13.4.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 120/2

(1)

Eiropas Centrālā banka (ECB) atbild par Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) efektīvu un konsekventu darbību. Tā pārrauga sistēmas darbību, lai nodrošinātu augstu uzraudzības standartu konsekventu piemērošanu un uzraudzības rezultātu konsekvenci visās iesaistītajās dalībvalstīs.

(2)

ECB jānodrošina prudenciālo prasību konsekventa piemērošana kredītiestādēm iesaistītajās dalībvalstīs saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013 un Eiropas Centrālās bankas Regulu (ES) Nr. 468/2014 (ECB/2014/17) (2).

(3)

Kā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013 tam kompetentā iestāde attiecībā uz kredītiestādēm, kas klasificētas kā nozīmīgas, ECB īstenojusi vairākas izvēles iespējas un rīcības brīvības, kas noteiktas Eiropas Centrālās bankas Regulā (ES) 2016/445 (ECB/2016/4) (3). Turklāt savos 2016. gada novembra norādījumos par Savienības tiesību aktos pieejamām izvēles iespējām un rīcības brīvībām (turpmāk – “ECB norādījumi”) ECB izklāsta kopējus noteikumus par to, kā atsevišķos gadījumos īstenot noteiktas citas izvēles iespējas pēc tam, kad individuāli izvērtēti tādu kredītiestāžu pieteikumi, kas klasificētas kā nozīmīgas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 6. panta 4. punktu, kā arī Regulas (ES) Nr. 468/2014 IV daļu un 147. panta 1. punktu.

(4)

Lai veicinātu nacionālo kompetento iestāžu (NKI) kopēju uzraudzības pieeju, tām izvērtējot individuālu izvēles iespēju un rīcības brīvību īstenošanu, ECB saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 4. panta 3. punktu var pieņemt ieteikumus par noteikumiem, kurus piemēro, izvērtējot mazāk nozīmīgu iestāžu pieteikumus.

(5)

Kopējs noteikumu kopums izvēles iespēju un rīcības brīvību individuālai īstenošanai vajadzīgs, lai veicinātu mazāk nozīmīgu iestāžu uzraudzības VUM ietvaros konsekvenci, efektivitāti un caurredzamību un lai vajadzības gadījumā veicinātu vienlīdzīgu attieksmi pret nozīmīgām un mazāk nozīmīgām iestādēm, kā arī līdzvērtīgus konkurences apstākļus kredītiestādēm visās iesaistītajās dalībvalstīs. Tajā pašā laikā jāņem vērā proporcionalitātes princips un uzraudzīto kredītiestāžu tiesiskās paļāvības princips.

(6)

Šajā nolūkā ECB ir identificējusi noteiktas izvēles iespējas un rīcības brīvības, kuras ir daļa no ECB norādījumos iekļautajām un kuras būtu piemēroti vienādi īstenot attiecībā pret nozīmīgām iestādēm un mazāk nozīmīgām iestādēm. ECB tāpat identificējusi citas izvēles iespējas un rīcības brīvības, no kurām divas vispārīga rakstura izvēles tiesības un rīcības brīvības, kas paredzētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 380. pantā un 420. panta 2. punktā, un kuru īstenošanai tā iesaka specifisku pieeju attiecībā uz mazāk nozīmīgām iestādēm.

(7)

Attiecībā uz izvēles iespējām un rīcības brīvībām, kas attiecas uz konsolidētu uzraudzību un prudenciālo prasību nepiemērošanu saskaņā ar ECB norādījumu II sadaļas 1. nodaļā iekļautajiem norādījumiem, NKI tiek aicinātas piemērot piesardzīgu pieeju, individuāli atļaujot šādu prasību nepiemērošanu. Attiecībā uz likviditātes prasību nepiemērošanu pārrobežu līmenī ECB iesaka specifisku pieeju mazāk nozīmīgām iestādēm, ņemot vērā, ka ne visi ECB norādījumos iekļautie noteikumi pieteikumu novērtēšanai attiecas uz šādām iestādēm.

(8)

Visā VUM jāpiemēro konsekventa un piesardzīga pieeja izvēles iespējām un rīcības brīvībām, kas saistītas ar pašu kapitālu un kapitāla prasībām, kas izklāstītas ECB norādījumu II sadaļas 2. un 3. nodaļā, ņemot vērā, ka šīm prasībām ir ietekme uz pieejamā pašu kapitāla apjomu un kvalitāti. Tas pats attiecas uz pirmā un otrā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem vai mazākuma līdzdalību, kas var tikt iekļauti pašu kapitālā saskaņā ar konkrētiem noteikumiem. Turklāt, lai nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus, standarta metode, uz iekšējiem reitingiem pamatota metode, iekšējā modeļa metode un iekšējā modeļa pieeja pašu kapitāla prasību aprēķināšanai būtu jāpiemēro konsekventi visām kredītiestādēm VUM. Šajā nolūkā arī novērtējumam par to, vai ievērotas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 575/2013 (4) noteiktās prasības, lai atļautu piemērot nulles procentu riska pakāpi pašu kapitāla prasību aprēķināšanai grupas iekšējiem riskiem, būtu jāpamatojas uz kopēju noteikumu kopumu. Tomēr ECB ir identificējusi noteiktas izvēles iespējas un rīcības brīvības saistībā ar pašu kapitālu un kapitāla prasībām, kurām vajadzīga specifiska pieeja attiecībā uz mazāk nozīmīgām iestādēm.

(9)

Saistībā ar izvēles iespējām un rīcības brīvībām, kas attiecas uz iestādēm, kuras iekļautas institucionālās aizsardzības shēmā, kopēju noteikumu kopuma izmantošana, lai izvērtētu pieteikumus par prudenciālo prasību nepiemērošanu, kā tas noteikts ECB norādījumu II sadaļas 4. nodaļā, ir ieteicama, lai nodrošinātu uzraudzības konsekvenci, ņemot vērā, ka institucionālās aizsardzības shēmas parasti aptver gan nozīmīgas, gan mazāk nozīmīgas iestādes. Tomēr attiecībā uz līdzdalību iestādēs, kas iekļautas institucionālās aizsardzības shēmās saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 49. panta 3. punktu, attiecībā uz mazāk nozīmīgām iestādēm tiek ieteikts izmantot specifisku pieeju, lai pēc iespējas vairāk mazinātu administratīvo slogu šīm iestādēm.

(10)

Saistībā ar lielu riska darījumu prasību ievērošanu ECB norādījumu II sadaļas 5. nodaļā izklāstītā pieeja attiecībā uz nozīmīgām iestādēm būtu jāizmanto arī attiecībā uz mazāk nozīmīgām iestādēm, lai veicinātu piesardzīgu attieksmi pret lieliem riska darījumiem visās kredītiestādēs VUM ietvaros un lai koncentrācijas riski tiktu pienācīgi pārvaldīti un ierobežoti.

(11)

ECB iesaka konsekventu un piesardzīgu pieeju attiecībā uz izvēles iespēju un rīcības brīvību, kas saistītas ar likviditātes prasībām, kā izklāstīts ECB norādījumu II sadaļas 6. nodaļā, jo šīs izvēles iespējas un rīcības brīvības ietekmē likviditātes seguma rādītāja prasību aprēķināšanu, piemēram, norādot režīmu specifiskajām ienākošo un izejošo līdzekļu plūsmām. Attiecībā uz tirdzniecības finansēšanas ārpusbilances saistīto produktu izejošo plūsmu likmēm NKI var piemērot izejošās plūsmas likmi, kas ir zemāka par 5 %, ja piemērojams izejošās plūsmas likme ir kalibrēta, pamatojoties uz statistikas datiem.

(12)

Attiecībā uz prasību nepiemērošanu kredītiestādēm, kas pastāvīgi saistītas ar centrālo iestādi, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES (5) 21. panta 1. punktā, ECB norādījumu II sadaļas 8. nodaļā izklāstītā pieeja tiek ieteikta attiecībā uz mazāk nozīmīgām iestādēm, lai nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus.

(13)

Attiecībā uz izvēles iespējām un rīcības brīvībām, kas saistītas ar pārvaldības kārtību un prudenciālo uzraudzību, piesardzīga un konsekventa pieeja, kas izklāstīta ECB norādījumu II sadaļas 11. nodaļā, ir ieteicama, lai veicinātu, ka visas kredītiestādes ir pakļautas atbilstošām pārvaldības prasībām. Tomēr īpaša pieeja attiecībā uz mazāk nozīmīgām iestādēm saistībā ar riska komitejas un revīzijas komitejas apvienošanu uzskatāma par lietderīgu, ņemot vērā proporcionalitātes principu.

(14)

Tomēr šis ieteikums aptver izvēles iespējas un rīcības brīvības saistībā ar iestāžu sadarbību, jo ir jānodrošina vienmērīga sadarbība VUM ietvaros.

(15)

Attiecībā uz divpusējiem nolīgumiem par kredītiestāžu uzraudzību neiesaistītajās dalībvalstīs saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 115. panta 2. punktu ir nepieciešama īpaša pieeja attiecībā uz mazāk nozīmīgām iestādēm, jo šī iespēja ir pieejama kompetentajai iestāde, kas ir atbildīga par atļauju piešķiršanu. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 9. pantu un 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu ECB ir ekskluzīva kompetence VUM ietvaros piešķirt atļaujas kredītiestādēm un atsaukt kredītiestāžu atļaujas un tāpēc tā ir jāiesaista, slēdzot divpusējus nolīgumus par kredītiestāžu uzraudzību neiesaistītajās dalībvalstīs,

2.1.

NKI būtu jāatļauj kredītiestādei piemērot Regulas (ES) Nr. 575/2013 310. pantā noteikto režīmu saviem tirdzniecības riska darījumiem un iemaksām fondā saistību neizpildes gadījumiem darījuma partneriem, ja šis darījuma partneris paziņojis kredītiestādei, ka tas beidzis aprēķināt KCCP (hipotētisko kapitālu), kā noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 311. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

2.2.

2.1. punkta vajadzībām, novērtējot to iemeslu derīgumu, kuru dēļ centrālais darījuma partneris beidzis aprēķināt KCCP (hipotētisko kapitālu), NKI piemēro secinājumus, kurus, veicot iemeslu pārbaudi, ECB izdarījusi attiecībā uz to pašu centrālo darījuma partneri.

3.1.

Ja radušies sistēmas mēroga darbības traucējumi Regulas (ES) Nr. 575/2013 380. panta nozīmē, kuri apstiprināti publiskā ECB paziņojumā, un kamēr ECB nav sniegusi publisku paziņojumu, ka situācija ir labota, ECB būtu jānovērtē šie darbības traucējumi, un NKI būtu jāpiemēro ECB novērtējuma secinājumi, kā arī jāizmanto Regulas (ES) Nr. 575/2013 380. pantā noteiktā izvēles iespēja. Šādā gadījumā:

3.2.

Ja NKI plāno sniegt publisku paziņojumu, ar kuru apstiprina sistēmas mēroga darbības traucējumus Regulas (ES) Nr. 575/2013 380. panta nozīmē, tā pirms šāda paziņojuma publicēšanas veic koordināciju ar ECB.

1.1.

Ja iesniegti pieteikumi atļaut atskaitīt pašu kapitāla instrumentu turējumus, NKI būtu jāizmanto noteikumi, kas paredzēti ECB norādījumu II sadaļas 4.nodaļas 4. punktā, lai novērtētu, vai ievēroti nosacījumi, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 575/2013 49. panta 3. punktā.

1.2.

NKI var atļaut institucionālajai aizsardzības shēmai iesniegt pieteikumu atļaujai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 49. panta 3. punktu to mazāk nozīmīgo iestāžu vārdā, kuras ir shēmas dalībnieki. Šādā gadījumā NKI var pieņemt lēmumu, ar kuru piešķir atļauju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 49. panta 3. punktu, kas attiecas uz visām pieteikumā norādītajām mazāk nozīmīgajām iestādēm.

1.1.

Saskaņā ar Regulas (ES) 2016/445 11. pantu, NKI būtu jānosaka izejošās plūsmas likme līdz 5 % tirdzniecības finansējuma ar ārpusbilanci saistītiem produktiem, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 429. pantā un tās I pielikumā, kuru kredītiestādēm jāizmanto, lai novērtētu likviditātes izejošās plūsmas. NKI būtu jāprasa kredītiestādēm sniegt tai pārskatus par atbilstošajām izejošajām plūsmām saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014 (7).

1.2.

Atkāpjoties no 1.1. punkta NKI var noteikt izejošās plūsmas līmeni zemāk par 5 %, pamatojoties uz statistikas datiem par attiecīgajā dalībvalstī reģistrētajām mazāk nozīmīgām iestādēm.

1.1.

Attiecībā uz mazāk nozīmīgām iestādēm (t.sk. kredītiestādēm, kas ir grupas meitasuzņēmumi), kas netiek uzskatītas par nozīmīgām Direktīvas 2013/36/ES 76. panta 3. punkta izpratnē, NKI būtu jāīsteno izvēles iespēja, kas atļauj apvienot riska un revīzijas komitejas.

1.2.

NKI būtu jāizvērtē nozīmīgums Direktīvas 2013/36/ES 76. panta 3. punkta izpratnē, ņemot vērā izmēru, iekšējo organizāciju un kredītiestādes darbību veidu, tvērumu un sarežģītību, saskaņā ar ECB norādījumu II sadaļas 11. nodaļas 3. punktā noteiktajiem izvērtējuma noteikumiem.

1.3.

Ja nacionālie tiesību akti, ar kuriem transponē Direktīvu 2013/36/ES, jau paredz kritērijus, kas atšķiras no ECB norādījumu II sadaļas 11. nodaļas 3. punktā noteiktajiem kritērijiem, NKI būtu jāpiemēro nacionālajos tiesību aktos noteiktie kritēriji.

2.1.

Ņemot vērā ECB kompetenci par kredītiestāžu sākotnējo atļauju VUM ietvaros un NKI kompetenci par mazāk nozīmīgu iestāžu prudenciālo uzraudzību, NKI būtu jāpaziņo ECB par savu nolūku deleģēt atbildību par mazāk nozīmīgu iestāžu tiešu uzraudzību kompetentajai iestādei, kura piešķīrusi atļauju un uzrauga mazāk nozīmīgas iestādes mātesuzņēmumu vai par savu nolūku uzņemties atbildību par citā dalībvalstī darbības atļauju saņēmušas kredītiestādes meitasuzņēmuma uzraudzību. ECB kā par atļauju piešķiršanu kredītiestādēm atbildīgā kompetentā iestāde ar attiecīgo NKI sadarbosies, lai noslēgtu divpusēju nolīgumu par uzraudzības atbildības deleģēšanu vai uzņemšanos tās NKI vārdā, kura atbild par mātesuzņēmuma vai meitasuzņēmuma aktuālo uzraudzību iesaistītajās dalībvalstīs.

2.2.

Šādos gadījumos piemēro 2.1. punktu: