Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52017IR3554

Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu “Integrēti teritoriālie ieguldījumi – uzdevums ES kohēzijas politikā pēc 2020. gada”

OJ C 176, 23.5.2018, p. 40–45 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

23.5.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 176/40


Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu “Integrēti teritoriālie ieguldījumi – uzdevums ES kohēzijas politikā pēc 2020. gada”

(2018/C 176/10)

Ziņotājs:

Petr Osvald (CZ/PSE), Plzeņas pilsētas padomes loceklis

Atsauces dokuments:

N/A

IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

1.

norāda, ka vietējās un reģionālās pašvaldības tieši ietekmē kohēzijas politikas instrumentu, piemēram, integrētu teritoriālo ieguldījumu, izmantošana, jo tās ir galvenās ieguvējas no šīs politikas un dalītas pārvaldības ietvaros tieši iesaistītas politikas īstenošanas pārvaldībā. Vairākus gadus pēc integrētu teritoriālo ieguldījumu instrumenta ieviešanas 2014.–2020. gada plānošanas periodā un, ņemot vērā tā lielo potenciālu atvieglot ieguldījumu sinerģijas panākšanu ESI fondu izmantošanā, RK nāk klajā ar pašiniciatīvas atzinumu par šo tematu. Komiteja uzskata, ka vietējo un reģionālo pašvaldību līdzšinējā pieredze, kas saistīta gan ar to veiksmes stāstiem, gan ar problēmām, ar kurām tās saskārušās, ir rūpīgi jāizvērtē un jāņem vērā tiesiskajā regulējumā plānošanas periodam pēc 2020. gada;

Kohēzijas politikas mērķi un teritoriāla pieeja

2.

uzsver, ka ES kohēzijas politika ir jāpielāgo faktiskajiem apstākļiem un vajadzībām katrā konkrētajā teritorijā, lai tā palīdzētu efektīvāk sasniegt ES mērķus, radīt Eiropas pievienoto vērtību, uzlabot visu ES iedzīvotāju sociālos un ekonomiskos apstākļus un apmierināt viņu vajadzības, kā arī izskaust nevienlīdzību. Tāpēc, īstenojot kohēzijas politiku, ir ne tikai ilgtspējīgi un mērķtiecīgi jārisina reģionu problēmas, bet arī iespējami jāizmanto to potenciāls un īpatnības. Pats svarīgākais, lai par tās prioritāti tiktu noteikta reģionālā politika un attīstība un it īpaši reģionu, nevis atsevišķu nozaru vajadzības. Kohēzijas politikas pašreizējā sarežģītība to attālina no tās patiesā, sākotnējā mērķa. Tās visaptverošais raksturs un sarežģītība kļūst par būtisku šķērsli kohēzijas politikas efektīvai un elastīgai īstenošanai vietējā un reģionālā līmenī;

3.

norāda: ja patiešām vēlamies paaugstināt kohēzijas politikas efektivitāti, tostarp panākt lielāku sinerģiju, un iespējami izmantot reģionu potenciālu, ir būtiski jāmaina ESI fondu izmantošanas sistēma, lai centienos sasniegt ES turpmākos mērķus un radīt Eiropas pievienoto vērtību galvenokārt tiek izmantota uz vietējiem apstākļiem balstīta reģionāla un vietēja pieeja (“teritoriāla pieeja”), nevis valsts līmeņa pieeja un kopējās valsts līmeņa prioritātes;

4.

aicina kohēzijas politikā efektīvi izmantot subsidiaritātes principa un dalītas pārvaldības elementus. Balstoties uz šiem principiem, ES būtu jāizvirza tikai vispārīgie mērķi (ko ES kopumā vēlas sasniegt), bet tas, kā tos sasniegt, būtu jānosaka vietējā un reģionālajā līmenī, ņemot vērā attiecīgās teritorijas īpašos apstākļus un potenciālu, kas laika gaitā mainās;

5.

atzīmē, ka teritoriālas pieejas stiprināšana ietvers regulārāku saziņu, kas jānodrošina Komisijas struktūrvienībām, it īpaši Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorātam un revīzijas iestādēm, jo tām būs tiešā veidā jāsazinās ne tikai ar valstu iestādēm, bet arī ar vietējām un reģionālajām struktūrām. Teritoriāla pieeja ierobežo iespēju veidot vispārējus modeļus, kas pārvaldību un uzraudzību gan padara lētāku un vienkāršāku, taču kohēzijas politiku būtiski attālina no tās atbalsta saņēmējiem. Savukārt integrētu teritoriālo pieeju īstenošanai, balstoties uz ES iedzīvotāju aktīvu līdzdalību, būs neapšaubāma ietekme uz Eiropas pievienotās vērtības radīšanu šiem iedzīvotājiem, un tai jābūt kā Komisijas, tā arī visu ES iestāžu un dalībvalstu prioritātei;

6.

norāda: ja vēlamies veidot Eiropas Savienību, kas kalpo saviem iedzīvotājiem, tās politika jābalsta uz konkrētām apdzīvotām teritorijām neatkarīgi no to lieluma, t i., gan kopienām, gan arī reģioniem, jo tiem ir būtiska un unikāla nozīme tādās jomās kā iedzīvotāju dzīves kvalitāte, vide, izglītība, nodarbinātība, sociālie pakalpojumi un veselības aprūpe, kultūra utt. Tā kā šīs teritorijas ir vistuvāk iedzīvotājiem, tās labāk izprot iedzīvotāju vajadzības un ir labāk informētas par pārmaiņām sociālajās un demogrāfiskajās struktūrās. Tās nodrošina apstākļus cilvēku dzīves kvalitātei, ņemot vērā iedzīvotāju intereses un prioritātes un tādējādi radot neapstrīdamu Eiropas pievienoto vērtību;

7.

tāpēc uzsver, ka reģionālā politika un kohēzijas politikas reģionālā dimensija ne tikai nodrošina jūtamu un tiešu ietekmi uz cilvēkiem, palielinot ES nozīmi tās iedzīvotājiem, apliecinot reālos ieguvumus viņu dzīvē un palīdzot novērst ekonomiskās un cita veida atšķirības, bet arī – un tas ir īpaši svarīgi – rada pamatnosacījumus ES politikas pasākumu īstenošanai citās jomās. Tāpēc Komiteja uzskata, ka ir svarīgi, lai pati reģionālās kohēzijas politikas īstenošana tiktu atzīta par neapstrīdamu Eiropas pievienoto vērtību, tāpat kā, piemēram, atbalsts zinātnei un pētniecībai pats par sevi tiek uzskatīts par Eiropas pievienoto vērtību. Tad, īstenojot reģionālo kohēzijas politiku, nebūtu jāpierāda Eiropas pievienotā vērtība konkrētu veidu darbībām vai pat projektiem, bet gan būtu jāapsver tās ieguldījums kopumā, ņemot vērā gan horizontālo, gan arī vertikālo sinerģiju;

8.

norāda: lai uzlabotu iedzīvotāju izpratni par kohēzijas politiku un ES kā tādu, projektiem, kas tiek īstenoti saskaņā ar šo politiku, ir jāsniedz iedzīvotājiem reāli ieguvumi, kuri atspoguļo viņu vajadzības. Tāpēc reģionālā kohēzijas politika būtu jāveido tā, lai tā būtu piemērota visu veidu apdzīvotām teritorijām, sākot ar kopienām un beidzot ar reģioniem, tostarp tālākiem reģioniem, un tās veidošanā būtu jāņem vērā stāvoklis uz vietas, kā arī attiecīgās teritorijas potenciāls un vajadzības, kas saistītas ar laiku, apstākļiem un atrašanās vietu. Tāpēc būtu jāīsteno augšupēja pieeja un iespējami jāizmanto integrētas pieejas un savstarpējas sinerģijas potenciāls. Reģionālajam un vietējam līmenim un funkcionālajām teritorijām, kas aptver vairākas administratīvās vai statistikas teritorijas, būtu jāpilda būtiska loma sinerģijas un integrācijas nodrošināšanas procesā (ņemot vērā loģisko saikni ar kaimiņreģioniem un mazāku teritoriālo vienību intereses vai vajadzības), jo tādā veidā plānošanas un stratēģiju skaidrība tiek saistīta ar vietējo apstākļu pārzināšanu;

9.

uzsver, ka neapstrīdama ir ES iedzīvotājiem nodrošinātā Eiropas pievienotā vērtība, kas izpaužas kā dzīves kvalitātes uzlabošana apdzīvotajās teritorijās un ES kopumā. Dzīves kvalitātes uzlabošana apdzīvotajās teritorijās ir priekšnosacījums ES politikas pasākumu sekmīgai īstenošanai citās jomās. Īstenojot nozaru pieeju, šo Eiropas pievienoto vērtību var nodrošināt tikai ierobežoti, bet ļoti efektīvas šajā ziņā ir reģionālās horizontālās prioritātes, piemēram, dzīves kvalitāte apdzīvotajās teritorijās (t. i., vietējā un reģionālā mobilitāte, it īpaši darbaspēka mobilitāte, nodarbinātība un nodarbināmība, sociālie un kultūras pakalpojumi, iekļaušana un integrācija, drošība utt.), viedās kopienas (Smart Communities), vietējā ekonomiskā un cita veida potenciāla izmantošana utt. Nozaru prioritāšu īstenošanai, kuras mērķis ir atrisināt iedzīvotājiem svarīgākos jautājumus, var būt un patiešām ir tikai ierobežota ietekme, un, tā kā šīs prioritātes nav pielāgotas vietējiem apstākļiem, tās bieži iedzīvotājos rada (daudzos gadījumos pamatotas) šaubas par ieguvumu ne tikai sev, bet arī visai ES kopumā. Tāpēc reālu Eiropas pievienoto vērtību ES iedzīvotājiem nevar nodrošināt ar nozaru vai valsts līmeņa pieeju, bet tikai, efektīvi izmantojot integrētu teritoriālo pieeju, kas balstīta uz vietējiem apstākļiem;

10.

norāda, ka 7. kohēzijas ziņojums, kas publicēts 2017. gadā, liecina par apakšreģionālo atšķirību palielināšanos, tostarp turīgākajos reģionos. Integrēti teritoriālie ieguldījumi ir instruments, kas netiek pietiekami izmantots, lai mazinātu šīs atšķirības. Pieredze, kas gūta 2014.–2020. gadā, liecina, ka integrēti teritoriālie ieguldījumi un sabiedrības virzītas vietējās attīstības instrumentus vietējie dalībnieki var izmantot, lai palīdzētu vislielākās grūtībās nonākušām pilsētu un lauku teritorijām. Dažos ES reģionos integrētu teritoriālo ieguldījumu veikšana un ERAF līdzekļu sadale ir balstīta uz bezdarba un ekonomikas aktivitātes rādītājiem. Vislielākās grūtībās nonākušās teritorijas saņēma lielāku finansējumu nekā visturīgākās teritorijas. Šāds reģionālā taisnīguma nodrošināšanas pamatojums ir būtisks, lai neviens reģions netiktu atstāts novārtā, atpaliekam no vispārējiem izaugsmes rādītājiem;

11.

atzinīgi vērtē ziņojumu “Integrated territorial and urban strategies: how are ESIF adding value in 2014–2020? (1), ko Eiropas Komisija publicēja 2017. gada decembrī, un piekrīt minētā ziņojuma secinājumiem. RK vēlas uzsvērt šādus ziņojumā minētos aspektus, kas it īpaši atspoguļo vietējo un reģionālo pašvaldību līdzšinējo pieredzi:

ar integrētiem teritoriāliem ieguldījumiem var reaģēt uz vajadzībām un problēmām attīstības jomā un izstrādāt augšupējus risinājumus, aktīvi iesaistot vietējos iedzīvotājus un iestādes, lai nodrošinātu, ka neviena persona vai reģions netiek atstāti novārtā. Ar šiem ieguldījumiem, īstenojot virkni integrētu pasākumu, kas nodrošina rīcības plānu saturīgumu, arī iespējams reaģēt uz vietēja mēroga satricinājumiem vai neparedzētiem notikumiem,

pilsētu un teritoriju stratēģijas skaidri liecina par to, ka kohēzijas politika veicina teritoriālās pieejas izmantošanu reģionu un pilsētu attīstības jomā, un mudina īstenot konkrētai vietai piemērotu pasākumu kopumu, kas izstrādāts, ņemot vērā ieinteresēto personu viedokli, kā arī vispārējos ES mērķus un ES pievienotās vērtības un elastības koncepciju,

stratēģijās tiek atspoguļota integrētas attīstības koncepcija – tās aptver vairākas nozares un partnerus un (bieži vien) tiek finansētas no vairākiem avotiem. Tās veicina vertikālo un horizontālo sadarbību, teritoriālo integrāciju un zināšanu apmaiņu. Lai arī ES līmenī jau sen sākušās un vēl aizvien turpinās debates par to, kā veicināt labāku sadarbību un integrāciju visās politikas nozarēs un starp iestādēm, bieži vien tieši vietējā līmenī var vislabāk nodrošināt un panākt pasākumu integrāciju,

integrēti teritoriālie ieguldījumi nodrošina daudzus institucionālus jauninājums reģionu un pilsētu attīstības jomā un rada jaunas attiecības vai darba metodes. Stratēģijas izstrādes un īstenošanas process ir mudinājis vai arī prasījis radīt jaunus darba, domāšanas un sadarbības veidus. Daudzos gadījumos tas ir rosinājis arī sadarboties un veidot tīklus starp dažādiem centriem/teritorijām,

Integrēti teritoriālie ieguldījumi un pašreizējais plānošanas periods

12.

uzskata: tā kā integrēti teritoriālie ieguldījumi kalpo vietējiem apstākļiem pielāgotas pieejas īstenošanai, izrādījies, ka tie ir efektīvs instruments. Pašreizējā plānošanas periodā daudzās dalībvalstīs šie ieguldījumi jau tiek izmantoti noteiktos apstākļos un dažādos veidos, proti, sākot ar integrētiem teritoriālajiem ieguldījumiem reģionos un pilsētu aglomerācijās (integrēti teritoriālie ieguldījumi pilsētās saskaņā ar “7. pantu”) un beidzot ar sabiedrības virzītu vietējo attīstību un citiem integrētiem teritoriāliem instrumentiem;

13.

atzinīgi vērtē to, ka, gatavojoties pašreizējam plānošanas periodam, publicēti vairāki ļoti nozīmīgi dokumenti, kuros uzsvērts: lai paaugstinātu ES fondu efektivitāti un tos vairāk orientētu uz projektu rezultātiem, būtu jāpiemēro integrēta teritoriālā pieeja, kas balstīta uz vietējiem apstākļiem, kuri laika gaitā mainās. Šajos dokumentos ir ierosināti konkrēti principi, kas attiecas uz pieeju un īstenošanu. Diemžēl šie principi ne vienmēr tikuši sistemātiski piemēroti, un pašreizējā plānošanas periodā tiek īstenota galvenokārt uz valsti un nozarēm izteikti orientēta pieeja, kas var nozīmēt mazāk administratīvā darba Eiropas Komisijai, taču nenodrošina vajadzīgo ietekmi uz konkrētiem reģioniem un uz konkrētiem ES iedzīvotājiem, kā nepārprotami secināts nesenajās debatēs par stāvokli kohēzijas politikā;

14.

uzskata, ka svarīgākais no iepriekš minētajiem dokumentiem ir 2009. gada aprīlī publicētā “Darba kārtība reformētai kohēzijas politikai – uz vietējās attīstības prioritātēm balstīta pieeja Eiropas Savienības problēmu pārvarēšanai un plānu īstenošanai” jeb Barca ziņojums. Tajā uzsvērts, ka integrēta teritoriāla un uz konkrēto atrašanās vietu balstīta pieeja ir kohēzijas politikas atjaunināšanas pamats un ka ir jāizstrādā teritoriālās attīstības stratēģija, kas orientēta uz pamatmērķiem ekonomikas un sociālajā jomā;

15.

atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Komisija (Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāts) sadarbībā ar ekspertiem arī sagatavoja ļoti kvalitatīvu dokumentu Scenarios for Integrated Territorial Investment (Integrētu teritoriālo ieguldījumu scenāriji), kurš publicēts 2015. gada janvārī un kurā ierosināti četri scenāriji integrētu teritoriālo ieguldījumu veikšanai, ņemot vērā dažādus apstākļus un teritoriālās iezīmes. Dokumentā ietvertie priekšlikumi pašreizējā plānošanas periodā nav bieži izmantoti, un viens no iemesliem ir dokumenta vēlā publicēšana (tikai 2015. gadā). Minēto dokumentu būtu lietderīgi izmantot par pamatu debatēm par integrētu teritoriālo ieguldījumu nākotni;

16.

atzinīgi vērtē to, ka pašreizējā plānošanas periodā integrētu teritoriālo ieguldījumu veikšanā ir brīvprātīgi iesaistījušās 20 dalībvalstis. Diemžēl dažas valstis, pietiekami neņemot vērā faktiskās vajadzības vietējā un reģionālajā līmenī, integrētus teritoriālos ieguldījumus izmantoja tikai saistībā ar ERAF regulas 7. pantu, kurā noteikts, ka vismaz 5 % no valstij piešķirtajiem ERAF līdzekļiem, kas paredzēti mērķim “Ieguldījumi izaugsmei un nodarbinātībai”, ir jārezervē integrētām pilsētu attīstības stratēģijām. Ievērojams skaits dalībvalstu šo instrumentu izmantoja arī plašāk (“tematiskie” integrētie teritoriālie ieguldījumi, kas veikti saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulas 36. pantu). Integrētu ieguldījumu nozīmīgo potenciālu turpmāk varētu optimizēt, izmantojot zināmos labas prakses piemērus un instrumentu vēl vairāk pielāgojot dažādajām vietējām un reģionālajām vajadzībām un tādā veidā īstenojot šajā atzinumā minētos ieteikumus;

17.

pauž nožēlu par to, ka integrētu reģionālo pieeju īstenošana būtiski aizkavējās un ka šis instruments joprojām nav spējis radīt visu sinerģiju, ko tas varēja radīt un kas tam bija jārada. Tomēr to nevar un nedrīkst ekstrapolēt kā pazīmi tam, ka ES kohēzijas politikas īstenošana, veicot integrētus teritoriālos ieguldījumus, nav efektīva. Gluži pretēji – tas, ka neraugoties uz sarežģījumiem un skaidrības trūkumu, šis instruments, pateicoties visu ieinteresēto struktūru darbinieku lielajām pūlēm, vispār sāka darboties un dod rezultātus, radot reālu pozitīvu ietekmi uz teritorijām un to iedzīvotājiem, liecina par tā potenciālu. Turklāt RK uzsver integrētu reģionālo pieeju pievienoto vērtību gadījumos, kad tās darbojušās kā spēju veidošanas svira noteiktos apstākļos, sekmējot šādu pieeju un daudzlīmeņu pārvaldības izmantošanu tur, kur tās iepriekš nav pastāvējušas.

Kā tika secināts Eiropas Reģionu komitejas 2017. gadā rīkotajā seminārā par pašreizējo stāvokli ilgtspējīgā pilsētu attīstībā un integrētu teritoriālo ieguldījumu veikšanā (2), galvenās grūtības saistībā ar integrētu teritoriālo ieguldījumu ieviešanu pašreizējā plānošanas periodā ir šādas:

novēloti sniegti “Norādījumi dalībvalstīm par pilsētu integrētu ilgtspējīgu attīstību (ERAF regulas 7. pants)”, ko Eiropas Komisija publicēja tikai 2015. gada maijā. Tikai uz šā dokumenta pamata sāka izstrādāt kārtību integrētu teritoriālo ieguldījumu veikšanai dalībvalstīs, noteikt pilsētu teritoriju robežas, kā arī izstrādāt pilsētu attīstības politikas dokumentu apstiprināšanas procedūras un konkrētos politikas dokumentus. Tikai tad varēja sākt attiecīgu projektu plānošanu,

galvenā ar integrētiem teritoriāliem ieguldījumiem saistītā problēma pilsētu teritoriju stratēģisko dokumentu īstenošanas un izstrādes posmā bija tā, ka vairumā valstu darbības programmas, kā arī to rādītāji un pārvaldības sistēmas bija apstiprinātas jau posmā, kad sākās gatavošanās integrētu teritoriālo ieguldījumu ieviešanai, un integrēti teritoriālie ieguldījumi netika ņemti vērā. Tāpēc pilsētu stratēģijas vajadzēja pielāgot dažādām jau izstrādātām darbības programmām un iepriekš noteiktiem rādītājiem, tādā veidā būtiski ierobežojot stratēģiju elastīgumu un faktisko sinerģisko ietekmi,

dažos gadījumos netika izpildīta obligātā prasība par darbības programmu līdzekļu piešķiršanu integrētiem teritoriāliem ieguldījumiem, tāpēc visai īstenošanas un integrētu teritoriālo ieguldījumu radītās sinerģijas idejai faktiski nebija jēgas,

īstenošanas aizkavēšanās un nevajadzīgi sarežģītā struktūra, kas izveidota integrētu teritoriālo ieguldījumu veikšanai, kad pat pilsētu līmenī ir jāveido starpniecības iestādes, lai uzraudzītu un novērtētu projektus, kaut gan lielākoties projektu atlase faktiski notiek katras darbības programmas vadošo iestāžu līmenī. Šādas struktūras dažos gadījumos šķiet nesamērīgas, jo integrētiem teritoriāliem ieguldījumiem piešķirtais finansējums ir neliels un šo starpniecības iestāžu pilnvaras ir ļoti ierobežotas, kā arī ir iespējama darbības dublēšanās. Šādos gadījumos tik sarežģīta īstenošanas sistēma nevajadzīgi apgrūtina visu procesu,

īstenošanas procesā nav pietiekami ņemti vērā par darbību atlasi atbildīgo struktūru uzdevumi un pilnvaras (noteiktas ERAF regulas 7. pantā). Gadījumos, kad integrētas teritoriālās stratēģijas ilgtspējīgai pilsētattīstībai tiek īstenotas funkcionālā teritorijā, kas pārsniedz aglomerācijas oficiālās robežas, likumā nav pietiekami labi nostiprināta to apakšreģionālā līmeņa iestāžu pozīcija, kuras darbojas, balstoties uz ieinteresēto personu plašu partnerību attiecīgajā teritorijā un daudzlīmeņu pārvaldību.

Darbseminārā tika uzsvērti arī pozitīvie aspekti, proti, fiksētie resursi stratēģiju īstenošanai, kā arī sinerģijas radīšana starp projektiem un – pats galvenais – problēmu risināšana, ņemot vērā vietējos apstākļus un iespējas, t. i., faktiski piemērojot teritoriālo pieeju;

Turpmākā rīcība laikposmā pēc 2020. gada – priekšlikumi nākamajam plānošanas periodam

18.

uzskata: lai zinātu, kā pēc 2020. gada labāk veikt integrētus teritoriālus ieguldījumus, ir jāizmanto pieredze, kas līdz šim gūta šajā jomā. Tomēr nākamajā plānošanas periodā nepietiks ar to vien, ka tiks grozīta pašreizējā brīvprātīgā sistēma integrētu teritoriālu ieguldījumu veikšanai. Pašreizējā pieredze būtu jāuzskata tikai par eksperimentāliem izmēģinājuma projektu rezultātiem, kas būt jāizmanto par pamatu, lai ES kohēzijas politiku patiesi pārveidotu par tādu politiku, kura balstīta uz reģionālo attīstību un integrētu teritoriālo pieeju un vietējā līmeņa pieeju un ar kuru patiešām tiks maksimāli izmantots attiecīgā reģiona potenciāls un risinātas tā saimnieciskās un sociālās problēmas un uzdevumi ES iedzīvotāju un visas ES interesēs;

19.

ierosina par pamatu nākamajam plānošanas periodam izmantot dokumentu “Scenarios for Integrated Territorial Investment” (Integrētu teritoriālo ieguldījumu scenāriji), kas jāpiemēro pēc iespējas plašāk. Integrēti teritoriālie ieguldījumi būtu pilnīgāk jāizmanto ārpus pilsētu teritorijām, kurās pašreiz to visbiežāk izmanto, un tos vajadzētu plašāk izmantot lauku un funkcionālās teritorijās, kuru definīcija atkarībā no vietējiem apstākļiem var būt atšķirīga, kā minēts visos četros minētajā dokumentā izklāstītajos scenārijos. Integrētu teritoriālo ieguldījumu izmantošana funkcionālās teritorijās ir ļoti svarīga, jo šīm teritorijām sniegtais mērķtiecīgais atbalsts, kura pamatā ir augšupēja pieeja, varētu būt īpaši efektīvs un rezultatīvs, jo radītu iekšējo resursu un ārējo finansējuma avotu sinerģiju. Nākamajā plānošanas periodā visām dalībvalstīm būtu obligāti jāparedz integrētu teritoriālo ieguldījumu instrumenta izmantošana un tādā veidā jānodrošina, ka integrēti teritoriālie ieguldījumi varētu kļūt par svarīgu instrumentu ES reģionālās kohēzijas politikas īstenošanai. Šajā procesā dalībvalstīm vienmēr jāievēro partnerības principi un jānodrošina vietējo un reģionālo pašvaldību visaptveroša iesaiste stratēģijas izstrādē, īstenošanā, pārraudzībā un novērtēšanā;

20.

ierosina arī, ka funkcionālās teritorijas, kuras veido loģisku veselumu un kurām nevajadzētu būt lielākām par NUTS III reģioniem, vajadzētu izmantot par sākumpunktu centienos izstrādāt visaptverošas integrētās stratēģijas, ar nosacījumu, ka konkrētajā teritorijā pastāvošās loģiskās saiknes neveido citu funkcionālu kopumu, kurā šo stratēģiju būtu iespējams īstenot efektīvāk. Tomēr tas nenozīmē, ka NUTS III vai līdzīgu reģionu iestādēm jākļūst arī par vienīgajām integrētu teritoriālo ieguldījumu stratēģijas īstenošanas vadības struktūrām vai ka šajā teritorijā būtu jāizstrādā tikai viena integrētā stratēģija. Tieši pretēji – Komiteja uzskata, ka ir lietderīgi ņemt vērā vietējos un funkcionālos apstākļus un loģiskās saiknes, lai izstrādātu atsevišķas integrēto teritoriālo ieguldījumu stratēģijas dažādu veidu teritorijām iepriekš minētajā funkcionālajā teritorijā, taču šo stratēģiju rezultāti un ietekme būtu jāsaskaņo šajā līmenī. Ar šo saskaņošanu arī vajadzētu radīt iespēju veidot loģiskas tematiskas saiknes ar kaimiņreģioniem un ievērot mazāku teritoriālo vienību intereses vai vajadzības. Tomēr stratēģiju īstenošanai un to pārvaldībai būtu jānotiek tā, lai radītu maksimālu efektu, un galvenokārt tam jābūt brīvprātīgam procesam, kurā tiek ņemti vērā vietējie apstākļi un nosacījumi;

21.

visnotaļ iesaka visus integrētiem teritoriāliem ieguldījumiem paredzētos līdzekļus, ja iespējams, koncentrēt vienā no dažādiem avotiem finansētā darbības programmā, tādā veidā nodrošinot, ka katrā atsevišķajā gadījumā attiecīgie integrētie teritoriālie ieguldījumi vienmēr saistīti tikai ar vienu darbības programmu, proti, ka, struktūrām, kas veic integrētus teritoriālos ieguldījumus, būtu jāsazinās tikai ar vienu darbības programmas vadošo iestādi. Integrētu teritoriālo ieguldījumu pievienotā vērtība ir daudz lielāka, ja tiem finansējumu saņem no vairākiem avotiem. Visefektīvākais līdzeklis kohēzijas politikas mērķu sasniegšanai būtu vienotu noteikumu kopums, kas aptver ieguldījumus no ERAF, Eiropas sociālā fonda (ESF), Kohēzijas fonda un tās Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) daļas, kura attiecas uz lauku vispārējo attīstību. Ja iecere integrētus teritoriālos ieguldījumus saistīt ar vienu darbības programmu nākamajā plānošanas periodā netiks īstenota, būs jācenšas izvairīties no sarežģītu saikņu veidošanas ar katru no nozaru darbības programmām. RK uzskata, ka vajadzīgas no dažādiem avotiem finansētas programmas, kas tiek īstenotas reģionu līmenī. Būtu loģiski, ka šāda darbības programma, kas paredz veikt integrētus teritoriālos ieguldījumus, saņemtu finansējumu no dažādiem avotiem. Tomēr, lai panāktu spēcīgāku sinerģiju, būtu arī jāparedz, ka integrētu teritoriālo ieguldījumu instrumentam attiecīgos gadījumos var būt funkcionālas saiknes ar citām darbības programmām un citiem instrumentiem (piemēram, “Apvārsnis” un ESIF). Būtu jāparedz, ka integrētu teritoriālo ieguldījumu īstenošanas struktūras visos līmeņos var rīkoties iespējami elastīgi, lai sasniegtu izvirzītos mērķus. Galvenā fonda, kas sniedz tehnisko palīdzību, noteikšana varētu atvieglot finansēšanu no vairākiem avotiem;

22.

uzskata, ka, veicot integrētus teritoriālos ieguldījumus, jāņem vērā produktivitātes un darbības rādītāji, kas pielāgoti integrētu teritoriālo ieguldījumu vispārējam mērķim. Tāpēc būtiska nozīme ir konkrētiem rādītājiem, kas paredzēti šim plānošanas instrumentam, un šā iemesla dēļ darbības programmu izstrādes posmā reģionālajām iestādēm vajadzētu būt iespējai iesniegt savus rādītājus, kuri jānovērtē Komisijai, lai nodrošinātu, ka ierosinātie pasākumi, novērtēšanas rādītāji un integrētu teritoriālo ieguldījumu mērķi atbilst viens otram. Tāpat būtu jāatzīmē, ka juridiskus sarežģījumus (saistībā ar valsts atbalsta noteikumiem) dažreiz rada pozitīva diskriminācija integrētu teritoriālo ieguldījumu objektīvajā un subjektīvajā darbības jomā, piemēram, konkursa ar uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus nosacījumi;

23.

iesaka arī nodrošināt, ka noteiktās integrētu teritoriālo ieguldījumu teritorijas, šo ieguldījumu veikšanas noteikumi, mērķi un budžeta piešķīrumi jau laicīgi kā obligāta sastāvdaļa tiek skaidri norādīti partnerības nolīgumos (vai līdzīgos dokumentos, kas nosaka attiecības starp dalībvalstīm un ES nākamajā plānošanas periodā) un attiecīgajās darbības programmās. Vienlaikus, kad attiecīgā darbības programma ir apstiprināta, katrai struktūrai, kas veic integrētus teritoriālos ieguldījumus, kopā ar darbības programmas vadošo iestādi būtu jāapspriež un jāapstiprina vienošanās ar Komisiju (lai sekmīgi veiktu integrētus teritoriālos ieguldījumus, ir vajadzīga tieša trīspusēja vienošanās starp struktūrām, kuras veic integrētus teritoriālos ieguldījumus, darbības programmas vadošo iestādi un Komisiju). Minētās vienošanās dokumentā būtu noteiktas īstenošanas metodes un rādītāji, kas orientēti uz integrētu teritoriālo ieguldījumu stratēģijas reālo ietekmi attiecīgajā teritorijā. Valstīs, kurās partnerības princips nav pienācīgi iedibināts un ir tikai virspusējs, Eiropas Komisijai vajadzētu palīdzēt veidot attiecības, kuru pamatā ir atbilstoša partnerība, it īpaši integrētu teritoriālo ieguldījumu veikšanas jomā;

24.

norāda, ka nesenā pieredze ne tikai integrētu teritoriālo ieguldījumu veikšanā, bet arī ESIF apgūšanā reģionālā līmenī kopumā liecina, ka, lai nodrošinātu stabilitāti un tās radīto ietekmi, integrētu teritoriālo ieguldījumu pārvaldībai un finansēšanai jābūt balstītai uz vispārēju dotāciju, kurā skaidri noteikti īstenošanas mērķi, rādītāji, resursi un atbildība. Tomēr šo vispārējo dotāciju nedrīkst uzskatīt par finansējuma avotu, ko var izmantot pēc saviem ieskatiem, bet tai jābūt skaidri saistītai ar to mērķu un rādītāju sasniegšanu, kas sarunās par attiecīgo darbības programmu individuāli noteikti katrai integrētu teritoriālo ieguldījumu stratēģijai. Vispārējo dotāciju shēmai būtu jāgarantē resursu prognozējamība un drošība, kas vajadzīga integrētu teritoriālo ieguldījumu stratēģiju īstenošanai, un tādējādi arī jānodrošina šā finanšu resursa elastīgs apvienojums ar citiem ES un valstu instrumentiem (piemēram, ESIF un programmu “Apvārsnis”) un pašu resursiem. Tas nodrošinās, ka, veicot integrētus teritoriālos ieguldījumus, var piemērot patiesi stratēģisku pieeju un ka var panākt maksimāli iespējamo resursu integrāciju un lielāko sinerģiju apakšreģionos, kā arī visās reģiona teritorijās;

25.

uzskata, ka integrētu teritoriālo ieguldījumu veikšanai būtu jāuzlabo darbības programmu finansiālā pārvaldība. Papildināmība nenozīmē, ka šim plānošanas instrumentam tiek atvēlēts lielāks finansējums. Saskaņā ar principu “stimulēšana ir labāka nekā sodīšana” līdzfinansējuma daļa būtu jāpalielina, lai segtu ieguldījumu izmaksas, kas ir tieši saistītas ar integrētu teritoriālo ieguldījumu mērķi;

26.

iesaka arī, ka par integrētu teritoriālo ieguldījumu veikšanas struktūrām būtu jāizraugās tikai vietējās un reģionālās pašvaldības dažādos līmeņos, pašvaldību apvienības un ar likumu izveidotas teritoriālās attīstības padomes, eiroreģioni un reģionu teritoriālās sadarbības struktūras, jo vienīgi tās var nodrošināt stratēģiju īstenošanu. Tām ir vajadzīgs maksimāls elastīgums gan mērķu sasniegšanai paredzēto darbību un pasākumu atlasē, gan atbalsta apmēra un saņēmēju noteikšanā, lai varētu efektīvi apvienot ES, pašu, valsts un privātā sektora resursus nolūkā panākt pēc iespējas lielāku stratēģijas sinerģisko ietekmi. Turklāt stratēģijas īstenošanā tām būtu jādod iespēja mainīt atbalsta apjomu un saņēmējus, ņemot vērā pārmaiņas teritorijas sociāli ekonomiskajos apstākļos, lai tādējādi pēc iespējas efektīvāk sasniegtu mērķus un panāktu pēc iespējas lielāku ES pievienoto vērtību. Tāpēc Komiteja aicina Eiropas Komisiju ar skaidriem noteikumiem nodrošināt juridisko noteiktību tādā jautājumā kā atbildība par integrētu teritoriālo ieguldījumu izmantošanu;

27.

uzskata, ka ir būtiski neaprobežoties tikai ar dažādu avotu finansētu projektu vienkāršu apvienošanu vienā grupā, bet īstenot reālu un piemērotu integrētas vadības stratēģiju. Šajā saistībā Komiteja atzīmē: lai varētu paaugstināt integrētu teritoriālo ieguldījumu efektivitāti un lietderību, vajadzīgs lielāks praktiskais atbalsts un norādes, kuru mērķis ir palielināt izpratni par šo instrumentu un uzlabot stratēģiju izstrādi un īstenošanu, tādā veidā iespējami izmantojot instrumenta potenciālu. Tāpēc Komiteja iesaka apsvērt iespēju izveidot īpašu struktūru, kas pastāvīgi atbalstītu reģionus, kuri vēlas izmantot šo instrumentu, sniegtu informāciju un padomus un veicinātu labas prakses piemēru apmaiņu;

28.

nobeigumā norāda, ka sagatavošanās integrētu teritoriālo ieguldījumu instrumenta izmantošanai plānošanas periodā pēc 2020. gada ir jāuzsāk uzreiz pēc tam, kad tiek publicēts nākamais tiesību akta projekts par ESI fondiem pēc 2020. gada, lai pirms darbības programmu pirmās apspriešanas ar Eiropas Komisiju tiktu izstrādātas un ar iedzīvotājiem un citām ieinteresētām personām rūpīgi apspriestas integrētu teritoriālo ieguldījumu stratēģijas. Tas ir tāpēc, ka augšupējā pieeja paredz daudz plašāku līdzdalību, tā ir sarežģītāka un prasa daudz vairāk laika sarunām nekā lejupējā pieeja. Integrētu teritoriālo ieguldījumu instrumenta izmantošana būtu jāiekļauj tiesību akta projektā par ESI fondiem pēc 2020. gada un budžeta projektos, kas veidos pamatu turpmākajai kohēzijas politikai.

Briselē, 2018. gada 1. februārī

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Karl-Heinz LAMBERTZ


(1)  http://ec.europa.eu/regional_policy/sources/docgener/studies/pdf/integrated_strategies/integrated_strategies_en.pdf.

(2)  Mursijas reģiona ierosinātais seminārs tika rīkots sadarbībā ar Eiropas Komisiju un saistībā ar instrumentu “TAIEX REGIO PEER 2 PEER” (instruments, kura mērķis ir veicināt zinātības un labas prakses piemēru apmaiņu starp struktūrām, kas pārvalda Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda piešķirtos līdzekļus, un tādā veidā uzlabot šo struktūru administratīvās spējas un nodrošināt labākus ES veikto ieguldījumu rezultātus).


Top