EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52017DC0351

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI UN REVĪZIJAS PALĀTAI 2016. gada ES budžeta pārvaldības un izpildes gada ziņojums

COM/2017/0351 final

Strasbūrā, 13.6.2017

COM(2017) 351 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI UN REVĪZIJAS PALĀTAI

2016. gada ES budžeta pārvaldības un izpildes gada ziņojums


Satura rādītājs

Ievads    

Kopsavilkums    

1. iedaļa Izpilde un rezultāti    

ES budžeta galvenie elementi

Pārskats par progresu horizontālos jautājumos

1.1. Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai (1.A budžeta izdevumu kategorija)32

1.1.1. 2014.–2020. gada programmu īstenošana

1.1.2. 2007.–2013. gada programmu rezultāti

1.2. Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija (1.B budžeta izdevumu kategorija)58

1.2.1. 2014.–2020. gada programmu īstenošanas progress

1.2.2. 2007.–2013. gada programmu rezultāti

1.3. Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi (2. budžeta izdevumu kategorija)95

1.3.1. 2014.-2020. gada programmu īstenošanas progress

1.3.2. 2007.–2013. gada programmu rezultāti

1.4. Drošība un pilsonība (3. budžeta izdevumu kategorija)12355

1.4.1. 2014.–2020. gada programmu īstenošanas progress56

1.4.2. 2007.–2013. gada programmu rezultāti

1.5.Globālā Eiropa (4. budžeta izdevumu kategorija)13469

1.5.1. 2014.–2020. gada programmu īstenošanas progress71

1.5.2. 2007.–2013. gada programmu rezultāti72

2. iedaļa Panākumi iekšējās kontroles un finanšu pārvaldības jomā    

2.1.Iekšējās kontroles mērķu sasniegšana

2.1.1. Finanšu pārvaldības efektivitāte77

2.1.2. Likumības un pareizības risku pārvaldības efektivitāte77

2.1.3. Kontroļu izmaksu lietderība86

2.1.4. Stratēģijas krāpšanas apkarošanai86

2.2.Vadības garantijas un atrunas89

2.3.Ticamības līmenis, kas iegūts, pamatojoties uz Iekšējā revīzijas dienesta (IRD) paveikto darbu92

2.4.Secinājumu kopsavilkums par Revīzijas progresa komitejas veikto darbu94

2.5.Budžeta izpildes apstiprināšanas un ārējās revīzijas ieteikumu kontrole95

2.6.Secinājumi par panākumiem iekšējās kontroles un finanšu pārvaldības jomā96

2.7.Transversāli organizatoriskās pārvaldības panākumi97

2.7.1. Stabila pārvaldības kārtība97

2.7.2. Nostiprināta izpildes sistēma97

2.7.3. Sinerģijas un efektivitāte97

Beigu vēres    

Attēli    



Ievads

ES budžets ir Eiropas politikas virzienu īstenošanas galvenais instruments. Kopā ar reglamentējošiem instrumentiem tas papildina valstu budžetus, lai īstenotu kopīgas politikas prioritātes un risinātu ES izvirzītos uzdevumus.

Komisijas ES iniciatīvas “Uz rezultātiem orientēts ES budžets” galvenais mērķis ir vajadzība nodrošināt, ka resursi tiek piešķirti prioritātēm un darbības, kuras finansē no ES budžeta, ir maksimāli efektīvas un rada pievienoto vērtību. Šī iniciatīva, kuras pamatā ir 2014.–2020. gada programmu izpildes sistēmas, rada saskanīgu līdzsvaru starp atbilstību un izpildi.

2016. gada ES budžeta pārvaldības un izpildes gada ziņojumā sniegts visaptverošs pārskats par ES budžeta izpildi, pārvaldību un aizsardzību. Tajā izklāstīts, kā ar ES budžetu tiek atbalstītas ES politikas prioritātes, un aplūkoti gan rezultāti, kas sasniegti, izmantojot ES budžetu, gan Komisijas ieguldījums augstāko finanšu pārvaldības standartu nodrošināšanā.

Atspoguļojot Komisijas centienus racionalizēt ziņošanu par izpildi, šajā otrajā budžeta pārvaldības un izpildes gada ziņojuma izdevumā ir iekļauts iepriekšējais Paziņojums par ES budžeta aizsardzību1 un tas, tāpat kā pagājušajā gadā, būs iekļauts Integrētajā ES budžeta finanšu pārskatu apkopojumā. Šis apkopojums ir būtisks papildinājums ikgadējai budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrai, kurā Eiropas Parlaments un Padome rūpīgi pārbauda ES budžeta izpildi.

 



Kopsavilkums

2016. gada ES budžeta pārvaldības un izpildes gada ziņojumā ir apkopota jaunākā informācija par rezultātiem, kas sasniegti, izmantojot ES budžetu, un par tā pārvaldību un aizsardzību.

Pašreizējā daudzgadu finanšu shēma, kas ilgst no 2014. līdz 2020. gadam, tika saskaņota 2013. gadā finanšu un ekonomikas krīzes un dalībvalstu veiktās fiskālās konsolidācijas apstākļos. Tā tika izstrādāta, lai atbalstītu izaugsmes stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu, īpašu uzmanību pievēršot ieguldījumiem darbvietās un izaugsmē.

Šie mērķi ir atspoguļoti Komisijas desmit politikas prioritātēs, ko izvirzīja priekšsēdētājs Ž. K. Junkers. Šobrīd tie joprojām ir ļoti aktuāli.

Turklāt ir radušies arī vairāki jauni uzdevumi, jo īpaši — nepieciešamība rast stingru un vienotu Eiropas risinājumu migrācijas krīzei un drošības apdraudējumam, kas izriet no nestabilitātes pasaulē. EU budžets ir bijis šo uzdevumu risināšanas galvenais līdzeklis. Galvenā prioritāte 2016. gadā bija piešķirta rīcībai, kas veicina izaugsmi, konkurētspēju, ieguldījumus un darbvietu izveidi, kā arī Eiropas risinājumam globālajām problēmām. Tādēļ Komisijai bija pilnā mērā jāizmanto daudzgadu finanšu shēmā integrētais elastīgums, lai nodrošinātu, ka finansējums ātri tiek novirzīts tur, kur tas visvairāk vajadzīgs.


Komisija 2016. gadā izvirzīja arī svarīgus priekšlikumus nolūkā uzlabot pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas darbību. Komisijas paziņojumā “Daudzgadu finanšu shēmas 2014.–2020. gadam vidusposma pārskats/pārskatīšana”, kuru tā publiskoja 2016. gada septembrī, bija iekļauts vērienīgs tiesību aktu priekšlikumu kopums, kas izstrādāts, lai:

i)    nodrošinātu papildu finanšu līdzekļus migrācijas un drošības apdraudējuma problēmu risināšanai, ekonomikas izaugsmes, darbvietu izveides un konkurētspējas veicināšanai;

ii)    uzlabotu ES budžeta elastīgumu ātrai un efektīvai rīcībai negaidītos apstākļos un

iii)    vienkāršotu finansēšanas noteikumus, tā mazinot ES līdzekļu saņēmēju administratīvo slogu3.

Šie priekšlikumi izriet no Komisijas veiktā darba saistībā ar ES iniciatīvu “Uz rezultātiem orientēts ES budžets”. Citas ievērības cienīgas norises 2016. gadā bija 2017. gada budžeta projektam pievienoto programmu paziņojumu uzbūves un satura uzlabojumi, lai budžeta iestādei sniegtu koncentrētāku priekšstatu par programmu izpildi. Turklāt Komisija 2016. gadā pirmo reizi sagatavoja vienotu Integrēto finanšu pārskatu apkopojumu, kur sniegta precīza informācija par ES budžeta ieņēmumiem, izdevumiem un izpildi atbilstīgi labākajai pārredzamības un pārskatatbildības praksei. Pārredzamība tiek nodrošināta arī, izmantojot publicēto Finanšu pārredzamības sistēmu (FPS)4, kur sniegta informācija par Komisijas tieši pārvaldītā ES finansējuma saņēmējiem.

Izpilde un rezultāti

Izaugsme, darbvietas un noturīga sabiedrība

Eiropas ekonomika turpina atveseļoties, lai gan izaugsme joprojām ir mērena un to joprojām kavē finanšu un ekonomikas krīzes atstātais mantojums. Vispārējos globālas nenoteiktības apstākļos šīs trauslās atveseļošanās dēļ ES budžetā galvenā uzmanība ir jāvelta ilgtspējīgai un iekļaujošai ekonomikas izaugsmei.

Darbvietu izveides, izaugsmes un ieguldījumu veicināšana joprojām ir ES budžeta vissvarīgākā prioritāte, ko 2016. gada 14. septembrī runā par stāvokli Savienībā apstiprināja priekšsēdētājs Ž. K. Junkers. Šajā runā priekšsēdētājs uzsvēra, ka Eiropai ir jāstiprina ekonomikas atveseļošana un jāiegulda lieli līdzekļi jaunatnes un darba meklētāju labā, kā arī jaunuzņēmumos un mazos un vidējos uzņēmumos (MVU).

Divus gadus pēc izveidošanas Eiropas Stratēģisko investīciju fonds — Investīciju plāna Eiropai stūrakmens — jau ir nodrošinājis konkrētus rezultātus.

Sagaidāms, ka no 2017. gada maija vidus, izmantojot Eiropas Stratēģisko investīciju fonda finansējumu, visās ES dalībvalstīs tiks atbalstīti ieguldījumi vairāk nekā EUR 190 miljardu apmērā, kas ir vairāk par pusi no 2018. gada vidū plānotajiem EUR 315 miljardiem5.

Ņemot vērā šos labos rezultātus, Komisija 2016. gada septembrī ierosināja pagarināt fonda darbības laiku un dubultot tā finansiālās spējas, tādējādi nodrošinot iespēju līdz 2020. gadam iegūt ieguldījumus vismaz EUR 500 miljardu apmērā. Lielākā šā palielinājuma daļa būs privāti ieguldījumi, tā nodrošinot stabilu stimulu, ko rada ES budžets. Komisija strādā arī, lai atvieglotu iespēju apvienot Eiropas Stratēģisko investīciju fondu ar citām Eiropas finansēšanas programmām.

Labs piemērs ir programmas “COSME” (Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programma) aizdevumu garantijas instruments, kam 2016. gadā joprojām bija lieli panākumi, arī pateicoties labākai riska uzņemšanās spējai, kuru nodrošināja Eiropas Stratēģisko investīciju fonds.

Ar programmas COSME atbalstu 2016. gada beigās vairāk nekā 143 000 mazo un vidējo uzņēmumu 21 valstī jau saņēma vairāk nekā EUR 5,5 miljardus.

Līdztekus Investīciju plānam Eiropai Eiropas strukturālie un investīciju fondi ir iedarbīgi gudras un integrējošas izaugsmes veicināšanas instrumenti. Līdz 2016. gada beigām, kas bija pirmais pilnais īstenošanas gads dalībvalstīs, Eiropas strukturālo un investīciju fondu atbalsta saņemšanai bija apstiprināti projekti, kuru ieguldījumu vērtība bija lielāka par EUR 176 miljardiem6.

Eiropas strukturālie un investīciju fondi ir izveidoti, lai papildus finansiālajam atbalstam dalībvalstīm būtu spēcīgs stimuls īstenot nozīmīgas un izaugsmi veicinošas strukturālās un politikas reformas, tostarp tās, kas saistītas ar konkrētai valstij adresētajiem ieteikumiem, kuri izdoti saistībā ar Eiropas pusgadu.

Kohēzijas politikas fondu ex post novērtējumi 2007.–2013. gada plānošanas periodā, kas pabeigti 2016. gadā, pierādīja, kā šie fondi ir veicinājuši izaugsmi un darbvietu izveidi, un arī to, kādu labumu no kohēzijas politikas ir guvis ikviens ES reģions un ikviena ES valsts. Piemēram, tika aprēķināts, ka:

ES 12 dalībvalstīs laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam kohēzijas politikas fondi un ieguldījumi lauku attīstībai sekmēja IKP palielināšanos 2015. gadā par 4 % virs parasti iespējamā līmeņa.

Arī bezdarba izskaušanas jomā kohēzijas politikas fondu ieguldījums 2007.–2013. gadā bija efektīvs. Sākotnējie dati parādīja, ka:

Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Kohēzijas fonds ir veicinājuši 1,2 miljonu darbvietu izveidi, savukārt 9,4 miljoni dalībnieku, kas saņēma Eiropas Sociālā fonda atbalstu, pēc tam ieguva darbu.

Lai gan par sekmīgu iznākumu ir iespējams ziņot tikai pēc konkrētā pasākuma īstenošanas, Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas darbības kopā ar Eiropas Sociālā fonda darbībām nodarbinātības jomā jau ir sasniegušas pirmos pozitīvos rezultātus. Līdz 2015. gada beigām 2,7 miljoni jauniešu piedalījās šajās darbībās rīkotajos pasākumos, tostarp 1,6 miljoni bezdarbnieku un 700 000 neaktīvu cilvēku.

235 000 cilvēku atkal strādā, 181 000 ieguvis kvalifikāciju un 100 000 iegūst izglītību vai apmācību Eiropas Sociālā fonda un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas rīkotajos pasākumos.

Tomēr dažām dalībvalstīm bija vajadzīgs ilgāks laiks, lai izveidotu nepieciešamos procesus un struktūras un lai īstenotu Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu.

Pētniecības un inovācijas programma “Apvārsnis 2020” ir galvenais līdzeklis, kas ES veicina tādas sabiedrības un ekonomikas izveidi, kas balstīta uz zināšanām un inovāciju. Tajā bija iesaistīti 49 000 dalībnieku un tika parakstīti dotācijas nolīgumi, kuru kopējā summa bija EUR 20,5 miljardi. Vairāk nekā 21 % no visiem dalībniekiem bija mazie un vidējie uzņēmumi. Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības (MSCA) 2016. gadā atzīmēja 20. gadadienu un laikposmā no 2014. līdz 2016. gadam finansēja 25 000 pētnieku.

Nobela prēmija ķīmijā tika piešķirta vienlaikus trim laureātiem, kuri ir saņēmuši finansējumu kopš Ceturtās pētniecības pamatprogrammas.

Arī vairākas liela mēroga infrastruktūras programmas ES ir veicinājušas darbvietu izveidi un izaugsmes mērķu sasniegšanu. Programmas Galileo, ar ko izveido Eiropas satelītnavigācijas sistēmu, ieviešanas posmam 2016. gadā sekoja izmantošanas posms.

2016. gadā palaižot sešus jaunus satelītus, varēja sākt pakalpojumu sniegšanu.

Pēc paziņojuma par Galileo sākotnējo pakalpojumu sniegšanu 2016. gadā mikroshēmojumu un uztvērēju ražotāji var izmantot Galileo signālus, lai izstrādātu savas darbības, un tirgū jau ir pieejamas vairākas Galileo signālu uztveršanai piemērotas ierīces7. Jānorāda, ka, īstenojot programmas “Apvārsnis 2020” projektus, ir radīta iespēja attīstīt jaunus Galileo izmantošanas veidus. Īstenojot šos projektus, tirgū ir nonākušas jau 13 inovācijas, 5 patenti, 34 progresīvi prototipi, 2 ražojumi ir laisti tirgū, kā arī publicēti 223 zinātniski pētījumi. Sagaidāms, ka līdz 2020. gadam globālās navigācijas satelītu sistēmas tirgus palielināsies no 5,8 miljardiem ierīču, kas tiks lietotas 2017. gadā, līdz lēstiem 8 miljardiem.

Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta transportam atbalsts ir piešķirts 452 projektiem Eiropā, kuru kopējā vērtība ir ieguldījumi EUR 19,4 miljardu apmērā. Tas palīdzēja Eiropā sākt ieguldījumus lielās infrastruktūrās, veicinot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta mērķu sasniegšanu, piemēram, izveidot trūkstošos transporta savienojumus un likvidēt nepietiekamu caurlaides spēju. Piemēram:

Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments transportam atbalstīja 64 km garā Brennera klinšu dzelzceļa tuneļa būvi, kas būs garākais dzelzceļa tunelis pasaulē ar intensīvas caurlaides spēju.

Šis tunelis ievērojami stiprinās dzelzceļa satiksmes konkurētspēju stratēģiski nozīmīgajā Minhenes–Veronas posmā un jutīgajā Alpu reģionā sekmēs labāku pāreju uz citiem transporta veidiem.

Attiecībā uz izglītību, mūžizglītību, apmācību un uzņēmējdarbības veicināšanu līdz 2016. gada beigām vairāk nekā divi miljoni dalībnieku saņēma atbalstu programmā Erasmus+. Tā 2016. gadā nodrošināja iespēju 497 000 jauniešu studēt, mācīties, veikt brīvprātīgo darbu un piedalīties jauniešu apmaiņā. Tās pirmajā īstenošanas ziņojumā8 uzsvērts, ka:



Studentiem, kas piedalās programmā Erasmus+, ir ne vien vairāk nodarbinātības iespēju (salīdzinot ar viņu nemobilajiem kolēģiem), bet arī vairāk iespēju strādāt vadošos amatos. Vidēji 64 % no studentiem, kas piedalās programmā Erasmus+, salīdzinot ar 55 % viņu nemobilo kolēģu, ieņem vadošos amatus piecos līdz desmit gados pēc diploma saņemšanas.

Erasmus+ aizdevumu shēmai maģistra studijām ir pievienojušās piecas bankas9, un viena augstskola ir ieviesusi inovatīvu finansēšanas modeli. Neraugoties uz studentu sniegtajām uzmudinošajām atsauksmēm, tās izmantošanas līmenis (finanšu starpnieku skaita un prasīto garantiju apmēra ziņā) ir zemāks nekā sākotnēji aprēķinātais, un Komisija cenšas rast iespējas paplašināt ģeogrāfisko pārklājumu un izmantošanu.

Visbeidzot, 2016. gads bija pirmais gads, kad saistībā ar kopējās lauksaimniecības politikas reformu tika īstenota jaunā tiešo maksājumu sistēma. Dalībvalstis pārvaldīja tiešos maksājumus apmēram 7 miljoniem lauksaimnieku un lauku attīstības programmu. Reaģējot uz nelabvēlīgajiem notikumiem tirgū 2015. un 2016. gadā, tika īstenoti vairāki tirgus atbalsta pasākumi, kas palīdzēja atgūt līdzsvaru lauksaimniecības nozarēs. Reaģējot uz piena cenu samazināšanos ES 2016. gada pirmajā pusē un pastāvīgo piedāvājuma–pieprasījuma nelīdzsvarotību, Komisija 2016. gada jūlijā paziņoja par piena ražošanas samazināšanas ārkārtas pasākumu, kas palīdzēja efektīvi atjaunot līdzsvaru ES piena produktu tirgū. Ar šo pasākumu finansēja ražošanas apjoma samazināšanu par vairāk nekā 850 000 tonnām 2016. gada ceturtajā ceturksnī (64 % no kopēja piena ražošanas apjoma samazinājuma Savienībā), tādējādi veicinot ES piena cenu palielināšanos par 29 % 2016. gada otrajā pusē.

Eiropas lauksaimniecības nozare pierādīja savu noturību, par ko liecina arī tirdzniecības statistikas dati: 

Eiropas lauksaimniecības pārtikas produktu eksporta apjoms sasniedza EUR 130,7 miljardus, kas ir par 1,5 % vairāk nekā 2015. gadā.



Eiropas risinājums globālajām problēmām

Eiropa 2016. gadā turpināja risināt ģeopolitiskās situācijas pārmaiņu izvirzītos uzdevumus. ES budžets sniedza atbalstu dalībvalstīm, lai pienācīgi pārvaldītu migrācijas plūsmas, novērstu migrācijas pamatcēloņus un aizsargātu Šengenas zonu. Citas ES prioritātes attiecībā uz globālajiem uzdevumiem, piemēram, klimata pārmaiņām, joprojām tika atbalstītas no ES budžeta.

2016. gadā aizvien intensīvāk tika īstenotas dalībvalstu programmas ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un Iekšējās drošības fonda atbalstu.

Dalībvalstis 2016. gadā ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda atbalstu pastiprināja centienus panākt brīvprātīgu un piespiedu atgriešanos.

No 37 748 repatriētajām personām 26 187 tika repatriētas, īstenojot brīvprātīgas atgriešanās programmas.

Sākotnējie dati rāda, ka neatbilstīgo migrantu skaits, kas aizturēti pie ES ārējām robežām, ir samazinājies (no 1,8 miljoniem 2015. gadā līdz 0,5 miljoniem 2016. gadā). Pēc ES un Turcijas paziņojuma krasi samazinājās Grieķijā nelegāli ieceļojušo personu skaits; tomēr no Lībijas nelegāli ieceļojušo personu skaits joprojām ir ļoti liels.

Dalībvalstis 2016. gadā uzņēma 14 205 bēgļus, kas bija pārvietoti Savienībā, īstenojot valsts un daudzpusējas programmas10. Šis ir vislielākais vienā gadā pārvietoto bēgļu skaits, kas līdz šim reģistrēts ES11, un ir tiešs ES mēroga pārvietošanas programmu rezultāts. Šis palielinājums pierāda pastiprinātas ES līmeņa sadarbības un koordinācijas pārvietošanas jomā vērtību un potenciālu.

“Karsto punktu” pieejas īstenošana tika turpināta Grieķijā un Itālijā. Grieķija 2016. gadā izveidoja piecus “karstos punktus”, kuros kopā bija 7450 vietas; Itālijā sāka darboties četri “karstie punkti”, kuros kopā bija 1600 vietas.

Komisija un tikko izveidotā Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra strādāja, lai izveidotu efektīvu klātbūtni jūrā:

Vidusjūras centrālajā daļā 2016. gadā vien tika izglābti 174 500 cilvēku.    


Ņemot vērā bēgļu un migrācijas plūsmu (jo īpaši no Sīrijas) nepieredzēto mērogu, Komisijai bija arī jārod inovatīvi instrumenti un atbalsts, ko sniedz ES: izmantojot jauno ārkārtas atbalsta instrumentu, papildus humānajai palīdzībai ārpus Eiropas ES pirmo reizi ir sākusi finansēt humānās palīdzības darbības savā teritorijā. 

Patvērums Grieķijā 2016. gadā tika sniegts vairāk nekā 35 000 cilvēku — ir ierīkotas gan teltis sākuma posmā, gan ierīkoti ziemas apstākļiem pielāgoti konteineri un 417 drošas vietas nepavadītiem nepilngadīgajiem paredzētās telpās.

Turklāt, izmantojot Bēgļu atbalsta mehānismu Turcijā, ievērojami tika palielināts finansējums humānās palīdzības pasākumiem Turcijā. Tāpēc Komisija citu iniciatīvu starpā varēja sākt īstenot inovatīvu programmu “Ārkārtas sociālās drošības tīkls”, lai Turcijā līdz vienam miljonam visneaizsargātāko bēgļu palīdzētu ar regulāriem naudas piešķīrumiem. Šis piemērs parāda, ka, palielinot palīdzību no ES budžeta, var efektīvi un lietderīgi sniegt palīdzību cilvēkiem ārkārtas situācijās. Turklāt līdztekus šai humānajai palīdzībai Komisija atbalsta arī bēgļu un Turcijā esošo uzņemošo kopienu ilgtermiņa iztikas līdzekļus, sociāli ekonomiskās un izglītības izredzes. Daži pirmie orientējošie rezultāti, kas gūti izglītības projektā Generation Found, ko īsteno UNICEF:

60 000 bērnu saņem mācību materiālus un 10 392 bērnu saņem atbalstu no psihosociālās un sociālās kohēzijas programmām.
Apmācīts 2081 izglītības darbinieks.

7950 Sīrijas izglītības darbinieki saņēmuši stimulus.

Pamatā ES budžeta darbībām ārpus ES ir arī stabilitātes un ilgtspējīgas attīstības veicināšana. Būdama lielākā humānās palīdzības līdzekļu devēja, ES ir ļoti nozīmīga loma humanitāro problēmu risināšanā. Komisija 2016. gadā pārvaldīja:

Nepieredzētu humānās palīdzības budžetu aptuveni EUR 2 miljardu apmērā pārtikas, aizsardzības un veselības aprūpes nodrošināšanai 120 miljoniem cilvēku vairāk nekā 80 valstīs.

Izmantojot sekmīgo pieredzi, kas gūta, īstenojot Investīciju plānu Eiropai, Komisija 2016. gadā ierosināja vērienīgu Eiropas ārējo investīciju plānu Āfrikai un Eiropas kaimiņvalstīm, lai likvidētu migrācijas pamatcēloņus. Īstenojot minēto plānu, ir sagaidāms, ka ar finansējumu no Savienības vispārējā budžeta Eiropas Fonds ilgtspējīgai attīstībai12 piesaistīs ieguldījumus līdz EUR 44 miljardiem. 

ES budžets ir arī svarīgs klimata pārmaiņu novēršanas rīks, ES nolēma, ka 2014.–2020. gadā vismaz 20 % no ES budžeta — visā šajā laikposmā mazliet vairāk par EUR 200 miljardiem — būtu jānovirza ar klimata pārmaiņām saistītajiem pasākumiem.

Kopējais ieguldījums klimata pasākumu integrēšanā 2016. gadā tika lēsts aptuveni 20,9 % apmērā.





Komisijas veiktā ES budžeta pārvaldība un aizsardzība

Papildus rezultātiem, kas sasniegti ar ES izdevumiem, ES budžeta pārvaldības veids ievērojami ietekmē tā kopējo izpildi. Tādēļ Komisija cenšas sasniegt visaugstākos finanšu pārvaldības standartus lietderības, efektivitātes un izmaksu lietderības ziņā.

ES budžeta aizsardzību nodrošina efektīva pārvaldība

Komisija dara visu iespējamo, lai nodrošinātu ES budžeta labu pārvaldību un īstenotu visus vajadzīgos pasākumus nolūkā aizsargāt nodokļu maksātāju naudu.

Lai gan Komisijai ir galīgā atbildība par budžeta pārvaldību, 74 % izdevumu pārvalda dalībvalstu iestādes, īstenojot dalīto pārvaldību.

Komisija aizsargā ES budžetu, t. i., ES izdevumus, no nepamatotiem vai nepareiziem izdevumiem, izmantojot divus galvenos mehānismus:

i)    novēršanas mehānismi (piemēram, ex-ante kontroles, maksājumu pārtraukšana un apturēšana) un

ii)    korektīvie mehānismi (galvenokārt finanšu korekcijas, ko nosaka dalībvalstīm, kā arī maksājumu atgūšanu no ES maksājumu saņēmējiem): ja preventīvie mehānismi nav efektīvi, Komisijai, pildot uzraudzības pienākumu, korektīvie mehānismi ir jāpiemēro kā galējs līdzeklis.

Komisijas dienestu veiktā darbība gadu gaitā ir ievērojami samazinājusi ikgadējo kļūdu līmeni. Lai gan aplēstais kļūdu līmenis samazinās, Eiropas Revīzijas palāta, atzīstot veikto maksājumu likumību un pareizību, vēl nav izdevusi pozitīvu ticamības deklarāciju, jo Revīzijas palātas aprēķinātais Komisijas ikgadējais kļūdu līmenis joprojām ir augstāks par 2 % būtiskuma slieksni13. Tomēr, lai gan kļūdas var atklāt katrā attiecīgajā gadā, tās arī tiek attiecīgi labotas nākamajos gados. Tādēļ piemērotāka ir šo kļūdu un korekciju daudzgadu analīze. Turklāt saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu Komisijas izdevumu programmas, kontroles sistēmas un pārvaldības cikls jau ir arī izstrādāts daudzgadu griezumā.

Īstenotās kopējās finanšu korekcijas un atgūtās summas 2016. gadā sasniedza EUR 3,4 miljardus, kas atbilst 2,5 % no veiktajiem maksājumiem. Laikposmā no 2010. līdz 2016. gadam vidējā apstiprinātā summa bija EUR 3,3 miljardi jeb 2,4 % no vidējās summas, kas izmaksāta no ES budžeta, savukārt šajā periodā izmaksātā vidējā summa bija EUR 3,2 miljardi jeb 2,3 % no maksājumiem.

Tiek lēsts, ka prognozētā kopējā riskam pakļautā summa slēgšanas posmā, t. i., kad ir (būs) veiktas visas korekcijas, būs mazāka par 2 % no kopējiem attiecīgajiem izdevumiem. Tas nozīmē, ka Komisijas dienestu daudzgadu kontroles mehānismi kopumā nodrošina ar darījumu likumību un pareizību saistīto risku pienācīgu pārvaldību un ka finanšu korekcijas un nākamajos gados atgūtās summas kopumā aizsargā ES budžetu.

Tikmēr attiecībā uz programmām, kurās pastāvīgi ir liels kļūdu līmenis, tiek veiktas arī citas darbības, lai novērstu šo kļūdu pamatcēloņus14 un novērstu, atklātu un labotu krāpšanu15. Šajā ziņā 2016. gada 1. janvārī stājās spēkā jaunā ES finanšu interešu aizsardzībai paredzētā agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēma (AAIS), kas pastiprina ES budžeta aizsardzību pret neuzticamiem ekonomikas dalībniekiem.

Pārvaldības ticamības deklarācijas

2016. gada darbības pārskatā visi 49 deleģētie kredītrīkotāji paziņoja, ka ir guvuši pamatotu pārliecību par to, ka viņu ziņojumos ietvertā informācija sniedz patiesu un skaidru priekšstatu; resursi, kas piešķirti darbībām, ir izlietoti paredzētajam mērķim un saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu; ieviestās kontroles procedūras sniedz vajadzīgās garantijas par to, ka pamatā esošie darījumi ir likumīgi un pareizi.

Pārredzamības labad gada darbības pārskatos ir izmantotas atrunas attiecībā uz tām programmām, kurām ziņojuma iesniegšanas brīdī ikgadējais atlikušo kļūdu līmenis (vēl) nav zemāks par 2 %.

29 deleģētie kredītrīkotāji ticamības deklarācijas par 2016. gadu sniedza bez piezīmēm, savukārt 20 deklarācijas bija kopumā ar 37 atrunām (33 — 2015. gadā). Šā gada atrunas attiecas uz izdevumiem un ieņēmumiem. Visos gadījumos attiecīgie deleģētie kredītrīkotāji ir pieņēmuši rīcības plānus, lai novērstu attiecīgās nepilnības un mazinātu izrietošos riskus.

Attiecībā uz atrunām par 2016. gadu ievērojams progress tika panākts, veicot ikgadējo grāmatojumu noskaidrošanas procedūru un 10 % ieturējumu no starpposma maksājumiem, ko ieviesa REGIO16, EMPL un MARE ĢD, programmā “Apvārsnis 2020” ieviešot diferencētu būtiskuma slieksni Pētniecības ģenerāldirektorātam un izpildaģentūrām, kā arī uzlabojot ticamības veidošanas iedalījumu pēc DEVCO un NEAR ĢD izdevumu veida.

Efektīvas, lietderīgas un rentablas iekšējās kontroles sistēmas

Augstie finanšu pārvaldības standarti nosaka, ka pasākumiem, kas ieviesti, lai nodrošinātu ES budžeta efektīvu aizsardzību, ir jābūt lietderīgiem izmaksu ziņā.

Tādēļ tiek veikti pasākumi, lai veidotu sinerģijas un panāktu efektivitātes uzlabojumus, piemēram, vienkāršojot noteikumus un procedūras, uzlabojot un sasaistot finanšu IT sistēmas, kā arī turpinot piesaistīt un apvienot ārēju finanšu zinātību. Tas galu galā samazina birokrātisko slogu, samēro saņēmēju kontroles izmaksas, samazina kļūdu līmeni, uzlabo datu kvalitāti, kā arī saīsina dotāciju piešķiršanas un izmaksāšanas laikposmus.

Jau ir panākta virzība — sevišķi finanšu noteikumu vienkāršošanas, iepirkumu un dotāciju digitālās pārvaldības jomā (tostarp vienota kontaktpunkta izveide saziņai un informācijas apmaiņai ar ieinteresētajām personām), kā arī attiecībā uz maksājumu termiņu saīsināšanu.

Lai turpinātu uzlabot finanšu pārvaldības efektivitāti, Komisija 2016. gadā sāka izvērtēt galvenos finanšu darījumu procesus.

Turklāt katrs Komisijas dienests regulāri novērtē savu iekšējo kontroles sistēmu efektivitāti. Kopumā 2016. gadā visi Komisijas dienesti secināja, ka iekšējās kontroles standartu darbība bijusi laba un to īstenošana bijusi efektīva.

Līdz 2016. gada beigām visiem Komisijas dienestiem bija arī jānovērtē savu kontroles sistēmu izmaksu lietderība. Ņemot vērā šos novērtējumus (piemēram, risks, kontroles izmaksas, maksājumu termiņi), lielākais vairākums pārskatīja savas kontroles sistēmas, lai uzlabotu organizatorisko efektivitāti. Komisijas dienesti veic aizvien vairāk pasākumu, lai nodrošinātu, ka to kontroles sistēmas ir balstītas uz risku un ir izmaksu ziņā lietderīgas. Piemērs resursu apvienošanai, lai gūtu apjomradītus ietaupījumus un uzlabotu kontroles sistēmu izmaksu lietderību, ir Komisijas izveidotais Kopējais atbalsta centrs, kas apkalpo 20 dienestus un citas struktūras, piemēram, izpildaģentūras vai kopuzņēmumus, kas iesaistīti pētniecības programmas “Apvārsnis 2020” īstenošanā.



Gada pārvaldības un izpildes ziņojuma struktūra

Ziņojuma 1. iedaļā sniegts kopsavilkums par ES budžeta izpildi, pamatojoties uz jaunākajiem pieejamajiem datiem par rezultātiem, kas gūti ES budžetā līdz 2016. gada beigām. Šis ziņojums izveidots, pamatojoties uz informāciju programmu paziņojumos, kuri ir daļa no budžeta priekšlikuma 2018. gadam, kā arī informāciju Komisijas dienestu sagatavotajos 2016. gada darbības pārskatos un citos avotos, piemēram novērtējumos17 un ES programmu īstenošanas ziņojumos.

Tas sniedz ieskatu šajos dokumentos, kuros ir pieejami precīzāki ziņojumi par programmu mērķiem un rādītāju sasniegšanas progresu, mērot salīdzinājumā ar kritērijiem un mērķiem. Lai gan ziņojums attiecas uz 2016. pārskata gadu, tajā ir izmantoti jaunākie pieejamie dati, kuri reizēm attiecas uz iepriekšējiem pārskata gadiem.

Attiecībā uz katru budžeta pozīciju ziņojumā ir sniegta izpildes informācija par 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas programmās panākto progresu un jaunākie pieejamie dati par 2007.–2013. gada daudzgadu finanšu shēmas programmu rezultātiem. Pēc Eiropas Parlamenta un Eiropas Revīzijas palātas pieprasījuma ziņojumā ir arī atspoguļota saikne ar stratēģiju “Eiropa 2020” un sniegti konkrēti ES finansējuma pievienotās vērtības piemēri.


Ziņojuma 2. iedaļā ir aprakstīta 2016. gadā Komisijas veiktā ES budžeta iekšējā kontrole, finanšu pārvaldība un aizsardzība. Šajā ziņojumā izmantoti Komisijas dienestu gada darbības pārskati, kuros ir sīki aprakstīti iekšējās kontroles apstākļi un saistītie jautājumi. Gadījumos, kad gada laikā radās problēmas, ziņojumā aprakstīts, kā Komisijas dienesti tās risināja. Šajā iedaļā ir apkopota informācija par iekšējās kontroles mērķu sasniegšanu (ar likumību un pareizību saistīto risku pārvaldība; kontroles izmaksu lietderība; krāpšanas apkarošanas stratēģijas), ES budžeta aizsardzību un pārvaldības ticamības deklarāciju, kas iesniegta kolēģijai.

Šī ticamības deklarācija ir pamatota ne vien ar pārvaldības izdarītajiem secinājumiem (kas ir pamatoti ar statistikas rādītājiem un ar statistiku nesaistītiem rādītājiem par kontroles rezultātiem un korekcijām), bet ir arī veikta salīdzinoša pārbaude, ņemot vērā neatkarīgu pušu atzinumus (Iekšējās revīzijas dienesta revīzijas konstatējumi un ierobežotie secinājumi, Eiropas Revīzijas palātas apsvērumi) un Revīzijas progresa komitejas secinājumus.

Ņemot vērā secinājumus, kuri izdarīti, pamatojoties uz pārvaldības ticamības deklarācijām, kas saņemtas no visiem dienestiem, un iekšējās revīzijās gūto ticamību, Komisija, pieņemot šo ziņojumu, var uzņemties vispārējo politisko atbildību par ES 2016. gada budžeta pārvaldību. 



1. iedaļa
Izpilde un rezultāti

Komisija ir apņēmusies nodrošināt, ka ar ES budžetu tiek sasniegti iedzīvotājiem vislabākie rezultāti, nodrošinot spēcīgu atbalstu ES politikas prioritātēm. 2016. gadā īpaši prioritāras jomas bija darbvietu izveides, izaugsmes un ieguldījumu veicināšana un ātra un visaptveroša reaģēšana uz daudzām problēmām, ar kurām saskārās ES.

Lai nodrošinātu, ka līdzekļi tiek piešķirti prioritātēm un ikviena darbība būtu maksimāli efektīva un radītu pievienoto vērtību, Komisija īsteno savu iniciatīvu ”Uz rezultātiem orientēts ES budžets”. Ņemot vērā 2014.–2020. gada izpildes sistēmu, tā labāk līdzsvaro atbilstību un izpildi. Uzmanība, pielāgošanās spēja un rezultāti ir šīs iniciatīvas vadošie principi, un tās mērķis ir nodrošināt, lai ikviens ES budžeta euro tiktu izdots jomās, kurām ir visaugstākā ES pievienotā vērtība, lai ES budžeta izpilde tiktu stingri vērtēta un lai precīzi tiktu paziņoti sasniegtie rezultāti.

Tālab Komisija 2016. gada 14. septembrī iepazīstināja ar visaptverošu daudzgadu finanšu shēmas darbības vidusposma pārskatu, iekļaujot arī ES budžeta izpildes sistēmas pārskatu. Šis pārskats bija iespēja apzināt sasniegto un nepieciešamību risināt lielas neplānotas problēmas, piemēram, migrācijas un drošības krīzes. Šā pārskata pamatā bija vairāki priekšlikumi, kas bija iesniegti kopā ar paziņojumu, lai ar apmēram EUR 6 miljardiem papildinātu finansējumu Savienības galvenajām prioritātēm un vajadzībām darbvietu izveides un izaugsmes, migrācijas un drošības jomās. Priekšlikumu nolūks ir arī uzlabot ES budžeta elastīgumu un vienkāršot finanšu noteikumus saņēmējiem.

Lai parādītu Komisijas apņemšanos nodrošināt nosacījumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu uz rezultātiem vērstu pieeju, un nodrošināt, ka vairāk uzmanības tiek pievērsts rezultātiem, nevis izlietotajām summām, Komisija ir ierosinājusi vairākus Finanšu regulas grozījumus. Piemēram, tajos paredzēts, ka varēs veikt maksājumus, pamatojoties uz izpildītajiem nosacījumiem, vienreizējus maksājumus, kas ietver visas darbības attiecināmās izmaksas, piešķirt prioritāti vienkāršotiem dotāciju veidiem un precizēt vienkāršoto dotāciju veidu kontroles pasākumu tvērumu. Vienkāršāki un elastīgāki noteikumi veicinātu ātrāku un efektīvāku izpildi uz vietas, lai samazinātu izmaksas, kas saistītas ar ES noteikumu īstenošanu, un kļūdu līmeni. Komisijas priekšlikums vienkāršotai Finanšu regulai izstrādāts, lai izveidotu vienu, vienkāršāk izprotamu noteikumu kopumu, kura teksts ir par 25 % īsāks nekā pašreizējai Finanšu regulai un tās piemērošanas noteikumiem.

Īstenojot šo iniciatīvu, 2016. gadā ir gūti arī citi panākumi. Proti, tika uzlabota 2017. gada budžeta projektam pievienoto programmu paziņojumu uzbūve un saturs, lai budžeta iestādei sniegtu koncentrētāku priekšstatu par programmu izpildi. Turklāt 2016. gads bija pirmais gads, kad Komisija ziņojumu iekļāva integrētā apkopojumā, kur sniegta precīza informācija par ES budžeta ieņēmumiem, izdevumiem, pārvaldību un izpildi atbilstīgi labākajai praksei pārredzamības un pārskatatbildības jomā (ES budžeta finanšu pārskatu apkopojums)18. Komisija arī aktīvi strādāja kopā ar dalībvalstu, citu ES iestāžu un starptautisko organizāciju ekspertiem, lai izveidotu vienotu izpratni par pašreizējām izpildes sistēmām, un radīja iespēju apmainīties ar jaunām ierosmēm un labāko praksi. 2016. gadā notika trīs šādu ekspertu grupu sanāksmes un tika rīkota otrā konference par iniciatīvu “Uz rezultātiem orientēts ES budžets”.

ES budžeta galvenie elementi

2014.–2020. gada izpildes sistēma

Ieviešot stingru ES budžeta izpildes sistēmu, var panākt, ka ES programmas ir vairāk orientētas uz rezultātiem un labāk pārvaldītas. 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmā programmu juridiskajā pamatā izpildes sistēmas tika iekļautas kā jauns obligāts elements un kā galvenais balsts, kas uzlabos šā plānošanas perioda orientāciju uz rezultātiem. Saskaņā ar šīm sistēmām ir jānosaka skaidri un izmērāmi mērķi un rādītāji, kā arī uzraudzības, ziņošanas un vērtēšanas noteikumi. Komisija uzskata, ka šo rādītāju uzraudzība un vērtējumi ir laba bāze, pamatojoties uz kuru var novērtēt izpildi, lai nodrošinātu, ka programmas spēs sasniegt izvirzītos mērķus. Tā palīdz arī paredzēt un risināt problēmas, ja tās rodas.

Programmu īstenošanas pirmajos gados izpildes informācija faktiski ir pamatota ar ielaidi (finanšu piešķīrums) un, ja iespējams, izlaidi. Pirmais informācijas kopums sniedz noderīgas norādes par ES budžeta izdevumiem un tā ieguldījumu politikas prioritāšu īstenošanā. Turpinot programmu izpildi, būs pieejama informācija par iznākumu un ietekmi, taču tas notiks tikai tad, kad būs pagājis pietiekami ilgs laiks, līdz izlietotie līdzekļi būs radījuši ietekmi.

Eiropas Revīzijas palātas revīzijas arī var palīdzēt uzlabot programmu, darbību, vadības sistēmu un struktūru un iestāžu, kas pārvalda ES fondus, procedūru izpildi19. Piemēram, jaunākie ziņojumi apstiprina, ka ir jāvienkāršo noteikumi un jāstiprina vai jāvienkāršo izpildes sistēma. Šo gūto mācību Komisija ņems vērā, gatavojot programmu nākamo paaudzi.

 

Dalīta atbildība par rezultātiem

Apmēram trīs ceturtdaļu ES budžeta izpilde notiek, kopā ar dalībvalstīm īstenojot dalīto pārvaldību. Lai gan Komisijai ir galīgā finansiālā atbildība par ES budžeta pārvaldību, atbildību par rezultātiem, kas sasniegti ar ES budžetu, Eiropas, valsts un reģionālā līmenī dala plašs dalībnieku loks. Ikvienam ir jāiesaistās, lai nodrošinātu, ka ikviens ES budžeta euro tiktu izdots lietderīgi un efektīvi atbilstīgi paredzētajam mērķim.

Spēcīga katalītiskā iedarbība

ES budžets, kas saistīts ar valstu budžetiem, ir rīks, kas papildina politikas un regulatīvos instrumentus, lai īstenotu ES prioritātes. Lai gan tas ir salīdzinoši neliels (vienāds ar apmēram 2 % no kopējiem publiskajiem izdevumiem ES), tam ir spēcīga daudzkāršojoša un katalītiska iedarbība. Tas var piesaistīt līdzekļus, izmantojot finanšu instrumentus — viens izcils piemērs tam ir Eiropas Stratēģisko investīciju fonds. Izmantojot līdzfinansējumu, tas var palīdzēt arī novirzīt valstu publiskā sektora ieguldījumus kopīgi saskaņotu ES mērķu sasniegšanai.

Saskaņotība ar valstu budžetiem

Komisija cieši sadarbojas ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu ES un valstu budžetu papildināmību un stiprinātu dalībvalstu ekonomikas politikas saskaņošanu. Šis darbs, kas veikts Eiropas pusgadā (tostarp konkrētai valstij adresētie ieteikumi), ir nozīmīgs, lai izveidotu sinerģijas un, kad vien iespējams, mazinātu fiskālo slogu.

Daudzgadu specifika

Atšķirībā no valstu budžetiem ES budžets ir daudzgadu, tādējādi padarot to galvenokārt par ieguldījumu budžetu. Daudzgadu finanšu shēma atbalsta ES rīcību vidējā termiņā un ilgtermiņā un cenšas sniegt saskanīgu un stabilu ilgtermiņa redzējumu saņēmējiem un valstu iestādēm, kuras nodrošina līdzfinansējumu. Tomēr neseno Eiropas un ārējo krīžu neparedzamība parādīja, ka ES budžetam ir jāspēj arī ātri pielāgoties neparedzētiem notikumiem un nodrošināt ātru rīcību uz vietas. Lai panāktu pienācīgu līdzsvaru starp ES budžeta paredzamību un reaģētspēju, tas pastāvīgi jāpārvērtē un jāpielāgo.



ES 2016. gada budžets

Diagramma: ES 2016. gada budžets pa budžeta pozīcijām, izteikts procentos no visa ES 2016. gada budžeta EUR 155,3 miljardu apmērā.

ES budžets 2016. gadā bija EUR 155,3 miljardi . Aptuveni puse no tā (45 % jeb EUR 69,8 miljardi) tika piešķirti 1. izdevumu kategorijā “Gudra un iekļaujoša izaugsme”, kas sadalīti starp 1.A izdevumu kategoriju “Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai” (12,2 %) un 1.B izdevumu kategoriju “Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija” (32,7 %). 2. izdevumu kategorija “Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi” bija otrā lielākā budžeta joma, veidojot 40,2 %20. 2016. gadā tika pieņemti seši budžeta grozījumi. Korekcijas, kas nebija standarta korekcijas (par iepriekšējā gada pārpalikumu vai korekcija, lai pielāgotu tiesību akta atjauninājumam), tika ierosinātas, lai pastiprinātu uzmanību pievērstu prioritārajām jomām, piemēram, humānā palīdzība ES un Eiropas Stratēģisko investīciju fonda paplašināšana, un reaģētu uz maksājumu vajadzībām, kas bija mazākas, nekā tika gaidīts, galvenokārt kohēzijas jomā. Gandrīz 1 % saņēma īpaši instrumenti; Rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos, Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds un Eiropas Solidaritātes fonds.



Pārskats par progresu horizontālos jautājumos

ES budžets un stratēģija “Eiropa 2020”

2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēma un tās programmas tika izstrādātas, lai palīdzētu sasniegt mērķus, kas kopīgi saskaņoti stratēģijā “Eiropa 2020”, kura izstrādāta, lai līdz 2020. gadam ES izveidotu gudru, ilgtspējīgu un integrējošu ekonomiku.

ES budžeta piešķiršana dažādām prioritātēm rāda, ka 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas vispārējā uzbūve atspoguļo stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus.

Lai izmērītu, kā tiek sasniegti tās mērķi par gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi, stratēģijas “Eiropa 2020”21 pamatā ir pieci pamatmērķi nodarbinātības, pētniecības un izstrādes, klimata un enerģētikas, izglītības, kā arī nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanas jomā. Katra dalībvalsts pamatmērķus ir iestrādājusi valsts mērķos. Valsts, ES un starptautiskajā līmenī ir veiktas dažādas darbības, lai sasniegtu konkrētus rezultātus. ES budžets ir vienīgais ES instruments, ar kuru var sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” pamatmērķus; tās panākumi atkarīgi no visiem dalībniekiem, kas kopīgi sadarbojas Savienības mērogā.

Konkrētie mērķi ir nepārprotami saistīti ar stratēģijas “Eiropa 2020” trīs prioritātēm gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei22. Mērķi tika izvēlēti tā, lai tie savstarpēji cits citu papildinātu un kopā veicinātu trīs prioritāro dimensiju īstenošanu. Tie paredzēti, lai uzsvērtu visām dalībvalstīm būtisku noteiktu skaitu izaugsmi veicinošu faktoru, kas varētu vadīt dalībvalstu darbības, ko atbalsta no ES budžeta. Ar nodomu ir noteikti papildināmi mērķi, un tie neaptver visus izaugsmes instrumentus.

Stratēģijas “Eiropa 2020” pamatmērķu īstenošanu uzrauga Komisija, izmantojot deviņus rādītājus. Informācija par virzību uz šo rādītāju sasniegšanu tiek regulāri atjaunināta un publicēta Eurostat tīmekļa vietnē23. Nākamajā diagrammā ir attēloti jaunākie pieejami dati24 par deviņiem rādītājiem. Tajā attēlots kopš 2008. gada panāktais progress un turpmāk paveicamais, lai sasniegtu attiecīgos stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus. Jaunākie dati liecina, ka rādītāji, kas attiecas uz vides mērķiem un izglītību, tuvojas pamatmērķu sasniegšanai, savukārt joprojām jāturpina centieni nodarbinātības, pētniecības un izstrādes, kā arī nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanas jomā.

 

Diagramma: Stratēģijas “Eiropa 2020” pamatmērķi — sākums attiecībā pret 2015. gadu un attiecībā pret mērķi (100 %); avots: Eurostat tīmekļa vietne.



Klimata pasākumu un bioloģiskās daudzveidības integrēšana

ES budžets ir arī svarīgs instruments, ko izmantot, lai sasniegtu transversālos politikas mērķus, piemēram, klimata politikas un bioloģiskās daudzveidības jomā. Lai risinātu ar klimata pasākumiem saistītos problēmjautājumus un rastu nepieciešamos ieguldījumus, ES nolēma, ka 2014.–2020. gadā vismaz 20 % no ES budžeta jeb EUR 200 miljardi būtu jānovirza ar klimata pārmaiņām saistītajiem pasākumiem. Lai sasniegtu šo rezultātu, visās ES lielākajās izdevumu programmās tiek integrēti klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumi, jo īpaši reģionālās attīstības un Kohēzijas fonda programmās, enerģētikas, transporta, pētniecības un inovācijas politikā, kopējā lauksaimniecības politikā, kā arī ES attīstības politikā. Sākot no 2014. gada budžeta projekta, aplēses par izdevumiem, kas saistīti ar klimatu, tiek uzraudzītas katru gadu saskaņā ar metodi, kuras pamatā ir tā dēvētie “Rio politikas rādītāji”. 2016. gadā kopējais ieguldījums klimata pasākumu integrēšanā tika lēsts aptuveni 20,9 % apmērā.

Līdzīgi kā attiecībā uz klimata pasākumu integrēšanu citās politikas jomās, ar bioloģisko daudzveidību saistīto izdevumu uzraudzības procedūrā tika prognozēts, ka 7 % no 2015. gada budžeta un 9 % no 2016. gada budžeta jāpiešķir, lai ierobežotu un pavērstu pretējā virzienā bioloģiskās daudzveidības samazināšanos ES, sniedzot būtisku ieguldījumu stratēģijas “Eiropa 2020” ilgtspējīgas izaugsmes mērķu sasniegšanā.

Diagramma: ES budžeta ieguldījums ar klimatu saistītos pasākumos 2014.–2017. gadā: EUR 105 589 miljoni pa ES budžeta jomām; avots: Ieņēmumu un izdevumu tāme 2018. gadam – **“Citas jomas” ietver izdevumus citās programmās (un DP) 1.A izdevumu kategorijā (Copernicus, Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, COSME), 3. izdevumu kategorijā (Savienības civilās aizsardzības mehānisms), 4. izdevumu kategorijā (Savienības civilās aizsardzības mehānisms, Pirmspievienošanās palīdzības instruments II, iniciatīva “ES palīdzības brīvprātīgie”, Kipras turku kopienai paredzētais ES finansiālā atbalsta instruments, Eiropas kaimiņattiecību instruments, Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instruments, attīstības sadarbības instruments, sadarbība ar Grenlandi, Stabilitātes un miera veicināšanas instruments, Partnerības instruments sadarbībai ar trešām valstīm un humānā palīdzība).

 



ES budžets un ilgtspējīgas attīstības mērķi

Ilgtspējīgas attīstības jomā 2015. gads visai pasaulei bija izšķirošs. Pasaules valstu vadītāji 2015. gada 25. septembrī Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 70. sanāksmē pieņēma jaunu globālu ilgtspējīgas attīstības satvaru — Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam (turpmāk tekstā — “2030. gada programma”)25, kurā galvenā uzmanība pievērsta ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Tajā pašā gadā tika pieņemts arī Parīzes klimata nolīgums (COP21)26, Adisabebas rīcības programma27, kura ir 2030. gada programmas neatņemama sastāvdaļa, un Sendai katastrofu riska mazināšanas pamatprogramma28.

2030. gada programma ir apņemšanās līdz 2030. gadam visā pasaulē izskaust nabadzību un sasniegt ilgtspējīgu attīstību. 17 ilgtspējīgas attīstības mērķi un ar tiem saistītie 169 pakārtotie mērķi ir globāli savā būtībā, tie ir universāli piemērojami un savstarpēji saistīti.

2016. gada 22. novembrī ES iepazīstināja ar savu atbildi uz 2030. gada programmu un ilgtspējīgas attīstības mērķiem un pieņēma ilgtspējīgas attīstības pasākumu kopumu29. Šajā kopumā ir vispārējs paziņojums par nākamajiem pasākumiem ilgtspējīgas Eiropas nākotnes nodrošināšanai30, ko papildina Komisijas dienestu darba dokuments31, kur plaši izklāstīts dažādu ES politikas jomu un tiesību aktu ieguldījums ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā. Daudzu ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšana lielā mērā būs atkarīga no darbībām, ko veiks dalībvalstis. ES daudzās jomās atbalsta, koordinē un papildina dalībvalstu politiku vai uzņemas kopīgu atbildību.

ES budžets papildina valstu budžetus un dažādos ES politikas un regulatīvos instrumentus, ar kuriem risina ilgtspējīgas attīstības uzdevumus. Komisija ES budžetā un izdevumu programmās jau lielā mērā ir iestrādājusi ekonomisko, sociālo un vides dimensiju, kuras ir ilgtspējīgas attīstības mērķu pamatā. ES izdevumu programmu izpildes sistēmā 2014.–2020. gadam jau ir iekļauti attiecīgi elementi ziņošanai par visām trim dimensijām.

Rezultāti, kas līdz 2016. gada beigām sasniegti ar ES budžetu, ir aprakstīti budžeta pārvaldības un izpildes gada ziņojumā atbilstīgi dažādiem programmu izstrādes līmeņiem, diapazonā no ievaddatiem programmas sākuma posmā līdz pabeigto programmu rezultātiem. Šajā ziņojumā sniegtā informācija ir pamatota ar datiem, kas bija pieejami budžeta pārvaldības un izpildes gada ziņojuma sagatavošanas brīdī.


1.1.    Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai (1.A budžeta izdevumu kategorija)32

2016. gadā programmām “Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai” (1.A izdevumu kategorijas saistības) tika piešķirti EUR 19 miljardi. Tas ir 12,2 % no gada budžeta kopējiem izdevumiem.

Galvenās programmas budžeta izdevumu kategorijā “Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai” ir:

   - pētniecības un inovācijas pamatprogramma “Apvārsnis 2020”;

   - apjomīgi infrastruktūras projekti (Galileo, starptautiskais eksperimentālais kodoltermiskais reaktors (ITER), Copernicus);

   - programma Erasmus+, no kuras finansē darbības izglītības, mācību, jaunatnes un sporta jomā;

   - Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI), no kura finansē savstarpējos savienojumus Eiropas transporta, enerģētikas un IKT tīklos; un

   - Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF), kas ir daļa no Investīciju plāna Eiropai33.

Diagramma: Apakšā: 1.A izdevumu kategorijas īpatsvars visā 2016. gada budžetā. Augšā: galvenās programmas, kas 2016. gadā finansētas 1.A izdevumu kategorijā. Kategorija “Citas programmas” cita starpā ietver ES Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu (EASI), Muita un Fiscalis. Kategorija “Apjomīgi infrastruktūras projekti” cita starpā ietver Galileo, Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienestu (EGNOS). Copernicus, ITER. Visi skaitļi miljonos EUR.



Programmu atbalsts Komisijas prioritātēm

Šajā budžeta izdevumu kategorijā ietvertās programmas atbalsta galvenokārt Ž. K. Junkera vadītās Komisijas prioritātes “Darbvietas, izaugsme un ieguldījumi”, “Digitālais vienotais tirgus”, “Enerģētikas savienība un klimats” un “Ciešāka un taisnīgāka ekonomiskā un monetārā savienība”. Tās atbalsta stratēģijas “Eiropa 2020” prioritātes attiecībā uz “gudru un ilgtspējīgu izaugsmi” un “integrējošu izaugsmi”, galvenokārt veicinot darbvietu izveidi un nodarbinātību programmās “Apvārsnis 2020” un Erasmus+. Šajā budžeta izdevumu kategorijā ietvertās programmas arī atbalsta stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanu, veicinot pētniecību un inovāciju, uzlabojot prasmju līmeni un (mūž)izglītību, veicinot uzņēmējdarbību, atvieglojot viedtīklu izmantošanu un digitālās ekonomikas izveidi, veidojot savstarpēji saistītus Eiropas tīklus, ieguldot Eiropas infrastruktūrā un panākot lielāku enerģijas un resursu izmantošanas efektivitāti.

1.1.1. 2014.–2020. gada programmu īstenošana

1.A izdevumu kategorijas “Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai” budžets veicināja stratēģijas “Eiropa 2020” gudras un ilgtspējīgas izaugsmes prioritāšu īstenošanu. Apstākļos, kad tika prognozēta mērena izaugsme un Eiropas ekonomikas lēna atveseļošanās, galvenās programmas stimulēja ieguldījumus un darbvietu izveidi.

Lai ES pārvarētu pašreizējo ieguldījumu trūkumu, Eiropas Stratēģisko investīciju fonds ciešā partnerībā ar Eiropas Investīciju banku turpināja piesaistīt privāto finansējumu stratēģiskiem ieguldījumiem inovatīvos un stratēģiskos projektos. ES budžets Eiropas Stratēģisko investīciju fondu atbalsta ar ES garantiju fonda starpniecību34.

Citas galvenās programmas ES finansēja tīklu veidošanas un zinātības iniciatīvas, piemēram, pētniecības un inovācijas programmu “Apvārsnis 2020”; uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programmu (COSME); Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu.

Turklāt plaša mēroga projekti, piemēram, Galileo, Copernicus un ITER, izvirzīja Eiropu vadībā kosmosa nozarē un pierādīja, ka kodolsintēze var būt ilgtspējīgs enerģijas avots.

Lai nodrošinātu, ka iedzīvotāji varētu izmantot visas Eiropas radītās iespējas, tādas programmas kā Erasmus+ palīdz pilnveidot galvenās prasmes, kas vajadzīgas nākamajiem darba meklētājiem.

Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF) — ko papildina ES garantiju fonds

No 2016. gada decembra, t. i., ieguldījumu perioda vidū, Eiropas Stratēģisko investīciju fonda īstenošana noritēja atbilstīgi plānam. Eiropas Stratēģisko investīciju fonda apstiprinātajām darbībām paredzētais ieguldījumu apmērs, kas jāpiesaista, bija EUR 163,9 miljardi (un no 2017. gada maija vidus palielinājās līdz vairāk par EUR 190 miljardiem visās ES dalībvalstīs), kas ir vairāk par pusi no 2018. gada vidū plānotajiem EUR 315 miljardiem35. Šīs summas sadalījums abos tā virzienos ir šāds:

infrastruktūras un inovācijas klasē Eiropas Investīciju banka apstiprināja 175 projektus, kuru ieguldījumu vērtība ir gandrīz EUR 94,4 miljardi; ar Eiropas Investīciju bankas finansējumu, ko papildina ES garantija ar Eiropas Stratēģisko investīciju fonda starpniecību, sagaidāms atbalsts līdz EUR 22,4 miljardiem. Šie projekti tiek īstenoti 25 dalībvalstīs, un tas ir vairāk nekā 2016. gadam izvirzītais starpposma mērķis — 20 valstis;

– mazo un vidējo uzņēmumu klasē Eiropas Stratēģisko investīciju fonds apstiprināja 244 darbības, kuru kopējā ieguldījumu vērtība ir EUR 69,5 miljardi. Sagaidāms, ka atbalstu saņems vairāk nekā 380 000 mazo un vidējo uzņēmumu un uzņēmumi ar vidēji lielu kapitālu visās dalībvalstīs.

Eiropas Stratēģisko investīciju fonda finansētais atbalsts ir daudzveidīgs: i) cenas ziņā pieejamu mājokļu plāns Polijā, kur paredzēta 1300 cenas ziņā pieejamu mājokļu būve; ii) četrpadsmit primārās veselības aprūpes centru būve Īrijā; iii) divu ar biomasu kurināmu koģenerācijas iekārtu būve, kas uzlabos energoapgādes drošību un elektroenerģijas piegādi; un iv) jauna sevišķi ātrdarbīga platjoslas tīkla ieviešana apmēram 700 kopienās Elzasā, Francijā. Informāciju par visiem minētajiem projektiem var skatīt Eiropas Stratēģisko investīciju fonda projektu kartē: http://www.eib.org/efsi/map/index.htm

   

Eiropas Stratēģisko investīciju fonda pirmajā darbības gadā gūtās pieredzes vērtējums36 pierādīja, ka ES garantija lietderīgi un efektīvi ir papildinājusi Eiropas Investīciju bankas īpašās darbības un Eiropas Investīciju fonda garantijas maziem un vidējiem uzņēmumiem un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu. Tomēr būtu jāizstrādā jauni modeļi sadarbībai ar valsts attīstību veicinošām bankām un finanšu starpniekiem, lai infrastruktūras un inovācijas klasē atvieglotu riska dalīšanas instrumentu un subordinētā finansējuma ieviešanu. Lai gan ES garantija Eiropas Investīciju bankai ir nodrošinājusi iespēju veikt riskantākas darbības, novērtējumā tika konstatēts, ka Eiropas Stratēģisko investīciju fonds nav paredzēts, lai atbalstītu pirmās kārtas zaudējumu daļas ieguldījumu platformās, novēršot nopietnas tirgus nepilnības. Tāpēc Eiropas Investīciju bankai bija mazāk iespēju nodrošināt ilgtermiņa finansējumu ar fiksētu procentu likmi dažās valstīs ārpus eurozonas, kurās finanšu tirgi ir mazāk attīstīti.

Komisija strādā arī, lai rastu iespēju apvienot Eiropas Stratēģisko investīciju fondu ar citām Eiropas finansēšanas programmām.

Tāds piemērs ir Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta parāda instruments. Ar to tika ieviesti jauni finanšu produkti ilgtspējīga transporta jomā, piemēram, ekoloģiski drošas kuģošanas garantiju programma37, kuru sāka īstenot 2016. gadā un kuras līdzekļi jāpalielina no Eiropas Stratēģisko investīciju fonda, kas piesaistīs EUR 3 miljardus, ieguldot kuģu aprīkošanā ar videi nekaitīgām tehnoloģijām. Programmas izmēģinājuma posmā — paredzētā summa līdz EUR 250 miljoniem — programmu atbalstīs Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta parāda instruments, savukārt programmas bilanci līdz EUR 500 miljoniem atbalsta Eiropas Stratēģisko investīciju fonds.

“Apvārsnis 2020”

Īstenošanas progress

Pēc uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus ieinteresētās personas var iesniegt priekšlikumu finansējuma saņemšanai, ko izvērtē neatkarīgi eksperti.

Līdz 2016. gada beigām programmas “Apvārsnis 2020” uzaicinājumam bija iesniegti vairāk nekā 102 000 atbilstīgu priekšlikumu. Tika parakstīti vairāk nekā 11 000 dotāciju nolīgumu ar 49 000 dalībnieku, uzņemoties saistības pētniecībā un inovācijā no ES ieguldīt apmēram EUR 20,5 miljardus. Sekmīgo priekšlikumu rādītājs joprojām bija zems, apmēram 12 % (salīdzinot ar 19 % iepriekšējā ES pētniecības programmā) — pozitīvi novērtēta un finansējumam atlasīta tika tikai nedaudz vairāk par ceturto daļu no iesniegtajiem priekšlikumiem, tā pierādot lielo interesi par programmu un atlases procesa konkurētspēju.

Lai gan sekmīgo priekšlikumu rādītājs bija zems, 52 % priekšlikumus iesniedza dalībnieki, kas nebija piedalījušies iepriekšējā pētniecības programmā — Septītajā pamatprogrammā (7. pamatprogramma).

102 000 atbilstīgu priekšlikumu

Sekmīgo priekšlikumu rādītājs zemāks par 12 %

11 108 parakstītu dotāciju nolīgumu

Dalībnieki no 131 valsts

Pirmajos trijos programmas īstenošanas gados programmas “Apvārsnis 2020” atbalstu saņēma dalībnieki no 131 valsts (tostarp 87 trešās valstis). ES 28 dalībvalstis saņēma 92,9 % no finansējuma, savukārt asociētās valstis — 6,5 %, bet trešās valstis — 0,6 %.

Programmas “Apvārsnis 2020” panākumus veicināja programmas vadības deleģēšana ārpakalpojumu sniedzējiem, vienkāršošana un Kopējā atbalsta centra izveide. Vienkāršošana krasi saīsināja dotāciju piešķiršanas termiņu, kas tagad ir vidēji 192 dienas, proti, par 100 dienām īsāks nekā Septītajā pamatprogrammā. Salīdzinot ar Septīto pamatprogrammu, deleģēšana ārpakalpojumu sniedzējiem ir uzlabojusi rentabilitāti: programmas “Apvārsnis 2020” administratīvie izdevumi joprojām ir mazāki par Septītajā pamatprogrammā novēroto līmeni un nepārsniedz 5 % no kopējā programmas “Apvārsnis 2020” budžeta. Programmas “Apvārsnis 2020” turpmākā vienkāršošana joprojām ir prioritāte, lai nodrošinātu, ka programma piesaista labākos pētniekus un novatorus. Jauns vienkāršošanas pasākumu kopums, ko paredzēts piemērot no 2017. gada, samazinās dalībnieku administratīvās izmaksas un palīdzēs novērst uzskaites kļūdas. Turklāt šie pasākumi uzlabos finansēšanas nosacījumus pētniekiem, ko finansē ES , tajās valstīs, kurās atšķirības starp ES un valsts projektiem ir radījušas šķēršļus pētniekiem. Tie pavērs ceļu jauniem vienkāršošanas pasākumiem nākamajā pētniecības pamatprogrammā.

Rezultāti

Kad 2014. gadā tika sākta programmas “Apvārsnis 2020” īstenošana, pirmie projekti tika parakstīti tikai gandrīz 2014. gada beigās. Tas nozīmē, ka pirmie nozīmīgie dati par īstenojamo projektu darbībām būs pieejami tikai 2017. gadā. Neraugoties uz to, daži rezultāti rāda, ka programmas “Apvārsnis 2020” īstenošana norit sekmīgi un ka izpilde norit atbilstīgi plānam, lai sasniegtu programmas “Apvārsnis 2020” mērķus.

Ieguldījums klimata pasākumos un ilgtspējīgā attīstībā

Ieguldījums klimata pasākumos un ilgtspējīgā attīstībā programmā “Apvārsnis 2020” ir ievērojami palielinājies, salīdzinot ar Septīto pamatprogrammu. Sākotnējie 2014.–2016. gada rezultāti norāda, ka 60 % izdevumu mērķis ilgtspējīgai attīstībai ir sasniedzams, taču izdevumi klimata pasākumiem patlaban nesasniedz 35 % mērķi. Darba programmā 2018.–2020. gadam īpaša uzmanība — un budžets — tiks veltīti šim mērķim.

Diagramma: Ar klimatu un ilgtspēju saistīti izdevumi programmā “Apvārsnis 2020” (kumulatīvi skaitļi)



Projekts “PROMOTioN”

Projektā “PROMOTioN” (“Progress on Meshed HVDC Offshore Transmission Networks” ) tiek pētīti Eiropas elektroenerģijas tirgus iespējamie ieguvumi no sazarotiem atkrastes pārvades tīkliem un tajā plānots izstrādāt HVDC (augstsprieguma līdzstrāva) tehnoloģijas, kas savienos Ziemeļjūras atkrastes vējparkus ar piekrastes elektroenerģijas tīkliem dažādās valstīs. Patlaban šis projekts ir lielākais programmas “Apvārsnis 2020” enerģētikas jomas projekts, kurā četros gados ES ieguldīs EUR 39,3 miljonus. Šajā projektā ir iesaistīti 34 partneri no 11 valstīm, tostarp visi lielākie HVDC ražotāji, pārvades sistēmu operatori (PSO), kuriem ir saistība ar Ziemeļjūru, vairāki vējturbīnu piegādātāji, atkrastes vēja enerģijas izstrādātāji, vadošie akadēmiķi un rūpniecības nozare.

Lietderīgums — projektā risināts starpvalstu uzdevums: atkrastes vējparku savienošana ar piekrastes tīkliem dažādās Eiropas valstīs.

Efektivitāte — 2014. gadā veiktais pētījums38 parādīja, ka ES koordinēta pieeja šim jautājumam ievērojami samazinās kopējās infrastruktūras izmaksas un CO2 emisijas. Sagaidāms, ka šajā projektā šīs iespējas tiks īstenotas. Tam ir ietekme uz vidi, jo tas nodrošina iespēju integrēt lielāku apjomu vēja enerģijas, tādējādi samazinot ietekmi uz jūras vidi. Turklāt inovācijas elementu līmenī, mazāks atkrastes pārveidotājstaciju izmērs un svars, kā arī bioloģiski sadalāma šķidrā izolācija turpinās samazināt tīkla ietekmi uz vidi.

Sinerģija — PROMOTioN konsorcijā ir pārstāvēti lielie Eiropas HVDC nozares dalībnieki. Šis projekts turpinās stiprināt Eiropas kā HVDC zināšanu centra vadošās pozīcijas pasaulē, pilnveidojot jaunās HVDC tehnoloģijas inovācijas līdz augstākam tehnoloģiju gatavības līmenim (TGL) un tādējādi radot darbvietas Eiropā.

https://www.promotion-offshore.net/

Līdzekļu piesaiste un rūpniecības iesaistīšanās palielināšana

Mazie un vidējie uzņēmumi līdz šim ir saņēmuši finansējumu vairāk nekā EUR 3 miljardu apmērā. Eiropas Parlamenta un Padomes izvirzītais mērķis, proti, ka vismaz 20 % no finansējuma, kas paredzēts pīlāram “Sabiedrības problēmu risināšana” un “Līderība pamattehnoloģijās un rūpniecības tehnoloģijās (LEIT)”, jāpiešķir maziem un vidējiem uzņēmumiem, tika pārsniegts gandrīz par 4 procentpunktiem. Programmā “Apvārsnis 2020” tika ieviests jauns finansēšanas instruments, kas īpaši izstrādāts inovatīviem maziem un vidējiem uzņēmumiem. Šā instrumenta pievilcība vairākās mazākajās dalībvalstīs ir pierādījusi tā pieejamību. Saskaņā ar visam laikposmam izvirzīto 7 % mērķi (kā noteikuši likumdevēji) 5,6 % no šā kombinētā budžeta, izmantojot Mazo un vidējo uzņēmumu instrumentu39, jau ir veltīti tiešajam atbalstam maziem un vidējiem uzņēmumiem. Apmēram 21 % no programmas “Apvārsnis 2020” dalībniekiem pārstāv šo uzņēmumu kategoriju.



Diagramma: finansējuma daļa, kas, izmantojot MVU instrumentu, no kopējā finansējuma maziem un vidējiem uzņēmumiem programmā “Apvārsnis 2020” piešķirta sabiedrības problēmu risināšanai un LEIT

Rūpniecības līdzdalībai — gan iesniegto priekšlikumu, gan atlasīto projektu skaita ziņā — pēdējos divos gados ir novērojama pozitīva tendence. Jau ir parakstīti 5399 dotāciju nolīgumi ar vismaz vienu rūpniecības nozares dalībnieku40, veidojot ES finansiālo ieguldījumu EUR 45,7 miljardu apmērā.

“Ātrais ceļš uz inovāciju” — izmēģinājuma iniciatīvu, kas sākta 2015. gadā, lai panāktu konsorciju tirgum pietuvināto inovāciju iekļuvi tirgū — rūpniecības nozare uzņēma pozitīvi: finansējuma saņemšanai tika atlasīti 46 projekti un 204 uzņēmumi, ES ieguldot EUR 98,7 miljonus . Apmēram 75 % no atlasītajiem uzņēmumiem pārstāvēja rūpniecību, tostarp 63 % bija mazie un vidējie uzņēmumi. Tomēr, tā kā sekmīgo priekšlikumu rādītājs ir 5 %, lai turpinātu iniciatīvu “Ātrais ceļš uz inovāciju”, būtu jāapsver papildu finansējuma iespēja.

Visbeidzot, daudzkāršojošā ietekme uz publiskā sektora ieguldītajiem līdzekļiem, spēja apvienot dažādus publiskos un privātos līdzekļus, kā arī ilgākā termiņa finansiālā ilgtspēja ir palielinājusi finanšu instrumentu nozīmi. Vairāk nekā 5700 inovatīvi uzņēmumi, galvenokārt mazie un vidējie uzņēmumi un mazie uzņēmumi ar vidēji lielu kapitālu, jau ir saņēmuši finansējumu vairāk nekā EUR 8 miljardu apmērā no programmas “Apvārsnis 2020” finanšu instrumentiem. Šis finansiālais atbalsts ES un asociētajās valstīs ir piesaistījis papildu ieguldījumus vairāk nekā EUR 20 miljardu apmērā. Programmas “Apvārsnis 2020” finanšu instrumentu ātrā izveide bija iespējama, pateicoties inovatīvu uzņēmumu intensīvajam pieprasījumam un izmantojot sinerģijas ar Investīciju plānu Eiropai/ Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, kas nodrošina papildu līdzekļus inovācijai un pētniecībai. No Eiropas Stratēģisko investīciju fonda darījumiem, ko līdz šim apstiprinājusi Eiropas Investīciju banka, 21 % attiecas uz pētniecības un izstrādes un inovācijas sektoru, bet divām trešdaļām šo projektu ir izteikts pētniecības un izstrādes un inovācijas elements.

Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta dibinātajās zināšanu un inovāciju kopienās (ZIK) apvienojušās gandrīz 1000 izglītības, uzņēmējdarbības un pētniecības organizācijas.

Tās ir izveidojušas vairāk nekā 300 jaunu jaunuzņēmumu, kuros nodarbināti apmēram 5500 cilvēku un kuri piesaistījuši vairāk nekā EUR 500 miljonus no ārējiem ieguldītājiem.

ES zinātnes izcilības stiprināšana un paplašināšana

Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības (MSCA) 2016. gadā atzīmēja 20. gadadienu un godināja 100 000. MSCA stipendiātu. No 2014. līdz 2016. gadam šajā programmā tika piešķirts finansējums 25 000 pētnieku (aptuveni 11 000 zinātņu doktora grāda kandidātiem).

Izmantojot Savienības atbalstu, 2015. gadā vairāk nekā 33 000 pētnieku41 bija pieejamas pētniecības infrastruktūras, tostarp e-infrastruktūras. Eiropas nozīmes pētniecības infrastruktūras piedāvā aizvien vairāk sarežģītu tehnoloģiju, kuras var izvietot tikai plaša mēroga platformās, kurās pētniecība apvienota ar izstrādi un integrācija ar validēšanu.

Turklāt Nobela prēmija ķīmijā tika piešķirta vienlaikus trim laureātiem (Jean-Pierre Sauvage, seram J. Fraser Stoddart un Bernard L. Feringa), kas iepriekš bijuši iesaistīti vairākos ES finansētos projektos kopš Ceturtās pētniecības pamatprogrammas (4. pamatprogramma), tostarp ir Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības un Eiropas Pētniecības padomes dotācijas.

25 000 MSCA pētnieki (tostarp 11 000 zinātņu doktora grāda kandidāti)

Nobela prēmija ķīmijā piešķirta vienlaikus trim laureātiem, kuri ir saņēmuši finansējumu kopš Ceturtās pētniecības pamatprogrammas.

Vairāk nekā 33 000 pētnieku ir pieejamas pētniecības infrastruktūras, ko atbalsta ES.

Programma “Apvārsnis 2020” ir īstenota, arī izmantojot partnerības, kuru mērķis ir risināt vislielākās problēmas, atbalstīt konkurētspēju nozarēs, kas nodrošina kvalitatīvas darbvietas, sekmēt ieguldījumu palielināšanu pētniecībā un izstrādē un attīstīt ciešākas sinerģijas ar valstu un reģionu programmām.

Septiņas publiskā un privātā sektora partnerības (PPP) veltītas stratēģiskām tehnoloģijām, kas veicina izaugsmi un darbvietu izveidi ES galvenajās nozarēs tādās jomās kā novatoriskas zāles, kurināmā elementi un ūdeņradis, elektronika, aeronautika un biorūpniecības nozares. Konkrēts kopuzņēmuma ES pievienotās vērtības rādītājs ir daudzkāršojošā iedarbība42. Pirmās aplēses pierāda, ka kopuzņēmumi sekmīgi sasniegs un dažos gadījumos pārsniegs tiesību aktos paredzēto minimālo daudzkāršojošo iedarbību. Tā kā noslēgto dotāciju nolīgumu skaits palielinās, būs iespējams iegūt sīkāku pārskatu par daudzkāršojošo iedarbību. Tomēr jāuzsver, ka kopējo daudzkāršojošo iedarbību varēs novērtēt tikai tad, kad programmas īstenošana būs pabeigta. Papildu ieguldījumu piesaiste notiek ar publiskā un privātā sektora partnerības līgumiem, kas attiecas uz tādām jomām kā nākotnes rūpnīcas, robotika un “zaļie” transportlīdzekļi, kā arī kiberdrošība, par kurām 2016. gada jūlijā tika noslēgti partnerības līgumi.

Jaunas līdzekļu piesaistes iespējas: 5700 inovatīvi uzņēmumi no finanšu instrumentiem saņēma vairāk nekā EUR 8 miljardus. Tas veicināja vairāk nekā EUR 20 miljardu ieguldījumus inovatīvos projektos.



COSME

COSME mērķis ir stiprināt Savienības uzņēmumu, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, konkurētspēju un ilgtspēju, atvieglojot piekļuvi finansējumam (60 % no budžeta) un piekļuvi tirgiem (21,5 % no budžeta). Atlikušie 18,5 % ir paredzēti uzņēmējdarbības kultūras attīstībai un mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmes veicināšanai.

Mazo un vidējo uzņēmumu piekļuve finansējumam:

COSME finanšu instrumentu pamatā ir Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammā (CIP) 2007.–2013. gadā izveidoto finanšu instrumentu panākumi, kas vairāk nekā 387 000 Eiropas mazo un vidējo uzņēmumu palīdzēja piesaistīt aizdevumus vairāk nekā EUR 21 miljarda apmērā un riska kapitālu EUR 3 miljardu apmērā43.

COSME nodrošina aizdevumu garantijas instrumentu finanšu starpniekiem, ja viņi finansē riskantus mazos un vidējos uzņēmumus, kas citādi nespētu iegūt finansējumu. Tā īstenošana norit atbilstīgi plānotajam. 2016. gada beigās kopumā bija noslēgti 67 nolīgumi par aizdevumu garantijām par EUR 612 miljoniem.

Pateicoties šiem nolīgumiem, 2016. gada 31. decembrī vairāk nekā 143 000 mazo un vidējo uzņēmumu saskaņā ar palielināto aizdevumu garantiju instrumentu jau bija saņēmuši finansējumu vairāk nekā EUR 5,5 miljardu apmērā44. No šiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem 91 % ir uzņēmumi, kuros ir mazāk par 10 darbiniekiem, bet apmēram 40 % ir izveidoti mazāk nekā pirms pieciem gadiem. Šie mazie un vidējie uzņēmumi atrodas 21 valstī.

Kā parādīts nākamajā tabulā, pašreizējās aplēses rāda, ka, pateicoties Eiropas Stratēģisko investīciju fonda atbalstam, 2017. gadam noteiktie starpposma mērķi tiks pārsniegti.

Aizņēmuma finansējumu saņēmušo mazo un vidējo uzņēmumu skaits

No garantijām piesaistītais finansējums

Starpposma mērķis 31.12.2017.

108 000–161 000

EUR 7–10,5 miljardi

Situācija 31.12.2016.45

143 000

EUR 5,5 miljardi

Papildus aizdevumu garantijām COSME nodrošina arī kapitāla mehānismu. Riska un riska kapitāla tirgus īpatnību dēļ kapitāla mehānisma izmantošana sākās lēni, pirmie finansēšanas nolīgumi tika noslēgti 2015. gada beigās. 2016. gada beigās tika noslēgti deviņi finansēšanas nolīgumi (viens no tiem bija ar nosacījumiem). Saskaņā ar šiem nolīgumiem mazos un vidējos uzņēmumos izaugsmes un paplašināšanās posmā tiks ieguldīts kopumā EUR 471 miljons. Patlaban EUR 64 miljoni ir ieguldīti 12 mazos un vidējos uzņēmumos, kas atrodas 7 dalībvalstīs.

Atvieglo mazo un vidējo uzņēmumu internacionalizāciju un piekļuvi tirgum:

vairāk nekā divas trešdaļas no COSME budžeta, kas paredzēts piekļuvei tirgiem, ir veltītas Eiropas Biznesa atbalsta tīklam (EEN), kas palīdz maziem un vidējiem uzņēmumiem kļūt starptautiskiem, jo īpaši, atrodot partnerus ārvalstīs uzņēmējdarbības un tehnoloģiju jomā. Patlaban šajā tīklā ir 479 organizācijas no ES un 85 — no valstīm, kas iesaistījušās COSME. No tām 20 % ir jaunas organizācijas. Noslēdzot 5088 partnerības nolīgumus starp maziem un vidējiem uzņēmumiem, pirmajos divos darbības gados minētais tīkls jau ir pārsniedzis izvirzītos mērķus. Tīkls arī aktīvi palīdz maziem un vidējiem uzņēmumiem maksimāli izmantot iekšējā tirgus iespējas, sniedzot informāciju, konsultācijas un nodrošinot starpniecību. Tika sniegti 56 244 konsultāciju pakalpojumi un 21 676 klienti piedalījās starpniecības pasākumos un uzņēmumu komandējumos.

COSME programmā “Erasmus jaunajiem uzņēmējiem” (EYE) no programmas īstenošanas sākuma ir notikuši 4600 jauno un pieredzējušo uzņēmēju apmaiņas pasākumi.

Programmas izvērtējumā, ko veica 2014. gadā, jau tika secināts, ka programmas vispārējā koncepcija ir bijusi sekmīga, risinot jautājumus par uzņēmēju vajadzībām Eiropas tirgū. Apmēram 36,5 % programmas “Erasmus jaunajiem uzņēmējiem” dalībnieku pārskata periodā sāka uzņēmējdarbību un 30 % jauno uzņēmēju46 un 56 % pieredzējušo uzņēmēju47, kuri atbildēja uz aptaujas jautājumiem, pieņēma darbā cilvēkus pēc piedalīšanās programmā “Erasmus jaunajiem uzņēmējiem”.

Galileo un EGNOS — ES satelītnavigācijas programmas

Programmās Galileo un Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienests (EGNOS) tiek izstrādāta Eiropas globālās navigācijas satelītu sistēma, un tās nodrošina ārkārtīgi precīzu globālās pozicionēšanas pakalpojumu civilā kontrolē. Tā kā jaunās paaudzes augstas veiktspējas satelītnavigācijas pakalpojumi sniedz ievērojamas ekonomiskās iespējas, šīs programmas veicina darbvietu izveidi un izaugsmi, nodrošinot, ka ES rūpniecības nozare palielina savu tirgus daļu pasaules globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) lejupējā tirgū.

Īstenošanas progress

Ieviešot kosmosa infrastruktūras, 2016. gadā sekmīgi tika palaisti seši Galileo satelīti. Turklāt pirmo reizi vienlaikus tika palaisti četri navigācijas satelīti. Tas ir izcils Galileo sasniegums, un straujais ieviešanas temps satelītnavigācijas jomā ir salīdzinoši jauns. Īstenošanas progresu var attēlot nākamajā diagrammā, kur salīdzināts plānotais un faktiskais Galileo infrastruktūras ieviešanas progress48.
Diagramma: Pilnīgi funkcionētspējīgu Galileo satelītu skaits

2016. gada beigās tika paziņots, ka sāk darboties Galileo sākotnējie pakalpojumi un ir izpildīti visi nosacījumi, lai pakalpojumus varētu sniegt.

Galileo pakalpojumi:

– brīvpiekļuves pakalpojums (OS), kas lietotājam pieejams bez maksas un sniedz tādu atrašanās vietas noteikšanas un sinhronizācijas informāciju, kura paredzēta galvenokārt plaša apjoma satelītnavigācijas masveida patēriņa lietojumos;

– izmantojot Galileo OS ieguldījumu integritātes uzraudzības pakalpojumos, kas paredzēti dzīvības aizsardzības lietojumu lietotājiem saskaņā ar starptautiskajiem standartiem;

– komercpakalpojumi (CS) profesionālām un komerciālām vajadzībām paredzētu lietojumu izstrādei, kuriem ir lielāka pievienotā vērtība nekā tiem, ko iegūst no brīvpiekļuves pakalpojuma;

– publisks regulēts pakalpojums (PRS), kas pieejams tikai attiecīgo valdību pilnvarotiem lietotājiem, lietojumiem ar paaugstinātu risku, kam vajadzīgs augsts pakalpojumu nepārtrauktības līmenis;

– ieguldījums COSPAS-SARSAT sistēmas glābšanas un meklēšanas atbalsta (SAR) pakalpojumu sistēmā, uztverot bāku nosūtītus trauksmes signālus un sūtot tām ziņojumus.

Tagad ir nodrošināts, ka Eiropas sistēmai Galileo ir vieta globālajā satelītnavigācijas tirgū apstākļos, kad tiek nostiprinātas ASV un Krievijas sistēmas un strauji tiek veidota Ķīnas sistēma. Šis ir pirmais solis, lai sasniegtu pilnīgu funkcionalitāti. Galileo sākotnējie pakalpojumi ir pilnībā sadarbspējīgi ar GPS, un to kombinēta lietošana radīs daudz ieguvumu tiešajam lietotājam. Jo vairāk satelītu būs pieejami, jo precīzāka un uzticamāka pozicionēšana būs paejama tiešajiem lietotājiem. Precīzāka pozicionēšana būs īpašs ieguvums, pārvietojoties pilsētās, kur augstceltnes bieži var bloķēt satelītsignālus.

Galileo ieviešana lielā mērā uzlabojās pēc paziņojuma par sākotnējiem pakalpojumiem. Tagad tirgū ir dažādi ražojumu, kas ir iespējoti Galileo49. Pēc paziņojuma par Galileo sākotnējo pakalpojumu sniegšanu 2016. gadā mikroshēmojumu un uztvērēju ražotāji var izmantot Galileo signālus, lai izstrādātu savas darbības, un tirgū jau ir pieejamas vairākas Galileo signālu uztveršanai piemērotas ierīces50. Īstenojot šos projektus, tirgū ir nonākušas jau 13 inovācijas, 5 patenti, 34 progresīvi prototipi, 2 ražojumi ir laisti tirgū, kā arī publicēti 223 zinātniski pētījumi. Sagaidāms, ka Globālās navigācijas satelītu sistēmas tirgus palielināsies no 5,8 miljardiem ierīču, kas tiks lietotas 2017. gadā, līdz lēstiem 8 miljardiem līdz 2020. gadam. Arī 2016. gadā rūpīgi tika analizēta ieviešana tirgū. Tehnoloģiju izplatības ziņā ar Galileo saderīgu uztvērēju modeļu skaits palielinājās no 25 % 2012. gadā līdz 35 % 2014. gadā, un tagad tas ir gandrīz 40 %.

Attiecībā uz EGNOS šis rādītājs bija 63 % 2015. gadā un palielinājās līdz 75 % 2016. gadā. Lauksaimniecības jomā 80 % no traktoriem, kuriem iespējota globālās navigācijas satelītu sistēma, ir traktori, kam iespējota EGNOS51. 2016. gada beigās 20 Eiropas valstīs bija 219 lidostas, kas iespējotas EGNOS, un 401 EGNOS bāzēta procedūra. Autopārvadājumu jomā bija 1,1 miljons kravas automobiļu, kuros ceļa nodevu iekasēšanai izmanto EGNOS.

Trīs EGNOS pakalpojumi

Brīvpiekļuves pakalpojums (OS) — atvērts bezmaksas pakalpojums pozicionēšanas un sinhronizēšanas pakalpojumu nodrošināšanai (kopš 2009. gada).

Dzīvības aizsardzība (SoL) — pakalpojums drošībai svarīgu pārvadājumu nodrošināšanai, piemēram, civilajai aviācijai, kur vajadzīga sistēma, kas brīdina par integritāti (no 2011. gada).

EGNOS Datu izplatīšanas pakalpojums (EDAS) — zemes komercpakalpojums, ar ko nodrošina EGNOS signāla uztveršanu, izmantojot internetu, lai reģistrētu lietotājus, kas nav EGNOS satelītu uztveršanas zonā (no 2012. gada).

Copernicus

Programma Copernicus izstrādāta, lai novērstu Eiropas Zemes novērošanas spēju un izmantošanas nepilnības un Eiropas iestādēm un rūpniecības nozarei nodrošinātu neierobežotu piekļuvi Zemes novērošanas datiem un informācijai. Lai sasniegtu šo mērķi, tiek finansēti trīs komponenti.

1.    Kosmosa komponents — iekļaujot Sentinel satelītu publisko iepirkumu, palaidi, darbību un zemes segmenta darbību.

2.    In situ komponents — papildina kosmosa komponentu un piedāvā piekļuvi datiem, ko tīkls ģenerējis no valsts Zemes novērošanas aktīviem, lai izveidotu Copernicus produktus, kas vajadzīgi pakalpojumu komponentam.

3.    Pakalpojumu komponents — daudzveidīga lietotāju klāsta vajadzībām atbilstīgu, brīvi pieejamu datu un produktu nodrošināšana.

Attiecībā uz infrastruktūras ieviešanu — 5 Sentinel satelīti ir sekmīgi palaisti un šobrīd ir orbītā: Sentinel 1A un 1B (polārā orbitēšana, atkarīgi no laika apstākļiem, radiolokācijas attēlveide dienā un naktī), Sentinel 2A un 2B (polārā orbitēšana, multispektrāla, optiska attēlveide ar augstu izšķirtspēju) un Sentinel 3A (optiskā un altimetriskā misija, jūras un sauszemes parametru novērošana). Līdztekus ir veikta zemes segmentu pilnveide datu uztveršanai, apstrādei, izplatīšanai un arhivēšanai, lai efektīvi varētu apstrādāt neprognozējamu datu daudzumu.

Lai sekmīgāk sasniegtu tiešos lietotājus, dažādās jomās tika izstrādāti vai tiek izstrādāti seši dažādi galvenie pakalpojumi. Sešu galveno Copernicus pakalpojumu ieviešana rada tiešas priekšrocības pakalpojumu sniegšanas nozarei (Eiropas mazie un vidējie uzņēmumi) un veicina izaugsmi un darbvietu izveidi. Turklāt Copernicus 2016. gadā turpināja radīt tiešas, būtiskas priekšrocības Eiropas kosmosa nozarei, jo patlaban vairāk nekā 230 piegādātāji, tostarp 48 mazie un vidējie uzņēmumi, ir saņēmuši EUR 530 miljonus, noslēdzot līgumus, ko finansē ES.

Komisija 2016. gadā sāka visaptverošu stratēģiju attiecībā uz ieviešanu lietotājiem, lai veicinātu Copernicus datu izmantošanu un stimulētu jaunas ekonomikas iespējas, kuru pamatā ir kosmosa dati. Vienlaikus Komisija īstenoja sadarbību ar starptautiskajiem partneriem, lai veicinātu Copernicus ieviešanu pasaulē. Ar Amerikas Savienotajām Valstīm un Austrāliju jau ir parakstīti noteikumi par piekļuvi Copernicus datiem un datu apmaiņu.

Programma Copernicus jau ir nodrošinājusi novērošanas datus dabas katastrofu gadījumos. 2016. gadā kopumā 38 reizes tika aktivizēts ārkārtas situāciju pārvaldības pakalpojums, 33 reizes pieprasot ātro kartēšanu un 5 reizes — riska un glābšanas kartēšanu. Aktivizēšanas gadījumi galvenokārt bija saistīti ar plūdiem un ugunsgrēkiem Eiropā. Starptautiskās aktivizēšanas piemēri lielu katastrofu gadījumos bija zemestrīces Ekvadorā (2016. gada aprīlis) un Kaboverdē (2016. gada augusts), dubļu plūdi Tadžikistānā (2016. gada maijs) un tropu cikloni Fidži (2016. gada februāris) un Taivānā (2016. gada jūlijs un septembris).

Citi ievērojami sasniegumi saistīti ar Copernicus jūras vides novērošanas dienestu (CMEMS), kas sāka pastāvīgu darbību un nodrošināja produktus ar augstu pievienoto vērtību, piemēram, iesaistoties atjaunojamo jūras energoresursu attīstībā, jūras resursu ilgtspējīgā izmantošanā (zivsaimniecība, bioloģiskā daudzveidība) un cīņā pret piesārņojumu. Pakāpeniski ir palielinājies to lietotāju skaits, kuri regulāri izmanto Copernicus jūras vides novērošanas dienesta pakalpojumus, un tagad tas ir sasniedzis starpposma mērķi — 8600 reģistrēto lietotāju (salīdzinot ar 5000 2015. gadā) ne vien lielākajā daļā ES piekrastes valstu, bet arī 120 citās valstīs visā pasaulē.

Sentinel-2B sekmē ES lauksaimniecības politikas īstenošanu

Bezmaksas fotogrāfisko datu bāzē, ko nodrošina Copernicus, varēs redzēt laika gaitā radušās izmaiņas, tostarp būs iespējams aplūkot iepriekšējos ierakstus ar 100 % teritoriālo pārklājumu. Analizējot kultūraugu veidus, administrācija var pārbaudīt, vai lauksaimnieks, kas saņēmis “zaļos maksājumus”, saglabājis savu pastāvīgo zālāju vai ir dažādojis savus kultūraugus. Copernicus dati nodrošina iespējas atbilstības pārbaudes uz vietas aizstāt ar attālinātu un automatizētu politikas izpildes uzraudzību, tādējādi veicinot vienkāršošanu, rentabilitāti un labāku politikas izpildi.

Turklāt augšupējās un lejupējās nozares un nevalstiskās organizācijas varēs brīvi piekļūt atvērtā pirmkoda datiem uzņēmējdarbības izredžu vajadzībām vai neatkarīgai politikas uzraudzībai.

ITER

ITER ir starptautisks projekts, kura mērķis ir veicināt kodolzinātnes attīstību. Arī ES ir iesaistījusies šajā projektā. Riski un sarežģījumi, kas radās ar projektu, jo īpaši kavējumu, izmaksu pārsniegšanas un vispārējās pārvaldības ziņā lielā mērā ir saistīti ar to, ka tas ir pirmais šāda veida projekts, kas ir plašāks par mūsdienu kodoltehnoloģiju, kā arī ar sarežģīto pārvaldību, ko izveidojis globālais konsorcijs, kas vada projektu.

2015. gadā ITER padome apstiprināja ITER organizācijas rīcības plānu, lai risinātu projekta problēmas. Viena no šā plāna galvenajām darbībām bija projekta ilgtermiņa grafika un saistīto izmaksu pārskatīšana, kas sekmīgi tika pabeigta 2016. gada novembrī. Jaunajā laika grafikā ievērota tā dēvētā pakāpeniskā pieeja, ko 2016. gada aprīlī ieteica neatkarīgie eksperti, kas galvenokārt vērsta uz to elementu izveidi, kuri ir svarīgi, lai sasniegtu “Pirmās plazmas” posmu 2025. gadā, ko turpina secīgi uzstādīšanas un pārbaudes posmi līdz pilnīgas izpildes posma sākumam (deitērija-tritija darbība) 2035. gadā.

ITER izveide ietver vairāk nekā 10 miljonus elementu, kas tiek ražoti visā pasaulē. Apmēram 75 % no ieguldījumiem ITER ir izlietoti, lai radītu jaunas zināšanas un progresīvus materiālus un tehnoloģiju, sniedzot Eiropas ražošanas nozarēm un maziem un vidējiem uzņēmumiem milzīgu iespēju ieviest jauninājumus un izstrādāt jaunus papildu produktus nozarēs, kas nav saistītas ar ITER, piemēram, plašākā enerģētikas nozarē, aviācijā un tādos augsto tehnoloģiju instrumentos kā kodolu magnētiskās rezonanses skeneri. Šāds piemērs ir Eiropā sekmīgi izgatavotie supravadītāji un ITER toroidālā lauka spolēm paredzētie tinumi, kas ir būtisks tehnoloģiju sasniegums, jo šāda izmēra tinumi līdz šim nekad nav ražoti.

ITER organizācija ir parakstījusi kopā 108 no 136 iepirkuma līgumiem par ITER reaktora būvniecības dažādām darba paketēm. Tas veido 91,1 % no projekta kopējās vērtības natūrā. Tas nozīmē, ka būtiska daļa no ITER darbības patlaban ir atkarīga no ITER dalībniekiem, kas piegādās ITER sastāvdaļas. Eiropas kopuzņēmums ITER (F4E), kas ir atbildīgs par ES ieguldījumu ITER organizācijā, ir parakstījis lielāko daļu apjomīgu līgumu (vairāk nekā EUR 100 miljonu vērtībā). Eiropas kopuzņēmums ITER (F4E) 2016. gada 31. decembrī bija parakstījis 1015 ar pamatdarbību saistīto iepirkumu līgumus un 156 dotāciju līgumus par kopējo vērtību EUR 3,1 miljarda apmērā (vērtība 2008. gadā).

Līdztekus ITER organizācijas rīcības plānam Eiropas kopuzņēmuma ITER (F4E) valde 2015. gada martā apstiprināja rīcības plānu, lai uzlabotu tā darbību un reaģētu arī uz secinājumiem, ko savos ziņojumos 2014. gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā izvirzīja Eiropas Parlaments un Revīzijas palāta. Patlaban notiek šā rīcības plāna īstenošana.

Turklāt, atbildot uz Komisijas Iekšējās revīzijas dienesta revīziju 2016. gadā par Komisijas veikto ITER pārraudzību, atbildīgie Komisijas dienesti izstrādāja rīcības plānu, kura mērķis ir stiprināt tās līdzdalību ITER projekta vispārējā pārvaldībā un uzraudzībā un konkrēti — turpināt pilnveidot Eiropas kopuzņēmuma ITER (F4E) pārraudzību.

Erasmus+

Trešajā īstenošanas gadā programma Erasmus+ ieguva lielāku stabilitāti, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Tika samazinātas programmas noteikumu izmaiņas, lai potenciālās ieinteresētās personas iegūtu pārskatu par programmas uzbūvi un tādējādi labāk spētu izmantot visas Erasmus+ piedāvātās iespējas.

Erasmus+ īstenošana norit sekmīgi, lai līdz 2020. gadam tiktu sasniegts mērķis — 4 miljoni dalībnieku. Līdz 2016. gadam vairākums projektu (87%) joprojām tika turpināti ar vairāk nekā 2 miljoniem dalībnieku un 168 000 projektā iesaistīto organizāciju52. Apmēram 497 000 jauniešu tā nodrošināja iespēju studēt, mācīties, veikt brīvprātīgo darbu un piedalīties jauniešu apmaiņā. Tika novērtēta šīs ES programmas pozitīvā ietekme: Komisijas ziņojumos53 tika uzsvērts, ka studentiem, kas piedalās programmā Erasmus+, ir ne vien vairāk nodarbinātības iespēju (salīdzinot ar viņu nemobilajiem kolēģiem), bet noteikti arī vairāk iespēju strādāt vadošos amatos. Vidēji 64 % no studentiem, kas piedalās programmā Erasmus+, salīdzinot ar 55 % viņu nemobilo kolēģu, ieņem šādus amatus 5–10 gados pēc diploma saņemšanas. Jo īpaši tas attiecas uz Erasmus studentiem no Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, jo apmēram 70 % šo studentu ieņem vadošos amatus54.

Līdz šim piecas bankas55 un viena augstskola, iesaistoties Eiropas Investīciju fondam, ir pievienojušās Erasmus+ aizdevumu shēmai maģistra studijām56. Līdz 2016. gada beigām kopumā 11 500 maģistra studiju studentiem ir pieejami aizdevumi EUR 159 miljonu apmērā maģistra studijām, kas nodrošināti ar EUR 25,9 miljoniem garantiju nolīgumu. Lai gan aptaujāto skaits nav liels, 2015. gadā saņemtās saņēmēju atsauksmes bija uzmudinošas, ar augstu apmierinātības līmeni (70 %). 70 % arī norādīja, ka bez aizdevumu shēmas atbalsta viņi nebūtu varējuši iegūt maģistra grādu ārvalstīs; aptuveni puse no respondentiem bija pirmie ģimenē, kas ieguvuši augstākās izglītības diplomu. Šajā shēmas piemērošanas sākuma posmā izmantošanas līmenis vēl neatbilst gaidītajam, tādēļ Eiropas Investīciju fonds un Komisija cenšas paplašināt starpnieku (bankas un augstskolas) ģeogrāfisko aptvērumu, kā arī izmantošanu mobilo maģistra studiju studentu vidū.

Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI)

Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI) finansē kopīgu interešu projektus, kuros finansē savstarpējos savienojumus transporta, enerģētikas un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju tīklos.

Transporta jomā atbalsts ir piešķirts 452 projektiem Eiropā, kuru kopējā vērtība ir ieguldījumi EUR 19,4 miljardu apmērā.

Dotāciju finansējums Eiropas transporta tīklu (TEN-T) projektiem ir palīdzējis Eiropā sākt ieguldījumus lielās infrastruktūrās, veicinot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta mērķu sasniegšanu, piemēram, izveidot trūkstošos transporta savienojumus un likvidēt nepietiekamu caurlaides spēju. Piemēri:

Pirmais Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta dzelzceļa projekts, kas jāpabeidz 2016. gada jūlijā un kura mērķis bija uzlabot drošību Polijas centrālajā dzelzceļa līnijā, tika īstenots saskaņā ar prioritāti “Droša un aizsargāta infrastruktūra”. Tajā tika likvidēti divu līmeņu dzelzceļa un vietējo autoceļu krustojumi. Šis dzelzceļš ir daļa no Baltijas–Adrijas jūras Pamattīkla koridora Polijas centrālajā daļā. Īstenojot šo projektu, ir uzlabota drošība un likvidēta nepietiekama caurlaides spēja, kā arī ir nodrošināta iespēja attiecīgajos līnijas posmos palielināt ātrumu līdz 200 km/h. Šis projekts lieliski pierāda, ka ar salīdzinoši nelielu rīcību (kopējā vērtība — EUR 4,1 miljons, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta dotācija — EUR 3,5 miljoni ) var sasniegt politikas mērķus.

Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta ieguldījums Brennera klinšu dzelzceļa tuneļa būvē — 64 km garais Brennera klinšu dzelzceļa tunelis, kas savieno Insbruku Austrijā un Fortecu Itālijā, būs garākais dzelzceļa tunelis pasaulē ar intensīvas caurlaides spēju. Šis tunelis ievērojami stiprinās dzelzceļa satiksmes konkurētspēju stratēģiski nozīmīgajā Minhenes–Veronas posmā un jutīgajā Alpu reģionā veicinās sekmīgāku pāreju uz citiem transporta veidiem.

Enerģētikas jomā EUR 1,18 miljardi piešķirti 75 darbībām.

Nākamais piemērs, kas finansēts 2016. gadā pirmajā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus, parāda, kā tiek risinātas Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta galvenās politikas prioritātes un pārrobežu jautājumi.

Pirmā Somijas un Igaunijas gāzes starpsavienojuma būve, lai izbeigtu energoizolāciju (“Balticconnector”) — “Balticconnector” un gāzes cauruļvads starp Poliju un Lietuvu, ko plānots pabeigt 2020. gadā, nodrošinās Somijai un Baltijas valstīm iespēju dažādot savus gāzes avotus un maršrutus. Tas nodrošinās pret piegādes pārtraukumiem, ko varētu izraisīt pašreizējais vienīgais piegādātājs. Šim cauruļvadam būs trīs posmi: 22 km Somijas piekrastē, 80 km atkrastē un 50 km Igaunijas piekrastē. Tas nodrošina 7,2 miljonu kubikmetru gāzes transportēšanu dienā, plūsmai pārvietojoties abos virzienos. Dotācija EUR 187 miljonu apmērā sedz 75 % no būvniecības izmaksām.

Telesakaru jomā Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments palīdz ieviest ES digitālo pakalpojumu infrastruktūras un platjoslu. Šīs digitālo pakalpojumu infrastruktūras nodrošinās iespēju visiem ES iedzīvotājiem, uzņēmumiem un administratoriem pilnā mērā izmantot priekšrocības, ko rada dzīve digitālajā vienotajā tirgū. Piemēram, ceļojot ārvalstīs, iedzīvotāji varēs saņemt nepārtrauktu aprūpi, izmantojot pārrobežu pakalpojumus, lai piekļūtu savai medicīniskajai informācijai. 2016. gadā turpinājās atbalsts digitālo pakalpojumu infrastruktūrai. Tika izziņoti četri uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus, pirmajā uzaicinājumā 40 priekšlikumiem jau tika piešķirti EUR 26,2 miljardi.

 

1.1.2. 2007.–2013. gada programmu rezultāti

Budžeta pārvaldības un izpildes gada ziņojuma iepriekšējā izdevumā tika ziņots par 1.A budžeta izdevumu kategorijas 2007.–2013. gada programmu galvenajiem ex post novērtējumiem57.



1.2.    Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija (1.B budžeta izdevumu kategorija)58 

Programmām 1.B izdevumu kategorijā 2016. gadā piešķīra EUR 50,8 miljardus, kas ir 32,7 % no kopējiem 2016. gada budžeta izdevumiem.

Diagramma: Augšā: galvenās programmas, kas 2016. gadā finansētas 1.B izdevumu kategorijā / Apakšā: 1.B izdevumu kategorijas īpatsvars visā budžetā. Visi skaitļi miljonos EUR.

Šī izdevumu kategorija attiecas uz Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), Kohēzijas fondu (KF), Eiropas

Sociālo fondu (ESF)59, tostarp Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu (JNI) (īpašo papildu piešķīrumu), un Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām (FEAD). Visas šīs programmas īsteno saskaņā ar dalīto pārvaldību.



Programmu atbalsts Komisijas prioritātēm

Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Kohēzijas fonds un Eiropas Sociālais fonds veido ES kohēzijas politiku, un to budžets 2014.–2020. gadam ir EUR 351,8 miljardi. Kohēzijas politika ir svarīgākais ES ieguldījumu instruments, lai sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus, atbalstot izaugsmi un darbvietu radīšanu ES līmenī un strukturālās reformas valstu līmenī. Kohēzijas politika sniedz ieguldījumu Ž. K. Junkera vadītās Komisijas vairāku prioritāšu sasniegšanā, jo īpaši “Darbvietas, izaugsme un ieguldījumi”, “Digitālais vienotais tirgus” un “Enerģētikas savienība un klimats”. Kohēzijas politika arī veicina iekšējā tirgus attīstību, kā arī vairākas darbības, kas saistītas ar bēgļu krīzes pārvarēšanu un migrācijas politiku.

Kohēzijas politika 2014.–2020. gadam ir pilnībā saskaņota ar stratēģiju “Eiropa 2020” — stratēģiju gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei. Ar kohēzijas politiku veic stratēģiskus ieguldījumus pētniecības un inovācijas jomā, lietpratīgā specializācijā, atbalsta mazos uzņēmumus un digitālās tehnoloģijas, tādējādi sekmējot ES gudras izaugsmes mērķu sasniegšanu. Tā arī būtiski veicina ilgtspējīgu ES izaugsmi un ievērojami stimulē pāreju uz mazoglekļa ekonomiku, finansējot ieguldījumus enerģētikas, vides, klimata un ilgtspējīga transporta jomā. Papildus ieguldījumiem galvenajās platjoslas, transporta vai ūdensapgādes infrastruktūrās, minot tikai dažas, un papildus ieguldījumiem Eiropas darbaspēka izglītībā un apmācībā, sociālajā iekļaušanā un profesionālās pielāgošanās spējā, kohēzijas politika tieši atbalsta Eiropas uzņēmumus, lai palielinātu to konkurētspēju un palīdzētu tiem izstrādāt inovatīvus produktus un radīt darbvietas. Kohēzijas finansējums veido vairāk nekā 60 % no publiskā ieguldījuma budžeta daudzās dalībvalstīs un tam aizvien ir liela nozīme ilgtermiņa ieguldījumu stratēģiju un strukturālo reformu atbalstā, privātā sektora mudināšanā nodrošināt finansējumu, tirgus nepilnību novēršanā un ieguldījumu apstākļu uzlabošanā.

2016. gadā turpinājās centieni stiprināt saikni starp ES ekonomikas pārvaldības mehānismiem un kohēzijas politiku. Kohēzijas politikas programmās 2014.–2020. gadam ir iekļauti attiecīgie konkrētai valstij adresētie ieteikumi (KVAI)60 saistībā ar Eiropas pusgadu. Komisija pēc 2016. gadā veiktās analīzes izdeva 66 ar ieguldījumiem saistītus konkrētai valstij adresētus ieteikumus (kuru skaits ir pieaudzis, salīdzinot ar 32 ieteikumiem pēc 2015. gadā veiktā novērtējuma). Šie konkrētai valstij adresētie ieteikumi attiecās uz 2015. gada pusgada novērtējumos izdoto ieteikumu atjaunināšanu vai koriģēšanu vai iepriekš izdoto konkrētai valstij adresēto ieteikumu pārskatīšanu. Nevienā no 2016. gada ieteikumiem nebija prasīts pārveidot nesen pieņemtās 2014.–2020. gada programmas.

Šajā jomā 2016. gadā iesniegti vairāki priekšlikumi un korekcijas. Piemēram, Komisija ir veikusi katrai dalībvalstij paredzētā kohēzijas politikas piešķīruma korekcijas 2017.–2020. gadam, kopumā finansējumu 2017.–2020. gadam palielinot par EUR 4,6 miljardiem un Grieķijai, Itālijai un Spānijai piešķirot lielāko finansējuma daļu. Šis papildu piešķīrums būtu jāpiešķir programmām, kas pievēršas jauniešu nodarbinātībai, bēgļu un migrācijas krīzes pieaugošajām problēmām un ieguldījumiem apvienojumā ar Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, ņemot vērā katras dalībvalsts īpašās vajadzības un šo prioritāšu svarīgumu.

Līdztekus šai korekcijai, ņemot vērā vairāku dalībvalstu pašreizējās ekonomikas un sociālās problēmas, tika iesniegti priekšlikumi, piemēram: i) 10 % palielinājums papildu piešķīruma attiecināmībai dalībvalstīm, kurās ir budžeta pagaidu grūtības (pieņemts 2016. gadā), un 85 % līdzfinansējuma likme, ko piemēro visām darbības programmām, ko Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) un Eiropas Sociālais fonds (ESF) atbalsta Kiprā pēc iepriekšējā termiņa 2017. gada 30. jūnijā līdz programmas slēgšanai, ii) iespēja Eiropas Reģionālās attīstības fonda darbības programmā ieviest atsevišķu prioritāro virzienu atjaunošanas darbībām. Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalsts papildinās palīdzību, ko sniedz ES Solidaritātes fonds (ESSF) atjaunošanas darbiem, reaģējot uz lielām vai reģionālām dabas katastrofām, un iii) izveidot jaunu Strukturālo reformu atbalsta programmu (SRAP), kas būs integrēts instruments, ko izmantot, lai sniegtu atbalstu dalībvalstīm reformu īstenošanai dažādās tematiskajās jomās, kas saistītas ar ES ekonomikas pārvaldības procesiem un ES tiesībām, kā arī atbalstu reformām, ko dalībvalstis noteikušas par savām prioritātēm.

1.2.1. 2014.–2020. gada programmu īstenošanas progress

Partnerattiecību nolīgumi, kas ieviesti 2014.–2020. gadā, ir apliecinājuši, ka ir efektīvs finansējuma nošķiršanas līdzeklis ES ieguldījumu prioritātēm. Eiropas Revīzijas palāta secināja, ka jaunie partnerattiecību nolīgumi parāda, ka Komisija un dalībvalstis ir labāk novirzījušas finanšu līdzekļus izaugsmei un darbvietu izveidei, apzinājušas ieguldījumu vajadzības un sekmīgi tās iestrādājušas mērķos un sasniedzamajos rezultātos61.

2016. gads bija pirmais pilnais gads, kad dalībvalstis īstenoja kohēzijas politikas 2014.–20202. gada plānošanas perioda darbības programmas. Šajos īstenošanas sākuma posmos projektu atlase ir galvenais elements, lai sekmīgi īstenotu ieguldījumus.

2016. gadā dalībvalstu projektu atlases temps paātrinājās, kopējam atlases ātrumam sasniedzot 26,1 % (no 4,6 % 2015. gadā) no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda kopējā piešķīruma. Līdz 2016. gada beigām jau bija piešķirti EUR 67 miljardi no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un EUR 19,1 miljards no Kohēzijas fonda. Pateicoties šim ieguldījumam, uz vietas tiek īstenoti 59 000 Eiropas Reģionālās attīstības fonda un 2500 Kohēzijas fonda konkrēti projekti. Kopā ar valstu līdzfinansējumu vairāk nekā EUR 48 miljardi no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un EUR 16 miljardi no Kohēzijas fonda tiek ieguldīti reālajā ekonomikā, lai palīdzētu sasniegt ES 2020. gada mērķi attiecībā uz darbvietu izveidi un izaugsmi. Tomēr projektu atlases līmenis programmās un dalībvalstīs nav vienāds.

Līdzīga situācija ir attiecībā uz Eiropas Sociālo fondu — neraugoties uz zemo sertificēto izdevumu līmeni 2015. gada beigās, vidējais projektu atlases ātrums pārsniedza 13 %. 2016. gada beigās projektu atlases līmenis vairāk nekā divkāršojās (vairāk par 30 %), liecinot par intensīvu projektu atlases paātrinājumu uz vietas.

Šis paātrinātā projektu atlases procesa rezultāts vēl nav palielinājis Komisijas maksājumu apgūšanas līmeni62. Apgūšanas līmenis 2016. gada beigās bija zemāks par prognozēto — kopējie rādītāji ir 3,7 % Eiropas Reģionālās attīstības fondam un Kohēzijas fondam, 2,37 % Eiropas Sociālajam fondam un 9,87 % Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai. Šīs kavēšanās iemesli ir dažādi: galvenie iemesli ir saistīti ar programmu iestāžu un struktūru novēlotu izraudzīšanos, starplaiks starp projektu atlasi un pirmo maksājumu prasījumu faktisko sagatavošanu, piesardzīgā pieeja, ko izvēlējušās dažas iestādes, lai ņemtu vērā pastiprinātās prasības par likumību un pareizību un gada pārskatiem, atbildīgo iestāžu darbs, veicot 2007.–2013. gada programmu slēgšanu.

Diagramma: Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu atlase 2014.–2020. gadam un dalībvalstu deklarētie izdevumi (2017. gada 3. janvāris).

Īstenošanas priekšnoteikumi63 

Ex ante nosacījumi64 ir viens no galvenajiem Eiropas strukturālo un investīciju fondu jaunajiem elementiem 2014.–2020. gadam, lai palielinātu fondu efektivitāti. To mērķis ir nodrošināt, ka, pirms tiek veikti ieguldījumi, ir ieviestas pienācīgas tiesiskā regulējuma un politikas sistēmas un ka ir pietiekamas administratīvās spējas, tādējādi uzlabojot ne vien Eiropas strukturālo un investīciju fondu atbalstīto ieguldījumu, bet arī citu publisko un privāto ieguldījumu efektivitāti un lietderību.

Dalībvalstīm līdz 2016. gada 31. decembrim bija jāizpilda ex ante nosacījumi, un tām par šo nosacījumu izpildi būs jāziņo Komisijai, vēlākais, līdz 2017. gada jūnijam gada īstenošanas ziņojumos vai 2017. gada augustam progresa ziņojumos, kas paredzēti juridiskajā pamatā. Ja programmas pieņemšanas brīdī ex ante nosacījumi nav izpildīti, dalībvalstīm būtu jāpanāk, ka laikus tiek īstenots rīcības plāns, kas izstrādāts, lai šos nosacījumus izpildītu. Dalībvalstis ziņoja, ka līdz 2017. gada sākumam ir izpildīta liela daļa no 660 konkrētajiem rīcības plāniem, kas attiecas uz Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda prioritātēm: 2017. gada 25. janvārī bija izpildīti 358 plāni, bet 115 tika paziņoti kā pabeigti, taču Komisija tos vēl nebija izvērtējusi. Komisija novērtēja, ka 89 % no ex ante nosacījumu izpildes rīcības plāniem attiecībā uz Eiropas Sociālā fonda ieguldījumiem ir izpildīti vai tiks izpildīti 2017. gada februāra sākumā.

Salīdzinoši īsā ex ante nosacījumu izpildes termiņa dēļ līdz šim nebija iespējams pilnībā novērtēt to efektivitāti. Tomēr saskaņā ar ex ante nosacījumu mehānisma sākotnējo novērtējumu ex ante nosacījumi ir palīdzējuši uzlabot sistēmu, kurā tiek izmantots ES budžets. Tie ir nodrošinājuši tiešu saikni starp ieguldījumiem, ko līdzfinansē Eiropas strukturālie un investīciju fondi un ES līmeņa politika. Tie ir sekmējuši attiecīgo Savienības tiesību aktu transponēšanu un īstenošanu, palīdzējuši likvidēt šķēršļus ieguldījumiem ES un atbalstījuši klimata pārmaiņu jomas politikas mērķu sasniegšanu.

Ex ante nosacījumi ir rosinājuši stratēģiskās, regulatīvās un institucionālās un administratīvās pārmaiņas. Tie ir rosinājuši arī politikas reformas un attiecīgu konkrētai valstij adresētu valsts un reģionālā līmeņa ieteikumu izdošanu, kuriem būtu jāuzlabo Eiropas strukturālo un investīciju fondu izdevumu efektivitāte un lietderīgums. Šie ieguvumi neattiecas tikai uz Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, bet ir pozitīvi ietekmējuši strukturālu pārmaiņu īstenošanu un ieguldījumu vides uzlabošanu ES65.

Pirmos datus par kohēzijas politikas programmu īstenošanu 2014. un 2015. gadā dalībvalstis Komisijai nosūtīja 2016. gada maija beigās, un Komisija tos apkopoja Eiropas strukturālo un investīciju fondu 2016. gada kopsavilkuma ziņojumā66, kas bija pirmais no gada ziņojumiem ES iestādēm par Eiropas strukturālo un investīciju fondu īstenošanu. Atjaunināta ir arī Eiropas strukturālo un investīciju fondu atklāto datu platforma67, lai parādītu projekta atlases finansiālo apjomu un prognozes, kā arī kopīgo rādītāju sasniegšanu, kā 2016. gadā ziņots par programmām.

Atklāto datu platforma aptver vairāk nekā 40 % no ES budžeta, un 2017. gada sākumā tai piešķirts pirmais Eiropas Ombuda apbalvojums par izcilību atklātas pārvaldības jomā.

Gudras izaugsmes jomā EUR 3,4 miljardi, kas piešķirti konkrētiem Eiropas Reģionālās attīstības fonda pētniecības un inovācijas projektiem, ir 5,7 % no kopējās 2014.–2020. gadā plānotās summas. Līdz 2015. gada beigām projektos, kas atlasīti atbalsta saņemšanai Eiropas Reģionālās attīstības fonda programmās, kuras veicina sadarbību ar pētniecības institūtiem, paredzēts atbalstīt vairāk nekā 19 000 uzņēmumu (15 % no mērķa), bet no uzlabotās pētniecības un izstrādes infrastruktūras labumu gūs 5000 pētnieku (7 % no mērķa)68.

Uzņēmumu un pētniecības iestāžu sadarbības projektu skaits

36 421

Intensīvi notiek projektu atlase jomās, kas veicina digitālā vienotā tirgus izveidi. Līdz 2016. gada beigām uz vietas tika atlasīti apmēram 1200 projektu, lai atbalstītu savienotā digitālā vienotā tirgus izveidi, kuros kopējais ieguldījums ir EUR 2,6 miljardi (Eiropas Reģionālās attīstības fonds kopā ar valstu līdzfinansējumu). Īstenojot šos projektus, gandrīz 80 000 mājsaimniecību iegūs platjoslas pārklājumu, tādējādi veicinot attiecīgo apgabalu konkurētspēju un ekonomikas izaugsmi.

Līdz 2015. gada beigām ES atbalsts EUR 7,5 miljardu apmērā tika piešķirts īpašiem Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektiem, kas veicina mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju (8,9 % no kopējās plānotās summas). Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums tika piešķirts projektiem, kas atbalsta 113 000 mazos un vidējos uzņēmumus69. Astoņas dalībvalstis (Vācija, Spānija, Somija, Francija, Īrija, Portugāle, Zviedrija, Apvienotā Karaliste) un vairākas Interreg programmas nodrošina 95 % no šī paredzētā finansējuma; 85 000 no šiem uzņēmumiem tiks sniegts atbalsts ar padomiem un konsultācijām; tiek prognozēta 25 000 jaunuzņēmumu izveide; šajā sākumposmā ir paredzēts atbalstītajos uzņēmumos tieši izveidot 65 000 darbvietas. Ziņojumos par jau pilnīgi pabeigtajiem projektiem ir redzams, ka atbalstu ir saņēmuši 36 379 uzņēmumi (no tiem 3238 jaunuzņēmumi) un ir izveidots vairāk nekā

2500 tiešo darbvietu (no tiem 174 pētnieki).

Finanšu instrumenti (FI) ir kļuvuši par aizvien nozīmīgāku kohēzijas politikas mērķu īstenošanas līdzekli, un, izmantojot šos instrumentus, ir pakāpeniski piešķirta ievērojama daļa līdzekļu. Pašreizējā plānā paredzēts, ka EUR 20,1 miljards Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda līdzekļu, proti, 8 % no kopējā piešķīrumu apjoma, tiks novirzīti finanšu instrumentiem. Eiropas Reģionālās attīstības fonda izmantošana aizvien biežāk notiek ar finanšu instrumentu starpniecību, kam ir ievērojama daudzkāršojoša iedarbība uz publiskā un privātā sektora ieguldījumiem. Šo līdzekli ir sākuši izmantot ne vien mazie un vidējie uzņēmumi (aptuveni 50 % no Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalsta maziem un vidējiem uzņēmumiem tiks piešķirti ar finanšu instrumentu starpniecību), bet arī projekti, kas saistīti ar transportu, enerģētiku un aprites ekonomiku. Proti, jaunākie dati liecina, ka, pateicoties Eiropas Reģionālās attīstības fonda intervencei, kas īstenota ar finanšu instrumentu starpniecību, jau ir piesaistīti EUR 43 miljoni privātā sektora ieguldījumu, kas atbilst publiskajam atbalstam uzņēmumiem, kas piešķirts dotāciju veidā, un ir piesaistīti arī EUR 35,5 miljoni privāto ieguldījumu, kas atbilst uzņēmumiem sniegtajam publiskajam atbalstam, kas nav dotācijas.

Ilgtspējīgai izaugsmei, klimata pārmaiņu mazināšanai un pielāgošanās pasākumiem 2014.–2020. gada plānošanas periodā tiek piešķirts ievērojams atbalsts no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem vairāk nekā EUR 114 miljardu apmērā, no kuriem apmēram pusi – EUR 55 miljardus piešķir Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Kohēzijas fonds.

Galvenie ieguldījumu veidi cita starpā ir:

   ieguldījumi energoefektivitātē, jo īpaši ēku un mazo un vidējo uzņēmumu energoefektivitātē;

   atjaunojamo energoresursu enerģija un viedie sadales tīkli, kā arī viedās enerģijas pārvades un glabāšanas infrastruktūra un energoefektīvs bezoglekļa transports;

   pielāgošanās klimata pārmaiņām un riska novēršana, atbalstot dažādus pasākumus, tostarp plūdu novēršanas pasākumus un uz ekosistēmām balstītus pasākumus, piemēram, zaļā infrastruktūra.

Lēmumi par ieguldījumiem šajā jomā tiek pieņemti ātri — uz vietas jau ir atlasīti vairāk nekā 5000 projektu, proti, projektu atlases koeficients 2016. gada beigās bija 20 %. Piešķirtais finansējums ir vairāk nekā EUR 10 miljardi no kopējiem ieguldījumiem (Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Kohēzijas fonds kopā ar valstu līdzfinansējumu). Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda darbības šajā jomā kopumā ir šādas:

Uzlabota energopatēriņa kategorija vairāk nekā 17 000 mājsaimniecību;

primārās enerģijas gada patēriņa samazinājums sabiedriskajās ēkās 294 197 kWh/gadā;

13 227 CO2 ekvivalenta tonnas lēstais siltumnīcefekta gāzu samazinājums gadā;

6020 cilvēki papildus gūst labumu no pretplūdu pasākumiem;

vairāk nekā 13 400 hektāru dzīvotņu platību, kurām sniedz atbalstu, lai panāktu labāku saglabāšanas pakāpi.

Attiecībā uz Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu vēl nav nozīmīgu skaitļu attiecībā uz to, vai ir sasniegti kopīgie rādītāji, ar ko mēra atkritumu pārstrādes jaudu, notekūdeņu attīrīšanas vai uzlabotās ūdensapgādes jaudu, tomēr ir paziņotas vērtības konkrētiem programmu rādītājiem. Tas ir tāpēc, ka saistītajiem ieguldījumiem — kā jau visiem infrastruktūras pasākumiem — ir ilgāks programmas cikls un faktiskie rezultāti ir redzami tikai pēc ilgāka laika.

Attiecībā uz ieguldījumiem stratēģiskajos tīklos ir plānoti ievērojami Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda ieguldījumi TEN-T tīklā un citos transporta projektos, piemēram, plānoto dzelzceļa līniju kopējais garums ir: 1136 km (no tiem 571 km TEN-T tīklā); atjaunoto vai modernizēto dzelzceļa līniju plānotais kopējais garums ir 8610 km (no tiem 4636 km TEN-T tīklā); jauno autoceļu plānotais kopējais garums ir 3414 km (no tiem 2022 km TEN-T tīklā); atjaunoto vai modernizēto autoceļu plānotais kopējais garums ir 9742 km (no tiem 798 km TEN-T tīklā)70. Līdz 2015. gada beigām atlasīto projektu kopējā vērtība bija EUR 4,1 miljards (6,2 % no plānotā)71. Tas pats attiecas uz vides infrastruktūras projektiem — transporta ieguldījumu īpašais programmas cikls izskaidro diezgan mēreno faktisko progresu, par ko ziņots līdz šim (uzbūvēti 3 km jaunu ceļu un 26 km atjaunoti vai modernizēti, no tiem 24 km TEN-T tīklā)72.

Iekļaujošas izaugsmes jomā Eiropas Sociālais fonds ir 1.B budžeta izdevumu kategorijas galvenais fonds, kas iegulda līdzekļus nodarbinātībā, sociālajā iekļaušanā un izglītībā. Šajā jomā ir plānots piešķirt atbalstu vairāk nekā EUR 168 miljardu apmērā, jo īpaši no Eiropas Sociālā fonda, kā arī no Eiropas Reģionālās attīstības fonda. Ir atlasīti projekti, kas veido vairāk nekā 12 % no šīs summas (vairāk nekā EUR 11,5 miljardu ), un līdz 2015. gada beigām daudzi no tiem jau ir snieguši atbalstu cilvēkiem73.

Komisija 2016. gada oktobrī pieņēma paziņojumu un tam pievienoto dienestu darba dokumentu, kur uzsvērti Garantijas jauniešiem un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas (JNI) galvenie panākumi kopš īstenošanas sākuma 2013.gadā74. Paziņojums parāda, ka, kaut arī jauniešu bezdarbs joprojām ir nopietna problēma daudzās dalībvalstīs, jauniešu sekmes ES darba tirgū kopš 2013. gada kopumā ir pārspējušas visas prognozes. JNI īstenošana ir ievērojami pavirzījusies 2015. gada otrajā pusē un jo īpaši 2016. gadā. 2016. gada beigās atbalsta saņemšanai atlasīto JNI darbību kopējās attiecināmās izmaksas bija vairāk nekā EUR 4,7 miljardi un saņēmēji ir deklarējuši vairāk nekā EUR 1,1 miljardu. Līdz 2016. gada beigām Komisija no dalībvalstīm bija saņēmusi JNI maksājumu pieteikumus par apmēram EUR 839 miljoniem. Līdz 2016. gada novembra beigām pasākumos, kurus atbalsta JNI, bija piedalījušies apmēram 1,6 miljoni jauniešu. Saskaņā ar datiem, kas bija pieejami 2016. gada novembrī, lielākas dalībvalstis un JNI galvenie saņēmēji bija iesaistījuši tūkstošiem jauniešu — Itālija (aptuveni 640 000, ar kuriem tā sazinājusies vai kas jau piedalās pasākumos), Francija (162 000), Spānija (277 000), un Grieķija (39 000).

Tomēr dažām dalībvalstīm bija vajadzīgs ilgāks laiks, lai ieviestu vajadzīgos procesus un struktūras. Astoņām dalībvalstīm bija jāatmaksā Komisijai saņemtais JNI priekšfinansējums, jo nebija iesniegts pietiekams skaits maksājumu pieteikumu. Valstu veiktie JNI novērtējumi norāda uz īstenošanas problēmām, kas var kavēt JNI sekmīgu īstenošanu, jo īpaši izpildes kvalitātes, efektivitātes un uzraudzības ziņā. Šo problēmu starpā ir: JNI īsais īstenošanas laika grafiks, salīdzinot ar Eiropas Sociālā fonda darbībām; dažu valsts nodarbinātības dienestu vai citu starpniekorganizāciju nepietiekamā spēja īstenot programmu; sarežģījumi, apzinot neaktīvus vai administratīvā ziņā neiekļautus cilvēkus, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET) (daudzas dalībvalstis risina šos jautājumus, aktīvāk sadarbojoties ar nevalstisko organizāciju sektoru un īstenojot speciālus informatīvus pasākumus); kavējumi Eiropas Sociāla fonda darbības programmu integrēto uzraudzības sistēmu īstenošanā, kā arī saistībā ar JNI atbalstītajiem pasākumiem izteikto piedāvājumu ilgtspēja — jo īpaši apstākļos, kad daudzās dalībvalstīs joprojām ir ļoti mazs darbaspēka pieprasījums75.

Eiropas Sociālā fonda un JNI darbības līdz 2015. gada beigām kopumā ir šādas:

   2,7 miljoni dalībnieku, tostarp 1,6 miljoni bezdarbnieku un 700 000 neaktīvu cilvēku;

   šo dalībnieku starpā 235 000 ir nodarbināti, pateicoties Eiropas Sociālā fonda vai JNI darbībām, 181 000 cilvēks ir ieguvis kvalifikāciju, saņemot atbalstu no Eiropas Sociālā fonda vai JNI darbībām;

   100 000 dalībnieku ieguva izglītību vai arodapmācību ar Eiropas Sociālā fonda vai JNI atbalstu;

   275 000 nelabvēlīgā situācijā esošu dalībnieku, kas piedalījās Eiropas Sociālā fonda vai JNI finansētās darbībās, tika iesaistīti darba meklēšanā, izglītības/arodapmācības pasākumos, ieguva kvalifikāciju vai nodarbinātību, tostarp pašnodarbinātību.

 

Progress ir vērojams arī sociālās iekļaušanas jomā, kur dati par Eiropas Sociālā fonda agrīni īstenotiem pasākumiem ir daudzsološi. No 631 000 dalībnieka, kas līdz 2015. gada beigām piedalījās Eiropas Sociālā fonda pasākumos, 39,8 % ir no mājsaimniecībām, kuru locekļi ir bezdarbnieki, bet 32,1 % ir migranti ar ārvalstu izcelsmi vai minoritāšu pārstāvji — tā pierādot, ka atbalstu saņem tie, kam tas ir visvairāk vajadzīgs. 55 000 dalībnieku jau ir atraduši darbu76.

2015./2016. gadā uz vietas tika ieviestas Eiropas atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām (FEAD) darbības programmas. Līdz 2016. gada beigām Eiropas atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām darbības tika īstenotas vairākumā dalībvalstu — gan sniedzot materiālu palīdzību, gan veicot vistrūcīgāko personu sociālās iekļaušanas pasākumus. 2016. gada jūnijā dalībvalstis iesniedza savus gada īstenošanas ziņojumus par 2015. gadu, kas liecina, ka programmu īstenošana notiek ātrāk nekā 2014. gadā. Ir aprēķināts, ka līdz 2015. gada beigām Eiropas atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām pārtikas un materiālo palīdzību ir saņēmuši kopumā

22,4 miljoni cilvēku, no tiem 50 % tiešo saņēmēju bija sievietes, 30 % — bērni, 9 % – 65 gadus veci vai vecāki cilvēki, 12 % — migranti, dalībnieki ar ārvalstu izcelsmi, minoritātes (tostarp atstumtu kopienu, piemēram, romu pārstāvji), 4 % — personas ar invaliditāti un 6 % — bezpajumtnieki. Līdz 2015. gada beigām kopumā ir izdalīts 560 000 tonnu pārtikas.

Eiropas Reģionālās attīstības fonda pasākumu sociālās iekļaušanas jomā starpā ir ieguldījumi sociālajā, veselības aprūpes, izglītības, mājokļu un bērnu aprūpes infrastruktūrā; vistrūcīgāko pilsētas rajonu reģenerācija; darbības, kas samazina migrantu izolāciju telpiskā un izglītības ziņā; jaunuzņēmumi. Šo Eiropas Reģionālā attīstības fonda projektu atlases koeficients 2016. gada beigās bija apmēram 12 %, t. i., ir atlasīts un īstenots gandrīz 1000 projektu. Progress veselības infrastruktūras atbalsta jomā vēl ir nenozīmīgs, jo dalībvalstu sniegtie skaitļi par sasniegto attiecas tikai uz situāciju 2015. gada beigās. Atbalsts atlasītajām integrētajām pilsētattīstības stratēģijām aptver 1,7 miljonus cilvēku (5 % no noteiktā mērķa)77.

Iestāžu spēju un valsts pārvaldes efektivitātes stiprināšanai plānots piešķirt kopumā apmēram EUR 6 miljonus — galvenokārt no Eiropas Sociālā fonda, ir plānots arī Eiropas Reģionālā attīstības fonda atbalsts. Līdz 2015. gada beigām projektiem tika piešķirti vairāk nekā 11 % no kopējā budžeta. Līdz 2015. gada beigām atlasīto darbību kopējā vērtība bija EUR 680 miljoni. Minētie projekti ir Interreg projekti, kas īstenoti Bulgārijā, Igaunijā, Francijā, Horvātijā, Itālijā un Polijā. Dalībvalstis ziņoja, ka 97 000 valsts pārvaldes darbinieku ir saņēmuši Eiropas Sociālā fonda atbalstu, kas piešķirts 31 projektam, kuru mērķis ir valsts pārvalde vai sabiedriskie pakalpojumi valsts, reģionālā vai vietējā līmenī. Ar plānoto Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu ievērojams progress ir panākts, atbalsta saņemšanai atlasot Interreg projektus — līdz 2015. gada beigām bija atlasīti projekti, kuru kopējā summa ir EUR 900 miljoni (7,4 % no plānotā)78.

Lai gan minētās informācijas pamatā ir daļēji dati, tie jau ir uzskatāmi par norādošiem un vērtīgiem. Šie dati tiks papildināti. Programmu ziņošanas cikls 2017. gadā, kas ietver programmu ziņojumus, kuri dalībvalstīm ir jāiesniedz līdz 2017. gada jūnija beigām, un valsts progresa ziņojumus, kuri ir jāiesniedz līdz 2017. gada augusta beigām, nodrošinās pilnīgāku kopainu attiecībā uz īstenošanas, ieguldījumu un politikas mērķu sasniegšanā panākto progresu, kā arī nodrošinās kvalitatīvāku ziņojumu. Šos dalībvalstu ziņojumus Komisija līdz 2017. gada beigām apkopos stratēģiskā ziņojumā79.

1.2.2. 2007.–2013. gada programmu rezultāti

Īstenošanas aspekti

Kopumā 440 darbības programmas (322 Eiropas Reģionālas attīstības fonda un Kohēzijas fonda un 118 Eiropas Sociālā fonda programmas) guva labumu no Kohēzijas politikas finansējuma 2007.-2013. gada plānošanas periodā, kam piešķirtā budžeta kopsumma bija EUR 346,5 miljardi. Valstu un reģionu publiskā sektora iemaksas kopā ar privātā sektora iemaksām palielināja kopējo ieguldījumu apmēru līdz EUR 477,1 miljardam80. Programmu īstenošana notika no 2007. gada janvāra līdz 2015. gada decembrim.

Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda programmu īstenošana sākās lēni81, vairākumā valstu tā paātrinājās ap 2012. gadu (sk. nākamo diagrammu). Tomēr 2016. gada marta beigās dalībvalstīm bija izmaksāti tikai nedaudz vairāk par 90 % no 2007.–2013. gadā pieejamā Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda finansējuma82; ES 12 valstīm83 (92 %) bija izmaksāta mazliet lielāka daļa nekā ES 15 valstīm84 (89 %). Līdzīgs temps ir novērojams gan Eiropas Reģionālās attīstības fonda, gan Kohēzijas fonda atbalstam, lai gan pēdējā minētā fonda īstenošana notika lēnāk (ko varētu sagaidīt, ņemot vērā, ka lielu infrastruktūras projektu pabeigšanai vajadzīgs ilgāks laiks), bet paātrinājās minētā laikposma pēdējos gados.

Īstenošanas rādītājs dalībvalstīs bija ievērojami atšķirīgs. 2013. gada beigās no šajā laikposmā paredzētā finansējuma Rumānijā bija pieprasīti tikai 37 %, Slovēnijā — tikai 40 %, savukārt Itālijā, Slovākijā, Bulgārijā, Čehijā un Maltā šī procentuālā daļa bija mazāka par 50 % (sk. nākamo diagrammu).



Diagramma: Maksājumi attiecībā pret kopējo pieejamo Eiropas Reģionālā attīstības fonda un Kohēzijas fonda finansējumu85. Avots: ĢD REGIO, Infoview datubāze. Šajos skaitļos nav iekļauta ETS (“Interreg”), kur finansējumu nav iespējams vienkārši attiecināt dalībvalstīm.

Visās valstīs, kurās īstenošana atpalika, nākamajos gados maksājumu apmērs palielinājās, un tas nozīmē, ka vairākums valstu (ņemot vērā maksājumu kavēšanos un faktu, ka to apmērs līdz slēgšanai tika ierobežots līdz 95 %) līdz 2016. gada beigām bija sasniegušas izvirzītos finansiālās īstenošanas mērķus, tikai Čehijā un Rumānijā joprojām vērojama kavēšanās.

Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda īstenošanas sistēmās tika izsekoti šo īstenošanas kavējumu cēloņi, kas bija raksturīgi jo īpaši jaunākajām dalībvalstīm, kurām 2007.–2013. gads bija pirmais pilnais kohēzijas politikas īstenošanas laikposms86.

Problēmas saistībā ar projektu sagatavošanas un atlases sistēmu izveidi:

   publiskā iepirkuma sistēmu neefektivitāte;

   tādu projektu vadības un pēcpārbaudes sistēmu izveide, kuras pastāvīgi rada lielu neatbilstību starp summām, par kurām ir noslēgti līgumi, un saņēmējiem veiktajiem maksājumiem; un

   liela galveno darbinieku aprite ES 12 dalībvalstīs.

Šīs problēmas tika atrisinātas, proti, tika veiktas konkrētas darbības, kuras ieviesa Komisija un kuru mērķis bija atbalstīt dalībvalstis īstenošanas procesā. Šajā ziņā liela nozīme bija darbam, ko veica Labākas īstenošanas darba grupa (TFBI). Šī darba grupa tika izveidota 2014. gada novembrī, lai dalībvalstīm, kurās apgūšanas līmenis ir ievērojami zemāks par vidējo, palīdzētu uzlabot un paātrināt īstenošanas procesu, īpašu uzmanību veltot dalībvalstīm ar vājākām administratīvajām spējām.

Attiecībā uz Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda īstenošanas ātrumu var izdarīt konkrētus secinājumus87:

   starp dalībvalstīm ir būtiskas atšķirības — lai gan dažas dalībvalstis (Lietuva, Igaunija, Latvija, Somija un Portugāle) ir sasniegušas 95 % pārvedumu ierobežojumu, pārējās (jo īpaši Rumānijā, bet arī Slovākijā, Maltā un Horvātijā) ir saglabājies salīdzinoši lēns īstenošanas ātrums;

   kopumā atšķirības starp mazāk attīstītajiem (konverģence) un vairāk attīstītajiem (konkurētspēja) reģioniem tika salīdzinoši samazinātas — ātrums attiecīgi bija 78,5 % un 80,4 % ;

   īstenošanas ātrums attiecībā uz sociālo iekļaušanu, piekļuvi nodarbinātībai un cilvēkkapitālu (diapazonā no 83,7 % līdz 78,1 %) bija ievērojami lielāks nekā attiecībā uz iestāžu spēju (69 %) un partnerattiecību veicināšanu (64,2 %). Tas var būt tāpēc, ka pēdējās minētajās jomās daudzi projekti ir ilgtermiņa projekti, ko īsteno visā plānošanas periodā; un

   vēl nav izmantots viss tehniskajam atbalstam paredzētais budžets, vidējam īstenošanas ātrumam ES esot 67,9 %. Tas var būt tāpēc, ka pasākumi, kuru mērķis ir izmaiņas sistēmas līmenī, notika lēnāk, bija paredzēti laikposma beigās un/vai sarežģītības dēļ bija grūtāk īstenojami.

Eiropas Sociālā fonda īstenošanas modelis bija līdzīgs. Līdz 2017. gada martam Komisijai bija deklarēti izdevumi 99,17 % apmērā no Eiropas Sociālā fonda kopējā budžeta 2007.–2013. gadam.

Ieguldījums politikas mērķu sasniegšanā

Komisija 2016. gadā pabeidza Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda88, kā arī Eiropas Sociālā fonda89 2007.–2013. gada programmu ex post novērtējumus. Abos šajos novērtējumos bija vērtēti kohēzijas politikas pasākumi visās 28 dalībvalstīs un to ieguldījums ES politikas prioritāšu īstenošanā. Nākamajās sadaļās ir izklāstīti šo vērtējumu rezultāti, kā arī galīgie rezultāti, pamatojoties uz uzraudzības datiem, kurus dalībvalstis līdz 2017. gada marta beigām bija paziņojušas savās slēgšanas deklarācijās90.

Makroekonomiskā ietekme

Ikviens ES reģions un ikviena valsts un arī neto maksātāji gūst labumu no kohēzijas politikas. Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda ex post novērtējumā aprēķināts, ka 2015. gadā kohēzijas politikas finansējums un ieguldījumi lauku attīstībā ES 12 dalībvalstīs ir veicinājuši IKP palielinājumu par 4 % vairāk nekā tas būtu pretējā gadījumā, bet Ungārijā — par vairāk nekā 5 %. Šī ietekme ir saglabājusies (un dažos gadījumos pat palielinās) ilgākā laikposmā. Tiek lēsts, ka, piemēram, Polijā, līdz 2023. gadam IKP būs aptuveni par 6 % vairāk nekā tas būtu bez kohēzijas politikas ieguldījumiem laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam. Attīstītāko dalībvalstu reģionos ietekme ir mazāka, taču joprojām ir pozitīva, pat ņemot vērā to, ka šīs dalībvalstis ir neto ieguldītājas šajā politikā.

Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda ex post novērtējums parādīja — tiek lēsts, ka kohēzijas politikas laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam viens ieguldītais euro līdz 2030. gadam radīs papildu IKP EUR 2,74 apmērā, savukārt līdz 2030. gadam radot kopējo lēsto peļņu gandrīz EUR 1 triljona apmērā papildu IKP. Šī ietekme uz IKP līdzīgā mērā ietekmē visu ES budžetu 2007.–2013. gadā (EUR 975,8 miljardi) un 2014.–2020. gadā (EUR 908,4 miljardi).

Gudra izaugsme

Gudras izaugsmes jomā rezultātus sniedz gan finanšu līdzekļu mobilizēšana, gan ieguldījumu nosacījumu uzlabošanas veicināšana. Programmas palielina darbvietu skaitu, izaugsmi un ieguldījumus visā Eiropā, vienlaikus veltot uzmanību vismazāk attīstītajām jomām un nozarēm, kurās ir izaugsmes potenciāls.

Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem šajā laikposmā bija vērsts uz pētniecību un inovāciju. Apmēram 400 000 ES mazo un vidējo uzņēmumu saņēma tiešo atbalstu un vairāk nekā 130 00 jauno uzņēmumu tika piešķirts atbalsts uzņēmējdarbības sākšanai. Lai gan tas ir tikai 2 % no ES uzņēmumiem, atbalsts bija vērsts uz stratēģiskiem uzņēmumiem — ražošanas nozarē lēsts, ka 15 % mazo uzņēmumu un vairāk nekā trešdaļa vidējo uzņēmumu saņēmuši tiešo finansiālo atbalstu. Arī uzraudzības dati rāda, ka šis atbalsts tieši ir ietekmējis vairāk nekā 1,2 miljonu darbvietu izveidi — plašākā skatījumā tas nozīmē, ka laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam ES ekonomikā izveidoto darbvietu neto kopējais skaits ir 3 miljoni.

1,2 miljoni darbvietu izveidotas,

pateicoties Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda atbalstam
2007.–2013. gadā.

Galvenais atbalsta rezultāts bija palīdzība maziem un vidējiem uzņēmumiem pārvarēt krīzes ietekmi, nodrošinot kredītu gadījumos, kad bija izsīkuši citi finansējuma avoti. Tas maziem un vidējiem uzņēmumiem nodrošināja iespēju ieguldīt līdzekļus ražotņu un aprīkojuma modernizācijā vai paplašināšanā. Turklāt, kohēzijas politikai reaģējot uz ekonomikas krīzi, tika grozīti attiecināmības noteikumi, lai nodrošinātu iespēju finansēt apgrozāmo kapitālu, tādējādi uzņēmumi varēja turpināt uzņēmējdarbību un saglabāt nodarbinātību. Vienlaikus Eiropas Reģionālās attīstības fonds atbalstīja inovāciju un tehnoloģiskā ziņā progresīvāku ražošanas paņēmienu izmantošanu, kā arī jaunu produktu izstrādi. Tas izraisīja arī pamanāmas rīcības pārmaiņas, piemēram, mazo un vidējo uzņēmumu īpašnieki un vadītāji labprātāk bija gatavi uzņemties riskus un rast inovatīvus risinājumus.

Dažas no programmām izmantoja Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu kā platformu, lai izmēģinātu eksperimentālus un inovatīvus politikas risinājumus, nevis kopētu tradicionālās valstu sistēmas. Tādi piemēri ir pastiprināta uzmanība pētniecībai un inovācijai Dānijā, Zviedrijā un Somijā, “dzīvo laboratoriju” eksperiments Apūlijā (Itālija) vai Inno-voucher sistēma Lietuvā. Novērtējumā tika secināts, ka šo eksperimentālo pieeju — izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fondu kā eksperimentālu platformu, nevis kopējot valstu finansējumu — nākotnē varētu izmantot plašāk, jo tā Eiropas Reģionālās attīstības fonds var ES izraisīt konkrētu pievienotās vērtības pieplūdi, kas pārsniedz salīdzinoši nelielo iesaistītā finansējuma apmēru vismaz mazāk attīstītajos (konkurētspēja) reģionos.

Pievienotās vērtības dēļ Eiropas mēroga projekta “Ekstrēmās gaismas infrastruktūra — kodolfizika” II posms Magurelē, Rumānijā, ir atlasīts Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstam EUR 140 miljonu apmērā. Šajā pētniecības projektā par augstas intensitātes lāzeriem var piedalīties pētnieki no valsts un privātām organizācijām visā pasaulē; 100 pētnieki tajā jau darbojas, un ir paredzēts, ka pievienosies vēl 100 pētnieki, lai to pabeigtu. Projekts nodrošina arī sociāli ekonomiskos ieguvumus un rada pievienoto vērtību reģionam (jaunas darbvietas, moderna infrastruktūra, uzņēmējdarbības attīstība un palielināts atpazīstamības un attīstības potenciāls). Rumānija šo projektu īsteno kopā ar divām citām dalībvalstīm — Ungāriju un Čehiju, rādot, ka ES līdzfinansējums palīdz radīt sinerģiju un daudzkāršot efektivitāti.

Lēstais finansējums EUR 6,1 miljarda apmērā no Eiropas Reģionālās attīstības fonda tika piešķirts lielo uzņēmumu atbalstam — aptuveni 20 % no Eiropas Reģionālās attīstības fonda kopējā tiešā atbalsta uzņēmumiem. Šis atbalsts tika izmantots 6000 projektu; vidējā projekta vērtība — EUR 1 miljons. Kopumā atbalsts tika piešķirts apmēram 3700 atsevišķiem lieliem uzņēmumiem, ieviešot savā darbības reģionā jaunas tehnoloģijas un uzlabojot ražīgumu, kā arī radot plašāku ietekmi uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, cilvēkkapitālu un sociālo infrastruktūru.

Finanšu instrumentu (FI) izmantošana ievērojami palielinājusies no Eiropas Reģionālās attīstības fonda piešķirtā EUR 1 miljarda 2000.–2006. gadā līdz EUR 11,5 miljardiem 2007.–2013. gadā. Tā kā kavējās fondu un uzraudzības sistēmu izveidošana, bija sarežģīti aprēķināt finanšu instrumentu rezultātus vai novērtēt to efektivitāti, salīdzinot ar dotācijām. Tomēr Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda ex post novērtējumā tika secināts, ka finanšu instrumentiem bija būtiski svarīga nozīme mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanā ekonomikas krīzes izraisītajā kredītu krīzes situācijā — daudziem uzņēmumiem tie palīdzēja saglabāt uzņēmējdarbību. Noteikumu grozījumi, reaģējot uz ekonomikas krīzi, nodrošināja iespēju izmantot finanšu instrumentus, lai finansētu apgrozāmo kapitālu, tādējādi tiem bija vairāk priekšrocību, salīdzinot ar dotācijām. Proti, Lietuvā vadošā iestāde aprēķināja, ka apmēram 60 % no aizdevumiem, kas izmantoti, lai atbalstītu apgrozāmo kapitālu, krīzē palīdzēja nodrošināt uzņēmumu darbību. Finanšu instrumenti palīdzēja arī saglabāt ieguldījumus jaunās tehnoloģijās un vispārīgākā nozīmē — uzlabot ražošanas procesus. Ex post novērtējumā secināts, ka daudzās politikas jomās finanšu instrumenti varētu kļūt par efektīvākiem ieguldījumu finansēšanas līdzekļiem, taču laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam tiesību normas nebija pietiekami sīki izstrādātas. Šis apstāklis un daudzu īstenošanas struktūru nepietiekamā pieredze kavēja īstenošanu. Nākamais uzdevums ir paplašināt finanšu instrumentu piemērošanu attiecībā uz citām jomām papildus uzņēmumu atbalstam, kur ir koncentrēti vairāk nekā 90 % no 2007.–2013. gada finanšu instrumentu sniegtā finansējuma.

Neraugoties uz to, ka ir grūti izveidot statistiski nozīmīgu korelāciju starp nodarbinātības līmeni, izglītības rādītājiem un Sociālā fonda ieguldījumiem, Eiropas Sociālā fonda ex post novērtējums apstiprināja, ka Eiropas Sociālajam fondam bija pozitīva ietekme, palīdzot uzlabot dalībvalstu rezultātus attiecībā uz stratēģijas “Eiropa 2020” gudras izaugsmes mērķu sasniegšanu. Ievērojami uzlabojumi šajā laikposmā ES 28 dalībvalstīs bija vērojami izglītības jomā: 2014. gadā priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas rādītājs samazinājās par 3 procentpunktiem, salīdzinot ar 2008. gadu, tajā pašā laikposmā augstāko izglītību ieguvušo cilvēku skaits palielinājās par 7 procentpunktiem un samazinājās dzimumu atšķirības starp galvenajiem izglītības un apmācības rādītājiem. Turklāt, lai gan nedaudz (par 0,2 procentpunktiem), palielinājās izdevumu pētniecībai un izstrādei.

Ilgtspējīga izaugsme

2007.–2013. gadā ar kohēzijas politiku veica arī ievērojamu ieguldījumu vides jomā. Pēc ES 12 dalībvalstu pievienošanās ES 2004. un 2007. gadā turpināja palielināties vajadzība pēc ieguldījumiem, un ievērojama daļa Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda līdzekļu, kas bija piešķirti šīm valstīm, tika izlietoti, lai atbalstītu šādus ieguldījumus. Galvenokārt pateicoties Eiropas Reģionālās attīstības fondam/ Kohēzijas fondam, jo īpaši konverģences valstis varēja ievērojamā mērā atkritumu apglabāšanu poligonos aizstāt ar atkritumu pārstrādi. Tika slēgts ievērojams skaits atkritumu poligonu, kas neatbilst ES standartiem. Čehijā, Ungārijā, Lietuvā, Polijā un Slovēnijā, kā arī Horvātijā pārstrādāto atkritumu daļa palielinājās par 10 procentpunktiem. Šo pāreju lielā mērā veicināja Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda līdzfinansējums91. Proti, Polijā atkritumu poligonos apglabāto sadzīves atkritumu daļa tika samazināta no 90 % līdz 53 %, toties pārstrādājamo atkritumu daļa palielinājās no 6 % līdz 16 %, bet kompostēto atkritumu daļa palielinājās no 6 % līdz 13 %. Bulgārijā atkritumu poligonos apglabāto atkritumu daļa no 2007. līdz 2013. gadam tika samazināta no 80 % līdz 70 %.

Tāpat Eiropas Reģionālās attīstības fonds/ Kohēzijas fonds galvenokārt konverģences reģionos ievērojami veicināja ūdens un notekūdeņu attīrīšanu, kā arī tīra dzeramā ūdens apgādi.

Vairāk nekā 9 miljoniem cilvēku tika izveidots pieslēgums jaunai vai uzlabotai tīra dzeramā ūdens apgādes sistēmai, savukārt 11 miljoniem cilvēku tika izveidots pieslēgums jaunām vai modernizētām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.

Veicot Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda ex post novērtējumu, tika izvērtētas 27 darbības programmas un tika konstatēts, ka līdz 2013. gada beigām visi energoefektivitātes pasākumi radījuši 2904 GWh lielu kopējo ietaupījumu gadā (pietiekami, lai vienu gadu apgaismotu Štutgartes pilsētu), tostarp 1438 GWh ietaupīja ar pasākumiem sabiedrisko un dzīvojamo ēku energoefektivitātes palielināšanai. Kā konkrētu piemēru var minēt Lietuvu, kur 864 sabiedrisko ēku energoefektivitātes pasākumi līdz 2014. gada beigām samazināja patēriņu par 236 GWh gadā, kas ir gandrīz 3 %.

Proti, kā ziņojušas dalībvalstis, elektroenerģijas ražošanas papildu jauda no atjaunojamiem energoresursiem, kas tieši iegūta no atbalstītiem pasākumiem, ir gandrīz 5000 MW no valstī kopējā enerģijas patēriņa gadā92.

Lai sasaistītu minētos panākumus, aprēķināts, ka ēku enerģijas patēriņa samazinājums gadā veido aptuveni 0,2 % no attiecīgo valstu un reģionu gada kopējā enerģijas patēriņa — tas nav liels, bet ir ievērojams skaitlis, ņemot vērā salīdzinoši nelielo šim nolūkam paredzēto finansējumu. Šo panākumu apmērs ir vēl lielāks, ņemot vērā, ka līdz 2013. gada beigām bija izlietoti tikai apmēram 55 % no kopējā energoefektivitātes pasākumiem pieejamā finansējuma.

Pateicoties Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstītajiem energoefektivitātes pasākumiem, kopējais enerģijas patēriņš samazinājās par

2904 GWh

Ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu ir īstenots liels skaits projektu, lai palielinātu elektroenerģijas ražošanas jaudu no atjaunojamiem energoresursiem, no tiem ievērojama daļa — mazāk attīstītos reģionos.

Ieguldījumi transportā vienmēr ir bijuši Eiropas

Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda atbalsta galvenā prioritāte. Tāpat tas bija arī laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam, lielā mērā tāpēc, ka 2004. un 2007. gadā ES pievienojās 10 Centrāleiropas un Austrumeiropas dalībvalstis (vienlaikus ar Kipru un Maltu) un bija jāuzlabo šo valstu transporta infrastruktūra. Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda ieguldījumi palīdzēja likvidēt nepietiekamo transporta caurlaides spēju, samazināt ceļā pavadīto laiku, kā arī atbalstīt pilsētas tramvaju un metro līniju ierīkošanu. Būtiski veicinot ekonomikas attīstību un bieži vien uzlabojot vides kvalitāti, ir uzbūvēti gandrīz 5800 km autoceļu, galvenokārt automaģistrāles (no tām 2700 km TEN-T tīklā). Tāpat ir uzbūvēti vai atbilstīgi nepieciešamajiem standartiem modernizēti 2600 km TEN-T tīkla dzelzceļa līniju93. Laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam ir atbalstīti vairāki sabiedriskā transporta projekti, kas pilsētās samazināja satiksmes sastrēgumus, uzlaboja pilsētvidi un samazināja ceļā pavadīto laiku. Sabiedriskajā apspriešanā, kas notika, veicot Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda darbības ex post novērtējumu, dalībvalstis uzsvēra kohēzijas politikas finansējuma svarīgo nozīmi, atbalstot lielus sarežģītus projektus, kas jo īpaši pārliecinoši ir redzams dzelzceļa pārvadājumu nozarē. Tās atzina, ka bez Kohēzijas fonda finansējuma šādus projektus nebūtu bijis iespējams īstenot. Ieinteresētās personas atzina, ka ilgtspējīga transporta attīstības jomā kohēzijas politika ir bijusi galvenais virzītājspēks.

Pārrobežu transporta objektu pievienotā vērtība

Trīspusējā robežu zonā starp Vāciju, Nīderlandi un Beļģiju projekts Interreg ir ievērojami paātrinājis sadarbību starp sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem. Tagad ir izveidota kopīga platforma (http://mobilitv-euregio.com) un integrēti pakalpojumi — ir ieviesti kombinēti maršrutu saraksti, kopīgi tiek noteiktas cenas un ir modernizēta biļešu pārdošanas sistēma.

Francijas un Itālijas valsts robežu programmā (ALCOTRA) vairāki projekti ir uzlabojuši vietējo pārrobežu mobilitāti, ieguldot kopīgā pasažieru informācijas sistēmā, izveidojot integrētus autobusu maršrutu sarakstus un mazāk apdzīvotās pierobežas teritorijās ieviešot transportu pēc pieprasījuma.

Iekļaujoša izaugsme

Šajā jomā Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Eiropas Sociālais fonds strādā kopā, ieguldot gan infrastruktūrā, gan cilvēkkapitālā izglītības un mācību jomā, aktīvā darba tirgus politikā un iekļaujot neizdevīgākos apstākļos esošās iedzīvotāju grupas darba tirgū un sabiedrībā.

Eiropas Sociālais fondam 2007.–2013. gadā bija svarīga nozīme krīzes negatīvās ietekmes mazināšanā un no tās izrietošo problēmu efektīvā risināšanā. Ir svarīgi atcerēties, ka, izstrādājot Eiropas Sociālā fonda darbības programmas (no 2005. līdz 2007. gadam), sociālā situācija krasi atšķīrās no apstākļiem programmu īstenošanas brīdī, ko ietekmēja ekonomikas un finanšu krīze. Tomēr Eiropas Sociālā fonda pasākumi 2007.–2013. gadā kopumā ir sekmīgi sasnieguši atbilstīgās mērķa grupas, iekļaujot cilvēkus darba tirgū un uzlabojot viņu prasmes, kā arī radot izmaiņas sistēmās. Proti, Eiropas Sociālais fonds ir palīdzējis atbalstīt visneaizsargātākās sabiedrības grupas, kuras jo īpaši ir skārusi krīze, un ir nodrošinājis dalībvalstīm iespēju īstenot politiku cikliskuma negatīvās ietekmes mazināšanai. Eiropas Sociālā fonda nozīme bija lielāka mazāk attīstītajos reģionos, veicinot ES reģionālo un sociālo kohēziju. Visnozīmīgākais Eiropas Sociālā fonda ieguldījums bija aktīva darba tirgus politikas jomā, lai gan tā bija mazāka, salīdzinot ar valstu izdevumiem citās jomās, piemēram, izglītības un sociālās iekļaušanas jomās.

Eiropas Sociālā fonda ex-post novērtējums apstiprināja, ka Eiropas Sociālā fonda nozīme ir bijusi ļoti būtiska, risinot galvenos politikas uzdevumus nolūkā sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” pamatmērķus un palīdzot izpildīt ES pamatnostādnes, kas noteiktas attiecībā uz darba tirgus politiku, sociālo politiku un izglītību, vienlaikus arī sekmējot iestāžu spēju īstenot politiku un reformu pilnveidošanu. Laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam Eiropas Sociālais fonds ir bijis arī nozīmīgs instruments, kas veicinājis atvērtās sociālās koordinācijas metodes un stratēģijas “Izglītība un apmācība 2020” īstenošanu. Novērtējums arī apstiprināja, ka problēmas, kas bija apzinātas konkrētai valstij adresētajos ieteikumos, ir pienācīgi atspoguļotas darbības programmās, ko līdzfinansēja Eiropas Sociālais fonds.

Ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu līdz 2014. gada beigām vismaz 9,4 miljoni dalībnieku bija atraduši darbu, 8,7 miljoni ieguvuši kvalifikāciju vai sertifikātu, kā arī tika ziņots par citiem pozitīviem rezultātiem, piemēram, uzlabotas prasmes 13,7 miljoniem dalībnieku.

Ex post novērtējumā ir apzināti vēl citi kvantitatīvi rezultāti.

   Pamatojoties uz makroekonomisko modelēšanu, ir aprēķināts, ka ieguldījumiem cilvēkkapitālā bija pozitīva ietekme uz IKP (0,25 % pieaugums) un ražīgumu. Šī ietekme ir izteiktāka ES 12 dalībvalstīs (1,5 %pieaugums), tomēr tā ir pozitīva arī ES 15 dalībvalstīs (0,2 %pieaugums).

   Eiropas Sociālā fonda pasākumos reģistrēti 98,7 miljoni individuālu dalībnieku, no tiem līdzīgs skaits neaktīvu personu (36 % dalībnieku), nodarbinātu personu (33 %) un bezdarbnieku (30 %).

   Atbalstu saņēma galvenās mērķa grupas, piemēram, mazkvalificēti cilvēki (40 %), jaunieši (30 %) un nelabvēlīgā situācijā esoši cilvēki (vismaz 21 %).

   Eiropas Sociālā fonda pasākumos reģistrēti 51,2 miljoni sieviešu, tādējādi ES līmenī pierādot salīdzinoši līdzsvarotu dzimumu līdzdalību (52 % sieviešu un 48 % vīriešu).

   Tika sasniegti vismaz 31,8 miljoni pozitīvu rezultātu (t. i., uzlabotas prasmes un kompetence, uzlabotas iespējas darba tirgū, turpināta izglītība utt.).

   Atbalstītas vismaz 276 000 struktūras un ziņots par vismaz 109 000 produktiem (t. i., administratīvie pakalpojumi tiešsaistē).

   Eiropas Sociālais fonds ir sniedzis ievērojamu atbalstu sabiedrisko pakalpojumu modernizācijai, to aptvēruma stiprināšanai un paplašināšanai, piemēram, valsts nodarbinātības dienesti un citas iestādes, kas atbild par aktīvām darbībām darba tirgū.

Saistībā ar izvirzīto mērķu sasniegšanu, pārbaudot mērķu sasniegšanas līmeni, ir konstatēts, ka izpilde norit labi, jo līdz 2014. gada beigām mērķu sasniegšanas līmenis ir bijis apmierinošs — apmēram 64 % no attiecīgajiem rādītājiem. Līdz 2015. gadam 55 % no 1992 rezultātu rādītājiem, kuriem bija noteikti mērķi un kuru izpilde tika uzraudzīta, mērķi bija sasniegti vai pārsniegti, savukārt pārējo 8 % izpilde bija no 90 % līdz 100 % diapazonā.

Kopumā mērķu sasniegšanas līmenis atšķīrās atkarībā no izvirzīto mērķu stabilitātes, darbību specifikas un mērķa grupu īpašībām, kā arī no izvirzīto mērķu specifikas. Krīzes dēļ palielinājās atbalsta sākotnējais pieprasījums konkrētu veidu pasākumiem; vienlaikus tā apgrūtināja visnelabvēlīgākajā situācijā esošo grupu iesaistīšanu darba tirgū, dažos gadījumos izraisot neizpildi.

Eiropas Sociālā fonda ex post novērtējums parādīja, ka Eiropas Sociālais fonds 2007.–2013. gadā nodrošināja pievienoto vērtību, paplašinot esošo valsts pasākumu tvērumu. Izmantojot Eiropas Sociālā fonda pasākumus, dalībvalstis spēja piedāvāt piemērotākus un intensīvākus pakalpojumus konkrētām mērķa grupām, piemēram, cilvēkiem ar invaliditāti, jauniešiem ar priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku vai mazkvalificētiem bezdarbniekiem. Pretējā gadījumā šīm grupām nebūtu pieejami šādi pakalpojumi vai būtu pieejami tikai pamatpakalpojumi. Pēc tam daži sekmīgi Eiropas Sociālā fonda pasākumi tika iekļauti valsts pamatpolitikā, piemēram, Beļģijā, Francijā, Itālijā un Zviedrijā.

Tika veikti arī dažādi Eiropas Reģionālās attīstības fonda pasākumi izglītības jomā (gandrīz 27 000 ieguldījumu infrastruktūrā) un sociālās iekļaušanas jomā (vairāk nekā 3500 projektu), tādējādi veicinot virzību uz attiecīgo stratēģijas “Eiropa 2020” pamatmērķu sasniegšanu. Galvenie panākumi, kas apzināti Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Eiropas Kohēzijas fonda ex post novērtējumā cita starpā ir: uzlaboti sociālās infrastruktūras objekti ar modernizētu aprīkojumu un palielināta efektivitāte pakalpojumiem, piemēram, poliklīnikas vai aprūpes pakalpojumi (piemēram, Ungārija); uzlabota izglītības sistēma dažās dalībvalstīs, kur ievērojams budžets tika izlietots izglītības infrastruktūrai (piemēram, Portugāle); uzlabotas veselības aprūpes sistēmas, lai uzlabotu veselības rādītājus (Ungārija un Čehija); uzlaboti mūžizglītības pakalpojumi kopā ar nodarbinātības pakalpojumiem, lai mērķa jomās labāk pielāgotu darbaspēku darba tirgus un uzņēmumu vajadzībām (piemēram, Spānija, Polija, Čehija vai Lietuva). Dažās programmās ieguldījumi sociālajās infrastruktūrās tika izmantoti, lai uzlabotu drošību pilsētu teritorijās vai paplašinātu un uzlabotu izglītību, kas saistīta ar kultūras mantojumu. Cita sociālā infrastruktūra tikai izmantota kopā ar dažādiem pilsētvides attīstības pasākumiem, lai atbalstītu kultūras, sporta vai apmācības objektus, kā arī dažādām nelabvēlīgā stāvoklī esošām grupām paredzētu atbalsta centru izveidi94.

Top

Strasbūrā, 13.6.2017

COM(2017) 351 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI UN REVĪZIJAS PALĀTAI

2016. gada ES budžeta pārvaldības un izpildes gada ziņojums


1.3.    Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi (2. budžeta izdevumu kategorija)95

2. izdevumu kategorijai 2016. gadā ir piešķirti EUR 62,5 miljardi, kas ir 40,2 % no kopējiem 2016. gada ES budžeta izdevumiem. Šī izdevumu kategorija aptver abus kopējās lauksaimniecības politikas pīlārus: I pīlāru veido tirgus atbalsta pasākumi un tiešie maksājumi, ko finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF), un II pīlārs ietver atbalstu lauku attīstībai, ko finansē Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA). Izdevumu kategorija aptver arī Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZF), kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) starptautisko dimensiju [t. i., reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO) un ilgtspējīgas zivsaimniecības nolīgumus], kā arī darbības klimata un vides jomā, izmantojot Vides un klimata pasākumu programmu (LIFE).


Diagramma: Augšā: galvenās programmas, kas 2016. gadā finansētas 2. izdevumu kategorijā./Apakšā: 2. izdevumu kategorijas īpatsvars visā 2016. gada budžetā. Visas summas miljonos EUR.

Programmu atbalsts Komisijas prioritāšu īstenošanai:

Šīs izdevumu kategorijas darbības veicina Komisijas prioritāšu “darbvietas, izaugsme un investīcijas”, “Enerģētikas savienība un klimats” un zināmā mērā prioritātes “digitālais vienotais tirgus” īstenošanu. Tās arī veicina stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu ilgtspējīgas izaugsmes jomā, un tām ir saiknes arī ar gudru un integrējošu izaugsmi saistībā ar ieguldījumiem darbvietu izveidē un inovācijā.

Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) galvenie mērķi 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas periodā ir pārtikas nodrošinājums un ES lauksaimniecības un lauku apvidu gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes veicināšana. Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda pasākumi ir vērsti uz primāro ražotāju situācijas turpmāku uzlabošanu pārtikas ķēdē, lauksaimniecības un lauksaimniecības pārtikas nozares konkurētspējas stiprināšanu gan ārējā, gan iekšējā tirgū, kā arī lauku saimniecību ienākumu atbalstu ar tiešajiem maksājumiem, kas tagad ir lielā mērā atsaistīti no ražošanas. Kopējās lauksaimniecības politikas otrā pīlāra ietvaros Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai ir vērsts uz lauku apvidu ekonomisko, sociālo un vides labklājību, kā arī lauku vides ilgtspējību.

Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda pamatprioritāte 2014.–2020. gada finanšu shēmas ietvaros ir sekmēt kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanu, atbalstot ekoloģiski ilgtspējīgu, resursu izmantošanas ziņā efektīvu, inovatīvu, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu zivsaimniecību un akvakultūru. Citi mērķi ir nodarbinātības palielināšana un teritoriālās kohēzijas sekmēšana, zivsaimniecības produktu tirdzniecības un apstrādes stiprināšana, kā arī integrētās jūrlietu politikas atbalstīšana. Programma LIFE ir īpašs finansēšanas instruments, kas paredzēts darbībām vides un klimata jomā un kam ir jānodrošina ar rīcību vides un klimata politikas jomā saistītās vajadzības, un kas darbojas papildus galvenajai pieejai, ko apstiprināja 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmai, paredzot, ka darbības vides un klimata jomā ir visu galveno instrumentu un intervenču neatņemama daļa. LIFE ir svarīgs instruments, kas sekmē ES saistību izpildi ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanas jomā, kā arī Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam īstenošanu.

Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) īstenošana 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas pirmajos gados lielā mērā ir noritējusi atbilstīgi plānam, un pasākumi ir snieguši pozitīvus rezultātus saistībā ar lauksaimniecības tirgu stabilizēšanu, lauksaimnieku ienākumiem un sabiedrisko labumu nodrošināšanu — aspektiem, kas veido daļu no 2016. gada politiskajām prioritātēm. 2016. finanšu gads ir bijis pirmais gads, kurā ir īstenota jaunā tiešo maksājumu sistēma atbilstīgi reformētajai kopējai lauksaimniecības politikai 2014.–2020. gadam. Neraugoties uz 2016. gadā novērotajiem kavējumiem, dalībvalstis spēja lauksaimniekiem nodrošināt tiešos maksājumus, sasniedzot izpildes rādītāju 97,8 % apmērā no to finanšu piešķīrumiem, aptverot aptuveni 7 miljonus lauksaimnieku un apmēram 90 % no ES lauksaimniecībā izmantotās zemes (155,5 miljoni hektāru).

Saistībā ar kopējās lauksaimniecības politikas otro pīlāru jānorāda, ka Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansēto attīstības programmu īstenošana salīdzinājumā ar citiem Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESIF) 1.B un 2. izdevumu kategorijā ir pavirzījusies tālāk, pateicoties atsevišķiem konkrētiem noteikumiem netraucētas pārejas nodrošināšanai no iepriekšējā 2007.–2013. gada plānošanas perioda. Šie noteikumi ir īpaši svarīgi tā sauktajiem “gada pasākumiem” (agrovides un mežsaimniecības pasākumiem, bioloģiskajai lauksaimniecībai, dzīvnieku labturībai utt.), ar kuriem saistītie izdevumi veido gandrīz pusi no visiem Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai atbilstīgajiem izdevumiem. Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai īstenošana ir pavirzījusies daudz tālāk arī saistībā ar 2007.–2013. gada perioda lauku attīstības programmu slēgšanu. Vairāk nekā divas trešdaļas šo programmu 2016. gadā jau bija slēgtas, un sagaidāms, ka pārējās tiks slēgtas 2017. gadā.

1.3.1. 2014.-2020. gada programmu īstenošanas progress

Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF)

Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds finansē tiešos maksājumus lauksaimniekiem un ar tirgu saistītos izdevumus, un tā īstenošana 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas pirmajos gados norit saskaņā ar plānu, neraugoties uz vajadzību piemērot atsevišķus ārkārtas tirgus atbalsta pasākumus, kas tika pieņemti 2014.–2016. gadā (jo īpaši divas ārkārtas pasākumu paketes ES lauksaimnieku atbalstam galvenokārt piena nozarē ar kopējo no 2015., 2016. un 2017. gada budžeta paredzēto summu EUR 1680 miljonu apmērā).

Ar tirgu saistītie izdevumi

Tirgu kopīgās organizācijas (TKO) nozarei paredzētās atbalsta programmas darbojas un atrodas dažādos to attiecīgajos darbības posmos. Piemēram, 2014.–2018. gada valsts atbalsta programmās vīna nozarē norit otrais plānošanas periods kopš reformas 2009. gadā. Biškopības programmas tiek īstenotas saskaņā ar trīs gadu plānošanas periodu, un 2017. gads ir jaunās trīs gadu programmas pirmais gads. Kopumā īstenošana norit saskaņā ar plānu, un izpildi gadu gaitā raksturo pozitīva dinamika. 2016./2017. gads ir programmas skolu apgādei ar augļiem un dārzeņiem un programmas skolu apgādei ar pienu īstenošanas pēdējais gads. Lai uzlabotu efektivitāti, nodrošinātu mērķtiecīgāku atbalstu un stiprinātu izglītojošo dimensiju, iepriekšminētās programmas ir iekļautas vienota tiesiskā regulējuma darbības jomā, kas jāpiemēro, sākot ar 2017. gada 1. augustu.

Tika paturēti spēkā papildu tirgus atbalsta pasākumi, piemēram, privātās uzglabāšanas atbalsts un valsts intervence saistībā ar noteiktiem piena produktiem. Turklāt, ņemot vērā īpaši nelabvēlīgas tirgus attīstības tendences 2015. un 2016. gadā, tika īstenoti ārkārtas tirgus pasākumi, kas aptvēra mērķtiecīgu atbalstu, ārkārtas pielāgošanās atbalstu, kā arī atbalstu piensaimniekiem piena ražošanas samazināšanai. Saistībā ar ilgstošo Krievijas importa embargo attiecībā uz atsevišķiem ES lauksaimniecības produktiem kopš 2014. gada otrās puses ir īstenoti ārkārtas atbalsta pasākumi attiecībā uz noteiktiem augļu un dārzeņu ražotājiem. Iepriekšminētie pasākumi ir palīdzējuši atjaunot līdzsvaru attiecīgajās nozarēs. Tie efektīvi palīdzēja lauksaimniekiem paaugstināt cenas, nodrošinot skartajiem ražotājiem dalībvalstīs tik nepieciešamo atbalstu. Eiropas lauksaimniecība apliecināja izturētspēju, atrodot alternatīvus tirgus Savienības iekšienē un ārvalstīs (jo īpaši Āzijā un ASV), ko apliecina tirdzniecības statistika: ES lauksaimniecības pārtikas eksporta vērtība 2016. gadā sasniedza jaunu rekordu, proti, EUR 130,7 miljardus, kas ir par aptuveni 1,5 % procentiem vairāk nekā 2015. gadā, nodrošinot eksporta pārsvaru pār importu gandrīz EUR 19 miljardu apmērā, neraugoties uz Krievijas tirgus ilgstošu zaudējumu.

Tomēr dažās neaizsargātās nozarēs turpinājās cenu lejupslīde. Tas attaisno ilgstošu intervenci nolūkā nodrošināt līdzsvaru tirgū un atbalstīt ražotājus, lai tie atrastu alternatīvas realizācijas vai ražošanas iespējas.

Īpašs atbalsts piena ražotājiem

Ņemot vērā piena iepirkuma cenu samazināšanos ES 2016. gada pirmajā pusē, kā arī pastāvīgo piedāvājuma un pieprasījuma nelīdzsvarotību, Komisija 2016. gada septembrī paziņoja par piena ražošanas samazināšanas ārkārtas pasākumu. Lai nodrošinātu atbalstu saistībā ar piena ražošanas samazināšanu, tika darīti pieejami EUR 150 miljoni 96. Izdevumu galīgā summa ir atkarīga no apstiprinātās maksājumu apguves.

Jaunākie pieejamie oficiālie dati (līdz 2017. gada maijam) parāda, ka 2016. gadā kumulatīvais piena piegāžu apjoma pieaugums ES sasniedza 2,8 miljonus tonnu, tas ir, +4,4 % salīdzinājumā ar to pašu periodu 2015. gadā. ES vidējā piena cena 2016. gada jūnijā bija samazinājusies par 16 %, proti, līdz 25,7 centiem kilogramā.

Saskaņā ar 2016. gada septembrī pieņemto pasākumu 52 000 līdzdalīgo lauksaimnieku 2016. gada ceturtajā ceturksnī samazināja savu piena piegāžu apjomu par 852 000 tonnām (64 % no kopējā ES piena ražošanas samazinājuma šajā periodā).

Attēls: ES savāktais govs piens. Avots: Estat – newcronos. Pēdējais atjauninājums veikts 2017. gada janvārī.

Vienlaikus, pateicoties tirgus līdzsvara atjaunošanai, ES piena iepirkuma cenas, sākot ar 2016. gada augustu, strauji paaugstinājās, decembrī sasniedzot ES vidējo rādītāju 33,05 centi kilogramā (t. i., 29 % pieaugums kopš jūlija).

Attēls: ražotājiem maksātās ES govs piena cenas (svērtais vidējais rādītājs visā ES).

Kopumā ES rīcības pievienoto vērtību var apstiprināt kā atbalstu piena ražošanas samazinājumam:

sniedza finanšu atbalstu grūtībās nonākušiem lauksaimniekiem, atalgojot tos, kuri pielāgoja piegādi pieprasījumam;

veicināja efektīvu ES piena produktu tirgus līdzsvara atjaunošanu;

kā iepriekšminēto aspektu netiešas sekas — ietekmēja (kopā ar citiem faktoriem97) piena cenas paaugstināšanos 2016. gada otrajā pusē.

Tiešie maksājumi

Tiešo maksājumu jomā 2015. gada Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds jau aptvēra vairākus 2014.–2020. gada kopējās lauksaimniecības politikas elementus, tostarp tiešo maksājumu atbalsta līmeņu konverģenci starp dalībvalstīm (“ārējā konverģence”). Sākot ar 2016. finanšu gadu, jaunā tiešo maksājumu struktūra pilnībā darbojas. Jaunie elementi veicina taisnīgāku tiešo maksājumu sadali, sekmē to nekaitīgumu videi, lai atbalstītu ilgtspējību un cīnītos pret klimata pārmaiņām, un tie ir mērķtiecīgāk vērsti, piemēram, uz gados jauniem lauksaimniekiem, mazajiem lauksaimniekiem vai lauksaimniekiem apvidos, kuros ir dabas ierobežojumi. Neskaitot jaunās tiešo maksājumu shēmas obligātos elementus, dalībvalstis gūst labumu no īstenošanas ietvaros nodrošināta ievērojama elastīguma līmeņa atbilstoši to galvenajām īstenošanas izvēlēm, kas tika veiktas 2014. gadā98. Šīs izvēles ļauj dalībvalstīm novirzīt atbalstu, pamatojoties uz to specifisko kontekstu.

2015. gadā (2016. finanšu gadā), kas bija reformētās sistēmas pirmais īstenošanas gads, aptuveni septiņi miljoni lauksaimnieku guva labumu no tiešajiem maksājumiem. Kopējā noteiktā platība, par kuru ir veikti maksājumi, aptver aptuveni 90 % no ES lauksaimniecībā izmantotās zemes (155,5 miljoni ha).


Tomēr tiešo maksājumu reformas ilgstošā īstenošana ietekmēja termiņu, kādā dalībvalstis 2016. finanšu gadā lauksaimniekiem piešķīra maksājumus, kas atsevišķos gadījumos tika iekavēti.

Tiešo maksājumu sistēmas jaunais “zaļināšanas” slānis99, kas pirmo reizi tika īstenots 2015. pieprasījumu gadā (2016. finanšu gadā), ir paredzēts, lai nodrošinātu, ka lielākā daļa ES lauksaimniecības zemes platības tiktu apsaimniekota atbilstīgi videi un klimatam nekaitīgiem pamatprakses veidiem. 2015. gadā 75 % no lauksaimniecībā izmantotās zemes platības tika piemērots vismaz viens no zaļināšanas pienākumiem. Aplēstais kopējais rādītājs attiecībā uz 2016. pieprasījumu gadu ir 77 %100. Komisija 2016. gadā veica pārskatu par to, kā sistēma tika piemērota tās pirmajā darbības gadā101. Šajā pārskatā tika noteikti trūkumi, kas neļāva pilnībā īstenot zaļināšanas sistēmas potenciālu, kā arī aplūkoti iespējamie risinājumi. Komisija pēc tam ierosināja attiecīgajā regulā veikt dažādus uzlabojumus102, kurus plānots piemērot, sākot ar 2018. pieprasījumu gadu (2017. gadu attiecībā uz tām dalībvalstīm, kuras to vēlas).



Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA)

Attiecībā uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai jānorāda, ka pašlaik darbojas un tiek īstenotas visas 118 lauku attīstības programmas.

Atbalsta saņēmēji dalībvalstu un reģionu līmenī ir publicējuši uzaicinājumus iesniegt pieteikumus. Projektiem un atbalsta saņēmējiem 2016. gada beigās bija piešķirti aptuveni EUR 31,9 miljardi. Tas veido 21,3 % no kopējā plānotā publisko līdzekļu piešķīruma 2014.–2020. gadam. Attiecībā uz maksājumiem dalībvalstīm no ES budžeta līdz 2016. gada beigām tika saņemti dalībvalstu pieprasījumi kopā EUR 10,1 miljarda vērtībā, kas veido 10 % no kopējā piešķīruma Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai 2014.–2020. gadā.

Dalībvalstis 2016. gadā iesniedza savus gada īstenošanas ziņojumus par īstenošanu pirmajos divos plānošanas cikla gados, t. i., 2014. un 2015. gadā. Neraugoties uz daudzu programmu novēloto pieņemšanu, ko galvenokārt izraisīja tiesiskā regulējuma vēlā pieņemšana, īstenošana norit atbilstoši plānam. Pateicoties pārejas noteikumu pieņemšanai, jau izveidoto maksājumu aģentūru pastāvēšanai (t. i., nebija jānorīko jaunas iestādes) un daudzgadu saistību, tostarp platībatkarīgo maksājumu, plašajai izmantošanai, tika nodrošināta netraucēta Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai pāreja uz jauno plānošanas periodu.

Saistībā ar līdz šim panāktajiem rezultātiem ir jānorāda, ka pēc salīdzinoši lēna sākuma, kas bija vajadzīgs politikas sagatavošanai, turpmākajos gados ir sagaidāms ievērojams paātrinājums. Lielākā daļa programmu tika apstiprinātas 2015. gadā (2014. gadā tika apstiprinātas tikai deviņas lauku attīstības programmas). Jau iespējams ziņot par atsevišķiem rezultātiem, piemēram, ir sasniegti vairāk nekā 33 % no 2020. gada mērķiem attiecībā uz tādas lauksaimniecības zemes procentuālo īpatsvaru, par kuru ir noslēgti apsaimniekošanas līgumi, kas sekmē bioloģisko daudzveidību, kā arī 39 % no galīgā mērķa attiecībā uz to lauku apvidu iedzīvotāju procentuālo īpatsvaru, uz kuriem attiecas vietējās attīstības stratēģijas. Ir nodrošināts atbalsts, lai 1,6 miljonos hektāru turpinātu īstenot bioloģisko lauksaimniecību vai veiktu pāreju uz šādu lauksaimniecības veidu (15,7 % no atbalstāmās lauksaimniecības platības)103.

Eiropas inovācijas partnerības “Lauksaimniecības ražīgums un ilgtspēja” ietvaros (EIP-AGRI) jau ir izveidotas aptuveni 300 darba grupas. Šo Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai finansēto projektu mērķis ir veicināt inovatīvus risinājumus un iespējas konkurētspējīgai un ilgtspējīgai lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarei. 2016. gada novembrī tika pabeigts neatkarīgs pētījums par Eiropas inovācijas partnerības īstenošanu104. Tā kā Eiropas inovācijas partnerības īstenošana bija agrīnā posmā, pētījumā nebija iespējams veikt daudzpusīgus secinājumus, tomēr brīvprātīgās shēmas ieviešana (96 no iespējamajiem 100 lauku attīstības plāniem 26 dalībvalstīs) tajā tika raksturota kā “iespaidīga”, kā arī norādīts, ka lauksaimnieku virzītā pieeja ir “tiešām īpaša” un “to augstu vērtē ieinteresētās personas”. Turklāt EIP Eiropas mēroga pieeja un spēja dalīties pieredzē un veidot partnerības starp valstīm un reģioniem tika uzskatīti par potenciāli spēcīgiem iniciatīvas aspektiem. Pētījumā ir pausts uzskats, ka pastāv stabils pamats ārējai saskaņotībai ar citiem politikas virzieniem (“Apvārsnis 2020”, vides un reģionālās politikas virzieni), bet šajā posmā ir plašs informētības trūkums par šīm kopīgajām iespējām un sinerģijām. Tas daļēji ir saistīts ar faktu, ka ieinteresētās personas pašlaik piešķir prioritāti lauku attīstības finansējumam. Sagaidāms, ka, konsolidējot procesu dažādās Eiropas valstīs un reģionos, visā Eiropas inovācijas partnerības tīklā būs labāk pamanāmas saikņu iespējas ar radniecīgām ES iniciatīvām.

Pētījuma “Kopējās lauksaimniecības politikas kartēšana un analīze” darbības joma aptvēra lauku attīstības politiku un tās programmas. Galīgais ziņojums par šo pētījumu tika publicēts 2016. gada novembrī105. Pētījumā ir sniegta vispusīga analīze par dalībvalstu veiktajām izvēlēm, lai īstenotu abus kopējās lauksaimniecības politikas pīlārus pašreizējā plānošanas periodā, kā arī šo izvēļu iespējamās ietekmes kvalitatīva analīze. Šajā pētījumā tika apstiprināts, ka jaunajām kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros nodrošinātajām elastīguma iespējām sekoja daudzveidīgāka īstenošana — pasākumi tika izmantoti daudzos atšķirīgos veidos un plašā kombināciju klāstā. Galvenie pētījuma konstatējumi attiecas uz ierobežoto koordināciju starp dalībvalstu 1. pīlāra (tiešie maksājumi) un 2. pīlāra (lauku attīstības atbalsts) īstenošanas izvēlēm, kā arī faktu, ka īstenošanas izvēles tiek uzskatītas par īpaši būtiskām saistībā ar vispārējo kopējās lauksaimniecības politikas mērķi nodrošināt ekonomiski dzīvotspējīgu pārtikas ražošanu. Iepriekšminētā mērķa sakarā tās tika novērtētas kā vairāk pielāgotas vietējām vajadzībām nekā iepriekšējās kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros. Turklāt dalībvalstu izvēles ir kopumā saskaņotas, tomēr sinerģijas iespējas varētu izmantot labāk, un atbilstošas 1. pīlāra un 2. pīlāra instrumentu pielāgošanas un ievirzes trūkums rada bažas par dalībvalstu izvēļu ietekmi.



Lielāka uzmanība vienkāršošanai

Komisija 2015. gada sākumā sāka liela apjoma vienkāršošanu, aptverot visus tiesību aktus lauksaimniecības jomā. Pēc šīs vienkāršošanas 2016. gadā vairākas izmaiņas tika veiktas deleģētajos un īstenošanas aktos, jo īpaši:

tika vienkāršoti ar integrēto administrācijas un kontroles sistēmu saistītie noteikumi, tostarp ieviešot preventīvas provizoriskas kontrolpārbaudes. Atsevišķi noteikumi par tiešajiem maksājumiem tika padarīti elastīgāki, jo īpaši attiecībā uz brīvprātīgu saistītu atbalstu.

Tirgu kopīgās organizācijas jomā ir vienkāršoti vairāki nozarei paredzēti noteikumi (piemēram, saistībā ar valsts intervenci, privāto uzglabāšanu un tirdzniecības mehānismiem — licencēm). Šie vienkāršojumi ir veikti Komisijas līmeņa regulu saskaņošanā ar Lisabonas līgumu. Saskaņošana palīdzēs samazināt regulu skaitu no vairāk nekā 200 līdz 40 regulām. Šajā posmā “Oficiālajā Vēstnesī” ir publicēti 19 jauni tiesību akti, iepriekšminētās darbības rezultātā ir atceltas 30 regulas un 57 regulas ir pasludinātas par novecojušām.

Tā dēvētās “kopotās regulas” ietvaros vienkāršošanas (tostarp elastīguma un subsidiaritātes) nolūkā tika ierosināta izmaiņu veikšana četros kopējās lauksaimniecības politikas pamataktos. Šie priekšlikumi tiešā veidā izriet no 2015. gadā veiktas visaptverošas kopējās lauksaimniecības politikas tiesiskā regulējuma pārbaudes, un tie ir vērsti uz atbalstu lauku attīstībai (piemēram, lai stimulētu finanšu instrumentu izmantošanu) un tiešajiem maksājumiem (vienkāršojot noteikumus par aktīvajiem lauksaimniekiem un gados jaunajiem lauksaimniekiem).

Lai cita starpā noteiktu vajadzības pēc vienkāršošanas, 2016. gada laikā, pēc pirmā “zaļināšanas” noteikumu piemērošanas gada, atsevišķi noteikumi tika pārskatīti. Ņemot vērā šo pārskatīšanu, Komisija veic grozījumus atsevišķos Deleģētajā regulā (ES) Nr. 639/2014 paredzētajos zaļināšanas noteikumos, lai precizētu prasības attiecībā uz lauksaimniekiem, atceltu noteiktus tehniskos nosacījumus, nodrošinātu lielāku elastīgumu lauksaimniekiem vai alternatīvus risinājumus gadījumos, kad tie uzlabotu zaļināšanas radītos ar vidi un klimatu saistītos ieguvumus, kā arī saskaņotu atsevišķas prasības un nosacījumus.

Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF)

Attiecībā uz Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu EJZF regulas vēla pieņemšana (2014. gada maijā) pagarināja ar dalībvalstīm veikto sarunu procesu, kas tika pabeigts 2015. gada decembrī. Tāpēc 2015. un 2016. gads bija veltīts tam, lai noslēgtu sarunu procesu par šīm programmām un veiktu sagatavošanās darbu īstenošanai, piemēram, izveidojot Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda uzraudzības komitejas. Laikposmā līdz 2017. gada maijam 17 dalībvalstis Komisijai ir paziņojušas par iestāžu norīkošanu fonda pārvaldības veikšanai, kas ir starpposma maksājumu pieteikumu iesniegšanas priekšnosacījums.

Tā kā Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda īstenošana dalībvalstīs joprojām bija agrīnā posmā, dalībvalstu pirmajos gada īstenošanas ziņojumos, kas bija jāiesniedz līdz 2016. gada 31. maijam, bija iekļauta trūcīga informācija par rezultātiem. Kā noteikts Kopīgo noteikumu regulā attiecībā uz Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, Komisija 2016. gada beigās sagatavoja pirmo kopīgo gada kopsavilkuma ziņojumu citām iestādēm, iekļaujot tajā informāciju par visiem Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem106. Šajā ziņojumā ir sniegta vērtīga informācija par projektu atlases līmeni, kas ir būtisks solis virzībā uz sekmīgu ieguldījumu īstenošanu vēlākā posmā. Piemēram, aptuveni 80 % no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda projektiem, kurus plānots īstenot konkrētajā periodā, ir mērķis stiprināt mazos un vidējos uzņēmumus, kā arī uzlabot flotes un akvakultūras uzņēmumu konkurētspēju. Īstenošanas sākums ir bijis salīdzinoši lēns, jo tikai 10 % no projektiem, kas tika izvēlēti līdz 2015. gada beigām, ir vērsti uz mazo un vidējo uzņēmumu attīstību. Aptuveni 90 % no visiem projektiem, kas līdz 2015. gada beigām tika izvēlēti Jūrlietu un zivsaimniecības fonda atbalsta piešķiršanai, atbalsta resursu efektivitāti un vides aizsardzību. Vairākumā gadījumu šo projektu mērķis ir aizsargāt un atjaunot jūras bioloģisko daudzveidību, ievērojami pastiprinot fizisku izkrāvumu kontroli un samazinot nevēlamas nozvejas apjomu, un tādējādi atbalstot kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanu.



Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumi

Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumi ir etalons darbības organizēšanai un regulēšanai ārējās zvejas flotēs. Tie ievērojami sekmē zivsaimniecības pārvaldības uzlabošanu jaunattīstības valstīs ar zivsaimniecības pārvaldības, uzraudzības un kontroles, kā arī zinātnisko spēju un pētniecības jomā īstenotu projektu starpniecību, kā arī atbalstot nerūpniecisko zveju.

2016. gada beigās bija spēkā kopā 14 ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu protokoli. Ir sekmīgi pabeigtas sarunas par protokolu atjaunošanu ar Maurīciju un Komoru Salām (protokola parakstīšana ar Komoru Salām ir atkarīga no uzlabojumiem, kas šai valstij ir jāveic saistībā ar atbilstību tiesiskajam regulējumam par nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju), un joprojām norit sarunas ar Gvineju-Bisavu un Gabonu. Visbeidzot, Padome ir pieņēmusi sarunu norādes saistībā ar jaunajiem ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumiem ar Tanzāniju, Keniju un Ganu. Attiecībā uz šīm trim valstīm ir veikti ārēji novērtējumi kā sagatavošanās pasākums sarunu procesam.

Saistību apropriāciju summa 2016. gadā sasniedza EUR 132 miljonus, un tās tika izmantotas 98 % apmērā. Maksājumu apropriāciju summa 2016. gadā sasniedza EUR 130,3 miljonus, un tās tika izmantotas tikai 91 % apmērā. Tas galvenokārt skaidrojams ar atsevišķiem kavējumiem, īstenojot nozares atbalsta programmas, kas sekmē zivsaimniecības nozares ilgtspējīgu attīstību atsevišķās ES partnervalstīs.

Vides un klimata pasākumu programma (LIFE)

Programma LIFE 2016. gadā nodrošināja EUR 315 miljonus, lai līdzfinansētu 157 jaunus projektus 23 dalībvalstīs, veicinot papildu ieguldījumus EUR 236 miljonu apmērā107.

Šo projektu īstenošanā tiks demonstrēta paraugprakse saistībā ar rīcību vides un klimata politikas jomā, aptverot virkni tematu (piemēram, vide un resursu efektivitāte, pielāgošanās klimata pārmaiņām, daba un bioloģiskā daudzveidība, klimata ietekmes mazināšana, kā arī pārvaldība un informācija), kā arī stimulēta šīs zinātības izplatīšana visā ES. Pēc īpašas Klimata pasākumu apakšprogrammas ieviešanas ir saņemti vairāk nekā 300 pieteikumi par tradicionāliem projektiem, kas ir vērsti uz klimata pasākumu mērķiem, un ir finansēti 65 projekti, pamatojoties uz pirmo divu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus rezultātiem (2014. un 2015. gadā).

Turklāt 2016. gadā LIFE Best awards konkursa ietvaros tika izraudzīti 52 projekti, kas līdz 2015. gadam bija īstenoti dažādās ES dalībvalstīs108. Projekti aptver dažādus tematus, un tie tika izraudzīti saskaņā ar vairākiem kritērijiem, piemēram, to ieguldījums tūlītēju un ilgtermiņa ekoloģisku, ekonomisku un sociālu uzlabojumu panākšanā, to inovācijas un pārnesamības pakāpe, atbilstība ES politikai un rentabilitāte. 

Papildus sešiem īstenošanas procesā esošiem integrētajiem projektiem109 2016. gadā tika sākti septiņi jauni projekti dabas, ūdens un gaisa jomā. Šajā agrīnajā īstenošanas posmā galīgie integrēto projektu rezultāti vēl nav pieejami, tomēr atsevišķiem projektiem ir svarīga katalizatora ietekme uz vietas, t. i., 2017. gada janvārī LIFE integrētā projekta rezultātā Mazpolijas reģionā (Polijā) tika pieņemta viena no stingrākajām regulām ES par cietā kurināmā katliem (skatīt turpmāk piemēru).

Mazpolijas reģions — gaisa kvalitātes plāns

LIFE integrētajos projektos tiek izmantota plaša, mērķtiecīga perspektīva. Apvienojot finansējumu no dažādiem avotiem, tie tuvina ieinteresēto personu grupas, stiprinot iedzīvotāju spēju pārvarēt strukturālus šķēršļus ar ilgtermiņa un ilgtspējīgu risinājumu palīdzību.

Mazpolijas projekts ir tipisks piemērs. Sākotnējais budžets bija EUR 15 miljoni , bet, pateicoties reģionālo iestāžu, 50 pašvaldību un pilsoniskās sabiedrības līdzdalībai, ir piesaistīts papildu ieguldījums EUR 800 miljonu apmērā. Projekts rada zinātību, papildina organizatoriskās spējas un palīdz reģionam īstenot gaisa kvalitātes plānu. Sākotnējie rezultāti cita starpā ietver jaunu tiesisko regulējumu par sadzīves katlu emisijām, ko Reģionālais parlaments vienbalsīgi pieņēma 2017. gada janvārī, un kaimiņreģioni (Silēzija, Apakšsilēzija, Mozvija, Lodza un Opole) vēlas sekot šim piemēram.

Papildus projektiem un organizācijām paredzētām dotācijām programma LIFE atbalsta klimata pasākumus, izmantojot finanšu instrumentus. Sākotnēji bija plānots, ka ar Energoefektivitātes privātā finansējuma instrumentu (PF4EE) tiks atbalstīti kopējie ieguldījumi līdz EUR 540 miljoniem. Tomēr pēc 2015. un 2016. gadā noslēgtajiem darījumiem, kā arī ņemot vērā izstrādē esošos projektus, Eiropas Investīciju banka tagad plāno 2014.–2017. gada izmēģinājuma posmā panākt jaunus ieguldījumus energoefektivitātē 1 miljarda EUR apmērā (EUR 430 miljoni no Eiropas Investīciju bankas un EUR 570 miljoni no finanšu starpniekiem), aptverot desmit dalībvalstis. Ar starpniekbankām līdz 2016. gada beigām tika noslēgti seši darījumi.

Reaģējot uz Eiropas Revīzijas palātas komentāriem (2014. gada ticamības deklarācijas paziņojumā) 2016. gadā tika pieņemts rīcības plāns, lai nodrošinātu uzlabojumus saistībā programmas LIFE ietvaros veikto maksājumu kavējumiem. Paredzētie pasākumi izrādījās sekmīgi. Statistika par maksājumu kavējumiem liecina, ka 2016. gadā maksājumu kavējuma rādītājs bija 3,9 %.

Ārējais analītiskais pētījums, ko izmantoja, izstrādājot 2014.–2020. gada programmas LIFE starpposma novērtējumu, tika pabeigts 2017. gada martā.110 Novērtējums tika veikts ļoti agrīnā programmas īstenošanas posmā. Vairākumā gadījumu projektu īstenošana vēl ir jāuzsāk, un šajā posmā izvērtēšanai nav pieejami vērā ņemami rezultāti. Tādējādi novērtējums bija galvenokārt vērsts uz ieviestajiem procesiem un prognozētajiem rezultātiem, pamatojoties uz programmas struktūru un līdzšinējo projektu atlasi.

Saskaņā ar ārējā pētījumā izklāstītajiem provizoriskajiem rezultātiem programma LIFE tuvojas tās mērķu sasniegšanai, lai gan paredzams, ka projekti, kuriem ir piešķirts finansējums, sniegs konkrētus rezultātus tikai pēc četriem līdz pieciem gadiem. Sākotnējie pierādījumi par vispārējiem kopējiem darbības rezultātiem pirmajos divos programmas LIFE īstenošanas gados liecina, ka 70 % no starpposma mērķiem, kas daudzgadu darba programmā 2014.–2017. gadam ir norādīti kā mērķi, tiks sasniegti, piemēram, strādājot pie tā, lai labāk saglabātu 114 sugas, 59 dzīvotnes un 85 Natura 2000 teritorijas. Saskaņā ar ārējo pētījumu sagaidāms, ka programmas LIFE projekti, kuru īstenošana jau ir sākta, nodrošinās šādus rezultātus:

   samazinās enerģijas patēriņu (par aptuveni 600 000 MWh gadā), izmantojot paraugprakses risinājumus;

   pastiprinās enerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (aptuveni 500 000 MWh gadā no dažādiem avotiem);

   sekmēs 59 dzīvotņu un 114 Eiropas nozīmes sugu, kā arī 85 Natura 2000 teritoriju aizsardzības statusa uzlabošanu;

   mazinās ķīmisko vielu kaitīgo ietekmi uz veselību un vidi aptuveni 1,6 miljoniem cilvēku piecos gados;

   nodrošinās pielāgošanās pasākumus klimata pārmaiņām attiecībā uz 35 miljoniem hektāru, kā arī izstrādās paraugprakses piemērošanas risinājumus dažādās jomās.

Starpposma novērtējumā izklāstītajos provizoriskajos rezultātos bija iekļauta arī aplēse, ka labums, ko sabiedrībai radīs vairāki projekti, kurus iesniedza 2014. gada LIFE uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus kontekstā, būs EUR 1,7 miljardu vērtībā. Tikai šis rādītājs vien četras reizes pārsniedz programmas LIFE kopējo budžetu 2014. gadam. Pētījums arī apstiprināja, ka programma efektīvi veic katalizatora funkciju, ņemot vērā apstākli, ka saskaņā ar aprēķiniem integrēto projektu gadījumā vides un klimata mērķu īstenošanai par katru no programmas LIFE finansējuma piešķirtu euro papildu EUR 23 tiks finansēti no citiem avotiem.

Programmas LIFE radīto ES mēroga pievienoto vērtību atzīst gandrīz visas ieinteresētās personas un plaša sabiedrība. Šī pievienotā vērtība izriet no programmas nodrošinātā atbalsta konsekventai ES vides un klimata jomas tiesiskā regulējuma un politikas izstrādei un piemērošanai visā ES. Ar programmas LIFE palīdzību tiek risinātas arī tādas pārrobežu problēmas, kuras dalībvalstis individuāli, domājams, nerisinātu. Tas ļauj efektīvāk dalīt atbildību un sekmē solidaritāti ES vides vērtību apsaimniekošanas/saglabāšanas jomā, kā arī nodrošina ES mēroga platformu paraugprakses apmaiņai un demonstrējumu pasākumiem. Ar programmas LIFE finansējumu tiek atbalstīti pasākumi, kas, ņemot vērā to veidu, netiktu finansēti valsts līmenī. Tā ir vērsta uz salīdzinoši neliela mēroga projektiem, kas savukārt veicina plašākas darbības un vides politikas iekļaušanu svarīgākajos ES izdevumu instrumentos. LIFE piešķir prioritāti projektiem, kurus ir iespējams atkārtot un kuri spēj radīt tirgū laižamus risinājumus vides problēmām (skatīt turpmāk aprakstīto piemēru).

Inovatīva tehnoloģija energoefektīvu krāsu jutīgu saules bateriju ražošanai ar zemām izmaksām.

Šis Zviedrijas projekts apliecināja sietspiedes kā Dye-Sensitised Solar Cells (DSCs) ražošanas metodes potenciālu un mērogojamību. Šī saules enerģijas tehnoloģija apvienojumā ar izvēlēto ražošanas metodi ir ilgtspējīga un videi nekaitīga, kā arī nerada toksiskas emisijas. Tika aprēķināts, ka “krāsu jutīgo” saules elementu ražošanas izmaksas, izmantojot projekta tehnoloģiju, nepārsniedz 80 EUR/m2 (paredzētais izmaksu mērķis).

Pētījumā, ko izmantoja, sagatavojot starpposma novērtējumu, arī izcelti vairāki aspekti, kurus būtu iespējams uzlabot vai pētīt padziļināti, piemēram, dotāciju pārvaldības procedūru vienkāršošana, vajadzība stiprināt programmas stratēģisko uzsvaru, kā arī saziņas stratēģijas uzlabošana, lai efektīvāk uzrunātu mērķauditorijas. Komisija plāno pievērsties šiem aspektiem, izstrādājot otro LIFE daudzgadu darba programmu 2018.–2020. gadam.

1.3.2. 2007.–2013. gada programmu rezultāti

Īstenošanas aspekti

Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda tiešie maksājumi saskaņā ar iepriekšējo režīmu pirms 2013. gada kopējās lauksaimniecības politikas reformas tika sekmīgi īstenoti, dalībvalstu pārvaldes iestādēm laikus veicot atbalsta aprēķināšanu un piešķiršanu. Tiešie maksājumi aptver gada maksājumu shēmas lauksaimniekiem, uz kuriem neattiecas “programmas” pieeja. Tādējādi ar tiem saistītās problēmas atšķiras no grūtībām, kas rodas, īstenojot instrumentus, kuri darbojas, pamatojoties uz daudzgadu “programmām”. Iepriekšējās tiešo maksājumu un dažādu lauksaimniecības nozaru reformas, piemēram, 2008. gada vienotā lauksaimniecības politikas atbilstības pārbaude, ietvēra ilgtermiņa procesu atbalsta atsaistīšanai no ražošanas. Atbalsta aprēķināšana un tā piešķiršana lauksaimniekiem pēc reformas bija sarežģīts izpildes uzdevums, jo īpaši dalībvalstu pārvaldēm, tomēr tas tika efektīvi īstenots, un to daļēji apliecina pareiza budžeta izpilde.

Attiecībā uz lauku attīstību (Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai) 2007.–2013. gada periodā atsevišķās dalībvalstu programmās tika veiktas vairākas korektīvas izmaiņas, ņemot vērā starpposma novērtējumos sniegtos ieteikumus un iekļaujot papildu līdzekļus, kas bija paredzēti jaunu problēmu (atbilstības pārbaude) un ekonomikas krīzes (Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāns) risināšanai. Lielākajā daļā novēroto izmaiņu ir ietverta finanšu piešķīrumu pārbīde starp vienas un tās pašas vai citas ass pasākumiem, kā arī izvēlēto saņēmēju un atbilstības kritēriju pielāgošana. Galvenie budžetā veikto labojumu cēloņi bija stratēģisko prioritāšu izmaiņas, zems finanšu apgūšanas līmenis, kā arī vajadzība pārvarēt neparedzētus sarežģījumus vai problēmas, kas izriet no izmaiņām ekonomiskajā vai plašākā politiskajā/likumdošanas kontekstā. Galīgais apgūšanas līmenis attiecībā uz 64 slēgtām programmām (no kopā 92 programmām) 2007.–2013. gada periodā ir 99,1 %.

Laikposmā līdz 2015. gadam Eiropas Revīzijas palāta sagatavoja piecus īpašus ziņojumus, kas ir tiešā veidā saistīti ar lauku attīstību111. Komisija ir īstenojusi svarīgākos Revīzijas palātas sniegtos ieteikumus. Konkrētāk, 2016. gada aprīlī Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai īstenošanas akta (Regula (ES) Nr. 808/2014) vienkāršošanas un grozīšanas, kā arī Komisijas priekšlikuma regulai par nozares pamataktu grozīšanu (COM(2016) 605 final) kontekstā tika īstenoti ieteikumi saistībā ar norādījumu uzlabošanu un šķēršļu samazināšanu finanšu instrumentu apguvei.

Eiropas Revīzijas palāta 2016. gadā pieņēma Īpašo ziņojumu Nr. 36/2016 “Novērtējums par 2007.–2013. gada kohēzijas un lauku attīstības programmu slēgšanas kārtību”. Revīzijas palāta pārbaudīja, vai slēgšanas noteikumi un procedūras nodrošina Komisijai un dalībvalstīm pamatu efektīvai un savlaicīgai programmu slēgšanai. Tā secināja, ka Komisijas slēgšanas pamatnostādnes attiecībā uz lauku attīstību bija savlaicīgas un visaptverošas, kā arī nodrošināja dalībvalstīm pienācīgu pamatu, lai tās efektīvi sagatavotos slēgšanai. Turklāt Komisija efektīvi sniedza papildu atbalstu dalībvalstu vajadzību risināšanai.

Attiecībā uz Eiropas Zivsaimniecības fondu (EZF, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda priekštecis) ES zivsaimniecības nozarē ir veikta vērienīga pārstrukturēšana — daļēji arī globālās ekonomikas krīzes dēļ, no kuras izrietēja krass naftas cenu kāpums. Pēdējā laikā novērojamās zemās degvielas cenas, kā arī pakāpeniska ES flotes samazināšana un turpmāka ievērojama pārstrukturēšana ir radījusi nozarē būtiskas izmaiņas. Dažu aizvadīto gadu laikā ES flote ir reģistrējusi nepieredzēti lielu neto peļņu (2014. gadā 50 % pieaugums salīdzinājumā ar 2013. gada peļņas līmeni), un ir panākts progress, lai visā ES flotē nodrošinātu lielāku līdzsvaru starp zvejošanas jaudu un zvejas iespējām.

Ārējais analītiskais pētījums, ko izmantoja, sagatavojot Eiropas Zivsaimniecības fonda ex-post novērtējumu par 2007.–2013. gada periodu, kas tika pabeigts 2016. gada beigās112, parādīja, ka kopējie ES maksājumi Eiropas Zivsaimniecības fondam laikposmā līdz 2015. gada maijam veidoja 71 % no kopējā ES finansējuma, kas bija sākotnēji plānots Eiropas Zivsaimniecības fondam (samaksāti EUR 2812 miljoni). Neraugoties uz vairākām ar pārvaldību saistītām problēmām, no kurām dažkārt izriet vērā ņemama sertifikātu anulēšana un automātiska saistību atcelšana113, piemērojot N+2 noteikumu, dokumenti, ko dalībvalstis iesniedza saistībā ar Eiropas Zivsaimniecības fonda slēgšanu, apliecina, ka maksājumi sasniedza vairāk nekā 90 % no plānotās summas. Tomēr vairākas dalībvalstu vadošās iestādes uzskata, ka administratīvais slogs joprojām ir pārāk lieks, lai gan lielākajā daļā dalībvalstu tika uzskatīts, ka pārvaldības uzdevumu noteikšana un sadale kopumā ir vērtējama pozitīvi. Vairākumā dalībvalstu Eiropas Zivsaimniecības fonds tika īstenots centrāli, atspoguļojot nozares un programmas nosacīti nelielo mērogu salīdzinājumā ar citiem Eiropas struktūrfondiem. Dažās decentralizētās dalībvalstīs atsevišķi pasākumi tika deleģēti reģionālajām starpniekstruktūrām. Saskaņā ar aplēsēm vidējais administratīvo darbvietu skaits uz miljonu euro no plānotā Eiropas Zivsaimniecības fonda ir 0,3, izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu (aplēses pamatā ir Eiropas Zivsaimniecības fonda vadošo iestāžu pārstāvju intervijas). 

Ārējais pētījums arī apstiprināja, ka spēkā esošā uzraudzības sistēma nenodrošināja uzticamu informāciju un ka bija daudzi datu iztrūkumi. Tādēļ Komisija Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda ietvaros izstrādāja jaunu kopējo uzraudzības un novērtēšanas sistēmu. Sistēma, kas tika izstrādāta, sadarbojoties ar dalībvalstīm, pašlaik tiek īstenota un sāk nodrošināt labākas kvalitātes datus.

Ieguldījums politikas mērķu sasniegšanā

Tā kā dalībvalstis iesniedza Komisijai ex-post novērtējumus par 2007.–2013. gada lauku attīstības programmu rezultātiem tikai 2016. gada beigās114, Komisija 2017. gadā plāno sagatavot augsta līmeņa kopsavilkuma ziņojumu. Tādējādi turpmāk sniegtā ar šīm programmām saistīto panākumu izklāsta pamatā ir galvenokārt pieejamā uzraudzības informācija par programmas īstenošanu.

Gudra izaugsme

Laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam kopējā lauksaimniecības politika radīja ievērojamu pozitīvu ietekmi uz lauksaimniecības nozares ekonomisko dzīvotspēju, piedāvājot nozarei īpaši paredzētu finansējumu, lai uzlabotu tās darbību. ES lauksaimniecības nozare laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam palielināja kopējo faktoru ražīgumu par 0,9 % gadā (ES-13 dalībvalstis — par 1,8 % gadā115), kas skaidri apliecināja, ka ražošanas faktori tiek izmantoti efektīvāk.

Lauku attīstības finansējums nodrošināja atbalstu zināšanu uzkrāšanai, ieguldījumiem, dažāda veida sadarbībai un inovācijai. Atbalsts inovācijām tika novirzīts uz 156 600 lauku saimniecībām, kas savā uzņēmējdarbībā ir ieviesušas jaunus produktus un tehnoloģijas. Tika sekmīgi apmācīti aptuveni trīs miljoni lauksaimnieku, un vairāk nekā EUR 44,8 miljardi tika ieguldīti, lai atbalstītu 430 000 lauku saimniecību modernizāciju. Tika atbalstīti vai izveidoti gandrīz 70 000 mikrouzņēmumu. Izstrādes jomā 2007.–2013. gada periodā atbalstu saņēma aptuveni 2000 sadarbības projektu, kas bija vērsti uz jaunu produktu vai jaunu metožu izstrādi.

Attiecībā uz Eiropas Zivsaimniecības fondu ārējā analītiskajā pētījumā, ko izmantoja, izstrādājot 2007.–2013. gada ex-post novērtējumu, tika secināts, ka Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsts palīdzēja panākt flotes konkurētspējas vispārēju uzlabošanos, sekmējot atlikušās flotes, zvejas ostu un izkraušanas vietu modernizāciju, kā arī, pateicoties ieguldījumiem tirdzniecības un apstrādes jomā, palielināt zivju izstrādājumu pievienoto vērtību. Neraugoties uz ražošanas jaudas pieaugumu, rezultāti akvakultūras jomā nesasniedza paredzētos mērķus, jo ES akvakultūras ražošanas nozarē Eiropas Zivsaimniecības fonda darbības periodā bija vērojama stagnācija, kas galvenokārt izrietēja no nelabvēlīgiem tirgus apstākļiem. Gadījuma izpēte un izdevumu kategoriju analīzes liecināja, ka atbalsta saņēmēji un vadošās iestādes kopumā ir vienisprātis, ka Eiropas Zivsaimniecības fonds veicināja atbalsta saņēmēju ekonomisko izturētspēju, jo īpaši gliemju nozarē. Citi pasākumi, piemēram, ieguldījumi akvakultūras produktu ražotāju veiktajā apstrādē, kvalitātes shēmas sertifikācijas utt., veicināja arī projektu īstenotāju konkurētspēju. Tomēr šķiet, ka Eiropas Zivsaimniecības fonda ietekme uz ES akvakultūras konkurētspēju kopumā ir nebūtiska116. Saistībā ar inovāciju jānorāda, ka kopējā zivsaimniecības jomā īstenotā inovācija galvenokārt bija vērsta uz zvejas rīku selektivitāti, ņemot vērā regulējumu prasības un izkraušanas pienākumu, kā arī uz degvielas patēriņa efektivitāti. Inovācija zivsaimniecības nozarē bija galvenokārt vērsta uz vidi, bet tā arī sniedza ieguldījumu flotes konkurētspējā, jo īpaši saistībā ar progresu degvielas efektīvas izmantošanas jomā117.

Eiropas Zivsaimniecības fonds arī ieviesa sabiedrības virzītu vietējo attīstību kā inovatīvu veidu, kādā risināt zivsaimniecības nozarē vērojamo lejupslīdi. Nesen veikta Zivsaimniecības reģionu tīkla analīze apliecināja, ka sabiedrības virzīta vietējā attīstība bija galvenais mehānisms, kas nodrošināja atbalstu mazapjoma piekrastes flotēm. Šiem atbalsta saņēmējiem tika novirzīti EUR 170 miljoni, palīdzot tiem dažādot ieņēmuma avotus, piemēram, ar tūrisma palīdzību, vai palielinot to nozvejas pievienoto vērtību, izmantojot īsas tirdzniecības ķēdes.

Ilgtspējīga izaugsme

Laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam vairāk nekā 80 % no kopīgajiem KLP maksājumiem bija saistīti ar tā dēvēto savstarpējo atbilstību — lauksaimnieku atbilstību pamatstandartiem attiecībā uz vidi (kā arī pārtikas nekaitīgumu, dzīvnieku un augu veselību un dzīvnieku labturību). Daļa no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda ieguldījuma dabas resursu ilgtspējīgas apsaimniekošanas un klimata pasākumu jomā tika veikta ar šo pasākumu starpniecību. Turklāt, atbalstot lauksaimniekus, Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds novērsa to, ka tiek izmantotas iespējami kaitīgas intensīvas prakses veidi. Lauksaimniecības nozares (tostarp augšņu) radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas turpināja samazināties, laikposmā no 2000. līdz 2014. gadam ES-28 samazinoties par 10,1 %, t. i., par vidēji 0,8 % gadā.

Saskaņā ar lauku attīstības programmām tika veikti dažāda veida platībatkarīgie maksājumi, lai gan lauksaimniecības, gan mežsaimniecības nozarē veicinātu tādu pārvaldības praksi, kura, kā pierādīts, pozitīvi ietekmē bioloģisko daudzveidību, augsni, ūdeni un gaisu. 2007. līdz 2013. gada plānošanas periodā agrovides shēmu platība tika paplašināta līdz 47 miljoniem ha, kas veidoja vairāk nekā 25 % no ES-27 valstu119 lauksaimniecībā izmantotās zemes platības 2013. gadā. Konkrēti — atbalsts, kas saņemts no lauksaimniekiem, lai pārietu uz bioloģisko lauksaimniecību vai turpinātu īstenot to, aptvēra 7,7 miljonus hektāru. Tam visam bija būtiska nozīme ekoloģisko raksturlielumu uzlabošanā ES lauksaimniecībā.

Attiecībā uz Eiropas Zivsaimniecības fondu ārējā analītiskajā pētījumā, ko izmantoja, izstrādājot 2007.–2013. gada ex-post novērtējumu, tika konstatēts, ka Eiropas Zivsaimniecības fonda perioda beigās bija īstenots mērķis ar Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalstu pielāgot ES zvejas flotes jaudu flotes kapacitātes un bruto tilpības ziņā. Tomēr progress saistībā ar zivsaimniecības ilgtspējīgu izmantošanu lielā mērā ir zivsaimniecības apsaimniekošanas rezultāts ar lēsto Eiropas Zivsaimniecības fonda neto ieguldījumu aptuveni 66 % apmērā no kopējā flotes jaudas samazinājuma. Lai gan lielākā daļa vadošo iestāžu atzina, ka Eiropas Zivsaimniecības fonds palīdzēja samazināt zvejošanas radīto negatīvo ietekmi uz vidi, tādu projektu īstenošana, kuru mērķis ir īpaši aizsargāt un saglabāt bioloģisko daudzveidību, Eiropas Zivsaimniecības fonda ietvaros bija salīdzinoši ierobežota. Tas bija sagaidāms, ņemot vērā apstākli, ka programma bija vērsta uz zivsaimniecības un akvakultūras attīstību (kas samazināja kaitīgu ietekmi uz vidi vai vismaz nodrošināja, ka šī ietekme nepārsniedz pieļaujamo līmeni), nevis bioloģiskās daudzveidības mērķu īstenošanu. Bija pieejami arī citi finansējuma avoti, piemēram, LIFE+, ar konkrētāku bioloģiskās daudzveidības aizsardzības un saglabāšanas kompetenci120.

Integrējoša izaugsme

Tiešo maksājumu un tirgus pasākumu apvienošana palīdzēja ierobežot darbvietu un produkcijas apjoma samazināšanos.121 Lauku apvidos 2015. gadā nodarbinātības līmenis pieauga līdz 65 %. Tas bija svarīgi, ņemot vērā ES 11 miljonus lauku saimniecību, tajās nodarbinātos 22 miljonus regulāro strādājošo un tos, kas bija saistīti ar lauksaimniecību, proti, pārtikas pārstrādes, pārtikas mazumtirdzniecības un citās piegādes vai pakārtotās nozarēs (kopā veidojot nozari ar gandrīz 44 miljoniem darbvietu). Tajā pašā laikā tiešie maksājumi bija lielā mērā atsaistīti no ražošanas, un lauksaimnieki varēja reaģēt uz tirgus signāliem.

Kopējā lauksaimniecības politika arī veicināja līdzsvarotu teritoriālo attīstību ES, izmantojot lauku attīstības pasākumus, ar ko atbalstīja gandrīz 53 000 darbību, uzlabojot pamatpakalpojumus lauku apvidos (piemēram, transports, elektroenerģija, mājsaimniecības apkope) laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam. Maksājumi, kas izrietēja no dažādu lauku attīstības pasākumu piemērošanas, sniedza labumu lielākajai daļai lauku saimniecību un saistītajiem strādājošajiem. Šie maksājumi ir būtisks elements nodarbinātības saglabāšanai.

53 000 

darbības, kas uzlabo pamatpakalpojumus lauku apvidos (piemēram, transports, elektroenerģija, mājsaimniecības apkope).

Attiecībā uz Eiropas Zivsaimniecības fondu ārējā analītiskajā pētījumā, ko izmantoja, izstrādājot 2007.–2013. gada ex-post novērtējumu, tika secināts, ka ieguldījumi apstrādes un tirdzniecības jomā palīdzēja saglabāt un radīt darbvietas, kā arī paātrināja nozares modernizāciju. Vietējo zivsaimniecības apvidu ilgtspējīga attīstība (4. ass) ļāva saglabāt un radīt darbvietas, un tā ir bijusi galvenais politikas instruments dzīves kvalitātes uzlabošanai apvidos, kas ir atkarīgi no zivsaimniecības. Aplēses liecina, ka Eiropas Zivsaimniecības fonds kopumā sniedza ieguldījumu aptuveni 20 000 darbvietu radīšanā. Rādītāji par saglabātajām darbvietām ir pieejami tikai attiecībā uz 4. asi. Saskaņā ar aplēsēm fonds palīdzēja saglabāt aptuveni 9000 darbvietu122.

Aplēses liecina, ka Eiropas Zivsaimniecības fonds sniedza ieguldījumu aptuveni

20 000 darbvietu radīšanā.

1.4.    Drošība un pilsonība (3. budžeta izdevumu kategorija)123

ES budžeta 3. izdevumu kategorijā tiek apvienotas vairākas programmas (EUR 4 miljardu apmērā, kas ir 2,6 % no kopējā ES 2016. gada budžeta), ar ko atbalsta steidzamu politisku problēmu risināšanu tādās jomās kā drošība, patvērums, migrācija un trešo valstu valstspiederīgo integrācija, veselība un patērētāju aizsardzība, kā arī kultūra un dialogs ar pilsoņiem. Finansējums ir paredzēts projektiem, kuros ES sadarbība rada ievērojamu efektivitātes pieaugumu.

Diagramma: Augšā: galvenās programmas, kas 2016. gadā finansētas 3. izdevumu kategorijā./Apakšā:

3. izdevumu kategorijas īpatsvars visā 2016. gada budžetā. Visas summas miljonos EUR.



Programmas nodrošinātais atbalsts Komisijas prioritāšu īstenošanai:

Programmas 3. izdevumu kategorijas ietvaros galvenokārt sekmē Ž. K. Junkera vadītās Komisijas prioritāšu īstenošanu drošības un pamattiesību, kā arī migrācijas jomā. Neraugoties uz nelielo pieejamo budžetu, šīs programmas veicina stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu. Piemēram, Veselības programma atrodas saskares punktā starp gudru un integrējošu izaugsmi: tā finansē darbības inovācijas īstenošanai veselības un veselības aprūpes jomā, sniedz atbalstu dalībvalstīm, kuras īsteno veselības aprūpes sistēmas reformu, un tajā pašā laikā īsteno darbu saistībā ar veselības un slimību profilakses veicināšanu, kā arī risina problēmu ar pieaugošo nevienlīdzību veselības jomā, veicot pasākumus attiecībā uz neaizsargāto grupu veselību un kopš 2015. gada īpaši pievēršoties bēgļiem. Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds124 sekmē integrējošu izaugsmi, finansējot projektus trešo valstu valstspiederīgo integrācijai.

1.4.1. 2014.–2020. gada programmu īstenošanas progress

2016. gads bija vēl viens izšķirošs gads, kurā Eiropai bija jāapliecina sava spēja risināt ar migrāciju saistītās problēmas un novērst drošības apdraudējumus. Sākotnējie dati parāda, ka pie ES ārējām robežām aizturēto neatbilstīgo migrantu skaits ir samazinājies (no 1,8 miljoniem 2015. gadā līdz 0,5 miljoniem 2016. gadā). Nelikumīgas ieceļošanas gadījumu skaits Grieķijā ārkārtīgi samazinājās, pateicoties ES un Turcijas paziņojuma īstenošanai. Tomēr nelikumīgo ieceļotāju skaits no Lībijas joprojām ir ļoti liels.

Šīs problēmas palīdz risināt divi specializēti fondi ar EUR 11 miljardu lielu kopējo budžetu. Šos fondus īsteno (70 %) saskaņā ar dalīto pārvaldību (izmantojot valsts programmas), kā arī tiešo pārvaldību (izmantojot ārkārtas finansējumu). Minētie fondi ir Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds (AMIF) un Iekšējās drošības fonds (IDF) ar virzieniem IDF “Robežas” un IDF “Policija”. Abu programmu īstenošana 2016. gadā kļuva intensīvāka.

AMIF — atbalsta sniegšana dalībvalstīm saistībā ar darbībām patvēruma, likumīgās migrācijas un trešo valstu valstspiederīgo integrācijas, atpakaļ atgriešanas, pārmitināšanas un pārcelšanas jomā

Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds atbalsta dažāda veida projektus.

   Patvēruma projekti: dalībvalstis Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda valsts programmu ietvaros 2016. gadā iztērēja EUR 49,4 miljonus. Tādējādi ar dažādu uzņemšanas un patvēruma sistēmu jomā īstenotu projektu starpniecību tika nodrošināta palīdzība 366 426 patvēruma meklētājiem (piemēram, juridiskā palīdzība un pārstāvība, sociālās konsultācijas, mērķtiecīgi pakalpojumi neaizsargātām grupām).

   Likumīgās migrācijas un integrācijas projekti: dalībvalstis Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda valsts programmu ietvaros 2016. gadā iztērēja EUR 43,8 miljonus, lai saskaņā ar valsts, vietējām un reģionālajām stratēģijām sniegtu atbalstu 1 602 041 trešo valstu valstspiederīgajam, īstenojot integrācijas pasākumus, piemēram, izglītības un apmācības jomā, tostarp valodu apmācības un sagatavošanās darbības, lai atvieglotu piekļuvi darba tirgum, sniegtu konsultācijas un palīdzību mājokļu jomā, nodrošinātu iztikas līdzekļus un administratīvos un juridiskos ieteikumus, medicīnisko un psiholoģisko aprūpi.

   Atpakaļ atgriešanas projekti: dalībvalstis ar fonda atbalstu ievērojami pastiprināja darbu brīvprātīgās atgriešanās un piespiedu izraidīšanas jomā. Dalībvalstis 2016. gadā iztērēja EUR 105,9 miljonus, lai brīvprātīgas atgriešanās programmu ietvaros nodrošinātu 26 187 personām iespēju atgriezties un, veicot izraidīšanas operācijas atbilstīgi Savienības tiesiskajā regulējumā noteiktajiem standartiem, atgrieztu atpakaļ 11 561 personu. Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds arī finansēja integrētas atgriešanas pārvaldības lietotni (IRMA). Tā ir droša platforma, lai atvieglotu kopīgu atgriešanas operāciju plānošanu un palīdzētu dalībvalstīm un Eiropas Robežu un krasta apsardzei apkopot un dalīties ar informāciju.

   Pārmitināšana: dalībvalstis 2015. gada 20. jūlijā vienojās no trešām valstīm pārmitināt 22 504 personas, kurām nepārprotami nepieciešama starptautiskā aizsardzība. 2016. gada 18. marta ES un Turcijas paziņojumā noteikts, ka par katru Sīrijas valstspiederīgo, ko atgriež Turcijā no Grieķijas salām, cits Sīrijas valstspiederīgais tiks pārmitināts no Turcijas uz ES. Dalībvalstis 2016. gadā pārmitināja kopā 14 205 personas, kas salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem iezīmē ievērojamu pieaugumu. Saskaņā ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda regulu dalībvalstij, kurā tiek pārmitināta persona, par katru šādu personu tika piešķirts vienreizējs maksājums EUR 10 000125 vai EUR 6000 apmērā.

   Pārcelšana: Lai atbalstītu 160 000 personu pārvietošanu laikposmā no 2015. gada septembra līdz 2017. gada septembrim, 2016. gadā tika piešķirts papildu finansējums EUR 1040 miljonu apmērā. Saskaņā ar Padomes lēmumu par pārcelšanu dalībvalstij, uz kuru tiek veikta personu pārcelšana, par katru pārcelto personu tika piešķirts vienreizējs maksājums EUR 6000 apmērā, kā arī Grieķijai un Itālijai — vienreizējs EUR 500 maksājums par katru pārcelto personu. Tas palīdzēja paātrināt pārcelšanu. 2016. gada beigās no Grieķijas katru mēnesi tika pārceltas vidēji 1000 personas, bet no Itālijas — vidēji 700 personas mēnesī. Kopā 2016. gada beigās bija pārcelti 9923 cilvēki (2649 no Itālijas un 7274 no Grieķijas). Līdz 2017. gada septembra mērķa īstenošanai vēl ir veicams liels darbs.

Projektu CITIES-GROW (“Migrantu integrācija ar saimnieciskās darbības palīdzību pilsētās”) koordinē EUROCITIES (Eiropas lielāko pilsētu tīkls). Tajā piedalās 16 Eiropas pilsētas: Atēnas, Barselona, Birmingema, Braitona un Hova, Drēzdene, Gdaņska, Ģente, Helsinki, Lisabona, Minhene, Nante, Nikosija, Rīga, Roterdama, Tampere un Utrehta.

Šā projekta ietvaros pilsētas, ka saskaras ar kopīgām integrācijas problēmām, tiek iedalītas pāros. Viena pilsēta veic konsultējošu funkciju. Tā dalās ar pieredzi un piedāvā neatkarīgu atbalstu pilsētai, kas veic īstenošanu un vēlas paaugstināt standartus un īstenot pārmaiņas. Abas puses gūst labumu, daloties ar zinātību, speciālajām zināšanām un labas prakses pieredzi par to, kā vislabāk īstenot konkrētas vietēja mēroga darbības, lai sekmīgi integrētu trešo valstu valstspiederīgos un starptautiskās aizsardzības saņēmējus. Kopīga atbildība un sadarbība starp politikas veidotājiem, kā arī atbalsta saņēmējiem un attiecīgajām ieinteresētajām personām, izveidojot atbalsta tīklus, nodrošina gūto secinājumu izmantošanu arī pēc projekta īstenošanas beigām.

Ir organizētas jau četras konsultāciju shēmas:

   pircēju un piegādātāju kontaktu veicināšana: imigrantu uzņēmēju piekļuve publiskiem un privātiem līgumiem;

   sadarbība ar uzņēmumiem, vietējām nodarbinātības aģentūrām un vietējām izglītības iestādēm, lai sekmētu darba un prasmju atbilsmi jauniešu ar migrantu izcelsmi nodarbināšanai;

   pakalpojumi, lai atbalstītu migrantus uzņēmējus;

   stratēģijas diskriminācijas novēršanai vietējā darba tirgū.

Iekšējās drošības fonds

Komisija kopā ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru, ko parasti sauc par Frontex, un dalībvalstīm turpināja darbu pie efektīvas klātbūtnes nodrošināšanas jūrā. Aģentūra katru dienu Vidusjūras centrālajā daļā izvietoja vidēji vairāk nekā 600 amatpersonas, un visa 2016. gada laikā kopīgās operācijas “Triton” ietvaros tika pastāvīgi izmantoti 15 kuģi, četri gaisa kuģi un divi helikopteri. Vidusjūras centrālajā daļā 2016. gadā tika izglābti 174 500 cilvēku. Vidusjūras austrumu daļā kopīgās operācijas “Poseidon” ietvaros Grieķijai katru dienu sniedza atbalstu vidēji 760 amatpersonas un visu gadu tika izmantotas 10–12 jūras tehnikas vienības (atkrastes patruļkuģi, piekrastes patruļlaivas) un cits aprīkojums (t. i., helikopteri, patruļmašīnas, autobusi un ar termokamerām aprīkoti furgoni).

Lai atbalstītu robežu pārvaldības politiku, dalībvalstis Iekšējās drošības fonda ietvaros 2016. gadā iztērēja EUR 133,6 miljonus. Tas dalībvalstīm ļāva ievērojami palielināt savus ieguldījumus valsts robežu aizsardzības spējās, piemēram, iegādājoties augstvērtīgu aprīkojumu (piemēram, iepērkot helikopterus vai laivas, veicot nepieciešamo IT sistēmu modernizāciju vai uzturēšanu), kas ir svarīgs efektīvas ārējo robežu pārvaldības nodrošināšanai pašreizējā situācijā, ko raksturo liels migrācijas spiediens.

Kā daļa no pasākumiem migrācijas krīzes pārvaldībai tika turpināta “karsto punktu” pieejas īstenošana Grieķijā un Itālijā.

Lai atbalstītu politiku, kuras mērķis ir sagraut organizēto noziedzību, dalībvalstis Iekšējās drošības fonda valsts programmu ietvaros 2016. gadā iztērēja EUR 35 miljonus, lai īstenotu projektus noziedzības novēršanas un apkarošanas jomā. Šiem līdzekļiem bija būtiska nozīme, uzlabojot dalībvalstu spēju risināt pārrobežu problēmas. Piemēram, 2016. gadā 2383 tiesībaizsardzības ierēdņi tika apmācīti pārrobežu jomā (terorisms, organizētā noziedzība, korupcija).

Dalībvalstis Iekšējās drošības fonda valsts programmu ietvaros 2016. gadā iztērēja EUR 10,88 miljonus, lai īstenotu projektus risku un krīžu jomā. Projekti bija vērsti uz krīzes situāciju, tostarp terorisma gadījumu, novēršanu un pārvarēšanu, kā arī agrīnas brīdināšanas mehānismiem.



Efektīva robežu pārvaldība: “karstie punkti”, kas saņem operatīvo un finansiālo atbalstu no Komisijas un attiecīgajām aģentūrām126.

Grieķijā 2016. gadā tika izveidoti pieci pilnībā funkcionējoši karstie punkti (Lesba, Lera, Kosa, Hija un Sama). “Karsto punktu” kopējā kapacitāte ir 7450 vietu, un šie punkti tika izmantoti migrantu reģistrācijai. Kopš 2016. gada 20. marta “karstie punkti” ir pielāgoti ES un Turcijas paziņojuma prasībām, lai uzlabotu patvēruma procedūru un atvieglotu ātru atgriešanos no salām uz Turciju.

Itālijā 2016. gada 31. decembrī darbojās četri “karstie punkti” (Lampedūza, Trapani, Taranto un Pocallo), kuru kopējā kapacitāte bija 1600 vietas. Turklāt Itālija 2016. gada 7. decembrī paziņoja, ka tā piemēros “karstā punkta” procedūru 15 izkāpšanas ostās. Neraugoties uz nepieredzēti lielo ieceļojušo personu skaitu 2016. gadā, Itālija panāca ievērojamu progresu migrantu reģistrēšanā un identificēšanā, paaugstinot kopējo pirkstu nospiedumu noņemšanas rādītāju līdz 97 % attiecībā uz visu 2016. gadu.

Visi migranti, kas ieradās karsto punktu teritorijās, 2016. gada beigās tika pārbaudīti, tika noņemti to pirkstu nospiedumi, un tie tika reģistrēti un informēti par turpmākajām procedūrām, jo īpaši īstenojot dažādas informācijas kampaņas, iekārtojot informatīvus stendus utt. Papildus drošības pārbaudēm karsto punktu darba plūsma un pārvietošanas process arī ietvēra integrētas un sistemātiskas veselības pārbaudes, un tika uzlaboti uzņemšanas apstākļi, īpašu uzmanību veltot neaizsargātām grupām, tostarp bērniem.

Instruments ārkārtas atbalstam ES

Ņemot vērā, ka 2016. gadā ES ieceļoja liels skaits bēgļu, ES izveidoja Ārkārtas atbalsta instrumentu Savienībā (ĀAI)127, lai atbalstītu valsts iestādes humānās palīdzības sniegšanā, reaģējot uz bēgļu un migrācijas krīzēm. ĀAI 2016.–2018. gada periodam ir piešķirti līdz EUR 700 miljoniem. Grieķija 2016. gadā bija vienīgā dalībvalsts, kas atbilda diviem regulā noteiktajiem atbilstības kritērijiem128. Līdz šim saskaņā ar šo regulu finansēto darbību mērķis ir bijis humanitārās situācijas jautājumu risināšana Grieķijā. Līdz 2016. gada beigām ar 14 ANO aģentūrām, starptautiskām organizācijām un nevalstiskām organizācijām bija noslēgti līgumi vairāk nekā EUR 190 miljonu vērtībā, lai tās sniegtu ārkārtas palīdzību ūdens, sanitārijas un higiēnas, pajumtes, veselības, aizsardzības un izglītības jomā. Vairāk nekā 35 000 bēgļu tika nodrošināti ar pajumti, un tika izveidotas 417 ārkārtas situāciju telpas nepavadītiem nepilngadīgajiem.

ES Civilās aizsardzības mehānisms

Savienības Civilās aizsardzības mehānisms 2016. gadā tika aktivizēts 26 reizes, lai reaģētu uz katastrofām Savienībā un ārpus tās robežām. Ārkārtas reaģēšanas koordinācijas centrs (ERCC), t. i., mehānisma operatīvais centrs, dažādās krīzes situācijās atviegloja un koordinēja129 ekspertu un palīdzības vienību nosūtīšanu no līdzdalīgajām valstīm130. Komisija 2016. gada februārī mehānisma ietvaros un kopā ar ES dalībvalstīm dibināja Eiropas medicīnisko korpusu, tiešā veidā reaģējot uz secinājumiem, kas tika gūti saistībā ar starptautisko reakciju uz Ebolas vīrusa krīzi.

Atbalsts dialogam ar iedzīvotājiem — programma “Eiropa pilsoņiem”

Programma “Eiropa pilsoņiem” sekmē iedzīvotāju izpratni par ES, tās vēsturi un daudzveidību, īstenojot divus virzienus. Pašlaik tiek veikts programmas “Eiropa pilsoņiem” starpposma novērtējums, un sagaidāms, ka tas tiks pabeigts tuvāko mēnešu laikā. Fonds tiek īstenots tiešā pārvaldībā. No 2496 saņemtajiem pieteikumiem 2016. gadā tika izvēlēti 396.

Programmas daļas “Eiropas atcere” ietvaros tika atbalstītas 38 iniciatīvas, kas mudināja pārdomāt totalitāro režīmu rašanās cēloņus Eiropas jaunāko laiku vēsturē un pieminēt šo režīmu noziegumu upurus.

Programmas daļas “Demokrātiskā iesaistīšanās un pilsoniskā līdzdalība” ietvaros 237 pilsētu sadraudzības projekti, 30 pilsētu tīkli un 25 pilsoniskās sabiedrības projekti bija vērsti uz izpratni par atceri, kopīgo vēsturi un vērtībām, kā arī uz pilsonisko līdzdalību un demokrātisko iesaistīšanos kontekstā, ko ir ietekmējusi bēgļu un migrācijas krīze, kā arī finanšu krīzes ilgstošo ietekmi.



Tiesiskuma programma

Tiesiskuma programma (budžets EUR 47,7 miljoni) 2016. gadā sekmēja turpmāku Eiropas tiesiskuma jomas attīstību. Darbības dotācijas ir piešķirtas 13 satvara partneriem — ES tīkliem, kas darbojas tiesu iestāžu sadarbības jomā saistībā ar civillietām vai krimināllietām, vai piekļuvi tiesām. Tie, piemēram, ietver Eiropas Savienības notāru padomi, Eiropas Cietumu un labošanas dienestu organizāciju, organizāciju Fair Trials Europe, organizāciju Victims Support Europe un Eiropas Tiesu iestāžu padomju tīklu. Darbības dotācijas palīdzēja attīstīt šo struktūru darbspēju un izvērst finansētās darbības, piemēram, tīklu veidošanas un informētības uzlabošanas pasākumus, kā arī atbalstīt un papildināt ES darbu politikas un likumdošanas jomā.

Programma “Tiesības, līdztiesība un pilsonība”

Programma “Tiesības, līdztiesība un pilsonība” 2016. gadā darbojās ar EUR 59,9 miljonu lielu budžetu. Darbības dotācijas ir piešķirtas septiņiem ES tīkliem, piemēram, Women Against Violence, Child Helpline International un Eiropas Bērnu ombuda tīklam. Šie tīkli darbojas, lai novērstu un apkarotu visa veida vardarbību pret bērniem un sievietēm un aizsargātu šādas vardarbības upurus un bērnu tiesības. Nediskriminācijas jomā finansējums ir piešķirts pieciem satvara partneriem, piemēram, tīklam Transgender Europe un Age Eiropas platformai. Rasisma un ksenofobijas apkarošanas jomā finansējums ir piešķirts Eiropas tīklam pret rasismu un dzimumu līdztiesības jomā — Eiropas Sieviešu lobijam. Tīklu veidošanas un informētības uzlabošanas pasākumi sekmēja turpmāku šo struktūru darbspējas attīstību, kā arī atbalstīja un papildināja darbu politikas un likumdošanas jomā šajās svarīgajās nozarēs.

Patērētāju tiesību aizsardzības programma

Darbības budžets, kas 2016. gadā tika piešķirts Patērētāju tiesību aizsardzības programmai, bija EUR 23,7 miljoni, un tas galvenokārt tika izmantots uz pierādījumiem pamatota tiesiskā regulējuma izstrādei patērētāju tiesību aizsardzības jomā, patērētāju tiesību stiprināšanai un sekmēšanai visā iekšējā tirgū, uzlabojot informētību un stiprinot patērētāju organizāciju spējas. Ikgadējās dotācijas Eiropas Patērētāju centru tīklam (ECC-Net) veido aptuveni trešdaļu no gada darbības budžeta, jo tas ir svarīgs tīkls informācijas un atbalsta sniegšanai patērētājiem, lai palīdzētu tiem izmantot savas tiesības saistībā ar pārrobežu pirkumiem un piekļūt atbilstošām strīdu izšķiršanas iespējām.

Pārtika un barība

Programmas “Pārtika un barība” ietvaros 2016. gadā ar EUR 160 miljoniem līdzfinansēto 130 valsts veterināro programmu īstenošana noritēja, kā plānots. Šīs programmas ir vērstas uz pārnēsājamām, bieži vien epidēmiskām dzīvnieku slimībām, un ar pārtikas nekaitīgumu saistīto aspektu dēļ, kā arī tāpēc, ka atsevišķas dzīvnieku slimības iespējams pārnēsāt uz cilvēkiem, tās tiešā veidā ietekmē sabiedrības veselību. Turklāt dzīvnieku slimību uzliesmojumi var izraisīt ievērojamas ekonomiskās izmaksas, ko var radīt ES iekšējo un eksporta tirgu zaudēšana, kā arī tiešas slimības kontroles izmaksas, kas jāsedz no ES un dalībvalstu budžeta. Tomēr slimību izskaušana ir ilgtermiņa pasākums, kura īstenošanai ilgā laika posmā ir jāiegulda nepārtraukti pūliņi.

2016. gadā tika līdzfinansētas arī 22 valsts apsekojumu programmas saistībā ar organismiem, kas kaitīgi augiem (+5 salīdzinājumā ar 2015. gadu), lai nodrošinātu kaitēkļu agrīnu atklāšanu un uzliesmojumu apkarošanu. Augu tirdzniecības globalizācija kopā ar klimata pārmaiņām būtiski palielina augu kaitēkļu invāzijas risku. Tādējādi agrīnai atklāšanai un kontrolei ir būtiska nozīme, lai ierobežotu ietekmi uz tirdzniecību un ekonomiku.

Papildus valsts programmu līdzfinansēšanai tiek nodrošināts ES finansiālais atbalsts ārkārtas pasākumiem, lai agrīnā posmā ierobežotu dzīvnieku slimības un kaitēkļu uzliesmojumus. Laikus veikta ierobežošana ir svarīga, jo, ja uzliesmojumi netiek nekavējoties apkaroti un tiek zaudēta spēja tos kontrolēt, tie var radīt milzīgus zaudējumus ES budžetam un valstu budžetiem, kā arī lauksaimniekiem. Piemēram, aplēses liecina, ka 2001. gada mutes un nagu sērgas uzliesmojums, kas sākās Apvienotajā Karalistē un izplatījās uz citām valstīm, radīja līdz pat EUR 12 miljardiem lielas izmaksas.

Ārkārtas pasākumi pret nodulāro dermatītu ir uzskatāmi par būtiskiem panākumiem 2016. gadā. Šie pasākumi tika īstenoti bez kavēšanās un spēja ierobežot uzliesmojumus Grieķijā un Bulgārijā. ES ārkārtas pasākumu ietvaros veica papildu rīcību, lai finansētu nodulārā dermatīta vakcīnu tūlītēju iepirkumu vairākās trešās valstīs Balkānu reģionā (Serbijā, Kosovā, Melnkalnē un Albānijā), kur ātri tika veikta masveida vakcinēšana, apturot slimības izplatīšanos Savienības teritorijā. ES finansētie ārkārtas pasākumi apturēja slimības izplatīšanos. ES arī izveidoja nodulārā dermatīta vakcīnu banku, lai, prognozējot riskus nākotnē, palīdzētu dalībvalstīm, bez kavēšanās nodrošinot vakcīnas pašreizējo un turpmāko uzliesmojumu gadījumā.

Pēdējo pāris gadu laikā, pateicoties ES līdzfinansētajiem ārkārtas pasākumiem, ir izdevies veiksmīgi ierobežot Āfrikas cūku mēri, kas nonāca ES austrumu daļā, mežacūkām no Baltkrievijas un Ukrainas pārvietojoties uz četrām skartajām dalībvalstīm. Tālāka izplatība uz citām skarto dalībvalstu daļām vai citām valstīm nav notikusi. Pateicoties ES tūlītējai, mērķtiecīgai un daudzpusīgai reakcijai uz Āfrikas cūku mēra un nodulārā dermatīta uzliesmojumiem, negatīvā ietekme tika ierobežota, lai gan epidēmija varēja radīt postošas sekas dzīvnieku veselībai un nozares ilgtspējībai.

Veselības programma

Veselības programma 2016. gadā bija galvenokārt vērsta uz veselības aprūpes tehnoloģijas novērtējumu un Eiropas references tīklu izveidi, kas palīdz miljoniem Eiropas iedzīvotāju, kuri sirgst ar retām slimībām. Veselības programmas līdzekļi tika izmantoti arī Ebolas un Zikas vīrusa izplatīšanās ierobežošanai, stiprinot dalībvalstu sagatavotību un reaģēšanas spēju, jo īpaši ar Veselības drošības komitejas darbību palīdzību (ieceļošanas kontrole, medicīniskā evakuācija, slimību pārnešanas novēršana transportā un slimnīcās). Tika veikti atsevišķi pielāgojumi, jo īpaši iespēja finansēt darbības ar bēgļu veselību saistītu jautājumu risināšanai, nekavējoties reaģējot uz lielu bēgļu pieplūdumu ES dalībvalstīs. Ar EUR 14 miljoniem tika finansētas 11 darbības, lai uzlabotu informētību un stiprinātu saistības uzlabot mātes veselību un veselības aprūpi bēgļiem un sievietēm migrantēm, darbības, lai uzlabotu neaizsargātu migrantu un bēgļu piekļuvi veselības aprūpei Eiropā, kā arī veselības aprūpes profesionāļiem un tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem, kuri strādā ar migrantiem un bēgļiem, paredzētas darbības un apmācības.

Ņemot vērā iepriekšējās 2007.–2013. gada daudzgadu finanšu shēmas ietvaros īstenotās Veselības programmas ex-post novērtējumā sniegtos ieteikumus, Komisijas dienesti īsteno rīcības plānu, lai uzlabotu programmas uzraudzību un labāk ziņotu par progresu un rezultātiem.

Trešās Veselības programmas starpposma novērtējuma rezultāti liecina par uzlabotu spēju risināt svarīgas vajadzības veselības jomā, kur programma var nodrošināt pievienoto vērtību (piemēram, saistībā ar antibakteriālo rezistenci, “e-veselību” digitālā vienotā tirgus kontekstā un inovāciju veselības un veselības aprūpes jomā). Šajā novērtējumā tika konstatēts, ka trešā Veselības programma reaģē uz mainīgajiem apstākļiem un tendencēm, piemēram, saistībā ar krīzes pārvarēšanas vajadzību. 2015. gada migrantu krīze, ņemot vērā tās Eiropas mērogu un slogu, ko tā radīja esošajai sabiedrības veselības infrastruktūrai, bija strauja un nepieredzēta programmas pielāgošanās spējas pārbaude. Pievēršoties negatīviem aspektiem, novērtējumā tika konstatēts, ka programmas atpazīstamība ir zema un ka tās rezultātu izplatīšana būtu jāuzlabo.

Programma “Radošā Eiropa”

Programma “Radošā Eiropa” atbalsta Eiropas kultūras un radošās nozares, jo īpaši audiovizuālo nozari, lai sekmētu kultūras un valodu daudzveidību un veicinātu konkurētspēju. 56 % no budžeta ir veltīti apakšprogrammai “MEDIA”, 31 % — apakšprogrammai “Kultūra” un 13 % — starpnozaru sadaļai. Šīs programmas Eiropas pievienotās vērtības pamatā ir tās papildināmība ar valsts publisko finansējumu, tās atbalsts starptautiskiem pasākumiem un sadarbībai, apjomradītu ietaupījumu veicināšana un rēķināšanās ar zemas kapacitātes valstīm. Turklāt, ņemot vērā pieaugošo paplašināšanās procesā iesaistīto un Eiropas kaimiņattiecību valstu skaitu, kuras ir iesaistītas šajā programmā, tā sevi apliecina kā noderīgs instruments ES stratēģijai starptautisko kultūras attiecību jomā.

Laikposmā no 2014. līdz 2016. gadam programma tika īstenota saskaņā ar plānu. 2016. gadā tika iesniegti 5408 pieteikumi atbalsta saņemšanai (771 pieteikums apakšprogrammas “Kultūra”, 4363 pieteikumi apakšprogrammas “MEDIA” un 274 pieteikumi starpnozaru sadaļas ietvaros), un atbalsta piešķiršanai tika izraudzīti 2097 no šiem pieteikumiem (102 pieteikumi apakšprogrammas “Kultūra”, 1983 pieteikumi apakšprogrammas “MEDIA” un 12 pieteikumi starpnozaru sadaļas ietvaros).



“MEDIA”

Apakšprogramma “MEDIA” nodrošina galveno finanšu atbalstu audiovizuālās nozares pielāgošanai digitālajam vienotajam tirgum. 2016. gads bija “MEDIA” 25. pastāvēšanas gads. Šajā laikā apakšprogramma “MEDIA” audiovizuālajā nozarē Eiropas un starptautiskajā līmenī ir ieguvusi atpazīstamību kā zīmols, kas pārstāv māksliniecisku kvalitāti un radošumu. Jau ceturto gadu pēc kārtas Oskara balva kategorijā “Labākā ārzemju filma” tika piešķirta “MEDIA” atbalstītai kinofilmai (Son of Saul). Cita ES līdzfinansēta filma Amy ieguva Oskara balvu kategorijā “Labākā dokumentālā filma”.

Ceturto gadu pēc kārtas Oskara balva kategorijā “Labākā ārzemju filma” tika piešķirta “MEDIA” atbalstītai kinofilmai.

Apakšprogramma “MEDIA” 2016. gadā piešķīra finanšu atbalstu dažādām iniciatīvām un audiovizuālām jomām:

   “automātiskā” izplatīšanas shēma darīja pieejamus EUR 20 miljonus, lai sekmētu ārvalstu filmu apriti, aptverot auditoriju, ko veido 52 miljoni cilvēku. Ir uzrunātas jaunas mērķauditorijas, piemēram, ar filmu festivālu palīdzību. Piemērs ir festivāls Cinekid, kas katru gadu rudens brīvdienu laikā tiek organizēts Nīderlandē. Tas ar festivāla atlasītu audiovizuālu darbu starpniecību sasniedz 50 000 bērnus.

   Apakšprogramma “MEDIA” ir veiksmīgi palīdzējusi radīt jaunas filmas, kas spēj uzrunāt starptautisku auditoriju un gūt atzinību. Pateicoties 2011. gadā piešķirtai nelielai attīstības dotācijai EUR 33 000 apmērā, tika uzņemta filma Toni Erdmann, ko sāka demonstrēt 2016. gadā un kuru pirmajās trīs izrādīšanas nedēļās Vācijā noskatījās 300 000 skatītāju un pirmajā izrādīšanas nedēļā Francijā noskatījās 150 000 skatītāju un kas tika pārdota izrādīšanai 100 teritorijās visā pasaulē, un ir izvirzīta 2017. gada Oskara balvas saņemšanai kategorijā “Labākā ārzemju filma”.

   Apakšprogramma “MEDIA” atbalsta Europa Cinemas — tīklu, ko veido aptuveni 1000 Eiropas kinoteātru 33 Eiropas valstīs, kuros ievērojamu izrādīto filmu daļu veido citu Eiropas valstu filmas un tiek īstenoti izglītojoši un ar mārketingu saistīti pasākumi. Saskaņā ar aplēsēm katrs tīklā ieguldītais euro ar papildu auditoriju palīdzību rada EUR 13.

   Ņemot vērā mainīgo uzņēmējdarbības un normatīvo vidi, ar apakšprogrammu “MEDIA” ir finansēti vairāki “saistītie pasākumi”, lai atbalstītu audiovizuālās nozares pielāgošanās centienus. Piemēram, tā kā nolūkā paplašināt piekļuvi tiešsaistē ir ierosinātas izmaiņas autortiesību noteikumos, apakšprogramma “MEDIA” atbalsta bez kavēšanās pieejama Eiropas satura katalogu izveidi. Kopā vidēji desmit teritorijās tika darītas pieejamas 108 Eiropas filmas, bet tiešsaistē kopā ir pieejamas aptuveni 950 filmas.

“Kultūra”

Starptautiskie projekti lielāko daļu budžeta saņem no apakšprogrammas “Kultūra”. Šie projekti dažāda lieluma un rakstura organizācijām sniedz iespēju piedalīties un dot ieguldījumu spēju veidošanā, veicot ieguldījumus prasmēs un apmācībā, pārdomājot un izmēģinot jaunus uzņēmējdarbības modeļus un risinot digitalizācijas radītās problēmas. Minētie projekti ļauj daudziem māksliniekiem un kultūras nozares profesionāļiem darboties un sadarboties starptautiskā mērogā (2016. gadā 31,5 % no projektiem). Apakšprogramma arī atbalsta 23 Eiropas mēroga dalībā balstītas struktūras, kas apvieno 4000 profesionālas organizācijas, lai savstarpēji mācītos, apmainītos ar labām praksēm un stiprinātu spējas, izmantojot apakšprogrammas virzienu “Eiropas tīkli”. Turklāt jaunā darbība “Eiropas platformas” ir radījusi jaunus un elastīgākus veidus, kā veicināt jaunu mākslinieku starptautiska mēroga karjeras. Piemēram, viena 13 koncertu norises vietu platforma ir ļāvusi uzstāties 837 grupām no 36 dažādām valstīm un palīdzējusi tām sasniegt jaunu klausītāju auditoriju visā Eiropā.



Tikai 2016. gadā vien 520 kultūras organizācijas prognozēja 1952 jaunu darbvietu izveidi, īstenojot apakšprogrammas “Kultūra” finansētus projektus. Kopējais finansējums kultūras jomā īstenotiem sadarbības pasākumiem visā ES bija EUR 93,5 miljoni, apvienojot ES līdzfinansējumu un citus finansējuma avotus. To var pieskaitīt 2014. un 2015. gadā atlasītajiem 147 sadarbības projektiem, kuros bija iesaistītas kopā 847 kultūras organizācijas un kas palīdzēja radīt vairāk nekā 3288 darbvietu (705 no tām bija pastāvīgas darbvietas).

Kā piemēru var minēt projektu “Jaunu animācijas mākslinieku karjeru stimulēšana ar video kartēšanas palīdzību”, kura īstenošanas laikā, pateicoties dotācijai mazāk nekā EUR 300 000 vērtībā un īstenojot sadarbību starp radošajām nozarēm, valsts iestādēm un Eiropas mākslas un dizaina universitātēm, būs radītas 11 pagaidu un 5 pastāvīgas darbvietas, kā arī darba iespējas aptuveni 400 jauniem animācijas māksliniekiem.

1.4.2. 2007.–2013. gada programmu rezultāti

Komisija 2016. gadā sāka darbu pie ex-post novērtējumiem par trīs fondu, proti, Eiropas Integrācijas fonda (EUR 773,09 miljoni), Eiropas Bēgļu fonda (EUR 654,10 miljoni) un Atgriešanās fonda (EUR 647,97 miljoni), darbību 2011.–2013. gadā. Minētie fondi bija patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (AMIF) priekšteči. Tiek novērtēts arī ceturtais fonds — Ārējo robežu fonds (EUR 1654,21 miljons). Tāda veida pasākumi, kas agrāk tika īstenoti šā fonda ietvaros, tagad tiek īstenoti, izmantojot Iekšējās drošības fondu. Šie fondi kopā tika saukti par SOLID fondiem, un tos īstenoja laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam. Tiem paredzētais finanšu piešķīrums bija EUR 3729,27 miljoni, un īstenošana turpinājās līdz 2016. gadam.

Lai gan Komisijas novērtējuma ziņojums ar secinājumiem par fondu atbilstību efektivitātes, lietderības, atbilstības, saskaņotības, kā arī ES pievienotās vērtības kritērijiem vēl nav pieejams, ārēja līgumdarba veicēja pētījumu provizoriskie konstatējumi par apgūšanas rādītājiem (kas vēl var tikt atjaunināti) un visu četru šo fondu panākumiem liecina:

dalībvalstīm un līdzdalīgajām valstīm piešķirto budžeta līdzekļu apgūšana 2007.–2013. gada periodā līdz 2016. gadam dažādu fondu gadījumā un laika gaitā atšķīrās, tomēr kopumā visu četru fondu apgūšanas rādītājus var uzskatīt par apmierinošiem, arī ņemot vērā migrācijas spiedienu, kas radīja nepieciešamību pastāvīgi pielāgot politikas virzienus un darbības strauji mainīgajiem apstākļiem. Vidējie apgūšanas rādītāji 2007.–2013. gada periodā katra atsevišķa fonda gadījumā bija šādi:

   Eiropas Integrācijas fonds: 69,80 %

   Eiropas Bēgļu fonds: 76,10 %

   Atgriešanās fonds: 69,31 %

   Ārējo robežu fonds: 74,66 %

SOLID fondu darbības rezultāti laika gaitā uzlabojās. Apguves rādītāji 2011.–2013. gadā ievērojami pieauga. Eiropas Integrācijas fonds sasniedza 77 %, Eiropas Bēgļu fonds — 81 %, Atgriešanās fonds — 81 %, bet Ārējo robežu fonds — 87 %.

Eiropas Integrācijas fonds

Ārējā līgumdarba veicēja pētījumā tika konstatēts, ka īpaši lieli panākumi bija gūti, ES praktiski piemērojot vienotos imigrantu integrācijas politikas pamatprincipus, kā arī izstrādājot un īstenojot dalībvalstīs nesen ieceļojušu trešo valstu valstspiederīgo integrācijas procesu. Fonds atbalstīja daudzus projektus, kas bija vērsti uz tiešu pakalpojumu, piemēram, valodu apmācību kursu un konsultāciju pakalpojumu, nodrošināšanu imigrantiem. Kopumā 2011.–2013. gadā īstenotie projekti sasniedza vismaz divus miljonus trešo valstu valstspiederīgo, kas ir aptuveni 10 % no visiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kas attiecīgajā laikā atradās ES. Ietekmes ziņā 18 no 26 dalībvalstīm konstatēja, ka Eiropas Integrācijas fonds ir spēcīgi ietekmējis ievadprogrammu izstrādi un kvalitātes uzlabošanu, kā arī novēroja Eiropas Integrācijas fonda ietekmi saistībā ar valodu prasmju stiprināšanu, pilsoniskās ievirzes atbalstīšanu un zināšanu uzlabošanu par uzņēmējas dalībvalsts sabiedrību. Eiropas Integrācijas fonds sniedza būtisku ieguldījumu trešo valstu valstspiederīgo integrācijas procesā lielākajā daļā dalībvalstu, jo 22 no 26 dalībvalstīm norādīja, ka Eiropas Integrācijas fons ļāva īstenot darbības, kuras citādi nebūtu bijis iespējams finansēt ar valsts līdzekļiem, tādējādi liecinot par augstu ES pievienoto vērtību.

Atgriešanās fonds

Provizoriskie konstatējumi liecina, ka fonda darbība ir bijusi lielākoties efektīva, sekmējot integrētas atgriešanās sistēmas pārvaldības izveidi un jo īpaši panākot labāku līdzsvaru starp brīvprātīgu atgriešanos un piespiedu atpakaļ atgriešanu. Ar Atgriešanās fonda atbalstu tika izstrādāti vairāki inovatīvi instrumenti, lai uzlabotu atgriešanās pārvaldību ES un dalībvalstīs, piemēram, aktīvs brīvprātīgās atgriešanās atbalsts un vairāku ieinteresēto personu pieejas īstenošana, stiprinot pilsoniskās sabiedrības ieinteresēto personu spējas. Atgriešanās fonds nodrošināja papildu finansējuma plūsmu. Pateicoties tai, tika finansētas jaunas vai paplašinātas esošās darbības, tostarp saistībā ar brīvprātīgās atgriešanās darbību skaitu salīdzinājumā ar piespiedu atpakaļ atgriešanas operācijām. Tomēr uz sadarbības veicināšanu ar trešām valstīm vērsto darbību efektivitāti negatīvi ietekmēja ārēji faktori, piemēram, partnervalstu iestāžu gatavība sadarboties atgriešanās un reintegrācijas jomā.



Eiropas Bēgļu fonds

Eiropas Bēgļu fonds 2011.–2013. gadā palīdzēja dalībvalstīm sagatavot un sniegt patvēruma meklētājiem konkrētu atbalstu, risinot steidzamas un ikdienas problēmas. Dalībvalstis arī organizēja pārmitināšanas operācijas, un ar Eiropas Bēgļu fonda atbalstu tika pārmitināti kopā 9058 cilvēki. Saskaņā ar līgumdarba veicēja pētījumu provizoriskajiem konstatējumiem fonda mērķi bija atbilstoši formulēti, lai aptvertu lielāko daļu dalībvalstu esošo vajadzību saistībā ar valsts patvēruma sistēmu uzlabošanu (patvēruma meklētāju uzņemšanas nosacījumi, starptautiskās aizsardzības saņēmēju integrācija, taisnīgākas un efektīvākas patvēruma procedūras). Eiropas Bēgļu fonds laika gaitā spēja pielāgoties pieaugošajām dalībvalstu vajadzībām, jo īpaši vajadzībai saglabāt apmierinošus uzņemšanas nosacījumus, neraugoties uz lielākām patvēruma meklētāju plūsmām, kā arī paātrināt patvēruma procedūras ES uzņēmējās valstīs — vajadzībai, kas ar laiku ir kļuvusi steidzamāka. Šajā sakarā īpaši svarīgi bija ārkārtas pasākumi ārkārtas situāciju jautājumu risināšanai. Eiropas Bēgļu fonds nodrošināja dalībvalstīm un nevalstiskajiem dalībniekiem pievienoto vērtību, piešķirot papildu finansējumu, kas ļāva īstenot projektus, kuri citādi, domājams, nebūtu īstenoti. Šķita, ka vislielāko pievienoto vērtību tas radīja dalībvalstīm, kurām bija salīdzinoši mazāks valsts finansējums un vājāk attīstītas patvēruma sistēmas. Šajās valstīs fonds palīdzēja daļēji (re)strukturēt patvēruma sistēmu. Citās dalībvalstīs Eiropas Bēgļu fonda pievienotā vērtība bija balstīta uz spēju finansēt inovatīvus projektus, nodrošinot pakalpojumus, kas iepriekš nebija pieejami, vai paplašinot darbību mērogu un apmierinot jaunu un neaizsargātāku mērķgrupu vajadzības.

Ārējo robežu fonds

Līgumdarba veicēja ziņojuma provizoriskie konstatējumi liecina, ka Ārējo robežu fonda nodrošinātajam finansējumam bija būtiska nozīme ieguldījumu veikšanā, kas bija vajadzīgi ES ārējo robežu pārvaldības sistēmu uzlabošanai laikā, ko raksturoja budžeta taupība un migrācijas spiediena palielināšanās. Tas deva izšķiroši svarīgu ieguldījumu Šengenas acquis piemērošanā, atbalstot tādu plašu informācijas sistēmu kā VIS131 un SIS II132 izstrādi un modernizēšanu valsts līmenī, dalībvalstu robežu uzraudzības spēju un konsulārās sadarbības attīstīšanu ar trešām valstīm. Fondam bija īpaša nozīme, trūcīga valsts finansējuma situācijā nodrošinot tādu sistēmu saskaņotību, kuras var sākt darboties un būt efektīvas tikai tad, kad ir pabeigti visi elementi (piemēram, SIS II un VIS). Ārējo robežu fonda līdzfinansētās darbības efektīvi atbalstīja Savienības vispārējās robežu politikas struktūru. Pateicoties Ārējo robežu fonda finansētajiem automatizētajiem vārtiem, regulāra robežu šķērsošana ir kļuvusi ātrāka. Ir ievērojami stiprināti integrēto robežu pārvaldības sistēmu valsts komponenti ES ārējo robežu aizsardzībai, jo īpaši saistībā ar Eiropas Robežu uzraudzības sistēmas valsts komponentu izstrādi un īstenošanu, konsulātu un robežapsardzes ierēdņu apmācību, sadarbību starp dažādām valsts ieinteresētajām personām un robežu aizsardzībā iesaistītām ES aģentūrām, kā arī būtisku galveno informācijas sistēmu modernizāciju. Fonda pievienotā vērtība ir saistīta ar finanšu solidaritāti, kas izriet no apstākļa, ka dalībvalstis pie savām ārējām robežām saskaras ar izteikti atšķirīgu situāciju. Tādējādi fonds ir radījis jūtamu solidaritāti starp valstīm, kuras visvairāk ietekmē migrācijas spiediens pie robežām, kā arī valstīm, kuras šī problēma ietekmē mazāk. Pateicoties piešķiršanas mehānismam, liela daļa resursu tika novirzīti visvairāk skartajām valstīm (galvenokārt Vidusjūras reģiona dienvidos).

Pārtika un barība

Eiropas Revīzijas palāta 2016. gada 26. aprīlī publicēja īpašo ziņojumu par lietderības revīziju attiecībā uz dzīvnieku slimību apkarošanas programmām, kas aptver 2009.–2014. gadu. Revīzijas palāta pārbaudīja, vai valsts veterinārās programmas pienācīgi aptvēra dzīvnieku slimības, novērtējot Komisijas īstenoto pieeju, kā arī dalībvalstu programmu struktūru un īstenošanu. Revīzijas palātas īpašajā ziņojumā tika secināts, ka Komisijas īstenotā pieeja bija pareiza un tās pamatā bija labs tehniskais atbalsts, riska analīze un mehānisms resursu prioritātes noteikšanai. Revīzijas palāta atzina, ka ir gūti atsevišķi vērā ņemami panākumi, piemēram, govju sūkļveida encefalopātijas gadījumu skaita, salmonellas izplatības mājputnos un trakumsērgas sastopamība savvaļas dzīvniekiem samazināšanās.

Veselības programma

Otrās Veselības programmas ex-post izvērtēšana tika pabeigta 2016. gada jūlijā, un Eiropas Parlamentam un Padomei ir nodots Komisijas ziņojums133.

Novērtējumā tika konstatēts, ka programma nodrošināja virkni vērtīgu rezultātu, kuriem ir nepārprotama saikne ar ES veselības politikas un valsts prioritātēm. Galvenā finansēto projektu un kopīgo darbību ES pievienotā vērtība bija saistīta ar paraugprakses pieredzes apmaiņu starp dalībvalstīm un uzlabotu sadarbību, veidojot tīklus, piemēram, Eiropas mēroga sadarbība starp veselības aprūpes tehnoloģijas novērtējuma aģentūrām un metodiskas norādes inovatīvu veselības nozares tehnoloģiju novērtēšanai, kas ļāva lēmumu pieņēmējiem noteikt inovācijas, kuras patiešām rada pārmaiņas; paraugprakses apmaiņa reto slimību jomā saistībā ar valsts plānu izstrādi un īstenošanu un nomenklatūru standartizāciju, kas ir palīdzējusi dalībvalstīm izstrādāt savu politiku reto slimību jomā un uzlabojusi veselības nozares profesionāļu piekļuvi attiecīgajai informācijai par retajām slimībām; palielināta laboratoriju gatavība atklāt ārkārtīgi infekciozus patogēnus; rīku uzlabošana, lai atbalstītu izmaksu ziņā lietderīgāko sirds un asinsvadu sistēmas slimību novēršanas politikas izvēli, izmantojot zinātniskus datus un inovatīvus rīkus; atbalsts orgānu vigilancei, izstrādājot svarīgus labas prakses principus un standarta novērtēšanas rīkus.

Darbības rezultātu izplatīšana nav viendabīga, tādējādi nav sistemātiski nodrošināta svarīgāko ieinteresēto personu sasniegšana un iespēja izmantot rezultātus un pārvērst tos jūtamā ietekmē. Lai gan ir apliecināta sinerģija ar ES pētniecības programmu, joprojām iespējams veikt uzlabojumus, jo īpaši saistībā ar citiem ES finansējuma instrumentiem, piemēram, struktūrfondiem.

1.5.    Globālā Eiropa (4. budžeta izdevumu kategorija)134

Programmām 4. izdevumu kategorijā piešķirtās budžeta saistību apropriācijas ir EUR 9,1 miljards, proti, 5,9 % no kopējā ES 2016. gada budžeta. Jānorāda, ka ES attīstības atbalstu stiprina Eiropas Attīstības fonds (EAS), to nefinansē ar ES budžeta līdzekļiem, bet ar ES dalībvalstu tiešām iemaksām.

Finanšu shēmas 4. kategorija aptver visas Komisijas īstenotās ārējās darbības un plašu darbību klāstu, piemēram, attīstības atbalsta, pirmspievienošanās palīdzības un humānās palīdzības jomā, kā arī darbības, kas veicina stabilitāti un mieru, cilvēktiesību sekmēšanu, vēlēšanu novērošanas misijas un daudzas citas darbības.

Diagramma: Augšā: galvenās programmas, kas 2016. gadā finansētas 4. izdevumu kategorijā. Apakšā: 4. izdevumu kategorijas īpatsvars visā 2016. gada budžetā. Visas summas miljonos EUR.

Programmas nodrošinātais atbalsts Komisijas prioritāšu īstenošanai:

Programmas 4. izdevumu kategorijas ietvaros sekmē Ž. K. Junkera vadītās Komisijas prioritāšu īstenošanu saistībā ar ES kā globālu spēku un migrāciju. Tās jo īpaši atbalsta arī citu Ž. K. Junkera vadītās Komisijas prioritāšu, piemēram, “Spēcīga Enerģētikas savienība ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku”, “Nodarbinātība, izaugsme un ieguldījumi” un “Tiesiskuma un pamattiesību telpa, kuras pamatā ir savstarpēja uzticēšanās”, kurā liela uzmanība veltīta drošībai, ārējo dimensiju.

Daudzas no galvenajām darbībām 4. izdevumu kategorijas ietvaros 2016. gadā bija saistītas ar nebijuša mēroga humanitārajām krīzēm. Pastāvīgā migrācija rada problēmas Eiropas tuvākajās kaimiņvalstīs. Īstenojot attīstības sadarbību un sniedzot ilgtermiņa palīdzību, Savienība novērš arī migrācijas pamatcēloņus.

Daudzas problēmas raksturo spēja ātri un elastīgi reaģēt uz mainīgajām politiskajām prioritātēm, tāpēc tās ir svarīgas, lai veiksmīgi īstenotu 2016. gada jūnijā pieņemto ES globālo stratēģiju.


Lielu daļu finansējuma 4. izdevumu kategorijā pārvalda un īsteno starptautiskās organizācijas, piemēram, ANO aģentūras, savukārt atlikušo daļu tieši pārvalda Komisija vai netieši — atbalsta saņēmējas valstis vai tiek īstenota dalītā pārvaldība.

1.5.1. 2014.–2020. gada programmu īstenošanas progress

Komisija 2016. gadā joprojām bija vadošais spēks starptautiskās palīdzības sniegšanā kā dabas, tā cilvēka izraisītu humanitāro krīžu gadījumā. Tā pārvaldīja nepieredzēti lielu humanitārās palīdzības budžetu aptuveni EUR 2025 miljonu apmērā, lai spētu nodrošināt pārtiku, patvērumu, aizsardzību un veselības aprūpi 120 miljoniem cilvēku vairāk nekā 80 valstīs135. Piešķirtā summa EUR 1384 miljonu apmērā saskaņā ar 4. izdevumu kategoriju tika palielināta, izmantojot rezervi palīdzībai ārkārtas gadījumos un citus avotus, un sasniedza EUR 1603 miljonus. Tika piesaistītas arī papildu summas no Eiropas Attīstības fonda (EAF) un ārkārtas atbalstam Eiropas Savienībā. Ievērojama šī finansējuma daļa, tostarp ad-hoc kārtībā piešķirti papildu līdzekļi, tika izmantota, lai atbalstītu bēgļus valstīs un reģionos, ko vistiešāk bija skārusi Sīrijas bēgļu krīze; ES ir palīdzējusi atvieglot akūtas krīzes arī citās pasaules daļās, novirzot ievērojamu finansējumu Dienvidsudānai, Jemenai, Irākai, Čadas ezera baseinam un El Niño skartajām valstīm.

Vēl viens Komisijas pārvaldītas ātras ES rīcības un elastīguma piemērs ir Bēgļu atbalsta mehānisms Turcijā. Tas ir esošo instrumentu (t. i., humānās palīdzības un palīdzības, kas nav humānā palīdzība) kopīgas koordinēšanas mehānisms, ko izveidoja 2016. gada janvārī divu gadu periodam. Tā uzdevums ir nodrošināt, ka visaptverošā un koordinētā veidā tiktu risinātas bēgļu un uzņēmēju kopienu vajadzības Turcijā. Pateicoties efektīvai ieviešanai 2016. gadā, pamatojoties uz kopējo budžetu EUR 3 miljardu apmērā (EUR 1 miljards no ES budžeta, EUR 2 miljardi no dalībvalstīm), 2016. gada beigās bija sagatavots plāns par EUR 2,2 miljardu izmantošanu, gandrīz par pusi no summas bija noslēgti līgumi un gandrīz EUR 750 miljoni bija izmaksāti.

Bēgļu atbalsta mehānisms Turcijā arī sniedza ES iespēju 2016. gadā ieviest Ārkārtas sociālās drošības tīklu (ESSN). Tā ir plaša un inovatīva humanitārā programma, kas nodrošina svarīgas vajadzības. Tai tika piešķirta sākotnējā ES dotācija EUR 348 miljonu apmērā, un to īstenoja Pasaules Pārtikas programma. Šī programma tika izveidota, lai efektīvi palīdzētu līdz pat vienam miljonam visneaizsargātāko bēgļu Turcijā, ar elektronisku debeta karšu palīdzību regulāri izmaksājot naudas summas. Pirmā naudas sadale notika 2016. gada decembrī.

Turklāt papildus humanitārajai palīdzībai Komisija arī atbalsta ilgtermiņa iztikas līdzekļu nodrošināšanu, bēgļu un to uzņēmēju kopienu sociālekonomiskās un izglītības perspektīvas Turcijā. Piemēram, 2016. gada martā tika parakstīts projekts par EUR 37 miljonus vērtu projektu (Generation Found) izglītības jomā136, kas tiek īstenots ar UNICEF starpniecību. Atsevišķi provizoriskie projekta rezultāti sākotnējās rīcības līmeņa ziņošanas ietvaros137 liecina, ka programmas ietvaros 60 000 bērnu gūst labumu no mācību materiāliem un 10 392 bērni gūst labumu no psihosociālām un sociālās kohēzijas programmām. Tika apmācīts 2081 izglītības darbinieks, un 7950 Sīrijas izglītības darbinieki saņēma stimulus. Tika izveidotas trīs bērnu aizsardzības vienības un sešas telpas pusaudžiem un jauniešiem.

Papildus Turcijai Komisija turpināja sniegt atbalstu citām Sīrijas tiešajām kaimiņvalstīm, proti, Jordānijai, Libānai un Irākai, kur tiek nodrošināta arvien lielāka daļa ES palīdzības, kas nav humānā palīdzība. ES reģionālais ieguldījumu fonds reaģēšanai uz krīzi Sīrijā (“Madad” fonds) apvieno ES budžeta un dalībvalstu iemaksas, lai finansētu projektus, kas ir vērsti uz bēgļu ilgtermiņa ekonomiskajām, izglītības un sociālajām vajadzībām, kā arī uzņēmējām kopienām un pārvaldēm. 2016. gadā tika piešķirti EUR 377,8 miljoni jaunām darbībām, noslēgti līgumi EUR 321 miljona vērtībā, kā arī izmaksāti EUR 129 miljoni projektu īstenošanai. Līdz 2016. gada beigām fonds sasniedza EUR 932 miljonus apstiprinātu iemaksu veidā un EUR 767 miljonus tā valdes pieņemtu darbību veidā. Tas viss tika panākts periodā, kas tikai nedaudz pārsniedza 18 mēnešus, tādējādi tuvojoties fonda mērķim — EUR 1 miljardam.

Migrācijas pārvaldība un mobilitāte 2016. gadā bija prioritāte arī ES attīstības sadarbības jomā.

Raugoties nākotnē, Komisija 2016. gadā pieņēma arī priekšlikumu Eiropas Konsensam attīstības jomā, nodrošinot kopēju redzējumu un ietvaru ŗīcībai attīstības politikas jomā, kas attieksies uz ES un tās dalībvalstīm.

ES ieguldījumu fonda Āfrikai, kas tika izveidots 2016. gadā, budžets ir EUR 1,8 miljardi. Tā mērķis ir palielināt partnervalstu spējas labākai migrācijas un bēgļu plūsmu pārvaldībai, kā arī nelikumīgās migrācijas un piespiedu pārvietošanas strukturālāka veida pamatcēloņu risināšana. Līdz 2016. gada beigām bija apstiprināti 106 projekti EUR 1586 miljonu vērtībā, noslēgti līgumi EUR 594 miljonu vērtībā un 2016. gadā izmaksāti EUR 175 miljoni.

Pamatojoties uz veiksmīgo pieredzi saistībā ar Investīciju plānu Eiropai, Komisija 2016. gadā ierosināja vērienīgu Eiropas ārējo investīciju plānu Āfrikai un Eiropas kaimiņreģiona valstīm kā līdzekli migrācijas pamatcēloņu novēršanai. Tiek sagaidīts, ka plāna ietvaros Eiropas Fonds ilgtspējīgai attīstībai mobilizēs ieguldījumus līdz EUR 44 miljardu vērtībā, izmantojot līdzekļus no Savienības vispārējā budžeta.

ES budžets 2016. gadā tika izmantots, lai atbalstītu Savienības pastāvīgos centienus saglabāt mieru, palīdzēt trešām valstīm novērst konfliktus, reaģēt uz krīzēm un stiprināt starptautisko drošību. Stabilitātes un miera veicināšanas instrumenta (IcSP) ietvaros reaģēšanai uz krīzes situācijām 2016. gadā tika piešķirta nepieredzēti liela summa, proti, EUR 271,5 miljoni, konfliktu novēršanai, miera veidošanai un pasākumiem, kuru mērķis ir sagatavoties krīzei, atvēlot EUR 27 miljonus, kā arī EUR 224,7 miljonus kopējās ārpolitikas un drošības politikas darbībām.

Vairāk uzmanības drošības un attīstības sasaistei tika veltīts, izstrādājot arī citas programmas un darbības, īpaši Subsahāras Āfrikā (piemēram, izmantojot Āfrikas Miera nodrošināšanas fondu).

Komisijas darbības šīs izdevumu kategorijas ietvaros arī veicināja kaimiņvalstu stabilizāciju 2016. gadā. Viens piemērs ir Ukraina, kurā 2016. gada gaitā turpinājās konflikts un kur ES finanšu un tehniskajam atbalstam ir bijusi liela nozīme, piemēram, atbalstot plašākus miera panākšanas centienus, kā arī reformas. ES 2016. gadā Stabilitātes un miera veicināšanas instrumenta (IcSP) ietvaros mobilizēja EUR 25,6 miljonus, lai novērstu krīzi šajā valstī un atbalstītu konflikta skartos iedzīvotājus. Par EUR 14,6 miljoniem no iepriekšminētās summas jau ir noslēgti līgumi. EDSO Īpašajai novērošanas misijai tika darīti pieejami EUR 5 miljoni 138 pagaidu reaģēšanas programmas īstenošanai valstī. Tika plānots 2016. gadā izmaksāt makrofinansiālo palīdzību Ukrainai EUR 1,2 miljardu apmērā, ja būs izpildīti politiskie nosacījumi. Makrofinansiālā palīdzība ir programma valsts ārējo finansējuma vajadzību atbalstam. Plānotā līdzekļu izmaksa tika aizkavēta, jo Ukrainā nebija izpildīti finanšu un ekonomiskās politikas nosacījumi139. Neraugoties uz valdības maiņu un ar dažiem izņēmumiem, Ukraina 2016. gadā stabilā tempā īstenoja reformas vairākās ekonomikas un sabiedrības dzīves jomās. ES arī bija viena no lielākajām humanitārās palīdzības piešķīrējām Ukrainai. Projekti tiešā veidā palīdzēja pusmiljonam cilvēku, nodrošinot pārtiku, patvērumu, veselības aprūpes pakalpojumus un psiholoģisko atbalstu.

ES finansējums 2016. gadā ir arī palīdzējis sasniegt būtisku starpposma mērķi saistībā ar Černobiļas kodolkatastrofas vietu Ukrainā. Īstenojot projektu, kura mērķis ir turpmākajos 100 gados samazināt radioaktīvo izplūdi no nopostītā reaktora, 2016. gada 29. novembrī milzīgās arkas formas struktūras pēdējā daļa tika nogādāta reaktora atrašanās vietā. Kopējās Jaunā drošā iežogojuma projekta izmaksas sasniedz aptuveni EUR 1,5 miljardus, kuras kopīgi finansē ES, Ukraina, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, kā arī starptautiskā sabiedrība. ES tehniskās palīdzības Neatkarīgo Valstu Savienībai (TACIS) ietvaros piešķīra EUR 210 miljonus, kā arī EUR 220 miljonus (EUR 40 miljonus 2016. gadā vien) — Kodoldrošības sadarbības instrumenta (INSC) ietvaros. Paredzēts, ka izpilde ilgs līdz 2017. gada beigām.

1.5.2. 2007.–2013. gada programmu rezultāti

2016. gadā tika publicēti vairāki pārskati un novērtējumi, nodrošinot jaunu informāciju par 2007.–2013. gada programmu efektivitāti.

Reakcija uz krīzi trešās valstīs — elastīga ārējā programma

Stabilitātes instruments (IfS) bija stratēģiska programma 2007.–2013. gada periodam drošības un attīstības problēmu risināšanai. Tās komponents reaģēšanai krīzes situācijās (IfS CRC)140 bija vērsts uz ātru un elastīgu sākotnējo reakciju uz politiskajām krīzēm vai dabas katastrofām trešās valstīs. Stabilitātes instrumenta komponenta reaģēšanai krīzes situācijās intervencēm 2007.–2013. gadā tika piešķirti aptuveni EUR 1 076 miljoni no ES budžeta.

Novērtējums141 liecina, ka šis Stabilitātes instrumenta komponents ir bijis svarīgs ES ārējo darbību jomā.

ES Stabilitātes instrumenta komponenta reaģēšanai krīzes situācijās novērtējumā (IfS CRC) attiecībā uz 2007.–2013. gada periodu tika konstatēts, ka šis komponents nodrošināja ES pievienoto vērtību gadījumos, kad tas nodrošināja trūkstošos elementus spēkā esošajā reaģēšanai krīzes situācijā paredzēto rīku kopumā.

Kā pozitīvs piemērs tika īpaši izcelts ES Stabilitātes instrumenta komponenta reaģēšanai krīzes situācijās politikas konsultāciju un starpniecības mehānisms (PAMF). Uz politikas konsultāciju un starpniecības mehānismu attiecās mazāk nekā 1 % no kopējā finansējuma un 4 % no projektiem. Mehānisms ļāva finansēt ātrus un mērķtiecīgus pasākumus politikas konsultāciju, tehniskā atbalsta, starpniecības un samierināšanas jomā līdz pat EUR 2 miljonu apmērā. Tika saglabāts īss izmantošanas laiks, jo politikas konsultāciju un starpniecības mehānisma pamatā ir ikgadējie oficiālie lēmumi par finansējumu. Pateicoties šai vērtīgajai iezīmei, mehānisms ievērojami papildināja ES dalībvalstu un starptautisko līdzekļu piešķīrēju spēkā esošos instrumentus reaģēšanai uz krīzi142.

Tika parādīts, ka intervences visefektīvāk sniedza rezultātus tad, ja tās tika izmantotas koordinēti ar politisko un stratēģisko dialogu un/vai finansējumu. Piemēram, IfS CRC finansējums primārās veselības aprūpes nozares reformai Libānā tika aktīvi izmantots līdztekus valsts pārvaldītam institucionālo reformu procesam, kas pastiprināja šā finansējuma ietekmi. Tika uzskatīts, ka IfS CRC intervence sekmēja spriedzes mazināšanu starp Libānas pilsoņiem un Sīrijas bēgļiem, atbalstot Libānas iedzīvotāju neaizsargāto grupu piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem, kā arī pilnveidojot šos pakalpojumus143.

Tomēr novērtējumā arī ir secināts, ka ES Stabilitātes instrumenta komponenta reaģēšanai krīzes situācijās vispārējā ietekme varēja būt lielāka, ja ar politiskās līdzdalības palīdzību būtu sniegts sistemātiskāks atbalsts intervencēm ne tikai ES delegāciju līmenī, bet arī attiecībā uz to, kā instruments iederas ES vispārējā ilgtermiņa krīzes reakcijā.

Novērtējumā bija kritizēts arī tas, ka ES Stabilitātes instrumenta komponents reaģēšanai krīzes situācijās nebija pietiekami vērsts uz mācīšanos, uzraudzību un tā intervenču novērtēšanu. Programmai arī būtu varējusi būt lielāka ietekme, ja būtu pilnībā atzīts tās kā operatīvas izmēģinājumu vides potenciāls ES pieaugošajai vajadzībai reaģēt uz krīzi.

Nabadzības mazināšana — novērtējuma pierādījumi no Bangladešas (2007.–2013. gads)

ES 2007.–2013. gada periodā cieši sadarbojās ar citiem attīstības partneriem, tostarp dalībvalstīm, saistībā ar vispārējo nabadzības mazināšanas mērķi. Tā tas bija, piemēram, Dānijas, Zviedrijas un ES attīstības sadarbības gadījumā attiecībā uz Bangladešu. Minētā perioda laikā trīs partneri piešķīra kopā EUR 1,38 miljardus, no kuriem ES nodrošināja 57 %. Finansējums tika galvenokārt piešķirts, izmantojot attīstības sadarbības instrumentu (ASI)144 un Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu (EIDHR).

2016. gada novērtējumā145 par attīstības sadarbību tika konstatēts, ka ES ieguldījums bija īpaši efektīvs, pateicoties tās stratēģiskajai pieejai saskaņotības uzlabošanai starp tirdzniecības un ekonomiskās attīstības politiku. Šī pieeja cita starpā ļāva Bangladešai ievērojami palielināt uz Savienību veiktā eksporta apjomu. Savukārt ES varēja izmantot šīs tirdzniecības saiknes, lai stimulētu uzlabojumus tādās jomās kā apģērbu rūpniecībā nodarbināto darba ņēmēju darba drošība. Tomēr citi centieni nav radījuši konkrētus uzlabojumus; tas jo īpaši skar instrumenta uzsvaru uz uzlabojumiem pārvaldības un cilvēktiesību jomā.

Pētniecība un inovācija attīstības jomā — pierādījumi no tematiska novērtējuma

Starptautiskās attīstības kontekstā 2016. gada novērtējumā146 tika vērsta uzmanība uz ES atbalsta ietekmi starptautiskās pētniecības un inovācijas jomā.

ES 2007.–2013. gada periodā piešķīra aptuveni EUR 1,1 miljardu (tostarp no Eiropas Attīstības fonda), lai atbalstītu izstrādes projektus ar pētniecības un inovācijas komponentu. Es finansējuma avoti bija attīstības sadarbības instruments (ASI; gan ģeogrāfiskās, gan tematiskās budžeta pozīcijas), Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instruments (EKPI), kā arī Eiropas Attīstības fonds ārpus ES budžeta ietvariem.

Veicot novērtējumu, tika konstatēti pierādījumi tam, ka vietējā līmenī attīstības procesi bija guvuši labumu no pētniecības un inovācijas rezultātiem, kas izrietēja no ES atbalstītajiem projektiem. Tā tas, piemēram, bija lauksaimniecības attīstības darba kontekstā, kā arī sabiedrības veselības programmu jomā, kurā tika izmantoti pētījumu rezultāti par slimībām un zālēm. Tika arī secināts, ka ES finansētā IKT infrastruktūra bija sekmējusi informācijas un zināšanu apmaiņu, kā arī tīklu veidošanu starp atsevišķiem pētniekiem. Tika konstatēts, ka ietekme institucionālā līmenī ir grūtāk nosakāma.

Tomēr novērtējumā ir secināts, ka pētniecības un inovācijas jomā sniegtā atbalsta efektivitāti un lietderību kopumā ir negatīvi ietekmējis konsekventas vispārējas stratēģiskās pieejas trūkums.

 

2. iedaļa
Panākumi iekšējās kontroles un finanšu pārvaldības jomā

Šā ziņojuma otrajā iedaļā uzmanība ir veltīta Komisijas veiktajai ES budžeta pārvaldībai 2016. gadā147.

Šā ziņojuma 2.1. un 2.2. apakšiedaļā ir ilustrēts tas, kā Komisija cenšas sasniegt augstākos finanšu pārvaldības un iekšējās kontroles standartus.

Galīgais mērķis ir izmaksu ziņā lietderīga finanšu pārvaldība, tādējādi vienkāršojot procedūras, aizsargājot ES budžetu pret kļūdām un krāpšanu ar preventīvu un korektīvu darbību palīdzību, kā arī saglabājot proporcionālu līdzsvaru starp kontroļu izmaksām un to sniegtajiem ieguvumiem.

Šo pārvaldības novērtējumu papildina Iekšējā revīzijas dienesta secinājumu kopsavilkums (2.3. apakšiedaļa), Revīzijas progresa komitejas veiktais darbs (2.4. apakšiedaļa) un turpmākās darbības saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas un ārējās revīzijas ieteikumiem (2.5. apakšiedaļa).

Pamatojoties uz šiem elementiem, Komisija uzņemas vispārēju politisko atbildību par budžeta pārvaldību (2.6. apakšiedaļa).

Aplēses liecina, ka kopējā riskam pakļautā summa slēgšanas laikā ir mazāka par 2 % no kopējiem atbilstīgajiem izdevumiem.

Komisijas departamentu daudzgadu kontroles mehānismi nodrošina ar darījumu likumību un atbilstību saistīto risku pienācīgu pārvaldību.

Turpmākajos gados veiktās finanšu korekcijas un līdzekļu atgūšana kopumā aizsargā ES budžetu.

Visbeidzot, 2.7. apakšiedaļā ir izcelti panākumi, kas 2016. gadā gūti transversālās organizatoriskās pārvaldības jomā.

Komisijas integrētās iekšējās kontroles un riska pārvaldības modeļa shematiska ilustrācija

Eiropas Revīzijas palātas un Eiropas Parlamenta veikta budžeta izpildes apstiprināšana.

Nākamajā lapā redzamā ilustrācija parāda to, kā sader kopā dažādas Komisijas integrētās kontroles un riska pārvaldības (ICRM) modeļa dimensijas. Pieci iekšējās kontroles mērķi tiek panākti, izmantojot gan preventīvos, gan noteikšanas/korektīvos pasākumus, kas aptver trīs pārvaldības režīmus. Turklāt saskaņā ar pašām programmām arī kontroles modelim ir daudzgadu raksturs gan attiecībā uz jebkādu kļūdu noteikšanu un koriģēšanu (ex-post kontroļu rezultātu ieviešana), gan gūto secinājumu izmantošanu, pielāgojot turpmākās programmas (piemēram, tiesiskā regulējuma vienkāršošana) un/vai kontroles sistēmas (paredzot, ka kontroles ir vairāk atkarīgas no paredzamā riska). Programmu izpildes posmos vadība sniedz ziņojumu reizi gadā — departamenti ziņo gada darbības pārskatos un Komisija kopumā — pārvaldības un izpildes gada ziņojumā.



2.1.    Iekšējās kontroles mērķu sasniegšana

Komisija piemēro decentralizētu finanšu pārvaldības modeli. Saskaņā ar Finanšu Regulu148 Komisijas kredītrīkotājs ir komisāru kolēģija. Kolēģija deleģē finanšu pārvaldības uzdevumus ģenerāldirektoriem un dienestu vadītājiem, kuri tādējādi kļūst par deleģētajiem kredītrīkotājiem.

Korporatīvā līmenī Komisija ir noteikusi vienotus standartus, nosakot obligātos iekšējās kontroles sistēmu elementus.

Komisija ir atjauninājusi savu iekšējās kontroles satvaru atbilstīgi COSO pamatnostādņu pārskatīšanai.

Šo iekšējās kontroles standartu pamatā ir COSO149 satvars. Saskaņā ar pēdējo COSO pārskatīšanu, kas paredzēja pāreju no sistēmas, kuras pamatā ir atbilstība, uz sistēmu, kas balstās uz principiem,

Komisija nesen atjaunināja attiecīgi savu iekšējās kontroles satvaru150. Šie pārskatītie iekšējās kontroles principi kļūs piemērojami Komisijas departamentiem ne vēlāk kā 2017. gada beigās. Šīs pārskatīšanas mērķis ir turpināt nodrošināt uzticamu iekšējo kontroli, vienlaikus garantējot vajadzīgo elastīgumu, kas departamentiem ļauj pielāgoties to konkrētajām īpatnībām un apstākļiem. Tas būs īpaši noderīgi, ņemot vērā centienus panākt, lai kontroles sistēmas būtu vairāk balstītas uz riskiem un lai to izmaksas būtu lietderīgākas, cita starpā palielinot sinerģijas un efektivitāti151.

Šā satvara ietvaros un saskaņā ar ģenerāldirektoru kā deleģēto kredītrīkotāju pienākumiem katrs Komisijas dienests ievieš organizatorisko struktūru un iekšējās kontroles sistēmas, kas vislabāk piemērotas, lai īstenotu tā politikas un darbības mērķus.

Kopumā iekšējās kontroles standarti tiek efektīvi īstenoti un darbojas.

Katra Komisijas dienesta vadība novērtē iekšējās kontroles sistēmu efektivitāti un izvērtē konstatējumus, kas izriet no šā novērtējuma. 

Tā rezultātā 2016. gadā visi Komisijas dienesti secināja, ka iekšējās kontroles standarti tiek efektīvi īstenoti un darbojas152. Tomēr 22 Komisijas departamenti ziņoja par vajadzību uzlabot konkrētu standartu efektivitāti, kā parādīts grafikā.

Grafiks: Paziņotais uzlabojamo standartu skaits

Papildus vadības veiktajam iekšējās kontroles sistēmas novērtējumam kredītrīkotājs apstiprina Komisijas departamentu vietējās finanšu sistēmas. Vietējo sistēmu, kas piegādā informāciju Komisijas centrālajai grāmatvedības sistēmai (ABAC), pareiza darbība ir svarīga uzskaites vispārējās uzticamības nodrošināšanai. Kredītrīkotāja 2016. gadā veiktās vietējo finanšu sistēmu apstiprināšanas rezultāti liecina par pietiekamu attīstību un pastāvīgiem uzlabojumiem. Jaunās sistēmas, kas pēdējos gados ir ieviestas 2014.–2020. gada plānošanas perioda finanšu pārvaldībai, veicina palielinātu automatizāciju un iegultākas kontroles, lai nodrošinātu piemērojamo tiesību aktu ievērošanu. Tas ļauj labāk izmantot resursus, samazināt kļūdas un standartizēt procesus un procedūras programmu pārvaldībai saskaņā ar vienotu regulējumu. Citas konstatētās stiprās puses bija uzlabotas finanšu uzraudzības sistēmas un instrumenti, laba procedūru dokumentācija un ļoti kompetents personāls. Tomēr dažiem dienestiem153 tika sniegti ieteikumi vai atgādinājumi, tostarp par datu konsekvenci starp vietējām IT sistēmām un ABAC, uzskaites savlaicīgumu, reģistrētās informācijas kvalitāti, atjauninātām norādēm un pielāgotu dokumentāciju pēc reorganizācijas veikšanas, vai par kontroles sistēmu kopīgu izmantošanu.

Pamatojoties uz šiem novērtējumiem, Komisijas dienesti ziņoja par Finanšu regulā paredzēto iekšējās kontroles mērķu sasniegšanu154. Turpmākajās apakšiedaļās ir sniegts kopsavilkums par finanšu pārvaldības efektivitāti, ar likumību un pareizību saistīto risku pārvaldību, kontroļu izdevumu lietderību un krāpšanas apkarošanas stratēģijām.


2.1.1. Finanšu pārvaldības efektivitāte

Komisija 2016. gadā sāka pārskatīt tās galvenos darbības procesus, lai resursu samazināšanās kontekstā ievērotu augstākos finanšu pārvaldības standartus. Jomas, kurās pastāv sinerģiju un efektivitātes uzlabojumu potenciāls, ir noteikumu un procedūru vienkāršošana un saskaņošana, modernas un savstarpēji savienotas finanšu IT sistēmas, turpmāka ārpakalpojumu izmantošana un apmaiņa ar padziļinātām zināšanām finanšu jomā. Šo pasākumu ietvaros uzsvars tiek likts uz uzlabotu finanšu pārvaldības efektivitāti: mazāku birokrātisko slogu, samērīgas atbalsta saņēmēju izmaksas par kontrolēm, zemākus kļūdu līmeņus, uzlabotu datu kvalitāti, īsākus dotāciju piešķiršanas un izmaksu periodus.

Turpinājās arī vienkāršošanas darbs, sagatavojot vienkāršošanas rezultātu pārskata atjaunošanu. Pirmo reizi budžeta izpildes vienkāršošana ir uzraudzīta ne tikai Komisijas, bet arī dalībvalsts līmenī. Turpinājās arī darbs pie finanšu noteikumu vienkāršošanas, kā arī daudzgadu finanšu shēmas starpposma novērtējuma un Finanšu regulas pārskatīšanas arī nolūkā nodrošināt stingrāku uzsvaru uz rezultātiem, plašāk izmantojot vienreizējus maksājumus, balvas un uz rezultātiem pamatotus maksājumus. Šā ziņojuma pirmajā sadaļā skatiet arī informāciju par katrā politikas jomā veikto vienkāršošanas darbu.

Ievērojams progress 2016. gadā ir panākts arī virzībā uz dotāciju digitālu pārvaldību (e-Dotācijas) un iepirkumu (e-Iepirkums), tostarp izveidojot visiem dienestiem pieejamu vienotu kontaktpunktu saziņai un informācijas apmaiņai ar ieinteresētajām personām (SEDIA). 2017. gada sākumā tika ieviestas pārvaldības struktūras integrētā korporatīvā risinājuma ieviešanas pārskatīšanai.

Attiecībā uz kontroles efektivitāti dati 6. pielikumā parāda, ka globālais vidējais neto maksājuma veikšanas laiks Komisijas dienestu gadījumā ir īsāks par 30 dienām (21,4 dienas 2016. gadā) un gadu gaitā ir pastāvīgi samazinājies. Saskaņā ar Eiropas Ombuda ieteikumu pirmo reizi ir norādīts globālais vidējais bruto maksājuma veikšanas laiks (24,9 dienas). Tas atspoguļo vidējo laiku līdz maksājuma veikšanai, ieskaitot apturēšanas periodus.

2.2.1. Likumības un pareizības risku pārvaldības efektivitāte

Kontroles modeļi

Uz Komisiju gulstas galīgā atbildība par ES budžeta līdzekļu pareizas izlietošanas nodrošināšanu neatkarīgi no tā, vai finansējumu izlieto paši Komisijas departamenti (tiešā pārvaldība; aptuveni 20 %), tas ir uzticēts struktūrām (netiešā pārvaldība; aptuveni 6 %) vai arī to izlieto dalībvalsts iestādes (dalītā pārvaldība; aptuveni 74 %). Attiecībā uz 80 % budžeta Komisija ir galvenokārt atkarīga no dalībvalstu un citu pilnvaroto struktūru sniegtās pārvaldības un kontroles informācijas uzticamības par to kontroles sistēmām. Sekundārā līmenī, “nedublējot” kontroles slāņus, Komisija var veikt revīzijas, lai pārbaudītu kontroles sistēmu, kontroles rezultātu un/vai pārvaldības ziņojumu uzticamību.

Visos pārvaldības režīmos Komisijas departamentu kontroles modeļi ietver gan preventīvos, gan korektīvos pasākumus.

   Korektīvie155 pasākumi parasti ietver uz vietas veiktas156 un citas ex-ante157 Komisijas kontroles pirms maksājuma veikšanas vai dalībvalsts vai citas pilnvarotās struktūras izdevumu pieņemšanas. Preventīvs raksturs ir arī iespējamiem dalībvalstīm paredzētu maksājumu pārtraukumiem/apturēšanai nopietnu pārvaldības un kontroles sistēmu nepilnību dēļ. Turklāt Komisija dalībvalstu iestādēm vai dotāciju saņēmējiem nodrošina apmācību un norādes.

   Korektīvie pasākumi parasti ietver finanšu korekcijas vai dalībvalstu vai atbalsta saņēmēju deklarētu nepareizu izdevumu līdzekļu atgūšanu pēc ex-post158 kontrolēm, ko Komisija veic pēc maksājuma izpildes vai dalībvalsts vai citas pilnvarotās struktūras izdevumu pieņemšanas.

Lai gan ex-ante kontroli piemēro visām finanšu operācijām pirms Komisijas maksājuma veikšanas159, šo kontroļu intensitāte biežuma un/vai tvēruma ziņā ir atkarīga no saistītajiem riskiem un izmaksām. Attiecīgi no paredzamā riska atkarīgas ex-ante kontroles parasti netiek veiktas uz vietas (atturoša izmaksu/ieguvumu bilance), turpretī ex-post kontroles parasti tiek veiktas uz vietas (pamatojoties uz reprezentatīvu izlasi vai riska novērtējumu).

Komisijas izdevumu programmām un tādējādi arī kontroles sistēmām un pārvaldības cikliem ir daudzgadu raksturs. Kļūdas var konstatēt jebkurā gadā, bet tās turpmākajos gados tiek labotas.

Visbeidzot, kļūdu avotus un pamatcēloņus, ko Komisija un dalībvalstis atklāj revīzijas darba ietvaros, ņem vērā, sagatavojot turpmāku (vienkāršotu) tiesisko regulējumu un izstrādājot/pārstrādājot kontroles, lai nākotnē pazeminātu kļūdu līmeni.

Lai izvērtētu, vai ES budžets ir efektīvi aizsargāts, Komisijas departamenti aplēš un ziņo “kļūdu līmeņa” rādītāju un to attiecīgās riskam pakļautās summas dažādos cikla posmos.

   Riskam pakļautā summa maksājumu laikā (pamatojoties uz noteikto kļūdu līmeni); ja pirms maksājuma veikšanas ir pienācīgi veiktas ex-ante kontroles, bet attiecībā uz kļūdām, kas ir atklātas pēc maksājuma veikšanas, vēl nav veikti korektīvi pasākumi.

   Riskam pakļautā summa ziņošanas laikā (pamatojoties uz atlikušo kļūdu līmeni); ja pēc maksājuma veikšanas jau ir veikti atsevišķi korektīvi pasākumi, bet gaidāms, ka turpmākajos gados tiks veikti vēl citi korektīvi pasākumi. Tomēr, tā kā šīs koncepcijas pamatā ir tikai gada darbības pārskatos iekļautās atrunas, tā nav “vispārēja” koncepcija, jo tā neaptver attiecīgus izdevumus, uz kuriem neattiecas atruna (t. i., kuru gadījumā atlikušo kļūdu līmenis ir <2 %.

   Riskam pakļautā summa slēgšanas laikā (t. i., ņemot vērā arī prognozētās turpmākās korekcijas); ja turpmākajos gados ir veikti visi korektīvie pasākumi.

Riskam pakļautās(-o) summas(-u) definīciju(-as) un saistītās koncepcijas skatīt 3. pielikumā.

Jebkurā konkrētā gadā Komisijas (“bruto”) riskam pakļautā summa maksājumu laikā pēc izdevumu pieņemšanas un/vai maksājumu veikšanas pārsniedz 2 % no attiecīgajiem izdevumiem. Tas atbilst Eiropas Revīzijas palātas konstatējumiem.

Tomēr turpmākajā(-os) gadā(-os) ir veiktas un tiks veiktas finanšu korekcijas un līdzekļu atgūšana, kas samazina (“starpposma”) riskam pakļauto summu ziņošanas laikā. Tajā pašā laikā pilnīgas pārredzamības nodrošināšanai atrunas ir norādītas (tikai) par tām programmām, kuru gadījumā atlikušo kļūdu līmenis ikgadējā pārvaldības ziņojuma (gada darbības pārskata) sagatavošanas laikā vēl nebūtu pazeminājies zem 2 % līmeņa.

Turklāt pēc tam, kad ir ņemtas vērā arī prognozētās turpmākās korekcijas, kas būs veiktas līdz programmu izpildes beigām, ir aplēsts, ka uz nākotni vērsta (“neto”) riskam pakļautā summa slēgšanas laikā ir zemāka par 2 %.



Kontroles rezultāti par 2016. gadu

Detalizēti rezultāti par 2016. finanšu gadu ir izklāstīti nākamajā lapā redzamajā tabulā “Aplēstā riskam pakļautā summa slēgšanas laikā”.

 

Riskam pakļautā summa maksājumu laikā

Ex-post kontrolēs (piemēram, uz vietas veiktas revīzijas), kas ir veiktas pēc maksājumu apstiprināšanas, joprojām var noteikt vismaz daļu160 no kļūdām, kuras nebūtu noteiktas pēc pienācīgu ex-ante kontroļu veikšanas, un radīt apstākļus šo kļūdu labošanai (piemēram, īstenojot un pat ekstrapolējot revīzijas rezultātus).

Gadu gaitā Komisija ir veiksmīgi uzlabojusi savu finanšu pārvaldību. To apliecina ne tikai Komisijas, bet arī Eiropas Revīzijas palātas ziņoto kļūdu līmeņu pazemināšanās. Šīs ikgadējās aplēses samazinājās no divciparu skaitļiem, kas pirms 2009. gada tika noteikti attiecībā uz dažām politikas jomām (jo īpaši kohēzijas jomu), līdz ievērojami zemākiem līmeņiem pašlaik — zem 5 % lielākajā daļā politikas jomu un pat zem 2 % atsevišķās citās jomās.

Tiek prognozēts, ka attiecībā uz 2016. gadu, pamatojoties uz noteiktajiem vai ekvivalentajiem kļūdu līmeņiem, Komisijas vispārējais vidējais kļūdu līmenis būs starp 2,1 % un 2,6 % (2015. gadā — starp 2.3 % un 3,1 %) no kopējiem attiecīgajiem izdevumiem, un saistītā aplēstā riskam pakļautā summa maksājumu laikā ir no EUR 2,9 miljardiem līdz EUR 3,6 miljardiem (2015. gadā — no EUR 3,3 miljardiem līdz EUR 4,5 miljardiem). Šis samazinājums ir galvenokārt skaidrojams ar mazāku kohēzijai raksturīgo kļūdu risku attiecībā uz spēkā esošās daudzgadu finanšu shēmas programmām.

Politikas joma

Kopējie atbilstīgie izdevumi

(1)

Aplēstā riskam pakļautā summa maksājumu laikā

(2) = vidējais kļūdu līmenis, ko piemēro (1)

Aplēstās turpmākās korekcijas

(3) = pielāgots vidējo korekciju un atgūto līdzekļu līmenis, ko piemēro (1)

Aplēstā riskam pakļautā summa slēgšanas laikā

(4) = (2)-(3)


zemākā vērtība

augstākā vērtība

zemākā vērtība

augstākā vērtība

zemākā vērtība

augstākā vērtība

Lauksaimniecība:

57 552,7

1419,6
(2,47 %)

1419,6
(2,47 %)

1173,4
(2,04 %)

1173,4
(2,04 %)

246,2
(0,43 %)

246,2
(0,43 %)

Kohēzija

45 403,7

961,2
(2,12 %)

1573,6
(3,47 %)

700,3
(1,54 %)

798,0
(1,76 %)

261,0
(0,57 %)

775,6
(1,71 %)

Ārējie sakari

10 183,7

166,0
(1,63 %)

166,0
(1,63 %)

43,3
(0,43 %)

43,3
(0,43 %)

122,7
(1,20 %)

122,7
(1,20 %)

Pētniecība, rūpniecība, kosmoss, enerģētika un transports

13 586,3

320,1
(2,36 %)

381,4
(2,81 %)

98,6
(0,73 %)

99,8
(0,73 %)

221,4
(1,63 %)

281,6
(2,07 %)

Citas iekšpolitikas jomas

4532,0

35,1
(0,77 %)

39,4
(0,87 %)

8,1
(0,18 %)

8,1
(0,18 %)

27,0
(0,60 %)

31,4
(0,69 %)

Citi pakalpojumi un pārvaldība

5869,5

12,2
(0,21 %)

14,9
(0,25 %)

0,5
(0,01 %)

0,6
(0,01 %)

11,8
(0,20 %)

14,3
(0,24 %)

Kopā

137 127,9

2914,2
(2,13 %)

3594,9
(2,62 %)

2024,2
(1,48 %)

2123,2
(1,55 %)

890,1
(0,65 %)

1471,8
(1,07 %)

Tabula. Aplēstā riskam pakļautā summa slēgšanas laikā attiecībā uz 2016. gada attiecīgajiem izdevumiem (miljonos EUR). Skatīt sīkāku informāciju 2-A pielikumā un definīcijas 3. pielikumā.

Komisija un Eiropas Revīzijas palāta ir izdarījusi vienādus secinājumus par kļūdu pastāvīgi augsto līmeņu veidu un pamatcēloņiem. Tiek veiktas papildu darbības attiecībā uz programmām ar pastāvīgi augstiem kļūdu līmeņiem, lai novērstu šo kļūdu pamatcēloņus (sīkāku informāciju skatīt turpmāk). 

Riskam pakļautā summa ziņošanas laikā

Programmu un kontroles stratēģiju daudzgadu termiņa kontekstā visas atlikušās kļūdas gadu gaitā tiks labotas. Katru gadu gada darbības ziņojumos Komisijas departamenti izklāsta starpposma situācijas aprakstu par to (parasti kumulatīvajiem) programmas izdevumiem, konstatētajām kļūdām un veiktajiem labojumiem līdz attiecīgajam brīdim.

Svarīgs apsvērums ES budžeta izpildē ir nepieciešamība nodrošināt atbilstīgu mehānismu kļūdu, pārkāpumu vai krāpšanas nepieļaušanai vai konstatēšanai un secīgai labošanai.

Komisija veic ES tiesiskajā regulējumā paredzētās preventīvās un korektīvās darbības, lai aizsargātu ES budžetu no nelikumīgiem vai nepareiziem izdevumiem.

Gadījumā, ja preventīvie mehānismi nebija efektīvi, Komisijai sava uzraudzības pienākuma ietvaros korektīvie mehānismi ir jāpiemēro kā galējs līdzeklis.

Finanšu korekciju un maksājumu atgūšanas galvenais mērķis ir nodrošināt ES līdzekļu izmantošanu tikai tiesiskajam regulējumam atbilstošiem izdevumiem.

Korektīvo pasākumu darbplūsma ir šāda:


Finanšu korekcija ir apstiprināta, tiklīdz to akceptē dalībvalsts vai Komisija pieņem par to lēmumu. Finanšu korekciju uzskata par īstenotu, kad tā ir piemērota un reģistrēta Komisijas pārskatā, proti, atbildīgais kredītrīkotājs ir apstiprinājis finanšu darījumu saistībā ar atskaitīšanu no starpposma vai galīgā maksājuma pieprasījuma, atgūšanas rīkojumu un/vai darījumu, ar ko atbrīvojas no saistībām161.

Fonds

Kopējie ES budžeta maksājumi 2016. gadā

Kopā finanšu korekcijas un atgūtie maksājumi, kas apstiprinātas/apstiprināti 2016. gadā

Procentuālā daļa no ES budžeta maksājumiem

Kopā finanšu korekcijas un atgūtie maksājumi, kas īstenotas/īstenoti 2016. gadā

Procentuālā daļa no ES budžeta maksājumiem

Lauksaimniecība:

56 454

2087

3,7 %

1948

3,5 %

ELGF

44 084

1387

3,1 %

1662

3,8 %

Lauku attīstība

12 370

700

5,7 %

286

2,3 %

Kohēzijas politika:

37 134

1204

3,2 %

943

2,5 %

ERAF

21 067

706

3,3 %

623

3,0 %

Kohēzijas fonds

7449

102

1,4 %

1

0,0 %

ESF

8148

389

4,8 %

235

2,9 %

ZVFI/EZF

422

14

3,2 %

17

3,9 %

ELVGF, Virzības nodaļa

48

(5)

(11,0) %

67

140,1 %1 %

Iekšpolitikas jomas

23 165

309

1,3 %

318

1,4 %

Ārpolitikas jomas

10 277

173

1,7 %

175

1,7 %

Pārvalde

9325

4

0,0 %

4

0,0 %

KOPĀ

136 355*

3777

2,8 %

3389

2,5 %

Tabula. Finanšu korekcijas un atgūtie maksājumi 2016. gadā162 (miljonos EUR)

*Neskaitot EUR 61 miljonu, kas samaksāts atbilstoši izdevumu kategorijai “Īpašie instrumenti”.

2016. gadā kopējās finanšu korekcijas un atgūtās summas sasniedza apstiprinātus EUR 3,8 miljardus vai īstenotus EUR 3,4 miljardus. Šajā summā ietilpst visas 2016. gadā veiktās korekcijas un atgūtās summas neatkarīgi no gada, kurā tika veikti sākotnējie izdevumi. Sīkāka informācija ir sniegta 4. pielikumā.



Finanšu korekciju veidi 2016. gadā un kumulatīvie rezultāti 2010.–2016. gadā

Diagramma: Īstenoto finanšu korekciju veidi 2016. gadā (miljonos EUR)

Diagramma: Finanšu korekcijas un atgūtie maksājumi, kas apstiprinātas/apstiprināti 2010.-2016. gadā (miljonos EUR)

Neto korekcijas, kuru rezultātā līdzekļus atmaksā ES budžetā, ir raksturīgas lauksaimniecības un lauku attīstības jomā un tiešas un netiešas pārvaldības jomā.

Kohēzijas politikas gadījumā līdz 2007.–2013. gada plānošanas periodam neto korekcijas ir izņēmums. Saskaņā ar jauno tiesisko regulējumu Komisija līdz visu kontroles procedūru pabeigšanai patur 10 % no katra starpposma maksājuma. Šīs kontroles nodrošina, ka nav būtisku trūkumu, kas var radīt ievērojamu risku, ka dalībvalsts var nekonstatēt vai neizlabot atlīdzinātos izdevumus. Pretējā gadījumā Komisijai jāpiemēro neto finanšu korekcijas.

Kumulatīvie skaitļi sniedz noderīgāku informāciju par Komisijas izmantoto korektīvo mehānismu nozīmīgumu, jo to aprēķinā ņemts vērā tas, ka lielākā daļa ES izdevumu ir daudzgadu izdevumi, un tie līdzsvaro vienreizēju notikumu ietekmi.

Attiecībā uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) Komisijas īstenoto finanšu korekciju (visas ir neto finanšu korekcijas) vidējā likme saskaņā ar grāmatojumu noskaidrošanas procedūru periodā no 1999. gada līdz 2016. gada beigām bija 1,8 % no izdevumiem (sk. 4. pielikuma 2.4. sadaļu).

Attiecībā uz Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF) un Eiropas Sociālo fondu (ESF) 2007.-2013. gada līdzekļiem 2016. gada beigās finanšu korekciju kopējā likme, ņemot vērā tikai Komisijas īstenoto uzraudzību, bija 1,7 % no veiktajiem piešķīrumiem (sk. 4. pielikuma 3.4.2. sadaļu).

Periodā no 2010. līdz 2016. gadam vidējā apstiprinātā summa bija EUR 3,3 miljardi jeb 2,4 % no vidējās summas, kas izmaksāta no ES budžeta, savukārt vidējā šajā periodā īstenotā summa bija EUR 3,2 miljardi jeb 2,3 % no maksājumiem.

Ņemot vērā revidēto izlasi, daļā no (kumulatīvajiem) izdevumiem kļūdas būs pilnībā novērstas, bet pārējā daļā varētu joprojām būt sastopamas līdzīgas kļūdas. Ja šajā posmā kļūdu līmenis joprojām tiktu uzskatīts par būtisku (t. i., ja tas pārsniegtu būtiskuma kritēriju — 2 %), gada darbības pārskatā attiecībā uz attiecīgo programmu tiktu iekļauta atruna.

Rezultātā 29 deleģētie kredītrīkotāji savos 2016. gada darbības pārskatos sniedza ticamības deklarācijas bez piezīmēm, savukārt 20 deklarācijas bija ar kopumā 37 atrunām. Sīkāka informācija ir sniegta 2.2. sadaļā un 2–B pielikumā.

Riskam pakļautā summa ziņošanas laikā (tikai) programmās, uz kurām attiecas atrunas, saskaņā ar aplēsēm ir EUR 1,6 miljardi salīdzinājumā ar EUR 1,3 miljardiem 2015. gadā. Sīkāku informāciju skatīt turpmāk 2.2. sadaļā.

Riskam pakļautā summa slēgšanas laikā

Tajā pašā programmu un kontroles stratēģiju daudzgadu kontekstā ir iespējams arī paraudzīties uz programmas cikla beigām163 un aplēst to, cik liels skaits korekciju nākotnē joprojām varētu tikt veikts ar ex-post kontroļu palīdzību. Tā kā, iespējams, vēl nav veiktas (pabeigtas) ex-post kontroles par šā gada izdevumiem, saistītās korekcijas tiks īstenotas tikai turpmākā/-o gada/-u laikā. Perspektīvās riskam pakļautās summas slēgšanas laikā iespējams noteikt tikai pēc tam, kad ir ņemtas vērā visas korekcijas, kas jau ir un/vai būs tad veiktas.

Par vienu norādi saistībā ar “lēstajām turpmākajām korekcijām” varētu kalpot vēsturiskās korekcijas (piemēram, septiņu gadu vēsturiskais vidējais rādītājs). Tomēr programmu elementi un riski, kā arī saistīto kontroles sistēmu kārtība un korekciju veikšanas spējas ir mainījušās (piemēram, vienkāršoti īstenošanas mehānismi un/vai pielāgotas kontroles). Vēsturiskos datus ietekmē arī konkrēti (vienreizēji, nestrukturāli) notikumi. Tāpēc vēsturiskie dati ne vienmēr var būt labākais pamats turpmāko korekciju veikšanas spēju aplēšu veikšanai. Šādos gadījumos deleģētais kredītrīkotājs pielāgo vai aizstāj šos datus, lai iegūtu labāku un konservatīvu aplēsi.

Komisijas departamenti savos 2016. gada darbības pārskatos ir snieguši informāciju gan par to pamatu (to vēsturisko faktisko korekciju septiņu gadu vidējais rādītājs), gan par pielāgojumiem, kas veikti saistībā ar to labākajām, bet konservatīvajām aplēsēm attiecībā uz to turpmākajām (ex-post) korekciju veikšanas spējām spēkā esošajās programmās. Šādu pielāgojumu kategorijas ietver jebkādu konkrētu (vienreizēju, nestrukturālu) pagātnes notikumu neitralizēšanu, ex-ante korektīvo elementu (piemēram, neizmantota priekšfinansējuma atgūšanas, kredītnotu vai rēķinu) izslēgšanu, nesenāka vēsturiskā vidējā rādītāja ņemšanu vērā (piemēram, AGRI ĢD ņem vērā tikai pēdējos piecus gadus kā labāku pamatu), dažādu saistīto risku un/vai kontroles kārtību ņemšanu vērā saistībā ar programmu izpildes mehānismiem (piemēram, attiecībā uz kohēziju, pamatojoties uz kumulatīvo atlikušo risku, ko Komisijas dienesti ir aplēsuši pēc dalībvalstu revīzijas un sertifikācijas iestāžu iesniegto kļūdu līmeņu un finansiālo korekciju pārbaudes attiecībā uz katru darbības programmu), tādas pašas procentu likmes nepiemērošanu aģentūru zema riska finansējumam utt. vai pat pieņēmumu, ka strukturālās ex-post turpmākās korekcijas būtu 0 (piemēram, ĢD ar pilnībā ex-ante kontroles sistēmām un saistītajām korekcijām, kas jau iepriekš samazina kļūdas).

Kā parādīts iepriekš tabulā “Aplēstā riskam pakļautā summa slēgšanas laikā”, aplēstās turpmākās korekcijas attiecībā uz 2016. gada izdevumiem ir starp EUR 2,0 miljardiem un EUR 2,1 miljardu jeb starp 1,5 % un 1,6 % no kopējiem attiecīgajiem izdevumiem. Šis rādītājs ir zemāks nekā 2015. gadā (starp EUR 2,1 miljardu un EUR 2,7 miljardiem jeb starp 1,5 % un 1,9 %) — atkal galvenokārt kohēzijas dēļ (tas ir loģiski, ņemot vērā zemāku koriģējamo riskam pakļauto summu maksājuma veikšanas brīdī, kā minēts iepriekš). Jebkurā gadījumā, salīdzinot ar faktiskajām 2016. gadā veiktajām finanšu korekcijām un atgūtajiem līdzekļiem (apstiprināti EUR 3,8 miljardi vai īstenoti EUR 3,4 miljardi), kā arī to vēsturisko septiņu gadu vidējo rādītāju (EUR 3,3 vai EUR 3,2 miljardi; 2,4 % vai 2,3 %), šo aplēsi var uzskatīt par konservatīvu.

Iegūtā aplēstā kopējā riskam pakļautā summa slēgšanas laikā attiecībā uz 2016. gada izdevumiem ir starp EUR 0,9 miljardiem un EUR 1,5 miljardiem jeb starp 0,7 % un 1,1 % no kopējiem attiecīgajiem izdevumiem. Šis rādītājs ir zemāks nekā 2015. gadā (starp EUR 1,2 miljardiem un EUR 1,8 miljardiem jeb starp 0,8 % un 1,3 %) — atkal galvenokārt kohēzijas dēļ (izriet no zemāka saistītā kļūdu riska attiecībā uz spēkā esošās daudzgadu finanšu shēmas programmām, kā minēts iepriekš).

Secinājumi

Ņemot vērā to, ka saskaņā ar aplēsēm kopējā riskam pakļautā summa slēgšanas laikā nesasniedz 2 % no kopējiem attiecīgajiem izdevumiem, ir parādīts, ka Komisijas departamentu daudzgadu kontroles mehānismi kopumā nodrošina pienācīgu ar darījumu likumību un pareizību saistīto risku pārvaldību un ka turpmākajos gados veiktās finanšu korekcijas un līdzekļu atgūšana kopumā aizsargā ES budžetu.

Aplēstā kopējā riskam pakļautā summa slēgšanas laikā ir mazāka par 2 %.

Tajā pašā laikā tiek veiktas papildu darbības attiecībā uz programmām ar pastāvīgi augstiem kļūdu līmeņiem, lai novērstu šo kļūdu pamatcēloņus.

Turklāt pārredzamības iemeslu dēļ gada darbības pārskatos ir paredzētas atrunas attiecībā uz programmām, kuru atlikušo kļūdu līmenis pārskatu sagatavošanas laikā vēl nav pazeminājies zem 2 % līmeņa (skatīt turpmāk 2.2. sadaļu).

 

Komisija un Eiropas Revīzijas palāta ir izdarījusi vienādus secinājumus par kļūdu pastāvīgi augsto līmeņu raksturu un pamatcēloņiem, t. i., pārvaldības un kontroles sistēmu trūkumiem (it īpaši dalībvalstīs, trešās valstīs un starptautiskajās organizācijās/aģentūrās), ko saasina sarežģītais tiesiskais regulējums, ar kuru saskaņā tiek īstenota ES politika. Gadu gaitā izplatītāko kļūdu veidi, kas radušies šo faktoru apvienojumā:

– neattiecināmu izdevumu posteņi;

– neatbilstīgi saņēmēji/projekti/īstenošanas periodi;

– publiskā iepirkuma un valsts atbalsta noteikumu neievērošana;

– nepietiekami uzticama dokumentācija izdevumu deklarāciju pamatošanai; kā arī

– nepareiza atbalsttiesīgo platību deklarēšana lauksaimniecības jomā.

Turpretī politikas jomās, kurās piemērojami mazāk sarežģīti atbilstības noteikumi164, ir zemāki kļūdu līmeņi, par ko liecina apstāklis, ka tādu shēmu gadījumā, kuru pamatā ir “maksājumtiesību” režīmi165, kļūdu līmeņi ir daudz zemāki nekā izmaksu “atmaksāšanas” shēmu gadījumā. Tādējādi vienkāršošana ir visefektīvākais veids, kā samazināt gan kļūdu risku, gan kontroles izmaksas un slogu166.

Attiecībā uz programmām ar nemainīgi augstu kļūdu līmeni Komisija pastāvīgi veic gan preventīvas, gan korektīvas darbības, lai novērstu šo kļūdu pamatcēloņus un to ietekmi. Ģenerāldirektorāti īsteno mērķtiecīgus pasākumus, lai nostiprinātu pārvaldības un kontroles sistēmas valsts, Eiropas un starptautiskā līmenī. Iepriekšējos plānošanas periodos gūtā pieredze veicinājusi uzlabojumus turpmāko programmu izstrādē167. 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas vidusposma pārskatīšana ietver nozīmīgu tiesību aktu priekšlikumu kopumu, sākot ar ES budžeta izpildei piemērojamo noteikumu vienkāršošanu168.

Plašāka informācija ir pieejama Komisijas paziņojumā “Kļūdu pamatcēloņi un veiktie pasākumi” (COM(2017)124 final, 28.2.2017.).



2.1.3. Kontroļu izmaksu lietderība

Svarīgs Komisijas “uz rezultātiem orientētā budžeta stratēģijas” mērķis ir nodrošināt, lai kļūdu novēršanas, noteikšanas un izlabošanas nolūkā izveidoto pārvaldības un kontroles sistēmu izstrāde un īstenošana būtu izmaksu ziņā lietderīga. Tāpēc kontroles stratēģijās būtu jāparedz rūpīgākas un biežākas pārbaudes augstāka riska jomās, kā arī jānodrošina izmaksu lietderība.

Finanšu regulā169 ir noteikts, ka deleģētajiem kredītrīkotājiem gada darbības pārskatos ir jāiekļauj vispārējs kontroļu izmaksu un to sniegto ieguvumu novērtējums.

Visi 49 Komisijas departamenti ir novērtējuši savu kontroles sistēmu izmaksu lietderību un efektivitāti. Tā rezultātā visi Komisijas departamenti 2016. gadā pirmo reizi spēja izdarīt secinājumus par savu kontroļu izmaksu lietderību. Lielākā daļa departamentu 2016. gadā izmantoja izmaksu/finansējuma rādītāju. Daži departamenti pat izmantoja abus rādītājus (izmaksas/finansējums un izmaksas/ieguvumi), un mazākā departamentu daļa izmantoja tikai izmaksu/ieguvumu rādītāju. Attiecībā uz dalītu pārvaldību četri170 ĢD, kuri ziņoja par kontroļu izmaksu lietderību, iekļāva arī novērtējumu par izmaksām dalībvalstīs.

Pamatojoties uz iepriekšminēto novērtējumu, visi Komisijas departamenti tika aicināti pārskatīt savas kontroles sistēmas, lai nodrošinātu, ka tās ir pamatotas uz riskiem un ka to izmaksas ir lietderīgas, pienācīgi ņemot vērā finansēto darbību raksturu un pārvaldības vidi. Komisijas departamenti arvien biežāk veic pasākumus, lai uzlabotu savu organizatorisko atbilstību un reaģēšanas spēju:

   Līdz 2015. gada beigām 25 departamenti bija pārskatījuši savas kontroles sistēmas; puse171 bija veikusi pasākumus, lai uzlabotu izmaksu lietderību, savukārt citi172 secināja, ka izmaiņas nav vajadzīgas.

   Līdz 2016. gada beigām 35 departamenti (no 49 departamentiem) (71%) bija pārskatījuši savas kontroles sistēmas. 17 (49 %) no tiem ir173 tās pielāgojuši vai pielāgos174, turpretī pārējie 18 departamenti175 secināja, ka izmaiņas nav vajadzīgas.

Komisijas 49 departamentu finansiālā nozīme ir ļoti atšķirīga. Līdzekļu pārvaldība ļoti koncentrējas dažos departamentos, kas veic lielus tēriņus (AGRI ĢD veiks vairāk nekā 40 % maksājumus, un seši Komisijas dienesti veic 80 % maksājumus), un tiem seko virkne citu departamentu, kuru izdevumi ir daudz mazāki (“pēdējos” 5 % maksājumu veic 33 Komisijas dienesti, t. i., divas trešdaļas dienestu).

Dažās jomās departamenti ir apvienojuši savus resursus, lai uzlabotu kontroļu izmaksu lietderību. Praktisks piemērs: izveidojot kopējo atbalsta centru, pētniecības grupas departamenti cita starpā sagatavoja pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ex-post revīzijas stratēģiju. Tā kalpo 20 no attiecīgajiem deleģētajiem kredītrīkotājiem. Astoņi no tiem ir ĢD, četri ir izpildaģentūras, septiņi ir kopuzņēmumi un viens ir ES (regulatīvā) aģentūra. Tas savukārt ir nodrošinājis apjomradītus ietaupījumus un stiprinājis šīs pētniecības grupas kontroļu izmaksu lietderību.

Komisija turpina darbu, lai veicinātu kontroļu izmaksu lietderību. Šajā ziņā Iekšējā revīzijas dienesta (IRD) veiktais revīzijas darbs attiecībā uz kontroles stratēģijām departamentos, kas pārvalda galvenās politikas izdevumu jomas, kā arī notiekošā IRD revīzija attiecībā uz Komisijas satvaru/kārtību kontroļu izmaksu lietderības aplēšanai, novērtēšanai un ziņošanai, jau ir sniedzis un turpinās sniegt dziļāku ieskatu.

2.1.4. Stratēģijas krāpšanas apkarošanai

Komisijas stratēģija krāpšanas apkarošanai (CAFS) tika pieņemta 2011. gadā, un katrs Komisijas dienests ir izstrādājis, īstenojis un vajadzības gadījumā regulāri atjauninājis savu stratēģiju krāpšanas apkarošanai (SKA) attiecībā uz politikas jomu, par ko šis attiecīgais dienests ir atbildīgs. Komisijas stratēģijā krāpšanas apkarošanai bija noteikta prasība, ka visos Komisijas dienestos līdz 2013. gada beigām ir jāpieņem šāda stratēģija. OLAF iesaka Komisijas departamentiem regulāri atjaunināt savas stratēģijas, lai atspoguļotu izmaiņas krāpšanas apkarošanas jomā. Kā atspoguļots turpmāk sniegtajā tabulā, lielākā daļa Komisijas dienestu pēc pirmās stratēģijas krāpšanas apkarošanai pieņemšanas laikposmā līdz 2013. gada beigām ir iesniegušas šīs stratēģijas atjauninājumu.

SKA atjaunināšanas gads

2017 *

2016

2015

2014

2013 **

Stratēģija

vēl nav

pieņemta ***

Kopā

Komisijas dienestu skaits

9

16

13

1

9

1

49

Tabula. Komisijas dienestu atjauninātās stratēģijas krāpšanas apkarošanai

* 9 Komisijas dienesti strādā pie atjauninātas stratēģijas pieņemšanas un ziņoja, ka to pieņems 2017. gadā.

** 9 Komisijas dienesti vēl nav atjauninājuši savu stratēģiju pēc pirmās stratēģijas pieņemšanas laikposmā līdz 2013. gada beigām.

*** Strukturālo reformu atbalsta dienests tika izveidots 2015. gadā, un tas strādā pie stratēģijas krāpšanas apkarošanai sagatavošanas. Attiecībā uz Strukturālo reformu atbalsta dienesta izdevumiem ir spēkā krāpšanas apkarošanas pasākumi.

Pēc apspriešanās ar Komisijas krāpšanas novēršanas un atklāšanas tīklu (FPDNet) OLAF 2016. gada februārī publicēja tā stratēģijas krāpšanas apkarošanai izstrādes metodikas atjauninājumu. Šis atjauninājums galvenokārt attiecās uz krāpšanas novēršanas pasākumu (no krāpšanas riska noteikšanas līdz kontroles pasākumiem un uzraudzībai) turpmāku integrāciju Komisijas darbības ciklā (2.7.2. sadaļā aprakstīto izmaiņu ietvaros) un uzraudzības ciklā. Pateicoties šai integrācijai, krāpšanas novēršanas darbības veido neatņemamu Komisijas dienesta kontroles pasākumu daļu, vienlaikus nodrošinot īpašu krāpšanai nepieciešamu uzmanību. Komisijas dienesti, kas 2016. gadā ir atjauninājuši savu stratēģiju krāpšanas apkarošanai, ziņoja par atjauninātās metodikas piemērošanu.

Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūra (EASME) ir izmantojusi OLAF metodiku savas krāpšanas apkarošanas stratēģijas atjaunināšanai, ko tā veica 2016. gadā. Tagad aģentūras krāpšanas riska novērtējums ir integrēts ikgadējā riska novērtējuma uzdevumā. Galvenie krāpšanas riski, ar ko saskaras EASME, ir plaģiātisms un divkāršs finansējums, kā arī mērķtiecīgi pārspīlētas vai nepatiesas izmaksu deklarācijas. Šie riski un to mazināšanas darbības tiek rūpīgi novērotas ikgadējā riska pārvaldības uzdevuma ietvaros.

EASME saistībā ar šiem riskiem veic mazināšanas pasākumus un stingrākas kontroles, vienlaikus ņemot vērā izdevumu un ieguvumu principu. Tas nozīmē, ka tiek veiktas uz risku balstītas kontroles un ka jo īpaši augsta riska projektiem tiek piemērota stingrāka uzraudzība.

Attiecībā uz noteiktiem riskiem (piemēram, plaģiātismu) EASME piedalījās pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” programmām paredzētu “Apvārsnis 2020” rīku testēšanā. Šos rīkus piemēro pētniecības jomā aktīvajos Komisijas dienestos.


Krāpšanas novēršanas stratēģiju īstenošana regulāri tiek pārraudzīta Komisijas izpildes cikla ietvaros. Ņemot vērā apstākli, ka uz katru politikas jomu attiecas specifiskas krāpšanas iezīmes, krāpšanas apkarošanas darbību jomā nepastāv visiem gadījumiem piemērota pieeja. Lielākā daļa Komisijas dienestu organizē pasākumus, lai uzlabotu informētību par krāpšanu, piemēram, apmācības un seminārus. 2016. gadā vismaz 27 dienesti ziņoja, ka ir organizējuši šādus pasākumus, kas bija paredzēti darbiniekiem, piemēram, jaunajiem kolēģiem, finanšu darbiniekiem un vadītājiem.

Komisija pēc sešus gadus ilgas īstenošanas apsver 2011. gadā pieņemtās Komisijas stratēģijas krāpšanas apkarošanai atjaunināšanu. Komisijas stratēģijas krāpšanas apkarošanai mērķis — uzlabot krāpšanas novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu, kā arī nodrošināt atbilstīgu sankciju piemērošanu, zaudēto līdzekļu atgūšanu un atturēšanu — ir pastāvīgs Komisijas darba kārtības punkts. Komisijas stratēģijas krāpšanas apkarošanai atjaunināšana būtu vērsta uz šīs pieejas turpināšanu, papildus uzsverot krāpšanas apkarošanas pasākumu integrēšanu Komisijas iekšējās kontroles sistēmās, jo īpaši saistībā ar ziņošanu, piemēram, par tādiem krāpšanas apkarošanas pasākumiem, kādi aprakstīti šajā sadaļā

Agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēma

Agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēma (EDES) ES finanšu interešu aizsardzībai tiek piemērota kopš 2016. gada 1. janvāra. Šī jaunā sistēma tika ieviesta pēc 2015. gadā veiktās Finanšu regulas pārskatīšanas. Tā nodrošina:

-    tādu ekonomikas dalībnieku agrīnu atklāšanu, kuri rada apdraudējuma risku Savienības finanšu interesēm;

-    neuzticamu ekonomikas dalībnieku izslēgšanu no Savienības finansējuma saņemšanas un/vai finansiālu sankciju piemērošanu šādiem ekonomikas dalībniekiem;

-    nopietnākajos gadījumos tādas informācijas publicēšanu Komisijas tīmekļa vietnē, kas saistīta ar pieejas liegšanu vai finanšu sankcijām, lai pastiprinātu preventīvo ietekmi.

Agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēma nodrošina būtisku uzlabojumu noteikumu par administratīvu sankciju piemērošanu saistībā ar pamattiesību ievērošanu, neatkarīgām konsultācijām un pārredzamību. Lai nodrošinātu sistēmas saskaņotu darbību, ES iestādes, aģentūras un struktūras lēmumus par finanšu sankciju piemērošanu neuzticamiem ekonomikas dalībniekiem pieņem pēc ieteikuma saņemšanas no jaunas centralizētas darba grupas, ko vada pastāvīgs augsta līmeņa neatkarīgs priekšsēdētājs. Šajā ieteikumā ir iekļauta rīcības provizoriska juridiska klasifikācija, ņemot vērā noskaidrotos faktus un citus konstatējumus. Darba grupa izvērtē lietas, kurās nav pieņemts galīgs spriedums vai galīgs administratīvs lēmums.

Darba grupa sāka strādāt 2016. gadā. Minētajā gadā dažādi kredītrīkotāji nosūtīja darba grupai 21 lietu saistībā ar 33 ekonomikas dalībniekiem. Līdz 2017. gada 30. aprīlim šajā sakarā bija sniegti 14 ieteikumi, un trīs no tiem bija pieņemti 2016. gadā.

Darba grupai visbiežāk tiek iesniegtas lietas, kas ir saistītas ar nopietniem līgumsaistību pārkāpumiem un/vai ar profesionālo darbību saistītiem smagiem pārkāpumiem. Darba grupas izskatīto lietu anonimizēts kopsavilkums tiks darīts pieejams dienestu darba dokumentā, kas papildinās agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēmai veltīto daļu ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 325. panta 5. punktu saistītajā Komisijas gada pārskatā.

2.2.    Vadības garantijas un atrunas

2016. gada darbības ziņojumā visi 49 deleģētie kredītrīkotāji paziņoja, ka ir guvuši pamatotu pārliecību par to, ka ziņojumā ietvertā informācija sniedz patiesu un skaidru priekšstatu; resursi, kas piešķirti darbībām, ir izlietoti paredzētajam mērķim un saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu; un ka ieviestās kontroles procedūras sniedz vajadzīgās garantijas par to, ka pamatā esošie darījumi ir likumīgi un pareizi.

Deleģētie kredītrīkotāji novērtēja kontroles rezultātus un pārējos attiecīgos elementus, kas pamato to ticamību attiecībā uz kontroles mērķu sasniegšanu. Viņi ņēma vērā visas konstatētās nopietnās nepilnības un novērtēja to kumulatīvo ietekmi uz ticamību — gan kvalitatīvā, gan kvantitatīvā ziņā —, lai noteiktu, cik tā ir būtiska. Rezultātā 29 deleģētie kredītrīkotāji sniedza ticamības deklarācijas bez piezīmēm, savukārt 20 deklarācijas bija ar kopumā 37 atrunām176 par 2016 gadu.

Iespējama atrunu iekļaušana ticamības deklarācijā gada darbības pārskatos ir pārskatatbildības veidojuma pamats. Tā nodrošina pārredzamību attiecībā uz konstatētajām problēmām un trūkumiem, pasākumiem, kas paredzēti, lai risinātu problemātiskos jautājumus, un to ietekmes novērtējumu. Lai gan lielākā daļa atrunu izriet no konstatējumiem saistībā ar iepriekšējo maksājumu pārvaldību un kontroli, šīm atrunām ir arī pozitīva preventīva, uz nākotni vērsta ietekme, jo saistībā ar atrunām izstrādāto rīcības plānu mērķis ir mazināt turpmākos riskus, un korektīvie pasākumi stiprinās kontroles sistēmas.

Atrunas, kas ir iekļautas 2016. gada darbības pārskatos, skar visas izdevumu un ieņēmumu jomas. Visos gadījumos attiecīgie deleģētie kredītrīkotāji ir pieņēmuši rīcības plānus, lai novērstu attiecīgās nepilnības un mazinātu izrietošos riskus.

Salīdzinot 37 atrunas attiecībā uz 2016. gadu ar 33 atrunām 2015. gadā, redzams, ka viena iepriekšēja atruna tika atcelta177, piecas atrunas ir jaunas, divas atrunas tika paplašinātas178 un viena tika daļēji179 izteikta kvantitatīvi. Četras atrunas, kas atkārtojas, un divas jaunas atrunas “nav izteiktas kvantitatīvi”180 (finansiāli neietekmējot 2016. gadu). Tomēr (lielāks) atrunu skaits ne vienmēr ir svarīgākais rādītājs, piemēram, ja “jaunas” atrunas tiek pieņemtas attiecībā uz nākamo plānošanas periodu un/vai arī citām politikas jomām (sk. lielāka precizitāte un pārredzamība).

Piecas jaunieviestās atrunas ir šādas:

   REGIO ĢD ir ieviesis atrunu attiecībā uz tā “jauno” (pašreizējās 2014.–2020 daudzgadu finanšu shēmas) Eiropas Reģionālās attīstības fondu/Kohēzijas fondu (attiecas uz divām programmām divās dalībvalstīs), lai gan tā nav izteikta kvantitatīvi attiecībā uz 2016. gadu181.

   HOME ĢD ir ieviesis atrunu attiecībā uz tā “jauno” (pašreizējās 2014.–2020 daudzgadu finanšu shēmas) Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda programmu divās dalībvalstīs.

   NEAR ĢD ir ieviesis kvantitatīvi neizteiktu atrunu, jo tas pašlaik nespēj sniegt garantijas par projektiem Sīrijā un Lībijā (saistībā ar darbinieku piekļuvi projektiem un revidentu piekļuvi dokumentiem). Tas izceļ ne tikai dažām politikas jomām raksturīgos (augstos) riskus, bet arī, iespējams, nepietiekami pielāgoto dotāciju kārtību (atbilstības kritērijus) attiecībā uz izdevumu programmām šādos apstākļos. 

   EASME ir paziņojusi otru atrunu attiecībā uz tās Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammas (CIP) daļām; tagad ir pieņemta atruna arī par ekoinovāciju programmu (t. i., papildus tās atkārtoti pieņemtajai atrunai par programmu “Saprātīga enerģija Eiropai”).

   BUDG ĢD ir paziņojis atrunu attiecībā uz tradicionālo pašu resursu peļņu, ņemot vērā OLAF ziņojumu par krāpniecību saistībā ar Apvienotās Karalistes muitas nodokļiem. Tas tiešā veidā ietekmē Komisijas tradicionālos pašu resursus un var netieši ietekmēt arī dažu dalībvalstu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) bāzi un tādējādi ar PVN saistītos resursus, kā arī ar nacionālo kopienākumu saistītos Komisijas līdzsvarošanas resursus.

Ja kļūdu līmenis ilgstoši ir augsts, Finanšu regulas 32. panta 5. punktā ir paredzēts, ka Komisijai jānosaka tiesību normu un/vai kontroles sistēmas nepilnības, jāanalizē iespējamo koriģējošo pasākumu izmaksas un ieguvumi un jāveic vai jāierosina piemēroti pasākumi. Pārvaldības un kontroles sistēmās 2014.–2020. gada programmām ir veiktas izmaiņas, bet Komisija tikai laika gaitā varēs noteikt šo jauno pasākumu ietekmi uz kļūdu līmeni.



Politikas joma

Kopā 2016. gada maksājumi

Maksājumi, uz kuriem attiecas atrunas = tvērums

Riskam pakļautā summa ziņošanas laikā = ietekme

Lauksaimniecība

56 794,0

24 008,6

1001,2

Kohēzija

40 383,5

5140,7

394,0

Ārējie sakari

12 373,3

3898,0

77,7

Pētniecība, rūpniecība, kosmoss, enerģētika un transports

14 835,7

1707,3

135,4

Citas iekšpolitikas jomas

5501,5

481,2

12,9

Citi pakalpojumi un pārvaldība

5904,1

26,0

0,0

Kopā

135 792,1

35 261,8

1621,2

Politikas joma

Kopējie pašu resursi 2016. gadā

Ieņēmumi, uz kuriem attiecas atrunas = tvērums

Riskam pakļautā summa ziņošanas laikā = risks

Pašu resursi

132 174,3

20 094,1

517,4

Kopā

132 174,3

20 094,1

517,4

Tabula. 2016. gada atrunu tvērums un riskam pakļautā summa (miljonos EUR) Sīkāku informāciju skatīt 2-B pielikumā.

Tvērums un ietekme

Kvantitatīvi izteikto atrunu tvērums (iespējami skartie maksājumi) ir EUR 35,3 miljardi (26 % no maksājumiem) 2016. gadā. Šis pieaugums salīdzinājumā ar 2015. gadu (EUR 29,8 miljardi; 21 % no maksājumiem) galvenokārt ir skaidrojams ar AGRI ĢD Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda tiešā atbalsta atrunu (kas jaunu un stingrāku shēmu, jo īpaši zaļināšanas jomā, pirmā piemērošanas gada rezultātā ietekmē vairāk maksājumu aģentūru lielākā skaitā dalībvalstu). Tikai pētniecības jomā tvērums 2016. gadā ir mazāks, un tas ir skaidrojams ar Septītās pamatprogrammas pakāpenisku izbeigšanu un atrunas neattiekšanos uz pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”. Kvantitatīvi izteiktas atrunas ietekmētā peļņa 2016. gadā ir EUR 20,1 miljards (15 % no pašu resursiem).

Ietekme (faktiska finansiālā ietekme) saistībā ar riskam pakļauto summu ziņošanas laikā attiecībā uz izdevumiem, uz kuriem attiecas atruna, ir aplēsta EUR 1,6 miljarda apmērā. Šis palielinājums salīdzinājumā ar 2015. gadu (EUR 1,3 miljardi) ir galvenokārt skaidrojams ar AGRI ĢD Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda tiešā atbalsta atrunu, un to tikai daļēji kompensē labāka segmentācija ārējo attiecību jomā un iepriekšminētā pētniecības jomas pāreja no Septītās pamatprogrammas uz pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”. Riskam pakļautā summa ziņošanas laikā attiecībā uz atrunā iekļauto peļņu tiek lēsta EUR 0,5 miljardu apmērā.

Rezultāti politikas jomu dalījumā ir norādīti iepriekš sniegtajā tabulā. Sīkāki rezultāti dienestu dalījumā ir izklāstīti 2-B pielikumā. 

2016. gadā sasniegtais progress

Dienesti arī 2016. gadā turpināja darbu, lai stiprinātu ticamības veidošanu gada darbības pārskatos. Daži panākumu piemēri:

   DEVCO ĢD un NEAR ĢD ārējās attiecības labāk “segmentē” to ticamības veidošanu saviem portfeļiem, tādējādi attiecīgi labāk vēršoties pret sākotnēji vispārējo DEVCO ĢD atrunu un pamatojot, ka NEAR ĢD atruna nav vajadzīga. Tādējādi abi ĢD pienācīgi atbildēja uz Eiropas Revīzijas palātas, IRD un centrālo dienestu novērojumiem par to 2015. gada darbības pārskatiem.

   Pētniecības ĢD un izpildaģentūras pienācīgi piemēro konkrēto (riskam pielāgoto) 2 līdz 5 % būtiskuma slieksni182, kas ir paredzēts pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” nozares tiesiskajā regulējumā. Tādējādi to ticamības deklarācijas nav papildinātas ar atrunām saistībā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”. Kopš šīs daudzgadu programmas sākuma šo stratēģiju ir apstiprinājusi likumdevēja iestāde183, atzīstot saglabātos programmai raksturīgos riskus (piemēram, pilnībā neapstiprināti vienkāršojumi, dotāciju piešķiršanas mehānisms, kas joprojām galvenokārt balstās uz atbilstīgo atmaksu atlīdzināšanu, pievēršanās atbalsta saņēmējiem, kuri rada lielāku risku, piemēram, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem), kā arī noteiktos kontroles ierobežojumius (maksimālā robeža attiecībā uz ex-post kontrolēm, laika ierobežojums attiecībā uz sistēmiskās revīzijas konstatējumu attiecināšanu uz citiem tā paša atbalsta saņēmēja projektiem), Ārējo attiecību ĢD analizē to, vai dažādoti būtiskuma sliekšņi radītu iespējas labāk pārvaldīt to finansiālo risku. 

   Kohēzijas ĢD (REGIO, EMPL, MARE) ieviesa ikgadēju kontu tīrvērti un 10 % ieturējumu no katra Komisijas veikta starpposma maksājuma, kas garantē efektīvu (iepriekšēju) “atgūšanu” saistībā ar jebkādām iespējamām kļūdām (līdz 10 %) kontu pieņemšanas brīdī.    

2015. gada pārvaldības un izpildes ziņojuma secinājumos minētie aspekti un/vai 2015. gada IRD vispārējā atzinuma uzsvērumi

Komisijas departamenti, kas ir minēti 2015. gada pārvaldības un izpildes ziņojuma secinājumos 2016. gadā ir atrisinājuši problemātiskos jautājumus (ĢD, kuri īsteno budžetu saskaņā ar dalīto pārvaldību, NEAR ĢD un ENER ĢD).

Attiecībā uz 2015. gada IRD vispārējā atzinumā minētajiem punktiem IRD ir atkārtojis trīs uzsvarus, lai stiprinātu to ĢD pārraudzības un kontroles stratēģijas, kuri ļauj pilnvarotām struktūrām īstenot to budžeta daļas (tādējādi šajā kontekstā pienācīgi ņemot vērā dažādos veidus, izcelsmi un (dažkārt ierobežotās) un pilnvaras. Sīkāku informāciju skatīt 2.3. apakšiedaļā un/vai 5. pielikumā.

Perspektīvas 2017. gadam

Strukturālo reformu atbalsta dienests (SRSS) ir jauns Komisijas departaments, kas 2016. gadā saņēma atsevišķa deleģētā kredītrīkotāja statusu. Saistībā ar tā ticamības veidošanu pirmā gada darbības pārskata vajadzībām tas spēja izmantot kontroles vides elementus, kas kopā ar pārņemtajām darbībām un personālu patiesībā bija REGIO ĢD un EMPL ĢD turpinājums. SRSS budžets tiek palielināts. Sākot ar 2017. gadu, SRSS ievieš ievērojamus tā kontroles sistēmas un vadības ziņošanas uzlabojumus, kas ļaus pienācīgi pārvaldīt tā pieaugošo budžetu.

ES ieguldījumu fondi184 (EUTF) tiek izmantoti arvien plašāk. Tāpēc saistītajiem ĢD185 to vadības ziņojumos būtu jānodrošina pārredzams un pilnīgs ES ieguldījumu fondu aptvērums. Tas ietver labāku nošķīrumu starp pārskatatbildību par iemaksām, ko ĢD no ES budžeta un Eiropas Attīstības fonda veicis ES ieguldījumu fondos, un darījumiem, ko ieguldījumu fonda pārvaldītājs veicis, izmantojot ES ieguldījumu fondus (t. i., ar ES, Eiropas Attīstības fonda un citu līdzekļu piešķīrēju finansējumu).

Turpmākās norises pēc 2017. un/vai 2020. gada

   Lai gan Eiropas revīzijas palāta tagad ir pilnībā atzinusi Komisijas kontroles sistēmu daudzgadu struktūru, ir vairāk jāstiprina izpratne par korekciju un līdzekļu atgūšanas veidiem, to ietekmi uz ES budžeta aizsardzību, kā arī to atspoguļošanu saistītajos Komisijas pārskatos. Tāpēc 2017. gadā tika izveidota kopīga darba grupa.

   Lai analizētu kontroles un revīzijas rezultātus saistībā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, tiek izmantoti īpaši būtiskuma kritēriji. Komisija uzskata, ka no paredzamā riska atkarīgu būtiskuma kritēriju ieviešana ir svarīgs uzlabojums. Tāpēc un, raugoties plašāk, šī ir viena no iespējamajām atsaucēm, sagatavojot programmas pēc 2020. gada, kad vienkāršojumi, sinerģijas un efektivitātes uzlabojumi, no paredzamā riska atkarīgas un izmaksu ziņā efektīvas kontroles sistēmas, atbilstošāki būtiskuma kritēriji un, iespējams, “kopīga” ticamības veidošana kļūs par ierastāku praksi.

2.3.    Ticamības līmenis, kas iegūts, pamatojoties uz Iekšējā revīzijas dienesta (IRD) paveikto darbu

Komisijas departamenti savu ticamības līmeni balstīja arī uz Iekšējā revīzijas dienesta (IRD) paveikto darbu.

Šā pārvaldības un izpildes gada ziņojuma 5. pielikumā ietverta sīkāka informācija par IRD sniegto ticamības līmeni. Saskaņā ar Finanšu regulas 99. panta 5. punktu kopsavilkuma ziņojumu par iekšējā revidenta darbu pārsūtīs budžeta izpildes apstiprinātājiestādei. IRD secināja, ka revidējamās vienības ir efektīvi īstenojušas 95 % no ieteikumiem, kas ņemti vērā 2012.-2016. gadā. No 413 ieteikumiem, kas joprojām tiek īstenoti (23 % no kopējā aizvadīto piecu gadu laikā pieņemto ieteikumu skaita), neviens nav klasificēts kā kritisks un 170 ir klasificēti kā ļoti svarīgi. 2016. gada beigās no 170 ieteikumiem, kas novērtēti kā ļoti svarīgi, 18 ieteikumu īstenošana kavējās ilgāk par sešiem mēnešiem; tas veido 1 % no to ieteikumu kopējā skaita, kas pieņemti pēdējo piecu gadu laikā. IRD turpmākais darbs apstiprināja, ka kopumā ieteikumi tiek īstenoti apmierinoši un kontroles sistēmas revidētajos dienestos uzlabojas.

IRD 2016. gadā savas darba programmas ietvaros, reaģējot uz Komisijas pāreju uz kultūru, kuras pamatā ir izpilde un lielāks uzsvars uz izmaksu lietderību, turpināja veikt lietderības revīzijas.

i) Attiecībā uz izpildes pārvaldību un novērtēšanu IRD novēroja, ka gadu gaitā ir panākts svarīgs progress, piemēram, pieņemot vairākas jaunas iniciatīvas korporatīvā līmenī (skatīt šā ziņojuma 2.7. sadaļu) vai veicot pozitīvi vērtējamu īstenošanu atsevišķās jomās (piemēram, EAC ĢD revīzijas rezultātā tika izdarīti pozitīvi secinājumi un apliecināts, ka ir iespējams īstenot efektīvu izpildes pārvaldības satvaru, neraugoties uz faktu, ka ĢD saskaras ar dažādām politiskām darbībām un izdevumu programmām). Tomēr vairākās IRD revīzijās (AGRI ĢD, DEVCO ĢD, GROW ĢD, MOVE ĢD), kas bija vērstas uz izpildes pārvaldību un novērtēšanu ĢD līmenī, tika konstatēts, ka joprojām ir vajadzīgi būtiski uzlabojumi, lai stiprinātu ĢD izpildes pārvaldības un novērtēšanas mehānismu briedumu.

ii) Attiecībā uz izpildi saistībā ar politiku un/vai budžeta (darbības un administratīvo apropriāciju) īstenošanu IRD noteica konkrētus uzlabojumus, kas ir jāveic tiešās pārvaldības jomā (piemēram, dotāciju pārvaldības efektivitāte un lietderība HOME ĢD, JUST ĢD, RTD ĢD un REA), netiešās pārvaldības jomā (ĢD un dienestos spēkā esošo uzraudzības kārtību atbilstība un efektivitāte, sadarbojoties ar ES decentralizētajām aģentūrām HOME ĢD un SANTE ĢD, kopuzņēmuma “Fusion for Energy” un ITER projekta pārraudzība ENER ĢD), dalītās pārvaldības jomā (piemēram, vienkāršošanas pasākumu efektivitāte 2014.–2020. gada strukturālo un investīciju fondu ietvaros REGIO ĢD, EMPL ĢD un MARE ĢD), kā arī politikas uzraudzības jomā (piemēram, MOVE ĢD veikta aviācijas un jūras satiksmes drošības politikas uzraudzība).

Turklāt, kā iepriekšējā gadā (pēc iekšējās revīzijas funkciju centralizēšanas 2015. gadā), IRD 2017. gada februārī pirmo reizi izdeva secinājumus par iekšējās kontroles stāvokli katram ģenerāldirektorātam un dienestam. Šo secinājumu mērķis bija sniegt ieguldījumu ĢD un attiecīgo departamentu 2016. gada darbības pārskatos. Secinājumos īpaša uzmanība pievērsta visiem atklātajiem ieteikumiem, kuri tika novērtēti kā “izšķiroši”, vai kopīgajai vairāku tādu ieteikumu ietekmei, kas tika uzskatīti par “ļoti svarīgiem”, un divos gadījumos (DEVCO ĢD un CLIMA ĢD) IRD norādīja, ka attiecīgajam ĢD būtu pienācīgi jānovērtē, vai tam ir vajadzīga atrunas izdošana attiecīgā dienesta gada darbības ziņojumā. Abos gadījumos ĢD ir izdevusi šādas atrunas saskaņā ar IDR ierobežotajiem secinājumiem.



Kā prasīts uzdevumu aprakstā, Komisijas iekšējais revidents iesniedza arī vispārīgu atzinumu, kas pamatojas uz paša darbu (2014–2016) un bijušo iekšējās revīzijas struktūru darbu (attiecībā uz 2014. pārskata gadu) un kurā galvenā uzmanība veltīta finanšu pārvaldībai. Viņš uzskatīja, ka 2016. gadā Komisija ir ieviesusi pārvaldības, riska pārvaldības un iekšējās kontroles procedūras, kuras, kopumā ņemot, ir piemērotas nodrošināt pamatotu pārliecību par tās finanšu mērķu sasniegšanu. Tomēr vispārīgais atzinums ir papildināts ar atrunām, kas iekļautas deleģēto kredītrīkotāju ticamības deklarācijās un sniegtas to attiecīgajos gada darbības ziņojumos.

Nonākot pie šā atzinuma, IRD ņēma vērā to aplēsto summu kopīgo ietekmi, kas ir pakļautas riskam, kā norādīts gada darbības ziņojumos, ņemot vērā koriģējošo kapacitāti, ko apliecina iepriekšējās finanšu korekcijas un atgūtie līdzekļi. Ņemot vērā iepriekšējo finanšu korekciju un atgūto līdzekļu apmēru un pieņemot, ka turpmākās korekcijas tiks veiktas salīdzināmā līmenī, IRD uzskatīja, ka ES budžets ir pienācīgi aizsargāts kopumā un laika gaitā.

Neierobežojot atzinumu, iekšējais revidents pievienoja vienu uzsvērumu saistībā ar uzraudzības stratēģijām attiecībā uz trešām personām, kas īsteno politiku un programmas, kā aprakstīts 5. pielikumā.



2.4.    Secinājumu kopsavilkums par Revīzijas progresa komitejas veikto darbu

Revīzijas progresa komiteja savu darbu ir vērsusi uz četriem galvenajiem mērķiem, kas ir izklāstīti tās 2016. un 2017. gada darba programmā, proti: IRD revīzijas plānošanas izskatīšana; iekšējās un ārējās revīzijas darba analīze, lai noteiktu iespējami būtiskus riskus, tostarp transversāli tematiski interesantus konstatējumus; Komisijas dienestu turpmāko pasākumu pārraudzība saistībā ar revīzijas darbā konstatētiem būtiskiem atlikušajiem riskiem; un iekšējās revīzijas darba kvalitātes uzraudzība, kā arī iekšējā revidenta neatkarības nodrošināšana.

Revīzijas progresa komiteja ir apmierināta ar revīzijas darba neatkarību un kvalitāti.

Tā jo īpaši ir vērsusi kolēģijas uzmanību uz turpmāk izklāstītajiem jautājumiem.

Iekšējā revidenta vispārējais atzinums par 2016. gadu ir pozitīvs, bet ierobežots saistībā ar pārvaldības atrunām, kā izklāstīts ĢD gada darbības pārskatos, un šajā atzinumā ir viens uzsvērums attiecībā uz eksternalizāciju un jo īpaši Komisijas dienestu veikto aģentūru un trešo personu, kas īsteno politikas virzienus un programmas, uzraudzību. Tas ir transversāls risks, ko IRD ir uzraudzījis kā tematisku prioritāti (skatīt turpmāk).

Gada iekšējās revīzijas ziņojums apstiprina IRD uzskatu, ka ir vajadzīgi būtiski uzlabojumi, lai pilnveidotu izpildes pārvaldību un novērtēšanas mehānismus visā Komisijā. ĢD ir ieviesuši savas izpildes novērtēšanas sistēmas, un to attīstības līmenis ir atšķirīgs. Ir jāveic turpmāks darbs, lai izveidotu stabilu izpildes kultūru, tostarp apmaiņu ar labu praksi visā Komisijā. IRD ir aktualizējis šo jautājumu savā gada pārskatā par 2015.–2016. gadu un nākamā gada laikā turpinās uzskatīt šo jomu par sava darba prioritāti.

Komisijas vadība ir sagatavojusi apmierinošus rīcības plānus, lai novērstu IRD ziņojumos noteiktos riskus. Ziņošanas periodā netika sniegti kritiski ieteikumi. No kopā 258 IRD ieteikumiem un sešās lietās tikai pēc IRD intervences tika vien daļēji pieņemts tikai viens ieteikums (attiecībā uz NEAR ĢD atlikušo kļūdu līmeņa metodiku un aprēķinu saistībā ar 2015. gadu). Tomēr NEAR ĢD 2016. gadā pienācīgi īstenoja šo ieteikumu.

Iekavētu darbību skaits ieteikumu īstenošanai ir zemākais kopš laika, kad tika sākta ziņošana par IRD un kādreizējās iekšējās revīzijas struktūras ieteikumu īstenošanu. Šos rezultātus ir veicinājusi IRD aktīvā iekavēto ieteikumu kontrole.

Saskaņā ar Eiropas Revīzijas palātas īpašo ziņojumu, kurā ir aplūkota Komisijas pārvaldības kārtība, kolēģija ir palielinājusi IRD ārējo dalībnieku skaitu no diviem uz trim. Saskaņā ar kolēģijas aicinājumu pēc Revīzijas progresa komitejas ierosinājuma IRD ir sācis darbu pie Komisijas augsta līmeņa pārvaldības.

Revīzijas progresa komiteja ir pievērsusi īpašu uzmanību eksternalizācijai. Revīzijas ziņojums par ITER apliecināja būtiskus trūkumus Komisijas veiktajā ITER projekta pārraudzībā, un ENTER ĢD norādīja uz vajadzību pēc papildu ES finansējuma ITER būvniecībai 2021.–2025. gadā. Revīzijas darbs arī ir parādījis, ka pastāv nopietni ar reputāciju un politikas izpildi saistīti riski, kas attiecas uz apstākli, ka Komisija ES politikas vizienu īstenošanā vairāk paļaujas uz aģentūrām, kuras nav izpildaģentūras, kā arī citām trešām personām. Revīzijas progresa komiteja informēja iestādes valdi par šiem jautājumiem turpmākas kontroles veikšanai.

Ir pabeigta OLAF Uzraudzības komitejas budžeta pozīcijas pārvaldības, plānošanas, uzraudzības un īstenošanas revīzija, kuru kolēģija aicināja veikt IRD. Lai gan attiecīgās summas nav būtiskas, tomēr revīzijas ziņojumā aprakstītie atlikušie finanšu un reputācijas riski būtu jānovērš, efektīvi īstenojot apmierinošus izstrādātos rīcības plānus.

2.5.    Budžeta izpildes apstiprināšanas un ārējās revīzijas ieteikumu kontrole

Padome savā budžeta izpildes apstiprināšanas ieteikumā, ko tā pieņēma 2017. gada 21. februārī, atkārtoja pagājušā gada budžeta izpildes apstiprināšanas ieteikumā pausto prasību Komisijai iesniegt budžeta iestādei vispusīgu ziņojumu par jomām, kurās noteiktais kļūdu līmenis ir nemainīgi augsts, un izklāstīt pamatcēloņus. Komisija veica pārskatu un iesniedza ziņojumu atbilstīgi prasībai186. Pārējās Komisijai adresētās prasības bija saistītas ar kontroles mehānismiem, lai novērstu, atklātu un izlabotu kļūdas, kā arī vienkāršošanas pasākumiem, budžeta pārvaldību un ziņošanu par izpildi.

Eiropas Parlaments 2017. gada 27. aprīlī pieņēma rezolūciju par budžeta izpildes apstiprināšanu attiecībā uz 2015. finanšu gadu pēc tam, kad jo īpaši bija izskatīts Padomes ieteikums un Revīzijas palātas 2015. gada ziņojums, un attiecīgie īpašie ziņojumi. Parlaments izskatīja arī Komisijas 2015. gada pārvaldības un izpildes ziņojumu par ES budžetu, gada ziņojumu par 2015. gadā veiktajām revīzijām, paziņojumu par ES budžeta aizsardzību līdz 2015. gada beigām, kā arī ziņojumu par pasākumiem par 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu.

Parlaments Komisijai adresēja konkrētas prasības par īpašām politikas jomām, kā arī par budžeta īstenošanas un finanšu pārvaldības horizontālajiem aspektiem, piemēram, izpildi un saistīto ziņošanu, finanšu instrumentu izmantošanu un ziņošanu par to, budžeta un finanšu pārvaldību un finanšu mehānismiem, kas atbalsta Savienības politikas virzienus.

Komisija, tāpat kā katru gadu, 2017. gadā pieņems visaptverošu ziņojumu par papildu pasākumiem, kas veikti saistībā ar pieprasījumiem, ko Eiropas Parlaments un Padome adresējusi Komisijai. Tas tiks veikts laikus, lai varētu sākt 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru.

Dažos aizvadītajos gados ir pastāvīgi pieaudzis Eiropas Revīzijas palātas īpašo ziņojumu skaits. Revīzijas palāta 2016. gadā pieņēma 36 īpašos ziņojumus (salīdzinājumā ar 25 īpašajiem ziņojumiem 2015. gadā). Tāpēc Komisija saskaras ar līdzīgu ieteikumu skaita pieaugumu un turpinās nodrošināt pienācīgu rīcību saistībā ar šiem ieteikumiem, tostarp ziņojot gada darbības pārskatu ietvaros. Turklāt tiek veikti pasākumi, lai uzlabotu ziņošanu par Komisijas Revīzijas progresa komitejas sniegto ieteikumu izpildi. Šī komiteja savu pilnvaru ietvaros veic atsevišķas uzraudzības darbības.

Eiropas Revīzijas palāta pārrauga to, kā Komisija īsteno ieteikumus, un sniedz atsauksmes, kas palīdz Komisijai stiprināt tās turpmākos pasākumus. Eiropas Revīzijas palāta savā 2015. gada pārskatā novērtēja Komisijas veiktos pasākumus saistībā ar 90 revīzijas ieteikumu izlasi no 11 īpašajiem ziņojumiem, kas bija publicēti 2011.–2012. gadā. Saistībā ar 83 ieteikumiem, ko bija iespējams pārbaudīt, Eiropas Revīzijas palāta konstatēja, ka Komisija bija pilnībā īstenojusi 63 % ieteikumu, 26 % bija īstenoti lielākajā daļā aspektu, 10 % — dažos aspektos un 1 % ieteikumu nebija īstenoti.

 

2.6.    Secinājumi par panākumiem iekšējās kontroles un finanšu pārvaldības jomā

Visi deleģētie kredītrīkotāji ir snieguši pamatotas ticamības deklarācijas, lai gan vajadzības gadījumā — ar atrunām. Šīs atrunas ir būtisks elements pārskatatbildības ķēdē. Tās atklāj konstatētās problēmas un trūkumus, kā arī pasākumus, kas paredzēti šo jautājumu risināšanai, un novērtējumu par to ietekmi.

Gada darbības ziņojumi liecina, ka visi Komisijas dienesti ir ieviesuši stingru iekšējo kontroli un sniedz pierādījumus par pasākumiem, ko veic, lai uzlabotu efektivitāti un izmaksu lietderību, vēl vairāk vienkāršotu noteikumus un pienācīgi aizsargātu budžetu pret krāpšanu, kļūdām un pārkāpumiem.

Komisija ir sagatavojusi konsolidētu aplēsi par riskam pakļauto summu slēgšanas laikā, kurā atspoguļots Komisijas vadības viedoklis gan par preventīvas (ex ante, pirms maksājuma), gan koriģējošas (ex post, pēc maksājuma) kontroles rezultātiem daudzgadu kontroles ciklā.

Pamatojoties uz gada darbības ziņojumos iekļautajām ticamības deklarācijām un atrunām, kolēģija pieņem šo pārvaldības un izpildes 2016. gada ziņojumu par ES budžetu un uzņemas vispārēju politisko atbildību par ES budžeta pārvaldību.



2.7.    Transversāli organizatoriskās pārvaldības panākumi

Lai efektīvi pārvaldītu ES budžetu, kā arī veiktu daudzus citus Līgumos paredzētus pienākumus, Komisija pastāvīgi cenšas nodrošināt, lai tās iekšējā pārvaldība un izpildes pārvaldības kārtība būtu stabila un lai tās cilvēkresursi un finanšu resursi tiktu optimāli pārvaldīti. 2016. gadā vairākās jomās tika panākts ievērojams progress.

2.7.1. Stabila pārvaldības kārtība

Komisija spēkā esošās korporatīvās pārvaldības kārtība pamatojas uz skaidru vadības atbildības jomu definīciju un stingru korporatīvā līmeņa pārraudzību. Šī pārvaldības struktūra kopš tās ieviešanas 2000. gadā ir pierādījusi savu stabilitāti, ļaujot Komisijai atklāt jaunas problēmas un tās atbilstoši pārvaldīt.

2016. gadā Eiropas Revīzijas palāta veica Komisijas pārvaldības kārtības revīziju187. Revīzijā Komisijas kārtība tika salīdzināta ar starptautiskiem etaloniem. Revīzijas palāta sniedza vairākus ieteikumus turpmāku uzlabojumu veikšanai, kurus Komisija kopumā pieņēma.

Piemēram, Komisija:

   atjaunināja savu iekšējās kontroles satvaru, lai nodrošinātu tā atbilstību 2013. gada COSO; (skatīt 2.1. sadaļu)

   izstrādā atjauninātu pārvaldības dokumentu, kurā sniegts Komisijā spēkā esošās pārvaldības kārtības apraksts;

   integrē savu finanšu pārskatu sniegšanu un uzlabo tās pieejamību iedzīvotājiem. Integrētais finanšu pārskatu apkopojums pirmo reizi tika publicēts 2015. gadā. Šis apkopojums sniedz vispusīgu pārskatu par to, kā ES budžets atbalsta Savienības politiskās prioritātes un kā tas tiek izmantots atbilstīgi ES noteikumiem;

   turklāt IRD pēc Komisijas pieprasījuma veic revīziju par korporatīvo pārvaldību un uzraudzības kārtību saistībā ar risku pārvaldību, finanšu pārskatu iesniegšanu, kā arī ex-post pārbaudes/revīzijas funkciju.

 

2.7.2. Nostiprināta izpildes sistēma

Komisija 2016. gadā īstenoja plašu savas izpildes pārvaldības satvara reformu, lai stiprinātu uzsvaru uz rezultātiem un nodrošinātu Komisijas darbību pilnīgu saskaņotību ar politiskajām prioritātēm.

Jaunās sistēmas ietvaros visi Komisijas departamenti ir sagatavojuši daudzgadu stratēģiskos plānus188, aprakstot to, kā tie sekmē Komisijas desmit politisko prioritāšu īstenošanu. Ar šo plānu palīdzību departamenti definē konkrētus mērķus un rādītājus, kas tiks izmantoti, lai piecu gadu periodā izvērtētu to veikumu.

Šā ziņojuma 1. pielikumā ir sniegts ieskats pašreizējā situācijā saistībā ar stratēģiskajos plānos noteiktajiem ietekmes rādītājiem.

Stratēģiskajos plānos arī ir paredzēta saskaņota pieeja organizatoriskās izpildes novērtēšanai tādās jomās kā cilvēkresursu pārvaldība, finanšu pārvaldība un saziņa.

Šos stratēģiskos plānus papildina ikgadējie pārvaldības plāni, kuros ir noteikti gada rezultāti un paskaidrots, kā tie sekmē mērķu īstenošanu.

2016. gada darbības pārskatos pirmo reizi ir ziņots par jauno mērķu kopu un 2016.–2020. gada stratēģiskajos plānos noteiktajiem saistītajiem rādītājiem, un pārvaldības plānos ir aprakstīti 2016. gada rezultāti.    

3.7.2. Sinerģijas un efektivitāte

Komisijai kā jebkurai citai organizācijai ir jānodrošina savu resursu optimāls sadalījums, kas atspoguļo tās politiskās prioritātes, tiesiskās un institucionālās saistības, nodrošinot elastīgumu, lai varētu pielāgoties politikas attīstībai. Saistībā ar spiedienu uz budžetu un arvien pieaugošām problēmām ES ir īpaši svarīgi izmantot resursus visefektīvākajā veidā.

Komisija līdz 2017. gada 1. janvārim izpildīja savas saistības189 laikposmā no 2013. līdz 2017. gadam samazināt štatu sarakstā ietvertās amata vietas par 5 %, kā arī apņemšanos samazināt apropriācijas ārējam personālam ar mērķi samazināt darbinieku skaitu par 5 %. Galīgais rezultāts ir tāds, ka kopumā kopš 2013. gada Komisija ir likvidējusi 1254 štatu sarakstā ietvertās amata vietas un līdzvērtīgi atteikusies no 552 ārējiem darbiniekiem, t. i., kopā samazinājusi 1806 pilnslodzes ekvivalentus.

Lai risinātu jaunās problēmas, Komisija vienlaikus aktīvi ir veikusi darbinieku pārgrupēšanu starp dienestiem, lai novirzītu resursus uz prioritārām jomām.

Komisija arī ir veikusi padziļinātu savu atbalsta procesu un darba metožu pārskatīšanu, lai noteiktu iespējamus efektivitātes uzlabojumus, labāk izmantotu sinerģijas starp departamentiem. Ar Komisijas 2016. gada 4. aprīļa paziņojumu “Sinerģijas un efektivitāte Komisijā — jauni darba veikšanas veidi”190 Komisijā sāka funkcionēt jauna, modernāka koordinācijas un atbalsta kopienu organizācija, jo īpaši cilvēkresursu, informācijas un saziņas, tehnoloģiju, ārējās un iekšējās saziņas, materiāltehniskās apgādes, pasākumu un telpu pārvaldības jomā. Dažādajās jomās katrs attiecīgais centrālais dienests atbild par kopienas profesionalizāciju, procesu vienkāršošanu un izdevumu pārraudzību. Centrālie dienesti paļaujas uz jomu vadītāju nodrošinātiem funkcionāliem ziņojumiem. ĢD ietvaros paziņojumā izklāstītie pasākumi ietver cilvēkresursu pakalpojumu sniegšanas modernizāciju (apvienojot ĢD grupu vietējās cilvēkresursu komandas, vienlaikus uz vietas saglabājot nelielu stratēģisku komandu), kopēju informācijas tehnoloģiju rīku un standartizēta aprīkojuma izmantojumu, integrētu iekšējās un ārējās saziņas pārvaldību, vienkāršotu pasta sūtījumu piegādes sistēmu, centralizētu sanāksmju telpu pārvaldību, kā arī konferenču organizēšanas pārraudzību. Šo pasākumu īstenošana sākās 2016. gadā un turpināsies nākamo gadu laikā. Pārstrādājot piegādes modeļus atbalsta un koordinācijas funkciju jomā, Komisija sniedz piemēru tam, kā civildienests var uzlabot pakalpojumu sniegšanu un pārvaldību ierobežotu budžeta līdzekļu apstākļos.

Komisija laikā no 2013. līdz 2014. gada atteicās no 1806

pilnas slodzes ekvivalentiem.

   



Beigu vēres

1     http://ec.europa.eu/budget/library/biblio/documents/2015/communication-protection-eu-budget_en.pdf

2    COM(2016) 603 final - http://ec.europa.eu/budget/mff/figures/index_en.cfm#com_2016_603

3    Tas, piemēram, ļautu veikt maksājumus, pamatojoties uz izpildītajiem nosacījumiem, “vienreizēju maksājumu”, kas sedz visas atbilstīgās darbības izmaksas, piešķirot prioritāti vienkāršotiem dotāciju veidiem un precizējot vienkāršotu dotāciju veidu kontroles jomu.

4     http://ec.europa.eu/budget/fts/index_en.htm

5    Dati atbilstoši EIB ESIF panelim: http://www.eib.org/efsi/index.htm

6    ESI fondu atklāto datu platforma sniedz fonda, dalībvalsts un programmas apstiprināto ieguldījumu sadalījumu — https://cohesiondata.ec.europa.eu/overview

7    GSA 2017. gada GNSS tirgus ziņojums, publicēts 10. maijā:
https://www.gsa.europa.eu/system/files/reports/gnss_mr_2017.pdf

8     Ziņojums par Erasmus+, ES finansējuma programmas izglītībai, apmācībai, jauniešiem un sportam 2014.–2020. gadā, pirmo īstenošanas gadu. Statistika par studentu un personāla mobilitātes rādītājiem iepriekšējās Erasmus programmas augstākajai izglītībai pēdējā akadēmiskajā gadā. Erasmus ietekmes pētījuma papildinājums, pievēršoties programmas Erasmus sniegto ieguvumu reģionālai analīzei.

9    MicroBank (la Caixa sociālā banka) Spānijā bija pirmā banka, kas 2015. gadā piedāvāja Erasmus+ maģistratūras aizdevumus. No 2016. gada jūnija Banque Populaire un Caisse d'Epargne Francijā sāka izsniegt ES garantētus Erasmus+ maģistratūras aizdevumus, un tām 2016. gadā pievienojās Future Finance Loan Corporation (Īrijā), izsniedzot aizdevumus maģistratūras studentiem Apvienotajā Karalistē un ārpus tās. Kopš 2016. gada decembra studenti, kas izceļo no Turcijas, arī var iesniegt pieteikumus Finansbank.

10    http://ec.europa.eu/eurostat/documents/2995521/8001715/3-26042017-AP-EN.pdf/05e315db-1fe3-49d1-94ff-06f7e995580e .

11     Salīdzinājumam — dalībvalstis 2015. gadā pārmitināja 8155 cilvēkus, kuriem bija vajadzīga aizsardzība, un 6550 personas 2014. gadā (avots: EUROSTAT).

12     COM(2016) 586 final, 14.9.2016.

13     Revīzijas palāta aplēsa, ka Komisijas iespējamākais kļūdu līmenis 2015. gadā bija 3,8 % — OV C 375, 13.10.2016.

14     Skatīt arī Komisijas paziņojumu “Kļūdu pamatcēloņi un veiktie pasākumi”, COM(2017) 124 final, 28.2.2017.

15     Skatīt arī Komisijas ikgadējo paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei “Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzība — cīņa pret krāpšanu. 2015. gada ziņojums” (COM(2016) 472 final, 14.7.2016.)

16    Visi Komisijas departamentu un izpildaģentūru akronīmi ir pieejami šajā tīmekļa lapā: https://ec.europa.eu/info/departments_lv

17     Pārskats par Komisijas 2016. gadā pabeigtajiem novērtējumiem un pētījumiem ir pieejams šeit: https://ec.europa.eu/info/law/law-making-process/overview-law-making-process/evaluating-and-improving-existing-laws/evaluating-laws-policies-and-funding-programmes_lv#documents

18     Šis kopums aptvēra 2015. gada ES budžeta pārvaldības un izpildes gada ziņojumu, ES 2015. gada pārskatu, finanšu pārskatu par ES budžetu 2015. gadā un paziņojumu par ES budžeta aizsardzību.

19     Eiropas Revīzijas palāta 2016. gadā pieņēma 36 īpašos ziņojumus, aptverot virkni politikas jomu.

20     Aprēķināts kā daļa no saistību apropriācijām salīdzinājumā ar visu budžetu 2016. gadam.

21    “Eiropa 2020. Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”, COM(2010) 2020 galīgā redakcija.

22    Stratēģijas “Eiropa 2020” pamatā ir trīs prioritātes, kuras savstarpēji pastiprina cita citu: i) gudra izaugsme — uz zināšanām un inovāciju balstītas ekonomikas attīstība; ii) ilgtspējīga izaugsme — resursu ziņā efektīvākas, videi nekaitīgākas un konkurētspējīgākas ekonomikas veicināšana, iii) integrējoša izaugsme — tādas ekonomikas veicināšana, kurā ir augsts nodarbinātības līmenis un kas nodrošina sociālo un teritoriālo kohēziju.

23    http://ec.europa.eu/eurostat/web/europe-2020-indicators/europe-2020-strategy

24    2015. gada dati par visiem rādītājiem, izņemot SEG emisijas, par kurām sniegti 2014. gada dati.

25    ANO Rezolūcija A/RES/70/1.

26    ANO Lēmums -/CP.21, Parīzes nolīguma pieņemšana.

27    ANO Rezolūcija A/RES/69/313.

28    Pieņemta 3. ANO konferencē par katastrofu risku mazināšanu Sendai, Japānā, 2015. gada 18. martā.

29    http://europa.eu/rapid/press-release_IP-16-3883_lv.htm

30    COM(2016) 739 final — https://ec.europa.eu/europeaid/sites/devco/files/communication-next-steps-sustainable-europe-20161122_en.pdf

31    SWD(2016) 390 final — https://ec.europa.eu/europeaid/sites/devco/files/swd-key-european-actions-2030-agenda-sdgs-390-20161122_en.pdf

32    Šīs sadaļas teksta pamatā ir RTD, GROW, ECFIN, EAC, MOVE, ENER, CNECT ĢD gada darbības pārskati, kā arī attiecīgie paziņojumi par programmām saistībā ar šīs budžeta izdevumu kategorijas programmām.

33    http://ec.europa.eu/priorities/jobs-growth-and-investment/investment-plan_lv

34     ES garantija nodrošina likviditātes rezervi Savienības budžetam pret iespējamām prasībām izmanot ES garantiju, lai segtu izdevumus, kas radušies saistībā ar Eiropas Stratēģisko investīciju fonda atbalstītiem ieguldījumiem.

35     Dati atbilstoši EIB ESIF panelim: http://www.eib.org/efsi/index.htm    

36     https://ec.europa.eu/commission/publications/commission-evaluation-first-year-efsi_en un paziņojuma par programmu projekts, 1. lpp.

37     Videi nekaitīga jūras transporta garantijas (Green Shipping Guarantee — GSG) programma ir trīs gadu programma ar EUR 750 miljonu lielu budžetu. Tā ir izstrādāta kopā ar finanšu partneriestādēm. EIB instrumenta galīgie saņēmēji būs pieņemami Eiropas kuģniecības uzņēmumi, kas darbojas Eiropas ūdeņos.

38    Study of the benefits of a meshed offshore grid in Northern Seas region, TE, ECOFYS, PwC; 2014 (http://ec.europa.eu/energy/sites/ener/files/documents/2014_nsog_report.pdf)

39    Attiecībā uz visu pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” periodu.

40     Avots: Corda dotācijas parakstīšana līdz 2017. gada1. janvārim — 10/1026

41     Šī summa ir aprēķināta, pamatojoties uz 7. pamatprogrammas dotācijām, jo dati par pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” dotācijām vēl nav pieejami.

42     To definē kā kopējo līdzekļu summu, kas ir piesaistīta, izmantojot 187. panta iniciatīvas, tostarp papildu darbības, un ko dala ar attiecīgo ES ieguldījumu šajā iniciatīvā.

43     2007.–2013. gada Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammā ietilpstošo finanšu instrumentu rezultāti.

44     Avots: Ceturkšņa darbības pārskati 2016. gada 31. decembrī, kurus 2017. gada 31. martā sniedza Eiropas Investīciju fonds (EIF).

45     Avots: Ceturkšņa darbības pārskati 2016. gada 31. decembrī, kurus 2017. gada 31. martā sniedza Eiropas Investīciju fonds (EIF).

46    Topošie uzņēmumi vai uzņēmumi, kas pastāv ne ilgāk kā trīs gadus.

47    Uzņēmumi, kas pastāv vismaz trīs gadus.

48     Papildus četriem esošajiem satelītiem, kas tika izvietoti iepriekšējās daudzgadu finanšu shēmas ietvaros, 2014. gada augustā tika palaisti divi pirmās kārtas satelīti. Laikposmā no 2015. gada marta līdz 2016. gada novembrim tika veiksmīgi palaisti 12 citi tās pašas kārtas satelīti. Orbītā darbojoties 15 no 18 satelītiem, 2016. gada 15. decembrī atklāja Galileo IOC.

49     Šajā tīmekļa vietnē ir atrodama sīkāka informācija: http://www.usegalileo.eu/LV/

50    GSA 2017. gada GNSS tirgus ziņojums, publicēts 10. maijā: https://www.gsa.europa.eu/system/files/reports/gnss_mr_2017.pdf

51     Eiropas GNSS aģentūras sniegtie rādītāji.

52     Avots: EAC ĢD tīmekļa ziņošanas rīks — mobilitātes struktūras, ar kurām noslēgts līgums, un organizācijas, kas piedalās mobilitātes projektos mācību nolūkos 2014.–2016. gada periodā.

53     Ziņojums par Erasmus+, ES finansējuma programmas izglītībai, apmācībai, jauniešiem un sportam 2014.–2020. gadā, pirmo īstenošanas gadu. Statistika par studentu un personāla mobilitātes rādītājiem iepriekšējās Erasmus programmas augstākajai izglītībai pēdējā akadēmiskajā gadā. Erasmus ietekmes pētījuma papildinājums, pievēršoties programmas Erasmus sniegto ieguvumu reģionālai analīzei.

54     http://europa.eu/rapid/press-release_MEMO-16-143_en.htm

55    MicroBank (la Caixa sociālā banka) Spānijā bija pirmā banka, kas 2015. gadā piedāvāja Erasmus+ maģistratūras aizdevumus. No 2016. gada jūnija Banque Populaire un Caisse d'Epargne Francijā sāka izsniegt ES garantētus Erasmus+ maģistratūras aizdevumus, un tām 2016. gadā pievienojās Future Finance Loan Corporation (Īrijā), izsniedzot aizdevumus maģistratūras studentiem Apvienotajā Karalistē un ārpus tās. Kopš 2016. gada decembra studenti, kas izceļo no Turcijas, arī var iesniegt pieteikumus Finansbank.

56     Studentu aizdevumu garantijas instruments ļauj studentiem, kuri ārvalstī apgūst pilnu maģistra grāda programmu (viens vai divi gadi), piekļūt aizdevumiem, ko sniedz līdzdalīgās bankas un ar Eiropas Investīciju fonda, ES partnera, starpniecību garantē ES.

57     Pilnīgu pārskatu par 2016. gadā pabeigtajiem Komisijas novērtējumiem un pētījumiem skatīt https://ec.europa.eu/info/law/law-making-process/overview-law-making-process/evaluating-and-improving-existing-laws/evaluating-laws-policies-and-funding-programmes_lv#documents

58    Šīs sadaļas teksta pamatā ir REGIO un EMPL ĢD gada darbības pārskati, kā arī attiecīgie paziņojumi par programmām saistībā ar šīs budžeta izdevumu kategorijas programmām.

59     Pieci fondi, kas veido Eiropas strukturālos un investīciju fondus (ESIF), darbojas kopā, lai atbalstītu ekonomikas attīstību visās ES valstīs saskaņā ar stratēģijas "Eiropa 2020" mērķiem: Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF); Eiropas Sociālais fonds (ESF); Kohēzijas fonds (KF); Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA); Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF). Uz diviem pēdējiem attiecas 2. budžeta izdevumu kategorija (Ilgtspējīga izaugsme).

60     Komisijas ikgadējie ieteikumi, balstoties uz analīzi, ko tā veikusi par dalībvalstu ekonomikas un sociālo politiku, par to, kā uzlabot darbvietu izveidi un izaugsmi, vienlaikus saglabājot stabilas publiskās finanses.

61    Īpašais ziņojums Nr. 2/2017 — “Komisijas sarunas par 2014.–2020. gada partnerības nolīgumiem un programmām kohēzijas politikas jomā”.

62     Apgūšanas līmenis = dalībvalstu iesniegtie starpposma maksājumu pieprasījumi/apstiprinātās summas.

63    Skatīt arī Eiropas revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 2/2017 — “Komisijas sarunas par 2014.–2020. gada partnerības nolīgumiem un programmām kohēzijas politikas jomā”.

64     Priekšnosacījumi, kuru mērķis ir nodrošināt, lai pirms ESIF ieguldījumu veikšanas dalībvalstis būtu pieņēmušas atbilstošu regulējumu un politiku un lai būtu nodrošinātas pietiekamas administratīvas spējas nolūkā pēc iespējas palielināt līdzekļu izmantošanas efektivitāti.

65     Komisijas dienestu darba dokuments “Eiropas strukturālo un investīciju fondu ex ante nosacījumu pievienotā vērtība”

SWD(2017) 127 final, 31.3.2017.

66     2014.–2020. gada Eiropas strukturālie un investīciju fondi. 2016. gada kopsavilkuma ziņojums par programmu gada īstenošanas ziņojumiem, aptverot 2014.–2015. gada īstenošanas periodu, COM(2016) 812 final, http://ec.europa.eu/regional_policy/sources/how/strategic-report/esif_annual_summary_2016_en.pdf

67     ESI fondu atklāto datu platforma: https://cohesiondata.ec.europa.eu/

68     2014.–2020. gada Eiropas strukturālie un investīciju fondi. 2016. gada kopsavilkuma ziņojums par programmu gada īstenošanas ziņojumiem, aptverot 2014.–2015. gada īstenošanas periodu, COM(2016) 812 final, http://ec.europa.eu/regional_policy/sources/how/strategic-report/esif_annual_summary_2016_en.pdf, 8. lpp.

69    Dati, pamatojoties uz atlasītajiem projektiem (projektu plūsma).

70     ESI fondu atklāto datu platforma: https://cohesiondata.ec.europa.eu/

71     2014.–2020. gada Eiropas strukturālie un investīciju fondi. 2016. gada kopsavilkuma ziņojums par programmu gada īstenošanas ziņojumiem, aptverot 2014.–2015. gada īstenošanas periodu, COM(2016) 812 final, http://ec.europa.eu/regional_policy/sources/how/strategic-report/esif_annual_summary_2016_en.pdf, 11. lpp.

72     ESI fondu atklāto datu platforma: https://cohesiondata.ec.europa.eu/, kā arī REGIO PS par TEN-T atjaunoto ceļu km.

73     2014.–2020. gada Eiropas strukturālie un investīciju fondi. 2016. gada kopsavilkuma ziņojums par programmu gada īstenošanas ziņojumiem, aptverot 2014.–2015. gada īstenošanas periodu, COM(2016) 812 final, http://ec.europa.eu/regional_policy/sources/how/strategic-report/esif_annual_summary_2016_en.pdf, 12. lpp.

74     http://europa.eu/rapid/press-release_IP-16-3216_lv.htm

75     SWD(2016) 323 final, 98. lpp. — http://eur-lex.europa.eu/resource.html?uri=cellar:73591c12-8afc-11e6-b955-01aa75ed71a1.0001.02/DOC_2&format=PDF. Eiropas Revīzijas palāta arī publicēja īpašu ziņojumu, Nr. 5/2017: “Jauniešu bezdarbs: vai ES politikas virzieniem ir bijusi nozīme?”

76     2014.–2020. gada Eiropas strukturālie un investīciju fondi. 2016. gada kopsavilkuma ziņojums par programmu gada īstenošanas ziņojumiem, aptverot 2014.–2015. gada īstenošanas periodu, COM(2016) 812 final, http://ec.europa.eu/regional_policy/sources/how/strategic-report/esif_annual_summary_2016_en.pdf, 14. lpp.

77     2014.–2020. gada Eiropas strukturālie un investīciju fondi. 2016. gada kopsavilkuma ziņojums par programmu gada īstenošanas ziņojumiem, aptverot 2014.–2015. gada īstenošanas periodu, COM(2016) 812 final, http://ec.europa.eu/regional_policy/sources/how/strategic-report/esif_annual_summary_2016_en.pdf, 13. lpp.

78     2014.–2020. gada Eiropas strukturālie un investīciju fondi. 2016. gada kopsavilkuma ziņojums par programmu gada īstenošanas ziņojumiem, aptverot 2014.–2015. gada īstenošanas periodu, COM(2016) 812 final, http://ec.europa.eu/regional_policy/sources/how/strategic-report/esif_annual_summary_2016_en.pdf, 14. lpp.

79     2014.–2020. gada Eiropas strukturālie un investīciju fondi. 2016. gada kopsavilkuma ziņojums par programmu gada īstenošanas ziņojumiem, aptverot 2014.–2015. gada īstenošanas periodu, COM(2016) 812 final, http://ec.europa.eu/regional_policy/sources/how/strategic-report/esif_annual_summary_2016_en.pdf, 16. lpp.

80    SWD(2016) 318 final — http://ec.europa.eu/regional_policy/sources/docgener/evaluation/pdf/expost2013/wp1_swd_report_en.pdf

81     Starp tēriņiem uz vietas un maksājumu pieprasījumiem ir laika nobīde, un šāda nobīde ir arī saistībā ar galīgo atlīdzināšanu. Ņemot vērā šo nobīdi (indikatīvi 3–6 mēneši), maksājumi no Komisijas vadošajām iestādēm ir piemēroti aizstājēji programmas īstenošanai.

82     Jāņem vērā, ka īpatsvars nevar pārsniegt 95 %, jo 5 % maksājumu tiek ieturēti līdz programmu oficiālai pabeigšanai.

83    Dalībvalstis, kuras ES pievienojās 2004. un 2007. gadā.

84     Dalībvalstis, kuras ES pievienojās pirms 2004. gada.

85     Jāņem vērā, ka maksājumu līmenis Grieķijā 2016. gada martā nedaudz pārsniedza 97 %, jo bija noslēgta īpaša vienošanās, lai, ņemot vērā valstī pastāvošās smagās problēmas publisko finanšu jomā, pirms termiņa izmaksātu pēdējos 5 % maksājumus.

86    SWD(2016) 318 final — http://ec.europa.eu/regional_policy/sources/docgener/evaluation/pdf/expost2013/wp1_swd_report_en.pdf

87     SWD(2016) 452 final — http://ec.europa.eu/social/main.jsp?pager.offset=5&advSearchKey=ex-post&mode=advancedSubmit&catId=22&policyArea=0&policyAreaSub=0&country=0&year=0

88    SWD(2016) 318 final — http://ec.europa.eu/regional_policy/sources/docgener/evaluation/pdf/expost2013/wp1_swd_report_en.pdf

89     SWD(2016) 452 final — http://ec.europa.eu/social/main.jsp?pager.offset=5&advSearchKey=ex-post&mode=advancedSubmit&catId=22&policyArea=0&policyAreaSub=0&country=0&year=0

90     Provizoriskie dati no 2007.–2013. gada galīgajiem pārskatiem, kas tiek pārbaudīti.

91     SWD(2016) 318 final, 4. un 32. lpp.

92     SWD(2016) 318 final, 4. lpp.

93     SWD(2016) 318 final, 4. lpp.

94     SWD(2016) 318 final, 32. lpp.

95    Šīs sadaļas teksta pamatā ir AGRI, MARE, ENV un CLIMA ĢD gada darbības pārskati, kā arī attiecīgie paziņojumi par programmām saistībā ar šīs budžeta izdevumu kategorijas programmām.

96     Piena ražošanas samazināšanas pasākums tika pieņemts 2016. gadā un īstenots 2016. gada rudenī, bet, tā kā saskaņā ar ELGF noteikumiem finanšu gads sākas 16. oktobrī, atbalsts oficiāli ietilpst 2017. gada izdevumos.

97     Skatīt https://ec.europa.eu/agriculture/sites/agriculture/files/markets-and-prices/short-term-outlook/pdf/2017-03_en.pdf

98    Skatīt http://ec.europa.eu/agriculture/direct-support/direct-payments/docs/implementation-decisions-ms_en.pdf un https://ec.europa.eu/agriculture/sites/agriculture/files/direct-support/direct-payments/docs/simplementation-decisions-ms-2016_en.pdf

99     Pilns nosaukums: “Maksājums par klimatam un videi labvēlīgām lauksaimniecības praksēm”, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1307/2013 43.–47. pantā.

100     Dalībvalstīm katru gadu līdz 15. decembrim ir jāiesniedz attiecīgie paziņojumi. Iepriekš sniegtais rādītājs par 2015. un 2016. gadu pamatojas uz visu dalībvalstu, izņemot Francijas, paziņojumiem.

101     Komisijas dienestu darba dokuments SWD(2016) 218 final, 23.6.2016.

102     Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 639/2014

103     2014.–2020. gada Eiropas strukturālie un investīciju fondi. 2016. gada kopsavilkuma ziņojums par programmu gada īstenošanas ziņojumiem, aptverot 2014.–2015. gada īstenošanas periodu, COM(2016) 812 final, http://ec.europa.eu/regional_policy/sources/how/strategic-report/esif_annual_summary_2016_en.pdf

104     https://bookshop.europa.eu/en/evaluation-study-of-the-implementation-of-the-european-innovation-partnership-for-agricultural-productivity-and-sustainability-pbKF0216023.

105     https://bookshop.europa.eu/en/mapping-and-analysis-of-the-implementation-of-the-cap-pbKF0416021/

106     2014.–2020. gada Eiropas strukturālie un investīciju fondi. 2016. gada kopsavilkuma ziņojums par programmu gada īstenošanas ziņojumiem, aptverot 2014.–2015. gada īstenošanas periodu, COM(2016) 812 final, http://ec.europa.eu/regional_policy/sources/how/strategic-report/esif_annual_summary_2016_en.pdf

107     Komisijas datubāze par projektiem.

108    http://ec.europa.eu/environment/life/bestprojects/bestenv2015/index.htm un http://ec.europa.eu/environment/life/bestprojects/bestnat2015/index.htm

109    LIFE integrētie projekti nodrošina finansējumu plāniem, programmām un stratēģijām, kas izstrādātas reģionālā, vairāku reģionu vai valsts līmenī. Mērķis ir īstenot tiesību aktus vides jomā un mērķus plašākā mērogā, kā arī palielināt LIFE programmas ietekmi.

110     Ārējā pētījuma provizoriskie rezultāti tiks izklāstīti dienestu darba dokumentā, kurā būs iekļauts starpposma novērtējuma rezultātu kopsavilkums, kas tiks publicēts 2017. gada vidū.

111     Revīzijas palātas aplūkotie temati bija: tehniskā atbalsta ieguldījums lauksaimniecības un lauku attīstībā; finanšu instrumenti kā sekmīgs un daudzsološs rīks lauku attīstības jomā; neienesīgiem ieguldījumiem lauksaimniecībā sniegtā ES lauku attīstības atbalsta izmaksu lietderība; ES atbalsts lauku infrastruktūrai: iespējas panākt ievērojami lielāku izmaksu lietderību; ES prioritāte sekmēt uz zināšanām balstītu lauku ekonomiku.

112     https://bookshop.europa.eu/en/ex-post-evaluation-of-the-european-fisheries-fund-2007-2013--pbKL0117039/

113     Projekti, ko ES Komisija noraida pēc tam, kad tie ir īstenoti un dalībvalsts ir izmaksājusi līdzekļus saņēmējam.

114     Daži novērtējumi joprojām nav pabeigti vai iesniegti: BG, RO, ES (Galisija), FR (tikai Francijas pamatteritorija, projekts).

115     Dalībvalstis, kuras ES pievienojās pēc 2004. gada.

116    Ārējs pētījums, daļa no Eiropas Zivsaimniecības fonda (2007.–2013.) ex-post novērtējuma. Galīgais ziņojums: https://bookshop.europa.eu/en/ex-post-evaluation-of-the-european-fisheries-fund-2007-2013--pbKL0117039/

117    Ārējs pētījums, daļa no Eiropas Zivsaimniecības fonda (2007.–2013.) ex-post novērtējuma. Galīgais ziņojums, 135. lpp.: https://bookshop.europa.eu/en/ex-post-evaluation-of-the-european-fisheries-fund-2007-2013--pbKL0117039/

118    Skatīt novērtējumus: http://ec.europa.eu/agriculture/analysis/external/cross_compliance/index_en.htm ,kā arī http://ec.europa.eu/agriculture/eval/reports/environment-summary/fulltext_fr.pdf

119    Dalībvalstis, kuras ES pievienojās pēc 2013. gada.

120    Ārējs pētījums, daļa no Eiropas Zivsaimniecības fonda (2007.–2013.) ex-post novērtējuma. Galīgais ziņojums, 140. lpp.: https://bookshop.europa.eu/en/ex-post-evaluation-of-the-european-fisheries-fund-2007-2013--pbKL0117039/

121     Laikposmā no 2005. līdz 2013. gadam tiešie maksājumi lauksaimniecības nozarē veidoja vidēji 46 % no saimniecības ienākumiem, turklāt bija ievērojamas atšķirības starp dalībvalstīm un saimniecības veidiem.

122     Ārējs pētījums, daļa no Eiropas Zivsaimniecības fonda (2007.–2013.) ex-post novērtējuma. Galīgais ziņojums, 137. Lpp..

123    Šīs sadaļas teksta pamatā ir HOME, JUST, ECHO, SANTE, EAC ĢD gada darbības pārskati, kā arī attiecīgie paziņojumi par programmām saistībā ar šīs budžeta kategorijas programmām.

124     Atbalsta valstu centienus uzlabot uzņemšanas spējas, nodrošina patvēruma procedūru atbilstību Savienības standartiem, migrantu integrāciju vietējā un reģionālā līmenī un palielina atgriešanās programmu efektivitāti.

125     Par personām, kas ir pārmitinātas saskaņā ar Savienības kopīgajām prioritātēm pārvietošanas jomā (Regulas, ar ko izveido Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, III pielikums) vai atbilstīgi Regulas, ar ko izveido Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, 17. panta 5. punktā noteiktajām mazāk aizsargātu personu grupām.

126    Skatīt arī Eiropas Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 06/2017: “ES reakcija uz bēgļu krīzi: karsto punktu pieeja”.

127     Eiropas Padomes 2016. gada martā pieņemtā Regula (ES) 2016/369.

128    Katastrofas apjoms un ietekme ir tik liela, ka izraisa smagas un plašas humanitārās sekas vienā vai vairākās dalībvalstīs, un nav pietiekams neviens cits instruments, kas pieejams dalībvalstīm vai Savienībai.

129     Īpašais ziņojums Nr. 33/2016 “Savienības civilās aizsardzības mehānisms: reaģēšanas koordinācija katastrofu gadījumā ārpus ES kopumā ir bijusi efektīva”, kurā tika aplūkota reaģēšana uz trim nesenām katastrofām, proti, plūdiem Bosnijā un Hercegovinā (2014. gadā), Ebolas vīrusa uzliesmojumu Rietumāfrikā (2014.–2016. gadā) un Nepālas zemestrīci (2015. gadā). Eiropas Revīzijas palāta konstatēja, ka Komisija kopš 2014. gada sākuma kopumā ir rīkojusies efektīvi, sekmējot reaģēšanas koordināciju katastrofu gadījumā ārpus ES.

130     Valstis, kas piedalās mehānismā ir, 28 ES dalībvalstis, kā arī Serbija, Melnkalne, Turcija, Norvēģija, Islande un Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika.

131     Vīzu informācijas sistēma (VIS) ir sistēma vīzu datu apmaiņai starp Šengenas valstīm. VIS īstenošanas nolūkā Šengenas valstu konsulārajiem punktiem un ārējo robežu šķērsošanas vietām ir jābūt savienotām ar centrālo VIS datubāzi.

132     Šengenas informācijas sistēma (SIS II) ir sistēma, kas sniedz atbalstu sadarbībai ārējo robežu kontroles un tiesībaizsardzības jomā, ļaujot valstīm, kas ir parakstījušas Šengenas nolīgumu, apmainīties ar datiem par likumpārkāpējiem, par cilvēkiem, kuriem varētu nebūt tiesību ieceļot vai uzturēties ES, par pazudušām personām, piesavinātu vai zaudētu īpašumu.

133    Skatīt http://ec.europa.eu/health/programme/policy/2008-2013/evaluation_en un

https://ec.europa.eu/health/sites/health/files/programme/docs/ex-post_2nd-hp-2008-13_exec-sum-cwsd_en.pdf

134    Šīs sadaļas teksta pamatā ir DEVCO, ECHO, NEAR, FPI, ECFIN ĢD gada darbības pārskati, kā arī attiecīgie paziņojumi par programmām saistībā ar šīs budžeta izdevumu kategorijas programmām.

135     ES 2016. gadā — svarīgākie notikumi, Eiropas Komisija, Brisele, 2017.

136     Pirmais gada ziņojums par Bēgļu atbalsta mehānismu Turcijā (COM(2017) 130 final), 12. Lpp.

137     Pirmais gada ziņojums par Bēgļu atbalsta mehānismu Turcijā (COM(2017) 130 final), 12. lpp. FN42 par EUTF/UNICEF projektu (Ref. SC150526) “Generation Found”.

138    CRIS lēmuma numurs: 039-962; Komisijas lēmums C(2016)753.

139    Apstiprinātās ekonomikas politikas un finanšu nosacījumu sekmīga izpilde, kā arī apmierinoša Starptautiskā Valūtas fonda programmas īstenošana ilgtermiņā.

140    Pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 1717/2006, ar ko izveido Stabilitātes instrumentu, 3. pantu.

141    Galīgais novērtējums — Stabilitātes instrumenta komponents reaģēšanai krīzes situācijās (2007.–2013. gads); (http://ec.europa.eu/dgs/fpi/key-documents/crisis_response_component_en.htm)

142    Turpat, 6., 8., 14. lpp.

143    Turpat, 15. lpp., 38. zemsvītras piezīme.

144    66 % no “ASI Āzija” divpusējā ģeogrāfiskā instrumenta un 30 % izmaksu no dažādiem ASI tematiskajiem instrumentiem.

145    Kopīgs stratēģiskais valsts izvērtējums par Dānijas, Zviedrijas un Eiropas Savienības attīstības sadarbību ar Bangladešu 2007.–2013. gadā; (http://ec.europa.eu/europeaid/joint-strategic-country-evaluation-development-cooperation-denmark-sweden-and-european-union_en)

146    Novērtējums par ES atbalstu pētniecībai un inovācijai attīstības veicināšanai partnervalstīs (2007.–2013. gads); (http://ec.europa.eu/europeaid/evaluation-eu-support-research-and-innovation-development-partner-countries-2007-2013_en)

147     Tā aptver Komisijas veikto ES budžeta un Eiropas Attīstības fondu līdzekļu pārvaldību, abos gadījumos ietverot arī EK iemaksas ES ieguldījumu fondos (bet neietverot darījumus, kas veikti, izmantojot ES ieguldījumu fondus, t. i., ES, Eiropas Attīstības fondu un citu līdzekļu devēju finansējumu).

148     Finanšu regulas 65. un 66. pants.

149    Tredveja komisijas organizāciju atbalsta komiteja (COSO) ir piecu privātā sektora organizāciju kopīga iniciatīva, kas paredzēta, lai nodrošinātu idejisko vadību izpildvadībai un pārvaldības vienībām par organizatoriskās pārvaldības būtiskiem aspektiem, uzņēmējdarbības ētiku, iekšējo kontroli, uzņēmuma riska pārvaldību, krāpšanas novēršanu un finanšu pārskatu sniegšanu. COSO ir izveidojusi vienotu iekšējās kontroles modeli; izmantojot to, uzņēmumi un organizācijas var novērtēt savas kontroles sistēmas.

150     Komisāra G. Etingera paziņojums Komisijai — iekšējā kontroles satvara pārskatīšana (C(2017) 2373, 2017. gada 19. aprīlis).

151     Papildu informāciju par Komisijas departamentu novērtējumiem par to kontroles izmaksu lietderību un par veiktajām darbībām skatīt turpmāk 2.1.3. apakšiedaļā.

152     Šā novērtējuma pamatā bija iepriekšējie iekšējās kontroles standarti.

153    RTD, CNECT, DEVCO, ECHO un PMO.

154     Darbību efektivitāte, lietderīgums un saimnieciskums; pārskatu ticamība; aktīvu un informācijas aizsardzība; krāpšanas un pārkāpumu novēršana, atklāšana, labošana un turpmāki pasākumi; un tādu risku pienācīga pārvaldība, kuri saistīti ar pamatā esošo darījumu likumību un pareizību, ņemot vērā programmu daudzgadu raksturu, kā arī maksājumu veidu (Finanšu regula, FR 32. panta 2. punkts).

155     Piemēram, pieprasīto izmaksu (daļas) apturēšana, atlikšana, ieturējumi, noraidījums, neizmantotā priekšfinansējuma atgūšana utt.

156     Galvenokārt dalītas pārvaldības ietvaros: finanšu korekcijas pirms izdevumu deklarēšanas, pieņemšanas un atlīdzināšanas Komisijai.

157     Pirms izdevumu pieņemšanas, priekšfinansējuma tīrvērtes (=tā īpašumtiesību nodošanas) un/vai starpposma/galīgā maksājuma veikšanas.

158     Pēc izdevumu pieņemšanas, priekšfinansējuma tīrvērtes (=tā īpašumtiesību nodošanas) un/vai starpposma/galīgā maksājuma veikšanas.

159     Kā noteikts Finanšu regulā, FR 66. panta 5. punkts.

160     Tās var ietvert formāla rakstura kļūdas. Lai gan šādas kļūdas ir svarīgi novērst, tomēr tās ne vienmēr izraisa nepamatotus maksājumus, tāpēc dažkārt no tām neizriet finanšu korekcijas vai līdzekļu atgūšanas rīkojumi.

161     (Kohēzijas politikas jomā tā ne vienmēr ir “neto” atmaksāšana ES budžetā, jo dalībvalstīm ir iespēja aizstāt neatbilstīgus izdevumus ar jauniem atbilstīgiem izdevumiem.)

162     Tostarp pirmavota finanšu korekcijas un korekcijas no finanšu grāmatojuma lauksaimniecības jomā.

163     Attiecībā uz programmām, kurām nav noteikta beigu termiņa (piemēram, ELGF), un attiecībā uz atsevišķām daudzgadu programmām, kurās korekcijas iespējams veikt vēlāk (piemēram, ELFLA un ESIF), šīs aplēses veikšanai ir ņemtas vērā visas korekcijas, kuras joprojām iespējams veikt.

164     Piemēram, tiešie maksājumi no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF), Eiropas Pētniecības padomes (EPP) dotācijas, Marie Curie shēmas, vienkāršotu izmaksu risinājumi Eiropas Sociālajā fondā (ESF).

165     Maksājumtiesību gadījumā, kad maksājumu pamatā ir noteiktu nosacījumu izpilde, kļūdu risku lielā mērā ierobežo apstāklis, ka no saņēmējiem tiek gaidīta vienkāršāka informācija, ko lielā mērā pat iespējams pārbaudīt pirms maksājumu veikšanas.

166     Sarežģīti attiecināmības nosacījumi ievērojami ietekmē arī vajadzīgās kontroles izmaksu lietderību. Dažos gadījumos kontroles izmaksas var būt nesamērīgi lielas un/vai kontroles slogs var negatīvi ietekmēt programmas efektivitāti. Komisija aktīvi cenšas izvairīties no šiem gadījumiem.

167     Kā apliecina pašreizējās 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas jaunie instrumenti un pasākumi, piemēram, 10 % ieturēšanas mehānisms kohēzijas politikas jomā, neto finanšu korekcijas veikšanas iespēja, jaunie valsts iestāžu “revīzijas atzinumi/pārvaldības deklarācijas”, jauno publiskā iepirkuma direktīvu ietekme, no ex-ante nosacījumiem izrietošās prasības un vienkāršoti atbilstības noteikumi.

168     Komisija vienotā aktā ierosina vispārējo finanšu noteikumu vērienīgu pārskatīšanu. Šajā aktā ir paredzētas arī attiecīgas izmaiņas nozaru finanšu noteikumos, kas ir izklāstīti 15 tiesību aktos attiecībā uz daudzgadu programmām, kas ir saistītas, piemēram, ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESIF) vai lauksaimniecības jomu.

169     Finanšu regulas 66. panta 9. punkts.

170    AGRI, REGIO, EMPL un EAC.

171    AGRI, CNECT, DEVCO, ECFIN, ENV, EPSO, ESTAT, HOME, HR, OIB, PMO, REA, SANTE.

172    BUDG, CLIMA, EACEA, ERCEA, FPI, GROW, IAS, JUST, OIL, OP, RTD, TAXUD.

173    EASME, ECFIN, ENV, EPSC, FPI, GROW, HR, OIB, REGIO.

174    CNECT, COMM, DEVCO, EMPL, ESTAT, OP, PMO, SANTE.

175    AGRI, CLIMA, EAC, EACEA, ECHO, ERCEA, ENER, HOME, IAS, INEA, JUST, MOVE, NEAR, REA, RTD, TAXUD, CHAFEA, EPSO/EUSA.

176     2-B pielikumā ir izklāstītas 2016. gada darbības pārskatu atrunas, tostarp tās, kuras pieņemtas nesen.

177    ENER ĢD atruna (nav izteikta kvantitatīvi) par Kodoliekārtu ekspluatācijas pārtraukšanas palīdzības programmu, ņemot vērā IAS atzinīgo novērtējumu par progresu, kas panākts saistībā ar svarīgu revīzijas ieteikumu. Tādējādi ENER ĢD 2016. gadā pienācīgi atbildēja uz IAS un centrālo dienestu 2015. gada novērojumiem, atbilstīgi un efektīvi īstenojot koriģējošos pasākumus, kas tika sagatavoti, lai īstenotu šo ieteikumu.

178    AGRI ĢD savā atkārtoti pieņemtajā atrunā saistībā ar tiešo atbalstu ir iekļāvis (kvantitatīvi neizteiktu) apakšatrunu attiecībā uz tā brīvprātīgā sasaistītā atbalsta shēmām, jo dalībvalstu paziņojuma vēstuļu ex-ante analīzes provizoriskie rezultāti liecina, ka atsevišķi brīvprātīgā sasaistītā atbalsta pasākumi astoņās dalībvalstīs, iespējams, pilnībā neatbilst atbilstības nosacījumiem. AGRI ĢD ir sācis astoņas dokumentu atbilstības revīzijas, kas joprojām ir agrīnā posmā, un pašlaik par to rezultātiem ir vērā ņemamas neskaidrības. EMPL ĢD atruna attiecībā uz 2014.–2020. gada periodu vairs neattiecas tikai uz Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām, bet tagad tā aptver arī Eiropas Sociālo fondu (ESF) un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu.

179    HOME ĢD (iepriekš kvantitatīvi neizteiktā) atruna par Eiropas Bēgļu fondu un Eiropas Integrācijas fondu tagad ir daļēji izteikta kvantitatīvi (attiecībā uz Eiropas Bēgļu fondu).

180     “Kvantitatīvi neizteiktas atrunas” ir atrunas, kuru gadījumā nav iespējams veikt precīzu novērtējumu par ietekmi uz finanšu gadu vai kuras nav iespējams izteikt kvantitatīvi, jo tās ir saistītas tikai ar reputāciju.

181    EMPL ĢD ir paplašinājis savu jau esošo 2014.–2020. gada perioda atrunu (2015. gadā tā attiecās tikai uz Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām), un tagad tā aptver ESF, Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas un Eiropas atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām pārvaldības un kontroles sistēmas. MARE ĢD nav jāpieņem atruna attiecībā uz tā 2014.–2020. gada EJZF programmu.

182     To darbības pārskatu 4. pielikumā “Būtiskuma kritēriji” ir noteikts, ka “pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” izveidotā kontroles sistēma ir paredzēta, lai sasniegtu kontroles rezultātu — noteikto kļūdu līmeni 2–5 % diapazonā, kuram pēc labojumu veikšanas ir jābūt pēc iespējas tuvākam 2 %. Attiecīgi tiesību aktos šis diapazons ir uzskatīts par kontroles mērķi, kas noteikts attiecībā uz pamatprogrammu.” Tā ir alternatīva vispārējam būtiskuma kritērijam, ko parasti piemēro Komisijas dienesti (kas paredz, ka programmas īstenošanas beigās atlikušo kļūdu līmenim ir jābūt zemākam par 2 %).

183     Komisijas priekšlikumam par “Apvārsnis 2020” regulu pievienotajā finanšu pārskatā ir noteikts: “Tāpēc Komisija uzskata, ka pētniecības tēriņiem pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” kļūdu koeficients gadā no 2 līdz 5 % ir reāli sasniedzams mērķis, ņemot vērā kontroles izmaksas, vienkāršošanas pasākumus, kas ierosināti, lai mazinātu noteikumu sarežģītību, un ar pētniecības projekta izmaksu atlīdzināšanu saistīto raksturīgo risku. Mērķis ir pakāpeniski panākt, ka, noslēdzot programmas pēc tam, kad ņemta vērā visu revīziju, korekciju un atgūšanas pasākumu finansiālā ietekme, atlikušo kļūdu koeficients ir iespējami tuvāks 2 % robežai.”

184     Četri ES ieguldījumu fondi 2016. gadā: ieguldījumu fonds “Bêkou”, t. i., ES ieguldījumu fonds Centrālāfrikas republikai (EAF); fonds “Madad”, t. i., ES reģionālais ieguldījumu fonds reaģēšanai uz krīzi Sīrijā (ES); ES ārkārtas ieguldījumu fonds Āfrikai (EAF); ES ieguldījumu fonds Kolumbijai (ES).

185     2016. gadā trīs, t. i., DEVCO ĢD, NEAR ĢD, ECHO ĢD.

186     COM(2017) 124 final, 2017. gada 28. februāris.

187     Īpašais ziņojums Nr. 27/2016 — “Pārvaldība Eiropas Komisijā: vai tiek izmantota labākā prakse?”

188     https://ec.europa.eu/info/publications/strategic-plans-2016-2020_en

189     Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgums par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, OV C 373, 20.12.2013., 27. lpp.

190     COM(2016) 170 final, 6.10.2016.

Attēli

20. lpp. – ©bonnitura - Fotolia

23. lpp. – ©Thinkstock

24. lpp. – ©OHB

27. lpp. – ©European Union

34. lpp. – ©Shutterstock

43. lpp. – ©Fotolia

64. lpp. – ©EC-ECHO-A.Al.Sukhni

Top