Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52017DC0134

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Eiropas sadarbspējas satvars – Īstenošanas stratēģija

COM/2017/0134 final

Briselē, 23.3.2017

COM(2017) 134 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Eiropas sadarbspējas satvars – Īstenošanas stratēģija

{SWD(2017) 112 final}
{SWD(2017) 113 final}


1Ievads

Viena no Komisijas desmit prioritātēm, kuras izvirzījis priekšsēdētājs Junkers 1 , ir likvidēt šķēršļus digitālajam vienotajam tirgum Eiropā. Publiskais sektors, kas veido vairāk nekā ceturtdaļu no kopējā darba tirgus un aptuveni piekto daļu ES IKP ar publiskajiem iepirkumiem, ir ļoti būtisks dalībnieks digitālajā vienotajā tirgū kā regulators, pakalpojumu sniedzējs un darba devējs.

Dalībvalstis digitalizē savas publiskās pārvaldes iestādes, lai ietaupītu laiku, samazinātu izmaksas, uzlabotu pārredzamību, datu kvalitāti un publisko pakalpojumu sniegšanu. Tomēr digitālie publiskie pakalpojumi Eiropas Savienībā pagaidām vēl nav realitāte, kā to apliecina 2016. gada digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss attiecībā uz e-pārvaldi 2 . Saistībā ar pārrobežu pakalpojumiem Savienībā situācija ir vēl problemātiskāka, jo joprojām pastāv šķēršļi piekļuvei pārrobežu pakalpojumiem 3 .

Joprojām pastāv plašas iespējas uzlabot publiskos pakalpojumus, īstenojot savienoto integrāciju un automatizāciju, labāk izmantojot uzticamus informācijas avotus un atklāti publiskojot publiskos datus, vienlaikus nodrošinot to, ka iedzīvotāju un uzņēmumu reģistri tiek apstrādāti saskaņā ar datu aizsardzības noteikumiem, lai vairotu uzticēšanos un ticamību. Dalībvalstu publiskajiem pakalpojumiem jābūt savienotiem un jāsniedzas pāri valstu robežām, lai veidotu savienojumus ar līdzīgiem pakalpojumiem ES līmenī, tādējādi veicinot digitālā vienotā tirgus izveidi. Lai tas varētu notikt, jāizveido koordinēta pieeja visos līmeņos, sagatavojot tiesību aktus, publiskās pārvaldes iestādēm organizējot savus darbības procesus, pārvaldot informāciju un izstrādājot IT sistēmas, lai īstenotu publiskos pakalpojumus. Pretējā gadījumā pastāvošā digitālā sadrumstalotība tikai palielināsies, un tas apdraudēs savienotu publisko pakalpojumu piedāvāšanu ES.

Sadarbspēja ir galvenais aspekts, kas ļautu īstenot digitālu transformāciju. Tā ļauj pārvaldes struktūrām gan savā starpā, gan ar iedzīvotājiem un uzņēmumiem elektroniski apmainīties ar jēgpilnu informāciju tādā veidā, lai to saprastu visas iesaistītās puses. Sadarbspēja attiecas uz visiem līmeņiem, kas ietekmē digitālo publisko pakalpojumu sniegšanu ES, tostarp:

tiesiskajiem jautājumiem, piemēram, nodrošinot to, ka tiesību akti neuzspiež nepamatotus šķēršļus datu atkārtotai izmantošanai dažādās politikas jomās;

organizatoriskajiem aspektiem, piemēram, pieprasot noslēgt oficiālus nolīgumus par nosacījumiem attiecībā uz starporganizāciju sadarbību;

datu/semantiskajām problēmām, piemēram, nodrošinot apmaiņai paredzēto datu kopīgus aprakstus;

tehniskajām problēmām, piemēram, nepieciešamo informācijas sistēmu vides izveidošana, lai nodrošinātu netraucētu bitu un baitu plūsmu.

Komisija apzināja vajadzību pēc sadarbspējas starp publiskās pārvaldes iestādēm jau 1999. gadā 4 un kopš tā laika ir atbalstījusi programmas, lai izstrādātu, popularizētu un izmantotu sadarbspējas risinājumus ES. Komisija 2010. gadā pieņēma paziņojumu 5 “Virzība uz Eiropas publisko pakalpojumu sadarbspēju”, kura pielikumā iekļāva Eiropas sadarbspējas stratēģiju 6 (EIS) un Eiropas sadarbspējas satvaru 7 (EIF). Kopš tā laika Eiropas sadarbspējas satvars ir bijis kā atskaites punkts visā Savienībā un ārpus tās un ir kļuvis par pamatu lielākajai daļai valsts sadarbspējas satvaru (NIF) un stratēģiju. Pamatojoties uz šiem panākumiem, tagad ir pienācis laiks atjaunināt un paplašināt esošo Eiropas sadarbspējas satvaru, ieviešot jaunas vai pārskatītas sadarbspējas prasības, kas izriet no Savienības politikas un programmām, kā arī no publiskās pārvaldes iestādēm, vienlaikus ņemot vērā tehnoloģiju attīstību un tendences.

Šajā kontekstā jāatceras, ka 2015. gada 6. maija paziņojumā “Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai” 8 sadarbspēja atzīta par priekšnoteikumu, lai panāktu “efektīvāku pārrobežu savienojamību starp kopienām un starp valsts dienestiem un iestādēm”, un ir izteikts aicinājums pārskatīt un paplašināt esošo Eiropas sadarbspējas satvaru.

2Sadarbspējas situācijas raksturojums un nākotnes perspektīvas

Programma “Eiropas valstu pārvaldes iestāžu sadarbspējas risinājumi (ISA)” (2010.–2015. gads) 9 un tās turpinājums — programma ISA2(2016.–2020. gads) 10  — ir galvenie instrumenti, ar kuru palīdzību tiek īstenota spēkā esošā Eiropas sadarbspējas stratēģija un Eiropas sadarbspējas satvars. Tā ir ietvērusi dažādas darbības, kuru mērķis ir bijis uzlabot digitālo sadarbību starp publiskās pārvaldes iestādēm Eiropā.

Valsts sadarbspējas satvara novērošanas centrs (NIFO), kuru Komisija izveidoja, īstenojot programmu ISA, lai novērtētu progresu un uzraudzītu situāciju sadarbspējas jomā Savienībā, ir apliecinājis, ka 2014. gadā dalībvalstu sadarbspējas sistēmu pielāgošana Eiropas sadarbspējas satvaram ir sasniegusi vidēji 72 % līmeni 11 . Tomēr valstu sadarbspējas satvara īstenošanas līmenis konkrētos dalībvalstu projektos 2015. gadā bija 45 % līmenī, kas pierāda, ka joprojām pastāv grūtības ar esošo ieteikumu īstenošanu.

Publiskās pārvaldes iestādēm ir vajadzīgi konkrētāki norādījumi par to, kā uzlabot savu sadarbspējas pasākumu pārvaldību, izveidot starporganizāciju attiecības, racionalizēt procesus, kas atbalsta savienotus digitālos pakalpojumus, kā arī nodrošināt to, lai esošie un jaunie tiesību akti nebūtu pretrunā sadarbspējas centieniem. Šādi norādījumi ir iekļauti atjauninātajā sadarbspējas ieteikumu izdevumā, kas saskaņā ar šā paziņojuma 2. pielikumu iekļauts Eiropas sadarbspējas satvarā.

Šiem ieteikumiem vajadzētu palīdzēt publiskās pārvaldes iestādēm:

uzlabot savu valsts sadarbspējas darbību pārvaldību;

izmantot kopīgus darbības modeļus, lai izstrādātu labākus digitālos publiskos pakalpojumus un iekļautu arī citu ES dalībvalstu iedzīvotāju un uzņēmumu vajadzības;

pārvaldītu savā īpašumā esošos datus kopīgos semantiskajos un sintaktiskajos formātos, lai atvieglotu to publiskošanu portālos un lai tos apkopotu, koplietotu un izmantotu atkārtoti.

Atjauninātajos sadarbspējas ieteikumos ņemti vērā ES politikas dokumenti, piemēram, pārskatītā direktīva par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu 12 , INSPIRE direktīva 13 un eIDAS regula 14 .

Tiek ņemtas vērā jaunās ES iniciatīvas, piemēram, Eiropas mākoņdatošanas iniciatīva 15 , ES e-pārvaldes rīcības plāns 2016.–2020. gadam 16 , un plānotās iniciatīvas, piemēram, Vienotā digitālā vārteja 17 , lai atjauninātie sadarbspējas ieteikumi veicinātu to īstenošanu.

Vajadzība pārskatīt Eiropas sadarbspējas satvaru tika apstiprināta apspriešanās laikā 18 ar visām ieinteresētajām personām, proti, dalībvalstu publiskās pārvaldes iestādēm, iedzīvotājiem, uzņēmumiem un citām ieinteresētajām pusēm, piemēram, Savienības iestādēm un struktūrām.

3Vajadzība pēc jauna Eiropas sadarbspējas satvara

Lai risinātu apzinātās sadarbspējas problēmas, Komisija šajā paziņojumā izklāsta jauno Eiropas sadarbspējas satvaru un tā īstenošanas stratēģiju.

Jaunajā Eiropas sadarbspējas satvarā vairāk akcentēts tas, kā sadarbspējas principus un modeļus piemērot praksē, un iztirzātas jaunākās ar politiku un tehnoloģijām saistītās vajadzības. Ieteikumu skaits ir pieaudzis no 25 līdz 47. Ieteikumi ir konkrētāki, lai atvieglotu to īstenošanu. Tiek vairāk akcentēta atklātība un informācijas pārvaldība, datu pārnesamība, sadarbspējas pārvaldība un integrēto pakalpojumu sniegšana 19 .

Eiropas sadarbspējas satvara īstenošanas pamatā ir šāds redzējums: “Publiskās pārvaldes iestādēm ir jāsniedz uzņēmumiem un iedzīvotājiem dalībvalstu un Savienības līmenī būtiskākie, sadarbspējīgie un uz lietotāju vajadzībām vērstie digitālie publiskie pakalpojumi, atbalstot preču, pakalpojumu un datu brīvu apriti, kā arī personu brīvu pārvietošanos visā Savienībā”. Šo redzējumu plaši atbalsta 20 apspriedēs iesaistīto dalībvalstu pārstāvji ISA un ISA2 komitejās, publiskās pārvaldes iestādes un citas ieinteresētās personas.

Paziņojumam ir pievienots sadarbspējas rīcības plāns (1. pielikumā), kam ir piecas stratēģiskās prioritārajās jomas. Tā pamatā ir sadarbspējas prioritātes, kurām jāatbalsta Eiropas sadarbspējas satvara ieviešana laikposmā no 2016. līdz 2020. gadam.

Sadarbspējas rīcības plānam jāvada Eiropas sadarbspējas satvara īstenošana. Turklāt dalībvalstīm ir jāpapildina ES līmeņa darbības (kas ir apzinātas sadarbspējas rīcības plānā) ar dalībvalstu līmeņa darbībām, tādējādi nodrošinot saskaņotību, kas ir būtiska veiksmīgai sadarbspējas īstenošanai Savienības publiskajā sektorā. Sadarbspējas rīcības plānā iztirzāti jautājumi, kas saistīti ar skaidru pārvaldības mehānismu apzināšanu, lai nodrošinātu sadarbspēju dalībvalstu līmenī un pāri robežām, sadarbību starp organizācijām, ieinteresēto personu iesaistīšanu un informētības uzlabošanu attiecībā uz sadarbspēju. Turklāt tajā aprakstīta arī būtiskāko sadarbspējas veicinātāju un atbalsta instrumentu attīstīšana, uzlabošana un popularizēšana, vienlaikus ņemot vērā galalietotāju vajadzības un prioritātes.

4Prioritārās jomas

4.1Nodrošināt sadarbspējas iniciatīvu pārvaldību, koordināciju un koplietošanu

Publiskās pārvaldes iestāžu sadarbspējas īstenošanai ir nepieciešamas pārvaldības un koordinēšanas struktūras, kā arī sadarbspējas risinājumu plānošanas, īstenošanas un lietošanas procesi gan dalībvalstu, gan Savienības līmenī.

Šajā kontekstā Komisijai un dalībvalstīm ir divi galvenie uzdevumi:

I.pārvaldīt, koordinēt un koplietot sadarbspējas iniciatīvas 21 dalībvalstu un Savienības līmenī ar mērķi nodrošināt to, ka publiskās pārvaldes iestādes ievēro Eiropas sadarbspējas satvara principus un ieteikumus; 22  

II.veicināt labāku sadarbību visos publiskās pārvaldes iestāžu līmeņos Savienībā un likvidēt atlikušo organizatorisko un digitālo izolāciju.

Komisijai un dalībvalstīm jāīsteno Eiropas sadarbspējas satvars. Komisija uzraudzīs Eiropas sadarbspējas satvara īstenošanu ar programmu ISA² 23 .

Programmai ISA2 būs liela nozīme attiecībā uz sadarbspējas risinājumu izstrādi, ieviešanu, attīstību, izmantošanu, atkārtotu izmantošanu, uzlabošanu un popularizēšanu, atvieglojot sadarbību starp publiskās pārvaldes iestādēm. Komisija ar programmas ISA²atbalstu nodrošinās atbilstošu sadarbspējas pārvaldību, klasificēs un popularizēs sadarbspējas risinājumus un koordinēs dažādas ES sadarbspējas iniciatīvas 24 .

4.2Izstrādāt organizatoriskos sadarbspējas risinājumus

Uzņēmumiem un iedzīvotājiem jāspēj gūt labums no sadarbspējīgiem publiskajiem pakalpojumiem, pamatojoties uz labāku darbības procesu integrēšanu un informācijas apmaiņu starp publiskās pārvaldes iestādēm Savienībā.

Šajā kontekstā organizatoriskā sadarbspēja nozīmē starporganizāciju darbības procesu integrēšanu vai pielāgošanu, kā arī attiecību formalizēšanu starp pakalpojumu sniedzējiem un Eiropas publisko pakalpojumu patērētājiem.

4.3Iesaistīt ieinteresētās personas un uzlabot izpratni par sadarbspēju

Visu sadarbspējas iniciatīvu pamatā jābūt konkrētam darbības aspektam, kas pierāda to, ka sadarbspēja ir vērtīgs ieguldījums un ka lietotāju vajadzības tiek labāk apmierinātas tad, ja informācijas sistēmas var savstarpēji sazināties.

Šajā kontekstā publiskās pārvaldes iestādēm:

I.jāvērtē un jāpaziņo galvenie ieguvumi, kādus var gūt, piemērojot Eiropas sadarbspējas satvara principus un ieteikumus;

II.jāveicina Eiropas sadarbspējas satvars un tajā piedāvāto risinājumu izmantošana.

Arī uzņēmumi un iedzīvotāji, kas ir pakalpojumu galalietotāji, jāiesaista Eiropas publisko pakalpojumu plānošanā, analīzē, novērtēšana un attīstīšanā. Šā iemesla dēļ sadarbspējas rīcības plānā ir īpaša darbība attiecībā uz lietotāju iesaistīšanu, lai apkopotu uzņēmumu un iedzīvotāju (tostarp iedzīvotāju ar invaliditāti) uzskatus un vajadzības iesaistošā un sadarbīgā veidā. Komisijai un dalībvalstīm pēc iespējas vairāk vajadzētu vadīt publisko pakalpojumu izstrādi un attīstību, pamatojoties uz lietotāju vajadzībām.

4.4Izstrādāt, uzturēt un popularizēt būtiskākos sadarbspējas veicinātājus

Patlaban publiskās pārvaldes iestādes pārvalda lielu datu apjomu dažādos formātos, izmantojot dažādas datu pārvaldības metodes, izvietojot vairākas kopijas daudzos dažādos repozitorijos un nereti publicējot tos portālos visā Eiropā bez saskaņošanas attiecībā uz saturu un pasniegšanas veidu. Tas izskaidro to, kādēļ esošās informācijas atkārtota izmantošana par iedzīvotājiem un uzņēmumiem tiek veikta tikai 48 % gadījumu 25 . Šāda prakse nereti padara publisko pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem un uzņēmumiem sarežģītu un laikietilpīgu. Turklāt tā var radīt šaubas par uzticamību attiecībā uz datu aizsardzību.

Lai uzlabotu galalietotājiem digitāli sniegto Eiropas publisko pakalpojumu kvalitāti, Komisijai un dalībvalstīm jānosaka, jāizstrādā, jāuzlabo, jāpadara darboties spējīgs, jāuztur un jāpopularizē būtiskāko sadarbspējas veicinātāju 26 kopums, vienlaikus nodrošinot apmaiņai paredzēto datu drošību.

4.5Izstrādāt, uzturēt un popularizēt instrumentus, kas atbalsta sadarbspēju

Izstrādājot, īstenojot un lietojot sadarbspējas risinājumus, dalībvalstīm nepieciešams praktisku instrumentu atbalsts, proti, rīki, sistēmas, pamatnostādnes un specifikācijas, kas ir nepieciešamas, lai sasniegtu sadarbspēju dalībvalstu līmenī un pāri robežām. Komisijai un dalībvalstīm jāveicina esošo instrumentu atkārtota izmantošana un jāattīsta jauni instrumenti, jo īpaši:

Eiropas sadarbspējas atsauces arhitektūra un Eiropas sadarbspējas kartogrāfija 27 ;

veidi, kā novērtēt Savienības tiesību aktu 28 ietekmi uz IKT un apzināt trūkumus tiesību aktos, kas kavē sadarbspēju 29 ;

“IT risinājumu koplietošanas un atkārtotas izmantošanas satvars”, kas izstrādāts ISA2 programmas ietvaros, lai veicinātu un uzlabotu IT risinājumu (tostarp atklātā pirmkoda) koplietošanu, kopīgu izstrādi un atkārtotu izmantošanu starp publiskās pārvaldes iestādēm.

5Finanšu instrumenti

Komisija atbalstīs, veicinās un uzraudzīs sadarbspējas rīcības plāna un Eiropas sadarbspējas satvara kopumā īstenošanu, galvenokārt, ar ISA2 programmas starpniecību.

Plānotās darbības var arī pilnībā vai daļēji finansēt ar citiem instrumentiem, piemēram:

programma “Apvārsnis 2020” 30 var atbalstīt darbības, kas saistītas ar inovācijām publiskajā sektorā 31 ;

Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments 32 var atbalstīt svarīgu un attīstītu pārrobežu digitālo pakalpojumu, piemēram, elektroniskās identifikācijas, iepirkumu un sadarbspējīgu veselības pakalpojumu izveidi un lietošanu;

Eiropas strukturālie un investīciju fondi 33 var atbalstīt darbības, kas saistītas ar digitālo izaugsmi, izstrādājot IKT produktus un pakalpojumus 34 , un darbības, kas saistītas ar publiskās pārvaldes iestāžu institucionālās spējas un efektivitātes stiprināšanu 35 ;

strukturālo reformu atbalsta programma 36 var atbalstīt publiskās pārvaldes iestādes attiecībā uz Eiropas sadarbspējas satvara valsts dimensijas īstenošanu.

Citi finanšu instrumenti var atbalstīt sadarbspējas rīcības plāna vai Eiropas sadarbspējas satvara īstenošanu, veicot mērķtiecīgas darbības konkrētās politikas jomās.

6Uzraudzība un ziņošana

Eiropas sadarbspējas satvara un jo īpaši sadarbspējas rīcības plāna īstenošana ir iespējama tikai kopīgi Komisijai un dalībvalstīm. Komisijai ar programmas ISA2 atbalstu jāpārvalda un jākoordinē īstenošana un uzraudzība.

Komisija izveidos integrētu sistēmu uzraudzībai, novērtēšanai un ziņošanai par progresu Eiropas sadarbspējas satvara un sadarbspējas rīcības plāna īstenošanā. Šīs darbības ietilps sadarbspējas novērošanas centra kompetencē saskaņā ar programmu ISA2, izmantojot galvenos darbības rādītājus un izmērāmus mērķus.

Līdz 2019. gada beigām Komisija izvērtēs Eiropas sadarbspējas satvara īstenošanu. Pamatojoties uz novērtējuma rezultātiem un saskaņā ar labāka regulējuma principiem, Komisija var novērtēt, vai konkrētajiem Eiropas sadarbspējas satvara ieteikumiem jākļūst par obligāta tiesību instrumenta sastāvdaļu.

7Secinājumi

Pastāv plaša vienprātība ieinteresēto personu vidū par vajadzību atjaunināt esošo Eiropas sadarbspējas satvaru. Ja nekas netiks darīts, dalībvalstis savos centienos ātri atrisināt esošās problēmas var izvēlēties individuālas un no sadarbspējas atšķirīgas pieejas. Rezultātā veidotos nesaderīgi risinājumi, kas varētu palielināt digitālo sadrumstalotību visā ES un kavēt digitālā vienotā tirgus izveidi.

Jaunais Eiropas sadarbspējas satvars ir izveidots, cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm un pēc plašām apspriedēm ar citām ieinteresētajām personām. Sadarbspējas satvara veiksmīgai īstenošanai būs nepieciešama visu dalībnieku un jo īpaši publiskās pārvaldes iestāžu iesaistīšanās. Plānotās darbības nodrošinās to, ka jaunais Eiropas sadarbspējas satvars varēs sasniegt savu mērķi — sadarbspējīgus un uz lietotāju vērstus publiskos pakalpojumus ES.

(1)

Jauns sākums Eiropai — mana programma nodarbinātībai, izaugsmei, taisnīgumam un demokrātiskām pārmaiņām — Politikas pamatnostādnes nākamajai Eiropas Komisijai, Eiropas Parlamenta plenārsesijas atklāšanas runa, Strasbūrā, 2014. gada 15. jūlijā.

(2)

E-pārvaldes rezultāts ir 55,4 %, kas atklāj būtisku plaisu starp dalībvalstīm ar augstāko un zemāko rādītāju.

(3)

Saskaņā ar vienotā tirgus rezultātu apkopojuma ziņojumu par 2014. gadu attiecībā uz vienas pieturas aģentūrām.

(4)

1999. gadā Komisija uzsāka sadarbspējai veltītu iniciatīvu: Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 12. jūlija Lēmums Nr. 1719/1999/EK, ar ko definē pamatnostādņu kopumu, kā arī vispārējas intereses projektus attiecībā uz Eiropas komunikāciju tīkliem elektroniskai datu apmaiņai starp pārvaldes iestādēm (IDA).

(5)

 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Virzība uz Eiropas publisko pakalpojumu sadarbspēju”, COM(2010) 744 galīgā redakcija, Briselē, 16.12.2010.

(6)

 COM(2010) 744 galīgā redakcija, 1. pielikums.

(7)

 COM(2010) 744 galīgā redakcija, 2. pielikums.

(8)

  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai”, COM(2015) 192 final, Briselē, 06.05.2015.

(9)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Lēmums Nr. 922/2009/EK par Eiropas valstu pārvaldes iestāžu sadarbspējas risinājumiem (ISA).

(10)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Lēmums (ES) 2015/2240, ar ko izveido programmu Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu, uzņēmumu un iedzīvotāju sadarbspējas risinājumu un kopīgu sistēmu nodrošināšanai (programma ISA2) kā līdzekli publiskā sektora modernizācijai.

(11)

Sadarbspējas situācijas raksturojums Eiropā — 2014. gada ziņojums.

(12)

Direktīva 2003/98/EK, kas grozīta ar Direktīvu 2013/37/ES.

(13)

2007. gada marta Direktīva 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE).

(14)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Regula (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK.

(15)

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas mākoņdatošanas iniciatīva: konkurētspējīgas datu un zināšanu ekonomikas veidošana Eiropā”, COM/2016/0178 final.

(16)

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un Sociālo lieto komitejai un Reģionu komitejai “ES e-pārvaldes rīcības plāns 2016.–2020. gadam. Pārvaldes digitalizēšanās paātrināšana”, COM/2016/0179, final.

(17)

Digitālā vienotā tirgus iniciatīva saskaņā ar e-pārvaldes darbību kopumu.

(18)

SWD(2017)113 attiecībā uz kopsavilkuma ziņojumu par apspriešanos apliecina, ka dalībvalstis un ES iestādes minēja vajadzību, lai jaunais Eiropas sadarbspējas satvars: i) ņemtu vērā tehnoloģiskās tendences (73 %), ii) sniegtu praktiskus un mērķorientētākus norādījumus attiecībā uz sadarbspējas prasību īstenošanu (73 %) un iii) tiktu pielāgots ES stratēģiju attīstībai, jo īpaši digitālā vienotā tirgus stratēģijai (65 %).

(19)

SWD(2017)112 par Eiropas Sadarbspējas satvara pārskatīšanu — analīzē izklāstīta informācija par ieteikumu skaita pieaugumu un atjauninājumu pievienoto vērtību.

(20)

SWD(2017)113 saistībā ar kopsavilkuma ziņojumu par apspriešanos apliecina, ka 87 % respondentu piekrīt šim redzējumam.

(21)

Sadarbspējas iniciatīvas jāuztver kā darbības un risinājumi (t. i., sistēmas, pakalpojumi un rīki), kuri veicina sadarbību starp Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm visos līmeņos, tai skaitā informācijas un zināšanu koplietošanu organizāciju starpā. Šīm iniciatīvām jāaptver visi sadarbspējas līmeņi: tiesiskais, organizatoriskais, semantiskais un tehniskais.

(22)

Proporcionalitātes princips ļauj pieņemt tikai tādus ES lēmumus, kas ir nepieciešami saskaņotu politikas mērķu sasniegšanai. Tas nozīmē to, ka ES izvēlēsies risinājumus, kas nodrošina dalībvalstīm pēc iespējas lielāku brīvību.

(23)

Lēmums (ES) 2015/2240 par ISA2, 1. panta 2. punkts.

(24)

Lēmums (ES) 2015/2240 par ISA2, 1. un 3. pants.

(25)

Kā minēts Digitālās vienotās tirgus stratēģijas (COM(2015) 192 final) 4.3.2. punktā “E-pārvaldība”.

(26)

Saskaņā ar ISA2 juridiskā lēmuma 2. panta 14. punktu “būtiskākie sadarbspējas veicinātāji” ir sadarbspējas risinājumi (piemēram, pakalpojumi un rīki, standarti un specifikācija), kas ir nepieciešami, lai publiskās pārvaldes iestādes varētu efektīvi un rezultatīvi sniegt publiskos pakalpojumus.

(27)

Lēmuma (ES) 2015/2240 par ISA2 3. panta f) punkts.

(28)

Lēmuma (ES) 2015/2240 par ISA2 3. panta c) punkts.

(29)

Lēmuma (ES) 2015/2240 par ISA2 3. panta d) punkts.

(30)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1291/2013, ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (OV L 347, 104. lpp.), Briselē, 20.12.2013.

(31)

Sabiedrības problēmu risināšanas 6. mērķis “Eiropa mainīgajā pasaulē — iekļaujoša, novatoriska un domājoša sabiedrība”, “Apvārsnis 2020”.

(32)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regula (ES) Nr. 283/2014 par pamatnostādnēm Eiropas komunikāciju tīkliem telekomunikāciju infrastruktūras jomā, ar ko atceļ Lēmumu Nr. 1336/97/EK.

(33)

  http://ec.europa.eu/regional_policy/en/information/legislation/guidance/ .

(34)

ESI fondu tematiskais mērķis Nr. 2.

(35)

ESI fondu tematiskais mērķis Nr. 11.

(36)

  http://ec.europa.eu/about/srss/index_en.htm .

Top

Briselē, 23.3.2017

COM(2017) 134 final

PIELIKUMS

dokumentam
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Eiropas sadarbspējas satvars - Īstenošanas stratēģija

Sadarbspējas rīcības plāns

{SWD(2017) 112 final}
{SWD(2017) 113 final}


Sadarbspējas rīcības plāns

Sadarbspējas rīcības plāns risina esošo sadarbspējas problēmu cēloņus 1 un ir indikatīvs. Rīcības plānu var atjaunināt, ja tiek apzinātas un iekļautas jaunas darbības vai kāda no esošajām tiek pārtraukta. Izmaiņas var ierosināt Eiropas Komisija jebkurā laikā, sniedzot pamatojumu, t. i., sadarbspējas darbību uzraudzības gaitā gūtās atziņas. Komisija, apspriežoties ar ISA2 komiteju vai, attiecīgajos gadījumos, ar sadarbspējas rīcības plāna atbalstošo iniciatīvu pārvaldības struktūrām, ir atbildīga par jebkuru lēmumu pieņemšanu attiecībā uz saraksta atjaunināšanu.

Mērķi

Darbības

Termiņi

Atbildība

1. prioritārā joma. Nodrošināt sadarbspējas iniciatīvu pārvaldību, koordināciju un koplietošanu

Pārvaldīt un koordinēt sadarbspējas iniciatīvas ES un valstu līmenī.

1.Apzināt un uzturēt saikni ar citām atbilstošām politikas jomām un to pārvaldības struktūrām ES un valstu līmenī (tostarp nozaru komitejām).

2017.–2020. gads

Eiropas Komisija (EK),

dalībvalstis (DV)

2.Apzināt un aprakstīt pārvaldības struktūras un labas prakses sadarbspējas koordinēšanai.

2017.–2020. gads

EK, DV

3.Nodrošināt to, ka sadarbspēja tiek ņemta vērā, izstrādājot tiesību aktus, un ka attiecīgajos gadījumos tajos tiek iekļautas nepieciešamās atsauces.

2017.–2020. gads

EK, DV

Nodrošināt EIF īstenošanas izpildi un uzraudzību.

4.Paplašināt un uzturēt NIF novērošanas centru, lai uzraudzītu EIF īstenošanu un valsts sadarbspējas stratēģiju/satvaru atbilstību EIF.

Uzraudzīt un novērtēt arī sadarbspējas rīcības plāna īstenošanu.

2017.–2020. gads

EK, DV

5.Sniegt ad hoc atbalstu un apmācību dalībvalstu publiskās pārvaldes iestādēm, lai nodrošinātu EIF īstenošanu visos to valsts pārvaldes līmeņos.

2017.–2020. gads

EK, DV



2. prioritārā joma. Izstrādāt organizatoriskos sadarbspējas risinājumus

Nodrošināt un izmantot attiecīgos veicinātājus (piemēram, nolīgumus par sadarbspēju) un līdzekļus (piemēram, uzņēmējdarbības procesa modeļus).

6.Precizēt un ierosināt veidus, kā formalizēt publiskās pārvaldes iestāžu organizatoriskās attiecības Eiropas publisko pakalpojumu izveidošanas ietvaros. Apzināt un izstrādāt kopīgus procesa modeļus, lai aprakstītu uzņēmējdarbības procesus. Apzināt paraugprakses piemērus.

2017.–2020. gads

EK, DV

7.Apzināt svarīgākos pārrobežu uzņēmējdarbības procesus, kas saistīti ar administratīvās informācijas apmaiņu (tostarp dokumentu apmaiņu) un tās īstenošanu dažādās dalībvalstīs, kā arī izstrādāt pamatnostādnes par to, kā labāk tos pielāgot un vienkāršot.

2017.–2020. gads

EK, DV

3. prioritārā joma. Iesaistīt ieinteresētās personas un uzlabot izpratni par sadarbspēju

Aicināt publiskās pārvaldes iestādes izmantot esošos un jaunos sadarbspējas risinājumus, vienlaikus piemērojot EIF principus, ieteikumus un modeļus. Definēt un vērtēt galvenos ieguvumus un informēt par tiem, kurus varētu sasniegt, piemērojot Eiropas sadarbspējas sistēmas principus, ieteikumus un modeļus.

8.Izstrādāt un īstenot informatīvas kampaņas, kurās sniedz informāciju par sadarbspējas nepieciešamību un EIF piemērošanas ieguvumiem.

2017.–2020. gads

   

EK, DV

9.Uzturēt sakarus ar ES dalībvalstu īstenošanas struktūrām (piemēram, atbalstīt pārvaldības struktūru izveidi, ieviest risinājumus, rosināt piedalīties ES pilotprojektos).

2018.–2020. gads

EK, DV

10.Uzturēt, uzlabot un stimulēt Joinup platformu labākai lietotāju iesaistei un kopienas veidošanai.

2017.–2020. gads

EK, DV

Vadīt un plānot publisko pakalpojumu izstrādi, pamatojoties uz lietotāju vajadzībām.

11.Apzināt vai ieviest lietotāju iesaistes līdzekļus digitālo publisko pakalpojumu izstrādāšanā.

2018.–2020. gads

EK, DV

4. prioritārā joma. Izstrādāt, uzturēt un popularizēt būtiskākos sadarbspējas veicinātājus

Definēt, izstrādāt, uzlabot, īstenot, uzturēt un popularizēt sadarbspējīgus pakalpojumus, rīkus, standartus un specifikācijas.

12.Definēt un ieviest kopīgas specifikācijas attiecībā uz bāzes reģistru piekļuves un pārvaldības nosacījumiem un noteikumiem.

Paplašināt esošo risinājumu kartogrāfiju, attiecinot to arī uz bāzes reģistriem.

2017.–2020. gads

EK, DV

13.Ieviest un popularizēt kopīgus modeļus publisko pakalpojumu aprakstīšanai un kataloģizēšanai visā ES.

2017.–2020. gads

EK, DV

14.Izstrādāt datu specifikācijas un rīkus, lai atbalstītu “atklāto datu” iniciatīvas.

2018.–2020. gads

EK, DV

15.Apzināt pasākumus, kas nepieciešami, lai veicinātu uzticību Eiropas digitālo publisko pakalpojumu sniegšanai.

Šajā saistībā paātrināt eIDAS pakalpojumu, tostarp eID un e-paraksts, ieviešanu.

2018.–2020. gads

EK, DV

16.Analizēt datu saturu un esošās metadatu shēmas publiskās pārvaldes iestāžu informācijai (tostarp dokumentiem), kurus izmanto pārrobežu un starpnozaru kontekstā. Apzināt šķēršļus savstarpējai atzīšanai, izstrādāt kartes un atbalstīt saskaņošanas centienus.

2018.–2020. gads

EK, DV

17.Turpināt atbalstīt INSPIRE direktīvas īstenošanu un uzlabošanu, izmantojot ģeotelpiskos datus digitālajos publiskajos pakalpojumos.

2017.–2020. gads

EK, DV

18.Veidot saikni ar Komisijas iniciatīvām attiecībā uz “mākoņdatošanu” un citām iniciatīvām attiecībā uz “datu ekonomikas veidošanu” digitālajam vienotajam tirgum (attiecībā uz valsts pārvaldes pakalpojumiem) un sniegt nepieciešamos sadarbspējas ieteikumus un specifikācijas, pienācīgi ņemot vērā paziņojumu par IKT standartizācijas prioritātēm digitālajam vienotajam tirgum (COM(2016)176).

2018.–2020. gads

EK, DV

5. prioritārā joma. Izstrādāt, uzturēt un popularizēt instrumentus, kas atbalsta sadarbspēju

Definēt, izstrādāt, uzlabot, īstenot, uzturēt un popularizēt instrumentus, kas atbalsta sadarbspējas darbību īstenošanu, novērtēšanu un uzraudzību.

19.Izstrādāt metodi IKT tiesību aktu iespējamās ietekmes novērtēšanai ES vai, ja iespējams, valstu līmenī; apzināt tiesību aktus, kuri kavē sadarbspēju (tostarp, veicot juridiskās pārbaudes); veikt digitālās pārbaudes attiecībā uz ierosinātajām vai esošajām politikas jomām un tiesību aktiem; atbalstīt darbības, kas atvieglo tiesību aktu sagatavošanu un saskaņošanu.

2017.–2020. gads

EK, DV

20.Izstrādāt, uzturēt un izmantot mehānismus un rīkus, lai novērtētu sadarbspējas gatavības pakāpi, izmaksas un ieguvumus.

2017.–2020. gads

EK, DV

21.Uzturēt un veicināt “IT risinājumu koplietošanas un atkārtotas izmantošanas satvaru” (tostarp atklātā pirmkoda), kas izstrādāts saskaņā ar programmu ISA2.

2017.–2020. gads

EK, DV

22.Nodrošināt Eiropas sadarbspējas atsauces arhitektūras (EIRA) un Eiropas sadarbspējas kartogrāfijas (EIC) uzturēšanu, uzlabošanu un veicināšanu, kā instrumentus, kas sekmē esošo sadarbspējas risinājumu atkārtotu izmantošanu valstu vai pārrobežu kontekstā.

2017.–2020. gads

EK, DV

(1)

Sadarbspējas cēloņi ir minēti paziņojuma pamattekstā. Starp prioritārajām jomām un cēloņiem nav tiešas saiknes, tomēr cēloņus paredzēts risināt ar vienu vai vairākām ierosinātajām darbībām.

Top

Briselē, 23.3.2017

COM(2017) 134 final

PIELIKUMS

dokumentam
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Eiropas sadarbspējas satvars - Īstenošanas stratēģija

{SWD(2017) 112 final}
{SWD(2017) 113 final}



Saturs

1    Ievads    

1.1    Definīcijas    

1.2    EIF mērķis un tiesiskais regulējums    

1.3    EIF darbības joma, auditorija un lietošana    

2    Eiropas publisko pakalpojumu pamatprincipi    

2.1    Ievads    

2.2    1. pamatprincips. Subsidiaritāte un proporcionalitāte    

2.3    2. pamatprincips. Atklātība    

2.4    3. pamatprincips. Pārredzamība    

2.5    4. pamatprincips. Atkārtota izmantojamība    

2.6    5. pamatprincips. Tehnoloģiskā neitralitāte un datu pārnesamība    

2.7    6. pamatprincips. Uzsvars uz lietotāju    

2.8    7. pamatprincips. Iekļautība un piekļūstamība    

2.9    8. pamatprincips. Drošība un privātums    

2.10    9. pamatprincips. Daudzvalodība    

2.11    10. pamatprincips. Pārvaldes vienkāršošana    

2.12    11. pamatprincips. Informācijas saglabāšana    

2.13    12. pamatprincips. Efektivitātes un rezultativitātes novērtēšana    

3    Sadarbspējas līmeņi    

3.1    Sadarbspējas pārvaldība    

3.2    Integrēto publisko pakalpojumu pārvaldība    

3.3    Tiesiskā sadarbspēja    

3.4    Organizatoriskā sadarbspēja    

3.5    Semantiskā sadarbspēja    

3.6    Tehniskā sadarbspēja    

4    Integrēto publisko pakalpojumu sniegšanas konceptuālais modelis    

4.1    Ievads    

4.2    Modeļa pārskats    

4.3    Pamatkomponenti    

5    Secinājumi    

6    Pielikums    

6.1    Saīsinājumi    

Attēlu rādītājs

1. attēls. Attiecības starp EIF, NIF un DIF    

2. attēls. Sadarbspējas principi    

3. attēls. Sadarbspējas modelis    

4. attēls. Integrēto publisko pakalpojumu konceptuālais modelis    

5. attēls. EIF konceptuālā modeļa attiecības    



1Ievads

Līgumos par Eiropas Savienību (ES) ir noteikts, ka ES iekšējais tirgus nodrošina četras “pamatbrīvības” — preču, kapitāla, pakalpojumu brīvu apriti un personu brīvu pārvietošanos Eiropas Savienības 28 dalībvalstīs. Šīs pamatbrīvības nodrošina ar kopīgām politikas jomām, kuras atbalsta savstarpēji savienoti un sadarbspējīgi tīkli un sistēmas. Cilvēki var brīvi strādāt un pārcelties, bet uzņēmumi — brīvi tirgoties un darboties visās ES dalībvalstīs. Īstenojot šīs pamattiesības, tiem neizbēgami nākas elektroniski sazināties ar dalībvalstu publiskās pārvaldes iestādēm.

Lai šo sazināšanos padarītu efektīvu, savlaicīgu un kvalitatīvu un lai palīdzētu mazināt birokrātiju un ietaupīt līdzekļus un cilvēkresursus, dalībvalstis modernizē savas publiskās pārvaldes iestādes, ieviešot digitālus publiskos pakalpojumus. Tomēr, to darot, pastāv risks izveidot izolētas digitālās vides, kas var kļūt par elektroniskiem šķēršļiem, neļaujot publiskās pārvaldes iestādēm savstarpēji sazināties, bet iedzīvotājiem un uzņēmumiem — apzināt un izmantot pieejamos digitālos publiskos pakalpojumus citās valstīs. Tādēļ publiskā sektora digitalizēšanas darbībām jābūt labi koordinētām gan Eiropas, gan valstu līmenī, lai nepieļautu digitālo pakalpojumu un datu sadrumstalotību un palīdzētu ES digitālajam vienotajam tirgum darboties nevainojami.

Tai pat laikā Savienībai ir jārisina arī tādas problēmas, kam nepieciešami kopīgi dalībvalstu un Komisijas politikas pasākumi, pieņemot tādus ES tiesību aktus, kas paredz mijiedarbību pāri robežām un starp politikas nozarēm. Tas paredz arī sadarbspējīgu sistēmu izveidošanu un izmantošanu. Šādas sistēmas saskaņā ar digitālā vienotā tirgus stratēģiju 1  ir paredzētas tam, lai nodrošinātu efektīvu komunikāciju starp digitālajiem komponentiem, piemēram, ierīcēm, tīkliem un datu repozitorijiem. Turklāt tās nodrošina daudz efektīvākus pārrobežu sakarus starp kopienām un starp valstu dienestiem un iestādēm.

EIF ieteikumos ir sniegti norādījumi publiskās pārvaldes iestādēm par to, kā uzlabot savu sadarbspējas darbību pārvaldību, izveidot starporganizāciju attiecības, racionalizēt procesus, kas atbalsta savienotus digitālos pakalpojumus, kā arī nodrošināt to, lai esošie un jaunie tiesību akti nebūtu pretrunā sadarbspējas centieniem.

1.1Definīcijas

1.1.1Sadarbspēja

EIF kontekstā jēdziens “sadarbspēja” ir organizāciju spēja 2 mijiedarboties savstarpēji izdevīgu un saskaņotu kopīgu mērķu sasniegšanā, un tā ietver informācijas un zināšanu apmaiņu starp organizācijām atbilstīgi to darbības procesiem, veicot datu apmaiņu starp to attiecīgām IKT sistēmām.

1.1.2Eiropas publiskais pakalpojums

Eiropas publiskais pakalpojums” ir jebkurš publiskā sektora pakalpojums, uz kuru attiecas pārrobežu dimensija un kuru sniedz publiskās pārvaldes iestādes vai nu savstarpēji, vai arī Savienības uzņēmumiem un iedzīvotājiem.

1.1.3Eiropas sadarbspējas satvars

“Eiropas sadarbspējas satvars” ir saskaņota pieeja Eiropas publisko pakalpojumu sniegšanai sadarbspējīgā veidā. Ar to nosaka sadarbspējas pamatnostādnes kopīgu principu, modeļu un ieteikumu veidā.

1.2EIF mērķis un tiesiskais regulējums

EIF ir šādi mērķi:

iedvesmot Eiropas publiskās pārvaldes iestādes centienos izstrādāt un sniegt tādus vienotus Eiropas publiskos pakalpojumus citām publiskās pārvaldes iestādēm, iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kas pēc iespējas lielākā mērā ir “digitāls pēc noklusējuma” (proti, pārsvarā pa digitāliem kanāliem sniegti pakalpojumi un dati), “pārrobežu pēc noklusējuma” (proti, pieejami visiem ES iedzīvotājiem) un “atklāti pēc noklusējuma” (proti, nodrošina atkārtotu izmantošanu, līdzdalību/piekļuvi un pārredzamību);

sniegt norādījumus publiskās pārvaldes iestādēm attiecībā uz valsts sadarbspējas satvaru (NIF), valsts politiku, stratēģiju un pamatnostādņu izstrādi un atjaunināšanu;

palīdzēt veidot digitālo vienoto tirgu, veicinot pārrobežu un starpnozaru sadarbspēju Eiropas publisko pakalpojumu sniegšanai.

Sadarbspējas trūkums ir liels šķērslis ceļā uz digitālo vienoto tirgu. Izmantojot EIF, lai vadītu Eiropas sadarbspējas iniciatīvas, tiek veicināta saskaņota Eiropas sadarbspējas vide un atvieglota tādu pakalpojumu sniegšana, kuri darbojas gan organizāciju un nozaru iekšienē, gan starp tām.

EIF galvenokārt popularizē un uztur ar programmu ISA2 3 , dalībvalstīm cieši sadarbojoties ar Komisiju, ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 26., 170. un 171. pantu 4 , kuros aicināts veidot sadarbspējīgus Eiropas tīklus, kas iedzīvotājiem ļautu gūt maksimālu labumu no Eiropas iekšējā tirgus.

1.3EIF darbības joma, auditorija un lietošana

EIF ir paredzēts kā vispārīgs satvars, kuru piemēro visām publiskās pārvaldes iestādēm ES. Tajā paredzēti pamatnosacījumi sadarbspējas sasniegšanai, un tas darbojas kā kopsaucējs piemērotām iniciatīvām visos līmeņos, tai skaitā Eiropas, valstu, reģionālajā un vietējā līmenī, aptverot gan publiskās pārvaldes iestādes, gan iedzīvotājus un uzņēmumus. Šis dokuments ir paredzēts visiem, kas ir iesaistīti Eiropas publisko pakalpojumu definēšanā, plānošanā, izstrādāšanā un sniegšanā.

Tā kā dalībvalstīm ir atšķirīgas administratīvās un politiskās sistēmas, transponējot EIF valstu kontekstos, jāņem vērā attiecīgās valsts īpatnības. ES un valstu politika (piemēram, NIF) jāveido, balstoties uz EIF, pievienojot tam jaunus vai uzlabojot esošos elementus. Līdzīgi arī nozares sadarbspējas satvariem (DIF) 5 jābūt saderīgiem ar EIF, attiecīgos gadījumos šo satvaru paplašinot, lai ietvertu īpašas sadarbspējas prasības, kas attiecas uz konkrēto nozari. Tas nozīmē, ka dažus no EIF elementiem var tieši pārcelt NIF vai DIF, bet citi, iespējams, jāpiemēro konkrētajām vajadzībām.

Attiecības starp EIF, NIF un DIF ir atspoguļotas 1. attēlā. EIF nodrošina sadarbspējas elementu kodolu Eiropas NIF un DIF. Atbilstība EIF garantē to, ka NIF un DIF tiek izstrādātas koordinētā un saskaņotā veidā, vienlaikus nodrošinot nepieciešamo elastību, lai risinātu īpašas prasības, kas saistītas ar attiecīgās valsts vai nozares vajadzībām.

1. attēls. Attiecības starp EIF, NIF un DIF

Kopumā EIF rada vērtību divos virzienos:

no apakšas uz augšu: ja NIF, kas ir saskaņota ar EIF, tiek izmantota, lai ieviestu publiskos pakalpojumus visos valsts pārvaldes līmeņos, tā rada sadarbspējas nosacījumus šo pakalpojumu darbības jomas paplašināšanai pāri robežām;

no augšas uz apakšu: ja EIF ņem vērā ES tiesību aktos un politikas jomās vai nu ar ad hoc atsaucēm, vai arī strukturālākā veidā, izmantojot DIF, šis satvars paaugstina sadarbspējas potenciālu valsts turpmākajai rīcībai pēc transponēšanas.

Abos gadījumos galarezultāts ir Eiropas publisko pakalpojumu ekosistēmas veidošana, kurā sistēmu un publisko pakalpojumu īpašnieki un izstrādātāji apzinās sadarbspējas prasības, publiskās pārvaldes iestādes ir gatavas sadarboties gan savstarpēji, gan ar iedzīvotājiem un uzņēmumiem, turklāt informācija netraucēti plūst pāri robežām, stiprinot Eiropas digitālo vienoto tirgu.

1.3.1Sadarbspējas jomas

EIF darbības joma aptver trīs veidu sadarbību:

A2A (pārvaldes iestāde — pārvaldes iestāde), kas apzīmē sadarbību starp publiskās pārvaldes iestādēm (piemēram, dalībvalsts vai ES iestādēm);

A2B (pārvaldes iestāde — uzņēmums), kas apzīmē sadarbību starp publiskās pārvaldes iestādēm (dalībvalsts vai ES iestādēm) un uzņēmumiem;

A2C (pārvaldes iestāde — iedzīvotājs), kas apzīmē sadarbību starp publiskās pārvaldes iestādēm (dalībvalsts vai ES iestādēm) un iedzīvotājiem.

1.3.2Saturs un struktūra

Tālāk aprakstīts EIF saturs un struktūra:

2. nodaļā ir izklāstīti principi, kuru mērķis ir noteikt sadarbspējas vispārējās darbības;

3. nodaļā izklāstīts daudzlīmeņu sadarbspējas modelis, kurā vairākos līmeņos izkārtoti dažādie sadarbspējas aspekti, kas jāņem vērā, izstrādājot Eiropas publiskos pakalpojumus;

4. nodaļā izklāstīts sadarbspējīgu publisko pakalpojumu konceptuālais modelis. Modelis ir saskaņots ar sadarbspējas principiem un rosina ieviest koncepciju “integrēti sadarbspējīgs” kā pamatpieeju Eiropas publisko pakalpojumu izstādei un darbībai;

5. nodaļa noslēdz dokumentu, sniedzot pārskatu un rezumējot galvenos EIF elementus;

dažādās nodaļās ir izklāstīti 47 ieteikumi, kas kalpo kā praktiski norādījumi publiskās pārvaldes iestādēm.

2Eiropas publisko pakalpojumu pamatprincipi

2.1Ievads

Sadarbspējas principi ir pamataspekti, kas nosaka sadarbspējas darbības. Šajā nodaļā ir izklāstīti vispārīgi sadarbspējas principi, kas attiecas uz sadarbspējīgu Eiropas publisko pakalpojumu izveides procesu. Tie raksturo kontekstu, kādā izstrādā un īsteno Eiropas publiskos pakalpojumus.

EIF divpadsmit pamatprincipus 6 var iedalīt četrās kategorijās:

1.princips, kas nosaka kontekstu ES rīcībai saistībā ar sadarbspēju (Nr. 1);

2.sadarbspējas pamatprincipi (Nr. 2–5);

3.principi, kas atspoguļo vispārējo lietotāju vajadzības un vēlmes (Nr. 6–9);

4.pamatprincipi publiskās pārvaldes iestāžu sadarbībai (Nr. 10–12).

2. attēls. Sadarbspējas principi

2.21. pamatprincips. Subsidiaritāte un proporcionalitāte

Subsidiaritātes princips prasa, lai ES lēmumu pieņemšana būtu cik iespējams tuvināta iedzīvotājiem. Citiem vārdiem sakot, ES pieņem tikai tādus lēmumus, kas ir efektīvāki par valsts līmenī pieņemtajiem lēmumiem. Proporcionalitātes princips ļauj pieņemt tikai tādus ES lēmumus, kas ir nepieciešami līgumos noteikto mērķu sasniegšanai.

Attiecībā uz sadarbspēju Eiropas satvara izmantošana ir pamatota gadījumos, kad jāpārvar politiskās atšķirības, kuru rezultātā veidojas neviendabīgums un sadarbspējas trūkums, kas apdraud digitālo vienoto tirgu.

EIF ir iecerēts kā dalībvalstu sadarbspējas politiku “kopsaucējs”. Dalībvalstīm jānodrošina pietiekama brīvība veidot savas NIF, ievērojot EIF ieteikumus. Paredzams, ka NIF tiks veidotas un paplašinātas tādā veidā, lai pienācīgi ņemtu vērā valstu īpatnības.

 1. ieteikums

Nodrošināt, lai valstu sadarbspējas satvari un sadarbspējas stratēģijas būtu saskaņotas ar EIF, un, ja nepieciešams, pielāgot un paplašināt tos, lai ņemtu vērā valstu apstākļus un vajadzības.

2.32. pamatprincips. Atklātība

Sadarbspējīgu publisko pakalpojumu kontekstā jēdziens atklātība pārsvarā attiecas uz datiem, specifikācijām un programmatūru.

Jēdziens “atklāti pārvaldes dati” (turpmāk — “atklāti dati”) apzīmē ideju, ka visiem publiskajiem datiem jābūt ikvienam brīvi pieejamiem izmantošanai un atkārtotai izmantošanai, ja vien netiek piemēroti ierobežojumi, piemēram, aizsargājot personas datus, konfidencialitāti vai intelektuālā īpašuma tiesības. Publiskās pārvaldes iestādes apkopo un ģenerē lielu datu apjomu. Direktīvā par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu (turpmāk — “PSI”) 7 dalībvalstis tiek aicinātas padarīt publisku informāciju pieejamu piekļuvei un atkārtotai izmantošanai atklātu datu veidā. INSPIRE direktīvā 8 noteikta papildu prasība — koplietot telpisko datu kopas un pakalpojumus starp publiskās pārvaldes iestādēm bez ierobežojumiem vai praktiskiem šķēršļiem to atkārtotai izmantošanai. Šie dati jāpublisko ar pēc iespējas mazākiem ierobežojumiem un skaidrām lietošanas licencēm, lai būtu iespējams labāk izpētīt pārvaldes iestāžu lēmumu pieņemšanas procesus un praktiski īstenot pārredzamību. Atklātie dati sīkāk iztirzāti 4.3.4. punktā.

 2. ieteikums

Publiskot īpašumā esošos datus kā atklātus datus, ja uz tiem neattiecas īpaši ierobežojumi.

Atklātā pirmkoda programmatūras tehnoloģiju un produktu izmantošana var palīdzēt samazināt izstrādes izmaksas, izvairīties no dalības ierobežošanas un ātri pielāgoties īpašām darbības vajadzībām, jo izstrādātāju kopienas, kuras atbalsta šīs tehnoloģijas un produktus, tos nepārtraukti pielāgo. Publiskās pārvaldes iestādēm ne tikai vajadzētu izmantot atklātā pirmkoda programmatūru, bet arī iespēju robežās atbalstīt atzītas izstrādātāju kopienas. Atklātais pirmkods ļauj īstenot EIF pamatprincipu — atkārtotu izmantojamību.

 3. ieteikums

Nodrošināt vienlīdzīgus apstākļus atklātā pirmkoda programmatūrai, kā arī aktīvi un godīgi izvērtēt iespējas lietot atklātā pirmkoda programmatūru, ņemot vērā šādu risinājumu izmantošanas kopējās izmaksas.

Specifikācijas/standarta atklātības līmenim ir izšķiroša nozīme attiecībā uz to programmatūras komponentu atkārtotu izmantošanu, ar kuriem īsteno attiecīgo specifikāciju. Tas attiecas arī uz šādu komponentu izmantošanu jaunu Eiropas publisko pakalpojumu ieviešanā. Ja atklātības principu piemēro pilnā mērā:

visām ieinteresētajām personām ir iespēja veicināt specifikāciju izstrādi, un daļa no lēmuma pieņemšanas procesa ir publiska pārskatīšana;

specifikācija ir visiem pieejama pētīšanai;

intelektuālā īpašuma tiesības, kas saistītas ar specifikāciju, licencē saskaņā ar FRAND 9 noteikumiem tā, ka ir iespējama īstenošana gan ar īpašumtiesībām aizsargātā programmatūrā, gan atklātā pirmkoda programmatūrā 10 , vēlams, bez atlīdzības.

Tā kā šīs atklātās specifikācijas pozitīvi ietekmē sadarbspēju, to izmantošana tiek ieteikta daudzos politiskos paziņojumos un to iesaka izmantot Eiropas publisko pakalpojumu sniegšanā. Atklāto specifikāciju pozitīvo ietekmi pierāda arī interneta ekosistēma. Tomēr publiskās pārvaldes iestādes var pieņemt lēmumu izmantot mazāk atklāto specifikāciju, ja atklāto specifikāciju nav vai tās neatbilst funkcionālajām vajadzībām. Katrā gadījumā specifikācijām ir jābūt labi izstrādātām un pietiekami atbalstītām tirgū, izņemot gadījumus, kad tās izmanto novatorisku risinājumu radīšanai.

 4. ieteikums

Dot priekšroku atklātām specifikācijām, pienācīgi izvērtējot funkcionālo vajadzību nodrošinājumu, izstrādes līmeni, tirgus atbalstu un inovāciju.

Visbeidzot, atklātība dod iespējas arī iedzīvotājiem un uzņēmumiem iesaistīties jaunu pakalpojumu izstrādē, veicināt pakalpojumu uzlabošanu un sniegt atsauksmes par esošo publisko pakalpojumu kvalitāti.

2.43. pamatprincips. Pārredzamība

Pārredzamība EIF kontekstā nozīmē:

I.spēju ielūkoties publiskās pārvaldes iestāžu pārvaldības vidē. Šī koncepcija ļauj citām publiskās pārvaldes iestādēm, iedzīvotājiem un uzņēmumiem izskatīt un izprast administratīvos noteikumus, procesus 11 , datus, pakalpojumus un lēmumu pieņemšanas procesus;

II.nodrošināt pieejamas saskarnes iekšējām informācijas sistēmām. Publiskās pārvaldes iestādes savu iekšējo procesu vajadzībām izmanto daudzas nereti neviendabīgas un nesavienojamas informācijas sistēmas. Sadarbspēja ir atkarīga no tā, vai tiek nodrošinātas pieejamas saskarnes šīm sistēmām un tajās esošajiem datiem. Turklāt sadarbspēja atvieglo sistēmu un datu atkārtotu izmantošanu un ļauj tos integrēt lielākās sistēmās;

III.nodrošināt tiesības uz personas datu aizsardzību, ievērojot piemērojamo tiesisko regulējumu attiecībā uz iedzīvotāju personas datu lielo apjomu, kko glabā un pārvalda publiskās pārvaldes iestādes.

 5. ieteikums

Nodrošināt iekšēju redzamību un izveidot ārējas saskarnes Eiropas publiskajiem pakalpojumiem.

2.54. pamatprincips. Atkārtota izmantojamība

Atkārtota izmantojamība nozīmē to, ka publiskās pārvaldes iestādes, kuras saskaras ar konkrētu problēmu, cenšas izmantot citu iestāžu paveikto, pārlūkojot visu pieejamo, izvērtējot tā lietderību vai atbilstību konkrētajai problēmai un attiecīgā gadījumā pieņemot lēmumu izmantot risinājumus, kas jau iepriekš ir sevi pierādījuši. Tas nozīmē, ka publiskās pārvaldes iestādēm jābūt gatavām koplietot ar citiem savus risinājumus, koncepcijas, satvarus, specifikācijas, rīkus un komponentus.

Atkārtota izmantojamība attiecībā uz IT risinājumiem (piemēram, programmatūras komponentiem, lietojumprogrammu saskarnēm, standartiem), informāciju un datiem nodrošina sadarbspēju un uzlabo kvalitāti, jo paplašina to praktisko pielietojumu, kā arī ietaupa līdzekļus un laiku. Tieši tādēļ šis princips ļoti veicina digitālā vienotā tirgus attīstību ES. Daži ES standarti un specifikācijas pastāv arī DIF ietvaros, un tie būtu jāpiemēro daudz plašāk. Piemēram, INSPIRE direktīvā noteikti sadarbspējas standarti attiecībā uz adresēm, kadastriem, ceļiem un daudziem citiem datiem, kas ir svarīgi daudzām publiskās pārvaldes iestādēm. Šos esošos standartus un specifikācijas var izmantot un vajadzētu izmantot daudz plašāk arī ārpus tās jomas, kurai tie sākotnēji izstrādāti.

Vairākas publiskās ES pārvaldes iestādes un valdības jau veicina IT risinājumu koplietošanu un atkārtotu izmantošanu, pieņemot jaunus darbības modeļus, veicinot atklātā pirmkoda programmatūras lietošanu svarīgākajos IKT pakalpojumos un veidojot digitālo pakalpojumu infrastruktūru. 

Ir vairāki svarīgi šķēršļi, kas ierobežo IT risinājumu koplietošanu un atkārtotu izmantošanu un kas pastāv tehniskajā, organizatoriskajā, tiesiskajā un saziņas līmenī. ISA2 koplietošanas un atkārtotas izmantošanas satvarā IT risinājumiem 12 sniegti ieteikumi publiskās pārvaldes iestādēm, lai palīdzētu tām tikt galā ar šīm grūtībām un koplietot/atkārtoti izmantot kopīgus IT risinājumus. Koplietošanu un atkārtotu izmantošanu var efektīvi atbalstīt ar sadarbības platformu palīdzību 13 .

 6. ieteikums

Īstenojot Eiropas publiskos pakalpojumus, atkārtoti izmantot un koplietot risinājumus un sadarboties kopīgu risinājumu izstrādē.

 7. ieteikums

Īstenojot Eiropas publiskos pakalpojumus, atkārtoti izmantot un koplietot informāciju un datus, ja vien uz tiem neattiecas īpaši privātuma vai konfidencialitātes ierobežojumi.

2.65. pamatprincips. Tehnoloģiskā neitralitāte un datu pārnesamība

Veidojot Eiropas publiskos pakalpojumus, publiskās pārvaldes iestādēm jākoncentrējas uz funkcionālajām vajadzībām un iespējami ilgāk jāatliek lēmumi par tehnoloģijām, lai mazinātu tehnoloģisko atkarību, izvairītos no īpašu tehnoloģiju vai produktu uzspiešanas partneriem un spētu pielāgoties tehnoloģiju videi, kas strauji attīstās.

Publiskās pārvaldes iestādēm jānodrošina piekļuve saviem publiskajiem pakalpojumiem un datiem un to atkārtota izmantošana neatkarīgi no specifiskām tehnoloģijām vai produktiem.

 8. ieteikums

Neuzspiest iedzīvotājiem, uzņēmumiem un citām pārvaldes iestādēm tādus tehnoloģiskos risinājumus, kas ir piesaistīti konkrētai tehnoloģijai vai neproporcionāli to patiesajām vajadzībām.

Lai digitālais vienotais tirgus patiešām darbotos, datiem jābūt viegli pārnesamiem starp dažādām sistēmām, lai izvairītos no dalības ierobežošanas, un ir jāatbalsta brīva datu aprite. Šī prasība attiecas uz datu pārnesamību  spēju viegli pārvietot un atkārtoti izmantot datus starp dažādām lietojumprogrammām un sistēmām, kas kļūst vēl sarežģītāka pārrobežu scenārijos.

 9. ieteikums

Nodrošināt datu pārnesamību, proti, to, ka datus var viegli pārcelt starp sistēmām un lietojumprogrammām, tādējādi atbalstot Eiropas publisko pakalpojumu īstenošanu un attīstību bez nepamatotiem ierobežojumiem (ja tas ir juridiski iespējams).

2.76. pamatprincips. Uzsvars uz lietotāju

Eiropas publisko pakalpojumu lietotājs var būt jebkura publiskās pārvaldes iestāde, iedzīvotājs vai uzņēmums, kurš piekļūst šiem pakalpojumiem un izmanto tos. Nosakot, kādi publiskie pakalpojumi būtu jāsniedz un kā tie būtu jāsniedz, jāizvērtē lietotāju vajadzības.

Tādēļ, cik vien tas iespējams, publisko pakalpojumu izstrāde un attīstīšana būtu jāveic, ņemot vērā lietotāju vajadzības un prasības, kā arī šādas vēlmes:

pakalpojuma daudzkanālu sniegšanas pieeja, proti, alternatīvu pakalpojuma saņemšanas kanālu (fizisku un digitālu) pieejamība, ir svarīga publiskā pakalpojuma struktūras daļa, jo atkarībā no apstākļiem un vajadzībām lietotāji var dot priekšroku dažādiem kanāliem;

lietotāju ērtībām jāizveido vienots kontaktpunkts, lai apslēptu iekšējo administratīvo sarežģītību un atvieglotu piekļuvi publiskajiem pakalpojumiem, piemēram, kad, sniedzot publisku pakalpojumu, jāsadarbojas vairākām struktūrām;

izstrādājot jaunus publiskos pakalpojumus un uzlabojot esošos, sistemātiski un regulāri jāapkopo, jāizvērtē un jāizmanto lietotāju atsauksmes;

ciktāl to atļauj spēkā esošie tiesību akti, lietotājiem jānodrošina iespēja sniegt datus tikai vienreiz, un pārvaldes iestādēm jāspēj izgūt un koplietot šos datus, lai apkalpotu lietotāju saskaņā ar datu aizsardzības noteikumiem;

iestādēm jālūdz lietotājiem sniegt tikai to informāciju, kas ir absolūti nepieciešama, lai saņemtu attiecīgo publisko pakalpojumu.

 10. ieteikums

Sniegt Eiropas publiskos pakalpojumus, izmantojot vairākus kanālus, lai lietotāji varētu izvēlēties to kanālu, kurš vislabāk atbilst viņu vajadzībām.

 11. ieteikums

Izveidot vienotu kontaktpunktu, lai apslēptu iekšējo administratīvo sarežģītību un atvieglotu lietotājam piekļuvi Eiropas publiskajiem pakalpojumiem.

 12. ieteikums

Ieviest mehānismus lietotāju iesaistīšanai Eiropas publisko pakalpojumu analīzē, izveidē, novērtēšanā un turpmākā izstrādē.

 13. ieteikums

Ciktāl to atļauj spēkā esošie tiesību akti, lūgt Eiropas publisko pakalpojumu lietotājiem sniegt tikai nepieciešamo informāciju un tikai vienreiz.

2.87. pamatprincips. Iekļautība un piekļūstamība

Iekļautība apzīmē ikviena cilvēka spēju pilnībā izmantot jaunāko tehnoloģiju sniegtās iespējas, lai piekļūtu Eiropas publiskajiem pakalpojumiem un lietotu tos, pārvarot sociālās un ekonomiskās atšķirības un atstumtību.

Piekļūstamība nodrošina to, ka cilvēki ar invaliditāti, veci cilvēki un citas nelabvēlīgā situācijā esošu iedzīvotāju grupas var izmantot publiskos pakalpojumus tādā pašā līmenī, kādā tie ir pieejami citiem iedzīvotājiem 14 .

Iekļautībai un piekļūstamībai jākļūst par daļu no Eiropas publisko pakalpojumu attīstības cikla tādos aspektos kā projektēšana, informācijas saturs un pakalpojumu sniegšana. Tai būtu jāatbilst e-piekļūstamības specifikācijām, kuras plaši atzītas gan Eiropas, gan starptautiskā līmenī 15 .

Iekļautība un piekļūstamība parasti ir saistītas ar pakalpojumu daudzkanālu sniegšanu. Iespējams, ka tradicionālajai uz papīru balstītajai jeb klātienes pakalpojumu sniegšanai būs jāpastāv līdzās elektroniskai pakalpojumu sniegšanai.

Iekļautību un piekļūstamību var uzlabot arī informācijas sistēmas spēja ļaut trešām personām rīkoties to iedzīvotāju uzdevumā, kuriem pastāvīgi vai īslaicīgi nav iespējams tieši izmantot publiskos pakalpojumus.

 14. ieteikums

Nodrošināt to, lai visi Eiropas publiskie pakalpojumi būtu pieejami visiem iedzīvotājiem, tostarp cilvēkiem ar invaliditāti, veciem cilvēkiem un citām nelabvēlīgā situācijā esošu iedzīvotāju grupām. Attiecībā uz digitālajiem publiskajiem pakalpojumiem publiskās pārvaldes iestādēm jāievēro e-piekļūstamības specifikācijas, kuras plaši atzīst gan Eiropas, gan starptautiskā līmenī.

2.98. pamatprincips. Drošība un privātums

Iedzīvotājiem un uzņēmumiem jābūt pārliecinātiem par to, ka viņu mijiedarbība ar publiskās pārvaldes iestādēm notiek drošā un uzticamā vidē, kas pilnībā atbilst attiecīgajiem noteikumiem, piemēram, regulai un direktīvai par datu aizsardzību, 16 kā arī regulai par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem 17 . Publiskās pārvaldes iestādēm jānodrošina iedzīvotāju privātums un iedzīvotāju un uzņēmumu sniegtās informācijas konfidencialitāte, autentiskums, integritāte un neatsaucamība. Drošība un privātums ir sīkāk iztirzāti 4.3.7. punktā.

15. ieteikums.

Definēt kopīgu drošības un privātuma satvaru un ieviest procesus, kas publiskajos pakalpojumos ļautu nodrošināt drošu un uzticamu datu apmaiņu starp publiskās pārvaldes iestādēm un mijiedarbībā ar iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

2.109. pamatprincips. Daudzvalodība

Eiropas publiskos pakalpojumus potenciāli var izmantot ikviens jebkurā dalībvalstī. Plānojot Eiropas publiskos pakalpojumus, ir rūpīgi jāņem vērā daudzvalodība. Iedzīvotājiem visā Eiropā nereti rodas grūtības piekļūt digitālajiem publiskajiem pakalpojumiem vai tos lietot, ja šie pakalpojumi nav pieejami valodās, kurās tie runā.

Ir jāatrod līdzsvars starp iedzīvotāju un uzņēmumu vēlmēm saņemt pakalpojumu savā valodā un dalībvalstu publiskās pārvaldes iestāžu spēju piedāvāt pakalpojumus visās ES oficiālajās valodās. Piemērots līdzsvars varētu būt tāds, ka Eiropas publiskie pakalpojumi ir pieejami paredzamo galalietotāju valodās, proti, lēmumu par valodu skaitu pieņem, pamatojoties uz lietotāju vajadzībām, piemēram, ņemot vērā, cik svarīgs ir pakalpojums attiecībā uz digitālā vienotā tirgus vai valsts politikas īstenošanu vai cik liela ir attiecīgā auditorija.

Izstrādājot Eiropas publiskos pakalpojumus, daudzvalodība ir svarīgs aspekts ne tikai lietotāju saskarnes līmenī, bet visos līmeņos. Piemēram, izvēles, ko izdara attiecībā uz datu attēlojumu elektroniskā datubāzē, nedrīkst ierobežot tās spēju nodrošināt atbalstu dažādās valodās.

Sadarbspējas daudzvalodības aspekts kļūst aktuāls arī tad, kad Eiropas publiskajiem pakalpojumiem ir vajadzīga datu apmaiņa starp informācijas sistēmām, pārsniedzot valodu robežas, jo ir jāsaglabā nodotās informācijas jēga.

 16. ieteikums

Veidojot Eiropas publisko pakalpojumu, lietot informācijas sistēmas un tehniskās arhitektūras, kurās ņemta vērā daudzvalodību. Pieņemt lēmumu par daudzvalodības atbalsta apjomu, pamatojoties uz paredzamo lietotāju vajadzībām.

2.1110. pamatprincips. Pārvaldes vienkāršošana

Ja iespējams, publiskās pārvaldes iestādēm jāmēģina racionalizēt savi administratīvie procesi, uzlabojot tos vai atsakoties no tādiem procesiem, kuri nerada vērtību sabiedrībai. Pārvaldes vienkāršošana var palīdzēt uzņēmumiem un iedzīvotājiem samazināt administratīvo slogu attiecībā uz ES tiesību aktu ievērošanu vai valstu saistību izpildi. Arī publiskās pārvaldes iestādēm jāievieš Eiropas publiskie pakalpojumi, kas tiek atbalstīti ar elektroniskajiem līdzekļiem, tostarp mijiedarbībai ar citām publiskās pārvaldes iestādēm, iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

Publisko pakalpojumu digitalizācija jāveic saskaņā ar šādām koncepcijām:

“digitāls pēc noklusējuma”, lai piekļūšanai Eiropas publiskam pakalpojumam un tā lietošanai visos iespējamos gadījumos būtu pieejams vismaz viens digitālais kanāls;

“vispirms digitāls”, kas nozīmē, ka prioritāte ir publisko pakalpojumu lietošana pa digitālajiem kanāliem, vienlaikus piemērojot daudzkanālu pakalpojuma sniegšanas koncepciju un “atvērto durvju” politiku, proti, fiziskie un digitālie kanāli pastāv paralēli.

 17. ieteikums

Vienkāršot procesus un, kad vien iespējams, Eiropas publisko pakalpojumu sniegšanai lietot digitālos kanālus , lai ātri un kvalitatīvi reaģētu uz lietotāju pieprasījumiem un samazinātu administratīvo slogu publiskās pārvaldes iestādēm, uzņēmumiem un iedzīvotājiem.

2.1211. pamatprincips. Informācijas saglabāšana

Tiesību aktos ir noteikta prasība, ka lēmumi un dati tiek saglabāti un tiem var piekļūt noteiktu laiku. Tas nozīmē, ka ieraksti 18 un informācija elektroniskā formā, kuru glabā publiskās pārvaldes iestādes ar mērķi dokumentēt procedūras un lēmumus, jāglabā un attiecīgajos gadījumos jāpārnes uz jauniem datu nesējiem, kad vecie nesēji ir novecojuši. Mērķis ir nodrošināt to, ka saglabājas ierakstu un citu informācijas veidu salasāmība, ticamība un veselums un tie ir piekļūstami tik ilgi, cik vajadzīgs, ņemot vērā drošības un privātuma prasības.

Lai nodrošinātu elektronisko ierakstu un cita veida informācijas ilgtermiņa saglabāšanu, jāizvēlas tādi formāti, kas nodrošina ilgtermiņa piekļūstamību, tostarp ar ierakstiem saistīto elektronisko parakstu un zīmogu saglabāšanu. Šajā ziņā kvalificētu saglabāšanas pakalpojumu izmantošana saskaņā ar Regulu (ES) 910/2014 var nodrošināt informācijas ilgtermiņa saglabāšanu.

Attiecībā uz informācijas avotiem, kas pieder publiskās pārvaldes iestādēm un ko tās pārvalda, saglabāšana ir valsts līmeņa jautājums. Tādas informācijas saglabāšana, kas nav tikai valsts informācija, kļūst par Eiropas līmeņa jautājumu. Šādos gadījumos attiecīgajām dalībvalstīm jāpiemēro atbilstoša “saglabāšanas politika”, lai risinātu jebkādas grūtības, kas rodas, ja attiecīgā informācija tiek izmantota citās jurisdikcijās.

18. ieteikums

Formulēt ilgtermiņa saglabāšanas politiku ar Eiropas publiskajiem pakalpojumiem saistītajai informācijai un jo īpaši informācijai, ar kuru notiek pārrobežu apmaiņa.

2.1312. pamatprincips. Efektivitātes un rezultativitātes novērtēšana

Ir daudzi veidi, kā noteikt sadarbspējīgu Eiropas publisko pakalpojumu vērtību, ieskaitot tādus apsvērumus kā ienākums no ieguldījumiem, īpašuma kopējās izmaksas, elastības un piemērošanās spējas līmenis, administratīvā sloga samazinājums, efektivitātes pieaugums, riska samazinājums, pārredzamība, vienkāršošana, uzlabotas darba metodes un lietotāju apmierinātība.

Lai nodrošinātu Eiropas publisko pakalpojumu efektivitāti un rezultativitāti, jāizvērtē dažādi tehnoloģiskie risinājumi 19 .

19. ieteikums

Izvērtēt dažādu sadarbspējas risinājumu un tehnoloģisko iespēju efektivitāti un rezultativitāti, ņemot vērā lietotāju vajadzības, proporcionalitāti un līdzsvaru starp izmaksām un ieguvumiem.

3Sadarbspējas līmeņi

Šajā nodaļā aprakstīts sadarbspējas modelis, kuru var piemērot visiem digitālajiem publiskajiem pakalpojumiem un kuru var uzskatīt par paradigmas “sadarbspējīgs pēc noklusējuma” neatņemamu elementu. Tas ietver:

četrus sadarbspējas līmeņus: tiesisko, organizatorisko, semantisko un tehnisko;

visus četrus līmeņus caurvij “integrēto publisko pakalpojumu pārvaldība”;

fona līmenis ir “sadarbspējas pārvaldība”.

Tālāk attēlots šis modelis:

3. attēls. Sadarbspējas modelis

3.1Sadarbspējas pārvaldība

Sadarbspējas pārvaldība apzīmē lēmumus par sadarbspējas satvariem, institucionālo kārtību, organizatorisko struktūru, uzdevumiem un pienākumiem, politiku, nolīgumiem un citiem aspektiem, kas saistīti ar sadarbspējas nodrošināšanu un uzraudzību valstu un ES līmenī.

Eiropas sadarbspējas satvars, Sadarbspējas rīcības plāns (šā paziņojuma 1. pielikums) un Eiropas sadarbspējas arhitektūra (EIRA) ir svarīgi sadarbspējas pārvaldības elementi ES līmenī.

INSPIRE direktīva ir svarīgs piemērs 20 , kas atspoguļo konkrētas jomas sadarbspējas satvaru, tostarp tiesisko sadarbspēju, koordinācijas struktūras un tehniskos sadarbspējas mehānismus.

Eiropas publiskie pakalpojumi darbojas kompleksā un mainīgā vidē. Starpnozaru un/vai pārrobežu sadarbspējas pasākumiem ir nepieciešams politiskais atbalsts, lai veicinātu sadarbību starp publiskās pārvaldes iestādēm 21 . Lai sadarbība būtu efektīva, visām ieinteresētajām personām ir jābūt vienādam redzējumam, ir jāvienojas par mērķiem un termiņiem, kā arī jāsaskaņo prioritātes. Sadarbspēja starp publiskās pārvaldes iestādēm dažādos pārvaldes līmeņos izdosies vienīgi tad, ja attiecīgos sadarbspējas pasākumus uzskatīs par prioritāriem un piešķirs tiem nepieciešamos resursus 22 . 

Vēl viens šķērslis sadarbspējas politikas īstenošanai ir nepieciešamo prasmju trūkums vietējā līmenī. Dalībvalstīm jāiekļauj sadarbspējas prasmes savās sadarbspējas stratēģijās, atzīstot, ka sadarbspēja ir daudzdimensiju jautājums, kura risināšanai nepieciešama izpratne un prasmes tiesiskajos, organizatoriskajos, semantiskajos un tehniskajos jautājumos.

Kāda konkrēta Eiropas publiskā pakalpojuma īstenošana un sniegšana bieži vien ir atkarīga no komponentiem, kuri ir kopīgi daudziem Eiropas publiskajiem pakalpojumiem. Arī to komponentu ilgtspējība, par kuriem noslēgtie sadarbspējas nolīgumi neietilpst attiecīgā Eiropas publiskā pakalpojuma darbības jomā, būtu jānodrošina ilgākā laika posmā. Tas ir ārkārtīgi svarīgi, jo sadarbspēja ir jānodrošina ilgtspējīgā veidā, nevis kā vienreizējs mērķis vai projekts. Tā kā kopīgie komponenti un nolīgumi par sadarbspēju ir publiskās pārvaldes iestāžu dažādos līmeņos (pašvaldības, reģiona, valsts, ES) veiktā darba rezultāts, šā darba koordinācija un uzraudzība jārisina ar visaptverošu pieeju.

Visaptverošu pieeju attiecībā uz sadarbspēju iespējams īstenot ar sadarbspējas pārvaldību, kas apvieno visus šādai pieejai nepieciešamos instrumentus.

20. ieteikums

Nodrošināt sadarbspējas pasākumu visaptverošu pārvaldību visos pārvaldes līmeņos un sektoros.

Veiksmīgai pārvaldībai ārkārtīgi svarīga ir koordinācija, komunikācija un uzraudzība. Eiropas Komisija ar programmas ISA2 starpniecību atbalsta Valsts sadarbspējas satvaru novērošanas centru (NIFO). Novērošanas centra galvenais uzdevums ir sniegt informāciju par NIF un ar tām saistītajām sadarbspējas un digitālajām stratēģijām/politiku, lai palīdzētu publiskās pārvaldes iestādēm koplietot un atkārtoti izmantot pieredzi un atbalstīt EIF “transponēšanu” valstu līmenī. NIF var būt viens vai vairāki dokumenti, kuros definēti satvari, politika, stratēģijas, pamatnostādnes un rīcības plāni attiecībā uz sadarbspēju dalībvalstī.

3.1.1Standartu un specifikāciju apzināšana un atlasīšana

Standarti un specifikācijas ir sadarbspējas stūrakmeņi. To pareizai pārvaldībai ir seši posmi:

potenciālo standartu un specifikāciju apzināšana, pamatojoties uz konkrētām vajadzībām un prasībām;

potenciālo standartu un specifikāciju novērtēšana, izmantojot standartizētas, pārredzamas, godīgas un nediskriminējošas metodes 23 ;

standartu un specifikāciju īstenošana saskaņā ar plāniem un praktiskajām pamatnostādnēm;

uzraudzība attiecībā uz atbilstību 24 standartiem un specifikācijām;

pārmaiņu pārvaldība ar piemērotām procedūrām;

standartu un specifikāciju dokumentēšana atklātos katalogos, izmantojot standartizētus aprakstus 25 .

21. ieteikums

Ieviest procesus atbilstošu standartu un specifikāciju atlasei, novērtēšanai, īstenošanas uzraudzībai, atbilstības pārbaudēm un sadarbspējas testēšanai.

22. ieteikums

Izmantot strukturētu, pārredzamu, objektīvu un kopīgu pieeju standartu un specifikāciju novērtēšanai un atlasei. Ņemt vērā attiecīgos ES ieteikumus un censties pielāgot pieeju citu dalībvalstu pieredzei.

23. ieteikums

Veicot iepirkumus un izstrādājot IKT risinājumus, meklēt informāciju atbilstošos standartu, specifikāciju un pamatnostādņu katalogos valsts un ES līmenī saskaņā ar savu NIF un attiecīgajiem DIF.

Standartus un specifikācijas var veidot saskaņā ar EIRA un kataloģizēt Eiropas sadarbspējas kartogrāfijā (EIC).

Dažkārt publiskās pārvaldes iestādes var konstatēt, ka kādām konkrētām vajadzībām kādā konkrētā jomā nav pieejami piemēroti standarti/specifikācijas. Aktīva līdzdalība standartizācijas procesā mazina problēmas ar kavēšanos, uzlabo standartu un specifikāciju pielāgošanu publiskā sektora vajadzībām un var palīdzēt valdībām iet kopsolī ar tehnoloģiju jauninājumiem.

24. ieteikums

Aktīvi piedalīties standartizācijas darbā attiecībā uz savām vajadzībām, lai nodrošinātu šo vajadzību apmierināšanu.

3.2Integrēto publisko pakalpojumu pārvaldība

Sniedzot Eiropas publiskos pakalpojumus, nereti nākas sadarboties dažādām publiskās pārvaldes iestādēm, lai nodrošinātu galalietotāju vajadzības un publiskos pakalpojumus sniegtu integrētā veidā. Kad iesaistītas vairākas organizācijas, iestādēm ir nepieciešama koordinēšana un pārvaldīšana ar tiesībām plānot, īstenot un sniegt Eiropas publiskos pakalpojumus. Pakalpojumi ir jāpārvalda, lai nodrošinātu: integrēšanu, vienotu īstenošanu, pakalpojumu un datu atkārtotu izmantošanu, kā arī jaunu pakalpojumu un “pamatelementu” izstrādi 26 . Vairāk informācijas par “integrēto publisko pakalpojumu sniegšanu” skatīt 4.3.1. punktā.

Runājot par pārvaldības aspektu, pamatelementam būtu jāietver visi līmeņi: tiesiskais, organizatoriskais, semantiskais un tehniskais. Sadarbspējas nodrošināšana, sagatavojot tiesību instrumentus, organizāciju darbības procesus, informācijas apmaiņas sistēmas, pakalpojumus un komponentus, kas atbalsta Eiropas publisko pakalpojumu sniegšanu, ir nepārtraukts darbs, jo sadarbspēju regulāri traucē vides pārmaiņas, proti, izmaiņas tiesību aktos, uzņēmumu vai iedzīvotāju vajadzībās, publiskās pārvaldes iestāžu organizācijā un biznesa procesos, kā arī parādoties jaunām tehnoloģijām. Cita starpā sadarbspējas nodrošināšanai nepieciešamas organizatoriskās struktūras, uzdevumi un pienākumi publisko pakalpojumu sniegšanai un darbības nodrošināšanai, pakalpojuma līmeņa līgumi, sadarbspējas nolīgumu noslēgšana un pārvaldīšana, pārmaiņu pārvaldības procedūras un plāni attiecībā uz darbības nepārtrauktību un datu kvalitāti.

Integrēto publisko pakalpojumu pārvaldībai jāietver vismaz šādi elementi:

organizatorisko struktūru, uzdevumu un pienākumu definēšana, kā arī ieinteresēto personu lēmumu pieņemšanas procesa definēšana;

prasību noteikšana attiecībā uz:

osadarbspējas aspektiem, tostarp atkārtoti izmantojamo pamatelementu — tai skaitā informācijas avotu (bāzes reģistru, atklāto datu portālu u. c.) un citu savstarpēji savienoto pakalpojumu — kvalitāti, mērogojamību un piekļūstamību;

oārējo informāciju/pakalpojumiem, kas iekļauti skaidros pakalpojuma līmeņa līgumos (tostarp attiecībā uz sadarbspēju);

pārmaiņu pārvaldības plāns, lai definētu procedūras un procesus, kas nepieciešami, lai pārvaldītu un kontrolētu pārmaiņas;

darbības nepārtrauktību/negadījumu plāns, lai nodrošinātu to, ka digitālie publiskie pakalpojumi un to pamatelementi turpina darboties dažādās situācijās, piemēram, kiberuzbrukumu vai pamatelementu atteices gadījumos.

25. ieteikums

Ieviest nepieciešamo pārvaldības struktūru, lai, pārvaldot un sniedzot integrētos publiskos pakalpojumus, nodrošinātu ilgtermiņa sadarbspēju un koordinēšanu.

3.2.1Nolīgumi par sadarbspēju

Organizācijām, kuras ir iesaistītas Eiropas publisko pakalpojumu sniegšanā, jāpanāk oficiālas vienošanās par sadarbību, noslēdzot nolīgumus par sadarbspēju. Šo nolīgumu noslēgšana un pārvaldīšana ir viena no publisko pakalpojumu pārvaldības funkcijām.

Nolīgumiem jābūt pietiekami detalizētiem, lai sasniegtu mērķi, t. i., sniegt Eiropas publiskos pakalpojumus, vienlaikus paredzot katrai organizācijai pēc iespējas plašāku iekšējo un ārējo autonomiju.

Semantiskajā un tehniskajā līmenī, bet dažos gadījumos arī organizatoriskajā līmenī, nolīgumos par sadarbspēju parasti ietver arī standartus un specifikācijas. Tiesiskajā līmenī nolīgumi par sadarbspēju tiek padarīti konkrēti un saistoši ar tiesību aktu palīdzību ES un/vai valstu līmenī, vai arī uz divpusēju un daudzpusēju nolīgumu pamata.

Nolīgumus par sadarbspēju var papildināt ar cita veida nolīgumiem, kuros risināti ar darbību saistīti jautājumi. Piemēram, saprašanās memorandi (SM), pakalpojumu līmeņa līgumi (SLA), atbalsta/eskalācijas procedūras un kontaktinformācija, vajadzības gadījumā atsaucoties uz pamata nolīgumiem semantiskajā un tehniskajā līmenī.

Tā kā Eiropas publisko pakalpojumu sniegšana ir kolektīva darba rezultāts ar citām pusēm, kuras rada vai lieto pakalpojuma daļas, nolīgumos par sadarbspēju ir būtiski iekļaut atbilstošus pārmaiņu pārvaldības procesus, lai nodrošinātu citām publiskās pārvaldes iestādēm, uzņēmumiem un iedzīvotājiem sniegtā pakalpojuma precizitāti, uzticamību, nepārtrauktību un attīstību.

26. ieteikums

Noslēgt nolīgumus par sadarbspēju visos līmeņos, papildinot tos ar darbības nolīgumiem un pārmaiņu pārvaldības procedūrām.

3.3Tiesiskā sadarbspēja

Katra publiskās pārvaldes iestāde, kas dod ieguldījumu Eiropas publisko pakalpojumu sniegšanā, darbojas savas valsts tiesiskā regulējuma robežās. Tiesiskā sadarbspēja nozīmē to, ka organizācijas, kuras darbojas saskaņā ar atšķirīgu tiesisko regulējumu, politiku un stratēģijām, spēj sadarboties. Lai to panāktu, iespējams, jāpieņem tiesību akti, kuri nebloķē Eiropas publisko pakalpojumu izveidošanu dalībvalstīs un starp tām, un skaidri nolīgumi par to, kā risināt atšķirības dažādu valstu tiesību aktos, tostarp, paredzot iespēju izdot jaunus tiesību aktus.

Pirmais solis ceļā uz tiesisko sadarbspēju ir “sadarbspējas pārbaudes”, pārskatot esošos tiesību aktus, lai apzinātu sadarbspējas šķēršļus: nozares vai ģeogrāfiski ierobežojumi attiecībā uz datu lietošanu un glabāšanu, atšķirīgi vai neskaidri licencēšanas modeļi, pārmērīgi ierobežojoši pienākumi izmantot konkrētas digitālās tehnoloģijas vai pakalpojumu sniegšanas režīmus, pretrunīgas prasības attiecībā uz vienādiem vai līdzīgiem darbības procesiem, novecojušas drošības un datu aizsardzības vajadzības u. c.

Saskaņotība starp tiesību aktiem, ņemot vērā sadarbspējas nodrošināšanu, jānovērtē gan pirms to pieņemšanas, gan arī veiktspējas novērtēšanas procesā, tiklīdz sākta minēto tiesību aktu piemērošana.

Paturot prātā to, ka Eiropas publiskos pakalpojumus viennozīmīgi paredzēts sniegt, cita starpā, pa digitāliem kanāliem, likumdošanas procesā pēc iespējas agrāk jāsāk domāt par iespējamajām IKT. Jo īpaši — ierosinātajiem tiesību aktiem jāveic “digitālā pārbaude”:

lai nodrošinātu to, ka tiesību akti atbilst ne tikai fiziskajai, bet arī digitālajai pasaulei (piemēram, internetam);

lai apzinātu jebkādus šķēršļus digitālajai datu apmaiņai;

lai apzinātu un novērtētu pakalpojuma IKT ietekmi uz ieinteresētajām personām.

Tas veicinās sadarbspēju starp publiskajiem pakalpojumiem arī zemākajos līmeņos (semantiskajā un tehniskajā) un palielinās esošo IKT risinājumu atkārtotas izmantošanas potenciālu, tādējādi samazinot izmaksas un īstenošanas laiku.

Tiesiskā vērtība jebkurai informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm jāuztur arī pāri robežām, ievērojot datu aizsardzības tiesību aktus gan izcelsmes, gan mērķa valstī. Šīs prasības īstenošanai var būt nepieciešami papildu nolīgumi, lai ņemtu vērā iespējamās atšķirības piemērojamo tiesību aktu īstenošanā.

27. ieteikums

Nodrošināt to, ka tiesību aktiem tiek veiktas “sadarbspējas pārbaudes”, lai apzinātu jebkādus šķēršļus sadarbspējai. Izstrādājot tiesību aktus, ar kuriem izveido Eiropas publiskos pakalpojumus, mēģināt tos saskaņot ar attiecīgajiem tiesību aktiem, veikt “digitālo pārbaudi” un ņemt vērā datu aizsardzības prasības.

3.4Organizatoriskā sadarbspēja

Šis sadarbspējas līmenis apzīmē veidu, kādā publiskās pārvaldes iestādes pielāgo savus darbības procesus, pienākumus un vēlmes, lai sasniegtu kopīgi noteiktos un savstarpēji izdevīgos mērķus. Praksē organizatoriskā sadarbspēja nozīmē darbības procesu dokumentēšanu un integrēšanu vai pielāgošanu un apmaiņu ar attiecīgo informāciju. Organizatoriskās sadarbspējas mērķis ir arī apmierināt lietotāju kopienas prasības, padarot pakalpojumus pieejamus, viegli identificējamus, piekļūstamus un orientētus uz lietotāju.

3.4.1Darbības procesu pielāgošana

Lai dažādas administratīvās struktūras varētu efektīvi un rezultatīvi sadarboties Eiropas publisko pakalpojumu nodrošināšanā, tām var būt savstarpēji jāpielāgo esošie darbības procesi vai pat jādefinē un jāveido jauni.

Pielāgot darbības procesus nozīmē tos dokumentēt saskaņotā veidā un ar kopīgi pieņemtām modelēšanas metodēm, tostarp, apmainoties ar saistīto informāciju, lai visas publiskās pārvaldes iestādes, kas piedalās Eiropas publisko pakalpojumu sniegšanā, varētu izprast vispārējo (savienoto) darbības procesu un savu lomu tajā.

28. ieteikums

Dokumentēt savus darbības procesus, izmantojot vispārpieņemtas modelēšanas metodes, un vienoties par to, kā šie procesi jāpielāgo, lai sniegtu Eiropas publisko pakalpojumu.

3.4.2Organizatoriskās attiecības

Orientācija uz pakalpojumu, kas ir publisko pakalpojumu konceptuālā modeļa pamatā, nozīmē to, ka attiecībām starp pakalpojumu sniedzējiem un pakalpojumu lietotājiem ir jābūt skaidri definētām.

Lai to panāktu, jāatrod instrumenti savstarpējās palīdzības, kopīgas rīcības un savstarpēji saistīto darbības procesu formalizēšanai, piemēram, SM un SLA starp iesaistītajām publiskās pārvaldes iestādēm. Attiecībā uz pārrobežu pasākumiem vēlams nodrošināt, lai tie būtu daudzpusēji vai globāli Eiropas nolīgumi.

29. ieteikums

Precizēt un formalizēt organizatoriskās attiecības Eiropas publisko pakalpojumu izveidošanai un sniegšanai.

3.5Semantiskā sadarbspēja

Semantiskā sadarbspēja nodrošina to, ka visās datu un informācijas apmaiņas procedūrās starp pusēm tiek saglabāts precīzs formāts un nozīme, citiem vārdiem sakot “tas, kas tiek nosūtīts, tiek arī uztverts”. EIF satvarā semantiskā sadarbspēja aptver gan semantiskos, gan sintaktiskos aspektus:

semantiskais aspekts attiecas uz datu elementu nozīmi un attiecībām starp tiem. Tas ietver vārdnīcu un shēmu izstrādāšanu, lai aprakstītu datu apmaiņu, un nodrošina to, ka datu elementus uztver vienādi visas saziņā iesaistītās puses;

sintaktiskais aspekts attiecas uz apmaiņai paredzētās informācijas precīza formāta aprakstīšanu gramatikas un formāta izteiksmē.

Semantiskās sadarbspējas uzlabošanas sākumpunkts ir izpratne, ka dati un informācija ir vērtīgs publiskais aktīvs.

30. ieteikums

Uztvert datus un informāciju kā vērtīgu publisko aktīvu, kuru nepieciešams atbilstoši ģenerēt, apkopot, pārvaldīt, koplietot, aizsargāt un saglabāt.

Informācijas pārvaldības stratēģija ir jāizstrādā un jākoordinē visaugstākajā iespējamā līmenī (korporatīvajā vai uzņēmuma), lai nepieļautu sadrumstalotību un noteiktu prioritātes.

Piemēram, nolīgumi par atsauces datiem dažādu taksonomiju, kontrolētu vārdnīcu, tēzauru, kodu sarakstu 27 un atkārtoti izmantojamu datu struktūru/modeļu 28 veidā ir semantiskās sadarbspējas nodrošināšanas pamatnosacījums. Tādas pieejas kā ap datiem strukturēts dizains kopā ar saistīto datu tehnoloģijām ir inovatīvi veidi, kā būtiski uzlabot semantisko sadarbspēju.

31. ieteikums

Ieviest informācijas pārvaldības stratēģiju visaugstākajā iespējamā līmenī, lai nepieļautu sadrumstalotību un dublēšanu. Metadatu, pamatdatu un atsauces datu pārvaldībai jābūt prioritārai.

Līdzīgi kā tehniskie standarti jau desmitiem gadu ir veicinājuši tehnisko sadarbspēju (piemēram, tīklu savienojamību), stingri, saskaņoti un vispārīgi piemērojami standarti un specifikācijas informācijas jomā ir nepieciešami, lai nodrošinātu jēgpilnu informācijas apmaiņu starp Eiropas publiskajām organizācijām 29 . 

Ņemot vērā dalībvalstu valodas, kultūras, tiesiskās un administratīvās vides atšķirības, šis sadarbspējas līmenis rada ievērojamas grūtības. Tomēr, ja standartizācijas darbības briedumu nesasniedz semantiskās sadarbspējas līmenī, ir grūti nodrošināt netraucētu informācijas apmaiņu, brīvu datu apriti un datu pārnesamību starp dalībvalstīm, lai stiprinātu ES digitālo vienoto tirgu.

32. ieteikums

Atbalstīt nozaru un starpnozaru kopienu izveidi ar mērķi veidot atklātas informācijas specifikācijas un iedrošināt attiecīgās kopienas dalīties ar saviem rezultātiem valstu un Eiropas platformās.

3.6Tehniskā sadarbspēja

Tā attiecas uz lietojumprogrammām un infrastruktūru, kas savieno sistēmas un pakalpojumus. Tehniskā sadarbspēja aptver tādus aspektus kā saskarnes specifikācijas, savienojuma pakalpojumi, datu integrācijas pakalpojumi, datu pasniegšana un apmaiņa, kā arī droši sakaru protokoli.

Būtisks šķērslis sadarbspējai ir mantotās sistēmas. Vēsturiski lietojumprogrammas un informācijas sistēmas publiskās pārvaldes iestādēs tika izstrādātas “no apakšas uz augšu”, mēģinot atrisināt konkrētajai nozarei raksturīgas, lokālas problēmas. Rezultātā veidojās sadrumstalotas IKT “salas”, kurām ir grūti savstarpēji sadarboties.

Publiskās pārvaldes iestāžu izmēra un IKT risinājumu sadrumstalotības dēļ mantoto sistēmu daudzveidība rada papildu šķērsli sadarbspējai tehniskajā līmenī.

Tehniskā sadarbspēja jānodrošina pēc iespējas lielākā mērā, izmantojot oficiālas tehniskās specifikācijas.

33. ieteikums

Veidojot Eiropas publiskos pakalpojumus, ja iespējams, lietot atklātas specifikācijas, lai nodrošinātu tehnisko sadarbspēju.

4Integrēto publisko pakalpojumu sniegšanas konceptuālais modelis

4.1Ievads

Šajā nodaļā izklāstīts integrēto publisko pakalpojumu konceptuāls modelis attiecībā uz to plānošanu, izstrādi, darbību un uzturēšanu dalībvalstīs. Tas ir piemērots visiem valdības līmeņiem no vietējā līdz ES līmenim. Šis modelis ir modulārs, un to veido brīvi savienoti pakalpojumu komponenti 30 , kas savstarpēji saistīti kopīgā infrastruktūrā.

34. ieteikums

Izmantot Eiropas publisko pakalpojumu konceptuālo modeli, lai izstrādātu jaunus pakalpojumus vai pārveidotu esošos un pēc iespējas atkārtoti izmantotu esošo pakalpojumu un datu komponentus.

Publiskās pārvaldes iestādēm jāapzina, jāpārrunā un jāvienojas par kopīgu pieeju pakalpojumu komponentu savstarpējai savienošanai. Tas jāveic dažādos valsts pārvaldes līmeņos atbilstoši katras valsts organizatoriskajai struktūrai. Piekļuves robežas pakalpojumiem un informācijai jānosaka, izmantojot saskarnes un piemērojot piekļuves nosacījumus.

35. ieteikums

Veidojot un uzturot Eiropas publiskos pakalpojumus, jāvienojas par kopīgu shēmu, lai savstarpēji savienotu brīvi saistītos pakalpojumu komponentus, kā arī izveidotu un uzturētu nepieciešamo infrastruktūru.

Šim mērķim ir labi zināmi un plaši izmantoti tehniski risinājumi, piemēram, tīmekļa pakalpojumi, bet to īstenošanai ES līmenī ir vajadzīgi publiskās pārvaldes iestāžu saskaņoti centieni, tostarp jāizstrādā kopīgi vai saderīgi modeļi, standarti un nolīgumi par kopīgu infrastruktūru.

4.2Modeļa pārskats

Konceptuālais modelis atbalsta koncepciju “integrēti sadarbspējīgs”. Tas nozīmē, ka, lai Eiropas publiskie pakalpojumi būtu sadarbspējīgi, tie jāizstrādā saskaņā ar ierosināto modeli un paturot prātā zināmas sadarbspējas un atkārtotas izmantojamības prasības 31 . Modelis atbalsta atkārtotu izmantojamību kā sadarbspējas veicinātāju, atzīstot, ka Eiropas publiskajiem pakalpojumiem būtu atkārtoti jālieto jau esošā informācija un pakalpojumi, un tie var būt pieejami no dažādiem avotiem publiskās pārvaldes iestāžu organizatoriskajā struktūrā un ārpus tās. Informācijai un pakalpojumiem jābūt atgūstamiem un piekļūstamiem sadarbspējīgos formātos.

Tālāk attēloti konceptuālā modeļa pamatelementi.



4. attēls. Integrēto publisko pakalpojumu konceptuālais modelis

Modeļa struktūru veido:

“integrēta pakalpojumu sniegšana”, pamatojoties uz “koordinācijas funkciju”, lai samazinātu sarežģītību galalietotājam;

“atvērto durvju” pakalpojumu sniegšanas politika, lai nodrošinātu alternatīvas pakalpojuma sniegšanas iespējas un kanālus, vienlaicīgi nodrošinot digitālo kanālu pieejamību (digitāls pēc noklusējuma);

datu un pakalpojumu atkārtota izmantošana, lai samazinātu izmaksas un uzlabotu gan pakalpojuma kvalitāti, gan sadarbspēju;

katalogi, kuros aprakstīti atkārtoti izmantojami pakalpojumi un citi aktīvi, lai atvieglotu to atrašanu un lietošanu;

integrēto publisko pakalpojumu pārvaldība;

drošība un privātums.

4.3Pamatkomponenti

4.3.1Koordinācijas funkcija

Koordinācijas funkcija nodrošina to, ka tiek apzinātas vajadzības un pieprasīti vai organizēti attiecīgie pakalpojumi, lai sniegtu Eiropas publisko pakalpojumu. Šai funkcijai jāizvēlas piemēroti avoti un pakalpojumi, kā arī jāintegrē tie. Koordinēšana var būt automatizēta vai manuāla. Turpmāk minētie procesa posmi ir “integrēto publisko pakalpojumu sniegšanas” daļas, kas tiek īstenotas ar koordinēšanas funkciju:

I.vajadzību apzināšana: uz to mudina iedzīvotāji vai uzņēmumi, pieprasot publisko pakalpojumu;

II.plānošana: ietver nepieciešamo pakalpojumu un informācijas avotu apzināšanu, izmantojot pieejamos katalogus un apkopojot tos vienā procesā, ņemot vērā konkrētas lietotāju vajadzības (piemēram, personalizēšanu);

III.izpilde: ietver informācijas apkopošanu un apmaiņu, piemērojot darbības noteikumus (ko pieprasa attiecīgie tiesību akti un politika), lai piešķirtu vai liegtu piekļuvi pakalpojumam un tad sniegtu pieprasīto pakalpojumu iedzīvotājiem vai uzņēmumiem;

IV.izvērtēšana: pēc pakalpojuma sniegšanas tiek apkopotas un izvērtētas lietotāju atsauksmes.

4.3.2Iekšējie informācijas avoti un pakalpojumi

Publiskās pārvaldes iestādes veido un dara pieejamus ļoti daudzus pakalpojumus, vienlaicīgi uzturot un pārvaldot lielu skaitu dažādu informācijas avotu. Šie informācijas avoti nereti nav zināmi ārpus attiecīgās pārvaldes iestādes (un dažkārt pat iestādes robežās). Rezultātā darbs tiek veikts atkārtoti, bet pieejamie resursi un risinājumi netiek izmantoti pilnvērtīgi.

Informācijas avotus (bāzes reģistrus, atklāto datu portālus un citus autoritatīvos informācijas avotus) un pakalpojumus, kas ir pieejami ne tikai administratīvajā sistēmā, bet arī ārējā vidē, var izmantot kā pamatelementus, lai izveidotu integrētos publiskos pakalpojumus. Pamatelementiem (informācijas avotiem un pakalpojumiem) jāpadara savi dati vai funkcionalitāte pieejama, izmantojot uz pakalpojumu vērstas pieejas.

36. ieteikums

Izstrādāt atkārtoti izmantojamu pakalpojumu un informācijas avotu kopīgu infrastruktūru, kuru var izmantot visas publiskās pārvaldes iestādes.

Publiskās pārvaldes iestādēm jāveicina politikas pakalpojumu un informācijas avotu koplietošana trīs galvenajos veidos:

I.atkārtota izmantošana: izstrādājot jaunus pakalpojumus vai uzlabojot esošos, pirmkārt, jāizpēta, vai ir iespējams atkārtoti izmantot esošos pakalpojumus un informācijas avotus;

II.publiskošana: izstrādājot jaunus pakalpojumus un informācijas avotus vai uzlabojot esošos, atkārtoti izmantojami pakalpojumi un informācijas avoti jādara pieejami citiem atkārtotai izmantošanai;

III.apkopošana: kad apzināti piemēroti pakalpojumi un informācijas avoti, tie jāapkopo, veidojot integrētu pakalpojumu sniegšanas procesu. Pamatelementiem jābūt viegli kombinējamiem (“integrēti sadarbspējīgiem”), lai tos varētu savienot dažādās vidēs, veicot tikai minimālus pielāgojumus. Šī apkopošana attiecas uz informāciju, pakalpojumiem un citiem sadarbspējas risinājumiem (piemēram, programmatūru).

Atkārtoti izmantojamu pamatelementu pieeja ir piemērota, kartējot risinājumus atbilstoši atsauces arhitektūras 32 konceptuālajiem pamatelementiem, kas ļauj apzināt atkārtoti izmantojamos komponentus — tas veicina arī racionalizāciju. Šādas kartēšanas rezultāts ir risinājumu kartogrāfija 33 , kas ietver atkārtoti izmantojamus pamatelementus, kalpojot kopīgajām darbības vajadzībām un sadarbspējas nodrošināšanai.

Precīzāk, lai neveiktu dubultu darbu, ietaupītu izmaksas un neradītu jaunas sadarbspējas problēmas, vienlaikus uzlabojot piedāvāto pakalpojumu kvalitāti, konceptuālajā modelī paredzēti divi atkārtotas izmantošanas veidi:

pakalpojumu atkārtota izmantošana: dažāda veida pakalpojumus iespējams izmantot atkārtoti. Piemēri: publiskie pamatpakalpojumi, piemēram, dzimšanas apliecību izdošana, un koplietojamie pakalpojumi, piemēram, elektroniskā identifikācija un elektroniskais paraksts. Koplietojamos pakalpojumus var sniegt publiskais sektors, privātais sektors vai publiskās-privātās partnerības (PPP) modeļi;

informācijas atkārtota izmantošana: publiskās pārvaldes iestādes jau glabā lielu informācijas daudzumu, kuru iespējams izmantot atkārtoti. Piemēri: bāzes reģistru pamatdati kā autoritatīvi dati, kurus izmanto daudzas lietojumprogrammas un sistēmas; atklātie dati saskaņā ar brīvas lietošanas licencēm, kurus publicē publiskās organizācijas; cita veida autoritatīvie dati, kurus apstiprina un pārvalda publisko iestāžu vadībā. Bāzes reģistri un atklātie dati sīkāk iztirzāti nākamajā punktā.

4.3.3Bāzes reģistri

Bāzes reģistri ir Eiropas publisko pakalpojumu sniegšanas stūrakmens. Bāzes reģistrs ir uzticams un autoritatīvs informācijas avots, kuru var un vajag digitāli izmantot atkārtoti arī citiem un kurā viena organizācija atbild par informācijas apkopošanu, lietošanu, atjaunināšanu un saglabāšanu. Bāzes reģistri ir uzticami pamatinformācijas avoti tādiem datiem kā personas, uzņēmumu, transportlīdzekļu, licenču, ēku, apdzīvotu vietu un ceļu dati. Šis informācijas veids veido “pamatdatus” publiskās pārvaldes iestādēm un Eiropas publisko pakalpojumu sniegšanai. “Autoritatīvie” šajā gadījumos nozīmē to, ka bāzes reģistru uzskata par informācijas “avotu”, proti, tas atspoguļo pareizo statusu, ir atjaunināts, un tam piemīt visaugstākā iespējamā kvalitāte un integritāte.

Attiecībā uz centralizētajiem reģistriem viena organizatoriska struktūra atbild par datu kvalitātes nodrošināšanu un par pasākumu īstenošanu ar mērķi nodrošināt datu pareizību. Šādi reģistri ir publiskās pārvaldes iestāžu juridiskā kontrolē, savukārt, pārvaldīšanu un uzturēšanu, ja nepieciešams, var uzticēt citām organizācijām kā ārpakalpojumu. Ir vairāki bāzes reģistru veidi, piemēram, iedzīvotājiem, uzņēmumiem, transportlīdzekļiem, kadastriem. Pārvaldes iestādēm ir svarīgi iegūt vispārīgu pārskatu par bāzes reģistru darbību un tajos saglabātajiem datiem (reģistru reģistri).

Decentralizētajiem reģistriem jābūt vienai organizatoriskajai struktūrai, kas atbild par visām reģistra daļām. Turklāt vienai struktūrai jāatbild par visu decentralizētā reģistra daļu koordinēšanu.

Bāzes reģistru satvarā “apraksta nolīgumus un infrastruktūru bāzes reģistru darbībai un attiecībām ar citām struktūrām”.

Piekļuve bāzes reģistriem jāregulē, lai tā atbilstu privātuma un citiem noteikumiem; bāzes reģistrus pārvalda saskaņā ar informācijas pārvaldības principiem.

Informācijas pārvaldnieks ir struktūra (vai, iespējams, persona), kura atbild par informācijas apkopošanu, lietošanu, atjaunināšanu, uzturēšanu un dzēšanu. Tas ietver atļauto informācijas izmantošanas veidu definēšanu, kas atbilst privātuma noteikumiem un drošības politikai, kas nodrošina to, ka informācija ir aktuāla un ka dati ir piekļūstami pilnvarotiem lietotājiem.

Lai nodrošinātu savu datu kvalitāti, bāzes reģistriem jāizstrādā un jāīsteno datu kvalitātes nodrošināšanas plāns. Iedzīvotājiem un uzņēmumiem jāspēj pārbaudīt visu savu bāzes reģistros iekļauto datu pareizību un pilnīgumu.

Katrā bāzes reģistrā izmantotās terminoloģijas un/vai attiecīgo terminu glosārijam informatīvā nolūkā jābūt pieejamam gan cilvēkiem lasāmā, gan mašīnlasāmā formātā.

37. ieteikums

Padarīt citiem pieejamus savus autoritatīvos informācijas avotus, vienlaikus īstenojot piekļuves un kontroles mehānismus, lai nodrošinātu drošību un privātumu saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem.

38. ieteikums

Izstrādāt saskarnes ar bāzes reģistriem un autoritatīvajiem informācijas avotiem, publicēt semantiskos un tehniskos līdzekļus un dokumentāciju, kas citiem nepieciešama, lai savienotu un atkārtoti izmantotu pieejamo informāciju.

39. ieteikums

Saskaņot katru bāzes reģistru ar atbilstošiem metadatiem, tostarp tā satura, pakalpojuma nodrošinājuma un pienākumu aprakstu, saglabāto pamatdatu veidu, piekļuves nosacījumiem un attiecīgajām licencēm, terminoloģiju, glosāriju un informāciju par jebkādiem pamatdatiem, ko tas izmanto no citiem bāzes reģistriem.

40. ieteikums

Izveidot un ievērot datu kvalitātes nodrošināšanas plānus bāzes reģistriem un ar tiem saistītajiem pamatdatiem.

4.3.4Atklātie dati

Direktīva par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu sniedz kopīgu tiesisko regulējumu valsts sektora datu atkārtotai izmantošanai. Tajā uzmanība galvenokārt pievērsta mašīnlasāmu datu izdošanai citu lietošanai, lai stimulētu pārredzamību, godīgu konkurenci, inovācijas un uz datiem balstītu ekonomiku. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus apstākļus, datu atklāšana un atkārtota izmantošana nedrīkst būt diskriminējoša, proti, datiem jābūt sadarbspējīgiem, lai tos varētu atrast, atklāt un apstrādāt.

41. ieteikums

Izveidot procedūras un procesus, lai integrētu datu atvēršanu kopīgos darbības procesos, darba kārtībā un jaunu informācijas sistēmu izstrādē.

Pašlaik pastāv daudz šķēršļu atklāto datu lietošanai. Tie nereti tiek publiskoti dažādos formātos vai formātos, kas kavē to vieglu lietošanu, tiem trūkst nepieciešamo metadatu, paši dati var būt nekvalitatīvi u. tml. Vislabāk pamata metadatus 34 un atklāto datu kopu semantiku būtu jāapraksta mašīnlasāmā standarta formātā.

42. ieteikums

Publicēt atklātos datus mašīnlasāmos, ar īpašumtiesībām neaizsargātos formātos. Nodrošināt to, lai atklātajiem datiem ir pievienoti kvalitatīvi mašīnlasāmi metadati ar īpašumtiesībām neaizsargātos formātos, tostarp to satura apraksts, datu apkopošanas veids, to kvalitātes līmenis un licences nosacījumi, saskaņā ar kuriem tie publiskoti. Formulējot metadatus, ieteicams lietot kopīgas vārdnīcas.

Datus var izmantot dažādos veidos un dažādiem mērķiem, un to vajadzētu nodrošināt ar atklāto datu publiskošanu. Tomēr lietotāji var atklāt datu kopu problēmas un var izteikt piezīmes par datu kopu kvalitāti vai izvēlēties citu publiskošanas veidu. Atgriezeniskā saite var palīdzēt uzzināt vairāk par to, kā datu kopas tiek izmantotas un kā uzlabot to publiskošanu.

Lai atklātie dati tiktu pilnvērtīgi izmantoti atkārtoti, svarīga ir tiesiskā sadarbspēja un juridiskā noteiktība. Šā iemesla dēļ visās dalībvalstīs būtu skaidri jāinformē par ikvienas personas tiesībām atkārtoti izmantot atklātos datus, un tiesiskie režīmi, kas veicina datu atkārtotu izmantošanu, piemēram, licences — pēc iespējas jāstandartizē.

43. ieteikums

Skaidri informēt par tiesībām piekļūt atklātiem datiem un tos izmantot atkārtoti. Pēc iespējas standartizēt tiesiskos režīmus, kas atvieglo piekļuvi un atkārtotu izmantošanu, piemēram, licences.

4.3.5Katalogi

Katalogi palīdz citiem atrast atkārtoti izmantojamus resursus (piemēram, pakalpojumus, datus, programmatūru, datu modeļus). Pastāv dažāda veida katalogi, piemēram, pakalpojumu direktoriji, programmatūras komponentu bibliotēkas, atklāto datu portāli, bāzes reģistru reģistri, metadatu katalogi un standartu, specifikāciju un pamatnostādņu katalogi. Lai nodrošinātu sadarbspēju starp katalogiem, ir nepieciešami vispārpieņemti pakalpojumu, datu, reģistru un sadarbspējīgu risinājumu apraksti, kas publicēti katalogos 35 . Īpaša veida katalogs ir atkārtotai izmantošanai un koplietošanai pieejamo sadarbspējas risinājumu Eiropas sadarbspējas kartogrāfija (EIC).

44. ieteikums

Ieviest publisko pakalpojumu, publisko datu un sadarbspējas risinājumu katalogus un to aprakstīšanai izmantot kopīgus modeļus.

4.3.6Ārējie informācijas avoti un pakalpojumi

Publiskās pārvaldes iestādēm jāizmanto pakalpojumi, kurus ārpus to organizatoriskajām robežām nodrošina trešās puses, piemēram, maksājumu pakalpojumi, kurus nodrošina finanšu iestādes, vai savienojamības pakalpojumi, kurus sniedz telekomunikāciju operatori. Iestādēm jāizmanto arī ārējie informācijas avoti, piemēram, atklātie dati un dati no starptautiskajām organizācijām, tirdzniecības kamerām u. c. Turklāt vērtīgus datus var arī iegūt, izmantojot lietu internetu (proti, sensoriem) un sociālās tīmekļa lietotnes.

45. ieteikums

Izstrādājot Eiropas publiskos pakalpojumus, izmantot ārējos informācijas avotus un pakalpojumus, ja tas ir lietderīgi un iespējami.

4.3.7Drošība un privātums

Drošība un privātums publisko pakalpojumu sniegšanas kontekstā rada vislielākās bažas. Publiskās pārvaldes iestādēm jānodrošina, lai:

tās ievērotu koncepcijas “integrēts privātums” un “integrēta drošība”, lai aizsargātu visu savu infrastruktūru un pamatelementus;

pakalpojumi nebūtu neaizsargāti pret uzbrukumiem, kas varētu pārtraukt to darbību un radīt datu zādzības vai datu bojājumus;

pakalpojumi atbilstu juridiskajām prasībām un pienākumiem attiecībā uz datu aizsardzību un privātumu, apzinoties riskus privātumam, ko rada uzlabotas datu apstrādes un analīzes tehnoloģijas.

Turklāt iestādēm jānodrošina tas, lai par datu apstrādi atbildīgās personas ievērotu datu aizsardzības tiesību aktus šādās jomās:

“riska pārvaldības plāni” risku apzināšanai, to potenciālās ietekmes novērtēšanai un reaģēšanas plāniem ar piemērotiem tehniskajiem un organizatoriskajiem pasākumiem. Ar minētajiem pasākumiem sasniedz tādu drošības līmeni, kas ir samērīgs ar riska pakāpi, ņemot vērā jaunākos tehnoloģiskos sasniegumus;

“darbības nepārtrauktības plāni” un “dublēšanas un atkopšanas plāni” tādu procedūru ieviešanai, kas nepieciešamas, lai pēc postoša notikuma pēc iespējas ātrāk varētu atjaunot funkcijas;

“datu piekļuves un autorizācijas plāns”, kas nosaka, kam ir piekļuve attiecīgiem datiem un ar kādiem nosacījumiem, lai nodrošinātu privātumu. Neatļauta piekļuve un drošības pārkāpumi jāuzrauga, un jāveic attiecīgi pasākumi, lai novērstu atkārtotus pārkāpumus;

kvalificētu uzticamības pakalpojumu izmantošana saskaņā ar eIDAS regulu 36 , lai nodrošinātu integritāti, autentiskumu, konfidencialitāti un datu neatsaucamību.

Ja publiskās pārvaldes iestādes un citas struktūras apmainās ar oficiālu informāciju, šī informācija atkarībā no drošības prasībām jāpārsūta, izmantojot drošu, saskaņotu, pārvaldītu un kontrolētu tīklu 37 . Pārsūtīšanas mehānismiem jāatvieglo tāda informācijas apmaiņa starp pārvaldes iestādēm, uzņēmumiem un iedzīvotājiem, kas ir:

pārbaudīta un reģistrēta, lai gan sūtītājs, gan saņēmējs ir identificēts un autentificēts ar saskaņotām procedūrām un mehānismiem;

šifrēta, lai nodrošinātu pārsūtīto datu konfidencialitāti;

apzīmogota ar laika zīmogu, lai saglabātu precīzu elektronisko ierakstu pārsūtīšanas un piekļuves laiku;

žurnalēta, lai elektroniskie ieraksti tiktu arhivēti, tādējādi nodrošinot juridiskas revīzijas liecības.

Piemērotiem mehānismiem būtu jāļauj droši apmainīties ar elektroniski pārbaudītiem ziņojumiem, ierakstiem, veidlapām un cita veida informāciju starp dažādām sistēmām; būtu jāspēj nodrošināt īpašas drošības prasības, elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumus, piemēram, elektronisko parakstu/zīmogu izveidošanu un pārbaudi; būtu jāuzrauga datplūsma, lai atklātu ielaušanos, datu sagrozīšanu un cita veida uzbrukumus.

Informācijai jābūt atbilstoši aizsargātai pārraides, apstrādes un glabāšanas laikā ar dažādu drošības procesu palīdzību, piemēram:

definējot un piemērojot drošības politikas;

veicot drošības apmācības un informētības uzlabošanu;

īstenojot fizisko drošību (tostarp piekļuves kontroli);

īstenojot drošību izstrādes laikā;

īstenojot drošību darbības laikā (tostarp drošības uzraudzību, rīcību incidentu gadījumos, ievainojamības pārvaldību);

veicot drošības pārskatus (tostarp revīzijas un tehniskās pārbaudes).

Tā kā datiem no dažādām dalībvalstīm var piemērot atšķirīgas datu aizsardzības īstenošanas pieejas, būtu jāvienojas par kopīgām prasībām attiecībā uz datu aizsardzību, lai īstenotu apvienotus pakalpojumus.

Drošai datu apmaiņai nepieciešamas arī vairākas pārvaldības funkcijas, tostarp:

pakalpojuma pārvaldība, lai varētu pārraudzīt visu saziņu attiecībā uz identifikāciju, autentifikāciju, autorizāciju, datu pārsūtīšanu u. c., ieskaitot piekļuves atļaujas, atsaukšanu un revīzijas;

pakalpojuma reģistrācija, lai nodrošinātu piekļuvi (ja ir pienācīga atļauja) pieejamajiem pakalpojumiem, iepriekš nosakot vietu un pārbaudot, vai pakalpojums ir uzticams;

pakalpojuma žurnalēšana, lai nodrošinātu visu datu apmaiņu žurnalēšanu turpmākai uzziņai un vajadzības gadījumā arī arhivēšanai.

46. ieteikums

Ņemt vērā konkrētās drošības un privātuma prasības un apzināt pasākumus katra publiskā pakalpojuma sniegšanai saskaņā ar riska pārvaldības plāniem.

47. ieteikums

Izmantot uzticamības pakalpojumus saskaņā ar regulu par eID un uzticamības pakalpojumiem kā mehānismus drošai un aizsargātai datu apmaiņai publiskajos pakalpojumos.

5Secinājumi

Pēdējās desmitgadēs Eiropas publiskās pārvaldes iestādes ir ieguldījušas IKT, lai modernizētu savas iekšējās darbības, samazinātu izdevumus un uzlabotu pakalpojumus, kurus tās piedāvā iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Neraugoties uz būtisko progresu un ieguvumiem, pārvaldes iestādes joprojām saskaras ar būtiskiem šķēršļiem informācijas apmaiņai un sadarbībai elektroniskā formā. Tie ir juridiski šķēršļi, nesaderīgi darbības procesi un informācijas modeļi, kā arī izmantoto tehnoloģiju daudzveidība. Tas saistīts ar to, ka vēsturiski informācijas sistēmas publiskajā sektorā tika veidotas neatkarīgi cita no citas un netika savstarpēji koordinētas. Iestāžu strukturālā daudzveidība visā Eiropā rada vēl vienu sarežģītības pakāpi ES līmenī.

Sadarbspēja ir priekšnoteikums elektroniskajai komunikācijai un informācijas apmaiņai starp publiskās pārvaldes iestādēm. Tādēļ tā kļūst par priekšnoteikumu arī digitālā vienotā tirgus izveidošanai. ES sadarbspējas programmas laika gaitā ir attīstījušās. Iesākumā to mērķis bija sasniegt sadarbspēju noteiktās jomās, pēc tam — kopīgas infrastruktūras izveide. Pēdējā laikā minētās programmas ir sākušas risināt sadarbspējas jautājumus semantiskajā līmenī. Pārvaldība, tiesisko režīmu saderība, darbības procesu saskaņošana un droša piekļuve datu avotiem ir daži no tiem jautājumiem, kas turpmāk jāatrisina, lai nodrošinātu pilnvērtīgus publiskos pakalpojumus.

EIF veicina elektroniskos sakarus starp Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm, nodrošinot kopīgus modeļus, principus un ieteikumus. Tā atzīst un uzsver to, ka sadarbspēja nav tikai IKT jautājums, jo tās ietekme iesniedzas daudzos līmeņos, sākot no tiesiskā līdz pat tehniskajam. Šo jautājumu risināšana ar visaptverošu pieeju visos līmeņos un dažādos administratīvajos līmeņos, sākot no vietējā un beidzot ar ES mērogu, joprojām ir liels izaicinājums. EIF satvarā ir definēti četri sadarbspējas izaicinājumu līmeņi (tiesiskais, organizatoriskais, semantiskais un tehniskais), vienlaikus norādot uz pārvaldības būtisko nozīmi, lai nodrošinātu attiecīgo darbību koordināciju visos līmeņos un pārvaldes sektoros.

EIF publisko pakalpojumu konceptuālais modelis aptver integrētu publisko pakalpojumu projektēšanu, plānošanu, izstrādi, darbību un uzturēšanu visos valdības līmeņos, sākot no vietējā un beidzot ar ES līmeni. Šeit izklāstītie principi vada lēmumu pieņemšanas procesus attiecībā sadarbspējīgu Eiropas publisko pakalpojumu izveidi. Turklāt EIF piedāvā praktiskus rīkus dažādu īstenojamu ieteikumu veidā.

EIF komponenti ir attēloti 5. attēlā.

5. attēls. EIF konceptuālā modeļa attiecības

Pārskatītais EIF ir galvenais instruments sadarbspējīgu digitālo publisko pakalpojumu izveidošanai reģionālajā, valstu un ES līmenī, tādējādi veicinot digitālā vienotā tirgus koncepcijas īstenošanu.

6Pielikums

6.1Saīsinājumi

Saīsinājums

Nozīme

A2A 

Pārvaldes iestāde — pārvaldes iestāde

A2B 

Pārvaldes iestāde — uzņēmums

A2C 

Pārvaldes iestāde — iedzīvotājs

DIF

Nozares sadarbspējas satvars

DSM

Digitālais vienotais tirgus

EK

Eiropas Komisija

EIC

Eiropas sadarbspējas kartogrāfija

EIF

Eiropas sadarbspējas satvars

EIRA

Eiropas sadarbspējas atsauces arhitektūra

ES

Eiropas Savienība

EUPL

Eiropas Savienības sabiedriskā licence

IKT

Informācijas un komunikācijas tehnoloģija

INSPIRE

Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 14. marta Direktīva 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE)

ISA

Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu sadarbspējas risinājumi

ISA²

Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu, uzņēmumu un iedzīvotāju sadarbspējas risinājumi un kopīgi satvari

SM

Saprašanās memorands

DV

Dalībvalsts

NIF

Valsts sadarbspējas satvars

NIFO

Valsts sadarbspējas satvaru novērošanas centrs

PSI

Publiskā sektora informācija

SLA

Pakalpojuma līmeņa līgums

SOA

Uz pakalpojumu orientēta arhitektūra

(1) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai”, COM(2015) 192 final, Briselē, 06.05.2015.  
(2) “Organizācijas” šajā gadījumā ir publiskās pārvaldes iestādes vai jebkuras struktūras, kuras darbojas to vārdā, vai arī ES iestādes vai struktūras.
(3) Programma izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Lēmumu (ES) 2015/2240.
(4) http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:12012E/TXT&from=EN  .
(5) Piemēram, Direktīva 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE) un ar to saistītie īstenošanas noteikumi un pamatnostādnes.
(6) Principi faktiski paliek tādi paši kā iepriekšējā EIF. To grupēšana un katra ieteikuma precīza darbības joma ir atjaunināta, atspoguļojot politisko un tehnisko attīstību.
(7) Direktīva 2003/98/EK, kas grozīta ar Direktīvu 2013/37/ES.
(8) Direktīva 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE). Nesen veiktajā REFIT izvērtējumā (COM(2016)478 un SWD(2016)273) konstatēts, ka ES joprojām pastāv nopietni šķēršļi atklātības principam.
(9)  FRAND: taisnīgi, pamatoti un nediskriminējot.
(10) Tas veicina konkurenci, jo pakalpojumu sniedzēji, kuri strādā saskaņā ar dažādiem darbības modeļiem, var konkurēt, lai nodrošinātus produktus, tehnoloģijas un pakalpojumus, kas balstīti uz šīm specifikācijām.
(11) Piemēram, izveidojot digitālo vienoto vārteju, kas ir digitālā vienotā tirgus pasākums.
(12) https://joinup.ec.europa.eu/community/isa/document/sharing-and-reuse-framework-fostering-collaboration-among-public-administrati   
(13) https://joinup.ec.europa.eu/ ES līmenī ir izveidota Joinup platforma (), kurā iespējams koplietot atklātā pirmkoda programmatūras komponentus, semantiskos aktīvus, pamatelementus un labākās prakses. Eiropas Komisija ir ieviesusi arī EUPL licenci, lai veicinātu programmatūras komponentu koplietošanu.
(14) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 26. oktobra Direktīva (ES) 2016/2102 par publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību, un darbs, ko Komisija uzsākusi pie Eiropas tiesību akta par pieejamību.
(15) Skatīt arī EK standartizācijas pilnvarojumu Nr. 376 Eiropas standartu izstrādei piekļūstamu IKT produktu un pakalpojumu publiskajam iepirkumam.
(16) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti. Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Direktīva (ES) 2016/680 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus.
(17) Regula (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū.
(18) Elektronisko ierakstu pārvaldības paraugprasību otrajā versijā (MoReq2) noteikts, ka ieraksts ir “informācija, ko izveido, saņem un glabā kā pierādījumu un informāciju organizācija vai persona, īstenojot tiesību aktos noteiktos pienākumus vai veicot darījumus starp uzņēmumiem”.
(19) Piemēram, mākoņdatošana, lietu internets, lielie dati un programmatūra kā pakalpojums.
(20)  INSPIRE direktīvas 1. pantā noteikts minētās direktīvas darbības jomas ierobežojums: “atbalstīt Kopienas vides politiku, kā arī politiku un darbības, kuras var ietekmēt vidi”.
(21) Šāda politiska atbalsta piemērs ir programma ISA2.
(22) Skatīt, piemēram, Komisijas 2016. gada ziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par to, kā tiek īstenota 2007. gada 14. marta Direktīva 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE), kas sniegts atbilstoši 23. pantam.
(23) Piemēram, Kopīgās novērtēšanas metodes standarti un specifikācijas (CAMSS), kas izstrādātas ISA programmas ietvaros.
(24) Atbilstības modeļi var būt dažādi: obligāti, “ievēro vai paskaidro”, “vēlams ievērot”, brīvprātīgi u. c.
(25) Piemēram, Aktīvu apraksta metadatu shēma (ADMS), kas izstrādāta ISA programmas ietvaros.
(26)  “Pamatelements” ir neatkarīga, sadarbspējīga un aizstājama vienība ar savu iekšēju struktūru.
(27) Piemēram, Eurovoc tēzaurs un Eiropas prasmju/kompetenču, kvalifikāciju un profesiju klasifikācija (ESCO).
(28) Saskaņā ar programmu ISA izstrādātie modeļi: galvenā persona, galvenā darbības joma, galvenā atrašanās vieta un galvenais publiskais pakalpojums — ir atkārtoti izmantojamu starpnozaru datu modeļu piemēri.
(29)  Peristeras, V., “Semantic Standards: Preventing Waste in the Information Industry”, IEEE Intelligent Systems, Nr. 4, 2013. gada jūlijs–augusts, 28. sējums, 72.–75. lpp.
(30) Uz pakalpojumu orientēta arhitektūra (SOA) ir viens no minētā jēdziena īstenojumiem.
(31) Lai izvērtētu pakalpojuma gatavību sadarbspējai, var izmantot sadarbspējas gatavības modeli (IMM), kas izstrādāts ISA programmas ietvaros.
(32) Piemēram, Eiropas sadarbspējas atsauces arhitektūra (EIRA).
(33) Eiropas līmenī Eiropas sadarbspējas kartogrāfija (EIC), kas pieejama, izmantojot Joinup platformu, ir vērtīgs rīks atkārtoti izmantojamu sadarbspējas risinājumu apzināšanai.
(34) Piemēram, tos, kas iekļauti DCAT-AP specifikācijā, kas izstrādāta saskaņā ar programmu ISA.
(35)  DCAT-AP — galvenā publisko pakalpojumu vārdnīca un aktīvu apraksta metadatu shēma — ir piemēri specifikācijām, kuras izmanto, lai aprakstītu attiecīgi atklātos datus, publiskos pakalpojumus un sadarbspējas risinājumus. Piemēram: GeoDCAT-AP ir DCAT-AP paplašinājums ģeotelpisko datu kopu, datu kopu sēriju un pakalpojumu aprakstīšanai. Tā nodrošina RDF sintaksi, kas ir saistoša metadatu elementu savienošanai, kas definēta ISO 19115:2003 standarta galvenajā profilā, un tiem metadatiem, kas definēti saskaņā ar INSPIRE direktīvu.
(36) Regula (ES) Nr. 910/2014. 
(37) Piemēram, TestaNG drošais tīkls.
Top