējo reformu turpmāka īstenošana, inter alia, noved pie tā, ka visiem patērētājiem ir pilnīgas tiesības mainīt piegādātāju līdz 2018. gadam, kā plānots. Iestādes veic turpmākus pasākumus, lai likvidētu atlikušos šķēršļus, kas kavē efektīvu konkurenci vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības gāzes tirgos, un lai veicinātu starpsavienojumus, kā arī piegādes avotu dažādošanu.

11.Iestādes turpina īstenot vērienīgu privatizācijas programmu un politiku, kas atbalsta investīcijas. Iestādes apņemas atvieglot privatizācijas procesu un pabeigt visus nepieciešamos valdības pasākumus, lai piedāvājumu iesniegšanas procedūras tiktu veiksmīgi pabeigtas. Šajā ziņā iestādes pabeidz visus nepieciešamos pasākumus, par kuriem panākta vienošanās par katru ceturksni starp Grieķijas Republikas Aktīvu attīstības fondu (“HRADF”), iestādēm un valdību. Sarakstu ar valdības nepabeigtajiem pasākumiem ir apstiprinājusi HRADF Direktoru padome. Pēc Grieķijas Aktīvu un līdzdalības korporācijas (HCAP) izveides, kuras rīcībā ir vērtīgi Grieķijas aktīvi, iestādes nodrošina, ka HCAP vadības un iekšējie noteikumi atbilst starptautiskajiem standartiem un paraugpraksei, tostarp ESAO Pamatnostādnēm par valsts uzņēmumu pārvaldību. HCAP vispārējais mērķis ir pārvaldīt vērtīgos Grieķijas aktīvus, kā arī aizsargāt, radīt un galu galā palielināt to vērtību, ko tā pārvērš naudā, izmantojot privatizāciju un citus pasākumus.

12.Mūsdienīga valsts un publiskā pārvalde joprojām ir būtiska programmas prioritāte. Iestādes pievērš īpašu uzmanību to pasākumu īstenošanai, kas jau veikti saskaņā ar programmu, lai palielinātu publiskā sektora efektivitāti attiecībā uz būtisku sabiedrisko labumu un pakalpojumu sniegšanu, jo īpaši attiecībā uz pārvaldītāju pieņemšanu darbā un depolitizāciju, veiktspējas izvērtēšanu un mobilitāti. Veic pasākumus, lai uzlabotu tiesu sistēmas efektivitāti, tostarp ļaujot īstenot elektroniskas izsoles, un pastiprinātu cīņu pret korupciju. Ar pieņemto reformu turpmāku īstenošanu nostiprina tādu būtisku iestāžu institucionālo un operatīvo neatkarību kā ieņēmumu pārvalde un statistikas institūts (Elstat).”

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Grieķijas Republikai.

Briselē,

(1)    OV L 140, 27.5.2013., 1. lpp.

(2)    Padomes 2015. gada 20. augusta Īstenošanas lēmums (ES) 2015/1411, ar ko apstiprina Grieķijas makroekonomikas korekciju programmu (OV L 219, 20.8.2015., 12. lpp.).

(3)     http://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2016/12/05-eurogroup-statement-greece/

(4)    OV L 48, 23.2.2011., 1. lpp.

(5)    Lēmums C(2008) 824 final un Lēmums C(2009) 6244 final, kas tika apstiprināti ar Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2016. gada 15. decembra spriedumu attiecīgi lietā T-169/08 RENV un lietā T-421/09 RENV.